16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/1

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/2

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/6

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/10

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/12

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/16

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/17

1.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums rada koncentrāciju Apvienošanās regulas (EEK) Nr. 4064/89 nozīmē.

2.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir Kopienas mēroga koncentrācija saskaņā ar minēto regulu.

3.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka šajā gadījumā attiecīgie produktu tirgi ir:

Padomdevējas komitejas mazākums nepiekrīt 3.a punktā minētajam.

4.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka mūzikas fizisko ierakstu tirgus ir valsts mēroga tirgus.

5.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka digitālā formāta mūzikas ierakstu tirgus ir valsts mēroga tirgus.

6.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija nevienā no EEZ valstu mūzikas fizisko ierakstu tirgiem neradīs individuālu dominējošu stāvokli, kas varētu būtiski traucēt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

7.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija nevienā no EEZ valstu digitālā formāta mūzikas ierakstu tirgiem neradīs individuālu dominējošu stāvokli, kas varētu būtiski traucēt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

8.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija nevienā no EEZ valstu mūzikas fizisko ierakstu tirgiem nenostiprinās un neradīs kolektīvu dominējošu stāvokli, kas varētu būtiski traucēt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

9.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija nevienā no EEZ valstu digitālā formāta mūzikas ierakstu tirgiem nenostiprinās un neradīs kolektīvu dominējošu stāvokli, kas varētu būtiski traucēt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

10.

Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija ir jāatzīst par atbilstošu kopējam tirgum un EEZ nolīgumam.

11.

Padomdevēja komiteja uzskata, ka Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā Pirmās instances tiesas konstatējumus Impala lietā.

12.

Padomdevējas komitejas locekļi iesaka publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/18

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/19

1.

Sony pasaules mērogā aktīvi darbojas mūzikas ierakstīšanas un izdošanas, rūpnieciskajā un patēriņa elektronikas ražošanas un izklaides jomā. Bertelsmann ir starptautisks plašsaziņas līdzekļu uzņēmums ar izvērstu darbību mūzikas ierakstīšanā, televīzijas un radio raidījumu veidošanā un pārraidē, grāmatu, žurnālu un avīžu izdošanā, drukas un mediju pakalpojumos, kā arī grāmatu un mūzikas klubos.

2.

No jauna paziņotā koncentrācija nozīmē mūzikas ierakstu kopuzņēmuma Sony BMG izveidi, kas pabeigta pēc Komisijas atbrīvojuma lēmuma 2004. gada 19. jūlijā. Bertelsmann piedalās pasaules mūzikas ierakstu jomā ar tam pilnībā piederoša meitasuzņēmuma Bertelsmann Media Group (“BMG”) starpniecību; Sony, izņemot Japānu, — ar mūzikas ierakstu uzņēmējdarbību, ko vada Sony Music Entertainment.

3.

Saskaņā ar 4. pantu Regulā (EEK) Nr. 4064/89 Komisija 2004. gada 9. janvārī saņēma paziņojumu par paredzēto Sony/BMG mūzikas ierakstu kopuzņēmumu. Komisija 2004. gada 19. jūlijā paziņoja, ka uzņēmumu koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu. Bertelsmann un Sony tagad kopā kontrolē Sony BMG, kas darbojas kā pilnvērtīgs kopuzņēmums. Saskaņā ar iesniegto ziņojumu koncentrācijas īstenošana bija pakāpeniska un pilnībā tika pabeigta 2006. gadā.

4.

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa 2006. gada 13. jūlijā atcēla Komisijas lēmumu (2). Komisija 2007. gada 31. janvārī saņēma sākotnējā paziņojuma atjauninātu versiju. Pēc paziņojuma izskatīšanas Komisija 2007. gada 1. martā secināja, ka uz paziņotajām darbībām attiecas Regula (EEK) Nr. 4064/89, un izteica nopietnas šaubas par tā saderību ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.

5.

Ar 2007. gada 22. marta lēmumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 4064/89 11. panta 5. punktu ziņotājām pusēm tika pieprasīta papildu informācija. Puses 2007. gada 26. jūnijā iesniedza pieprasīto informāciju un tādējādi no jauna aizsāka izmeklēšanas II posmu.

6.

Abas puses aktīvi darbojas mākslinieku atklāšanā un attīstīšanā (īsteno tā saukto A&R: artist and repertoire), kā arī izplata un pārdod mūzikas ierakstus. Sony BMG nenodarbojas ar saistītajiem uzņēmējdarbības veidiem, tādiem kā mūzikas ierakstu izdevējdarbība, ražošana un izplatīšana. Sony un BMG ieguldījumu šajās jomās nodrošināja mātesuzņēmumi vai arī darbs vispār netika veikts.

7.

Ziņotājas puses uzskata, ka konkrētais produktu tirgus ir ierakstītās mūzikas tirgus (neatkarīgi no žanra), kas ir saistīts ar mākslinieku atklāšanu un attīstīšanu, ierakstītās mūzikas popularizēšanu, pārdošanu un tirgvedību. Sīkāks iedalījums (starptautiskā popmūzika, vietējā popmūzika, klasiskā mūzika un salikti darbi) nav uzskatāms par nepieciešamu.

8.

No pieprasījuma viedokļa ir jāņem vērā, ka produkta tiešie patērētāji lēmumu iegādāties ierakstu pieņem pēc vairākiem kritērijiem, to skaitā pēc mūzikas veida (žanra), pēc tā, vai produkts ir starptautisks vai vietējais, ierakstīts nesen vai arī pirms zināma laika, ir viena mākslinieka radīts vai salikts darbs, kā arī pēc tā, vai tas ir singls vai albums un vai tas ir ticis plaši reklamēts. No piedāvājuma viedokļa mūzikas ierakstu sabiedrības var noslēgt līgumus ar māksliniekiem un izplatīt dažādu žanru mūziku. Tomēr dažas neatkarīgas ierakstu sabiedrības specializējas konkrētos žanros. Tirgus pētījumi rāda, ka visi stili un žanri ietilpst plašā tirgū, kas ir pakļauts dažādiem mūzikas standartiem un ietekmēm. Lielākā daļa ierakstu veikalu piedāvā dažādu veidu mūziku. Turklāt ir ļoti grūti precīzi un pārliecinoši definēt kategorijas un žanrus, jo tiem ir daudz kopīga (producenti, tirdzniecības vietas un līgumu mehānismi), kas parāda, ka sīkāks tirgus iedalījums nav būtisks. Savukārt, runājot par saliktiem darbiem, valda uzskats, ka no pieprasījuma viedokļa tie veido atsevišķu tirgu, taču piegādātāju (ierakstu sabiedrību) domas šajā jautājumā dalās. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka mūzikas fizisko ierakstu tirgū ietilpst visi fiziskie CD albumi neatkarīgi no to žanra un tā, vai albums ir salikts darbs vai viena mākslinieka radīts.

9.

Digitālā formātā mūzika tiek izplatīta vai nu tiešsaistē internetā, vai arī mobilo sakaru tīklos un patērētāju sasniedz dažādās formās, tostarp kā lejupielādējami skaņdarbi, albumi un tālrunim pielāgotas melodijas, abonējama mūzika un mūzika, ko var noklausīties reālā laikā. Tā kā Sony BMG ir aktīva galvenokārt vairumtirdzniecības līmenī — izsniedzot kataloga licences digitālās mūzikas piegādātājiem — konkrētais tirgus ir digitālās mūzikas licencēšanas vairumtirdzniecības tirgus.

10.

Tāpat kā iepriekšējos lēmumos Komisija secina, ka ir radies jauns un potenciāli perspektīvs tirgus mūzikas piegādei tiešsaistē, ietverot iespēju klausīties mūziku reālajā laikā un lejupielādēt to. Lai gan digitālās mūzikas izplatīšana zināmā mērā konkurē ar mūzikas fizisko ierakstu izplatīšanu, tirgus pētījumi rāda, ka digitālie produkti fizisko ierakstu mūziku aizstās tikai daļēji. Tādēļ no tiešo patērētāju viedokļa digitālā mūzika būtu uzskatāma par papildinājumu, nevis aizstājēju mūzikas fiziskajiem ierakstiem. No piedāvājuma viedokļa digitālās mūzikas izplatīšana atšķiras no fizisko mūzikas ierakstu mazumtirdzniecības, jo galvenajās ierakstu sabiedrībās ir atsevišķas mūzikas fizisko ierakstu un digitālās mūzikas nodaļas, tāpēc digitālajai mūzikai ir sava vērtību ķēde. Tāpat tehniskie un komerciālie nosacījumi, saskaņā ar kādiem strādā digitālās mūzikas piegādātāji, atšķiras no tiem, kas ir spēkā mūzikas fizisko ierakstu tirgū. Arī digitālā tirgus tirgvedība un izmaksu struktūra būtiski atšķiras no mūzikas fizisko ierakstu tirgū izmantotajām. Līdz ar to var secināt (turklāt gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma viedokļa), ka digitālās (tiešsaistē/mobilo sakaru tīklā) izplatītās mūzikas licencēšanas vairumtirdzniecība veido savu tirgu, kas pastāv atsevišķi no mūzikas fizisko ierakstu vairumtirdzniecības tirgus. Ierobežotā pieprasījuma un aizstājamības dēļ, īpaši patērētāja līmenī, Komisija nelēma, vai mobilo sakaru tīklā izplatītajai mūzikai var būt savs tirgus atsevišķi no tiešsaistē izplatītās mūzikas tirgus.

11.

Ziņotājas puses uzskata, ka mūzikas ieraksti tiek veidoti nacionāli, jo cenas (ieskaitot atlaides) un ierakstu pārdošana tiek organizēta galvenokārt valstu iekšējos tirgos. Turklāt visās dalībvalstīs ļoti pieprasīti ir vietējie mākslinieki, un jaunu mākslinieku atklāšana un attīstīšana ir lielā mērā vietēja komercdarbība. Puses ir arī norādījušas, ka tikai daži lielākie pircēji ir starptautiski, tirgvedība galvenokārt tiek īstenota katrā konkrētā valstī, un dažādu ierakstu sabiedrību ietekme katrā valstī atšķiras. Turklāt daudzas neatkarīgās ierakstu sabiedrības ir pārstāvētas tikai vienā vai dažās dalībvalstīs.

12.

Tāpat kā iepriekšējos lēmumos Komisija atzina, ka konkrētais tirgus no ģeogrāfiskā viedokļa ir gan valsts tirgus, gan starptautisks tirgus. Tirgus pētījumu rezultāti liecina, ka attīstība notiek virzienā uz valsts tirgu. Raksturīgi, ka valsts iekšējais repertuārs (tas, kas nav angloamerikāņu repertuārs) nopietnu interesi rada tikai izcelsmes valstīs vai valstīs, kurās runā tajā pašā valodā, un cenas, ko iesniedza ziņotājas puses, dažādās valstīs atšķiras, un tirgvedība tiek īstenota valsts līmenī. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka mūzikas fizisko ierakstu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir valsts iekšējais tirgus.

13.

Digitālā formātā izplatāmā mūzika būtībā tiek izplatīta arī ārpus valsts, jo internets nepazīst robežas un padara mūziku pieejamu patērētājiem jebkurā laikā un vietā. Tomēr, kā saistībā ar 2004. gada lēmumu rāda tirgus pētījumi, tirgus vēl aizvien ir valsts iekšējais tirgus. Vairumtirdzniecības līmenī ierakstu sabiedrības licences mūzikas izplatīšanai tiešsaistē parasti piešķir izplatīšanai noteiktā (valsts) teritorijā. Savukārt mazumtirdzniecības līmenī saskaņā ar pētījumu katras dalībvalsts digitālais tirgus var atšķirties no citiem gan struktūras, gan pieprasījuma, gan arī attīstības un dinamikas ziņā, kas liecina, ka tirgus ir valsts iekšējais tirgus. Tādēļ digitālās mūzikas licencēšanas tirgu var uzskatīt par valsts iekšējo tirgu.

14.

Lai gan ierakstītās mūzikas industrija bija koncentrēta jau pirms apvienošanās 2004. gadā, Sony BMG ietekme tirgū ir mazāka, nekā būtu sagaidāms no vienīgā katras valsts tirgū dominējošā uzņēmuma. Turklāt apvienošanās nav ietekmējusi tos konkurences aspektus, kas ir saistīti ar tirgus atvērtību digitālās mūzikas mazumtirgotājiem, pārnēsājamo mūzikas atskaņotāju ražotājiem un neatkarīgajām ierakstu sabiedrībām. Īpaši attiecībā uz neatkarīgajām sabiedrībām digitālais tirgus tām būtībā ļauj nodrošināt pieprasījumu, iztiekot bez izplatītājiem un tradicionālajiem mazumtirgotājiem.

15.

Tirgus pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot, vai koncentrācija ir radījusi vai nostiprinājusi kolektīvu dominējošu stāvokli digitālās mūzikas piegādātājiem paredzētās mūzikas licencēšanas vairumtirdzniecības tirgū. Tiešsaistē/mobilo sakaru tīklos izplatāmās mūzikas piegādātājiem ir nepieciešamas visu lielāko sabiedrību licences, lai varētu piedāvāt pēc iespējas daudzveidīgāku repertuāru, tāpēc pētījuma organizatori vēlējās uzzināt, vai Sony apvienošanās ar BMG jau tāpat koncentrētajā tirgū ir ļāvusi vai būtiski palīdzējusi lielākajām sabiedrībām iegūt kolektīvu dominējošo stāvokli digitālās mūzikas licencēšanas vairumtirdzniecības tirgū.

16.

Slepena vienošanās būtībā ir uzskatāma par nesaderīgu ar dinamisko un nestabilo digitālo produktu tirgu. Digitālā tirgus attīstība nav prognozējama, jo uzņēmējdarbības modeļi ir dažādi un turpina attīstīties. Lai gan digitālajā tirgū regulāri ienāk jauni dalībnieki, pieprasījums ir izteikti koncentrēts, jo iTunes, Apple uzņēmums, kas izplata mūziku tiešsaistē, ir galvenais digitālās mūzikas mazumtirgotājs visu valstu tirgos, un šāds stāvoklis nodrošina iTunes atbilstīgu popularitāti pircēju vidū. Cenu politika, kuru iTunes ir ieviesusi digitālajā tirgū un kuru ir pārņēmusi lielākā daļa citu mūzikas piegādātāju, paredz noteikt standartcenu par skaņdarbu, kas būtiski ierobežo lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību iespējas vairumtirdzniecības līmenī ieviest atšķirīgas cenas.

17.

Tirgus pētījuma gaitā tika pārbaudīts, vai digitālās mūzikas tirgū eksistē nosacījumi kolektīva dominējošā stāvokļa attīstībai.

18.

Pētījumā tika aplūkots, vai galvenais mazumtirdzniecības cenu noteikšanas modelis varētu būt tiešs vai netiešs galvenais instruments lielākajām sabiedrībām, veicot koordinēšanu. Attiecībā uz lielāko sabiedrību spēju kontrolēt šādu koordinēšanas nosacījumu ievērošanu tika pētīts, cik saskaņotas ir lielāko sabiedrību līgumos ar digitālās mūzikas piegādātājiem noteiktās cenas, un gadījumos, kad tika konstatēts zināms vairumtirdzniecības cenu izlīdzinājums, pētījuma veicēju mērķis bija atbildēt uz jautājumu, vai šis izlīdzinājums ir koordinācijas rezultāts vai arī tas ir radies konkurences faktoru, piemēram, lielo digitālā formātā izplatīto produktu mazumtirgotāju pārrunu prasmes, dēļ, vai to varbūt ir veicinājis pagaidām vēl neattīstītais digitālo produktu tirgus. Komisijas pētījumā tika konstatēts, ka lielākās sabiedrības cenšas katra atsevišķi gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no digitālās mūzikas. Lielākās sabiedrības piemēro atšķirīgas cenas, izmanto atšķirīgas cenu struktūras un dažādus uzņēmējdarbības modeļus, turklāt šīs atšķirības pieaug.

19.

Pētījuma rezultāti rāda, ka struktūras, saskaņā ar kurām tiek noteiktas vairumtirdzniecības cenas, kā arī vienošanās veidi pēdējo 36 mēnešu laikā ir kļuvuši arvien daudzveidīgāki un sarežģītāki. Šī pieaugošā sarežģītība izriet no tā, kā attīstās pārrunas starp lielākajām sabiedrībām un digitālā formātā izplatīto produktu mazumtirgotājiem, kā rezultātā tiek noslēgti daudz specifiskāki līgumi, kas atspoguļo mazumtirgotāja vietu tirgū, kā arī novērtē tā sniegtos pakalpojumus. Šīs cenu struktūras arī tiek daudz biežāk pārskatītas un apspriestas. Tāpat pieaug atšķirība starp dažādām produktu kategorijām. Ir jāmin arī tas, ka pieaug atšķirība starp līgumiem, kas ar digitālajiem mazumtirgotājiem tiek noslēgti valstu līmenī, jo lielāko sabiedrību vadības pārstāvji konkrētajā dalībvalstī iegūst arvien lielākas pilnvaras lemt par līguma nosacījumiem. Tirgus pētījumā ir identificēti vairāki elementi, kas būtiski ierobežo lielāko sabiedrību iespējas, izmantojot esošās mazumtirdzniecības cenas, identificēt novirzes no jebkādas slepeni koordinētas vairumtirdzniecības cenu politikas. Kopumā ir vērojama tendence vairumtirdzniecības cenu politiku padarīt sarežģītāku, piemēram: i) ieviešot atlaides un nosakot cenu atkarībā no apjoma; ii) izmantojot divu līmeņu cenu noteikšanas sistēmu; iii) izmantojot priekšapmaksu; iv) dažādojot lietošanas ierobežojumus, v) izmantojot saistītu saturu.

20.

Neņemot vērā šos apstākļus, pētījuma veicēji tāpat centās atbildēt uz jautājumu, vai novērotais cenu izlīdzinājums pats par sevi ir pietiekams, lai tiešsaistes tirgu uzskatītu par pārskatāmu. Vadošo sabiedrību cenu attīstības un ar digitālās mūzikas mazumtirgotājiem noslēgto līgumu analīze ļāva Komisijai konstatēt, cik izlīdzinātas apsekotajās 15 dalībvalstīs ir cenas, ko lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības iekļauj līgumos ar digitālās mūzikas piegādātājiem. Šis pētījums sniedz informāciju par pārskatāmības pakāpi un cenu struktūru attīstību, iespējamo cenu un citu līguma nosacījumu izlīdzināšanos starp lielākajām sabiedrībām, kā arī to, kā apvienošanās ir ietekmējusi šo līgumu nosacījumus.

21.

Analizējot dažādus tirgus segmentus, tika konstatēts, ka visvairāk atšķiras maksa par abonēšanu, klausīšanos reālajā laikā, nosacīto lejupielādēšanu un ar reklāmu saistītajiem mūzikas pakalpojumiem, kuru sniegšanai ir izstrādāti dažādi uzņēmējdarbības modeļi. Šajos gadījumos vairumtirdzniecības cenu noteikšana un citi līguma nosacījumi nav pārskatāmi, un izlīdzinājums starp lielākajām sabiedrībām nepastāv. Arī maksa par mobilajos tālruņos izmantojamiem produktiem (mobilajam tālrunim pielāgotām melodijām, mobilajā tālrunī ielādējamiem skaņdarbiem un video) ir ļoti atšķirīga. Lielāko sabiedrību pieprasītās cenas atšķiras, jo lielākā daļa šo sabiedrību attiecībās ar katru no valstī esošajiem mobilās mūzikas piegādātājiem izvēlas citas cenas. Otrkārt, arī attiecībās ar katru mobilās mūzikas piegādātāju lielākā daļa lielo sabiedrību izmanto izteikti atšķirīgas cenas. Treškārt, cenas par dažādiem realizētajiem apjomiem kļūst arvien atšķirīgākas.

22.

Tiešsaistē lejupielādējamas mūzikas gadījumā būtiski atšķiras cenas, kas tiek pieprasītas par dārgākajiem/vidēji dārgajiem skaņdarbiem un albumiem. Standarta lejupielādēšanas gadījumā (skaņdarbi un albumi) tika identificētas trīs mazumtirgotāju kategorijas ar atšķirīgu cenu līmeņu stabilitāti. Visās izvērtētājās dalībvalstīs lielākā daļa digitālās mūzikas piegādātāju saskaras ar ļoti atšķirīgām vairumtirdzniecības cenām, un šīs cenas laika gaitā var būtiski mainīties. Otrās kategorijas mūzikas pakalpojumu sniedzēji saskaras ar daudz stabilākām cenām, savukārt šobrīd spēkā esošās vairumtirdzniecības cenas var atšķirties par 10–15 %. Turklāt katram pakalpojumu sniedzējiem piemērotais cenu izlīdzinājums izvērtētajās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Dažādas lielākās sabiedrības konkrētajam mazumtirgotājam nosaka dažādas cenas, turklāt tās laika gaitā var mainīties, tādējādi no piegādātāja viedokļa visdārgākā lielākā mūzikas ierakstu sabiedrība konkrētajam pakalpojumu sniedzējam var kļūt par vislētāko 24 mēnešu laikā. Šie secinājumi nesader ar teoriju par slepenu vienošanos.

23.

iTunes mūzikas pakalpojumos ir vērojams zināms cenu izlīdzinājums. Lai gan dažas no lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām cenšas Apple pārliecināt, ka līdz ar iTunes darbības uzsākšanu Eiropā būtu jāievieš diferencētas cenas (palielinot maksu par pieprasītiem ierakstiem un otrādi), Apple vēl aizvien nevēlas attiekties no savas “viena cena visiem” politikas cenu veidošanā. Ņemot vērā ļoti izteikto pieprasījumu pēc iTunes pakalpojumiem (piemēram, vairāk nekā 80 % no vienas no lielāko sabiedrību ienākumiem 2006. gadā par tiešsaistē izplatītās mūzikas lejupielādēšanu Lielbritānijā, Īrijā, Austrijā un Beļģijā), iTunes spēja organizēt pārrunas acīm redzot būtiski ietekmē cenas. Turklāt Lielbritānijā, kur ir visattīstītākais digitālais tirgus EEZ, iTunes UK īsteno to pašu “viena cena visiem” mazumtirdzniecības cenu politiku (lai gan cenas ir augstākas nekā euro zonā), savukārt citas lielākās sabiedrības izmanto vairumtirdzniecības cenas, kas būtiski atšķiras no pārējo ierakstu sabiedrību cenām. Pieņēmums par slepenu shēmu neizskaidro, kāpēc dažas no lielākajām sabiedrībām piekristu izmantot zemākas vairumtirdzniecības cenas nekā pārējās, īpaši ņemot vērā, ka šīs cenu atšķirības noteica tās lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības, kas ir noslēgušas jaunus līgumus ar iTunes.

24.

Otrs faktors, kas ļauj spriest par kolektīvā dominējošā stāvokļa esamību, ir jebkāda veida iebiedēšanas mehānisms ar mērķi ietekmēt atkritējus. Tirgus pētījuma gaitā netika konstatēti stabili represīvi mehānismi, kas liktu lielākajām sabiedrībām ievērot pieņemtās slepenās shēmas nosacījumus. Tas, ka lielāko sabiedrību piedāvātās vairumtirdzniecības cenas var būtiski atšķirties abos virzienos, turklāt neizraisot citu sabiedrību reakciju, liecina, ka ierakstu tirgus nav pārskatāms, jo pretējā gadījumā novirzes tiktu ātri atklātas un tam sekotu represijas, lai nodrošinātu pakļaušanos slepenās vienošanās noteikumiem. Turklāt lielākās sabiedrības pēdējo 12 mēnešu laikā būtībā ir īstenojušas ievērojami daudzveidīgākas īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas nekā iepriekš. Pētījumi nav ļāvuši gūt pierādījumus, kas izskaidrotu, kā šāds lielāko sabiedrību individuālisms varētu kļūt par pamatu slepenai shēmai, kā arī to, kāpēc šie pasākumi, kas ietekmē lielu digitālā tirgus daļu, nav kļuvuši par iemeslu represijām.

25.

Lai rīcība tiktu koordinēta efektīvi, citu tirgus dalībnieku, piemēram, esošo un topošo konkurentu, kas koordinēšanā nepiedalās, kā arī pircēju reakcija nedrīkstētu apdraudēt no koordinēšanas gaidītos rezultātus. Attiecībā uz iespējamo konkurenci neatkarīgo sabiedrību spējas ietekmēt lielākās ierakstu sabiedrības ir ļoti ierobežotas. Pircējiem ir svarīgi tas, ka tiešsaistē lejupielādējamās mūzikas jomā iTunes ir izveidojusi visai efektīvas lietišķās attiecības ar lielākajām ierakstu sabiedrībām (un ir veiksmīgi pretojusies jebkādām vairumtirdzniecības cenu atšķirībām par vienu skaņdarbu). No otras puses, tirgus pētījumu rezultāti nepārprotami norāda, ka digitālās mūzikas piegādātājiem ir nepieciešama pieeja visu lielāko sabiedrību repertuāram, jo tikai tā ir iespējams apmierināt pieprasījumu pēc aptauju sarakstu pirmajās vietās esošajām dziesmām. Tā kā sarakstu materiāls nav aizstājams, šī atkarība ietekmē mūzikas produktu piegādātāju darbu.

26.

Var secināt, ka pastāv spēku samērs starp lielākajām sabiedrībām, kas var piegādāt nepieciešamo produktu, un iTunes (kā arī arvien lielāku skaitu jaunu un spēcīgu tirgus dalībnieku, kā, piemēram, telefonsakaru operatoriem). Ņemot vērā to, ka pircēja ietekme šajā tirgū ir daudz svarīgāka, nekā tas ir vērojams mūzikas fizisko ierakstu tirgū, digitālā tirgus klienti patiešām var zināmā mērā apdraudēt priekšrocības, ko lielākās sabiedrības gūtu, koordinējot savu rīcību.

27.

Lai gan apvienošanās ir pavājinājusi konkurenci, tirgus pētījuma laikā nav gūti pierādījumi tam, ka tās rezultātā sabiedrības būtu slepeni vienojušās par rīcības koordinēšanu vai arī, ka šī apvienošanās būtu atvieglojusi rīcības koordinēšanu. Turklāt informācija par līgumu noteikumiem un cenām rāda, ka apvienošanās nav palielinājusi BMG vai Sony produkcijas vairumtirdzniecības cenas.

28.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktus, ir jāsecina, ka apvienošanās nevienā no EEZ valstīm nav radījusi atlikušo četru lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību kolektīvo dominējošo stāvokli digitālās mūzikas licencēšanas tirgū, kas varētu ietekmēt konkurenci kopējā tirgū vai tā būtiskā daļā. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās būtu nostiprinājusi šādu stāvokli.

29.

Mūzikas ierakstu tirgus visās iesaistītajās valstīs raksturo četru lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību (Sony BMG, Universal Music Group, Warner Music Group un EMI) klātbūtne, kas kopumā veido 80 % no mūzikas ierakstu tirgus, un liels skaits ievērojami mazāku neatkarīgu mūzikas ierakstu sabiedrību. Universal ir vadošajā pozīcijā, apsteidzot Sony BMG, EMI un Warner. Sony BMG tirgus daļa neļauj sabiedrībai sasniegt individuālu dominējošu stāvokli nevienā no šiem tirgiem.

30.

Tika analizētas un noraidītas turpmāk minētās teorijas par to, ka lielākās ierakstu sabiedrības varētu ierobežot neatkarīgo mūzikas ierakstu sabiedrību piekļuvi mazumtirgotājiem, piemērojot ar cenu nesaistītus mūzikas ierakstu tirgus aspektus. Turklāt tas nepārprotami liecina, ka tiktu ietekmēta konkurence starp lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām.

—   Piekļuve plauktu vietām: Tirgus pētījums apstiprināja, ka hīti, ko izlaidušas neatkarīgas ierakstu sabieedrības, tiek izvietoti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā hīti, ko izlaidušas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības. Vietas plauktos piešķir neatkarīgi mazumtirgotāji, pamatojoties uz pašu vērtējumu par albuma pārdošanas potenciālu.

—   Piekļuve skaņu ierakstu translācijai: Veiksmīgākās Eiropas radiostacijas pārraida mūziku, balstoties uz atskaņojamās mūzikas sarakstiem. Visas ierakstu sabiedrības konkurē, lai iekļūtu šādos atskaņojamās mūzikas sarakstos, jo regulāra atskaņošana ir viens no faktoriem, kas veicina pārdošanu. Vairums konkurentu ziņoja, ka TV vai radiostacijas, pieņemot lēmumu par raidlaika piešķiršanu mūzikas ierakstu sabiedrībām, nedod īpašu priekšroku savas grupas ierakstu sabiedrībām. Visbeidzot tika secināts, ka laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gadam kombinētā atskaņošana neatkarīgām mūzikas ierakstu sabiedrībām ir procentuāli palielinājusies desmit valstīs no piecpadsmit analizētajām EEZ valstīm.

—   Noteikumi iekļūšanai tabulās: Ievērojot to, ka tabulu pastāvēšana patiesi var palielināt pārskatāmību, visiem tirgus novērotājiem sniedzot regulāru informāciju par to, kādi ir konkurentu izlaisto CD albumu rādītāji, Komisijas pētījuma laikā nav gūts pierādījums tam, ka lielākās mūzikas ierakstu sabieedrības izmantotu tabulas kā iespēju liegt piekļuvi šīm tabulām māksliniekiem no neatkarīgām ierakstu sabiedrībām. Turklāt Komisija norāda, ka 12 valstīs patiešām pastāv minimālās cenas CD albumiem, lai tos iekļautu tabulās, bet jāņem vērā, ka šīs cenas ir pārāk zemas, lai ietekmētu konkurenci starp ierakstu sabiedrībām, nosakot atšķirīgas cenas un/vai lai tās uzskatītu par galveno instrumentu lielāko ierakstu sabiedrību koordinētai pieejai.

—   Izlaides datumi: Sony BMG ir atzinusi, ka lēmumus par albumu izlaides datumiem ietekmē konkurentu albumu izlaides datumi. Šos datumus bieži publicē, un tāpēc tie ir pārskatāmi vai attiecas uz kādu konkrētu notikumu (piem., Ziemassvētku pirkumi). Tomēr izlaides datumus bieži atceļ, un jebkurā gadījumā lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību rīcību šajā sakarā nekādi nevar uzskatīt par slepenu norunu, un tā šķiet vairāk balstīta uz konkurenci, kad katra sabiedrība cenšas optimizēt izlaides datumus.

—   Izdevējdarbības un ierakstu tiesības: Visām lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām ir meitasuzņēmumi, kas aktīvi darbojas mūzikas ierakstu izdevējdarbībā, izņemot Sony BMG, jo Bertelsmann 2007. gadā pārdeva tā izdevējdarbības nodaļu sabiedrībai Universal. Sony/ATV, izdevējdarbības kopuzņēmumam, ko nodibināja Sony un Maikls Džeksons, ir ievērojami mazāka tirgus daļa nekā tā konkurentiem. Turklāt Komisijas pētījumā tika secināts, ka kolekcionējošo sabiedrību dēļ izdevējdarbības sabiedrības nevar izmantot tirgus iespējas mūzikas ierakstu tirgū.

—   Kultūras daudzveidība: Tirgus pētījums parādīja, ka visas ierakstu sabiedrības ir iesaistītas intensīvā konkurencē attiecībā uz jaunu mākslinieku atklāšanu un līgumu parakstīšanu ar tiem. Lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības ir samazinājušas mākslinieku skaitu savos sarakstos, bet šis samazinājums notika pēc ievērojamam krituma un sākās jau pirms Sony un BMG apvienošanās. Vietējo mākslinieku īpatsvars ierakstu pārdošanā pēdējos gados vairumā EEZ dalībvalstu ir ievērojami pieaudzis. Aizvien vairāk vietējo mākslinieku ierakstu tiek pārdots, izmantojot tradicionālos mazumtirdzniecības kanālus, kā arī internetā, kas ir sava veida forums zināmiem un nezināmiem māksliniekiem savas mūzikas pārdošanai tieši klientiem, neizmantojot tradicionālos mazumtirdzniecības kanālus. Tādējādi var secināt, ka Sony un BMG apvienošanās nav radījusi negatīvu ietekmi uz kultūras daudzveidību ne radīšanas un ierakstīšanas, ne izplatīšanas vai vairumtirdzniecības līmenī.

31.

Ir analizētas un noraidītas turpmāk tekstā minētās koordinācijas teorijas, kas (ja tiktu piemērotas) norādītu uz to, ka lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības veic koordinēšanu, lai stabilizētu neto vairumtirdzniecības cenas fiziskiem CD albumiem ar virskonkurtspējīgām cenām.

32.

Komisijai tika izteikts pieņēmums, ka lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību budžets tiek izmantots kā koordinācijas galvenais instruments, lai kontrolētu konkurentu vidējo gada atlaidi, vai kā signāls visiem mazumtirgotājiem (un caur tiem — visiem konkurentiem), un ka netiešā koordinācija, kas tika īstenota konkrētajā gadā, tiks īstenota arī nākamajā gadā.

33.

Komisija secināja, ka ierakstu sabiedrības regulāri nesagatavo budžetus atsevišķiem klientiem. Mazumtirgotāji ziņoja, ka nav informēti par ierakstu sabiedrību kopējo atlaižu budžetu, kas tiem piešķirts. Tāpat Komisija secināja, ka ierakstu sabiedrību sagatavotie budžeti ir konfidenciāli dokumenti, un pētījumā netika gūti nekādi pierādījumi tam, ka šie budžeti tiktu izplatīti starp lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām vai ka tos kā citādi varētu izmantot kā galveno instrumentu koordinācijai. Turklāt Komisija uzskata, ka, tā kā budžeti ir instruments, kurā paredz pārdošanu un atlaides, tie nav izmantojami kontrolējošām atlaidēm, kuras regulāri (piem., ik mēnesi, ik nedēļu) piešķir klientiem. Visbeidzot, ņemot vērā nenoteiktību, piemēram, attiecībā uz pārdošanas prognozēm, mēneša budžeti bieži vien tiek “pārtērēti”, un Komisija neatklāja nekādas norādes ne uz samazinātu pieejamību atlaidēm budžeta perioda beigu posmā, ne arī sankcijām, kas sekotu novērotām un regulārām novirzēm no budžeta. Neviens no minētajiem apgalvojumiem nav saderīgs ar teoriju par slepenu vienošanos.

34.

Saskaņā ar teoriju, ka katra nosaukuma līmenī pastāv slepena vienošanās, lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām būtu nepārtraukti jāuzrauga tūkstošiem konkurentu albumu. Tirgus pētījumā secināts, ka, lai gan lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām būtu noderīgi iegūt informāciju par dažiem īpašiem albumiem, uzmanību pievēršot pārrunām ar mazumtirgotājiem, šķiet ļoti neticami, ka lielākās ierakstu sabiedrības varētu iegūt visaptverošu un izsmeļošu informāciju par visu konkurentu albumu cenu noteikšanu, vai pat tikai par tabulās esošajiem albumiem. Tirgus pētījumā neapstiprinājās apgalvojums, ka lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības sistemātiski censtos apkopot jebkādu informāciju. Turklāt PPD, akciju atlaides un mazumtirdzniecības cenas pastāvīgi attīstās, un tām būtu nepieciešama ikdienas vai vismaz iknedēļas uzraudzība, kura nozīmētu liela apjoma informācijas apkopošanu. Šādas datubāzes izmaksas būtu ļoti augstas, un, visticamāk, tā vienalga būtu nepilnīga.

35.

Komisijai tika izteiktas aizdomas par kaitējuma teoriju, saskaņā ar kuru visas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības veic savstarpēju koordinēšanu vispārējā cenu veidošanas politikas līmenī. Tas nozīmētu, ka visas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības ievēro vienu un to pašu cenu veidošanas modeli, piemērojot nepieciešamo elastības līmeni, kas ļautu pielāgot albumu cenas pieprasījuma svārstībām. Saskaņā ar šādu teoriju lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības baudītu stabilu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi tādā ziņā, ka cenu veidošana salīdzināmiem jauniem laidieniem vai salīdzināmiem katalogu nosaukumiem būtu relatīvi vienāda. Tā būtu garantija, ka albumu cenu attīstība noritētu pēc vienotiem noteikumiem. Konkurenti nekavējoties pamanītu novirzes no vispārējās cenu veidošanas politikas, jo tā būtu sistemātiska un to piemērotu lielai albumu kategorijai.

36.

Komisija uzskata, ka iepriekšminēto teoriju nav pareizi kvalificēt kā tādu, kas koordinē mūzikas ierakstu tirgu, jo īpaši tādēļ, ka šāda teorija nozīmētu, ka dažādām lielākajām mūzikas ierakstu sabiedrībām būtu iespēja izstrādāt daudzas alternatīvas cenu veidošanas shēmas un tādējādi tās nevarētu atšķirt no konkurences.

37.

Lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības pārsvarā realizē tabulā esošo albumu ierakstus pirmajās nedēļās pēc to izlaides. Līdz ar to, ja lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības veiktu tabulās esošo albumu cenu koordinēšanu laikposmā īsi pēc to izlaides, tas aptvertu lielu daļu lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību darbības un ienākumu. Analīze, kas vispirms tika veikta vispārējā līmenī, aptverot visus skartos tirgus, norādīja uz daudziem šīs teorijas vājajiem punktiem, kurus diez vai ir iespējams savienot ar slepenu vienošanos. Koordinēšanas iespējamie nosacījumi būtu jāvērš vismaz uz šādiem jautājumiem.

38.

Turklāt, lai apstiprinātu kolektīvu dominējošo stāvokli, koordinācijai vajadzētu atbilst Airtours kritērijiem: pietiekama pārskatāmība, lai noteiktu novirzes, ticama represiju mehānisma pastāvēšana un klientu vai konkurentu nespēja apdraudēt slepeno norunu.

39.

Cenrāžu cenas (PPD) ir tikai daļēji pārskatāmas, un Komisija secināja, ka lielākās sabiedrības tās sistemātiski neuzrauga. Vairumā valstu PPD vairs nav publiski pieejamas. Tās tiek publicētas veicināšanas materiālos, kas tiek izplatīti mazumtirgotājiem. Šie mazumtirgotāji teorētiski varētu dalīties ar šo informāciju ar citām ierakstu sabiedrībām, bet tirgus pētījums nesniedza pierādījumu tam, ka tas tiktu sistemātiski darīts. Dažās valstīs PPD vai PPD kodi ir pieejami arī tīmekļa vietnēs, kurām var piekļūt ierakstu sabiedrības un mazumtirgotāji. Tomēr puses apgalvoja, ka tās neizmanto šādas tīmekļa vietnes. Un daudzi mazumtirgotāji atzina, ka pārrunās ar citām lielākajām sabiedrībām daļēji izmanto vienas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības informāciju par cenām. Tā rezultātā (lai gan šķiet, ka Sony BMG ir iespējams apkopot PPD informāciju, kontaktējoties ar mazumtirgotājiem) informācija, kuru varētu apkopot šādā veidā, visticamāk būtu nepilnīga un apšaubāma. Līdz ar to nevar secināt, ka PPD varētu būt uzticams galvenais instruments koordinācijas teorijas apstiprināšanai.

40.

Atlaides ir vēl nepārskatāmākas. Par tām katra lielākā mūzikas ierakstu sabiedrība tieši vienojas ar katru klientu. Kaut gan mazumtirgotāji pārrunās ar tās konkurentiem izmanto komercinformāciju no vienas lielākās ierakstu sabiedrības, vairums mazumtirgotāju atzīst, ka lielākās ierakstu sabiedrības nezina cita par citas piemērotajām atlaidēm. Līgumos, ko lielākās sabiedrības paraksta ar mazumtirgotājiem, parasti ir ietverti dažādi nosacījumi par atlaižu struktūru un atlaižu likmēm. Varētu iebilst, ka atlaides, ko piešķir klientiem, ir ļoti stabilas gadu no gada un tās varētu būt vieglāk pamanāmas. Tomēr Komisijas pētījumā atklājās arī tas, ka nav iespējams atvasināt periodiski paredzamu veidu, kādā dažādas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības piemēro akciju atlaides un akciju atlaižu līmeņus dažādiem mazumtirgotājiem (jauniem albumiem, kā arī stabiliem kataloga albumiem). Turklāt šīs akciju atlaides mazumtirdzniecības līmenī ir pamanāmas tikai daļēji, jo akciju atlaides var tikt piemērotas ar mērķi piespiest mazumtirgotājus veidot uzkrājumus vai piešķirt labāku albumu redzamību. Tās sistemātiski nenonāk pie tiešajiem patērētājiem un kā tādas nav sistemātiski novērojamas attiecībā uz to piemērošanu. Vēl jo mazāk tās ir novērojamas attiecībā uz to lielumu. Var secināt, ka atlaižu ierobežotā pārskatāmība padara jebkuras slepenas norunas pārraudzīšanu ļoti grūtu.

41.

Attiecībā uz iespēju atgriezeniski noskaidrot CD albumu neto vairumtirdzniecības cenas, ņemot vērā to mazumtirdzniecības cenas, tirgus pētījumā noskaidrots, ka pēc jauna albuma izlaišanas mazumtirgotāju piemērotos uzcenojumus ietekmē dažādi faktori un tie nav regulāri. Pat attiecībā uz jauniem albumiem, kuru gadījumā mazumtirgotāju piemērotie uzcenojumi ir stabilāki, pētījums parādīja, ka pārskatāmības līmenis neļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt konkurentu albumu neto vairumtirdzniecības cenas. Tas netieši norāda, ka ir grūti piemērot atgriezenisko tehniku albumiem kopumā, kā to apstiprināja vairākums mazumtirgotāju.

42.

Tātad pētījumi norāda, ka pārskatāmības līmenis, kas raksturo cenrāžu cenas (PPD), atlaides un uzcenojumus, ko piemēro mazumtirdzniecības cenām, neļauj pārbaudīt, vai citas lielākās mūzikas ierakstu sabiedrības ievēro kādu kopīgi norunātu cenu politiku visiem albumiem vai pat periodā pēc to pirmās izlaides.

43.

Divi vienīgie sankciju veidi, uz kādiem tika norādīts Komisijai, ir pārkāpēja izslēgšana no piedalīšanās kopuzņēmumos vai citās kopējās darbībās, un otrais — netieši koordinēta sadarbības pārtraukšana attiecībā uz cenām un albumu izlaidi. Komisija iesaistītajās valstīs neatklāja nevienu rīcību, ko varētu uzskatīt par sankcijām — ne izslēgšanu no kopuzņēmumiem, ne citas darbības, kas būtu uzskatāmas par sankcijām par konkurējošu darbību veikšanu. Kaut gan drauds piemērot ticamu sankciju mehānismu pats par sevi var būt pietiekams sankciju mehānisms, novērojumu trūkums apstākļos, kad nepastāv izlīdzināšana, kas atbilst koordinēšanas nosacījumiem, apstiprina, ka šādi mehānismi nebūtu uzskatāmi par ticamiem sankciju līdzekļiem.

44.

šķiet, ka atsevišķas mūzikas ierakstu sabiedrības diez vai spēj nopietni reaģēt un apdraudēt gaidāmo lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību koordinētas rīcības rezultātu. No otras puses, šķiet, ka ir pietiekams daudzums (un to skaits palielinās) ievērojama lieluma klientu, kas spētu destabilizēt lielāko mūzikas ierakstu sabiedrību koordināciju, samazinot iepirkumu cenas un reklamējot savus produktus. Tāpēc diez vai koordinēšana (par kuras esamību Komisija tirgus izpētē pierādījumus neguva) šādos apstākļos varētu pastāvēt.

45.

Tātad tirgus izpēte nesniedza pierādījumus attiecībā uz cenu koordināciju, izvēloties cenrāžu cenas (PPD). Atlaižu stabilitātes analīze ļauj pieņemt, ka pat pilnīgas PPD pārskatāmības gadījumā ievērojamā skaitā pārdošanas darījumu pastāvīgi netiek ievērots vienkāršs un stabils atlaižu veids, par kādu varētu secināt zinošs tirgus dalībnieks, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju. PPD ir tikai daļēji pārskatāmas, un pastāv norādes, ka no mazumtirdzniecības cenām ar nepieciešamā līmeņa precizitāti nav iespējams atgriezeniski noteikt tīkla vairumtirdzniecības cenas.

46.

Komisijas izpētē secināts, ka uzņēmumu apvienošanās nav radījusi un neradīs četru lielāko mūzikas sabiedrību kolektīvu dominējošo stāvokli mūzikas fizisko ierakstu tirgos kādā no EEZ valstīm, nedz arī to stiprinās, kā rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā varētu tikt būtiski traucēta efektīva konkurence.

47.

Lēmumā ir izdarīts secinājums, ka paredzētā uzņēmumu koncentrācija ievērojami neietekmēs efektīvu konkurenci, radot vai stiprinot dominējošu stāvokli kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā. Līdz ar to uzņēmumu koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 4064/89 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/29

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/30

1.

Komisija 2008. gada 7. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Autogrill S.p.A. (“Autogrill”) (Itālija) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu World Duty Free Limited (“WDF”) (Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās puses iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5123 — Autogrill/World Duty Free uz šādu adresi:

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/31

1.

Komisija 2008. gada 8. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Electronics, Inc. (“Arrow”, Amerikas Savienotās Valstis) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Logix S.A. (“Logix”, Francija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās puses iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5099 — Arrow Electronics/Logix uz šādu adresi:

16.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/s3