Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4737 — Sabic/GE Plastics)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/01)

2007. gada 2. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4744 — Ineos/Borealis)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/02)

2007. gada 24. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4623 — Vinci Construction/Solétanche)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/03)

2007. gada 24. jūlijā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi franču un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4798 — BP/Associated British Foods/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/04)

2007. gada 30. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4785 — Russian Machines/Magna)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/05)

2007. gada 30. augustā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Pārskats par Padomes ieceltajām personām

(šādos mēnešos: 2007. gada jūlijā, augustā un septembrī) (sociālo jautājumu joma)

(2007/C 249/06)

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 15. oktobris)

ar ko ieceļ darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļus un locekļa aizstājējus no Itālijas

(2007/C 249/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 202. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (1) par darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā kandidātu sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo par darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļiem un locekļa aizstājējiem uz pilnvaru termiņu, kas beidzas 2010. gada 28. februārī, ir ieceltas šādas personas:

I.   VALDĪBAS PĀRSTĀVJI

II.   DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

III.   DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

(1)  OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 64, 2.3.2007., 30. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2007. gada 23. oktobris

(2007/C 249/08)

1 euro=

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/09)

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/10)

VALSTS ATBALSTS — FRANCIJA

Valsts atbalsts C 38/07 (ex NN 45/07) — Atbalsts Arbel Fauvet Rail

Aicinājums iesniegt piezīmes saistībā ar EK līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/11)

Ar 2007. gada 12. septembra vēstuli, kas autentiskā valodā pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Francijai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz iepriekš minēto pasākumu.

Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tās uz šādu adresi:

Šīs piezīmes paziņos Francijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

Šī procedūra attiecas uz nepaziņotu valsts atbalstu, ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail (AFR) — dzelzceļa ritošo sastāvu izgatavotājam, kas atrodas Duē (Douai) (Francija). AFR jau daudzus gadus cieš no finansiālām problēmām.

Ziemeļu-Padekalē (Nord-Pas-de-Calais) reģions un Douaisis aglomerācijas kopiena 2005. gada 4. jūlijā piešķīra AFR kopīgu atmaksājamu aizdevumu 2 miljonu euro apmērā ar procentu likmi 4, 08 % gadā, kas atmaksājams pusgada maksājumos trīs gadu laikā, sākot no 2006. gada 1. janvāra. Šī aizdevuma atmaksai netika sniegts nekāds nodrošinājums.

Komisija uzskata, ka aizdevuma piešķiršanas brīdī AFR bija grūtībās nonācis uzņēmums Kopienas pamatnostādņu par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē. Komisija arī uzskata, ka AFR nevarētu iegūt līdzekļus ar tik izdevīgiem noteikumiem privātajā kredītu tirgū un ka tādējādi atmaksājamais aizdevums veido valsts atbalstu.

Komisija apšauba, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo īpaši ņemot vērā pamatnostādnes par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Jo īpaši Komisija atzīmē, ka Francija neiesniedza pārstrukturēšanas plānu un ka AFR, šķiet, nav veicis nevienu kompensācijas pasākumu, lai mazinātu atbalsta ietekmi. Tā kā aizdevums ir piešķirts uz vairāk nekā sešiem mēnešiem, tas nav arī saderīgs glābšanas atbalsta nozīmē.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu jebkuru nelikumīgu atbalstu var atgūt no tā saņēmēja.

VĒSTULES TEKSTS

(1)  Le 29 juin 2007, AFR a été reprise par la société IGF Industries et a changé sa raison sociale en “IGF Industries — Arbel Fauvet Rail”.

(2)  Voir la communication de la Commission concernant la méthode de fixation des taux de référence et d'actualisation (JO C 273 du 9.9.1997, p. 3).

(3)  Voir la décision de la Commission 2 mars 2005 dans le cas “Chemische Werke Piesteritz” (JO L 296 du 12.11.2005, p. 19, aux points 107-108) et la décision de la Commission du 24 janvier 2007 dans le cas C 38/2005 “Biria ” (JO L 183 du 13.7.2007, pts 27; 83 et suivants).

(4)  JO C 242 du 1.10.2004, p. 2.

VALSTS ATBALSTS — RUMĀNIJA

Valsts atbalsts C 41/07 (ex NN 49/07) — Tractorul privatizācija

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 249/12)

Ar 2007. gada 25. septembra vēstuli, kas autentiskā valodā ir ietverta šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Rumānijai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekš minēto atbalstu.

Piezīmes par atbalsta pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, ieinteresētās personas var iesniegt viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tās uz šādu adresi:

Šīs piezīmes paziņos Rumānijai. Ieinteresētā puse, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

PROCEDŪRA

Komisija ar 2007. gada 17. janvāra vēstuli pieprasīja Rumānijas iestādēm informāciju par vairākiem privatizējamiem uzņēmumiem, ieskaitot Tractorul. Pēc turpmāko vēstuļu apmaiņas Komisija savās 2007. gada 5. jūlija un 2007. gada 30. jūlija vēstulēs mudināja Rumānijas iestādes atcelt Tractorul privatizācijas līgumam pievienotos īpašos nosacījumus, vienlaicīgi norādot, ka gadījumā, ja nelikumīgs atbalsts netiek pārtraukts, Komisija varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 11. panta 1. punktu, kuros izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi EK līguma 93. panta piemērošanai (pārtraukšanas rīkojums).

APRAKSTS

Tractorul ir liels traktoru un citu lauksaimniecības mašīnu ražošanas uzņēmums. Lielu zaudējumu un ievērojamu parādsaistību dēļ, ar kurām tas saskārās iepriekšējos gados, uzņēmums uzsāka brīvprātīgu likvidācijas procesu Rumānijas privatizācijas aģentūras (AVAS) vadībā. Ekonomiski dzīvotspējīgas darbības turpināšanai tika noteikta veiksmīgi strādājoša uzņēmuma daļa, kuru ar atklāta konkursa palīdzību pārdeva 2007. gada 5. jūlijā. Vairāki uzņēmumi paziņoja par savu dalību šajā konkursā, bet tikai trīs no tiem piekrita sākumcenai 77 miljonu euro apmērā. Konkursā uzvarēja Flavus Investments SRL. Neilgi pēc tam parakstīja pārdošanas pamatlīgumu un pārdošanas līgumu.

AVAS pievienoja privatizācijas līgumam īpašus nosacījumus, saistībā ar valsts atbalstu visnozīmīgākie no tiem attiecas uz uzņēmuma līdzšinējās darbības turpināšanu nākamos 10 gadus un personāla pieņemšanu darbā, priekšroku dodot bijušajiem Tractorul darbiniekiem.

NOVĒRTĒJUMS

Tractorul privatizācija, izmantojot konkursu, kas sasaistīts ar zināmiem nosacījumiem, visticamāk, nozīmēja to, ka pārdošanas cena bija zemāka nekā tā būtu bijusi beznosacījumu konkursa gadījumā, un tādēļ šī privatizācija ietver valsts atbalstu. Šā atbalsta saņēmēji ir uzņēmuma privatizētā daļa un, iespējams, pircējs. Tādi nosacījumi kā ražošanas turpināšana nākamos 10 gadus nodrošina to, ka jaunais īpašnieks zināmā līmenī saglabās saimniecisko darbību, un tādēļ tie sniedz priekšrocību privatizētajam uzņēmumam. Turklāt, ja pārdošanas cena ir zemāka par tirgus vērtību, priekšrocību gūst arī jaunais īpašnieks. Abos gadījumos šīs priekšrocības izriet no tiem ieņēmumiem, kurus valsts nesaņēma no pārdošanas.

Komisija uzskata, ka nepaziņotais atbalsta pasākums, kas saistīts ar privatizācijas līgumam pievienotajiem nosacījumiem, ir valsts atbalsts. Atbalsta programmā ir ieguldīti valsts līdzekļi, tā sniedz priekšrocības atbalsta saņēmējiem, tā ir selektīva un ietekmē tirdzniecību.

Komisijai nepaziņoja par privatizācijas līgumu, ieskaitot līgumam pievienotos nosacījumus. Atbalsts, šķiet, tika piešķirts, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tādēļ šis pasākums acīmredzot ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu.

Komisija ir nolēmusi uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, lai novērtētu atbalsta saderību ar kopējo tirgu, un tā ir nolēmusi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 11. panta 1. punktu izdot pārtraukšanas rīkojumu, prasot Rumānijai pārtraukt jebkādu nelikumīgu atbalstu, līdz Komisija pieņem lēmumu par attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

VĒSTULES TEKSTS

(1)  Al XXIII-lea Raport privind politica în domeniul concurenței, 1993, p. 255.

(2)  Vezi de exemplu Cauza C-344/99 Germania v. Comisia (Gröditzer Stahlwerke), hotărârea Curții din 28 ianuarie 2003; Cauza conexă C-278/92, C-279/92 și C-280/92 Spania v. Comisia (Hytasa), hotărârea Curții din 14 septembrie 1994.

(3)  JO L 83, 27.3.1999, p. 1.

(4)  JO C 244, 1.10.2004, p. 2.

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 249/13)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SLOVENSKÁ PARENICA”

EK Nr.: SK/PGI/005/0485/19.07.2005

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

Grupa 1.3. — Siers

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Slovenská parenica”

4.2.   Apraksts: “Slovenská parenica” ir tvaicēts, viegli kūpināts siers, kas satīts divos veltnīšos, kuru diametrs ir 6-8 cm, bet augstums — 5-8 cm. Veltnīši ir savienoti “S” formā ar siera strēmeli vai aukliņu. Pirms sarullēšanas siera strēmele ir 2-3 mm bieza, 5-8 cm plata un 4-6 m gara. “Slovenská parenica” ir maiga garša, aitas piena aromāts un dūmu smarža. Siers pazīstams ar siera masas izteikti šķiedraino struktūru, un satur ne mazāk par 53 % sausnas ar 50 % tauku sausnā.

Izmantotās sastāvdaļas ir svaigs, neapstrādāts aitas svaigpiens no Valaška, Zošľachtená valaška, Cigája un Východofrízska šķirnes ganību aitām vai svaiga, neapstrādāta aitas piena un svaiga, neapstrādāta govs piena maisījums, kas satur vismaz 50 % aitas piena.

Sieru tirgo atsevišķos 450-500 g iepakojumos. Tas ir ietīts caurspīdīgā plastmasas pārtikas plēvē vai celofānā starp diviem ovāliem, diezgan bieziem koka dēlīšiem.

Raksturojums

Forma: “Slovenská parenica” ir divu savienotu siera veltnīšu formā, kuru augstums ir 5–8 cm, bet diametrs — 6–8 cm. Tradicionāli šos veltnīšus savieno ar siera strēmeli.

Aromāts: “Slovenská parenica” ir raksturīga aitas piena un dūmu smarža, jo tas tiek kūpināts cietkoksnes dūmos.

Garša: maiga, patīkami sāļa aitas siera garša.

Konsistence: elastīga, ar šķiedrainu struktūru; pēc sadalīšanas veidojas pavedieni.

Krāsa: pēc kūpināšanas — no dzeltena līdz brūnam ārpusē; no balta līdz sviesta dzeltenam iekšpusē.

Sastāvs: minimālais sausnas saturs — 53 %; minimālais tauku saturs sausnā — 50 %; maksimālais sāls saturs — 3 %.

Mikrobioloģiskās prasības: satur dabiskos mikroorganismus, kas sastopami pienā, piemēram, Lactobacillus, Enterococcus, Lactococcus un Streptococcus. Siers nedrīkst saturēt patoģenētiskos mikroorganismus (Listeria monocytogenes un salmonellu). Tvaicējot sieru 60-70 °C temperatūrā, notiek daļēja pasterizācija, kuras laikā dabiskās mikrofloras saturs pazeminās aptuveni no 105 līdz 102.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Saskaņā ar vēstures liecībām tvaicēta siera ražošana aizsākās Zvolen un Brezno apgabalos 19. gadsimtā sākumā. Tā pakāpeniski izplatījās gandrīz visā Slovākijā. Kopš II Pasaules kara beigām “Slovenská parenica” ražo tikai noteiktā Slovākijas kalnu apgabalā vismaz 200 m virs jūras līmeņa. Aitas laiž ganībās agrā pavasarī (marts/aprīlis) noteiktā apgabala zemākajās vietās. Maijā un vasaras mēnešos tās pārdzen uz ganībām, kas atrodas augstāk.

Noteiktā apgabala rietumu robežu veido Biele Karpaty grēdas rietumu nogāzes, Považský Inovec, Tríbeč, Vtáčnik, Štiavnické vrchy un Krupinská vrchovina kalni un augstienes.

Krupinská vrchovina, Cerová vrchovina, Stolické vrchy, Slovenský kras, Volovské vrchy un Slanské vrchy kalnu nogāzes un augstienes veido dienvidu robežu.

Austrumu robežu veido Vihorlatská vrchovina, Popriečiny, Beskydské predhorie un Bukovské vrchy kalnu un augstieņu nogāzes, kā arī robeža ar Ukrainu.

Ziemeļu robežu veido robeža ar Poliju; Laborekká vrchovina, Ondavská vrchovina, Ľubovnianska vrchovina, Pieniny, Spišská Magura, Tatry, Skorušinské vrchy, Podbeskydská vrchovina, Oravské Beskydy un Kysucké Beskydy kalnu un augstieņu nogāzes; robeža ar Čehiju, Turzovská vrchovina, Javorníky un Biele Karpaty kalnu un augstieņu nogāzes un Skalica robežas šķērsošanas punkts.

Pieteikumā minēts valsts nosaukums, jo noteiktais ģeogrāfiskais apgabals aizņem vairāk nekā 80 % no Slovākijas teritorijas. Slovākijas Republikas platība ir 49 035 km2. Tā ir viena no mazākajām ES dalībvalstīm, un tās platība ir tikpat liela kā dažu dalībvalstu atsevišķiem reģioniem.

Slovākija kādreiz bija Čehoslovākijas sastāvdaļa, kas 1993. gada 1. janvārī sadalījās divās neatkarīgās valstīs — Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā.

Tāpēc tiek izmantots nosaukums “Slovenská parenica”, jo “Slovenská” [Slovākija, slovāku-] savulaik nebija valsts, bet gan valsts teritorijas daļas nosaukums, kas kļuva par valsts nosaukumu pēc 1993. gada 1. janvāra vēsturiskajiem notikumiem. Tā kā nosaukums jau tika izmantots, bija starptautiski aizsargāts un plaši zināms patērētājiem, Slovākijas Republika prasa tam piemērot šādu aizsardzību arī turpmāk Eiropas Kopienā.

“Slovenská parenica” tiek ražots ar vienādiem paņēmieniem visā noteiktajā apgabalā. Noteiktajā apgabalā tās pašas aitu šķirnes — Valaška, Zošľachtená valaška, Cigája, Východofrízska — audzē ganībās ar tādu pašu augu valsti un klimatiskajiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot vienotu kvalitāti galvenajai izejvielai — aitas pienam.

Rakstiskas liecības apstiprina “Slovenská parenica” ražošanas vēsturiskās saiknes ar šo apgabalu.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Govs un aitas piens un pats siers “Slovenská parenica” tiek ražots tikai noteiktajā Slovākijas Republikas kalnu apgabalā. Svaigpienu saraudzē; pēc tam tieši saimniecībās vai ganu būdās [salaš] uz vietas tiek izgatavota parenica, vai arī pienu nosver un nosūta pārstrādei brinzas [bryndza] ražotājiem un pienotavām. Visi brinzas ražotāji iepērk aitas un govs svaigpienu noteiktā apgabala kaimiņu reģionos.

Ražotājiem, kuri pērk pienu, piemēro divu posmu pārbaudes un dokumentācijas procedūru. Pirmais posms ietver aitas un/vai govs piena piegādātāju pārbaudes. Pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos, ka audzēšanas apgabals un ganības atrodas noteiktajā apgabalā, kā arī tiek pārbaudītas aitu šķirnes.

Saimniecības, audzētāji un piegādātāji, kuri atbilst specifikāciju nosacījumiem, tiek iekļauti piegādātāju sarakstā, ko ved un atjaunina brinzas ražotāju apvienība Cech bryndziarov.

Otrs posms ietver “Slovenská parenica” ražotāju pārbaudi. Pārbaudes tiek veiktas, lai:

pārliecinātos par izmantoto izejvielu izcelsmi, izpētot pirkuma dokumentus un salīdzinot tos ar atļauto piegādātāju sarakstu;

pārliecinātos, ka tiek ievērota prasība par minimālo aitas piena proporciju ražošanā, pamatojoties uz dokumentāciju par iepirkto izejvielu daudzumu un “Slovenská parenica” pārdošanas apjomiem;

nodrošinātu, ka nosacījumi, kas reglamentē produkta ražošanas un kvalitātes parametrus, atbilst specifikācijām, pamatojoties uz produktu uzskaites un analīzes rezultātiem.

Gadījumos, kad ražotāji “Slovenská parenica” ražošanā izmanto pašu ražoto pienu, tiek veikta viena posma pārbaudes procedūra.

Pārbaudes tiek īstenotas, lai pārliecinātos:

ka audzēšanas apgabals un ganības atrodas noteiktajā apgabalā;

ka tiek audzētas šķirnes aitas;

ka tiek ievērota prasība par minimālo aitas piena proporciju ražošanā, pamatojoties uz dokumentāciju par piena ražošanu un “Slovenská parenica” pārdošanas apjomiem;

ka nosacījumi, kas reglamentē ražošanas un kvalitātes parametrus, atbilst specifikācijām, pamatojoties uz produktu uzskaites un analīzes rezultātiem.

Lai identificētu produktu, uz iepakojuma norāda nosaukumu “Slovenská parenica”, ražotāja nosaukumu un ražotnes adresei. To, ka produkta izcelsme ir aizsargātajā ģeogrāfiskajā apgabalā, garantē tas, ka ražotnes ģeogrāfiskā atrašanās vieta atrodas tieši noteiktajā apgabalā, kurā atļauta “Slovenská parenica” ražošana.

4.5.   Ražošanas metode: Parenica sākumā gatavoja aitkopju virtuvēs, kur bija īpaša temperatūra un apstākļi, telpa kūpināšanai un uzglabāšanai. Kad aitkopji bija iemācījušies būvēt pret laikapstākļiem izturīgus un plašus mājokļus, parenica ražošana sākās arī augstienēs esošajās ganu būdās. Ražošanas pamatmetode augstieņu ganību būdās dažās saimniecībās saglabājusies līdz mūsdienām. Svaigs aitas piens vai aitas un govs piena maisījums, kas satur vismaz 50 % aitas piena, tiek sarecināts 29-32 °C temperatūrā. Faktiskā sarecēšana notiek pusstundu pēc siera fermenta pievienošanas. Sarecējusī siera masa tiek samaisīta, izmantojot siera griezni, un sagriezta ar siera nazi 0,5-1 cm biezās šķēlēs. Drupataino siera masu nostādina un pēc tam ar rokām no tās izveido rituli [hrudka]. Rituli, izmantojot siera drānu, izceļ no sūkalām un atstāj žāvēties. Sarecējušo masu gatavo koka presē [putera] vai nerūsējošā tvertnē ar dubultdibenu. Pēc izņemšanas no siera drānas aitas siera ritulis sver 3-5 kg.

Kad ritulis nožuvis un sacietējis (pēc 4-10 stundām), to novieto uz koka vai nerūsējoša plaukta fermentācijai. Fermentācija notiek aptuveni 24 stundas 20-23 °C temperatūrā, līdz siera pH līmenis sasniedz aptuveni 5,3.

Pienācīgi fermentētu siera rituli sagriež mazos gabalos un aptuveni  kg nosver vienas parenica pagatavošanai. Šo siera daudzumu ievieto koka ķērnē ar karstu ūdeni (ūdens temperatūra ir 60-70 °C). Izmantojot koka lāpstiņu, noskrāpē rituļa augšējo daļu, līdz parādās mīksta siera masa. Siera masu izņem un no tās ar rokām izspiež lieko ūdeni; tad to izstiepj un vairākas reizes saloka. Stiepšanu un locīšanu atkārto vairākas reizes. No sagatavotās siera masas izvelk strēmeli, un to uz koka dēlīša apstrādā ar delnu, lai strēmeles garums būtu 4–6 m, platums aptuveni 6 cm un biezums 2-3 mm. Izveidoto strēmeli ievieto sagatavotā aukstā piesātinātā sāls šķīdumā. Tad strēmeli izņem, izspiež lieko sāls šķīdumu, novieto dēlīša centrā un satin “S” formā, ritinot strēmeli vienlaikus pretējos virzienos. Izveidoto sieru sasien ar strēmeli vai aukliņu un novieto uz koka dēlīša. Pēc nožūšanas uz koka dēlīša sieru novieto kūpināšanas kambarī un kūpina aptuveni divas stundas cietkoksnes dūmos.

4.6.   Saikne: Parenica ražošana mājsaimniecību vajadzībām sākās aitkopju ģimenēs 18. gadsimtā. 19. gadsimtā to pārdeva ne tikai apgabalā, ko mūsdienās pazīstam kā Slovākiju, bet arī Vīnē un citās Eiropas pilsētās.

Rakstiskas liecības par “Slovenská parenica” datējamas ar 19. gadsimtu. Profesors Otakar Laxa, labi pazīstams piensaimnieks, kurš dzīvoja 20. gadsimta mijā, uzskatīja parenica par tvaicēta siera darināšanas meistarības virsotni. Grāmatā “Syrařství” (“Siera ražošana”, pirmais izdevums 1908. gadā) viņš min “Slovenská parenica” kā unikālu sieru un apraksta tā ražošanu un interesanto formu. Nobeigumā viņš par “Slovenská parenica” raksta:

“Nav citu tādu sieru kā parenica sieri, kas būtu raksturīgi slovākiem, un tie būtu jāuzskata par unikāliem siera ražošanas nozarē.”

Laxa nokristīja parenica par “sieru karalieni” un izteicās par tā neparasto formu, kas atgādina seno slāvu bieži lietotos dekoratīvos motīvus.

Codex Alimentarius Austricus (III sējums, Vīne, 1917) 180. lappusē, nodaļā “Sieri” atrodama šāda atsauce: “Parenica ir tvaicēts, stiepts siers, ko izvelk no karsta ūdens strēmeļu un pavedienu veidā, un kas tad tiek sarullēts un kūpināts”. Skaidri norādīts, ka tā izcelsme ir Augšungārijā (Oberungarn), tagadējā Slovākijā, un minēts siera nosaukums slovāku valodā — parenica.

Pieteikums reģistrēt “Slovenská parenica” kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pamatots ar produkta reputāciju, kā arī uz tā sevišķajām īpatnībām, unikālo ražošanas metodi, neparasto formu, ražotāju meistarību un ražošanai raksturīgajām tradīcijām. “Slovenská parenica” īpatnības ir atkarīgas gan no piena kvalitātes, kas iegūts no ganību aitām (skatīt 4.2. punktu), gan no īpašajām ražošanas metodēm, tai skaitā vairākkārtējas siera masas stiepšanas un locīšanas. Kad siera masa ir sagatavota, no tās izvelk strēmeli, ko apstrādā uz koka dēlīša ar delnu. Strēmeli iegremdē sagatavotajā šķīdumā, izņem, novieto dēlīša centrā un veido “S” formā, ritinot strēmeli pretējos virzienos. Sieru sasien ar siera strēmeli vai aukliņu. Šo īpašo paņēmienu izmanto visā noteiktajā apgabalā. “Slovenská parenica” izceļas ne tikai ar īpašo ražošanas metodi, bet arī ar sieram neierasto “S” formu. Kvalitāti rada siera gatavotāju meistarība un pieredze.

Izcilo un nevainojamo “Slovenská parenica” kvalitāti apliecina fakts, ka šis nosaukums aizsargāts ar diviem divpusējiem nolīgumiem — 1987. gada 18. maija Nolīgumu starp Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdību un Portugāles Republikas valdību par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un citu ģeogrāfisku un līdzīgu norāžu aizsardzību, kā arī 1981. gada 20. janvāra Nolīgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Austrijas Republiku par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietu nosaukumu un citu lauksaimniecības un rūpniecības produktu nosaukumu aizsardzību.

“Slovenská parenica” eksports ir arī ļoti svarīgs tūrisma attīstībā. Lauksaimniecības produkti, kas izgatavoti no aitas piena, ir vieni no tipiskākajiem Slovākijas produktiem. Pat visizvēlīgākais ārzemju apmeklētājs atsakās no standarta ceļojumu aģentūru piedāvājumiem par labu kaut kam neparastam un atšķirīgam.

Tūristi tradicionāli saista Slovākiju ar lauksaimniecības produktiem no aitas piena, kas vairojuši tās atpazīstamību, un daļēji“Slovenská parenica” un citiem lauksaimniecības produktiem no aitas piena jāpateicas par to, ka tūristi, apciemojot Slovākiju, bieži vien dodas apmeklēt ganu būdas un aitu audzēšanas saimniecības.

Katru gadu Slovākijas pilsētās rīko ikgadējo gadatirgu [jarmok], kurā vienmēr var iegādāties “Slovenská parenica”.

4.7.   Pārbaudes struktūra: Kvalitātes kontroli regulāri veic un “Slovenská parenica” atbilstību specifikācijām pārbauda firma BEL/NOVAMANN International s. r. o., CERTEX sertifikācijas iestāde, kas ir akreditēta saskaņā ar standartu EN 45 011 un ko ir pilnvarojusi Slovākijas Lauksaimniecības ministrija.

4.8.   Marķējums: Ražotāji, kas izgatavo “Slovenská parenica” saskaņā ar šo specifikāciju, ir tiesīgs produkta marķēšanā, reklamēšanā un tirgošanā izmantot nosaukumu “Slovenská parenica” un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 8. panta 2. punktu un 20. panta 2. punktu drīkst izmantot to kā aizsargātu ģeogrāfisku norādi vai izmantot Kopienas simbolu.

Produkta marķējumā jābūt iekļautam izceltam nosaukumam “Slovenská parenica”.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 249/14)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma publicēšanas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006

“JIHOČESKÁ ZLATÁ NIVA”

EK Nr. CZ/PGI/005/0406/20.10.2004

ACVN ( ) AģIN ( X )

Informācijas nolūkā šajā kopsavilkumā ir minēti galvenie produkta specifikācijas elementi.

1.   Dalībvalsts atbildīgais dienests:

2.   Grupa:

Šis gadījums ir atkāpe no Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 1. punkta, jo reģionā ir tikai viens ražotājs. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006 2. pantā noteiktās prasības ir izpildītas.

3.   Produkta veids:

1.3. grupa. Siers.

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006. 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Jihočeská Zlatá Niva”

4.2.   Apraksts: Šā dabiskā, pelējumu saturošā siera ražošanai izmantotā pamatizejviela ir pienotavā apstrādāts govs piens. Siers ir izgatavots vienīgi no norādītajā apgabalā iegūta piena.

Ārējais izskats. Sieram ir rituļa forma, rituļa diametrs ir 180–200 mm un augstums — 10 cm (svars aptuveni 2,8 kg); mazgāšanas vai kasīšanas apstrādes pēdas uz mizas, zilzaļā pelējuma cauraugumi sierā un daļēji vaskotā siera ārējā virsma nav ražošanas trūkumu pazīmes. Siera virsmas krāsa var būt, sākot no krēmkrāsas līdz gaiši brūnai krāsai.

Iekšējais izskats. Siera iekšpuses krāsas diapazons ir no krējumbaltas līdz sviesta krāsai ar zilzaļiem pelējuma ieaugumiem sierā un raksturīgu acojumu.

Siera konsistence. Maigāks par sieru “Jihočeská Niva” ar 50 % tauku saturu sausnā, stīgrs, vienmērīgi nogatavināts; cita veida pelējums nav pieļaujams.

Garša un smarža. Gatavais produkts ir sāļš, pikants, smaržīgs un ass, kas raksturīgi kultivētam Penicillium roqueforti pelējumam.

Produkta pārdošanas forma. Siers tiek pārdots tikai rituļa formā ar aptuveno svaru 2,8 kg.

Fizikālās/ķīmiskās prasības.

Sausnas saturs: 52 %

Tauku saturs sausnā: 60 %

Sāls daudzums: 2,5–6 %

Mikrobioloģiskās īpašības. Siers satur kultivētu Penicillium roqueforti pelējumu PY vai PV, CB vai PR1 (līdz PR4). Turklāt attiecībā uz mikrobioloģiskām prasībām siers atbilst pārtikas nekaitīguma un ražošanas procesa higiēnas standartkritērijiem.

Iepakojums. Iepakojums ir tīrs un nebojāts, sedz visu virsmu un ir precīzi marķēts.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Ģeogrāfiskais apgabals ir Dienvidbohēmijas reģions, kura robežas ir noteiktas ar Likumu Nr. 36/1960 likumkrājumā par valsts teritoriālo iedalījumu ar jaunākajiem grozījumiem.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Bez standartpārbaudēm katra piegādātā piena cisterna tiek pārbaudīta arī, lai pārliecinātos, ka tajā nav inhibitoru atlikuma. Partijas tiek marķētas visā gatavināšanas un iepakošanas procesā. Katra partija visa procesa laikā, sākot no piena iegūšanas līdz brīdim, kad siers ir gatavs izplatīšanai, tiek pārbaudīta laboratorijā (t.i., tiek veikta starpposmu un galīgā pārbaude). Ieraksti par visām veiktajām pārbaudēm tiek saglabāti atbilstoši prasībām.

Tiek uzturēta piena piegādātāju un pārdevēju centralizēta uzskaite.

Visām ražošanas procesā iekļautajām izejvielām jāatbilst attiecīgā ražotāja (piegādātāja) specifikācijām, un šīs specifikācijas tiek regulāri atjaunotas. Izejmateriālu piegādātājiem jāiesniedz ražotājam deklarācija par ģenētiski pārveidotu organismu un alergēnu neesību.

Izmantotais iepakojums ir atzīts par piemērotu saskarei ar pārtiku.

Jihočeská Zlatá Niva zilā siera ražošanu regulē HACCP sistēma, un tā ir pakļauta labas higiēnas un ražošanas prakses rokasgrāmatās izklāstītajai kontroles sistēmai; par visām veiktajām pārbaudēm tiek saglabāta uzskaite (laboratorijas reģistrācijas žurnāli, tehniskās dienasgrāmatas, elektroniskās laboratorijas sistēmas dokumenti un pārbaužu reģistri).

Galaproduktam ir jāatbilst visām attiecīgajām higiēnas noteikumu prasībām.

Visas ražošanas darbības un atbilstība specifikācijām ir pastāvīgā kontroles iestādes uzraudzībā, un Dienvidbohēmijas reģionā tā ir Krajská veterinární správa (Reģionālā veterinārā pārvalde).

Papildus pārējiem datiem uz iepakojuma tiek norādīta informācija par ražotāju, t.i., uzņēmuma nosaukums un adrese.

4.5.   Ražošanas metode: Pienotavā apstrādāts piens ar tauku saturu 5,35 % tiek iepildīts siera gatavošanas iekārtā, pievienojot parasti izmantojamās kultūras, kas ražošanas un gatavināšanas procesā nodrošina labu siera paskābināšanu. Siera Jihočeská Zlatá Niva raksturīgo garšu iegūst, izmantojot kultivēto Penicillium roqueforti pelējumu (sk. 4.2. iedaļu), ko izmanto jau gadu desmitiem (kultivējamie resursi plaši pieejami izmantošanai pārtikas rūpniecībā). Pēc renīna pievienošanas un piena saraudzēšanas iegūtie siera graudi tiek ievietoti apaļās formās. Tiek novadītas sūkalas un noteiktā temperatūrā audzēta mikrofloras kultūra. Siers tiek sālīts divās fāzēs — vispirms sālsūdens šķīdumā un pēc tam, ierīvējot ar rupju sāli. Agrāk gatavināšana noritēja tikai dabiskos, kaļķakmens klintīs izdobtos gatavināšanas pagrabos. Tā kā šā zilā siera ražošanas apjoms pieauga, 2005. gadā tika uzbūvēti gatavināšanas pagrabi ar gaisa kondicionieriem un temperatūras un mitruma kontroli. Pagrabos siers tiek gatavināts vismaz sešas nedēļas. Nogatavinātā siera virsma tiek nomazgāta vai nokasīta, pēc tam siers tiek iesaiņots alumīnija folijā. Iepakojumam jābūt neskartam, tīram un atbilstoši marķētam.

Ņemot vērā produkta biotehnoloģisko raksturu, zilais siers jāiesaiņo tieši ražotnē. Tas vajadzīgs arī, lai saglabātu produkta kvalitāti, ievērotu higiēnu un tīrību, novērstu iespēju šo sieru samainīt ar sieru no cita reģiona un (kas nav mazāk svarīgi) lai nodrošinātu labāku produkta izsekojamību.

4.6.   Saikne: Zilā siera veidi Český Krumlov ražotnē tiek gatavoti, izmantojot nemainīgu ražošanas paņēmienu kopš 1951. gada. Zilā siera ar 60 % tauku saturu sausnā ražošana Český Krumlov tika uzsākta dažus gadus vēlāk kā zilā siera ar 50 % tauku saturu ražošana. Siers nosaukts Šumava pļavu un ganību vārdā, kur tiek iegūta galvenā izejviela — govs piens, kas Český Krumlov ražotnei tiek piegādāts no Dienvidbohēmijas, jo īpaši no Šumava kalnu pakājes. Piens tiek iegūts vismazāk piesārņotajos reģionos. Ganības atrodas Novohradské Hory, Blanský les un Šumava aizsargātajās teritorijās, un apgabala unikālā augu valsts labvēlīgi ietekmē piena garšu.

Šajās ganībās ir ļoti daudzveidīga, reģionam specifiska augu valsts. Līdzās vairākām retām, šajā teritorijā tipiskām pasugām tai raksturīgi īsstiebru augi (bezslavītes, auzenes u.c.). Viens no īpašajiem endēmiskajiem augiem ir Phyteuma nigrum. Citi īpaši augi ir Gentiana pannonica, Ligusticum mutellina, Arnica montana, Gentianella praecox subsp. Bohemica, sauszemes orhidejas u.c.

Šajā daudzveidīgajā, nelīdzenajā apvidū ir ļoti tīra vide, jo īpaši Český Krumlov reģionā un Šumava kalnu pakājē (UNESCO biosfēras liegums kopš 1990. gada). Apliecinājums Dienvidbohēmijas dabiskās vides augstajai vērtībai ir lielais skaits oficiāli aizsargājamo ainavu, no kurām divām piešķirta UNESCO aizsardzība.

Protams, lielākā ietekme uz Jihočeská Zlatá Niva siera kvalitāti un īpašībām ir vietējo iedzīvotāju no paaudzes paaudzē nodotajai pieredzei šā zilā siera ražošanā.

Čehijas tirgū Jihočeská Zlatá Niva zilo sieru ļoti augstu vērtē gan vienkāršie patērētāji, gan piena rūpniecības speciālisti. Valsts sieru izstādēs Jihočeská Zlatá Niva ierindojies starp visaugstāk vērtētajiem sieriem ar pelējumu (speciālistu grupas vērtējumā):

2003. gadā — 2. vieta;

2004. gadā — 2. vieta;

2006. gadā — 2. vieta;

2007. gadā — 3. vieta.

Jihočeská Zlatá Niva augstu vērtē arī nespeciālisti.

Zilie sieri (kopumā) patērētāju vidū ir populāri. Jihočeská Zlatá Niva siera ražošanas un pārdošanas apjoms ir mazāks nekā Jihočeská Niva sieram, tomēr stabils kopš 2004. gada (saskaņā ar ražotāja informāciju):

2003. gadā — pārdoti 126 680 kg;

2004. gadā — pārdoti 115 703 kg;

2005. gadā — pārdoti 117 314 kg;

2006. gadā — pārdoti 112 400 kg.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

4.8.   Marķējums: —

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.