20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/1

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu 2007.–2010. gadam.

(2)

Dažu pēdējo gadu laikā Austrijā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, kas pārsniedza citu euro zonas valstu vidējo izaugsmi. Tā kā privātā patēriņa pieaugums bija lēns, izaugsmi galvenokārt veicināja neto eksports un investīcijas. Pastāvīga darba algu mērenība palīdzēja saglabāt stabilas cenas, vienlaikus uzlabojot ārējo konkurētspēju.

Austrijas darba tirgus darbojās labi, bezdarba līmenis bija viens no zemākajiem ES un vispārējais nodarbinātības līmenis pārsniedza Lisabonas stratēģijā izvirzīto 70 % mērķi. Tomēr gados vecāku darbinieku nodarbinātības līmenis ir daudz zemāks par ES vidējo rādītāju. Valsts parādam pārsniedzot 60 % no IKP, vispārējais valsts budžeta deficīts kopš 2005. gada samazinās, taču sabalansēta budžeta pieņemšana tika atkārtoti atlikta. Ilgtspējīga valsts finanšu konsolidācija būs arī atkarīga no fiskālo attiecību starp dažādiem pārvaldes līmeņiem pārskatīšanas, jo šobrīd tās ir pārāk sarežģītas un nepārskatāmas.

(3)

Programmas pamatā esošais makroekonomikas attīstības scenārijs paredz reālā IKP pieauguma palēnināšanos no 3,4 % 2007. gadā vidēji līdz 2,5 % atlikušajā programmas periodā. Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju (2), šis scenārijs šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi. Ievērojot pārtikas un naftas cenu pēdējās izmaiņas, inflācija var izrādīties augstāka par programmā prognozēto, taču pastāvīgai darba algu mērenībai būtu jāsekmē augsta konkurētspējas līmeņa saglabāšana.

(4)

Pēdējā stabilitātes programmā vispārējās valdības budžeta deficīts 2007. gadā tiek lēsts 0,7 % apmērā no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā programmā izvirzīto mērķi 0,9 % no IKP. Izvirzītā mērķa pārsniegšanu galvenokārt izraisīja labākas cikliskās izmaiņas nekā plānots, ieņēmumiem pārsniedzot budžetā paredzētos, ar ko nelielā mērā tika kompensēts lielāku nekā plānots izdevumu pieaugums. Jo īpaši, ieņēmumi no darba algu un uzņēmumu nodokļa, kā arī no kapitāla ienākuma nodokļiem nodrošināja lielākus ieņēmumus, nekā bija paredzēts. Padome atzīmē, ka kopumā 2007. gada budžeta izpilde var tikt uzskatīta arī par vispārīgi atbilstīgu Eurogrupas 2007. gada aprīlī pieņemtajām budžeta politikas ievirzēm.

(5)

Galvenais vidēja termiņa budžeta stratēģijas uzdevums ir līdz 2010. gadam sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) — sabalansēts budžets strukturālā izteiksmē (t. i., cikliski koriģēt, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus). Vispārējās valdības maksājumu bilancē plānotas izmaiņas no deficīta 0,7 % apmērā no IKP 2007. gadā līdz pārpalikumam 0,4 % apmērā no IKP 2010. gadā, veicot korekciju perioda otrajā pusē. Sākotnējais pārpalikuma palielinājums ir plānots nedaudz mazāks — par 0,9 % no IKP šajā laika posmā. Strukturālās bilances deficīts, ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodikai, starp 2007. un 2009. gadu samazināsies par aptuveni 1 procentpunktu no IKP (3). Konsolidācija lielā mērā atkarīga no izdevumu samazināšanas, kur galvenie faktori ir sociālo izdevumu ierobežošana un administratīvās reformas ieguvumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, kas paredzēja gandrīz sasniegt VTM 2009. gadā, atjauninātajā programmā plānotā korekcija pārcelta uz perioda otro pusi, neskatoties uz labvēlīgākiem izaugsmes radītājiem 2007. gadā. Tiek plānots, ka valdības kopējais parāds, kas 2007. gadā tiek lēsts kā gandrīz 60 % no IKP Līguma sākotnējās vērtības, programmas laikā turpinās samazināties par 4,5 procentpunktiem.

(6)

Risks attiecībā uz programmā ietvertajām budžeta prognozēm 2008. gadam kopumā šķiet sabalansēts, taču budžeta izpilde 2009. un 2010. gadā var būt sliktāka par plānoto, neskatoties uz ticamām makroekonomiskajām prognozēm. Jo īpaši, programmā nav sniegta pietiekama informācija par pasākumiem, kas veicami, lai ieviestu būtiskus izdevumu ierobežojumus, kas paredzēti pēdējos divos programmas gados, lai arī izdevumu rādītāju samazināšanos veicinās 2004. gada pensiju reformas rezultātā panāktais bezdarba pabalsta ietaupījums. Turklāt nav skaidrs, kā paredzētais vēlamais izdevumu apjoms visā programmas darbības laikā nosegs plānotos papildu izdevumus izglītības, pētniecības un attīstības, kā arī infrastruktūras jomās, lai gan nav skaidrs, cik efektīva būs plānotā valsts pārvaldes darbības uzlabošana.

Visbeidzot, programmā paredzēts nodokļu samazinājums 2010. gadā, neparedzot uzkrājumu veidošanu tā finansēšanai. Risks attiecībā uz paredzamajām valsts parāda rādītāju izmaiņām kopumā šķiet sabalansēts, jo, no vienas puses, programmā paredzēto korekcijas veikšanu apdraud iespējami augstāks nekā plānots budžeta deficīts, taču, no otras puses, nominālais IKP var izrādīties lielāks par prognozēto.

(7)

Ievērojot šo riska novērtējumu, programmā ietvertā budžeta stāvoklis var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu līdz 2010. gadam, kā tas paredzēts programmā. Tomēr visā programmas darbības laikā tiks saglabāta pietiekama drošības rezerve, lai nodrošinātos pret deficīta pārsniegumu virs normatīva 3 % no IKP, ņemot vērā normālas makroekonomiskas svārstības. 2008. gadā paredzētais korekcijas temps programmā izvirzīto VTM sasniegšanai ir nepietiekams, un tas ir būtiski jāpalielina, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, kas nosaka, ka ekonomikas uzplaukuma laikā ikgadējam strukturālās bilances uzlabojumam jāpārsniedz 0,5 % no IKP. Korekcijas temps 2008. gadā neatbilst 2007. gada aprīļa Eurogrupas pieņemtajām budžeta politikas ievirzēm. Padome arīdzan atzīmē, ka 2008. gadā plānotā korekcija arī neatbilst Eurogrupas 2007. gada aprīlī pieņemtajām budžeta politikas ievirzēm. Pēc 2008. gada plānotā korekcija jāpastiprina ar īpašiem pasākumiem izdevumu ierobežošanai.

(8)

Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju Austrijas riska līmenis šķiet zems. Iedzīvotāju novecošanas ietekme uz budžetu ilgtermiņā ir zemāka nekā vidēji ES, vienlaikus ilgtermiņā paredzams, ka pensijas izdevumu daļa IKP samazināsies. Programmā aplēstā budžeta pozīcija 2007. gadā ir labāka nekā sākuma pozīcija iepriekšējā programmā, kas samazina novecojošo iedzīvotāju grupu paredzēto ilglaicīgo ietekmi uz budžetu. Programmā paredzētā liela sākotnējo pārpalikumu apjoma saglabāšana vidējā termiņā arī veicinās valsts finanšu ilgtspējības riska samazināšanos.

(9)

Stabilitātes programma kopumā atbilst 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumam. Pievēršoties pasākumiem, kuriem ir tieša ietekme uz budžetu, gan stabilitātes programmā, gan īstenošanas ziņojumā paredzēta izdevumu novirzīšana uz izaugsmi orientētām jomām, tādām kā pētniecība un attīstība, infrastruktūra un izglītība. Tāpat īstenošanas ziņojumā ietverta informācija par reformām valsts administrācijā, veselības aprūpē sistēmā, kā arī par jaunas vidēja termiņa budžeta struktūras ieviešanu, kas ir būtiski elementi virzībā uz stabilitātes programmā paredzēto budžeta konsolidāciju.

(10)

Programmas budžeta stratēģija daļēji saskan ar valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs un euro zonas dalībvalstu pamatnostādnēs budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas Lisabonas stratēģijas kontekstā, jo strukturālie uzlabojumi nešķiet pietiekami VTM sasniegšanai.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (4).

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/5

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Slovēnijas stabilitātes programmu laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam.

(2)

Slovēnijas kopumā spēcīgais IKP pieaugums pēdējā desmitgadē sasniedza kulmināciju pirmajā eiro zonas dalības gadā. Tomēr 2007. gadā tika konstatēts arī vērā ņemams inflācijas pieaugums, ko galvenokārt izraisīja preču cenu svārstības saistībā ar konkurences trūkumu atsevišķos sektoros, kas ir riska faktors darba algām arī 2008. gadā.

Balstoties uz spēcīgo ekonomikas izaugsmi ceļā uz iestāšanos ES un euro zonā, tika gūtas labas sekmes valsts finanšu konsolidēšanā. Nākotnē būs jāveicina darbaspēka produktivitāte, algas līdzsvarojot ar produktivitāti, jāturpina fiskāli pasākumi, lai veicinātu makroekonomisko stabilitāti, tostarp inflācijas samazinājumu. Vēršanās pret neseno inflācijas pieauguma tempa paātrināšanos Slovēnijā palīdzēs saglabāt šīs uz eksportu orientētās ekonomikas konkurētspēju. Turklāt valsts finanšu ilgtspējas nodrošināšana ilgtermiņā joprojām uzskatāma par nopietnu uzdevumu, ņemot vērā gaidāmo novecošanās būtisko ietekmi uz budžetu, ja netiks veikta tālāka pensiju reforma. Lai atbalstītu notiekošo ekonomikas iedzīšanas procesu, būs svarīgi turpināt strukturālās reformas, īpaši attiecībā uz darba un preču tirgiem. Šajā kontekstā labvēlīga ietekme būs arī turpmākai valsts izdevumu novirzīšanai izaugsmi veicinošiem budžeta pasākumiem, vienlaikus palielinot budžeta elastību un uzlabojot izdevumu efektivitāti.

(3)

Makroekonomikas scenārijā šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugums palēnināsies no 5,8 % 2007. gadā līdz 4,6 % 2008. gadā un 4,1 % 2009. gadā, sasniedzot 4,5 % programmas perioda beigās. Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju (2), šis scenārijs šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi, lai gan attiecībā uz 2008. gadu riski, kas izriet no ārējās vides, ir palielinājušies kopš stabilitātes programmas izstrāde tika pabeigta. Pēc negaidītā inflācijas pieauguma 2007. gadā programmā tiek prognozēta daudz lielāka inflācija nekā iepriekšējā scenārijā. Tomēr 2008. gadā tās šķiet pārāk zemas, ievērojot nesenās pārtikas un enerģijas cenu svārstības. Sekundārās ietekmes risks, ko radīja ievērojamais inflācijas pieaugums 2007. gadā, kā arī darba algu pieaugums valsts sektorā, kas ietekmē arī privāto sektoru, varētu izraisīt lielākas inflācijas atšķirības salīdzinājumā ar pārējo euro zonu. Ja šāda situācija saglabāsies, tās ietekme uz konkurētspējas izmaiņām būs nelabvēlīgāka par programmā paredzēto.

(4)

Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē kopējais valsts budžeta deficīts 2007. gadā tiek lēsts 0,7 % apmērā no IKP, salīdzinot ar 2006. gada programmā noteikto mērķi 1,5 % no IKP. Atšķirība galvenokārt izskaidrojama ar pozitīvo bāzes efektu, ko noteica 2006. gada rezultāti, un lielāks nekā prognozēts nominālā IKP pieaugums 2007. gadā. Vienlaikus arī saskaņā ar arī 2007. gada programmas atjauninājumu pieaugumu, kas būtu labāks par plānoto, daļēji aizēnoja lielāks izdevumu pieaugums nekā bija plānots 2006. gada programmā. Tomēr jaunākā informācija par skaidras naudas plūsmu liecina par labākiem 2007. gada rezultātiem un, iespējams, par nelielu budžeta pārpalikumu. Kopumā 2007. gada budžeta izpilde atbilda Padomes 2007. gada 27. februāra atzinumam par 2006. gada stabilitātes programmu (3), kurā Slovēnija tika aicināta paātrināt VTM sasniegšanu, izmantojot labvēlīgos ekonomiskos apstākļus, tostarp negaidīti labu budžeta rezultātu 2006. gadā. Padome atzīmē, ka arī 2007. gada budžeta izpilde atbilst 2007. gada aprīļa Eurogrupas budžeta politikas ievirzēm.

(5)

Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis atjauninātajā programmā ir vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšana, kas ir strukturālais deficīts (t.i., cikliski koriģēta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) 1 % apmērā no IKP, pieaugot programmas periodā, lai gan 2008. gadā ir paredzēta stāvokļa pasliktināšanās. Izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējās programmas uzdevumu sasniegt VTM līdz 2009. gadam, izriet no iepriekš minētā labāka nekā paredzēts 2006. gada rezultāta (kas galvenokārt atspoguļo straujāku nominālā IKP pieaugumu), kas nozīmē, ka VTM kopumā bija sasniegts jau 2006. gadā. Salīdzinot ar 2006. gada programmu, 2007. gada atjauninātajā programmā paredzētais kopējais budžeta deficīts visā programmas periodā ir aptuveni par 0,5 procentpunktu mazāks, pamatojoties uz labāku sākuma pozīciju.

Budžeta deficīts 2008. gadā palielināsies līdz 0,9 % no IKP un tad pamazām tiks likvidēts; vislielāko korekciju paredzēts veikt pēdējā gadā. Līdzīgā veidā ir paredzēts, ka primārais pārpalikums līdz 2010. gadam nedaudz pārsniegs 1 % no IKP. Izņemot 2008. gadu, plānotā konsolidācija pamatā izriet no izdevumu ierobežošanas nevis pakāpeniskas ieņēmumu attiecības samazinājuma kompensēšanas. Programmas periodā paredzētais primāro izdevumu samazinājums atbilst 2,25 procentpunktiem no IKP. Lai arī tas ir diezgan plašs, tas galvenokārt atspoguļo sociālo izdevumu samazinājumu, kas ir 1/3 no kopējās konsolidācijas. Pakāpenisko ieņēmumu attiecības samazināšanos par 1,75 procentpunktiem, ko lielā mēra ietekmē notiekošā nodokļu reforma, galvenokārt veicina netiešie nodokļi, lai gan ir paredzēts neliels tiešo nodokļu sloga pieaugums.

(6)

2008. gadā risks attiecībā uz budžeta prognozēm programmā kopumā šķiet līdzsvarots, taču programmas pēdējos gados budžeta rezultāti var izrādīties nedaudz sliktāki nekā paredzēts. Ņemot vērā, labāku nekā plānots 2007. gada budžeta izpildes rezultātu, 2008. gadā pastāv pozitīvā bāzes efekta iespēja, kas atsver risku saistībā ar notiekošo ārējās vides pasliktināšanos. Papildus tam ir zināms risks saistībā ar budžeta stratēģijas īstenošanu, kas jo īpaši izriet no tā, ka lielākais izdevumu samazinājums attiecināts uz perioda otro pusi un ar to saistītie pasākumi nav izklāstīti pietiekoši detalizēti. Zināmā mērā šo risku samazina Slovēnijas labā pieredze nesenajā pagātnē, kas norāda uz to, ka rezultāti var izrādīties labāki nekā paredzēts.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet pietiekams VTM sasniegšanai programmas periodā, tomēr pēdējos gados ar mazāku rezervi, nekā plānots. Nelielā strukturālās bilances novirze, kas paredzēta 2008. gadā, var izrādīties cikliskumu veicinoša, lai gan ir palielinājies ārēju apstākļu radītas negatīvas ietekmes risks. Tas neatbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam. Turklāt šķiet, ka 2008. gadam — saistībā ar lielāku inflācijas spiedienu — ir noteikta stingrāka fiskālā pozīcija nekā pašreiz paredzētā. Padome atzīmē, ka tas atbilstu arī 2007. gada aprīļa Eurogrupas budžeta politikas ievirzēm, kurās pausts aicinājums rūpīgi izstrādāt fiskālos plānus 2008. gadam, lai neveicinātu makroekonomikas nestabilitāti. Pēc 2008. gada programmā paredzētā fiskālās politikas pozīcija atbilst paktam.

(8)

Šķiet, ka Slovēnijā pastāv liels risks attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti. Programmā aplēstā 2007. gada budžeta pozīcija, salīdzinājumā ar 2006. gada pozīciju, būtiski nav mainījusies un ir pietiekama, lai ilgtermiņā stabilizētu valsts parāda attiecību, pirms tiek ņemta vērā iedzīvotāju novecošanās ietekme uz budžetu. Tomēr novecošanās ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, galvenokārt atspoguļojot būtiskāku pensiju izmaksu pieaugumu. Liels primārā budžeta pārpalikums vidēja termiņā un jo īpaši papildu pasākumu veikšana ar vecumu saistīto izdevumu ievērojamā pieauguma apturēšanai sekmēs riska samazināšanos attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju.

(9)

Stabilitātes programma kopumā atbilst valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumam. Jo īpaši, abos dokumentos sniegts svarīgāko īstenojamo reformu pasākumu pārskats, tostarp visaptveroša nodokļu reforma, ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī izmaiņas sociālo pārvedumu sistēmā. Programmā nav ietverts detalizēts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas vispārējo ietekmi uz vidēja termiņa fiskālo stratēģiju. Tomēr, lai arī tas nav veikts sistemātiski, ir sniegta informācija par paredzēto nozīmīgāko reformu tiešo ietekmi uz budžetu, un tā ir ņemta vērā budžeta prognozēs.

(10)

Programmas budžeta stratēģija daļēji saskan ar valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs un euro zonas dalībvalstu pamatnostādnēs budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas Lisabonas stratēģijas kontekstā. Jo īpaši, tajā nav ietverti nozīmīgi turpmākie pasākumi pensiju sistēmas reformas stiprināšanai, lai nodrošinātu ilgtspēju ilgtermiņā.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (4).

i)

izmantojot, iespējams, labākus nekā paredzēts 2007. gada rezultātus, panākt stabilāku budžeta pozīciju 2008. gadā, pārsniedzot programmā ieplānoto, tādējādi izvairoties no cikliskumu veicinošas politikas;

ii)

būt gataviem veikt turpmākus pasākumus inflācijas spiediena mazināšanai, papildinot ieteikto fiskālo nostāju ar atbilstošu algu, darba tirgus un konkurences politiku;

iii)

ņemot vērā prognozes par izdevumu pieaugumu saistībā ar novecošanos, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, jo īpaši turpinot reformēt pensiju sistēmu.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/10

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam.

(2)

Pēc vairāk nekā 10 gadus ilgas straujas ekonomiskās izaugsmes Īrijas ekonomikā ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā. Šādu attīstību sākotnēji sekmēja ievērojams eksporta pieaugums, bet pēc tam — strauji augošs iekšzemes pieprasījums. Šajā laikā ievērojami uzlabojās valsts finanses, kas ļāva būtiski samazināt valsts parāda attiecību.

Pašlaik tautsaimniecība piedzīvo pāreju uz zemākas izaugsmes periodu, ko raksturo konkurētspējas pasliktināšanās, kuru izraisījušas nesenās negatīvās tendences ražīguma un cenu jomā, ko vēl pastiprināja atkarība no norisēm ASV un Apvienotās Karalistes ekonomikā. Iekšzemē izaugsmes palēnināšanās saistās ar to, ka aktivitāte mājokļu būvniecības nozarē mazinājusies un kļuvusi ilgtspējīgāka, ar aktīvu tirgus vērtības samazināšanos un bezdarba pieaugumu. Šāda notikumu gaita varētu radīt grūtības valsts finanšu jomā, neraugoties uz to, ka kopumā valsts finanses ir stabilas, jo tiek paredzēta nodokļu ieņēmumu samazināšanās un lielāki izdevumi, lai pilnveidotu sabiedriskos pakalpojumus, ko izraisīja ilglaicīgais budžeta pārpalikums. Prognozes par valsts finansēm īsā un vidējā termiņā arīdzan liek daudz steidzīgāk rīkoties, lai novērstu bažas par to ilglaicīgu ilgtspējību, kas saistītas ar iedzīvotāju novecošanos.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugums samazināsies no 4,8 % 2007. gadā līdz vidēji 3,5 % pārējā programmas periodā. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju (2), šis scenārijs šķiet ticams. Tas galvenokārt atspoguļo ievērojamas korekcijas mājokļu sektorā, ko zināmā mērā kompensēs pastāvīgie neto eksporta ieņēmumi. Programmā prognozētie inflācijas rādītāji 2008. gadam šķiet pārāk zemi, ņemot vērā jaunākās pārtikas un enerģijas cenu tendences, un ticami laika posmam pēc 2008. gada. Prognozes par inflāciju un konkurētspēju programmas pēdējos gados apstiprina gaidāmā ražīguma uzlabošanās un darba tirgus dinamikas mazināšanās, kas savukārt mazinās algu spiedienu. Stabilitātes programmā paredzēta arī ārējā deficīta mazināšanās, kas izriet no iekšzemes pieprasījuma mazināšanās.

(4)

Valsts kopbudžeta pārpalikums 2007. gadā 2007. decembra stabilitātes programmā tiek lēsts 0,5 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā izvirzīto mērķi — 1,2 % no IKP un Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē minētajiem 0,9 % no IKP. Šis samazinājums atspoguļo gan to, ka izdevumi bija lielāki, nekā plānots, gan to, ka ieņēmumi samazinājās, lai gan abus šos faktorus daļēji kompensēja pozitīvs bāzes efekts 2006. gadā. Lai gan naudas izteiksmē valdības izdevumu iznākums kopumā atbilda budžeta plāniem, izdevumu pieaugums bija lielāks nekā plānots, jo īpaši kārtējie izdevumi par pakalpojumiem un precēm, kā arī par kapitāla dotācijām. Ieņēmumu samazināšanās jo īpaši atspoguļoja pasliktināšanos mājokļu tirgū. Padomes atzinumā par iepriekšējo stabilitātes programmas atjauninājumu (3) sacīts, ka “vidēja termiņa budžeta stāvoklis ir stabils. Jebkurā gadījumā būtu saprātīgi saglabāt manevrēšanas telpu gadījumam, ja notiktu nelabvēlīgs pavērsiens līdzšinējā izaugsmes gaitā, ko virza dinamiskā mājokļu nozares attīstība.” 2007. gada budžeta rezultāti, kas liecina par strukturālā deficīta ievērojamu samazināšanos, sašaurināja “manevrēšanas telpu” 2008. gadā. Padome atzīmē — lai gan strukturālā bilance vēl aizvien bija labāka nekā VTM, pārmērīgie izdevumi 2007. gadā netieši norāda, ka budžeta izpilde var pilnā mērā neatbilst 2007. gada aprīļa Eurogrupas budžeta politikas ievirzēm.

(5)

Neraugoties uz budžeta stāvokļa pasliktināšanos 2007. gadā, vidējā termiņa mērķis (VTM) — no strukturālā viedokļa līdzsvarots budžets (t.i., cikliski koriģēts budžets, atskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) — bija sasniegts ar uzviju. Programmā izklāstītā stratēģija liecina, ka 2008. gadā strukturālā bilance pasliktināsies. Prognozē, ka strukturālais pārpalikums, ko aprēķina, izmantojot kopīgi apstiprināto metodoloģiju un kas 2007. gadā bija 0,5 % no IKP, 2008. gadā kļūs par deficītu 0,5 % apmērā no IKP; nākamajos gados deficīts pakāpeniski palielināsies un 2010. gadā sasniegs 0,75 % no IKP.

Prognozē, ka faktiskā bilance samazināsies no pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP 2007. gadā līdz deficītam aptuveni 1 % apmērā pārējā programmas periodā. Budžeta rezultāti 2007. gadā ir sliktāki, nekā plānots (par 0,75 procentu punktiem no IKP), arī makroekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, tāpēc faktiskie budžeta mērķi 2008.–2009. gadam ir nepārprotami zemāki nekā iepriekšējā atjauninājumā (par 1,75 procentu punktiem no IKP). Programmā prognozēts, ka 2008. gadā ieņēmumu attiecība vēl vairāk samazināsies, jo izaugsmes struktūrā mazāka nozīme būs nodokļiem, savukārt izdevumi, domājams, palielināsies, atspoguļojot ietekmi, kāda ir lēmumiem par tēriņiem, kas pieņemti 2007. gadā un agrāk, kā arī izziņoti 2008. gada budžetā. Budžeta prognozēs 2009. un 2010. gadam nepārprotami ietverti arī neiedalīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem attiecīgi 0,4 % un 0,8 % apmērā no IKP. Sagaidāms, ka arī 2009. un 2010. gadā ieņēmumu attiecība samazināsies, gan ne tik strauji, savukārt izdevumu attiecība visā visumā stabilizēsies 2009. gadā un samazināsies 2010. gadā. Neraugoties uz ekonomiskās un fiskālās situācijas pasliktināšanos, gaidāms, ka programmas periodā tēriņi investīcijām, izsakot procentos no IKP, palielināsies, un tas savukārt ļaus ilgtermiņā vairot tautsaimniecības ražošanas potenciālu.

(6)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti attiecībā uz 2008. gadu. Tomēr attiecībā uz nākamajiem gadiem trūkst informācijas par to, kādus plašus pasākumus veiks, lai panāktu, ka pašreizējais tēriņu pieaugums nepārsniedz IKP nominālo pieaugumu, jo īpaši, runājot par algām publiskajā sektorā un sociālo pārvedumu maksājumiem, kas, izsakot procentos no IKP, pēdējos gados ievērojami palielinājušies. Turklāt pastāv arī riski saistībā ari ieņēmumiem, kas izriet no agrākām saistībām samazināt nodokļu un sociālo iemaksu likmes. Bez tam, lai gan varētu uzskatīt, ka neparedzēto izdevumu iekļaušana budžetā liecina par piesardzīgu plānošanu, nevar izslēgt, ka šos līdzekļus var nākotnē izmantot pasākumiem ieņēmumu samazināšanai un/vai izdevumu palielināšanai. Šos faktorus izvērtējot, vērā jāņem Īrijas līdzšinējās sekmes, jo fiskālās bilances rezultāti parasti bijuši labāki, nekā prognozēts pēdējās stabilitātes programmās.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā varētu būt nepietiekams, lai būtu iespējams ievērot VTM pēc 2008. gada. Lai gan visā visumā 2008. gadā VTM mērķis tiks sasniegs, vēlākos gados fiskālais stāvoklis var būt tāds, ka strukturālā bilance novirzās no VTM, un tas būtu pretrunā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, un Padome atzīmē, ka tas būtu pretrunā arī ar 2007. gada aprīļa Eurogrupas budžeta politikas ievirzēm, ja vien neizdosies panākt, ka programmā neparedzētiem gadījumiem paredzētās rezerves netiek izmantotas — tas nozīmētu, ka situācija ar nodokļiem un/vai tēriņu ierobežošana ir daudz labāka, nekā paredzēts programmā. Ja tā notiks, jāstiprina strukturālie centieni, lai ievērotu VTM un Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(8)

Šķiet, ka Īrijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidējs risks. Iedzīvotāju novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Īrijā ir krietni lielāka nekā vidēji ES — to ievērojami iespaido salīdzinoši būtisks pensiju izdevumu pieaugums nākamajās desmitgadēs, ko daļēji ietekmēs tas, ka līdzšinējie iemaksu veicēji pensiju sistēmā kļūs par saņēmējiem. Tomēr bruto parāda attiecība 2007. gadā bija krietni mazāka par 60 % no IKP, savukārt valsts pensiju rezerves fondā tiek uzkrāti aktīvi, lai priekšfinansētu daļu no pensiju izdevumiem nākotnē. Programmā lēstais budžeta stāvoklis 2007. gadā gan ir pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, tomēr joprojām var kompensēt prognozēto iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu ilgtermiņā. Tomēr ar to nepietiek, lai kompensētu nākotnē gaidāmo izdevumu slogu. Turklāt programmā līdz 2010. gadam prognozētā strukturālās bilances dinamika varētu radīt lielāku apdraudējumu valsts finanšu ilgtspējībai. Tādējādi, saglabājot lielu primāro pārpalikumu vidējā termiņā un īstenojot papildu pasākumus, lai ierobežotu ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamu pieaugumu, varētu mazināt apdraudējumus valsts finanšu ilgtspējībai.

(9)

Šķiet, ka stabilitātes programma ir saskaņā ar 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu par valsts reformu programmu. Stabilitātes programmā nav sniegta sīka informācija par to, vai programmā ir ņemta vērā īstenošanas ziņojumā iestrādāto pasākumu ietekme. Tomēr abos dokumentos uzsvērts, cik nozīmīgs ir Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas ir pamatā ilgtspējīgai fiskālai politikai Īrijā; tāpat abos dokumentos uzsvērts, ka viena no galvenajām valdības prioritātēm ir Valsts attīstības plāna (2007.–2013.) īstenošana (attiecībā uz ieguldījumiem, jo īpaši infrastruktūrā).

(10)

Programmas budžeta stratēģija visumā ir saskaņā ar valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm budžeta politikas jomā un euro zonas dalībvalstu pamatnostādnēm budžeta politikas jomā, kas izdotas Lisabonas stratēģijas kontekstā.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4).

i)

ievērot VTM gan 2008. gadā, gan pēc tam, stingri uzraugot izdevumus;

ii)

ņemot vērā prognozes par ievērojamo ar novecošanās saistīto izdevumu palielināšanos, uzlabot valsts finanšu ilgtspējību, īstenojot turpmākas pensiju sistēmas reformas.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/15

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Dānijas konverģences programmu laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam (2) un sniedz turpmākus norādījumus par attīstības tendencēm līdz 2015. gadam.

(2)

Pēdējos gados Dānijas ekonomiku raksturo stabils faktiskais IKP pieaugums, ievērojami algotā darbā gūti ienākumi, augsts jaudas izmantojums, zema inflācija un stabils valūtas kurss VKM II.

Tomēr pēdējā gadā saimnieciskajā darbībā sāk parādīties jaudas ierobežojumi un pieaugoša cenu un algu inflācija. Lai gan ārējā bilance uzrāda pārpalikumu, pieaugošais izmaksu spiediens un darbaspēka trūkums konkurētspējas uzlabošanai ir pamats bažām. Valsts finanses kopā ar pastāvīgo valsts budžeta pārpalikumu un nepārtraukto parāda samazināšanos ir stabilas. Pašreizējos apstākļos fiskālās politikas galvenais uzdevums ir uzturēt piesardzīgu fiskālo stāvokli, lai izvairītos no turpmāka spiediena izraisīšanas darba tirgū. Nodrošināt to, lai izdevumu ierobežojumi tiktu stingri ievēroti situācijā, kad ir lieli ienākumi, ir grūti, tomēr tas ir svarīgi, ņemot vērā valdības vērienīgos centienus nodrošināt fiskālo ilgtspēju.

(3)

Programmā paredzēts, ka Dānijas ekonomika ir tās attīstības cikla virsotnē, un tagad ir gaidāms mērenas izaugsmes periods. Tādēļ gaidāms, ka faktiskais IKP pieaugums samazināsies no 2 % 2007. gadā līdz vidēji 1 % pārējā programmas periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet pamatots uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi 2008. gadā un piesardzīgiem pieņēmumiem par turpmākiem gadiem, ņemot vērā atjauninājumā minēto pieņēmumu par liela pozitīva potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpības (aprēķināta, izmantojot valsts metodiku) (4) izlīdzināšanu līdz 2011. gadam. Ņemot vērā vietējo algu radīto spiedienu un globālās tendences, programmā paredzētā algu un cenu inflācija ir zema, jo īpaši 2009. gadā. Tomēr visā programmas periodā ir jāsaglabā cenu stabilitāte.

(4)

Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējais valsts budžeta pārpalikums 2007. gadā ir 4,0 % no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi 2,8 % no IKP. Rezultāts, kas ir labāks par plānoto, atspoguļo būtiski pozitīvo bāzes efektu no 2006. gada, ko pamatoja tas, ka nodarbinātības pieaugums bija lielāks nekā plānots un ieņēmumi no naftas un gāzes ieguves Ziemeļjūrā ievērojami pārsniedza prognozēto.

Pašreizējā programmā paredzētais pārpalikums ir 3,8 % no IKP, bet ņemot vērā jaunāko informāciju (5), ieņēmumi par 0,5 procentu punktu no IKP pārsniegs plānoto, un tāpēc pārpalikumu visticamāk attiecīgi koriģēti, palielinot par apmēram 4,5 % no IKP.

(5)

Salīdzinot ar vispārējo mērķi nodrošināt fiskālo ilgtspēju, budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir saglabāt lielu, kaut arī strauji samazinošos pārpalikumus (3,8 % no IKP 2007. gadā līdz 3,0 % 2008. gadā un turpmāk līdz 1,2 % 2010. gadā (6)), atslābstot cikliskiem apstākļiem. Vidēja termiņa mērķis (VTM) budžeta stāvoklim ir koriģēts, to palielinot (7) par 0,25 procentu punktiem no IKP līdz strukturālajam pārpalikumam (t.i., cikliski koriģēti pārpalikumi, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) starp 0,75 % un 1,75 % no IKP. Visā programmas laikā VTM būs pilnīgi ievērots. Virzība attiecībā uz nominālo pārpalikumu kopumā neatšķiras no iepriekšējā programmas atjauninājuma, pat ja, salīdzinot kopumā ar makroekonomisko situāciju, ir lielāks pārpalikums. Stratēģija balstās uz to, lai pastāvīgi piemērotu nodokļu iesaldēšanu (8), ierobežotu izdevumus un paredzētu citus nodokļu samazinājumus. Izdevumu samazinājumu paredzēts panākt, nosakot katru gadu limitu faktiskajam valsts patēriņa izdevumu pieaugumam (pakāpeniski samazinās no 1,75 % 2008. gadā līdz 1 % 2009.–2010. gadā) un maksimālo summu nominālajiem valsts patēriņa izdevumiem 26,5 % apmērā no cikliski koriģētā IKP ap 2015. gadu. Strukturālā bilance, kas aprēķināta saskaņā ar kopīgi apstiprināto metodiku, ir kopumā paliek nemainīga 3,5 % no IKP 2007.–2008. gadā un samazinās līdz 2,5 % 2009.-2010. gadā (9). Programmā norādīti mazāki pārpalikumi ap 2015. gadu, jo gaidāms, ka novecošanās ietekme tad jau būs jūtama un ienākumu avoti saistībā ar Ziemeļjūru mazināsies.

(6)

Kā norādīts 2008. gada budžeta projekta likumprojektā, kas publicēts 2008. gada 5. februārī, budžeta rezultāti varētu būt labāki nekā prognozēts programmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka 2007. gada rezultāti bija labāki nekā plānots. Labi rezultāti attiecībā uz ievērojamiem pārpalikumiem, ko bieži koriģē pozitīvu ienākumu pārpalikumu rezultātā, un piesardzīgas makroekonomiskās prognozes no 2009. gada atsver risku saistībā ar mazliet vājāku budžeta izpildi, stingri ievērojot valsts patēriņa izdevumu pieauguma limitus.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā ļauj sasniegt VTM, saglabājot pietiekami lielas rezerves visā programmas īstenošanas laikā, kā tas paredzēts programmā. Fiskālās politikas nostādnes, kas izriet no programmas, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Šķiet, ka Dānijā ir zems risks attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju. Novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu ir mazāka nekā vidēji ES, jo īpaši, pateicoties pensiju reformai, kas iekļauta Nolīgumā par labklājību. (10) Turklāt budžeta stāvoklis 2007. gadā, kā paredzēts programmā, ar lielu strukturālo pārpalikumu palīdz mazināt kopējo parādu. Lielu primāro pārpalikumu saglabāšana vidējā termiņā palīdzēs samazināt riskus valsts finanšu ilgtspējai.

(9)

Konverģences programma, šķiet, atbilst 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumam. Programmas un īstenošanas ziņojuma pamatā ir ekonomikas stratēģija “Pretim jauniem mērķiem — Dānija 2015. gadā”, ko valdība paziņoja 2007. gada augustā. Minētajā stratēģijā ir skaidri ņemts vērā tas, kā nozīmīgākie reformu pasākumi, piemēram, plānotā enerģētikas stratēģija un tā dēvētais “Kvalitātes fonds” investīcijām sabiedriskajos pakalpojumos (galvenokārt veselības aprūpē, bērnu aprūpē un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē), ietekmē valsts finanses.

(10)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (11).

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/19

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Lietuvas konverģences programmu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam (2).

(2)

Dažu pēdējo gadu laikā Lietuva ir piedzīvojusi spēcīgu izaugsmi, kuras pamatā galvenokārt ir iekšzemes pieprasījums. Monetārie apstākļi ir bijuši veicinoši, ņemot vērā lielo euro ietekmi valūtas padomes sistēmā saistībā ar VKM II.

Tā kā nav ieviesti pietiekami pasākumi, kas ierobežotu pārmērīgu iekšzemes kreditēšanu, strauji augošā kreditēšana, ko atvieglo finanšu sektora attīstība, ir palielinājusi privāto patēriņu un ieguldījumus nekustamajos īpašumos. Tomēr ir radušies kapacitātes ierobežojumi, jo emigrācija un liela ekonomiskā izaugsme ir radījusi darbaspēka trūkumu, ko vēl pasliktina neatbilstīgas profesionālās iemaņas, zema līdzdalība darba tirgū un palielinātās izmaksas. Arvien straujāks darba algu pieaugums, kas apsteidz produktivitāti, rada strauju inflāciju un samazina cenu konkurētspēju. Lai gan eksporta rādītāji saglabājas stabili, ārējais deficīts ir strauji palielinājies, jo lielais iekšzemes pieprasījums ir izraisījis augstu importa pieaugumu, un ir palielinājusies neaizsargātība pret ārējiem faktoriem. Šajā kontekstā fiskālā politika nav reaģējusi uz arvien lielāko makroekonomikas nelīdzsvarotību: vispārējās valdības budžeta bilancē joprojām ir deficīts, un, tā kā trūkst vidēja termiņa izdevumu saistošu maksimālo robežvērtību, negaidīti labie ieņēmumi tikuši sistemātiski iztērēti. Nodokļu atvieglojumi un atbrīvojumi ir veicinājuši nekustamo īpašumu aprites uzplaukumu un tādējādi vairojuši tirgus pārkaršanu, lai gan pēdējā laikā noteiktie kreditēšanas nosacījumu ierobežojumi palīdz panākt vajadzīgo korekciju. Stingrāka fiskālā politika un strukturālās reformas darba tirgū un izglītības sistēmā, kā arī aizvien lielāks piedāvājums ir galvenie atbalstītāji cīņā ar ārējo un iekšējo nestabilitāti un iekšējo ieguldījumu piesaistīšanā, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu iedzīšanas procesu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā nedaudzos politikas instrumentus, kuri Lietuvai pieejami saistībā ar ierobežojumiem, ko rada tās monetārās politikas režīms.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugums sasniegs 9,8 % 2007. gadā, turpmāk relatīvi strauji samazināsies līdz 5,3 % 2008. gadā un līdz programmas posma beigām būs vidēji 4,8 % gadā. Paredzams, ka iekšzemes pieprasījuma temps palēnināsies, bet tas paliks galvenais izaugsmes dzinējspēks. Pēc pašlaik pieejamās informācijas (3) šis scenārijs šķiet piesardzīgs, jo īpaši ņemot vērā jaunāko attīstības tempu 2008. gadā. Dažas neatbilstības, arī starp ārējās nelīdzsvarotības paplašināšanos un lielo iekšzemes pieprasījuma samazinājumu, programmā nav izskaidrotas.

Programmā paredzēts, ka inflācija vispirms pieaugs no 5,8 % 2007. gadā līdz 6,5 % 2008. gadā un tad kritīsies līdz 5,1 % 2009. gadā un 3,6 % 2010. gadā, konverģences ziņā sasniedzot ļoti nedaudz. Turklāt, ņemot vērā pārtikas cenu tendences, plānoto gāzes cenu pieaugumu (tas programmā skaidri atzīts un aplēsts 1,5 % 2008. gadā, bet nav iekļauts 2008. gada inflācijas prognozē) un darba algu palielinājumu salīdzinājumā ar daudz zemāko ražīguma pieaugumu — faktorus, kas draud saasināt darba algas un cenu spirāli, — nopietns risks šajās prognozēs acīmredzami pieaug. Ja īstenosies ārējās nelīdzsvarotības paplašināšanās, kā paredzēts programmā, var palielināties ekonomikas neaizsargātība pret ārējiem faktoriem. Tomēr jaunākās cenu un algu attīstības tendences, kas norāda uz konkurētspējas pasliktināšanās draudiem, varētu radīt ārējās maksājumu bilances pasliktināšanos.

(4)

Pēdējā konverģences programmas atjauninājumā valsts budžeta deficīts 2007. gadā ir paredzēts 0,9 % no IKP, kas ir vienāds ar iepriekšējā atjauninātajā programmā noteikto mērķi, neskatoties uz negaidīti labajiem rezultātiem 2006. gadā. Labvēlīgu bāzes efektu par aptuveni 0,6 % no IKP radīja atbilstīgs vienreizējais pasākums (4). Līdzīgi kā iepriekšējos gados, iegūtie papildu ieņēmumi, kuri iegūti no ekonomiskās izaugsmes, kas bija augstāka par plānoto, tika iztērēti — 2007. gadā galvenokārt Sociālā nodrošinājuma fonda izdevumiem un valsts līdzfinansējumam ES atbalstītos projektos. Budžeta izpilde 2007. gadā neatbilda Padomes aicinājumam 2007. gada 27. februāra atzinumā par iepriekšējo atjaunināto konverģences programmu (5), jo ekonomiskais uzplaukums un deficīts, kas bija mazāks par 2006. gadā plānoto, nepalīdzēja izvirzīt augstāku deficīta mērķi šajā gadā. Tādēļ, lai gan strukturālā deficīta (t.i., cikliski koriģēts deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) vidēja termiņa mērķis (VTM) — 1 % no IKP tika sasniegts tikko 2006. gadā, 2007. gadā bija neliela novirze no VTM par aptuveni 0,25 % no IKP.

(5)

Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir stiprināt makroekonomisko stabilitāti ar stingrāku fiskālo politiku. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu vidēja termiņa mērķa sasniegšanas gads ir atlikts uz vienu gadu vēlāk no 2008. līdz 2009. gadam, neskatoties uz to, ka kopumā makroekonomiskais scenārijs nav mainījies. Tomēr, informācijai programmā piemērojot kopīgi pieņemto metodiku, var spriest, ka no 2008. gada VTO varētu sasniegt. Programmas mērķis ir vispārējās valdības budžeta bilances līmeņa pakāpenisks uzlabojums no 0,9 % deficīta 2007. gadā līdz 0,8 % pārpalikumam 2010. gadā. Tiek prognozēts, ka saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodiku aprēķinātā strukturālā bilance uzlabosies no deficīta 1,25 % no IKP 2007. gadā līdz 1 % pieaugumam 2010. gadā ar galvenajām korekcijām, kas pārceltas pēc 2008. gada. Pateicoties nosacīti spēcīgai ekonomiskai izaugsmei, korekcijas plānots veikt, palielinot ieņēmumu attiecību pret IKP salīdzinājumā ar izdevumu attiecību pret IKP (attiecīgi 3,9 procentu punkti salīdzinājumā ar 2,2 procentu punktiem). Neraugoties uz turpmāku tiešo nodokļu samazinājumu, gaidāms, ka ieņēmumi pieaugs, pamatojoties uz pastiprinātu ES līdzekļu ieplūdi, akcīzes nodokļu palielinājumu un ievērojamu turpmāku uzlabojumu nodokļu iekasēšanā. Attiecībā uz izdevumiem pieaugums saistās ar ievērojami paaugstinātiem sociāliem maksājumiem un pieaugošiem valsts ieguldījumiem, kuru pamatā ir galvenokārt ES līdzekļi. Fiskālās disciplīnas tiesību akta pieņemšanas mērķis 2007. gada novembrī bija nodrošināt stingru apņemšanos attiecībā uz fiskāliem ierobežojumiem. Tiesību akts ir spēkā kopš 2008. gada sākuma un ar to nosaka, ka vispārējās valdības finanses būtu jāpārvalda tā, lai sasniegtu bilancei vai pārpalikumam tuvu budžeta stāvokli, un tādēļ tiesību aktā arī paredzēts noteikt izdevumu ierobežojumus. Tomēr tiesību aktā uzmanība vērsta uz gada budžeta sastādīšanu un izpildi, bet tajā nav iekļauts vidējā termiņa budžeta nākotnes plāns, kas ir jānostiprina.

(6)

Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks par programmā paredzēto. Neskatoties uz programmas īpaši piesardzīgajām prognozēm par reālā un nominālā apjoma pieaugumu sākot no 2008. gada, prognozētais ieņēmumu pieaugums šķiet būtisks: pat ar labvēlīgāku makroekonomiskā pieauguma scenāriju ieņēmumu prognozes šķiet augstu mērķētas, īpaši ņemot vērā tiešo nodokļu ieņēmumu samazinājuma ietekmi un tā iespaidu uz uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Liels pieaugums beznodokļu ieņēmumu un IKP attiecībā, daļēji saistībā ar ES līdzekļiem, programmā nav pietiekami pamatots, un paredzētie uzlabotas nodokļu iekasēšanas rezultāti šķiet optimistiski. Turklāt vairāki izdevumus palielinoši pasākumi līdz ar vajadzību stiprināt vidēja termiņa sistēmas valsts finanšu plānošanai un kontrolei norāda uz risku, ka izdevumi turpinās pārsniegt iepriekš noteikto maksimālo apjomu. Ja ekonomikas palēnināšanās būs ievērojama vai ieilgs un radīs strauju ieņēmumu samazinājumu, spiediens uz budžetu var palielināties.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet nepietiekams, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2009. gadam, kā paredzēts programmā. Īpaši 2008. gadā plānotu ieņēmumu ierobežošanas un izdevumu palielināšanas pasākumu dēļ var pasliktināties strukturālā bilance, jo Lietuvai ar pašreizējo spēcīgo pieaugumu vajadzētu censties iegūt strukturālās bilances gada uzlabojuma kritēriju virs 0,5 % no IKP. Tātad koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto programmas vidēja termiņa mērķi ir jānostabilizē, īpaši 2008. gadā, lai tas atbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pēc paredzētās vidēja termiņa mērķa sasniegšanas programmā ietvertās fiskālās politikas nostādnes atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tomēr, tā kā saglabājas ārējais un iekšzemes spiediens, būtu jāievieš stingrāka fiskālā politika par pašlaik plānoto.

(8)

Kopumā šķiet, ka Lietuvas valsts finanšu ilgtspēju apdraud zems risks. Novecošanas ietekme uz budžetu ilgtermiņā ir zemāka nekā vidēji ES, tādēļ pensiju izdevumu pieaugums jau īstenoto pensiju reformu ietekmē tuvākajās desmitgadēs būs neliels. Pašreizējais kopējā parāda līmenis ir ļoti zems, un sākotnējais programmā paredzētais budžeta stāvoklis 2007. gadā, kas ir labāks, salīdzinot ar iepriekšējās programmas sākotnējo rādītāju, varētu ierobežot riskus attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

(9)

Konverģences programma šķiet daļēji saskaņota ar valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu. Konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet atbilstīgi valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti abās programmās ir ietvertas pašreizējo pensiju, veselības aprūpes un nodokļu reformas. Abās programmās sniegtā informācija par tiešām budžeta izmaksām, kas saistītas ar veselības aprūpi un izglītības reformām, nav pietiekama, bet konverģences programma sniedz daudz sīkāku informāciju citu reformu jomās. Katrā ziņā trūkst kvalitatīva novērtējuma par valsts reformu programmas kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai.

(10)

Programmā izklāstītā budžeta stratēģija daļēji atbilst konkrētām valsts vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Tomēr paredzētā fiskālā politika nedod pienācīgu ieguldījumu makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanā un inflācijas spiediena ierobežošanā.

(11)

Pievienojoties valūtas kursa mehānismam VKM II, Lietuva uzņēmās saistības attiecībā uz fiskālo politiku, finanšu nozari un strukturālo politiku. Attiecībā uz šo saistību ieviešanas panākumiem iestādes nav pietiekami stiprinājušas fiskālo politiku, un lai gan pieņemti pasākumi ar mērķi uzlabot aizdevumu kvalitāti, pārāk maz darīts, lai ierobežotu kredītu pieaugumu. Lai gan pēdējos gados notikusi strauja ekonomiskā izaugsme, valdībai nav izdevies izveidot līdzsvarotu budžetu, budžeta mērķi ir pieticīgi, un gandrīz visi papildu ieņēmumi ir iztērēti. Vidēja termiņa budžeta stratēģija ir jānostiprina. Lai ierobežotu kredītu pieaugumu, ir saglabātas augstas rezervju prasības, tiek turpināta modra finanšu uzraudzība un paplašināts obligātais rezerves pamatfonds; tomēr tā tiešā ietekme nav bijusi nozīmīga. Valdības 2007. gada martā un decembrī paziņotie pretinflācijas pasākumi bija soļi pareizā virzienā, bet līdz šim nav pārāk daudz īstenojušies konkrētos darbos un nav īpaši ietekmējuši inflāciju. Tiek veiktas vairākas strukturālās reformas, bet nepieciešami papildu centieni izglītības un darba tirgus jomā un ārvalstu investīciju piesaistīšanā.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (6).

i)

sasniegt daudz labākus budžeta rezultātus par programmā paredzētajiem 2008. un turpmākajos gados, sevišķi ierobežojot izdevumu pieaugumu, ietaupot papildu ieņēmumus un pastiprinot vidēja termiņa izdevumu robežvērtības saistošo raksturu;

ii)

vērsties pret inflācijas spiedienu, tostarp veicinot darba algas noteikšanu saskaņā ar vispārējo darba ražīguma pieaugumu un pieņemot strukturālus pasākumus, lai novērstu trūkumus darba tirgū.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/24

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Čehijas Republikas konverģences programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam.

(2)

Čehijas Republika piedzīvo augsta izaugsmes līmeņa periodu, kas, paredzams, vidējā termiņā kļūs mērenāka. Nesenā straujā bezdarba samazināšanās galvenokārt uzskatāma par ciklisko faktoru veicinātu. Darba tirgū joprojām saglabājas strukturālā neelastība, par ko liecina lielais vakanču skaits, kvalifikācijas neatbilstība prasībām un reģionālās atšķirības nodarbinātības jomā, kas nodarbinātības politikai jārisina nākotnē.

2007. gadā pieņemtā stabilizācijas programma ir solis pareizā virzienā, tomēr fiskālās konsolidācijas turpināšanai būs vajadzīgi papildu pasākumi. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu un pašreizējo pensiju un valsts veselības sistēmas stāvokli, sevišķi riski pastāv attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Labi pārdomāta pensiju reforma varētu labvēlīgi ietekmēt arī iespējamo pieaugumu. Ņemot vērā Čehijas Republikas labos rezultātus, inflācijas spiediens pieaug, un to sekmē netiešo nodokļu un starptautisko preču cenu pieaugums.

(3)

Konverģences programmā lēsts, ka IKP pieaugums 2007. gadā būs aptuveni 6 %, mēreni samazinoties līdz aptuveni 5 % pārējā programmas darbības laikā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (2), šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem. Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē lēsts, ka privātā patēriņa pieaugums saglabāsies augsts, kā pamatā būs liels algu palielinājums privātajā sektorā un nodarbinātības pieaugums, kas no augsta 2007. gada līmeņa pāries mērenākā pieaugumā, ko veicinās valdības plānotā fiskālā konsolidācija. Gan konverģences programmā, gan Komisijas dienestu rudens prognozē paredzēts krass inflācijas kāpums 2008. gadā, kura iemesls būs netiešo nodokļu un preču cenu pieaugums, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nominālo konverģenci.

(4)

Komisijas dienestu rudens prognozē un konverģences programmā 2007. gadam valsts budžeta deficīts tiek lēsts kā 3,4 % no IKP, kas ir par 0,6 procentu punktiem mazāks nekā iepriekšējā atjauninājumā izvirzītais mērķis. Tomēr jaunākā informācija par budžeta izpildi liecina, ka 2007. gada rezultāti varētu būt ievērojami labāki par pašreizējā programmā prognozētajiem — jaunākā informācija liecina, ka kopējā budžeta deficīts 2007. gadā varētu būt ap 2 % no IKP. Zemāku aplēsto fiskālo rādītāju galvenokārt sekmēja augstāka nekā iepriekšējā konverģences programmā prognozēts ieņēmumu un IKP attiecības rādītāja 2006. gadā pamatietekme, kā arī daži izdevumu ierobežojumi 2007. gadā un dinamisks ieņēmumu pieaugums, ko veicināja nominālā IKP pieaugums, kas pārsniedza prognozēto. Mazāks 2007. gada budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2006. gada budžeta izpildi atbilst Padomes 2007. gada 10. jūlija atzinumā par iepriekšējo atjaunināto konverģences programmu (3) izteiktajam aicinājumam ierobežot budžeta pasliktināšanos 2007. gadā.

(5)

Programmas budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir novērst pārmērīgo budžeta deficītu 2008. gadā un pēc tam turpināt konsolidāciju, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM), proti, strukturālo deficītu 1 % no IKP 2012. gadā. Prognozēts, ka kopējais valsts budžeta deficīts samazināsies no 3,4 % no IKP 2007. gadā līdz 2,9 % no IKP 2008. gadā, līdz 2,6 % no IKP 2009. gadā un līdz 2,3 % no IKP 2010. gadā. Primārais deficīts seko līdzīgam paraugam, samazinoties no 2,3 % no IKP 2007. gadā līdz 1,1 % no IKP 2010. gadā. Konsolidācija pamatosies galvenokārt uz izdevumiem: Jo īpaši prognozētais ieņēmumu un IKP attiecības rādītāja samazinājums (kas daļēji attiecināms uz vienotu nodokļu ieviešanu 2008. gadā) tiks vairāk nekā kompensēts ar izdevumu un IKP attiecības rādītāja samazinājumu. Pēdējais ir diezgan visaptverošs, taču visvairāk ietekmē sociālo un labklājības jomu; valsts ieguldījumi ir vienīgā izdevumu kategorija, kas atbilstoši plānotajam palielināsies kā IKP daļa. Pamatojoties uz 2006. gada rezultātiem, kas ir labāki par prognozētajiem, valsts finanšu mērķi ir uzlaboti salīdzinājumā ar iepriekšējā konverģences programmā iekļautajiem. Zemāka kopējā deficīta jaunākās aplēses 2007. gadā nozīmē, ka šiem mērķiem vajadzētu būt viegli izpildāmiem.

(6)

2008. gada rezultāti varētu būt labāki par prognozētajiem, risku līdzsvaram attiecībā uz budžeta izpildi no 2009. gada saglabājoties neitrālam. No vienas puses, Čehijas Republikai ir pieredze panākt deficītu, kas ir zemāks nekā plānots, un jaunākās aplēses 2007. gadam ir ievērojami labākas nekā programmas prognozes, kam var būt labvēlīga pamatietekme sākot no 2008. gada. Kaut gan tiek nodokļu sistēmā tiek ieviestas vērienīgas izmaiņas, kas apgrūtina prognozēšanu, programmas nodokļu aplēses ir piesardzīgas. No otras puses, mērķtiecīgai konsolidācijai nepieciešami ievērojami izdevumu ierobežojumi, tostarp valsts sektora algu ierobežojumi un valsts sektorā strādājošo skaita samazināšana, lai gan izdevumu maksimālās robežas pārsniegtas iepriekšējos gados. Par laiku pēc 2008. gada turpmākie konsolidācijas pasākumi vēl nav formulēti.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, proti, ievērojot izpildi 2007. gadā, kas pārsniedz gaidīto, budžeta stāvoklis programmā šķiet atbilstošs pārmērīgā budžeta deficīta noturīgai korekcijai 2008. gadā, kā ieteikusi Padome. Tas ir priekšnosacījums, lai turpinātu ierobežot izdevumus un cieši uzraudzītu stabilizācijas programmas nodokļu reformu fiskālo ietekmi. Tomēr pietiekama drošības rezerve, kas nodrošinātu to, ka normālu makroekonomisku svārstību rezultātā netiktu pārkāpts deficīta slieksnis 3 % no IKP, programmas darbības laikā, domājams, netiks sasniegta. Turpmākajos gados pēc pārmērīga deficīta korekcijas jākāpina programmas VTM sasniegšanas temps, to atbalstot ar pasākumiem saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Lai gan Čehijas Republika piedzīvoja spēcīgas izaugsmes periodu, jo īpaši programmas mērķī 2010. gadam norādīts, ka VTM sasniegšanai līdz 2012. gadam laikā no 2011. līdz 2012. gadam būs jāveic ievērojamas korekcijas.

(8)

Šķiet, ka Čehijas Republikas valsts finanšu stabilitāte ir lielā mērā apdraudēta. Sākotnējais budžeta stāvoklis programmā nav pietiekami augsts, lai stabilizētu parāda attiecību ilgtermiņā. Turklāt iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir krietni lielāka nekā vidēji ES — to ievērojami iespaido būtisks pensiju izdevumu pieaugums, kas ilgtermiņā veido daļu no IKP, kā arī liels veselības aprūpes izdevumu pieaugums. Īstenojot strukturālās reformas pasākumus pensiju un veselības aprūpes jomā, lai ierobežotu ar sabiedrības novecošanos saistītu izdevumu ievērojamo pieaugumu, varētu mazināt riskus valsts finanšu ilgtspējībai. Lai gan veselības aprūpes sistēmas reformēšanā veikti pirmie pasākumi, pensiju sistēma joprojām netiek īstenota saskaņā ar noteiktu laika grafiku.

(9)

Konverģences programma šķiet zināmā mērā atbilstoša valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumam. Valsts reformu programmā ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā, palielināt izglītības un pētniecības apjomu un kvalitāti un paaugstināt motivāciju iegūt darbu. Lai gan konverģences programmā nav sniegta sistemātiska informācija par budžeta izmaksām, kas saistītas ar tām galvenajām reformām, kuras paredzētas valsts reformu programmā, programmas budžeta prognozēs acīmredzot ņemta vērā valsts reformu programmas izpildes ziņojumā izklāstīto reformu ietekme uz valsts finansēm.

(10)

Programmas budžeta stratēģija daļēji atbilst valstij raksturīgām vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, tostarp integrētajās pamatnostādnēs budžeta politikas jomā ietvertajām, kas noteiktas Lisabonas stratēģijas kontekstā, ņemot vērā pensiju un veselības aprūpes reformas ierobežotos pasākumus.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu. (4)

i)

izmantot 2007. gada budžeta izpildi, kas pārsniedz prognozi, lai panāktu 2008. gada budžeta deficīta samazinājumu zem 3 % no IKP atsauces vērtības ar lielāku starpību, turpinot īstenot izdevumu ierobežojumus;

ii)

izmantot ekonomikas straujo attīstības tempu, turpinot sekmēt koriģēšanas tempu un iespējami drīz izveidojot drošības rezervi, lai netiktu pārkāpta atsauces vērtības robeža un lai paātrinātu VTM sasniegšanu;

iii)

ņemot vērā paredzēto izdevumu pieaugumu saistībā ar vecumu, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, īstenojot vajadzīgās pensiju un veselības aprūpes reformas.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/28

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja pirmo Maltas stabilitātes programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam.

(2)

Malta pievienojās euro zonai 2008. gada 1. janvārī, un tās IKP pieaugums bija atsācies 2004. gadā Vājie ekonomiskie rādītāji, kas bija vērojami 2000. gadu sākumā, daļēji bija ārējo faktoru dēļ, no kuriem Malta ir sevišķi atkarīga, jo tās nelielā mēroga atvērtā ekonomika balstās uz tādiem sektoriem kā tūrisms un elektronika, kas ir izrādījušies nestabili.

Pašmāju strukturālie trūkumi izskaidro arī lēno IKP pieaugumu. Starp 2001. un 2003. gadu produktivitāte ik gadu kritās vidēji par aptuveni 1 % Turklāt ievērojams darba algu pieaugums izraisīja strauju darbaspēka izmaksu celšanos, kā rezultātā samazinājās ārējā konkurētspēja. Kopš 2004. gada ekonomikas rādītāji uzlabojās galvenokārt cikla augšupejas apstākļu dēļ, kā arī darba algu ierobežošanas un produktivitātes atjaunošanās dēļ. Fiskālajā jomā, pievienošanās eiro zonai notika pēc vērā ņemamas konsolidācijas perioda, kuras gaitā valsts parāda attiecība pret IKP pastāvīgi samazinājās kopš 2005. gada, kā arī tika gūtas sekmes inflācijas samazināšanā. Šajos jaunajos apstākļos ir jāizbrīvē telpa fiskālās politikas manevru veikšanai, ko var panākt, turpinot budžeta konsolidāciju un reformējot izdevumus, konkrēti veselības aprūpes jomā, un kas ir izaicinājums Maltas spējai pielāgoties nesimetriskiem traucējumiem. Turklāt šādas izdevumu reformas uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, kā arī dotu iespēju novirzīt izdevumus izaugsmi veicinošām vajadzībām, sekmējot produktivitātes rādītāju uzlabošanos. Augstāki produktivitātes rādītāji līdz ar darba algu ierobežošanas turpināšanu paaugstinās konkurētspēju, kas ir vēl viena problēma, ar ko saskaras Maltas ekonomika, jo īpaši euro zonas apstākļos.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP sasniegs 3,5 % 2007. gadā, 2008. gadā pieaugums palēnināsies, bet tad atkal paātrināsies, lai līdz programmas darbības beigām sasniegtu 3,4 %. Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju (2), šis scenārijs šķiet balstīs uz reālistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu 2007. gadā. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pieauguma prognozes šķiet labvēlīgas, galvenokārt saistībā ar programmā paredzēto ievērojamo eksportu turpmākajos programmas gados. Programmā paredzētā preču un pakalpojumu ārējās bilances uzlabošanās par 3,3 procentpunktiem no IKP līdz 2010. gadam šķiet optimistiska.

Inflācijas prognozes programmā šķiet reālistiskas un atbilst Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozei. Tomēr iespējamā darba algu palielināšanās valsts sektorā, kas var izraisīt vispārēju algu pieaugumu, kurš pārsniegtu ieguvumus no produktivitātes uzlabošanās, var ietekmēt Maltas konkurētspējas attīstību nelabvēlīgāk, nekā paredzēts stabilitātes programmā.

(4)

Attiecībā uz 2007. gadu Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē lēsts, ka kopējais valsts budžeta deficīts ir 1,8 % no IKP, savukārt stabilitātes programmā tas lēsts 1,6 % apjomā, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 2,3 % no IKP. Tomēr, neņemot vērā vienreizējos darījumus (galvenokārt zemes pārdošanu, kas tradicionāli tiek uzskaitīta kā negatīvs izdevumu postenis), 2007. gadā budžeta deficīta apmērs kopumā atbilst 2006. gada konverģences programmā noteiktajam mērķim, neskatoties uz labvēlīgo 2006. gada izejas datu ietekmi. Ieņēmumi kā IKP rādītājs ir daudz zemāki par paredzētajiem, galvenokārt saistībā ar lēno ES fondu apgūšanu. Tādējādi izmaksu attiecība 2007. gadā arī ir zemāka par 2006. gada konverģences programmā plānoto. Tā kā strukturālā bilance 2007. gadā šobrīd šķiet zemāka par 0,5 procentpunkta no IKP, salīdzinājumā ar aptuveni 1 procentpunktu, kas tika plānots pēdējā konverģences programmā, budžeta izpilde neatbilst Padomes aicinājumam 2007. gada 27. februāra atzinumā par iepriekšējo programmu (3)“turpināt pienācīgu virzību uz VTM sasniegšanu, kā paredzēts programmā”.

(5)

Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmā, arī stabilitātes programmā galvenais budžeta uzdevums ir turpināt fiskālo konsolidāciju visā programmas periodā, lai sasniegtu visaptverošu mērķi līdz 2010. gadam sasniegt VTM un panākt strukturālu bilanci (t. i., cikliski koriģētu, neņemot vērā vienreizējus un citus pagaidu pasākumus). Ir paredzēts uzlabot vispārējo valsts budžeta bilanci no deficīta 1,6 % apmērā no IKP 2007. gadā līdz pārpalikumam 0,9 % apmērā no IKP līdz 2010. gadam. Tā kā tiek prognozēta procentu sloga mazināšanās, gaidāms, ka primārais pārpalikums līdz 2010. gadam sasniegs 3,8 % no IKP. Prognozēts, ka strukturālā bilance no 2007. līdz 2010. gadam uzlabosies par 2 procentpunktiem no IKP. Nominālā korekcija tiks panākta, samazinot sākotnējo izdevumu attiecību par vairāk nekā 3,5 procentpunktiem, kas ar uzviju kompensē ieņēmumu attiecības samazināšanos par 1,5 procentpunktiem no IKP. Mazāk nekā iepriekš tiks izmantoti vienreizēji deficīta samazināšanas pasākumi. Mazākā mērā nekā nesenā pagātnē tiks izmantoti budžeta deficītu samazinoši vienreizēji pasākumi. Paredzētā netiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvara samazināšanās IKP turpmākajos gados programmā nav izskaidrota, taču izmaksas saistībā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas sistēmā ir paredzēts ar augstākiem ieņēmumiem no citiem tiešajiem nodokļiem. Ņemot vērā kopumā nemainīgu makroekonomikas scenāriju, stabilitātes programmā paredzētie budžeta mērķi 2008. un 2009. gadam ir par aptuveni 0,75 procentpunktu no IKP mazāk vērienīgi nekā 2006. gada atjauninājumā, kas nozīmē korekcijas pasākumu veikšanu mazākā apjomā 2008. gadā. Prognozēts, ka valsts parāda kopapjoms, kas 2007. gadā tiek lēsts kā 63 % no IKP, t.i., vairāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP —, programmas periodā samazināsies par gandrīz 10 procentu punktiem.

(6)

Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks par programmā prognozēto. Attiecībā uz 2008. gadu pieņēmums, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmā kompensēs citi, parasti mainīgāki ieņēmumu veidi, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis un peļņas nodokļi, ietver sevī risku. Pastāv arī iespēja, ka izdevumi nekontrolēti pieaugs, piemēram, saistībā ar lēmumu subsidēt komunālo pakalpojumu cenas, neparedzot kompensējošus pasākumus.

Turklāt būtisks darba algas pieaugums, kas tika garantēts veselības aprūpes nozares darbiniekiem, var izraisīt līdzīgas prasības citās valsts sektora nozarēs. 2009. un 2010. gada rezultāti var būt sliktāki par prognozētajiem, jo programmā ietvertās prognozes balstās uz makroekonomikas augšupejas scenāriju (lai arī nodokļu ieņēmumu prognoze šiem gadiem šķiet piesardzīga, pieņemot, ka nav paredzēts patvaļīgs nodokļu samazinājums), kā arī tādēļ, ka trūkst informācijas par pasākumiem konsolidācijas procesa pamatā, jo īpaši attiecībā uz paredzamo valsts sektora darba algu apjoma ierobežošanas turpināšanu. Ņemot vērā šo negatīvo ar budžeta mērķiem saistīto risku, parāda attiecības izmaiņas, iespējams, būs mazāk labvēlīgas, nekā paredzēts programmā, īpaši pēc 2008. gada. Tomēr ir pozitīvi, ka izdevumu apjoms attiecībā pret IKP pēdējos gados pastāvīgi bija mazāks, nekā tika plānots iepriekšējas programmās. Turklāt Maltai ir laba pieredze mērķu sasniegšanā attiecībā uz kopējo valsts budžeta deficītu, un faktiskie rezultāti parasti ir bijuši labāki par plānotajiem.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā var izrādīties neadekvāts, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2010. gadam, kā paredzēts programmā. Tomēr, sākot ar 2008. gadu, tiks izveidota pietiekama drošības rezerve, lai nodrošinātos pret deficīta pārsniegumu virs normatīva 3 % no IKP, ņemot vērā normālas makroekonomiskas svārstības. Plānotā konsolidācija atbilst stabilitātes un izaugsmes paktam, kas nosaka, ka ikgadējam strukturālās bilances uzlabojumam jāpārsniedz vismaz 0,5 % no IKP vai vairāk, ja turpinās Maltas ekonomikas augšupeja. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto risku, korekcijas veikšana VTM sasniegšanai jāpastiprina ar papildu pasākumiem, īpaši 2009. un 2010. gadā. Visbeidzot, ņemot vērā risku attiecībā uz iepriekš minēto prognozēto valsts parādu, parāda attiecība programmas darbības laikā šķiet pienācīgi samazinās līdz atsauces vērtībai un 2009. gadā būs mazāka par to.

(8)

Kopumā šķiet, ka Maltas valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidēji liels risks. Novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu ir zemāka par vidējo ES rādītāju, ilgtermiņā paredzot pensiju izdevumu īpatsvara samazināšanos IKP struktūrā. Tomēr 2006. gada pensiju reforma, kas paredz gan pensijas vecuma, gan pensiju apmēra palielināšanu, ilgtermiņā iespējams prasīs izdevumu apjoma palielināšanu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis pārsniedz Līguma atsauces vērtību. Programmā aplēstā budžeta pozīcija 2007. gadā ir labāka nekā sākuma pozīcija iepriekšējā programmā, kas samazina paredzēto novecojošo iedzīvotāju grupu ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Budžeta stāvokļa uzlabošana, tostarp panākot valsts izdevumu lielāku efektivitāti un elastību, piemēram, attiecībā uz strauji pieaugošajiem izdevumiem par veselības aprūpi (ko arī ietekmē novecošanās), palīdzētu samazināt valsts finanšu ilgtspējas apdraudošos riskus.

(9)

Šķiet, ka stabilitātes programma zināmā mērā ir saskaņā ar 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu par valsts reformu programmu. Programmas budžeta prognozē ņemta vērā valsts reformu programmā paredzēto pasākumu ietekme uz valsts finansēm. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā, liekas, atbilst valsts reformu programmā minētajiem pasākumiem. Galvenais stabilitātes programmā ietvertais politikas pasākums, t. i., turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, atbilst valsts reformu programmai. Tomēr veselības aprūpes reforma, kas valsts reformu programmā atzīmēta kā valsts finansēm būtiskākā joma, stabilitātes programmā nav apskatīta. Tāpat programma nepietiekami skaidri pauž to, kā līdzekļi tiks novirzīti uz izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem, īpaši vēlākos gados.

(10)

Programmas budžeta stratēģija daļēji saskan ar valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs un euro zonas pamatnostādnēs budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas Lisabonas stratēģijas kontekstā. Pretēji tam, uz ko Padomes rosinājusi ieteikumā, programma neparedz panākt ievērojamu veselības aprūpes reformas virzību.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (4).

i)

turpināt veikt fiskālo konsolidāciju, kā paredzēts programmā, lai līdz 2010. gadam sasniegtu VTM un panāktu valsts parāda attiecības pret IKP atbilstošu samazināšanos, noformulējot plānotajai konsolidācijai nepieciešamos pasākumus, īpaši izdevumu jomā;

ii)

veicināt valsts izdevumu efektivitāti un elastību, tostarp paātrinot visaptverošas veselības aprūpes reformas izstrādi un ieviešanu.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/33

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja atjaunināto Grieķijas stabilitātes programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam (2).

(2)

Pēdējo gadu laikā Grieķijā ir notikusi strauja izaugsme, ko veicināja privātā patēriņa palielināšanās un dinamiska investīciju attīstība, vienlaikus būtiski uzlabojoties nodarbinātības rādītājiem. Tomēr saglabājas relatīvi lielas inflācijas atšķirības ar euro zonu, un, neraugoties uz ievērojamo produktivitātes pieaugumu, tas izraisa konkurētspējas mazināšanos.

Lielā ārējā nelīdzsvarotība, kas turpina palielināties un ko daļēji var izskaidrot ar vienu no augstākajām investīciju proporcijām ES, turpinoties vidējā termiņā, varētu ietekmēt ekonomikas efektivitāti. Šādā sakarā fiskālajai politikai ir būtiska nozīme ekonomikas stabilizācijā, tās efektivitātes uzlabošanā un tādu risku mazināšanā, kas saistīti ar ekonomikas pārkaršanu un ārējās nelīdzsvarotības palielināšanos. Kopš 2004. gada ir gūti nozīmīgi panākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts finanšu konsolidāciju. Pamatojoties uz minēto, lai vēl vairāk nostiprinātu fiskālo disciplīnu un uzlabotu valsts finanšu kvalitāti, īpaši svarīgi ir kontrolēt kārtējos primāros izdevumus, novērst prociklisku fiskālās politikas nostādni un uzlabot valsts izdevumu efektivitāti. Valsts parāds vēl aizvien ir liels, tādējādi valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība lielākoties atkarīga no tā, kā tiks panākts un uzturēts stabils budžeta stāvoklis, turpinātas iesāktās reformas veselības aprūpes sistēmā un īstenotas vispusīgas pensiju sistēmas reformas (3).

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums programmas periodā vidēji tiks uzturēts aptuveni 4 % apmērā. Novērtējot šo scenāriju atbilstīgi šobrīd pieejamai informācijai (4), šķiet, ka tā pamatā ir labvēlīgi pieņēmumi par izaugsmi, jo īpaši vēlākajos gados. Jo sevišķi stabilitātes programmā prognozēts, ka privātā patēriņa un investīciju apjoma pieaugums arī turpmāk būs labvēlīgs, balstoties uz samērā strauju nodarbinātības pieaugumu un optimistisko novērtējumu par to, kādu ietekmi izraisīs daži īstenotie pasākumi, piemēram, nodokļu reformas otrais posms, tostarp 2006. gadā pieņemtais iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju turpmākais samazinājums, investīciju veicināšanas likums un valsts un privātā sektora partnerības projektu īstenošanas paātrināšana.

Turklāt darbaspēka izmaksu attīstības tendences var radīt inflācijas spiedienu, neraugoties uz algu ierobežojumu valsts sektorā, savukārt konkurētspēja vienlaikus varētu pasliktināties vairāk, nekā programmā paredzēts. Turklāt saskaņā ar jaunāko informāciju inflācijas prognozes var būt pakļautas pieauguma riskam.

(4)

Atbilstīgi programmai tiek lēsts, ka vispārējās valdības deficīts 2007. gadā bijis 2,7 % no IKP (2,5 % 2006. gadā) salīdzinājumā ar deficīta mērķi 2,2 % no IKP, kas tika izvirzīts iepriekšējā atjauninājumā (5). Šī novirze par 0,5 procentu punkta no IKP papildus nelielam negatīvam bāzes efektam atspoguļo izdevumu pārsniegumu aptuveni par 0,25 procentu punkta no IKP un vienreizējo pasākumu deficītu palielinošo neto ietekmi 0,3 procentu punkti no IKP (6). Komisijas dienestu 2007. gada rudens prognozē lēstais faktiskais deficīts ir 2,9 % no IKP, kas ir par 0,25 procentu punkta lielāks nekā programmā paredzētais, pamatojoties uz piesardzīgāku nodokļu ieņēmumu novērtējumu. Strukturālā deficīta (t.i., cikliski koriģētā deficīta, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) aplēstā ierobežošana 2007. gadā aptuveni par 0,5 procentu punkta no IKP daļēji atbilst aicinājumam “pastiprināt korekciju virzībā uz VTM”, kas izteikts Padomes 2007. gada 27. februāra atzinumā par stabilitātes programmas iepriekšējo atjauninājumu (7). Padome atzīmē, ka 2007. gada budžeta izpilde tikai daļēji atbilst arī 2007. gada aprīlī pieņemtajiem Eurogrupas orientējošajiem norādījumiem par budžeta politiku.

(5)

Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir paātrināt fiskālo konsolidāciju, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM) — strukturāli līdzsvarotu budžetu, samazinot strukturālo deficītu par vairāk nekā 0,5 procentu punkta no IKP gadā, un tas atbilst aicinājumam “pastiprināt korekciju virzībā uz VTM”, kas izteikts Padomes 2007. gada 27. februāra atzinumā par stabilitātes programmas iepriekšējo atjauninājumu. Konkrēti, VTM ir plānots sasniegt agrāk nekā 2012. gadā, kas bija izvirzīts kā mērķis iepriekšējā atjauninājumā, lai gan tas vēl aizvien pārsniedz programmas termiņu (2010. gads). Programmā izvirzīts mērķis no deficīta 2,75 % no IKP 2007. gadā līdzsvarot budžetu nominālā izteiksmē līdz 2010. gadam. Prognozēts, ka primārais pārpalikums no 1,25 % no IKP 2007. gadā uzlabosies līdz 3,75 % no IKP 2010. gadā. Plānotā korekcija balstās galvenokārt uz ieņēmumiem, kas daļēji radīsies, īstenojot racionālus pasākumus netiešo nodokļu un nekustamā īpašuma nodokļu jomā, un daļēji — uzlabojot nodokļu sistēmu un intensīvāk apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā. Lai gan izdevumi kopumā IKP izteiksmē samazinās tikai nenozīmīgi, tomēr plānots, ka to struktūra mainīsies, sociālajiem maksājumiem palielinoties par 1 procentu punktu no IKP, bet šo pieaugumu kopumā atsvērs starppatēriņa samazinājums. Ņemot vērā nesen veiktās IKP pārskatīšanas mehānisko ietekmi, programmā izvirzītais budžeta mērķis kopumā ir līdzvērtīgs mērķim, kas 2008. gadam izvirzīts iepriekšējā atjauninājumā, un uzlabots 2009. gadam vispārīgi salīdzināma makroekonomikas scenārija kontekstā. Prognozēts, ka valdības kopējais parāds, kas 2007. gadā tiek lēsts kā 93,4 % no IKP un nepārprotami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP, programmas periodā samazināsies par vairāk nekā 10 procentu punktiem.

(6)

Budžeta rezultāti varētu būt sliktāki par programmā paredzētajiem. 2008. gadā plānotais nodokļu ieņēmumu pieaugums pamatots uz nedaudz labvēlīgiem pieņēmumiem un atspoguļo iespējami optimistisku novērtējumu centieniem apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā. Tomēr, 2008. gadā faktiski īstenojot racionālus pasākumus ieņēmumu palielināšanai un paredzētās reformas, lai uzlabotu institucionālo vidi un budžeta procesa pārskatāmību, balstoties uz daudzgadu budžeta izpildi/plānošanu, gaidāma pozitīva ietekme uz budžeta izpildi vidējā termiņā, lai gan precīza ietekme uz budžetu nav zināma. Budžeta mērķi 2009. un 2010. gadam programmā nav pamatoti ar attiecīgiem pasākumiem, lai gan tiek pieņemts, ka makroekonomikas scenārijs ir labvēlīgs. Ņemot vērā šo budžeta mērķu apdraudējumu, ko pastiprina neskaidrība par ievērojamu krājumu un plūsmu korekcijām nākotnē, parāda attiecības attīstības tendences varētu būt mazāk labvēlīgas, nekā prognozēts programmā, jo īpaši pēc 2008. gada.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta nostādne atjauninājumā var nebūt pietiekama, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu tūlīt pēc programmas perioda beigām, kā paredzēts programmā. Turklāt līdz 2010. gadam var netikt nodrošināta pietiekama drošības rezerve pret budžeta deficīta robežvērtības (3 % no IKP) pārsniegšanu parastu makroekonomisko svārstību rezultātā. Atjauninājumā plānota korekcija virzībā uz VTM vairāk nekā 0,5 procentu punkti no IKP gadā, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam un ir lielāka nekā iepriekšējā atjauninājumā paredzētā. Tomēr, ņemot vērā iepriekš izklāstītos riskus, korekcija no 2009. gada un turpmāk jāpamato ar attiecīgiem pasākumiem. Padome atzīmē, ka 2008. gadā plānotā strukturālā korekcija ir lielāka nekā iepriekšējā atjauninājumā paredzētā, tādējādi 2008. gada plāni atbilst 2007. gada aprīlī pieņemtajiem Eirogrupas orientējošajiem norādījumiem par budžeta politiku. Tomēr iepriekš izklāstītie riski ir jāņem vērā. Visbeidzot, ievērojot šos riskus, šķiet, ka programmas periodā parāda attiecība pietiekami samazinās virzībā uz atsauces vērtību. Tomēr tā visā atjauninājuma periodā vēl aizvien ievērojami pārsniedz atsauces vērtību 60 %. Turklāt korekcijas gaita ir palēninājusies un ir atkarīga no vērienīgiem deficīta mērķiem.

(8)

Šķiet, ka Grieķijas valsts finanšu ilgtspējība ir lielā mērā apdraudēta. Sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu nevar pienācīgi novērtēt, jo nav pieejamas vispārpieņemtas ilgtermiņa prognozes par pensiju izdevumiem. Tomēr šķiet, ka tā ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju. Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju no 2002. gada stabilitātes programmas atjauninājuma ir paredzams, ka ilgtermiņā ievērojami palielināsies pensiju izdevumi kā daļa no IKP. Programmā aplēstais budžeta stāvoklis 2007. gadā, kas ir līdzvērtīgs stāvoklim, uzsākot iepriekšējo programmu, apdraud valsts finanšu ilgtspējību, pat pirms ņemta vērā sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību. Lai to samazinātu, ilgu laiku ir jāsasniedz lieli primārie pārpalikumi. Plānotā valsts finanšu konsolidācija līdz ar uzsāktās veselības aprūpes sistēmas reformas turpināšanu un pensiju sistēmas reformu ar mērķi ierobežot ar novecošanu saistīto izdevumu iespējamu būtisku palielināšanos palīdzētu būtiski samazināt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējības riskus.

(9)

Stabilitātes programma zināmā mērā saskan ar valsts reformu programmas (VRP) 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu. Lai gan stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā saskan ar VRP paredzētajiem pasākumiem, tomēr stabilitātes programmā ietverts tikai daļējs kvalitatīvais novērtējums par VRP ietekmi kopumā vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā. Saskaņā ar programmu 2008. gada budžeta likumā ir ietverti vairākums 2008. gadā plānoto pasākumu un darbību, kas iekļauti VRP īstenošanas ziņojumā, un attiecīgie budžeta noteikumi. Tomēr nav sniegta sistemātiska informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un, izņemot 2008. gadu, budžeta prognozēs nav skaidri ņemta vērā VRP īstenošanas ziņojumā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm.

(10)

Programmas budžeta stratēģija kopumā saskan ar valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm budžeta politikas jomā un euro zonas dalībvalstu pamatnostādnēm budžeta politikas jomā, kas izstrādātas Lisabonas stratēģijas kontekstā.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (8). Tomēr dažos būtiskos punktos ir novirze no rīcības kodeksā izklāstītās parauga struktūras (9).

i)

veikt plānoto korekciju virzībā uz VTM, atbilstīgi samazināt parāda attiecību pret IKP un izmantot jebkurus budžeta izpildes rezultātus, kas ir labāki par gaidītajiem, lai paātrinātu konsolidācijas procesu ar mērķi sasniegt VTM programmas periodā;

ii)

īstenot uzsākto nodokļu administrācijas reformu un turpināt uzlabot budžeta procesu, turpinot palielināt tā pārskatāmību, precizējot budžeta stratēģiju vidējā termiņā un faktiski īstenojot mehānismus primāro izdevumu pārraudzībai, kontrolei un efektivitātes uzlabošanai;

iii)

ņemot vērā parāda līmeni un ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu prognozēto pieaugumu, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, sasniedzot VTM, turpinot uzsākto veselības aprūpes sistēmas reformu un veicot pensiju sistēmas reformu; pēc iespējas drīzāk jāsagatavo ilgtermiņa prognozes par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos.

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/38

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M4687. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/38

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M5034. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/39

20.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 74/40