16.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/4

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 43/03)

Atbalsta numurs: XA 228/07

Dalībvalsts: Francija

Reģioni: visi, jo šīs darbības var finansēt visu līmeņu pašvaldības (reģionu padomes, ģenerālpadomes), kuras to vēlas

Atbalsta shēmas nosaukums: Aides à la promotion des produits animaux et des produits d'origine animale

Juridiskais pamats:

—	Article 15, paragraphe 2, du règlement (CE) no 1857/2006 d'exemption agricole

—	Article L 621-1 et suivants du code rural

—	Articles L 1511-1 et suivants du code général des collectivités territoriales

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 4 miljoni, ar nosacījumu, ka budžetā ir līdzekļi, ko piešķir Valsts lopkopības un lopkopības produktu starpnozaru birojs, un nenoteikta summa, ko piešķir pašvaldības

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalsta apjoms drīkst sasniegt 100 % par darbībām, kas paredzētas iepriekšminētā 15. panta 2. punkta c) un f) apakšpunktā. Atbalsta apjoms nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 % no subsidēto pasākumu izmaksām

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas ilgums: seši gadi (2008.–2013. g.)

Atbalsta mērķis: Atbalstu sniedz ar mērķi sekmēt produktu noieta veicināšanas pasākumus un informēšanu par šiem produktiem, izplatīt zināšanas par izstrādājumiem, popularizēt zinātnes atziņas, atvieglot informācijas kampaņu rīkošanu par augstas kvalitātes produktu ražošanas sistēmām, nodrošināt starptautisku gadatirgu, izstāžu, salonu un forumu organizēšanu, veicināt speciālistu piedalīšanos šajos salonos, veikt darbības sabiedrisko attiecību jomā vai ar tām saistītās jomās.

Atbalstāmās darbības ir tās, uz kurām attiecas lauksaimniecības nozarei piemērojamo izņēmumu Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkts, 2006. gada 27. decembrī pieņemto lauksaimniecības pamatnostādņu IV. K. nodaļa un šo pamatnostādņu 152. punkta b) apakšpunkts

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): MVU, kas darbojas lopkopības un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas nozarē

Atbildīgās iestādes nosaukums un adrese:

Office national interprofessionnel de l'élevage et de ses productions

12, rue Henri Rol-Tanguy

TSA 30003

F-93555 Montreuil Sous Bois Cedex

Tīmekļa vietne: www.office-elevage.fr/aides-nat/aides-nat.htm

Konkrēta informācija par šo atbalsta shēmu, tiklīdz tā stāsies spēkā, tiks ievietota šīs tīmekļa vietnes iedaļā “Informācija/valsts atbalsts”

Cita informācija: pašvaldībām jānodrošina, lai netiktu pārsniegts šīs atbalsta shēmas juridiskajā pamatā — Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantā — minētais atbalsta maksimālais apjoms. Ja pašvaldības sniegs atbalstu papildus Lopkopības biroja sniegtajam atbalstam, tām būs jāpārbauda šā atbalsta un attiecīgo departamentu lauksaimniecības un mežsaimniecības direkciju sniegtā atbalsta kumulācijas aprēķina pareizība

Atbalsta numurs: XA 229/07

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Reģions: Great Britain (England, Scotland and Wales)

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Dairy Farmer Milk Market Development Scheme

Juridiskais pamats: Milk Development Council Order 1995

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: No 2007. gada 15. septembra līdz 2008. gada 31. martam: GBP 300 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalsta intensitāte ir 50 %

Īstenošanas datums: Shēmas darbība sāksies 2007. gada 15. septembrī

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Shēmas darbība sāksies 2007. gada 15. septembrī un ilgs līdz 2008. gada 31. martam. Pēdējos maksājumus veiks 2008. gada 30. septembrī. Visiem rēķiniem par pakalpojumiem jābūt saņemtiem ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī

Atbalsta mērķis: Šis atbalsts ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 9. pantu, un attaisnotās izmaksas ir šādas:

Šis atbalsts ir saskaņā arī ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu, un attaisnotās izmaksas ir:

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Atbalsta shēma attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas saistīti ar piena ražošanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese: Par shēmu atbildīgā iestāde:

Milk Development Council

Trent Lodge

Stroud Road

Cirencester GL7 6JN

United Kingdom

Organizācija, kas īsteno shēmu:

Milk Development Council

Trent Lodge

Stroud Road

Cirencester GL7 6JN

United Kingdom

Tīmekļa vietne: http://www.mdc.org.uk/default.aspx?DN=0963897f-fa62-4704-b085-607718ee51eb

Varat apmeklēt arī Apvienotās Karalistes galveno reģistru, kurā apkopotas valsts lauksaimniecības atbalsta shēmas, uz kurām attiecas izņēmuma noteikumi:

http://defraweb/farm/policy/state-aid/setup/exist-exempt.htm

Cita informācija: Papildu un sīkāka informācija par atbilstību shēmai un tās noteikumi atrodami iepriekš minētajās tīmekļa vietnēs. Ražotājiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta nosacījumiem, netiks piešķirti tieši naudas maksājumi

Parakstīts un datēts Vides aizsardzības, pārtikas jautājumu un reģionālo lietu departamenta vārdā (AK kompetentā iestāde)

Mr Neil Marr

Agricultural State Aid

Department for Environment, Food and Rural Affairs

Room 816, Area 8D

9 Millbank

C/o Nobel House

17 Smith Square

Westminster SW1P 3JR

United Kingdom

Atbalsta numurs: XA 230/07

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Reģions: Land Brandenburg

Atbalsta shēmas nosaukums: Hilfsprogramm für landwirtschaftliche und gartenbauliche Unternehmen, die durch die Wetterunbilden im Frühjahr und im Sommer 2007 in ihrer Existenz gefährdet sind

Juridiskais pamats: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 11. pants (Artikel 11 der Verordnung (EG) Nr. 1857/2006)

Richtlinie des Ministeriums für Ländliche Entwicklung, Umwelt und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg zum Ausgleich von Verlusten infolge von Wetterunbilden — Hilfsprogramm für landwirtschaftliche und gartenbauliche Unternehmen, die durch die Wetterunbilden im Frühjahr und im Sommer 2007 in ihrer Existenz gefährdet sind vom 30.8.2007.

http://www.mluv.brandenburg.de/cms/media.php/2317/rl_unwett.pdf

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 5 miljoni 2007. gadā

Atbalsta maksimālā intensitāte: 30 %

Īstenošanas datums: 1.11.2007.-31.12.2007.

Atbalsta shēmas ilgums: 17.9.2007.-31.12.2007.

Atbalsta mērķis: Lai kompensētu 2007. gada pavasara un vasaras negatīvo laikapstākļu ietekmi, federālā zeme piešķir atbalstus lauksaimniecības un dārzkopības uzņēmumiem, kuru pastāvēšana ir apdraudēta; dārzkopības uzņēmumiem atbalstu piešķir audzēšanas platībām Wesendahl/Werneuchen, Havelland un Elbe-Elster reģionā.

Ārkārtīgi smagās lietusgāzes 2007. gada maijā, jūnijā un jūlijā nozīmēja, ka gandrīz visos federālās zemes apgabalos bija pārsniegta meliorācijas sistēmas jauda. Minētajos trīs mēnešos nokrišņu daudzums sasniedza 366,1 mm, 393,4 mm un 451,8 mm. Ārkārtīgi augstais nokrišņu daudzums vairāk nekā divas reizes pārsniedza ilgtermiņa vidējos rādītājus par laikposmu no 1961. līdz 1990. gadam (piemēram, Mencas (Menz) meteoroloģiskajā stacijā mērījums sasniedza 208 %). Tas nozīmē, ka 1961.–1990. gadā trīs mēnešu periodā, kas ilga no maija līdz jūlijam, nokrišņu daudzums veidoja vienu trešdaļu no 2007. gada nokrišņu daudzuma minētajos trīs mēnešos (31,8 % Mencas (Menz) meteoroloģiskajā stacijā). Lielā nokrišņu daudzuma dēļ Brandenburgas zemākajos apgabalos gruntsūdens līmenis pacēlās par vairāk nekā metru. Ilgstošas pārslapēšanas, pārliekas ūdens uzkrāšanās un plūdu ietekmē teritorija kļūst necaurbraucama. Tāpēc nebija iespējams novākt graudaugus (labību), lauka lopbarības augus un zālaugus. Vēlajām kultūrām, piemēram, kukurūzai un kartupeļiem, bojā gāja pilnīgi visa raža.

Skartajos apgabalos lauksaimnieki nevarēja sākt rudens sēju.

Maigās ziemas, ļoti augstās pavasara temperatūras, aprīļa sausuma un vēlīno salnu ietekmē bojā gāja krietna daļa augļu ražas, atsevišķos gadījumos bojā gāja pilnīgi visa raža. Tā kā pavasaris sākas arvien agrāk, kā rezultātā augļu koki zied 2 līdz 3 nedēļas agrāk, vēlo salnu ietekme uz ražu ir nelabvēlīgāka nekā parasti.

Brandenburgas federālās zemes pārvaldes iestādes iepriekš minētos nelabvēlīgos laikapstākļus klasificējušas kā dabas katastrofu.

Saskaņā ar pievienotajām pamatnostādnēm lauksaimniecības un dārzkopības uzņēmumiem var piešķirt piešķīrumu, lai nodrošinātu to, ka minētie apstākļi neapdraud to pastāvēšanu. Piešķīrumu nav iespējams saņemt pēc noklusējuma. Piešķīrējas iestāde lēmumu drīzāk pieņem saskaņā ar tās ieskatiem un ņemot vērā pieejamo budžetu. Piešķīrumi ir paredzēti, lai piešķirtu likviditātes atbalstu 2007. gada pavasara un vasaras nelabvēlīgo laikapstākļu skarto uzņēmumu pastāvēšanas nodrošināšanai, nevis pilnīgai zaudējumu kompensēšanai

Attiecīgā(-ās) nozare(-s):

—	Lauksaimniecība (augkopība)

—	Dārzkopība (augļkopība)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Investitionsbank des Landes Brandenburg

Steinstraße 104-106

D-14480 Potsdam

Tīmekļa vietne: www.ilb.de

E-pasts: postbox@ilb.de

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 231/07

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Reģions: Freistaat Bayern

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Richtlinie für die Durchführung der nebenberuflichen sozialen Betriebshilfe in der Land- und Forstwirtschaft durch das Kuratorium Bayerischer Maschinen- und Betriebshilfsringe e.V. (KBM) und die Maschinen- und Betriebshilfsringe (MR)

Juridiskais pamats: Bayerisches Agrarwirtschaftsgesetz (BayAgrarWiG) vom 8. Dezember 2006

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 1,2 miljoni, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu piešķirti iekārtu un atbalsta grupu, kā arī jumta organizācijas KBM palīgpakalpojumu sniegšanai

Atbalsta maksimālā intensitāte: Līdz 50 %

Īstenošanas datums: Ik gadu, pēc atbrīvojumu piešķiršanas

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:

Atbalsta mērķis: Visā reģionā nodrošināt darbaspēku, izmantojot iekārtu un atbalsta grupas, kas sniedz sociālo atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem. Atbalsta mērķis ir būtiski atvieglot stāvokli sociāli sarežģītā situācijās.

Atbalsta juridiskais pamats: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība un mežsaimniecība — subsidēti pakalpojumi.

Mežsaimniecības atbalsta juridiskais pamats: pamatnostādņu 179. punkts (OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Bayerische Landesanstalt für Landwirtschaft (LfL)

Abteilung Förderwesen und Fachrecht

Menzinger Straße 54

D-80638 München

Iespējamie jautājumi jāadresē

Bayerisches Staatsministerium für

Landwirtschaft und Forsten

Referat B 1

Ludwigstr. 2

D-80539 München

Tel. (49-89) 2182-2222

Tīmekļa vietne: http://www.servicestelle.bayern.de/bayern_recht/recht_db.html?http://by.juris.de/by/AgrarWiG_BY_rahmen.htm

http://www.stmlf.bayern.de/agrarpolitik/programme/26373/rilikbmsozbh.pdf

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 233/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Škofja Loka pašvaldība

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Programi razvoja kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Škofja loka 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Škofja Loka za programsko obdobje 2007–2013 (Poglavje II.)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007. gads — EUR 53 871

2008. gads — EUR 53 871

2009. gads — EUR 53 871

2010. gads — EUR 53 871

2011. gads — EUR 53 871

2012. gads — EUR 53 871

2013. gads — EUR 53 871

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārai ražošanai:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgajos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos;

—	līdz 60 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgajos apgabalos un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos, ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki pirmo piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas.

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi, lai atjaunotu lauku objektus, iegādātos iekārtas lauksaimnieciskajai ražošanai, ieguldītu ilggadīgās kultūrās, meliorētu augsni un apsaimniekotu ganības.

2. Atbalsts tradicionālo ēku saglabāšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām par ieguldījumiem objektos, kas nav paredzēti ražošanai;

—	līdz 60 % no faktiskajām izmaksām par ieguldījumiem saimniecību ražošanas līdzekļos vai līdz 75 % mazāk labvēlīgajos apgabalos, ja ieguldījumi nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

—	var piešķirt papildu atbalstu līdz 100 % no papildizmaksām, kas radušās, izmantojot tradicionālos materiālus, lai saglabātu ēku kultūrvēsturiskās īpatnības.

3. Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām juridisku un administratīvu procedūru izmaksām.

4. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām subsidētu pakalpojumu veidā; tas nedrīkst ietvert tiešos naudas maksājumus ražotājiem.

5. Atbalsts tehniskā atbalsta nodrošināšanai lauksaimniecības nozarē:

—

līdz 100 % no izmaksām, kas saistītas ar izglītību un apmācību, trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizēšanu, publikāciju un interneta vietņu sagatavošanu. Šo atbalstu sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešos naudas maksājumus ražotājiem

Īstenošanas datums: 2007. gads (vai no datuma, kad noteikumi stājas spēkā)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalstīt MVU.

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: II nodaļā priekšlikumā noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku rajonu saglabāšanai un attīstībai Škofja Loka pašvaldībā 2007.–2013. gadam ir ietvertas darbības, kuras uzskata par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants — Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants — Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

13. pants — Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants — Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants — Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība: augkopība un lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Škofja Loka

Poljanska c. 2

SLO-4220 Škofja Loka

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200773&dhid=91276

Cita informācija: Pasākums, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kas var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens, zibens izraisīts ugunsgrēks, vētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulā (EK) Nr. 1857/2006 paredzētajām prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībai, un vispārējiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kopējā summa, pārredzamība un uzraudzība)

Atbildīgās personas paraksts:

mērs

Igor Draksler

16.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/9

Paziņojums par to, ka tiek sākta antidempinga procedūra attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu dzelzs vai neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stieples un dzīslas) importu

(2008/C 43/04)

Saskaņā ar 5. pantu Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) (1) Komisija ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka konkrēti importēti Ķīnas Tautas republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotas dzelzs vai neleģētā tērauda stieples un dzīslas (PSC stieples un dzīslas) tiekot pārdotas par dempinga cenām un tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Eurostress Information Service (“ESIS”) (“sūdzības iesniedzējs”) 2008. gada 3. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu — šajā gadījumā vairāk nekā 25 % — no konkrētu Kopienas iepriekš un vēlāk stiegrotu dzelzs vai neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stieples un dzīslas) ražojumu.

2. Ražojums

Ražojums, kuru domājams pārdod par dempinga cenām, ir konkrēta neleģētā tērauda stieple (plakēti, neplakēti, necinkoti, cinkoti) neleģētā tērauda dzīslas (plakēti, neplakēti, necinkoti, cinkoti),ar oglekļa masas saturu 0,6 % vai vairāk, kuru šķērsgriezuma lielākais izmērs ir virs 3 mm, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”), parasti to klasificē atbilstoši KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai. Šie ražojumi rūpniecībā ir pazīstami kā iepriekš un vēlāk stiegrotas dzelzs vai neleģētā tērauda stieples un dzīslas (“PSC stieples un dzīslas”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, sūdzības iesniedzējs noteica normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, pamatojoties uz šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā minētajā tirgus ekonomikas valstī noteikto normālo vērtību. Apgalvojums par dempingu tiek pamatots, salīdzinot šādi aprēķināto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, kad tas tiek pārdots eksportam uz Kopienu.

Aprēķinātā dempinga starpība tādējādi ir ievērojama.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Tautas Republikas ir palielinājies absolūtā izteiksmē un ka ir palielinājusies tā tirgus daļa.

Ir izvirzīts apgalvojums, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējuši Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, un tie būtiski un negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ar ko pamatot procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu.

5.1. Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai attiecīgo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu pārdod par dempinga cenām un vai šis dempings ir nodarījis kaitējumu.

a) Izlases veida pārbaude

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto personu acīmredzami lielo skaitu, Komisija var nolemt piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā.

i) Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju ražotāju pārbaude izlases veidā

Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzīga izlases veida pārbaude, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, visi eksportētāji ražotāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, ievērojot šā paziņojuma 7. punktā norādīto formu:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim eksportā uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījumu vietējā valūtā un apjomu tonnās,

—	no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim iekšzemes tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījumu vietējā valūtā un apjomu tonnās,

—	precīzu to uzņēmuma darbību aprakstu, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu,

—	visu to saistīto uzņēmumu (2) nosaukumu un precīzu darbības aprakstu, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū),

—	visu citu būtisko informāciju, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmumu nolemj iekļaut izlasē, tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka uzņēmums nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu eksportētāju ražotāju atlasei, tā sazināsies arī ar eksportētājvalsts iestādēm un visām zināmajām eksportētāju ražotāju apvienībām.

Tā kā uzņēmumi nezin, vai tos iekļaus izlasē, eksportētājiem ražotājiem, kuri vēlas pieprasīt, lai tiem noteiktu individuālo starpību (3), jāpieprasa anketas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā un jāiesniedz tās šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļas pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Tomēr jāpievērš uzmanība šā paziņojuma 5 punkta b) apakšpunkta pēdējam teikumam.

ii) Importētāju izlases veida pārbaude

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visus importētājus vai to pārstāvjus ar šo aicina pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, ievērojot formu, kura norādīta 7. punktā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	kopējo darbinieku skaitu,

—	uzņēmuma konkrētās darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu,

—	Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa un tālākpārdošanas Kopienas tirgū apjomu tonnās un vērtību euro no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu (2) nosaukumus un precīzu darbības aprakstu, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visu citu būtisko informāciju, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu importētāju atlasei, Komisija sazināsies arī ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

iii) Kopienas ražotāju izlases veida pārbaude

Ņemot vērā to, ka sūdzībai piekrīt daudzi Kopienas ražotāji, Komisija plāno izmeklēt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, piemērojot izlases veida pārbaudi.

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga izlases veida pārbaude, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, visus ražotājus vai to pārstāvjus ar šo aicina pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, ievērojot 7. punktā norādīto formu:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	uzņēmuma konkrētās darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu,

—	attiecīgā ražojuma pārdošanas Kopienas tirgū vērtību euro laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	attiecīgā ražojuma noietu Kopienas tirgū tonnās laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms tonnās laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu (2) nosaukumus un precīzu darbības aprakstu, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visu citu būtisko informāciju, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

iv) Galīgā atlase

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt būtisku informāciju par atlasi, tas jādara 6. punkta b) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Komisija plāno veikt galīgo atlasi pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras ir piekritušas iekļaušanai izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas šajā izmeklēšanā.

Ja sadarbība nav pietiekama, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu konstatējumus var pamatot ar pieejamajiem faktiem. Kā paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā, konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt nelabvēlīgāks.

b) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem un visām Kopienas ražotāju apvienībām, atlasītajiem eksportētājiem ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, visām eksportētāju ražotāju apvienībām, atlasītajiem importētājiem, visām sūdzībā minētajām importētāju apvienībām un attiecīgās eksportētājvalstu iestādēm.

Ķīnas Tautas Republikas eksportētājiem ražotājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu starpību, lai piemērotu pamatregulas 17. panta 3. punktu un 9. panta 6. punktu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā jāiesniedz pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiem jāpieprasa anketas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā. Tomēr šīm personām jāzina, ka gadījumā, ja veic eksportētāju ražotāju atlasi, Komisija tik un tā var pieņemt lēmumu, ka tā šīm personām neaprēķinās individuālo starpību, ja eksportētāju ražotāju būs tik daudz, ka individuāla pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu.

c) Informācijas vākšana un uzklausīšana

Ar šo aicina visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta anketās, un apstiprinošus pierādījumus. Šī informācija un attiecīgi pierādījumi Komisijai jāsaņem šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa. Šāds pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

d) Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, paredzēts, ka piemērota tirgus ekonomikas valsts ir Turcija. Ar šo aicina ieinteresētās personas 6. punkta c) apakšpunktā noteiktajā termiņā izteikt apsvērumus par izvēles atbilstību.

e) Tirgus ekonomikas statuss

Attiecībā uz tiem eksportētājiem ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka viņi darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Eksportētājiem ražotājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta d) apakšpunktā. Komisija nosūtīs veidlapas visiem eksportētājiem ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri iekļauti izlasē vai minēti sūdzībā, kā arī sūdzībā minētajām eksportētāju ražotāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu un ja apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu ir pamatoti, lems par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvās patērētāju organizācijas var pieteikties un sniegt Komisijai informāciju šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā, ja tās pierāda, ka to darbība un attiecīgais ražojums ir objektīvi saistīti. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja, to iesniedzot, tā būs pamatota ar faktiem.

6. Termiņi

a) Vispārēji termiņi

i) Termiņi, kas noteikti personām anketu vai citu veidlapu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapas iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii) Termiņš, kurā ieinteresētajām personām jāpiesakās, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem un visa cita informācija

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām, sazinoties ar Komisiju, 40 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai citāda informācija. Visiem eksportētājiem ražotājiem, uz kuriem attiecas šī procedūra un kuri vēlas pieteikties individuālai pārbaudei saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, 40 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāiesniedz arī atbildes uz anketas jautājumiem. Jāpievērš uzmanība tam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību vairākuma īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona piesakās iepriekš minētajā termiņā.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uzklausīšanai Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

b) Īpašs termiņš attiecībā uz pārbaudi izlases veidā

5.1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) daļā norādītajai informācijai jānonāk Komisijā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisijai ir plānots apspriesties ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlēšanos tikt iekļautas izlasē, pieņemot lēmumu par galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)	Kā minēts 5.1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, visai pārējai informācijai, kas ir svarīga atlases veikšanai, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

iii)	Izlasē iekļauto personu atbildēm uz anketas jautājumiem Komisijai jāsaņem 37 dienu laikā no dienas, kad tām paziņots par to iekļaušanu izlasē.

c) Īpašs termiņš, lai izraudzītos tirgus ekonomikas valsti

Personas, kas iesaistītas izmeklēšanā, var paust apsvērumus par Turcijas atbilstību, kuru, kā minēts šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, ir paredzēts izvēlēties par tirgus ekonomikas valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku. Šie apsvērumi Komisijai jāsaņem 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

d) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai atsevišķa režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatotam tirgus ekonomikas statusa (kā minēts 5.1. punkta e) apakšpunktā) un/vai atsevišķa režīma (saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu) pieprasījumam jābūt pieejamam Komisijai 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Rakstiski iesniegtā informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstiski iesniegtajiem dokumentiem, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, aizpildītajām anketām un korespondencei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (4), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “For inspection by interested parties”.

Adrese sarakstei ar Komisiju:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: J-79 4/23

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05.

8. Nesadarbošanās

Ja kāda ieinteresētā persona atsakās nodrošināt piekļuvi vajadzīgajai informācijai vai to nesniedz noteiktajā termiņā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to neņem vērā, un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatoti ar pieejamajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 6. panta 9. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. Personas datu apstrāde

Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu (5) brīvu apriti.

11. Uzklausīšanas amatpersona

Norādīts, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības realizēt tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Tā būs starpnieks starp ieinteresētajam personām un Komisijas dienestiem un vajadzības gadījumā piedāvās izšķirt strīdus par procesuāliem jautājumiem, kas skar interešu aizsardzību šajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un rakstiski vai mutiski sniegtas informācijas apstrādi. Papildu informācija un kontaktinformācija atrodama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade).

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) Lai saprastu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(3) Individuālu starpību saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt uzņēmumiem, kuri nav iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu par atsevišķu režīmu gadījumos, kas saistīti ar valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas/valstīm ar pārejas ekonomiku, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu uzņēmumiem, kas pieprasa tirgus ekonomikas statusu. Jāievēro, ka atsevišķs režīms jāpieprasa saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, bet tirgus ekonomikas statuss jāpieprasa saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(4) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstīgi 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(5) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

16.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/14

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, svecīšu un līdzīgu ražojumu importu

(2008/C 43/05)

Saskaņā ar 5. pantu Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) (1) Komisija ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka konkrētas importētas Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes sveces, svecītes un līdzīgi ražojumi tiekot pārdoti par dempinga cenām un tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2008. gada 3. janvārī iesniedza šādi Kopienas ražotāji: Bolsius International BV, EIKA Wachswerke Fulda GmbH, Euro Candle KFT, Gies Kerzen GmbH, Liljeholmens Stearinfabriks AB, SER Wax Industry un Vollmar GmbH (“sūdzības iesniedzēji”), kas pārstāv lielāko daļu — šajā gadījumā vairāk nekā 25 % — no konkrētu Kopienas sveču, svecīšu un līdzīgu ražojumu produkcijas.

2. Ražojums

Ražojums, par kuru tiek apgalvots, ka to pārdod par dempinga cenām, ir konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveces, svecītes un līdzīgi ražojumi, izņemot kapu sveces un citus ārpus telpām dedzināmus gaismekļus (“attiecīgais ražojums”). Šīs procedūras nolūkā kapu sveces un citus ārpus telpām dedzināmus gaismekļus definē kā sveces, svecītes un līdzīgus ražojumus, kuru degviela satur vairāk nekā 500 ppm toluola un/vai vairāk nekā 100 ppm benzola, un/vai kuru dakts ir vismaz 5 milimetri diametrā, un/vai kuri atsevišķi ievietoti plastmasas traukā ar vismaz 5 cm augstām vertikālām sienām. Attiecīgo ražojumu parasti klasificē ar KN kodiem ex 3406 00 11, ex 3406 00 19 un ex 3406 00 90. Šie KN kodi norādīti vienīgi informācijai.

3. Apgalvojums par dempingu

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, sūdzības iesniedzēji noteica normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, pamatojoties uz šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā minētajā tirgus ekonomikas valstī noteikto normālo vērtību. Apgalvojums par dempingu tiek pamatots, salīdzinot šādi aprēķināto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, kad tas tiek pārdots eksportam uz Kopienu.

Aprēķinātā dempinga starpība tādējādi ir ievērojama.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Tiek apgalvots, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējuši Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu un pārdotos apjomus, un tas būtiski un negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5. Procedūra

5.1. Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai attiecīgo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu pārdod par dempinga cenām un vai šis dempings ir nodarījis kaitējumu.

a) Izlases veida pārbaude

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto personu acīmredzami lielo skaitu, Komisija var nolemt piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā.

i) Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visus ražotājus eksportētājus vai to pārstāvjus ar šo aicina pieteikties Komisijā un sniegt turpmāk norādīto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, ievērojot formu, kas norādīta 7. punktā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim eksportā uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un pārdošanas apjoms tonnās,

—	laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim vietējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un pārdošanas apjoms tonnās,

—	precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, kuras saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu,

—	visu to saistīto uzņēmumu nosaukumi (2) un precīzs darbības apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū),

—	visa cita būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi,

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt, ka to varētu iekļaut izlasē. Ja uzņēmumu nolemj iekļaut izlasē, tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums nepiekrīt, ka to varētu iekļaut izlasē, uzskata, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīs par vajadzīgu, lai veiktu ražotāju eksportētāju atlasi, tā papildus sazināsies ar eksportētājvalsts iestādēm un jebkurām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Uzņēmums nevar būt drošs, ka to iekļaus izlasē, tāpēc ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu starpību (3), iesaka pieprasīt anketu šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā un to iesniegt šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļas pirmajā rindkopā noteiktajā termiņā. Tomēr jāpievērš uzmanība šā paziņojuma 5.1. punkta b) apakšpunkta pēdējam teikumam.

ii) Importētāju izlases veida pārbaude

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums euro laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	kopējais darbinieku skaits,

—	uzņēmuma konkrētās darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu,

—	Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa un tālākpārdošanas Kopienas tirgū apjoms tonnās un vērtība euro no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu nosaukumi (4) un precīzs darbības apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa cita būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu importētāju atlasei, Komisija sazināsies arī ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

iii) Kopienas ražotāju izlases veida pārbaude

Ņemot vērā to, ka sūdzībai piekrīt daudzi Kopienas ražotāji, Komisija plāno izmeklēt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, piemērojot izlases veida pārbaudi.

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visus Kopienas ražotājus vai to pārstāvjus ar šo aicina pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, ievērojot formu, kura norādīta 7. punktā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums euro laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	uzņēmuma konkrētās darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu,

—	attiecīgā ražojuma pārdošanas Kopienas tirgū vērtība euro laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	attiecīgā ražojuma noiets Kopienas tirgū tonnās laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms tonnās laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu nosaukumi (4) un precīzs darbības apraksts, kuri ir iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa cita būtiskā informācija, kas palīdzētu Komisijai veikt atlasi.

iv) Galīgā atlase

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt būtisku informāciju par atlasi, tas jādara 6. punkta b) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Komisija plāno veikt galīgo atlasi pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kas paudušas vēlmi, lai tās iekļauj izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas šajā izmeklēšanā.

b) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem un katrai ražotāju asociācijai Kopienā, atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, katrai ražotāju eksportētāju asociācijai, atlasītajiem importētājiem, katrai sūdzībā minētajai importētāju asociācijai, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm.

Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu starpību, lai piemērotu pamatregulas 17. panta 3. punktu un 9. panta 6. punktu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā jāiesniedz pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiem jāpieprasa anketas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā noteiktajā termiņā. Tomēr šīm personām jāzina, ka, gadījumā ja veic ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaudi, Komisija tomēr var pieņemt lēmumu, ka tā šīm personām neaprēķinās individuālo starpību, ja ražotāju eksportētāju būs tik daudz, ka individuāla pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un tās dēļ nevarētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

c) Informācijas vākšana un uzklausīšana

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kāpēc tās jāuzklausa. Šāds pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

d) Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu paredzēts par piemērotu tirgus ekonomikas valsti izvēlēties Brazīliju. Ar šo aicina ieinteresētās personas 6. punkta c) apakšpunktā noteiktajā termiņā izteikt apsvērumus par izvēles atbilstību.

e) Tirgus ekonomikas režīms

Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka viņi darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t.i., atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Ražotājiem eksportētājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta d) apakšpunktā. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapas visiem sūdzībā minētajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, visām sūdzībā minētajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu un ja apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu ir pamatoti, lems par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Šā iemesla dēļ Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvības apvienības, reprezentatīvi lietotāji un reprezentatīvas patērētāju organizācijas, pierādījuši, ka viņu darbība un attiecīgais ražojums ir objektīvi saistīti, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā var pieteikties un iesniegt informāciju Komisijai. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja, to iesniedzot, tā būs pamatota ar faktiem.

6. Termiņi

a) Vispārēji termiņi

i) Termiņš anketu vai citu veidlapu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii) Termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un citādu informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām, sazinoties ar Komisiju, 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāinformē par sevi, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī procedūra un kuri vēlas pieteikties individuālai pārbaudei saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, 40 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāiesniedz arī atbildes uz anketas jautājumiem. Jāpievērš uzmanība tam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību vairākuma īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona piesakās iepriekš minētajā termiņā.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā.

iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu.

b) Īpašs termiņš attiecībā uz pārbaudi izlases veidā

Informācijai, kas norādīta 5.1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, 5.1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā un 5.1 punkta a) apakšpunkta iii) daļā, jānonāk Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jo Komisija ir nodomājusi apspriesties ar attiecīgajām personām, kas izteikušas vēlmi tikt iekļautām galīgajā izlasē 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)	Kā minēts 5.1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, visai pārējai informācijai, kas ir svarīga atlases veikšanai, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

iii)	Izlasē iekļauto personu atbildes uz anketas jautājumiem Komisijai jāsaņem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka personas iekļautas izlasē.

c) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas valsts izvēlei

Personas, kas piedalās izmeklēšanā, nolūkā noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku var paust apsvērumus par Brazīlijas atbilstību, kura, kā minēts paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, tiek uzskatīta par valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Šie apsvērumi Komisijai jāsaņem 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

d) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai individuāla režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatotam tirgus ekonomikas statusa (kā minēts 5.1. punkta e) apakšpunktā) un/vai atsevišķa režīma pieprasījumam saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu jānonāk Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Rakstiski iesniegta informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visa rakstiski iesniegtā informācija, ieskaitot šajā paziņojumā pieprasīto informāciju, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, ir ar norādi “Limited” (5), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: J-79 4/23

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05.

8. Nesadarbošanās

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatoti ar pieejamajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9. Izmeklēšanas grafiks

10. Personas datu apstrāde

Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6).

11. Uzklausīšanas amatpersona

Norādīts arī tas, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības realizēt tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Tā būs starpnieks starp ieinteresētajam personām un Komisijas dienestiem un vajadzības gadījumā piedāvās izšķirt strīdus par procesuāliem jautājumiem, kas skar interešu aizsardzību šajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un rakstiski vai mutiski sniegtas informācijas apstrādi. Papildu informācija un kontaktinformācija atrodama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade).

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) Lai saprastu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(4) Lai saprastu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Regulā (EEK) Nr. 2454/93.

(5) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstīgi 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

16.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/19

VALSTS ATBALSTS — ČEHIJAS REPUBLIKA

Valsts atbalsts C 3/08 (ex NN 102/05) — Kompensācija Dienvidmorāvijas autobusu uzņēmumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

Aicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 43/06)

Ar 2008. gada 15. janvāra vēstuli, kas autentiskajā valodā ir izklāstīta šā kopsavilkuma pielikumā, Komisija paziņoja Čehijai par lēmumu attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Ieinteresētās puses var iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Energy & Transport

Directorate A, unit 4

DM 28

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 296 41 04

Šos apsvērumus paziņos Čehijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai neatklāj tās identitāti, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

1. Procedūra

Komisija 2005. gada 28. jūnijā saņēma sūdzību no Čehijas uzņēmuma ČAS — SERVICE turpmāk tekstā — sūdzības iesniedzējs. Sūdzība ir par to, ka laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam reģionālā mēroga iestādes nepamatoti piešķīrušas valsts atbalstu vairākiem sūdzības iesniedzēja konkurentiem.

2. Pasākuma apraksts

—	Nosaukums: kompensācija Dienvidmorāvijas autobusu uzņēmumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

—	Ilgums: 2003.–2005. gads

—	Veids: kompensācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu

—	Iestāde: Dienvidmorāvijas iestādes

—	Saņēmēji: Bítešská dopravní společnost s.r.o., BK Bus s.r.o., Břežanská dopravní společnost s.r.o., Znojemská dopravnì společnost — PSOTA s.r.o., TREDOS, spol. s.r.o.

—	Mērķis: sabiedrisko pakalpojumu saistības.

3. Pasākuma novērtējums

Tā kā maksājumi ir paredzēti līgumos, kas noslēgti pirms 2004. gada 1. maija, t.i., pirms datuma, kurā Čehija pievienojās ES, Komisija tos nevar izskatīt nedz atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, nedz atbilstīgi Līguma 88. pantam, nedz arī atbilstīgi pārejas posma mehānismam. Tomēr šo līgumu grozījumi, kuri veikti pēc pievienošanās un kuru rezultātā palielinājušās valsts saistības attiecībā pret saņēmējiem, var tikt uzskatīti par jaunu atbalstu.

Dienvidmorāvijas iestādes izmaksāja kompensācijas no budžeta līdzekļiem. Tādējādi kompensācijas tika piešķirtas no valsts līdzekļiem. Iespējams, ka ar kompensāciju tika piešķirtas selektīvas priekšrocības saņēmējiem. Šajā gadījumā ir izpildīts nosacījums, ka par atbalstu uzskatāms pasākums, kas rada konkurences traucējumus un ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā.

Līguma 73. pantā paredzēti atbilstības nosacījumi attiecībā uz atbalstu, ko piešķir transporta koordinācijas jomā un par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām transporta jomā. Atbilstīgi spriedumam Altmark lietā (C-280/00) 73. pantu nevar piemērot tieši, bet tikai kopā ar Padomes regulām, jo īpaši Padomes 1969. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.).

Tā kā šajā gadījumā netika izsludināts konkurss un sūdzības iesniedzējs ir pārliecināts, ka Bítešská, BK Bus, Břežanská společnost, PSOTA, TREDOS ir saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu, Komisija uzskata, ka tai jādod iespēja sūdzības iesniedzējam un trešām personām izteikt apsvērumus par metodoloģiju, ko Dienvidmorāvijas iestādes izmantojušas kompensācijas summas noteikšanā, pirms izdarīt pārliecinošus secinājumus par to, ka atbalsts ir savienojams ar Līguma 73. pantu, piemērojot Padomes regulas 14. pantu.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu no saņēmēja var atgūt visu nelikumīgo atbalstu.

VĒSTULES TEKSTS

“Komise chce informovat Českou republiku, že po prostudování informací o výše uvedeném opatření předložených orgány Vaší země se rozhodla zahájit řízení stanovené v čl. 88 odst. 2 Smlouvy o ES.

1. ŘÍZENÍ

1.	V dopise ze dne 28. června 2005 obdržela Komise stížnost od české společnosti ČAS – Service a. s. (‚stěžovatel‘). Stížnost se týkala státní podpory, kterou krajské úřady v letech 2003 až 2005 údajně poskytly různým konkurentům stěžovatele.

2.	Dopisy ze dne 20. července 2005, 14. března 2006 a 7. prosince 2006 požádala Komise orgány České republiky o další informace týkající se problémů uvedených stěžovatelem.

3.	České orgány odpověděly dne 14. září 2005, 2. června 2006, 6. února 2007 a 18. října 2007.

2. OKOLNOSTI PŘÍPADU

4.	Stěžovatel je akciovou společností činnou v oblasti pravidelné autobusové dopravy, zájezdové dopravy, městské autobusové dopravy na Znojemsku a v mezinárodní dopravě.

5.	Až do září 2004 bylo provozování regionální veřejné autobusové dopravy v Jihomoravském kraji klíčovou aktivitou stěžovatele, a to zejména na základě smluv uzavřených s regionálními orgány. Služby byly poskytovány v Jihomoravském kraji (okresy Znojmo a Moravský Krumlov).

Stěžovatel tvrdí, že úřady Jihomoravského kraje poskytly v období 2003–2005 nedovolenou státní podporu Bítešské dopravní společnosti spol. s r.o. (dále jen ‚Bítešská‘), společnosti BK BUS s.r.o. (dále jen ‚BK Bus‘), Břežanské dopravní společnosti s.r.o. (dále jen ‚Břežanská společnost‘), Znojemské dopravní společnosti – PSOTA, s.r.o. (dále jen ‚PSOTA‘) a společnosti TREDOS, spol. s r.o. (dále jen ‚TREDOS‘). Mělo k tomu dojít udělením licence, které nebylo ani transparentní, ani objektivní.

Komise konstatuje, že podle českých orgánů se v případě licence jedná o povolení udělované orgány k provozování veřejné linkové dopravy. Cílem licence je zaručit, aby autobusovou dopravu provozovali pouze ti dopravci, kteří splňují určité kvalitativní požadavky. V tomto ohledu Komise konstatuje, že podle § 18 zákona č. 111/1994 Sb., o silniční dopravě (dále jen ‚zákon o silniční dopravě‘), patří mezi tyto požadavky zejména povinnost provozovat dopravu podle schváleného jízdního řádu, zajistit určitou míru bezpečnosti pro cestující, uveřejnit jízdní řád a označit vozidla názvem linky.

Kromě toho Komise konstatuje, že § 19 zákona o silniční dopravě stanoví, že závazkem veřejné služby se rozumí ‚závazek, které by dopravce jinak pro jeho ekonomickou nevýhodnost nepřijal nebo by jej přijal pouze zčásti. Závazek veřejné služby sjednává s dopravcem stát a hradí dopravci prokazatelnou ztrátu vzniklou jeho plněním. Závazek veřejné služby spočívá v závazku provozu (…), závazku přepravy (…) a závazku tarifním (…). Závazek veřejné služby ve veřejné linkové osobní dopravě vzniká na základě písemné smlouvy‘ (uzavřené mezi příslušnými orgány a provozovatelem dopravy).

Dále § 19b zákona o silniční dopravě stanoví, že ‚povinnou součástí smlouvy o závazku veřejné služby je předběžný odborný odhad prokazatelné ztráty za celé období, na které se závazek veřejné služby uzavírá‘. Příslušné orgány ‚uhradí prokazatelnou ztrátu nejvýše ve výši tohoto předběžného odborného odhadu zvýšeného pouze o nepředvídatelné prokazatelné náklady. Zajišťuje-li dopravce přepravní služby mimo závazky veřejné služby nebo jiné činnosti, je povinen vést oddělené účetnictví závazků veřejných služeb.‘

10.

Komise rovněž konstatuje, že podle § 19b odstavce 5 zákona o silniční dopravě ‚vymezení prokazatelné ztráty, způsob výpočtu předběžného odborného odhadu prokazatelné ztráty, způsob výpočtu prokazatelné ztráty, pravidla na přidělování finančních prostředků z příslušných rozpočtů, doklady, kterými musí být výpočty prokazatelné ztráty doloženy, a způsob výkonu státního odborného dozoru nad financováním dopravní obslužnosti stanoví prováděcí předpis.‘ Tento předpis (vyhláška Ministerstva dopravy a spojů č. 50/1998 Sb. ze dne 13. března 1998, o prokazatelné ztrátě ve veřejné linkové osobní dopravě – dále jen ‚vyhláška‘) definuje prokazatelnou ztrátu ve veřejné linkové osobní dopravě jako: ‚rozdíl mezi součtem ekonomicky oprávněných nákladů a upraveného přiměřeného zisku a mezi dosaženými tržbami a výnosy.‘

11.

Přiměřeným ziskem se ve vyhlášce rozumí ‚částka, která po zdanění (…) nepřekračuje 1/8 ceny autobusů používaných zpravidla pro veřejnou linkovou osobní dopravu zajišťující dopravní obslužnost plněním závazku veřejné služby, snížená o částku celkových skutečných účetních odpisů těchto autobusů, a částka vynaložená na investice související s provozováním veřejné linkové osobní dopravy, pokud s těmito investicemi vyjádřil pro účely jejich zahrnutí do výpočtu prokazatelné ztráty souhlas příslušný dopravní úřad.‘

12.

S účinností od 1. ledna 2003 přešla v České republice odpovědnost za uzavírání smluv o zajišťování služeb veřejné dopravy s dopravními podniky na krajské úřady, včetně úřadů Jihomoravského kraje. Úřady Jihomoravského kraje porovnaly náklady na provozování veřejné dopravy, které vznikly stěžovateli, s průměrnými náklady na provozování autobusové dopravy v České republice získanými ze statistického průzkumu. Došly k závěru, že náklady stěžovatele byly vyšší než průměrné náklady.

13.

Dne 24. března 2003 se na základě výše uvedeného posouzení a po neúspěšných jednáních se stěžovatelem rozhodly úřady Jihomoravského kraje zahájit jednání o zajištění dopravní obslužnosti s jinými dopravci. Obrátily se na známé dopravce působící v Jihomoravském kraji s výzvou k podání nabídek na zajištění služeb veřejné dopravy na Znojemsku. Výzva k podání nabídek byla rozeslána 41 dopravcům, včetně stěžovatele. Ve výzvě se počítalo s tím, že krajské úřady jsou ochotny provozovatelům platit za poskytování služby maximálně 26 Kč/km. Dále výzva obsahovala požadavek, že dopravci musí mít elektronický odbavovací systém a dobrou pověst u administrativy.

14.

Krajské úřady obdržely odpovědi od devíti dopravců a pozvaly poté tyto dopravce na jednání. Nabídky posuzovala a hodnotila výběrová komise, kterou jmenovala Rada Jihomoravského kraje. Doporučila, aby byly smlouvy o zajišťování dopravní obslužnosti uzavřeny se šesti dopravci, včetně stěžovatele, a to s těmito společnostmi: Bítešská, BK Bus, Břežanská společnost, PSOTA, TREDOS a stěžovatel (ČAS-Service a.s.).

15.	Kritérii hodnocenými při posuzování nabídek výběrovou komisí byla jednoznačnost a úplnost nabídky. Úřady Jihomoravského kraje dále braly do úvahy mimo jiné i kritérium minimalizace počtu provozně-technických kilometrů a celistvosti vybraného území.

16.	Podle českých orgánů splňoval stěžovatel kritéria výběru pouze podmíněně, nespecifikoval totiž jednoznačně cenu svého přepravního výkonu a během dalších jednání uvedl, že nemůže akceptovat kompenzaci ve výši navrhované úřady Jihomoravského kraje ve výzvě k podání nabídek.

17.	Proto došel krajský úřad k závěru, že stěžovatel nesplňuje podmínky výběrového řízení a že s ním nemůže být uzavřena smlouva o zajišťování dopravní obslužnosti ve veřejné dopravě.

18.

Smlouvy byly uzavřeny s těmi dopravci, kteří akceptovali, že maximální cena vyplácená za zajišťování veřejné dopravy bude 26 Kč/km. Podle českých orgánů to znamená, že řádně spravovaná a vybavená společnost s náklady 23,959 Kč/km bude mít zisk ve výši 2,041 Kč/km. Náklady ve výši 23,959 Kč/km byly získány ze statistických průzkumů prováděných podle zákona č. 89/1995 Sb., o státní statistické službě. Tyto průzkumy se týkaly zajišťování služeb veřejné autobusové dopravy na území České republiky v roce 2002.

19.

Komise konstatuje, že odhadovaná cena za kilometr (max. 26 Kč/km) byla stanovena ve smlouvách s jednotlivými dopravci. Z ní bylo možno stanovit celkovou výši příjmů (cena za km vynásobená počtem kilometrů), které budou dopravci za poskytnutí služby vyplaceny. Z této částky byly odečteny skutečné příjmy, aby bylo možno určit ztráty.

20.	Dopravce musel úřadu po poskytnutí služeb předložit doklad k doložení skutečných příjmů. Teprve poté byla stanovena výše ztrát a došlo k vyplacení kompenzace.

21.

Kromě obecných požadavků stanovených v zákoně o silniční dopravě pro dopravce a vyplývajících ze skutečnosti, že tito provozovatelé mají licence, uváděly všechny smlouvy konkrétnější povinnosti jednotlivých provozovatelů, a to povinnost provozovat dopravu na konkrétních linkách a v určených časech a rovněž podmínky pro změnu smluv a pokuty v případě nedodržení smluv.

22.	České orgány informovaly Komisi, že po roce 2003 se úřady Jihomoravského kraje dohodly uzavřít další smlouvy na zajišťování dopravní obslužnosti na rok 2004 a 2005 se stejnými dopravci.

23.	České orgány potvrdily, že při výběru dopravců poskytujících dopravní služby v roce 2004 a 2005 neproběhlo žádné zvláštní řízení.

24.

V následující tabulce jsou uvedeny údaje o částkách kompenzace, s nimiž se počítalo ve smlouvách na rok 2004 (tabulka 1):

Dopravní podnik	Datum uzavření smlouvy	Maximální výše kompenzace, s níž se ve smlouvě počítalo
TREDOS	21. 1. 2004	7 364 733 Kč
TREDOS	Změněna: 31. 8. 2004	7 399 733 Kč
BK Bus	22. 1. 2004	4 349 779 Kč
Bítešská	21. 1. 2004	4 780 000 Kč
PSOTA	20. 1. 2004	18 924 849 Kč
	Změněna:
	31. 8. 2004	18 956 769 Kč
	17. 9. 2004	18 979 733 Kč
Břežanská společnost	26. 1. 2004	10 615 611 Kč

25.

Dále Komise konstatuje, že smlouvy uzavřené na rok 2004 byly prodlouženy na rok 2005 (tabulka 2):

Dopravní podnik	Datum uzavření smlouvy	Maximální výše kompenzace, s níž se ve smlouvě počítalo
TREDOS	4. 3. 2005	11 457 527 Kč
	Změněna:
	31. 3. 2005	11 593 799 Kč
BK Bus	4. 3. 2005	5 244 124 Kč
Bítešská	4. 3. 2005	6 000 000 Kč
PSOTA	4. 3. 2005	20 999 640 Kč
Břežanská společnost	4. 3. 2005	11 953 423 Kč

26.	Podle českých orgánů nezískaly výše uvedené podniky během období 2004 až 2005 žádné jiné finanční částky od státu nebo ze státních prostředků, pokud jde o dopravní služby v Jihomoravském kraji.

3. PRÁVNÍ POSOUZENÍ OPATŘENÍ

3.1 Pravomoc Komise prověřit opatření zavedená zeměmi, které k Evropské unii přistoupily dne 1. května 2004

27.	Ustanovení přílohy IV kapitoly 3 aktu o přistoupení tvoří právní rámec pro posouzení opatření, která uskutečnily přistupující členské státy před svým přistoupením k EU a která jsou v platnosti i po přistoupení.

28.

Se zvláštním odkazem na odvětví dopravy stanoví příloha IV, že ‚režimy podpor a individuální podpory, které nabyly účinku v novém členském státě přede dnem přistoupení a jsou stále použitelné i po tomto dni, se považují za existující podpory ve smyslu čl. 88 odst. 1 Smlouvy o ES (…), za předpokladu, že byly do čtyř měsíců ode dne přistoupení sděleny Komisi.‘

29.

Podle uznávané rozhodovací praxe (1) ‚nemůže Komise posuzovat podpory, které byly poskytnuty před přistoupením a nejsou použitelné po přistoupení, ani na základě postupů stanovených v článku 88 Smlouvy o ES, ani na základě přechodného mechanismu. Pouze taková opatření, na jejichž základě může být i po přistoupení poskytnuta dodatečná podpora nebo může být zvýšena částka podpory již poskytnuté, mohou být na základě přechodného mechanismu kvalifikována jako existující podpora – pokud splňují příslušné podmínky – a proto tomuto mechanismu podléhají. Na druhé straně se přechodný mechanismus stává bezpředmětným v souvislosti s opatřeními pro poskytování podpor, které již byly v určité výši definitivně a bezpodmínečně poskytnuty před přistoupením. (…) aby bylo možno stanovit, zda se jedná o tento případ, je příslušným kritériem právně závazný akt, jímž se příslušné vnitrostátní orgány zavazují poskytnout podporu. Pokud takový akt neexistuje, nebylo opatření poskytnuto před přistoupením, a jedná se tedy o novou podporu, jejíž slučitelnost se společným trhem Komise posuzuje na základě článků 87 a 88 Smlouvy o ES. Nové opatření musí být posouzeno v momentě, kdy je podpora poskytována; za poskytnutí podpory se považuje právní závazek státu, a nikoli její vyplacení. Jakákoli platba v rámci právního závazku, současná i budoucí, znamená pouze provedení závazku a nemůže být považována za novou nebo dodatečnou podporu. Komise je proto toho názoru, že se musí prokázat, že i po přistoupení bude podpora znamenat další přínos, který nebyl v době jejího poskytnutí znám nebo nebyl znám v plné míře, aby mohlo být opatření považováno za použitelné po přistoupení.‘

30.

Proto nemůže Komise posuzovat platby uváděné ve smlouvách uzavřených před 1. květnem 2004, tj. před datem přistoupení České republiky, ani podle pravidel o státní podpoře, ani na základě postupů stanovených v článku 88 Smlouvy o ES, ani na základě přechodného mechanismu. Změny těchto smluv, k nimž došlo po přistoupení a z nichž státu vyplynuly nové závazky vůči příjemcům podpory, však mohou zakládat novou podporu.

31.	V důsledku toho může Komise u smluv uvedených v tabulce 1 pouze prošetřit, zda dodatky k původním smlouvám na rok 2004 (uzavřené po přistoupení) se společnostmi PSOTA a TREDOS obsahují státní podporu ve smyslu článku 87 Smlouvy.

32.	Pokud jde o dodatky uvedené v tabulce 2, které byly všechny uzavřeny po 1. květnu 2004, je jejich prošetření v pravomoci Komise.

33.	Co se týče opatření uvedených v bodě 31 a 32 tohoto rozhodnutí, konstatuje Komise, že je české orgány nepředložily v rámci postupu stanoveného v příloze IV aktu o přistoupení. Tato opatření proto nikdy nezískala status existující podpory.

3.2 Poskytnutí podpory

34.

Podle čl. 87 odst. 1 Smlouvy o ES jsou podpory poskytované v jakékoli formě státem nebo ze státních prostředků, které narušují nebo mohou narušit hospodářskou soutěž tím, že zvýhodňují určité podniky nebo určitá odvětví výroby, pokud ovlivňují obchod mezi členskými státy, neslučitelné se společným trhem, nestanoví-li Smlouva jinak.

3.2.1 Státní prostředky

35.	Komise konstatuje, že úřady Jihomoravského kraje vyplácely kompenzace z veřejného rozpočtu. Byly tudíž poskytovány ze státních prostředků.

3.2.2 Selektivní hospodářská výhoda

36.	Je třeba stanovit, zda opatření poskytuje selektivní hospodářskou výhodu.

37.

Z rozsudku ve věci Altmark (2) vyplývá, že ‚pokud musí být opatření státu považováno za kompenzaci za služby poskytnuté podniky, které kompenzaci přijaly, aby mohly plnit závazky veřejné služby, takže se u těchto podniků nejedná o skutečné finanční zvýhodnění a opatření tedy nemá za následek jejich příznivější konkurenční postavení, než mají jejich konkurenti, nespadá takové opatření pod čl. 92 odst. 1 Smlouvy. Aby však tato kompenzace nebyla v konkrétním případě klasifikována jako státní podpora, je třeba splnit řadu podmínek.‘

38.	Zaprvé je podle výše uvedeného rozsudku třeba stanovit, ‚zda se od podniku přijímajícího kompenzaci skutečně vyžaduje plnění závazku veřejné služby a (zda) byly tyto závazky jasně definovány‘.

39.

Pokud jde o tento požadavek, konstatuje Komise, že zákon o silniční dopravě uvádí definici závazku veřejné služby a stanoví, že závazek veřejné služby ve veřejné linkové dopravě vzniká na základě písemné smlouvy mezi orgány a dopravcem. České orgány zaslaly Komisi kopie smluv a následných dodatků uzavřených s dopravními podniky.

40.	Komise konstatuje, že závazek veřejné služby byl ve smlouvách jednoznačně a konkrétně definován, tj. u jednotlivých provozovatelů byla jasně vymezena přepravní spojení a časové termíny, ve kterých bude doprava zajišťována.

41.	Proto došla Komise k závěru, že první podmínka podle věci Altmark je splněna.

42.	Zadruhé je třeba prokázat, že ‚ukazatele pro výpočet vyrovnávací platby (kompenzace) byly stanoveny předem objektivním a transparentním způsobem.‘

43.

Komise konstatuje, že úřady stanovily maximální cenu za dopravní služby na základě kritérií uvedených v § 19b zákona o silniční dopravě a ve vyhlášce popsaných výše na 26 Kč/km. Tato cena byla obsažena ve výzvě k podání nabídek zaslané všem potenciálním zájemcům v roce 2003. Komise konstatuje, že uvedená cena byla stanovena na základě statistických údajů.

44.	Znamená to, že cena byla stanovena předem, tj. před výběrem dopravců, a to objektivním a transparentním způsobem. Tento ukazatel nebyl v dodatcích dohodnutých po přistoupení České republiky k Evropské unii pozměněn.

45.	Komise proto došla k závěru, že druhá podmínka podle věci Altmark je splněna.

46.	Třetí podmínkou uvedenou v rozsudku ve věci Altmark je to, že ‚vyrovnávací platba nepřevyšuje částku nezbytnou pro pokrytí veškerých nákladů vynaložených při plnění závazků veřejné služby nebo jejich části, přičemž je třeba zohlednit příslušné příjmy a přiměřený zisk z plnění uvedených závazků‘.

47.	Komise konstatuje, že krajské úřady uvedly ve výzvě k podání nabídek, že maximální cena 26 Kč/km je cena, kterou jsou ochotny platit dopravcům za zajišťování dopravní obslužnosti.

48.

Kromě toho všechny smlouvy obsahují odhad ztrát, které vzniknou jednotlivým autobusovým dopravcům při zajišťování dopravní obslužnosti podle smlouvy. Odhad ztrát se provádí takto: Zaprvé jsou ztráty vypočítávány pro případ, že společnost obdrží 26 Kč/km plus příjmy z jízdného zaplaceného cestujícími. Dále jsou ztráty vypočítávány pouze s ohledem na příjmy z jízdného zaplaceného cestujícími. Cena 26 Kč/km tedy zahrnuje také přiměřený zisk vypočítaný na základě objektivních ukazatelů stanovených ve vyhlášce s odkazem na hodnotu aktiv podniků. Ke konečnému vyrovnání a vyplacení kompenzace dochází teprve poté, kdy autobusový dopravce předložil doklady k doložení své skutečné ztráty. Pokud jsou skutečné ztráty nižší, než se odhadovalo, je provedena pouze kompenzace skutečných ztrát. Pokud jsou skutečné ztráty vyšší, než se odhadovalo, pak je provedena kompenzace maximálně ve výši předběžného odhadu. Zvýšení této hranice je možné pouze v případě nepředvídatelných nákladů.

49.

Protože byl výpočet vyrovnávací platby proveden na základě předem stanoveného ukazatele (26 Kč/km) a konečná úhrada byla založena na dokladech o skutečně vzniklých ztrátách a nepřevyšovala částku stanovenou předem ve smlouvách, je Komise předběžně toho názoru, že vyrovnávací platba zřejmě nebyla vyšší než skutečné ztráty. Kromě toho považuje Komise zisk zahrnutý do částky 26 Kč/km za přiměřený. V této fázi si však Komise není jista, co přesně se rozumí pod pojmem nepředvídatelné náklady. Žádá proto české orgány a zainteresované třetí strany, aby vyjádřily svůj názor na to, zda je pojem nepředvídatelné náklady v českých právních předpisech dostatečně přesný.

50.

A konečně rozsudek ve věci Altmark předpokládá, že pokud ‚podnik, který má plnit závazky veřejné služby, není pro tyto účely vybrán v řízení o zadávání veřejných zakázek, je výše nezbytné náhrady určena na základě rozboru nákladů, které by na plnění těchto povinností vynaložil typický podnik, řádně spravovaný a vybavený nezbytnými dopravními prostředky k plnění takové veřejné služby; přitom je nutné vzít v potaz příslušné příjmy a přiměřený zisk z plnění takových povinností‘.

51.	Komise konstatuje, že Jihomoravský kraj rozeslal známým dopravcům v oblasti (celkem 41) výzvu k podání nabídek na zajištění dopravních služeb na Znojemsku.

52.

Tento postup nedal možnost dopravcům z jiných krajů, okresů nebo jiných států podat své nabídky, přestože to mohli chtít udělat. Komise rovněž konstatuje, že české orgány nepočítaly s žádným výběrovým řízením na dopravce pro období 2004–2005, ale jednoduše prodloužily smlouvy s dopravci, kteří byli vybráni pro zajišťování služeb v roce 2003.

53.	Proto má Komise pochybnosti, jestli lze postup použitý českými orgány považovat za řízení o zadávání veřejných zakázek, jak je vyžaduje rozsudek ve věci Altmark.

54.	Výše uvedené se nedotýká toho, jak Komise posoudí uplatnění práva Společenství, pokud jde o veřejné zakázky.

55.	Komise musí dále přešetřit druhou část alternativy, která se uvádí ve čtvrtém kritériu podle rozsudku ve věci Altmark.

56.

Výše kompenzace musí být stanovena na základě rozboru nákladů typického, řádně spravovaného a přiměřeně vybaveného podniku, což by mělo být alternativou k rozboru výše kompenzace stanovené prostřednictvím nabídkového řízení. Podle českých orgánů byla smluvní cena za služby stanovena na základě statistických údajů o nákladech, což znamená, že řádně spravovaná a přiměřeně vybavená společnost s náklady 23,959 Kč (0,87 EUR) na kilometr by dosáhla zisku 2,041 Kč (0,08 EUR) na kilometr.

57.	Zaprvé Komise konstatuje, že cílem použití statistických údajů je zajistit, aby byla cena stanovena podle nákladů typického podniku.

58.

Zadruhé, s ohledem na to, že všichni dopravci, kteří se zúčastnili řízení, museli získat licence k provozování své činnosti a že museli podle výzvy k podání nabídek splňovat určité požadavky, museli být určitě přiměřeně vybaveni dopravními prostředky, aby mohli splňovat nezbytné kvalitativní požadavky.

59.

Použití statistických údajů o nákladech na dopravu však nemůže samo o sobě vést k závěru, že by měli být provozovatelé dopravy, kteří akceptovali požadavek poskytovat služby za 26 Kč/km, považováni za řádně spravované společnosti. Statistické údaje, které sloužily jako základ pro stanovení uvedené částky, se týkaly pouze skutečných nákladů na dopravní obslužnost v České republice v roce 2002. Není proto prokázáno, že průměrná výše těchto nákladů představuje náklady dobře fungujícího podniku. České orgány v této záležitosti neposkytly dostatečné informace.

60.

Protože tedy nejsou splněny všechny požadavky druhé části alternativy, kterou poskytuje čtvrtá podmínka podle rozsudku ve věci Altmark, nedošla Komise k závěru, že postup použitý krajskými úřady lze považovat za postup, který zajišťuje, aby byla výše kompenzace rovna částce, která by měla být získána v otevřeném výběrovém řízení.

61.

Jinými slovy, Komise nemůže vyloučit, že v otevřeném výběrovém řízení by mohly krajské úřady najít dopravce s nižšími náklady, kteří by za své služby požadovali nižší úhradu. Komise dále nedošla k závěru, že kompenzace byla stanovena ve výši, která zaručuje, že nebude pro některé dopravce znamenat zvýhodnění.

62.	Vzhledem k tomu, že neexistují důkazy pro opačné tvrzení, Komise se domnívá, že kompenzace mohla poskytovat selektivní výhodu. Dále není možno vyloučit, že v tomto případě není splněna druhá podmínka čl. 87 odst. 1 Smlouvy.

3.2.3. Narušení hospodářské soutěže a ovlivnění obchodu mezi členskými státy

63.	Pokud jde o toto kritérium, je třeba ověřit, zda výhoda poskytnutá ze státních prostředků může narušit hospodářskou soutěž do té míry, že by to ovlivnilo obchod mezi členskými státy.

64.

V tomto ohledu stanoví rozsudek ve věci Altmark (3), že: ‚není vůbec vyloučené, aby veřejná podpora poskytnutá podniku, který poskytuje pouze služby místní nebo regionální dopravy a neposkytuje služby mimo svůj stát původu, mohla mít dopad na obchod mezi členskými státy. Pokud členský stát poskytne veřejnou podporu nějakému podniku, může být poskytování dopravních služeb uvedeným podnikem z tohoto důvodu zachováno nebo zvýšeno s tím výsledkem, že podniky se sídlem v jiných členských státech mají menší příležitost poskytovat své dopravní služby na trhu v uvedeném členském státě (viz věc 102/87, Francie v. Komise, [1988] Sb. rozh. 4067, bod 19; věc C-305/89 Itálie v. Komise [1991] Sb. rozh. I-1603, bod 26 a Španělsko v. Komise, bod 40). V tomto případě není toto zjištění pouze hypotetické, protože jak se zdá zejména z pozorování Komise, začalo několik členských států od roku 1995 otevírat některé trhy s dopravou konkurenci z podniků se sídlem v jiných členských státech, takže řada podniků již nabízí své služby v městské, příměstské nebo regionální dopravě v jiných členských státech, než je jejich stát původu. A konečně, podle judikatury Soudního dvora neexistuje žádný práh nebo procento, které by stanovovalo hranici, pod níž by se obchod mezi členskými státy mohl považovat za neovlivněný. Relativně malá výše podpory nebo relativně malá velikost podniku, který ji dostává, samy o sobě nevylučují možnost, že by mohl být obchod mezi členskými státy ovlivněn (viz věc Tubemeuse, bod 43, a Španělsko v. Komise, bod 42). Druhou podmínkou pro použití čl. 92 odst. 1 Smlouvy, tj. že podpora musí být schopna ovlivnit obchod mezi členskými státy, proto nezáleží na místním nebo regionálním charakteru poskytovaných dopravních služeb nebo na rozsahu oblasti příslušné činnosti.‘

65.	Komise proto došla k závěru, že podmínka, že podpora musí narušovat hospodářskou soutěž a ovlivňovat obchod mezi členskými státy, je v daném případě splněna.

66.	S ohledem na výše uvedené úvahy došla Komise rovněž k závěru, že opatření uvedená v bodě 3.1 tohoto rozhodnutí zakládají státní podporu ve smyslu čl. 87 odst. 1 Smlouvy.

3.3 Slučitelnost podpory

67.	Článek 73 Smlouvy stanoví podmínky slučitelnosti podpory poskytované v oblasti koordinace dopravy a závazku veřejné služby v dopravě. Komise se domnívá, že článek 73 Smlouvy představuje lex specialis ve vztahu k čl. 86 odst. 2 a čl. 87 odst. 2 a 3 Smlouvy.

68.

Podle rozsudku ve věci Altmark (3) není možno uplatňovat článek 73 přímo, ale pouze prostřednictvím nařízení Rady, zejména nařízení Rady (EHS) č. 1191/69 ze dne 26. června 1969 o postupu členských států ohledně závazků vyplývajících z pojmu veřejné služby v dopravě po železnici, silnici a vnitrozemských vodních cestách (4) (dále jen ‚nařízení Rady‘).

69.	Podle čl. 1 odst. 1 nařízení Rady se toto nařízení vztahuje pouze na státní podporu poskytovanou podnikům provozujícím dopravu po železnici, silnici a vnitrozemských vodních cestách.

70.	Členské státy však mohou vyloučit z oblasti působnosti tohoto nařízení všechny podniky, jejichž činnost je omezena výlučně na provozování městské, příměstské nebo regionální dopravy.

71.	Komise konstatuje, že české orgány této výjimky nevyužily. Proto jsou použitelná příslušná ustanovení nařízení Rady (EHS) č. 1191/69.

72.	Podle čl. 1 odst. 4 nařízení Rady mohou příslušné orgány členských států s dopravním podnikem uzavřít smlouvu na veřejnou službu, aby tak zajistily přiměřenou dopravní obslužnost.

73.	Článek 14 nařízení Rady stanoví, že smlouvou na veřejné služby se rozumí smlouva uzavřená mezi příslušnými orgány členského státu a dopravním podnikem za účelem zajištění přiměřených dopravních služeb pro veřejnost.

74.

Podle čl. 14 odst. 2 nařízení Rady zahrnuje smlouva na veřejné služby mimo jiné tyto body:

a)	povahu poskytované služby, zejména normy plynulosti, pravidelnosti, výkonnosti a kvality;

b)	cenu služeb zahrnutých smlouvou, které se buď připojí k tarifním výnosům, nebo zahrnuje příjmy a podrobnosti finančních vztahů mezi oběma stranami;

c)	pravidla o dodatcích a změnách smlouvy, zejména s ohledem na nepředvídatelné změny;

d)	dobu platnosti smlouvy;

e)	smluvní pokuty pro případ nedodržení smlouvy.

75.

Komise především konstatuje, že podle § 19 zákona o silniční dopravě ‚závazek poskytovat veřejné služby ve veřejné linkové dopravě vzniká na základě písemné smlouvy‘ mezi příslušnými orgány a dopravci. Dále Komise konstatuje, že podmínky pro zajišťování dopravní obslužnosti neuložily orgány, ale projednali je a schválili je dopravci spolu s krajskými úřady. Proto došla Komise k závěru, že v rozporu se zněním zákona o silniční dopravě (‚závazek veřejné služby‘) mohou být použita ustanovení oddílu V (‚Smlouvy na veřejné služby‘) nařízení Rady.

76.	Zadruhé Komise konstatuje, že charakter služby byl definován ve smlouvě expressis verbis a rovněž odkazem na skutečnost, že dopravci vlastní licence na poskytování služeb veřejné dopravy.

77.	Zatřetí, smlouvy obsahovaly cenu za km a celkovou částku úhrady, která má být vyplacena za zajišťování služby.

78.	Začtvrté, smlouvy uváděly podmínky a postupy pro jejich změnu, dobu platnosti a smluvní pokuty v případě jejího porušení.

79.	Proto došla Komise k závěru, že smlouvy uzavřené s dopravními společnostmi Bítešská, BK Bus, Břežanská společnost, PSOTA a TREDOS obsahovaly základní prvky smlouvy uvedené v čl. 14 odst. 2 nařízení Rady.

80.

Dále Komise konstatuje, že cílem zákonodárce při přijímání nařízení Rady bylo definovat, za jakých podmínek je ‚podpora (…), která odpovídá náhradě za určitá plnění související s pojmem veřejné služby,‘ uvedená v článku 73 Smlouvy, slučitelná se společným trhem. Jak použití článku 73 Smlouvy, tak použití nařízení Rady předem předpokládá existenci podpory ve smyslu čl. 87 odst. 1 Smlouvy. Pokud lze na obsah smluv vztáhnout pojem článku 73 ‚plnění související s pojmem veřejné služby‘, neměla by samotná forma nástroje, tj. smlouva nebo jednostranně ukládaná povinnost, být překážkou pro prohlášení potenciální státní podpory související se smluvní cenou za slučitelnou se společným trhem. Rozhodujícím prvkem pro charakterizování služby, ať ji ukládá členský stát, nebo je dohodnuta ve smlouvě, jako závazku veřejné služby ve smyslu článku 73 musí být podstata služby, nikoli to, jakou formou je organizována (5).

81.	Na základě výše uvedených úvah došla Komise k závěru, že z právního hlediska není důvod, proč by nemohla být státní podpora související s cenou zaplacenou za veřejnou službu zahrnutou ve smlouvě slučitelná se společným trhem v souladu s článkem 73.

82.

Vzhledem k tomu, že článek 14 nařízení Rady neobsahuje přesné podmínky, kdy je možno prohlásit státní podporu související s cenou vyplacenou za veřejnou službu zahrnutou ve smlouvě za slučitelnou se společným trhem, domnívá se Komise, že při rozhodování, zda tato státní podpora může být prohlášena za slučitelnou se společným trhem (6), je třeba použít obecné zásady vyplývající ze Smlouvy, judikatury soudů Společenství a rozhodovací praxe Komise v jiných oblastech, než je veřejná doprava.

83.

Tyto zásady obecně připomněla Komise v rámci Společenství pro státní podporu ve formě závazku veřejné služby (7). Pokud jde o slučitelnost státní podpory související s cenou vyplacenou za veřejnou službu zahrnutou ve smlouvě, předpokládá rámec Společenství toto: ‚Výše vyrovnávací platby je omezena rozsahem nezbytným pro úhradu nákladů vynaložených v souvislosti s plněním závazků veřejné služby, přičemž je třeba zohlednit příslušné příjmy a přiměřený zisk za plnění těchto závazků. Výše vyrovnávací platby zahrnuje veškeré výhody udělené státem nebo ze státních prostředků v jakékoli formě. Přiměřený zisk může zahrnovat veškeré nebo některé přírůstky produktivity dosažené dotčenými podniky během dohodnuté omezené doby, aniž byla snížena úroveň kvality služeb, kterými stát pověřil daný podnik.‘

84.

Komise konstatuje, že v souladu s výše uvedenými body 12–20 zajistily úřady Jihomoravského kraje, aby vyrovnávací platba (kompenzace) nebyla vyšší než ztráty vzniklé dopravcům, a to tak, že předem stanovily ve výběrovém řízení, že cena, kterou jsou úřady ochotny platit, nebude vyšší než 26 Kč/km, a následně tento ukazatel použily tohoto při výpočtu příjmů dopravců.

85.	Pokud jde o služby poskytované v Jihomoravském kraji, Komise dále konstatuje, že kromě kompenzací od krajských úřadů nezískali dopravci v období 2004–2005 žádné jiné výhody od státu ani ze státních prostředků.

86.	Proto se Komise domnívá, že jsou v daném případě splněny obecné zásady upravující posuzování slučitelnosti podpory, jak je uvedeno výše v bodě 84.

87.

Jelikož však v uvedeném případě nebylo vypsáno veřejné nabídkové řízení a stěžovatel se odvolává na to, že společnosti Bítešská, BK Bus, Břežanská společnost, PSOTA a TREDOS obdržely nedovolenou státní podporu, domnívá se Komise, že předtím, než bude moci s jistotou uzavřít, že podpora je slučitelná s článkem 73 Smlouvy na základě článku 14 nařízení Rady, je třeba dál stěžovateli a třetím stranám příležitost uvést připomínky k metodice, kterou při stanovování částky vyrovnávací platby použily úřady Jihomoravského kraje.

88.	Proto si Komise v této fázi není jista, zda je podpora poskytnutá společnostem Bítešská, BK Bus, Břežanská společnost, PSOTA a TREDOS slučitelná se společným trhem.

4. ROZHODNUTÍ

S ohledem na výše uvedené úvahy vyzývá Komise Českou republiku postupem podle čl. 88 odst. 2 Smlouvy, aby podala své připomínky a poskytla veškeré informace, které by mohly pomoci vyhodnotit dané opatření, do jednoho měsíce od obdržení tohoto dopisu. Komise vyzývá orgány Vaší země, aby kopii tohoto dopisu neprodleně zaslaly potenciálnímu příjemci podpory.

Komise by ráda České republice připomněla, že čl. 88 odst. 3 Smlouvy má odkladný účinek, a ráda by ji upozornila na článek 14 nařízení Rady (ES) č. 659/1999, podle nějž může být od příjemce požadováno navrácení všech nedovolených podpor.

Komise tímto Českou republiku upozorňuje, že uvědomí zúčastněné strany zveřejněním tohoto dopisu a jeho stručného shrnutí v Úředním věstníku Evropské unie. Uvědomí také zúčastněné strany ve státech ESVO, které jsou signatáři Dohody o EHP, zveřejněním oznámení v dodatku EHP Úředního věstníku Evropské unie a bude informovat Kontrolní úřad ESVO zasláním kopie tohoto dopisu. Všechny tyto zúčastněné strany budou vyzvány, aby předložily své připomínky do jednoho měsíce od dne zveřejnění daného dopisu či oznámení.”

(1) Rozhodnutí Komise C 3/05 – Polsko – Podpora na restrukturalizaci pro společnost Daewoo-FSO (Úř. věst. C 100, 26.4.2005, s. 2).

(2) Rozsudek Soudního dvora ze dne 24. července 2003, ve věci C-280/00 Altmark Trans GmbH a Regierungspräsidium Magdeburg v. Nahverkhersgesellschaft Altmark GmbH a Oberbundesanwalt beim Bundesverwaltungsgericht (2003) Sb. rozh. s. I-07747.

(3) Rozsudek Soudního dvora ve věci Altmark, C-280/00, viz výše.

(4) Úř. věst. L 156, 28.6.1969, s. 1.

(5) Podobně článek 4 rozhodnutí Komise ze dne 28. listopadu 2005 o použití čl. 86 odst. 2 Smlouvy o ES na státní podporu ve formě vyrovnávací platby za závazek veřejné služby poskytované určitým podnikům pověřeným poskytováním služeb obecného hospodářského zájmu, Úř. věst. L 312, 29.11.2005, s. 67–73, používá pojem ‚pověření‘ a jeho forma je ponechána na členských státech.

(6) Viz rozhodnutí Komise: C 16/07 – Rakousko – Státní podpora pro podnik Postbus v okrese Lienz (Úř. věst. C 162, 14.7.2007, s. 19), C 31/07 – Irsko – Státní podpora pro autobusové společnosti Córas Iompair Éireann (Dublin Bus a Irish Bus) (Úř. věst. C 217, 15.9.2007, s. 44) a C 47/07 – Německo – DB Regio AG – Contrat de service public (dosud nezveřejněno).

(7) Úř. věst. C 297, 29.11.2005, s. 4.

16.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/31

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 43/11)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai paziņojumi par iebildumiem jāsaņem sešu mēnešu laikā no šā pieteikuma publicēšanas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu un 17. panta 2. punktu

“CHASSELAS DE MOISSAC” vai “CHASSELAS DORÉ DE MOISSAC”, vai “MOISSAC”

EK Nr.: FR/PDO/117/0140/02.10.2003

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Pieprasītais(-ie) grozījums(-i)

1. Specifikācijas sadaļa(-as):

X	Produkta nosaukums
X	Produkta apraksts
	Ģeogrāfiskais apgabals
X	Izcelsmes apliecinājums
X	Ražošanas metode
	Saikne
X	Marķējums
X	Valsts prasības

2. Grozījums(-i):

Nosaukums: “Chasselas de Moissac”. Izraudzītais nosaukums ir tas, kurš tiek visvairāk izmantots un ir vispazīstamākais.

Līdz ar to vienu un to pašu produktu vairs nevarēs piedāvāt ar dažādiem nosaukumiem, un tas novērsīs patērētāju apjukumu.

Apraksts: Svaigas vai ilgstoši uzglabājamas galda vīnogas. Ķekars ir lokans, ar vienmērīgu blīvumu, zeltainā krāsā, vismaz 12 cm garš un sver vismaz 100 gramus. Vīnogas nedrīkst būt deformētas, nenogatavojušās, bojātas vai slimas. Ogu apsarme ir saglabājusies, sēklas ogu caurspīdīguma dēļ ir saskatāmas, un ķekaru zari ir tvirti.

Cukura saturs ir 160 g/l vai lielāks, izņemot ārkārtējus klimatiskos apstākļus, kuru rezultātā attiecībā uz konkrētu ražu šo rādītāju var samazināt, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par 150 g/l. Tiek uzskatīts, ka ogas ir nogatavojušās, kad cukura un skābuma attiecība sasniedz vai pārsniedz 25.

Ķekarus obligāti sagatavo — izgraiza un iesaiņo.

Produkta apraksts ir vienkāršots un precizēts, izskaužot subjektīvākos terminus un tādējādi mazinot atšķirīgas interpretācijas risku.

Izcelsmes apliecinājums: Vīnogas tiek uzraudzītas no to vākšanas līdz iesaiņošanai.

Vīnogas iegūst tikai no attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošiem vīnkoku audzēšanai izmantotiem zemes gabaliem, kurus apstiprinājuši INAO dienesti un neatkarīgi eksperti. Attiecībā uz vīnkoku stādījumiem jāievēro zemes gabalu atrašanās vietai atbilstīgie ģeogrāfiskie/pedoloģiskie/klimata kritēriji. Visus prasībām atbilstīgos vīnkoku stādījumus reģistrē INAO dienesti.

Uz aizsargātu nosaukumu var pretendēt tikai minētajos vīnkoku stādījumos audzētas vīnogas.

Papildus tam katrs ražotājs aizpilda ikgadēju paziņojumu par piemērotību, ko iesniedz INAO dienestiem. Šajā paziņojumā tiek ietverta apņemšanās ievērot aizsargātajam nosaukumam piemērojamos ražošanas nosacījumus un ir norādīti dati par zemes gabaliem, kuri attiecīgajā ražas gadā paredzēti ACVN “Chasselas de Moissac” audzēšanai.

Šis dokuments dod iespēju noteikt, kuros zemes gabalos ir audzēts ACVN produkts, un cita starpā kontrolēt to lauksaimniecisko ražību.

Katram ražotājam jāuztur reģistrs, kurā attiecībā uz katru dienu jānorāda dati par vīnogu piegādi izgriešanas un iesaiņošanas ceham un dati par iesaiņoto vīnogu izvešanu. Reģistrā norāda novāktos daudzumus un attiecīgos zemes gabalus, atsevišķi nodalot ilgstošā uzglabāšanā nodotos daudzumus, un iesaiņoto paku skaitu pa attiecīgajiem paku veidiem, no ilgstoši uzglabātām vīnogām sagatavotās pakas un izmantoto identifikācijas zīmju numurus. Tiek nodrošināta šā reģistra pieejamība par kontroli atbildīgajiem darbiniekiem.

Produkta analītiskās un organoleptiskās pārbaudes veic, izlases veidā ņemot paraugus no iesaiņotajām partijām. Pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai ar aizsargātu nosaukumu “Chasselas de Moissac” pārdošanai paredzētie produkti ir kvalitatīvi un tipiski.

Visi vīnogu pārdošanai izmantotie iepakojumi ir identificējami pēc “Chasselas de Moissac” īpašās identifikācijas zīmes, kuru apstiprinājuši INAO dienesti.

Ražošanas metode: Apstiprinātos vīnkoku stādījumos izaugušās vīnogas novāc, sagatavo un iesaiņo attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ir atļauta tikai Chasselas B šķirne. Vīnkokus veido, izmantojot vienas pastatņu rindas vai divu pastatņu rindu sistēmu. Kvalitātes nodrošināšanas nolūkā ikvienā jaunā stādījumā blīvumu un atstatumu pielāgo atkarībā no vīnkoku veidošanas sistēmas (vienas pastatņu rindas sistēmā — blīvums vismaz 3 300 stādu uz hektāru un maksimālais atstatums starp rindām 3 m, bet divu pastatņu rindu sistēmā — blīvums vismaz 2 500 stādu uz hektāru un maksimālais atstatums starp rindām 3,5 m). Kārtībai, kādā nodrošina blīvumu un atstatumu, jāatbilst dekrēta par ACVN “Chasselas de Moissac” 5. panta prasībām.

Atļautie apgriešanas veidi ir apgriešana, atstājot vienu vai divus pamatzarus. Pumpuru skaits uz hektāru vienas pastatņu rindas sistēmā nedrīkst pārsniegt 55 000, bet divu pastatņu rindu sistēmā — 60 000. “Ķekaru izkārtošana”, kas nozīmē nodrošināt, lai attiecīgā stāda ķekari būtu izkārtoti brīvi un labi vēdinātos, ir obligāta. Tā palīdz nodrošināt vīnogu optimālu nobriešanu.

Jaunu vīnkoku saražotās vīnogas var pretendēt uz cilmes vietas nosaukumu tikai no otrā gada pēc gada, kurā notikusi stādīšana, ja tā veikta līdz 1. augustam.

Pēc noziedēšanas ir pieļaujama apūdeņošana bez mēslojuma.

ACVN “Chasselas de Moissac” audzēšanai paredzēto apstiprināto zemes gabalu ražību nosaka divos līmeņos (uz saimniecību un uz zemes gabalu): saimniecības maksimālā vidējā kopējā ražība — 14 t/ha, saimniecības maksimālā vidējā ACVN ražība — 13 t/ha, zemes gabala maksimālā kopējā ražība — 16 t/ha. Tomēr ārkārtēju klimatisko apstākļu gadījumā attiecībā uz konkrētu ražu zemes gabala maksimālo kopējo ražību var mainīt, taču tā nedrīkst pārsniegt ražības robežu, kas ir 18 t/ha, un nedrīkst mainīties saimniecības vidējā ražība. Šo atkāpi viena ražas gada laikā nekādā gadījumā nedrīkst apvienot ar atkāpi attiecībā uz cukura saturu.

Vīnogas novāc ar rokām, vairākos piegājienos.

Vīnogas var nodot ilgstošai uzglabāšanai, ja novākšanas laikā ir izkniebtas bojātās ogas un vīnogas ātri nogādātas uzglabāšanas vietā tādos traukos, kas ļauj saglabāt produkta īpašības. Šīs neizgraizītās vīnogas tūlīt pēc piegādes uzglabāšanas vietā ātri atdzesē un pēc tam, hermētiski iesaiņotas, nodod ilgstošai uzglabāšanai dzesētavā, kurā tiek kontrolēts spiediens, temperatūra un mitrums. Šīs vīnogas nevar laist apgrozībā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Chasselas de Moissac” pēc 31. janvāra gadā, kurš seko attiecīgās ražas gadam.

Posmā no vīnkoku ražas novākšanas līdz piegādei izgriešanas un iesaiņošanas ceham vīnogas, ieskaitot ilgstošai uzglabāšanai paredzētās, transportē attiecīgos apstākļos, lai pienācīgi saglabātu produkta īpašības, jo īpaši ogu apsarmi.

Ķekarus, ieskaitot ilgstoši uzglabātos, sagatavo izgriešanas un iesaiņošanas cehā. Ķekaru saudzīgi izgraiza, atbrīvojoties no nederīgajām ogām. Sagatavotajiem ķekariem jāatbilst vīnogu aprakstam.

Ikviena ražotāja rīcībā jābūt izgriešanas un iesaiņošanas ceham un attiecīgā gadījumā, ja tiek izmantota ilgstoša uzglabāšana, — attiecīgajām iekārtām.

Visi šie noteikumi ir, no vienas puses, līdz šim izmantotās un iepriekš noteikumos neiekļautās prakses konkretizēšana un, no otras puses, atspoguļo pieteikuma iesniedzējas grupas vēlmi precizēt aizsargātā nosaukuma produkta specifikācijas nepilnīgos punktus.

Marķējums: Uz katra atsevišķa iepakojuma ir:

aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Chasselas de Moissac”, kas uzdrukāts ar vismaz tikpat liela izmēra burtiem kā uzraksts ar lielākajiem burtiem,

norāde “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” (“Appellation d'origine contrôlée”) vai “ACVN” (“AOC”).

ražotāja nosaukums.

Katram atsevišķam iepakojumam ir identifikācijas sistēma, kas ietver kārtas numuru un ko apstiprinājuši INAO dienesti un izplata šā institūta apstiprināta struktūra. Šo identifikācijas sistēmu var izmantot kā marķējuma apliecinājumu.

Papildus marķējumam arī pavaddokumentos un rēķinos jābūt norādītam cilmes vietas nosaukumam “Chasselas de Moissac” un norādei “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” (“Appellation d'origine contrôlée”) vai “ACVN” (“AOC”).

Valsts prasības: Dekrēts par ACVN “Chasselas de Moissac”.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHASSELAS DE MOISSAC”

EK Nr.: FR/PDO/117/0140/02.10.2003

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Institut National des Appellations d'Origine

Adrese:

51, rue d'Anjou

F-75008 Paris

Tālr.:

(33) 153 89 80 00

Fakss:

(33) 142 25 57 97

E-pasta adrese:

info@inao.gouv.fr

2. Grupa:

Nosaukums:

Syndicat de défense du Chasselas de Moissac AOC

Adrese:

1, promenade Sancert

F-82200 Moissac

Tālr.:

(33) 563 04 01 78

Fakss:

(33) 563 04 11 21

E-pasta adrese:

—

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Chasselas de Moissac”

4.2. Apraksts: Svaigas vai ilgstoši uzglabājamas galda vīnogas. Ķekars ir lokans, ar vienmērīgu blīvumu, zeltainā krāsā, vismaz 12 cm garš un sver vismaz 100 gramus. Vīnogas nedrīkst būt deformētas, nenogatavojušās, bojātas vai slimas. Ogu apsarme ir saglabājusies, sēklas ogu caurspīdīguma dēļ ir saskatāmas, un ķekaru zari ir tvirti.

Ķekarus obligāti sagatavo — izgraiza un iesaiņo.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Le Bas Quercy, tas ir, dažas Tarn-et-Garonne un Lot departamenta teritorijas.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Vīnogas tiek uzraudzītas no to vākšanas līdz iesaiņošanai.

Uz aizsargātu nosaukumu var pretendēt tikai minētajos vīnkoku stādījumos audzētas vīnogas.

Šis dokuments dod iespēju noteikt zemes gabalus, kas attiecīgajā ražas gadā izmantoti ACVN produktu audzēšanai, un cita starpā kontrolēt to lauksaimniecisko ražību.

Visi vīnogu pārdošanai izmantotie iepakojumi ir identificējami pēc “Chasselas de Moissac” īpašās identifikācijas zīmes, kuru apstiprinājuši INAO dienesti.

4.5. Ražošanas metode: Apstiprinātos vīnkoku stādījumos izaugušās vīnogas novāc, sagatavo un iesaiņo attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Jaunu vīnkoku saražotās vīnogas var pretendēt uz cilmes vietas nosaukumu tikai no otrā gada pēc gada, kurā notikusi stādīšana, ja tā veikta līdz 1. augustam.

Pēc noziedēšanas ir pieļaujama apūdeņošana bez mēslojuma.

Vīnogas novāc ar rokām, vairākos piegājienos.

Ikviena ražotāja rīcībā jābūt izgriešanas un iesaiņošanas ceham un attiecīgā gadījumā, ja tiek izmantota ilgstoša uzglabāšana, — attiecīgajām iekārtām.

Pēc tam, kad ķekari ir izgraizīti, tos tūlīt iesaiņo attiecīgā iepakojumā, lai saglabātu produkta īpašības un kvalitāti. Tādējādi vīnogas tiek pakļautas mazākajam iespējamajam skaitam darbību un tiek saglabāta ogu apsarme. Saiņošanu veic īpašos izgriešanas un iesaiņošanas cehos, kas atrodas tuvu novākšanas vietai. Tādējādi, saiņošanu veicot attiecīgajā apgabalā, tiek ne tikai saglabātas produkta īpašības, bet arī nodrošināta labāka izsekojamība. Turklāt tiek novērsta vīnogu bojāšanās vai sajaukšana ar citām vīnogām.

4.6. Saikne: Le Bas Quercy ir raksturīgas īpašas ģeoloģiskās, agroloģiskās un klimatiskās iezīmes. Zemes gabalu dalīšanas rezultātā Chasselas audzēšanai tiek atvēlētas piemērotākās augsnes — smilšmāla smilšainas un ūdenscaurlaidīgas augsnes un atkaļķotas mālsmilts augsnes. Vīnogu pienācīgu nogatavošanos nodrošina klimatiskie apstākļi — niecīgas temperatūru svārstības un jo īpaši ilgstošie laba laika periodi rudenī.

Šo vīnogu audzēšanai ir piemēroti vēl divi citi augsnes veidi: pirmkārt, melnas vai pelēkas akmeņainas plato augsnes ar pietiekamu dziļumu un, otrkārt, pietiekami plašu ieleju nogāžu mālaini kaļķaini nobirumi.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Institut National des Appellations d'Origine

Adrese:

51, Rue d'Anjou

F-75008 Paris

Tālr.:

(33) 153 89 80 00

Fakss:

(33) 142 25 57 97

E-pasta adrese:

info@inao.gouv.fr

Nosaukums:

D.G.C.C.R.F

Adrese:

59, Bd V. Auriol

F-75703 Paris Cedex 13

Tālr.:

(33) 144 87 17 17

Fakss:

(33) 144 97 30 37

E-pasta adrese:

C3@dgccrf.finances.gouv.fr

4.8. Marķējums: Uz katra atsevišķa iepakojuma ir:

aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Chasselas de Moissac”, kas uzdrukāts ar vismaz tikpat liela izmēra burtiem kā uzraksts ar lielākajiem burtiem,

norāde “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” (“Appellation d'origine contrôlée”) vai “ACVN” (“AOC”),

ražotāja nosaukums.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 43

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 16. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 043/01	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 043/02	Euro maiņas kurss	3

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 043/03	Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 043/04	Paziņojums par to, ka tiek sākta antidempinga procedūra attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu dzelzs vai neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stieples un dzīslas) importu	9

2008/C 043/05	Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, svecīšu un līdzīgu ražojumu importu	14

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 043/06	Valsts atbalsts — Čehijas Republika — Valsts atbalsts C 3/08 (ex NN 102/05) — Kompensācija Dienvidmorāvijas autobusu uzņēmumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu — Aicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	19

2008/C 043/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5049 — Goldmann Sachs/Colony Capital/BUT) ( 1 )	27

2008/C 043/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5034 — Montagu/GIP/Biffa) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	28

2008/C 043/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4999 — Heineken/Scottish & Newcastle assets) ( 1 )	29

2008/C 043/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4921 — CDC/Groupe Moniteur/AchatPublic.Com) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	30

	CITI AKTI
	Komisija
2008/C 043/11	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	31

Lēmuma pieņemšanas datums	5.12.2007.
Atbalsta Nr.	NN 70/07
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	North-East England
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Rescue aid to Northern Rock
Juridiskais pamats	Ad-hoc, Bank of England Acts 1694-1998
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana
Atbalsta forma	Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem, Garantija
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	17.9.2007.-17.3.2008.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	HM Treasury; The Governor and Company of the Bank of England
Papildu informācija	—

Lēmuma pieņemšanas datums	14.12.2007.
Atbalsta Nr.	N 656/07
Dalībvalsts	Beļģija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)	Prolongation du régime d'aide pour le transport combiné N 249/04 Verlenging van de steunregeling voor gecombineerd vervoer N 249/04
Juridiskais pamats	Arrêté royal modifiant l'arrêté royal du 30 septembre 2005 relative à la promotion du transport ferroviaire combiné de marchandises Koninklijk besluit tot wijziging van het Koninklijk besluit van 30 september 2005 betreffende de bevordering van het gecombineerde goederenvervoer per spoor
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Atbalsta mērķis	Kombinēto pārvadājumu veicināšana
Atbalsta veids	Tiešā(s) subsīdija(s)
Budžets	EUR 30 miljoni gadā
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	2008
Tautsaimniecības nozares	Kombinētais transports
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Service public fédéral mobilité et transport Federale overheidsdienst Mobiliteit en Vervoer
Cita informācija	—

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4674
JPY	Japānas jēna	157,78
DKK	Dānijas krona	7,4544
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,74780
SEK	Zviedrijas krona	9,3140
CHF	Šveices franks	1,6022
ISK	Islandes krona	98,23
NOK	Norvēģijas krona	7,9255
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,224
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	263,59
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6965
PLN	Polijas zlots	3,5900
RON	Rumānijas leja	3,6445
SKK	Slovākijas krona	33,019
TRY	Turcijas lira	1,7603
AUD	Austrālijas dolārs	1,6189
CAD	Kanādas dolārs	1,4635
HKD	Hongkongas dolārs	11,4454
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8602
SGD	Singapūras dolārs	2,0734
KRW	Dienvidkorejas vons	1 386,77
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2647
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,5396
HRK	Horvātijas kuna	7,2575
IDR	Indonēzijas rūpija	13 456,06
MYR	Malaizijas ringits	4,7272
PHP	Filipīnu peso	59,723
RUB	Krievijas rublis	36,0742
THB	Taizemes bats	46,663
BRL	Brazīlijas reāls	2,5757
MXN	Meksikas peso	15,7900


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ