4.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/1

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2008. gada 31. marts)

par pastiprinātu sadarbību saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 85/01)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) uzliek skaidrus pienākumus attiecībā uz sadarbību starp valstu iestādēm un paredz dalībvalstu atbildību, lai radītu šādai sadarbībai nepieciešamos priekšnosacījumus. Minētās saistības ietver to, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi izraugās vienu vai vairākas uzraudzības iestādes, kuras ir organizētas un apgādātas tā, lai efektīvi darbotos un spētu ātri apstrādāt informācijas pieprasījumus par nodarbinātības noteikumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 96/71/EK.

(2)	Turklāt Direktīvā 96/71/EK ir skaidri izklāstīts dalībvalstu pienākums veikt attiecīgus pasākumus, lai informāciju par nodarbinātības noteikumiem darītu plaši pieejamu ne tikai ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī attiecīgajiem darbā norīkotajiem darba ņēmējiem.

(3)

Informācijas piekļuves ziņā ir uzlabojumi, taču vēl joprojām pastāv pamatotas bažas par to, kā dalībvalstis ir īstenojušas Direktīvā 96/71/EK (2) paredzētos noteikumus par administratīvo sadarbību un vai tās minētos noteikumus piemēro praksē. Direktīvas 96/71/EK pietiekama īstenošana, pareiza piemērošana un tās noteikumu efektīva izpilde un ieviešana praksē, šķiet, nav iespējama, ja vien situācija netiek uzlabota (3).

(4)

Turklāt, pamatojoties uz savu paziņojumu “Pamatnostādnes par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas ietvaros” (4), Komisija sāka īstenot uzraudzību, kurā atklājās tendence, ka daudzas dalībvalstis paļaujas vienīgi uz valsts līmeņa pasākumiem un instrumentiem, lai uzraudzītu atbilstību nodarbinātības noteikumiem, ko piemēro darba ņēmējiem, kurus darbā ir norīkojuši pakalpojumu sniedzēji. Ja vien iemesls šādai situācijai nav faktiskas administratīvas sadarbības trūkums, saistībā ar to vēl aizvien ir nepietiekama piekļuve informācijai, kā arī pārrobežu līmeņa ieviešanas problēmas (5).

(5)

Lai nodrošinātu atbilstību nodarbinātības noteikumiem (6), iestādes dalībvalstī, kurā pakalpojumi tiek sniegti, piemēro konkrētus kontroles pasākumus vai administratīvas formalitātes uzņēmumiem, kuri norīko darba ņēmējus. Neapstrīdama ir nepieciešamība veikt preventīvas darbības un piemērot atbilstīgas sankcijas, kuru mērķis ir aizsargāt norīkotos darba ņēmējus. Dalībvalstīs izmantoto kontroles pasākumu analīze tomēr liecina par pārsteidzošām atšķirībām un norāda uz to, ka daži no šiem pasākumiem, iespējams, nav proporcionāli un tādēļ varētu neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49. pantam, kā interpretējusi Eiropas Kopienu Tiesa vai kā skaidrots Direktīvā 96/71/EK.

(6)	Ja dalībvalstis atbilstīgi Direktīvā 96/71/EK izvirzītajiem noteikumiem neuzlabo un, attiecīgā gadījumā, nenostiprina efektīvas savstarpējās sadarbības veidu un/vai neuzlabo informācijas pieejamību, tad likumīgu uzraudzības prasību izpilde ir neiespējama (7).

(7)

Pietiekama un efektīva īstenošana un ieviešana ir galvenie elementi norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzībā, turpretī nepietiekama ieviešana mazina šajā jomā piemērojamo Kopienas tiesību aktu efektivitāti. Tāpēc būtiska ir cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm, šajā ziņā pievēršot pienācīgu vērību darba inspekciju un sociālo partneru lomai.

(8)

Attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā būtiskus šķēršļus efektīvai un praktiskai dalībvalstu sadarbībai rada atšķirīgas pārvaldības kultūras, struktūras un valodas, kā arī tas, ka nav oficiāli izstrādātu procedūru un skaidrības par ieinteresētajām personām. Izmantot piemērotu un labi funkcionējošu elektroniskās informācijas sistēmu, kas izstrādāta, lai veicinātu savstarpēju palīdzību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm — tas ir ļoti efektīvs instruments, lai likvidētu daudzas barjeras, un tādējādi arī būtisks instruments, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm. Šāda sistēma dod kompetentajām iestādēm un citām iesaistītajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, iespēju viegli atrast attiecīgus sarunu partnerus citās dalībvalstīs un nodrošināt efektīvu saziņu ar subjektiem. Turklāt ar minēto sistēmu jāpalīdz radīt savstarpējas uzticēšanās un paļāvības gaisotne, kas ir būtiska administratīvās sadarbības sekmīgā norisē.

(9)

Sniegt uzņēmumiem un darba ņēmējiem viegli pieejamu, precīzu un atjauninātu informāciju par nodarbinātības noteikumiem, kurus uzņemošajā dalībvalstī piemēros darbā norīkotajiem darba ņēmējiem, — tas ir būtisks nosacījums, kas veicina strīdu, problemātisku situāciju un nelikumību savlaicīgu novēršanu. Tāpēc jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbā norīkotajiem darba ņēmējiem un darba devējiem būtu efektīva piekļuve informācijai (8).

(10)

Pastiprinot sadarbību starp dalībvalstīm, izmantojot efektīvākas informācijas apmaiņas sistēmas, uzlabojot piekļuvi informācijai un veicinot informācijas un paraugprakses apmaiņu, steidzami jārīkojas, lai novērstu nepilnības, kas konstatētas īstenojot, piemērojot un ieviešot tiesību aktus attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā,

AR ŠO IESAKA.

1. Informācijas apmaiņas sistēma

Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi un jāsakopo vajadzīgie spēki, lai ieviestu elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmu, piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI ) (9), un sevišķi lai ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem vispirms pilnveidotu īpašu lietojumprogrammu, kas paredzēta administratīvās sadarbības atbalstam, uzlabojot Direktīvas 96/71/EK praktisku īstenošanu.

Lai saistībā ar Direktīvu 96/71/EK uzlabotu administratīvo sadarbību, minētās elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas pilnveidošana nozīmētu, ka dalībvalstis

1)	nosaka galvenos jautājumus, kuri būs informācijas apmaiņas priekšmets un kurus tādējādi jāiekļauj apmaiņas sistēmā;

2)	nosaka kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, citas darbā norīkoto darba ņēmēju nodarbinātības noteikumu uzraudzībā un kontrolē iesaistītās personas, kuras piedalīsies apmaiņas sistēmā;

3)	noskaidro, kāda loma ir koordinācijas birojiem;

4)	pārbauda jautājumu par to personas datu aizsardzības pienācīgu nodrošināšanu, kuri sniegti informācijas apmaiņā starp dalībvalstu iestādēm un, attiecīgā gadījumā, citām iesaistītajām personām (10).

Turklāt dalībvalstīm, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, sadarbībā ar Komisijas dienestiem jānovērtē un jāizlemj, vai IMI nodrošina vispiemērotāko atbalstu informācijas apmaiņai, kā izklāstīts Direktīvas 96/71/EK 4. pantā.

Komisija nodrošinās dalībvalstīm atbalstu un palīdzību šajā jomā, un tā apņemas cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai paredzētajā termiņā panāktu nepieciešamo progresu. Tā īpaši veicinās un koordinēs pasākumos iesaistītās darba grupas, kas jāizveido brīvprātīgi, un vajadzības gadījumā sniegs neatkarīgu tehnisko palīdzību visā īpašās lietojumprogrammas pilnveidošanas laikā.

2. Piekļuve informācijai

Dalībvalstīm jāpalielina centieni, lai uzlabotu piekļuvi informācijai par tiem nodarbinātības noteikumiem, kuri pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro, un lai nodrošinātu, ka dalībvalstu koordinācijas biroji efektīvi spēj veikt attiecīgos pienākumus.

Lai panāktu turpmākus uzlabojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai, dalībvalstīm

jāizvairās no tā, ka atsauces ir vienīgi uz darba likumu vai ka vispārīgu informāciju sniedz vienīgi par darba tiesību normām, bet gan skaidri jānorāda nodarbinātības noteikumi un/vai tas, kuri (valsts tiesību aktu un/vai pašvaldību saistošie) noteikumi jāpiemēro darba ņēmējiem, kuri norīkoti darbā dalībvalsts teritorijā;

jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka plaši pieejama ir informācija par to, kādi koplīgumi ir piemērojami (un kuriem subjektiem) un kuri nodarbinātības noteikumi attiecas uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem; atbilstīgi iespējām jānodrošina saites ar esošajām interneta tīmekļa vietnēm un kontaktpunktiem, īpaši ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem;

3)	darba ņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem jādara pieejama informācija valodās, kas nav tās valsts valoda(-s), kurā pakalpojumi tiek sniegti; ja iespējams, brošūrās jānorāda galvenie darba nosacījumi, kurus piemēro;

4)	labāk jāizmanto interneta sniegtās iespējas un jāveicina piekļuve valsts tīmekļa vietnēs (11) publicētajai informācijai un jāuzlabo tās skaidrība.

Turklāt dalībvalstīm

5)	jādod iespēja koordinācijas birojiem izveidot efektīvi organizētu struktūru, kas [patiešām] tiek izmantota, un būt nodrošinātiem ar piemērotu personālu un citiem resursiem, lai izpildītu pienākumu sniegt informāciju;

6)	ja iespējams, jānorāda kontaktpersona, kas koordinācijas birojā ir atbildīga par informācijas pieprasījumu apstrādi.

Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis šajā jomā, galvenokārt izmantojot pašreizējo portālu tīmekļa vietnē “EUROPA”, kur pieejamas saites ar valsts tīmekļa vietnēm par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

3. Paraugprakses apmaiņa

Dalībvalstīm aktīvi jāpiedalās sistemātiskā un oficiālā paraugprakses noteikšanas un apmaiņas procesā, ko darba ņēmēju norīkošanas jomā veic, izmantojot dažādus sadarbības forumus, kurus šim mērķim ir izveidojusi Komisija, piemēram, turpmāk tekstā aprakstīto augsta līmeņa komiteju (sīkāku informāciju skatīt pielikumā).

Briselē, 2008. gada 31. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Vladimír ŠPIDLA

(1) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(2) Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2006) 439 un SEC(2007) 747, kā arī paziņojums “Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas ietvaros: ieguvumu un iespēju palielināšana, vienlaicīgi nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību”, jo īpaši 6. daļa “Secinājumi”, COM(2007) 304, galīgā redakcija, 2007. gada 13. jūnijs, 9. lpp.

(3) Saistībā ar šo skatīt arī Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju B6-0266/2007.

(4) COM(2006) 159, galīgā redakcija, 2006. gada 4. aprīlis.

(5) Paziņojums “Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā: izmantojot priekšrocības un iespējas un nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību”, jo īpaši 6. daļa “Secinājumi”, COM(2007) 304, galīgā redakcija, 2007. gada 13. jūnijs, kā arī pievienotais [Komisijas] dienestu darba dokuments SEC(2007) 747.

(6) Turpat — Eiropas Parlamenta rezolūcija par Schroedter2006. gada 26. oktobra ziņojumu.

(7) Šis pats jautājums ir uzsvērts Eiropas Parlamenta rezolūcijā, īpaši skatīt 21. un 32. punktu un turpmākos punktus. Turklāt no atbildēm, kuras saņemtas saistībā ar sabiedrisko apspriešanu, kas sākta darba tiesību aktu modernizēšanas jomā, COM(2006) 708, 2006. gada 22. novembris, izriet, ka dalībvalstis lielā mērā atbalsta to, ka sadarbība ir jāuzlabo (skat. COM(2007) 627, galīgā redakcija, 2007. gada 24. oktobris) un pievienoto [Komisijas] dienestu darba dokumentu SEC(2007) 1373.

(8) Eiropas Parlaments savā 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā uzsvēra šo pašu jautājumu un aicināja rīkoties, skatīt 18. punktu.

(9) IMI ir informācijas sistēma, kas ir paredzēta, lai veicinātu savstarpēju palīdzību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Tā paredz instrumentu drošai un ātrai datu apmaiņai starp Eiropas iestādēm, dodot tam iespēju efektīvi sadarboties, neraugoties uz šķēršļiem, ko rada dažādas valodas un administratīvās procedūras un struktūras. Pirmā izstrādātā lietojumprogramma ir saistīta ar pārstrādāto Eiropas Parlamenta un Padomes Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (2005/36/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes Pakalpojumu direktīvu (2006/123/EK).

(10) Saistībā ar šo skatīt Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmumu 2008/49/EK par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību (OV L 13, 16.1.2008., 18. lpp.).

(11) Valsts tīmekļa vietnēs ir saite ar Komisijas tīmekļa vietni par darbinieku norīkošanu darbā, un tā ir šāda:

http://europa.eu.int/comm/employment_social/labour_law/postingofworkers_en.htm.

PIELIKUMS

Augsta līmeņa komiteja darba ņēmēju norīkošanas jomā (jāizveido): paredzētā loma, uzdevumi un pienākumi

Līdz šim neformālā valsts ekspertu grupā ir notikusi brīvprātīga informācijas apmaiņa par darba ņēmēju norīkošanu, un tā liecina par to, ka grupas darbs ir bijis efektīvs, uzlabojot veidus, kādos norīkotajiem darba ņēmējiem ir pieejama informācija par nodarbinātības noteikumiem. Turklāt minētā grupa ir sniegusi Komisijai lietderīgu informāciju par Direktīvas 96/71/EK īstenošanu un piemērošanu.

Lai pastiprinātu administratīvo sadarbību, jāizstrādā arī efektīvi līdzekļi, kas paredzēti paraugprakses noteikšanai un apmaiņai visos jautājumos saistībā ar Direktīvas 96/71/EK pareizu piemērošanu un ieviešanu. Tādējādi būs iespējams ievērojami uzlabot administratīvo sadarbību un novērst to, ka rodas strīdi un puses to izšķiršanai bieži vēršas tiesā.

Tāpēc Komisija, kā jau pausts tās 2007. gada 13. jūnija paziņojumā, plāno izveidot augsta līmeņa komiteju, kurai paredzēti šādi mērķi un uzdevumi:

1)	noteikt un veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

2)	starp dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem veicināt attiecīgas informācijas apmaiņu, arī par pašreizējiem (divpusējās) administratīvās sadarbības veidiem starp dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem;

3)	izskatīt (administratīvus) jautājumus, noskaidrot grūtības un konkrētas problēmas attiecībā uz Direktīvas 96/71/EK īstenošanu, piemērošanu, ieviešanu, kā arī efektīvu atbilstību tās noteikumiem vai valsts līmeņa īstenošanas pasākumiem saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu;

4)	pārbaudīt visus šķēršļus, kas varētu rasties, piemērojot Direktīvas 96/71/EK 3. panta 10. punktu;

uzraudzīt administratīvās sadarbības jomā panākto progresu, īpaši to, kā tiek pilnveidota īpašā lietojumprogramma, kas paredzēta administratīvās sadarbības atbalstam un IMI pielāgošanai un īstenošanai, kā arī informācijas pieejamības uzlabošanai un, ja vajadzīgs, ierosināt attiecīgus pasākumus vai rīcības;

6)	izskatīt iespējas palielināt darba ņēmēja tiesību efektīvu atbilstību un to piemērošanu, un, attiecīgā gadījumā, šo subjektu tiesiskā stāvokļa aizsardzību;

7)	padziļināti izpētīt pārrobežu līmeņa problēmas saistībā ar [direktīvas] praktisku ieviešanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, augsta līmeņa komitejai noteikti jāiesaista publiskā sektora struktūras, piemēram, darba inspekcijas, kuras dalībvalstīs ir atbildīgas par to tiesību aktu kontroli, kurus piemēro darbā norīkotajiem darba ņēmējiem. Turklāt minētajai komitejai regulāri saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi savā darbībā oficiāli jāiesaista sociālie partneri, jo īpaši subjekti, kas pārstāv tādu nozaru sociālos partnerus, kurās norīkotie darba ņēmēji plaši izmanto savu tiesību aizsardzību tiesā.

Komisija ir gatava pieņemt lēmumu, ar ko drīzumā izveidos augsta līmeņa komiteju un kurā ir noteikti minētās komitejas mērķi, sastāvs, darba metodes. Tādēļ pēc tam, kad būs publiskots šis ieteikums, Komisija ņems vērā Padomē notikušo pārrunu rezultātus.

4.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/6

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 3. aprīlis

(2008/C 85/04)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,5526
JPY	Japānas jēna	159,75
DKK	Dānijas krona	7,4586
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,7832
SEK	Zviedrijas krona	9,342
CHF	Šveices franks	1,5845
ISK	Islandes krona	116,66
NOK	Norvēģijas krona	8,003
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,938
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	257,44
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6973
PLN	Polijas zlots	3,4833
RON	Rumānijas leja	3,7103
SKK	Slovākijas krona	32,403
TRY	Turcijas lira	1,9933
AUD	Austrālijas dolārs	1,7065
CAD	Kanādas dolārs	1,5722
HKD	Hongkongas dolārs	12,0975
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9821
SGD	Singapūras dolārs	2,1532
KRW	Dienvidkorejas vons	1 521,55
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,087
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,8927
HRK	Horvātijas kuna	7,2754
IDR	Indonēzijas rūpija	14 361,55
MYR	Malaizijas ringits	4,9644
PHP	Filipīnu peso	64,355
RUB	Krievijas rublis	36,817
THB	Taizemes bats	49,093
BRL	Brazīlijas reāls	2,6798
MXN	Meksikas peso	16,411

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

4.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/8

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — “Sagatavošanas darbība MEDIA International”

(2008/C 85/06)

1. Mērķi un apraksts

“Sagatavošanas darbība MEDIA International” paredzēta, lai izpētītu un pārbaudītu sadarbības pasākumus starp Eiropas un trešo valstu kinomāksliniekiem. Tā aptver šādas jomas:

—	atbalsts apmācībai;

—	atbalsts popularizēšanai;

—	atbalsts kinomākslas tīklu izveidei.

Saskaņā ar “sagatavošanās darbības MEDIA International” 2008. gada darba programmu Komisija uzaicina konsorcijus iesniegt priekšlikumus.

2. Tiesīgie pretendenti

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz juridiskām personām 27 ES dalībvalstīs un visās trešās valstīs.

3. Projektu budžets

Maksimālā summa, ko var piešķirt saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir EUR 1,98 miljoni.

Komisijas finansiālais atbalsts nedrīkst būt lielāks par 50 %, 75 % vai 80 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem atkarībā no darbības rakstura.

Finansiālais ieguldījums būs piešķīrums.

Projektu maksimālais ilgums ir 12 mēneši.

4. Vērtēšanas un atlases kārtība

Komisija izvērtēs saņemtos priekšlikumus, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Vērtēšanā izmantotie kritēriji ir noteikti “MEDIA International” darba programmā. Vērtēšanā atlasītos priekšlikumus sarindos pēc to kvalitātes. Vērtēšanas process attiecībā uz pieteikumiem Komisijas piešķīrumu saņemšanai ir noteikts Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam (1).

5. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumi jāiesūta ne vēlāk kā 2008. gada 13. jūnijā uz šādu adresi:

Ms Aviva Silver

European Commission

Directorate-General Information Society and Media

Directorate A — Audiovisual, Media and Internet

Unit A2 — MEDIA programme and media literacy

Office BU33 02/005

B-1049 Brussels

6. Papildinformācija

Uzaicinājuma pilns teksts, pieteikuma veidlapas un vadlīnijas pretendentiem ir pieejamas tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/media

Pieteikumiem jāatbilst visām prasībām uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un tos iesniedz, aizpildot norādīto veidlapu.

(1) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

4.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/13

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 85/10)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SAN SIMÓN DA COSTA”

EK Nr.: ES/PDO/005/0359/19.08.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Subdirección General de Calidad y Promoción Agroalimentaria — Dirección General de Industria Agroalimentaria y Alimentación — Secretaría General de Agricultura y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación. España

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, 1

E-28071 Madrid

Tālrunis:

(34) 913 47 53 94

Fakss:

(34) 913 47 54 10

E-pasts:

—

2. Grupa:

Nosaukums:

D. Javier Piñeiro López (Quesería AS Fontelas) y otros productores

Adrese:

Lobán, 3

E-San Simón da Costa, Vilalba (Lugo)

Tālrunis:

(34) 982 52 57 88

Fakss:

(34) 982 52 57 88

E-pasts:

as_fontelas@wanadoo.es

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.3. grupa. Siers

4. Specifikācija

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “San Simón da Costa”

4.2. Apraksts: No govs piena ražots siers ar šādām īpašībām.

—	forma — no bumbierveidīgas līdz lodveidīgai ar konusu galā,

—	miza — kūpināta, cieta, neelastīga, biezums no 1 līdz 3 mm, dzeltenīgā okera krāsā un nedaudz eļļaina,

—	masa — smalkas tekstūras, trekna, puscieta, daļēji elastīga un blīva, krāsa — vidēja starp baltu un dzeltenu, viegli griežama, ar raksturīgu smaržu un garšu,

—	siera caurumi — neliels skaits apaļīgu vai neregulāras formas caurumu, kas pēc izmēra atšķiras, bet nav lielāki par pusi no zirņa.

—	sausais atlikums — vismaz 55 %,

—	taukvielas — ne mazāk kā 45 % un ne vairāk kā 60 % no sausā atlikuma,

—	pH līmenis: no 5,0 līdz 5,6.

Tirgo divu izmēru sierus, kas atbilst šim cilmes vietas nosaukumam:

liela izmēra, kas nogatavināti ne mazāk kā 45 dienas, ar beigu svaru no 0,8 kg līdz 1,5 kg un augstumu no 13 līdz 18 cm;

maza izmēra vai “Bufón”, kas nogatavināti ne mazāk kā 30 dienas, ar beigu svaru no 0,4 kg līdz 0,8 kg un augstumu no 10 līdz 13 cm.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Sieram, uz ko attiecas “San Simón da Costa” aizsargātais cilmes vietas nosaukums, paredzēto pienu un pašu sieru ražo Terra Chá apvidus ģeogrāfiskajā apgabalā, ko veido šādas Lugo provinces municipalitātes: Vilalba, Muras, Xermade, Abadín, Guitiriz, Begonte, Castro de Rei, Cospeito un A Pastoriza.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Lai pagatavotu sieru, uz ko attiecas “San Simón da Costa” aizsargātais cilmes vietas nosaukums, var izmantot tikai pienu, kas ražots attiecīgajā reģistrā ierakstītās lopkopības saimniecībās.

Tāpat “San Simón da Costa” aizsargātais cilmes vietas nosaukums var tikt attiecināts tikai uz sieriem, kas pagatavoti, nogatavināti un kūpināti nogatavināšanas un kūpināšanas telpās, kas ierakstītas pārbaudes struktūras reģistrā.

Lai nodrošinātu atbilstību specifikācijai, pārbaudes struktūrai ir jāaizpilda reģistri par lopkopības saimniecībās, sierotavās un nogatavināšanas telpās veiktajām pārbaudēm. Visas fiziskās un juridiskās personas, kam pieder šajos reģistros ierakstītais īpašums, kā arī aprīkojums un ražotā produkcija, tiks pārbaudītas, lai pārliecinātos, ka produkti ar “San Simón da Costa” aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, atbilst specifikācijā noteiktajām prasībām.

Pārbaudes iekļaus apskates lopkopības saimniecībās, aprīkojuma un dokumentācijas pārbaudes un izejvielu, kā arī gatavo sieru analīzes. Ja tiks atklāts, ka izejvielas vai izgatavotie sieri neatbilst specifikācijai, vai ja sieriem tiks atklāti trūkumi vai nopietni bojājumi, attiecīgos sierus nedrīkstēs tirgot ar “San Simón da Costa” aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Sieru, uz ko tiek attiecināts “San Simón da Costa” aizsargātais cilmes vietas nosaukums, marķē ar numurētām papildu etiķetēm, ko pārbauda un nodrošina pārbaudes struktūra.

4.5. Ražošanas metode: Sierus gatavo no svaigpiena vai pasterizēta dabīga pilnpiena, kas iegūts no Galisijas gaišbrūnās, Alpu pelēkbrūnās un Frīzijas šķirnes govīm un šo šķirņu krustojumiem no garantētām lopkopības saimniecībām, kas iekļautas Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu reģistrā. Piens nedrīkst saturēt ne jaunpienu, ne konservantus, un kopumā tam jāatbilst spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.

Nedrīkst veikt nekādu piena standartizāciju, un tas ir atbilstīgi jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 4 °C, lai nepieļautu mikroorganismu attīstību. Siera ražošana jāuzsāk ne vēlāk kā 48 stundas pēc slaukšanas. Siera ražošana ietver šādus posmus.

Sarecināšana: to izraisa ar dzīvnieku izcelsmes sūkalu ieraugu, kura aktīvās sastāvdaļas ir fermenti himozīns un pepsīns. Recēšanas uzsākšanai izmantotās kultūras ir dažādi Lactococcus lactis, Streptococus cremoris un Streptococus lactis celmi. Tiek veicināta vietējo celmu atgūšana un izmantošana. Piena sarecināšana notiek 30 līdz 40 minūtes temperatūrā no 31 °C līdz 33 °C, izņemot gadījumus, ja tiek izmantots svaigpiens, kad šos kritērijus koriģē, saīsinot sarecināšanas laiku robežās no 30 līdz 35 minūtēm un samazinot temperatūru robežās no 28 °C līdz 32 °C.

Griešana: recekli sagriež tā, lai iegūtu gabalus ar diametru no 5 līdz 12 mm.

Ievietošana veidnēs: recekli ievieto vajadzīgās formas un izmēra veidnēs, lai ražotu sieru ar sertificētajam produktam raksturīgajām īpašībām.

Presēšana: sieru presē piemērotās presēs tik ilgi, cik vajadzīgs, atkarībā no spiediena un sieru izmēriem. Sierus ietin kokvilnas audumā, lai veicinātu sūkalu novadīšanu un lai veidotos gluda miza.

Sālīšana: sierus uz laiku, kas nepārsniedz 24 stundas, iegremdē sālsūdenī ar koncentrāciju no 14 % līdz 17 %.

Nogatavināšana: lielos sierus nogatavina ne mazāk kā 45 dienas pēc sālīšanas, un mazos sierus (“Bufón”) — ne mazāk kā 30 dienas pēc sālīšanas. Nogatavināšanas laikā sierus apgroza un notīra tā, lai tie iegūtu tiem raksturīgās īpašības.

Iegremdēšana pretpelējuma vannā: to veic pēc izvēles, un procedūra paredz sieru iegremdēšanu olīveļļas vannā vai citā atļautā produktā, lai kavētu pelējuma veidošanos.

Kūpināšana: sierus kūpina vajadzīgo laiku, lai tie iegūtu raksturīgo krāsu, nodrošinot, ka sieri nenonāk ciešā saskarē ar uguni. Izmanto tikai bērza malku bez mizas.

Lai aizsargātu produkta kvalitāti un izsekojamību, aizsargātie sieri galvenokārt jātirgo nesagriezti, iesaiņojumā, ko apstiprinājusi pārbaudes struktūra. Tomēr pārbaudes struktūra var atļaut tos tirgot arī pa gabaliem, arī sagrieztus tirdzniecības vietā, ja vien šim nolūkam ir izveidota atbilstoša pārraudzības sistēma, kas garantē produkta izcelsmi, kvalitāti, teicamu uzglabāšanu un atbilstošu noformējumu pircējam, izslēdzot jebkādu maldināšanas iespēju.

4.6. Saikne:

Vēsturiskā saikne:

Leģenda vēsta, ka “San Simón da Costa” siera izcelsme ir saistīta ar ķeltu ciltīm, kas pārstāvēja castreña kultūru, Sierras de Carba un del Xistral kalnos. Nostāsti arī vēsta, ka Romas impērijas laikos, sieru sūtīja uz Romu tā raksturīgās garšas un ilgā glabāšanas termiņa dēļ. Vēlāk to izmantoja nomas maksājumu kārtošanai un desmitās daļas nomaksai feodāļiem un baznīcai.

Dabiskā saikne:

Terra Chá apvidus ir viens no lielākajiem un precīzāk noteiktajiem Galisijas apgabaliem, kas ir ļoti viendabīgs līdzenumam raksturīgās ainavas dēļ, kurā dažādību rada tikai apkārtējie kalni.

Ģeogrāfiskās vides ietekme uz siera konkrētajām īpašībām

“San Simón da Costa” siera atšķirīgās īpašības ietekmē virkne ar ģeogrāfisko vidi saistītu faktoru.

a)	Pirmkārt, ģeogrāfiskā vide ir labvēlīga, lai veidotos liela kvalitatīvas lopbarības bagātība, ko veido vietējie zālaugi (pļavas timotiņš, mīkstā meduszāle, auzene un airene) un pākšaugu kultūras (lotoss, āboliņš un lucerna), kas piemērotas apgabala mitrajiem, mērenajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Pienu ražo mazās ģimenes saimniecībās, izmantojot tradicionālas ganīšanas metodes. Vietējo šķirņu lopi vēl aizvien veido ievērojamu ganāmpulku daļu, tā rezultātā tiek ražots augstas kvalitātes piens ar tikai tam raksturīgām īpašībām. Turklāt lopi barībā izmanto galvenokārt zālaugus un saimniecībā ražotu lopbarību, ganoties, kad to atļauj laika apstākļi.

Koncentrētas barības vielas tiek pirktas tikai tad, kad trūkst parastās barības, kā papildinājums, lai nodrošinātu govīm vajadzīgo enerģētisko vērtību. Barību pēc iespējas ņem no attiecīgā apgabala. Šis tradicionālais modelis, kad ārpus saimniecības gūtās izejvielas izmanto pēc iespējas mazāk, veicina mazo ģimenēm piederošo saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

Šīm saimniecībām raksturīgo īpatnību dēļ tajās ražotais piens ir ideāli piemērots siera ražošanai. Zinātniski ir pierādīts, ka attiecīgās ražošanas sistēmas un govju barošanas metodes, kas ir dabiskākas, uzlabo piena uzturvērtību, palielinot konjugētās linolskābes un omega-3 taukskābju koncentrāciju tā lipīdu sastāvā, jo, govīm patērējot vairāk zālaugu, palielinās diētiski labvēlīgo tauku saturs, kas ietekmē siera kvalitāti.

c)	Dabiskajā vide aug daudz bērzu, kuru malku izmanto sieru kūpināšanai, piešķirot tiem īpašu krāsu un smaržu.

d)	Visbeidzot, šā reģiona lauksaimnieki ir mantojuši senu siera ražošanas tradīciju, ko raksturo unikālas īpatnības, tādas kā raksturīgā un tradicionālā forma un krāsa, pēc kuras sieru var viegli atšķirt, un ražotais produkts ir guvis pelnītu cieņu un slavu patērētāju vidū.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:	Dirección General de Producción, Industrias y Calidad Agroalimentaria
Adrese:	Edificio Administrativo San Caetano, Santiago de Compostela
Tālrunis:	(34) 981 54 47 77
Fakss:	(34) 981 54 57 35
E-pasts:	—

4.8. Marķējums: Uz sieriem, ko tirgo ar aizsargātās cilmes vietas nosaukumu “San Simón da Costa”, kad tie ir apstiprināti kā specifikācijai un noteikumiem atbilstoši, ir jābūt uzspiestam numurētam zīmogam, etiķetei vai papildu etiķetei ar secīgu burtu un ciparu kodu, ko apstiprinājusi un izsniegusi pārbaudes struktūra, kā arī aizsargātā cilmes vietas nosaukuma oficiālajam logotipam.

Gan uz tirdzniecības etiķetes, gan uz papildu etiķetes ir jābūt redzamiem vārdiem “Denominación de Origen Protegida San Simón da Costa”.

Marķējumam jānorāda, vai siers ir gatavots no svaigpiena vai pasterizēta piena.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

4.4.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/17

(2008/C 85/11)

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MELTON MOWBRAY PORK PIE”

EK Nr.: UK/PGI/005/0335/13.02.2004

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Department for the Environment, Food and Rural Affairs

Adrese:

Food Chain Marketing and Competitiveness Division Food Exports and Regional Food Branch Area 4C

Nobel House

17 Smith Square

London SW1P 3JR

United Kingdom

Tālr.:

(44-207) 238 66 87

Fakss:

(44-207) 238 57 28

E-pasts:

simon.johnson@defra.gsi.gov.uk

2. Grupa:

Nosaukums:

The Melton Mowbray Pork Pie Association

Adrese:

P.O. Box 5540 Melton Mowbray

Leicestershire LE13 1YU

United Kingdom

Tālr.:

(44-166) 456 93 88

Fakss:

—

E-pasts:

mocallaghan@tiscali.co.uk

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, salīti, kūpināti u. c.)

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Melton Mowbray Pork Pie”

4.2. Apraksts: “Melton Mowbray Pork Pies” mīklas ietvars ir ar lokveida malām, kas piešķir tiem raksturīgo lokveida formu. Mīkla ir zeltaini brūnā krāsā, taukaina. Cūkgaļas pildījums nav žāvēts un tāpēc pelēkā krāsā — ceptas cūkgaļas krāsā. Pildījuma konsistence ir mitra un drupana. Gaļas saturam visā produktā ir jābūt vismaz 30 %. Starp pildījumu un mīklu ir želejas kārta.

Pēc aromāta mīklai ir bagātīga, ceptas mīklas smarža, bet pildījumam ir patīkama gaļas, kā arī pielikto garšvielu, it īpaši piparu, aromāts.

Pīrāgiem ir jābūt bez mākslīgām krāsvielām, garšvielām un konservantiem. Tos pārdod dažāda lieluma un svara dažādās tirdzniecības vietās, tostarp tradicionālajos gaļas veikalos, universālveikalos, kulinārijas veikalos un pārtikas tirdzniecības vietās.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Meltonmoubrejas [Melton Mowbray] pilsētu un tās apkārtējo reģionu norobežo šādi:

Ziemeļos ar A52 no M1 un A1 un ietverot Notingemas pilsētu.

Austrumos ar A1 no A52 līdz A605 un ietverot Grāntemas un Stemfordas pilsētu.

Rietumos ar M1 no A52 līdz A45.

Dienvidos ar A45 un A605 no M1 līdz A1 un ietverot Northemptonas pilsētu.

Vietēja vēsturnieka veikts plašs pētījums ir pierādījis, ka 19. gadsimta sākumā un vidū, kad pīrāgus pirmoreiz ražoja komerciālā nolūkā, ģeogrāfiskie un ekonomiskie šķēršļi ierobežoja “Melton Mowbray Pork Pie” ražošanu Meltonmoubrejas un tās apkārtējā apgabala ietvaros.

Iepriekš aprakstītais ģeogrāfiskais apgabals ir lielāks nekā sākotnējais ražošanas apgabals. Tajā ņemts vērā tas, ka laika gaitā šie šķēršļi kļuva mazāk nozīmīgi, un atzīts, ka “Melton Mowbray Pork Pie” ražošana saskaņā ar turpmāk tekstā aprakstīto ražošanas metodi 100 gadus ir notikusi plašākā apgabalā ap Meltonmoubreju.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Apliecinājumu, ka produkts ir ražots norādītajā apgabalā, var pierādīt, atsaucoties uz ražotāju saglabātajiem dokumentiem un atsaucoties uz esošajām izsekojamības sistēmām. Ieceltā pārbaudes struktūra veiks katra ražotāja ikgadējas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tie ievēro specifikāciju.

Katrs loceklis saņems savu sertifikācijas numuru, ko piešķir pārbaudes struktūra un kas jānorāda uz iesaiņojuma un jebkurā citā pārdošanas vietā, pārdodot “Melton Mowbray Pork Pies”. Šis unikālais numurs nodrošina katra pārdotā pīrāga izsekojamību līdz pat ražotājam. Mazie ražotāji dažus ražotos produktus pārdod tikai savās mazumtirdzniecības vietās, turpretim citi lielāki ražotāji pārdod produktus ar nozīmīgāko mazumtirdzniecības tīklu starpniecību.

Pārtikas standartu aģentūra ražotājiem piešķir sanitāro marķējumu, un tas apvienojumā ar datu koda izmantošanu nodrošina pilnīgu produkta izsekojamību no pārdošanas vietas atbilstīgi ražošanas partijai līdz katra komponenta sastāvdaļu apstiprinātam piegādātājam.

“Melton Mowbray Pork Pie” apvienība uzraudzīs, kā tiek izmantots visiem apvienības locekļiem piešķirtais autentiskuma zīmogs. Zīmogs tiks izmantots uz visiem iepakojumiem un visās pārdošanas vietās.

4.5. Ražošanas metode: “Melton Mowbray Pork Pies” ražošanā ir jāizmanto tikai šādas izejvielas:

Ražošanas metode ir šāda:

Mīklas sastāvdaļas sajauc kopā, izveido kubiciņus un vāciņus, tad uz laiku atstāj pirms pīrāgu ražošanas.

Cūkgaļu sagriež gabaliņos vai samaļ un sajauc ar pildījuma sastāvdaļām, lai izveidotu pīrāga pildījumu.

Mīklas kubiciņus ieliek ietvaros vai novieto uz platformas vai līdzīgiem paliktņiem.

Pīrāga pildījumu sadala kubiciņos un novieto uz pīrāga pamatnes, un iepriekš sagatavoto mīklas vāciņu novieto uz pīrāga un saspiež malas. Dažus pīrāgus izveido ar rokām, un dažus pīrāgus apdarina ar dekoratīvu, rokām veidotu rievojumu.

Tad tos izņem no ietvariem un novieto uz cepšanas paplātes bez paliktņa. Dažus pīrāgus šajā stadijā var sasaldēt un uzglabāt vēlākai cepšanai vai pārdot saldētus cepšanai mājās.

Tad pīrāgus cep, līdz to krāsa kļūst zeltaini brūna, ļauj atdzist un pildījumam sarecēt.

Tad pīrāgus atdzesē līdz temperatūrai, kas ir zemāka par 8 °C.

Tad pīrāgus var iesaiņot un iekodēt datumu mazumtirdzniecībai vai atstāt neiesaiņotus. Pīrāgus var ievietot vēsā vietā līdz to nopirkšanai. Dažus pīrāgus pārdod siltus 4 stundu laikā pēc pildījuma sarecēšanas.

Pīrāgus pārdod dažādās mazumtirdzniecības vietās — no lieliem universālveikaliem līdz ražotāju pašu veikalam.

4.6. Saikne: Sākot no 16. gadsimta, ap Meltonmoubreju pilsētu notika ievērojama zemes iežogošana. Šie zemes līdumi likvidēja no ainavas atklātos laukus, un tika izveidoti Īstmidlendsas apgabalam tik raksturīgie ar dzīvžogu nožogotie lauki. Rezultātā galvenā lauksaimniecības darbība mainījās no aitkopības atklātajos laukos uz kontrolētu lopkopību. Piena pārpalikums no govīm tika pārveidots sierā, īpaši Blue Stilton. Siera ražošanas blakusprodukts ir sūkalas. Sūkalas sajaukumā ar klijām ir lieliska cūku barība. Piena lauksaimnieki būvēja cūkkūtis un audzēja fermas dzīvniekus, kuru barošanai izmantoja siera ražošanas darbības rezultātā uzkrājušos pārpalikumus.

Iežogotus laukus Lesteršīrā veido, stādot ātri augošu dzeloņaugu (vilkābeli) gar zemesragiem (lauku robežām). Kad dzīvžogs ir izaudzis aptuveni divus metrus augsts, to apcērp, tā veidojot necaurejamu šķērsli gar robežu grāvju malu, kas ir ideālas lapsu takas. Tas, savukārt, izraisīja lapsu skaita palielināšanos. Lai regulētu lapsu skaita pieaugumu, rīkoja medības, izmantojot medību suņus. Medību suņus uzraudzīja jātnieki zirga mugurā, tādējādi lapsu medības attīstījās par rudens/ziemas sportu. No 18. gadsimta vidus sezonas lapsu mednieki sāka koncentrēt savu medniecības darbību ap Meltonmoubreju. Rudens un ziemas mēnešos kāva cūkas, izgatavoja cūkgaļas pīrāgus. Šos pīrāgus medību kalpotāji nesāja sev līdzi un ēda kā uzkodas, kad turīgā lapsu mednieka ērtībai viņi veda zirgus pa ciematiem. Garšīgos, vienkāršos zemnieku pīrāgus ievēroja arī lapsu mednieki, kas medībās jāja uz zirga, un viņi sāka šos pīrāgus ņemt līdzi, lai ēstu pēdu dzīšanas laikā.

Šiem turīgajiem sezonas medniekiem tā iegaršojās lieliskie pīrāgi, kas tika pasniegti viņu brokastu galdā medībās, ka viņi vēlējās tos baudīt arī Londonas klubos. Edward Adcock 1831. gadā sāka eksportēt cūkgaļas pīrāgus no Meltonmoubrejas uz Londonu, izmantojot ikdienas pasta ratus no Līdsas uz Londonu. Tā sākās Meltonmoubrejas cūkgaļas pīrāgu laišana tirgū un tirdzniecības veicināšana.

Dzelzceļa laikmets pārveidoja nozari. Tā vietā, lai izmantotu zirgu vilktos ikdienas pasta ratus pīrāgu transportēšanai uz Londonu un citām lielākajām pilsētām, dzelzceļa sistēmā tika nodoti ekspluatācijā īpaši vagoni. Meltonmoubrejas stacijas tuvumā tika uzbūvētas ceptuves, un pīrāgus transportēja pa visu Apvienoto Karalisti un pat uz Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku saldētājtvertnēs uz kravas kuģiem, kuri devās uz šīm valstīm. Pīrāga slava izplatījās, un no 1870. gadiem līdz gadsimtu mijai nozarē bija vērojams uzplaukums. Produkta pieaugošās reputācijas rezultātā daži vadošie ražotāji veica neveiksmīgu mēģinājumu aizsargāt nosaukumu pret atdarinājumiem.

Pirmais Pasaules karš izbeidza eksporta tirdzniecību un iezīmēja nozares panīkuma sākumu. Tomēr pēdējo 20 gadu laikā nozarē atkal ir vērojama atdzimšana ar paplašināšanos, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc šī daudzpusīgā pārtikas produkta. “Melton Mowbray pork pies”, kas izgatavoti norādītajā apgabalā, tagad ir pārdošanā daudzos lielveikalos un atkal tiek eksportēti uz ārvalstīm.

Pēdējā laikā “Melton Mowbray Pork Pies” ir piesaistījuši uzmanību dažādos apgabalos. Starptautiskajā ceļošanas rokasgrāmatā “Lonely Planet” ir norāde par Meltonmoubreju, aprakstot to kā pilsētu, “kas devusi pasaulei labākos cūkgaļas pīrāgus uz šīs zemes”. Produkta atjaunotā popularitāte tika pierādīta 1996. gadā, kad Glosteras hercogs ražotnes apmeklējuma laikā tika atspoguļots laikraksta rakstā, nobaudot Meltonmoubrejas cūkgaļas pīrāgus, tādējādi vēl vairāk veicinot pīrāgu popularitāti. Arī BBC pārraidīja reklāmu par Meltonmoubrejas cūkgaļas pīrāgiem populārās, visizdevīgākā laika televīzijas programmas “Food and drink” ietvaros.

“Melton Mowbray Pork Pies” nepārprotami atšķiras no citiem cūkgaļas pīrāgiem pēc to iesaiņojuma, dizaina un tirdzniecības pārdošanas vietā. Tiem ir 10–15 % uzcenojums salīdzinājumā ar citiem cūkgaļas pīrāgiem tirgū, jo tiem ir īpaša reputācija, kas tos izceļ kā atšķirīgus un tādus, par kuriem ir vērts maksāt. “Melton Mowbray Pork Pie” apvienība tika izveidota 1998. gadā, lai apvienotu visus ražotājus norādītajā apgabalā ar mērķi nodrošināt autentiskā “Melton Mowbray Pork Pie” aizsardzību un palielināt izpratni par produkta izcelsmi.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Product Authentication Inspectorate Limited

Adrese:

Rowland House

65 High Street Worthing

W. Sussex BN11 1DN

United Kingdom

Tālr.:

(44-190) 323 77 99

Fakss:

(44-190) 320 44 45

E-pasts:

paul.wright@food-standards.com

4.8. Marķējums: Pēc šā produkta sekmīgas reģistrācijas AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) simbolu iekļaus tieši blakus reģistrētajam nosaukumam.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 85

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 4. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Komisija
2008/C 085/01	Komisijas Ieteikums (2008. gada 31. marts) par pastiprinātu sadarbību saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ( 1 )	1

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 085/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5065 — AXA/CDC/Hotels ACCOR) ( 1 )	5

2008/C 085/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5073 — Scholz/TTC/GMPL/JV) ( 1 )	5

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 085/04	Euro maiņas kurss	6

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 085/05	Maltas valdības deklarācija saistībā ar 5. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā	7

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2008/C 085/06	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — Sagatavošanas darbība MEDIA International	8

2008/C 085/07	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar darba programmu Cilvēki, kura iekļauta EK Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	10

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 085/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4994 — Electrabel/Compagnie Nationale du Rhône) ( 1 )	11

2008/C 085/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5129 — Delta Lloyd/Swiss Life Belgium) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	12

	CITI AKTI
	Komisija
2008/C 085/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	13

2008/C 085/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	17


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ