25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/2

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā (Landgericht Baden-Baden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Albert Reiss Beteiligungsgesellschaft mbH/Land Baden-Württemberg

(Lieta C-466/03) (1)

(Direktīva 69/335/EEK - Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Valsts tiesiskais regulējums, kas par notariālā akta noformēšanu, ar ko apliecina sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavināšanu, paredz iekasēt nodevu par notariālās darbības veikšanu - Paziņojums par nodevu - “Kapitāla nodoklim līdzīga nodokļa’ kvalifikācija - Uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgās formalitātes - Vērtspapīru pārvedumu nodoklis - Nodokļi, ko maksā kā algu vai samaksu)

(2007/C 199/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Baden-Baden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Albert Reiss Beteiligungsgesellschaft mbH

Atbildētājs: Land Baden-Württemberg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Baden-Baden — 10. panta c) apakšpunkta interpretācija Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.) — Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla palielināšana, kas veikta, ieguldot citā sabiedrībā piederošās kapitāla daļas — Nodeva, kas maksājama par notariālā akta noformēšanu, ar kuru tiek konstatēta kapitāla daļu nodošana

Rezolutīvā daļa:

10. panta c) apakšpunkts Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, iestājas pret notariālo nodevu iekasēšanu par kapitāla daļu atsavināšanas sabiedrībā noformēšanu notariālā kārtībā, kas īstenota, palielinot kapitāla sabiedrības pamatkapitālu, un kas noteikta sistēmā, kuru raksturo fakts, ka notāri ir valsts ierēdņi un ka nodevas vismaz daļēji tiek pārskaitītas valstij valsts izmaksu segšanai.

(1) OV C 21, 24.1.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/2

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-235/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaši aizsargājamās teritorijas - IBA 98 - Vērtība - Datu kvalitāte - Kritēriji - Rīcības brīvība - Acīmredzami nepietiekama klasifikācija attiecībā uz skaitu un platībām)

(2007/C 199/03)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Bēks [M. van Beek] un G. Valero Hordana [G. Valero Jordana], pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — V. Diasa Abada [N. Díaz Abad], pārstāve)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Direktīvas I pielikumā uzskaitītajām sugām un migrējošajām sugām piemērotāko teritoriju kā īpaši aizsargājamu teritoriju neklasificēšana

Rezolutīvā daļa:

neklasificējot kā īpaši aizsargājamas teritorijas pietiekamā skaitā un platībā teritorijas Andalūzijas, Baleāru salu, Kanāriju salu, Kastīlijas-Lamančas, Katalonijas, Galīsijas un Valensijas autonomajās kopienās, lai aizsargātu visas I pielikumā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvai 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, kurā grozījumi it īpaši izdarīti ar Komisijas 1997. gada 29. jūlija Direktīvu 97/49/EK, uzskaitītās sugas, kā arī šajā pielikumā neuzskaitītās migrējošās sugas, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar grozītās Direktīvas 79/409 4. panta 1. un 2. punktu;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 7.8.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/3

Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 26. jūnijā (Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — T-Mobile Austria GmbH, 3G Mobile Telecommunications GmbH, Mobilkom austria Aktiengesellschaft, iepriekš mobilkom austria AG & Co. KG, Master-talk Austria Telekom Service GmbH & Co. KG, ONE GmbH, Hutchison 3G Austria GmbH, Tele.ring Telekom Service GmbH, kā TRA 3G Mobilfunk GmbH tiesību pārņēmēja/Republik Österreich

(Lieta C-284/04) (1)

(Sestā PVN direktīva - Darbības, par kurām jāmaksā nodoklis - “Saimnieciskās darbības’ jēdziens - 4. panta 2. punkts - Tādu tiesību piešķiršana, kas ļauj izmantot telekomunikāciju pakalpojumiem paredzēto radio frekvenču spektra noteiktu daļu)

(2007/C 199/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: T-Mobile Austria GmbH, 3G Mobile Telecommunications GmbH, Mobilkom austria Aktiengesellschaft, iepriekš mobilkom austria AG & Co. KG, Master-talk Austria Telekom Service GmbH & Co. KG, ONE GmbH, Hutchison 3G Austria GmbH, Tele.ring Telekom Service GmbH, kā TRA 3G Mobilfunk GmbH tiesību pārņēmēja

Atbildētāja: Republik Österreich

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 4. panta 5. punkta un D pielikuma 1. punkta interpretācija — Publisko tiesību subjekta veiktas darbības vai darījumi valsts iestādes statusā — Frekvenču piešķiršana mobilo telefonsakaru operatoriem izsoles kārtībā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka par frekvenču piešķiršanu atbildīgās valsts reglamentējošās iestādes veikta tādu tiesību, kā elektromagnētiskā spektra frekvenču izmantošanas tiesības, piešķiršana izsoles kārtībā, lai sabiedrībai sniegtu mobilo telekomunikāciju pakalpojumus, nav saimnieciska darbība šīs normas nozīmē un tādēļ šī direktīva tai nav piemērojama.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/3

Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 26. jūnijā (VAT and Duties Tribunal, London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hutchison 3G UK Ltd, mmO2 plc, Orange 3G Ltd, T-Mobile (UK) Ltd, Vodafone Group Services Ltd/Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-369/04) (1)

(Sestā PVN direktīva - Darbības, par kurām jāmaksā nodoklis - “Saimnieciskās darbības’ jēdziens - 4. panta 2. punkts - Tādu licenču piešķiršana, kas ļauj izmantot telekomunikāciju pakalpojumiem paredzēto radio frekvenču spektra noteiktu daļu)

(2007/C 199/05)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, London

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Hutchison 3G UK Ltd, mmO2 plc, Orange 3G Ltd, T-Mobile (UK) Ltd, Vodafone Group Services Ltd

Atbildētājs: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, London — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta, un 5. panta interpretācija — “Saimnieciskās darbības” jēdziens — Publisko tiesību subjekta veiktas darbības vai darījumi valsts iestādes statusā — Frekvenču piešķiršana mobilo telefonsakaru operatoriem izsoles kārtībā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 1. un 2. punkts ir interpretējami tādējādi, ka par frekvenču piešķiršanu atbildīgās valsts reglamentējošās iestādes veikta tādu licenču, kā trešās paaudzes mobilo telekomunikāciju t.s. “UMTS” licences, piešķiršana izsoles kārtībā tiesībām izmantot telekomunikāciju iekārtas nav saimnieciska darbība šīs normas nozīmē un tādēļ šī direktīva tai nav piemērojama.

(1) OV C 273, 6.11.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-522/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Personu brīva pārvietošanās - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Brīva kapitāla aprite - Eiropas Ekonomikas zonas līguma 28., 31., 36. un 40. pants - Direktīva 2002/83/EK - Nodokļu tiesību akti, kuros paredzēta nelabvēlīgāka attieksme pret tādām iemaksām profesionālajās pensiju shēmās, kas tiek pārskaitītas ārvalstīs dibinātām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - Kapitāla un līguma laušanas gadījumā atmaksājamo summu, kas pārskaitītas saņēmējiem, kuri ir mainījuši savu dzīvesvietu uz ārvalstīm, aplikšana ar nodokli Beļģijā - Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Atbildīgais pārstāvis)

(2007/C 199/06)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Liāls [R. Lyal] un D. Triandafilu [D. Triantafyllou], pārstāvji)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — E. Dominkovica [E. Dominkovits] un M. Vimmers [M. Wimmer], pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EK līguma 18., 39., 43., 49. un 56. panta, EEZ līguma 28., 31., 36. un 40. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 1. lpp.) 5. panta 1. punkta un 53. panta 2. punkta pārkāpums — Nodokļu tiesību akti, kuros paredzēta nelabvēlīgāka attieksme pret tādām iemaksām profesionālajās pensiju shēmās, kas tiek pārskaitītas ārvalstīs dibinātām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kapitāla un līguma laušanas gadījumā atmaksājamo summu, kas pārskaitītas saņēmējiem, kuri ir mainījuši savu dzīvesvietu uz ārvalstīm, aplikšana ar nodokli Beļģijā, kā arī šo uzņēmumu pienākums nozīmēt pārstāvi, kura dzīvesvieta ir Beļģijā, lai nodrošinātu ikgadējā nodokļa par apdrošināšanas līgumiem nomaksu

Rezolutīvā daļa:

—

pakļaujot iespēju atskaitīt darba devēju veiktās papildu vecuma pensijas un dzīvības apdrošināšanas iemaksas nosacījumam, kas paredzēts 59. pantā 1992. gada Ienākuma nodokļu kodeksā, kura koordinācija veikta ar 1992. gada 10. aprīļa Karalisko dekrētu, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 28. aprīļa likumu par papildu pensijām un to nodokļu režīmu un par noteiktām papildu priekšrocībām sociālā nodrošinājuma jomā, ka šīs iemaksas ir jāpārskaita Beļģijā dibinātai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai vai pašpalīdzības iestādei;

—

pakļaujot ar ilgtermiņa uzkrājumiem saistīto nodokļa samazinājumu, kas saskaņā ar 145/1. un 145/3. pantu 1992. gada Ienākuma nodokļu kodeksā, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 28. aprīļa likumu, tiek piešķirts attiecībā uz personiski veiktajām papildu vecuma pensijas un dzīvības apdrošināšanas iemaksām vai papildu pensijām, ko darba devējs samaksājis kā ieturējumu no darba ņēmēja darba samaksas vai ko uzņēmums samaksājis kā ieturējumu no uzņēmuma vadītāja, kas nav noslēdzis darba līgumu, darba algas, nosacījumam, ka šīm iemaksām ir jābūt pārskaitītām Beļģijā dibinātai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai vai pašpalīdzības iestādei;

—

1992. gada Ienākuma nodokļu kodeksa, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 28. aprīļa likumu, 364.a pantā paredzot, ka gadījumā, ja šī kodeksa 34. pantā paredzētais kapitāls, līguma laušanas gadījumā atmaksājamās summas un uzkrājumi tiek izmaksāti vai piešķirti tādam nodokļu maksātājam, kurš iepriekš ir mainījis savu pastāvīgo dzīvesvietu vai savu aktīvu atrašanās vietu uz ārvalstīm, maksājums vai piešķīrums tiek uzskatīts par veiktu iepriekšējā dienā pirms šīs pārcelšanās un atbilstoši minētā 364.b panta otrajai daļai — visi šī kodeksa 34. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētie pārskaitījumi tiek pielīdzināti piešķiršanai, kā rezultātā visiem apdrošinātājiem ir pienākums ieturēt ienākuma nodokļa summu saskaņā ar minētā kodeksa 270. pantu no kapitāla un līguma laušanas gadījumā atmaksājamām summām, kas izmaksātas nerezidentam, kurš kādā brīdī ir bijis Beļģijas rezidents–nodokļu maksātājs, ar nosacījumu, ka šīs summas pilnībā vai daļēji ir radušās laika periodā, kad attiecīgā persona bija Beļģijas rezidents–nodokļu maksātājs, pat ja Beļģijas Karalistes noslēgtās divpusējās nodokļu konvencijas piešķir tiesības otrai līgumslēdzējvalstij aplikt šos ienākumus ar nodokli;

—

atbilstoši 1992. gada Ienākuma nodokļu kodeksa, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 28. aprīļa likumu, 364.b pantam, apliekot ar nodokli kapitāla vai līguma laušanas gadījumā atmaksājamo summu, kuras veido darba devēja vai personiski veiktās papildu vecuma pensijas iemaksas, pārskaitījumu, ko pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība, kuros tie ir tikuši uzkrāti saņēmēja vai tā tiesību pārņēmēja labā, ir pārskaitījis citam, ārpus Beļģijas dibinātam pensijas fondam vai apdrošināšanas sabiedrībai, lai gan šāds pārskaitījums nav ar nodokli apliekams darījums, ja kapitāls vai līguma laušanas gadījumā atmaksājamās summas tiek pārskaitītas citam Beļģijā dibinātam pensijas fondam vai apdrošināšanas sabiedrībai;

—

pamatojoties uz 224/2.a pantu Vispārīgajos noteikumos par reģistrācijas nodevām pielīdzinātajiem nodokļiem, kas izriet no 1927. gada 3. marta Karaliskā dekrēta, kurā grozījumi izdarīti ar 1994. gada 30. jūlija Karalisko dekrētu, paredzot prasību ārvalstu apdrošinātājiem, kuru atrašanās vieta nav Beļģijā, pirms savu pakalpojumu piedāvāšanas Beļģijā saņemt apstiprinājumu attiecībā uz atbildīgo pārstāvi, kas dzīvo šajā valstī un kurš personiski rakstveidā uzņemas saistības pret Beļģijas valsti samaksāt ikgadējo nodokli par apdrošināšanas līgumiem, procentus un naudas sodus, kas varētu rasties atbilstoši līgumiem saistībā ar Beļģijā izvietotajiem riskiem,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 18., 39., 43. un 49. pants, 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līguma 28., 31. un 36. pants, kā arī 4. pants Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīvā 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz dzīvības tiešās apdrošināšanas nozari, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Direktīvās 79/267/EEK un 90/619/EEK (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva), kas pēc pārveidošanas ir kļuvis par Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu 5. panta 1. punktu;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/5

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-255/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Atkritumu reģenerācija - Brešas atkritumu sadedzināšanas “trešās līnijas’ projekta īstenošana - Atļaujas pieteikuma publiskošana - Direktīva 75/442/EEK, Direktīva 85/337/EEK un Direktīva 2000/76/EK)

(2007/C 199/07)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis, pārstāvis, F. Louis un A. Capobianco, avocats)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia, pārstāvis, M. Fiorilli, avocat)

Persona, kas iestājusies lietā: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — T. Harris, pārstāvis, un J. Maurici, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 2. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta pārkāpums Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku [publisko] un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.) — 12. panta 1. punkta pārkāpums Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 91. lpp.) — Atļauja, kas tika piešķirta bez novērtējuma veikšanas un bez iepriekšēja lūguma atļaujas saņemšanai publicēšanas — Atkritumu dedzināšanas “trešās līnijas” realizēšana, ko veica ASM di Brescia SpA

Rezolutīvā daļa:

ASM Brescia SpA sabiedrībai piederošas “trešās sadedzināšanas līnijas” īstenošanas projektam pirms būvniecības atļaujas izsniegšanas nepiemērojot Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, 5.-10. pantā paredzēto ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 2. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts;

nenodrošinot, lai paziņojums par “trešās sadedzināšanas līnijas” darbības uzsākšanu būtu sabiedrībai pieejams vienā vai vairākās publiskās vietās un laikā, kas ir pietiekams apsvērumu iesniegšanai, pirms kompetentā iestāde pieņem lēmumu, un nenodrošinot, lai lēmumi par šo paziņojumu un atļaujas kopija būtu pieejami sabiedrībai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu 12. panta 1. punkts;

3)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 205, 20.8.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/6

Tiesas (virspalāta) 2007. gada 26. jūnija spriedums (Cour constitutionnelle, agrākās Cour d'arbitrage, (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ordre des barreaux francophones et germanophone, Ordre français des avocats du barreau de Bruxelles, Ordre des barreaux flamands, Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles/Conseil des ministres

(Lieta C-305/05) (1)

(Direktīva 91/308/EEK - Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai novēršana - Advokāta pienākums informēt kompetentās iestādes par visiem faktiem, kas varētu liecināt par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Advokāta profesionālais noslēpums un neatkarība)

(2007/C 199/08)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle (agrāk — Cour d'arbitrage)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Ordre des barreaux francophones et germanophone, Ordre français des avocats du barreau de Bruxelles, Ordre des barreaux flamands, Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles

Atbildētāja: Conseil des ministres

Piedaloties: Conseil des barreaux de l'Union européenne, Ordre des avocats du barreau de Liège

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle (agrāk — Cour d'arbitrage) — 1. panta 2. punkta spēkā esamība Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvā 2001/97/EK, ar ko grozīta Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīva 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (OV L 344, 76. lpp.) — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību konvencijas 6. pantā un LES 6. panta 2. punktā — Advokātu profesionālā noslēpuma un neatkarības principi — Advokātiem uzlikts pienākums informēt iestādes, kas ir atbildīgas par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par visiem faktiem, kas varētu liecināt par šādu legalizēšanu

Rezolutīvā daļa

Ar 6. panta 1. punktā Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai, kurā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu 2001/97/EK, paredzētajiem pienākumiem informēt iestādes, kas ir atbildīgas par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un sadarboties ar tām, kas advokātiem uzlikti saskaņā ar šīs direktīvas 2.a panta 5. punktu, ņemot vērā tās 6. panta 3. punkta otro daļu, netiek pārkāptas ECTK 6. pantā un LES 6. panta 2. punktā garantētās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

(1) OV C 243, 1.10.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/6

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hans Markus Kofoed/Skatteministeriet

(Lieta C-321/05) (1)

(Direktīva 90/434/EEK - Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu pārvešanai un akciju maiņai - Valsts lēmums, kas regulē kapitāla daļu maiņu - Kapitāla daļu maiņa - Dividenžu izmaksa pēc neilga laika - Tiesību ļaunprātīga izmantošana)

(2007/C 199/09)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret (Dānija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hans Markus Kofoed

Atbildētājs: Skatteministeriet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Østre Landsret — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 1. lpp.), 2. panta d) apakšpunkta interpretācija — Akciju maiņa, kurai nekavējoties seko saņēmējas sabiedrības dividenžu, kuru apmērs pārsniedz 10 % no maiņā izdoto akciju nominālvērtības, izmaksa

Rezolutīvā daļa

Uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos kā pamata lietā izmaksātās dividendes nav iekļaujamas Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai 2. panta d) apakšpunktā paredzētā “maksājuma skaidrā naudā” aprēķinā un ka līdz ar to attiecīgā kapitāla daļu maiņa neveido “akciju maiņu” šīs direktīvas 2. panta d) apakšpunkta izpratnē.

Līdz ar to Direktīvas 90/434 8. panta 1. punkts principā iestājas pret kapitāla daļu maiņas aplikšanas ar nodokli, ja vien valsts iekšējās tiesību normas par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nevar tikt interpretētas atbilstoši minētās direktīvas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktam un tādējādi pamatot atbilstošo kapitāla daļu aplikšanu ar nodokli.

(1) OV C 257, 15.10.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/7

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Dānijas Karaliste

(Lieta C-327/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/374/EEK - Atbildība par precēm ar trūkumiem - Preču ar trūkumiem piegādātāju atbildība)

(2007/C 199/10)

Tiesvedības valoda — dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Rasmussen, A. Caeiros un H. Støvlbæk, pārstāvji)

Atbildētāja: Dānijas Karaliste (pārstāvis — J. Molde, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepareiza Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem [precēm] ar trūkumiem (OV L 210, 29. lpp.) transpozīcija — Valsts tiesību akti, kas preču ar trūkumiem piegādātājiem paredz tādu pašu atbildību kā ražotājam

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un paturot spēkā tiesību normas, kas paredz, ka izplatīšanas ķēdes starpnieki ir atbildīgi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ražotāji, pārkāpdama Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem 3. panta 3. punktu, Dānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Dānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 257, 15.10.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/8

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā (VAT and Duties Tribunal, London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust plc, The Association of Investment Trust Companies/The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-363/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts - Atbrīvojums - Kopīgi ieguldījumu fondi - Jēdziens - Dalībvalstu noteikta definīcija - Diskrecionārā vara - Robežas - Nemainīga kapitāla fondi)

(2007/C 199/12)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

VAT and Duties Tribunal, London

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust plc, The Association of Investment Trust Companies

Atbildētāja: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — VAT and Duties Tribunal, London — 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Atbrīvojuma no nodokļa piemērojamība kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldei — “Slēgta” tipa kopīgu ieguldījumu fondu — tādu kā investīciju kompānijas, kurām nav pienākuma atpirkt savu akcionāru akcijas (investment trust companies) — ietveršana

Rezolutīvā daļa:

13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētais jēdziens “kopīgi ieguldījumu fondi” ietver kopīgus nemainīga kapitāla ieguldījumu fondus — tādus kā Investment Trust Companies (investīciju trasta kompānijas);

13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts Sestajā direktīvā 77/388 ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm tiek piešķirtas pilnvaras definēt to teritorijā atrodošos fondus, kas atbilst jēdzienam “kopīgi ieguldījumu fondi” šajā tiesību normā paredzētā nodokļa atbrīvojuma saņemšanai. Tomēr, īstenojot šīs pilnvaras, dalībvalstīm ir jāievēro gan ar minēto tiesību normu sasniedzamais mērķis, kas ir ieguldītājiem atvieglot veikt vērtspapīru ieguldījumus ar ieguldījumu uzņēmumu palīdzību, gan arī nodokļu neitralitātes princips no PVN iekasēšanas viedokļa saistībā ar tādu kopīgu ieguldījumu fondu, kas konkurē ar citiem kopīgiem ieguldījumu fondiem, — kā tādiem, uz kuriem attiecas Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, piemērošanas joma, — pārvaldi;

3)	Sestās direktīvas 77/388 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunktam ir tieša iedarbība tādā nozīmē, ka uz to nodokļu maksātājs var atsaukties valsts tiesā, lai vērstos pret valsts tiesiskā regulējuma, kas nav saderīgs ar šo tiesību normu, piemērošanu.

(1) OV C 271, 29.10.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/8

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ntionik Anonymi Eraireia Emporias HY/, Logismikou kai Paroxis Ypiresion Michanografisis, Ioannis Michail Pikoulas/Epitropi Kefalaiagoras

(Lieta C-430/05) (1)

(Direktīva 2001/34/EK - 21. pants - Vērtspapīru iekļaušana fondu biržas oficiālajā sarakstā - Prospekts - Neprecīzas informācijas publicēšana - Atbildīgas personas - Valdes locekļi)

(2007/C 199/13)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ntionik Anonymi Eraireia Emporias H/Y, Logismikou kai Paroxis Ypiresion Michanografisis, Ioannis Michail Pikoulas

Atbildētājs: Epitropi Kefalaiagoras

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 1. lpp.), 21. panta interpretācija — Prospekta, kas iekļauj neprecīzu un maldinošu informāciju, kura var uzvedināt ieguldītājus uz kļūdu, publicēšana

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem, 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz valsts likumdevējam gadījumā, ja prospektā, kas publicēts saistībā ar vērtspapīru iekļaušanu kādas fondu biržas oficiālajā sarakstā, ietvertā informācija izrādās neprecīza vai maldinoša, noteikt administratīvus sodus, kas uzliekami ne tikai tām personām, kas šajā prospektā ir tieši minētas kā atbildīgās personas, bet arī šo vērtspapīru, emitentam un bez atšķirības šā emitenta valdes locekļiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir norādīti kā atbildīgās personas minētajā prospektā.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/9

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā (Tribunale di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess/Giovanni Dell'Orto

(Lieta C-467/05) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2001/220/TI - Direktīva 2004/80/EK - “Cietušā’ jēdziens kriminālprocesā - Juridiska persona - Kriminālprocesa ietvaros konfiscētas mantas atgūšana)

(2007/C 199/14)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano (Itālija)

Lietas dalībnieks pamata procesā

Giovanni Dell'Orto

Piedaloties: Saipem SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Milano — Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma par cietušo statusu kriminālprocesā 2. un 9. panta interpretācija un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem (OV L 261, 15. lpp.) 17. panta interpretācija — Cietušā jēdziens, kas iekļauj “citas noziegumos skartas personas” — Šādu personu tiesības uz atlīdzību

Rezolutīvā daļa

Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmums 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā ir jāinterpretē tādējādi, ka kriminālprocesā un, konkrētāk, izpildes procesā pēc galīga notiesājoša sprieduma, kā tas ir pamata lietā, “cietušā” jēdziens Pamatlēmuma nozīmē neietver juridiskas personas, kurām ir nodarīts kaitējums, ko tieši izraisījusi darbība vai bezdarbība, kas ir kādas dalībvalsts krimināltiesību pārkāpums.

(1) OV C 74, 25.3.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/9

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bonn Fleisch Ex- und Import GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Lieta C-1/06) (1)

(Lauksaimniecība - Lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēma - Regula (EEK) Nr. 3665/87 - Produktu eksporta pierādījuma iesniegšana - Līdzvērtīga pierādījuma iesniegšana - 47. panta 3. punkts - Dokumentu, kas nav pievienoti pamatotam lūgumam par skaidri formulētu atzīšanu, atzīšana par līdzvērtīgu pierādījumu - Nepiemērošana tiešajam eksportam - Valsts procesuālie noteikumi - Kompetentajām valsts iestādēm uzliktie pienākumi)

(2007/C 199/15)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bonn Fleisch Ex- und Import GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Grozītās Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), 47. panta 3. punkta interpretācija — Pamatotam lūgumam par līdzvērtības atzīšanu nepievienotu attaisnojošu dokumentu atzīšana par līdzvērtīgu pierādījumu pēc savas iniciatīvas

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1994. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2955/94, 47. panta 3. punkts nav piemērojams produktu tiešajam eksportam.

Tomēr, ja no eksportētāja neatkarīgu iemeslu dēļ nevar iesniegt valsts eksporta dokumentu, ar ko pierāda, kas attiecīgie produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, tad eksporta kompensāciju jomā kompetentajai valsts iestādei saskaņā ar Regulu Nr. 3665/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2955/94, sasniedzamajiem mērķiem pēc savas iniciatīvas ir jāņem vērā līdzvērtīgi pierādīšanas līdzekļi, kā arī netieši izteikti lūgumi par dokumentu līdzvērtības atzīšanu. Tomēr šiem pierādīšanas līdzekļiem ir jābūt arī pietiekamiem atbilstoši valsts tiesību normām veiktajai kontrolei, ja vien tajās ir ņemta vērā Kopienu tiesību piemērošanas joma un efektivitāte.

Ja līdzvērtīgu pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas termiņš nav ievērots valsts kompetento iestāžu vainas dēļ, tās nevar iebilst rūpīgam eksportētājam attiecībā uz Regulas Nr. 3665/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2955/94, 47. panta 2. punktā noteikto divpadsmit mēnešu termiņu.

(1) OV C 74, 25.3.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/10

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā (Finanzgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Planzer Luxembourg Sàrl/Bundeszentralamt für Steuern

(Lieta C-73/06) (1)

(Sestā PVN direktīva - 17. panta 3. un 4. punkts - PVN atmaksāšana - Astotā PVN direktīva - PVN atmaksāšana valstī nereģistrētiem nodokļu maksātājiem - 3. panta b) apakšpunkts un 9. panta otrā daļa - B pielikums - Sertifikāts par aplikšanu ar nodokli - Juridiskā piemērojamība - Trīspadsmitā PVN direktīva - PVN atmaksāšana Kopienas teritorijā nereģistrētiem nodokļu maksātājiem - 1. panta 1. punkts - Saimnieciskas darbības vietas jēdziens)

(2007/C 199/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Planzer Luxembourg Sàrl

Atbildētāja: Bundeszentralamt für Steuern

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Köln — 3. panta b) punkta un B pielikuma interpretācija Padomes 1979. gada 6. decembra Astotajā direktīvā 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 11. lpp.) un 1. panta 1. punkta interpretācija Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitajā direktīvā 85/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (OV L 326, 40. lpp.) — PVN atmaksāšana nodokļu maksātājam, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī un kas ir trešajā valstī reģistrētas sabiedrības meitas uzņēmums — Reģistrācijas kritēriji, lai uzskatītu par reģistrētu valstī — “Saimnieciskas darbības vietas” un “pastāvīga uzņēmuma, no kura notikusi darījumu kārtošana” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

3. panta b) apakšpunkts un 9. panta otrā daļa Padomes 1979. gada 6. decembra Astotajā direktīvā 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, ir jāinterpretē tā, ka šīs direktīvas B pielikumā dotajam paraugam atbilstošs sertifikāts principā atļauj pieņemt, ka ieinteresētā persona ir ne tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja šajā dalībvalstī, kurai pieder sertifikāta izsniedzēja nodokļu administrācija, bet arī to, ka tā ir reģistrēta šajā dalībvalstī.

Tomēr šie noteikumi nenozīmē, ka tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā tiek lūgta priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana, būtu aizliegts pārbaudīt tai radušās šaubas par uzņēmuma, kura adrese ir minēta šajā sertifikātā, saimniecisko realitāti, par to pārliecinoties, izmantojot šajā sakarā paredzētos administratīvos pasākumus Kopienu tiesiskajā regulējumā pievienotās vērtības nodokļa jomā;

Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, ka sabiedrības saimnieciskās darbības adrese ir vieta, kurā tiek pieņemti būtiskie lēmumi par šīs sabiedrības vispārējo vadību un kur tiek veikti tās galvenie administratīvie uzdevumi.

(1) OV C 201, 7.8.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/11

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā (Commissione tributaria di secondo grado di Trento (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fendt Italiana Srl/Agenzia Dogane Ufficio Dogane di Trento

(Apvienotās lietas C-145/06 un C-146/06) (1)

(Direktīva 2003/96/EK - Kopienas noteikumi par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai - Direktīvas piemērošanas joma - Minerāleļļas - Smēreļļas, kas paredzētas izmantošanai citiem nolūkiem, nevis kā motordegviela vai kurināmais - Izslēgšana - Direktīvas 92/81/EEK atcelšana - Valsts nodokļu režīms)

(2007/C 199/17)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria di secondo grado di Trento

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Fendt Italiana Srl

Atbildētāja: Agenzia Dogane Ufficio Dogane di Trento

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria di secondo grado di Trento — Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.), interpretācija — Valsts tiesiskā regulējuma, kurā paredzēts iekasēt nodokli par smēreļļu patēriņu, ja tās paredzētas izmantošanai citiem nolūkiem, nevis kā motordegvielu vai kurināmo, saderīgums

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/75/EK, ir interpretējama tādējādi, ka tā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kurā paredzēts iekasēt nodokli par smēreļļu patēriņu, ja tās paredzētas izmantošanai, piedāvātas pārdošanā vai tās izmanto citiem nolūkiem, nevis kā motordegvielu vai kurināmo.

(1) OV C 143, 17.6.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/11

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā (Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deutsche Lufthansa AG/Ana — Aeroportos de Portugal SA

(Lieta C-181/06) (1)

(Gaisa transports - Lidostas - Lidlauka sniegtie pakalpojumi - Nodevas noteikšana par administratīvajiem pakalpojumiem un uzraudzību)

(2007/C 199/18)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto (Portugāle)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Deutsche Lufthansa AG

Atbildētāja: Ana — Aeroportos de Portugal SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Administrativo e Fiscal — Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV 272, 36. lpp.) 16. panta 3. punkta interpretācija — Pieeja lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās — Nodevas noteikšana par pieeju pakalpojumu uz zemes un uzraudzības tirgum

Rezolutīvā daļa

Kopienu tiesības iestājas pret tādu valsts tiesisko regulējumu kā 1999. gada 30. jūlija reglamentējošā dekrēta Nr. 12/99 10. panta 1. punktā un 1990. gada 21. marta dekrēta-likuma Nr. 102/90 ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1999. gada 26. jūlija dekrētu-likumu Nr. 280/99, 18. panta 2. punktā noteiktais, izņemot, ja šajos tiesību aktos paredzētā nodeva par administratīvajiem pakalpojumiem un uzraudzību ir jāmaksā kā atlīdzība par visiem vai daļu no Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās pielikuma 1. punktā noteiktajiem pakalpojumiem un tā nav otrreizēja tādu pakalpojumu aplikšana ar nodokli, par kuriem jau atlīdzināts ar citas nodevas vai nodokļa palīdzību. Gadījumā, ja iesniedzējtiesas veiktās pārbaudes rezultātā izradītos, ka nodeva, par kuru ir runa pamata prāvā, ir nodeva par pieeju lidostas objektiem, šai tiesai jāpārliecinās, vai attiecīgā nodeva ievēro atbilstības, objektivitātes, atklātuma un nediskriminācijas kritērijus, kā tie ir definēti Direktīvas 96/67 16. panta 3. punktā.

(1) OV C 154, 1.7.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/12

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-317/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/14/EK - Darbinieku informēšana un uzklausīšana Eiropas Kopienā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 199/19)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un R. Vidal Puig)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. A. Sampol Pucurull)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, nepieņemšana noteiktajā termiņā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 29. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/12

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 5. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-340/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/4/EK - Vides informācijas pieejamība sabiedrībai - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 199/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — U. Wölker)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — E. Riedl)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normatīvo aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.) nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa

Nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/13

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 28. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-410/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/15/EK - Darba laika organizēšana personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 199/21)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un G. Braga da Cruz)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes un F. Ribeiro Lopes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 35. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

Nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar šo direktīvu;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 2.12.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/13

Tiesas rīkojums 2007. gada 15. maijā — Ricosmos BV/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-420/05 P) (1)

(Apelācija - Muitas kodekss - Kopienas ārējais tranzīts - Ievedmuitas nodokļu atlaišana - Nosacījumi - Termiņu ievērošana - Tiesības uz aizstāvību - Samērīguma princips - Rupjas neuzmanības jēdziens - Apelācija, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

(2007/C 199/22)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ricosmos BV (pārstāvis — J. H. Peek, advocaat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un M. van Beek, pārstāvji)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2005. gada 13. septembra spriedumu lietā T-53/02 Ricosmos/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2001. gada 16. novembra Lēmumu REM 09/00, kurā Nīderlandes Karalistes iestādes tika informētas par to, ka nav pamata atlaist ievedmuitas nodokli cigarešu kravai, kas paredzēta ievešanai Čehijas Republikā, jo trešo personu izdarīta krāpšana Kopienas ārējā tranzīta laikā nav uzskatāma par īpašu situāciju, kas pamatotu ievedmuitas nodokļu atlaišanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Ricosmos BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 48, 25.2.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/14

Tiesas rīkojums (piektā palāta) 2007. gada 23. maijā (Sozialgericht Würzburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Greser, Otmar/Bundesagentur für Arbeit

(Lieta C-438/06) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - Acīmredzama nepieņemamība)

(2007/C 199/23)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Sozialgericht Würzburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Greser, Otmar

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sozialgericht Würzburg — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Bezdarbnieka pabalsta aprēķināšana Reinas laiviniekam (“Rheinschiffer”), kas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvoja dalībvalsts teritorijā, kas nav nodarbinātības valsts, un atbilstoši darba līgumam savā dzīvesvietā atgriezās tikai katru otro nedēļu — Šī darbinieka kvalificēšana par “pārrobežu darba ņēmēju” vai “darba ņēmēju, kurš nav pārrobežu darba ņēmējs”

Rezolutīvā daļa

Sozialgericht Würzburg ar 2006. gada 28. septembra lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/14

Tiesas 2007. gada 13. jūnija rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de Asturias (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — José Manuel Blanco Pérez, María del Pilar Chao Gómez/Consejería de Salud y Servicios Sanitarios, Federación Empresarial de Farmacéuticos (FEFE), Principado de Asturias

(Apvienotās lietas C-72/07 un C-111/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nepieņemamība)

(2007/C 199/24)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Asturias (Spānija)

Lietas dalībnieki

Prasītāji: José Manuel Blanco Pérez, María del Pilar Chao Gómez

Atbildētāji: Consejería de Salud y Servicios Sanitarios, Federación Empresarial de Farmacéuticos (FEFE), Principado de Asturias

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de Asturias — EKL 43. panta interpretācija — Tiesiskais regulējums, ar kuru paredz nosacījumus, kuri jāizpilda, lai varētu atvērt jaunas aptiekas

Rezolutīvā daļa

Ar Tribunal Superior de Justicia de Asturias2006. gada 30. novembra un 2007. gada 29. janvāra lēmumiem iesniegtie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemami.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

OV C 95, 28.4.2007.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/14

Prasība, kas celta 2007. gada 5. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-193/07)

(2007/C 199/25)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Recchia un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot piemērotus pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos un būtisku traucējumu sugām ĪAT “Puszcza Augustowska”, PLB 200002, saistībā ar Augustovas [Augustów] — pilsētas Polijas teritorijas ziemeļaustrumos — apvedceļa apstiprināšanas procedūrām, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar 6. panta 2. punktu un 7. pantu Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1);

—

atzīt, ka, uz ieguldījumu Vasilkovas [Wasilków] — pilsētas tās teritorijas ziemeļaustrumos — apvedceļā neattiecinot regulārus projekta ietekmes uz ĪAT “Puszcza Knyszyńska”, PLB 200003, novērtējumus un atļaujot veikt šo ieguldījumu, neņemdama vērā tā negatīvo ietekmi uz attiecīgo teritoriju kopumā, un sākot īstenot šo ieguldījumu, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar 6. panta 3. punktu un 7. pantu Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

—

atzīt, ka, ierosinot kā kompensācijas pasākumu teritorijas Puszcza Augustowska, PLB 200002, zaudēšanai īstenot mežu stādīšanas projektu teritorijā, kas ir jāizvirza par Kopienā nozīmīgu teritoriju saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (“Pojezierze Sejneńskie”, PLH 200007, kuras kopēja platība ir 7 456,9 ha), Polijas Republika ir pārkāpusi Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ņemot vērā Tiesas spriedumus lietā C-117/03 Dragaggi un lietā C-244/05 Bund Naturschutz;

—

atzīt, ka, atbalstot Puszcza Augustowska dzīvotnes iznīcināšanu teritorijā, kas ir jāizvirza par Kopienā nozīmīgu teritoriju saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Ostoja Augustowska, PLH 200005)saistībā ar Augustovas — pilsētas Polijas teritorijas ziemeļaustrumos — apvedceļa būvniecību, Polijas Republika ir pārkāpusi Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ņemot vērā Tiesas spriedumus lietā C-117/03 Dragaggi un lietā C-244/05 Bund Naturschutz;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz Direktīvas 79/409/EEK (2) (Putnu aizsardzība) un Direktīvas 92/43/EEK (Dzīvotnes) nepareizu piemērošanu. Dzīvotņu direktīvas mērķis ir izveidot saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, lai veicinātu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras saglabāšanu vai pat atjaunotu tām labvēlīgu aizsardzības statusu dalībvalstu teritorijā. Šī mērķa sasniegšanai ir paredzēts noteikt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk tekstā — “ĪADT”). Minētās direktīvas 6. panta 2. punktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums veikt piemērotus pasākumus, lai ar visu savu rīcību novērstu teritorijas noplicināšanos, kā arī būtiskus traucējumus sugām, kuru dēļ ir noteikta attiecīgā teritorija, bet 3. punktā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtēt ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus.

Polija īsteno divus apvedceļu būvniecības projektus ap Augustovas un Vasilkovas pilsētām aizsargājamās teritorijās iepriekš minēto direktīvu nozīmē, tādējādi pārkāpjot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. un 3. punktu kopā ar 7. pantu, attiecībā uz divām īpaši aizsargājamām teritorijām (ĪAT) un neievērojot aizsardzības režīmu, kas izriet no judikatūras lietā C-117/03 Dragaggi un lietā C-244/05 Bund Naturschutz attiecībā uz iespējamo Kopienā nozīmīgu teritoriju (KNT). Turklāt Polija ir ierosinājusi kompensācijas pasākumu ekoloģisko kaitējumu, kas radies, īstenojot apvedceļa projektu ap Augustovas pilsētu; šis pasākums būtu īstenojams iespējamā Kopienā nozīmīgajā teritorijā (KNT), kas var apdraudēt šīs teritorijas ekoloģiskās pazīmes.

Attiecībā uz Augustovas pilsētas apvedceļa būvniecību ir paredzēts, ka šis ceļš šķērsos ĪAT Puszcza Augustowska un iespējamo KNT Ostoja Augustowska. Minētajā ĪAT mīt četrdesmit vienas Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā uzskaitītas sugas putni, bet Ostoja Augustowska teritorijā ir divdesmit viena Dzīvotņu direktīvas I pielikumā uzskaitīta veida dzīvotnes. Turklāt pēdējā minētajā teritorijā dzīvo deviņu tādu sugu dzīvnieki un ir astoņu tādu sugu augi, kuras uzskaitītas Dzīvotņu direktīvas II pielikumā, to skaitā viena prioritāra suga, tas ir, vilks. Ostoja Augustowska teritorija atbilst visiem Dzīvotņu direktīvas III pielikumā norādītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem, lai to noteiktu par KNT šīs direktīvas nozīmē.

Attiecībā uz režīmu, kas piemērojams šim projektam un tā ietekmei uz minēto ĪAT, ir jānorāda, ka atļaujas piešķiršanas procedūra attiecībā uz to tika sākta pirms Polijas pievienošanās. Atbilstoši tam, kas ir nospriests spriedumā lietā C-209/04 Komisija/Austrija, Komisija uzskata, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts nav piemērojams. Tomēr minētās direktīvas galvenās normas, it īpaši 6. panta 2. punkts ir piemērojams no pievienošanās brīža. Attiecībā uz šo pašu projektu un tā ietekmi uz iespējamo KNT Komisija uzskata, ka to juridiskais režīms neatšķiras no režīma, kas norādīts iepriekš minētajos spriedumos lietā Dragaggi un lietā Bund Naturschutz, jo aizsardzības prasības ir vienādas. Turklāt šis režīms ir piemērojams no brīža, kad Polijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai, jo jautājums ir par būtiskiem pienākumiem, kas attiecas uz Dzīvotņu direktīvas mērķi; ja tiktu pieļauts pretējais, tad dalībvalstīm attiecībā uz projektiem, saistībā ar kuriem atļaujas piešķiršanas procedūra ir sākta pirms pievienošanās dienas, nebūtu saistoši minētās direktīvas mērķi.

Minētais projekts noplicina dzīvotnes, traucē sugām, kuru dēļ ir noteiktas attiecīgās aizsargājamās teritorijas, un tas nav piemērots pasākums, lai aizsargātu iespējamo KNT valsts mērogā. Šis projekts radīs neatgriezenisku kaitējumu un tā rezultātā noplicināsies unikāla un īpaša ekosistēma, kāda ir Rospudas [Rospuda] upes ielejā, jo tiks ietekmēti putni un dzīvotnes, un sugas, kuras ir vērts aizsargāt Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK nozīmē. Jāatzīst, ka, izvērtējot Augustovas apvedceļa projekta ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, Polijas iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā alternatīvus risinājumus. Tā kā Polijas iestādes nav pierādījušas, ka alternatīvu risinājumu nav, tad, lai apstiprinātu attiecīgo projektu, tās nevar norādīt uz svarīgām sabiedrības interesēm.

Attiecībā uz Vasilkovas pilsētas apvedceļa būvniecību ir paredzēts, ka šis ceļš šķērsos ĪAT Puszcza Knyszyńska, kurā mīt trīsdesmit septiņu Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā uzskaitītu sugu putni. Atļaujas piešķiršanas procedūra tika sākta pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, tāpēc jautājums ir par projektu, kuram ir piemērojami procesuālie noteikumi, kas ietverti 6. panta 3. un 4. punktā. Ietekmes novērtējums, kas šim projektam tika veikts, vairākos aspektos ir nepietiekami pamatots, un tas nav pienācīgs ietekmes novērtējums Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt ir jāvērš uzmanība arī uz to, ka Polijas iestādes nav norādījušas Komisijai alternatīvus risinājumus Vasilkovas apvedceļam un nav aplūkojušas jautājumu par kompensācijas pasākumiem attiecībā uz teritoriju, kas ar šo apvedceļu tiks iznīcināta.

Darbi jau ir sākti, konkrēti, jau ir cirsti koki.

Mežu stādīšanas projekts, kas iespējamā KNT Pojezierze Sejneńskie ir īstenojams kā kompensācijas pasākums ekoloģiskajam kaitējumam, kuru attiecīgajās teritorijās ir radījis Augustovas apvedceļa projekts, tas ne vien nekompensē ekoloģisko kaitējumu, bet arī negatīvi ietekmē iespējamo KNT. Šī teritorija, kurā ir vairāku Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētu veidu dzīvotnes, atbilst visiem III pielikumā norādītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem, lai to noteiktu par KNT šīs direktīvas nozīmē. Turklāt minētajā teritorijā dzīvo sešu tādu sugu dzīvnieki, un tajā ir sešu tādu sugu augi, kuras norādītas Dzīvotņu direktīvas II pielikumā, to skaitā viena prioritāra suga, tas ir, vilks. Daļa no prioritārās dzīvotnes “Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas” platības (apmēram 17 hektāri), kā arī divu II pielikumā minētu augu sugu (Pulsatilla patens un Thesium ebracteatum) dzīvotnes tiks atmežotas, veicot pasākumus, ko ieguldītājs ir paredzējis veikt, lai kompensētu ekoloģisko kaitējumu putnu dzīvotnēm, kas ir nodarīts ar Augustovas apvedceļa būvniecību.

Polijas iestādes ir apstiprinājušas, ka vēlas pabeigt šo mežu stādīšanas projektu līdz šī gada jūnija beigām. Komisija lūdz, lai Tiesa liek apturēt vai nesākt darbus līdz sprieduma pasludināšanai pamata lietā.

(1) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(2) Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/16

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-227/07)

(2007/C 199/26)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Shotter un K. Mojzesowicz)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka pareizi netransponējot valsts tiesībās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (1), un it īpaši tās 4. panta 1. punktu par pienākumu pārrunāt savstarpējo savienojumu un 5. panta 1. punkta pirmo daļu par valsts pārvaldes iestāžu pienākumu veicināt un, attiecīgos gadījumos, nodrošināt, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (piekļuves direktīva) nosaka, ka publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un pienākums pārrunāt savstarpējo savienojumu, lai sniegtu publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus visā Kopienā. Tajā ir arī prasīts, lai valsts pārvaldes iestādēm būtu pilnvaras veicināt un, attiecīgos gadījumos, nodrošināt, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību.

Attiecībā uz Polijas Republiku šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2004. gada 30. aprīlī atbilstoši kopā skatītiem Pievienošanās akta 2. un 54. panta noteikumiem.

Atbilstoši Polijas tiesībām visiem publisko komunikācijas tīklu operatoriem ir pienākums pārrunāt pieeju un valsts pārvaldes iestāde var nolemt par termiņu, kad šī veida pārrunas ir jāpabeidz. Turklāt, ja dalībnieki nepanāk vienošanos, pārvaldes iestāde pēc viena no dalībniekiem lūguma var pieņemt lēmumu, kas aizvieto līgumu un tādā veidā nosaka pienākumus uzņēmumiem, neatkarīgi no vietas tirgū. Komisija iebilst, ka šie Polijas Likuma par telekomunikācijām noteikumi nav saderīgi ar Piekļuves direktīvas 4. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu.

Attiecībā uz pienākumu labā ticībā pārrunāt piekļuves līgumu ietveršanu vispārīgajos likuma noteikumos — tā rezultātā tiek noteikts pienākums veikt pārrunas, neveicot iepriekšēju pārbaudi par faktiskas konkurences neesamību attiecīgajā tirgū, un tas neļauj valsts pārvaldes iestādei pārbaudīt pienākuma piešķirt piekļuvi ietekmi uz ilglaicīgu konkurenci tirgū, kā arī, līdz ar to, izbeigt šo pienākumu, ja konkurence tirgū pastiprinātos.

Attiecībā uz valsts pārvaldes iestādes pilnvarām pieņemt lēmumu, kas aizvieto līgumslēdzēju līgumu, ir svarīgi atzīmēt, ka Piekļuves direktīvas 5. panta 1. punkta pirmo daļu nevar īstenot ar vispārīgu likuma noteikumu, jo tā prasa, lai valsts pārvaldes iestādei būtu tiesības rīkoties tikai konkrētos gadījumos. Valsts pārvaldes iestādēm piešķirtās pilnvaras atbilstoši direktīvas iepriekš minētajiem noteikumiem skaidri ierobežo, pirmkārt, atsauce uz “Direktīvas 2002/21/EK (2) (pamatdirektīva) 8. pantā noteiktajiem mērķiem” un, otrkārt, Piekļuves direktīvas 5. panta 3. punktā noteiktā prasība. Šīs valsts pārvaldes iestādes pilnvaru robežas nodrošina, ka tā rīkosies tikai konkrētās un precīzās situācijās. Turklāt ar normatīvo aktu var noteikt pilnvaras tikai Piekļuves direktīvas 8. panta 3. punktā minētajos gadījumos tiem uzņēmumiem, kam ir būtiska nozīme tirgū. No tā izriet, ka, ja valsts pārvaldes iestāde nolemj iejaukties, tad šīs iejaukšanās juridiskai bāzei jābūt direktīvas noteikumiem, ieskaitot gadījumus, kad valsts pārvaldes iestāde nolemj noteikt pienākumus ar normatīvo aktu.

(1) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), OV L 108, 33.–50. lpp., un īpašais OV izdevums poļu valodā, 13. sadaļa, 20. sējums, 349. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/17

Apelācija, ko 2007. gada 22. maijā ierosinājis Carsten Brinkmann par 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T-322/05, Carsten Brinkmann/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-243/07 P)

(2007/C 199/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carsten Brinkmann (pārstāve — K. van Bebber, Rechtsanwältin)

Citi lietas dalībnieki:

1.	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

2.	Terra Networks S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T-322/05;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2004. gada 29. oktobra lēmumu lietā Nr. 3646/2004;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus ITSB instancēs, kā arī Pirmās instances tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelāciju par iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu pamato ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi normu pārkāpumu. Proti, pareizi izvērtējot, starp pretstatītajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Pirmkārt, šajā gadījumā nav tā, ka attiecīgās ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un pretstatīto preču zīmi aptvertās preces un pakalpojumi ir pilnīgi identiski.

Otrkārt, konkrēto sabiedrības daļu neveidojot Vācijas vidusmēra patērētāji, bet gan drīzāk profesionāļi, proti, banku nozares eksperti, nekustamo īpašumu īpašnieki u.c.

Treškārt, iebildumu iesniedzējas preču zīmes elementa “terra” atšķirtspēja ir ļoti vāja. Šo izšķirošo aspektu Pirmās instances tiesa ir atstājusi bez ievērības, tā neesot aplūkojusi pretstatītās preču zīmes atšķirtspēju. Tas esot būtiski, jo, ja agrākās preču zīmes atšķirtspēja ir ļoti vāja, tad sajaukšanas iespēja būtu jānoliedz gadījumos, kuros parasti tā būtu jāapstiprina. Jo vājāka esot apzīmējuma atšķirtspēja, jo šīs preču zīmes aizsardzības apjoms ir mazāks. Preču zīmju ar vāju atšķirtspēju gadījumā sajaukšanas iespēja tiesiskajā izpratnē nevar tikt pamatota ar faktisku (arī augstu) sajaukšanas iespēju.

Ceturtkārt, attiecībā uz apzīmējumu līdzību nozīmīga ir vizuālā, fonētiskā un konceptuālā līdzība, turklāt attiecīgi ir jāņem vērā kopējais iespaids, tomēr ievērojot arī atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Pretstatītā preču zīme esot grafiska preču zīme, kuru veido vārds “terra” un grafiskais elements, kurš ir aptuveni tikpat liels cik vārdiskais elements “terra”. Jau tādēļ vien, ka apstrīdētajā preču zīmē nav grafiskā elementa, salīdzinot preču zīmju kopējo iespaidu, ir redzamas būtiskas atšķirības. Tomēr, pat pieļaujot, ka pretstatītās preču zīmes vārdiskais elements “terra” ir dominējošais, no preču zīmju tiesību viedokļa tam nav raksturīgās līdzības. Ir jāuzsver, ka mākslīgi izveidotajā vārdā “Terranus” gan ir pilnībā pārņemts sabiedrībai pēc tā nozīmes plaši pazīstamais vārds “Terra”, tomēr apzīmējums “terra” nesaglabā nekādu patstāvīgu atšķirošu novietojumu jaunākajā preču zīmē. Turklāt sabiedrība esot pieradusi, ka vārdi, kuru izcelsme ir noteikta vārda sakne, variāciju rezultātā var iegūt pavisam citu nozīmi un tādēļ saturiski vairs nav saistāmi ar sākotnējo vārdu.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rechtbank van Koophandel te Antwerpen (Beļģija) 2007. gada 1. jūnija rīkojumu — VTB-VAB NV/Total Belgium NV

(Lieta C-261/07)

(2007/C 199/28)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van Koophandel te Antwerpen (Beļģija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: VTB-VAB NV

Atbildētāja: Total Belgium NV

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (1), liedz piemērot tādu valsts tiesību normu kā Beļģijas 1991. gada 14. jūlijaWet betreffende de handelspraktijken en de voorlichting en bescherming van de consument 54. pants, kurā, izņemot tajā ierobežoti uzskaitītus gadījumus, ir aizliegts jebkāds pārdevēja apvienots piedāvājums patērētājam, ieskaitot tādu, kurā precei, kuru patērētājam jānopērk, ir pievienots bezmaksas pakalpojums, kura izmantošana ir saistīta ar preces pirkšanu, neņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, it īpaši ietekmi, kāda konkrētajam piedāvājumam varētu būt uz parastu patērētāju, un to, vai šis piedāvājums konkrētajos apstākļos ir uzskatāms esošu pretrunā profesionālās rūpības pienākumam un godīgām tirdzniecības paražām?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 22. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/19

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-269/07)

(2007/C 199/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Mölls)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

Prasītāja lūdz: konstatēt, ka, pieņemot un atstājot spēkā Einkommensteuergesetz [Likums par ienākuma nodokli] 79.-99. punktu normas par otro pensiju līmeni tiktāl, ciktāl šīs normas:

a)	pārrobežu darba ņēmējiem (un viņa laulātajiem) liedz tiesības uz papildpensiju, ciktāl tiem ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā,

b)	nepieļauj, ka uzkrātais kapitāls tiek izmantots paša dzīvošanai paredzētajam dzīvoklim paša mājā, ja šis dzīvoklis neatrodas Vācijā,

c)	beidzoties pienākumam maksāt nodokli pilnā apmērā, paredz finansiālā atbalsta atmaksāšanu,

Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants, Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas Nr. 1612/68 (1) 7. pants, EKL 18. pants un EKL 12. pants,

—	piespriest Vācijas Federatīvai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2001. gadā Vācija ieviesa papildpensiju, kuras mērķis bija veicināt otrā pensiju līmeņa izveidi, lai kompensētu valsts pensijas līmeņa samazinājumu. Tomēr šo papildpensiju piešķir tikai tad, ja attiecīgajai personai ir pienākums Vācijā maksāt nodokli pilnā apmērā, kas katrā ziņā liedza saņemt papildpensiju pārrobežu darba ņēmējiem, kuri saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu tiek aplikti ar nodokļiem viņu mītnes valstī un tādēļ tie nemaksā nodokļus Vācijā. Bez tam iespēja uzkrāto kapitālu daļēji ieguldīt dzīvokļa īpašuma iegādei pastāv attiecībā tikai uz Vācijā, bet ne uz tuvajās ārzemēs atrodošos īpašumu. Visbeidzot papildpensija jāatmaksā, ja attiecīgā persona zaudē personas, kurai ir pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā, statusu.

Pēc Komisijas domām šīs normas ir pretrunā Kopienas tiesiskajam regulējumam par diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ, par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, respektīvi, par citu dalībvalstu darba ņēmēju vienlīdzību attiecībā uz sociālajām un nodokļu priekšrocībām. Aizliegums citu dalībvalstu darba ņēmējus diskriminēt pilsonības dēļ ietver ne tikai atklātu diskrimināciju pilsonības dēļ, bet arī slēptu diskriminācijas formu, kam faktiski būtu tāds pats rezultāts, izmantojot citas atšķirības pazīmes. No Tiesas judikatūras vēl izriet, ka arī pārrobežu darba ņēmējiem saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktu ir tiesības uz sociālajām priekšrocībām.

Tā kā papildpensija atbilst “sociālās priekšrocības” definīcijai, tad to jāpiešķir arī tad, kad pārrobežu darba ņēmējam un/vai viņa laulātajam(-ai) Vācijā vispār nav pienākums maksāt nodokļus. Priekšrocība ir saistīta ar attiecīgās personas kā darba ņēmēja objektīvo statusu. Valsts pensija, kuras līmenis tiek samazināts un kuras palielināšanu tādēļ vajadzētu veicināt papildpensijai, pirmkārt skar personas, kurām ir noslēgts darba līgums, lai gan, starp citu, tas var skart tāpat citas personu grupas. Bez tam sociālo priekšrocību jēdziens ietver vēl arī tādas priekšrocības, kuras tiek piešķirtas saņēmējam tikai tādēļ, ka viņa dzīvesvieta ir attiecīgajā valstī. Tādēļ ir pierādīts, ka pārrobežu darba ņēmēji pamatā ir tādā pašā situācijā kā vietējie darbinieki: abas kategorijas skar Vācijas pensiju sistēmas, ar kuru tie ir saistīti un kurā tie veic iemaksas, pensiju līmeņa samazināšanās. Izlīdzināšanas nolūkā abas kategorijas ir ieinteresētas savas aktīvās dzīves posmā izveidot papildus pensiju. Vācijas normatīvais regulējums, saskaņā ar kuru pārrobežu darba ņēmējs, kura ienākumus saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu apliek ar nodokli mītnes valstī, nevar prasīt priekšrocību, tādējādi ietver slēpto diskrimināciju un tādēļ tiek pārkāpts EKL 39. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts. Visbeidzot papildpensijas iedalījumam “nodokļu” un “sociālajā” priekšrocībā nav nozīmes, jo pret pārrobežu darba ņēmēju jābūt vienlīdzīgai attieksmei arī “nodokļu” priekšrocību gadījumā.

Arī attiecībā uz aizliegumu izmantot uzkrāto kapitālu paša dzīvošanai paredzētajam dzīvoklim paša mājā, ja tas neatrodas Vācijā, uzskatāms, ka šeit ir runa par sociālo priekšrocību. Pat ja tā nebūtu nodokļu priekšrocība, tomēr tiktu pārkāpta darba ņēmēju brīva pārvietošanās. Proti, šis priekšnoteikums ierobežo iespēju izmantot sociālo priekšrocību: tas neļauj, kā šādos gadījumos parasti varētu cerēt darba ņēmējs, pārrobežu darba ņēmējiem izmantot uzkrāto kapitālu dzīvokļa iegādei, ja tas atrodas tuvajās ārzemēs. Salīdzinājumā ar vietējiem darba ņēmējiem, parasts pārrobežu darba ņēmējs ir mazāk elastīgs priekšrocību izmantošanā, kad individuālās dalības līgums sasniedzis noteikto izmaksas plānu. Šīs papildpensijas kā sociālās priekšrocības nozīme ar to tiek mazināta. Tādēļ šī pārrobežu darba ņēmēja aizskaršana veido arī slēptu diskrimināciju pilsonības dēļ, kas ir EKL 39. panta 2. punkta un Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkta pārkāpums.

Vācijas normatīvajā regulējumā paredzētais atmaksāšanas pienākums, kad personai beidzas pienākums maksāt nodokli pilnā apmērā, pirmkārt skar ārvalstniekus. Ārvalstnieku skaits, kuri, sasniedzot pensionēšanās vecumu, atgriežas savā dzimtenē, ir daudzreiz lielāks nekā vāciešu skaits, kuri kā pensionāri pārceļas uz ārvalstīm. Bez tam attiecīgo personu pienākums atmaksāt nodokli neatturēs tās no pārcelšanās uz citu dalībvalsti. Turklāt šeit aplūkojamais normatīvais regulējums no paša sākuma var mazināt maksājumu apmēru migrējošiem darba ņemējiem salīdzinājumā ar vietējiem darba ņēmējiem un tādēļ radīt slēptu diskrimināciju jau priekšrocību piešķiršanas līmenī. Tas attiecas uz gadījumiem, kad migrējošais darba ņēmējs jau no paša sākuma vēlas izvairīties no atmaksāšanas un tāpēc neiesniedz priekšlikumu papildpensijas piešķiršanai. Arī šeit nav redzams pamatojums. Nodokļu koherenci nodrošina jau konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu normas. Atmaksāšanas pienākums, beidzoties pienākumam maksāt nodokli pilnā apmērā, tāpat arī veido slēptu diskrimināciju pilsonības dēļ, un tādēļ tiek pārkāpti EKL 39. pants, Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts, kā arī EKL 12. un 18. pants.

(1) OV L 257, 2. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/20

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-270/07)

(2007/C 199/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un A. Szmytkowska)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi un/vai turpina nepildīt pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 85/73 (1) 1. pants un 5. panta 3. un 4. punkts un kopš 2007. gada 1. janvāra — pienākumus, ko tai uzliek Regulas Nr. 882/2004 (2) 27. panta 2., 4. un 10. punkts, jo Likuma par tiesiskā regulējuma piemērošanu jautājumā par Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes svaigas gaļas un mājputnu gaļas higiēnu 4. pants neatbilst šiem Kopienu noteikumiem;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 85/73/EEK 1. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina nodevu iekasēšana par izmaksām, kas rodas sakarā ar gaļas veterinārsanitārām pārbaudēm un kontroli dažādu direktīvu nozīmē. Šo Kopienu nodevu, kuras aizstāj jebkādu citu veterinārsanitāro nodokli vai nodevu, ko iekasē dalībvalsts reģionālās vai pilsētu iestādes, par pārbaužu un kontroļu veikšanu aprēķināšanas un iekasēšanas noteikumi ir precizēti Direktīvas pielikumos. Minētās direktīvas 5. panta 1. punkts paredz, ka Kopienu nodevas nosaka tādā veidā, lai segtu izmaksas, kādas ir radušās kompetentai iestādei, veicot pārbaudes un kontroles. Saskaņā ar šī noteikuma 3. punktu dalībvalstis var iekasēt summu, kas ir lielāka par Kopienu nodevām, ar nosacījumu, ka katras dalībvalsts kopējā iekasētā nodeva nevar būt lielāka par faktiskajām pārbaudes izmaksām. Tiesa spriedumā apvienotajās lietās C-284/00 un C-288/00 Stratmann u.c. ir nospriedusi, ka no Direktīvas 85/73 un Direktīvas 64/433 redakcijas un mērķa izriet, ka bakteoroloģisko pārbaužu izmaksas sedz Kopienu nodeva. Direktīvas 85/73 aizstāšana ar Direktīvu Nr. 882/2004, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, nav mainījusi juridisko situāciju šajā lietā.

Komisija uzskata, ka ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes piemērošanas likuma noteikumiem, kas paredz noteikt nodevu par bakteoroloģiskām pārbaudēm papildus fiksētām nodevām par gaļas pārbaudi, ir pārkāpti šie Kopienu noteikumi un nav ņemta vērā interpretācija, ko Tiesa ir sniegusi par šiem noteikumiem spriedumā lietā Stratmann.

Pirmkārt, ir jāatzīst, ka bakteoroloģiskās pārbaudes ietilpst higiēnas pārbaužu un kontroļu jomā Regulas Nr. 854/2004 nozīmē un to izmaksas ir jāsedz no Kopienu nodevas. Lai gan dalībvalstis tiešām var noteikt lielāku nodevu par Direktīvā 85/73/EEK paredzēto tiktāl, ciktāl kopējā nodeva nepārsniedz faktiskās kontroles izmaksas, jebkādam dalībvalsts noteiktajam nodevas palielinājumam ir jāattiecas uz pašu fiksēto maksājumu. Īpašai nodevai kas pārsniedz Kopienu nodevu ir jāsedz visas faktiski radušās izmaksas. Valsts tiesību normā, kurā paredzēts papildus fiksētām nodevām iekasēt bakteoroloģisko pārbaužu izmaksas, nevar atsaukties uz lielākām izmaksām. Faktiski tas būtu tieši Kopienu nodevas fiksētā maksājuma summas palielinājums, kurā ir iekļautas visas faktiskās izmaksas.

Tāpat tāds noteikums, kāds ir paredzēts Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes piemērošanas likumā ir pretrunā atbilstīgo Kopienu tiesību noteikumu lietderīgai iedarbībai. Faktiski šo saskaņoto noteikumu mērķis jautājumā par svaigas gaļas veterinārsanitāro pārbaužu un kontroles finansējumu ir novērst konkurences traucējumus, ko rada atšķirības, kādas šajā jautājumā pastāv starp dalībvalstīm. Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka šo mērķi var arī nesasniegt, ja uz noteiktiem Kopienu tiesībās paredzētiem veterinārsanitāro pārbaužu un kontroles pasākumiem var neattiekties šādi saskaņotā Kopienu finansējuma sistēma un ja uz tiem attiecas īpašas valsts nodevas.

(1) OV L 32, 14. lpp.

(2) OV L 165, 1. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/21

Prasība, kas celta 2007. gada 8. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-275/07)

(2007/C 199/32)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Wilms un M. Velardo, pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

Tiesai atzīt, ka:

—

atsakoties Komisijai samaksāt nokavējuma procentus EUR 847,06 apmērā par novēlotu muitas nodokļu uzskaiti un atsakoties valsts tiesību noteikumus pielāgot Kopienu tiesiskajam regulējumam attiecībā uz tādu muitas darbību uzskaiti, kurām ir vispārējs nodrošinājums un kuras nav apstrīdētas, un kuras rodas Kopienas tranzīta rezultātā, kā arī

—

atsakoties Komisijai samaksāt nokavējuma procentus EUR 3 322 apmērā par termiņiem, kurus Kopienu tiesiskais regulējums nosaka attiecībā uz muitas nodokļu, kas rodas saistībā ar Kopienu tranzītdarbībām TIR konvencijas nozīmē, uzskaiti “A” grāmatvedībā,

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1989. gada 29. maija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 (1), ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, un it īpaši tās 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ko sākot no 2000. gada 31. maija aizvieto ar Padomes 2000. gada 22. maija Regulu (EK, Euroatom) Nr. 1150/2000 (2), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, un it īpaši tās 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apstrīd divus Itālijas Republikas lēmumus. Pirmo attiecībā uz atteikšanos Komisijai samaksāt nokavējuma procentus EUR 847,06 apmērā par novēlotu muitas nodokļu uzskaiti, kā arī attiecībā uz atteikšanos valsts tiesību noteikumus pielāgot Kopienu tiesiskajam regulējumam attiecībā uz tādu muitas darbību uzskaiti grāmatvedībā, kurām ir vispārējs nodrošinājums un kuras nav apstrīdētas, un kuras rodas Kopienas tranzīta rezultātā. Otro attiecībā uz atteikšanos Komisijai samaksāt nokavējuma procentus EUR 3 322 apmērā par termiņiem, kurus Kopienu tiesiskais regulējums nosaka attiecībā uz muitas nodokļu, kas rodas saistībā ar Kopienu tranzītdarbībām TIR konvencijas nozīmē, uzskaiti “A” grāmatvedībā.

Prasītāja savas prasības atbalstam norāda, ka Itālijas Republika papildus tam, ka ir pārkāpusi Regulas Nr. 1552/89 8. un 11. pantu, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ko sākot no 2000. gada 31. maija aizvieto ar Regulu Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, un it īpaši tās 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(1) OV L 155, 1. lpp.

(2) OV L 130, 1. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/22

Prasība, kas celta 2007. gada 12. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-283/07)

(2007/C 199/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Zadra un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, pieņemot un saglabājot spēkā tādas normas kā:

—	2004. gada 15. decembra likuma Nr. 308 1. panta 25.–27. punkts, kā arī 29. punkta a) apakšpunkts un

—	2004. gada 15. decembra likuma Nr. 308 1. panta 29. punkta b) apakšpunkts, kā arī 2006. gada 3. aprīļa likumdošanas dekrēta Nr. 152 183. panta 1. punkta s) apakšpunkts un 229. pants,

saskaņā ar kuriem attiecīgi daži metāllūžņi, ko ir paredzēts izmantot melnajā metalurģijā un metalurģijā, un degviela, kas iegūta no augstvērtīgiem atkritumiem (CDR-Q), a priori ir izslēgti no to Itālijas tiesību aktu par atkritumiem piemērošanas jomas, ar kuriem tiek transponēta Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK (1) par atkritumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK (2), Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ņemot vērā Tiesas judikatūru, Komisija apgalvo, ka likuma Nr. 308 1. panta 25.–27. punkts, kā arī 29. punkts tāpat kā likumdošanas dekrēta Nr. 512 813. panta 1. punkta s) apakšpunkts un 229. pants, kuros no atkritumu jēdziena sistemātiski un a priori ir izslēgti atsevišķi metāllūžņi, ko paredzēts izmantot melnajā metalurģijā, kā arī degviela, kura iegūta no augstvērtīgiem atkritumiem (CDR-Q: combustibile da rifiuti di elevata qualità), nepamatoti ierobežo Direktīvā 75/442 paredzēto atkritumu definīciju un tādējādi šīs direktīvas piemērošanas jomu, nenovēršami apdraudot tās lietderīgo iedarbību. Līdz ar to šīs normas ir pretrunā ar pašu direktīvu, no kuras valsts tiesību normā nevar paredzēt atkāpes un kas nekādā veidā neparedz no tās piemērošanas jomas izslēgt minētos priekšmetus un minētās vielas.

Metāllūžņu atkritumi, ko paredzēts izmantot melnajā metalurģijā, un degviela, kura iegūta no augstvērtīgiem atkritumiem (CDR-Q), no atkritumu jēdziena ir izslēgti, Itālijas likumdevējam izdarot juris un de jure pieņēmumu, ka šie attiecīgajā normā definētie priekšmeti un vielas ir jākvalificē kā izejmateriāli. Šāda norma nenovēršami ierobežo direktīvā paredzēto dinamisko un funkcionālo definīciju. Tā izslēdz, ka “atkritumu” pastāvēšanu Direktīvas 75/442 nozīmē var “konstatēt, ņemot vērā visus apstākļus”, kam katrā atsevišķā gadījumā ir jānorāda uz to, vai runa ir par atkritumiem minētās direktīvas nozīmē.

Šo atkritumu sistemātiska izslēgšana no Direktīvas piemērošanas jomas ne tikai apdraud Direktīvas lietderīgo iedarbību un, konkrētāk, atkritumu apsaimniekošanas kontroles sistēmu, kas ar šo direktīvu izveidota, lai aizsargātu vidi, bet arī izslēdz šos atkritumus no visu to vides tiesību aktu piemērošanas jomas, kuru piemērošanas joma bija precīzi noteikta, atsaucoties uz Direktīvā paredzēto atkritumu jēdzienu. Iespējamā šādas izslēgšanas nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir daudz nelabvēlīgāka par to, ko rada Direktīvas nepiemērošana.

(1) OV L 194, 47. lpp.

(2) OV L 78, 32. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 14. jūnija rīkojumu — The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs/Tsle of Wight Council, mid Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

(Lieta C-288/07)

(2007/C 199/35)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāji: Tsle of Wight Council, mid Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “konkurences traucējumi” ir jānosaka, ņemot vērā katra attiecīgā publisko tiesību subjekta konkrētu situāciju, tādējādi, ka šīs lietas kontekstā ir jāņem vēra teritorija vai teritorijas, kur attiecīgais publisko tiesību subjekts sniedz off-street autostāvvietu pakalpojumus, vai dalībvalstu teritorija kopumā?

2)	Kā saprast terminu “radītu”(“would lead to”)? It īpaši, kāda varbūtības vai ticamības pakāpe ir nepieciešama šī nosacījuma izpildei?

3)	Kā saprast terminu “nozīmīgus”? Jo īpaši, vai “nozīmīgs” nozīmē ietekmi uz konkurenci, kas nav nenozīmīga vai de minimis, “būtiskas” sekas vai “ārkārtējas” sekas?

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rechtbank van koophandel te Antwerpen (Beļģija) 2007. gada 27. jūnija rīkojumu — Galatea BVBA/Sanoma Magazines Belgium NV

(Lieta C-299/07)

(2007/C 199/36)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van koophandel te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Galatea BVBA

Atbildētāja: Sanoma Magazinese Belgium NV

Prejudiciālais jautājums

Vai EKL 49. pants par pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (1), liedz piemērot tādu valsts tiesību normu kā Beļģijas 1991. gada 14. jūlija Likuma par komercpraksi un patērētāju informēšanu un aizsardzību [Wet betreffende de handelspraktijken en de voorlichting en bescherming van de consument] 54. pantu, ar ko, izņemot likumā izsmeļoši uzskaitītos gadījumus, aizliedz pārdevējiem piedāvāt patērētājiem jebkādus saistītos darījumus, kuros preču, pakalpojumu, cita veida priekšrocību un dokumentu, kuri ļauj iegūt minētās preces, pakalpojumus un priekšrocības, iegūšana bez maksas vai par samaksu ir saistīta ar citu, pat identisku, preču vai pakalpojumu iegūšanu, turklāt neņemot vērā konkrētos apstākļus, īpaši konkrētā piedāvājuma iespējamo ietekmi uz vidusmērā patērētāju un jautājumu, vai konkrētajā gadījumā ar piedāvājumu ir pārkāpti profesionālās godprātības un godīgas komercprakses principi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 22. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/23

Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-307/07)

(2007/C 199/37)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un P. Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neatzīstot augstākās izglītības diplomus, kas ļauj strādāt kā aptiekāram, kas specializējies klīnisko analīžu veikšanā, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Direktīvu 89/48/EEK (1);

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka aptiekāra, kas specializējies klīnisko analīžu veikšanā, profesionālā darbība ir reglamentēta profesija, uz ko attiecas Direktīva 89/48. Portugāles Direktīvu transponējošajā likumā šī direktīva attiecas tikai uz tām profesijām, kas ietvertas sarakstā. Tā kā šajā sarakstā nav aptiekāra, kas specializējies klīnisko analīžu veikšanā, profesijas, tad Portugāles valsts pilnā apmērā nav transponējusi Direktīvu 89/48.

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (OV L 19, 16. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/24

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-314/07)

(2007/C 199/38)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un P. Costa de Oliveira)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, Azoru autonomā apgabala atklātā konkursa skolotājiem kandidātu klasifikācijas laikā paredzot prioritāti kandidātiem, uz kuriem attiecas 25. panta 7. punkta a) apakšpunkts Konkursa noteikumos, kas pieņemti ar Reģionālā likumdevēja 2003. gada 9. jūnija Dekrētu Nr. 27/2003/A, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants un 3. panta 1. punkts Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulā (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (1);

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Klasificējot Azoru autonomā apgabala skolu vai izglītības iestāžu personāla kandidātus darbam vismaz uz trīs gadiem rezerves sarakstā, Reģionālā likumdevēja 2003. gada 9. jūnija Dekrētā Nr. 27/2003/A paredzēto prioritātes kritēriju rezultātā veidojas ar nacionālo piederību pamatota diskriminācija, kas neatbilst Kopienu tiesību normām par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, neatkarīgi no tā, ka šie kritēriji attiecas arī uz citās valsts daļās dzīvojošajiem Portugāles pilsoņiem. Diskriminācijas jēdziens ietver ne tikai ar nacionālo piederību saistīto slēpto diskrimināciju, bet arī jebkuru diskrimināciju, ar ko, piemērojot citus nodalīšanas kritērijus, panāk to pašu rezultātu.

Komisija uzskata, ka Portugāles iestāžu argumentu, atbilstoši kuram pastāvoša saikne starp kandidātu un Azoru autonomo apgabalu var norādīt uz šī kandidāta gribu palikt šajā apgabalā, nevarētu uzskatīt par objektīvu informāciju, kas varētu pamatot aizliegumu kandidātiem piedalīties attiecīgajos atklātajos konkursos.

(1) OV L 257, 2. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/26

Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija spriedums — Sanders e.a./Komisija

(Lieta T-45/01) (1)

(Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls - Cita tiesiskā statusa, kas nav pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, piemērošana - Ciesto materiālo zaudējumu atlīdzināšana)

(2007/C 199/47)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Stephern G. Sanders, Oxon (Apvienotā Karaliste) un deviņdesmit četri citi prasītāji, kuru vārdi ir nosaukti sprieduma pielikumā (pārstāvji — sākotnēji P. Rots [P. Roth], QC, I. Hatons [I. Hutton], E. Mitrofanus [E. Mitrophanous] un A. Hovards [A.. Howard], barristers, un pēc tam P. Rots, I. Hatons un B. Lasks [B. Lask], barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Kurals [J. Currall])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: Dž. P. Hikss [J.-P. Hix] un A. Pilete [A. Pilette] un pēc tam Hikss un B. Drīsens [B. Driessen])

Priekšmets

Apmēra atlīdzībai par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā Joint European Torus (JET), noteikšana saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II-3315. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	piespriest Komisijai izmaksāt katram no prasītājiem atlīdzību, kas atbilst katram no viņiem šā sprieduma 3. pielikuma 6. ailē norādītajai summai;

2)	par šo summu tiek rēķināti procenti ar likmi 5,25 %, sākot no 1999. gada 31. decembra līdz faktiskās samaksas brīdim;

3)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar visu tiesvedību Pirmās instances tiesā;

4)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 134, 5.5.2001.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/26

Pirmās instances tiesas spriedums 2007. gada 12. jūlijā — Eagle e.a./Komisija

(Lieta C-144/02) (1)

(Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls - Cita tiesiskā statusa, kas nav pagaidu darbinieka tiesiskais statuss, piemērošana - Ciesto materiālo zaudējumu atlīdzināšana)

(2007/C 199/48)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Richard J. Eagle, Oxon (Apvienotā Karaliste) un divpadsmit citi prasītāji, kuru vārdi ir nosaukti sprieduma pielikumā (pārstāvis — D. Bīrds [D. Beard], barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Kurals [J. Currall])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — Dž. P. Hikss [J.-P. Hix] un B. Drīsens [B. Driessen])

Priekšmets

Apmēra atlīdzībai par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā Joint European Torus (JET), noteikšana saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-144/02 Eagle u.c./Komisija (Krājums, II-3381. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	piespriest Komisijai izmaksāt katram no prasītājiem atlīdzību, kas atbilst katram no viņiem šā sprieduma 3. pielikuma 6. ailē norādītajai summai;

2)	par šo summu tiek rēķināti procenti ar likmi 5,25 %, sākot no 1999. gada 31. decembra līdz faktiskās samaksas brīdim;

3)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar visu tiesvedību Pirmās instances tiesā;

4)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 169, 13.7.2002.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/27

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Sison/Padome

(Lieta T-47/03) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Līdzekļu iesaldēšana - Kopienas kompetence - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesības uz aizstāvību - Pamatojums - Tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2007/C 199/49)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jose Maria Sison, Utrehta (Nīderlande) (pārstāvji — J. Fermon, A. Comte, H. Schultz, D. Gurses un T. Olsson, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Vitsentzatos un M. Bishop)

Personas, kas iestājušās lietā prasītāja atbalstam: Negotiating Panel of the National Democratic Front of the Philippines (Utrehta), Luis G. Jaladoni (Utrehta), Fidel V. Agcaoili (Utrehta), Maria Consuelo K. Ledesma (Utrehta) (pārstāvis — B. Tomlow, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāve — H. Sevenster) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākumā R. Caudwell, pēc tam C. Gibbs, kuriem palīdz S. Moore, barrister)

Priekšmets

Pirmkārt, daļēji atcelt Padomes 2002. gada 12. decembra Lēmumu 2002/974/EK ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/848/EK (OV L 337, 85. lpp.), un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 29. maija Lēmums 2006/379/EK, ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/930/EK, atceļ tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

2)	prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

Padome papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus, to skaitā izdevumus, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību, kā arī Negotiating Panel of the National Democratic Front of the Philippines, Luis G. Jalanddoni un Fidel V. Agcaoili, un Maria Consuelo K. Ledesma tiesāšanās izdevumus;

4)	Nīderlandes Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 101, 26.4.2003.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/27

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Fédération des industries condimentaires de France u.c./Komisija

(Lieta T-90/03) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopienu aizlieguma ievest gaļu, kas satur hormonālas iedarbības vielas, nesaderība ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem - Amerikas Savienoto Valstu pretpasākumi papildu nodevas formā, ko tās ar PTO atļauju piemēro importam no Kopienas - Pārbaudes procedūras attiecībā uz šķēršļiem tirdzniecībai izbeigšana no Komisijas puses - Kopienu eksportētāju grupu, kurus ir skārusi papildu nodeva, prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2007/C 199/50)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Fédération des industries condimentaires de France (FIFC), Parīze (Francija), Confédération générale des producteurs de lait de brebis et des industriels de Roquefort, Mijo (Francija), Comité économique agricole régional fruits et légumes de Bretagne (Cerfael), Parīze (Francija) un Comité interprofessionnel des palmipèdes à foie gras (CIFOG), Parīze (Francija) (pārstāvji — sākumā M. Jacquot un O. Prost, pēc tam O. Prost, K. Lentz, E. Berthelot un M. Bauduin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Kuijper, C. Brown un G. Boudot)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākumā E. Braquehais Conesa, pēc tam J. Rodriguez Cárcamo)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas, iespējams, nodarīti sakarā ar nelikumīgām darbībām, ko Komisija veica attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu pieņemtajiem komerciālajiem pretpasākumiem tā sauktajā lietā “liellopi, kas baroti ar hormoniem”.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāji sedz savus un Komisijas tiesāšanās izdevumus solidāri;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 112, 10.5.2003.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/28

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Mülhens/ITSB Conceria Toska (“TOSKA”)

(Lieta T-263/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TOSKA’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “TOSCA’ - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

(2007/C 199/52)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mülhens GmbH & Co. KG, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — T. Šulte-Bekhauzens [T. Schulte-Beckhausen], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Kapostanjo [M. Capostagno] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Conceria Toska Srl, Corsico (Itālija) (pārstāvis — Dž. Čimolino [G. Cimolino], advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2003. gada 13. maija lēmumu (lieta R 369/2002-2), saistībā ar iebildumu procesu starp Mülhens GmbH & Co. KG un Conceria Toska Srl.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Mühlens GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 289, 29.11.2003.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/29

Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija spriedums — CB/Komisija

(Lieta T-266/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Bankas kartes - Lēmums par pārbaudes veikšanu - Regulas Nr. 17 14. panta 3. punkts - Pamatojums - Samērīgums)

(2007/C 199/53)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Groupement des cartes bancaires (CB), Parīze (Francija) (pārstāvji — A. Georges un J. Ruiz Calzado, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā T. Christoforou un O. Beynet, pēc tam — T. Christoforou un F. Arbault)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 7. maija Lēmumu K (2003) 1524/9 lietā COMP/D1/38.606, kurā Groupement des cartes bancaires un tās meitas sabiedrībām ir noteikts ļaut tajās veikt pārbaudi atbilstoši 14. panta 3. punktam Padomes 1962. gada 6. februāra Regulā Nr. 17: Pirmā regula par Līguma [81]. un [82]. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) ar grozījumiem, un, otrkārt, lūgums no lietas materiāliem izņemt visus dokumentus un citus pierādījumus, kas Komisijai darīti zināmi pārbaudes veikšanas laikā un atdot tos prasītājai.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 251, 18.10.2003.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/29

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Al-Aqsa/Padome

(Lieta T-327/03) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pamatojums)

(2007/C 199/54)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stichting Al-Aqsa, Heerlen (Nīderlande) (pārstāvji — V. Koppe un L. Janssen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un S. Marquardt)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt, pirmkārt, Padomes 2003. gada 27. jūnija Lēmumu 2003/480/EK ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/974/EK (OV L 160, 81. lpp.) un, otrkārt, Padomes 2003. gada 12. septembra Lēmumu 2003/646/EK ar kuru īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2003/480 (OV L 229, 22. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 29. maija Lēmumu 2006/379/EK, ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/974/EK, atceļ tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Stichting Al-Aqsa;

2)	nav jālemj par prasību, kurā saskaņā ar EKL 241. pantu tiek lūgts atzīt par prettiesisku Padomes 2001. gada 27. decembra Regulu Nr. 2580/2001;

3)	Padome, papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina arī Stichting Al-Aqsa tiesāšanās izdevumus;

4)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 289, 29.11.2003.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/29

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Schneider Electric/Komisija

(Lieta T-351/03) (1)

(Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Kaitējums, ko uzņēmums ir cietis pietiekami būtiska Kopienu tiesību pārkāpuma rezultātā, kas ir pieļauts koncentrācijas saderīguma ar kopējo tirgu pārbaudes procedūras ietvaros)

(2007/C 199/55)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schneider Electric SA, Rueil-Malmaison (Francija) (pārstāvji — A. Winckler un M. Pittie, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji P. Oliver, É. Gippini Fournier un C. Ingen-Housz, pēc tam P. Oliver, O. Beynet un R. Lyal, un vēl pēc tam P. Oliver, R. Lyal un F. Arbault, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Francijas Republika (pārstāvis — G. de Bergues, pārstāvis)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — W.-D. Plessing un M. Lumma, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, ko, iespējams, cietusi prasītāja nelikumību dēļ, kas ir pieļautas koncentrācijas starp Schneider Electric SA un Legrand SA saderīguma ar kopējo tirgu pārbaudes procedūras ietvaros

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Kopiena atlīdzina, pirmkārt, Schneider Electric SA izdevumus, lai piedalītos vēlreizējā koncentrācijas pārbaudes procedūrā, kas uzsākta pēc Pirmās instances tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu lietā T-310/01 un lietā T-77/02 Schneider Electric/Komisija pasludināšanas, un, otrkārt, divas trešdaļas no zaudējumiem, ko cietusi Schneider Electric SA sakarā ar to, ka samazinājās Legrand SA cesijas cena, kuru Schneider Electric bija jānosaka cesionāram apmaiņā pret Legrand faktiskās pārdošanas atlikšanu līdz 2002. gada 10. decembrim;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	puses trīs mēnešu laikā, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas, paziņos Pirmās instances tiesai naudas summu par pirmo zaudējumu prasījumu, par kuru panākta kopīga vienošanās saskaņā ar šī sprieduma 320. punktā minēto kārtību.

4)	Ja šāda vienošanās netiek panākta, puses šajā pašā termiņā Pirmās instances tiesai iesniegs savas prasījumu summas.

5)	Noteikt ekspertīzi, lai izvērtētu Schneider Electric iepriekš 1. punktā minēto otro zaudējumu prasījumu.

6)	Uzaicināt Schneider Electric un Komisiju piedāvāt ekspertu vai ieteikt Pirmās instances tiesai ekspertu sarakstu, lai Pirmās instances tiesa izvēlētos vienu no tiem.

7)	Uzdot Pirmās instances tiesas Kancelejai nosūtīt ekspertam ekspertīzes veikšanai prasības pieteikuma 8. un 29. pielikuma apliecinātas kopijas.

8)	Noteikt, ka ekspertam savs ziņojums būs jāsniedz termiņā, kas tiks noteikts vēlāk.

9)	Noteikt, ka ziņojumu lietas dalībniekiem izsniegs Pirmās instances tiesas Kanceleja.

10)	Noteikt, ka zaudējums tiks pārrēķināts un tam tiks pieskaitīti nokavējuma procenti saskaņā ar šī sprieduma 345. un 346. punktā noteiktajiem kritērijiem.

11)	Lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

(1) OV C 7, 10.1.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/30

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Mülhens/ITSB — Cara (“TOSKA LEATHER”)

(Lieta T-28/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TOSKA LEATHER’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “TOSCA’ - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

(2007/C 199/56)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mülhens GmbH & Co. KG, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — T. Šulte-Bekhauzens [T. Schulte-Beckhausen], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Kapostanjo [M. Capostagno], pēc tam — O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Mirko Kara [Mirco Cara], Vidževāno [Vigevano] (Itālija) (pārstāvis — Dž. Čimolino [G. Cimolino], advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 20. novembra lēmumu (lieta R 10/2003-1), saistībā ar iebildumu procesu starp Mülhens GmbH & Co. KG un Mirko Karu

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Mühlens GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.4.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/31

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Mülhens/ITSB Minoronzoni (“TOSCA BLU”)

(Lieta T-150/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TOSCA BLU’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “TOSCA’ - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

(2007/C 199/57)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mülhens GmbH & Co. KG, Ķelne (Vācija) (pārstāvis — T. Šulte-Bekhauzens [T. Schulte-Beckhausen], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — M. Kapostanjo [M. Capostagno], pēc tam — O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Minoronzoni Srl, Ponte San Pietro (Itālija) (pārstāvji -Dž. Floridija [G. Floridia], F. Poletīni [F. Polettini] un R. Floridija [R. Floridia], advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 18. februāra lēmumu (lieta R 949/2001-1), saistībā ar iebildumu procesu starp Mülhens GmbH & Co. KG un Minoronzoni Srl.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Mühlens GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 25.9.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/31

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Asklepios Kliniken/Komisija

(Lieta T-167/04) (1)

(Valsts atbalsts - Publiskās slimnīcas - Darbības zaudējumu kompensēšana un garantiju piešķiršana - Sūdzība - Komisijas nostājas neformulēšana - Prasība sakarā ar bezdarbību - Tiesības celt prasību - Pieņemamība - Saprātīgs termiņš - Regula (EK) Nr. 659/1999)

(2007/C 199/58)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Asklepios Kliniken GmbH, Königstein-Falkenstein (Vācija) (pārstāvis — K. Fūsers [K. Füßer], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kreišics [V. Kreuschitz] un M. Nījārs [M. Niejahr], pārstāvji)

Persons, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — sākotnēji K. D. Kvasovskis [C.-D. Quassowski] un A. Tīmane [A. Tiemann], pēc tam V. D. Plesings [W.-D. Plessing] un K. Šulce-Bāra [C. Schulze-Bahr], pārstāvji) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji M. Bezels [M. Bethell], pēc tam K. Gibsa [C. Gibbs] un Ī. O'Nīla [E. O'Neill], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar EKL 232. pantu atzīt, ka, nepieņemot lēmumu atbilstoši 4. panta 2., 3. vai 4. punktam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88]. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), par prasītājas iesniegto sūdzību par varbūtēji nelikumīga atbalsta piešķiršanu publiskajam sektoram piederošajām slimnīcām Vācijā, Komisija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 88. pants, kā arī Regulas Nr. 659/1999 10. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Asklepios Klinken GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 201, 7.8.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/32

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Flex Equipos de Descanso/ITSB — Leggett & Platt (“LURA-FLEX”)

(Lieta T-192/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “LURA-FLEX’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes, kas iekļauj vārdisku elementu “flex’ - Dokumentu, kas iesniegti, lai pamatotu agrāko preču zīmju reputāciju, tulkojumu novēlota iesniegšana Iebildumu nodaļā - Apelāciju nodaļas pienākums novērtēt vajadzību izskatīt pārtulkotus dokumentus)

(2007/C 199/59)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Flex Equipos de Descanso, S.A., Madride (Spānija) (pārstāvji — sākotnēji R. Okuets [R. Ocquet], pēc tam I. Valdelomars Serano [I. Valdelomar Serrano], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Laitinena [S. Laitinen] un G. Šneiders [G. Schneider])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Leggett & Platt, Inc., Kartāga [Carthage], Misūri (Amerikas Savienotās Valstis), (pārstāvji — G. Kronins [G. Cronin] un S. Kāstlejs [S. Castley], solicitors, un G. Holingvorts [G. Hollingworth], barrister)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 18. marta lēmumu (lieta R 333/2003-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Flex Equipos de Descanso, S.A. un Leggett & Platt, Inc.

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 18. marta lēmumu (lieta R 333/2003-1);

2)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus;

3)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 217, 28.8.2004.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/32

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Zviedrija/Komisija

(Lieta T-229/04) (1)

(Direktīva 91/414/EEK - Augu aizsardzības līdzekļi - Aktīvā viela parakvāts - Tirdzniecības atļauja - Atļaujas izsniegšanas procedūra - Cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība)

(2007/C 199/60)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvis — A. Kruse [A. Kruse])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Strēma van Līra [L. Ström van Lier] un B. Dohertijs [B. Doherty])

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot prasītāju: Dānijas Karaliste (pārstāvji — J. Molde [J. Molde], A. Jakobsens [A. Jacobsen] un J. Bērings Līsbergs [J. Bering Liisberg]), Austrijas Republika (pārstāvis — E. Rīdls [E. Riedl]) un Somijas Republika (pārstāves — T. Pinne [T. Pynnä] un E. Biglina [E. Bygglin])

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 1. decembra Direktīvu 2003/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, kurā iekļauj aktīvo vielu parakvātu (OV L 321, 32. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2003. gada 1. decembra Direktīvu 2003/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, kurā iekļauj aktīvo vielu parakvātu;

2)	Komisija atlīdzina Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus, kā arī sedz pati savus tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste, Austrijas Republika un Somijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 106, 30.4.2004. (agrāk lieta C-102/04).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/33

Pirmās instances tiesas 2007. gada 3. jūlija spriedums — Au Lys de France/Komisija

(Lieta T-458/04) (1)

(Konkurence - Dominējošais stāvoklis - Vietu nodrošināšanas tirgus mazumtirdzniecībai Roissy-Charles-de-Gaulle lidostā, kas pieder tās apsaimniekotājam Aéroports de Paris - Sūdzības noraidīšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Kopienas interešu neesamība)

(2007/C 199/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Au Lys de France SA, Raincy (Francija) (pārstāvis — G. Lesourd, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji P. Oliver un O. Beynet, pēc tam P. Oliver, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Aéroports de Paris, Parīze (Francija) (pārstāvji — H. Calvet un O. Billard, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 17. septembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas iesniegtā sūdzība pret valsts uzņēmumu Aéroports de Paris par EKL 82. panta pārkāpumu (lieta COMP/D3/38.666 Au Lys de France/Aéroports de Paris)

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt;

2)	Au Lys de France atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 19.2.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/33

Pirmās instances tiesas 2007. gada 4. jūlija spriedums — Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija

(Lieta T-475/04) (1)

(Valsts atbalsts - Mobilā telefonija - Izmaiņas Orange France un SFR maksā par UMTS licencēm - Lēmums, kurā konstatēta valsts atbalsta neesamība)

(2007/C 199/62)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Bouygues SA, Parīze (Francija) un Bouygues Télécom SA, Buloņa-Bilankūra [Boulogne-Billancourt] (Francija) (pārstāvji — L. Vožels [L. Vogel], Ž. Vožels [J. Vogel], B. Eimorijs [B. Amory], A. Verheidens [A. Verheyden], F. Suro [F. Sureau] un D. Teofīls [D. Théophile], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Buendia Sjerra [J. L. Buendia Sierra] un K. Žiolito [C. Giolito], pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un S. Ramē [S. Ramet], pārstāvji); Société française du radiotéléphone — SFR, Parīze (Francija) (pārstāvji — K. Vajda [C. Vajda], QC, un A. Vensāns [A. Vincent], advokāts); Orange France SA, Montrūža [Montrouge] (Francija) (pārstāvji — A. Žosē Grenvijs [A. Gosset-Grainville] un S. Otbūrs [S. Hautbourg], advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2004. gada 20. jūlija lēmumu (Valsts atbalsts NN 42/2004 — Francija) par izmaiņām Orange un SFR maksā par UMTS (Universālā mobilo teleskaru sistēma) licencēm.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bouygues SA un Bouygues Télécom SA solidāri sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Komisijas, kā arī Orange France SA un Société française du radiotéléphone — SFR tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 69, 19.3.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/34

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Centeno Medivill u.c./Komisija

(Lieta T-58/05) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē, ieceļot amatā - Jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants)

(2007/C 199/64)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Isabel Clara Centeno Mediavilla, Seviļa (Spānija); Delphine Fumey, Evera [Evere] (Beļģija); Eva Gerhards, Brisele (Beļģija); Iona M. S. Hamilton, Brisele; Raymond Hill, Brisele; Jean Huby, Brisele; Patrick Klein, Brisele; Domenico Lombardi, Brisele; Thomas Millar, Londona, (Apvienotā Karaliste); Miltiadis Moraitis, Voluva-Senlambēra [Woluwe-Saint-Lambert], (Beļģija); Ansa Norman Palmer, Brisele; Nicola Robinson, Brisele; François-Xavier Rouxel, Brisele; Marta Silva Mendes, Brisele; Peter van den Hul, Tervurena [Tervuren], (Beļģija); Fritz Von Nordheim Nielsen, Eilārta [Hoeilaart], (Beļģija) un Michaël Zouridakis, Brisele (pārstāvji — sākotnēji Dž. Vandersandens [G. Vandersanden], L. Levī [L. Levi] un A. Finhelšteina [A. Finchelstein], vēlāk Dž. Vandersandens un L. Levī, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Kurals [J. Currall] un H. Krēmers [H. Kraemer])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji M. Arpio Santakruza [M. Arpio Santacruz], M. Sima [M. Sims] un I. Šulce [I. Sulce], vēlāk M. Arpio Santakruza un I. Šulce)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumus, ar kuriem prasītāji iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatā — daļā, kurā viņu klasificēšana pakāpē ir noteikta, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta Noteikumu, kas grozīti ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 1. lpp.), XIII pielikuma 12. panta 3. punkta pārejas noteikumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem;

3)	prasītāji sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 93, 16.4.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/35

Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija spriedums — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-250/05) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra - Pakalpojumu sniegšana saistībā ar elektronisku publikāciju, it sevišķi Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikuma, apkopošanu, izveidošanu un izplatīšanu - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamība)

(2007/C 199/66)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvis — N. Korogiannakis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Wilderspin un M. Šimerdová, pārstāvji)

Priekšmets

Lūgums atcelt Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja 2005. gada 15. aprīļa lēmumu nepieņemt prasītājas piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, kas izsludināta 2004. gada 19. novembrī (OV 2004, S 226), par pakalpojumu sniegšanu saistībā ar elektronisku publikāciju, it sevišķi Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikuma, apkopošanu, izveidošanu un izplatīšanu un piešķirt līgumu apstiprinātajam pretendentam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 217, 3.9.2005.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/36

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — El Corte Inglés/ITSB — Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”)

(Lieta T-443/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “PiraÑAM diseño original Juan Bolaños’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “PIRANHA’ - Relatīvie atteikuma pamatojumi - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2007/C 199/69)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija) (pārstāvis — H. Rivass Zurdo [J. Rivas Zurdo], avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāve — H. Garsija Muriljo [J. García Murillo])

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Juan Bolaños Sabri, Toreljano [Torrellano] (Spānija) (pārstāvji — P. Lopess Ronda [P. López Ronda] un G. Marins Raigals [G. Marín Raigal], avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 21. septembra lēmumu lietā R 1191/2004-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp El Corte Inglés, SA un Juan Bolaños Sabri

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 21. septembra lēmumu lietā R 1191/2004-1;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina El Corte Inglés, SA tiesāšanās izdevumus;

3)	Juan Bolaños Sabri sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 74, 25.3.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/37

Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums — Alrosa/Komisija

(Lieta T-170/06) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Neapstrādātu dimantu ražošanas un piegādes pasaules tirgus - Lēmums, ar kuru tiek noteikts par pienākumu pieņemt dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma noteiktās saistības - Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pants - Samērīguma princips - Līgumslēgšanas brīvība - Tiesības tikt uzklausītam)

(2007/C 199/70)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alrosa Company Ltd, Mirny (Krievija) (pārstāvji — R. Subiotto, S. Mobley un K. Jones, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, A. Whelan un R. Sauer)

Priekšmets

Komisijas 2006. gada 22. februāra Lēmuma 2006/520/EK par EKL 82. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/B–2/38.381– De Beers) (OV L 205, 24. lpp.), ar ko tika padarīti par saistošiem De Beers noteiktie pienākumi izbeigt tiešos vai netiešos neapstrādātu dimantu pirkumus no ALROSA sākot no 2009. gada, pēc šo iepirkumu daudzuma progresīvas samazināšanas stadijas no 2006. gada līdz 2008. gadam un izbeigta procedūra atbilstoši Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 9. pantam (OV 2003, L 1, 1. lpp.), atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2006. gada 22. februāra Lēmumu 2006/520/EK par EKL 82. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/B-2/38.381 — De Beers);

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Alrosa Company Ltd tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/37

Pirmās instances tiesas 2007. gada 9. jūlija spriedums — Sun Chemical Group u.c./Komisija

(Lieta T-282/06) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Drukājamās tintes nozarē izmantošanai paredzēto kolofonija sveķu Eiropas tirgus - Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu - Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu - Tirgus daļas un koncentrācijas līmenis - Nekoordinēta ietekme - Koordinēta ietekme - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2007/C 199/72)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sun Chemical Group BV, Vēspa (Nīderlande); Siegwerk Druckfarben AG, Zīgburga (Vācija); un Flint Group Germany GmbH, Štutgarte (Vācija) (pārstāvji — N. Dodoo un K. H. Eichhorn, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Whelan, S. Noë un V. Bottka, pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: The Apollo Group, Ņujorka, Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis); un Hexion Specialty Chemicals, Inc., Kolumbusa, Ohaio (Amerikas Savienotās valstis) (pārstāvji — I. M. Sinan, barrister, un J. Uphoff, solicitor)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2006. gada 29. maija lēmumu, ar kuru par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu atzīst koncentrāciju, kurā Hexion Speciality Chemicals (The Apollo Group) iegūst pilnu kontroli pār sabiedrības Akzo Nobel's Inks un Adhesive Resins uzņēmējdarbību (lieta COMP/M.4071 — Apollo/Akzo Nobel IAR)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sun Chemical Group BV, Siegwerk Druckfarben AG un Flint Group Germany GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī atlīdzina Komisijas un personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 281, 18.11.2006.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/38

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 18. jūnija rīkojums — Itālija/Komisija

(Lieta T-431/04 R)

(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Regula (EK) Nr. 1429/2004 - Vīna tirgus kopīgā organizācija - Vīnogulāju šķirņu nosaukumu vai to sinonīmu izmantošanas kārtība - Izmantošanas ierobežojums laikā - Pieteikums, kuram zudis priekšmets)

(2007/C 199/73)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — M. Fiorilli)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākumā E. Righini un L. Visaggio, pēc tam — F. Jimeno Fernández un E. Righini)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Ungārijas Republika (pārstāvji — sākumā P. Gottfried, pēc tam — R. Somssich un J. Stadler)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai pamatā panāktu, ka līdz dienai, kad tiks pasludināts Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-23/07 un C-24/07, tiek apturēta tā noteikuma izpilde, kurā ir paredzēts, ka tiesības izmantot apzīmējumu “tocai friulano” ir spēkā līdz 2007. gada 31. martam, un kurš kā paskaidrojoša piezīme ir iekļauts I pielikuma 103. punktā Komisijas 2004. gada 9. augusta Regulā (EK) Nr. 1429/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību, un, pakārtoti, apturēt tā paša noteikuma piemērošanu Itālijas Republikas teritorijā līdz dienai, kad tiks pasludināts Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-23/07 un C-24/07, kā arī papildus aizliegt eksportēt produkciju Kopienā un neaizliegt pārdot Ungārijā ražotu vīnu ar apzīmējumu “tokaj” vai vīnu ar tādu pašu apzīmējumu, kura tirdzniecība ir atļauta Itālijā un Kopienā.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikums par pagaidu noregulējumu tiek noraidīts;

2)	par tiesāšanās izdevumiem nelemj.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/38

Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūnijā — Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-194/07)

(2007/C 199/74)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvis — T. Boček)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta galīgo Lēmumu C (2007) 1294 par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānu, ko Čehijas Republika ir iesniegusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK (1). Atbilstoši Apstrīdētajam lēmumam, noteikta daļa Čehijas Republikas valsts sadales plāna nav saderīga ar Direktīvas 2003/87/EK III pielikumu.

Prasītāja savu prasību pamato ar to, ka Komisija ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu, kā arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu, jo lēmums netika pieņemts Direktīvas 2003/87/EC 9. panta 3. punktā noteiktajā termiņā.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi savas pilnvaras un tādējādi –Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu kopsakarā ar 9. panta 1. punktu un 11. panta 2. punktu, jo Apstrīdētajā lēmumā tā piemēroja pati savu metodi kvotu kopējā daudzuma noteikšanai un, pamatojoties uz šo metodi, saistošā veidā de facto noteica kvotu kopējo pieļaujamo daudzumu Čehijas Republikai.

Pat ja Komisija varētu izmantot pati savu metodi, lai novērtētu valsts sadales plāna atbilstību Direktīvā 2003/87/C paredzētajām prasībām, tā ir pārkāpusi minētās Direktīvas 9. panta 3. punktu, jo Komisijas izmantotā metode nebija ne caurskatāma, ne objektīva un uz tās pamata veiktais emisijas kvotu aprēķins neatbilst Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Visbeidzot, prasītāja uzsver, ka Komisija ir pārkāpusi arī Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu, jo tā nav pietiekami pamatojusi savu lēmumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp; speciālizdevums 15/007, 631. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/39

Prasība, kas celta 2007. gada 15. jūnijā — Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-214/07)

(2007/C 199/75)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkiás un G. Kanellopoulos)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

pilnībā atcelt apstrīdēto Komisijas lēmumu, pakārtoti — grozīt to šādi: veikt attiecīgo korekciju vienīgi par faktiski vērā ņemamajiem 24 mēnešiem, neveikt nekādu korekciju laukaugu sektorā par 2003. ražas novākšanas gadu vai jebkurā gadījumā veikt korekciju vienīgi 2 % apmērā no izdevumiem cietajiem graudiem, neveikt nekādu finansiālu korekciju pasākumu atsevišķiem lauksaimniecības produktiem par labu nelielajām Egejas jūras salām sektorā vai jebkurā gadījumā veikt šādu korekciju vienīgi 2 % apmērā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasību, apstrīdot 2007. gada 18. aprīļa Lēmumu K(2007)1663, galīgā redakcija, publicēts ar numuru 2007/243/EK (OV L 106, 55. lpp.), saskaņā ar kuru Komisija no Kopienas finansējuma izslēdza atsevišķus dalībvalstu — un šajā gadījumā Grieķijas Republikas — izdevumus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu grāmatojumu noskaidrošanas procedūras ietvaros, Grieķijas Republika norāda šādus atcelšanas pamatus.

Ar pirmo atcelšanas vispārīgo pamatu, kas attiecas uz korekciju laukaugu sektorā, pasākumu POSEI un tomātu pārstrādes sektoru, prasītāja norāda, ka atbildētāja ir pārkāpusi procesuālos noteikumus, jo nav notikusi apspriede par Grieķijai piedēvēto pārkāpumu smaguma, Kopienas ciestā zaudējuma un esošās korekcijas apmēra novērtējumu; pakārtoti, lēmums ir atceļams, kā uzskata prasītāja, sakarā ar Komisijas kompetences neesamību ratione temporis, lai noteiktu korekciju, kas pārsniedz 24 mēnešu laikposmu pirms dokumenta, kurā tā sniedz savu galīgo viedokli par šo korekciju un tās apmēru.

Ar otro atcelšanas pamatu, kas attiecas uz korekciju laukaugiem, prasītāja atsaucas uz kļūdainu Regulas (EEK) Nr. 3508/92 (1) 4. panta, Regulas (EK) Nr. 1593/2000 (2) 1. panta 3. punkta un Regulas (EK) Nr. 445/2002 (3) 58. panta interpretāciju un piemērošanu, jo saskaņā ar minētajiem noteikumiem tiek atļauts nekustamo īpašumu identificēt, izmantojot arī kartogrāfisko materiālu, kas ir pielīdzināts ortofotogrāfētajām kartēm; pakārtoti, prasītāja atsaucas uz faktu kļūdainu izvērtējumu un apstrīdēto korekciju nepietiekamu pamatojumu. Tāpat prasītāja norāda uz Regulas (EK) Nr. 445/2002 60. panta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, pakārtoti, uz faktu attiecībā uz pārbaudēm uz vietas un laikposmu, kurā tās notika, kļūdainu izvērtējumu, kā arī uz juridiskā pamata neesamību, lai noteiktu korekciju, jo, kā uzskata prasītāja, Komisija kļūdaini interpretēja Regulas (EK) Nr. 2419/2001 (4) 15. pantu. Prasītāja turklāt uzskata, ka it īpaši attiecībā uz korekciju 10 % apmērā par cieto graudu izdevumiem Komisija nebija pareizi izvērtējusi faktus un pārkāpa savas rīcības brīvības robežas.

Ar trešo atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka korekciju 5 % un 10 % apmērā noteikšana laukaugiem pārkāpa samērīguma principu, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sistēmā tika ieviesti būtiski uzlabojumi, uz ko turklāt norādīja Komisija.

Ar ceturto atcelšanas pamatu, kas attiecas uz pasākumu POSEI — Nelielās Egejas jūras salas, prasītāja norāda, ka (a) 3. panta 3. punkts Regulā (EEK) Nr. 2019/93 (5) un 3. panta 2. punkts Regulā (EEK) Nr. 2958/93 (6) par piegādes nelielajām Egejas jūras salām kārtības pārbaudēm bija interpretēti un piemēroti kļūdainā veidā vai, pakārtoti, ka fakti tika izvērtēti kļūdaini, jo Grieķijas iestādes piemēroja to, ko paredzēja tiesiskais regulējums, (b) attiecībā uz nelielo Egejas jūras salu kartupeļu un olīvu audzēm fakti arī bija izvērtēti kļūdaini, jo LPIS (7) un reģistri darbojās atbilstoši tiesiskajam regulējumam un jebkurā gadījumā attiecībā uz nebūtiskiem trūkumiem prasītājai tika noteikta vispārēja korekcija attiecībā uz laukaugu režīmu un nevar piemērot otru sodu saistībā ar to pašu iemeslu dažādiem režīmiem un, visbeidzot, (c) pasākumam POSEI piemērotā korekcija pārkāpa samērīguma principu.

(1) Padomes 1992. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1593/2000, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3508/92, kas izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 182, 21.7.2000., 4. lpp.).

(3) Komisijas 2002. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 74, 15.3.2002., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2001. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.).

(5) Padomes 1993. gada 19. jūlija Regula (EEK) Nr. 2019/93, ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.).

(6) Komisijas 1993. gada 27. oktobra Regula (EEK) Nr. 2958/93, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 piemērošanai attiecībā uz īpašo kārtību dažu lauksaimniecības produktu piegādē (OV L 267, 29.10.1993., 4. lpp.).

(7) Lauksaimniecībā izmantojamo zemju identifikācijas sistēma.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/40

Prasība, kas celta 2007. gada 18. jūnijā — Transports Schiocchet — Excursions/Komisija

(Lieta T-220/07)

(2007/C 199/76)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Transports Schiocchet — Excursions, Beviljēra (Francija) (pārstāvis — D. Schönberger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Komisiju par ārpuslīgumiski atbildīgu par prasītājas pamattiesību pārkāpumu saskaņā ar Padomes 1972. gada 20. marta Regulu (EEK) Nr. 517/72;

—	atzīt, ka Komisija ir ārpuslīgumiski atbildīga par prasītājas pamattiesību pārkāpumu kopš ir stājusies spēkā Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92;

—

piespriest Komisijai papildus iepriekš minētajam samaksāt prasītājai summu EUR 50 723 808,39 apmērā, vai izņemot citu, vēl lielāku summu, ko nosaka eksperts, kā atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem kopā ar nokavējuma procentiem, kas aprēķināti no šīs summas no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai [prasījuma] samaksai ar gada likmi 8 %;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē;

—	par pārējām prasītājas likumīgajām tiesībām, pamatiem un rīcībām nelemt.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja ir cēlusi prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību, lai iegūtu atlīdzību par zaudējumiem, kas tai, iespējams, ir nodarīti Komisijas 1989. gada 7. septembra Lēmuma 89/524/EEK (1) par domstarpībām starp Luksemburgu un Franciju saistībā ar īpašu regulāru pasažieru pārvadājumu ieviešanu starp šīm divām valstīm rezultātā, kurš bija priekšmets prasītājas celtajā prasībā, ko Tiesa noraidīja ar 1991. gada 16. aprīļa spriedumu lietā C-354/89 Schiocchet/Komisija (2), kā arī Padomes 1992. gada 16. marta Regulas (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem pieņemšanas rezultātā (3).

Savā prasībā prasītāja apgalvo, ka, pieņemot attiecīgos aktus, Kopienu iestādes ir pārkāpušas tās pamattiesības, jo tās ir legalizējušas prettiesisku situāciju, kādā atradās tās konkurenti, veicot darbības bez iepriekšējas atļaujas autobusu pārvadājumu tirgū no Luksemburgas uz Franciju.

(1) OV L 272, 18. lpp.

(2) Recueil, I-01775. lpp.

(3) OV 1992 L 74, 1. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/41

Prasība, kas celta 2007. gada 26. jūnijā — Ungārijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-221/07)

(2007/C 199/77)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvis — J. Fazekas, pārstāvis)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 16. aprīļa Lēmumu C(2007) 1689 (galīgā redakcija) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Ungārijas paziņoja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2007. gada 16. aprīļa lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Ungārijas paziņoja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1). Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Ungārijas valsts sadales plāns neatbilst zināmiem Direktīvas 2003/87 III pielikumā noteiktiem kritērijiem.

Prasītāja savu prasību pamato ar to, ka Direktīva 2003/87 un it īpaši tās 9. panta 3. punkts nedod Komisijai tiesības noteikt kopējo emisijas kvotu daudzumu, ko var piešķirt dalībvalstis, neņemot vērā ne dalībvalstu atbilstoši minētās direktīvas 9. panta 1. punktam un 11. panta 2. punktam izstrādātos un paziņotos sadales plānus, ne šajos plānos dalībvalstu noteikto piešķiramo emisijas kvotu daudzumu.

Ja Pirmās instances tiesa nolemtu, ka Direktīva 2003/87 Komisijai dod šādas tiesības, prasītāja apgalvo, ka šī iestāde esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot kopējo piešķiramo emisijas kvotu daudzumu, kas norādīts valsts sadales plānā. Ungārija apgalvo, ka Komisija savā vērtējumā, pirmkārt, nav ņēmusi vērā sadales plānā ietvertos datus un aprēķinus, tādējādi pārkāpjot proporcionalitātes principu, un, otrkārt, ir izmantojusi acīmredzami nepareizus datus un neatbilstošus aprēķinus, kas nenovēršami noveda pie kļūdainas kopējā daudzuma noteikšanas.

Prasītāja turklāt apgalvo, ka atbildētāja procesa laikā ir pārkāpusi lojālas sadarbības principu, jo tā, pirmkārt, aprēķina metodi un datus, kas izmantoti, lai noteiktu kopējo piešķiramo emisijas kvotu daudzumu, noteica, pastāvīgi un detalizēti nekonsultējoties ar dalībvalstīm (ieskaitot Ungāriju), un, otrkārt, neņēma vērā papildu informāciju, ko tai sniedza prasītāja un ko tā pati bija pieprasījusi procesa laikā.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pietiekami izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo, pirmkārt, tā pietiekami nepamatoja to, kāpēc tā neņēma vērā Ungārijas paziņoto sadales plānu, kā arī tajā ietvertos datus un aprēķinus, otrkārt, pietiekami nepamatoja arī šīs iestādes izmantoto datu un aprēķinu atbilstību un, treškārt, vispār nepamatoja to, kāpēc tā neņēma vērā Ungārijas sniegto papildu informāciju, ko tā pati bija pieprasījusi procesa laikā.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/41

Apelācija, ko 2007. gada 25. jūnijā iesniedzis Petrus Kerstens par Civildienesta tiesas 2007. gada 25. aprīļa rīkojumu lietā F-59/06 Kerstens/Komisija

(Lieta T-222/07 P)

(2007/C 199/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus J. F. Kerstens, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — C. Mourato, advokāts)

Otra procesa dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi

—	atcelt Apstrīdēto rīkojumu;

—	nodot lietu izskatīšanai citai Civildienesta tiesas citai palātai;

—	lemt par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar tiesību aktiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzībā prasītājs prasa atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru kā acīmredzami nepieņemama tika noraidīta prasība, ar kuru prasītājs prasīja atcelt, pirmkārt, viņa karjeras attīstības ziņojumu par 2004. gadu, un, otrkārt, iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība par minēto karjeras attīstības ziņojumu.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu un minēto statūtu 20. panta pārkāpumu, kā arī uz procesa pārkāpumu, tādējādi aizskarot prasītāja intereses. Viņš uzsver, ka atsaukšanās uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu, kas tiesvedībā Civildienesta tiesā ir piemērojams mutatis mutandis un pamatojoties uz kuru tika izdots Apstrīdētais rīkojums, nevarēja notikt pēc procesuālo rakstu un apsvērumu apmaiņas, tas ir, ja tika piemērots parastais process. Šādos apstākļos prasītājs uzskata, ka Pirmās instances tiesa nevarēja lemt par nepieņemamību pirms mutvārdu procesa uzsākšanas.

Pakārtoti izvirzītais otrais pamats ir balstīts uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. panta pārkāpumu un no tā izrietošu procesuālu pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka Apstrīdētais rīkojums nevarēja tikt izdots uz šīs tiesību normas pamata, neturpinot procesu un it īpaši bez procesa mutvārdu daļas, ja netika uzklausīts ģenerāladvokāts un ja izvirzītā nepieņemamība nav acīmredzama.

Pakārtoti vēl iepriekš pakārtoti minētajam pamatam trešais pamats ir balstīts uz iebilduma procesa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa netieši nosprieda, ka viens no atbildes rakstam uz repliku pievienotajiem pielikumiem bija pierādījums tam, ka tiesvedība šajā lietā bija nepieņemama, pirms prasītājam tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus par šo dokumentu.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/42

Apelācija, ko 2007. gada 27 jūnijā ierosinājis Michel Thierry par Civildienesta tiesas 2007. gada 16. aprīļa spriedumu lietā F-82/05, Michel Thierry/Komsija

(Lieta T-223/07 P)

(2007/C 199/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michel Thierry, Howald (Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvis — F. Fabetti, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 16. aprīļa rīkojumu lietā F-82/05, kas prasītājam paziņots 2007. gada 17. aprīlī;

—	apmierināt prasījumus, kurus prasītājs iesniedzis pirmajā instancē un, attiecīgi, atzīt par pieņemamu un pamatotu prasību lietā F-82/05;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai;

—	izlemt par tiesāšanās izdevumiem un honorāriem un piespriest Komisijai tos atlīdzināt.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijā prasītājs lūdz atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru daļēji kā acīmredzami nepieņemama un daļēji kā acīmredzami nepamatota noraidīta prasība, kuras priekšmets ir ierēdņu saraksta, kuri paaugstināti amatā sakarā ar amatā paaugstināšanu 2004. gadā, atcelšana, ciktāl šajā sarakstā nav iekļauts prasītāja vārds.

Savu apelāciju pamatojot prasītājs izvirza pamatu, kas saistīts ar kļūdu interpretēšanā un faktu izvērtēšanā, kas esot izraisījusi procesuālu kļūdu un juridisku kļūdu, ko šķietami pieļāvusi Civildienesta tiesa, ciktāl tā nav apmierinājusi prasītāja replikā pirmajā instancē izteikto lūgumu noklausīties viņa darba vietā strādājošu darbinieku.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/42

Prasība, kas celta 2007. gada 22. jūnijā — Imperial Chemical Industries/ITSB (“LIGHT & SPACE”)

(Lieta T-224/07)

(2007/C 199/80)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Imperial Chemical Industries plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Malynicz, Barrister, un V. Chandler, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 30. marta lēmumu lietā R 1631/2006-1;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “LIGHT & SPACE”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 2. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 5 147 756

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Apelāciju padomei aplūkojot attiecīgo preču zīmi tā, it kā tā būtu reklāmas sauklis, kvalitātes norāde vai pirkšanas pamudinājums, un nepārbaudot, vai preču zīme tāpat var norādīt uz izcelsmi, tika pārkāpts Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Turklāt Apelāciju padome nepareizi novērtēja gan preču zīmi pilnībā, gan atsevišķas to veidojošās daļas un pieļāva juridisku kļūdu, izvirzot prasību, ka, lai preču zīme iegūtu atšķirtspēju, tai jāapvieno vārdi, kas ir savdabīgi vai neparasti attiecībā uz attiecīgajām precēm.

Visbeidzot Apelāciju padome nav izvērtējusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām konkrētajām precēm.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/43

Prasība, kas celta 2007. gada 29. janvārī — Vitro Corporativo/ITSB — VALLON (“V”)

(Lieta T-229/07)

(2007/C 199/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitro Corporativo, S.A de C.V. (pārstāvis — J. Botella Reyna, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Vallon GMBH

Prasītājas prasījumi:

—	Pirmās instances tiesai izdot rīkojumu par preču zīmes, kas ir tiesvedības priekšmets, reģistrāciju, lai nošķirtu preces, kuras ietilpst 19. klasē

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Vitro Corporativo, S.A de C.V.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Grafiska preču zīme, kas attēlo burtu “V” (Reģistrācijas pieteikums Nr. 2669513) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 7., 8., 9., 11., 12., 16., 17., 19., 20., 21., 22., 27., 30., 35., 39., 40., 41., 42., un 43. klasē.

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Vallon GMBH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme Nr. 51037 (burts “V” uz balta fona) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē (Kontroles un uzraudzības iekārtas).

Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumu un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 9. klasē.

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju.

Izvirzītie pamati: Nepareiza Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/43

Prasība, kas celta 2007. gada 2. jūlijā — Laboratorios Del Dr. Esteve/ITSB — Ester C (“ESTER-E”)

(Lieta T-230/07)

(2007/C 199/82)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Del Dr. Esteve, SA Barselona (Spānija) (pārstāvis — K. Manhaeve, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Ester C Company, Prescott (Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2007. gada 17. aprīļa lēmumu R 737/2006–2;

—	piespriest atbildētājam un, ja ir nepieciešams, Ester C Company atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus (solidāri un atsevišķi).

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Ester C Company

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas preču zīme “ESTER–E”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3. un 5. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 163 946

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Laboratorios Del Dr. Esteve SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme “ESTEVE”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 1., 5. un 42. klasē, un valsts grafiskas preču zīmes “ESTEVE” un “ESTEVE–LABORATORIO DEL DR. ESTEVE S.A.”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/44

Prasība, kas celta 2007. gada 29. jūnijā — ITT Manufacturing Enterprises/ITSB — ITT Trademark & Trade (“I.T.T.”)

(Lieta T-231/07)

(2007/C 199/83)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ITT Manufacturing Enterprises Inc., Wilmington (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — F. Delord, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: ITT Trademark & Trade GmbH, Minhene (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, apstiprināt lēmumu Nr. 565/2005 un piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai šajā apelācijas procesā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	pakārtoti grozīt apstrīdēto lēmumu, apstiprināt lēmumu Nr. 565/2005 un piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai šajā apelācijas procesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: ITT Trademark & Trade GmbH

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “ITT”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 7., 9. un 11. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 152 339

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: ITT Manufacturing Enterprises Inc.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiskas preču zīmes, kā arī nereģistrētas plaši pazīstamas preču zīmes, kuras izmanto komercdarījumos Kopienā, un kuras ietver vai kuras sastāv no vārdiska elementa “ITT”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst daudzās klasēs

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: prasītāja apstrīd Apelāciju padomes atzinumu, saskaņā ar kuru Iebildumu nodaļa savu lēmumu balstīja uz nepareizu preču zīmi.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/46

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2007. gada 11. jūlija spriedums — Dieter Wils/Eiropas Parlaments

(Lieta F-105/05) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Pensiju programmas iemaksas likmes palielināšana, piemērojot Civildienesta noteikumu normas to redakcijā, kas ir spēkā, sākot no 2004. gada 1. maija)

(2007/C 199/88)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dieter Wils, Altrier (Luksemburga) (pārstāvji — G. Vandersandenun un C. Ronzi, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvis — J. F. De Wachter un M. Mustapha Pacha, pārstāvji)

Priekšmets

Civildienests — Prasītāja darba algas par laikposmu kopš 2004. gada jūlija lapu atcelšana tiktāl, ciktāl tajās pensiju programmas iemaksas likme palielināta līdz 9,75 %, piemērojot jauno Civildienesta noteikumu normas (iepriekš T-399/05)

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi no Dieter Wils tiesāšanās izdevumiem;

3)	Dieter Wils sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 10, 14.1.2006, 28. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/46

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 5. jūlija spriedums — Abarca Montiel u.c./Komisija

(Lieta F-24/06) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasifikācija un atalgojums - Briseles “Infrastruktūras un loģistikas birojs’ (OIB) - Mazbērnu kopēji - Agrākie atalgotie darbinieki, kuriem piemērojamas Beļģijas tiesības - Piemērojamā režīma maiņa - Vienlīdzīga attieksme)

(2007/C 199/89)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sabrina Abarca Montiel, Wauthier-Braine (Beļģija) un citi (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martini un L. Lozanos Palacios, pārstāvji)

Priekšmets

Komisijas lēmuma, ar ko ir noraidītas sūdzības, kuras prasītājas iesniegušas par lēmumiem, ar kuriem viņu klasifikācija un atalgojums ir noteikts atbilstoši līgumdarbinieku amatam, atcelšana

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Kopienu Komisija ir noteikusi prasītāju atalgojumu saskaņā ar 2005. gada aprīlī parakstītajiem līgumdarbinieku darba līgumiem;

2)	noraidīt prasību pārējā daļā;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no prasītāju norādītajiem tiesāšanās izdevumiem;

4)	prasītājas sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 108, 6.5.2006, 33. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/47

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 5. jūlija spriedums — Ider, Desorbay un Noschese/Komisija

(Lieta F-25/06) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasificēšana un atlīdzība - Birojs “Infrastructures et Logistique’ Briselē (OIB) - Darbinieki, kuriem uzticēti izpildes uzdevumi - Bijušie darba ņēmēji saskaņā ar Beļģijas tiesībām - Izmaiņas piemērojamā režīmā - Vienlīdzīga attieksme)

(2007/C 199/90)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Béatrice Ider, Halle (Beļģija), Marie-Claire Desorbay, Meise (Beļģija) un Lino Noschese, Braine-le-Château (Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Komisijas lēmuma, ar ko noraida sūdzības, kuras prasītāji ir iesnieguši par lēmumiem, ar kuriem ir noteikta to klasifikācija un atlīdzība kā līgumdarbiniekiem, atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmumu ar kuru Eiropas Kopienu Komisija ir noteikusi B. Ider atlīdzību saskaņā ar līgumdarbinieka līgumu, kas parakstīts 2005. gada aprīlī;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no B. Ider tiesāšanās izdevumiem;

4)	B. Ider sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pati;

5)	M. C. Desorbay un L. Noschese sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 108, 6.5.2006., 34. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/47

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 5. jūlija spriedums — Bertolete u.c./Komisija

(Lieta F-26/06) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasificēšana un atalgojums - Briseles Infrastruktūras un loģistikas birojs (BIB) - Bērnudārza audzinātājas - Bijušie darbinieki, kuru darba attiecībām bija piemērojamas Beļģijas tiesības - Piemērojamās sistēmas maiņa - Vienlīdzīga attieksme)

(2007/C 199/91)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marli Bertolete, Woluwé-Saint-Lambert un citi (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Komisijas lēmuma, ar ko ir noraidītas sūdzības, kuras prasītāji iesnieguši par lēmumiem, ar kuriem ir noteikta viņu klasifikācija un atalgojums atbilstoši līgumdarbinieku amatam, atcelšana

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Kopienu Komisija noteikusi prasītāju atalgojumu saskaņā ar 2005. gada aprīlī parakstītajiem līgumdarbinieku līgumiem;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem;

4)	prasītāji sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem paši.

(1) OV C 108, 6.5.2006., 34. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/49

Prasība, kas celta 2007. gada 23. martā — Martin/Tiesa

(Lieta F-28/07)

(2007/C 199/95)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claire Martin, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis — D. Martin, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru prasītāja ir iecelta par ierēdni praktikantu jurista lingvista amatā no 2006. gada 16. jūnija un tai ir piešķirta pakāpe AD7;

—

nospriest un piešķirt prasītājai ar atpakaļejošu spēku, sākot no 2006. gada 16. jūnija klasifikāciju A*10 pakāpē, kas atbilst pakāpei LA6 pirms 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 732/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (1), spēkā stāšanās 2005. gada 1. maijā;

—	izdot rīkojumu par prasītājas karjeras pilnīgu pārkārtošanu ar atpakaļejošu iedarbību no 2006. gada 16. jūnija;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja norāda līdzīgus pamatus tiem, kas ir norādīti lietā F-37/07 (2).

(1) OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.

(2) OV C 129, 9.6.2007., 28. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/49

Prasība, kas celta 2007. gada 23. maijā — R/Komisija

(Lieta F-49/07)

(2007/C 199/96)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: R (pārstāvis — O. Martins, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt 2007. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru Komisija noraidīja prasītājas 2006. gada 8. novembra sūdzību un prasību atlīdzināt kaitējumu, un 2005. gada 19. decembra lēmumu;

—

tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt visa ierēdņa pārbaudes laika, kā arī visu tiesību aktu, kas izdoti šajos apstākļos, spēkā neesamību un/vai atcelt visus sagatavojošos un atvasinātos aktus vai aktus, ar kuriem tiek pagarināta 2005. gada 10. janvāra ziņojuma saistībā ar ierēdņa pārbaudes laika beigām spēkā esamība, un it īpaši 2004. gada 11. augusta tā saukto starpziņojumu, 2005. gada 13. aprīļa X kundzes memorandu un 2005. gada 3. marta iecēlējinstitūcijas aktu par atkārtotu iecelšanu amatā;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, daļēji atcelt ziņojumu saistībā ar “Pētniecības” pagaidu darbinieka pārbaudes laika beigām — ziņojumu, kas ir pabeigts 2004. gada 18. maijā — attiecībā uz ziņojuma parakstītāja komentāriem;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt DG ADMIN ģenerāldirektora 2005. gada 20. jūlija memorandu, ar ko noraidīts prasītājas 2004. gada 11. novembra lūgums sniegt palīdzību, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 24. pantu;

—	noteikt Eiropas Kopienas atbildību, kas iestājusies visu apstrīdēto lēmumu un aktu dēļ, kā arī Komisijas prettiesiskās rīcības pret prasītāju rezultātā;

—	vajadzības gadījumā atlīdzināt prasītājai zaudējumus EUR 2 500 000 apmērā, kas radušies ciestā kaitējuma rezultātā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	ja nepieciešams, uzaicināt Komisiju piedalīties strīda izšķiršanas ar izlīgumu procedūrā saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 4. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja pārmet Komisijai kļūdas, bezdarbību un nepareizu rīcību personāla vadībā, kas, kā uzskata prasītāja, ir prettiesiskas un rada šīs iestādes atbildību. Prasītāja uzskata, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un ir pārkāpusi vairākas materiālās tiesību normas, tiesības uz aizstāvību un pienākumu norādīt pamatojumu. Turklāt apstrīdētajos aktos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas novērtējumā un tie pārkāpj Civildienesta noteikumu 26. pantu, kā arī Regulu Nr. 45/2001 (1), pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzēto pienākumu sniegt palīdzību, tiesību uz karjeru principu un pareizas administrācijas principu. Papildus, prasītāja esot cietusi no psiholoģiskas vajāšanas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/50

Prasība, kas celta 2007. gada 11. jūnijā — Joseph/Komisija

(Lieta F-54/07)

(2007/C 199/97)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anne Joseph, Damaska (Sīrija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ar prasītāju noslēgto darba līgumu, kas parakstīts 2006. gada 20. jūlijā, ciktāl tā termiņš ir noteikts uz 15 mēnešiem — no 2006. gada 16. oktobra līdz 2008. gada 15. janvārim;

—	ja nepieciešams, atcelt Komisijas 2007. gada 13. februāra tiešo lēmumu, ar ko noraida prasītājas sūdzību, kas iesniegta 2006. gada 20. oktobrī atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt ar viņu kā līgumdarbinieku atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 3.a pantam noslēgto darba līgumu, ciktāl šā līguma termiņš bija noteikts nevis uz 3 gadiem, bet gan uz 15 mēnešiem, pamatojoties, pirmkārt, uz Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmumu par personāla, kas nav pastāvīgi darbinieki, nodarbināšanas Komisijas dienestos maksimālo ilgumu un, otrkārt, uz 12. pantu Vispārīgajos īstenošanos noteikumos attiecībā uz procedūrām, kas reglamentē līgumdarbinieku nodarbināšanu un darbu Komisijā (VĪN).

Prasītāja uzskata, ka 2004. gada 28. aprīļa lēmums un it īpaši tā 3. pants ir prettiesisks, jo tas ir pretrunā PDNK 85. panta 1. punkta pirmajai daļai. Katrā ziņā atbilstoši tā 1. panta 2. punktam minētais lēmums nav piemērojams konkrētajam gadījumam, ņemot vērā, ka prasītāja pildīja svarīgus uzdevumus.

Prasītāja turklāt norāda uz VĪN un it īpaši to 12. panta prettiesiskumu, jo tas ir pretrunā PDNK 85. panta 1. punktam. Katrā ziņā Komisija ir pārkāpusi VĪN 12. panta 1.a un 1.b punktu, kas saistībā ar līgumdarbinieka maksimālā darba ilguma aprēķinu neļauj summēt saskaņā ar PDNK 3.b pantu noslēgtā līguma ilgumu ar atbilstoši PDNK 3.a pantam noslēgtā līguma ilgumu.

Turklāt prasītāja norāda uz nediskriminācijas, labas pārvaldības un dienesta interešu ievērošanas principa pārkāpumu.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/50

Prasība, kas celta 2007. gada 16. jūnijā — Collotte/Komisija

(Lieta F-58/07)

(2007/C 199/98)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pascal Collotte, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu to personu sarakstā, kas paaugstinātas no A11 pakāpes A12 pakāpē “2006. paaugstināšanas amatā gadā”, un sekojoši — lēmumu viņu nepaaugstināt amatā, kas ir publicēts 2006. gada 17. novembraInformations administratives Nr. 55-2006;

—	piespriest atbildētājai samaksāt atlīdzību par morālo kaitējumu un materiālo zaudējumu un prasītājas karjeras apdraudējumu EUR 25 000 apmērā, pieļaujot palielinājumu un/vai samazinājumu tiesvedības laikā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2006. paaugstināšanas amatā gadā netika atbalstīta prasītāja, agrākā pagaidu darbinieka, kopš 2004. gada 16. aprīļa pēc veiksmīgas piedalīšanās iekšējā konkursā kas ir iecelts par ierēdni A*11 pakāpē, paaugstināšana amatā tāpēc, ka viņš nebija pierādījis savu spēju strādāt trešajā valodā, saskaņā ar Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punktu (turpmāk tekstā — “Civildienesta noteikumi”), un tāpēc, ka viņam nevarēja piemērot izņēmumu, kas paredzēts ierēdņiem, kam 2006. gada 1. aprīlī bija divu gadu darba stāžs pakāpē.

Savas prasības pamatojumam prasītājs ir izvirzījis četrus pamatus, pirmais no kuriem izriet no Civildienesta noteikumu 45. panta pārkāpuma un no tā, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā. It īpaši prasītājs apgalvo, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 11. panta pārejas noteikumiem Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punkts nebija piemērojams 2006. amatā paaugstināšanas gadā, it īpaši tāpēc, ka minētās tiesību normas piemērošanas noteikumi bija pabeigti tikai 2006. gada decembrī. Prasītājs, kas par attiecīgās tiesību normas piemērošanu viņa gadījumā uzzināja tikai 2006. gada augustā, uzskata, ka viņam vajadzīgajā laikā nebija pieejama nepieciešamā apmācība, lai iegūtu spēju strādāt trešajā valodā.

Otrais pamats izriet no pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, labas pārvaldības un pienācīgas vadības principu pārkāpuma, kā arī no pilnvaru nepareizas izmantošanas. Prasītājs it īpaši apgalvo, ka administrācijai nebija tiesību viņam pēdējā brīdī piemērot Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punktu.

Trešais pamats izriet no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesiskās drošības principa pārkāpuma. Komisijas dienesti nesniedza prasītājai skaidras un saskanīgas garantijas attiecībā uz jauno prasību, kas paredzētas Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punktā, piemērošanu viņa gadījumā.

Ceturtais pamats izriet no vienlīdzīgas attieksmes pret personālu, nediskriminācijas un samērīguma principu pārkāpuma. Prasītājs ir nostādīts nelabvēlīgākā stāvoklī kā citi pagaidu darbinieki, kas pēc veiksmīgas piedalīšanās iekšējā konkursā, kas dod tiesības tikt ieceltam amatā, bija jau iecelti par ierēdņiem 2004. gada 1. aprīlī — atšķirībā no prasītāja.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/51

Prasība, kas celta 2007. gada 15. jūnijā — Feral/Reģionu komiteja

(Lieta F-59/07)

(2007/C 199/99)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pierre-Alexis Feral, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — M.-A. Lucas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Reģionu komiteja (RK)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt RK administrācijas direktora un ģenerālsekretāra 2006. gada 26. jūlija lēmumu atgūt summas, kas prasītājam pārskaitītas, piemērojot korekcijas koeficientu tai atalgojuma daļai, kas pārskaitīta uz Franciju laikā no 2003. gada marta līdz 2005. gada maijam;

—	atcelt RK administrācijas direktora 2006. gada 4. decembra lēmumu, ar kuru šī summa noteikta EUR 3 600,16 apmērā;

—	piespriest RK atlīdzināt prasītājam summu EUR 3 600,16 apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus ar likmi 8 % gadā, skaitot no atgūšanas līdz pilnīgai samaksai;

—	piespriest RK samaksāt prasītājam summu, ko tam vajadzēja samaksāt, piemērojot korekcijas koeficientu tai atalgojuma daļai, ko vajadzēja pārskaitīt uz Franciju sākot no 2005. gada jūnija, pieskaitot nokavējuma procentus ar likmi 8 % gadā, skaitot no atgūšanas līdz pilnīgai samaksai;

—	piespriest RK no taisāmā sprieduma datuma atsākt pārskaitīt daļu no prasītāja atalgojuma uz Franciju, izmantojot šai valstij piemērojamo korekcijas koeficientu;

—	piespriest RK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — “Civildienesta noteikumi”) 85. panta, Noteikumu, ar ko nosaka nosacījumus Eiropas Kopienu ierēdņa atalgojuma daļas pārskaitīšanai (turpmāk tekstā — “kopējie noteikumi”) 2. panta otrās daļas pēdējā ievilkuma un Administrācijas vadītāju 1992. gada 3. decembra secinājumu Nr. 204/92 2. un 4. punkta pārkāpumu. Prasītājs norāda, ka RK nebija tiesīga uzskatīt, ka prasītāja atalgojuma daļa nebija jāpārskaita uz viņa būvniecības krājkontu (turpmāk tekstā — “krājkonts”) Francijā saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punktu sakarā ar šī konta ierobežojuma atcelšanu, veicot pārskaitījumus uz depozīta kontu. It īpaši viņš apgalvo, ka kopējie noteikumi neprasa, lai pārskaitījumi atbilstu obligātajiem maksājumiem un ka ierobežojuma atcelšana atbilst pastāvīgai banku praksei saskaņā ar Francijas tiesisko regulējumu par krājkontiem, uz kuru ir izdarīta atsauce Administrācijas vadītāju secinājumos.

Otrais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpumu, jo RK ir uzskatījusi, ka attiecīgo pārskaitījumu neregularitāte bija tik acīmredzama, ka prasītājs to zināja vai viņam tas vismaz bija jāzina, ņemot vērā viņa jurista kvalifikāciju. Šajā sakarā prasītājs uzskata: i) ņemot vēra Administrācijas vadītāju secinājumus, viņa atvērtais krājkonts šķita atbilstošs kopējos noteikumos paredzētajam būvniecības krājkonta jēdzienam; ii) viņa veiktā ierobežojuma atcelšana šķita atbilstoša šādam regulējumam; iii) pēc 2003. gada decembrī un 2004. gada decembrī veiktajām pārbaudēm viņa lietas materiāli šķita pilnīgi un pareizi; iv) tā kā viņa pieeja personīgajiem lietas materiāliem bija ierobežota, viņam nebija iespējas iepazīties ar vajadzīgajiem dokumentiem, lai pārbaudītu pārskaitījumu regularitāti.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/52

Prasība, kas celta 2007. gada 18. jūnijā — Martin Bermejo/Komisija

(Lieta F-60/07)

(2007/C 199/100)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joaquin Martin Bermejo, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	konstatēt, ka Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmums par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta jaunu vispārīgu izpildes noteikumu pieņemšanu, ir prettiesisks, kā arī, vajadzības gadījumā, ka šie Civildienesta noteikumi ir prettiesiski;

—	atcelt Komisijas 2006. gada 27. septembra lēmumu, ciktāl ar to ir aprēķinātas pensijas tiesības, ko prasītājs pārcēlis uz Kopienas iestāžu pensiju programmu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs atsaucas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgo izpildes noteikumu par pensijas tiesību pārcelšanu (1) prettiesiskumu, jo tā 7. panta 3. punkta norma ir pretrunā Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulai (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro [euro] ieviešanu (2), kā arī uz vienlīdzīgas attieksmes principu, kā to interpretējusi Civildienesta tiesa 2006. gada 14. novembra spriedumā lietā F-100/05 Chatziioannidou/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts).

(1) 2004. gada 9. jūnija administratīvais izdevums [Informations administratives] Nr. 60-2004.

(2) OV L 162, 1. lpp.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/52

Prasība, kas celta 2007. gada 18. jūnijā — Bauch/Komisija

(Lieta F-61/07)

(2007/C 199/101)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gerhard Bauch, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — W. Uhlmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

uzlikt atbildētājai pienākumu grozīt 2003. gada 12. marta izziņu attiecībā uz prasītāju; pakārtoti, attiecībā uz prasītāju izdot jaunu apstiprinājumu par to, ka prasītājam izmaksātā summa nav pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata, ar kuru tiktu izmantotas tiesības uz pensiju, un tādējādi šī summa nav nedz izdienas pensija, nedz arī tās ekvivalents;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs strādāja Eiropas Kopienu Komisijā pagaidu darbinieka statusā. Šajā laikā viņš — toreizējās Federālās Ekonomikas ministrijas ierēdnis — bija bezalgas atvaļinājumā. Šī ministrija samazināja viņa izdienas pensiju sakarā ar to, ka tā sakrita ar starptautiskām un pārnacionālām pensijas iemaksām, jo Eiropas Kopienu Komisija bija izdevusi prasītājam izziņu par pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata izmaksu, ar kuru tiek izmantotas tiesības uz pensiju.

Prasītājs norāda, ka minētā Komisijas izziņa ir kļūdaina, jo saskaņā ar to pagaidu darbinieki to īsā dienesta laika dēļ nevar iegūt nekādas tiesības uz pensiju (Civildienesta noteikumu 77.-84. pants) un tādējādi prasītājam ir atmaksātas tikai viņa iemaksas pensiju fondā.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/53

Prasība, kas celta 2007. gada 20. jūnijā — De Fays/Komisija

(Lieta F-62/07)

(2007/C 199/102)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chantal De Fays, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — P.-P. Guhuchten un Ph. Reyniers, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 16. marta lēmumu, ar kuru noraidīti prasītājas pirmstiesvedības prasījumi par zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest Komisijai samaksāt summu EUR 25 000;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja iesniedza sūdzību par Iecēlējinstitūcijas 2006. gada 15. septembra lēmumu, ar kuru tai piešķirta zaudējumu atlīdzība tikai EUR 500 apmērā kā kompensācija par nemantisku kaitējumu, ko viņa cietusi sakarā ar viņas Karjeras attīstības ziņojuma (turpmāk tekstā — “KAZ”) sastādīšanu saistībā ar novērtējumu 2003., 2004. un 2005. gadā. Ar apstrīdēto lēmumu Iecēlējinstitūcija šo sūdzību noraidīja.

Pamatojot savu prasību, prasītāja norāda, ka procedūras attiecīgā KAZ sastādīšanai notika par vēlu un radīja nedrošību attiecībā uz viņas karjeras attīstību. Turklāt tas, ka visos KAZ tika atkārtots saturs, kas, kā tiek apgalvots, bija kaitējošs un neatbilstošs, radīja nemantisku kaitējumu. Komisija neesot ievērojusi pienākumus, ko tai rada cilvēkaieņas aizsardzības princips, labas pārvaldības princips, rūpības princips un, pēc analoģijas, Kopienas tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz uzmākšanos darba vietā (1).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23. lpp.); Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 37. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (OV L 269, 15. lpp.).

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/53

Prasība, kas celta 2007. gada 28. jūnijā — S/Eiropas Parlaments

(Lieta F-64/07)

(2007/C 199/103)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: S (pārstāvji — R. Mastroianni un F. Ferraro, avvocati)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Lēmumu Nr. 305747, kas noraida prasītāja sūdzību;

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. jūlija lēmumu no jauna pārcelt viņu uz Briseli un iecelt viņu par Informācijas ģenerāldirektora konsultantu;

—	atcelt visus iepriekšējos, vienlaicīgos vai turpmākos un jebkurā veidā saistītos aktus;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt zaudējumus, kas radušies šī lēmuma rezultātā, EUR 400 000 apmērā vai lielākā vai mazākā apmērā, ko Civildienesta tiesa uzskata par atbilstošu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs savu prasību pamato, balstoties uz septiņiem prasību pamatiem, kurus var apkopot šādi:

1.	lēmums pārcelt viņu bija prettiesisks, jo nebija pamatojuma, kas paskaidrotu, kādēļ Eiropas Parlaments izlēma prasītāju pārcelt uz tā mītni Briselē;

lēmums pārcelt viņu, kas iekļauj nopietni slimas personas pārvietošanu uz attālinātu vietu, bija pretējs pamattiesībām uz veselību, kas ir noteikta EKL 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā un 152. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā. Prasītāja veselības aizsardzībai bija jābūt svarīgākai par civildienesta interesēm;

Parlaments pārkāpa savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses un labas pārvaldības, objektivitātes, pārskatāmības un tiesiskās drošības principus. Būtībā iestāde, pirms lēmuma par prasītāja pārcelšanu, neveica atbilstīgu pārbaudi nežēlīgajai attieksmei, ar ko prasītājam nācās saskarties, vai to, kādas sekas viņa veselībai, izvērtējot to no medicīnas viedokļa, rada šis lēmums;

4.	lēmums pārcelt viņu, kas faktiski bija sods, bija nepamatots un nesamērīgs saistībā ar to, par ko Parlaments pieprasa atbildību no viņa, it īpaši, ņemot vērā, ka viņš cieš no nopietnas slimības un ir tuvu pensionēšanās vecumam;

5.	Parlaments, neveltot īpašu uzmanību prasītāja veselības stāvoklim, pārkāpa nediskriminācijas principu un “neminem laedere” [nedari nevienam pāri] principu;

Parlaments, pieņemot lēmumu pārcelt prasītāju, izmantojas savas pilnvaras, lai sodītu viņu un piespiestu viņam priekšlaicīgi izbeigt viņa darba attiecības, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras un pārkāpjot procesu un tāpat pārkāpjot Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu 7. un 86. pantu, kā arī to IX pielikumu;

7.	prasītājs nevarēja izteikt savu viedokli par attiecīgo lēmumu pārcelt viņu uz Briseli, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.

25.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/54

Prasība, kas celta 2007. gada 3. jūlijā — Dubus un Leveque/Komisija

(Lieta F-66/07)

(2007/C 199/104)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Charles Dubus, Kraainem (Beļģija), un Jean Leveque, Wattignies La Victoire (Francija) (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt lēmumus neiekļaut prasītāja uzvārdu to personu sarakstā, kas izvēlētas paaugstināšanai amatā no C*2 uz C*3 kategoriju attiecībā uz Dubus kungu un no B*7 uz B*8 kategoriju attiecībā uz Leveque kungu, 2006. gada amatā paaugstināšanas procedūras ietvaros un tātad arī lēmumus nepaaugstināt viņus amatā, kas publicēti 2006. gada 17. novembra Administratīvās informācijas lapā Nr. 55-2006;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt kā atlīdzību par morālo kaitējumu un materiāliem zaudējumiem, kā arī par kaitējumu prasītāju karjerai summu EUR 25 000 apmērā, neskarot iespēju to palielināt un/vai samazināt tiesvedības gaitā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji izvirza pamatus, kas ir ļoti līdzīgi pamatiem, kas izvirzīti lietā F-58/07, paziņojums par kuru ir publicēts šajā pašā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša numurā.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 199

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 25. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 199/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 183, 4.8.2007.	1