14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 13. februāris

(2008/C 40/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4586
JPY	Japānas jēna	156,83
DKK	Dānijas krona	7,4557
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,74315
SEK	Zviedrijas krona	9,3493
CHF	Šveices franks	1,6083
ISK	Islandes krona	98,30
NOK	Norvēģijas krona	7,9830
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,480
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	263,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6964
PLN	Polijas zlots	3,5998
RON	Rumānijas leja	3,6410
SKK	Slovākijas krona	33,032
TRY	Turcijas lira	1,7545
AUD	Austrālijas dolārs	1,6251
CAD	Kanādas dolārs	1,4562
HKD	Hongkongas dolārs	11,3782
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8576
SGD	Singapūras dolārs	2,0659
KRW	Dienvidkorejas vons	1 379,84
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2064
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,5019
HRK	Horvātijas kuna	7,2661
IDR	Indonēzijas rūpija	13 506,64
MYR	Malaizijas ringits	4,7237
PHP	Filipīnu peso	59,657
RUB	Krievijas rublis	35,9630
THB	Taizemes bats	46,748
BRL	Brazīlijas reāls	2,5483
MXN	Meksikas peso	15,6953

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/2

---

EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par Norvēģijas atkāpēm no noteikumiem aktā, kas minēts EEZ līguma XXI pielikuma 2. punktā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu, kas īstenota un grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1503/2006

(2008/C 40/02)

Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu, kas pieņemta ar EEZ līguma 1. protokolu un minēta EEZ līguma XXI pielikuma 2. punktā (turpmāk tekstā — “Akts”), izveidoja vienotu sistēmu, lai iegūtu Kopienas īstermiņa statistiku par uzņēmējdarbības ciklu Eiropas Ekonomikas zonā. Akta 13. pantā ir noteikts, ka pārejas laikā var pieļaut atkāpes no tā pielikumos paredzētajiem noteikumiem.

Komisijas 2006. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 1503/2006, ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (turpmāk tekstā — “Regula (EK) Nr. 1503/2006”), ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 37/2007 (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.) ir iestrādāta EEZ līguma XXI pielikuma 2.c punktā. Regula (EK) Nr. 1503/2006 īsteno un groza Aktu attiecībā uz A līdz D pielikumā minētajām mainīgo lielumu definīcijām, kā arī to mērķiem, īpašībām un veidiem, kā aprēķināt attiecīgos rādītājus, kas ir aprakstīti Regulas (EK) Nr. 1503/2006 I pielikumā.

Attiecībā uz pieteikumiem no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EBTA Uzraudzības iestādei ir uzticēts pienākums pieņemt atkāpes saskaņā ar Akta 13. pantu.

Norvēģija ir lūgusi piešķirt atkāpes pirmajiem iesniegtajiem datiem par lielumu D — 310, kā ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1503/2006.

EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar atzinumu, ko sniedza EBTA Valstu statistikas institūtu vadītāju darba grupa, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, ir piešķīrusi šādas atkāpes:

NORVĒĢIJA

Mainīgais lielums	Atkāpes priekšmets	Datu apjoms	Pārejas laika beigas	Pirmais jauno noteikumu pārskata periods	Pirmo datu iesniegšana saskaņā ar jaunajiem noteikumiem
D — 310	Pirmo datu iesniegšana	NACE 60.24	31.12.2006.	Q4.2004	31.12.2006.
		NACE 74.11, 74.7	31.3.2007.	Q1.2005	31.3.2007.
		NACE 64.2	30.6.2007.	Q4.2005	30.6.2007.
		NACE 61.1, 62.1	30.9.2007.	Q1.2006	30.9.2007.
		NACE 72	31.12.2007.	Q2.2006	31.12.2007.
		NACE 63.12	31.3.2008.	Q3.2006	31.3.2008.
		NACE 74.2	30.9.2008.	Q1.2007	30.9.2008.
		NACE 74.12, 74.14	31.12.2008.	Q1.2007	31.12.2008.
		NACE 63.11	30.6.2009.	Q4.2007	30.6.2009.
		NACE 64.11, 64.12	30.9.2009.	Q1.2008	30.9.2009.
		NACE 74.5	31.12.2009.	Q1.2008	31.12.2009.
		NACE 74.3, 74.4, 74.6	30.9.2010.	Q1.2009	30.9.2010.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/3

---

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu un Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu

EBTA Uzraudzības iestādes lēmums necelt iebildumus

(2008/C 40/03)

Pieņemšanas datums:	2007. gada 12. septembris
EBTA valsts:	Norvēģija
Atbalsta Nr.:	Lieta 62756
Nosaukums:	Uz pētniecību balstītu inovāciju centru atbalsta shēmas grozīšana
Mērķis:	Shēmas galvenais mērķis ir veicināt pētniecību, attīstību un inovācijas, veicot šādus pasākumus: — radot zināšanu bāzi, kas mudinās uzņēmumus ieviest inovācijas; — veicinot aktīvas apvienības starp uzņēmumiem, kuri veic pētniecību, un pētniecības iestāžu izpētes grupām; — atbalstot pētniecības grupas, kas darbojas rūpniecības jomā un veic progresīvus pētījumus; kā arī — stimulējot zinātnieku apmācību un uz pētniecību balstītu zināšanu apmaiņu.
Juridiskais pamats:	Valdības baltā grāmata par pētniecību (2005. gads) “Apņemšanās nodarboties ar pētniecību” (St. meld. Nr. 20, 2004–2005) un Izglītības un pētniecības ministrijas gada budžeta dokuments, kas paredzēts Norvēģijas Pētniecības padomei.
Budžets/Ilgums:	NOK 140 miljonu (aptuveni EUR 17 miljoni) gadā/8 gadus.

Lēmuma autentiskais teksts bez konfidenciālas informācijas ir pieejams:

http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/4

---

Norvēģijas iestāžu paziņojums par samazināta elektroenerģijas nodokļa pagarināšanu Finnmark un North Troms reģionam

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu un Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu

EBTA Uzraudzības iestāde ir nolēmusi necelt iebildumus attiecībā uz paziņoto pasākumu

(2008/C 40/04)

Pieņemšanas datums:	2007. gada 10. oktobris
EBTA valsts:	Norvēģija
Lieta Nr.:	62964
Nosaukums:	Samazināts elektroenerģijas nodoklis Finnmark un North Troms reģionam.
Mērķis:	Nodokļa uzlikšana elektroenerģijai, ko galvenokārt izmanto par degvielu aizvietotāju. Elektroenerģijas nodoklim vajadzētu ierobežot elektroenerģijas izmantošanas pieaugumu un veicināt alternatīvo enerģiju izmantošanu noteiktos reģionos. Tā kā uzņēmumiem minētajos reģionos ir grūtības pielāgoties lielākiem nodokļiem, tie vēl aizvien maksā vairāk nekā Direktīvā 2003/96/EK noteiktā minimālā likme, tādējādi tie vēl aizvien mēģina ierobežot elektroenerģijas patēriņu.
Juridiskais pamats:	Norvēģijas parlamenta ikgadējais lēmums par elektroenerģijas nodokli (Stortingets vedtak om forbruksavgift på elektrisk kraft), kā arī noteikumi par akcīzes nodokli (Forskrift om særavgifter).
Budžets:	NOK 70 miljoni, apmēram NOK 350 miljoni laika posmam no 2007. gada līdz 2011. gadam.
Ilgums:	No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Lēmuma autentiskais teksts bez konfidenciālas informācijas ir pieejams:

http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/5

---

Zāles — Tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas EEZ EBTA valstīs 2007. gada pirmajā pusgadā

(2008/C 40/05)

I apakškomiteja par brīvu preču kustību

Atsaucoties uz EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 28. maija Lēmumu Nr. 74/1999, EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta 2007. gada 28. septembra sanāksmē paziņot šādus sarakstus attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam:

I PIELIKUMS	Jaunu tirdzniecības atļauju saraksts
II PIELIKUMS	Atjaunotu tirdzniecības atļauju saraksts
III PIELIKUMS	Pagarinātu tirdzniecības atļauju saraksts
IV PIELIKUMS	Atsauktu tirdzniecības atļauju saraksts

---

---

---

---

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/15

---

Folgo tingrett (Folgo apgabaltiesa) 2007. gada 24. oktobra lūgums EBTA Tiesai, sniegt konsultatīvo atzinumu lietā L'Oréal Norge AS pret Per Aarskog AS un citiem

(Lieta E-9/07)

(2008/C 40/06)

Folgo tingrett (Folgo apgabaltiesa) ar 2007. gada 24. oktobra vēstuli iesniedza EBTA Tiesai lūgumu, kuru EBTA Tiesas kanceleja saņēma 2007. gada 31. oktobrī, par konsultatīvo atzinumu lietā L'Oréal Norge AS pret Per Aarskog AS un citiem, par šādiem jautājumiem:

1)	Vai Padomes Direktīvas 89/104/EEK 7. panta 1. punkts jāsaprot tā, ka preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizkavēt preču importu no trešām valstīm, kas atrodas ārpus EEZ, ja tāds imports tiek veikts bez preču zīmes īpašnieka ziņas?

2)	Vai Direktīvas 89/104/EEK 7. panta 1. punkts jāsaprot, ka starptautisko preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana ir atļauta?

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/16

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5041 — Berkshire Hathaway/Marmon Holdings)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 40/07)

1.

Komisija 2008. gada 7. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Berkshire Hathaway Inc. (“Berkshire”, ASV) Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Marmon Holdings Inc. (“Marmon”, ASV), iegādājoties tā akcijas.

2.	Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Berkshire: daudzprofilu līdzdalības sabiedrība; — Marmon: daudzprofilu līdzdalības sabiedrība.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5041 Berkshire Hathaway/Marmon Holdings uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry J-70 B-1049 Bruxelles/Brussel

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/17

---

Reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

(2008/C 40/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (1) 9. pantam. Komisijai paziņojumi par iebildumiem jāsaņem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

“PIZZA NAPOLETANA”

EK Nr.: IT/TSG/007/0031/09.02.2005

1.   Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese

Nosaukums:	Associazione Verace Pizza Napoletana
Adrese:	Via S. Maria La Nova, 49 — Napoli
Tālrunis:	—
Fakss:	—
E-pasta adrese:	—
Nosaukums:	Associazione Pizzaiuoli Napoletani
Adrese:	Corso S. Giovanni a Teduccio, 55 — Napoli
Tālrunis:	—
Fakss:	—
E-pasta adrese:	—

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Produkta specifikācija

3.1.   Reģistrējamais nosaukums

“Pizza Napoletana”

Reģistrācija tiek pieteikta tikai itāļu valodā.

Norādi “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” un saīsinājumu “GTĪ” uz “Pizza Napoletana” GTĪ logotipa/marķējuma tulko izgatavotājas valsts valodā.

3.2.   Vai nosaukums

X	ir specifisks pats par sevi
	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
X	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4.   Produkta veids

2.3. grupa — Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi.

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Pizza Napoletana” GTĪ ir krāsnī cepts apaļas formas izstrādājums, kura diametrs var būt dažāds (taču nedrīkst pārsniegt 35 cm), ar paaugstinātu malu un vidusdaļā izkārtotām virskārtas sastāvdaļām. Vidusdaļas biezums ir 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ±10 %, bet malas biezums ir 1–2 cm. Picai kopumā jābūt mīkstai, elastīgai un viegli salokāmai četrās daļās.

“Pizza Napoletana” GTĪ ir raksturīga paaugstināta mala zeltainā krāsā, kāda ir krāsnī ceptiem izstrādājumiem, kura gan uzspiežot, gan ēdot ir mīksta; vidusdaļā ir izkārtotas virskārtas sastāvdaļas, un tajā dominē tomātu, kas pilnībā sajaukušies ar eļļu, sarkanā krāsa un atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām — oregano zaļā un ķiploku baltā krāsa, tuvāk vai tālāk kārtotu mocarellas šķēļu baltā krāsa un bazilika lapu zaļā krāsa, kas cepšanas rezultātā var būt kļuvusi vairāk vai mazāk tumša.

Neapoles pica pēc konsistences ir mīksta, elastīga, viegli salokāma; izstrādājumu var viegli sagriezt, un picai ir ļoti izteikta, raksturīga garša, ko rada paaugstinātā mala, kurai ir kārtīgi uzraudzētas un kārtīgi izceptas maizes tipiskā garša, un ko papildina tomātu skābenā garša, attiecīgi oregano, ķiploku vai bazilika aromāts un ceptas mocarellas garša.

Cepšanas procesa beigās picai ir raksturīga, garšīga smarža; tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN vai “Mozzarella” GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, tāpat kā ķiploki un oregano, izdala spēcīgu aromātu un nav apdedzis.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Pizza Napoletana” raksturīgās pamatsastāvdaļas ir “00” tipa mīksto kviešu milti, kam var būt pievienoti “0” tipa milti, alus raugs, dabīgs dzeramais ūdens, mizoti un/vai svaigi tomāti, jūras vai galda sāls un pirmā spieduma olīveļļa. Neapoles picas pagatavošanā var tikt izmantotas arī šādas sastāvdaļas: ķiploki un oregano, “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN, svaigs baziliks un “Mozzarella” GTĪ.

Miltu īpašības ir šādas:

—	:	W	:	220–380
—	:	P/L	:	0,50–0,70
—	:	Absorbcija	:	55–62
—	:	Stabilitāte	:	4–12
—	:	Value index E10	:	max 60
—	:	Falling number	:	300–400
—	:	Lipeklis	:	9,5–11 g %
—	:	Olbaltumvielas	:	11–12,5 g %

“Pizza Napoletana” pagatavošanā ir tikai turpmāk minētie darba posmi, kurus veic vienā un tajā pašā uzņēmumā.

Mīklas sagatavošana

Sajauc miltus, ūdeni, sāli un raugu. Mīklas mīcītājā ielej litru ūdens, izšķīdina 50–55 g jūras sāls, pievieno 10 % no kopējā paredzētā miltu daudzuma, iejauc 3 g alus rauga, ieslēdz mīklas mīcītāju un pamazām pievieno 1,8 kg miltu (W 220–380), kamēr tiek panākta vēlamā konsistence, kuru definē kā “mīklas gatavības punktu”. Šai operācijai jāilgst 10 minūtes.

Mīklas mīcītājā (vēlams ar dakšu) mīkla lēni jāmīca 20 minūtes, kamēr tiek iegūta kompakta, viengabalaina masa. Lai iegūtu optimālu mīklas konsistenci, ļoti svarīgi ir tas, cik daudz ūdens milti spēj absorbēt. Pieskaroties mīklai, tā nedrīkst pielipt, bet tai jābūt mīkstai un elastīgai.

Turpmāk norādītas mīklas īpašības; katra parametra pielaide ir ±10 %.

—	:	Fermentācijas temperatūra	:	25 °C
—	:	Beigu pH līmenis	:	5,87
—	:	Kopējais titrētais skābums	:	0,14
—	:	Blīvums	:	0,79 g/cm3 (+34 %)

Mīklas raudzēšana

Pirmais posms. Pēc izņemšanas no mīklas mīcītāja mīklu izliek uz picērijas darba virsmas, kur mīklai jāguļ divas stundas; mīkla jāapsedz ar mitru drānu, lai tā no ārpuses nesacietētu un lai, iztvaikojot iekšējam mitrumam, veidotos tāda kā garoziņa. Pēc tam, kad mīkla raudzēta divas stundas, veido klaipiņus, un to drīkst darīt vienīgi ar rokām un vienīgi picērists (pizzaiolo). No uzrūgušās mīklas ar lāpstiņu uz darba virsmas nogriež gabalu, kuram piešķir klaipiņa formu. “Pizza Napoletana” gatavošanai klaipiņiem jābūt 180–250 g smagiem.

Raudzēšanas otrais posms. Kad izveidoti klaipiņi, tos pārtikas kastēs četras līdz sešas stundas raudzē otrreiz. Šo mīklu, kuru glabā istabas temperatūrā, var izmantot nākamo sešu stundu laikā.

Klaipiņu veidošana

Pēc raudzēšanas posma klaipiņu izņem no kastes ar lāpstiņu un novieto uz picērijas darba virsmas, uz kuras plānā kārtiņā izkaisīti milti, lai klaipiņš nepieliptu pie darba virsmas. Tad picērists veido mīklas disku, ar abu roku pirkstiem spiežot uz mīklas piku virzienā no centra uz ārpusi un to vairākas reizes apgriežot otrādi; diska vidusdaļas biezums nedrīkst pārsniegt 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ±10 %, bet malas biezums nedrīkst pārsniegt 1–2 cm, un tādējādi veidojas paaugstināta mala.

“Pizza Napoletana” GTĪ pagatavošanā nav atļauts nekāds cits gatavošanas veids, jo īpaši mīklas ruļļa un/vai mehāniskās preses veida iekārtu izmantošana disku veidošanai.

Virskārta

Neapoles picai pārējās sastāvdaļas pievieno šādi:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 70–100 g sasmalcinātu mizotu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	tādā pašā veidā uzkaisa nedaudz oregano;

—	nomizotu ķiploka daiviņu sagriež mazās šķēlītēs un liek uz tomātiem;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Vai:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 60–80 g sagrieztu mizotu tomātu un/vai mazu, svaigu, sagrieztu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN, kas sagriezta šķēlēs;

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Vai:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 60–80 g sasmalcinātu mizotu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g “Mozzarella” GTĪ, kas sagriezta šķēlēs;

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Cepšana

Sagatavoto picu picērists ar rotējošu kustību, pakaisot nedaudz miltu, pārceļ uz koka (vai alumīnija) lizes un pēc tam picu ar ātru grūdienu uzslidina uz krāsns cepamās virsmas tā, lai nenotecētu virskārta. “Pizza Napoletana” GTĪ cep vienīgi malkas krāsnī, kurā cepšanas temperatūra sasniedz 485 °C, kas ir absolūti nepieciešama, lai iegūtu “Pizza Napoletana” GTĪ.

Picēristam jākontrolē picas cepšanās, ar metāla lizi paceļot vienu picas pusi un pagriežot to pret uguni, taču visu laiku izmantojot krāsns cepamās virsmas sākotnējo zonu, lai novērstu to, ka temperatūras atšķirību dēļ pica apdeg. Svarīgi, lai pica visā apkārtmērā būtu izcepta vienādi.

Kad cepšana beigusies, picērists ar to pašu metāla lizi izņem picu no krāsns un uzliek uz šķīvja. Picu cep ne ilgāk par 60–90 sekundēm.

Pēc cepšanas picai ir šādas iezīmes: tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN vai “Mozzarella” GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, kā arī ķiploki un oregano izdala spēcīgu aromātu un nav apdeguši.

—	:	Cepšanas temperatūra uz krāsns cepamās virsmas	:	aptuveni 485 °C
—	:	Temperatūra krāsns velvē	:	aptuveni 430 °C
—	:	Cepšanas ilgums	:	60 līdz 90 sekundes
—	:	Temperatūra, kādu sasniedz mīkla	:	60 līdz 65 °C
—	:	Temperatūra, kādu sasniedz tomāti	:	75 līdz 80 °C
—	:	Temperatūra, kādu sasniedz eļļa	:	75 līdz 85 °C
—	:	Temperatūra, kādu sasniedz mocarella	:	65 līdz 70 °C

Uzglabāšana

Neapoles picu vēlams ēst uzreiz pēc tās izņemšanas no krāsns tajā pašā picērijā, kur tā pagatavota. Tomēr, ja picu nepatērē pagatavošanas vietā, to nedrīkst sasaldēt vai iepakot vakuumā, lai pārdotu vēlāk.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums

Pamatelementu, kas nosaka attiecīgā produkta specifiskumu, ir daudz, un tie ir tieši saistīti ar darbību ilgumu un metodēm, kā arī ar izgatavotāja prasmi un pieredzi.

Konkrēti, “Pizza Napoletana” pagatavošanas procesā ir šādi raksturīgie elementi: mīklas mīcīšana, mīklas elastīgums un raudzēšanas specifiskums (divi posmi, kuros jāievēro īpaši temperatūras un ilguma nosacījumi); klaipiņu sagatavošana un to formas panākšana; darbības ar uzraudzēto mīklu un diska veidošana; krāsns sagatavošana un cepšanas parametri (ilgums/temperatūras), krāsns īpašības attiecībā uz to, ka tā drīkst būt vienīgi malkas krāsns.

Jāuzsver, ka īpaša nozīme ir, piemēram, otrajai raudzēšanai, darba paņēmieniem un rīkiem, proti, krāsnij, kurai obligāti jābūt ar malku kurināmai, un lizēm.

Pēc otrās raudzēšanas klaipiņš salīdzinājumā ar pirmo posmu iegūst lielāku apjomu un mitrumu. Spēks, kas tiek pielikts, spiežot ar abu roku pirkstiem, izraisa mīklas porās esošā gaisa virzīšanos no diska centra uz malu, un sāk veidoties picas paaugstinātā mala. Šis paņēmiens ir viena no “Pizza Napoletana” GTĪ pamatiezīmēm, jo diska malu pacelšana nodrošina, ka visas virskārtas sastāvdaļas paliek uz diska. Lai panāktu, ka klaipiņš iegūst lielāku diametru, picērists sagatavošanu turpina, ar abām rokām mīklu paceļot augšā, labo roku turot 45–60 grādu leņķī attiecībā pret darba virsmu. Uz tās uzliek mīklas disku, kura griešanos panāk ar sinhronām kreisās rokas kustībām.

Turpretī citi sagatavošanas veidi, jo īpaši ar mīklas rulli vai mehāniskās preses veida iekārtu disku veidošanai, nenodrošina mīklas porās esošā gaisa viendabīgu pārvietošanos virzienā uz ārmalu tā, lai izveidotos viscaur viendabīgs mīklas disks. Tādā veidā diska vidū veidojas slāņaina mīklas zona, kuras slāņus atdala gaiss. Līdz ar to, izmantojot minētos instrumentus, picai pēc cepšanas nebūs tipiskās paaugstinātās malas, kas ir viena no “Pizza Napoletana” GTĪ pamatiezīmēm.

Papildus tam Neapoles metode paredz, ka pēc tam, kad picērists sagatavojis trīs līdz sešus mīklas diskus ar attiecīgo virskārtu, viņš picu prasmīgi, ar precīzām un ātrām roku kustībām pārvieto no darba virsmas uz lizes tā, lai pica nezaudētu savu sākotnējo apaļo formu (picērists picu pavelk ar abām rokām un, pagriežot picu par aptuveni 90° ap tās asi, novieto uz piemērotas lizes). Picērists uz lizes uzkaisa nedaudz miltu, lai picu no lizes varētu viegli ieslidināt krāsnī. Šo darbību veic ar strauju grūdienu, lizi turot 20–25° leņķī attiecībā pret krāsns pamatni, un to darot tā, ka no picas nenoslīd tās virskārta.

Metodes, kas atšķiras no iepriekš aprakstītās, neder, jo, picu tieši paņemot no darba virsmas ar lizi, cepšanai sagatavotā pica var izjukt.

“Pizza Napoletana” cepšanas procesā un kvalitātes ziņā izšķiroša nozīme ir malkas krāsnij. Lai izdotos tradicionālā “Pizza Napoletana”, ir absolūti svarīgi šīs krāsns tehniskie parametri. Neapoles picu krāsnij ir tufa ķieģeļu pamats, uz kura tiek veidota apaļa cepamā virsma (it. — sole), savukārt virs tās tiek būvēts kupols. Krāsns velve ir no karstumizturīga materiāla, lai kavētu karstuma izkliedēšanos. Lai pica labi izceptos, ir ļoti svarīgi, kādi ir krāsns daļu samēri. Šīs krāsns īpašā iezīme ir tās cepamās virsmas laukums, ko veido četras siltumatstarojošas apļveida zonas. Picērists picu paceļ ar tērauda un/vai alumīnija lizi un nes uz krāsni, kur to novieto uz pamatnes un pagriež par 180°, turklāt, picu griežot, to novieto atpakaļ tajā pašā vietā, lai tās apakša būtu tajā pašā temperatūrā kā iepriekš, ko samazina picai cepoties absorbētais karstums.

Ja picu pārvietotu citā vietā, tur būtu sākotnējā temperatūra, kuras rezultātā picas apakša apdegtu.

Visas šīs specifiskās iezīmes rada gaisa kameras efektu un nodrošina gatavā izstrādājuma — “Pizza Napoletana” — vajadzīgo izskatu un to, ka pica ir mīksta un kompakta, ar paaugstinātu malu, uzpūtušos mīklu, īpaši mīksta un viegli salokāma četrās daļās. Jāuzsver, ka nevienam citam līdzīgam produktam, kuru pagatavošanas metodes atšķiras no aprakstītajām, nevar nodrošināt tādas pašas vizuālās, garšas un smaržas īpašības kā “Pizza Napoletana”.

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

Neapoles pica ir radusies laika posmā no 1715. līdz 1725. gadam. Orias pilsētā dzimušais Vincenzo Corrado, kas bija prinča Emanuele di Francavilla galvenais pavārs, traktātā par Neapoles izplatītākajiem ēdieniem rakstīja, ka tomātus izmanto picu pagatavošanai un kā piedevu pie makaroniem, tādējādi minot divus produktus, kuri savulaik palīdzēja kaldināt Neapoles slavu un šīs pilsētas vietu kulinārijas vēsturē. Ar minēto atsauci tiek saistīta “Pizza Napoletana” — mīklas diska ar tomātiem — oficiālā dzimšana.

Ir daudz vēsturisku dokumentu, kuri apliecina to, ka šis kulinārijas izstrādājums radies Neapolē. Piemēram, rakstnieks Franco Salerno apgalvo, ka šis izstrādājums ir viens no ievērojamākajiem Neapoles kulinārijas izgudrojumiem.

Neapoles pica īpaši minēta pat itāliešu valodas vārdnīcās un enciklopēdijā Treccani. Turklāt vārdkopa “Neapoles pica” minēta daudzos literāros darbos.

Nav šaubu, ka pirmās picērijas parādījās Neapolē, kur līdz pat XX gadsimta vidum šis izstrādājums bija dabūjams vienīgi šajā pilsētā un tās picērijās. Pilsētā kopš XVIII gadsimta darbojās vairāki iestādījumi, ko dēvēja par pizzeria. Ziņas par šīm picērijām nonāca līdz Neapoles karalim Ferdinand de Bourbon, kurš, lai nogaršotu šo tradicionālo Neapoles ēdienu, pārkāpa galma etiķeti un apmeklēja vienu no slavenākajām picērijām. No tā brīža pizzeria kļuva par modes lietu, par vietu, kur gatavo vienīgi pizza. Neapoles populārākās un slavenākās picas bija Marinara (rašanās datums — 1734. gads) un Margherita (radusies 1796.–1810. gadā). Kad 1889. gadā Neapoli apciemoja Itālijas karaliene, Margherita picu viņai pasniedza tieši picas virskārtas (tomāti, mocarella un baziliks) krāsu dēļ, jo tās atgādina Itālijas karoga krāsas.

Laika gaitā picērijas parādījās visās Itālijas pilsētās un pat citās valstīs. Tomēr, lai gan tās neatradās Neapolē, tās vienmēr savā darbībā minēja “Pizza Napoletana” vai izmantoja kādu apzīmējumu, kas kaut kādā veidā norādītu uz saikni ar Neapoli, kur šis izstrādājums ir spējis saglabāt savu autentiskumu nu jau teju 300 gadu.

1984. gada maijā Neapoles picēristi sagatavoja konspektīvu produkta specifikāciju, kuru parakstīja visu amata brāļu vārdā un kuru oficiāli reģistrēja Neapoles notārs Antonio Carannante.

Gadsimtu gaitā termins “Pizza Napoletana” ir tādā mērā izplatījies arī ārpus Eiropas, īpaši Centrālamerikā un Dienvidamerikā (Meksikā un Gvatemalā) un Āzijā (Taizemē un Malaizijā), ka šo izstrādājumu visur pazīst kā “Pizza Napoletana”, lai gan dažkārt cilvēkiem nav ne mazākās jausmas, kur tieši atrodas Neapoles pilsēta.

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei

Attiecībā uz “Pizza Napoletana” GTĪ paredzētās pārbaudes ir šādas:

pārbaude uzņēmumos mīklas mīcīšanas, raudzēšanas un gatavošanas posmā, pārliecinoties, ka aprakstītie posmi tiek īstenoti pareizi un pareizajā kārtībā; uzņēmuma kritisko punktu rūpīga kontrole; izejvielu atbilstības pārbaude, ņemot vērā specifikācijās noteikto; pārbaude attiecībā uz to, vai izmantojamās izejvielas tiek pareizi glabātas un vai gatavā izstrādājuma īpašības atbilst tam, kas noteikts šajā produkta specifikācijā.

3.10.   Logotips

Saīsinājumu GTĪ un norādes “Garantēta tradicionālā īpatnība” un “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” tulko izgatavotājas valsts oficiālajās valodās.

Neapoles picas logotips ir šāds: horizontāls ovāls baltā krāsā ar gaiši pelēku kontūru, ar ko domāts šķīvis, uz kura tiek pasniegta pica, kas ir attēlota reālistiski, tomēr vienlaikus ir stilizēta, pilnībā ievērojot tradīcijas un attēlojot tādas klasiskās sastāvdaļas kā tomāti, mocarella, bazilika lapas un olīveļļas līnija.

Zem šķīvja attēlota zaļa maliņa, kas atgādina ēnu un kopā ar citām krāsām izceļ izstrādājuma itāļu karoga krāsas.

Nedaudz aizsedzot šķīvi, uz kura uzlikta pica, attēlots sarkans taisnstūris ar noapaļotiem stūriem, uz kura ir uzraksts “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” (“PIZZA NAPOLETANA” STG) ar baltiem burtiem ar melnu kontūru un zaļu ieslīpu ēnu ar baltu kontūru. Virs šā uzraksta nedaudz pa labi novirzīts ir uzraksts “Garantēta tradicionālā īpatnība” (“Specialità Tradizionale Garantita”), kas veidots ar mazākiem un cita šrifta burtiem baltā krāsā. Apakšā tādā pašā šriftā kā uzrakstam “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” ir centrēts uzraksts “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” (“Prodotta Secondo la Tradizione napoletana”) ar mazākiem baltiem burtiem ar melnu kontūru.

Uzraksts	Šrifts
PIZZA NAPOLETANA STG	Varga
Specialità Tradizionale Garantita	Alternate Gothic
Prodotta secondo la Tradizione napoletana	Varga

Picas krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Maliņas gaiši bēšais	466	11	24	43	0 %
Tomātu mērces pamata sarkanais	703	0 %	83	65	18
Bazilika lapas	362	76	0 %	100	11
Bazilika lapu dzīslas	562	76	0 %	100	11
Tomātu sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Olīveļļas līnija	123	0 %	31	94	0 %
Mocarella	600	0 %	0 %	11	0 %
Atspīdumi uz mocarellas	5807	0 %	0 %	11	9

Grafiskās daļas un burtu krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Ovālā šķīvja malas pelēkais	P. Grey — 3CV	0 %	0 %	0 %	18
Ovālā šķīvja ēnas zaļais	362	76	0 %	100	11
Taisnstūra (ar noapaļotiem stūriem) sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Uzraksta “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Garantēta tradicionālā īpatnība” baltais		0 %	0 %	0 %	0 %

4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

4.1.   Nosaukums un adrese

Nosaukums:	Certiquality SRL
Adrese:	Via Gaetano Giardino, 4 I-20123 Milano
Tālrunis:	—
Fakss:	—
E-pasta adrese:	—
Publiska	X Privāta
Nosaukums:	DNV Det Norske Veritas Italia
Adrese:	Centro Direzionale Colleoni Viale Colleoni, 9 Palazzo Sirio 2 I-20041 Agrate Brianza (MI)
Tālrunis:	—
Fakss:	—
E-pasta adrese:	—
Publiska	X Privāta
Nosaukums:	IS.ME.CERT.
Adrese:	Via G. Porzio Centro Direzionale Isola G1 I-80143 Napoli
Tālrunis:	—
Fakss:	—
E-pasta adrese:	—
Publiska	X Privāta

4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Visas trīs iepriekš minētās pārbaudes institūcijas veic dažādas pārbaudes attiecīgajās valsts teritorijas daļās.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/26

---

Atzinums par pieprasījumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam — Termiņa pagarināšana

Dalībvalsts iesniegts pieprasījums

(2008/C 40/09)

Komisija 2008. gada 17. janvārī saņēma pieprasījumu atbilstoši 30. panta 4. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1).

Šis pieprasījums, ko iesniegusi Itālijas Republika, attiecas uz ekspreskurjera pakalpojumiem šajā valstī. Pieprasījums ir publicēts OV C 29, 1.2.2008., 18. lpp. Sākotnējais termiņš beidzas 2008. gada 18. aprīlī.

Ņemot vērā to, ka Komisijas dienestiem ir nepieciešams iegūt un izanalizēt papildu informāciju, un saskaņā ar 30. panta 6. punkta trešo teikumu Komisijas rīcībā esošais laika periods lēmuma pieņemšanai attiecībā uz šo pieprasījumu ir pagarināts par vienu mēnesi.

Tādējādi galīgais termiņš beidzas 2008. gada 18. maijā.

---

(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/27

---

Labojums Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 25, 2008. gada 30. janvāris )

(2008/C 40/10)

Satura rādītājā:

tekstu:

lasīt šādi:

1. lappusē, virsrakstā:

tekstu:

lasīt šādi:

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 40/27

---

Labojums uzaicinājumā sniegt priekšlikumus valstu tiesniešu macībām EK konkurences tiesību aktu jautājumos un tiesiskajai sadarbībai starp valstu tiesnešiem

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 310, 2007. gada 20. decembris )

(2008/C 40/11)

31. lappusē pēdējā rindā:

tekstu:

lasīt šādi:

---