24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/2

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 8. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-167/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 90. panta otrā daļa - Iekšējie nodokļi, kas skar preces no citām dalībvalstīm - Nodokļi, kas var netieši aizsargāt citus ražojumus - Aizliegums diskriminēt importētas preces salīdzinājumā ar konkurējošām vietējām precēm - Akcīzes nodoklis - Dažāds nodoklis alum un vīnam - Pierādīšanas pienākums)

(2008/C 128/02)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Strēma van Līra (L. Ström van Lier), K. Gross (K. Gross), K. Simonsons (K. Simonsson) un R. Liāls (R. Lyal))

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvis — K. Vistranda (K. Wistrand))

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Latvijas Republika (pārstāvji — E. Balode-Buraka un E. Broks)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 90. panta otrā daļa — Tādi iekšējie nodokļi alkoholam un alkoholiskiem dzērieniem, kas ir lielāki vīnam nekā alum

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Latvijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 171, 9.7.2005.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/2

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 8. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-337/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 77/62/EEK un Direktīva 93/36/EEK - Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, nepublicējot iepriekšēju paziņojumu - Konkursa procedūras neesamība - “Agusta’ un “Agusta Bell’ helikopteri)

(2008/C 128/03)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Rekja [D. Recchia] un K. Lūiss [X. Lewis])

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz Dž. Fjengo [G. Fiengo], advokāts)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.), un 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/62/EEK — Pierādījumu trūkums par to, ka pastāv iemesli, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par konkursu — Helikopteri “Agusta” un “Agusta Bell”, kuri iegūti mežu apsardzes, krasta apsardzes, karabinieru u. c. vajadzībām

Rezolutīvā daļa:

īstenojot praksi, kas pastāv jau ilgu laiku un joprojām vēl ir spēkā — tieši piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības Agusta SpA helikopteru “Agusta” un “Agusta Bell” iegādei, lai apmierinātu vairāku militāro un civilo dienestu vajadzības, neīstenojot konkursa procedūru un neievērojot procedūras, kas noteiktas Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas [piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūras, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, un iepriekš Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvā 77/62/EEK, ar ko koordinē piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas grozīta un papildināta ar Padomes 1980. gada 22. jūlija Direktīvu 80/767/EEK un Padomes 1988. gada 22. marta Direktīvu 88/295/EEK, noteiktās procedūras, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 281, 12.11.2005.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/3

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Oschatz/Zweckverband zur Trinkwasserversorgung und Abwasserbeseitigung Torgau-Westelbien

(Lieta C-442/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - 4. panta 5. punkts un 12. panta 3. punkta a) apakšpunkts - D un H pielikums - Jēdziens “ūdens piegāde’/“ūdensapgāde’ - Samazināta PVN likme)

(2008/C 128/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Finanzamt Oschatz

Atbildētājs: Zweckverband zur Trinkwasserversorgung und Abwasserbeseitigung Torgau-Westelbien

Piedaloties: Bundesministerium der Finanzen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) D pielikuma 2. punkta un H pielikuma 2. kategorijas interpretācija — Ūdens piegādei/ūdensapgādei piemērojamā samazinātā likme — Maksājums par pieslēguma iekārtošanu lietotājiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 5. punkts un tās D pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pielikumā minētajā ūdens piegādē ietilpst individuālā pieslēgšana, kas — kā pamata lietā — ietver ūdensvadu uzstādīšanu, kura nekustamā īpašuma hidrauliskās iekārtas ļauj pieslēgt fiksētiem ūdensapgādes tīkliem, un līdz ar to publisko tiesību subjekts, kas darbojas kā valsts iestāde, ir uzskatāms par nodokļu maksātāju attiecībā uz šo darbību;

Sestās direktīvas 77/388 12. panta 3. punkta a) apakšpunkts un tās H pielikuma otrā kategorija ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdensapgādē ietilpst individuālā pieslēgšana, kas — kā pamata lietā — ietver ūdensvadu uzstādīšanu, kura nekustamā īpašuma hidrauliskās iekārtas ļauj pieslēgt fiksētiem ūdensapgādes tīkliem. Turklāt dalībvalstis samazinātu PVN likmi var piemērot konkrētiem un specifiskiem ūdensapgādes aspektiem, tādiem kā pamata lietā aplūkojamā individuālā pieslēgšana, ar nosacījumu, ka tiek ievērots nodokļu neitralitātes princips, kas piemīt kopējai PVN sistēmai.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/4

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Philippe Derouin/Union pour le Recouvrement des Cotisations de Sécurité Sociale et d'Allocations Familiales de Paris — Région parisienne (Urssaf)

(Lieta C-103/06) (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Pašnodarbinātās personas, kas dzīvo un strādā Francijā - Papildu iemaksa sociālajā budžetā - Iemaksa sociālā parāda atlīdzināšanai - Citā dalībvalstī gūto un tajā ar nodokli apliekamo ienākumu ņemšana vērā, piemērojot konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu)

(2008/C 128/05)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Philippe Derouin

Atbildētāja: Union pour le Recouvrement des Cotisations de Sécurité Sociale et d'Allocations Familiales de Paris — Région parisienne (Urssaf)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), kas ir grozīta un aktualizēta ar Padomes 1983. gada 2. jūnija Regulu (EK) Nr. 2001/83 (OV L 230, 6. lpp.) — Ienākumu, ko pašnodarbinātā persona ir guvusi citā dalībvalstī un kuriem tajā, piemērojot konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu, ir uzliekams nodoklis, ņemšana vērā aprēķinot “papildu iemaksu sociālajā budžetā” un “iemaksu sociālā budžeta parāda segšanai”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kura ir grozīta un aktualizēta ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka dalībvalsts, kuras tiesību akti sociālajā jomā kā vienīgie ir jāpiemēro rezidējošai pašnodarbinātai personai, izslēdz no papildu iemaksu sociālajā budžetā un iemaksu sociālā budžeta parāda segšanai aprēķina bāzes ienākumus, ko minētais darba ņēmējs ir guvis citā dalībvalstī, piemērojot, konkrētāk, konvenciju par dubultas nodokļu uzlikšanas ienākumiem novēršanu.

(1) OV C 108, 6.5.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/4

Tiesas (virspalāta) spriedums 2008. gada 1. aprīlī (Cour constitutionnelle (agrāk Cour d'arbitrage) (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Franču kopienas valdība, Valonijas valdība/Flāmu valdība

(Lieta C-212/06) (1)

(Aprūpes apdrošināšanas sistēma, ko ir ieviesusi dalībvalsts federāla daļa - Personu, kas dzīvo citā valsts teritorijas daļā nekā tā, uz kuru attiecas šīs daļas kompetence, izslēgšana - EKL 18., 39. un 43. pants - Regula (EEK) Nr. 1408/71)

(2008/C 128/06)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle (agrāk Cour d'arbitrage)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Franču kopienas valdība, Valonijas valdība

Atbildētāja: Flāmu valdība

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle (agrāk Cour d'arbitrage) (Beļģija) — EKL 18., 39. un 43. panta, kā arī grozītās Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.) 2., 3., 4., 13., 18., 19., 20., 25. un 28. panta interpretācija — Flāmu aprūpes apdrošināšanas sistēmas piemērjamība personām, kas ir nodarbinātas holandiešu valodā runājošā zonā vai Briseles kā galvaspilsētas divvalodu zonā un dzīvo vienā no šīm zonām vai citā dalībvalstī, no tās izslēdzot personas, kas dzīvo citā valsts teritorijas daļā

Rezolutīvā daļa:

pabalsti, kas maksāti saskaņā ar tādu sistēmu kā aprūpes apdrošināšanas sistēma, kas ieviesta ar Flāmu parlamenta 1999. gada 30. marta dekrētu par aprūpes apdrošināšanas organizēšanu (Decreet houdende de organisatie van de zorgverzekering) tā redakcijā, kas izriet no Flāmu parlamenta 2004. gada 30. aprīļa dekrēta, ar kuru ir grozīts 1999. gada 30. marta dekrēts par aprūpes apdrošināšanas organizēšanu (Decreet van de Vlaamse Gemeenschap houdende wijziging van het decreet van 30 maart 1999 houdende de organisatie van de zorgverzekering), ietilpst Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999, materiālās piemērošanas jomā;

EKL 39. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds dalībvalsts federālās daļas tiesiskais regulējums kā tas, kas reglamentē aprūpes apdrošināšanu, ko Flāmu kopiena ieviesusi ar minēto 1999. gada 30. marta dekrētu redakcijā, kas izriet no Flāmu parlamenta 2004. gada 30. aprīļa dekrēta, kas tiesības piedalīties sociālā nodrošinājuma sistēmā un saņemt tajā paredzētos pabalstus paredz tikai tām personām, kuras vai nu dzīvo teritorijā, kurā šai daļai ir kompetence, vai kuras veic savu profesionālo darbību šajā pašā teritorijā, dzīvojot citā dalībvalstī, tiktāl, ciktāl šāds ierobežojums skar citu dalībvalstu pilsoņus vai valsts pilsoņus, kuri izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā;

EKL 39. un 43. pants ir jāinterpretē tā, ka ar tiem netiek pieļauts dalībvalsts federālas daļas tiesiskais regulējums, kas tiesības piedalīties sociālā nodrošinājuma sistēmā un saņemt tajā paredzētos pabalstus paredz tikai tām personām, kuras dzīvo šīs daļas teritorijā, tiktāl, ciktāl šāds ierobežojums skar citu dalībvalstu pilsoņus, kuri veic profesionālo darbību minētās daļas teritorijā, vai valsts pilsoņus, kuri ir izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā.

(1) OV C 178, 29.7.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/5

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 3. aprīļa spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Militzer & Münch GmbH/Ministero delle Finanze

(Lieta C-230/06) (1)

(Muitas savienība - Kopienas tranzīts - Muitas parāda piedziņa - Kompetentā dalībvalsts - Pierādījums par darījuma likumību vai par pārkāpuma vietu - Termiņi - Galvenās atbildīgās personas atbildība)

(2008/C 128/07)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Militzer & Münch GmbH

Atbildētāja: Ministero delle Finanze

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — Komisijas 1987. gada 27. marta Regulas (EEK) Nr. 1062 par Kopienas tranzīta procedūras īstenošanas noteikumiem un šās procedūras vienkāršojumiem (OV L 107, 1. lpp.) 11.a panta interpretācija un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 215. panta 1. punkta interpretācija — Galamērķa muitas iestādes veikta procedūras noslēgšana, ko apstiprināja viltoti dokumenti — Termiņš, kādā jāpaziņo, ka nosūtītās preces nav tikušas uzrādītas galamērķa muitas iestādē — Piemērojamība

Rezolutīvā daļa:

pārbaudot tās dalībvalsts kompetenci, kura veikusi muitas nodokļu piedziņu, iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai brīdī, kad tika konstatēts, ka nosūtītās preces galamērķa muitas iestādē netika uzrādītas, bija iespējams noteikt nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanas vietu. Ja tas tā ir, Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 203. panta 1. punkta un 215. panta 1. punkta noteikumi par kompetento dalībvalsti muitas parāda piedziņai ļauj atzīt to dalībvalsti, kuras teritorijā tika izdarīts pirmais nodarījums vai pārkāpums, ko var kvalificēt kā izņemšanu no muitas uzraudzības. Turpretī, ja nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanas vietu nebija iespējams konstatēt, saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92, 378. un 379. pantu muitas nodokļu piedziņas kompetence ir tai dalībvalstij, kuras pārraudzībā ir nosūtītāja muitas iestāde;

gadījumā, ja nosūtītās preces galamērķa muitas iestādē nebija uzrādītas un nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanas vietu nebija iespējams konstatēt, vienīgi nosūtītāja muitas iestādei ir jāveic paredzētā informēšana, ievērojot vienpadsmit un trīs mēnešu termiņus, kas paredzēti Regulas Nr. 2454/93 379. panta 1. un 2. punktā;

3)	muitas brokera kā galvenā atbildīgā uzskatīšana par atbildīgu par muitas parādu nav pretrunā samērīguma principam.

(1) OV C 190, 12.8.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/6

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-265/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Preču brīva aprite - EKL 28. un 30. pants - EEZ līguma 11. un 13. pants - Importa kvantitatīvie ierobežojumi - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Mehāniskie transportlīdzekļi - Krāsainu plēvju līmēšana uz logu stikliem)

(2008/C 128/08)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Kaeiross [A. Caeiros], P. Gerra e Andrade [P. Guerra e Andrade] un M. Patakja [M. Patakia])

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandišs [L. Fernandes], pārstāvis, un A. Duarte di Almeida [A. Duarte de Almeida], advocat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 28. un 30. panta pārkāpums — Valsts tiesību akts, kurā ir paredzēts aizliegums uzlīmēt krāsainas plēves uz vieglo un kravas automobiļu logu stikliem

Rezolutīvā daļa:

Portugāles Republika, 2003. gada 11. marta Dekrēta-likuma Nr. 40/2003 2. panta 1. punktā paredzot aizliegumu uzlīmēt krāsainas plēves uz mehānisko transportlīdzekļu logu stikliem, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 28. un 30. pantu, kā arī 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 11. un 13. pantu;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/6

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 1. aprīļa spriedums (Bayerisches Verwaltungsgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tadao Maruko/Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen

(Lieta C-267/06) (1)

(Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā - Direktīva 2000/78/EK - Obligātās arodapdrošināšanas sistēmā paredzētie pabalsti pārdzīvojušajiem - “Darba samaksas’ jēdziens - Atteikums piešķirt laulības neesamības dēļ - Tā paša dzimuma partneri - Diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ)

(2008/C 128/09)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerisches Verwaltungsgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Tadao Maruko

Atbildētājs: Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bayerisches Verwaltungsgericht München — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 1. panta, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta interpretācija — “Darba samaksas” jēdziens — Reģistrēta partnera izslēgšana attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanu

Rezolutīvā daļa:

apgādnieka zaudējuma pabalsts, kurš tiek piešķirts tādas arodapdrošināšanas sistēmas kā Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen pārvaldītā sistēma ietvaros, ietilpst Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, piemērošanas jomā;

Direktīvas 2000/78 1. pants saistībā ar 2. pantu nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamata lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru pēc viņa dzīvesbiedra nāves pārdzīvojušais partneris nesaņem apgādnieka zaudējuma pabalstu, kādu saņem pārdzīvojušais laulātais, kaut gan valsts tiesībās attiecībā uz minēto apgādnieka zaudējuma pabalstu [reģistrētas] partnerattiecības nostāda tā paša dzimuma personas situācijā, kas ir pielīdzināma laulāto situācijai. Iesniedzējtiesai jāpārliecinās, vai pārdzīvojušais partneris ir situācijā, kas ir salīdzināma ar laulātā situāciju, kurš saņem Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen pārvaldītajā arodapdrošināšanas sistēmā paredzēto apgādnieka zaudējuma pabalstu.

(1) OV C 224, 16.9.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/7

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — 01051 Telecom GmbH/Deutsche Telekom AG

(Lieta C-306/06) (1)

(Direktīva 2000/35/EK - Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos - 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļa - Maksājumu kavējums - Bankas pārskaitījums - Datums, kurā maksājums uzskatāms par veiktu)

(2008/C 128/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: 01051 Telecom GmbH

Atbildētāja: Deutsche Telekom AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Köln — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 200, 35. lpp.) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļas interpretācija — Kreditora iespēja pieprasīt nokavējuma procentus — Kreditoram maksājamās summas “saņemšanas” jēdziens — Valsts tiesību akti, kuros par maksājuma izdarīšanas brīdi tiek uzskatīts brīdis, kad parādnieks bankai dod rīkojumu veikt pārskaitījumu, nevis brīdis, kad summa tiek ieskaitīta kreditora kontā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai maksājumam, kas veikts bankas pārskaitījuma veidā, netiktu piemēroti nokavējuma procenti vai lai zustu tiesības tos piemērot, maksājamā summa kreditora kontā ir jāieskaita līdz termiņa beigām.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/7

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums (House of Lords (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Marks & Spencer plc/Her Majesty's Commissioners of Customs and Excise

(Lieta C-309/06) (1)

(Nodokļi - Sestā PVN direktīva - Atbrīvošana no nodokļiem un iepriekšējā stadijā samaksāto nodokļu atmaksa - Kļūdaina standarta nodokļu likmes piemērošana - Tiesības uz nulles likmi - Tiesības uz atmaksu - Tieša iedarbība - Kopienu tiesību vispārējie principi - Nepamatota iedzīvošanās)

(2008/C 128/11)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

House of Lords

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Marks & Spencer plc

Atbildētājs: Her Majesty's Commissioners of Customs and Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — House of Lords — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 28. panta 2. punkta interpretācija — Tādu Kopienu tiesību pastāvēšana, uz kurām var atsaukties to preču (“teacakes”) piegādātājs, kam ir piemērojams atbrīvojums ar samaksātā nodokļa atmaksāšanu — PVN, kas nepamatoti pārskaitīts kompetento iestāžu nepareizas valsts tiesiskā regulējuma interpretācijas dēļ — Privātpersonas iespēja atsaukties uz minētajiem vispārīgajiem principiem, lai atgūtu kļūdaini pieprasītās summas

Rezolutīvā daļa:

ja saskaņā ar Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 28. panta 2. punktu dalībvalsts savos tiesību aktos — gan pirms, gan pēc grozījumu izdarīšanas šajā tiesību normā ar Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/77/EEK — saglabā atbrīvojumu no nodokļiem ar iepriekšējā stadijā samaksātā nodokļa atmaksu attiecībā uz noteikta veida piegādēm vai pakalpojumiem, uzņēmējs, kurš veic šāda veida piegādes vai sniedz pakalpojumus, nevar atsaukties ne uz kādām tiesībām, kas izriet no Kopienu tiesībām un uz kurām varētu atsaukties tieši, lai šai piegādei vai pakalpojumiem tiktu piemērota 0 % pievienotās vērtības nodokļa likme;

ja dalībvalsts saskaņā ar Sestās direktīvas 77/388 28. panta 2. punktu — gan tā sākotnējā redakcijā, gan redakcijā ar grozījumiem, kas izriet no Direktīvas 92/77, — ir saglabājusi savos tiesību aktos atbrīvojumu no nodokļa ar iepriekšējā stadijā samaksāto nodokļu atmaksu attiecībā uz noteikta veida piegādēm vai pakalpojumiem, bet kļūdaini interpretējusi valsts tiesību aktus, kā rezultātā noteikta veida piegādēm vai pakalpojumiem, kuriem būtu jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa ar iepriekšējā stadijā samaksāto nodokļu atmaksu, saskaņā ar valsts tiesībām tiek piemērots standarta likmes nodoklis, Kopienu tiesību vispārējie principi, ieskaitot nodokļu neitralitātes principu, ir piemērojami tādējādi, ka saskaņā ar tiem uzņēmējam, kurš ir veicis šīs piegādes vai sniedzis šos pakalpojumus, tiek piešķirtas tiesības atgūt summu, kas tam tika pieprasītas kļūdas dēļ attiecībā uz šīm pašām piegādēm vai pakalpojumiem;

kaut arī vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi principā ir piemērojami tādā prāvā kā pamata prāva, tie ir pārkāpti kaut vai tādēļ vien, ka atmaksas atteikums tiek pamatots ar attiecīgā nodokļu maksātāja nepamatotu iedzīvošanos. Turpretī nodokļu neitralitātes princips nepieļauj, ka nepamatotas iedzīvošanās aizliegums tiek vērsts tikai pret tādiem nodokļu maksātājiem kā “payment traders”, nevis tādiem nodokļu maksātājiem kā “repayment traders”, ar nosacījumu, ka šie nodokļu maksātāji tirgo līdzīgas preces. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir attiecīgajā prāvā. Turklāt vispārīgais vienlīdzīgas attieksmes princips, kura pārkāpums — to uzņēmēju diskriminācijas dēļ, kas var nebūt konkurenti, bet atrodas salīdzināmā situācijā, — nodokļu jomā var būt būtisks, nepieļauj objektīvi nepamatotu diskrimināciju “payment traders” un “repayment traders” starpā;

4)	atbildi uz trešo jautājumu neietekmē pierādījums, ka uzņēmējam, kam atteikta nepamatoti ieturētā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, nav radīti zaudējumi vai nelabvēlīgi finansiāli apstākļi;

iesniedzējtiesai pašai ir jāparedz šā sprieduma rezolutīvās daļas 3) punktā minētā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma iespējamās sekas pagātnē saskaņā ar noteikumiem par pamata prāvā piemērojamo tiesību normu sekām laikā, ievērojot Kopienu tiesības un īpaši vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī nodokļu neitralitātes principu, saskaņā ar kuru tai ir jāpārliecinās, ka tās noteiktie situācijas uzlabošanas pasākumi nav pretrunā Kopienu tiesībām.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/8

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — K. D. Chuck/Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

(Lieta C-331/06) (1)

(Vecuma apdrošināšana - Darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts pilsonis - Sociālā nodrošinājuma iemaksas - Dažādi laikposmi - Dažādas dalībvalstis - Apdrošināšanas laikposmu aprēķināšana - Pensijas pieprasījums - Dzīvesvieta trešajā valstī)

(2008/C 128/12)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: K. D. Chuck

Atbildētāja: Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Amsterdam — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 140, 2. lpp.), 48. panta interpretācija — Vecuma apdrošināšana — Apdrošināšanas laikposmu aprēķināšana dalībvalsts pilsonim, kurš strādājis divās dalībvalstīs — Dzīvesvieta trešajā valstī pensionēšanās brīdī

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 631/2004, 48. panta 2. punktā ir paredzēts, ka pēdējās dalībvalsts, kurā dzīvojis darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts pilsonis, kompetentajai iestādei ir noteikts pienākums, aprēķinot vecuma pensiju šim darba ņēmējam, kurš pensijas pieprasījuma iesniegšanas brīdī dzīvo trešajā valstī, ņemt vērā laikposmus, kurus tas strādājis citā dalībvalstī, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja šis darba ņēmējs joprojām dzīvotu Eiropas Kopienas teritorijā.

(1) OV C 281, 18.11.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/9

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Oberlandesgericht Celle (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rechtsanwalt Dr. Dirk Rüffert als Insolvenzverwalter über das Vermögen der Objekt und Bauregie GmbH & Co. KG/Land Niedersachsen

(Lieta C-346/06) (1)

(EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Direktīva 96/71/EK - Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā - Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Darba ņēmēju sociālā aizsardzība)

(2008/C 128/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Celle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rechtsanwalt Dr. Dirk Rüffert als Insolvenzverwalter über das Vermögen der Objekt und Bauregie GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Land Niedersachsen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Celle — EK līguma 49. panta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar ko uzņēmumiem, kuri piedalās būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ir noteikts pienākums pašiem ievērot un likt ievērot to apakšuzņēmējiem noteikumus par minimālo algu, kas ir paredzēti koplīgumā, kurš ir piemērojams pakalpojuma sniegšanas vietā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, kas interpretēta, ņemot vērā EKL 49. pantu, tādā situācijā, kāda tiek aplūkota pamata prāvā, nepieļauj tādu dalībvalsts iestādes pieņemtu tiesību aktu, kurā līgumslēdzējai iestādei ir noteikts būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt tikai tādiem uzņēmumiem, kuri, iesniedzot piedāvājumu, rakstiski apliecinājuši, ka par attiecīgo pakalpojuma sniegšanu izmaksās saviem darbiniekiem vismaz minēto pakalpojumu sniegšanas vietā piemērojamā koplīgumā paredzēto atlīdzību.

(1) OV C 294, 02.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums (Vergabekontrollsenat des Landes Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ing. Aigner, Wasser-Wärme-Umwelt GmbH/Fernwärme Wien GmbH

(Lieta C-393/06) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK - Līgumslēdzējs, kas veic darbības, kas daļēji ietilpst Direktīvas 2004/17/EK piemērošanas jomā un daļēji Direktīvas 2004/18/EK piemērošanas jomā - Publisko tiesību subjekts - Līgumslēdzēja iestāde)

(2008/C 128/14)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Vergabekontrollsenat des Landes Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ing. Aigner, Wasser-Wärme-Umwelt GmbH

Atbildētājs: Fernwärme Wien GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vergabekontrollsenat des Landes Wien — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134., 1. lpp.), 2. panta 1. punkta un 3. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134., 114. lpp.), 1. panta 9. punkta interpretācija — Siltumapgādes iekārtu piešķiršana — Līgumslēdzēja iestāde ir Vīnes pilsētas kontrolēts uzņēmums, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus (pilsētas siltumapgāde) — Publisko tiesību subjekts — Konkurences apstākļu novērtējums — Eiropas iepirkuma procedūru piemērošana arī darbībām, kuru jomā pastāv konkurence (šajā gadījumā — darbība kondicionēšanas iekārtu jomā) — Infekcijas teorija — Savstarpējas subsidēšanas neesamība

Rezolutīvā daļa:

līgumslēdzējam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, izpratnē ir pienākums piemērot šajā direktīvā paredzēto procedūru tikai tādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai, kas ir saistīti ar šī subjekta darbību, ko tas veic vienā vai vairākās šīs direktīvas 3.–7. pantā minētajās nozarēs;

tāda struktūra kā Fernwärme Wien GmbH ir jāuzskata par publisko tiesību subjektu Direktīvas 2004/17 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 9. punkta otrās daļas izpratnē;

tādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām, ko piešķīrusi struktūra, kurai ir publisko tiesību subjekta statuss Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 izpratnē, kuriem ir saikne ar to šīs struktūras darbību veikšanu, ko tā veic vienā vai vairākās nozarēs, kas minētas Direktīvas 2004/17 3.–7. pantā, ir jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Savukārt uz visām citām šādas struktūras piešķirtām publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesībām, ko tā piešķīrusi saistībā ar citu darbību veikšanu, attiecas Direktīvā 2004/18 noteiktās procedūras. Katra no šīm divām direktīvām ir piemērojama bez izšķirības darbībām, ko šī struktūra veic, lai izpildītu savu uzdevumu apmierināt vispārējās vajadzības, un darbībām, ko tā veic konkurences apstākļos, pat tad, ja pastāv grāmatvedība šīs struktūras darbību nodalīšanai, lai izslēgtu šo nozaru savstarpēju subsidēšanu.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/10

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-398/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Ekonomiski neaktīvo un pensionēto Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu pilsoņu dzīvesvietas tiesības - Valsts tiesību akti un administratīvā prakse, saskaņā ar kuriem tiek prasīti pietiekami personīgie līdzekļi, ja uzturēšanās laiks uzņemošajā dalībvalstī ir vismaz viens gads)

(2008/C 128/15)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un R. Troosters)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. G. Sevenster un D. J. M. de Grave)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. O'Neill, pārstāvis un J. Stratford, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Kopienu tiesiskā regulējuma attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu dzīvesvietas tiesībām pārkāpums — Valsts tiesību akti un administratīvā prakse, saskaņā ar kuriem tiek prasīti pietiekami personīgie līdzekļi, lai ekonomiski neaktīvās un pensionētas personas varētu saņemt uzturēšanās atļauju

Rezolutīvā daļa:

paturot spēkā valsts noteikumus, saskaņā ar kuriem neaktīvajiem un pensionētajiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir jāpierāda, ka viņiem ir pietiekami līdzekļi, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Padomes 1968. gada 15. oktobra Direktīvu 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā, Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvu 90/364/EEK par tiesībām uz dzīvesvietu un Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvu 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 294, 2.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/11

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums (Oberlandesgericht Stuttgart (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Annelore Hamilton/Volksbank Filder eG

(Lieta C-412/06) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Līgumi, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām - Direktīva 85/577/EEK - 4. panta pirmā daļa un 5. panta 1. punkts - Ilgtermiņa aizdevuma līgums - Atteikuma tiesības)

(2008/C 128/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Stuttgart

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Annelore Hamilton

Atbildētājs: Volksbank Filder eG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandsgericht Stuttgart — 4. un 5. panta interpretācija Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (OV L 372, 31. lpp.) — Tāda aizdevuma līguma nekustamo īpašumu fonda akciju iegādei atcelšana, kurš noslēgts ārpus uzņēmuma telpām — Valsts tiesību akti, ar ko patērētājam, kuram nav paziņots par atteikuma tiesībām, šo tiesību izmantošanai tiek piemērots mēneša termiņš sākot no brīža, kad abas puses ir pilnībā izpildījušas saistības

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, jāinterpretē tādējādi, ka valsts likumdevējs ir tiesīgs noteikt, ka šīs direktīvas 5. panta 1. punktā noteiktās atteikuma tiesības gadījumā, ja patērētājs ir saņēmis maldīgu informāciju par minēto tiesību izmantošanas noteikumiem, var tikt izmantotas, vēlākais, viena mēneša laikā pēc tam, kad līgumslēdzējas puses ir pilnībā izpildījušas saistības, kas izriet no ilgtermiņa aizdevuma līguma.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/11

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 10. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-442/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 1999/31/EK - Atkritumu apglabāšana - Valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz esošiem poligoniem - Nepareiza transpozīcija)

(2008/C 128/17)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Rekja (D. Recchia) un M. Konstantinidis (M. Konstantinidis))

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Bragulja [I. Braguglia), pārstāvis, kam palīdz Dž. Fjengo (G. Fiengo), avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 1. lpp.) 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. panta pārkāpums — Valsts tiesību akts, kurā nav izpildītas direktīvas prasības

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un atstājot spēkā grozīto 2003. gada 13. janvāra Likumdošanas dekrētu Nr. 36, ar kuru valsts tiesībās tiek transponēti Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem noteikumi,

—	tiktāl, ciktāl šajā likumdošanas dekrētā nav paredzēts, ka poligoniem, kuriem atļauja izsniegta pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa izbeigšanās brīža un pirms minētā likumdošanas dekrēta spēkā stāšanās brīža, piemēro Direktīvas 1999/31 2.–13. pantu, un

—	tiktāl, ciktāl tajā nav nodrošināta minētās direktīvas 14. panta d) punkta i) apakšpunkta transpozīcija,

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 1999/31 2.–14. pants;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/12

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 3. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-444/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 89/665/EEK - Būvdarbu un piegāžu publiskā iepirkuma līgums - Pārskatīšanas procedūra publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā)

(2008/C 128/18)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis], K. Fernandess Visjens [C. Fernandez Vicién] un I. Moreno-Tapija Rivass [I. Moreno-Tapia Rivas], abogados)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — F. Diess Moreno [F. Díez Moreno])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.), 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums — Direktīvai neatbilstoši valsts tiesību akti

Rezolutīvā daļa

neparedzot obligātu termiņu, kurā līgumslēdzējai iestādei jāpaziņo lēmums par līguma piešķiršanu visiem pretendentiem un neparedzot obligātu gaidīšanas periodu laikā no tiesību slēgt publiskā iepirkuma līguma piešķiršanas brīža līdz līguma noslēgšanas brīdim, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, ar grozījumiem, kas paredzēti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina divas trešdaļas no visiem tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina vienu trešdaļu no visiem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/12

Tiesas (piektā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-522/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EK) Nr. 2037/2000 - Vielas, kas noārda ozona slāni - Noteikto vielu rekuperācija, pārstrāde, reģenerācija un iznīcināšana)

(2008/C 128/19)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un B. Stromsky)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — A. Hubert)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 1. lpp.) — 16. panta 5. punkts un 17. panta 1. punkts — Tādu aktu nepieņemšana, kuros noteiktas minimālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas attiecīgajam personālam, kas nodarbojas ar tādu regulas 2. pantā noteikto vielu rekuperāciju, pārstrādi, reģenerāciju un iznīcināšanu, kuras satur saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un silta gaisa padeves sistēmas, ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšanas aparāti — Preventīvu pasākumu, lai novērstu un līdz minimumam samazinātu reglamentēto vielu noplūdes, neveikšana un ikgada pārbaužu, lai noteiktu, vai šādas noplūdes pastāv, neesamība

Rezolutīvā daļa:

—

nenosakot minimālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas attiecīgajam personālam, kurš nodarbojas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni, 16. panta 5. punktā reglamentēto vielu rekuperāciju, pārstrādi, reģenerāciju un iznīcināšanu, un

—	attiecībā uz Valonijas reģionu neveicot preventīvus pasākumus, lai novērstu un līdz minimumam samazinātu reglamentēto vielu noplūdes, un neveicot ikgada pārbaudes, lai noteiktu, vai saskaņā ar Regulas Nr. 2037/2000 17. panta 1. punktu pastāv noplūdes,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs regulas minētie noteikumi;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/13

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Banque Fédérative du Crédit Mutuel/Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

(Lieta C-27/07) (1)

(Sabiedrību ienākuma nodoklis - Direktīva 90/435/EEK - Mātes sabiedrības ienākumi, kuriem ir uzliekams nodoklis - Neiespējamība atskaitīt izmaksas un izdevumus, kas attiecas uz dalību meitas sabiedrībā - Minēto izdevumu summas vienota noteikšana - Limits 5 % apmērā no meitas sabiedrības sadalītās peļņas - Nodokļa atlaides iekļaušana)

(2008/C 128/20)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Banque Fédérative du Crédit Mutuel

Atbildētāja: Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), 4., 5. un 7. panta interpretācija — Izmaksu un izdevumu daļas, kas ir vienotā veidā noteikta 5 % apmērā no peļņas no dalības meitas sabiedrībā, ieskaitot nodokļa atlaidi, iekļaušana mātes sabiedrības apliekamajā ienākumā — Šīs iekļaušanas atbilstība direktīvas 4. pantā paredzētajai robežai — Nepieciešamība pilnībā atskaitīt nodokļa atlaidi no mātes sabiedrības maksājamā nodokļa

Rezolutīvā daļa:

jēdziens “meitas sabiedrības sadalītā peļņa” Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 4. panta 2. punkta pēdējā teikuma izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas minētajā peļņā iekļauj nodokļa atlaides, kas ir piešķirtas, lai kompensētu nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā, kas mātes sabiedrībai ir uzlikti meitas sabiedrības dalībvalstī.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/13

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 10. aprīļa spriedums (Hoge Raad der Nederland (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — adidas AG, adidas Benelux BV/Marca Mode CV, C&A Nederland, H&M Hennes & Mauritz Netherlands BV, Vendex KBB Nederland BV

(Lieta C-102/07) (1)

(Preču zīmes - Direktīvas 89/104/EEK 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts, kā arī 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pieejamības prasība - Grafiskas preču zīmes ar trim svītrām - Divu svītru raksts, ko konkurenti izmanto kā ornamentu - Iebildums saistībā ar kaitējumu preču zīmei un tās vājināšanu)

(2008/C 128/21)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: adidas AG, adidas Benelux BV

Atbildētājas: Marca Mode CV, C&A Nederland, H&M Hennes & Mauritz Netherland BV, Vendex KBB Nederland BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederland — Padomes Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta interpretācija — Reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība — Atšķirtspējas neesamība — Iegūšana izmantošanas rezultātā — Vispārējās intereses, kas prasa, lai nepamatoti netiktu ierobežota apzīmējumu, ko konkrētā sabiedrības daļa uztver kā apzīmējumus, ar kuriem var dekorēt preci un nevis to atšķirt, pieejamība

Rezolutīvā daļa:

Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, ir interpretējama tādējādi, ka, izvērtējot preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību apjomu, pieejamības prasību nevar ņemt vērā, izņemot tādā apjomā, kādā ir piemērojami minētās direktīvas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie preču zīmes iedarbības ierobežojumi.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/14

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2008. gada 3. aprīlī (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — J.C.M. Beheer BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-124/07) (1)

(Sestā PVN direktīva - Ar apdrošināšanu saistītu pakalpojumu sniegšana - Apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas starpnieki)

(2008/C 128/22)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: J.C.M. Beheer BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 15, 1. lpp.), 13. panta B daļas a) punkta interpretācija — Pakalpojumu sniegšana, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem, kurus veikuši mākleri vai apdrošināšanas starpnieki — Nodokļu maksātājs, kas kā apakšaģents rīkojas galvenā aģenta vārdā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas, ka apdrošināšanas māklerim vai apdrošināšanas starpniekam ir nevis tieša saikne ar tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma pusēm, kura noslēgšanu tas sekmē, bet tikai netieša saikne ar tām, izmantojot cita nodokļu maksātāja starpniecību, kam pašam ir tieša saikne ar kādu no šīm pusēm un ar kuru šim apdrošināšanas māklerim vai apdrošināšanas starpniekam ir līgumattiecības, pieļauj to, ka apdrošināšanas māklera vai apdrošināšanas starpnieka sniegtie pakalpojumi tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar minēto normu.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/14

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 3. aprīļa spriedums (Rechtbank Zutphen (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Dirk Endendijk

(Lieta C-187/07) (1)

(Direktīva 91/629/EEK - Lēmums 97/182/EK - Teļu audzēšana - Atsevišķi/Individuāli gadījumi - Aizliegums piesiet teļus - Vārda “piesiet’ nozīme - Saites veids un garums - Valodas versiju atšķirības - Vienveidīga interpretācija)

(2008/C 128/23)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Zutphen

Lietas dalībnieks pamata kriminālprocesā

Dirk Endendijk

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Zutphen — Interpretācija 8. punktam pielikumā Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvai 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 340, 28. lpp.), skatot kopā ar 1. panta 3) punktu Komisijas 1997. gada 24. februāra Lēmumā 97/182/EK, ar kuru groza pielikumu Direktīvā 91/629 (OV L 76, 30. lpp.) — Jēdziens “piesiet”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 24. februāra Lēmumu 97/182/EK, nozīmē teļš ir uzskatāms par piesietu, ja tas tiek turēts saitē neatkarīgi no šādas saites veida un garuma, kā arī dzīvnieka piesiešanas iemesliem.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/15

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 3. aprīļa spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-289/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/17/EK - Publiskā iepirkuma procedūru koordinēšana ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs - Netransponēšana paredzētajā termiņā)

(2008/C 128/24)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un D. Kukovec)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes un F. Andrade de Sousa)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.), prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šīs direktīvas 71. pantu;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/15

Tiesas 2008. gada 20. februāra rīkojums — Comunidad Autónoma de Valencia — Generalidad Valenciana/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-363/06) (1)

(Apelācija - Reglamenta 119. pants - Tiesas Statūtu 19. pants - Pārstāvība ar advokāta palīdzību - Procesuālo noteikumu būtisko prasību ievērošana - Nediskriminācijas princips - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

(2008/C 128/25)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comunidad Autónoma de Valencia — Generalidad Valenciana (pārstāvji — C. Fernaández Vicién, I. Moreno-Tapia Rivas, M. J. Rodríguez Blasco, abogadas, un J. V. Sánchez-Tarazaga Marcelino)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot apelācijas sūdzības iesniedzēju: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Días Abad)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un L. Escobar Guerrero)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia, pārstāvis, un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 5. jūlija rīkojumu Lietā T-357/05 Comunidad Autónoma de Valencia — Generalidad Valenciana/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā acīmredzami nepieņemamu noraidīja prasītājas prasību atcelt Komisijas 2005. gada 27. jūnija galīgo Lēmumu C (2005) 1867, ar ko samazināta finanšu palīdzība, kas projektu grupai Nr. 97/11/61/028 sākotnēji tika piešķirta no Kohēzijas fonda notekūdeņu savākšanai un apstrādei Valensijas autonomās kopienas Vidusjūras reģionā (Spānija) — Pārstāvība ar advokāta palīdzību — Tiesas Statūtu 19. pants

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Comunidad Autónoma de Valencia — Generalidad Valenciana atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/16

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 13. februāra rīkojums — Indorata-Serviços e Gestão, Lda /Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-212/07) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdiska preču zīme “HAIRTRANSFER’ - Reģistrācijas atteikums - Atšķirtspējas neesamība)

(2008/C 128/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Indorata-Serviços e Gestão, Lda (pārstāvis — T. Wallentin, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Weberndörfer)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 15. februāra spriedumu Lietā T-204/04 Indorata–Serviços e Gestão/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts vārdiskas preču zīmes “HAIRTRANSFER”, kas attiecas uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 8., 22., 41. un 44. klasē, reģistrācijas pieteikums — Preču zīmes atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt apelācijas sūdzību;

2)	Indorata-Serviços e Gestão, Lda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/16

Tiesas (piektā palāta) 2008. gada 15. februāra rīkojums — Carsten Brinkmann/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-243/07) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Vārdisks apzīmējums “terranus’ - Reģistrācijas atteikums)

(2008/C 128/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carsten Brinkmann (pārstāve — K. van Bebber, Rechtsanwältin)

Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), Terra Networks SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 22. marta spriedumu Lietā T-322/05 Brinkmann/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, kuru iesniedzis Kopienas vārdiskas preču zīmes “Terranus” reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 36. klasē, par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 10. jūnija lēmumu R 1145/2004-1, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu atteikt minētās preču zīmes reģistrāciju; šis lēmums pieņemts iebildumu, ko iesniedzis Kopienas un valsts grafiskas preču zīmes “Terra” attiecībā uz 36. klasē ietilpstošajām precēm īpašnieks, procesa ietvaros — Sajaukšanas iespēja starp divām preču zīmēm

Rezolutīvā daļa

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Brinkmann atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/17

Tiesas 2008. gada 19. februāra rīkojums — Tokai Europe GmbH/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-262/07) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 384/2004 - Dažu preču klasifikācija Kombinētajā nomenklatūrā - Persona, kas nav skarta individuāli - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2008/C 128/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tokai Europe GmbH (pārstāvis — G. Kroemer, Rechtsanwalt)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Schønberg un B. Schima)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 19. marta rīkojumu Lietā T-183/04 Tokai Europe/Komisija, ar ko Pirmās instances tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2004. gada 1. marta Regulu (EK) Nr. 384/2004 par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 64, 21. lpp.) — Prasība būt individuāli skartam ar apstrīdēto regulu — Tiesības tikt uzklausītam tiesā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Tokai Europe GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 170, 21.7.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht (Vācija) 2008. gada 8. februāra rīkojumu — Carmen Media Group Ltd/Land Schleswig-Holstein un Innenminister des Landes Schleswig-Holstein

(Lieta C-46/08)

(2008/C 128/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Carmen Media Group Ltd

Atbildētāji: Land Schleswig-Holstein un Innenminister des Landes Schleswig-Holstein

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka lai varētu atsaukties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši tās dalībvalsts noteikumiem, kurā ir tā domicils, tur drīkst arī sniegt savus pakalpojumus — šajā gadījumā: Gibraltārā piešķirtas azartspēļu organizēšanas licences ierobežošana, atļaujot vienīgi “offshore bookmaking” (“bukmeikera pakalpojumu sniegšana ārzonās”)?

Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas noteikti ir pretrunā valsts monopolam organizēt sporta pasākumu derības un izlozes (turklāt ne tikai ar mazu atkarības rašanās potenciālu), kā pamatā ir risku nonākt spēļu atkarībā apkarošana, ja šajā pašā dalībvalstī privāti pakalpojumu sniedzēji drīkst organizēt citas azartspēles ar augstu atkarības rašanās potenciālu, kā arī tādējādi, ka sporta pasākumu un derību, no vienas puses, un citu azartspēļu, no otras puses, atšķirīgais tiesiskais regulējums ir pamatots ar federālo zemju un federatīvās valsts atšķirīgo likumdošanas kompetenci?

Ja atbilde uz 2) prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei, kas izsniedz atļaujas organizēt azartspēles un sniegt starpnieka pakalpojumus attiecībā uz tām, ir piešķirta rīcības brīvība arī gadījumos, ja pastāv likumā paredzēti [atļaujas] izsniegšanas priekšnoteikumi?

Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru ir aizliegts publiskas azartspēles organizēt internetā, jo īpaši, ja vienlaikus — kaut arī vienīgi pārejas termiņa viena gada laikā — ar nolūku nodrošināt samērīgu līdzsvarojumu attiecībā uz diviem profesionāliem spēļu pakalpojumu starpniekiem, kas līdz šim ir darbojušies tikai internetā, [vienīgi] ievērojot jauniešu un spēlētāju aizsardzības noteikumus, tiek atļauts organizēt un sniegt starpnieka pakalpojumus internetā, tādējādi sniedzot abiem iepriekš minētajiem iespēju darbības pārkārtošanai uz saskaņā ar Staatsvertrag [Valsts līgums] atļautiem pakalpojumu sniegšanas veidiem?

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/18

Prasība, kas celta 2008. gada 11. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-47/08)

(2008/C 128/30)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Beļģijas Karaliste, nosakot pilsonības prasību piekļuvei notāra profesijai un netransponējot Direktīvu 89/48/EEK (1) attiecībā uz notāru darbībām, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL, īpaši EKL 43. un 45. pants, un Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Komisija, pirmkārt, pārmet atbildētājai, ka, nosakot pilsonības prasību piekļuvei notāra profesijai un tās veikšanai, tā ir radījusi nesamērīgu aizskārumu EKL 43. pantā paredzētajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību. EKL 45. pants patiešām paredz, ka nodaļu par tiesībām veikt uzņēmējdarbību nepiemēro tādās darbības jomās, kas tieši un konkrēti saistītas ar valsts varas īstenošanu. Komisija uzskata, ka saskaņā ar Beļģijas tiesībām notāriem uzticētie pienākumi ir tik attāli saistīti ar valsts varas īstenošanu, ka tie nav ietverti šī panta piemērošanas jomā un neattaisno šādu ierobežojumu brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Pēc būtības šie pienākumi nepiešķir notāriem reālas “ierobežojošas pilnvaras”, un valsts likumdevējs varētu pieņemt mazāk ierobežojošus pasākumus, nekā pilsonības prasību, tādus kā, piemēram, paredzēt ieinteresētajām personām stingrus nosacījumus profesijas veikšanai, specifiskus profesionālos pienākumus un/vai specifisku pārbaudi.

Otrajā iebildumā Komisija turklāt pārmet atbildētājai, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saistoši, netransponējot Direktīvu 89/48/EEK attiecībā uz notāra profesiju. Tā kā runa ir par reglamentēto profesiju, direktīva ir pilnībā piemērojama šai profesijai, un notāriem noteikto augsto kvalifikācijas līmeni varētu viegli garantēt ar zināšanu pārbaudi vai adaptācijas laikposmu.

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (OV 1989, L 19, 16. lpp.).

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/18

Prasība, kas celta 2008. gada 12. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-50/08)

(2008/C 128/31)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Francijas Republika, nosakot pilsonības prasību pieejai notāra profesijai, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL, īpaši EKL 43. un 45. pants;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Komisija pārmet prasītājai, ka, nosakot pilsonības prasību pieejai notāra profesijai un tās veikšanai, tā ir radījusi nesamērīgu aizskārumu EKL 43. pantā paredzētajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību. EKL 45. pants patiešām paredz, ka nodaļu par tiesībām veikt uzņēmējdarbību nepiemēro tādās darbības jomās, kas tieši un konkrēti saistītas ar valsts varas īstenošanu. Komisija uzskata, ka saskaņā ar Francijas tiesībām notāriem uzticētie pienākumi tomēr ir tik attāli saistīti ar valsts varas īstenošanu, ka tie nav ietverti šī panta piemērošanas jomā un neattaisno šādu ierobežojumu brīvībai veikt uzņēmējdarbību.

Pirmkārt, pēc būtības šie pienākumi nepiešķir notāriem reālas ierobežojošas pilnvaras un notāru un tiesnešu attiecīgās tiesības un pienākumi ir pilnīgi atšķirīgi.

Otrkārt, valsts likumdevējs varētu pieņemt mazāk ierobežojošus pasākumus, nekā pilsonības prasību, tādus kā, piemēram, paredzēt ieinteresētajām personām stingrus nosacījumus profesijas veikšanai, specifiskus profesionālos pienākumus un/vai specifisku pārbaudi.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/19

Prasība, kas celta 2008. gada 12. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-51/08)

(2008/C 128/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, paredzot pilsonību kā nosacījumu pieejai notāra profesijai un netransponējot Direktīvu 89/48/EEK (1) attiecībā uz notāru darbību, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saistoši saskaņā ar EK līgumu, īpaši EKL 43. un 45. pantu, kā arī Direktīvu 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot prasību, Komisija, pirmkārt, pārmet atbildētājai, ka, paredzot pilsonību kā nosacījumu pieejai notāra profesijai un darbam šajā profesijā, tā nesamērīgi ierobežo EKL 43. pantā paredzēto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Protams, ka EKL 45. pants izslēdz no nodaļas, kura attiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, piemērošanas jomas darbības, kuras tieši un konkrēti ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. Komisija uzskata, ka uzdevumi, kuri ir uzticēti notāriem saskaņā ar Luksemburgas tiesībām, tomēr ir tik niecīgi saistīti ar šo īstenošanu, ka tie nevar ietilpt šī panta piemērošanas jomā un attaisnot šādu šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Šie uzdevumi nepiešķir notāriem ierobežojošas pilnvaras, un valsts likumdevējs varēja noteikt mazāk ierobežojošus pasākumus par pilsonības nosacījumu, tādus, kā, piemēram, pakļaut attiecīgās personas stingriem nosacījumiem par pieeju profesijai, sevišķiem profesionāliem pienākumiem un/vai īpašai kontrolei.

Ar otro iebildumu Komisija turklāt pārmet atbildētājai, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saistoši, netransponējot Direktīvu 89/48/EEK attiecībā uz notāra profesiju. Tā kā tā ir reglamentēta profesija, direktīva šai profesijai ir piemērojama pilnībā, un augsta līmeņa kvalifikāciju, kāda ir nepieciešama notāriem, var viegli nodrošināt ar spēju pārbaudi vai adaptācijas laikposmu.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz (Austrija) 2008. gada 15. februāra rīkojumu — Dachsberger & Söhne GmbH/Zollamt Salzburg, Erstattungen

(Lieta C-77/08)

(2008/C 128/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz (Austrija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Dachsberger & Söhne GmbH

Atbildētāja: Zollamt Salzburg, Erstattungen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums ar Komisijas 1994. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2945/94 grozītajā redakcijā, saskaņā ar ko diferencētas kompensācijas gadījumā pieteiktās kompensācijas aprēķināšanai “diferencēto daļu aprēķina, izmantojot informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu” (1), ir interpretējams tādejādi, ka ar frāzi “informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu” tiek norādīts uz informāciju 47. panta 1. punktā minētajā īpašajā iesniegumā [pieteikumā] un līdz ar to kompensācijas diferencētā daļa tiek pieprasīta tikai tajā brīdī, kad ir iesniegts iesniegums [pieteikums] 47. panta 1. punkta izpratnē?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, vai minētais noteikums ir jāinterpretē tādejādi, ka gadījumā, ja Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā paredzētais kompensācijas iesniegums [pieteikums] ir iesniedzams jau “eksportēšanā izmantojamajā dokumentā, lai pretendētu uz kompensāciju” (šajā lietā — eksporta deklarācija), pieteiktās kompensācijas summa saistībā ar diferencēto daļu aprēķināma, vadoties pēc informācijas eksporta deklarācijā, un tātad kompensācijas diferencētās daļas maksājums tiek arī pieprasīts ar eksporta deklarāciju?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts noliedzoši, vai minētais noteikums ir interpretējams tādejādi, ka pieprasītās kompensācijas aprēķināšana saistībā ar diferencēto daļu ir jāveic, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniedzami saskaņā ar Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 47. pantu, un tas nozīmē, ka kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta tikai tajā brīdī, kad ir iesniegti “dokumenti, kas attiecas uz kompensācijas samaksu”, Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 47. panta 2. punkta izpratnē?

Gadījumā, ja uz trešo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, vai minētais noteikums ir interpretējams tādejādi, ka kompensācijas diferencētās daļas pieprasīšanai pietiek iesniegt arī tādus dokumentus Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 47. panta 2. punkta izpratnē, kas ir nepilnīgi, kā rezultātā tiesiskās sekas ir tas, ka arī attiecībā uz kompensācijas diferencēto daļu ir piemērojami Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87 11. panta noteikumi par sankcijām?

(1) OV L 310, 57. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/20

Apelācija, ko 2008. gada 25. februārī ierosinājis Miguel Cabrera Sánchez par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 13. decembra spriedumu Lietā T-242/06 Miguel Cabrera Sánchez/ITSB un Industrias Cárnicas Valle, S.A

(Lieta C-81/08 P)

(2008/C 128/34)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Miguel Cabrera Sánchez (pārstāvji — J. A. Calderón Chavero un T. Villate Consonni, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Industrias Cárnicas Valle, S.A

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 13. decembra spriedumu Lietā T-242/06, ar ko atcelts attiecīgais lēmums, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka preču zīme “EL CHARCUTERO” (apelācijas sūdzības iesniedzējs) un preču zīme “EL CHARCUTERO ARTESANO” (atbildētājs) acīmredzami nav līdzīgas;

—	lemt par tiesāšanās izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pretēji pārsūdzētajam sprieduma apgalvo, ka uz Kopienas preču zīmi “EL CHARCUTERO ARTESANO” attiecas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums (1), jo, ja agrākas preču zīmes, šajā gadījumā — Spānijas preču zīmes “EL CHARCUTERO” īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīme nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, šajā gadījumā — Spānijā, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.

(1) Padomes 1993. gada 20.decembra Regula par Kopienas preču zīmi (OV 1993 L 11, 1. lpp.).

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Thüringer Finanzgericht, Gotha (Vācija) 2008. gada 25. februāra rīkojumu — Glückauf Brauerei GmbH/Hauptzollamt Erfurt

(Lieta C-83/08)

(2008/C 128/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Thüringer Finanzgericht, Gotha (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Glückauf Brauerei GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Erfurt

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 4. panta 1. punktā (1) saistībā ar pazeminātu nodokļu likmju piemērošanu minētās pazīmes “juridiski un saimnieciski neatkarīga” [alus darītava], ņemot vērā direktīvas preambulas apsvērumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka citādi juridiski neatkarīgas alus darītavas ir saimnieciski atkarīgas vienīgi tādā gadījumā, ja attiecīgās alus darītavas tirgū nevar darboties kā konkurentes, viena otru neietekmējot, vai arī neatkarības kritērijs netiek izpildīts jau tādā gadījumā, ja faktiski pastāv iespēja ietekmēt alus darītavu komercdarbību?

(1) OV L 316, 1992, 21. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2008. gada 27. februāra rīkojumu — David Hütter/Technische Universität Graz

(Lieta C-88/08)

(2008/C 128/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Obersten Gerichtshofs

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: David Hütter

Atbildētājs: Technische Universität Graz

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), 1., 2. un 6. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu (šajā gadījumā: Austrijas 1948. gada Vertragsbedienstetengesetz (Likums par līgumdarbiniekiem) 3. panta 3. punktu un 26. panta 1. punktu), kurā, lai noskaidrotu atalgojuma palielināšanas datumu, ir izslēgti vērā ņemami nodarbinātības periodi, ja tie ir bijuši līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai?

(1) OV L 303, 16. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Augstākās tiesas Senāta (Latvijas Republika) 2008. gada 28. februāra lēmumu — Schenker SIA /Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-93/08)

(2008/C 128/37)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Schenker SIA

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr.1383/2003 (1) 11.pants ir tulkojams tādējādi, ka gadījumā, ja intelektuālā īpašuma īpašnieks (tiesību subjekts) vienojas ar preču deklarētāju vai īpašnieku par preču iznīcināšanu vai uzsāk sarunas par preču iznīcināšanas iespējām, un muita šīs procedūras ietvaros saņem informāciju, ka preces ir kontrafaktas, tiek izslēgta iespēja piemērot nacionālajās tiesību normās paredzētās sankcijas preču deklarētājam vai īpašniekam?

(1) Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (OV L 196, 7. lpp.)

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/22

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 3. martā iesnieguši Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV par Pirmās instances Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. decembra spriedumu lietā T-112/05 Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-97/08 P)

(2008/C 128/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals International BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV (pārstāvji — C. Swaak, advocaat, M. van der Woude, avocat, M. Mollica, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Tiesai būtu jānolemj:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. decembra spriedumu lietā T-112/05, ciktāl ar to noraidīts pamats, ka atbildība nepareizi solidāri attiecināta uz Akzo Nobel NV;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to atbildība attiecināta uz Akzo Nobel NV;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus sakarā ar šo apelāciju un sakarā ar tiesvedību Pirmās instances tiesā, ciktāl tie attiecas uz šajā apelācijas sūdzībā izvirzīto pamatu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi jēdzienu “uzņēmums” EKL 81. panta izpratnē un Regulas 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta izpratnē, atbilstoši Tiesas judikatūrā sniegtajai interpretācijai par meitas sabiedrības prettiesiskas rīcības attiecināšanu uz tās mātes sabiedrību.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Juzgado de lo Mercantil no 7 de Madrid (Spānija) 2008. gada 4. marta rīkojumu — Asociación de Gestión de Derechos Intelectuales (AGEDI) un Asociación de Artistas Intérpretes o Ejecutantes — Sociedad de Gestión de España (AIE)/Sogecable, S.A. un Canal Satélite Digital S.L.

(Lieta C-98/08)

(2008/C 128/39)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 7 de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Asociación de Gestión de Derechos Intelectuales (AGEDI) un Asociación de Artistas Intérpretes o Ejecutantes — Sociedad de Gestión de España (AIE)

Atbildētājas: Sogecable, S.A. un Canal Satélite Digital S.L.

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Kopienu tiesībām un, konkrēti, Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvu 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (1), ir saderīgi tas, ka dalībvalsts piemēro tādu valsts tiesību normu kā Ley 22/1987, de 11 de noviembre, de Propiedad Intelectual 109. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru komerciāliem mērķiem publicētu skaņu ierakstu producentiem ir atzītas izņēmuma tiesības atļaut savu skaņu ierakstu un to kopiju publisku atskaņošanu?

(1) OV L 346, 61. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/22

Prasība, kas celta 2008. gada 3. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-100/08)

(2008/C 128/40)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillan un R. Troosters)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

Atzīt, ka:

—

piemērojot nebrīvē dzimušu un augušu putnu īpatņu, kas likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs, ievešanai, turēšanai un pārdošanai ierobežojošus nosacījumus, kas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem liek mainīt īpatņu marķējumu, lai tas atbilstu Beļģijas tiesiskajā regulējumā īpaši noteiktajiem nosacījumiem, un neatļaujot ne citās dalībvalstīs atļautu marķējumu, ne šim mērķim izsniegtos CITES iestāžu sertifikātus;

—	liedzot tirgotājiem iespēju saņemt atkāpes no aizlieguma turēt Eiropai raksturīgos putnus, kas ir likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs;

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28. pants.

Pamati un galvenie argumenti

Karaliskajā 1981. gada 9. septembra lēmumā par putnu aizsardzību Flandrijas reģionā un 2001. gada 26. oktobra lēmumā par pasākumiem saistībā ar atsevišķu neraksturīgu savvaļas putnu sugu importu, eksportu un tranzītu ir normas, kuras (1) nebrīvē dzimušu un augušu putnu, kas likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs, ievešanai, turēšanai un pārdošanai piemēro ierobežojošus nosacījumus, kas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem liek mainīt īpatņu marķējumu, lai tas atbilstu Beļģijas tiesiskā regulējuma īpašajām prasībām, un kas (2) liedz tirgotājiem iespēju saņemt atkāpes no aizlieguma turēt Eiropai raksturīgos putnus, kas ir likumīgi laisti tirgu citās dalībvalstīs.

Komisija uzskata, ka šie ierobežojumi ir pasākumi ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību un tādēļ tie ir aizliegti saskaņā ar EKL 28. pantu. Patiesi, pirmkārt, Beļģijas tiesiskajā regulējumā uzliktie nosacījumi noved pie tā, ka ir jāmaina citās dalībvalstīs likumīgi tirgū laistu putnu īpatņu prezentācija, un, otrkārt, aizliegums tirgotājiem turēt atsevišķus putnus, kas likumīgi laisti tirgū citās dalībvalstīs, rada šķēršļus tirdzniecībai.

Komisija pilnībā neizslēdz, ka atsevišķi šķēršļi tirdzniecībai šajā kontekstā varētu tikt attaisnoti atbilstoši EKL 30. pantam ar mērķi aizsargāt retas sugas ar īpašām raksturīgām īpatnībām. Tomēr Beļģijas tiesiskais regulējums tam neatbilst. Turklāt šajā gadījumā Beļģijas pasākumi nav ne vajadzīgi, ne samērīgi ar šāda likumīga mērķa īstenošanu.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/23

Prasība, kas celta 2008. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-106/08)

(2008/C 128/41)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki:

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvós un N. Yerrell)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visi, sākot no 2006. gada 1. maija, pirmo reizi ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3821/85 I B pielikumā noteikto būtu aprīkoti ar reģistrācijas kontrolierīcēm, un nenodrošinot autovadītājus ar attiecīgām kartēm, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes Regulas (EK) Nr. 2135/98, kas grozīta ar 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Regulas Nr. 561/2006 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka “dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās var izsniegt vadītāja kartes, vēlākais, divdesmitajā dienā pēc Regulas (EK) Nr. 561/2006 publicēšanas”.

Regula Nr. 561/2006 Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2006. gada 11. aprīlī un līdz ar to pienākums iemontēt digitālo tahogrāfu visos transportlīdzekļos, ko pirmoreiz nodod ekspluatācijā Eiropas Kopienā, ir spēkā, sākot no 2006. gada 1. maija.

Grieķijas Republika atbildēja uz Komisijas 2006. gada 30. maija argumentēto atzinumu un paziņoja, ka, ņemot vērā visus iespējamos kavēkļus, digitālā tahogrāfa kartes autovadītājiem tiks nodrošinātas līdz 2007. gada beigām.

Komisija secina, ka Grieķijas Republika vēl jo projām nav veikusi šādus pasākumus vai jebkurā gadījumā tā par tiem nav paziņojusi Komisijai.

Komisija lūdz Tiesai piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/24

Prasība, kas celta 2008. gada 13. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-112/08)

(2008/C 128/42)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. A. Rabanal Suárez un P. Dejmek)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (1) un it īpaši tās 68. panta 3. punktu, 72. pantu, 73. panta 3. punktu, 74. pantu, 99.–101. pantu, 110.–114. pantu, 118. un 119. pantu, 124.–127. pantu, 129.–132. pantu, 133. pantu, 136. pantu, 144. un 145. pantu, 149. pantu, 152. pantu, 154. panta 1. punktu, 155. pantu, V pielikumu, VI pielikumu (izņemot I daļu), VII–XII pielikumu (izņemot X pielikuma I, II un III daļu), un katrā ziņā tos nepaziņojot Komisijai, Spānija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2006/48/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. decembrī.

(1) OV L 177, 1. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hof van Cassatie (Beļģija) 2008. gada 17. marta rīkojumu — C. Meerts/Proost NV

(Lieta C-116/08)

(2008/C 128/43)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: C. Meerts

Atbildētāja: Proost NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2. noteikuma 4., 5., 6. un 7. punkta noteikumi 1995. gada 14. decembrī starp Eiropas sociālajiem partneriem (UNICE, CEEP un EAK) noslēgtajā pamatnolīgumā par bērna kopšanas atvaļinājumu, kas pievienots Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK (1) par UNICE CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, darba devējam vienpusēji izbeidzot darba līgumu, ja nepastāvot svarīgiem [objektīviem] iemesliem, vai, neievērojot likumā noteikto uzteikuma termiņu, laikā, kad darbinieks izmanto regulējumu par samazinātu darbu, darbiniekam izmaksājamais atlaišanas pabalsts ir jāaprēķina, pamatojoties uz pamata darba samaksu, kas tiek aprēķināta tā, it kā darbinieks nebūtu samazinājis izpildītā darba apjomu, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu saskaņā ar pamatnolīguma 1. noteikuma 3. punktu?

(1) OV L 145, 4. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunal Supremo (Spānija) 2008. gada 18. marta rīkojumu — Transportes Urbanos y Servicios Generales, SAL/Administración del Estado

(Lieta C-118/08)

(2008/C 128/44)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Transportes Urbanos y Servicios Generales, SAL

Atbildētājs: Administración del Estado

Prejudiciālais jautājums

Vai Spānijas Karalistes Tribunal Supremo2004. gada 29. janvāra un 2005. gada 24. maija spriedumos nostiprinātās atšķirīgās judikatūras piemērošana attiecībā uz prasījumiem par likumdevējas valsts mantisko atbildību, kas izriet no administratīviem aktiem, kas pieņemti atbilstoši par konstitūcijai neatbilstošu atzītam likumam, salīdzinājumā ar tiem, kas izriet no tādas tiesību normas, kas atzīta par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām, piemērošanas, ir pretrunā līdzvērtības un efektivitātes principiem?

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Republika) 2008. gada 18. marta rīkojumu — Mechel Nemunas UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-119/08)

(2008/C 128/45)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas [Lietuvas Augstākā Administratīvā tiesa]

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mechel Nemunas UAB

Atbildētājs: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos [Lietuvas Republikas Valsts nodokļu inspekcija, kas darbojas Finanšu ministrijas pakļautībā]

Prejudiciālais jautājumi

Vai Padomes Pirmā Direktīva 67/227/EEK (1) un/vai Padomes Sestās Direktīvas 77/388/EEK (2) 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz dalībvalstīm saglabāt un piemērot saskaņā ar Lietuvas Republikas likumu par ceļa uzturēšanas un attīstības programmas finansēšanu veiktos atskaitījumus no ienākumiem tāda nodokļa formā, kā aprakstīts šajā rīkojumā?

(1) Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmā Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 1301. lpp.).

(2) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/25

Prasība, kas celta 2008. gada 31. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-130/08)

(2008/C 128/46)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — M. Kontou-Durande)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai visos gadījumos nodrošinātu patvēruma pieteikuma, kuru ir iesniedzis tāds trešās valsts pilsonis, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tiek uzņemts Grieķijā, izskatīšanu pēc būtības, lai vēlreiz izskatītu tā iesniegto patvēruma pieteikumu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. punkts;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu lietās (“Augstais komisārs”) vērsa Komisijas uzmanību uz jautājumu par Grieķijas tiesiskajā regulējumā paredzētās procedūras, ar kuru ārvalstnieki tiek atzīti par bēgļiem, saderību ar Regulu Nr. 343/2003 tādā gadījumā, kad ārvalstnieks ir nepamatoti izceļojis no valsts, kā rezultātā ir pieņemts lēmums apturēt patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūru.

Šī problēma ir saistīta ar 1999. gada 6. aprīļa Republikas Prezidenta dekrēta Nr. 61 (FEK A'63) par patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūras pārtraukšanu 2. panta 8. punktu. Šis tiesību noteikums ir pielīdzināms nepamatotai izraidīšanai, par kuru netiek iepriekšēji paziņots patvēruma meklētājam brīdī, kad tas atsauc savu pieteikumu, un pamatojoties uz to attiecīgā pieteikuma izskatīšana tiek apturēta ar Sabiedriskās kārtības ministrijas ģenerālsekretāra lēmumu, par kuru ieinteresētajai personai paziņo saskaņā ar procedūru, kura ir paredzēta tādos gadījumos, kuros personas uzturēšanās vieta nav zināma. Šādu lēmumu var apstrīdēt tikai tādā gadījumā, ja patvēruma meklētājs kompetentajās iestādēs ierodas ne vēlāk kā pēc trijiem mēnešiem pēc paziņojuma par lēmumu apturēt attiecīgās personas pieteikuma izskatīšanu pieņemšanas un ja šī persona iesniedz informāciju, ar kuru tā var pierādīt, ka neierašanās ir saistīta ar force majeure apstākļiem.

Patvēruma meklētāja izbraukšana, nebrīdinot, no tās dalībvalsts, kurā viņš iesniedza savu patvēruma pieteikumu, uz citu dalībvalsti ir viena no vistipiskākajām situācijām, kuras cenšas regulēt ar Regulu Nr. 343/2003 tādā veidā, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts, kura saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu ir uzskatāma par kompetentu veikt izskatīšanu, veic šāda pieteikuma izskatīšana pēc būtības.

4.	Tomēr, lasot Republikas Prezidenta dekrēta 2. panta 8. punktā paredzētos nosacījumus kopumā, praksē nav iespējams tiesā apstrīdēt šādu lēmumu par apturēšanu un nodrošināt efektīvu pieeju bēgļa statusa atzīšanas procedūrai.

Grieķijas Republika ir atzinusi, ka tās tiesiskais regulējums var radīt problēmas saistībā ar Regulas Nr. 343/2003 piemērošanu, un paziņoja, ka ir gatava šajā sakarā pieņemt vajadzīgos pasākumus. Līdz ar to tā piedāvāja atrisināt šo problēmu, pieņemot Republikas Prezidenta dekrētu, ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā tika transponēta Padomes Direktīva 2005/85/EK, un precizēja tajā, ka apstrīdētie noteikumi nav piemērojami tajos gadījumos, kuros ir piemērojama Regula Nr. 343/2003.

6.	Tajā pašā laikā tā apsolīja, ka tiks izskatīts katrs patvēruma pieteikums, kuru iesniedz tādas personas, kuras tiek uzņemtas atpakaļ, lai veiktu atkārtotu izskatīšanu saskaņā ar Regulu Nr. 343/2003, un ka tā atcels pieņemtos lēmumus par izskatīšanas apturēšanu.

Komisija ir ņēmusi vērā šādus Grieķijas Republikas solījumus. Neskatoties uz to, tā uzskata, ka šie pasākumi nav pietiekoši, lai nodrošinātu tiesiskās drošības aizsardzību tiktāl, ciktāl tas attiecas uz visiem tiem patvēruma pieteikumiem, kuri ir saistīti ar atbilstīgu regulas noteikumu piemērošanu, it īpaši saistībā ar katra patvēruma pieteikuma izskatīšanu pēc būtības, tādā veidā, lai būtu nodrošināta faktiska un efektīva pieeja bēgļa statusa atzīšanas procedūrai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Grieķijas Republika pēc būtības izskata patvēruma pieteikumu, kuru iesniedz tāds trešās valsts pilsonis, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par [pieteikuma izskatīšanas] apturēšanu, kas ir saistīts ar viņa patvaļīgu izceļošanu, un kurš vēlreiz tiek uzņemts saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. punktu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētais noteikums.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/29

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. aprīļa spriedums — Deutsche Telekom/Komisija

(Lieta T-271/03) (1)

(Konkurence - EKL 82. pants - Cenas par piekļuvi fiksētajam telekomunikāciju tīklam Vācijā - Tarifu šķēru efekts - Telekomunikāciju regulēšanas valsts iestādes apstiprinātas cenas - Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības brīvība)

(2008/C 128/62)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Deutsche Telekom AG, Bonna (Vācija) (pārstāvji — K. Kvaks (K. Quack), U. Kvaks (U. Quack) un Z. Olhofs (S. Ohlhoff), pēc tam U. Kvaks un Z. Olhofs, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji K. Mojcesoviča (K. Mojzesowicz) un S. Reitings (S. Rating), pēc tam Mojcesoviča un E. Velans (A. Whelan), visbeidzot — Mojcesoviča, V. Mellss (W. Mölls) un O. Vēbers (O. Weber))

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Arcor AG & Co. KG, Ešborna (Eschborn) (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmans (M. Klusmann), F. Vīmers (F. Wiemer) un M. Rozentāls (M. Rosenthal), pēc tam Klusmans un Vīmers, visbeidzot — Klusmans, advokāti); Versatel NRW GmbH, pirms tam Tropolys NRW GmbH, pirms tam CityKom Münster GmbH Telekommunikationsservice un TeleBeL Gesellschaft für Telekommunikation Bergisches Land mbH, Essene (Vacija); EWE TEL GmbH, Oldenburga (Vācija); HanseNet Telekommunikation GmbH, Hamburga (Vācija); Versatel Nord-Deutschland GmbH, pirms tam KomTel Gesellschaft für Kommunikations- und Informationsdienste mbH, Flensburga (Vācija); NetCologne Gesellschaft für Telekommunikation mbH, Ķelne (Vācija); Versatel Süd-Deutschland GmbH, pirms tam tesion Telekommunikation GmbH, Štutgarte (Vācija); un Versatel West-Deutschland GmbH, pirms tam Versatel Deutschland GmbH & Co. KG, Dortmunde (Vācija) (pārstāvji — N. Nolte (N. Nolte), T. Veseli (T. Wessely) un J. Tīdemanns (J. Tiedemann), advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 21. maija Lēmumu 2003/707EK saistībā ar procedūru par EKL 82. panta piemērošanu (Lietas COMP/C-1/37.451, 37.578, 37.579 — Deutsche Telekom AG) (OV L 263, 9. lpp.) un, pakārtoti, prasība par prasītājai ar šī lēmuma 3. pantu uzliktā naudas soda samazināšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Deutsche Telekom AG sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Arcor AG & Co. KG, pirmkārt, un Versatel NRW GmbH, EWE TEL GmbH, HanseNet Telekommunikation GmbH, Versatel Nord-Deutschland GmbH, NetCologne Gesellschaft für Telekommunikation mbH, Versatel Süd-Deutschland GmbH un Versatel West-Deutschland GmbH, otrkārt, sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 264, 1.11.2003.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/29

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedums — Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg./ITSB — Pelikan (pelikāna attēls)

(Lieta T-389/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo pelikānu, reģistrācijas pieteikums - Kopienas vai valsts agrākas grafiskas preču zīmes “Pelican’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 128/63)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg. Co. Ltd, Tokija (Japāna) (pārstāvji — J. Hofmann un B. Linstow, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Laporta Insa)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Pelikan Vertriebsgesellschaft mbH & Co. KG, Hanovre (Vācija) (pārstāvji — A. Renck, V. von Bomhard un A. Pohlmann, vēlāk A. Renck, V. von Bomhard un T. Dolde, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2003. gada 18. septembra lēmumu Lietā R 191/2002-2 saistībā ar iebildumu procesu starp Pelikan Vertriebsgesellschaft mbH & Co. KG un Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg. Co. Ltd.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg. Co. Ltd. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 21, 24.1.2004.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/30

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. aprīļa spriedums — Nīderlande/Komisija

(Lieta T-233/04) (1)

(Valsts atbalsts - Direktīva 2001/81/EK - Valsts pasākums, ar ko paredz slāpekļa oksīdu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu - Lēmums, ar ko atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu - Pieņemamība - Priekšrocība - Pasākuma selektīvā rakstura neesamība)

(2008/C 128/64)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. Sevenstere (H. Sevenster), J. van Bakela (J. van Bakel) un M. de Hrāfe (M. de Grave))

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vlīts (H. van Vliet) un V. di Buči (V. Di Bucci))

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Vācija Federatīvā Republika (pārstāvji — V. D. Plesings (W.-D. Plessing) un M. Lumma (M. Lumma))

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 24. jūnija Lēmumu C (2003) 1761, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. 35/2003 attiecībā uz slāpekļa oksīdu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ko paziņojusi Nīderlandes Karaliste.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2003. gada 24. jūnija Lēmumu C (2003) 1761, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. 35/2003 attiecībā uz slāpekļa oksīdu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ko paziņojusi Nīderlandes Karaliste;

2)	Komisija sedz tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 275, 15.11.2003. (iepriekš — Lieta C-388/03)

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/30

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedums — Cestas/Komisija

(Lieta T-260/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Eiropas attīstības fonds - Avansa atmaksa - Paziņojums par parādu - Akts, kas nav pārsūdzams - Sagatavojošs akts - Nepieņemamība)

(2008/C 128/65)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centro di educazione sanitaria e tecnologie appropriate sanitarie (Cestas), Boloņa (Itālija) (pārstāvji — sākotnēji N. Amadei un C. Turk, pēc tam N. Amadei un P. Manzini)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un F. Dintilhac)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas (delegācijas Gvinejas Republikā) 2004. gada 21. aprīļa lēmumu, kas prasītājam tika nosūtīts ar ierakstītu vēstuli un tam pieprasīja samaksāt 959 543 835 Gvinejas frankus (EUR 397 126,02).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Centro di educazione sanitaria e tecnologie appropriate sanitarie (Cestas) sedz trīs piektdaļas no saviem izdevumiem. Tas arī atlīdzina trīs piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

3)	Komisija sedz divas piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem. Tāpat tā atlīdzina divas piektdaļas no Cestas tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 217, 28.8.2004.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/31

Pirmās instances tiesas 2008. gada 15. aprīļa spriedums — SIDE/Komisija

(Lieta T-348/04) (1)

(Valsts atbalsts - Eksporta atbalsts grāmatu nozarē - Iepriekšēja paziņojuma nesniegšana - EKL 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts - Kopienu tiesību piemērojamība laikā - Atbalsta apmēra aprēķināšanas metode)

(2008/C 128/66)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société internationale de diffusion et d'édition SA (SIDE), Vitrīsursēna (Vitry-sur-Seine) (Francija) (pārstāvji — N. Kutreliss (N. Coutrelis) un V. Džakobo (V. Giacobbo), advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — Ž. P. Kepenns (J.-P. Keppenne))

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju:Francijas Republika (pārstāvji — sākotnēji Ž. de Bergess (G. de Bergues) un S. Ramē (S. Ramet), pēc tam Ž. de Bergess (G. de Bergues) un A. L. Vendrolini (A.-L. Vendrolini))

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2004. gada 20. aprīļa Lēmuma 2005/262/EK par Francijas sniegto palīdzību franču grāmatu eksportēšanas kooperatīvam (CELF) (OV 2005, L 85, 27. lpp.) 1. panta pēdējo teikumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2004. gada 20. aprīļa lēmuma par Francijas sniegto palīdzību franču grāmatu eksportēšanas kooperatīvam (CELF) 1. panta pēdējo teikumu;

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Société internationale de diffusion et d'édition SA (SIDE) tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/31

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. aprīļa spriedums — Grieķija/Komisija

(Lieta T-364/04) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas izslēgti no Kopienas finansējuma - Augu un dārzeņu pārstrādes produkti - Piemaksas par dzīvniekiem - 24 mēnešu termiņš)

(2008/C 128/67)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias un E. Svolopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji M. Condou-Durande un L. Visaggio, vēlāk M. Condou-Durande un H. Tserepa-Lacombe, kam palīdz N. Korogiannakis, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 16. jūlija Lēmumu 2004/561/EK par Kopienas finansējuma atteikšanu noteiktiem izdevumiem, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas ietvaros (OV L 250, 21. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to izslēdz noteiktus Grieķijas Republikas veiktos izdevumus augu un dārzeņu pārstrādes produktu un piemaksu par dzīvniekiem sektorā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 314, 18.12.2004.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/32

Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. aprīļa spriedums — Michail/Komisija

(Lieta T-486/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums sniegt palīdzību - Morālā vajāšana)

(2008/C 128/68)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christos Michail, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — C. Meïdanis, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un H. Tserepa-Lacombe, kam sākotnēji palīdzēja V. Kasparian, pēc tam — I. Antypas, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netieši izteikto 2004. gada 20. marta lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums sniegt palīdzību, ko prasītājs iesniedza saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 24. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Christos Michail sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

3)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no Michail tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 57, 5.3.2005.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/32

Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. aprīļa spriedums — Citigroup un Citibank/ITSB — Citi (“CITI”)

(Lieta T-181/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “CITI’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka vārdiska preču zīme “CITIBANK’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

(2008/C 128/69)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Citigroup, Inc., agrāk saukta par Citicorp, Ņujorka, Ņujorkas štats (Amerikas Savienotās Valstis), un Citibank, NA, Ņujorka (pārstāvji — sākotnēji V. fon Bomharde (V. von Bomhard), A. V. Renks (A. W. Renck) un A. Polmans (A. Pohlmann), advokāti, pēc tam fon Bomharde, Renks un H. O'Nīls (H. O'Neill), solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — H. Garsija Muriljo (J. García Murillo) un D. Botis (D. Botis))

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Citi, SL, Madride (Spānija) (pārstāvis — M. Periss Rjera (M. Peris Riera], advokāts)

Priekšmets

Par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 1. marta lēmumu lietā R 173/2004-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Citicorp un Citi SL, kā arī iebildumu procesu starp Citibank NA un Citi SL

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 1. marta lēmumu (Lieta R 173/2004-1);

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Citigroup, Inc. un Citibank, NA tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos izdevumus, kas (prasītājām) radušies procesā Apelāciju padomē;

3)	Citi,SLsedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 171, 9.7.2005.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/32

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedums — Nordmilch/ITSB (“Vitality”)

(Lieta T-294/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Vitality’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 128/70)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nordmilch eG, Zeven (Vācija) (pārstāvis — R. Schneider, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 9. augusta lēmumu (lieta R 746/2004-4) attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “Vitality” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nordmilch eG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/33

Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. aprīļa rīkojums — Maison de l'Europe Avignon Méditerranée/Komisija

(Lieta T-100/03) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Info point Europe izveide - Starp Komisiju un prasītāju noslēgtās vienošanās izbeigšana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2008/C 128/71)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maison de l'Europe Avignon Méditerranée, Aviņjona (Francija) (pārstāvis — F. Martineau, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J.-F. Pasquier)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 24. janvāra lēmumu izbeigt starp Komisiju un prasītāju noslēgto vienošanos par Info point Europe izveidi Aviņjonā

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Maison de l'Europe Avignon Méditerranée atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 10.5.2003.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/33

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. marta rīkojums — Lebedef-Caponi/Komisija

(Lieta T-233/07) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Karjeras attīstības ziņojums - 2004. gada novērtējums - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

(2008/C 128/72)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Maddalena Lebedef-Caponi, Senningerberg (Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krämer un B. Eggers)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2007. gada 25. aprīļa spriedumu Lietā F-71/06 Lebedef-Caponi/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lai panāktu šī sprieduma atcelšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Maddalena Lebedef-Caponi pati sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/34

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 18. janvārī cēlis Ch. Michail par Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-34/06 Michail/Komisija

(Lieta T-50/08)

(2008/C 128/73)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ch. Michail (pārstāvis — Ch. Meïdanis, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atzīt par pieņemamu un pamatotu šo apelācijas sūdzību par Civildienesta tiesas spriedumu Lietā F-34/06;

—	atcelt apstrīdētos Civildienesta tiesas aktus (nolēmumus) Lietā F-34/06;

—	piešķirt kompensāciju par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu EUR 120 000 apmērā;

—	atbilstoši lemt par tiesāšanās izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Civildienesta tiesa (turpmāk tekstā — “CDT”) ir nepareizi lēmusi par viņa prasības pieteikumu, kurā viņš lūdza atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par 2004. gadu un iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tika noraidītas sūdzības, ko viņš bija iesniedzis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.

Konkrētāk, apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas, pirmkārt, uz to, ka CDT ir nepareizi interpretējusi Civildienesta noteikumu 43. pantu un vispārējos noteikumus, kas pieņemti, piemērojot šo pantu. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka CDT nav pareizi interpretējusi viņa prasības pieteikumā iekļauto lūgumu un ir nepareizi novērtējusi pierādījumus. Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka CDT ir pamatojusies uz pretrunīgiem argumentiem, lai noraidītu viņa prasību, kā rezultātā tika apdraudētas viņa procesuālās pamattiesības. Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka CDT ir pieļāvusi kļūdu, atsakoties lemt par attiecīgo lūgumu, pakārtoti, tās spriedumā nav pietiekama pamatojuma, un visbeidzot, ka tā nepamatoti ir noraidījusi daļu no tā prasības neprecizitāšu dēļ.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/34

Prasība, kas celta 2008. gada 6. martā — Arch Chemicals Inc. u.c./Komisija

(Lieta T-120/08)

(2008/C 128/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Arch Chemicals, Inc., Norwalk (Savienotās Valstis), Arch Timber Protection Ltd, Castleford (Apvienotā Karaliste), Bactria Industriehygiene-Service Verwaltungs GmbH, Kirchheimbolanden (Vācija), Rhodia UK Ltd, Watford (Apvienotā Karaliste), Sumitomo Chemical (UK) plc, Londona (Apvienotā Karaliste) un Troy Chemical Company BV, Maassluis (Nīderlande) (pārstāvji — C. Mereu, K. Van Maldegem, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu vai, pakārtoti, jautājumus par pieņemamību iekļaut izskatīšanā pēc būtības vai, pakārtoti, jautājumu par pieņemamību izlemšanu atlikt līdz sprieduma pamata lietā pieņemšanai;

—

atcelt Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulas (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū, 3. panta 2. punktu (un II pielikumu), 4. pantu, 7. panta 3. punktu, 14. panta 2. punkta otro daļu, 15. panta 3. punktu un 17. pantu;

—	atzīt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 9. panta a) apakšpunkts, 10. panta 3. punkts, 11. pants un 16. panta 1. punkts ir prettiesisks un attiecībā uz prasītājām nav piemērojams;

—	atzīt, ka Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdajiem produktiem 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu 6. panta 2. punkts ir prettiesisks un attiecībā uz prasītājām nav piemērojams;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) (turpmāk tekstā — “otrās fāzes regula”), un atcelt Komisijas Regulu (EK) Nr. 2032/2003 (2), pamatojoties uz to, ka apstrīdētie noteikumi:

(i)

atbilst to noteikumu attiecībā uz notiekošo vielu pārskatī šanu redakcijai un saturam, kuri sākotnēji tika ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 2032/2003 un kurus prasītājas jau iepriekš ir apstrīdējušas (Lietas T-75/04 un T-79/04), tādā veidā, ka ir pārkāptas prasītāju tiesības un tiesiskā paļāvība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvai 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (turpmāk tekstā — “BPL”) (3),

(ii)	ir savā starpā pretrunīgi un neatbilst BPL, un

(iii)

ar tiem tiek pārkāpti EK līguma noteikumi un vairāki augstā līmeņa EK tiesību principi, tādi kā netraucētas konkurences, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips, kā arī īpašuma tiesības un brīvība veikt tirdzniecību.

Turklāt prasītājas norāda, ka saskaņā ar BPL 12. pantu tām kā dalībniecēm otrās fāzes regulas izpratnē ir tiesības izmantot procesuālās garantijas un datu aizsardzības (tas ir, ekskluzīvās izmantošanas) tiesības attiecībā uz to pieteikumiem un nokomplektētajām lietām visās dalībvalstīs. Tomēr prasītājas uzskata, ka ar otrās fāzes regulas 4. pantu, nenosakot dalībvalstu pienākumu atcelt biocīdo produktu reģistrācijas, kas atbilst prasītāju paziņotajām aktīvo vielu/produktu veidu kombinācijām un ir to konkurējošo kompāniju rīcībā, kuras nepiedalās pārskatīšanā un kurām nav pieejas prasītāju pārskatīšanas vajadzībām iesniegtajiem datiem, de jure un de facto tiek pārkāptas prasītājām ar BPL 12. pantu piešķirtās ekskluzīvās izmantošanas tiesības. Papildus prasītājas norāda, ka atbildētāja nepareizi izmantoja tai ar pamata BPL piešķirtās pilnvaras, tīši piemērojot BPL tādā vaidā, kas pārsniedz tās redakcijas robežas un skar prasītāju tiesības un paļāvību. Turpmāk tiek norādīts, ka ar apstrīdēto pasākumu ir pārkāpti EK līguma noteikumi par taisnīgo konkurenci, jo kompānijām, kuras nepiedalās pārskatīšanā un kurām nav jāveic investēšanas izdevumi, ir atļauts palikt tirgū un attiecībā pret prasītājām izmantot konkurences priekšrocības.

Visbeidzot, prasītājas izvirza pamatu par otrās fāzes regulas 6. panta 2. punkta un BPL 9. panta a) apakšpunkta, 10. panta 3. punkta, 11. panta un 16. panta 1. punkta prettiesisko raksturu.

(1) OV 2007, L 325, 3. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV 2003, L 307, 1. lpp.).

(3) OV 1998, L 123, 1. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/35

Prasība, kas celta 2008. gada 31. martā — Sahlstedt u.c./Komisija

(Lieta T-129/08)

(2008/C 128/75)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Markku Sahlstedt, Karkkila (Somija), Juha Kankkunen, Laukaa (Somija), Mikko Tanner, Vihti (Somija), Toini Tanner, Helsinki (Somija), Liisa Tanner, Helsinki (Somija), Eeva Jokinen, Helsinki (Somija), Aili Oksanen, Helsinki (Somija), Olli Tanner, Lohja (Somija), Leena Tanner, Helsinki (Somija), Aila Puttonen, Ristiina (Somija), Risto Tanner, Espoo (Somija), Tom Järvinen, Espoo (Somija), Runo K. Kurko, Espoo (Somija), Maa- ja metsätaloustuottajain keskusliitto MTK ry (Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža ražotāju centrālā apvienība), Helsinki (Somija), Maataloustuottajain Keskusliiton Säätiö (Lauksaimniecības ražotāju centrālās apvienības fonds), Helsinki (Somija) (pārstāvis — K. Marttinen, advokāts)

Atbildētāja: Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt lēmumu, par ko celta prasība, ciktāl tas attiecas uz visām tajā minētajām Kopienas nozīmes teritorijām (turpmāk tekstā — “KNT”) Somijas Republikā;

—	pakārtoti, ja Tiesa to atzīst par neiespējamu, atcelt lēmumu attiecībā uz prasības pieteikuma 6.2.2.7. punktā precizētajām KNT;

—

pieprasīt informāciju un ievākt pierādījumus,

ja prasība, tikai pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem pierādījumiem, netiks izspriesta prasītājiem par labu minēto pamatprasījumu izpratnē, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa:

1)	Eiropas Kopienu Komisijai uzlikt pienākumu nosūtīt prasītājiem priekšlikumus, ko Somija tai ir iesniegusi, ieskaitot priekšlikumos iekļauto un lēmuma septītajā apsvērumā minēto informāciju par no lēmuma izrietošajām platībām CD formātā,

Eiropas Kopienu Komisijai uzlikt pienākumu nosūtīt prasītājiem astotajā lēmuma apsvērumā minēto tās rīcībā esošo informāciju par dabu un citu informāciju par visām apstrīdētajā lēmumā minētajām Somijas Republikas platībām CD formātā, kā arī devītajā apsvērumā minētās kartes un informāciju papīra formātā,

3)	Eiropas Kopienu Komisijai uzlikt pienākumu nosūtīt prasītājiem visus dokumentus par Somijas Republikas platībām, kas izstrādāti apstrīdētā lēmuma desmitajā apsvērumā paredzētās sadarbības ietvaros vai ir nonākuši Komisijas rīcībā, CD formātā un kartes papīra formātā un

4)	Eiropas Kopienu Komisijai uzlikt pienākumu nosūtīt prasītājiem apstrīdētā lēmuma piecpadsmitajā apsvērumā minēto viedokli par dzīvotņu aizsardzību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus pilnā apmērā, ieskaitot likumiskos procentus.

Pamati un galvenie argumenti

Pēc prasītāju domām, ar lēmumu (1) tiek pārkāptas Kopienu tiesības, it īpaši Direktīvas par dzīvotņu aizsardzību 3. un 4. pants, kā arī tā III pielikums, uz ko ir atsauce 4. pantā. Saistībā ar Kopienu tiesību pārkāpumu prasītājai izvirza četrus galvenos pamatus:

Direktīva par dzīvotņu aizsardzību nepieļauj atcelt lēmumus, kas attiecas uz sākotnējo KNT sarakstu, ar jauniem lēmumiem tādā procesā un uz tāda pamata, kā tas tagad tiek darīts. Direktīvas par dzīvotņu aizsardzību procesuālie noteikumi Komisijai ir saistoši. Citas interpretācijas rezultātā tiktu apdraudēta tiesiskā drošība saistībā ar valsts īstenošanas pasākumiem un zemes īpašnieku tiesību aizsardzība.

saskaņā ar Direktīvas par dzīvotņu aizsardzību 3. pantu Natura 2000 ir koherents Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkls, ar kuru atbilstoši direktīvas noteikumiem ir jānodrošina labvēlīgi aizsardzības apstākļi. Tīkla koherence tiek nodrošināta un labvēlīgie aizsardzības apstākļi sasniegti tādējādi, ka direktīvas 4. pants un III pielikums, kas attiecas uz teritoriju izvēli, ir detalizēti tehniski priekšraksti, kas no materiālo tiesību viedokļa ir saistoši gan dalībvalstīm, gan arī Komisijai, un teritorijas nevarēja tikt apstiprinātas par KNT, ja tās nebūtu iekļautas 4. pantā un III pielikumā abos posmos. Labvēlīgo aizsardzības apstākļu koherentais mērķis paredz, ka teritorijas attiecīgajās dalībvalstīs tiek izvēlētas pēc vienotiem Direktīvas par dzīvotņu aizsardzību 4. pantā un III pielikumā paredzētajiem kritērijiem.

c)	III pielikuma 1. posms (dalībvalstu posms) un 2. posms (Komisijas posms) veido likumīgu pasākumu kopumu. 2. posma process un lēmums par KNT ir pretrunā Direktīvai par dzīvotņu aizsardzību, ja priekšlikums 1. posmā neatbilst direktīvas prasībām.

Somija, izstrādājot priekšlikumu par Somijas KNT boreālo zonu, neievēroja Direktīvas par dzīvotņu aizsardzību 4. pantu un III pielikuma tiesību normas par 1. posmu. Tā kā Somijas priekšlikums attiecībā uz visām teritorijām tika negrozīts pārņemts Komisijas lēmumā, arī Komisijas lēmums par KNT ir pretrunā direktīvai.

(1) Komisijas 2007. gada 12. novembra Lēmums 2008/24/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu boreālajam bioģeogrāfiskajam reģionam (OV L 12, 118. lpp.).

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/36

Prasība, kas celta 2008. gada 4. aprīlī — Aurelia Finance/ITSB (“AURELIA”)

(Lieta T-136/08)

(2008/C 128/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aurelia Finance SA, Ženēva (Šveice) (pārstāvis — M. Elmslie, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 9. janvāra lēmumu Lietā R 1214/2007-1;

—	nodot prasītājas pieteikumu par restitutio in integrum atpakaļ izskatīšanai ITSB;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme, ko veido vārds “AURELIA”, attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 274 936

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt pieteikumu par restitutio in integrum

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 78. panta pārkāpums, jo parastais piesardzības līmenis, kas tiek izvirzīts kā prasība saistībā ar administratīvu atjaunošanu ir zemāks nekā uzmanības līmenis, kas tiek izvirzīts kā prasība lietas dalībniekam procesā ITSB.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/38

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 8. aprīļa spriedums — Bordini/Komisija

(Lieta F-134/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Korekcijas koeficients - Dzīvesvietas dalībvalsts - Dzīvesvietas jēdziens - Galvenās dzīvesvietas jēdziens - Apliecinoši dokumenti)

(2008/C 128/80)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giovanni Bordini, Douvres (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — L. Levi, C. Ronzi un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Priekšmets

Civildienests — Pirmkārt, Komisijas 2006. gada 25. janvāra lēmuma neatzīt, ka prasītājs ir Apvienotās Karalistes rezidents, un līdz ar to nepiemērot viņa pensijai korekcijas koeficientu, kas atbilsti šai dalībvalstij, atcelšana, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Bordini izdevumus saistībā ar neformālo 2007. gada 5. jūnija sapulci;

3)	Bordini sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, izņemot izdevumu daļu, kas radās saistībā ar 2007. gada 5. jūnija neformālo sapulci.

(1) OV C 326, 30.12.2006., 87. lpp.

24.5.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/38

Prasība, kas celta 2008. gada 30. martā — Honnefelder/Komisija

(Lieta F-41/08)

(2008/C 128/81)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stephanie Honnefelder, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — C. Bode, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prāvas priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētājas lēmumu neiekļaut prasītāju amata konkursa EPSO AD/26/05 rezerves sarakstā tādēļ, ka nav iegūts pietiekams punktu skaits

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2007. gada 10. maija lēmumu un 2007. gada 14. decembra lēmumu par sūdzību un uzlikt atbildētājai pienākumu izskatīt iespēju iekļaut prasītājas vārdu rezerves sarakstā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, likumīgā procedūrā,

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus,

—	taisīt aizmugurisku spriedumu.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 128

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 24. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 128/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 116, 9.5.2008	1