ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 247

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

50. sējums
2007. gada 20. oktobris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Eiropas Kopienu Tiesa

2007/C 247/01

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
OV C 235, 6.10.2007.

1

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Kopienu Tiesa

2007/C 247/02

Lieta C-285/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2007. gada 14. jūnija rīkojumu — Ernst & Young Deutsche Allgemeine Treuhand AG/Finanzamt Stuttgart-Körperschaften

2

2007/C 247/03

Lieta C-309/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hessischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) 2007. gada 5. jūlija rīkojumu — Firma Baumann GmbH/Land Hessen

2

2007/C 247/04

Lieta C-318/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2007. gada 11. jūlija rīkojumu — Hein Persche/Finanzamt Lüdenscheid

3

2007/C 247/05

Lieta C-326/07: Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

3

2007/C 247/06

Lieta C-331/07: Prasība, kas celta 2007. gada 16. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

4

2007/C 247/07

Lieta C-336/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgericht Hannover (Vācija) 2007. gada 19. jūlija rīkojumu — Kabel Deutschland Vertrieb und Service GmbH & Co. KG/Niedersächsische Landesmedienanstalt für privaten Rundfunk

5

2007/C 247/08

Lieta C-343/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Corte d'appello di Torino (Itālija) 2007. gada 25. jūlija rīkojumu — Bavaria N.V. un Bavaria Italia s.r.l./Bayerischer Brauerbund e.V.

5

2007/C 247/09

Lieta C-351/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 30. jūlija rīkojumu — CEPAV DUEConsorzio ENI per l'Alta Velocità, Consorzio COCIV, Consorzio IRICAV DUE/Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dei Trasporti e della Navigazione un citi

7

2007/C 247/10

Lieta C-352/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — A. Menarini Industrie Farmaceutiche Riunite Srl, F.I.R.M.A. Srl, Laboratori Guidotti SpA, Istituto Lusofarmaco d'Italia SpA, Malesi Istituto Farmacobiologico SpA, Menarini International Operations Luxembourg SA/Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

7

2007/C 247/11

Lieta C-353/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Sanofi Aventis SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

8

2007/C 247/12

Lieta C-354/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — IFB Stroder Srl/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

9

2007/C 247/13

Lieta C-355/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Schering Plough SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

10

2007/C 247/14

Lieta C-356/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Bayer SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un Ministero della Salute

11

2007/C 247/15

Lieta C-357/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Queen pēc TNT Post Uk Ltd pieteikuma/Commissioners of Her Majest's Revenue & Customs and Royal Mailj Group Ltd

12

2007/C 247/16

Lieta C-364/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Monomeles Protodikeio Kerkyras2007. gada 2. augusta rīkojumu — Vassilakis Spyridon u.c./Dimos Kerkyraion

12

2007/C 247/17

Lieta C-365/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Simesa SpA/Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

13

2007/C 247/18

Lieta C-366/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Abbott SpA/Ministero della Salute un Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

14

2007/C 247/19

Lieta C-367/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Baxter SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

15

2007/C 247/20

Lieta C-371/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Vestre Landsret (Dānija) 2007. gada 6. augusta rīkojumu — Danfoss A/S un AstraZeneca A/S/Skatteministeriet

16

2007/C 247/21

Lieta C-373/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05 Mebrom NV/Eiropas Kopienu Komisija

17

2007/C 247/22

Lieta C-374/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-198/05 Mebrom NV/Eiropas Kopienu Komisija

17

2007/C 247/23

Lieta C-393/07: Prasība, kas celta 2007. gada 9. augustā — Itālijas Republika/Eiropas Parlaments

18

2007/C 247/24

Lieta C-395/07: Prasība, kas celta 2007. gada 23. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

19

2007/C 247/25

Lieta C-399/07: Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

19

2007/C 247/26

Lieta C-412/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

20

2007/C 247/27

Lieta C-417/07: Prasība, kas celta 2007. gada 11. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

20

2007/C 247/28

Lieta C-190/06: Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 11. jūlija rīkojums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgacom Mobile SA/Institut belge des services postaux et des télécommunications

20

2007/C 247/29

Lieta C-330/06: Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 26. aprīļa rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

21

2007/C 247/30

Lieta C-51/07: Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 15. maija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

21

 

Pirmās instances tiesa

2007/C 247/31

Lieta T-196/02: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — MTU Friedrichshafen/Komisija (Valsts atbalsts — Atbalsts pārstrukturēšanai — Lēmums par nesaderīga atbalsta atgūšanu — Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punkts — Solidāra atbildība)

22

2007/C 247/32

Lieta T-68/03: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Olympiaki Aeroporia Ypiresies/Komisija (Valsts atbalsts — Atbalsts pārstrukturēšanai, ko Grieķijas Republika ir piešķīrusi aviokompānijai Olympic Airways — Lēmums, ar kuru atbalsts tiek atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgo un uzlikts pienākums to atgūt — Ļaunprātīgi izmantots atbalsts — Jauni atbalsti — Pierādīšanas pienākums — Tiesības tikt uzklausītam — Privātā aizdevēja kritērijs — Kļūda faktos — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pamatojums — EKL 87. panta 1. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts)

22

2007/C 247/33

Lieta T-259/03: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Nikolaou/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība — Izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) par Revīzijas palātas locekli — Informācijas izpaušana — Personas datu aizsardzība — Pieeja OLAF veiktās izmeklēšanas lietas materiāliem un ziņojumam — Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības — Cēloņsakarība — Kaitējums)

23

2007/C 247/34

Lieta T-291/03: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Consorizo per la tutela del formaggio Grana Padano/ITSB — Biraghi (GRANA BIRAGHI) (Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības pasludināšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme GRANA BIRAGHI — Cilmes vietas nosaukuma grana padano aizsardzība — Sugas vārda rakstura neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 142. pants — Regula (EEK) Nr. 2081/92)

23

2007/C 247/35

Lieta T-348/03: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Koninklijke Friesland Foods/Komisija (Valsts atbalsts — Nīderlandes īstenots nodokļu atbalsta režīms — Saistītu uzņēmumu starptautiskas finanšu operācijas — Lēmums, kurā atbalsta režīms atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Pārejas noteikums — Tiesiskās paļāvības aizsardzība — Vienlīdzīgas attieksmes princips — Pieņemamība — Tiesības celt prasību)

24

2007/C 247/36

Lieta T-25/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — González y Díez/Komisija (Valsts atbalsts — Atbalsts neparedzētu pārstrukturēšanas izmaksu segšanai — Iepriekšējā lēmuma atsaukšana — EOTK līguma darbības izbeigšanās — Komisijas kompetence — Kopienu tiesību sistēmas kontinuitāte — Būtisku formas prasību pārkāpuma neesamība — Tiesiskās paļāvības aizsardzība — Acīmredzama kļūda vērtējumā)

24

2007/C 247/37

Lieta T-36/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — API/Komisija (Piekļuve dokumentiem — Komisijas iesniegtie raksti tiesvedībās Tiesā un Pirmās instances tiesā — Lēmums, ar ko ir atteikta piekļuve)

25

2007/C 247/38

Lieta T-230/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Somija/Komisija (ELVGF — Garantiju nodaļa — Atbalstu par platību kontroles sistēma noteiktos reģionos — Maksājumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma)

25

2007/C 247/39

Lieta T-239/04 un T-323/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Itālija un Brandt Italia/Komisija (Valsts atbalsts — Tiesību akti, kuros paredzēti steidzami pasākumi nodarbinātības jomā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt piešķirto atbalstu)

26

2007/C 247/40

Lieta T-249/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Combescot/Komisija (Civildienests — Ierēdņi — Morālā vajāšana — Pienākums palīdzēt — 2001./2002. gada paaugstināšanas amatā kārtas karjeras attīstības ziņojums — Prasība atcelt tiesību aktu — Intereses prasības iesniegšanā trūkums — Prasība par zaudējumu atlīdzību)

26

2007/C 247/41

Lieta T-250/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Combescot/Komisija (Civildienests — Ierēdņi — Sūdzība par delegācijas vadītāja amatu Kolumbijā — Kandidatūras noraidīšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Intereses prasības iesniegšanā trūkums — Prasība par zaudējumu atlīdzību)

27

2007/C 247/42

Lieta T-358/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Neumann/ITSB (mikrofona galviņas forma) (Kopienas preču zīme — Kopienas trīsdimensiju preču zīmes, kas ir mikrofona galviņas formā, reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

27

2007/C 247/43

Lieta T-363/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Koipe/ITSB — Aceites del Sur (La Española) (Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes La Española reģistrācijas pieteikums — Valsts un Kopienas grafisku preču zīmju Carbonell īpašnieka iebildumi — Iebildumu noraidījums — Dominējošie elementi — Līdzība — Sajaukšanas iespēja — Grozīšanas pilnvaras)

28

2007/C 247/44

Lieta T-448/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Trends (Šķīrējklauzula — Ceturtā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem — Līgumi par projektiem kopīgas intereses telemātikas lietojumu jomā — Daļas deklarēto izdevumu neattaisnojamība un neatbilstība līguma prasībām — Piešķirto līdzekļu atmaksāšana)

28

2007/C 247/45

Lieta T-449/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Trends (Šķīrējklauzula — Pētījumu veikšanas un tehnoloģiskās attīstības otrā pamatprogramma — Līgumi par projektiem ceļa transporta informātikas un telekomunikāciju jomā — Attaisnojošo dokumentu trūkums daļai no deklarētajiem izdevumiem — Līgumu laušana — Līgumu termiņu beigšanās)

29

2007/C 247/46

Lieta T-30/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Prym un Prym Consumer/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Eiropas galantērijas preču (adatas) tirgus — Preču tirgus sadale — Ģeogrāfiskā tirgus sadale — Naudas sods — Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai — Pienākums norādīt pamatojumu — Pārkāpuma smagums un ilgums — Paziņojums par sadarbību)

29

2007/C 247/47

Lieta T-36/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Coats Holdings un Coats/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Eiropas galantērijas preču (adatas) tirgus — Preču tirgus sadale — Ģeogrāfiskā tirgus sadale — Pierādījumu novērtēšana — Piedalīšanās sapulcēs — Trīspusēja vienošanās — Naudas sods — Pārkāpuma smagums un ilgums — Atbildību mīkstinoši apstākļi)

30

2007/C 247/48

Lieta T-60/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — UFEX u.c./Komisija (Konkurence — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Starptautiskā eksprespasta tirgus — Lēmums par sūdzības noraidīšanu — Lēmuma par sūdzības noraidīšanu atcelšana Kopienu tiesā — Sūdzības atkārtota izskatīšana un atkārtota noraidīšana — Publisks uzņēmums)

30

2007/C 247/49

Lieta T-243/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Grieķija/Komisija (ELVGF — Garantiju nodaļa — Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma — Laukaugi — Olīveļļa — Finanšu revīzija — 24 mēnešu termiņš)

31

2007/C 247/50

Lieta T-304/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Cain Cellars/ITSB (Piecstūra attēls) (Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes, ko veido piecstūra attēls, reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Apzīmējuma vienkāršība)

31

2007/C 247/51

Lieta T-140/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Philips Morris Products/ITSB (Cigarešu paciņas forma) (Kopienas preču zīme — Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums — Cigarešu paciņas forma — Reģistrācijas atteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

32

2007/C 247/52

Lieta T-141/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Glaverbel/ITSB (stikla virsmas tekstūra) (Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo stikla virsmas tekstūru, reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pierādījumu neesamība)

32

2007/C 247/53

Lieta T-164/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — ColArt/Americas/ITSB (BASICS) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes BASICS reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Aprakstoša preču zīme — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts)

33

2007/C 247/54

Lieta T-184/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Internet Commerce Network un Dane-Elec Memory (Šķīrējklauzula — Īpašas programmas ietvaros informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā (Crossmarc projekts) noslēgts līgums — Līguma neizpilde — Kopienas izmaksātā avansa atmaksa — Garantija līgumā noteikto saistību izpildei pēc pirmā pieprasījuma — Pārkāpuma procedūra)

33

2007/C 247/55

Lieta T-20/07 P: Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Chatziioannidou (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Pensijas — Komisijas lēmuma par pensijas izdienas gadu aprēķinu atcelšana pirmajā instancē — Valsts pensijas tiesību pārcelšana)

34

2007/C 247/56

Lieta T-186/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 29. augusta rīkojums — SELEX Sistemi Integrati/Komisija (Prasība par zaudējumu atlīdzību — Ārpuslīgumiskā atbildība — Konkurence — Komisijas lēmums, ar ko noraida ar EKL 82. pantu pamatotu sūdzību — Prasība, kas ir daļā acīmredzami nepieņemama un daļā acīmredzami juridiski nepamatota — Patiesais kaitējums)

34

2007/C 247/57

Lieta T-46/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 28. augusta rīkojums — Galileo Lebensmittel/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Pirmā līmeņa domēna .eu ieviešana — Domēna nosaukuma galileo.eu reģistrēšana — Kopienu iestādēm, organizācijām un struktūrām paredzēta lietošana — Tiesības celt prasību — Nepieņemamība)

35

2007/C 247/58

Lieta T-301/07: Prasība, kas celta 2007. gada 5. augustā — Lumenis/ITSB (FACES)

35

2007/C 247/59

Lieta T-310/07: Prasība, kas celta 2007. gada 17. augustā — Gardeur/ITSB — Blue Rose (g)

36

2007/C 247/60

Lieta T-318/07: Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — National Association of Licensed Opencast Operators/Komisija

36

2007/C 247/61

Lieta T-320/07: Prasība, kas celta 2007. gada 24. augustā — Jones u.c./Komisija

37

2007/C 247/62

Lieta T-324/07: Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — Plant u.c./Komisija

38

2007/C 247/63

Lieta T-326/07: Prasība, kas celta 2007. gada 30. augustā — Cheminova u.c./Komisija

38

2007/C 247/64

Lieta T-327/07: Prasība, kas celta 2007. gada 29. augustā — Patrick Holding/ITSB — Cassera (PATRICK EXCLUSIVE)

39

2007/C 247/65

Lieta T-329/07: Prasība, kas celta 2007. gada 3. septembrī — UPS Europe un UPS Deutschland/Komisija

39

2007/C 247/66

Lieta T-331/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. septembrī — Chupa Chups/Komisija

40

2007/C 247/67

Lieta T-300/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 6. septembra rīkojums — easyJet/Komisija

41

2007/C 247/68

Lieta T-220/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 5. septembra rīkojums — JAKO-O/ITSB — P.I. Fashion (JAK-O)

41

 

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

2007/C 247/69

Lieta F-68/07: Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūlijā — Gering/Eiropols

42

2007/C 247/70

Lieta F-78/07: Prasība, kas celta 2007. gada 27. jūlijā — Boudova u.c./Komisija

42

2007/C 247/71

Lieta F-81/07: Prasība, kas celta 2007. gada 6. augustā — Barbin/Parlaments

43

2007/C 247/72

Lieta F-86/07: Prasība, kas celta 2007. gada 25. augustā — Marcuccio/Komisija

44

2007/C 247/73

Lieta F-87/07: Prasība, kas celta 2007. gada 31. augustā — Marcuccio/Komisija

45

 

Labojumi

2007/C 247/74

Paziņojuma Oficiālajā Vēstnesī lietā T-263/07 kļūdas labojums (OV C 223, 22.9.2007., 12. lpp.)

46

LV

 


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Eiropas Kopienu Tiesa

20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/1


(2007/C 247/01)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 235, 6.10.2007.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 223, 22.9.2007.

OV C 211, 8.9.2007.

OV C 183, 4.8.2007.

OV C 170, 21.7.2007.

OV C 155, 7.7.2007.

OV C 140, 23.6.2007.

Šie teksti pieejami arī

 

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu


V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Eiropas Kopienu Tiesa

20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/2


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2007. gada 14. jūnija rīkojumu — Ernst & Young Deutsche Allgemeine Treuhand AG/Finanzamt Stuttgart-Körperschaften

(Lieta C-285/07)

(2007/C 247/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Ernst & Young Deutsche Allgemeine Treuhand AG

Atbildētāja: Finanzamt Stuttgart-Körperschaften

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK (1) 8. panta 1. un 2. punkts nepieļauj dalībvalsts nodokļu regulējumu, saskaņā ar kuru, pārvedot kādas ES kapitālsabiedrības akcijas citā ES kapitālsabiedrībā, pārvesto akciju nominālvērtību pārvedējs turpmāk drīkst izmantot tikai tad, ja saņēmēja kapitālsabiedrība pārvestajām akcijām no savas puses ir noteikusi nominālvērtību (tā saucamā dubultā nominālvērtības savienošana)?

2)

Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša: vai minētais regulējums ir pretrunā ar EKL 43. pantu un EKL 56. pantu, lai gan tā saucamā dubultā nominālvērtības savienošana ir paredzēta, kapitālsabiedrības akcijas pārvedot arī ar nodokli neierobežoti apliekamā kapitālsabiedrībā?


(1)  OV L 225, 1. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/2


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hessischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) 2007. gada 5. jūlija rīkojumu — Firma Baumann GmbH/Land Hessen

(Lieta C-309/07)

(2007/C 247/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hessischer Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Firma Baumann GmbH

Atbildētāja: Land Hessen

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts likumdevējs, izmantojot iespējas, kas ir noteiktas Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veselības pārbaudes un kontroles finansējumu, kas grozīta ar Padomes 1996. gada 26. jūnija Direktīvu 96/43/EK, 5. panta 3. punktā un A pielikuma I nodaļas 4. punkta a) apakšpunktā par vienotās likmes nodevas pacelšanu noteiktiem uzņēmumiem un 4. punkta b) apakšpunktā par nodevas noteikšanu, kas atbilst faktiskajām izmaksām, ir strikti piesaistīts A pielikuma I nodaļas 1. un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām nodevu struktūrām (lopu veids, jaunlops vai pieaudzis lops, kautsvars utt.) vai arī viņam pastāv iespēja, nosakot nodevas apmēru, diferencēt starp kaušanas vienību pārbaudi lielos uzņēmumos un citu pārbaudi un tādējādi arī šo divu grupu ietvaros regresīvi noteikt nodevas likmi saskaņā ar veikto kaušanu skaitu lopu veida ietvaros, tikai ar tādu priekšnoteikumu, ka tā atbilst faktiskajām izmaksām?

2)

Vai valsts likumdevējs, pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem par kaušanu, ko veic ārpus ierastā kaušanas laika pēc īpašnieka pieprasījuma, var noteikt procentuālu piemaksu par kaušanas pārbaudi papildu ierastajā kaušanas laikā noteiktajām nodevām, ja tā atbilst faktiskajām papildus izmaksām, vai arī šīs izmaksas ir jāiekļauj vienotajās (paaugstinātajās) nodevās visiem nodevu maksātājiem?


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/3


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2007. gada 11. jūlija rīkojumu — Hein Persche/Finanzamt Lüdenscheid

(Lieta C-318/07)

(2007/C 247/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hein Persche

Atbildētājs: Finanzamt Lüdenscheid

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tiesību uz kapitāla brīvu apriti (Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 56. pants) piemērošanas jomā ietilpst dalībvalsts pilsoņa materiāli ziedojumi ikdienas lietošanas priekšmetu veidā organizācijai, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī un kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem ir bezpeļņas organizācija?

2)

Gadījumā, ja uz 1. prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši:

Vai, ņemot vērā finanšu iestādes pienākumu pārbaudīt nodokļu maksātāja deklarācijas un samērīguma principu (Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 5. panta 3. punkts), dalībvalsts tiesību normas, kas paredz, ka nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti tikai tādiem ziedojumiem bezpeļņas organizācijām, ja šī organizācija ir rezidente šajā dalībvalstī, ir pretrunā ar tiesībām uz kapitāla brīvu apriti (Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 56. pants)?

3)

Gadījumā, ja uz 2. prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši:

Vai Direktīva 77/799/EEK pamato dalībvalsts finanšu iestādes pienākumu noskaidrot lietas apstākļus, kas īstenoti citā dalībvalstī, izmantojot otras dalībvalsts administratīvo iestāžu palīdzību, vai arī nodokļu maksātājam var tikt norādīts, ka saskaņā ar tā dalībvalsts procesuālajām tiesībām lietas apstākļu, kas norisinājušies ārvalstīs, gadījumos pierādīšanas nasta (pienākums sniegt objektīvus pierādījumus) tiek uzlikta viņam?


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/3


Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-326/07)

(2007/C 247/05)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, paredzot tādus noteikumus, kādi ir iekļauti 1.2. pantā Ministru padomes priekšsēdētāja 2004. gada 10. jūnija dekrētā par kritērijiem īpašo pilnvaru īstenošanai, kas minētas 2. pantā 1994. gada 31. maija likumdošanas dekrētā Nr. 332, kas pēc grozījumiem kļuvis par 1994. gada 30. jūlija likumu Nr. 474 un kurā grozījumi izdarīti ar Finanšu likuma Nr. 350/2004 4. panta 227. punkta a), b) un c) apakšpunktu, Itālija Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EK līguma 43. un 56. pants;

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka kritēriji, kas iekļauti 1.2. pantā 2004. gada 10. jūnija dekrētā īpašo pilnvaru īstenošanai, kuras paredzētas likuma Nr. 350/2004 4. panta 227. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nav pietiekami specifiski vai precīzi, lai citas dalībvalsts investors varētu zināt, kad ir izmantojamas īpašās pilnvaras atbilstoši likuma Nr. 350/2004 4. panta 227. punkta a), b) un c) apakšpunktan.

Minētā panta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās īpašās pilnvaras ir paredzētas, lai liegtu investoriem iegūt attiecīgu daudzumu kapitāla daļu, kas veido vismaz 5 % no balsstiesībām vai mazāku procentuālu daļu, kuru noteicis ekonomikas un finanšu ministrs, lai novērstu to, ka tiek noslēgti līgumi un panāktas vienošanās starp akcionāriem, kuriem pieder 5 % no balsstiesībām vai mazāka procentuāla daļa, ko ir noteicis ekonomikas un finanšu ministrs, un kuriem ir tiesības aizliegt pieņemt lēmumus par uzņēmumu likvidāciju, kapitāla daļu nodošanu, uzņēmumu apvienošanu, uzņēmumu sadalīšanu, uzņēmuma mītnes vietu pārcelšanu uz ārzemēm vai uzņēmuma darbības veida maiņu, un tie ir kritēriji, kas ir piemērojami visās minētā likuma 4. panta 227. panta pirmajā daļā minētajās nozarēs (aizsardzība, transports, telekomunikācijas, enerģētika un citi publiskie pakalpojumi).

Ņemot vērā Tiesas judikatūru (skat. spriedumus lietā C-463/00 Komisija/Spānija, lietā C-483/99 Komisija/Francija, lietā C-503/99 Komisija/Beļģija un apvienotajās lietās un C-282/04 un C-293/04 Komisija/Nīderlande), Komisija uzskata, ka attiecīgie noteikumi pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai būtu ievērotas valsts intereses, kas paredzētas 2004. gada 10. jūnija dekrēta 1.2. pantā, un ka tas ir pretrunā attiecīgi EKL 56. un 43. pantam. Komisija uzskata, ka reglamentētajās nozarēs, piemēram, enerģētikas, gāzes un telekomunikāciju nozarē, mērķi aizsargāt būtiskas valsts intereses var sasniegt, pieņemot mazāk ierobežojošas tiesību normas, piemēram, Direktīvu 2003/54/EK (1) un Direktīvu 2003/55/EK (2) vai Direktīvu 2002/21/EK (3) un Direktīvu 2002/19/EK (4), Direktīvu 2002/20/EK (5), Direktīvu 2002/22/EK (6) un Direktīvu 2002/58/EK (7). Komisija uzskata, ka šis tiesiskais regulējums garantē valsts minimālās piegādes saglabāšanos un ka nav cēloņsakarības starp nepieciešamību garantēt enerģijas piegādi, publisko pakalpojumu sniegšanu un īpašuma organizācijas kontroli vai uzņēmuma vadību.


(1)  OV L 176, 37. lpp.

(2)  OV L 176, 57. lpp.

(3)  OV L 108, 33. lpp.

(4)  OV L 108, 7. lpp.

(5)  OV L 108, 21. lpp.

(6)  OV L 108, 51. lpp.

(7)  OV L 201, 37. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/4


Prasība, kas celta 2007. gada 16. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-331/07)

(2007/C 247/06)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Tserepa-Lacombe un F. Erlbacher)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu būtisku personāla trūkumu par veterināro kontroli atbildīgajos dienestos Grieķijā, kas var apdraudēt Kopienu veterināro tiesību aktu pareizu un efektīvu piemērošanu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētie tiesību akti;

piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, neveicot administratīvus pasākumus, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir nepieciešami, pirmkārt, lai īstenotu pienākumu, kurš paredzēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.04.2004., 1. lpp., labojumi — OV L 191, 28.05.2004., 1. lpp., turpmāk tekstā — “Regula Nr. 882/2004”), kā arī pienākumu pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai varētu efektīvi veikt oficiālo kontroli, un, otrkārt, lai īstenotu pienākumu, kas paredzēts Kopienu veterināro tiesību aktu noteikumos par finansējumu personālam, kas nepieciešams, lai veiktu paredzētās veterinārās kontroles, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī regula.

Komisija norāda, ka Kopienu veterinārie tiesību akti uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka tiek veikts ievērojams skaits pārbaužu un kontroļu, kas saistītas ar tajā paredzēto nosacījumu un noteikumu piemērošanu. Tādējādi dažas normas, proti, Regulas Nr. 882/2004 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts paredz, ka dalībvalstīm ir jāpieņem darbā pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai varētu veikt veterinārās kontroles. Turklāt liela daļa šo normu vai nu skaidri paredz, ka ir jāveic dažas veterinārās kontroles, kuru veikšanas kārtība ir vairāk vai mazāk noteikta, vai arī paredz nosacījumus un noteikumus, kas norāda uz to, ka veterinārā kontrole pastāv.

Tomēr, pamatojoties uz lielu skaitu Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) darba ziņojumiem, Komisija apgalvo, ka argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās un pat vēl pēc minētā termiņa, neraugoties uz dažu Grieķijas iestāžu centieniem, Grieķijas Republika nav veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu norādītos trūkumus. Sākot no 1998. gada, PVB veica lielu skaitu pārbaužu Grieķijā, kuru laikā tas konstatēja, ka kompetentajos dienestos visos administratīvajos līmeņos trūkst personāla, lai veiktu Kopienu tiesību aktos paredzētās oficiālās kontroles. Konstatētā trūkuma rezultātā, kā uzskata Komisijas speciālisti, oficiālās kontroles, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu Kopienu tiesību aktu piemērošanu dzīvnieku aizsardzības jomā, nevarēja tikt veiktas, dzīvnieku slimību apkarošanas un ierobežošanas programmas nebija pabeigtas, un normas par dzīvnieku labturību nebija ievērotas.

Grieķijas iestādēm nosūtītie ieteikumi galvenokārt nav izpildīti vai ir nepietiekami izpildīti. Darba ziņojumi rada samērā biedējošu iespaidu par Grieķijā veiktajām oficiālajām kontrolēm.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/5


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgericht Hannover (Vācija) 2007. gada 19. jūlija rīkojumu — Kabel Deutschland Vertrieb und Service GmbH & Co. KG/Niedersächsische Landesmedienanstalt für privaten Rundfunk

(Lieta C-336/07)

(2007/C 247/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Hannover

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kabel Deutschland Vertrieb und Service GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Niedersächsische Landesmedienanstalt für privaten Rundfunk

Pieaicinātās trešās personas: Norddeutscher Rundfunk un 39 citas personas

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Universālās pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punktu ir saderīgs Niedersächsisches Mediengesetz [Lejassaksijas mediju likuma] 37. panta 1. punkts, kas liek uzņēmumam, kas nodrošina apraidi pa kabeļtīkliem, vairāk nekā pusē no tā analogā formāta pastāvīgās apraides kanāliem, raidīt programmas, kurām — katrā ziņā Lejassaksijas federālajā zemē — nav pilnīgs pārklājums un kuras saskaņā ar DVB-T [zemes digitālās televīzijas apraides] standartu jau tiek raidītas pa zemes apraides tīkliem?

2)

Vai ar Universālās pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punktu ir saderīgs Niedersächsisches Mediengesetz 37. panta 1. punkts, ja uzņēmums, kas nodrošina apraidi pa kabeļtīkliem, ir spiests raidīt televīzijas programmas pa saviem analogā režīma apraides kabeļtīkliem arī uz tādām federālās zemes teritorijām, kurās kabeļtīkla gala lietotājs, izmantojot zemes apraides antenu un dekoderu, var uztvert tās pašas televīzijas programmas arī pa DVB-T standarta zemes apraides tīkliem?

3)

Vai jēdziens “televīzijas pakalpojumi” Universālās pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punkta nozīmē ietver arī mediju pakalpojumu piedāvātājus un telemedijus, piem., televeikalu [Teleshopping]?

4)

Vai ar Universālās pakalpojuma direktīvas 2002/22/EK 31. panta 1. punktu ir saderīgs Niedersächsisches Mediengesetz 37. panta 2. punkts, ja nepietiekoša kanālu skaita gadījumā pretendentu prioritāro secību nosaka valsts kompetentā iestāde un tādējādi tā uzņēmuma, kas nodrošina apraidi pa kabeļtīkliem, rīcībā esošie kanāli tiek pilnīgi noslogoti?


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/5


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Corte d'appello di Torino (Itālija) 2007. gada 25. jūlija rīkojumu — Bavaria N.V. un Bavaria Italia s.r.l./Bayerischer Brauerbund e.V.

(Lieta C-343/07)

(2007/C 247/08)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Torino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Bavaria N.V. un Bavaria Italia s.r.l.

Atbildētāja: Bayerischer Brauerbund e.V.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1347/2001 (1) ir spēkā neesoša, kā rezultātā par spēkā neesošiem tiek atzīti citi tiesību akti, ņemot vērā, ka:

Pārkāpti vispārējie tiesību principi

spēkā neesošs ir Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 (2) 1. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs regulas I pielikumu, tiktāl, ciktāl tas atļauj reģistrēt ģeogrāfiskās norādes attiecībā uz “alu”, kas ir alkoholisks dzēriens, kurš (kļūdaini) ir uzskaitīts šajā pielikumā starp “pārtikas produktiem”, kas minēti 1. panta 1. punktā, bet kurš nav viens no “lauksaimniecības produktiem”, kas norādīti EK līguma I pielikumā, uz kuru atsauce izdarīta EK līguma 32. pantā (bijušais 38. pants) un 37. pantā (bijušais 43. pants), kurus Padome izmantoja kā juridisko pamatu, lai pamatotu savas tiesības pieņemt Regulu (EEK) Nr. 2081/1992;

spēkā neesošs ir Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 17. pants tiktāl, ciktāl tas paredz paātrinātu reģistrācijas procedūru, būtiski ierobežojot un kavējot ieinteresēto personu tiesības, jo tajā nav paredzētas tiesības celt iebildumus, skaidri pārkāpjot pārskatāmības un tiesiskās paļāvības principus, it īpaši ņemot vērā gan attiecīgās aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bayerisches Bier” reģistrācijas procedūras sarežģītību, kura ilga vairāk nekā septiņus gadus, no 1994. gada līdz 2001. gadam, gan Regulas (EK) Nr. 692/2003 (3) preambulas 13. apsvēruma tiešo norādi, kuras 15. pants — šo iemeslu dēļ — atcēla Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 17. pantu;

Nav ievērotas procesuālās prasības

norāde “Bayerisches Bier” neatbilst Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 17. pantā paredzētajiem priekšnosacījumiem, lai piemērotu tajā noteikto vienkāršoto procedūru, jo reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī šī norāde Vācijā nebija “likumīgi aizsargāts nosaukums”, kā arī tas netika tajā “pastāvīgi izmantots”;

nedz Vācijas valdība pirms pieteikuma iesniegšanas, nedz Komisija pēc tā saņemšanas pretēji Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā noteiktajām prasībām (Eiropas Kopienu Tiesas 2001. gada 6. decembra spriedums lietā C-269/99 Carl Kühne u.c., Recueil, I-9517. lpp.) neņēma vērā to, vai norāde “Bayerisches Bier” atbilst reģistrācijas priekšnosacījumiem;

Vācijas valdība atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. panta 1. punktam laicīgi neiesniedza reģistrācijas pieteikumu par norādes “Bayerisches Bier” reģistrāciju (sešus mēnešus no regulas spēkā stāšanās brīža, kas bija 1993. gada 24. jūlijs), jo brīdī, kad prasītāja iesniedza sākotnējo pieteikumu, tajā bija norādītas astoņas dažādas norādes ar iespējamām tālākām izmaiņām, kas pēc tam apvienojās vienā norādē “Bayerisches Bier” ilgi pēc tam, kad 1994. gada 24. janvārī bija iestājies beigu termiņš;

Nav ievērotas pamatprasības

norāde “Bayerisches Bier” neatbilst pamatprasībām, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, ņemot vērā šīs norādes vispārīgo raksturu, kas vēsturiski tika attiecināta uz alus ražošanas īpašo metodi, kura radās deviņpadsmitajā gadsimtā Bavārijā un kura vēlāk izplatījās Eiropā un pasaulē (metode, kas pazīstama kā “Bavārijas metode”, kas balstīta uz apakšējo fermentāciju), un kura vēl jo projām daudzās Eiropas valodās (dāņu, zviedru, somu) tiek lietota kā alus vispārējs termins, un jebkurā gadījumā tas ir tikai un vienīgi vispārējs termins, kas var norādīt uz jebkāda veida “Vācijas Bavārijā ražotu alu”, nepastāvot jebkāda veida “tiešai saiknei” (Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-312/98 Warsteiner, Recueil, I-9187. lpp.) starp īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām preces (alus) raksturiezīmēm un īpašo ģeogrāfisko izcelsmi (Bavāriju), turklāt nepastāvot pierādījumam, ka tas ir “izņēmuma gadījums”, kā to pieprasa Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts, kurš attaisno tādas norādes reģistrāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura satur vietas nosaukumu;

kā tas izriet no iepriekšējā ievilkuma, norāde “Bayerisches Bier” ir “vispārēja” norāde un kā tādu to nevar reģistrēt atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 3. panta 1. punktam un 17. panta 2. punktam;

norādes “Bayerisches Bier” reģistrāciju bija jānoraida atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2081/1992 14. panta 3. punktam, jo, ņemot vērā Bavārijas preču zīmju “reputāciju, slavu un izmantošanas ilgumu”, reģistrācija “maldina patērētāju par produkta patieso identitāti”?

2)

Pakārtoti, gadījumā, ja jautājums A tiek atzīts par nepieņemamu vai nepamatotu, vai Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1347/2001 ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka “Bayerisches Bier” atzīšana par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “var neradīt nelabvēlīgas sekas uz tādu iepriekš pastāvošu preču zīmju, ko izmanto trešās puses un kurā parādās norāde “Bavārija”, spēkā esamību un izmantojamību”?


(1)  OV L 182, 3. lpp.

(2)  OV L 208, 1. lpp.

(3)  OV L 99, 1. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/7


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 30. jūlija rīkojumu — CEPAV DUEConsorzio ENI per l'Alta Velocità, Consorzio COCIV, Consorzio IRICAV DUE/Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dei Trasporti e della Navigazione un citi

(Lieta C-351/07)

(2007/C 247/09)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: CEPAV DUEConsorzio ENI per l'Alta Velocità, Consorzio COCIV, Consorzio IRICAV DUE

Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dei Trasporti e della Navigazione un citi

Prejudiciālais jautājums

Vai 2007. gada 31. janvāra Dekrēta-likuma Nr. 7 12. pants, kas pēc grozījumiem pārveidots 2007. gada 2. aprīļa Likuma Nr. 40 13. pantā, — tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka ir atceļamas ar šajā pantā paredzēto ātrgaitas dzelzceļa savienojumu būvniecību saistītās koncesijas tādējādi, ka šāda atcelšana ietekmē arī vienošanās, kas noslēgtas ar galvenajiem līgumslēdzējiem, un tiktāl, ciktāl ar to tiek ierobežota galvenajiem līgumslēdzējiem pieejamā atlīdzība saskaņā ar 8.q punktu, ir pretrunā ar EKL 43., 49. un 56. pantu un ar Kopienas principiem par tiesisko drošību un tiesisko paļāvību, kā norādīts [lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu] motīvu daļas 5. punktā?


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/7


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — A. Menarini Industrie Farmaceutiche Riunite Srl, F.I.R.M.A. Srl, Laboratori Guidotti SpA, Istituto Lusofarmaco d'Italia SpA, Malesi Istituto Farmacobiologico SpA, Menarini International Operations Luxembourg SA/Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

(Lieta C-352/07)

(2007/C 247/10)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: A. MenariniIndustrie Farmaceutiche Riunite Srl, FIRMA Srl, Laboratori Guidotti SpA, Istituto Lusofarmaco d'Italia SpA, Malesi Istituto Farmacobiologico SpA un Menarini International Operations Luxembourg SA

Atbildētāji: Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/8


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Sanofi Aventis SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

(Lieta C-353/07)

(2007/C 247/11)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sanofi Aventis SpA

Atbildētāja: Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/9


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — IFB Stroder Srl/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

(Lieta C-354/07)

(2007/C 247/12)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: IFB Stroder Srl

Atbildētāja: Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/10


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Schering Plough SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

(Lieta C-355/07)

(2007/C 247/13)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Schering Plough SpA

Atbildētāji: Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/11


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Bayer SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un Ministero della Salute

(Lieta C-356/07)

(2007/C 247/14)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bayer SpA

Atbildētājas: Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un Ministero della Salute

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/12


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 31. jūlija rīkojumu — Queen pēc TNT Post Uk Ltd pieteikuma/Commissioners of Her Majest's Revenue & Customs and Royal Mailj Group Ltd

(Lieta C-357/07)

(2007/C 247/15)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TNT Post Uk Ltd

Atbildētāji: Commissioners of Her Majest's Revenue & Customs

Ieinteresētā persona: Royal Mail Group Limited

Prejudiciālie jautājumi

1.

a)

Kā ir jāinterpretē Sestās PVN Direktīvas (1) 13. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktā (tagad — Direktīvas 2006/112 (2) 132. panta 1. panta a) apakšpunkts) minētais jēdziens “valsts pasta dienesti”?

b)

Vai šī jēdziena interpretāciju ietekmē fakts, ka pasta pakalpojumi dalībvalstī ir liberalizēti un nepastāv rezervētie pakalpojumi Padomes Direktīvas 97/67/EK (3) (ar grozījumiem) izpratnē, un ka ir izraudzīts viens vispārējo pakalpojumu sniedzējs, par kuru saskaņā ar Direktīvu Komisijai ir paziņots (kā piemērām Royal Mail Apvienotajā Karalistē)?

c)

Ņemot vērā šīs lietas apstākļus (kas norādīti iepriekš, b) apakšpunktā), vai šis jēdziens ietver:

(i)

tikai vienīgo izraudzīto vispārējo pakalpojumu sniedzēju (kā, piemēram, Royal Mail Apvienotajā Karalistē) vai

(ii)

arī privāto pasta operatoru (kā, piemēram, TNT Post)?

2.

Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, vai Sestās PVN Direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts (tagad — Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta a) apakšpunkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka tas uzliek par pienākumu vai dot tiesības dalībvalstij piešķirt atbrīvojumu visiem “valsts pasta dienesta” sniegtajiem pasta pakalpojumiem?

3.

Ja dalībvalstij ir pienākums vai tiesības piešķirt atbrīvojumu dažiem, bet ne visiem “valsts pasta dienestu” sniegtajiem pakalpojumiem, kādi ir kritēriji, saskaņā ar kuriem šie pakalpojumi ir jāidentificē?


(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 14. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/12


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Monomeles Protodikeio Kerkyras2007. gada 2. augusta rīkojumu — Vassilakis Spyridon u.c./Dimos Kerkyraion

(Lieta C-364/07)

(2007/C 247/16)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Kerkyras

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Vassilakis Spyridon u.c.

Atbildētājs: Dimos Kerkyraion [Korfu pilsēta]

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts tiesai ir jāinterpretē valsts tiesības cik vien iespējams atbilstoši direktīvai, kas valsts iekšējā tiesību sistēmā ir transponēta novēloti: a) no direktīvas spēkā stāšanās dienas; b) no brīža, kad beidzies transponēšanas termiņš, kas nav ievērots, vai c) no valsts transponējošo pasākumu spēkā stāšanās dienas?

2)

Vai UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas veido Padomes Direktīvas 1999/70/EEK (OV L 175, 43. lpp.) neatņemamu sastāvdaļu, 5. klauzulas 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka līguma uz noteiktu laiku noslēgšana ir paredzēta likumos vai citos normatīvajos aktos, pats par sevi var būt objektīvs iemesls, kas attaisno secīgus līguma atjaunojumus vai šādu līgumu noslēgšanu, tāpat kā iemesli, kas saistīti ar veiktā darba raksturu, veidu vai īpašībām, vai citi līdzīgi iemesli?

3)

Vai UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas veido Padomes Direktīvas 1999/70/EEK (OV L 175, 43. lpp.) neatņemamu sastāvdaļu, 5. klauzulas 1. un 2. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām darba līgumu vai darba attiecības uz noteiktu laiku var tikt uzskatītas par secīgām tikai tad, ja to starpā nav intervāli, kas ilgāki par trim mēnešiem, kā arī saskaņā ar kurām par labu darba ņēmējiem esošā prezumpcija, kuru šīs tiesību normas paredz, lai secīgi darba līgumi vai darba attiecības uz noteiktu laiku tiktu atzītas par līgumiem uz nenoteiktu laiku, noteikti ir jāpamato ar šo nosacījumu?

4)

Vai likuma Nr. 2190/1994 21. pantā noteiktais aizliegums pārveidot par darba līgumu uz nenoteiktu laiku secīgus darba līgumus uz noteiktu laiku, kas principā ir noslēgti, lai apmierinātu darba devēja izņēmuma vai sezonas vajadzības, bet kura mērķis patiesībā ir apmierināt pastāvīgas un ilgstošas vajadzības, ir saderīgs ar Kopienu tiesību lietderīgās iedarbības principu un ar UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas veido Padomes Direktīvas 1999/70/EEK (OV L 175, 43. lpp.) neatņemamu sastāvdaļu, 5. klauzulas 1. un 2. punktu un 1. klauzulas kopējo mērķi?

5)

Vai fakts, ka saskaņā ar valsts tiesību normu, kas pieņemta, piemērojot Direktīvu 1999/70, neatkarīga administratīva iestāde ar nosaukumu Anotato Symvoulio Epilogis Prosopikou (Personāla atlases Augstākā Padome, “ASEP”) ir kompetentā pēdējā instancē izlemt, vai darba līgumus uz noteiktu laiku var pārveidot par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir saderīgs ar Kopienu tiesību lietderīgās iedarbības principu un ar UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas veido Padomes 1999. gada 10. jūlija Direktīvas 1999/70/EEK (OV L 175, 43. lpp.) neatņemamu sastāvdaļu, 5. klauzulas 1. un 2. punktu un 1. klauzulas kopējo mērķi?


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/13


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Simesa SpA/Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

(Lieta C-365/07)

(2007/C 247/17)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Simesa SpA

Atbildētāji: Ministero della Salute, Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/14


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Abbott SpA/Ministero della Salute un Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

(Lieta C-366/07)

(2007/C 247/18)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Abbott SpA

Atbildētājas: Ministero della Salute un Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/15


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) 2007. gada 2. augusta rīkojumu — Baxter SpA/Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

(Lieta C-367/07)

(2007/C 247/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Baxter SpA

Atbildētāji: Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA) un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?


(1)  Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 8. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/16


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Vestre Landsret (Dānija) 2007. gada 6. augusta rīkojumu — Danfoss A/S un AstraZeneca A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-371/07)

(2007/C 247/20)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Danfoss A/S un AstraZeneca A/S

Atbildētājs: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Sestās PVN direktīvas (1) 17. panta 6. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesības liegt atskaitīt pievienotās vērtības nodokli par piegādēm, kas ir tikušas izmantotas, lai saistībā ar sanāksmēm sabiedrības ēdnīcā sniegtu maltītes uzņēmējdarbības partneriem un darbiniekiem, ir pakļautas nosacījumam, ka attiecīgais atskaitīšanas atteikums valsts tiesību aktos ir bijis paredzēts pirms direktīvas stāšanās spēkā un nodokļu iestādes šo iespēju ir praktiski izmantojušas, lai atteiktu tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli par šīm piegādēm?

2)

Vai, atbildot uz pirmo jautājumu, ir nozīme tam, ka ēdnīcas, kuras pārvalda sabiedrības, netika apliktas ar PVN atbilstoši valsts noteikumiem PVN jomā, kas attiecīgajā dalībvalstī bija spēkā pirms Sestās PVN direktīvas ieviešanas 1978. gadā, ka, ieviešot Sesto PVN direktīvu, netika grozīti valsts noteikumi saistībā ar atskaitīšanas izņēmumu un ka tikai tā rezultātā, ka ēdnīcām, kuras pārvalda sabiedrības, pēc Sestās PVN direktīvas ieviešanas radās pienākums maksāt PVN, atskaitīšanas izņēmuma noteikums varēja kļūt nozīmīgs attiecībā uz šāda veida uzņēmējdarbību?

3)

Vai izņēmums no atskaitīšanas tiesībām ir “saglabāts” Sestās PVN direktīvas 17. panta 6. punkta otrās daļas izpratnē, ja laikā no Sestās PVN direktīvas ieviešanas 1978. gadā līdz 1999. gadam tādas administratīvās prakses, kāda tiek aprakstīta pamata tiesvedībā, rezultātā pastāvēja tiesības atskaitīt PVN par attiecīgajiem izdevumiem?

4)

Vai Sestās PVN direktīvas 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kurā sabiedrība saistībā ar sanāksmēm sabiedrībā savā ēdnīcā bez maksas sniedz maltītes uzņēmējdarbības partneriem?

5)

Vai Sestās PVN direktīvas 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kurā sabiedrība saistībā ar sanāksmēm sabiedrībā savā ēdnīcā bez maksas sniedz maltītes saviem darbiniekiem?


(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977 L 145, 1. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/17


Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05 Mebrom NV/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-373/07 P)

(2007/C 247/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mebrom NV (pārstāvji — K. Van Maldegem, avocat, C. Mereu, avocat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-216/05;

atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus lietā T-216/05 par pieņemamiem un pamatotiem;

apmierināt prasību atcelt tiesību aktu, kas celta pirmajā instancē, vai, pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai pēc būtības Pirmās instances tiesā; un

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa (turpmāk tekstā — “PIT”), interpretējot un piemērojot Kopienu tiesības, nav nodrošinājusi tiesiskumu, kā to prasa EKL 220. pants. Pārsūdzētajā spriedumā ir noraidīta prasība atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz nepareizu Regulas Nr. 2037/2000 (1) 3., 4., 5., 6. un 7. panta interpretāciju un piemērošanu. Turklāt spriedums ir nepietiekami un pretrunīgi pamatots, un tas ietver virkni tiesību kļūdu un lietas faktu izkropļojumus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka PIT ir kļūdaini konstatējusi, ka atbildētāja bija tiesīga nolemt, ka importa kvotas vairāk netiek piešķirtas importētājiem, bet ka saskaņā ar Regulas [Nr. 2037/2000] 7. pantu kopš 2005. gada kvotas piešķir tikai fumigatoriem (kas atšķirībā no importētājiem ir lietotāji). PIT nolēma, ka Regulas Nr. 2037/2000 7. pants piešķir atbildētājai šajā sakarā brīvu izvēli. Papildu apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka PIT nav pietiekami novērtējusi, vai atbildētāja ir pieļaujamā veidā izmantojusi tai šajā sakarā piešķirto rīcības brīvību. PIT arī nav atzinusi, ka atbildētāja ir pārsniegusi savas pilnvaras un turklāt tā nav pareizi izvērtējusi to, vai atbildētāja ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesisko paļāvību. Visbeidzot tiek apgalvots, ka PIT arī nav pilnībā un pareizi spriedusi par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pamatojumā izvirzītajiem argumentiem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 1. lpp.).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/17


Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājusi Mebrom NV par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-198/05 Mebrom NV/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-374/07 P)

(2007/C 247/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mebrom NV (pārstāvji — K. Van Maldegem, avocat, C. Mereu, avocat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedumu lietā T-198/05;

atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus lietā T-198/05 par pieņemamiem un pamatotiem;

apmierināt prasību atlīdzināt zaudējumus, kas celta pirmajā instancē, vai, pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai pēc būtības Pirmās instances tiesā; un

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus apelācijas pamatus pārsūdzētā sprieduma atcelšanai:

Faktu un pierādījumu izkropļošana, kā arī acīmredzama kļūda faktu tiesiskajā vērtējumā:

jautājumu un atbilžu, kas tika iesniegti kā pierādījumi anketas formā, kļūdaina novērtēšana;

anketas par metilbromīda sezonālo izmantošanu kļūdaina novērtēšana;

pārdošanas datu, ko iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzēja, neievērošana, un acīmredzama pārdošanas un importa datu, ko iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzēja vai, attiecīgi, atbildētāja, sajaukšana;

kļūdaina pārdošanas datu novērtēšana;

pretrunas un neatbilstība faktu tiesiskajā vērtējumā;

pierādījumu neizvērtēšana kopumā un kopsakarā.

Tiesībās noteiktās prasības noteikt faktiskos zaudējumus kļūdaina piemērošana:

zaudējumu esamības un zaudējumu apmēra sajaukšana;

zaudējumu esamības pārbaudes un cēloņsakarības pārbaudes sajaukšana;

pierādījumu tam, ka zaudējumu nevarēja kompensēt, pieprasīšana.

PIT ir uzlikusi apelācijas sūdzības iesniedzējai nesamērīgu un nepamatotu pierādīšanas pienākumu.

Pretrunīgs pamatojums.

Procesuāla kļūda, piemērojot tiesiskās prasības par jaunu pierādījumu iesniegšanu tiesvedības gaitā.

Tiesību uz aizstāvēšanos, tiesību uz taisnīgu tiesu un lietas dalībnieku procesuālo tiesību vienlīdzības pārkāpums.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/18


Prasība, kas celta 2007. gada 9. augustā — Itālijas Republika/Eiropas Parlaments

(Lieta C-393/07)

(2007/C 247/23)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija Lēmumu P6_TA-PROV(2007)0209, kas paziņots 2007. gada 28. maijā par Beniamino Donnici pilnvaru pārbaudi;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz pieciem pamatiem.

Ar pirmo pamatu Itālijas valdība apgalvo, ka ir pārkāptas tiesību normas, atsaucoties uz Lēmuma 76/787/EOTK, EEK, Euratom 6. (iepriekšējā redakcijā 4.), 8. (iepriekšējā redakcijā 7.), 12. (iepriekšējā redakcijā 11.) un 13. (iepriekšējā redakcijā 12.) pantu attiecībā uz 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (turpmāk tekstā — “1976. gada akts”), kas pēdējo reizi grozīts ar 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 2002/772/EK/Euratom  (1) un atsaucoties uz LES 6. pantu. Pārbaudot deputātu pilnvaras, Eiropas Parlaments faktiski nevar izvērtēt valsts vēlēšanu procedūru likumību un tam ir vienkārši jāpieņem zināšanai atbilstoši šīm procedūrām likumīgi pasludināti rezultāti. Aizliegumiem deputātiem, kurus saista instrukcijas vai atbilstoši saistošam mandātam saskaņā ar 1976. gada akta 6. pantu nav nekāda sakara ar neievēlēta kandidāta skaidri izteiktu lēmumu neaizstāt ievēlētu kandidātu, kurš atteicies no deputāta pilnvarām.

Ar otro pamatu Itālijas valdība apgalvo, ka ir pārkāptas tiesību normas, atsaucoties uz 2. pantu Eiropas Parlamenta deputātu nolikumā, kas pieņemts ar 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom  (2). Šie noteikumi faktiski stāsies spēkā tikai ar 2009. gada sasaukumu un jebkurā gadījumā tie attiecas tikai uz amatā esošiem deputātiem un tādējādi nav atbilstoši, lai izvērtētu neievēlēta kandidāta lēmumu neaizstāt ievēlētu kandidātu, kurš atteicies no deputāta pilnvarām.

Ar trešo pamatu Itālijas valdība apgalvo, ka ir pārkāptas tiesību normas, atsaucoties uz EKL 199. pantu un Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. un 4. pantu. Šīs normas regulē tikai Parlamenta iekšējās procedūras, tostarp pārbaudot pilnvaras un tādēļ šīs normas nedod pamatu izvērtēt valsts vēlēšanu procedūru likumību, pat ne attiecībā uz ievēlētu kandidātu, kuri ir atteikušies no deputāta pilnvarām aizstāšanu ar neievēlētiem kandidātiem.

Ar ceturto pamatu Itālijas valdība apgalvo, ka ir pārkāptas tiesību normas, atsaucoties uz LES 6. pantu un EKL 10. un 230. pantu. Eiropas Parlamentam nav pilnvaru nepiemērot Consiglio di Stato italiano spriedumu, kas ir galīgs un ar kuru tika nolemts, ka Donnici ievēlēšana bija likumīga. Vajadzības gadījumā Eiropas Parlaments var pārsūdzēt šo spriedumu, ceļot prasību kā trešā persona. Jebkurā gadījumā Eiropas Parlamenta lēmums ir pretējs vispārējam res judicata principam, kas ir spēkā visās dalībvalstīs.

Ar piekto pamatu Itālijas valdība apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts atbilstošs pamatojums. Šajā lēmumā nav norādīti attiecīgie fakti, pamatojoties uz kuriem Parlaments secinājis, ka Occhetto lēmums neaizstāt Di Pietro nav bijis pēc brīvas gribas.


(1)  OV L 283, 1. lpp.

(2)  OV L 262, 1. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/19


Prasība, kas celta 2007. gada 23. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-395/07)

(2007/C 247/24)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Wils un H. Kraemer)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 29. aprīlī.


(1)  OV L 157, 45. lpp. un OV L 195, 16. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/19


Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-399/07)

(2007/C 247/25)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Szmytkowska un M. Telles Romão)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2005. gada 26. janvāra Direktīvu 2005/6/EK (1), ar ko groza Direktīvu 71/250/EEK attiecībā uz Direktīvā 2002/32/EK paredzēto analīžu rezultātu reģistrēšanu un interpretēšanu, un, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2006. gada 16. februārī.


(1)  OV L 24, 33. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/20


Prasība, kas celta 2007. gada 7. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-412/07)

(2007/C 247/26)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Vidal Puig, M. Petite)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot vai jebkurā gadījumā nedarot Komisijai zināmus normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2004. gada 21. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/36/EK (1) par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību prasības, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanai paredzētais periods beidzās 2006. gada 30. aprīlī.


(1)  OV L 143, 76. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/20


Prasība, kas celta 2007. gada 11. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-417/07)

(2007/C 247/27)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — R. Vidal Puig)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot vai jebkurā gadījumā nedarot Komisijai zināmus normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (1) prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2004/36/EK transponēšanai izbeidzās 2006. gada 30. aprīlī.


(1)  OV L 143, 76. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/20


Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 11. jūlija rīkojums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgacom Mobile SA/Institut belge des services postaux et des télécommunications

(Lieta C-190/06) (1)

(2007/C 247/28)

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 154, 1.7.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/21


Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 26. aprīļa rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-330/06) (1)

(2007/C 247/29)

Tiesvedības valoda — angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 224, 16.9.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/21


Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 15. maija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-51/07) (1)

(2007/C 247/30)

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 69, 24.3.2007.


Pirmās instances tiesa

20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/22


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — MTU Friedrichshafen/Komisija

(Lieta T-196/02) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts pārstrukturēšanai - Lēmums par nesaderīga atbalsta atgūšanu - Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punkts - Solidāra atbildība)

(2007/C 247/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MTU Friedrichshafen GmbH, Frīdrihshāfena (Vācija) (pārstāvji — F. Montags [F. Montag] un T. Lībigs [T. Lübbig], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kreišics [V. Kreuschitz], V. di Buči [V. Di Bucci] un T. Šarfs [T. Scharf], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt 3. panta 2. punktu Komisijas 2002. gada 9. aprīļa Lēmumā 2002/898/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu SKL Motoren- und Systembautechnik GmbH (OV L 314, 75. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt 3. panta 2. punktu Komisijas 2002. gada 9. aprīļa Lēmumā 2002/898/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu SKL Motoren und Systembautechnik GmbH tiktāl, ciktāl tajā paredzēts MTU Friedrichshafen GmbH pienākums solidārā kārtībā atmaksāt summu 2,71 miljonu euro apmērā;

2)

Komisija sedz pati savus, kā arī atlīdzina MTU Friedrichshafen tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 219, 14.9.2002.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/22


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Olympiaki Aeroporia Ypiresies/Komisija

(Lieta T-68/03) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts pārstrukturēšanai, ko Grieķijas Republika ir piešķīrusi aviokompānijai Olympic Airways - Lēmums, ar kuru atbalsts tiek atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgo un uzlikts pienākums to atgūt - Ļaunprātīgi izmantots atbalsts - Jauni atbalsti - Pierādīšanas pienākums - Tiesības tikt uzklausītam - Privātā aizdevēja kritērijs - Kļūda faktos - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pamatojums - EKL 87. panta 1. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts)

(2007/C 247/32)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olympiaki Aeroporia Ypiresies iepriekš Olympiaki Aeroporia AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — sākotnēji D. Waelbroeck, E. Bourtzalas, avocats, J. Ellison, M. Hall, solicitors, A. Kalogeropoulos, C. Tagaras, avocats, vēlāk P. Anestis, avocat, un T. Soames, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou un J. L. Buendía Sierra, kam palīdz de A. Oikonomou, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 11. decembra Lēmumu 2003/372/EK par atbalstu, ko Grieķija ir piešķīrusi Olympic Airways (OV 2003, L 132, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2002. gada 11. decembra Lēmuma 2003/372/EK par atbalstu, ko Grieķija ir piešķīrusi Olympic Airways, 2. un 3. pantu daļā, kurā tas attiecas uz pastāvīgas, pirmkārt, Olympic Airways lidostas nodevu Atēnu Starptautiskajai lidostai un, otrkārt, pievienotās vērtības nodokļa, ko Olympic Airways ir parādā par degvielu un rezerves daļām, nemaksāšanas paciešanu;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Olympiaki Aeroporia Ypiresies AE sedz 75 % savu un Komisijas tiesāšanās izdevumu. Komisija sedz 25 % savu un Olympiaki Aeroporia Ypiresies tiesāšanās izdevumu.


(1)  OV C 112, 10.5.2003.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/23


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Nikolaou/Komisija

(Lieta T-259/03) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) par Revīzijas palātas locekli - Informācijas izpaušana - Personas datu aizsardzība - Pieeja OLAF veiktās izmeklēšanas lietas materiāliem un ziņojumam - Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības - Cēloņsakarība - Kaitējums)

(2007/C 247/33)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kalliopi Nikolaou, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — V. Christianos un V. Vlassi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un C. Ladenburger)

Priekšmets

Prasība atbilstoši EKL 288. panta otrajai daļai atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai nodarīts, publicējot informāciju par izmeklēšanu, ko tās sakarā veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī OLAF atsakot tai piekļuvi izmeklēšanas lietas materiāliem un atsakoties tai izsniegt tās gala ziņojuma kopiju.

Rezolutīvā daļa:

1)

piespriest Komisijai samaksāt Kalliopi Nikolaou atlīdzību par nodarīto kaitējumu EUR 3 000 apmērā;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Nikolaou sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem, Komisija sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu ceturtdaļu no Nikolaou tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 264, 1.11.2003.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/23


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Consorizo per la tutela del formaggio Grana Padano/ITSB — Biraghi (“GRANA BIRAGHI”)

(Lieta T-291/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības pasludināšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “GRANA BIRAGHI’ - Cilmes vietas nosaukuma “grana padano’ aizsardzība - Sugas vārda rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 142. pants - Regula (EEK) Nr. 2081/92)

(2007/C 247/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Consorizo per la tutela del formaggio Grana Padano, (Desenzano del Garda, Italie) (pārstāvji — P. Perani [P. Perani], P. Colombo [P. Colombo], un A. Šmits [A. Schmitt], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Buffolo [M. Buffolo] un O. Montalto [O. Montalto],)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Biraghi SpA, Cavallermaggiore (Itālija), (pārstāvji — F. Antenuči [F. Antenucci], F. Džudža [F. Giuggia], P. Maijers [P. Mayer] un Ž.-L. Šilcs [J.-L. Schiltz], advokāt)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 16. jūnija lēmumu (lieta R 153/2002-1) attiecībā uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano un Biraghi SpA.

Rezolutīvā daļa

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 16. jūnija lēmumu (lieta R 153/2002-1);

2)

ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina Consorzio per la tutela del formaggio Grana Padano tiesāšanās izdevumus;

3)

Itālijas Republika un Biraghi SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.


(1)  OV C 289, 29.11.2003.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/24


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Koninklijke Friesland Foods/Komisija

(Lieta T-348/03) (1)

(Valsts atbalsts - Nīderlandes īstenots nodokļu atbalsta režīms - Saistītu uzņēmumu starptautiskas finanšu operācijas - Lēmums, kurā atbalsta režīms atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Pārejas noteikums - Tiesiskās paļāvības aizsardzība - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Pieņemamība - Tiesības celt prasību)

(2007/C 247/35)

Tiesvedības valoda — nīderlandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koninklijke Friesland Foods NV, agrākā Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV, Meppel (Nīderlande) (pārstāvji — E. Pijnacker Hordijk un W. Geursen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet, V. Di Bucci un S. Noë, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 17. februāra Lēmuma 2003/515/EK par Nīderlandes īstenotu atbalsta režīmu starptautiskām finanšu operācijām (OV L 180, 52. lpp.) 2. pantu, ciktāl ar to no pārejas režīma ir izslēgti uzņēmumi, kas 2001. gada 11. jūlijā jau bija Nīderlandes nodokļu administrācijā iesnieguši lūgumu piemērot attiecīgo atbalsta režīmu, bet kuru tā vēl nebija izskatījusi

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2003. gada 17. februāra Lēmuma 2003/515/EK par Nīderlandes īstenotu atbalsta režīmu starptautiskām finanšu operācijām 2. pantu, ciktāl ar to no pārejas režīma ir izslēgti uzņēmumi, kas 2001. gada 11. jūlijā bija Nīderlandes nodokļu administrācijā iesnieguši lūgumu piemērot attiecīgo atbalsta režīmu, bet kuru tā šajā datumā vēl nebija izskatījusi;

2)

Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 21, 24.1.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/24


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — González y Díez/Komisija

(Lieta T-25/04) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts neparedzētu pārstrukturēšanas izmaksu segšanai - Iepriekšējā lēmuma atsaukšana - EOTK līguma darbības izbeigšanās - Komisijas kompetence - Kopienu tiesību sistēmas kontinuitāte - Būtisku formas prasību pārkāpuma neesamība - Tiesiskās paļāvības aizsardzība - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2007/C 247/36)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: González y Díez, SA, Villabona-Lanera [Villabona-Llanera] (Spānija) (pārstāvji — H. Diess-Hohleitners [J. Díez-Hochleitner] un A. Martiness Sančess [A. Martínez Sánchez], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji H. Buendia Sjerra [J. Buendía Sierra], pārstāvis, pēc tam — K. Uraka Kavjedess [C. Urraca Caviedes], pārstāvis, kam palīdz H. Buendia Sjerra [J. Buendía Sierra], advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt 1., 3. un 4. pantu Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumā 2004/340/EK, kas attiecas uz atbalstu uzņēmumam González y Díez, SA, neparedzētu izmaksu segšanai (2001. gada atbalsts un ļaunprātīga 1998. un 2000. gada atbalsta izmantošana) un ar ko groza Lēmumu 2002/827/EOTK (OV 2004, L 119, 26. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)

3. panta b) punkts tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēta summa EUR 54 057,63 (ESP 8 994 433) apmērā, un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumā 2004/340/EK, kas attiecas uz atbalstu uzņēmumam González y Díez, SA, neparedzētu izmaksu segšanai (2001. gada atbalsts un ļaunprātīga 1998. un 2000. gada atbalsta izmantošana) un ar ko groza Lēmumu 2002/827/EOTK, tiek atcelti;

2)

pārējā daļā prasība tiek noraidīta;

3)

González y Díez, SA sedz četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina četras piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem un Komisija sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu piektdaļu no González y Díez, SA tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 71, 20.3.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — API/Komisija

(Lieta T-36/04) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Komisijas iesniegtie raksti tiesvedībās Tiesā un Pirmās instances tiesā - Lēmums, ar ko ir atteikta piekļuve)

(2007/C 247/37)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Association de la presse internationale ASBL (API), Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Völcker, F. Louis un J. Heithecker, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Docksey un P. Aalto)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 20. novembra lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītājas iesniegtais pieteikums par piekļuvi Komisijas iesniegtajiem rakstiem tiesvedībās Tiesā un Pirmās instances tiesā

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2003. gada 20. novembra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve Komisijas iesniegtajiem rakstiem tiesvedībā Tiesā lietās C-466/98 Komisija/Apvienotā Karaliste, C-467/98 Komisija/Dānija, C-468/98 Komisija/Zviedrija, C-469/98 Komisija/Somija, C-471/98 Komisija/Beļģija, C-472/98 Komisija/Luksemburga, C-475/98 Komisija/Austrija un lietā C-476/98 Komisija/Vācija, kā arī Pirmās instances tiesā lietā T-342/99 Airtours/Komisija;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.


(1)  OV C 71, 20.3.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/25


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Somija/Komisija

(Lieta T-230/04) (1)

(ELVGF - “Garantiju’ nodaļa - Atbalstu par platību kontroles sistēma noteiktos reģionos - Maksājumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma)

(2007/C 247/38)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Somijas Republika (pārstāvji — sākotnēji A. Guimaraes-Purokoski un T. Pynnä, vēlāk A. Guimaraes-Purokoski un E. Bygglin)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Huttunen un L. Visaggio)

Priekšmets

Komisijas 2004. gada 4. februāra Lēmuma 2004/136/EK par dažu maksājumu, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļu, izslēgšanu no Kopienas finansējuma (OV L 40, 31. lpp.), atcelšana tiktāl, ciktāl ar to dažus Somijas Republikas atbalstu par platību ietvaros noteiktos reģionos veiktos maksājumus izslēdz piemērotās kontroles sistēmas nepilnību dēļ

Rezolutīvā daļa

1)

prasību noraidīt;

2)

Somijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 146, 29.5.2004. (iepriekš — lietā C-162/04).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/26


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Itālija un Brandt Italia/Komisija

(Lieta T-239/04 un T-323/04) (1)

(Valsts atbalsts - Tiesību akti, kuros paredzēti steidzami pasākumi nodarbinātības jomā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt piešķirto atbalstu)

(2007/C 247/39)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-239/04: Itālijas Republika (pārstāvis — D. del Gaico [D. Del Gaizo], pārstāvis)

Prasītāja lietā T-323/04: Brandt Italia SpA, Verolanuova (Itālija) (pārstāvji — M. van Empels [M. van Empel], K. Visko [C. Visco] un S. Lamarka [S. Lamarca], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Buči [V. Di Bucci], K. Žiolito [C. Giolito] un E. Rigini [E. Righini], pārstāvji)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/800/EK, par valsts atbalsta shēmu, ko ievieš Itālija saistībā ar steidzamiem noteikumiem nodarbinātības jomā (OV L 352, 10. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

prasības noraidīt;

2)

Itālijas Republika sedz pati savus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai tiesvedībā lietā T-239/04;

3)

Brandt Italia SpA sedz pati savus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai tiesvedībā lietā T-323/04.


(1)  OV C 217, 28.8.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/26


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Combescot/Komisija

(Lieta T-249/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Morālā vajāšana - Pienākums palīdzēt - 2001./2002. gada paaugstināšanas amatā kārtas karjeras attīstības ziņojums - Prasība atcelt tiesību aktu - Intereses prasības iesniegšanā trūkums - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2007/C 247/40)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Philippe Combescot, Popayan (Kolumbija) (pārstāvji — A. Maritati un V. Messa, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un M. Velardo, pārstāvji, kam palīdz S. Corongiu, advokāts)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atzīt prasītāja priekšniecības rīcību par nelikumīgu, atzīt prasītāja tiesības uz palīdzību un atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu periodam no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembra un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.


(1)  OV C 217, 28.8.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/27


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Combescot/Komisija

(Lieta T-250/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Sūdzība par delegācijas vadītāja amatu Kolumbijā - Kandidatūras noraidīšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Intereses prasības iesniegšanā trūkums - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2007/C 247/41)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Philippe Combescot, Popayan (Kolumbija) (pārstāvji — A. Maritati un V. Messa, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un M. Velardo, pārstāvji, kam palīdz S. Corongiu, advokāts)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atzīt par nelikumīgu lēmumu, ar kuru prasītājs izslēgts no konkursa uz delegācijas vadītāja amatu Kolumbijā, atcelt minētā konkursa procedūru un lēmumu par minētā amata piešķiršanu un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)

Komisija pārskaita prasītājam P. Combescot summu EUR 3 000 apmērā kā atlīdzību par zaudējumiem;

2)

noraidīt prasību pārējā daļā;

3)

Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem;

4)

prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.


(1)  OV C 217, 28.8.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/27


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Neumann/ITSB (mikrofona galviņas forma)

(Lieta T-358/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes, kas ir mikrofona galviņas formā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2007/C 247/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Georg Neumann GmbH, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — R. Böhm, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasību, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 17. jūnija lēmumu (lieta R 919/2002-2), ar ko noraidīts trīsdimensiju apzīmējuma, kas ir mikrofona galviņas formā, kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

Rezolutīvā daļa

1)

prasību noraidīt;

2)

Georg Neumann GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 284, 20.11.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/28


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Koipe/ITSB — Aceites del Sur (“La Española”)

(Lieta T-363/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “La Española’ reģistrācijas pieteikums - Valsts un Kopienas grafisku preču zīmju “Carbonell’ īpašnieka iebildumi - Iebildumu noraidījums - Dominējošie elementi - Līdzība - Sajaukšanas iespēja - Grozīšanas pilnvaras)

(2007/C 247/43)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koipe Corporación, SL, Sansebastjāna [San Sebastián] (Spānija) (pārstāvji — M. Fernández de Béthencourt, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. García Murillo)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājas lietā Pirmās instances tiesā: Aceites del Sur, SA, Seviļa [Séville] (Spānija) (pārstāvji — C. L. Fernández-Palacios un R. Jiménez Díaz, avocats)

Priekšmets

Prasību par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2004. gada 11. maija lēmumu (lieta R 1109/2000-4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Koipe Corporación, SL un Aceites del Sur, SA.

Rezolutīvā daļa

1)

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 11. maija lēmums (lieta R 1109/2000-4) tiek grozīts tādējādi, ka apelācijas sūdzība, ko prasītāja iesniegusi Apelāciju padomē, ir pamatota un līdz ar to, iebildumi ir apmierināmi;

2)

ITSB un persona, kas iestājas lietā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 284, 20.11.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/28


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Trends

(Lieta T-448/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Ceturtā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem - Līgumi par projektiem kopīgas intereses telemātikas lietojumu jomā - Daļas deklarēto izdevumu neattaisnojamība un neatbilstība līguma prasībām - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana)

(2007/C 247/44)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia, pārstāvis, kam palīdz M. Bra, K. Kapoutzidou un S. Chatzigiannis, pēc tam K. Kapoutzidou un S. Chatzigiannis, avocats)

Atbildētājs: Transport Environment Development Systems (Trends), Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — V. Christianos un V. Vlassi, avocats)

Priekšmets

Komisijas prasība saskaņā ar šķīrējklauzulu EKL 238. panta izpratnē par lūgumu piespriest Trends atmaksāt Komisijai EUR 48 046, pieskaitot līgumiskos procentus, vai, pakārtoti, pieskaitot kavējuma procentus.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Transport Environment Development Systems (Trends) atmaksā Komisijai EUR 48 046, pieskaitot nokavējuma procentus 5,5 % gadā, skaitot no 1999. gada 1. janvāra līdz parāda samaksai;

3)

Trends atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 184, 2.8.2003. (iepriekš lieta C-248/03).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/29


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Trends

(Lieta T-449/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Pētījumu veikšanas un tehnoloģiskās attīstības otrā pamatprogramma - Līgumi par projektiem ceļa transporta informātikas un telekomunikāciju jomā - Attaisnojošo dokumentu trūkums daļai no deklarētajiem izdevumiem - Līgumu laušana - Līgumu termiņu beigšanās)

(2007/C 247/45)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia, pārstāvis, kam palīdz K. Kapoutzidou un S. Chatzigiannis, advokāti)

Atbildētājs: Transport Environment Development Systems (Trends), Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — V. Christianos un V. Vlassi, advokāti)

Priekšmets

Komisijas prasība saskaņā ar šķīrējklauzulu EKL 238. panta izpratnē, ar kuru lūgts piespriest Trends atlīdzināt Komisijai EUR 195 435, pieskaitot līgumiskos procentus, vai, pakārtoti, pieskaitot kavējuma procentus.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

blakusprasību noraidīt;

3)

Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas attiecas uz blakusprasību;

4)

Transport Environment Development Systems (Trends) sedz tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz blakusprasību.


(1)  OV C 184, 2.8.2003. (iepriekš — lieta C-249/03).


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/29


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Prym un Prym Consumer/Komisija

(Lieta T-30/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas galantērijas preču (adatas) tirgus - Preču tirgus sadale - Ģeogrāfiskā tirgus sadale - Naudas sods - Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārkāpuma smagums un ilgums - Paziņojums par sadarbību)

(2007/C 247/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: William Prym GmbH & Co. KG, Stolberg (Vācija) un Prym Consumer GmbH & Co. KG, Stolberg (Vācija) (pārstāvis — H. Meyer-Lindemann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un K. Mojzesowicz, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumu C (2004) 4221 (galīgs) par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.338-PO/Needles), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, atcelt vai samazināt tām uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)

William Prym GmbH & Co. KG un Prym Consumer GmbH & Co. KG ar Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmuma C (2004) 4221 (galīgs) par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.338-PO/Needles) 2. pantu uzliktā naudas soda summa ir nosakāma 27 miljonu eiro apmērā;

2)

noraidīt prasību pārējā daļā;

3)

William Prym un Prym Consumer sedz 90 % no saviem tiesāšanās izdevumiem pašas un atlīdzina 90 % no Komisijas tiesāšanās izdevumiem, bet Komisija sedz 10 % no saviem tiesāšanās izdevumiem pati un atlīdzina 10 % no William Prym un Prym Consumer tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 106, 30.4.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/30


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Coats Holdings un Coats/Komisija

(Lieta T-36/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas galantērijas preču (adatas) tirgus - Preču tirgus sadale - Ģeogrāfiskā tirgus sadale - Pierādījumu novērtēšana - Piedalīšanās sapulcēs - Trīspusēja vienošanās - Naudas sods - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

(2007/C 247/47)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Coats Holdings Ltd, Uxbridge, Middlesex (Apvienotā Karaliste) un JP Coats Ltd, Uxbridge (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — W. Sibree un C. Jeffs, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un K. Mojzesowicz, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumu C (2004) 4221 (galīgā redakcija) par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.338-PO/Needles) un, pakārtoti, atcelt vai samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumu C (2004) 4221 (galīgs) par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.338-PO/Needles), ciktāl tajā ir konstatēts, ka prasītājas ir pārkāpušas EKL 81. panta 1. punktu pēc 1997. gada 13. marta;

2)

noteikt, ka prasītājām lēmuma 2. pantā uzliktā naudas soda summa ir 20 miljoni eiro;

3)

noraidīt prasību pārējā daļā;

4)

prasītājas sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pašas un atlīdzina divas trešdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem, bet Komisija sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pati un atlīdzina vienu trešdaļu no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 93, 16.4.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/30


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — UFEX u.c./Komisija

(Lieta T-60/05) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Starptautiskā eksprespasta tirgus - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Lēmuma par sūdzības noraidīšanu atcelšana Kopienu tiesā - Sūdzības atkārtota izskatīšana un atkārtota noraidīšana - Publisks uzņēmums)

(2007/C 247/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Union française de l'express (UFEX), Roissy-en-France (Francija); DHL Express (France) SAS, agrāk DHL International SA, Roissy-en-France; Federal express international (France) SNC, Gennevilliers (Francija); un CRIE SA, Asnières (Francija) (pārstāvji — É. Morgan de Rivery un J. Derenne, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā A. Bouquet un O. Beynet, pēc tam — A. Bouquet un V. Di Bucci)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Chronopost SA, Issy-les-Moulineaux (Francija) (pārstāvis — D. Berlin, advokāts); un La Poste, Parīze (Francija) (pārstāvis — H. Lehman, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2004. gada 19. novembra Lēmumu SG-Greffe (2004) D/205294, ar ko ir noraidīta sūdzība, kuru prasītāji iesnieguši pret Francijas pastu un Francijas valdību saistībā ar Francijas starptautiskā eksprespasta tirgu.

Rezolutīvā daļa:

1)

CRIE SA svītrot no prasītāju saraksta;

2)

prasību noraidīt;

3)

Union française de l'express (UFEX), DHL Express (France) SAS un Federal express international (France) SNC sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Chronopost SA un La Poste tiesāšanās izdevumiem. Chronopost SA un La Poste sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem. CRIE sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu ceturtdaļu no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 93, 16.4.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/31


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Grieķija/Komisija

(Lieta T-243/05) (1)

(ELVGF - “Garantiju’ nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Laukaugi - Olīveļļa - Finanšu revīzija - 24 mēnešu termiņš)

(2007/C 247/49)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — G. Kanelopuls [G. Kanellopoulos] un E. Svolopulu [E. Svolopoulou])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Cerepa-Lakombe [H. Tserepa-Lacombe] un L. Vizadžo [L. Visaggio], pārstāvji, kuriem palīdz N. Korojanakis [N. Korogiannakis], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmumu 2005/354/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļas ietvaros (OV L 112, 14. lpp.), ciktāl ar to izslēdza [no Kopienas finansējuma] noteiktus Grieķijas Republikas izdevumus laukaugu, olīveļļas, kā arī finanšu revīzijas nozarē.

Rezolutīvā daļa

1)

Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmums 2005/354/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļas ietvaros, atcelt tiktāl, ciktāl tas Grieķijas Republikai paredz precīzu korekciju EUR 200 146,68 apmērā par 1996.-1998. finanšu gadu (atbalsts olīveļļas patēriņam);

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un papildus atlīdzina 70 % Komisijai radušos tiesāšanās izdevumu, 30 % savu tiesāšanās izdevumu Komisija sedz pati.


(1)  OV C 205, 20.8.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/31


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Cain Cellars/ITSB (Piecstūra attēls)

(Lieta T-304/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, ko veido piecstūra attēls, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Apzīmējuma vienkāršība)

(2007/C 247/50)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cain Cellars, Inc., St. Helena, Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — J. Albrecht un W.-W. Wodrich, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — J. Weberndörfer un G. Schneider,)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 23. maija lēmumu (lieta R 975/2004-1) par piecstūra attēla kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Cain Cellars, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 257, 15.10.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/32


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Philips Morris Products/ITSB (Cigarešu paciņas forma)

(Lieta T-140/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Cigarešu paciņas forma - Reģistrācijas atteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2007/C 247/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Philips Morris Products, SA, Neuchâtel (Šveice) (pārstāvji — T. van Innis un C. Moreau, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Rassat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 24. februāra lēmumu (lieta R 0075/2005-4) par cigarešu paciņas kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Philips Morris Products, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 165, 15.7.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/32


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Glaverbel/ITSB (stikla virsmas tekstūra)

(Lieta T-141/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo stikla virsmas tekstūru, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pierādījumu neesamība)

(2007/C 247/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Glaverbel SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Möbus un T. Koerl, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — Ó. Mondéjar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 1. marta lēmumu lietā R 0986/2004-4 attiecībā uz grafiskas preču zīmes, kas attēlo stikla virsmas tekstūru, kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa

1)

prasību noraidīt;

2)

Glaverbel SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 178, 29.7.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/33


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — ColArt/Americas/ITSB (“BASICS”)

(Lieta T-164/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “BASICS’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstoša preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts)

(2007/C 247/53)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ColArt/Ameritas, Inc., Piscataway, New Jersey (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — E. Soler Borda un R. Zeineh, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — A. Folliard-Monguiral, agent)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 7. aprīļa lēmumu (lieta R 788/2005-4), ar kuru noraidīts vārdiskas preču zīmes “BASICS” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

ColArt/Ameritas, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 190, 12.8.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/33


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Internet Commerce Network un Dane-Elec Memory

(Lieta T-184/06) (1)

(Šķīrējklauzula - Īpašas programmas ietvaros informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā (Crossmarc projekts) noslēgts līgums - Līguma neizpilde - Kopienas izmaksātā avansa atmaksa - Garantija līgumā noteikto saistību izpildei pēc pirmā pieprasījuma - Pārkāpuma procedūra)

(2007/C 247/54)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā L. Ström van Lier, tad L. Escobar Guerrero, kam palīdz P. Elvinger, advokāts)

Atbildētājas: Internet Commerce Network, Bagnolet (Francija) un Dane-Elec Memory, Bagnolet

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar šķīrējklauzulu, lai atbildētājām tiktu piespriests atmaksāt Komisijas izmaksāto avansa summu, kā arī nokavējuma procentus par līguma Nr. 2000-25366, kas noslēgts īpašas pētījumu, tehnoloģijas attīstības un paraugdemonstrējumu programmas ietvaros informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) jomā (1998 — 2002), kā arī saistībā ar projektu “Crossmarc” (“Cross lingual Multi Agent Retail Comparison”), neizpildi

Rezolutīvā daļa:

1)

piespriest Dane Elec Memory samaksāt Eiropas Kopienu Komisijai pamatsummu EUR 55 878 apmērā, kurai pieskaitīti nokavējuma procenti:

ar likmi 4,75 % gadā no 2004. gada 16. marta līdz 2005. gada 31. decembrim;

ar likmi 5 % gadā no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

ar likmi 5,25 % gadā no 2007. gada 1. janvāra līdz parāda pilnas samaksas brīdim;

2)

par pieteikumu, kas iesniegts pret Internet Commerce Network, nav jālemj;

3)

Dane-Elec Memory sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanas izdevumus;

4)

Internet Commerce Network sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.


(1)  OV C 212, 2.9.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/34


Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums — Komisija/Chatziioannidou

(Lieta T-20/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Komisijas lēmuma par pensijas izdienas gadu aprēķinu atcelšana pirmajā instancē - Valsts pensijas tiesību pārcelšana)

(2007/C 247/55)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un K. Herrmann, pārstāvji)

Pretējā puse procesā: Eleni Chatziioannidou, Auderghem (Beļģija) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Priekšmets

Apelācija, kas celta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 14. novembra spriedumu lietā F-100/05 Chatziioannidou/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) un kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)

apelāciju noraidīt;

2)

Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 69, 24.3.2007.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/34


Pirmās instances tiesas 2007. gada 29. augusta rīkojums — SELEX Sistemi Integrati/Komisija

(Lieta T-186/05) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ārpuslīgumiskā atbildība - Konkurence - Komisijas lēmums, ar ko noraida ar EKL 82. pantu pamatotu sūdzību - Prasība, kas ir daļā acīmredzami nepieņemama un daļā acīmredzami juridiski nepamatota - Patiesais kaitējums)

(2007/C 247/56)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SELEX Sistemi Integrati SpA, iepriekš Alenia Marconi Systems SpA, Roma (Itālija) (pārstāvis — F. Sciaudone, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, L. Visaggio un F. Amato, pārstāvji)

Priekšmets

Lūgums piespriest atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai, iespējams, radušies pēc Komisijas 2004. gada 12. februāra lēmuma, ar ko noraida prasītājas sūdzību par apgalvoto Eurocontrol EKL konkurences normu pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt kā daļā acīmredzami nepieņemamu un daļā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)

SELEX Sistemi Integrati SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 217, 3.9.2005.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/35


Pirmās instances tiesas 2007. gada 28. augusta rīkojums — Galileo Lebensmittel/Komisija

(Lieta T-46/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pirmā līmeņa domēna “.eu’ ieviešana - Domēna nosaukuma “galileo.eu’ reģistrēšana - Kopienu iestādēm, organizācijām un struktūrām paredzēta lietošana - Tiesības celt prasību - Nepieņemamība)

(2007/C 247/57)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Galileo Lebensmittel GmbH & Co. KG, Trierweiler (Vācija) (pārstāvis — K. Bott, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji E. Montaguti un T. Jürgensen, pēc tam G. Braun un E. Montaguti, pārstāvji)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas lēmumu, piemērojot Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna “.eu” ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju (OV L 162, 40. lpp.), 9. pantu, rezervēt domēna nosaukumu “galileo.eu” kā domēna nosaukumu, kas paredzēts lietošanai Kopienu iestādēm, organizācijām un struktūrām

Rezolutīvā daļa:

1)

Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)

Galileo Lebensmittel GmbH&Co. KG atlīdzina savus un Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 86, 8.4.2006.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/35


Prasība, kas celta 2007. gada 5. augustā — Lumenis/ITSB (“FACES”)

(Lieta T-301/07)

(2007/C 247/58)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lumenis Ltd, Yokneam (Izraēla) (pārstāvji — S. Malynicz, Barrister, B. Gerber, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

atcelt Apelāciju otrās padomes 2007. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 1532/2006-2;

piespriest Birojam segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Starptautiska vārdiska preču zīme “FACES” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē — starptautiska preču zīme Nr. W0874799

Pārbaudītāja lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Pamatojot savus prasījumus, prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome neizvērtēja atšķirtspēju attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomes konstatējumam, ka reklāma un tirdzniecība šajā jomā parasti izmanto seju fotogrāfijas, bija nepamatots un, jebkurā gadījumā, ja tam vispār bija nozīme, tad tikai saistībā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome neizvērtēja vārda “FACES” piemērotību, izmantojot to kā aprakstošu norādi saistībā ar attiecīgajām precēm.

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome pieļāva tiesisku kļūdu, izvirzot prasību, lai preču zīme būtu uzkrītoša, apveltīta ar izdomu vai radoša, lai novērstu iebildumus saskaņā ar Kopienas preču zīmju regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/36


Prasība, kas celta 2007. gada 17. augustā — Gardeur/ITSB — Blue Rose (“g”)

(Lieta T-310/07)

(2007/C 247/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: gardeur AG, Mönchengladbach, (Vācija) (pārstāvji — A. Beschorner, B. Glaser, C. Thomas, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Blue Rose Inc., Nashville Tennessee (ASV)

Prasītājas prasījumi:

atcelt Apelāciju otrās padomes 2007. gada 15. jūnija lēmumu Nr. R 878/2006-2 attiecībā uz Kopienas preču zīmi Nr. 1153741 “g” tiktāl, ciktāl ar to noraidīta apelācijas sūdzība attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 25. klasē;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesvedībā Pirmās instances tiesā radušos tiesāšanās izdevumus un piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt administratīvajā procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme, kas sastāv no apļa, kurā ietverts burts “g”, kura attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 25. un 41. klasē

Kopienas preču zīmes īpašniece: Blue Rose Inc.

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Gardeur ag

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: Kopienas grafiska preču zīme melna kvadrāta veidā, kurā ietverts burts “g”, kura attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 3., 18. un 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1153741

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt lūgumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 4. panta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/36


Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — National Association of Licensed Opencast Operators/Komisija

(Lieta T-318/07)

(2007/C 247/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The National Association of Licensed Opencast Operators (Chester-le-Street, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — H. Bracegirdle, solicitor, M. Hoskins un C. West, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 18. jūnija lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmumu lietā COMP/35.821, ar kuru tā noraidīja prasītājas 1990. gadā izvirzīto sūdzību par to, ka prasītājas biedri ir cietuši no cenu diskriminācijas, jo Central Electricity Generating Board (turpmāk tekstā — “CEGB”) maksātā cena laikā no 1984. līdz 1990. gadam par prasītājas biedru ražotajām oglēm bija mazāka nekā CEGB maksātā cena par British Coal Corporation (turpmāk tekstā — “BCC”) ražotajām oglēm, lai gan šādai atšķirīgai attieksmei nebija nekāda objektīva pamatojuma.

Apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka pastāvēja atšķirības starp cenām, ko CEGB maksāja prasītājas biedriem, un BCC maksātajām cenām, taču apstiprināja, ka BCC un prasītājas biedri ogles nepiegādāja uz pielīdzināmiem nosacījumiem. Tādēļ CEGB varēja pamatoti maksāt augstāku cenu par BCC piegādātajām oglēm, lai nodrošinātu sava likumiskā pienākuma izpildi piegādāt Apvienotajā Karalistē nepieciešamo elektroenerģiju.

Savas prasības atbalstam prasītāja apgalvo, ka Komisijas secinājumi par to, ka BCC un prasītājas biedri ogles nepiegādāja uz pielīdzināmiem nosacījumiem, nebija pamatoti ar pierādījumiem, uz kuriem Komisija balstīja savu lēmumu.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka izdevīgākas cenas maksāšana par BCC oglēm ir valsts atbalsts, kas netika paziņots, un tādēļ tas ir pretlikumīgs.

Vēl prasītāja apgalvo, ka Komisijas secinājumi nav saderīgi ar agrāku Komisijas 1991. gada lēmumu par tādu pašu sūdzību.

Attiecībā uz Komisijas noraidījumu prasītājas sūdzībai par periodu no 1984. līdz 1986. gadam, pamatojoties uz tās nepieņemamību un Kopienu intereses trūkuma dēļ, prasītāja apgalvo, ka:

Komisija kļūdījās, secinādama, ka tai vairs nav ekskluzīvas kompetences saskaņā ar EOTK līgumu, lai lemtu par diskrimināciju attiecīgajā periodā;

Komisijas kļūdījās, secinādama, ka prasītājas biedri prasību par attiecīgo periodu var celt valsts tiesā; un

kavēšanās ar prasītājas 1990. gada sūdzībā izvirzīto jautājumu risināšanu ir notikusi Komisijas agrāku tiesību kļūdu dēļ.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/37


Prasība, kas celta 2007. gada 24. augustā — Jones u.c./Komisija

(Lieta T-320/07)

(2007/C 247/61)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Glenn Jones un Daphne Jones (Neath, Velsa), FForch-y-Garron Coal Company Ltd (Neath, Velsa), Desmond Ivor Evans un David Raymond Evans (Maesteg, Velsa) (pārstāvis — D.I.W. Jeffreys, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi

atcelt Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmumu lietā COMP/37.037 par prasītāju sūdzību par Central Electricity Generating Board īstenotu iespējamu nelikumīgu cenu diskrimināciju;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta, pamatojoties uz EKL 230. pantu, un ar to tiek prasīts atcelt Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmumu (lieta COMP/37.037 — SWSMA), ar kuru tika noraīdīta sūdzība par Central Electricity Generating Board 1984.-1990. gadā īstenotu cenu praksi attiecībā pret ogļu ražotājiem. Sūdzībā ir teikts, ka šī prakse ir pretlikumīga diskriminācija cenu jomā pret privātiem ogļu ražotājiem, tostarp prasītājiem, kas ir pretrunā ar tajā laikā spēkā esošo EOTK līguma 4. panta b) apakšpunktu.

Prasītāji apgalvo, ka Komisija šā lēmuma pieņemšanā ir pieļāvusi vairākas būtiskas tiesību kļūdas un/vai kļūdas vērtējumā, tādēļ lēmums ir jāatceļ.

Prasītāji uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, vērtējot jautājumu par cenu diskrimināciju visas valsts līmenī nevis attiecībā uz konkrēto tirgu, kurā darbojās prasītāji. Turklāt prasītāji norāda, ka Komisija kļūdījās apgalvojumā, ka, ņemot vērā British Coal Corporation raktuvju lielumu un licenču piešķiršanas politiku, licencētās privātās raktuves ogles var piegādāt tikai ierobežotā daudzumā un īstermiņā. Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās secinājumā, ka, tā kā EOTK līguma termiņš ir beidzies un tai vairs nav ekskluzīvas kompetences attiecībā uz šī līguma pārkāpumu izskatīšanu, vairs nav nepieciešams Komisijas lēmums pirms vēršanās pēc aizsardzības valsts tiesās.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/38


Prasība, kas celta 2007. gada 28. augustā — Plant u.c./Komisija

(Lieta T-324/07)

(2007/C 247/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gerry Plant (Varteg Pontypool, Apvienotā Karaliste), Mary Kathleen Plant, (Varteg Pontypool, Apvienotā Karaliste), Dennis Jones (Neath, Apvienotā Karaliste), William Meyrick (Swansea, Apvienotā Karaliste), J.G. Evans (Ammanford, Apvienotā Karaliste), David Vivian Austin (Neath, Apvienotā Karaliste), D. Powell (Neath, Apvienotā Karaliste), James Rowland McCann (Neath, Apvienotā Karaliste), D. B. Diplock (Neath, Apvienotā Karaliste), John Phillips (Neath, Apvienotā Karaliste) un Richard Thomas Kingston (Swansea, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — W. Graham, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt 2007. gada 18. jūnija Komisijas lēmumu lietā Nr.37037-SWSMA;

veikt tādu turpmāku rīcību, ko Tiesa uzskata par taisnīgu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji norāda pamatus un galvenos argumentus, kas ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-318/07 National Association of Licensed Opencast Operators/Komisija.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/38


Prasība, kas celta 2007. gada 30. augustā — Cheminova u.c./Komisija

(Lieta T-326/07)

(2007/C 247/63)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cheminova A/S, Harboøre (Dānija), Cheminova Agro Italia Srl, Roma (Itālija), Cheminova Bulgaria EOOD, Sofija (Bulgārija), Agrodan SA, Madride (Spānija) un Lodi SAS, Grand Fougeray (Francija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Komisijas Lēmumu 2007/389/EK;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes Direktīva 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) paredz, ka dalībvalstis nedrīkst atļaut augu aizsardzības līdzekli, ja vien tā sastāvā esošās aktīvās vielas nav uzskaitītas I pielikumā un visi tajā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti. Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 6. jūnija Lēmumu 2007/389/EK par malationa neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (2).

Savas prasības pamatojumam prasītāji apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav pilnīgs no zinātniskā viedokļa un kļūdains, ciktāl tajā nav ņemti visi atbildētājai iesniegtie zinātniskie dati par malationu. Pēc prasītāju domām, ar to turklāt tiek pārkāpts Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un EKL 95. panta 3. punkts, jo atbildētāja atteicās izskatīt jaunākos datus.

Prasītāji vēl apgalvo, ka apstrīdētais lēmums tika balstīts uz zinātnisko ziņojumu, kas netika sagatavots termiņā, ko paredz Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punkts.

Turklāt prasītāji inter alia apgalvo, ka tika pārkāpts samērīguma, nediskriminācijas, subsidiaritātes un labas pārvaldības princips, kā arī pienākums sniegt pamatojumu un to tiesības tikt uzklausītiem.

Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka tie nevarēs izmantot intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar Direktīvas 91/414 13. pantu saistībā ar atbildētājai iesniegto datu kopumu.


(1)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991 L 230, 1. lpp.).

(2)  OV 2007 L 146, 19. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/39


Prasība, kas celta 2007. gada 29. augustā — Patrick Holding/ITSB — Cassera (“PATRICK EXCLUSIVE”)

(Lieta T-327/07)

(2007/C 247/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Patrick Holding ApS, Fredensborg (Dānija) (pārstāvis — J. Løje, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Cassera SpA, Milāna (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 28. jūnija lēmumu lietā Nr. R 727/2006–2 un uzdot atbildētājam reģistrēt apstrīdēto preču zīmi;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “PATRICK EXCLUSIVE”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 063 427

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Cassera SpA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas, valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes un vārdiskas preču zīmes “G. PATRICK”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 24. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/39


Prasība, kas celta 2007. gada 3. septembrī — UPS Europe un UPS Deutschland/Komisija

(Lieta T-329/07)

(2007/C 247/65)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: UPS Europe NV/SA, Brisele (Beļģija) un UPS Deutschland Inc. & Co. OHG, Neuss (Vācija) (pārstāvji — T. Ottervanger un E. Henny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

saskaņā ar EKL 232. pantu atzīt, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību, nepieņemot lēmumu par prasītāju sūdzību, kas Komisijā iesniegta 2004. gada 11. maijā;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību, nepieņemot lēmumu pēc tam, kad saskaņā ar EKL 232. pantu tā tika aicināta to darīt, par prasītāju sūdzību, kas Komisijā iesniegta 2004. gada 11. maijā, par nelikumīgo valsts atbalstu, ko Vācija esot piešķīrusi Deutsche Post — citu valsts garantiju starpā — iemaksu Deutsche Post pensiju fondā un atbrīvošanas no dažādiem likumīgajiem pienākumiem formā.

Savas prasības pamatojumam prasītāji apgalvo, ka Komisijai ir rūpīgi un objektīvi jāizvērtē saņemtā sūdzību, it īpaši ņemot vērā Komisijas ekskluzīvo jurisdikciju atbalsta pasākumu saderības ar kopējo tirgu vērtēšanā.

Prasītāji vēl apgalvo, ka EKL 232. pants ir jāinterpretē tā, ka tas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem sakarā ar bezdarbību celt prasību pret iestādi par tādu pasākumu neveikšanu, kas tos skartu tieši un individuāli, pat ja šie pasākumi tiem nav adresēti.

Visbeidzot, prasītāji atzīmē, ka var uzskatīt, ka tas, ka Komisija neveica pasākumus, prasītājus kā Deutsche Post konkurējošos uzņēmumus skar tieši un individuāli.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/40


Prasība, kas celta 2007. gada 7. septembrī — Chupa Chups/Komisija

(Lieta T-331/07)

(2007/C 247/66)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Chupa Chups, S.A., Barselona (Spānija) (pārstāvis — Ramón Falcón Tella, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt prasītājas pieņemtā lēmuma 1. panta 2. punktu, jo reģionālais atbalsts EUR 800 000 apmērā, kas 2003. gadā tika piešķirts saskaņā ar programmu “Minería 2”, tajā ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un līdz ar to par neizmaksājamu;

pakārtoti, atcelt lēmuma 1. panta 2. punkta pēdējo teikumu, atbilstoši kuram “līdz ar to, minēto atbalstu nedrīkst izmaksāt”;

jebkurā no šiem gadījumiem piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā par nesaderīgu ar kopējo tirgu ir atzīts atbalsts reģionālas nozīmes mērķiem EUR 800 000 apmērā, kas 2003. gadā tika piešķirts saskaņā ar programmu “Minería 2” un kuru iepriekš bija atļāvusi Komisija. Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka prasītājam nebija tiesību uz atbalstu šīs programmas ietvaros, jo tā neattiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, kā arī ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

Attiecībā uz neprecizitātēm faktos un Komisijas pieļauto kļūdu vērtējumā prasītājs apgalvo, ka 2002. gads bija pirmais gads, kad tika konstatēti zaudējumi, un ka atbalsta izsludināšanas laikā valsts iestādes nevarēja zināt par šiem zaudējumiem, jo aprēķini vēl nebija apstiprināti.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka uzņēmumu nevarēja uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu atveseļošanai un pārstrukturēšanai 5. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo atbilstoši tam uzņēmumu uzskata par nonākušu grūtībās, ja tas ir zaudējis pusi no reģistrētā pamatkapitāla un viena ceturtdaļa no tā ir zaudēta pēdējos divpadsmit mēnešos. Komisija šajā sakarā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo, lai aprēķinātu zaudējumu daļu procentos un noteiktu, vai šie zaudējumi ietekmē kapitālu, tā nav ņēmusi vērā uzņēmuma rīcībā esošās statūtos noteiktās un brīvprātīgās rezerves, kuras bija lielākas nekā bija vajadzīgs, lai segtu visus zaudējumus.

Pats uzņēmums ar saviem, kreditoru un privāto banku līdzekļiem likvidēja zaudējumus radošos apstākļus, un tādēļ to nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu atbilstoši Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu atveseļošanai un pārstrukturēšanai 4. punktam, kurā par grūtībās nonākušiem ir atzīti tādi uzņēmumi, kas nespēj pārvarēt šādu situāciju bez ārēja atbalsta.

Turklāt nav konstatējamas pamatnostādņu 6. punktā minētās pazīmes, jo zaudējumi nevis palielinājās, bet samazinājās. Krājumi nevis pieauga, bet samazinājās. Parāds nevis pieauga, bet samazinājās. Izdevumi par naudas līdzekļu izmantošanu nevis pieauga, bet ievērojami samazinājās laikā no 2002. līdz 2003. gadam.

Prasītājs arī apgalvo, ka aplūkotais aizliegums izmaksāt atbalstu EUR 800 000 apmērā, kas 2003. gadā tika piešķirts saskaņā ar reģionālā atbalsta programmu un kuru bija atļāvusi Komisija, ir pretrunā tiesiskās paļāvības principam.

Šajā sakarā nav noliedzams, ka aizliegumam izmaksāt atbalstu ir tik pat negatīva ietekme uzņēmuma bilances peļņas un zaudējumu aprēķinā, kā lēmumam par atbalsta atgūšanu, ar vienīgo atšķirību, ka šajā gadījumā nav jāmaksā procenti.

Atbalstu apstiprināja Komisija un Chupa Chups nebija iemesla uzskatīt, kas tam nav tiesību uz šo atbalstu. Ja nebūtu apstiprināts reģionālais atbalsts, iespējams tiktu pieņemti atšķirīgi lēmumi par ieguldījumiem.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/41


Pirmās instances tiesas 2007. gada 6. septembra rīkojums — easyJet/Komisija

(Lieta T-300/04) (1)

(2007/C 247/67)

Tiesvedības valoda — angļu

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 262, 23.10.2004.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/41


Pirmās instances tiesas 2007. gada 5. septembra rīkojums — JAKO-O/ITSB — P.I. Fashion (“JAK-O”)

(Lieta T-220/06) (1)

(2007/C 247/68)

Tiesvedības valoda — angļu

pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 249, 14.10.2006.


Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/42


Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūlijā — Gering/Eiropols

(Lieta F-68/07)

(2007/C 247/69)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Radolf Gering, Hāga (Nīderlande) (pārstāvis — P. de Casparis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Prasītāja prasījumi:

atcelt lēmumu, kas par sūdzību pieņemts 2007. gada 5. aprīlī un izsniegts 2007. gada 10. aprīlī, un, ja nepieciešams, atcelt arī 2007. gada 24. aprīļa līgumu, ciktāl tas attiecas uz klasificēšanu;

piespriest Eiropolam

galvenokārt, pārskaitīt prasītājam darba algu, kas atbilst 4.2 pakāpei vai, ja Civildienesta tiesa uzskatītu par nepieciešamu, 4.1 pakāpei, kopš 2003. gada 1. augusta;

pakārtoti, pārskaitīt prasītājam darba algu, kas atbilst 4.6 pakāpei, kopš 2004. gada 1. augusta, darba algu, kas atbilst 4.8 pakāpei, kopš 2005. gada 1. augusta, un darba algu, kas atbilst 4.9 pakāpei, kopš 2007. gada 1. augusta;

piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd Eiropola 2007. gada 5. aprīļa lēmumu, kā arī sava darba līguma 2007. gada 24. aprīļa pielikumu, ciktāl šajos aktos viņa klasifikācija 4. pakāpes 2. līmenī ir veikta no 2004. gada 1. decembra, nevis 2003. gada 1. augusta, dienas, kad viņš tika pieņemts darbā.

Prasītājs apgalvo, ka Eiropolam, nosakot darbinieku atalgojumu un klasifikāciju, bija jāievēro vienlīdzības princips. Saskaņā ar Eiropola viedokli lēmums prasītāju klasificēt augstākā pakāpē no 2004. gada 1. decembra, nevis no 2003. gada 1. augusta esot pamatots ar to, ka tikai no minētā datuma prasītājs esot sācis pildīt darbības, kuras atbilst 4. pakāpē klasificēto nodaļu vadītāju darbam un ietver līdzīgu atbildību. Prasītājs šo apgalvojumu apstrīd un apgalvo, ka Eiropols neesot paskaidrojis, kā uzdevumi un atbildība, kas viņam bija laikā no 2003. gada 1. augusta līdz 2004. gada 1. decembrim, atšķīrās no citu nodaļu vadītāju uzdevumiem un atbildības. Turklāt Eiropols neesot pierādījis faktus un apstākļus, kas liecinātu, ka prasītāja darbība bija mazāk intensīva un/vai ietvēra mazāku atbildību nekā citu nodaļu vadītāju darbība.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/42


Prasība, kas celta 2007. gada 27. jūlijā — Boudova u.c./Komisija

(Lieta F-78/07)

(2007/C 247/70)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Stanislava Boudova, Luksemburga (Luksemburga) un citi (pārstāvis — M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi

atcelt Komisijas 2006. gada 23. septembra netiešo lēmumu, kas apstiprināts ar Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja (EKOPB) ģenerāldirektora 2006. gada 26. septembra vēstuli un ar kuru noraidīta prasītāju 2006. gada 23. maija prasība, kurā lūgts

pārskatīt viņu klasifikāciju B*3 pakāpē lēmumā, ar kuru viņi pieņemti darbā kā ierēdņi uz pārbaudes laiku, un viņus klasificēt B*6 pakāpē no datuma, kad minētais lēmums stājās spēkā;

uz šī pamata atjaunot viņu karjeru no datuma, kas viņi stājās darbā kā ierēdņi uz pārbaudes laiku, līdz datumam, kurā pieņemts lēmums;

samaksāt starpību starp atalgojumu, uz kuru viņiem būtu bijušas tiesības šajā laika posmā, ja viņi būtu klasificēti B*6 pakāpē, un to, ko viņi saņēma tāpēc, ka bija klasificēti pakāpē B*3;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji norāda, ka pirms 2004. gada 1. maijā spēkā stājās Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (1), Komisija viņus bija pieņēmusi darbā kā palīgdarbiniekus korektoru amatos EKOPB, ņemot vērā paplašināšanās perspektīvu un paredzot šos amatus aizpildīt vispārēju konkursu kārtībā.

Pēc veiksmīgas piedalīšanās vispārējos konkursos, kas šiem amatiem tika izsludināti pirms 1. maija pakāpēs B5/B4, prasītāji tika pieņemti darbā kā ierēdņi uz pārbaudes laiku, pamatojoties uz rezerves sarakstiem, kas publicēti pēc minētā datuma. Pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, viņu klasifikācija tika noteikta B*3 pakāpē.

Prasītāji apgalvo, ka viņu prasība ir pieņemama, lai gan tā nav celta Civildienesta noteikumos noteiktajā termiņā, kurā var apstrīdēt lēmumus par klasifikāciju pakāpē, tāpēc, ka ir atklājies jauns būtisks fakts. Tas ir Eiropas Parlamenta biroja 2006. gada 13. februāra lēmums pagaidu darbiniekus, kas ir iecelti par ierēdņiem, pamatojoties uz pēc 2004. gada 1. maija organizētiem ārējiem konkursiem, pārkvalificēt pakāpē, kurā viņi būtu klasificēti, ja viņi būtu pieņemti darbā kā ierēdņi pirms šī datuma.

Prasītāji jūtas diskriminēti šīs Parlamenta ierēdņu pārkvalificēšanas dēļ un uzskata, ka ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi, ciktāl viņi apgalvo, ka faktiski viņi bija pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki, nevis palīgdarbinieki. Saskaņā ar viņu viedokli viņu līgumi faktiski atbilda Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantam, nevis 3. pantam, jo viņi bija pieņemti darbā, lai aizņemtu pagaidām brīvās darba vietas, nevis aizstātu ierēdņus vai pagaidu darbiniekus, kas tobrīd nebija spējīgi veikt darba pienākumus. Pakārtoti, prasītāji apgalvo, ka, pat pieņemot, ka viņi bija pieņemti darbā kā palīgdarbinieki, viņi katrā ziņā bija tādā pašā situācijā kā pagaidu darbinieki.

Prasības pamatojumā prasītāji izvirza tikai vienu pamatu, kas balstīts uz to, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 3. un 4. punkts un 12. panta 3. punkts, tos interpretējot vienlīdzīgas attieksmes principa gaismā. It īpaši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts esot jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pagaidu darbiniekiem, kas iecelti par ierēdņiem, pamatojoties uz ārējiem konkursiem, bet tas liedzot šo kategoriju klasificēt pakāpē, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu.


(1)  OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/43


Prasība, kas celta 2007. gada 6. augustā — Barbin/Parlaments

(Lieta F-81/07)

(2007/C 247/71)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Florence Barbin, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis, A. Coolen un E. Marchal, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi

atcelt Parlamenta lēmumu par prasītāja nepaaugstināšanu AD 12 pakāpē 2006. gadā;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Parlamenta iekšējiem noteikumiem attiecībā uz paaugstināšanu vidējais ilgums AD 11 pakāpē ir četri gadi. Prasītāja, kurai šī pakāpe ir piešķirta kopš 2001. gada 1. aprīļa, sasniedza minēto slieksni, lai 2006. gadā tiktu paaugstināta AD 12 pakāpē. Turklāt, Paaugstināšanas komiteja ierakstīja viņas uzvārdu paaugstināšanai minētajā pakāpē ieteikto ierēdņu sarakstā attiecīgajam gadam.

Pēc prasītājas domām iecēlējinstitūcija nav sniegusi nevienu paaugstināšanas atteikumu pamatojošu elementu, kā arī ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu. Turklāt, apstrīdētais lēmums ir pamatots ar lēmumu piešķirt prasītājai tikai vienu nopelnu punktu, kas ir lietas F-44/07 (1) priekšmets. Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1.d pants.


(1)  OV L 155, 7.7.2007., 45. lpp.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/44


Prasība, kas celta 2007. gada 25. augustā — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-86/07)

(2007/C 247/72)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt lēmumu (turpmāk tekstā — “Apstrīdētais lēmums”), lai arī kādā formā tas būtu, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāja 2006. gada 10. jūlija prasību atlīdzināt kaitējumu, kas viņam nodarīts Komisijas ierēdņu prettiesisku darbību un rīcības, it īpaši psiholoģiskas ietekmēšanas rezultātā, pildot darba pienākumus Komisijas delegācijā Angolā;

vajadzības gadījumā atcelt 2006. gada 9. oktobra paziņojumu, prot. PMO.3/MLP/mc D(2006) 9277;

vajadzības gadījumā atcelt 2007. gada 23. aprīļa paziņojumu ADMINB.2/MB/ade D(2007) 8725, ar kuru ir noraidīta 2006. gada 27. decembra sūdzība, ko prasītājs bija iesniedzis par Apstrīdēto lēmumu un par 2006. gada 9. oktobra paziņojumu;

atcelt tiktāl, ciktāl nepieciešams, 2005. gada 27. septembra paziņojumu ADMIN/IDOC/GC/eh D(2005) 22005;

atzīt darbības, faktus un rīcību, kas minēta prasītāja 2006. gada 10. jūlija prasībā, un vajadzības gadījumā atzīt tās par prettiesiskām vai arī pakārtoti likt Komisijai nekavējoties veikt izmeklēšanu;

likt Komisijai nekavējoties rakstveidā paziņot šādas izmeklēšanas rezultātus, darot tos zināmus atklātībai un darot tos pieejamus sabiedrībai;

likt Komisijai iznīcināt 2001. gada 14. augusta paziņojuma oriģinālu un visas arhīvā esošās kopijas ar nosaukumu “Luigi Marcuccio, Angolas delegācijas ekonomikas lietu padomnieka profesionālā darbība” un rakstveidā paziņot prasītājam par šo iznīcināšanu;

likt Komisijai izmaksāt prasītājam EUR 1 520 000 vai tādu summu, ko Civildienesta tiesa uzskata par taisnīgu un pamatotu, kā atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts prasītājam līdz šim brīdim;

likt Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 1 000 apmērā par katru dienu, sākot no rītdienas līdz dienai, kad tiks izpildīti attiecīgie nolēmumi, vai tādu summu, ko Civildienesta tiesa uzskata par taisnīgu un atbilstošu un kas jāmaksā katra mēneša pirmajā dienā kā atlīdzība par kaitējumu, kurš prasītājam nodarīts laikā no rītdienas līdz nolēmumu izpildes dienai;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda trīs pamatus: 1) lēmumā nav norādīts pamatojums, tas ir neloģisks, neatbilstošs, neracionāls, nesaprotams un nav atspēkoti prasītāja pamati, 2) ir pieļauts būtisks un acīmredzams tiesību pārkāpums un 3) nav izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu labklājību un pienākumu nodrošināt labu pārvaldību.


20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/45


Prasība, kas celta 2007. gada 31. augustā — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-87/07)

(2007/C 247/73)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt 2006. gada 18. decembra paziņojumu, prot. ADMIN.B.2 MB/hm (2006) 29517;

atcelt lēmumu, lai arī kādā formā tas būtu, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāja 2006. gada 2. augusta prasību, ko viņš iesniedzis, pirmkārt, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas viņam nodarīts prettiesisku darbību un rīcības rezultātā saistībā ar trim medicīniskiem atzinumiem, kurus prasītājs iesniedzis 2001. gada vasarā (turpmāk tekstā — “attiecīgais kaitējums”) un, otrkārt, lai saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 19. pantu saņemtu atļauju sniegt liecību tiesvedībās, ko prasītājs ir paredzējis ierosināt saistībā ar iepriekš minētajām darbībām un rīcību, un kompetentajās tiesās iesniegt 2001. gada 14. augusta paziņojumu, ko ir parakstījis Komisijas medicīnas dienesta vadītāja vietnieks;

atcelt tiktāl, ciktāl nepieciešams, 2007. gada 27. aprīļa paziņojumu ADMIN.B.2/MB/ade D(07) 9132, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2007. gada 12. janvāra sūdzība par 2006. gada 2. augusta prasības noraidīšanu;

atzīt darbības, faktus un rīcību, kas minēta prasītāja 2006. gada 2. augusta prasībā, un atzīt tās par prettiesiskām;

piespriest Komisijai samaksāt prasītājam EUR 100 000 vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskata par atbilstošu un taisnīgu, kā atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts līdz šim brīdim;

piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 20 apmērā par katru dienu, sākot no rītdienas, līdz dienai, kad tiks izpildīti attiecīgie nolēmumi, vai tādu summu, ko Civildienesta tiesa uzskata par taisnīgu un kas jāmaksā katra mēneša pirmajā dienā kā atlīdzība par kaitējumu, kas prasītājam nodarīts laikā no rītdienas līdz nolēmumu izpildes dienai;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda trīs pamatus: 1) lēmumā nav norādīts pamatojums, tas ir neloģisks, neatbilstošs, neracionāls, nesaprotams un nav atspēkoti prasītāja pamati, 2) ir pieļauts būtisks un acīmredzams tiesību pārkāpums un 3) nav izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu labklājību un pienākumu nodrošināt labu pārvaldību.


Labojumi

20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/46


Paziņojuma Oficiālajā Vēstnesī lietā T-263/07 kļūdas labojums

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” 2007. gada 22. septembra C 223, 12. lpp. )

(2007/C 247/74)

Paziņojuma OV lietā T-263/07 Igaunija/Komisija formulējums ir šāds:

“Prasība, kas celta 2007. gada 16. jūlijā — Igaunija/Komisija

(Lieta T-263/07)

(2007/C 223/17)

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — Lembit Uibo)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 4. maija lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Igaunija ir iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1).

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka Komisijas 2007. gada 4. maija lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Igaunija ir iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ir atceļams šādu iemeslu dēļ:

Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. un 3. punkta, kā arī 11. panta 2. punkta pārkāpums un no tā izrietošā pilnvaru pārsniegšana;

acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo Komisija nav ņēmusi vērā tās rīcībā esošo patiesībai atbilstošo informāciju, bet ir balstījusies uz kļūdainiem pieņēmumiem, kas tieši un būtiski ietekmēja apstrīdētā lēmuma iznākumu un kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšanu;

EKL 175. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo saskaņā ar EK līgumu Komisija nav kompetenta veikt pasākumus, kas būtiski ietekmē dalībvalsts izvēli starp dažādiem elektroenerģijas avotiem un tās elektroenerģijas apgādes vispārējo struktūru;

labas pārvaldības principa pārkāpums, jo Komisija, pieņemot savu lēmumu, nav ņēmusi vērā visus šajā konkrētajā gadījumā pastāvošos nozīmīgos apstākļus un nav arī pārbaudījusi, vai visi tās lēmuma pieņemšanas brīdī izdarītie pieņēmumi ir pareizi;

pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)”.