6.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 208/1

A.

Šis paziņojums ir izdots, ievērojot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā “EEZ līgums”) un nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”).

B.

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Komisija”) ir izdevusi paziņojumu ar nosaukumu “Pamatnostādnes Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanai” (1). Šajā juridiski nesaistošajā tiesību aktā ir noteikti principi, pēc kuriem Komisija vadās, piemērojot EK 81. panta 3. punkta izņēmuma nosacījumus.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekšminētais akts attiecas uz EEZ. Lai uzturētu vienādus konkurences noteikumus un nodrošinātu vienotu EEZ konkurences noteikumu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, EBTA Uzraudzības iestāde, izmantojot Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, pieņem šo paziņojumu. Tā nolūks ir ievērot šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus konkrētā lietā (2).

D.

Šā paziņojuma mērķis jo īpaši ir noteikt, kā EBTA Uzraudzības iestādei interpretējami 53. panta 3. punkta izņēmuma nosacījumi, un EBTA Uzraudzības iestādei dot norādījumus, kā katrā konkrētā lietā piemērojams 53. pants.

E.

Šis paziņojums attiecas uz lietām, kurās izskatītāja iestāde saskaņā ar EEZ līguma 56. pantu ir kompetentā uzraudzības iestāde.

(1)

EEZ līguma 53. panta 3. punktā noteikti izņēmuma noteikumi, ar ko ir paredzēta uzņēmumu aizstāvība, ja tos apsūdz par EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumiem. Līgumi, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības (3), kas ir pārkāpumi 53. panta 1. punkta nozīmē, bet kas atbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, ir spēkā un piemērojami, un šim nolūkam nav vajadzīgs iepriekšējs lēmums.

(2)

Ar tiesību aktiem, kas atbilst Kopienas grupālā atbrīvojuma regulām, kas minētas EEZ līguma XIV pielikumā (turpmāk tekstā “grupālie atbrīvojumi”), 53. panta 3. punktu var piemērot konkrētās lietās vai līgumu kategorijām, saskaņotām darbībām. Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļa (turpmāk tekstā “II nodaļa”) (4) neskar grupālo atbrīvojumu spēkā esību un juridisko raksturu. Visi pastāvošie grupālie atbrīvojumi paliek spēkā, un līgumiem, uz ko attiecas grupālie atbrīvojumi, ir tiesisks spēks, un tie ir piemērojami arī, ja tie ierobežo konkurenci 53. panta 1. punkta izpratnē. Šādus līgumus var aizliegt tikai nākotnē un tikai tad, ja EBTA Uzraudzības iestāde vai EBTA valsts konkurences iestāde oficiāli atceļ grupālo atbrīvojumu (5). Līgumus, uz kuriem attiecina grupālos atbrīvojumus, valstu tiesas privātu strīdu gadījumos nedrīkst uzskatīt par spēkā neesošiem.

(3)

Pastāvošās pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem, horizontālās sadarbības līgumiem un tehnoloģiju nodošanas līgumiem (6) ir saistītas ar 53. panta piemērošanu dažādiem līgumiem un saskaņotām darbībām. Šo pamatnostādņu mērķis ir noteikt EBTA Uzraudzības iestādes viedokli par dažādu līgumu un darbību būtiskiem vērtējuma kritērijiem.

(4)

Šīs pamatnostādnes sniedz EBTA Uzraudzības iestādes 53. panta 3. punkta izņēmuma nosacījumu skaidrojumu. Tās ir pamatnostādnes, kā atsevišķos gadījumos piemērot 53. pantu. Lai gan šīs pamatnostādnes nav saistošas, tās EBTA valstu tiesām un iestādēm sniedz arī ieteikumus, kā piemērot EEZ līguma 53. panta 1. un 3. punktu.

(5)

Pamatnostādnes izveido analītisku sistēmu 53. panta 3. punkta piemērošanai. To mērķis ir izveidot šo noteikumu piemērošanas metodiku. Šīs metodikas pamatā ir ekonomiska pieeja, kas jau ir izveidota pamatnostādnēs par vertikāliem ierobežojumiem, horizontālas sadarbības līgumiem un tehnoloģiju nodošanas līgumiem. EBTA Uzraudzības iestāde vadīsies pēc jaunajām pamatnostādnēm, kas paredz precīzākus norādījumus par 53. panta 3. punkta četru nosacījumu piemērošanu nekā pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem, horizontālas sadarbības līgumiem un tehnoloģiju nodošanas līgumiem, arī attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas iepriekšējās pamatnostādnes.

(6)

Šo pamatnostādņu standarti jāpiemēro atbilstoši katra gadījuma īpašiem apstākļiem. Tas novērš mehānisku piemērošanu. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, un pamatnostādnes jāpiemēro pamatoti un elastīgi.

(7)

Daudzos jautājumos šīs pamatnostādnes atspoguļo pašreizējo EBTA Tiesas praksi un saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem EK Līgumā Eiropas Kopienu Tiesas praksi (7). Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde izskaidro arī savu darbības plānu jautājumos, kas nav izskatīti tiesu praksē vai kas ir citādi interpretējami. Katrā ziņā Uzraudzības iestādes darbības plāns neierobežo EBTA Tiesas, Tiesas un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas praksi attiecībā uz 53. panta 1. un 3. punkta interpretāciju, kā arī EBTA Tiesas un Kopienas tiesu interpretāciju attiecībā uz šiem noteikumiem nākotnē.

(8)

Līguma 53. panta 1. punkts aizliedz jebkādus līgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotas darbības, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līgumslēdzējām pusēm (8) un kuru mērķis vai ietekme ir konkurences novēršana, ierobežošana vai traucējumi (9).

(9)

Līguma 53. panta 3. punkta noteikumu izņēmums paredz, ka 53. panta 1. punkta aizliegums nav piemērojams līgumiem, kas veicina ražošanas vai ražojumu izplatīšanas uzlabošanu, kā arī tehnisku vai ekonomisku progresu un dod patērētājiem pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, kas nenosaka ierobežojumus, kuri nav obligāti nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, un nedod šiem uzņēmumiem iespēju likvidēt konkurenci attiecībā uz nozīmīgu attiecīgo ražojumu daļu.

(10)

Saskaņā ar II nodaļas 1. panta 1. punktu līgumi, ar ko pārkāpj 53. panta 1. punktu un kas neatbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, ir aizliegti, un šajā ziņā nav vajadzīgs iepriekšējs lēmums (10). Saskaņā ar II nodaļas 1. panta 2. punktu līgumi, ar ko pārkāpj 53. panta 1. punktu, bet kas atbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, nav aizliegti, un šajā ziņā nav vajadzīgs iepriekšējs lēmums. Šie līgumi ir spēkā esoši un piemērojami no tā brīža, kad tie atbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, un tik ilgi, kamēr tie atbilst šiem nosacījumiem.

(11)

Vērtējums saskaņā ar 53. pantu tādējādi sastāv no divām daļām. Pirmais solis ir novērtējums, vai līgumam starp uzņēmumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līgumslēdzējām pusēm, ir pret konkurenci vērsts mērķis vai arī pašreizēja vai iespējama (11) pret konkurenci vērsta ietekme. Otrs solis, kas jāveic tikai pēc apstiprinājuma, ka līgums ierobežo konkurenci, ir noteikt šā līguma konkurenci veicinošās priekšrocības un novērtēt, vai konkurenci veicinošā ietekme ir nozīmīgāka par ietekmi, kas vērsta pret konkurenci. Konkurenci veicinošās un pret konkurenci vērstās ietekmes līdzsvars jāņem vērā tikai 53. panta 3. punkta darbības jomā (12).

(12)

Kompensējošo priekšrocību vērtējums pēc 53. panta 3. punkta pieprasa iepriekš noteikt līguma ierobežojošo raksturu un ietekmi. Lai noteiktu 53. panta 3. punkta kontekstu, īsi jāapskata 53. panta 1. punkta aizlieguma noteikumu mērķis un galvenais saturs. EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem, horizontālās sadarbības līgumiem un tehnoloģiju nodošanas līgumiem (13) dod sīki izklāstītas vadlīnijas, kā piemērot 53. panta 1. punktu dažādiem līgumiem. Šīs pamatnostādnes tādējādi apskata tikai vispārēju analītisku sistēmu 53. panta 1. punkta piemērošanai.

(13)

Līguma 53. panta mērķis ir aizsargāt tirgus konkurenci kā patērētāju labklājības līmeni paaugstinošu faktoru un nodrošināt produktīvu resursu sadalījumu. Tā kā konkurence un tirgus integrācija veicina šo mērķu sasniegšanu, atvērtas EEZ izveidošana un saglabāšana dod atbalstu efektīvam resursu sadalījumam patērētāju interesēs visā EEZ līguma darbības teritorijā.

(14)

Līguma 53. panta 1. punkta aizlieguma noteikumus piemēro ierobežojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām starp uzņēmumiem un uzņēmumu apvienību lēmumiem tajā jomā, kurā tie ietekmē tirdzniecību starp EEZ līgumslēdzējām pusēm. Pamatprincips 53. panta 1. punktam nosaka, ka katram uzņēmējam pašam neatkarīgi jāizveido savs darbības plāns (14), ko viņš plāno īstenot tirgū. Šajā sakarā “līgumi”, “lēmumi” un “saskaņotas darbības” ir EEZ tiesību aktu jēdzieni, kas ļauj atšķirt uzņēmuma vienpusēju rīcību un uzņēmumu darbības un slepenu norunu koordināciju (15). Vienpusēja rīcība, kas saistīta ar EEZ konkurences tiesību aktiem, attiecas tikai uz EEZ līguma 54. pantu. Turklāt II nodaļas 3. panta 2. punkta konverģences noteikumi neattiecas uz vienpusēju rīcību. Šos noteikumus piemēro tikai līgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līgumslēdzējām pusēm. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu ir paredzēts, ka, ja šie līgumi, lēmumi un saskaņotas darbības nav aizliegtas ar 53. pantu, tās nevar aizliegt valstu konkurences tiesību aktos. Ar II nodaļas 3. pantu netiek ierobežots pamatprincips, kas nosaka, ka jebkuras neatbilstības starp īstenotajiem EEZ noteikumiem un valstu tiesību aktiem ir jāatrisina, dodot priekšroku EEZ noteikumiem. Tāpēc ar 53. un 54. pantu aizliegtos līgumus un ļaunprātīgās darbības nevar attaisnot ar valstu tiesību aktiem (16).

(15)

Uzņēmumu darbības un slepenu norunu koordinācija attiecas uz 53. panta 1. punktu, ja vismaz vienam uzņēmumam attiecībā pret citu uzņēmumu, veicot attiecīgas darbības tirgū, vai arī šo uzņēmumu sadarbības rezultātā nenoteiktība par to darbību tirgū tiek izbeigta vai ievērojami samazināta (17). Attiecīgi koordinācijai var būt saistību forma, kas regulē vismaz vienas puses darbību tirgū, kā arī pasākumus, kuri ietekmē vismaz vienas puses darbību tirgū, mainot tās stimulus. Koordinācija nav jāveic visu iesaistīto uzņēmumu interesēs (18). Koordinācija var nebūt arī skaidri noteikta. Tā var notikt saskaņā ar neizteiktu vienošanos. Lai līgumu varētu uzskatīt par noslēgtu ar neizteiktu vienošanos, vienam uzņēmumam tieši vai netieši jāuzaicina otrs uzņēmums kopīgi sasniegt mērķi (19). Atsevišķos apstākļos līgums var rasties no notiekošas komerciālas sadarbības starp pusēm un attiekties uz šo sadarbību (20). Katrā ziņā nepietiek vienīgi ar faktu, ka uzņēmuma veikto pasākumu var definēt kā notiekošu komerciālu sadarbību (21).

(16)

Starpuzņēmumu līgumi pārkāpj 53. panta 1. punkta aizlieguma noteikumus, ja tiem ir nozīmīga nevēlama ietekme uz konkurences rādītājiem tirgū, piemēram, cenām, ražīgumu, ražojumu kvalitāti, dažādību un jauninājumiem. Līgumiem ir šāda ietekme, ja tie ievērojami samazina konkurenci starp līgumslēdzējām pusēm vai starp tām un trešām personām.

(17)

Vērtējums, vai līgums ierobežo konkurenci, jāveic kontekstā, kādā konkurence būtu bez šā līguma un ar to saistītiem ierobežojumiem (22). Veicot šo vērtējumu, jāņem vērā iespējamā līguma ietekme uz preču zīmju savstarpējo konkurenci (t. i., konkurenci starp konkurējošu preču zīmju piegādātājiem) un vienas preču zīmes konkurenci (t. i., konkurenci starp vienas un tās pašas preču zīmes izplatītājiem). Saskaņā ar 53. panta 1. punktu ir aizliegti ierobežojumi gan preču zīmju savstarpējai konkurencei, gan vienas preču zīmes konkurencei (23).

(18)

Lai novērtētu, vai līgums jeb tā atsevišķas daļas var ierobežot preču zīmju savstarpējo konkurenci un/vai vienas preču zīmes konkurenci, jāņem vērā, kā un cik lielā mērā līgums ietekmē vai var ietekmēt tirgus konkurenci. Noderīgu sistēmu vērtējuma veikšanai veido divi šādi jautājumi. Pirmais jautājums ir par līguma ietekmi uz preču zīmju savstarpējo konkurenci, un otrs jautājums ir par līguma ietekmi uz vienas preču zīmes konkurenci. Tā kā ierobežojumi var vienlaicīgi ietekmēt gan preču zīmju savstarpējo konkurenci, gan vienas preču zīmes konkurenci, iespējams, ka, izdarot secinājumu, vai konkurence ir ierobežota 53. panta 1. punkta nozīmē, ierobežojumi jāanalizē, ņemot vērā abus jautājumus:

(19)

Iepriekšējā punktā izklāstītās analītiskās sistēmas pielietojumā ir jāņem vērā tas, ka 53. panta 1. punktā ir nodalīti līgumi, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana, un līgumi, kuru ietekme ir konkurences ierobežošana. Līgums vai līgumisks ierobežojums ir aizliegts ar 53. panta 1. punktu tikai tad, ja tā mērķis vai ietekme ir ierobežot preču zīmju savstarpējo konkurenci un/vai vienas preču zīmes konkurenci.

(20)

Dalījums starp ierobežojumiem pēc mērķa vai ietekmes ir svarīgs. Ja ir noteikts, ka līguma mērķis ir konkurences ierobežošana, nav jāņem vērā tā konkrētā ietekme (27). Citiem vārdiem sakot, lai piemērotu 53. panta 1. punktu, nav jānorāda pret konkurenci vērsta ietekme, ja pats līguma mērķis ir konkurences ierobežošana. Savukārt 53. panta 3. punkts nenošķir līgumus, kuru mērķis ierobežo konkurenci un kuru ietekme ierobežo konkurenci. Līguma 53. panta 3. punktu piemēro visiem līgumiem, kas atbilst tā četriem nosacījumiem (28).

(21)

Konkurences ierobežojumi pēc mērķa ir tie, kuru potenciālā būtība ir ierobežot konkurenci. Tie ir ierobežojumi, kam saskaņā ar EEZ konkurences tiesību aktu izvirzītajiem mērķiem ir liela iespēja negatīvi ietekmēt konkurenci, un attiecīgi, lai piemērotu 53. panta 1. punktu, nav jānorāda to faktiskā ietekme tirgū. Šis pieņēmums ir pamatots ar ierobežojuma nopietno raksturu un pieredzi, kas liecina, ka līguma mērķis ierobežot konkurenci var radīt negatīvu ietekmi tirgū un apdraudēt EEZ konkurences tiesību aktu izvirzītos mērķus. Mērķis ir noteikt ierobežojumus, piemēram, cenu noteikšana un tirgus sadalīšana pazemina ražīgumu un paaugstina cenas, radot nepareizu resursu sadali, jo netiek piedāvātas patērētāju pieprasītas preces un pakalpojumi. Tie rada arī patērētāju labklājības līmeņa pazemināšanos, jo patērētājiem jāmaksā augstākas cenas par šīm precēm un pakalpojumiem.

(22)

Vērtējumu, vai līguma mērķis ir ierobežot konkurenci, pamato ar vairākiem faktoriem. Šie faktori īpaši ietver līguma saturu un tā izvirzītos mērķus. Iespējams, ka jāņem vērā konteksts, kurā līgums ir (vai var tikt) piemērots, un pušu darbība tirgū (29). Citiem vārdiem sakot, līgumā paredzētie fakti un apstākļi, kādos tas darbojas, jāizskata pirms secinājuma, vai attiecīgais ierobežojums ir konkurences ierobežojums pēc mērķa. Mērķi radīt ierobežojumu var atklāt līguma piemērošanas veids, pat ja pašā līgumā nav iekļauts šāds noteikums. Pierādījums par pušu subjektīviem nolūkiem ierobežot konkurenci ir būtisks, bet ne obligāts nosacījums.

(23)

Daži ieteikumi, kā noteikt ierobežojumus pēc mērķa, ir atrodami grupālos atbrīvojumos un EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs un paziņojumos. Iestāde uzskata, ka ierobežojumi, kas ir minēti kā nevēlami grupālo atbrīvojumu sarakstā vai kurus uzskata par skaidri definētiem ierobežojumiem pamatnostādnēs un paziņojumos, parasti ir ar mērķi noteikti ierobežojumi. Horizontālo līgumu gadījumā mērķa konkurences ierobežojumi ietver cenu noteikšanu, ražošanas apjomu ierobežošanu, tirgus un pircēju sadalīšanu (30). Vertikālu vienošanos mērķa ierobežojumu kategorija ietver noteikto un minimālo tālākpārdošanas cenas uzturēšanu un ierobežojumus, kas paredz pilnīgu teritoriālu aizsardzību, ieskaitot pasīvās tirdzniecības ierobežojumus (31).

(24)

Ja līguma mērķis nav ierobežot konkurenci, jāpārbauda, vai konkurenci neierobežo tā ietekme. Jāņem vērā gan faktiskā, gan iespējamā ietekme (32). Citiem vārdiem, vai līgumam ir iespējama pret konkurenci vērsta ietekme. Ja līguma ietekme ierobežo konkurenci, nav jānovērtē šī pret konkurenci vērstā ietekme. Ja līgumam ir ierobežojoša ietekme, tas ietekmē pašreizējo vai iespējamo konkurenci tādā mērā, ka attiecīgajā tirgū, visticamāk, ir paredzama negatīva ietekme uz cenām, ražīgumu, jauninājumiem vai ražojumu un pakalpojumu dažādību vai kvalitāti (33). Šai negatīvajai ietekmei jābūt ievērojamai. Līguma 53. panta 1. punkta aizlieguma noteikumi nav jāņem vērā, ja pret konkurenci vērstā ietekme ir nenozīmīga (34). Šāda pārbaude atspoguļo EBTA Uzraudzības iestādes ekonomisko pieeju. Līguma 53. panta 1. punkta aizliegums jāņem vērā tikai tad, ja, pamatojoties uz atbilstošu tirgus analīzi, var secināt, ka līgumam ir iespējama pret konkurenci vērsta ietekme tirgū (35). Lai izdarītu šādu secinājumu, nepietiek, ka pušu tirgus daļas pārsniedz Uzraudzības iestādes paziņojuma minimālās nozīmības noteikto slieksni (36). Grupāliem atbrīvojumiem atbilstoši līgumi var arī pārkāpt 53. panta 1. punktu, bet ne vienmēr. Turklāt pamatojums, ka uz līgumu neattiecina grupālo atbrīvojumu, pamatojoties uz pušu tirgus daļām, pats par sevi nav pietiekams, lai secinātu, ka līgums pārkāpj 53. panta 1. punktu vai ka tas neatbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Jāveic atsevišķs vērtējums par šādu iespējamo līguma ietekmi.

(25)

Negatīva ietekme uz konkurenci attiecīgajā tirgū ir iespējama, ja puses individuāli vai kopīgi iegūst noteiktu ietekmi tirgū un līgums palīdz to radīt, uzturēt vai stiprināt, vai ļauj pusēm izmantot šo ietekmi tirgū. Ietekme tirgū ir spēja ievērojamu laiku uzturēt cenas virs konkurētspējīga līmeņa vai ievērojamu laiku uzturēt ražīgumu, t. i., ražojumu daudzumu, kvalitāti un dažādību vai jauninājumus zem konkurētspējīga līmeņa. Tirgū ar augstu nemainīgo izmaksu līmeni uzņēmumiem jānosaka cenas ievērojami virs to ražošanas robežizmaksām, lai tādējādi nodrošinātu konkurētspējīgu ienākumu no ieguldījuma. Tādēļ tas, ka uzņēmumi nosaka cenas virs to robežizmaksām, nenozīmē, ka konkurence tirgū nedarbojas un ka uzņēmumiem ir ietekme tirgū, kas tiem ļauj noteikt cenas virs konkurētspējīga līmeņa. Ja konkurences ierobežojumi nav pietiekami, lai saglabātu cenas un ražīgumu konkurētspējīgā līmenī, uzņēmumiem ir ietekme tirgū 53. panta 1. punkta izpratnē.

(26)

Konkurences ierobežošana starp līgumslēdzējām pusēm var radīt, uzturēt un stiprināt ietekmi tirgū. To var veicināt arī konkurences ierobežošana starp vienu no pusēm un trešām personām, piemēram, ja līgums nosaka liegumus konkurentiem vai paaugstina konkurentu izmaksas, ierobežojot to spēju līdzvērtīgi konkurēt ar līgumslēdzējām pusēm. Ir jānosaka ietekmes līmenis tirgū. Ja līguma ietekme ierobežo konkurenci, tā ietekmes līmenis tirgū, kas pārkāpj 53. panta 1. punktu, ir zemāks nekā nepieciešamais ietekmes līmenis tirgū, kas sasniedz pārsvaru pēc 54. panta.

(27)

Lai analizētu līguma ierobežojošo ietekmi, parasti jādefinē attiecīgais tirgus (37). Tāpat cita starpā jāpārbauda un jānovērtē arī ražojumu raksturs, pušu stāvoklis tirgū, konkurentu stāvoklis tirgū, pircēju stāvoklis tirgū, iespējamo konkurentu pastāvēšana un iekļūšanas šķēršļu līmenis. Dažos gadījumos tomēr ir iespējams pierādīt pret konkurenci vērstu ietekmi, tieši analizējot līgumslēdzēju pušu darbību tirgū. Piemēram, var būt iespējams noskaidrot, ka līgums izraisījis cenu paaugstināšanos. Pamatnostādnes par horizontālās sadarbības līgumiem un vertikāliem ierobežojumiem nosaka sīki izstrādātu sistēmu, kā analizēt dažādu horizontālo un vertikālo līgumu ietekmi uz konkurenci saskaņā ar 53. panta 1. punktu (38).

(28)

Iepriekš 18. punktā ir noteikta sistēma, kā analizēt līguma un tā atsevišķo ierobežojumu ietekmi uz preču zīmju savstarpējo konkurenci un vienas preču zīmes konkurenci. Ja, pamatojoties uz šiem principiem, var secināt, ka līguma galvenais darījums neierobežo konkurenci, attiecīgi jāpārbauda, vai atsevišķi ierobežojumi, ko nosaka līgums, arī ir saskaņā ar 53. panta 1. punktu, jo tie ir papildierobežojumi galvenajam neierobežojošajam darījumam.

(29)

EEZ konkurences tiesību aktos papildierobežojumu jēdziens ietver jebkādus konkurences ierobežojumus, kas ir tieši saistīti un nepieciešami galvenā neierobežojošā darījuma veikšanai un ir ar to saskaņoti (39). Ja, piemēram, izplatīšanas vai kopuzņēmuma līguma galvenās daļas mērķis vai ietekme nav konkurences ierobežošana, tie ierobežojumi, kas ir tieši saistīti un nepieciešami darījuma veikšanai, arī neietilpst 53. panta 1. punktā (40). Šos saistītos ierobežojumus sauc par papildierobežojumiem. Ierobežojums tieši attiecas uz galveno darījumu, ja tas ir pakārtots šī darījuma veikšanai un ir nedalāmi ar to saistīts. Nepieciešamības pārbaude norāda, ka ierobežojums ir objektīvi nepieciešams, lai veiktu galveno darījumu, un ir ar to saskaņots. Papildierobežojumu pārbaude ir līdzīga iepriekš 18. apsvēruma 2. punktā aprakstītajai pārbaudei. Tomēr papildierobežojumu pārbaudi piemēro visos gadījumos, kad galvenais darījums neierobežo konkurenci (41). Tas nav jāpiemēro vienīgi gadījumos, lai noteiktu līguma ietekmi uz vienas preču zīmes konkurenci.

(30)

Papildierobežojumu piemērošana jānošķir no 53. panta 3. punkta aizstāvības piemērošanas, kas attiecas uz atsevišķām ekonomiskām priekšrocībām, ko rada ierobežojumu līgumi un kuras ir saskaņā ar līguma ierobežojošo ietekmi. Papildierobežojuma jēdziena piemērošana nav saistīta ar konkurenci veicinošas un pret konkurenci vērstas ietekmes salīdzināšanu. Šī līdzsvarošana ir 53. panta 3. punkta kompetencē (42).

(31)

Papildierobežojumu vērtējums nosaka tikai, vai attiecīgā galvenā neierobežojošā darījuma vai darbības kontekstā ir nepieciešams īpašs ierobežojums, lai veiktu šo darījumu vai darbību, un vai tie ir saskaņoti. Ja, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, var secināt, ka bez ierobežojuma būtu grūti vai neiespējami veikt galveno neierobežojošo darījumu, šo ierobežojumu var uzskatīt par objektīvi nepieciešamu un saskaņotu ar galveno darījumu (43). Ja, piemēram, franšīzes līguma galvenais mērķis neierobežo konkurenci, līguma darbībai nepieciešamie ierobežojumi, piemēram, saistības, kuru mērķis ir aizsargāt franšīzes sistēmas vienmērību un reputāciju, arī neietilpst 53. panta 1. punktā (44). Līdzīgi, ja kopuzņēmums pats par sevi neierobežo konkurenci, tie ierobežojumi, kas ir nepieciešami līguma darbībai, jāuzskata par papildierobežojumiem galvenajam darījumam, un tādēļ tie nepārkāpj 53. panta 1. punktu. Piemēram, TPS  (45) lietā Komisija secināja, ka pušu saistības nesaistīties uzņēmumos, kas nodarbojas ar satelīttelevīzijas programmu izplatīšanu un mārketingu, bija papildu saistības kopuzņēmuma izveidošanas sākuma posmā. Tādēļ jāuzskata, ka šis ierobežojums trīs gadus neietilpst EK Līguma 81. panta 1. punktā. Šajā secinājumā Komisija ņēma vērā lielos ieguldījumus un komerciālo risku, kas ir saistīts ar iekļūšanu maksas televīzijas tirgū.

(32)

Ierobežojumu vērtējums pēc mērķa un ietekmes saistībā ar 53. panta 1. punktu ir tikai viena analīzes daļa. Otra daļa, kas ir apskatīta 53. panta 3. punktā, ir ierobežojošo līgumu pozitīvās ekonomiskās ietekmes vērtējums.

(33)

EEZ konkurences noteikumu mērķis ir aizsargāt konkurenci tirgū kā patērētāju labklājības līmeni paaugstinošu faktoru un nodrošināt produktīvu resursu sadalījumu. Līgumiem, kas ierobežo konkurenci, sakarā ar efektivitātes paaugstināšanos var tajā pašā laikā būt konkurenci veicinoša ietekme (46). Efektivitāte var dot papildu vērtību, pazeminot ražošanas izmaksas, uzlabojot ražojumu kvalitāti vai radot jaunus ražojumus. Ja līguma konkurenci veicinoša ietekme ir nozīmīgāka par ietekmi, kas vērsta pret konkurenci, šāds līgums neveicina konkurenci un ir saskaņā ar EEZ konkurences noteikumu mērķiem. Šādu līgumu tīrā ietekme ir veicināt konkurences procesa būtību, proti, iegūt patērētājus, piedāvājot labākus ražojumus vai labākas cenas nekā konkurenti. Šī analītiskā sistēma ir aprakstīta 53. panta 1. un 3. punktā. Šā panta 3. punkta noteikumi viennozīmīgi apstiprina, ka ierobežojošie līgumi var radīt objektīvas ekonomiskas priekšrocības, kas ir svarīgākas par negatīvu konkurenci ierobežojošu ietekmi (47).

(34)

Līguma 53. panta 3. punkta izņēmuma noteikuma piemērošana ir pakļauta četriem kumulatīviem nosacījumiem, no kuriem divi ir pozitīvi un divi negatīvi:

Ja šie četri nosacījumi ir izpildīti, līgums palielina konkurenci attiecīgajā tirgū, jo tas liek šiem uzņēmumiem piedāvāt patērētājiem lētākus un labākus ražojumus, kompensējot tiem nevēlamus konkurences ierobežojumus.

(35)

Līguma 53. panta 3. punktu var piemērot atsevišķiem līgumiem vai līgumu kategorijām, izmantojot grupālo atbrīvojumu. Ja līgums ietilpst grupālā atbrīvojumā, ierobežojošā līguma puses ir atbrīvotas no II nodaļas 2. panta uzliktā pienākuma pierādīt, ka atsevišķi līgums ir saskaņā ar visiem 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Tām jāpierāda tikai, ka pats ierobežojošais līgums ietilpst grupālā atbrīvojumā. Līguma 53. panta 3. punkta piemērošana līgumu kategorijām, izmantojot grupālos atbrīvojumus, ir pamatota ar pieņēmumu, ka ierobežojošie līgumi, uz kuriem attiecas šis punkts (48), atbilst visiem četriem 53. panta 3. punkta nosacījumiem.

(36)

Ja atsevišķā gadījumā līgums pārkāpj 53. panta 1. punktu un neatbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, grupālais atbrīvojums var tikt anulēts. Saskaņā ar Regulas II nodaļas 29. panta 1. punktu EBTA Uzraudzības iestāde ir pilnvarota anulēt grupālā atbrīvojuma priekšrocību, ja tā atklāj, ka līgumam, uz ko attiecas grupālais atbrīvojums, ir zināma ietekme, kas neatbilst EEZ līguma 53. panta 3. punktam. Ievērojot II nodaļas 29. panta 2. punktu, arī EBTA valsts konkurences iestāde var anulēt grupālā atbrīvojuma priekšrocības tās teritorijā (vai tās teritorijas daļā), ja šai teritorijai ir visas noteikta ģeogrāfiska tirgus pazīmes. Anulēšanas gadījumā attiecīgajām konkurences iestādēm jāpierāda, ka līgums pārkāpj 53. panta 1. punktu un neatbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem.

(37)

EBTA valstu tiesām nav tiesību anulēt grupālo atbrīvojumu priekšrocības. Turklāt, piemērojot grupālos atbrīvojumus, EBTA valstu tiesas nevar mainīt to darbības jomu, paplašinot to līgumu piemērošanas jomu, uz kuriem neattiecas konkrētais grupālais atbrīvojums (49). Ārpus grupālā atbrīvojuma darbības jomas EBTA valstu tiesām ir tiesības pilnībā piemērot 53. pantu (sal. II nodaļas 6. pantu).

(38)

Tālāk šajās pamatnostādnēs ir apskatīti 53. panta 3. punkta visi četri nosacījumi (50). Pieņemot, ka šie četri nosacījumi ir kumulatīvi (51), viena no 53. panta 3. punkta nosacījumu neatbilstības gadījumā nav jāpārbauda pārējie nosacījumi. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams izskatīt šos četrus nosacījumus dažādā kārtībā.

(39)

Piemērojot šīs pamatnostādnes, tiek uzskatīts par atbilstošu samainīt vietām otro un trešo nosacījumu, tādējādi obligāti nepieciešamie nosacījumi tiek izskatīti pirms patērētāju ieguvuma jautājuma. Ieguvuma analīze pieprasa līdzsvaru starp līguma negatīvo un pozitīvo ietekmi uz patērētājiem. Šajā analīzē nav jāiekļauj tāda ierobežojumu ietekme, kas nav izturējusi obligāti nepieciešamo nosacījumu testu un kas tādējādi ir aizliegta ar 53. pantu.

(40)

EEZ līguma 53. panta 3. punkts ir saistošs tikai tad, ja līgums starp uzņēmumiem ierobežo konkurenci 53. panta 1. punkta izpratnē. Neierobežojošu līgumu gadījumā nav jāpārbauda nekādas līguma radītās priekšrocības.

(41)

Ja atsevišķos gadījumos ir apstiprināti konkurences ierobežojumi 53. panta 1. punkta izpratnē, 53. panta 3. punktu var iesaistīt kā aizsardzību. Saskaņā ar II nodaļas 2. pantu uzņēmumiem ir pienākums pierādīt saskaņā ar 53. panta 3. punktu, atsaucoties uz izņēmuma noteikuma priekšrocību. Ja 53. panta 3. punkta nosacījumi nav izpildīti, līgums nav spēkā, sal. ar 53. panta 2. punktu. Tomēr šāda automātiska anulēšana attiecas tikai uz tām līguma daļām, kas nav saskanīgas ar 53. pantu, ar noteikumu, ka šīs daļas ir atdalāmas no līguma (52). Ja tikai atsevišķa līguma daļa nav spēkā, pēc valsts tiesību aktiem nosaka, ko darīt ar atlikušo līguma daļu (53).

(42)

Līguma 53. panta 3. punkta četri nosacījumi ir kumulatīvi (54), t. i., tiem visiem jābūt atbilstošiem, lai varētu piemērot izņēmuma noteikumu. Ja tie neatbilst, nevar piemērot 53. panta 3. punkta izņēmuma noteikumu (55). Līguma 53. panta 3. punkta četri nosacījumi ir arī visaptveroši. Ja tie ir atbilstoši, izņēmums jāpiemēro, un tas nav atkarīgs no citiem nosacījumiem. Citi EEZ līguma noteikumu izvirzītie mērķi jāņem vērā tad, ja tie atbilst 53. panta 3. punkta četriem nosacījumiem (56).

(43)

Ierobežojošo līgumu priekšrocību vērtējums pēc 53. panta 3. punkta principā jāveic attiecīgajā tirgū, uz kuru attiecas šis līgums. EEZ konkurences tiesību aktu mērķis ir aizsargāt tirgus konkurenci, un tie nav atdalāmi no šā mērķa. Turklāt nosacījums, ka patērētājiem (57) jāsaņem taisnīga daļa no labumiem, paredz, ka ierobežojošā līguma radītajai efektivitātei tirgū jābūt lielākai par ietekmi, kas vērsta pret konkurenci, ko rada līgums tajā pašā tirgū (58). Negatīvā ietekme uz patērētājiem ģeogrāfiskā tirgū vai ražojuma tirgū parasti nevar būt līdzsvarā, un to nevar kompensēt ar pozitīvo ietekmi patērētājiem citā nesaistītā ģeogrāfiskā vai ražojuma tirgū. Tomēr, ja divi tirgi ir saistīti, iegūto efektivitāti atsevišķos tirgos var ņemt vērā atsevišķi, ja patērētāju grupa, ko ietekmē ierobežojumi un efektivitātes paaugstināšanas priekšrocības, būtībā ir tā pati (59). Dažos gadījumos līgums ietekmē tikai patērētājus pakārtotajā tirgū, un šādā gadījumā jāvērtē līguma ietekme uz šiem patērētājiem. Piemēram, pirkuma līguma gadījumā (60).

(44)

Ierobežojošo līgumu vērtējums pēc 53. panta 3. punkta jāizdara attiecīgajā kontekstā, kurā tas darbojas (61), un pamatojoties uz tajā brīdī pieejamiem faktiem. Vērtējumu ietekmē būtiskas izmaiņas faktos. Izņēmuma noteikumu, kas noteikts 53. panta 3. punktā, piemēro, ja visi četri nosacījumi ir izpildīti, un pārtrauc piemērot, ja šie nosacījumi nav izpildīti (62). Piemērojot 53. panta 3. punktu saskaņā ar šiem principiem, jāņem vērā vienas no pusēm sākotnēji zaudētie ieguldījumi, kā arī nepieciešamais laiks un vajadzīgie ierobežojumi, lai atgūtu šo efektivitāti uzlabojošu ieguldījumu. Nevar piemērot 53. pantu, neņemot vērā šos iepriekšējos ieguldījumus. Pušu risks un zaudētie ieguldījumi, lai izpildītu līgumu, tādējādi var novest pie tā, ka līgums var neatbilst 53. panta 1. punktam vai pilda 53. panta 3. punkta nosacījumus laikā, kas vajadzīgs, lai atgūtu ieguldījumu.

(45)

Dažos gadījumos ierobežojošam līgumam ir neatgriežams iznākums. Kad ierobežojošais līgums ir izpildīts, iepriekšējā situācija nav atjaunojama. Šādos gadījumos vērtējums jāizdara, tikai pamatojoties uz faktiem, kas attiecas uz līguma izpildes laiku. Piemēram, ja ir pētniecības un attīstības līgums, ar kuru visas puses piekrīt pārtraukt individuālos pētniecības projektus un apvienot savas spējas ar citu pušu spējām, objektīvi skatoties, var būt tehnoloģiski un ekonomiski neiespējami atjaunot projektu, kas ir pārtraukts. Tādēļ šādam līgumam, kas pārtrauc individuālus pētniecības projektus, pret konkurenci vērstas un konkurenci veicinošas ietekmes vērtējums jāveic tā izpildes beigās. Ja līguma izpildes beigās tas ir saskaņā ar 53. pantu, piemēram, tā kā arī vairākas trešās personas veic konkurējošus pētniecības un attīstības projektus, pušu līgums pārtraukt individuālos projektus ir saskaņā ar 53. pantu arī tad, ja vēlāk trešo personu projekti ir neveiksmīgi. Tomēr 53. panta aizliegumu var piemērot citām līguma daļām, kuru ietekmē līgumam nav neatgriežams iznākums. Ja, piemēram, papildus kopīgai pētniecībai un attīstībai līgums paredz arī kopīgu izmantošanu, 53. pantu var piemērot šai līguma daļai, ja tirgus attīstības ietekmē līgums ierobežo konkurenci un (vairs) nepilda 53. panta 3. punkta nosacījumus, ņemot vērā iepriekš zaudētos ieguldījumus, sal. ar iepriekšējo apsvērumu.

(46)

Minētais 53. panta 3. punkts sākotnēji no tā darbības jomas neizslēdz atsevišķu veidu līgumus. Pēc principa izņēmuma noteikums attiecas uz visiem ierobežojošiem līgumiem, kas atbilst 53. panta 3. punkta četriem nosacījumiem (63). Tomēr stingri konkurences ierobežojumi var neatbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Šādi ierobežojumi parasti ir grupālo atbrīvojumu melnajā sarakstā vai identificēti kā skaidri definēti ierobežojumi EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs un paziņojumos. Šāda veida līgumi parasti neatbilst (vismaz) pirmajiem diviem 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Tie nerada ne objektīvas ekonomiskas priekšrocības (64), ne arī dod labumu patērētājiem (65). Piemēram, horizontālais cenu noteikšanas līgums ierobežo ražīgumu un veicina nepareizu resursu sadali. Šis līgums tāpat nodod vērtību no patērētājiem ražotājam, jo tas paaugstina cenas, nedodot nekādu kompensējošu vērtību patērētājiem attiecīgajā tirgū. Turklāt šie līgumu veidi parasti neatbilst obligāti nepieciešamo nosacījumu testam trešajā nosacījumā (66).

(47)

Jebkura prasība, ka ierobežojošie līgumi ir attaisnojami, jo to mērķis ir nodrošināt godīgus konkurences apstākļus tirgū, ir nepamatota, un tā nav jāņem vērā (67). Līguma 53. panta mērķis ir aizsargāt pašreizējo konkurenci, nodrošinot, lai tirgus saglabājas brīvs un konkurējošs. Godīgas konkurences aizsardzība saskaņā ar EEZ tiesību aktu saistībām (68) ir likumdošanas uzdevums, nevis uzņēmumu kompetence.

(48)

Saskaņā ar 53. panta 3. punkta pirmo nosacījumu ierobežojošam līgumam jāuzlabo preču ražošana vai izplatīšana vai arī jāveicina tehnisks vai ekonomisks progress. Noteikums piemin tikai preces, bet tas tāpat attiecas arī uz pakalpojumiem.

(49)

No Eiropas Kopienu Tiesas prakses izriet, ka var ņemt vērā tikai objektīvas priekšrocības (69). Tas nozīmē, ka efektivitāti nevar vērtēt no pušu subjektīvā viedokļa (70). Nevar ņemt vērā izmaksu samazinājumus, ko rada vienkārša pušu ietekme tirgū. Piemēram, ja uzņēmumi vienojas noteikt cenas vai sadalīt tirgu, tie pazemina ražīgumu un attiecīgi arī ražošanas izmaksas. Samazināta konkurence var pazemināt arī pārdošanas un tirdzniecības izmaksas. Šādi izmaksu samazinājumi ir tiešs ražīguma un vērtības pazemināšanas rezultāts. Šie izmaksu samazinājumi nerada nekādu konkurenci veicinošu ietekmi tirgū. Precīzāk, tie nepievieno vērtību, apvienojot līdzekļus un darbības. Tie vienkārši ļauj šiem uzņēmumiem palielināt peļņu un tādējādi neattiecas uz 53. panta 3. punktu.

(50)

Līguma 53. panta 3. punkta pirmā nosacījuma mērķis ir noteikt efektivitātes paaugstināšanas veidus, kas jāņem vērā un jāpārbauda pēc 53. panta 3. punkta otrā un trešā nosacījuma. Analīzes mērķis ir pārliecināties, kādas ir līguma radītās objektīvās priekšrocības un kāda ir šīs efektivitātes ekonomiskā nozīmība. Tā kā, lai piemērotu 53. panta 3. punktu, līguma konkurenci veicinošai ietekmei jābūt pārsvarā pār ietekmi, kas vērsta pret konkurenci, jāpārbauda, kāda ir saistība starp līgumu un apgalvoto efektivitāti un kāda ir šīs efektivitātes vērtība.

(51)

Tādējādi visi efektivitātes apgalvojumi jāpamato šādi:

(52)

Punkts a) ļauj lēmuma pieņēmējam pārbaudīt, vai apgalvotā efektivitāte pēc rakstura ir objektīva, sal. ar 49. apsvērumu iepriekš.

(53)

Punkts b) ļauj lēmuma pieņēmējam pārbaudīt, vai starp ierobežojošo līgumu un apgalvoto efektivitāti ir pietiekama cēloņsakarība. Šis nosacījums parasti pieprasa, lai efektivitāti rada ekonomiskā darbība, kas ir līguma mērķis. Šādas darbības var būt, piemēram, izplatīšana, tehnoloģijas licencēšana, kopīga ražošana vai kopīga pētniecība un attīstība. Ja tomēr līgumam ir plašāka efektivitātes palielināšanas ietekme tirgū, piemēram, izraisot cenu pazemināšanu visā nozarē, arī šīs papildu priekšrocības jāņem vērā.

(54)

Jābūt tiešai cēloņsakarībai starp līgumu un efektivitātes apgalvojumu (71). Apgalvojumi par netiešu ietekmi parasti ir pārāk nenoteikti un maznozīmīgai, lai tos ņemtu vērā. Tiešas cēloņsakarības ir, piemēram, ja tehnoloģiju nodošanas līgums ļauj licences ņēmējiem ražot jaunas un uzlabotas preces vai izplatīšanas līgums ļauj izplatīt ražojumus par zemāku cenu vai piedāvāt pakalpojumus ar augstāku vērtību. Netieša ietekme, piemēram, ir apgalvojums, ka ierobežojošais līgums ļauj attiecīgajiem uzņēmumiem palielināt peļņu, dodot tiem iespēju patērētāju interesēs veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Lai gan starp rentabilitāti, pētniecību un attīstību var būt saistība, tā parasti nav pietiekami tieša, lai to ņemtu vērā 53. panta 3. punkta kontekstā.

(55)

Punkti c) un d) ļauj lēmuma pieņēmējam pārbaudīt apgalvotās efektivitātes vērtību, kurai 53. panta 3. punkta trešā nosacījuma kontekstā jābūt līdzsvarā ar līguma ietekmi, kas vērsta pret konkurenci, sk. turpmāk 101. apsvērumu. Ņemot vērā, ka 53. panta 1. punktu piemēro tikai gadījumos, ja līgumam var būt negatīva ietekme uz konkurenci un patērētājiem (šāda ietekme ir paredzama skaidri definētu ierobežojumu gadījumā), efektivitātes apgalvojumiem jābūt pamatotiem un apstiprināmiem. Nepamatoti apgalvojumi tiek noraidīti.

(56)

Iesniedzot apgalvojumus par rentabilitāti, uzņēmumiem, kas pretendē uz 53. panta 3. punkta priekšrocībām, pēc iespējas precīzāk jāaprēķina vai jānovērtē efektivitātes vērtība un detalizēti jāapraksta, kā šī summa ir aprēķināta. Jāapraksta arī metodes, ar kādām efektivitāte ir vai tiks sasniegta. Iesniegtajiem datiem jābūt apstiprināmiem un tādiem, kas nerada šaubas, ka efektivitāte ir vai tiks iegūta.

(57)

Iesniedzot apgalvojumus par efektivitāti, ko rada jauni vai uzlaboti ražojumi, un citos ar rentabilitāti nesaistītos gadījumos uzņēmumiem, kas pretendē uz 53. panta 3. punkta priekšrocībām, jāapraksta un detalizēti jāpaskaidro efektivitātes raksturs un kā un kāpēc tā dod objektīvas ekonomiskas priekšrocības.

(58)

Ja līgumsaistības vēl nav pilnīgi izpildītas, pusēm jāpamato plāns, kad tiks sasniegta efektivitāte, kas dos nozīmīgu pozitīvu ietekmi tirgū.

(59)

Efektivitātes veidi, kas ir uzskaitīti 53. panta 3. punktā, ir plašas kategorijas, kas ietver visu veidu objektīvo ekonomisko efektivitāti. Līguma 53. panta 3. punktā noteiktās kategorijas ievērojami pārklājas, un tāpat arī viens līgums var radīt dažāda veida efektivitāti. Tādēļ nevar noteikt skaidru atšķirību starp dažādām kategorijām. Šajās pamatnostādnēs ir noteikta atšķirība starp rentabilitāti un kvalitātes efektivitāti, kuras radītās vērtības ir jauni vai uzlaboti ražojumi, lielāka ražojumu dažādība utt.

(60)

Parasti efektivitāte rodas no ekonomisku darbību integrācijas, uzņēmumiem apvienojot līdzekļus, lai sasniegtu to, ko tie atsevišķi nevar sasniegt pietiekami efektīvi, vai arī uzticot darbības citam uzņēmumam, kas tās var veikt efektīvāk.

(61)

Pētniecību, attīstību, ražošanu un izplatīšanu var uzskatīt par vērtību virkni, ko var sadalīt vairākās pakāpēs. Katrā šīs virknes pakāpē uzņēmumam jāizvēlas, vai veikt darbību patstāvīgi vai kopā ar citu uzņēmumu vai uzņēmumiem, vai arī pilnībā uzticēt šo darbību citam uzņēmumam vai uzņēmumiem.

(62)

Ja tirgū notiek sadarbība ar citu uzņēmumu, parasti jāslēdz līgums saskaņā ar 53. panta 1. punktu. Šis līgums var būt vertikāls, ja puses darbojas dažādos vērtību virknes līmeņos, vai horizontāls, ja uzņēmumi darbojas vienā vērtību virknes līmenī. Abi līgumu veidi var radīt efektivitāti, ļaujot šiem uzņēmumiem veikt darbību ar zemākām izmaksām vai augstāku pievienoto vērtību patērētājiem. Šādi līgumi var arī ietvert vai izraisīt konkurences ierobežojumus, pārkāpjot 53. panta 1. punkta aizlieguma noteikumus un 53. panta 3. punkta izņēmuma noteikumus.

(63)

Turpmāk minētie efektivitātes veidi ir tikai piemēri, un tie nav visaptveroši.

(64)

Rentabilitāte līgumos starp uzņēmumiem rodas no daudziem dažādiem avotiem. Viens ļoti svarīgs izmaksu samazinājumu avots ir jaunu ražošanas tehnoloģiju un metožu attīstība. Parasti izmaksas visvairāk samazinās tehnoloģisku izrāvienu gadījumos. Piemēram, montāžas konveijera uzstādīšana rada ļoti ievērojamus izmaksu samazinājumus transportlīdzekļu ražošanā.

(65)

Cits ļoti svarīgs efektivitātes avots ir sinerģija, ko dod pašreizējo līdzekļu integrācija. Līgumslēdzējas puses, apvienojot līdzekļus, var iegūt izmaksu un ražīguma līmeni, kāds tām atsevišķi nebūtu iespējams. Apvienojot divas tehnoloģijas, kas viena otru papildina, var pazemināt ražošanas izmaksas vai paaugstināt ražojumu kvalitāti. Piemēram, uzņēmuma A ražošanas līnijai ir augsta produktivitāte stundā, bet tā patērē daudz izejmateriālu, savukārt uzņēmuma B ražošanas līnijai ir zemāka produktivitāte stundā, bet tā patērē mazāk izejmateriālu par produkcijas vienību. Sinerģija rodas, ja, izveidojot ražošanas kopuzņēmumu un apvienojot uzņēmumu A un B ražošanas līnijas, puses iegūst augstāku produktivitāti stundā un zemāku izejmateriālu patēriņu par produkcijas vienību. Līdzīgi, ja viens uzņēmums ir uzlabojis vienu vērtību virknes posmu un otrs uzņēmums ir uzlabojis citu vērtību virknes posmu, šo abu uzņēmumu darbību apvienošana var samazināt kopējās izmaksas. Piemēram, uzņēmumam A ir augstas tehnoloģijas ražošanas iekārta un zemas ražošanas izmaksas par vienību, bet uzņēmums B ir izveidojis efektīvu pasūtījumu izpildes sistēmu. Šī sistēma ļauj pakārtot ražošanu patērētāja prasībām, nodrošinot laicīgu piegādi un samazinot uzglabāšanas un nolietojuma izmaksas. Apvienojot līdzekļus, uzņēmumi A un B var iegūt izmaksu samazinājumus.

(66)

Rentabilitāte var rasties arī no apjoma radītiem ietaupījumiem, t. i., paaugstinoties ražīgumam un samazinoties ražošanas izmaksām par produkcijas vienību. Piemēram, ieguldījumi aprīkojumā un citos līdzekļos bieži veido nedalāmu kopumu. Ja uzņēmums nevar pilnībā izmantot šo kopumu, tā vidējās izmaksas būs augstākas nekā tad, ja tas to varētu. Piemēram, kravas automašīnas ekspluatācijas izmaksas ir vienādas neatkarīgi no kravas lieluma. Sakarā ar to līgums, ar ko uzņēmumi apvieno transporta darbības, ļauj tiem paaugstināt slodzes koeficientu un samazināt transportlīdzekļu skaitu. Lielāks apjoms ļauj arī labāk sadalīt darbaspēku, tādējādi samazinot vienības izmaksas. Uzņēmumi var iegūt apjoma radītus ietaupījumus visos vērtību virknes posmos, t. i., pētniecībā, attīstībā, ražošanā, izplatīšanā un tirdzniecībā. Arī apmācību ietaupījumi ietilpst šajā efektivitātes veidā. Tā kā pieredze rodas, veicot ražošanas procesu vai attiecīgas darbības, ražīgums var paaugstināties, ja process tiek veikts efektīvāk vai darbības tiek veiktas ātrāk.

(67)

Vēl viens rentabilitātes avots ir diversifikācijas radīti ietaupījumi, kas rodas, kad uzņēmumi samazina izmaksas, ražojot dažādas preces ar vieniem līdzekļiem. Šāda efektivitāte var rasties, ja ir iespējams izmantot tās pašas izejvielas, iekārtas un personālu, lai ražotu dažādas preces. Līdzīgi diversifikācijas radīti ietaupījumi var rasties, izplatot dažādus ražojumus ar vienu transporta veidu. Piemēram, saldēto picu ražotājs un saldēto dārzeņu ražotājs, izplatot produktus kopā, iegūst diversifikācijas radītus ietaupījumus. Abas produktu grupas jāizplata furgonos ar saldējamo iekārtu, un arī klienti lielākoties ir vieni un tie paši. Apvienojot darbības, abi ražotāji samazina vienības izplatīšanas izmaksas.

(68)

Izmaksu samazināšanas efektivitāti var dot arī līgumi, kas ļauj labāk plānot ražošanu, samazinot dārga inventāra nepieciešamību un labāk izmantojot jaudu. Šāda rakstura efektivitāte var rasties, piemēram, veicot iepirkumus “vajadzības gadījumā”, t. i., uzliekot saistības izejvielu piegādātājam veikt piegādes pircējam atkarībā no vajadzības, pircējs neuzkrāj izejvielas, kas var novecot. Izmaksu samazinājumus var dot arī līgumi, kas ļauj pusēm racionalizēt ražošanu savās telpās.

(69)

Starpuzņēmumu līgumi var dot dažādu kvalitatīvo efektivitāti, kas atbilst 53. panta 3. punkta piemērošanai. Daudzos gadījumos līguma galvenais efektivitāti palielinošais potenciāls nav izmaksu samazināšana, bet gan kvalitātes uzlabošana un cita veida kvalitatīvā efektivitāte. Atkarībā no katra atsevišķa gadījuma šādai efektivitātei var būt vienāda vai lielāka nozīme nekā rentabilitātei.

(70)

Tehniska un tehnoloģiska attīstība ir svarīga un dinamiska ekonomikas daļa, kas dod ievērojamas priekšrocības radīt jaunas vai uzlabotas preces un pakalpojumus. Uzņēmumi sadarbojoties var dot efektivitāti, kas nebūtu iespējama bez ierobežojoša līguma vai arī būtu iespējama ar ievērojamu novēlošanos vai lielākām izmaksām. Šāda efektivitāte ir svarīgs ekonomisko priekšrocību avots, uz ko attiecas 53. panta 3. punkta pirmais nosacījums. Galvenie līgumi, kas dod šādu efektivitāti, ir pētniecības un attīstības līgumi. Piemēram, uzņēmumi A un B izveido kopuzņēmumu, lai veicinātu attīstību, un veiksmīgas attīstības rezultātā veic šūnveida riepu kopražošanu. Šāda riepa nesprāgst no viena cauruma, jo plīsums vienā šūnā neietekmē citas šūnas. Tādējādi šāda riepa ir drošāka nekā parastās riepas. Tas nozīmē arī, ka riepa nav jānomaina nekavējoties un attiecīgi nav jāvadā līdzi rezerves riepa. Abi efektivitātes veidi rada objektīvas priekšrocības 53. panta 3. punkta pirmā nosacījuma izpratnē.

(71)

Tādā pašā veidā savstarpēji papildinošu līdzekļu apvienošana var samazināt izmaksas un radīt sinerģiju, kas rada kvalitatīvu efektivitāti. Ražošanas līdzekļu apvienošana, piemēram, var radīt augstākas kvalitātes ražojumus vai ražojumus ar jaunām īpašībām. Šāds piemērs ir licences līgumi un kopražošanas līgumi jaunām vai uzlabotām precēm vai pakalpojumiem. Licences līgumi var veicināt ātrāku jaunas tehnoloģijas izplatīšanos EEZ un dot licences ņēmējiem pieeju jauniem ražojumiem vai jaunām ražošanas metodēm, kas veicina kvalitātes paaugstināšanu. Kopražošanas līgumi var veicināt jaunu vai uzlabotu ražojumu vai pakalpojumu ātrāku ieviešanu tirgū vai par zemākām izmaksām (72). Piemēram, sadarbības līgumi telekomunikāciju sektorā rada efektivitāti, dodot ātrāku pieeju jauniem globāliem pakalpojumiem (73). Sadarbības līgumi banku nozarē, kas dod pieeju pārrobežu maksājumu uzlabotai sistēmai, rada efektivitāti, uz ko attiecas 53. panta 3. punkta pirmais nosacījums (74).

(72)

Arī izplatīšanas līgumi var dot kvalitatīvu efektivitāti. Specializēti izplatītāji, piemēram, var piedāvāt pakalpojumus, kas ir piemērotāki klientu vajadzībām, kā arī ātrāku piegādi vai labākas kvalitātes nodrošinājumu izplatīšanas ķēdē (75).

(73)

Saskaņā ar 53. panta 3. punkta trešo nosacījumu ierobežojošā līgumā nevar būt ierobežojumi, kas nav obligāti nepieciešami, lai sasniegtu šā līguma efektivitāti. Šis nosacījums paredz divkāršu pārbaudi. Pirmkārt, ierobežojošam līgumam kopumā jābūt pamatoti nepieciešamam, lai iegūtu efektivitāti. Otrkārt, arī atsevišķiem konkurences ierobežojumiem līgumā jābūt pamatoti nepieciešamiem, lai iegūtu efektivitāti.

(74)

Trešā nosacījuma, kas paredzēts 53. panta 3. punktā, kontekstā noteicošais faktors ir, vai ierobežojošais līgums un tā atsevišķi ierobežojumi dod iespēju veikt paredzēto darbību efektīvāk, nekā tas būtu iespējams bez šā līguma vai attiecīgajiem ierobežojumiem. Šis nav jautājums par to, vai būtu iespējams noslēgt līgumu bez ierobežojumiem, bet gan par to, vai līguma vai tā ierobežojumu radītā efektivitāte ir augstāka, nekā tā būtu bez šā līguma vai ierobežojumiem (76).

(75)

Pirmā pārbaude 53. panta 3. punkta trešajā nosacījumā pieprasa, lai efektivitāte būtu raksturīga konkrētajam līgumam un nepastāvētu cits ekonomisks un mazāk ierobežojošs veids, kā sasniegt šādu efektivitāti. Šajā vērtējumā jāņem vērā tirgus un uzņēmējdarbības apstākļi, kādos darbojas līgumslēdzējas puses. Uzņēmumiem, kas pretendē uz 53. panta 3. punkta priekšrocībām, nav jāizskata hipotētiskas vai teorētiskas alternatīvas. EBTA Uzraudzības iestāde nepārskatīs pušu uzņēmējdarbības lēmumus. Tā iejauksies tikai skaidri redzamu reālu alternatīvu gadījumos. Pusēm tikai jāizskaidro un jāpierāda, kādēļ šīs šķietami reālās un ievērojami mazāk ierobežojošās līguma alternatīvas dotu ievērojami zemāku efektivitāti.

(76)

Īpaši svarīgi ir pārbaudīt, vai, ņemot vērā atsevišķā gadījuma apstākļus, un kādā veidā puses varētu sasniegt efektivitāti ar citu mazāk ierobežojošu līgumu un, ja tas pierādītos, tad kad šī efektivitāte būtu iespējama. Var būt nepieciešams arī pārbaudīt, vai puses būtu sasniegušas efektivitāti bez līguma palīdzības. Piemēram, ja apgalvotā efektivitāte ir izmaksu samazinājumi apjoma radītu vai diversifikācijas radītu ietaupījumu rezultātā, uzņēmumiem jāizskaidro un jāpamato, kāpēc šādu efektivitāti nevarētu sasniegt, izmantojot iekšējo attīstību un cenu konkurenci. Šajā vērtējumā cita starpā jāņem vērā attiecīgā tirgus minimālais efektivitātes līmenis. Minimālais efektivitātes līmenis ir ražīguma līmenis, kurā ir viszemākās vidējās izmaksas un tiek izmantoti visi apjoma radītie ietaupījumi (77). Jo augstāks minimālais efektivitātes līmenis salīdzinājumā ar pašreizējo abu līgumslēdzēju pušu ražīguma līmeni, jo ticamāk, ka efektivitāti var uzskatīt par līguma rezultātu. Ja līgums rada ievērojamu sinerģiju, apvienojot savstarpēji papildinošus līdzekļus un iespējas, pats efektivitātes raksturs rada pieņēmumu, ka tās iegūšanai ir vajadzīgs šāds līgums.

(77)

Šos principus var attēlot ar šādu hipotētisku piemēru:

Uzņēmumi A un B izveido kopuzņēmumu, apvienojot ražošanas tehnoloģijas, lai iegūtu augstāku ražīgumu un zemāku izejmateriālu patēriņu. Kopuzņēmuma ražošanas tehnoloģijai tiek piešķirta ekskluzīva licence. Puses nodod savas ražošanas iekārtas kopuzņēmuma vajadzībām. Tāpat tās pārvieto galveno personālu, lai varētu izmantot un tālāk attīstīt mācību ietaupījumus. Ir aprēķināts, ka šie ietaupījumi samazinās ražošanas izmaksas par papildu 5 %. Kopuzņēmuma produkciju uzņēmumi A un B pārdod atsevišķi. Šajā gadījumā obligātās nepieciešamības nosacījums paredz vērtējumu, vai šādas priekšrocības varētu iegūt ar licences līgumu, kas varētu būt mazāk ierobežojošs, jo uzņēmumi A un B turpinātu ražošanu atsevišķi. Aprakstītajos apstākļos šāda varbūtība ir maza, jo ar licences līgumu puses nevarētu tik vienkārši un ātri iegūt līdzīgas priekšrocības, strādājot ar divām dažādām tehnoloģijām un neapvienojot pieredzi, kuru rezultātā tiktu iegūti ievērojami mācību ietaupījumi.

(78)

Ja ir apstiprināts, ka līgums ir nepieciešams, lai iegūtu efektivitāti, jānovērtē, cik obligāta nepieciešamība ir katram līguma konkurences ierobežojumam. Šajā kontekstā jānovērtē, vai atsevišķi ierobežojumi ir pamatoti nepieciešami, lai iegūtu efektivitāti. Līgumslēdzējām pusēm jāpamato savs apgalvojums gan attiecībā uz ierobežojuma raksturu, gan tā intensitāti.

(79)

Ierobežojums ir obligāti nepieciešams, ja bez tā līguma efektivitāte nebūtu iespējama vai tā ievērojami samazinātos. Alternatīvu risinājumu vērtējumā jāņem vērā faktiski un iespējami konkurences uzlabojumi, kas rastos bez šāda ierobežojuma vai piemērojot mazāk ierobežojošu alternatīvu. Jo stingrāks ir ierobežojums, jo rūpīgāk jāveic trešā nosacījuma pārbaude (78). Ierobežojumi, kas ir grupālo atbrīvojumu melnajā sarakstā vai kas tiek uzskatīti par skaidri definētiem ierobežojumiem EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs un paziņojumos, nevar būt obligāti nepieciešami.

(80)

Obligātās nepieciešamības vērtējums jāveic tajā kontekstā, kurā līgums darbojas, un īpaši jāņem vērā tirgus uzbūve, līguma ekonomiskais risks un līgumslēdzēju pušu stimuli. Jo neskaidrāka ir līgumā apskatītā ražojuma iespējamā veiksme, jo ierobežojums var būt vajadzīgāks, lai nodrošinātu efektivitātes īstenošanu. Ierobežojumi var būt obligāti nepieciešami arī, lai samērotu pušu stimulus un nodrošinātu, ka tās cenšas līgumu izpildīt. Piemēram, ierobežojums var būt vajadzīgs, lai nepieļautu kavēkļus, ja viena no pusēm ir izdarījusi ievērojamu zaudētu ieguldījumu. Kad piegādātājs, piemēram, ir izdarījis ievērojamu ieguldījumu attiecībās ar nolūku šādam klientam nodrošināt piegādes, piegādātājs ir atkarīgs no klienta. Lai izvairītos, ka klients pēc tam izmanto šo atkarību, lai iegūtu labvēlīgākus noteikumus, var būt nepieciešams personām uzlikt saistības klientam – nepirkt šo ražojumu no trešām pusēm vai pirkt minimālus pasūtījuma daudzumus no piegādātāja (79).

(81)

Dažos gadījumos ierobežojums var būt obligāti nepieciešams tikai zināmu laiku, šādā gadījumā 53. panta 3. punkta izņēmums attiecas tikai uz šo laiku. Šajā vērtējumā precīzi jāņem vērā laiks, kas pusēm nepieciešams, lai iegūtu efektivitāti, kas attaisno izņēmuma noteikumu piemērošanu (80). Ja priekšrocības nevar iegūt bez ievērojama ieguldījuma, īpaši jāņem vērā laiks, kas vajadzīgs, lai gūtu ienākumu no šā ieguldījuma, sk. arī 44. apsvērumu iepriekš.

(82)

Šos principus var attēlot ar šādiem hipotētiskiem piemēriem:

Uzņēmums P ražo un izplata saldētas picas, un tam pieder 15 % tirgus daļas EEZ valstī X. Piegāde tiek veikta tieši mazumtirgotājiem. Tā kā lielākai daļai mazumtirgotāju ir ierobežotas uzglabāšanas iespējas, attiecīgi jāveic biežas piegādes, kas ir saistītas ar zemu jaudu un liek izmantot relatīvi mazus transportlīdzekļus. Uzņēmums T ir saldētu picu un citu saldētu produktu vairumtirgotājs, kura klienti pārsvarā ir tie paši uzņēmuma P klienti. Uzņēmumam T pieder 30 % no izplatīto picu tirgus. Uzņēmumam T ir lielāks kravas automašīnu parks un jaudas pārpalikums. Uzņēmums P noslēdz ekskluzīvu izplatīšanas līgumu ar uzņēmumu T EEZ valstī X un uzņemas garantēt, ka izplatītāji citās EEZ valstīs nepārdos tā ražojumus uzņēmuma T teritorijā ne aktīvi, ne pasīvi. Uzņēmums T uzņemas reklamēt produktus, veikt pārskatu par patērētāju vajadzībām un to apmierināšanu un nodrošināt visu produktu piegādi mazumtirgotājiem 24 stundās. Līgums samazina kopējās izplatīšanas izmaksas par 30 %, jo tiek labāk izmantota jauda un ir novērsta maršrutu pārklāšanās. Līgums dod arī papildu pakalpojumus patērētājiem. Pasīvās tirdzniecības ierobežojumi ir skaidri definēti ierobežojumi grupālā atbrīvojumā par vertikāliem ierobežojumiem (81), un tos var uzskatīt par obligāti nepieciešamiem tikai ārkārtējos gadījumos. Uzņēmuma T stabilais stāvoklis tirgū un tā saistības norāda, ka šis nav ārkārtējs gadījums. Savukārt aktīvās tirdzniecības aizliegums, visticamāk, ir obligāti nepieciešams. Uzņēmumam T būtu mazāks stimuls pārdot un reklamēt uzņēmuma P produktus, ja citu EEZ valstu izplatītāji tās varētu aktīvi pārdot EEZ valstī X, tādējādi izmantojot uzņēmuma T panākumus. Īpaši tādēļ, ka uzņēmums T izplata arī konkurējošus produktus, un tādējādi tam ir iespēja vairāk atbalstīt citus produktus, kuriem tas ir ekskluzīvs izplatītājs.

Uzņēmums S ir gāzētu bezalkoholisku dzērienu ražotājs, kam pieder 40 % tirgus daļas. Lielākajam konkurentam ir 20 % tirgus daļas. Uzņēmums S slēdz tādus līgumus ar klientiem, kuri veido 25 % lielu pieprasījuma daļu, kuros klienti apņemas pirkt preces ekskluzīvi no uzņēmuma S piecus gadus. Uzņēmums S slēdz tādus piegādes līgumus ar citiem klientiem, kuri veido 15 % lielu pieprasījuma daļu, kuros klientiem tiek piešķirtas ceturkšņa mērķatlaides, ja to pirkumi pārsniegs individuāli noteiktus daudzumus. Uzņēmums S uzskata, ka šie līgumi tam ļauj precīzāk paredzēt pieprasījumu un tādējādi labāk plānot ražošanu, samazinot izejmateriālu uzglabāšanas izmaksas un novēršot piegādes iztrūkumus. Ņemot vērā uzņēmuma S tirgus pozīciju un izplānoto ierobežojumu sistēmu, šos ierobežojumus, visticamāk, nevar uzskatīt par obligāti nepieciešamiem. Lai plānotu ražošanu, nav nepieciešamas ne ekskluzīvā piegādātāja saistības, ne arī plānveida atlaižu sistēma. Pieprasījumu apjomu var paredzēt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, uzņēmums S varētu dot stimulu klientiem pasūtīt lielākus apjomus, dodot apjoma atlaides, vai, ja pasūtījums tiek izdarīts laicīgi, uz piegādi noteiktā dienā.

(83)

Saskaņā ar 53. panta 3. punkta otro nosacījumu patērētājiem jāsaņem taisnīga daļa no ierobežojošā līguma radītās efektivitātes.

(84)

Jēdziens “patērētāji” ietver visus tiešos un netiešos līgumā apskatīto ražojumu lietotājus, ieskaitot ražotājus, kas izmanto šo ražojumu kā izejvielu, vairumtirgotājus, mazumtirgotājus un galapatērētājus, t. i., fiziskas personas, kas iegādājas šo ražojumu savai lietošanai, nevis profesionālām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, patērētāji 53. panta 3. punkta izpratnē ir līgumslēdzēju pušu klienti un attiecīgi pircēji. Šie klienti var būt uzņēmumi, kas pērk rūpnieciskas iekārtas vai izejvielas ražošanai, vai galapatērētāji, kas, piemēram, veic impulsīvus pirkumus, pērkot saldējumu vai velosipēdu.

(85)

Jēdziens “taisnīga daļa” nozīmē, ka priekšrocībām kā minimums jākompensē patērētājiem pašreizējā vai iespējamā negatīvā ietekme, ko ir radījis konkurences ierobežojums saskaņā ar 53. panta 1. punktu. Saskaņā ar 53. panta vispārējo mērķi – novērst pret konkurenci vērstu līgumu slēgšanu – līguma tīrai ietekmei jābūt vismaz neitrālai no to patērētāju viedokļa, kurus tieši vai netieši ietekmē šis līgums (82). Ja līgums dod zaudējumus patērētājiem, tas neatbilst 53. panta 3. punkta otrajam nosacījumam. Līguma pozitīvajai ietekmei jābūt līdzsvarā un jākompensē patērētājiem tā negatīvā ietekme (83). Šādā gadījumā līgumam nav negatīvas ietekmes uz patērētājiem. Turklāt visa sabiedrība gūst labumu, ja efektivitāte veicina mazāku resursu izmantošanu, lai saražotu nepieciešamo patēriņa daudzumu, vai vērtīgāku preču ražošanu un attiecīgi efektīvāku resursu sadali.

(86)

Nav nepieciešams, lai patērētāji gūst labumu no katra efektivitātes veida, ko nosaka pirmais nosacījums. Pietiek, ja zināms priekšrocību skaits kompensē ierobežojošā līguma negatīvo ietekmi. Šādā gadījumā patērētāji iegūst taisnīgu daļu no visa priekšrocību kopuma (84). Ja ierobežojošais līgums var veicināt cenu paaugstināšanu, patērētājiem pilnībā jāsaņem kompensācija ar augstāku kvalitāti un citām priekšrocībām. Pretējā gadījumā līgums neatbilst 53. panta 3. punkta otrajam nosacījumam.

(87)

Noteicošais faktors ir vispārēja ietekme uz šā ražojuma patērētājiem tirgū, nevis ietekme uz atsevišķiem indivīdiem patērētāju grupā (85). Dažos gadījumos vajag zināmu laiku, lai īstenotu efektivitāti. Līdz tam līgumam var būt tikai negatīva ietekme. Kaut arī patērētāji saņem kompensāciju ar nokavēšanos, nav izslēgta 53. panta 3. punkta piemērošana. Tomēr, jo lielāka laika starpība, jo lielākai jābūt efektivitātei, lai kompensētu patērētājiem zaudējumus, kas radīti arī pirms kompensācijas.

(88)

Vērtējumā jāņem vērā, ka patērētāju ieguvums nākotnē nav vienlīdzīgs ar patērētāju pašreizējo ieguvumu. Šodien ietaupītiem 100 euro ir lielāka vērtība nekā tādai pašai summai pēc gada. Tādēļ patērētāju ieguvums nākotnē nekompensē pašreizējos zaudējumus ar to pašu nominālo vērtību. Lai varētu salīdzināt patērētāju pašreizējo zaudējumu ar nākotnes ieguvumu, jāsamazina nākotnes ieguvuma vērtība. Samazinājuma likmē jāietver inflācijas koeficients, ja tāds pastāv, un zaudētie procenti, kas samazina nākotnes ieguvuma vērtību.

(89)

Citos gadījumos līgums var ļaut pusēm iegūt efektivitāti ātrāk nekā tad, ja šāda līguma nebūtu. Šādos apstākļos jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz patērētājiem attiecīgajā tirgū pēc līguma beigu termiņa. Ja ierobežojošā līguma ietekmē puses iegūst stingru pozīciju tirgū, tās var prasīt ievērojami augstākas cenas nekā tad, ja šāda līguma nebūtu. Lai izpildītu 53. panta 3. punkta otro nosacījumu, tikpat svarīgas ir arī patērētāju priekšrocības saņemt ražojumu ātrāk. Šis, piemēram, var būt gadījums, kad līgums ļauj diviem riepu ražotājiem trīs gadus ātrāk ieviest tirgū jaunas ievērojami drošākas riepas, bet tajā pašā laikā, palielinot to ietekmi tirgū, ļauj paaugstināt cenu par 5 %. Šādā gadījumā iespējams, ka saņemt ātrāk ievērojami uzlabotu ražojumu ir svarīgāk nekā tā augstākā cena.

(90)

Līguma 53. panta 3. punkta otrais nosacījums iekļauj progresiju. Jo lielāks ir konkurences ierobežojums pēc 53. panta 1. punkta, jo lielākai jābūt efektivitātei un kompensācijai patērētājiem. Šī progresija paredz, ka, ja līguma ierobežojošā ietekme ir relatīva un efektivitāte ir nozīmīga, ir ticams, ka patērētāji saņems taisnīgu daļu no izmaksu samazinājuma. Tādēļ šādos gadījumos 53. panta 3. punkta otrais nosacījums parasti nav jāanalizē detalizēti, ja ir izpildīti pārējie trīs nosacījumi, lai piemērotu šos noteikumus.

(91)

Savukārt, ja līguma ierobežojošā ietekme ir nozīmīga un izmaksu samazinājumi ir relatīvi nenozīmīgi, ir maz ticams, ka 53. panta 3. punkta otrais nosacījums tiks izpildīts. Konkurences ierobežojuma ietekme ir atkarīga no ierobežojuma intensitātes un konkurences līmeņa, kas saglabājas pēc līguma.

(92)

Ja līgumam ir gan nozīmīga pret konkurenci vērsta ietekme, gan konkurenci veicinoša ietekme, jāveic ļoti rūpīga analīze. Veicot līdzsvara testu šādos gadījumos, jāņem vērā, ka konkurence ir svarīgs ilgtermiņa efektivitātes un jauninājumu stimuls. Uzņēmumiem, kas nav pakļauti efektīviem konkurences ierobežojumiem, piemēram, valdošiem uzņēmumiem, ir mazāks stimuls radīt vai saglabāt efektivitāti. Jo lielāka ir līguma ietekme uz konkurenci, jo ilgāk patērētāji cietīs zaudējumus.

(93)

Nākamajās divās iedaļās sīkāk aprakstīta analītiskā sistēma, lai novērtētu efektivitātes pieauguma kompensāciju patērētājiem. Pirmajā iedaļā aprakstīta rentabilitāte, bet otrajā iedaļā – citi efektivitātes veidi, piemēram, jauni vai uzlaboti ražojumi (kvalitatīvā efektivitāte). Šajās divās iedaļās izveidotā sistēma ir īpaši svarīga gadījumos, kad nav acīm redzams, ka konkurences zaudējumi pārsniedz ieguvumus patērētājiem vai otrādi (86).

(94)

Piemērojot turpmāk noteiktos principus, EBTA Uzraudzības iestāde ņems vērā faktu, ka daudzos gadījumos ir grūti precīzi aprēķināt patērētāju kompensācijas likmi un citus patērētāju kompensācijas veidus. Uzņēmumiem tikai tiek prasīts pamatot savu apgalvojumu ar aprēķiniem vai citiem datiem pēc iespējas pamatotākā apjomā, ņemot vērā katras lietas apstākļus.

(95)

Lielākajā daļā gadījumu tirgi nav pilnībā konkurējoši, un uzņēmumi, mainot ražīgumu, var lielākā vai mazākā mērā ietekmēt tirgus cenu (87). Tie var arī piedāvāt dažādas cenas dažādiem pircējiem.

(96)

Rentabilitāte atsevišķos apstākļos var palielināt ražīgumu un samazināt cenas attiecīgajiem patērētājiem. Ja rentabilitātes dēļ šādi uzņēmumi, paaugstinot ražīgumu, var palielināt peļņu, var rasties kompensācija patērētājiem. Novērtējot 53. panta 3. punkta līdzsvara testa rezultātus un to, kādā mērā rentabilitāte var dot kompensāciju patērētājiem, īpaši jāņem vērā šādi faktori:

Parasti ir jāņem vērā visi šie faktori. Tā kā 53. panta 3. punktu piemēro tikai gadījumos, ja konkurence tirgū ir ievērojami ierobežota, sk. 24. apsvērumu iepriekš, nevar uzskatīt, ka atlikusī konkurence nodrošinās patērētājiem taisnīgu ieguvumu daļu. Tomēr konkurences līmenis, kas saglabājas tirgū, un tās raksturs ietekmē kompensācijas varbūtību.

(97)

Jo augstāks atlikušās konkurences līmenis, jo ticamāk, ka atsevišķi uzņēmumi mēģinās palielināt apgrozījumu, izmantojot rentabilitātes kompensāciju. Ja uzņēmumi konkurē galvenokārt cenu līmenī un tiem nav ievērojamu jaudas ierobežojumu, tie saņems kompensāciju relatīvi drīz. Ja uzņēmumi konkurē galvenokārt jaudas līmenī un jauda tiek līdzsvarota ar zināmu kavēšanos, tie saņems kompensāciju vēlāk. Kompensācija būs vēlāka arī, ja tirgus struktūra veicina automātiskas slepenas norunas (88). Ja ir iespēja, ka konkurenti veic pretdarbības, kad viena vai vairākas līgumslēdzējas puses paaugstina ražīgumu, stimuls paaugstināt ražīgumu var samazināties, izņemot gadījumus, kad efektivitātes izraisītais konkurences pārākums ir tik augsts, ka attiecīgajiem uzņēmumiem ir stimuls pārkāpt oligopola dalībnieku pieņemto kopīgo tirgus politiku. Citiem vārdiem sakot, līguma radītā efektivitāte var padarīt šādus uzņēmumus par “atkritējiem” (89).

(98)

Arī efektivitātes palielināšanas raksturam ir nozīmīga loma. Pēc ekonomikas teorijas uzņēmumi palielina peļņu, pārdodot saražotās vienības, kamēr robežienākumi ir vienādi ar robežizmaksām. Robežienākumi ir kopējo ienākumu izmaiņas, kas rodas, pārdodot papildus saražoto vienību, un robežizmaksas ir kopējo izmaksu izmaiņas, kas rodas, izgatavojot papildu vienību. No šā principa izriet, ka, nosakot ražīgumu un cenas, lai palielinātu uzņēmuma peļņu, nav jāņem vērā tikai nemainīgās izmaksas (t. i., izmaksas, kas nemainās, mainoties ražīgumam), bet arī mainīgās izmaksas (t. i., izmaksas, kas mainās, mainoties ražīgumam). Kad nemainīgās izmaksas ir radušās un jauda ir nostabilizēta, cenu un ražīguma plānošanu ietekmē mainīgo izmaksu un pieprasījuma nosacījumi. Piemēram, ja divi uzņēmumi ražo divas vienādas preces divās ražošanas līnijās, izmantojot tikai pusi no jaudas. Specializācijas līgums var ļaut katram uzņēmumam specializēties vienas preces ražošanā un likvidēt otru ražošanas līniju. Tajā pašā laikā specializācija var ļaut uzņēmumiem samazināt mainīgās izejmateriālu un uzglabāšanas izmaksas. Tikai šie ietaupījumi tieši ietekmēs uzņēmumu lēmumus par cenām un ražīgumu, jo tie ietekmēs ražošanas robežizmaksas. Otras ražošanas līnijas likvidēšana nevienam no uzņēmumiem nesamazinās mainīgās izmaksas un neietekmēs to ražošanas izmaksas. Attiecīgi uzņēmumiem var būt tiešs stimuls ar augstāku ražīgumu un zemākām cenām dot patērētājiem efektivitāti, kas samazina robežizmaksas, savukārt nemainīgo izmaksu pazemināšanas efektivitāte nedod šādu tiešu stimulu. Tādēļ patērētājiem ir lielāka iespēja saņemt taisnīgu daļu rentabilitātes, ja samazinās nevis nemainīgās izmaksas, bet mainīgās izmaksas.

(99)

Ja uzņēmumiem var būt stimuls kompensēt atsevišķu veidu rentabilitāti, tas nenozīmē, ka kompensācijas likme ir 100 %. Reālā kompensācijas likme ir atkarīga no tā, kā patērētāji reaģē uz cenu izmaiņām, t. i., no pieprasījuma elastības. Jo lielāks ir pieprasījuma palielinājums, samazinoties cenai, jo augstāka ir kompensācijas likme. Tas izriet no fakta, ka, jo vairāk palielinās apgrozījums saistībā ar cenu pazeminājumu, ko rada augstāks ražīgums, jo ticamāk, ka šis apgrozījums kompensēs ieņēmumu zudumu, ko izraisa cenu pazeminājums sakarā ar ražošanas pieaugumu. Ja nepastāv cenu atšķirība, cenu pazemināšana ietekmē visas uzņēmuma pārdotās vienības, un šajā gadījumā robežienākumi ir mazāki par robežpreces cenu. Ja uzņēmumi var noteikt dažādas cenas dažādiem klientiem, t. i., praktizēt cenu atšķirību, kompensāciju parasti iegūst tikai patērētāji, kuriem ir svarīga cena (90).

(100)

Tāpat jāņem vērā, ka efektivitātes palielinājums bieži neietekmē visu uzņēmuma izmaksu sistēmu. Šādos gadījumos ietekme uz patērētāju cenām ir mazāka. Piemēram, ja līgums ļauj pusēm samazināt ražošanas izmaksas par 6 %, bet ražošanas izmaksas veido tikai trešo daļu no izmaksām, no kurām ir atkarīga cenu noteikšana, ietekme uz ražojuma cenu pilnas kompensācijas gadījumā ir 2 %.

(101)

Visbeidzot, ir ļoti svarīgi nolīdzsvarot divus pretējus spēkus, ko rada konkurences ierobežojumi un rentabilitāte. No vienas puses, lielāka ietekme tirgū ierobežojošā līguma rezultātā dod uzņēmumiem iespēju un stimulu paaugstināt cenas. No otras puses, vērā ņemamie rentabilitātes veidi var dot šiem uzņēmumiem stimulu samazināt cenas, sk. 98. apsvērumu iepriekš. Šo pretējo spēku ietekme ir jālīdzsvaro. Šajā sakarā jāatgādina, ka patērētāju kompensācijas nosacījums iekļauj progresiju. Ja līgums ievērojami samazina konkurenci līgumslēdzējām pusēm, parasti ir vajadzīga īpaši augsta rentabilitāte, lai dotu pietiekamu kompensāciju.

(102)

Patērētāju kompensācija var būt arī kvalitatīvā efektivitāte, piemēram, jauni un uzlaboti ražojumi, kas dod patērētājiem pietiekamu vērtību, lai kompensētu līguma ietekmi, kas vērsta pret konkurenci, ieskaitot cenu paaugstinājumu.

(103)

Katrā šādā gadījumā jāveic vērtības aprēķins. Ir grūti noteikt precīzu vērtību šādai dinamiska rakstura efektivitātei. Tomēr vērtējuma pamatmērķis paliek iepriekšējais, proti, nodrošināt attiecīgajā tirgū līguma vispārējo ietekmi uz patērētājiem. Uzņēmumiem, kas pretendē uz 53. panta 3. punkta priekšrocībām, jāpierāda, ka patērētāji iegūs kompensējošas priekšrocības (šajā sakarā sk. 57. un 86. apsvērumu iepriekš).

(104)

Jaunu un uzlabotu ražojumu pieejamība ir svarīgs patērētāju labklājības avots. Kamēr šādu uzlabojumu radītā pieaugošā vērtība pārsniedz zaudējumus, ko rada ierobežojošais līgums sakarā ar nemainīgām vai augstākām cenām, patērētāji ir izdevīgākā situācijā nekā bez šā līguma, un patērētāju kompensācijas prasība ir saskaņā ar 53. panta 3. punktu. Gadījumos, kad attiecīgajā tirgū līguma ietekmē varētu tikt paaugstinātas cenas, patērētājiem rūpīgi jāpārbauda, vai efektivitātes apgalvojums rada reālu vērtību patērētājiem šajā tirgū, lai kompensētu konkurences ierobežojumu nevēlamo ietekmi.

(105)

Saskaņā ar 53. panta 3. punkta ceturto nosacījumu līgums nedrīkst dot uzņēmumiem iespēju novērst konkurenci attiecībā uz ievērojamu ražojumu daļu. Galu galā konkurences un tās procesa aizsardzība tiek uzskatīta par svarīgāku nekā iespējamā konkurenci veicinošā efektivitāte, ko var dot ierobežojoši līgumi. Pēdējais 53. panta 3. punkta nosacījums atzīst, ka konkurence starp uzņēmumiem ir nozīmīgs ekonomikas efektivitātes stimuls, ieskaitot jauninājumus kā dinamisku efektivitātes izpausmi. Citiem vārdiem sakot, 53. panta galīgais mērķis ir aizsargāt konkurences procesu. Ja konkurence tiek novērsta, konkurences process nenotiek, un īstermiņa efektivitāti pārmāc ilgāka termiņa zaudējumi, kas cita starpā ir izdevumi, uzņēmuma īpašniekiem mēģinot saglabāt pozīciju (īres meklējumi), nepareiza resursu sadale, mazāk jauninājumu un augstākas cenas.

(106)

Koncepcija 53. panta 3. punktā par konkurences novēršanu attiecībā uz ievērojamu ražojumu daļu ir EEZ tiesību aktu koncepcija, kas minēta tikai 53. panta 3. punktā (91). Tomēr, piemērojot šo koncepciju, jāņem vērā saistība starp 53. un 54. pantu. Ar 53. panta 3. punkta piemērošanu nav iespējams novērst EEZ līguma 54. panta piemērošanu (92). Turklāt, tā kā 53. un 54. panta mērķis ir saglabāt efektīvu tirgus konkurenci, 53. panta 3. punkts atbilstīgi jāinterpretē kā tāds, kas kavē šī noteikuma piemērošanu ierobežojošiem līgumiem, kuri veido dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (93)  (94). Tomēr ne visi ierobežojošie līgumi, ko noslēdz valdošais uzņēmums, veido dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Piemēram, ja valdošais uzņēmums ir daļa no nepilnvērtīgi funkcionējoša kopuzņēmuma, kas ierobežo konkurenci, bet tajā pašā laikā tas veic ievērojamu līdzekļu integrāciju (95).

(107)

Vai konkurence ir novērsta 53. panta 3. punkta pēdējā nosacījuma izpratnē, ir atkarīgs no konkurences līmeņa pirms līguma noslēgšanas un ierobežojošā līguma ietekmes uz konkurenci, t. i., konkurences samazinājuma šā līguma ietekmē. Jo vājāka ir tirgus konkurence, jo mazāki samazinājumi var novērst konkurenci 53. panta 3. punkta izpratnē. Turklāt, jo vairāk līgums samazina konkurenci, jo lielāka ir iespēja, ka konkurence attiecībā uz ievērojamu ražojumu daļu ir novērsta.

(108)

Pēdējā 53. panta 3. punkta nosacījuma piemērošana pieprasa reālistisku dažādu tirgus konkurences avotu analīzi, šīs konkurences ierobežojuma ietekmes līmeni uz līgumslēdzējām pusēm un līguma ietekmi uz konkurences ierobežojumu. Jāņem vērā gan faktiskā, gan iespējamā konkurence.

(109)

Kamēr tirgus daļas ir būtiskas, atlikušo faktiskās konkurences avotu apjomu nevar vērtēt tikai pēc tirgus daļas. Parasti ir vajadzīga plašāka kvalitatīva un kvantitatīva analīze. Jāpārbauda pašreizējo konkurentu jauda un stimuls uz konkurenci. Piemēram, ja konkurentiem ir jaudas problēmas vai relatīvi augstākas ražošanas izmaksas, to konkurences izpausme būs ierobežota.

(110)

Novērtējot līguma ietekmi uz konkurenci, ir būtiski pārbaudīt tā ietekmi uz dažādiem konkurences rādītājiem. Pēdējais 53. panta 3. punkta izņēmuma nosacījums nav izpildīts, ja līgums novērš konkurenci vienā no tās svarīgākajām izpausmēm. Īpaši tie ir gadījumi, ja līgums novērš konkurenci attiecībā uz cenām (96), jauninājumiem un jaunu ražojumu attīstību.

(111)

Pušu darbība tirgū var palīdzēt noteikt līguma ietekmi. Ja pēc līguma noslēgšanas puses ir ieviesušas un saglabājušas ievērojamu cenu paaugstinājumu vai veikušas citas darbības, kas norāda uz to nozīmīgu ietekmi tirgū, jāsecina, ka puses nav pakļautas reālam konkurences spiedienam un ka konkurence ir novērsta attiecībā uz ievērojamu ražojumu daļu.

(112)

Iepriekšēja konkurences mijiedarbība arī var norādīt uz līguma ietekmi uz konkurences mijiedarbību nākotnē. Uzņēmums var novērst konkurenci 53. panta 3. punkta izpratnē, noslēdzot līgumu ar konkurentu, kas iepriekš ir bijis “atkritējs” (97). Šāds līgums var mainīt konkurenta konkurences stimulu un spēju, tādējādi izslēdzot svarīgu konkurences avotu tirgū.

(113)

Atšķirīgu ražojumu gadījumā, t. i., uz ražojumiem, kas atšķiras no patērētāju viedokļa, līguma ietekme var būt atkarīga no konkurences starp ražojumiem, ko pārdod līgumslēdzējas puses. Ja uzņēmumi piedāvā dažādus ražojumus, konkurences ierobežojums starp atsevišķiem ražojumiem ir atkarīgs no to aizvietojamības līmeņa savā starpā. Tādēļ jāņem vērā aizvietojamības līmenis starp pušu piedāvātajiem ražojumiem, t. i., kāds ir konkurences ierobežojums to starpā. Jo pušu ražojumi ir aizvietojamāki, jo lielāka ir līguma ierobežojošās ietekmes iespēja. Citiem vārdiem sakot, jo ražojumi ir līdzīgāki, jo lielāka ir iespēja, ka līgums radīs ievērojamas izmaiņas tirgū, ierobežojot konkurenci, un ka tiks novērsta konkurence attiecībā uz ievērojamu ražojumu daļu.

(114)

Lai gan pašreizējās konkurences avoti parasti ir vissvarīgākie, jo tos ir visvienkāršāk pārbaudīt, jāņem vērā arī iespējamie konkurences avoti. Iespējamās konkurences vērtējums pieprasa iekļūšanas šķēršļu analīzi uzņēmumiem, kas vēl nav konkurenti tirgū. Jebkāds pušu apgalvojums par nelieliem tirgū iekļūšanas šķēršļiem jāpamato ar informāciju, norādot iespējamās konkurences avotus, un tāpat pusēm jāpamato, kāpēc šie avoti izraisa tām reālu konkurences spiedienu.

(115)

Iekļūšanas šķēršļu vērtējumā un pastāvot reālai jauna uzņēmuma ienākšanas iespējai tirgū, cita starpā jāpārbauda:

(116)

Iepriekš aprakstītos principus var attēlot ar šādiem hipotētiskiem piemēriem, kas nav uzskatāmi par kritērijiem:

Uzņēmums A ir alus darītava, kam pieder 70 % tirgus daļas, ieskaitot alus tirdzniecību bāros un citās tiešas tirdzniecības telpās. Pēdējos piecos gados uzņēmums A ir paaugstinājis tirgus daļu no 60 %. Tirgū ir četri konkurenti: B, C, D un E ar attiecīgām tirgus daļām – 10 %, 10 %, 5 % un 5 %. Pēdējā laikā tirgū nav jaunienācēju, un konkurenti parasti seko uzņēmuma A cenu izmaiņām. Uzņēmums A paredz 20 % atlaidi līgumos ar tiešas tirdzniecības telpām, kas veido 40 % no tā tirdzniecības apjoma, ar ko līgumslēdzējas puses apņemas pirkt alu piecus gadus tikai no uzņēmuma A. Šie līgumi paaugstina izmaksas un samazina ienākumus konkurentiem, kuriem ir liegta pieeja pievilcīgākajai tirgus daļai. Ņemot vērā uzņēmuma A pozīciju tirgū, kas ir nostabilizējusies pēdējos gados, jaunienācēju neesību un pašreizējo konkurentu vājās pozīcijas, visticamāk, ka konkurence tirgū ir novērsta 53. panta 3. punkta izpratnē.

Transporta uzņēmumi A, B, C un D, kam kopā pieder vairāk nekā 70 % tirgus daļas, noslēdz līgumu, ar ko tie apņemas saskaņot grafikus un tarifus. Līguma ietekmē cenas tiek paaugstinātas robežās no 30 % līdz 100 %. Tirgū ir četri citi piegādātāji, no kuriem lielākajam pieder aptuveni 14 % tirgus daļas. Pēdējos gados tirgū nav jaunienācēju, un līgumslēdzējas puses nav zaudējušas nozīmīgu tirgus daļu, paaugstinot cenu. Pašreizējie konkurenti nav nozīmīgi paaugstinājuši jaudu tirgū, un tirgū nav jaunienācēju. Ņemot vērā pušu stāvokli tirgū un konkurences reakcijas trūkumu uz to kopējo darbību, loģiski jāsecina, ka nav konkurences spiediena uz līgumslēdzējām pusēm un līgums tām dod iespēju novērst konkurenci 53. panta 3. punkta izpratnē.

Uzņēmums A ir profesionālu elektroierīču ražotājs, kam pieder 65 % iekšzemes tirgus daļas. Uzņēmums B ir konkurents ar 5 % tirgus daļu, kas ir izveidojis jaunu jaudīgāku motoru, kurš patērē mazāk elektroenerģijas. Uzņēmumi A un B noslēdz līgumu, ar ko tie izveido kopuzņēmumu jaunā motora ražošanai. Uzņēmums B apņemas nodot kopuzņēmumam ekskluzīvo licenci. Kopuzņēmums apvieno uzņēmuma B jauno tehnoloģiju un uzņēmuma A efektīvo ražošanas un kvalitātes kontroles procesu. Tirgū ir viens galvenais konkurents, kam pieder 15 % tirgus daļas. Nesen citu konkurējošu uzņēmumu ar 5 % tirgus daļu ir nopircis uzņēmums C, kas ir liels starptautisks konkurējošu elektroierīču ražotājs, kam pieder spēcīgas tehnoloģijas. Uzņēmums C līdz šim nav ieņēmis aktīvu pozīciju tirgū galvenokārt tādēļ, ka patērētāji pieprasa vietējus pakalpojumus un pārstāvniecību. Pārpērkot vietējo uzņēmumu, uzņēmums C ir ieguvis pieeju pakalpojumu sistēmai, kas tam ļauj ieiet šajā tirgū. Uzņēmuma C ienākšana tirgū var nodrošināt, ka konkurence netiks novērsta.