ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 315
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
50. sējums
2007. gada 22. decembris
|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
50. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Informācija |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
|
Eiropas Kopienu Tiesa |
|
|
2007/C 315/01 |
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
|
|
|
LV |
|
IV Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
Eiropas Kopienu Tiesa
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/1 |
(2007/C 315/01)
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
|
|
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu |
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Eiropas Kopienu Tiesa
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/2 |
Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 13. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija
(Lieta C-507/03) (1)
(Publiskais iepirkums - EKL 43. un 49. pants - Direktīva 92/50/EEK - Publiskā iepirkuma piešķiršana Īrijas pasta pakalpojumu sniedzējam An Post, iepriekš nepublicējot paziņojumu par to - Noteiktas pārrobežu intereses - Pārskatāmība)
(2007/C 315/02)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — K. Lūiss [X. Lewis] un K. Vīdners [K. Wiedner], Dž. Flinns [J. Flynn], QC)
Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — D. O'Hagans [D. O'Hagan], E. Regans [E. Regan] un B. O'Mūrs [B. O'Moore], SC, K. O'Tūls [C. O'Toole], barrister)
Lietas dalībnieces, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji — J. Molde [J. Molde] un A. Jakobsens [A. Jacobsen]), Francijas Republika (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues], D. Petraušs [D. Petrausch] un S. Ramē [S. Ramet]), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster], K. Viselsa [C. Wissels] un P. van Ginnekens [P. van Ginneken]), Somijas Republika (pārstāve — A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski])
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. un 49. panta pārkāpums — Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Lēmums par publiskā iepirkuma piešķiršanu, iepriekš nepublicējot paziņojumu par to — Līgums, kas piešķirts Īrijas pasta pakalpojumu sniedzējam (An Post), saskaņā ar kuru personas, kurām ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, var saņemt minētos pabalstus pasta nodaļās
Rezolutīvā daļa
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/2 |
Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 23. oktobrī — Polijas Republika/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-273/04) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Padomes Lēmums 2004/281/EK - Kopējā lauksaimniecības politika - Akts, kas attiecas uz pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem - Pielāgošana - Nediskriminācijas principa pārkāpums)
(2007/C 315/03)
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji — T. Novakovskis [T. Nowakowski] un E. Osņecka-Tamecka [E. Ośniecka Tamecka], M. Špunars [M. Szpunar], B. Majčina [B. Majczyna], K. Rokicka [K. Rokicka] un I. Ņemirka [I. Niemirka])
Lietas dalībnieces, kas iestājušās lietā prasītājas atbalstam: Latvijas Republika (pārstāves — A. Zikmane un E. Balode-Buraka), Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Krjaučiūns [D. Kriaučiūnas]), Ungārijas Republika (pārstāvji — P. Gotfrīds [P. Gottfried] un R. Šomšiča [R. Somssich])
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — F. Rudžeri Laderki [F. Ruggeri Laderchi], K. Zeleskeviča [K. Zieleśkiewicz] un F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón])
Lietas dalībniece, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Reins [T. van Rijn], A. Stobjecka-Kuika [A. Stobiecka-Kuik] un L. Vizadžo [L. Visaggio],)
Priekšmets
Lūgums atcelt Padomes 2004. gada 22. marta Lēmuma 2004/281/EK, ar ko, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas reformu, pielāgo Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 93, 1. lpp.), 1. panta 5. punktu — Nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un labticības principa pārkāpums
Rezolutīvā daļa
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Latvijas Republika, Lietuvas Republika un Ungārijas Republika, kā arī Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/3 |
Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 25. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-334/04) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EK - I Pielikums - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaši aizsargājamās teritorijas - IBA 2000 - Vērtība - Datu kvalitāte - Kritēriji - Rīcības brīvība - Acīmredzami nepietiekama noteikšana - Mitrāji)
(2007/C 315/04)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakja [M. Patakia] un M. van Bēks [M. van Beek],)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalu [E. Skandalou])
Lietas dalībnieces, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad]), Francijas Republika (pārstāvji — Ž. De Bergess [G. de Bergues] un K. Jurgensena-Mersjē [C. Jurgensen-Mercier]), Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandišs [L. Fernandes] un M. Luiša [M. Lois]), Somijas Republika (pārstāvis — T. Pinne [T. Pynnä])
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) netransponēšana paredzētājā termiņā — Direktīvas 4. panta neievērošana attiecībā uz īpaši aizsargājamo teritoriju noteikšanu — Nepietiekams skaits noteikto teritoriju Grieķijā
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Grieķijas Republika,
nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti atbilstoši Direktīvas 79/409, kas grozīta ar Direktīvu 97/49, 4. panta 1. un 2. punktam. |
|
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
|
3) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
4) |
Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Francijas Republika un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/4 |
Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 18. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Dānijas Karaliste
(Lieta C-19/05) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Kopienu pašu resursi - Pēc likuma maksājamie muitas nodokļi, kas nav iekasēti muitas iestāžu pieļautas kļūdas rezultātā - Dalībvalstu finansiālā atbildība)
(2007/C 315/05)
Tiesvedības valoda — dāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Rasmusens [N. Rasmussen], G. Vilmss [G. Wilms] un H. P. Hartvigs [H.-P. Hartvig])
Atbildētāja: Dānijas Karaliste (pārstāvis — J. Molde [J. Molde])
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — EKL 10. pants un Padomes 1994. gada 31. oktobra Lēmuma 94/728/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 293, 9. lpp.) 2. un 8. pants — Dalībvalstu finansiāla atbildība par pašu resursiem — Summas DKK 18 687 475 apmērā, ko muitas iestādes kļūdas dēļ no uzņēmuma nav iekasējušas kā muitas nodokļus, nenodošana Komisijas rīcībā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nenododot Eiropas Kopienu Komisijas rīcībā pašu resursus DKK 18 687 475 apmērā, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, sākot no 2000. gada 27. jūlija, Dānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Kopienu tiesības un it īpaši Padomes 1994. gada 31. oktobra Lēmuma 94/728/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu 2. un 8. pants; |
|
2) |
Dānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/4 |
Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Tribunale di Forlì (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Karl Josef Wilhelm Schwibbert
(Lieta C-20/05) (1)
(Direktīva 98/34/EK - Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu jomā - Tehnisko noteikumu projektu paziņošanas pienākums - Valsts likums, kurš uzliek pienākumu uz tirgojamiem komapktdiskiem piestiprināt valsts iestādes, kas iekasē nodevas autortiesību jomā, atšķirības zīmi - Jēdziens “tehniskie noteikumi’)
(2007/C 315/06)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Forlì
Lietas dalībnieks pamata procesā
Karl Josef Wilhelm Schwibbert
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Forlì — EKL 3. panta un EKL 23.-27. panta, un Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 61. lpp.) interpretācija — Valsts likuma, kurš uzliek pienākumu piestiprināt valsts iestādes, kas iekasē nodevas autortiesību jomā, akronīmu uz visiem kinogrāfisko un audiovizuālo darbu datu nesējiem, kurus nodod patēriņam, saderīgums
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas valsts tiesību normas, kā pamata prāvā apskatītās, ciktāl tās pēc Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/189, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, stāšanās spēkā kā nosacījumu tirdzniecībai attiecīgajā dalībvalstī ieviesa “SIAE” atšķirības zīmes piestiprināšanas pienākumu kompaktdiskiem, kas satur figurālos mākslas darbus, ir tehniski noteikumi, kas nav piemērojami privātpersonām, ja nav paziņoti Komisijai.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/5 |
Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 18. oktobrī — Nordspedizionieri di Danielis Livio & C. Snc likvidācijas procesā, Livio Danielis, Domenico D'Alessandro/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-62/05 P) (1)
(Apelācija - Regula (EEK) Nr. 1430/79 - Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa - Spānijai nosūtīta cigarešu krava - Kopienu tranzīta darījuma laikā izdarīta krāpšana)
(2007/C 315/07)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Nordspedizionieri di Danielis Livio & C. Snc likvidācijas procesā, Livio Danielis, Domenico D'Alessandro (pārstāvis — Dž. Leone [G. Leone], avvocato)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis], pārstāvis, un Dž. Bambara [G. Bambara], advokāts)
Priekšmets
Apelācija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā T-322/02 Nordspedizionieri di Danielis Livio & C. Snc u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju, ar ko noraida prasību atcelt Komisijas 2002. gada 28. jūnija Lēmumu (lieta REM 14/01), kurā norādīts, ka Itālijas iestādēm nav jāpiemēro atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem attiecībā uz cigarešu kravu ar galamērķi Spānijā, pamatojoties uz to, ka krāpšana, kurā vainojama trešā persona, veicot tranzītu Kopienā, nav īpašs gadījums, kad iespējams piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelāciju noraidīt; |
|
2) |
likvidējamā Nordspedizionieri di Danielis Livio & C. Snc, kā arī L. Danielisa un D. D'Alesandro atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/5 |
Tiesas (virspalāta) 2007. gada 23. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federālā Republika
(Lieta C-112/05) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 56. pants - Likuma noteikumi par akciju sabiedrību Volkswagen)
(2007/C 315/08)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Benyon un G. Braun)
Atbildētāj): Vācijas Federālā Republika (pārstāvji — M. Lumma, A. Dittrich un H. Wissel, advokāts)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. un 56. pants — Volkswagenwerk GmbH privatizācijas nosacījumi — Īpaši tiesību piešķiršana noteiktiem akcionāriem — Obligāta valsts iestāžu pārstāvniecība sabiedrības valdē neatkarīgi no tām piederošo akciju skaita
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Uzturot spēkā 1960. gada 21. jūlija Likuma par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Volkswagenwerk kapitāla daļu privatizāciju (Gesetz über die Überführung der Anteilsrechte an der Volkswagenwerk Gesellschaft mit beschränkter Haftung in private Hand) 4. panta 1. punktu, kā arī 2. panta 1. punktu saistībā ar 4. panta 3. punktu redakcijā, kas piemērojama šai tiesvedībai, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 56. panta 1. punkts; |
|
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
|
3) |
Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/6 |
Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī — Spānijas Karaliste/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-141/05) (1)
(Zveja - Regula (EK) Nr. 27/2005 - Nozvejas kvotu sadale starp dalībvalstīm - Akts par Spānijas Karalistes pievienošanos - Pārejas perioda beigas - Relatīvas stabilitātes prasība - Nediskriminācijas princips - Jaunas zvejas iespējas - Pieņemamība)
(2007/C 315/09)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — E. Brakehaiss Konesa [E. Braquehais Conesa] un M. A. Sampols Pukuruls [M. A. Sampol Pucurull])
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón] un A. de Gregorio Merīno [A. de Gregorio Merino])
Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Himeno Fernandess [F. Jimeno Fernández] un T. van Reins [T. van Rijn])
Priekšmets
Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 12, 1. lpp.), atcelšana daļā, kur jaunas zvejas iespējas Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā neskatoties uz pārejas posma beigām nav piešķirtas ievērojot Spānijas intereses — Diskriminācija — Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 59. lpp.) 20. panta 2. punkta piemērošana
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanas izdevumus pati. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/6 |
Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija
(Lieta C-248/05) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Gruntsūdeņu aizsardzība pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu - Direktīva 80/68/EEK)
(2007/C 315/10)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un D. Recchia, pārstāvji)
Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — D. O'Hagan, pārstāvis)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — 4., 5., 7., 8., 9., 10., 12. un 13. panta pārkāpums Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīvā 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (OV L 20, 43. lpp.) — Atkritumu izgāšana bez formālas atļaujas Balimirtā [Ballymurtagh], Viklovas [Wicklow] grāfistē — Gruntsūdeņu piesārņošana ar fosfora netiešu emisiju no septiskajām tvertnēm Veksfordas [Wexford] grāfistē un Kilarnī [Killarney], Kerijas [Kerry] grāfistē
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai Balimirtas pašvaldības poligonā (Viklovas grāfiste) ievērotu 4., 5., 7. un 10. pantu Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīvā 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar šo direktīvu; |
|
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
|
3) |
Īrija atlīdzina divas trešdaļas no visiem tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina vienu trešdaļu no visiem tiesāšanās izdevumiem. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/7 |
Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gintec International Import-Export GmbH/Verband Sozialer Wettbewerb eV
(Lieta C-374/05) (1)
(Direktīvas 2001/83/EK un 92/28/EEK - Valsts tiesību akti, kas aizliedz reklamēt zāles trešo personu apgalvojumu vai loterijas izlozes veidā - Patērētāju aptaujas vispārēji pozitīvu rezultātu, kā arī ikmēneša loterijas izlozes izmantošana, kurā var iegūt paciņu produkta)
(2007/C 315/11)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Gintec International Import-Export GmbH
Atbildētāja: Verband Sozialer Wettbewerb eV
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — 87. panta 3. punkta un 90. panta j) apakšpunkta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 34. lpp.), kā arī 2. panta 3. punkta un 5. panta j) apakšpunkta interpretācija Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvā 92/28/EEK par cilvēkiem paredzētu zāļu reklāmu (OV L 113, 13. lpp.) — Valsts tiesību akti, kas aizliedz reklamēt zāles, izmantojot nespeciālistu apgalvojumus vai loteriju — Patērētāju aptaujas vispārēji pozitīvu rezultātu, kā arī paciņas produkta ikmēneša loterijas izlozes izmantošana
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, zāļu reklāmas jomā ir īstenota pilnīga saskaņošana, jo tajā ir skaidri uzskaitīti gadījumi, kādos dalībvalstis ir tiesīgas pieņemt noteikumus, kuros ir atkāpes no šajā direktīvā noteiktajām normām. Tādēļ minētā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts valsts tiesību aktos nevar noteikt absolūtu un beznosacījuma aizliegumu zāļu reklāmā iedzīvotājiem izmantot trešo personu apgalvojumus, lai gan to izmantošanu saskaņā ar šo pašu direktīvu var ierobežot tikai to specifiskā satura vai to autoru statusa dēļ; |
|
2) |
|
|
3) |
atbildes uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu būtu tādas pašas, ja būtu piemērojami Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvas 92/28/EEK par cilvēkiem paredzētu zāļu reklāmu noteikumi. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/8 |
Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Amurta S.G.P.S./Inspecteur van de Belastingdienst
(Lieta C-379/05) (1)
(EKL 56. un 58. pants - Kapitāla brīva aprite - Valsts nodokļu tiesību akti, kas paredz kapitāla daļu atbrīvošanu no sabiedrību ienākuma nodokļa - Nodokļu uzlikšana dividendēm - Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā - Atbrīvojums no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā - Piemērošana dividenžu saņēmējām sabiedrībām, kuru juridiskā adrese vai pastāvīgs uzņēmums atrodas dalībvalstī, kura piešķir atbrīvojumu no nodokļa, un kuru kapitāla daļas ir atbrīvotas no sabiedrību ienākuma nodokļa - Atteikums piemērot atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā tādām dividendēm, kas ir izmaksātas sabiedrībai, kurai minētajā dalībvalstī nav ne juridiskās adreses, ne pastāvīga uzņēmuma)
(2007/C 315/12)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Gerechtshof te Amsterdam
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Amurta S.G.P.S.
Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — EKL 56., 57. un 58. panta interpretācija — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz dividendēm, kuras valsts teritorijā reģistrēta sabiedrība izmaksā sabiedrībai, kas ir reģistrēta šīs pašas valsts teritorijā — Atteikums piemērot šo atbrīvojumu attiecībā uz dividendēm, kuras valsts teritorijā reģistrēta sabiedrība izmaksā sabiedrībai, kas ir reģistrēta citas dalībvalsts teritorijā — Apstāklis, ka šajā otrajā dalībvalstī pastāv līdzvērtīgs atbrīvojums no dividenžu nodokļa tajā reģistrētām sabiedrībām.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
EKL 56. un 58. pantam neatbilst dalībvalsts likumdošana, kas, līdzko nav sasniegts minimālais mātes uzņēmuma dalības meitas uzņēmumā slieksnis, kurš ir paredzēts Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 5. panta 1. punktā, paredz dividendēm, kuras šajā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība izmaksā sabiedrībai, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, piemērot nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā, vienlaikus atbrīvojot no šī ieturējuma dividendes, kuras ir izmaksātas sabiedrībai, kura ir pirmās dalībvalsts sabiedrību ienākuma nodokļu maksātāja vai kurai šajā dalībvalstī ir pastāvīgs uzņēmums, kuram pieder dividenžu izmaksātājas kapitāla daļas. |
|
2) |
Dalībvalsts nevar atsaukties uz pilnīgas nodokļa atlaides pastāvēšanu, ko cita dalībvalsts vienpusēji ir piešķīrusi šajā pēdējā dalībvalstī reģistrētai dividenžu saņēmējai sabiedrībai, lai izvairītos no pienākuma novērst ekonomisko dubulto nodokļu uzlikšanu dividendēm, kas izriet no tās kompetences nodokļu jomā īstenošanas, tādā situācijā, kad pirmā dalībvalsts novērš ekonomisko dubulto nodokļu uzlikšanu dividendēm, kas ir izmaksātas tās teritorijā reģistrētām sabiedrībām. Ja dalībvalsts atsaucas uz konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, kas ir noslēgta ar citu dalībvalsti, valsts tiesai ir jākonstatē, vai pamata lietā ir jāņem vērā šī konvencija, un vajadzības gadījumā jāpārbauda, vai šī konvencija ļauj neitralizēt kapitāla brīvas aprites ierobežojuma sekas. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/8 |
Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 23. oktobrī — Eiropas Parlaments/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-403/05) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina projektu par Filipīnu robežu drošību - Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 443/92 - Komisijas ieviešanas pilnvaras - Robežas)
(2007/C 315/13)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Pasoss [R. Passos], E. Valdhere [E. Waldherr], K. Lindāla [K. Lindahl] un Dž. Macini [G. Mazzini])
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Tufvesone [C. Tufvesson] un A. Bordess [A. Bordes])
Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Spānijas Karaliste (pārstāvis: H. M. Rodrigess Karkamo [J. M. Rodríguez Cárcamo])
Priekšmets
Komisijas lēmuma, ar kuru apstiprina projektu par Filipīnu robežu drošību (ASIA/2004/016-924; budžeta pozīcija 19 1002),kas pieņemts, izpildot Padomes 1992. gada 25. februāra Regulu (EEK) Nr. 443/92 par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (OV L 52, 1. lpp.) atcelšana
Rezolutīvā daļa
|
1) |
atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina projektu par Filipīnu Republikas robežu drošību, kas finansējams no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pozīcijas 19 10 02 (Philippine Border Management Project, Nr. ASIA/2004/016-924) ; |
|
2) |
Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/9 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums [Commissione tributaria regionale di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Agenzia delle Entrate Ufficio Genova 1/Porto Antico di Genova SpA
(Lieta C-427/05) (1)
(Struktūrfondi - Regula (EEK) Nr. 4253/88 - 21. panta 3. punkta otrā daļa - Atskaitījumu aizliegums - Ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķināšana - No Kopienām saņemto subsīdiju ņemšana vērā)
(2007/C 315/14)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Commissione tributaria regionale di Genova
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Agenzia delle Entrate Ufficio Genova 1
Atbildētāja: Porto Antico di Genova SpA
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria regionale di Genova — Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2082/93, kas groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, kas paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz dažādu struktūrfondu savstarpējās sadarbības, no vienas puses, un to sadarbības ar Eiropas Investīciju banku un citiem pastāvošajiem finanšu instrumentiem koordinēšanu, no otras puses (OV L 193, 20. lpp.), 21. panta 3. punkta interpretācija — Valsts tiesību normas, kas ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķinā ņem vērā saņemto Kopienas atbalstu, saderīgums
Rezolutīvā daļa:
21. panta 3. punkta otrā daļa Padomes 1988. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 4253/88, kas paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz dažādu struktūrfondu savstarpējās sadarbības, no vienas puses, un to sadarbības ar Eiropas Investīciju banku un citiem pastāvošajiem finanšu instrumentiem koordinēšanu, no otras puses, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums kā 1986. gada 22. decembra Prezidenta dekrēta Nr. 917 55. panta 3. punkta b) apakšpunkts, kas, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, ņem vērā Kopienu struktūrfondu piešķirtās subsīdijas.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/9 |
Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 23. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-440/05) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - LES 31. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 34. un 47. pants - Pamatlēmums 2005/667/TI - Tiesību aktu par kuģu radīto piesārņojumu īstenošana - Kriminālsodi - Kopienas kompetence - Juridiskais pamats - EKL 80. panta 2. punkts)
(2007/C 315/15)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Bogensberger un R. Troosters, pārstāvji)
Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Gómez-Leal, J. Rodrigues un A. Auersperger Matić, pārstāvji)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-C. Piris, J. Schutte un K. Michoel, pārstāvji)
Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — M. Wimmer, pārstāvis), Čehijas Republika (pārstāvis — T. Boček, pārstāvis), Dānijas Karaliste (pārstāvis — J. Molde, pārstāvis), Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo, pārstāvis), Grieķijas Republika (pārstāvji — ko pārstāv S. Chala un A. Samoni-Rantou, pārstāvji, Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues un S. Gasri, pārstāvji), Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan un E. Fitzsimons, kā arī N. Hyland, pārstāvji), Latvijas Republika (pārstāvji — E. Balode-Buraka un E. Broks, pārstāvji), Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Kriaučiūnas, pārstāvis), Ungārijas Republika (pārstāvis — P. Gottfried, pārstāvis), Maltas Republika (pārstāvji — S. Camilleri, pārstāvis, un P. Grech, Deputy Attorney GeneralI), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. G. Sevenster un M. de Grave, pārstāvji), Austrijas Republika (pārstāve — C. Pesendorfer, pārstāve), Polijas Republika (pārstāve — E. Ośniecka-Tamecka, pārstāve), Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes un M. L. Duarte, pārstāvji), Slovākijas Republika (pārstāvis — R. Procházka, pārstāvis), Somijas Republika (pārstāve — E. Bygglin, pārstāve), Zviedrijas Karaliste (pārstāve — K. Wistrand, pārstāve), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. O'Neill un D. J. Rhee, kā arī D. Anderson, pārstāvji)
Priekšmets
Prasība atcelt Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (OV L 255, 164. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu; |
|
2) |
Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Francijas Republika, Īrija, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ka arī Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/10 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 4. oktobra spriedums [Landgericht Wiesbaden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Schutzverband der Spirituosen-Industrie eV/Diageo Deutschland GmbH
(Lieta C-457/05) (1)
(Preču brīva aprite - Direktīva 75/106/EK - Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana - Fasēti šķidrumi - Pildīšana pēc tilpuma - 5. panta 3. punkta b) un d) apakšpunkts - Baileys Minis - Laišana apgrozībā fasējumā ar nominālo tilpumu 0,071 litrs)
(2007/C 315/16)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Wiesbaden
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Schutzverband der Spirituosen-Industrie eV
Atbildētāja: Diageo Deutschland GmbH
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Wiesbaden — EKL 28. un 30. panta interpretācija — Padomes 1974. gada 19. decembra grozītās Direktīvas 75/106/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma (OV L 42, 1. lpp.) 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta 2. daļas otrā teikuma spēkā esamība saistībā ar 5. panta 3. punkta d) apakšpunktu un saistībā ar III pielikuma 4. sadaļu — Aizliegums citās dalībvalstīs laist apgrozībā Īrijā un Apvienotajā Karalistē likumīgi ražotus un laistus apgrozībā alkoholiskos dzērienus fasējumos ar nominālo tilpumu 0,071 litri — Baileys Minis
Rezolutīvā daļa:
5. panta 3. punkta d) apakšpunkts Padomes 1974. gada 19. decembra Direktīvā 75/106/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma, kas grozīta ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir jāinterpretē tādējādi, ka fasējumus ar nominālo tilpumu 0,071 litrs, kuri ietver šīs direktīvas III pielikuma 4. sadaļā uzskaitītos produktus un kuri likumīgi tiek ražoti un laisti apgrozībā Īrijā vai Apvienotajā Karalistē, drīkst tirgot arī citās dalībvalstīs.
Direktīvas 75/106, kurā izdarīti grozījumi ar iepriekš minēto aktu, 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrās daļas pēdējais teikums, lasot to kopā ar minētā panta 3. punkta d) apakšpunktu, nav spēkā tiktāl, ciktāl ar to nominālais tilpums 0,071 litrs tiek izslēgts no vienotās Kopienu nominālo tilpumu skalas, kas ietverta šīs direktīvas III pielikuma 4. sadaļas I kolonnā.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/11 |
Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 25. oktobrī (Rechtbank van eerste aanleg te Hasselt (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maria Geurts, Dennis Vogten/Administratie van de BTW, registratie en domeinen, Belgische Staat
(Lieta C-464/05) (1)
(EKL 43. pants un EKL 56. pants - Valsts nodokļu tiesiskais regulējums - Mantojuma tiesības - Ģimenes sabiedrība - Atbrīvojums no nodokļa - Nosacījumi - Noteikta skaita darba ņēmēju nodarbināšana vienā dalībvalsts reģionā)
(2007/C 315/17)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank van eerste aanleg te Hasselt
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Maria Geurts, Dennis Vogten
Atbildētāji: Administratie van de BTW, registratie en domeinen, Belgische Staat
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Hasselt — EKL 43. panta un EKL 56. panta interpretācija — Vienā dalībvalsts reģionā atvērts mantojums par daļu vērtību ģimenes uzņēmumā citā dalībvalstī un prasījumi pret šādu sabiedrību — Atbrīvojums no mantojuma nodokļa, ja minētā sabiedrība trīs gadus pirms mantojuma atstājēja nāves uz pilnu darba laiku ir nodarbinājusi vismaz piecus darbiniekus šajā reģionā
Rezolutīvā daļa:
Nepastāvot pietiekamam pamatojumam, EKL 43. pantam neatbilst dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums mantojuma tiesību jomā, kas no ģimenes uzņēmumiem paredzētā atbrīvojuma no to saistībām izslēdz uzņēmumus, kas trīs gadus pirms mantojuma atstājēja nāves dienas nodarbina vismaz piecus darba ņēmējus citā dalībvalstī, lai gan tas piešķir šādu atbrīvojumu, ja darba ņēmēji tiek nodarbināti pirmās dalībvalsts reģionā.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/11 |
Tiesas (virspalāta) 2007. gada 23. oktobra spriedums (Verwaltungsgericht Aachen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rhiannon Morgan (C-11/06)/Bezirksregierung Köln, Iris Bucher (C-12/06)/Landrat des Kreises Düren
(Apvienotās lietas C-11/06 un C-12/06) (1)
(Eiropas Savienības pilsonība - EKL 17. un 18. pants - Atteikums piešķirt atbalstu izglītībai dalībvalsts pilsoņiem, kuri studē citā dalībvalstī - Prasība par vismaz viena gada studiju mācību iestādē izcelsmes dalībvalsts teritorijā turpinājumu citā dalībvalstī)
(2007/C 315/18)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Aachen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Rhiannon Morgan (C-11/06), Iris Bucher (C-12/06)
Atbildētāji: Bezirksregierung Köln (C-11/06), Landrat des Kreises Düren (C-12/06)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Aachen — EKL 17. un 18. panta interpretācija — Atteikums valsts pilsonim, kas dzīvo un studē citā dalībvalstī, saņemt atbalstu izglītībai (“Ausbildungsförderung”) tādēļ, ka viņš nav vismaz vienu gadu studējis valsts teritorijā esošā mācību iestādē
Rezolutīvā daļa:
ar EKL 17. un 18. pantu tādos apstākļos kā pamata lietā netiek pieļauts nosacījums, saskaņā ar kuru, lai saņemtu atbalstu izglītībai, kas tiek piešķirts par studijām dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kuras pilsoņi ir studenti, kas lūdz šādu atbalstu, šīm ārvalstu studijām ir jābūt viena gada studiju šo studentu izcelsmes dalībvalsts teritorijā turpinājumam.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/12 |
Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 18. oktobrī (Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Navicon SA/Administración del Estado
(Lieta C-97/06) (1)
(Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 15. panta 5. punkts - “Jūras kuģu fraktēšanas’ jēdziens - Valsts likuma, kas pieļauj atbrīvot no nodokļa tikai pilnīgu fraktēšanu, saderība)
(2007/C 315/19)
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Madrid
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Navicon SA
Atbildētāja: Administración del Estado
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de Madrid — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 15. panta 5. punkta interpretācija — Jūras kuģu fraktēšanas atbrīvojums no nodokļa — Daļējas fraktēšanas iekļaušana vai neiekļaušana — Valsts likuma, kas pieļauj atbrīvot no nodokļa tikai pilnīgu fraktēšanu, saderība ar direktīvu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
15. panta 5. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 14. decembra Direktīvu 92/111/EEK, ir interpretējams tādā veidā, ka tas attiecas gan uz kuģu, kas tiek izmantoti kuģošanai atklātā jūrā, pilnīgu, gan daļēju fraktēšanu. Tādējādi šī norma iestājas pret tādiem valsts tiesību aktiem, kādi tiek aplūkoti pamata prāvā un kas atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa piešķir tikai minēto kuģu pilnīgas fraktēšanas gadījumā; |
|
2) |
iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai līgums, kas tiek aplūkots pamata prāvā, atbilst fraktēšanas līguma nosacījumiem Sestās direktīvas 77/388, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/111, 15. panta 5. punkta nozīmē. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/12 |
Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ludwigs-Apotheke München Internationale Apotheke/Juers Pharma Import-Export GmbH
(Lieta C-143/06) (1)
(Preču brīva aprite - EKL 28. un 30. pants - EEZ līguma 11. un 13. pants - Importa valstī neatļautu zāļu ievešana - Reklāmas aizliegums - Direktīva 2001/83/EK)
(2007/C 315/20)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Hamburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Ludwigs-Apotheke München Internationale Apotheke
Atbildētāja: Juers Pharma Import-Export GmbH
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Hamburg — 86. panta 2. punkta trešā ievilkuma interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 34. lpp.) — Piemērošanas joma — Valsts tiesību akti, kas importētājam aizliedz nosūtīt aptiekām tādu zāļu cenu sarakstus, kuras nav atļautas valsts tirgū, bet kuras var tomēr tajā ievest
Rezolutīvā daļa
Tāds reklāmas aizliegums, kāds ir noteikts Zāļu reklāmas likuma (Heilmittelwerbegesetz) 8. pantā, ir jāvērtē nevis to reklāmas noteikumu kontekstā, kas ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, bet gan EKL 28. un 30. panta kontekstā, kā arī 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 11. un 13. panta kontekstā. EKL 28. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 11. pants nepieļauj šādu aizliegumu, ja tas attiecas uz tādu neatļautu zāļu sarakstu izplatīšanu farmaceitiem, kuru imports no citas dalībvalsts vai trešās valsts, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas, ir atļauts tikai izņēmuma kārtā, un ja šajos sarakstos sniegtā informācija ietver tikai šo zāļu tirdzniecības nosaukumu, iepakojuma izmēru, devas un cenu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/13 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — Ermioni Komninou, Grigorios Ntokos, Donatos Pappas, Vassileios Pappas, Aristeidis Pappas, Eleftheria Pappa, Lamprini Pappa, Eirini Pappa, Alexandra Ntokou, Fotios Dimitriou, Zoïs Dimitriou, Petros Bolossis, Despoina Bolossi, Konstantinos Bolossis, Thomas Bolossis/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-167/06 P) (1)
(Apelācijas sūdzība - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Sūdzība saskaņā ar EKL 226. pantu - Komisijas attieksme pret sūdzības iesniedzējiem - Labas pārvaldības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi - Apjoms - EKL 21. pants - Tiesības iesniegt sūdzību - Ombuda secinājumu piemērojamība)
(2007/C 315/21)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Ermioni Komninou, Grigorios Ntokos, Donatos Pappas, Vassileios Pappas, Aristeidis Pappas, Eleftheria Pappa, Lamprini Pappa, Eirini Pappa, Alexandra Ntokou, Fotios Dimitriou, Zoïs Dimitriou, Petros Bolossis, Despoina Bolossi, Konstantinos Bolossis, Thomas Bolossis (pārstāvji — G. Dellis un G. Adonakopoulos, dikigoroi)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — M. Konstantinidis)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 13. janvāra rīkojumu lietā T-42/04 Komninou u.c./Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepamatotu noraidīja prasību par zaudējumu atlīdzību, kuras mērķis bija atlīdzināt morālo kaitējumu, kas it kā tika nodarīts prasītājiem, Komisijai izskatot viņu sūdzību par Kopienas finansējumu bioloģiskās attīrīšanas iekārtai, kas atrodas Preveza (Grieķija)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. janvāra rīkojumu lietā T-42/04 Komninou u.c./Komisija tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa nelēma par pamatu, kas ir pamatots ar EKL 21. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu; |
|
2) |
pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
3) |
noraidīt prasību, kas celta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, tiktāl, ciktāl tā ir pamatota ar EKL 21. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu; |
|
4) |
piespriest Ermioni Komninou, Grigorios Ntokos, Donatos Pappas, Vassileios Pappas un Aristeidis Pappas, Eleftheria Pappa, Lamprini Pappa, Eirini Pappa un Alexandra Ntokou, Fotios Dimitriou, Zoï Dimitriou, Petros Bolossis, Despoina Bolossi, kā arī Konstantinos Bolossis un Thomas Bolossis šajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Izdevumus, kas ir saistīti ar tiesvedību pirmajā instancē, kurā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa 2006. gada 13. janvārī izdeva rīkojumu lietā T-42/04 Komninou u.c./Komisija, segt saskaņā ar šī rīkojuma rezolutīvās daļas 2. punktā paredzēto kārtību. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/14 |
Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedums [Commissione tributaria regionale di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Agrover srl/Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova
(Lieta C-173/06) (1)
(Kopienas Muitas kodekss - Procedūra “ievešana pārstrādei’ - Asociācijas līgums - Rīsu iepriekšēja izvešana uz trešo valsti, ar kuru ir noslēgts nolīgums par muitas tarifa preferenču režīmu - Muitas kodeksa 216. pants - Ievedmuitas nodokļu vēlāka iekasēšana - Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
(2007/C 315/22)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Commissione tributaria regionale di Genova
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Agrover srl
Atbildētāja: Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria regionale di Genova — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 216. un 220. panta interpretācija — Rīsi, kas procedūras “ievešana pārstrādei” ietvaros izvesti uz trešo valsti, ar kuru ir noslēgts nolīgums par muitas tarifa preferenču režīmu — Muitas nodokļa piemērošana kompensācijas preču, kas ievestas no valsts, ar kuru nav noslēgts nolīgums par muitas tarifa preferenču režīmu, ievešanas laikā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
216. pants Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, ir piemērojams darbībām, kas veiktas minētās regulas 115. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā procedūrā “ievešana pārstrādei”, kurās kompensācijas preces ir izvestas ārpus Eiropas Kopienas pirms ievedamo preču ievešanas; |
|
2) |
gadījumā, ja, noslēdzot darbību, kas veikta procedūrā “ievešana pārstrādei” (neuzlikšanas sistēma), veicot līdzvērtīgas kompensācijas preces ievešanu un iepriekšēju izvešanu, kompetentās iestādes, pamatojoties uz 216. pantu Regulā Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, nav iebildušas pret atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piemērošanu ārpuskopienas izcelsmes preces ievešanai, tām ir jāatsakās no minētā ievedmuitas nodokļa vēlākas iegrāmatošanas atbilstoši minētās regulas 220. panta 2. punkta b) apakšpunktam, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, nodoklis nav iekasēts pašu kompetento iestāžu kļūdas dēļ, otrkārt, kompetento iestāžu pieļautā kļūda ir tāda rakstura, ka nebija iespējams saprātīgi sagaidīt, ka persona, kas ir atbildīga par samaksu un kas darbojas labā ticībā, to atklās, un, visbeidzot, ka persona, kas ir atbildīga par samaksu, ir ievērojusi visus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ietvertos noteikumus par muitas deklarāciju. Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus tajā izskatāmās lietas konkrētos apstākļus un it īpaši prasītāja pamata lietā iesniegtos pierādījumus šajā sakarā, ir jāizvērtē, vai tas tā ir pamata lietā. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/14 |
Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums [Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Ministero delle Finanze/CO.GE.P. srl
(Lieta C-174/06) (1)
(Sestā direktīva - PVN - No nodokļa atbrīvoti darījumi - Nekustamā īpašuma izīrēšana - Valsts īpašums)
(2007/C 315/23)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte suprema di cassazione
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Ministero delle Finanze
Atbildētāja: CO.GE.P. srl
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — 13. panta B daļas b) apakšpunkta interpretācija Direktīvā 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Nekustamā īpašuma izīrēšanas atbrīvošana no nodokļiem — Valsts īpašuma izmantošanas koncesija
Rezolutīvā daļa:
13. panta B daļas b) apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādām kā pamata lietā minētajām tiesiskajām attiecībām, kuru ietvaros personai tiek piešķirtas tiesības, tai skaitā ekskluzīvas, uz noteiktu laiku un par atlīdzību izmantot valsts īpašumu, proti, valstij piederošu jūras teritoriju, attiecas jēdziens “nekustamā īpašuma izīrēšana” minētā panta izpratnē.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/15 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedums [Bundeskommunikationssenat (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Kommunikationsbehörde Austria (KommAustria)/Österreichischer Rundfunk (ORF)
(Lieta C-195/06) (1)
(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Televīzijas apraides darbības - Direktīva 89/552/EEK un 97/36/EK - Jēdzieni “televeikals’ un “televīzijas reklāma’ - Laimes spēle)
(2007/C 315/24)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundeskommunikationssenat
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Kommunikationsbehörde Austria (KommAustria)
Atbildētājs: Österreichischer Rundfunk (ORF)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundeskommunikationssenat — 1. panta c) un f) punkta interpretācija Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.), ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīva 97/36/EK (OV L 202, 60. lpp.) — Televīzijas raidījums, kurā televīzijas skatītājiem piedāvā iespēju piedalīties laimes spēlē, zvanot uz īpaši tālruņa numuru — Jēdziens “televīzijas reklāma” un “televeikals”
Rezolutīvā daļa:
1. pants Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīva 97/36/EK, ir interpretējams tādējādi, ka uz raidījumu vai raidījuma daļu, kuras laikā televīzijas apraides organizācija piedāvā televīzijas skatītājiem iespēju piedalīties laimes spēlē, nekavējoties zvanot uz īpašu tālruņa numuru un tādējādi piedaloties tajā par maksu,
|
— |
attiecas minētā panta f) punktā ietvertā jēdziena “televeikals” definīcija, ja šis raidījums vai raidījuma daļa tik tiešām ir pakalpojumu piedāvājums, ņemot vērā raidījuma, kura laikā spēle norisinās, mērķi, šīs spēles nozīmi raidījumā laika ziņā un saistībā ar gaidāmajiem ekonomiskajiem rezultātiem salīdzinājumā ar rezultātiem, kas tiek gaidīti no minētā raidījuma, kā arī kandidātiem uzdoto jautājumu orientācijas ziņā; |
|
— |
attiecas minētā panta c) punktā ietvertā jēdziena “televīzijas reklāma” definīcija, ja, pamatojoties uz šīs spēles mērķi un saturu, kā arī apstākļiem, kuros tiek rādītas balvas, spēlē ir ietverts paziņojums, kas mudina televīzijas skatītājus iegādāties preces vai pakalpojumus, kas tikuši prezentēti kā iegūstamas balvas, vai kura mērķis ir netieši pašreklāmas veidā veicināt attiecīgās raidorganizācijas programmu priekšrocības. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/16 |
Tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums [Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Stadtgemeinde Frohnleiten, Gemeindebetriebe Frohnleiten GmbH/Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft
(Lieta C-221/06) (1)
(Prejudiciāls nolēmums - Nodeva par atkritumu apglabāšanu atkritumu izgāztuvē uz ilgstošu laiku - Nodeva, kas jāmaksā atkritumu izgāztuves apsaimniekotājam un kas aprēķināta, ņemot vērā apglabāto atkritumu svaru un atkritumu izgāztuves stāvokli - Atbrīvojums no nodokļa par tādu atkritumu apglabāšanu, kas radušies Austrijā izvietotās bīstami piesārņotās platībās - Atbrīvojuma no nodokļa nepiemērošana tādu atkritumu apglabāšanai, kas radušies citās dalībvalstīs izvietotās bīstami piesārņotās platībās - EKL 90. pants - Iekšēja aplikšana ar nodokļiem - Diskriminācija)
(2007/C 315/25)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Stadtgemeinde Frohnleiten, Gemeindebetriebe Frohnleiten GmbH
Atbildētājs: Bundesminister für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft
Persona, kas iestājusies lietā: Austrijas Republika
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — EK līguma 10., 12., 23., 25., 49. un 90. panta interpretācija — Atbrīvojums no nodokļa par tādu atkritumu apglabāšanu, kas radušies bīstami piesārņoto platību (Altlasten) sanācijas rezultātā, ar nosacījumu, ka šīs platības ir iekļautas valsts reģistrā — Atbrīvojuma nepiemērošana tādu atkritumu apglabāšanai, kas radušies citās dalībvalstīs izvietotās bīstami piesārņotās platībās
Rezolutīvā daļa:
EKL 90. panta pirmā daļa nepieļauj tādu valsts nodokļu noteikumu kā 1989. gada 7. jūnija Likuma par bīstami piesārņotu platību sanāciju (Altlastensanierungsgesetz) 3. panta 2. punkta 1) apakšpunkts, kurā atbrīvojums no nodokļa, kas piemērojams atkritumu apglabāšanai uz ilgstošu laiku valsts atkritumu izgāztuvēs, paredzēts tikai saistībā ar atkritumiem, kas radušies valsts teritorijā izvietoto bīstami piesārņoto vai iespējami bīstami piesārņoto platību sanācijas vai drošības pasākumu rezultātā, bet izslēdz tādu atkritumu atbrīvošanu no nodokļa, kas radušies citās dalībvalstīs esošo platību sanācijas vai drošības pasākumu rezultātā.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/16 |
Tiesas (astotā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-238/06 P) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Trīsdimensiju preču zīme - Plastmasas pudeles forma - Reģistrācijas atteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Agrākā valsts preču zīme - Parīzes konvencija - TRIPS (ADPIC) līgums - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2007/C 315/26)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG (pārstāvis — R. Kuncs-Halšteins [R. Kunz-Hallstein] un H. Kuncs-Halšteins [H. Kunz-Hallstein], advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider],)
Priekšmets
Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T-129/04 Develey Holding GmbH & Co Beteiligungs KG/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar ko atsaka reģistrāciju trīsdimensiju preču zīmei, ko veido plastmasas pudeles forma, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30. un 32. klasē — Preču zīmes atšķirtspēja
Rezolutīvā daļa
|
1) |
apelāciju noraidīt; |
|
2) |
Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/17 |
Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 25. oktobrī (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tiesvedībā, ko ierosinājusi Fortum Project Finance SA
(Lieta C-240/06) (1)
(EKL 56. panta 1. punkts - Direktīva 69/335/EEK - 12. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts - Atkāpe no kapitāla dubultas aplikšanas ar nodokli aizlieguma - Kapitāla ieguldījums akciju veidā sabiedrībā, kas nodibināta citā dalībvalstī - Apmaiņa ar akcijām - Pārveduma nodoklis)
(2007/C 315/27)
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Fortum Project Finance SA
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — EKL 56. panta un Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Atkāpe no kapitāla dubultas aplikšanas ar nodokli aizliegums — Kapitāla ieguldījums akciju veidā sabiedrībā, kas nodibināta citā dalībvalstī — Pārveduma nodoklis
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, ir interpretējama tādā veidā, ka tās 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts nav piemērojams tāda nodokļa uzlikšanai kā Somijas pārveduma nodoklis (varainsiirtovero), ja vērtspapīri tiek nodoti kā kapitāla ieguldījums kapitāla sabiedrībā, kas kā atlīdzību par to no jauna emitē savas akcijas. Šāda nodokļa iekasēšana ir atļauta saskaņā ar minētās direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/17 |
Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Firma Ing. Auer — Die Bausoftware GmbH/Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr
(Lieta C-251/06) (1)
(Netiešie nodokļi - Kapitāla piesaistīšana - Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana - No sabiedrības iekasētā kapitāla nodokļa atcelšana)
(2007/C 315/28)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Firma Ing. Auer — Die Bausoftware GmbH
Atbildētāja: Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Finanzsenat — 4. panta 1. punkta a) un g) apakšpunkta, 4. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 269, 12. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.), interpretācija — Kapitāla nodoklis sabiedrībai, kura savu faktisko vadības centru ir pārcēlusi no dalībvalsts, kura kapitāla nodokli ir atcēlusi, uz dalībvalsti, kura kapitāla nodokli iekasē
Rezolutīvā daļa:
4. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK un Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Eiropas Savienībai pamatā esošajiem līgumiem ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts atteikšanās iekasēt kapitāla nodokli neliedz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām piederošu sabiedrību kapitāla nodokļa iekasēšanai kvalificēt par kapitālsabiedrību šīs direktīvas 4. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē, pārceļot faktiskās vadības centru no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kurā šis nodoklis joprojām tiek iekasēts. Tomēr šāda interpretācija nedrīkstētu veicināt darbības, kurām ir raksturīga fiktīvu mehānismu izveidošana, lai tikai saņemtu nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā aplūkotie apstākļi ietver objektīvus apstākļus, kas veido šādu ļaunprātīgu praksi.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/18 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums (Cour d'appel de Montpellier (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Daniel Escalier (C-260/06), Jean Bonnarel (C-261/06)
(Apvienotās lietas C-260/06 un C-261/06) (1)
(Augu aizsardzības līdzekļi - Paralēls imports - Atļaujas laist tirgū izsniegšanas procedūra - Pieļaujamība - Nosacījumi - Samērīguma principa ievērošana)
(2007/C 315/29)
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Montpellier
Lietas dalībnieki pamata procesā
Daniel Escalier (C-260/06), Jean Bonnarel (C-261/06)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Cour d'appel de Montpellier — EKL 28. un 30. panta un 1991. gada 15. jūlija Padomes Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) interpretācija — Valsts tiesību normas, ar kurām lauksaimniekam, kas tikai sava lauksaimniecības uzņēmuma vajadzībām ieved augu aizsardzības līdzekli no citas dalībvalsts, kurā tam jau ir atļauja laist tirgū, kas izsniegta atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK prasībām, uzliek par pienākumu izmantot vienkāršotu atļaujas laist tirgū izsniegšanas procedūru, kuras mērķis ir pārliecināties par produkta identiskumu un par kuru jāmaksā nodeva EUR 800 apmērā
Rezolutīvā daļa:
dalībvalsts var pakļaut citas dalībvalsts, kurā šim produktam jau ir šāda atļauja, izcelsmes augu aizsardzības līdzekļa paralēlu importu vienkāršotai atļaujas laist tirgū izsniegšanas procedūrai, ja importu veic lauksaimnieks tikai sava lauksaimniecības uzņēmuma vajadzībām, un šādi piešķirtā atļauja laist tirgū ir katram uzņēmējam individuāla. Šādu atļauju nevar pakļaut nosacījumam, ka importētais produkts ir jāapzīmē ar attiecīgā uzņēmēja preču zīmi, ja šis uzņēmējs ir lauksaimnieks, kas veic paralēlo importu tikai sava lauksaimniecības uzņēmuma vajadzībām. Šādu atļauju nevar pakļaut nosacījumam par tādas nodevas samaksu, kura nav atkarīga no izmaksām, ko radījusi pārbaude vai administratīvie soļi, kas nepieciešami atļaujas pieteikuma izskatīšanai. Tomēr ir pieļaujams šādu izmaksu novērtējums fiksētas summas veidā, ievērojot samērīguma principu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/18 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — J.C. Blom/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-344/06 P) (1)
(Apelācijas sūdzība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ārpuslīgumiskā atbildība - Piens - Papildu nodeva - References daudzums - Ražotāji, kas ir parakstījuši vienošanos par nepārdošanu - SLOM 1983 ražotāji - Pārdošanas neatsākšana pēc tam, kad beidza pastāvēt vienošanās par nepārdošanu)
(2007/C 315/30)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: J. C. Blom (pārstāvji — E. Pijnacker Hordijk un S. C. H. Molin, advocaten)
Pretējā puse procesā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis — A.-M. Colaert), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un M. van Heezik)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība, kas celta pret Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 30. maija spriedumu lietā T-87/94 Blom/Padome un Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa, piemērojot EK līguma 178. pantu (šobrīd — EKL 235. pants) un EK līguma 215. panta otro daļu (šobrīd — EKL 288. panta otrā daļa) noraidīja lūgumu atlīdzināt zaudējumus, kurus it kā cieta prasītājs tāpēc, ka viņam tika aizliegts pārdot pienu, piemērojot Padomes 1984. gada 31. marta Regulu (EEK) Nr. 857/84, ar ko pieņem vispārīgus noteikumus Regulas (EEK) 804/68 5.c pantā minētās nodevas piemērošanai piena un piena produktu nozarē (OV L 90, 13. lpp.), kas ir papildināta ar Komisijas 1984. gada 16. maija Regulu (EEK) Nr. 1371/84, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 804/68 5.c pantā minētās papildu nodevas piemērošanai (OV L 132, 11. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Bloma kungs [Blom] atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/19 |
Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 18. oktobrī (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — J. A. van der Steen/Inspecteur van de Belastingdienst Utrecht-Gooi/kantoor Utrecht
(Lieta C-355/06) (1)
(Sestā PVN direktīva - Neatkarīga saimnieciskā darbība - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību - Darbību izpilde, ko sabiedrības vārdā veic viena fiziska persona, kas vienlaikus ir administrators, akcionārs un nodarbinātais)
(2007/C 315/31)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Gerechtshof te Amsterdam
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: J. A. van der Steen
Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst Utrecht-Gooi/kantoor Utrecht
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem interpretācija — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Patstāvīgas saimnieciskas darbības jēdziens — Fiziska persona, kuras vienīgais pienākums ir izpildīt darbus, kas izriet no sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbībām, kuras vienīgais izpilddirektors, akcionārs un personāla loceklis ir minētā persona
Rezolutīvā daļa:
Piemērojot Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze 4. panta 4. punkta otro daļu, fiziska persona, kas pilnībā darbojas sabiedrības, kas ir nodokļa maksātāja, vārdā un uz tās rēķina, pamatojoties uz darba līgumu, kas to saista ar šo sabiedrību, turklāt esot vienīgais tās dalībnieks, vadītājs un personāla loceklis, pati nav uzskatāma par nodokļa maksātāju minētās direktīvas 4. panta 1. punkta izpratnē.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/19 |
Tiesas (piektā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-440/06) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Piesārņojums un kaitīgums - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - 3. un 4. pants)
(2007/C 315/32)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un M. Konstantinidis, pārstāvji)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou, pārstāvis)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.) 3. un 4. panta pārkāpums — 24 aglomerāciju komunālo notekūdeņu atbilstošas attīrīšanas nenodrošināšana
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nepieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Artemida, Chrysoupoli, Igoumenitsa, Heraklion (Krēta), Katerini, Koropi, Lefkimmi, Litochoro (Prieria), Malia, Markopoulo, Megara, Nea Kidonia (Krēta), Navpaktos, Nea Makri, Parikia (Paros), Poros-Galatas, Rafina, Thessaloniki (tūristu zona), Tripoli, Zakynthos, Alexandria (Imathia), Edessa and Kalymnos aglomerācijās, kur tas ir vajadzīgs, komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas, kuras atbilst Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 3. panta prasībām, un/vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kuras atbilst šīs pašas direktīvas 4. panta prasībām, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šiem tiesību noteikumiem; |
|
2) |
prasību noraidīt pārējā daļā; |
|
3) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/20 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-441/06) (1)
(Valsts atbalsts - Atgūšanas pienākums - Pienākums sadarboties)
(2007/C 315/33)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — C. Giolito, pārstāvis)
Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un S. Ramet, pārstāvji)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Komisijas 2004. gada 2. augusta Lēmuma 2005/709/EK par valsts atbalstu, ko Francijas Republika piešķīra France Télécom (OV L 269, 30. lpp.), neizpilde noteiktajā termiņā — Iepriekš minētā lēmuma 2. un 3. panta, kā arī EKL 10. un 249. panta ceturtās daļas pārkāpums — Pienākums atgūt valsts atbalstu, kas atzīts par pretlikumīgu —Praktiska rakstura sarežģījumu atgūstamā valsts atbalsta aprēķināšanā ietekmes neesamība uz šo pienākumu un prasības, ar ko pārsūdz Komisijas lēmumu, ar kuru atzīst valsts atbalstu par pretlikumīgu, pastāvēšanu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Noteiktajā termiņā neizpildot Komisijas 2004. gada 2. augusta Lēmumu 2005/709/EK par valsts atbalstu, ko Francijas Republika piešķīra France Télécom, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī lēmuma 2. un 3. pants un EKL 249. panta ceturtā daļa un EKL 10. pants. |
|
2) |
Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/20 |
Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procedūra, ko ierosinājusi Avena Nordic Grain Oy
(Lieta C-464/06) (1)
(Lauksaimniecība - Lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju režīms - Regula (EK) Nr. 800/1999 - 5. pants - Eksporta deklarācijas iesniegšana - Nosūtīšana pa telefaksu)
(2007/C 315/34)
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus [Augstākā administratīvā tiesa]
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Avena Nordic Grain Oy
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 102, 11. lpp.), 5. panta 5. punkta interpretācija — Tādas pa telefaksu nosūtītas eksporta deklarācijas neņemšana vērā, kuras oriģināls attiecīgajām iestādēm iesniegts tikai pēc iekraušanas — Samērīguma un labas pārvaldības principi
Rezolutīvā daļa
5. pants Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 90/2001, ir jāinterpretē tā, ka tas neliedz kompetentajām valsts iestādēm pieņemt pa telefaksu iesniegtu lauksaimniecības produktu eksporta deklarāciju, ja tā ir iesniegta pirms iekraušanas eksportēšanai paredzētajā transportlīdzeklī, ja šādi iesniegtā deklarācijā ir norādīta visa informācija, kas vajadzīga, lai veiktu eksportējamo preču fizisku pārbaudi, un ja attiecīgajā eksporta operācijā nav veikta krāpšana vai krāpšanas mēģinājums. Tā tas ir tad, ja pa telefaksu nosūtītajā eksporta deklarācijā minētās preces ir nonākušas trešā galamērķa valstī un ja vēlāk iesniegtais deklarācijas oriģināls ir pilnīgi vienāds ar pa telefaksu nosūtīto deklarāciju. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā šie nosacījumi ir izpildīti.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/21 |
Tiesas (astotā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-3/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/110/EK - Palīdzība tranzīta gadījumā - Izraidīšana pa gaisa ceļu - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2007/C 315/35)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un R. Troosters, pārstāvji)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — S. Raskin, pārstāvis)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Vajadzīgo noteikumu nepieņemšana noteiktajā termiņā, lai izpildītu Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvu 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 26. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nepieņemot vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus noteiktajā termiņā, lai pilnībā izpildītu Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvu 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu, izņemot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar šo direktīvu; |
|
2) |
noraidīt prasību, kas attiecas uz Direktīvas 2003/110 5. panta 2. punkta netransponēšanu; |
|
3) |
Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/21 |
Tiesas (astotā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-40/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Netranspozēšana noteiktaja termiņā)
(2007/C 315/36)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Recchia un J.-B. Laignelot, pārstāvji)
Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia, pārstāvis un S. Fiorentino, avocat)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Visu noteikumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.), nepieņemšana paredzētajā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
paredzētajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/22 |
Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika
(Lieta C-60/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/33/EK - Tehniskās prasības asinīm un asins komponentiem - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2007/C 315/37)
Tiesvedības valoda — čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Šimerdová un L. Pignataro)
Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvis — T. Boček)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīvu 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (OV L 91, 25. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīvu 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/22 |
Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-75/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/28/EK - Veterinārās zāles - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2007/C 315/38)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — B. Stromsky)
Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un R. Loosli-Surrans)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/28/EK, ar kuru groza Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 136, 58. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/28/EK, ar kuru groza Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 3. pants; |
|
2) |
Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/23 |
Tiesas (astotā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika
(Lieta C-114/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Kopienas kodekss, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm - Direktīva 2004/24/EK - Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles - Netransponēšana noteiktajā termiņā)
(2007/C 315/39)
Tiesvedības valoda — čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un M. Šimerdová)
Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvis — T. Boček)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Pasākumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/24/EK, ar kuru attiecībā uz tradicionāli lietotām augu izcelsmes zālēm groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 85. lpp.), neveikšana noteiktajā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/24/EK, ar kuru attiecībā uz tradicionāli lietotām augu izcelsmes zālēm groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/23 |
Tiesas (sestā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste
(Lieta C-224/07) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/49/EK - Drošība uz Kopienas dzelzceļiem - Daļēja transponēšana)
(2007/C 315/40)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un P. Dejmek)
Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Noteikumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 44. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva), Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
2) |
Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/24 |
Tiesas rīkojums 2007. gada 11. oktobrī — Hans-Peter Wilfer/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-301/05 P) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdisks apzīmējums “ROCKBASS’ - Reģistrācijas atteikums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2007/C 315/41)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Hans-Peter Wilfer (pārstāvis — A. Kockläuner, Rechtsanwalt)
Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — D. Schennen, O. Montalto un G. Schneider)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 8. jūnija spriedumu lietā T-315/03 Wilfer/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt lēmumu par preču zīmes “ROCKBASS” reģistrācijas atteikumu — Preču zīmes aprakstošais raksturs
Rezolutīvā daļa
|
1) |
par Vilfera iesniegto apelācijas sūdzību nav jālemj; |
|
2) |
Vilfers atlīdzina tiesāšanās izdevumus šajā instancē. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/24 |
Tiesas (astotās palātas) 2007. gada 11. septembra rīkojums — Athinaïki Oikogeniaki Artopoiia AVEE/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Ferrero Deutschland GmbH
(Lieta C-225/06) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Divu preču zīmju līdzība - Sajaukšanas iespēja - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “FERRÓ’, reģistrācijas pieteikums - Valsts vārdiskas preču zīmes “FERRERO’ īpašnieka iebildumi - Daļējs reģistrācijas atteikums)
(2007/C 315/42)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Athinaïki Oikogeniaki Artopoiia AVEE (pārstāvis — A. Tsavdaridis, dikigoros)
Pārējie procesa dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Novais Gonçalves) Ferrero Deutschland GmbH, Ferrero OHG mbH juridiskā pēctece (pārstāvis — M. Schaeffer, Rechtsanwalt)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T-35/04 Athinaïki Oikogeniaki Artopoiia AVEE/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja grafiskas preču zīmes “FERRÓ” reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29., 30. un 42. klasē, prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 1. decembra lēmumu R 460/2002-1, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru daļēji noraidīts minētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums iebildumu procesā, kuru uzsācis valsts vārdiskas preču zīmes “FERRERO” īpašnieks attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 5., 29., 30., 32. un 33. klasē
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
noraidīt apelācijas sūdzību; |
|
2) |
Athinaïki Oikogeniaki Artopoiia AVEE atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/24 |
Tiesas rīkojums 2007. gada 4. oktobrī — É.R. u.c./Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-100/07 P) (1)
(Apelācija - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - “Govju sūkļveida encefalopātija’ - Piemērotu pasākumu, ko Padomei un Komisijai bija jāpieņem, lai novērstu slimības izplatīšanos, neesamība - Acīmredzami nepamatota apelācija)
(2007/C 315/43)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: É.R., O. O., J. R., A. R., B. P. R., T. D., J. D., D. D., V. D., D. E., É. E., C. R., H. R., M. S. R., I. R., B. R., M. R., C. S. (pārstāvis — F. Honnorat, advokāts)
Pretējās puses procesā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — F. Florindo Gijón un Z. Kupčová), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un G. Berscheid)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu lietā T-138/03 É.R. u.c./Padome un Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā daļēji nepieņemamu un pārējā daļā kā nepamatotu ir noraidījusi prasītāju prasību par zaudējumu atlīdzību atbilstoši EKL 235. pantam un 288. panta otrajai daļai, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas viņiem nodarīts viņu ģimenes locekļu inficēšanās un nāves rezultātā, kuriem tika atklāts jauns Kreicfelda-Jakoba slimības paveids, kas bija saistīts ar govju sūkļveida encefalopātijas parādīšanos un izplatīšanos Eiropā, par ko ir atbildīga Padome un Komisija — Kopienu ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
É. R., O. O., J. R., A. R., B. P. R., T. D., J. D., D. D., V. D., D. E., É. E., C. R., H. R., M. S. R., I. R., B. R., M. R. un C. S. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hof van beroep te Brussel (Beļģija) 2007. gada 24. septembra rīkojumu — Belgische Staat/KBC-bank NV
(Lieta C-439/07)
(2007/C 315/44)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van beroep te Brussel
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Belgische Staat
Atbildētājs: KBC-bank NV
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 1990. gada 23. jūlija direktīva 90/435/EEK (1) par kopējo nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs, jo īpaši 4. panta 1. punkta pirmais ievilkums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj to, ka dalībvalsts nosaka izmaksātās peļņas apmēru, kuru sabiedrība, kas atrodas šajā dalībvalstī, saņem no citas dalībvalsts, izņemot gadījumu, ja meitas sabiedrība ir likvidēta, vispirms izmaksāto peļņu pilnībā iekļaujot [nodokļa] aprēķinu bāzē, bet pēc tam to 95 % apmērā no aprēķinu bāzes atskaitot, pēc tam, ierobežojot šo atskaitīto summu līdz tajā taksācijas periodā gūtajai peļņai, kurā peļņa ir izmaksāta (pēc noteiktu likumā minēto peļņas daļu summu atskaitīšanas) (WIB 205. panta 2. paragrāfs kontekstā ar KB/WIB 77. pantu), kā rezultātā šādas izmaksātās peļņas summu atskaitīšanas ierobežošanas sekas ir tādas, ka meitas sabiedrība par šo izmaksāto peļņu tiek aplikta ar nodokli vēlākā taksācijas periodā, kurā tā, saņemot pelņas izmaksu, peļņas summu nav saņēmusi vai nav saņēmusi pietiekami lielu ar nodokļiem apliekamas peļņas summu, kas tomēr vismaz nodrošina to, ka taksācijas periodā ciestie zaudējumi tiek kompensēti ar izmaksāto peļņu, kuru saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu kontekstā ar 4. panta 2. punktu 95 % apmērā ar nodokli nevar aplikt un tādēļ šos zaudējumus mātes sabiedrības saņemtās peļņas apmērā nevar pārnest uz nākošo taksācijas periodu? |
|
2) |
Ja direktīva 90/435/EEK ir jāinterpretē tādējādi, ka Beļģijas valsts regulējums nav saderīgs ar direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu attiecībā uz peļņas izmaksām, ko mātes sabiedrība, kas atrodas Beļģijā, ir saņēmusi no meitas sabiedrības, kura atrodas citā ES dalībvalstī, vai tādā gadījumā šis direktīvas noteikums ir pretrunā Beļģijas noteikuma attiecībā uz peļņas izmaksu, ko Beļģijas mātes sabiedrība ir saņēmusi no Beļģijas meitas sabiedrības, piemērošanai, ja, kā šajā gadījumā, Beļģijas likumdevējs, transponējot direktīvu Beļģijas tiesībās, ir nolēmis, tīri valsts iekšējas situācijas regulēt tieši tāpat kā ar direktīvu noregulētus faktus un tādēļ Beļģijas tiesības arī attiecībā uz tīri valsts iekšējām situācijām ir pielāgojis direktīvai? |
|
3) |
Ja direktīva 90/435/EEK ir jāinterpretē tādējādi, ka Beļģijas valsts regulējums ir nesaderīgs ar direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu attiecībā uz peļņas izmaksām, ko Beļģijas mātes sabiedrība ir saņēmusi no citā ES dalībvalstī esošas meitas sabiedrības, un, ja Tiesas 1997. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-281/95 Leur-Bloem piemēro attiecībā uz Beļģijā esošas meitas sabiedrības peļņas izmaksu, vai tad, ir saderīgi ar EKL 56. panta 1. punktu, ja Beļģija arī turpmāk piemēro apstrīdēto regulējumu attiecībā uz dividendēm, ko maksā trešajās valstīs esoša meitas sabiedrība, jo tādā gadījumā attieksme pret šīm dividendēm ir nelabvēlīgāka nekā pret iekšzemes vai ES dividendēm? |
|
4) |
Vai tādi dalībvalsts likuma noteikumi, saskaņā ar kuriem uzņēmumu ienākumu nodokļa taksācija notiek, izmaksāto peļņu, ko sabiedrība taksācijas periodā ir saņēmusi no meitas sabiedrības, kas atrodas citā dalībvalstī, pirmajā minētajā dalībvalstī ierobežojot līdz peļņas summas apmēram tajā taksācijas periodā, kurā peļņas izmaksa ir notikusi (pēc noteiktu likumā minētu peļņas daļu summu atskaitīšanas), turpretim izmaksātās peļņas pilnīga atbrīvošana [no nodokļa] būtu iespējama, ja šī sabiedrība būtu nodibinājusi pastāvīgu uzņēmumu citā dalībvalstī, nav pretrunā EK Līguma 43. pantam? |
(1) OV L 225, 6. lpp.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Najvyšší súd (Slovākijas Republika) 2007. gada 9. oktobra rīkojumu — Karol Mihal/Daňový úrad Košice V
(Lieta C-456/07)
(2007/C 315/45)
Tiesvedības valoda — slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Karol Mihal
Atbildētāji: Daňový úrad Košice V
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (turpmāk tekstā — “Sestā direktīva”), var interpretēt tādā nozīmē, ka tā ir piemērojama tikai uz tādiem publisko tiesību subjektiem, kuri ir juridiskas personas, bet nevis fiziskas personas, citiem vārdiem sakot, vai publisko tiesību subjekti, kas ir juridiskas personas, ir jāuzskata par tādiem subjektiem, kuri netiek aplikti ar nodokļiem, ja tie veic darbības kā valsts iestādes, un vai savukārt par nodokļu maksātājiem ir jāuzskata publisko tiesību subjekti, kas ir fiziskas personas? |
|
2) |
Vai gadījumā, ja valsts tiesību normā, salīdzinot ar Sestās direktīvas 4. panta 5. punkta pirmo daļu, ir daudz šaurāk definēts to personu loks, kuras netiek uzskatītas par nodokļu maksātājiem (nodokļu nemaksātājiem), Sestās direktīvas 4. panta 5. punkta pirmo daļu var uzskatīt par tādu, kurai ir tieša iedarbība? |
|
3) |
Vai tādas fiziskas personas darbības, kādas šajā gadījumā veic tiesu izpildītājs, kurš īsteno valsts varu un kurš atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam ir valsts ierēdnis, ir uzskatāmas par publisko tiesību subjekta darbībām, proti, vai šo personu var neuzskatīt par nodokļu maksātāju attiecībā uz darbībām, kuras šī persona veic kā valsts ierēdnis Sestās direktīvas 4. panta 5. punkta pirmās daļas nozīmē? |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgerichtshof (Austrija) 2007. gada 11. oktobra rīkojumu — Sandra Puffer/Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz
(Lieta C-460/07)
(2007/C 315/46)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Sandra Puffer
Atbildētāja: Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1) (turpmāk tekstā — “Sestā direktīva”), it īpaši tās 17. pants, ir pretrunā ar Kopienu pamattiesībām (vienlīdzības principam Kopienu tiesībās), jo izraisa to, ka nodokļa maksātājs īpašumu — dzīvojamo objektu, ko viņš izmanto dzīvošanai (patēriņš), var iegādāties par aptuveni 5 % izdevīgāku cenu nekā citi Kopienas pilsoņi, turklāt šīs priekšrocības absolūtā summa palielinās līdz ar dzīvojamā objekta iegādes un ražošanas izmaksu kāpumu? Vai šāda veida pārkāpums izriet arī tādēļ, ka nodokļa maksātājs īpašumu — dzīvojamo objektu, ko viņš izmanto dzīvošanai un kaut nedaudz uzņēmējdarbībai, var iegādāties par aptuveni 5 % izdevīgāku cenu nekā citi nodokļa maksātāji, kuri savas privātās dzīvojamās ēkas uzņēmējdarbībai neizmanto nemaz? |
|
2) |
Vai Sestās direktīvas, it īpaši tās 17. panta, transponēšanā ietvertais valsts pasākums ir pretrunā ar EKL 87. pantu, jo tas piešķir 1. jautājumā minēto priekšrocību attiecībā uz nodokļa maksātāja izmantotajiem dzīvojamiem objektiem, proti, katram nodokļa maksātājam, kas veic ar nodokli apliekamus darījumus, taču šo priekšrocību nepiešķir nodokļa maksātājiem, kuru darījumus ar nodokli neapliek? |
|
3) |
Vai Sestā direktīvas 17. panta 6. punkta darbība izpaužas arī tad, ja valsts likumdevējs valsts tiesību normu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu (šeit 1994. gada Likuma par apgrozījuma nodokli 12. panta 2. punkta 1. rinda), kas varētu tikt balstīta uz Sestā direktīvas 17. panta 6. punktu, maina ar skaidru nodomu, lai šo pievienotās vērtības nodokļa atskaitījuma izslēgšanu saglabātu, un no valsts Likuma par apgrozījuma nodokli šī izslēgšana arī izrietētu, taču valsts likumdevējs tikai vēlāk pamanītas kļūdas attiecībā uz Kopienu tiesību interpretāciju (šeit Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkts) dēļ ir pieņēmis regulējumu, kurš, apskatot to izolēti, saskaņā ar Kopienu tiesībām (Sestās direktīvas 13. panta B daļas b) apakšpunkta interpretācijā spriedumā lietā Seeling) pieļauj pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu? |
|
4) |
Gadījumā, ja uz 3. jautājumu atbilde ir noliedzoša: Vai to var ierobežot uz Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta “standstill klauzulas” [izņēmuma klauzula] balstīta pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas iedarbība (šeit 1994. gada Likuma par apgrozījuma nodokli 12. panta 2. punkta 2. daļas a) apakšpunkts), ja valsts likumdevējs maina vienu no divām savstarpēji saistītām pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu liedzošām valsts tiesību normām (šeit 1994. gada Likuma par apgrozījuma nodokli 12. panta 2. punkta 2. rindas a) apakšpunkts un 1994. gada Likuma par apgrozījuma nodokli 12. panta 2. punkta 1. rinda) un galu galā atceļ tā iemesla dēļ, ka ir atklājis savu juridisko kļūdu? |
(1) OV L 145, 1. lpp.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/27 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale di primo grado di Livadeia2007. gada 22. oktobra rīkojumu — Koskovolis Panagiotis un Pappa Aikaterini/Koinotita Kypiakiou — Beozia
(Lieta C-467/07)
(2007/C 315/47)
Tiesvedības valoda — grieķu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di primo grado di Livadeia
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Koskovolis Panagiotis
Atbildētāja: Koinotita Kypiakiou — Beozia
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts ar UNICE, CEEP un EAK, 5. klauzula un 8. klauzulas 1. un 3. punkts, kas ir neatņemama Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 10. jūlija OV L 175, 42. lpp.) daļa, ir interpretējams tādā nozīmē, ka Kopienu tiesības neatļauj dalībvalstīm, piemērojot šo pamatnolīgumu, pieņemt tiesību pasākumus, ja:
|
|
2) |
Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu, vai gadījumā, ja valsts tiesiskajā regulējumā, kas pastāvēja pirms stājās spēkā Direktīva 1999/70/EK, pastāvēja Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē tāda pati tiesību norma kā šajā strīdā izskatāmais Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts, tādas tiesību normas pieņemšana, īstenojot pamatnolīgumu, kāda tiek apstrīdēta apstrīd šajā lietā (Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 11. pants), nepieņemami samazina vispārējo aizsardzību, kas piešķirta darba ņēmējiem, ar kuriem atbilstoši valsts tiesībām ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku Pamatnolīguma 8. panta 1. un 3. punkta nozīmē, ja:
|
|
3) |
Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu, vai gadījumā, ja valsts tiesiskajā regulējumā, kas pastāvēja, pirms stājās spēkā Direktīva 1999/70/EK, kuras pamatlīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir tās neatņemama daļa, 5. klauzulas 1. panta nozīmē pastāv tāda pati tiesību norma kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts, kas tiek izskatīts šajā lietā, nav atļauta iepriekš minētā vispārējā aizsardzības līmeņa samazināšana darba ņēmējiem uz noteiktu laiku, atbilstoši valsts tiesībām Pamatnolīguma 8. klauzulas 1. panta un 3. panta nozīmē, ņemot vērā to, ka valsts tiesiskajā regulējumā, pamatojoties uz vajadzību piemērot pamatnolīgumu, tiek pieņemta tāda tiesību norma kā Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 7. pants, kas tiek izskatīts šajā lietā un kas kā vienīgo aizsardzības veidu darba ņēmējiem uz noteiktu laiku pret ļaunprātīgu izmantošanu paredz pienākumu darba devējam samaksāt atlīdzību un atlaišanas pabalstu gadījumā, kurā ļaunprātīgā veidā tika noslēgti secīgi darba līgumi, kas noslēgti uz noteiktu laiku, ievērojot, ka:
|
|
4) |
Apstiprinošas atbildes gadījumā uz visiem iepriekš uzdotiem jautājumiem, vai valsts tiesai, interpretējot valsts tiesisko regulējumu atbilstoši Direktīvai 1999/70/EK, nav jāpiemēro tādas tiesību normas noteikumi, kuri nav saderīgi ar tiem tiesību noteikumiem, kas paredzēti direktīvā, bet kuri tika pieņemti, ieviešot pamatnolīgumu, un atbilstoši kuriem, tiek samazināts vispārējais aizsardzības līmenis darba ņēmējiem, kuri ir noslēguši līgumus uz noteiktu laiku, kurš ir paredzēts valsts tiesībās, kā, piemēram, Prezidenta dekrētā Nr. 164/2004, kurš klusējošā veidā un netieši (bet nepārprotami) neparedz attiecīgu aizsardzību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kad darba ņēmējs ir noslēdzis vienu darba līgumu uz noteiktu laiku, kura patiesais mērķis ir izmantot darba ņēmēja pakalpojumus, lai apmierinātu nevis pagaidu, izņēmuma vai steidzamas vajadzības, bet gan pastāvīgas un ilgstošas vajadzības, un tā vietā ir jāpiemēro tāda pati tiesību norma, kura pastāvēja pirms direktīvas stāšanās spēkā, proti, tādus kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts? |
|
5) |
Ja valsts tiesa uzskata, ka tiesību noteikums (šajā gadījumā Likuma Nr. 2112/1902 8. panta 3. punkts), kas ir ekvivalents pamatnlolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punktam, kas ir neatņemama Direktīvas 1999/70/EK daļa, principā ir piemērojams strīdā saistībā ar darba līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku, balstoties uz kuru varētu noteikt, ka darba līgums — pat tad, ja tas ir tikai viens, — tika noslēgts kā darba līgums uz noteiktu laiku bez jebkāda objektīva iemesla saistībā ar tā raksturu, veidu un darbību raksturiezīmēm, ir atzīstams par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku:
|
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/29 |
Prasība, kas celta 2007. gada 24. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-470/07)
(2007/C 315/48)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un N. Yerrell)
Atbildētāja: Grieķijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/54/EK (1) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem, un katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
— |
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 30. aprīlī.
(1) OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/29 |
Prasība, kas celta 2007. gada 31. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-480/07)
(2007/C 315/49)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un R. Vidal Puig)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka neizstrādājot, neapstiprinot un neieviešot atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus visās savās ostās, Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek 5. panta 1. punkts un 16. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (1); |
|
— |
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
No Direktīvas 2000/59 5. panta 1. punkta un 16. panta 1. punkta teksta izriet, ka Spānijas Karalistei līdz 2002. gada 28. decembrim bija jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu atbilstošu plānu atkritumu uzņemšanai un apstrādei izstrādāšanu un ieviešanu katrā Spānijas ostā.
No informācijas, ko Spānijas iestādes ir sniegušas līdz attiecīgajam datumam, ir redzams, ka atkritumu uzņemšanas un apstrādes plāni ir izstrādāti un ieviesti visās valsts īpašumā esošajās vispārējo interešu ostās, kā arī Galīcijas autonomās kopienas jurisdikcijā esošajās ostās. Tomēr no šīs informācijas ir skaidrs, ka šādi plāni vēl nav izstrādāti un/vai apstiprināti visām ostām, uz kurām attiecas pārējo piekrastes autonomu kopienu, proti, Katalonijas, Valearesas, Valensijas, Mursijas, Andalūzijas, Kanāriju, Astūrijas, Kantabrijas un Basku valsts jurisdikcija.
(1) OV L 332, 81. lpp.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/30 |
Prasība, kas celta 2007. gada 7. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Kipras Republika
(Lieta C-490/07)
(2007/C 315/50)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia, A. Alcover San Pedro)
Atbildētāja: Kipras Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka:
Kipras Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni, 16. panta 1. punkts un 5. punkta pirmais un otrais teikums, kā arī 17. panta 1. punkts; |
|
— |
piespriest Kipras Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
Kipras Republikas iestādes 2005. gada 6. aprīlī iesniedza Komisijai ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni, 16. un 17. panta piemērošanu. |
|
2. |
Komisija, izvērtējot šo ziņojumu, konstatēja, ka Kipras Republika nav ieviesusi pasākumu sistēmu, lai veicinātu ierobežojamo vielu rekuperāciju, pārstrādi, reģenerāciju un likvidēšanu, tostarp attiecīgās iekārtas, kā arī tā nav pieņēmusi tiesisko regulējumu, nosakot atbildīgās personas par ierobežojamo vielu savākšanu un demontēšanu vai iznīcināšanu. |
|
3. |
Komisija arī konstatēja, ka nepastāvēja pilnīgs tiesiskais regulējums, kas ir vajadzīgs, lai noteiktu obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas ir iesaistīts ierobežojamo vielu pārstrādē, un ka esošās apmācības programmas bija brīvprātīgas. |
|
4. |
Visbeidzot, Komisija atzina, ka attiecībā uz prasību, ka ik gadu pret noplūdi ir jāpārbauda stacionārās iekārtas, kurās izmanto vairāk nekā 3 kg dzesēšanas šķidruma, un ka ir jānosaka obligātās kvalifikācijas prasības attiecīgajam personālam, attiecīgā tiesiskā regulējuma pieņemšana vēl joprojām ir procesā. |
|
5. |
Līdz ar to Komisija uzskata, ka Kipras Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni, 16. panta 1. punkts un 5. punkta pirmais un otrais teikums, kā arī 17. panta 1. punkts. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/30 |
Prasība, kas celta 2007. gada 9. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Slovākijas Republika
(Lieta C-493/07)
(2007/C 315/51)
Tiesvedības valoda — slovāku
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Braun un J. Javorský)
Atbildētāja: Slovākijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot vajadzīgos tiesību aktus, lai noteiktu, ka par katru zvanu uz Eiropas vienoto ārkārtas izsaukumu numuru “112” uzņēmumiem, kas apkalpo publisko telefonu tīklu, par glābšanas dienestu atbildīgajām iestādēm ir jānodod informācija par vietu, no kuras ir saņemts zvans, Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 2002/22/EK (1) 26. panta 3. punkts; |
|
— |
piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš, lai pieņemtu direktīvas ieviešanai valsts tiesībās nepieciešamos tiesību aktus, beidzās 2003. gada 24. jūlijā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/31 |
Tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja rīkojums 2007. gada 27. septembrī [Tribunale civile di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu] — Alessandro Tedesco/Tomasoni Fittings Srl, RWO Marine Equipment Ltd
(Lieta C-175/06) (1)
(2007/C 315/52)
Tiesvedības valoda — itāļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/31 |
Tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 21. septembra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-426/06) (1)
(2007/C 315/53)
Tiesvedības valoda — grieķu
Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/31 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 22. oktobra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-530/06) (1)
(2007/C 315/54)
Tiesvedības valoda — itāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/31 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 8. oktobra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija
(Lieta C-21/07) (1)
(2007/C 315/55)
Tiesvedības valoda — angļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/31 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 19. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-29/07) (1)
(2007/C 315/56)
Tiesvedības valoda — grieķu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/32 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 19. jūlija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-53/07) (1)
(2007/C 315/57)
Tiesvedības valoda — grieķu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/32 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 8. oktobra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija
(Lieta C-64/07) (1)
(2007/C 315/58)
Tiesvedības valoda — angļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/32 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 2. augusta rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-77/07) (1)
(2007/C 315/59)
Tiesvedības valoda — grieķu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/32 |
Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 20. septembra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-83/07) (1)
(2007/C 315/60)
Tiesvedības valoda — grieķu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Pirmās instances tiesa
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/33 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 15. novembra spriedums — Sunplus Technology/ITSB — Sun Microsystems (“SUN PLUS”)
(Lieta T-38/04) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “SUNPLUS’ reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SUN’ - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzība - Apzīmējumu līdzība)
(2007/C 315/61)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sunplus Technology Co. Ltd, Hsinchu (Taivāna) (pārstāvji — H. Eichmann, G. Barth, U. Blumenröder, C. Niklas-Falter, M. Kinkeldey, K. Brandt, A. Franke, U. Stephani, B. Allekotte, E. Pfrang, K. Lochner, B. Ertle, C. Neuhierl un S. Prückner, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Sun Microsystems, Inc., Palo Alto, Kalifornija (Savienotās valstis) (pārstāvis — M. Graf, avocat)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 7. oktobra lēmumu (lieta R 642/2000-4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Sun Microsystems, Inc. un Sunplus Technology Co. Ltd.
Rezolutīvā daļa
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Sunplus Technology Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/33 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra spriedums — Bavarian Lager/Komisija
(Lieta T-194/04) (1)
(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas attiecas uz procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi - Lēmums, ar kuru atteikta piekļuve - Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi - Regula (EK) Nr. 45/2001 - Privātās dzīves jēdziens)
(2007/C 315/62)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: The Bavarian Lager Co. Ltd, Clitheroe (Lielbritānija) (pārstāvji — sākotnēji J. Pīrsons [J. Pearson] un K. Braits [C. Bright], pēc tam J. Vebers [J. Webber] un M. Rīdings [M. Readings], solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Doksijs [C. Docksey] un P. Ālto [P. Aalto])
Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) (pārstāvis: H. Heimans [H. Hijmans])
Priekšmets
Prasību atcelt Komisijas 2004. gada 18. marta lēmumu, ar kuru tiek noraidīta prasītājas celtā prasība par piekļuvi pilnai sapulces, kas notikusi procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros, protokolam pilnā apmērā, un prasību atzīt, ka Komisija ir kļūdaini izbeigusi procedūru pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu (jaunajā redakcijā EKL 226. pants)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Komisijas 2004. gada 18. marta lēmumu par noraidījumu pieteikumam piešķirt piekļuvi 1996. gada 11. oktobra sapulces protokolam pilnā apmērā, kurā ietverti visi uzvārdi; |
|
2) |
Komisija atlīdzina Bavarian Lager Co. Ltd. tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/34 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra spriedums — Nīderlande/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta T-234/04) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmums 2004/01/EK - Bīstamas vielas - Nepieciešamība saņemt Komisijas atļauju paziņoto valsts tiesību normu atstāšanai spēkā - Nostāja, ko Komisija ieņēma attiecībā uz saskaņošanas apmēru - Apstrīdams akts - Nepieņemamība)
(2007/C 315/63)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. Sevenster, J. van Bakel un M. de Grave, pārstāvji)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Simonetti un M. van Beek, pārstāvji)
Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvis — J. Molde, pārstāvis)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmumu 2004/1/EK par tām valsts tiesību normām par hlorētu īsas virknes parafīnu lietošanu, kuras Nīderlandes Karaliste paziņoja saskaņā ar [EKL] 95. panta 4. punktu (OV 2004, L 1, 20. lpp.), ciktāl Komisija šajā lēmumā uzskatīja, ka saskaņā ar EKL 95. panta 6. punktu ir vajadzīga tās atļauja, lai atstātu spēkā to Nīderlandes tiesisko regulējumu, kas attiecas uz hlorētu īsas virknes parafīnu lietošanu, kas nav minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/45/EK, ar ko divdesmito reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (hlorētie īsas virknes parafīni) (OV L 177, 21. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
|
2) |
Nīderlandes Karaliste sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
(1) OV C 94, 17.4.2004. (pirms tam — lieta C-103/04).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/34 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 7. novembra spriedums — Vācija/Komisija
(Lieta T-374/04) (1)
(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Emisijas kvotu valsts sadales plāns Vācijā - Iekārtām piešķirto kvotu skaita ex post pielāgošanas pasākumi - Noraidošs Komisijas lēmums - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu)
(2007/C 315/64)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika, (pārstāvji — sākotnēji K. D. Kvasovskis [C.-D. Quassowski], A. Tīmane [A. Tiemann] un K. Šulce-Bāra [C. Schulze-Bahr], pēc tam — Šulce-Bāra [Schulze-Bahr] un M. Lumma [M. Lumma], pārstāvji, kuriem palīdz D. Zelners [D. Sellner] un U. Karpenšteins [U. Karpenstein], advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — U. Velkers [U. Wölker], pārstāvis)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2004. gada 7. jūlija Lēmumu K (2004) 2515/2, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Vācijas Federatīvā Republika iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), tiktāl, ciktāl Komisija ar šo lēmumu ir noraidījusi noteiktus piešķirto kvotu ex post pielāgošanas pasākumus kā nesaderīgus ar minētās direktīvas III pielikuma 5. un10. kritēriju.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt 1. pantu Komisijas 2004. gada 7. jūlija Lēmumā K (2004) 2515/2, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Vācijas Federatīvā Republika iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK; |
|
2) |
atcelt minētā lēmuma 2. panta a)–c) apakšpunktu tiktāl, ciktāl ar to Vācijas Federatīvajai Republikai, pirmkārt, noteikts atcelt paredzētos ex post pielāgojumu pasākumus un, otrkārt, paziņot Komisijai par minēto atcelšanu; |
|
3) |
Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/35 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 6. novembra spriedums — Omega/ITSB — Omega Engineering (“Ω OMEGA”)
(Lieta T-90/05) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas un vārdiskas preču zīmes “Ω OMEGA’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “OMEGA’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja atsaukšanās uz valsts preču zīmi, kas ir identiska pieteiktajai preču zīmei un agrāka par pretstatīto valsts preču zīmi)
(2007/C 315/65)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Omega SA, Bienne (Šveice) (pārstāvji — sākotnēji P. González-Bueno Catalán de Ocón un E. Armijo Chávarri, vēlāk P. González-Bueno Catalán de Ocón, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Omega Engineering, Inc., Stamforda [Stamford], Konektikuta [Connecticut] (Savienotās Valstis) (pārstāvis — C. Algar, solicitor)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 10. decembra lēmumu (lieta R 330/2002-2) attiecībā uz iebildumu procesu starp Omega Engineering, Inc. un Omega SA.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Omega SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/35 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 6. novembra rīkojums — SAEME/ITSB — Racke (“REVIAN's”)
(Lieta T-407/05) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “REVIAN's’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas preču zīmes “evian’, kas nav Kopienas preču zīmes - Agrākas preču zīmes reģistrācijas apliecības tulkojuma novēlota iesniegšana - Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 2. punkts)
(2007/C 315/66)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Société anonyme des eaux minérales d'Évian (SAEME), Evianlebēna [Évian-les-Bains] (Francija) (pārstāvis — K. Hercs-Aihenrods [C. Hertz-Eichenrode], avocat)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: A. Racke GmbH & Co. OHG, Bingena [Bingen] (Vācija) (pārstāvis — N. Šindlers [N. Schindler], avocat)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 22. jūlija lēmumu (lieta R 82/2002-4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Société anonyme des eaux minérales d'Évian (SAEME) un A. Racke GmbH & Co. OHG, kā arī par ITSB Iebildumu nodaļas 2001. gada 23. novembra lēmumu Nr. 2754/2001.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 22. jūlija lēmumu (lieta R 82/2002-4); |
|
2) |
ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai; |
|
3) |
persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/36 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra spriedums — MPDV Mikrolab/ITSB (“manufacturing score card”)
(Lieta T-459/05) (1)
(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “manufacturing score card’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
(2007/C 315/67)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: MPDV Mikrolab GmbH, Mikroprozessordatenverarbeitung und Mikroprozessorlabor, Mosbach (Vācija) (pārstāvis — W. Göpfert, avocat)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 19. oktobra lēmumu lietā R 1059/2004-2 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “manufacturing score card” kā Kopienas precu zīmes reģistrācijas pieteikumu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
MPDV Mikrolab GmbH, Mikroprozessordatenverarbeitung und Mikroprozessorlabor atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/36 |
Pirmās instances tiesas spriedums 2007. gada 6. novembrī — RheinfelsQuellen H. Hövelmann/ITSB (“VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN”)
(Lieta T-28/06) (1)
(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN’ reģistrācijas pieteikums - Absolūtie atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
(2007/C 315/68)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: RheinfelsQuellen H. Hövelmann GmbH & Co. KG, Duisburg (Vācija) (pārstāvji — V. Kellenters [W. Kellenter] un A. Lambrehts [A. Lambrecht], advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])
Priekšmets
Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 17. novembra lēmumu (lieta R 1179/2004-2) attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
Rezolutīvā daļa
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
RheinfelsQuellen H. Hövelmann GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/37 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 7. novembra spriedums — Marly/ITSB — Erdal (“Top iX”)
(Lieta T-57/06) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Top iX’ reģistrācijas pieteikums - Starptautiska agrāka vārdiska preču zīme “TOFIX’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu, kas pirmo reizi iesniegts Pirmās instances tiesā - Nepieņemamība)
(2007/C 315/69)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: NV Marly SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — B. Mouffe un O. Rodesch, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Petrequin un A. Rassat)
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Erdal GmbH, Hallein (Austrija) (pārstāvji — M. Thewes un V. Wiot, avocats)
Priekšmets
Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 14. decembra lēmumu lietā R 1147/2004-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Erdal GmbH un NV Marly SA
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
NV Marly SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/37 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 15. novembra spriedums — Enercon/ITSB (Vēja turbīnas daļa)
(Lieta T-71/06) (1)
(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes vēja turbīnas daļas formā reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 7. panta 3. punkts)
(2007/C 315/70)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Enercon GmbH, Aurich (Vācija) (pārstāvis — R. Böhm, avocat)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)
Priekšmets
Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 30. novembra lēmumu lietā R 179/2005-2, ar kuru noraidīts trīsdimensiju preču zīmes (vēja turbīnas daļa regbija bumbas formā) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums
Rezolutīvā daļa
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Enercon GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/38 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. novembra spriedums — Castell des Remei/ITSB — Bodegas Roda (“Castell del Remei ODA”)
(Lieta T-101/06) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Castell del Remei ODA’ reģistrācijas pieteikums - Starptautiska agrāka vārdiska preču zīme “RODA’ un valsts agrākas vārdiskas preču zīmes “RODA’, “RODA I’, “RODA II’ un “BODEGAS RODA’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 40/94 (EK) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2007/C 315/71)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Castell des Remei, SL, Castell del Remei (Spānija) (pārstāvji — F. de Vissher, E. Cornu, D. Moreau, J. Grau Mora, A. Angulo Lafora, M. Ferrándiz Avendaño, M. Baylos Morales un A. Velázquez Ibáñez, avoats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. García Murillo)
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Bodegas Roda, SA, La Rioja (Spānija) (pārstāvji — M. López Camba, B. García Peces un J. Grimau Muñoz, avocats)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 17. janvāra spriedumu (lieta R 263/2005-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Bodegas Roda, SA un Castell del Remei, SL.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/38 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra spriedums — Charlott/ITSB — Charlo (“Charlott France Entre Luxe et Tradition”)
(Lieta T-169/06) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Charlott France Entre Luxe et Tradition’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “Charlot’ - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts)
(2007/C 315/72)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Charlott SARL, Chaponost (Francija) (pārstāvis — L. Conrad, T. Parisot un L. Tremeaud, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Charlo — Confecções para Homens, Artigos de Lã e Outros SA
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 223/2005-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Charlo — Confecções para Homens, Artigos de Lã e Outros SA un Charlott SARL
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Charlott SARL atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Charlo — Confecções para Homens, Artigos de Lã e Outros SA atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/39 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 15. novembra spriedums — Ungārija/Komisija
(Lieta T-310/06) (1)
(Lauksaimniecība - Labības tirgu kopīgā organizācija - Labības pārņemšana, ko veic intervences aģentūras - Kukurūzas kvalitātes kritēriju pastiprināšana - Jauna kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai ieviešana - Tiesiskās paļāvības pārkāpums - Acīmredzama kļūda vērtējumā)
(2007/C 315/73)
Tiesvedības valoda — ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvji — J. Fazekaša [J. Fazekas], R. Šomšiča [R. Somssich] un K. Sījārto [K. Szíjjártó])
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Klotuša-Duvjesāra [F. Clotuche-Duvieusart] un Z. Pataki [Z. Pataki])
Priekšmets
Prasība atcelt atsevišķus noteikumus Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regulā (EK) Nr. 1572/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (OV L 290, 29. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regulas (EK) Nr. 1572/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai, noteikumi par kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai tiek atcelti, proti:
|
|
2) |
Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/39 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 19. oktobra rīkojums — Evropaïki Dynamiki/EFSA
(Lieta T-69/05) (1)
(Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Publiskā iepirkuma līgumi - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atcelšana - Prasības priekšmeta zudums)
(2007/C 315/74)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvis — N. Korogiannakis)
Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) (pārstāvji — sākotnēji A. Cuvillier un D. Detken, pēc tam A. Cuvillier un S. Gabbi, pārstāvji, kam palīdz J. Stuyck, avocat)
Priekšmets
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2004. gada 3. decembra lēmuma, ar kuru noraida prasītājas iesniegto piedāvājumu konkursa procedūrā par informātikas pakalpojumu sniegšanu Extranet tīkla izveidei dalībvalstu iestāžu, EFSA un Komisijas starpā un lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, atcelšana.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
par prasību nav jālemj; |
|
2) |
EFSA atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/40 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 17. oktobra rīkojums — Sumomito Chemical Agro Europe un Philagro France/Komisija
(Lieta T-454/05) (1)
(Augu aizsardzības līdzekļi - Aktīvā viela procimidons - Direktīva 91/414/EEK - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība sakarā ar bezdarbību - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Nepieņemamība - Acīmredzami nepamatota prasība)
(2007/C 315/75)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Sumomito Chemical Agro Europe SAS, Liona (Francija), un Philagro France SAS, Liona (Francija) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — B. Doherty)
Priekšmets
Pirmkārt un galvenokārt, prasība atcelt iespējamo 2005. gada 20. oktobra vēstulē par atļauju laist tirgū aktīvo vielu procimidonu saskaņā ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) ietverto lēmumu, otrkārt un pakārtoti, saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu prasība sakarā ar bezdarbību, ar kuru tiek prasīts atzīt, ka Komisija ir nelikumīgi atturējusies veikt pasākumus, kurus Sumomito Chemical Agro Europe SAS un Philagro France SAS un to meitas sabiedrības tika prasījušas 2005. gada 5. septembra vēstulē un, treškārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, lai panāktu atlīdzību par prasītājām nodarīto iespējamo kaitējumu, kas galvenokārt tika nodarīts 2005. gada 20. oktobra vēstulē ietvertā Komisijas iespējamā lēmuma rezultātā un, pakārtoti, sakara ar to, ka Komisija netika veikusi 2005. gada 5. septembra vēstulē prasītos pasākumus
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nav jālemj par prasību atcelt tiesību aktu un prasību sakarā ar bezdarbību; |
|
2) |
prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt kā nepieņemamu tiktāl, ciktāl ar to tiek prasīta atlīdzība par Sumomito Chemical Agro Europe SAS un Philagro France SAS iespējami nodarīto kaitējumu 2005. gada 20. oktobra vēstulē ietvertā Komisijas iespējamā lēmuma pieņemšanas rezultātā; |
|
3) |
prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu tiktāl, ciktāl ar to tiek prasīta atlīdzība par Sumomito Chemical Agro Europe SAS un Philagro France SAS iespējami nodarīto kaitējumu sakarā ar to, ka Komisija nebija veikusi pasākumus, kurus Sumomito Chemical Agro Europe SAS un Philagro France SAS un to meitas sabiedrības bija prasījušas 2005. gada 5. septembra vēstulē; |
|
4) |
Sumomito Chemical Agro Europe SAS un Philagro France SAS sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/40 |
Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 18. oktobra rīkojums — Ristic u.c./Komisija
(Lieta T-238/07 R) (1)
(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Direktīva 96/23/EK - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana)
(2007/C 315/76)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Ristic AG, Burgthann (Vācija); Piratic Meeresfrüchte Import GmbH (Burgthann); Prime Catch Seafood GmbH (Burgthann) un Rainbow Export Processing SA, Puntarenas (Kostarika) (pārstāvis — H. Schmidt, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un A. Szmytkowska)
Priekšmets
Pieteikums apturēt Komisijas 2007. gada 16. maija Lēmuma 2007/362/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/432/EK par trešo valstu iesniegto atliekvielu uzraudzības plānu apstiprināšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (OV L 138, 18. lpp.), piemērošanu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieteikumu noraidīt; |
|
2) |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
(1) OV C …
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/41 |
Prasība, kas celta 2007. gada 4. oktobrī — FIFA/Komisija
(Lieta T-385/07)
(2007/C 315/77)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fédération Internationale de Football Association (FIFA) (pārstāvji — R. Denton, E. Batchelor un F. Young, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumu, it īpaši tā 1. un 2. pantu; un |
|
— |
piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt FIFA tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību. |
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/552/EEK (1) 3.a pantu dalībvalsts var izveidot sarakstu ar sporta vai cita veida pasākumiem, kas tiek uzskatīti par “īpaši svarīgiem sabiedrībai”. Uz šajā sarakstā minētajiem pasākumiem nevar attiekties ekskluzīvās translācijas tiesības, jo tas liegtu ievērojamai šīs dalībvalsts sabiedrības daļai iespējas sekot līdzi pasākumam tiešraidē vai vēlākās reportāžās brīvā televīzijā.
Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 25. jūnija Lēmumu 2007/479/EK (2), ar kuru Komisija paziņoja, ka saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/552/EEK 3.a panta 1. punktu Beļģijas sastādītais saraksts atbilst Kopienu tiesībām.
Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Beļģijas saraksts ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, aizliedzot prasītājai izsniegt ekskluzīvu FIFA Pasaules kausa tiešraides translācijas tiesību licences ārvalstu raidorganizācijām Beļģijas tirgū, un ka visu FIFA Pasaules kausa sacensību, neatkarīgi no to popularitātes, iekļaušana sarakstā nav nedz attaisnojama, nedz samērīga, nedz arī nepieciešama.
Turklāt prasītāja apgalvo, ka Beļģijas saraksts ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību, aizliedzot prasītājai izsniegt licences jaunpienācējiem, kas vēlas izmantot pieprasītu sporta raidījumu translāciju, lai veiktu uzņēmējdarbību Beļģijas tirgū.
Bez tam prasītāja apgalvo, ka, sastādot Beļģijas sarakstu, ir pārkāptas prasītājas īpašumtiesības, liedzot tai ekskluzivitāti attiecībā uz translācijas tiesībām, kas saskaņā ar prasītājas teikto EK tiesībās ir atzītas kā intelektuālā īpašuma aizsardzības pati būtība.
Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka, pretrunā Padomes Direktīvas 89/552/EEK 3.a panta 1. punktam, Beļģijas saraksts netika sastādīts skaidrā un atklātā veidā.
(1) Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.).
(2) Komisijas 2007. gada 25. jūnija Lēmums 2007/479/EK par to Beļģijas pasākumu saderību ar Kopienas tiesībām, kuri pieņemti saskaņā ar 3.a panta 1. punktu Padomes Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 180, 24. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/41 |
Prasība, kas celta 2007. gada 15. oktobrī — Alber/ITSB (roktura daļa)
(Lieta T-391/07)
(2007/C 315/78)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Alfons Alber, Vöran, Itālija (pārstāvis — S. Schneller, Rechtsanwalt)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju padomes 2007. gada 16. augusta lēmumu un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2007. gada 16. janvāra lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīts Kopienas preču zīmes Nr. 4 396 727 reģistrācijas pieteikums attiecībā uz precēm “ar roku darbināmie aparāti lauksaimniecības, dārza un mežsaimniecības vajadzībām, ieskaitot dārza cirpējus, dārza grieznes, dzīvžogu trimerus, ar roku darbināmas grieznes”; |
|
— |
noturēt tiesas sēdi Pirmās instances tiesā; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; |
|
— |
pakārtoti, nosūtīt lietu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atkārtotai izskatīšanai. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme “roktura daļa” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6. un 8. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 396 727);
Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt;
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;
Izvirzītie pamati: pārbaudes pēc paša iniciatīvas principa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 74. panta 1. punkta pirmajā teikumā, kā arī šīs pašas regulas 7. panta pārkāpums. Pakārtoti, Regulas Nr. 40/94 73. panta pirmā teikuma pārkāpums.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/42 |
Prasība, kas celta 2007. gada 25. oktobrī — Algodonera del Sur/Padome un Komisija
(Lieta T-394/07)
(2007/C 315/79)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Algodonera del Sur S.A., Lebrija (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, abogado)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju par kopējo summu EUR 1 029 825 (viens miljons divdesmit deviņi tūkstoši astoņi simti divdesmit pieci) apmērā; |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā tie, kas jau ir izvirzīti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/42 |
Prasība, kas celta 2007. gada 30. oktobrī — France Télécom/ITSB (“UNIQUE”)
(Lieta T-396/07)
(2007/C 315/80)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: France Télécom, Parīze (Francija) (pārstāvis — B. Potot, avocat)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 3. septembra lēmumu; |
|
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “UNIQUE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35. un 38. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 312 392)
Pārbaudītāja lēmums: daļēji noraidīt reģistrācijas pieteikumu
Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību
Izvirzītie pamati: Padomes Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums, jo, saskaņā ar prasītājas viedokli, un pretēji apstrīdētā lēmuma apsvērumiem jēdzienam “UNIQUE” piemītot atšķirtspēja.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/43 |
Prasība, kas celta 2007. gada 31. oktobrī — Basell Polyolefine/Komisija
(Lieta T-399/07)
(2007/C 315/81)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Basell Polyolefine GmbH, Wesseling (Vācija) (pārstāvji — D. Seeliger, E. Wagner un I. Liebach, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
Komisijas 2007. gada 23. augusta lēmumu atzīt par spēkā neesošu; |
|
— |
pakārtoti, Komisijas 2007. gada 23. augusta lēmumu atzīt par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl ar to tiek liegta arī daļēja piekļuve dokumentiem; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja vēršas pret Komisijas 2007. gada 23. augusta lēmumu, ar kuru ir noraidīts tās pieteikums saistībā ar piekļuvi Komisijas dokumentiem attiecībā uz lēmumu lietā COMP/E -2/37.857 — Organiskie peroksīdi.
Pirmkārt, prasītāja norāda Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 2. panta 1. punkta pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka tai kā juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, ir tiesības uz piekļuvi Komisijas dokumentiem un ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punktu šīs tiesības ir arī attiecībā uz dokumentiem, kas ir saistīti ar aizliegto vienošanos procedūrām.
Otrkārt, prasītāja iebilst par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta 1. un 3. ievilkuma pārkāpumu, jo ar atļauju piekļūt dokumentiem netiktu aizskartas objektīvi aizsargājamas saimnieciskās intereses, un šobrīd netiekot veikta neviena pārbaude saistībā ar attiecīgo aizliegtās vienošanās procedūru. Turklāt šajā sakarā tiek norādīts, ka pastāv plašas sabiedriskās intereses saistībā ar dokumentu, par kuriem iesniegts pieteikums, izplatīšanu.
Treškārt, ar piekļuves liegšanu dokumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums, tiekot pārkāpts EKL 255. panta 1. punkts. Ar lēmumu tiekot pārkāpts arī Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartas 42. pantu.
Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka ir pārkāpts arī Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts, lasot to kopsakarā ar [šīs pašas regulas] 4. panta 2. punktu, jo prasītajai ir tiesības vismaz uz daļēju piekļuvi dokumentiem, par kuriem ir iesniegts pieteikums. Visbeidzot, šie noteikumi ir pārkāpti arī tādēļ, ka Komisija nav izpildījusi savu katra dokumenta konkrētas un individuālas pārbaudes pienākumu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/43 |
Prasība, kas celta 2007. gada 5. novembrī — GretagMacbeth/ITSB (“krāsas kvadrātos”)
(Lieta T-400/07)
(2007/C 315/82)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: GretagMacbeth LLC, New Windsor (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — J. Weise, Rechtsanwalt)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 30. augusta lēmumu apelācijas lietā R 30/2007-4 attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 634 572; |
|
— |
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: krāsu preču zīme “krāsas kvadrātos” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16. un 42. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 634 572)
Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt
Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nepamatoti ir noraidīta atšķirtspējas esamība attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm un pakalpojumiem.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/44 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 5. novembra rīkojums — ITT Manufacturing Enterprises/ITSB — ITT Trademark and Trade (I.T.T.)
(Lieta T-231/07) (1)
(2007/C 315/83)
Tiesvedības valoda — angļu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/44 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 15. oktobra rīkojums — cApStAn/Komisija
(Lieta T-287/07) (1)
(2007/C 315/84)
Tiesvedības valoda — franču
Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/44 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 30. oktobra rīkojums — Simsalagrimm Filmproduktion/Komisija un EACEA
(Lieta T-314/07 R)
(2007/C 315/85)
Tiesvedības valoda — vācu
Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/44 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 30. oktobra rīkojums — Francija/Padome
(Lieta T-382/07 R)
(2007/C 315/86)
Tiesvedības valoda — franču
Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/45 |
Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums — Deffaa/Komisija
(Lieta F-125/06) (1)
(Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu reforma - Pārcelšana citā amatā - Ģenerāldirektora amats - Klasificēšana - Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts - Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkts - Civildienesta noteikumu 44. panta otrā daļa - Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts - Diferencētā piemaksa)
(2007/C 315/87)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Walter Deffaa, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Kraemer)
Priekšmets
Komisijas prezidenta 2006. gada 12. janvāra lēmuma, ar ko prasītājs tiek iecelts ģenerāldirektora amatā, atcelšana, jo tajā viņš tiek klasificēts A*15 pakāpē 4 līmenī ar 2004. gada 1. augustu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
(1) OV C 310, 16.12.2006., 32. lpp.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/45 |
Prasība, kas celta 2007. gada 5. oktobrī — Duta/Kopienu Tiesa
(Lieta F-103/07)
(2007/C 315/88)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Radu Duta, Luksemburga (Luksemburga) [pārstāvis — F. Krieg, avocat]
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt apstrīdētos lēmumus; |
|
— |
nodot lietu izskatīšanai kompetentajai iestādei; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savā prasībā prasītājs apstrīd viņa kandidatūras Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesneša referenta amatam noraidīšanu. Šī noraidīšana notika ar 2007. gada 24. janvāra apkārtrakstā, kaut arī attiecīgais tiesnesis iepriekš izrādīja lielu interesi par prasītāja kandidatūru.
Prasītājs apgalvo, pirmkārt, ka lēmums par viņa sūdzības noraidīšanu nav spēkā. To izskatīja “Pirmās instances tiesas komisija, kas ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu”, kuras sastāvs neesot atbildis lietas taisnīgas izskatīšanas prasībām, ko nosaka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkts. Proti, Pirmās instances tiesas tiesneši, kas piedalījās tiesas sēdē, nevar spriest pilnīgi objektīvi par lietām, kas attiecas uz vienu no viņu kolēģiem.
Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka viņš esot ticis diskriminēts. Attiecīgas tiesnesis neesot sapratīgi izmantojis savas izvērtēšanas pilnvaras.
Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka katrā ziņā apstrīdētajos lēmumos tika pārkāpti pārskatāmības, labas ticības un tiesiskās paļāvības vispārējie principi.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/46 |
Prasība, kas celta 2007. gada 8. oktobrī — Daskalakis/Komisija
(Lieta F-107/07)
(2007/C 315/89)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Constantin Daskalakis, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — S. A. Pappas, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2007. gada 28. jūnija lēmumu tiktāl, ciktāl tas paredz, ka Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktā noteiktā vadības piemaksa tiek maksāta laika posmā līdz vienam gadam; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs — ierēdnis, kurš tika uzaicināts īslaicīgi ieņemt nodaļas vadītāja amatu, apstrīd lēmumu, ar kuru Komisija, aprēķinot šī ierēdņa algu, atteicās ņemt vērā piemaksu, kas viņam tika maksāta kā nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājam, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktu šo piemaksu var noteikt tikai laika posmā līdz vienam gadam, neskatoties uz to, ka pēc šī laika posma beigām prasītājs joprojām pildīja nodaļas vadītāja pienākumus.
Prasītājs apgalvo, ka iepriekš minētajā tiesību normā paredzētais laika posms attiecas tikai uz pagaidu ieņemamā amata ilgumu un neietekmē atbilstošo atalgojumu, ja pagaidu norīkošana amatā tiek pagarināta uz laika posmu ilgāku par vienu gadu. Saskaņā ar prasītāja teikto gadījumā, ja administrācija nespēj gada laikā aizpildīt vakanto amata vietu, tā nevar atsaukties uz savu neizdarību, izmantojot to pret ierēdni, kurš kā pienākumu izpildītājs ieņem amatu uz ilgāku laiku.
Turklāt prasītājs apgalvo, ka nav izpildīts pienākums ievērot ierēdņu labklājību un ir pārkāpts labas pārvaldības princips. Komisijai bija jāņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.
Pakārtoti, prasītājs uzsver, ka viņš tika iecelts amatā kā nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, jo saskaņā ar obligāto mobilitātes plānu attiecīgā amata izpildītājam bija jāpāriet citā amata. Tādēļ prasītājs apgalvo, ka šajā lietā jāpiemēro Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punkta pēdējā daļa, saskaņā ar kuru pagaidu amata termiņš var pārsniegt vienu gadu, ja norīkojums tieši vai netieši tiek veikts, lai aizstātu tādu ierēdni, kas dienesta interesēs iecelts citā amatā.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/46 |
Prasība, kas celta 2007. gada 16. oktobrī — Doumas/Komisija
(Lieta F-112/07)
(2007/C 315/90)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Georgios DOUMAS, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja 2006. gada 24. novembra pieteikums; |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam atalgojumu, kas viņam būtu bijis jāsaņem laikposmā no 2003. gada 1. novembra līdz 2007. gada 16. septembrim, kas ir viņa faktiskās atjaunošanas amatā diena, viņam nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai; |
|
— |
neizslēdzot summas palielināšanas vai samazināšanas iespēju tiesvedības gaitā, piespriest Komisijai samaksāt prasītājam EUR 200 000 par kaitējumu, kas viņam nodarīts karjeras aizkavēšanas dēļ, un par to, ka viņš esot zaudējis savas karjeras attīstības iespējas (paaugstināšana amatā, līmenī, pensiju sistēma), kā arī par morālo kaitējumu, it īpaši viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, ko izraisījis nedrošības stāvoklis attiecībā uz viņa karjeras attīstību, kurā viņš atradies vairāk nekā trīs gadus iecēlējinstitūcijas pieļauto kļūdu dēļ; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs, A5 pakāpes 3. līmeņa ierēdnis, ar 2003. gada 1. augusta vēstuli, t.i., trīs mēnešus pirms beidzās viņa atvaļinājums personisku iemeslu dēļ (API), kas paņemts laikposmam no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 31. oktobrim, izteica vēlmi nelūgt sava API pagarināšanu. 2006. gada 24. novembrī viņš iesniedza iecēlējinstitūcijai pieteikumu, lūdzot, pirmkārt, atjaunot viņu amatā pirmajā vakantajā amatā, kas atbilstu viņa pakāpei, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas viņam radies tādēļ, ka Komisijas pieļauto kļūdu dēļ viņš nebija ticis atjaunots amatā; atjaunot viņu amatā kā administratoru izdevās tikai 2007. gada 16. septembrī.
Savas prasības pamatojumam prasītājs cita starpā norāda, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 40. pants, Komisijas 1988. gada 5. septembra lēmuma 4. un turpmākie panti, kas piemērojami viņa API, kā arī 8. pants jaunajā Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmumā, kas attiecas uz API un kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.
Turklāt prasītājs norāda, ka Komisijas lēmumam neatjaunot viņu amatā pilnīgi nav pamatojuma.
Prasītājs cita starpā apgalvo, ka šo kļūdu, kas viņam radīja būtisku kaitējumu, atkārtošana ir psiholoģiska vajāšana Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.
Visbeidzot, prasītājs norāda, ka Komisijas neesot ievērojusi Civildienesta noteikumu 40. panta 4. punktu un labas pārvaldības principu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/47 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. oktobrī — Wenning/Europol
(Lieta F-114/07)
(2007/C 315/91)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Rainer Wenning, Hāga (Nīderlande) (pārstāvji — G. Vandersanden, C. Ronzi, advokāti)
Atbildētājs: Europol
Prasītāja prasījumi
Prasītājs lūdz Pirmās instances tiesu:
|
— |
atcelt Eiropola [Europol] direktora 2006. gada 21. decembra lēmumu par prasītāja līguma nepagarināšanu un viņa atkārtotu pieņemšanu darbā Eiropolā no 2007. gada 1. oktobra; |
|
— |
līdz ar to Personāla attīstības un pārskata anketas, uz kuras ir balstīts apstrīdētais lēmums, atcelšanu; |
|
— |
samaksāt kompensāciju par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pieņemot lēmumu par prasītāja līguma nepagarināšanu, nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo tas neietver to pamatojošus iemeslus. Tas pamatots ar spēku zaudējušu Personāla attīstības un pārskata anketu.
Prasītāja Novērtējuma ziņojums ir sagatavots, pārkāpjot Eiropola noteikumus par personāla attīstības un pārskata procesu (Eiropola Personāla noteikumu un Personāla attīstības un pārskata procesa vadlīniju 28. pants), un ietver daudz kļūdu vērtējumā, novedot pie tiesību kļūdas.
Prasītāja augstāk stāvošas personas izmantoja novērtēšanas procesu drīzāk ar mērķi viņu atlaist nevis izvērtēt. Tā ir varas nepareiza un ļaunprātīga izmantošana.
Prasītāja priekšnieku vienīgais mērķis bija nepagarināt viņa līgumu, neskatoties uz viņa labo veikumu un apstākli, ka viņam tika norādīts, ka viņš saņems augstāku novērtējumu nekā iepriekšējā gadā, ja viņš turpinās uzlabot savu sniegumu. Prasītājam bija tiesiska paļāvība, ka viņa līgums pārtaps nenoteikta termiņa līgumā vai vismaz tiks pagarināts.
Apstrīdētais lēmums un apstākļi, kādos tas tika pieņemts, arī nesaskan ar labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, kas ikvienai iestādei ir jāievēro attiecībā uz tās personālu.
Paturot prasītāju darbā Eiropolā, tiktu ievērotas gan dienesta intereses, gan personāla intereses. Darbs, ko prasītājs veica, tiks veikts arī turpmāk. Prasītājs pastāvīgi vairāku gadu laikā parādīja, ka viņš var to veikt labi, bija apmierināti gan kolēģi, gan arī cilvēki ārpus Eiropola.
Prasītājs tāpat ir diskriminēts, salīdzinot ar citiem kolēģiem, kuri veica darbu tādā pašā veidā kā viņš un kuru līgumi tika pagarināti.
Prasītājs lūdz izmaksāt kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas viņam radies apstrīdētā lēmuma dēļ.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/48 |
Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī — Balieu-Steinmetz un Noworyta/Parlaments
(Lieta F-115/07)
(2007/C 315/92)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Marie-Thérèse Balieu-Steinmetz, Sanem, (Luksemburga) un Lidia Noworyta, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atzīt par prettiesisku 1. pantu Iekšējos noteikumos, ko iecēlējinstitūcija pieņēmusi attiecībā uz nemainīgo pabalstu par virsstundām, kas paredzēts Civildienesta noteikumu, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, VI pielikuma 3. pantā — daļā, kurā šajā pantā paredzēts nosacījums par virsstundu regularitāti; |
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 18. decembra lēmumu, ar ko tieši noraidīts Noworyta2006. gada 6. jūlija pieteikums, kā arī 2006. gada 13. novembra lēmumu, ar ko netieši noraidīts Balieu-Steinmetz2006. gada 13. jūlija pieteikums; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas, pamatojot savu prasījumu, norāda, pirmkārt, uz to, ka ir pārkāptas pamattiesības, vispārējie principi un Eiropas Sociālā Harta, saskaņā ar ko ikvienam strādājošajam ir tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, it īpaši attiecībā uz darba laiku un kompensāciju vai atlīdzību par nostrādāto virsstundu darbu vai sakarā ar viņa darba laika grafika īpatnībām.
It īpaši viņas norāda, ka Civildienesta noteikumu VI pielikuma 3. pants, atšķirībā no Civildienesta noteikumu 56.a un 56.c panta, neparedz iespēju piešķirt nemainīgu pabalstu par nostrādātajām virsstundām, veicot īpašus darbus, ar nosacījumu, ka šīs virsstundas tiek strādātas regulāri. Prasītājas uzskata, ka iecēlējinstitūcija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, iekļaujot šo nosacījumu Iekšējos noteikumos, kas pieņemti attiecībā uz kompensāciju par virsstundām.
Iecēlējinstitūcija esot arī pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, norādot, ka ierēdņi, kuri pieņemti darbā no 2004. gada 1. maija, nevarēs saņemt šādu pabalstu, lai gan šī iespēja esot skaidri paredzēta minēto Iekšējo noteikumu 1. pantā.
Turklāt prasītājas apgalvo, ka, pieņemot lēmumu, ar ko viņām atteikta jebkāda kompensācija vai pabalsts par šiem īpašajiem darba apstākļiem, nav ņemts vērā Civildienesta noteikumu 56.a un 56.c pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes princips.
Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Parlamenta nostāja neesot konsekventa tādēļ, ka Priekšsēdētāja ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors esot apstiprinājis, ka telefona komutatora darbinieks nestrādā virsstundas regulāri, savukārt iecēlējinstitūcija esot secinājusi, ka šobrīd tiek veikts pētījums, lai izvērtētu iespējas harmonizēt darba apstākļus konkrētajā dienestā tieši sakarā ar realizēto nestandarta darba laiku, kas pārsniedz vispārējo/parasto darba laiku.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/48 |
Prasība, kas celta 2007. gada 25. oktobrī — Kolountzios/Komisija
(Lieta F-117/07)
(2007/C 315/93)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Kolountzios, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2007. gada 11. maija lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāja lūgums veikt aprēķinu pensijas tiesībām, kuras pirms stāšanās amatā prasītājs bija uzkrājis drahmās Grieķijas pensiju fondos TMSEDE un ELPP, piemērojot vidējo likmi saskaņā ar Komisijas noteikto valūtas maiņas kursu, lai tiktu ņemtas vērā drahmas vērtības svārstības iemaksu veikšanas laikā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumam prasītājs, AD 12 pakāpes 4. līmeņa ierēdnis, izvirza trīs pamatus, pirmais no tiem ir saistīts ar lūgumu atzīt, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta (konkrētāk, 7. panta 3. punkta) vispārīgie izpildes noteikumi (turpmāk tekstā — “VIN”) ir prettiesiski, kā arī, vajadzības gadījumā, ka šī Civildienesta noteikumu norma ir prettiesiska.
Otrais pamats ir saistīts ar Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro [euro] ieviešanu (OV L 162, 1. lpp.) pārkāpumu.
Trešais pamats ir saistīts ar tiesiskās drošības principa, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/49 |
Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī — Strack/Komisija
(Lieta F-118/07)
(2007/C 315/94)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Guido Strack, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — H. Tettenborn, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam zaudējumus EUR 1 000 apmērā par nemateriālo veselības un morālo kaitējumu, ko prasītājs ir cietis laikā no 8.9.2006. līdz 7.10.2006., jo Komisija līdz tam laikam nebija pieņēmusi likumīgu lēmumu par viņa 7.3.2005. pieteikumu attiecībā uz viņa slimības atzīšanu par arodslimību, un tiktāl atcelt Komisijas 2007. gada 12. janvāra, 2007. gada 26. februāra un 2007. gada 20. jūlija lēmumus par pretējo; |
|
— |
piespriest atbildētājai izmaksāt atlīdzību vismaz EUR 10 000 apmērā par materiālajiem zaudējumiem, kā arī par nemateriālo veselības un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīti laikā no 1.11.2006. līdz 31.12.2006. Komisijas pretlikumīgas rīcības rezultātā, kā arī tiktāl atcelt Komisijas 2007. gada 12. janvāra, 2007. gada 26. februāra un 2007. gada 20. jūlija lēmumus par pretējo; |
|
— |
piespriest atbildētājai izmaksāt kavējuma procentus par iepriekš minētajos ievilkumos minētajām maksājamām summām par laikposmu no 2007. gada 26. februāra līdz faktiskai samaksai 2 % apmērā gadā virs galveno refinansēšanas darbību procentu likmes, ko noteikusi Eiropas Centrālā Banka; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības par zaudējumu atlīdzību pamatojumam prasītājs apgalvo, ka laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam Komisija un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) ir pieļāvušas attiecībā uz viņu daudzus administratīvus un tiesību pārkāpumus. Tas īpaši attiecas uz viņa darba vidi un psiholoģisko vajāšanu darba vietā, viņa “whistleblowings” rīcības vērtēšanu, veidu, kādā tika īstenota novērtējuma un paaugstināšanas procedūra, nelikumīgu personas datu izplatīšanu, centienu noskaidrot un pierādīt šos tiesību pārkāpumus traucēšanu, kā arī viņa pieteikuma saskaņā ar Eiropas Civildienesta noteikumu 73. un 78. pantu (Civildienesta noteikumi) prettiesisku un novēlotu uzskatīšanu.
Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja turklāt ir pārkāpusi veselības aprūpes noteikumus, EKL 255. pantu, Pamattiesību hartas 1., 3., 8. un 41. pantu, kā arī turpmākos pantus, ECTK 8. un 13. pantu, Regulas Nr. 1049/2001 un 45/2001, Civildienesta noteikumu 11.a, 12., 22.a, 22.b, 24., 25., 26., 26.a, 43., 45., 73. un 78. pantu un OLAF dibināšanas aktus un īpaši nav izpildījusi pienākumu rūpēties par ierēdņiem un pārkāpusi patvaļīgas rīcības aizliegumu.
Tādejādi atbildētāja esot radījusi materiālu un nemateriālu kaitējumu, jo, kā to pa to laiku atzina arī atbildētāja procesā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. un 78. pantu, prasītājs saslima un vēlāk kļuva par invalīdu šo administratīvo pārkāpumu rezultātā. Šīs atzīšanas procedūras prettiesiska un novēlota īstenošana viņam radīja papildu nemateriālo kaitējumu.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/50 |
Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī — Strack/Komisija
(Lieta F-120/07)
(2007/C 315/95)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Guido Strack, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — H. Tettenborn, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2005. gada 30. maija, 2005. gada 25. oktobra, 2007. gada 15. marta un 2007. gada 20. jūlija lēmumus daļā, kurā ir pārceltas tikai 12 dienas no prasītāja 2004. gadā neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma, ko viņš varēja pārcelt uz nākamo gadu, un attiecīgi samazināta kompensācija par dienesta atstāšanas brīdī neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu; |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam kompensāciju par 26,5 dienām par vēl nekompensēto, neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta otro daļu, pieskaitot ikgadējos procentus atbilstoši likmei, kas ir par 2 % lielāka nekā Eiropas Centrālās bankas noteiktā refinansēšanas procentu likme par attiecīgo laikposmu kopš 2005. gada 1. aprīļa; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs savu prasību pamato ar Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta pirmās un otrās daļas pārkāpumu un ar atbildētājas administratīvo paziņojumu Nr. 66-2002. Saskaņā ar tiem viņa ikgadējais atvaļinājums par 2004. gadu bija pilnībā jāpārceļ uz 2005. gadu, ko atbildētāja noraidīja ar apstrīdētajiem lēmumiem, jo viņš nebija izmantojis ikgadējo atvaļinājumu līdz 2004. kalendārā gada beigām ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītu iemeslu dēļ. Iemesls tam bija slimība, kuru starplaikā atbildētāja ir atzinusi par arodslimību.
Turpinājumā prasītājs apgalvo, ka izvirzītā papildu prasība atlīdzināt zaudējumus izriet no tā, ka atbildētāja prettiesiski atteicās samaksāt kompensāciju, kas viņam pienācās dienesta atstāšanas brīdī atbilstoši Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta otrajai daļai.
|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/50 |
Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī — Strack/Komisija
(Lieta F-121/07)
(2007/C 315/96)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Guido Strack, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — H. Tettenborn, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2007. gada 12. janvāra, 2007. gada 26. februāra un 2007. gada 20. jūlija lēmumus, ciktāl tajos prasītājam liegta tūlītēja un pilnīga pieeja visiem datiem un dokumentiem, kas uz viņu attiecas un kas ir atbildētājas rīcībā, proti, šādu dokumentu pabeigto versiju kopiju nodošanu, vislabāk elektroniskajā veidā, uz to brīdi esošajās redakcijās vai, pakārtoti, neierobežotas tiesības apskatīt minētos datus un dokumentus, tos nokopēt un izdarīt izrakstus no tiem:
|
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai izmaksāt prasītājam pienācīgu zaudējumu atlīdzību vismaz EUR 10 000 apmērā par nemateriālo, veselības un morālo kaitējumu, kas viņam radīti apstrīdēto lēmumu dēļ, kā arī kavējuma procentus, sākot ar dienu, kurā tika celta prasība, 2 % apmērā gadā virs galveno refinansēšanas darbību procentu likmes, ko attiecīgajam laikposmam noteikusi Eiropas Centrālā Banka; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz pienākuma rūpēties par ierēdņiem neizpildi, labas pārvaldības principa, izvērtēšanas pilnvaru nepareizas izmantošanas vai to kļūdainas īstenošanas aizlieguma apstrīdētajos lēmumos pārkāpumu. Turklāt šajos lēmumos esot pārkāpts arī Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkta otrais teikums, 26. panta 7. punkts un 26.a pants un pārkāptas prasītāja tiesības atbilstoši EKL 255. pantam, Regulai Nr. 1049/2001 un pamattiesībām uz pašnoteikšanos saistībā ar informāciju, ko skata kopā ar Regulu Nr. 45/2001.