4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/2

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Medipac — Kazantzidis AE/Venizeleio-Pananeio (PE.S.Y. KRITIS)

(Lieta C-6/05) (1)

(Preču brīva aprite - Direktīva 93/42/EEK - Medicīnas ierīču ar CE zīmi iepirkums, ko veic slimnīca - Drošības pasākumi - Piegāžu publiskā iepirkuma līgums - Līgums, kurš nepārsniedz Direktīvas 93/36/EEK piemērošanai paredzēto robežvērtību - Vienlīdzīgas attieksmes princips un pienākums nodrošināt pārskatāmību)

(2007/C 183/02)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Medipac — Kazantzidis AE

Atbildētāja: Venizeleio-Pananeio (PE.S.Y. KRITIS)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/36/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko piešķir pakalpojumu valsts līgumus [tiesības slēgt publisko pakalpojumu līgumus] un piegāžu valsts līgumus [tiesības slēgt publiskos piegādes līgumus] (OV L 199, 1. lpp.) un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.) interpretācija — Piedāvājuma par precēm, uz kurām ir CE zīme, noraidīšana — Minēto preču nepietiekama kvalitāte attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību un tām paredzēto īpašo lietošanu — Medicīniski tehnisko preču piegādes slimnīcai procedūra

Rezolutīvā daļa:

ar vienlīdzīgas attieksmes principu un pienākumu nodrošināt pārskatāmību nav saderīgi, ja līgumslēdzēja iestāde, kas izsludinājusi konkursu par medicīnas ierīču piegādi un precizējusi, ka šīm ierīcēm jāatbilst Eiropas Farmakopejai un uz tām jābūt CE zīmei, tiešā veidā un ārpus drošības procedūras, kas paredzēta 8. un 18. panta Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzības iemesliem, noraida piedāvātās ierīces, kaut arī tās atbilst izvirzītajai tehniskajai prasībai. Ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka šīs ierīces varētu apdraudēt sabiedrības veselību, tai ir jāinformē kompetentā valsts iestāde, lai tiktu veikta minētā drošības procedūra;

līgumslēdzējai iestādei, kas vērsusies kompetentajā valsts iestādē, lai veiktu Direktīvas 93/42, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1882/2003, 8. un 18. pantā paredzēto drošības procedūru saistībā ar medicīnas ierīcēm ar CE zīmi, ir pienākums apturēt konkursa procedūru līdz top zināms drošības procedūras rezultāts, kurš līgumslēdzējai iestādei ir saistošs. Ja šādas drošības procedūras īstenošanas rezultātā var rasties kavēšanās, kas var apdraudēt valsts slimnīcas darbību un tādējādi arī sabiedrības veselību, līgumslēdzējai iestādei, ievērojot samērīguma principu, ir tiesības veikt visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai sagādātu šīs slimnīcas darbībai nepieciešamās ierīces.

(1) OV C 69, 19.3.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/3

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-127/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sociālā politika - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 89/391/EEK - 5. panta 1. punkts - Darba devēja pienākums nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību visos ar darbu saistītajos aspektos - Darba devēja atbildība)

(2007/C 183/03)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Ž. Žonsī [M.-J. Jonczy] un N. Jerela [N. Yerrell])

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Gibsa [C. Gibbs], pārstāve, D. Andersons [D. Anderson] QC un D. Bers [D. Barr], barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 1. lpp.) 5. panta 1. un 4. punkta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo darba devēja pienākumu nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 143, 11.6.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/3

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-148/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/923/EEK - Kvalitātes prasības ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus - Ūdeņu, no kuriem iegūst čaulgliemjus, noteikšana - Programmas piesārņojuma samazināšanai - Pārbaudes parametru noteikšana)

(2007/C 183/04)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Doherty un D. Recchia, pārstāvji)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan un N. Travers, pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepilnīga Padomes 1979. gada 30. oktobra Direktīvas 79/923/EEK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (OV L 281, 47. lpp.) 3., 4. un 5. panta transpozīcija — Konkrētu ūdeņu, no kuriem iegūst čaulgliemjus, nenoteikšana, piesārņojuma samazināšanas programmu neizstrādāšana un pārbaudes parametru nenoteikšana

Rezolutīvā daļa:

Īrija:

—	nenosakot visus ūdeņus, no kuriem iegūst čaulgliemjus, kas ir jānosaka saskaņā ar 4. pantu Padomes 1979. gada 30. oktobra Direktīvā 79/923/EEK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus,

—	nenosakot atbilstoši Direktīvas 79/923 3. pantam vajadzīgās vērtības attiecībā uz ūdeņiem, kas noteikti vai kas jānosaka kā čaulgliemju iegūšanas ūdeņi atbilstoši 4. pantam, un

—	nepieņemot atbilstoši Direktīvas 79/923 5. pantam visus vajadzīgos pasākumus, lai izstrādātu programmas piesārņojuma samazināšanai ūdeņos, kas saskaņā ar tās 4. pantu bija jānosaka kā čaulgliemju iegūšanas ūdeņi,

nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu.

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 19.3.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-173/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 23., 25. un 133. pants - EEK un Alžīrijas sadarbības nolīgums - Vides aizsardzības nodoklis Sicīlijas reģionā uzstādītiem gāzes vadiem - Maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību)

(2007/C 183/05)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia un A. Cingolo, advokāts)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 23., 25., 26. un 133. panta un Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts 1976. gada 26. aprīlī un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78 (OV L 263, 1. lpp.), 4. un 9. panta pārkāpums — Valsts tiesību akti, kas Sicīlijas reģiona teritorijā izvietotiem gāzes vadiem nosaka vides aizsardzības nodokli (tributo ambientale)

Rezolutīvā daļa

ieviešot vides nodokli, kas skar metāna gāzi no Alžīrijas, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 23., 25. un 133. pants, kā arī Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts Alžīrā 1976. gada 26. aprīlī un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78, 9. pants;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 25.6.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/4

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā (Oberster Patent- un Markensenat (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Armin Häupl/Lidl Stiftung & Co. KG.

(Lieta C-246/05) (1)

(Preču zīmju tiesības - Direktīvas 89/104/EEK 10. panta 1. punkts - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - “Reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas’ jēdziens)

(2007/C 183/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Patent — und Markensenat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Armin Häupl

Atbildētāja: Lidl Stiftung & Co. KG.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Patent — und Markensenat — Direktīvas 89/104/EEK 10. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta interpretācija: Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīvā, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.) — Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība — Apstākļi ārpus uzņēmuma ietekmes, kas traucē atvērt lielveikalus valsts teritorijā, turklāt atbilstoši tā parastajai stratēģijai ar šo preču zīmi apzīmētas preces tiek pārdotas tikai tam piederošajos lielveikalos — Reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas jēdziens

Rezolutīvā daļa

“Reģistrācijas procedūras pabeigšanas diena” Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 10. panta 1. punkta izpratnē ir nosakāma katrā dalībvalstī saskaņā ar šajā valstī spēkā esošiem procesuāliem noteikumiem reģistrācijas jomā;

Direktīvas 89/104 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes “atbilstīgi neizmantošanas iemesli” ir šķēršļi, kuriem ir tieša saistība ar šo preču zīmi, kuri tās izmantošanu padara par neiespējamu vai nesaprātīgu un kuri nav atkarīgi no minētās preču zīmes īpašnieka gribas. Pamata lietas faktiskie apstākļi iesniedzējtiesai ir jāvērtē, ņemot vērā šīs norādes.

(1) OV C 193, 6.8.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/5

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā (Rechtbank te Rotterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Krimināltiesvedība pret Omni Metal Service

(Lieta C-259/05) (1)

(Regula (EEK) Nr. 259/93 - Atkritumi - Vadi, kas sastāv no vara un PVC - Eksports uz Ķīnu reģenerācijai - Kategorija GC 020 - Jaukti atkritumi - Divu Atkritumu zaļajā sarakstā minēto vielu kombinācija - Šo jaukto atkritumu neiekļaušana minētajā sarakstā - Sekas)

(2007/C 183/07)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank te Rotterdam

Lietas dalībniece pamata procesā

Omni Metal Service

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank te Rotterdam — Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 1. lpp.) interpretācija — Vadu ar diametru 15 cm, kuri sastāv no dažādām vielām, atkritumi vai tādi atkritumi, kas nav uzskatāmi par elektronisko iekārtu atkritumiem minētās regulas II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā paredzētās kategorijas GC 020 nozīmē — Iespēja pārvadāt šos atkritumus, neievērojot paziņošanas procedūru, vai neprasot tos pārvadāt atsevišķi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 28. decembra Regulu (EK) Nr. 2557/2001, II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā paredzētā GC 020 kategorija ir jāinterpretē tā, ka vadi tajā ietilpst tikai tad, ja tie ir no elektroniskām iekārtām;

Regula Nr. 259/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 2557/2001, ir jāinterpretē tā, ka tas, ka atkritumu sajaukums sastāv no divām vielām, kuras gan viena, gan otra ir iekļautas II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā, nenozīmē, ka uz šiem jauktajiem atkritumiem attiecas regulējums, kas ar šo regulu noteikts šajā sarakstā minētajiem atkritumiem.

(1) OV C 243, 1.10.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/5

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-342/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Savvaļas fauna un flora - Vilku medības)

(2007/C 183/08)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Bēks [M. van Beek] un I. Koskinens [I. Koskinen])

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāve — E. Biglina [E. Bygglin])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 12. panta 1. punkta un 16. panta 1. punkta pārkāpums — Vilku medības

Rezolutīvā daļa:

atļaujot vilku medības preventīvā nolūkā, nekonstatējot, ka tādējādi var novērst nopietnu kaitējumu 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nozīmē, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar šīs direktīvas 12. panta 1. punktu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 281, 12.11.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/6

Tiesas (astotā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-358/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/54/EK - Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 183/09)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Schima un S. Pardo Quintillán)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — F. Díez Moreno)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu, nepieņemšana noteiktajā termiņā — Paziņojumi par atkritumu klasifikācijas un apsaimniekošanas darījumiem (OV L 176, 37. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/6

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Optimus-Telecomunicações, SA/Fazenda Pública

(Lieta C-366/05) (1)

(Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Direktīva 69/335/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 85/303/EEK - 7. panta 1. punkts - Kapitāla nodoklis - Atbrīvojums - Nosacījumi - Situācija 1984. gada 1. jūlijā)

(2007/C 183/10)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Optimus-Telecomunicações, SA

Atbildētājs: Fazenda Pública

Persona, kas iestājusies lietā: Ministério Público

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (OV L 156, 23. lpp.) 4. panta 2. punkta, 7. panta 1. punkta, 8. un 10. panta interpretācija — Zīmognodevas uzlikšana sabiedrībai ar ierobežotu atbildību par pamatkapitāla palielināšanas darījumu skaidrā naudā, kaut gan 1984. gada 1. jūlijā šāda veida darījums bija atbrīvots no šādām nodevām

Rezolutīvā daļa:

ja tāda valsts, kā Portugāles Republika, kas ir pievienojusies Eiropas Kopienām no 1986. gada 1. janvāra un ja nav atkāpes noteikumu šīs valsts pievienošanās aktā vai kādā citā Kopienu tiesību aktā, 7. panta 1. punkts Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvā 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, ir interpretējams tādējādi, ka tajā paredzētais obligātais atbrīvojums ir piemērojams visiem darījumiem, kam ir piemērojama Direktīva 69/335, kas 1984. gada 1. jūlijā minētajā valstī bija atbrīvoti no kapitāla nodokļa vai kuriem uzliktā nodokļa samazinātā likme bija 0,50 % vai mazāka;

ja tāda valsts, kā Portugāles Republika, kas ir pievienojusies Eiropas Kopienām no 1986. gada 1. janvāra, ar 7. panta 1. punktu un 10. pantu Direktīvā 69/335, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 85/303, pēc 1986. gada 1. janvāra ir aizliegts ieviest zīmognodevu par pamatkapitāla palielināšanas darījumu, kam ir piemērojama Direktīva 69/335 un kas atbilstoši valsts tiesību normām 1984. gada 1. jūlijā bija atbrīvots no šīs nodevas.

(1) OV C 330, 24.12.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/7

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-422/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/30/EK - Gaisa transports - Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni Kopienu lidostās - Dalībvalsts transponēšanas termiņā pieņem tiesību normas, kas var būtiski apdraudēt rezultātu, ko ir paredzēts sasniegt ar šo direktīvu)

(2007/C 183/11)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Benyon un M. Huttunen, pārstāvji)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — M. Wimmer un A. Hubert, pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EK līguma 10. panta otrās daļas, ko skata kopā ar EKL 249. panta trešo daļu, pārkāpums — Pasākumi, ko dalībvalsts ir veikusi laikposmā, kurā bija jātransponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (OV L 85, 40. lpp.), un kas var būtiski ietekmēt rezultātu, kādu ir paredzēts sasniegt ar direktīvu — Valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo noteikta veida civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu lidojumus nakts laikā

Rezolutīvā daļa

pieņemot 2002. gada 14. aprīļa Karaļa dekrētu, kas ietver noteikumus par noteikta veida civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu lidojumiem nakts laikā, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni, kā arī EKL 10. panta otrā daļa, ko skata kopā ar EKL 249. panta trešo daļu;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 48, 25.2.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/7

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 21. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Sonja Hosman-Chevalier

(Lieta C-424/05 P) (1)

(Apelācija - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums - Jēdziens “darbs, kas veikts kādas citas valsts labā’)

(2007/C 183/12)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krēmers [H. Kraemer] un M. Velardo [M. Velardo])

Otrs lietas dalībnieks: Soņa Hosmane-Ševaljē [Sonja Hosman-Chevalier] (pārstāvji — H. R. Garsija-Galjardo Žilfurnjē [J.-R. García-Gallardo Gil-Fournier], A. Sajagess-Toress [A. Sayagués Torres], un D. Domingess Peress [D. Dominguez Pérez], avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2005. gada 13. septembra spriedumu lietā T-72/04 Hosman-Chevalier/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas lēmumus, ar ko tika atteikts ekspatriācijas pabalsts un iekārtošanās pabalsts

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 10, 14.1.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/8

Tiesas (astotā palāta) 2007. gada 21. jūnija spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Firma Laub GmbH & Co. Vieh & Fleisch Import-Export/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Lieta C-428/05) (1)

(Eksporta kompensācijas - Regula (EEK) Nr. 3665/87 - Jēdziens “nepienācīgi saņemta kompensācija’ - Kompensācijas samaksa, pamatojoties uz nepilnīgu dokumentāciju - Iespēja papildināt ar kompensāciju saistīto dokumentāciju pēc minētās regulas 47. panta 2. punktā un 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto termiņu izbeigšanās vēlāk uzsāktas atgūšanas procedūras ietvaros)

(2007/C 183/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Firma Laub GmbH & Co. Vieh & Fleisch Import-Export

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmā teikuma, 47. panta 2. punkta un 48. panta 2.a punkta interpretācija Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1998. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 495/97 (OV L 77, 12. lpp.) — Jēdziens “nepienācīgi saņemta kompensācija” — Kompensāciju, kas piešķirtas, pamatojoties uz nepilnīgu transporta pavaddokumentu, atgūšana, jo pienācīgi aizpildīts dokuments ticis iesniegts tikai pēc paredzēto termiņu izbeigšanās

Rezolutīvā daļa:

Eksporta kompensāciju nevar atzīt par “nepienācīgi saņemtu” 11. panta 3. punkta pirmās daļas pirmā teikuma izpratnē Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1998. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 604/98, ja labuma guvējs šīs kompensācijas atgūšanas procedūras ietvaros iesniedz pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu viņa tiesības uz minētās kompensācijas saņemšanu. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka saprātīgs termiņš, kas ļauj minētajam labuma guvējam iesniegt šos pierādījumus.

(1) OV C 36, 11.2.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/8

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 14. jūnija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Holande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stichting Regionaal Opleidingen Centrum Noord-Kennemerland/West-Friesland (Horizon College)/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-434/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta i) apakšpunkts un 2. punkts - Citā izglītības iestādē nodarbināta pasniedzēja nodošana saņēmējai izglītības iestādei pret atlīdzību)

(2007/C 183/14)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Stichting Regionaal Opleidingen Centrum Noord-Kennemerland/West-Friesland (Horizon College)

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — 13. panta A daļas 1. punkta i) apakšpunkta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Tajā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa piemērojamība — Citā izglītības iestādē nodarbināta pasniedzēja nodošana izglītības iestādei pret atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vārdi “bērnu vai jauniešu izglītība, skolas vai universitātes izglītība, arodizglītība vai pārkvalifikācija” neietver pasniedzēja nodošanu izglītības iestādes šī paša noteikuma izpratnē rīcībā par maksu, kurā šis pasniedzējs uz laiku nodrošina mācību darbu saskaņā ar šīs iestādes atbildību, pat ja iestāde, kas veic nodošanu, pati ir publisko tiesību subjekts ar izglītojošu mērķi vai cita organizācija, kurai attiecīgā dalībvalsts noteikusi līdzīgus mērķus;

Sestās direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta i) apakšpunkts, aplūkojot to kopsakarā ar šī paša panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasniedzēja nodošana izglītības iestādes rīcībā par maksu, kurā šis pasniedzējs uz laiku nodrošina mācību darbu saskaņā ar šīs iestādes atbildību, var būt darbība, kas atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa, ja tā ir pakalpojumu sniegšana, kas “cieši saistīta” ar izglītību šī paša noteikuma izpratnē, ja tas ir līdzeklis kā vislabākajos apstākļos iegūt izglītību, ko uzskata par pamata pakalpojumu, tomēr ar nosacījumu, ka valsts tiesai ir jāpārbauda, ka:

—	gan šo pamata pakalpojumu, gan nodošanu, kas ir cieši saistīta ar to, veic 13. panta A daļas 1. punkta i) apakšpunktā paredzētās organizācijas, ņemot vērā, ja nepieciešams, iespējamos nosacījumus, ko ieviesusi attiecīgā dalībvalsts, piemērojot šī paša panta 2. punkta a) apakšpunktu,

—	šī nodošana ir tāda veida vai tādas kvalitātes, ka, neizmantojot šādu pakalpojumu, nevarētu nodrošināt, ka saņēmējas iestādes sniegtajai izglītībai un attiecīgi tai, ko saņem šīs iestādes studenti, ir vienāda vērtība, un

—	šādas nodošanas pamatmērķis nav papildu ienākumu gūšana, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

(1) OV C 74, 25.3.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/9

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 14. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Werner Haderer/Finanzamt Wilmersdorf

(Lieta C-445/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts - Mācības, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu - Izglītība, kas sniegta pieaugušo izglītības centru organizētos kursos - Tiešas līgumtiesiskās saites ar studentiem neesamība)

(2007/C 183/15)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Werner Haderer

Atbildētāja: Finanzamt Wilmersdorf

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Mācību, ko skolotāji pasniedz privāti, atbrīvojums no nodokļa — Izglītība, kas sniegta pieaugušo izglītības centru organizētos kursos

Rezolutīvā daļa:

Tādos apstākļos kā pamata lietā fiziskas personas, kam ir neatkarīga līdzstrādnieka statuss, darbībām, ko veido palīdzība mācību vielas apgūšanā, kā arī keramikas un podniecības kursi pieaugušo izglītības centros, var tikt piešķirts pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums, kas paredzēts Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunktā, tikai tad, ja šīs darbības ir skolotāja paša pasniegtas stundas un saskaņā ar paša atbildību, un attiecas uz skolas vai universitātes mācību vielu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir pamata tiesvedībā.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/10

Tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 21. jūnija spriedums (Finnanzgericht Berlin-Brandenburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Volker Ludwig/Finanzamt Luckenwalde

(Lieta C-453/05) (1)

(Sestā direktīva - PVN - “Kredīta starpniecības darījumu’ jēdziens)

(2007/C 183/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finnanzgericht Berlin-Brandenburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Volker Ludwig

Atbildētāja: Finanzamt Luckenwalde

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht des Landes Brandenburg — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 13. panta B daļas d) punkta 1. apakšpunkta interpretācija — “Kredīta starpniecības darījumu” jēdziens — Atteikums piemērot atbrīvojumu komisijas naudai, ko konsultants īpašuma jautājumos saņem no uzņēmuma, kurš sniedz konsultācijas īpašuma apsaimniekošanas jautājumos un kura apakšaģents ir šis konsultants, kā atlīdzību par kredīta līguma noslēgšanu, ja starp konsultantu un kredīta līguma pusēm nepastāv līgumiskās saiknes

Rezolutīvā daļa

Apstāklis, ka nodokļu maksātājs analizē paša atrasto klientu īpašuma situāciju, lai nodrošinātu tiem kredīta saņemšanu, neliedz atzīt šo darbību par kredīta starpniecību, kas atbrīvota no nodokļa Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas d) punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja, ņemot vērā iepriekš minētos interpretācijas elementus, kredīta starpniecība, ko piedāvā minētais nodokļu maksātājs, ir uzskatāma par galveno darbību [pakalpojumu], kuru konsultācijas īpašuma jautājumos tikai papildina, tādējādi, ka uz šo papilddarbību [papildpakalpojumu] attiecas tāds pats nodokļu režīms kā uz pirmo darbību [pakalpojumu]. Iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai tas tā ir izskatāmajā lietā.

Apstāklis, ka nodokļu maksātājam nav līgumiskas saiknes ne ar vienu no pusēm kredīta līgumā, kura noslēgšanu tas veicinājis, un ka tas nekontaktē tieši ar kādu no šīm pusēm, neliedz uzskatīt, ka minētais nodokļu maksātājs sniedz kredīta starpniecības pakalpojumu, kas atbrīvots no nodokļa Sestās direktīvas 77/388 13. panta B daļas d) punkta 1. apakšpunkta nozīmē.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/11

Tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 14. jūnija spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Euro Tex Textilverwertung GmbH/Hauptzollamt Duisburg

(Lieta C-56/06) (1)

(Asociācija starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Polijas Republiku - “Noteiktas izcelsmes izstrādājumu’ jēdziens - Lietoti apģērbi)

(2007/C 183/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Euro Tex Textilverwertung GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Duisburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta Eiropas nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses, interpretācija — Protokols Nr. 4 attiecībā uz “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (OV L 348, 2. lpp.), kas grozīts ar Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Polijas Republikas, no otras puses, Asociācijas padomes 1997. gada 30. jūnija Lēmumu Nr. 1/97 (OV L 221, 1. lpp) — “Noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziens — Lietotu apģērbu, attiecībā uz kuriem veiktas šķirošanas un piemeklēšanas darbības Kopienas teritorijā, izcelsmes noteikšana

Rezolutīvā daļa

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses, kas grozīts ar Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Polijas Republikas, no otras puses, Asociācijas padomes 1997. gada 30. jūnija Lēmumu Nr. 1/97, neļauj nošķirt vienkāršas šķirošanas darbības no sarežģītākām šķirošanas darbībām, tādas šķirošanas darbības, kādas aprakstītas iesniedzējtiesas lēmumā, ietilpst vienkāršas šķirošanas darbības jēdzienā minētās normas izpratnē.

(1) OV C 86, 8.4.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/11

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā (Obvodní soud pro Prahu 3 (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telefónica O2 Czech Republic a.s., iepriekš Český Telecom as/Czech On Line as

(Lieta C-64/06) (1)

(Elektroniskās komunikācijas - Tīkli un pakalpojumi - Kopējais tiesiskais regulējums - Dominējošs uzņēmums - Pienākums nodrošināt savstarpēju savienojumu ar citiem operatoriem - Pārejas noteikumi - Direktīva 97/33)

(2007/C 183/18)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Obvodní soud pro Prahu 3

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Telefónica O2 Czech Republic as, iepriekš Český Telecom as

Atbildētājs: Czech On Line as

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Obvodní soud pro Prahu 3 (Čehijas Republika) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves” direktīva) (OV L 108, 7. lpp.), ka arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“pamatdirektīva”) (OV L 108, 33. lpp.) noteikumu interpretācija — Valsts reglamentējošās iestādes uzliktais pienākums uzņēmumam ar būtisku ietekmi telekomunikāciju tirgū noslēgt vienošanos par savstarpēju tīklu savienošanu ar citu operatoru, administratīvās procedūras laikā, kas norisinājās galvenokārt pirms pievienošanās ES un pirms kuras nav veikta tirgus analīzes procedūra

Rezolutīvā daļa:

atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves” direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“pamatdirektīva”) pārejas noteikumiem, Český telekomunikační úřad pēc 2004. gada 1. maija bija tiesības izskatīt iespēju telekomunikāciju uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/33/EK par savstarpēju savienojumu telekomunikācijās attiecībā uz universālā pakalpojuma un savstarpējas savietojamības nodrošināšanu, piemērojot atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) principus, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Direktīvu 98/61/EK, nozīmē uzlikt pienākumu noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu, ievērojot grozītās Direktīvas 97/33 noteikumus.

(1) OV C 121, 20.5.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/12

Tiesas (astotā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-82/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Atkritumi - Bīstamie atkritumi - Direktīva 75/442/EEK un Direktīva 91/689/EEK - Pienākums izstrādāt un paziņot atkritumu apsaimniekošanas plānus)

(2007/C 183/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Recchia un M. Konstantinidis)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Braguglia un G. Fiengo)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 39. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), 7. panta un Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 377, 20. lpp.) 6. panta pārkāpums — Pienākums paziņot atkritumu apsaimniekošanas plānus

Rezolutīvā daļa:

neizstrādājot:

—	atkritumu apsaimniekošanas plānu Rimini provincei saskaņā ar Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK, 7. pantu;

—	atkritumu apsaimniekošanas plānus, to skaitā atbilstošas vietas un iekārtas atkritumu apglabāšanai Lacijas reģionā saskaņā ar Direktīvas 75/442, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156, 7. panta 1. punkta ceturto ievilkumu;

—	atkritumu apsaimniekošanas plānus Friuli-Venēcijas-Džūlijas reģionam un Pūlijas reģionam, kā arī Bolcāno-Alto-Adidžes autonomajam reģionam un Rimini provincei saskaņā ar Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem 6. pantu,

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 8.4.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/12

Tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 21. jūnija spriedums (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stichting ROM-projecten/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-158/06) (1)

(Struktūrfondi - Kopienas atbalsta atmaksāšana pārkāpuma gadījumā - Atbalsta piešķiršanas nosacījumu nepublicēšana un nepaziņošana - Saņēmēja nezināšana - Labticība - Tiesiskā drošība - Iedarbīgums - EKL 10. pants)

(2007/C 183/20)

Tiesvedības valoda — nīderlandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Stichting ROM-projecten

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het bedrijfsleven — 6. panta Eiropas Kopienu Komisijas 1995. gada 16. oktobra Lēmumā par finanšu palīdzības piešķiršanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmai Kopienas MVU (mazi un vidēji uzņēmumi) iniciatīvas ietvaros par labu atbilstošajiem reģioniem saskaņā ar pirmo un otro mērķi Nīderlandē interpretācija — Beznosacījumu un skaidra norma, kurai ir tieša iedarbība attiecībā uz gala saņēmēju — Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.), 38. panta 1. punkta h) apakšpunkta interpretācija — Neatgūšana pārkāpuma rezultātā no saņēmēja, kas nav informēts par Komisijas lēmumu

Rezolutīvā daļa

Gadījumā, ja finanšu palīdzības, ko Kopiena piešķīrusi dalībvalstij, piešķiršanas nosacījumi ir izklāstīti lēmumā par piešķiršanu, bet nav tikuši ne publicēti, ne arī šī dalībvalsts tos darījusi zināmus finanšu palīdzības gala saņēmējam, Kopienu tiesības neiestājas pret tiesiskās drošības principa piemērošanu, lai izslēgtu, ka šis saņēmējs atmaksātu nepamatoti izmaksātos līdzekļus, ar nosacījumu, ka ir konstatēta minētā saņēmēja labticība. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts var būt finansiāli atbildīga par neatgūtajām summām, lai īstenotu Kopienas tiesības saņemt finanšu palīdzības atmaksu.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/13

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā (Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Office national des pensions (ONP)/Emilienne Jonkman (C-231/06), Hélène Vercheval (C-232/06) un Noëlle Permesaen (C-233/06)/Office national des pensions

(Apvienotās lietas no C-231/06 līdz C-233/06) (1)

(Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Likumā paredzētā pensiju apdrošināšanas sistēma - Direktīva 79/7/EEK - Stjuartes - Pensiju piešķiršana, kas ir vienlīdzīga ar stjuartiem [piešķirto] - Korekcijas iemaksas vispārēja vienreizēja maksājuma veidā - Procentu samaksa - Efektivitātes princips - Dalībvalsts pienākumi, kas izriet no prejudiciāla nolēmuma)

(2007/C 183/21)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Office national des pensions (ONP), Noëlle Parmesaen (C-233/06)

Atbildētāji: Emilienne Jonkman (C-231/06), Hélène Vercheval (C-232/06), Office national des pensions

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour du travail de Bruxelles — Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 24. lpp.) interpretācija — Iespēja sievietei, kura nevarēja piedalīties labvēlīgākā pensiju sistēmā, šai sistēmai pievienoties ar atpakaļejošu spēku ar nosacījumu, ka par attiecīgo dalības laika posmu tiek veiktas iemaksas vienreizēja maksājuma veidā un samaksāti nokavējuma procenti

Rezolutīvā daļa

Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos, ja dalībvalsts pieņem tiesisko regulējumu, kas paredz, ka kāda sākotnēji diskriminēta konkrēta dzimuma personu kategorija var piedalīties pensiju sistēmā, kas attiecas uz pretējā dzimuma personu kategoriju, visā to pensijas saņemšanas laikā,

—

neiestājas pret to, ka minētā dalībvalsts šādu atļauju padara atkarīgu no tā, ka tiek veiktas korekcijas iemaksas, kas veido starpību starp [sociālajām] iemaksām, kuras veikušas sākotnēji diskriminētās personas laikposmā, kurā ir notikusi diskriminēšana, un lielākām [sociālajām] iemaksām, kuras ir veikušas citas personas tajā pašā laikposmā, pieskaitot procentus, lai kompensētu naudas vērtības krišanos,

—	turpretī tā iestājas pret to, ka minētā dalībvalsts prasa, lai korekcijas iemaksām tiek pieskaitīti citi procenti, nevis tie, kas kalpo naudas vērtības krišanās kompensēšanai,

—	tā iestājas arī pret to, ka tiek prasīts, lai minētā samaksa tiek veikta vienreizēja maksājuma veidā, jo šāds nosacījums minēto koriģēšanu padara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu. Tā tas ir it īpaši gadījumā, ja maksājamā summa pārsniedz ieinteresētās personas gada pensiju;

pēc sprieduma, kas pasludināts par lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un no kura izriet minētās likumdošanas nesaderība ar Kopienu tiesībām, attiecīgajām dalībvalsts iestādēm ir jāveic visi vispārējie vai īpašie pasākumi, lai nodrošinātu Kopienu tiesību izpildi, it īpaši uzraugot, lai pēc iespējas īsākā termiņā valsts tiesības tiktu saskaņotas ar Kopienu tiesībām un lai pilnībā darbotos privātpersonu no Kopienu tiesībām izrietošās tiesības.

Ja ir tikusi konstatēta diskriminācija, kas ir pretrunā ar Kopienu tiesībām, un kamēr nav veikti pasākumi, kas atjauno vienlīdzīgu attieksmi, valsts tiesai ir pienākums nepiemērot nevienu diskriminējošu valsts tiesību normu, neprasot vai negaidot no likumdevēja tās iepriekšēju atcelšanu, un piemērot personām nelabvēlīgā stāvoklī tādu pašu kārtību, kāda tiek piemērota citām personām.

(1) OV C 190, 12.8.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/14

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-321/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/14/EK - Darbinieku informēšana un uzklausīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 183/22)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un G. Rozet)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 29. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/14

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-333/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EK) Nr. 261/2004 - Gaisa transports - Iekāpšanas atteikums un lidojumu atcelšana vai ilga kavēšanās - Kompensācija un atbalsts pasažieriem - Sankciju pieņemšana)

(2007/C 183/23)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Vidal Puig un K. Simonsson)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvis — A. Kruse)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepieciešamo tiesību noteikumu nepieņemšana, lai izpildītu 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.) — Efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju pieņemšana

Rezolutīvā daļa:

nenosakot sankcijas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 14. panta noteikumu pārkāpšanas gadījumā, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētās Regulas 16. pants;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Zviedrijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 224, 16.9.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/15

Tiesas (astotā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-339/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/116/EK - Direktīvas 82/471/EEK pielikums - Dzīvnieku pārtika - Candida guilliermondii - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 183/24)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — C. Cattabriga)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Braguglia un S. Fiorentino)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normatīvo aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 23. decembra Direktīvu 2004/116/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu (OV L 379, 81. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot noteiktajā termiņā normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 23. decembra Direktīvu 2004/116/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 224, 16.9.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/15

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 21. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-392/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/15/EK - Darba laika organizēšana personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi - Netransponēšana paredzētajā termiņā)

(2007/C 183/25)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un R. Vidal Puig, pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. A. Sampol Pucurull, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību normu netransponēšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgas, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 35. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 2.12.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/16

Prasība, kas celta 2007. gada 30. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-170/07)

(2007/C 183/26)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Hottiaux, K. Hermann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 28. pants, nosakot pienākumu importētajiem lietotajiem transportlīdzekļiem pirms reģistrācijas iziet tehnisko apskati, kaut gan šāds pienākums šādos pašos apstākļos nepastāv vietējiem transportlīdzekļiem;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

EKL 28. pants dalībvalstu starpā aizliedz importa kvantitatīvos ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, nepastāvot harmonizācijai “jebkurš dalībvalstu tiesiskais regulējums par tirdzniecību, kas tieši vai netieši, faktiski vai iespējami var traucēt Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms par pasākumu ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību […]”.

Pasākums ar kvantitatīvajam ierobežojumam līdzīgu iedarbību pārkāpj EKL 28. pantu, ja tas nav attaisnojams, pamatojoties uz EKL 30. pantu vai atbilstoši Tiesas judikatūrai ar obligātiem vispārējo interešu iemesliem.

Komisija norāda, ka Polijas Ceļu satiksmes likums [Prawo o ruchu drogowym] paredz tehnisko apskati transportlīdzekļiem pirms to sākotnējās reģistrācijas Polijā. Tā kā jaunie transportlīdzekļi ir atbrīvoti no šī pienākuma, praksē tikai no citām dalībvalstīm ievestie lietotie transportlīdzekļi pirms to reģistrācijas Polijā ir pakļauti obligātajai tehniskajai apskatei. Tādējādi šī prasība ir pasākums, kas diskriminē no citām valstīm ievestos transportlīdzekļus salīdzinājumā ar vietējiem transportlīdzekļiem. Turklāt šo secinājumu apliecina tas, ka Polijas iestādes ir noteikušas tehniskajai apskatei lielu nodevu, kas ir gandrīz divreiz lielāka nekā nodeva par tādas pašas kategorijas vietējā transportlīdzekļa regulāro apskati. Sakarā ar Komisijas viedokli, Polijas iestādes nav minējušas nevienu tiesisku pamatojumu šādai nošķiršanai. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām ievestajām precēm tiek noteiktas papildus izmaksas salīdzinājumā ar atbilstošām valstī apgrozībā esošām precēm, EKL 28. panta nozīmē ierobežo tirdzniecību Kopienā.

Lai attaisnotu šādu pasākumu, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka tas ir nepieciešams un samērīgs sasniedzamajam mērķim. Saskaņā ar EKL 30. pantu pasākumus nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai tirdzniecības slēptas ierobežošanas līdzekļus.

Šajā sakarā Komisija atzīst, ka apstāklis, ka transportlīdzeklis kopš pēdējās tehniskās apskates ir izmantots uz publiskajiem ceļiem, ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību var attaisnot apskati, kas tiek veikta pirms transportlīdzekļa reģistrācijas un ar ko tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā un ir labā tehniskā stāvoklī. Tādēļ dalībvalstis var noteikt transportlīdzekļiem pirms to reģistrācijas tehnisko apskati, tomēr tikai ar nosacījumu, ka šāda prasība neietver patvaļīgu diskrimināciju, t.i., ja tas skar gan no citām valstīm ievestos transportlīdzekļus, gan vietējos transportlīdzekļus, kas atrodas šādā pašā situācijā. Turpretim, ja pie tādiem pašiem nosacījumiem valsts tiesību normas neparedz tehnisko apskati vietējiem transportlīdzekļiem, kuri pieteikti reģistrācijai, salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kuri ir ievesti no citām dalībvalstīm, šādas normas tad ir uzskatāmas par patvaļīgi diskriminējošām.

Turklāt Komisija uzskata, ka Polijas tiesību normas, kas ierobežo tirdzniecību Kopienā, nevar attaisnot ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, jo tās pārkāpj nepieciešamības un samērīguma priekšnoteikumu.

Pirmkārt, ja kādā dalībvalstī transportlīdzeklis ir izgājis tehnisko apskati, tad Padomes Direktīvas 96/96/EK 3. panta 2. punktā noteiktais līdzvērtīguma un savstarpējās atzīšanas princips uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm atzīt izsniegto sertifikātu tā, it kā tās pašas to būtu izdevušas. Komisijai jānoraida Polijas iestāžu arguments, ka citā dalībvalstī veiktā, regulārā tehniskā apskate nav nebūtiska. Komisija uzskata, ka atzīme reģistrāciju apliecinošajos dokumentos, ka transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, nepadara nederīgas visas tehniskās apskates un citus pierādījumus par tā tehnisko stāvokli, vēl jo vairāk, ja transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites nav nekāds sakars ar tās tehnisko stāvokli. Otrkārt, saistībā ar ceļu satiksmes drošības aizsardzību samērīgāka būtu selektīva apskate, jo tā skartu tikai tos no citām dalībvalstīm ievestos transportlīdzekļus, attiecībā uz kuriem ir pamats pieņemt, ka tie ir bīstami ceļu satiksmes drošībai vai videi. Treškārt, Komisija nepiekrīt Polijas valdības viedoklim, ka tehniskā apskate ir nepieciešama transportlīdzekļu identificēšanai un cīņai ar noziedzību. Komisija uzskata, ka nav nepieciešama pilnīga tehniskā apskate, kuras izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas nekā regulārās tehniskās apskates izmaksas, lai noteiktu transportlīdzekļa kategoriju, apakškategoriju, paredzēto izmantošanu vai tipu. Šie dati parasti jau ir ietverti transportlīdzekļa dokumentos, kas tiek iesniegti Polijas reģistrācijas iestādēm. Ceturtkārt, Komisija noraida Polijas iestāžu argumentus saistībā ar Vīnes konvenciju. Komisija uzskata, ka atbilstoša normatīvā regulējuma trūkums starptautiskā līmenī neietekmē Polijas Republikas pienākumus pret Kopienu.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Amtsgerichts Landau/Isar (Vācija) 2007. gada 7. maija rīkojumu — kriminālprocess pret Rainer Günther Möginger

(Lieta C-225/07)

(2007/C 183/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgerichts Landau/Isar

Lietas dalībnieks pamata procesā

Rainer Günther Möginger

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1999. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāja apliecību (1), kas grozīta ar Padomes 1997. gada 2. jūnija Direktīvas 97/26/EK (turpmāk tekstā — “PD”), 1. II pants, 7. I panta b) apakšpunkts, 8. II, IV pants un 9. pants ir interpretējami tādējādi,

ka dalībvalsts savas valsts teritorijā nedrīkst atteikties atzīt citā dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību arī tad, ja pirmās dalībvalsts teritorijā vadītāja apliecības turētājam ir piemērota šīs valsts izsniegtās vadītāja apliecības atņemšana vai atcelšana, un ja aizlieguma termiņš jaunas apliecības izsniegšanai šajā dalībvalstī vēl nav bijis beidzies, pirms vadītāja apliecība tika izsniegta citā dalībvalstī?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai minētā direktīva ir interpretējama tādējādi, ka tikko nosauktās dalībvalsts tiesas un iestādes var pārkāpt abpusējās atzīšanas principu tad, ja vadītāja tiesību turētājam atsevišķā gadījumā tiesību pārkāpšanas dēļ ir aizliegts atsaukties uz ES ārzemēs iegūtām transportlīdzekļu vadītāja tiesībām, it īpaši tad, ja no kopējā objektīvo apstākļu novērtējuma izriet, ka, neskatoties uz Kopienu tiesību noteikumu formālu ievērošanu, direktīvā ietverto noteikumu mērķis nav sasniegts un, ja pastāv subjektīvs elements nolūka veidā, radīt Kopienu tiesībās paredzētās priekšrocības ES ārzemēs iegūtu vadītāja tiesību atzīšanas veidā tādējādi, ka patvaļīgi tika radīti atbilstošie priekšnoteikumi,

it īpaši,

—	ja saskaņā ar tikko minētajā dalībvalstī esošo informāciju vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta vadītāja apliecības izdošanas brīdī bija šīs dalībvalsts teritorijā un nevis vadītāja apliecības izsniedzējas dalībvalsts teritorijā, un

—	ja saskaņā ar informāciju tikko minētajā dalībvalstī, balstoties uz objektīviem un tiesiski pārbaudāmiem apstākļiem, ir jāpieņem, ka vadītāja apliecības turētājam tikko minētajā dalībvalstī nebūtu nekādu iespēju tiesiski iegūt vadītāja apliecību.

(1) OV L 237, 1. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2007. gada 14. maija rīkojumu — Dieter Janecek/Freistaat Bayern

(Lieta C-237/07)

(2007/C 183/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dieter Janecek

Atbildētāja: Freistaat Bayern

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvas 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību (1) 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešai personai, kuras veselībai tiek kaitēts, ir subjektīvas tiesības prasīt izstrādāt rīcības plānu arī tad, ja tā, neatkarīgi no rīcības plāna, savu subjektīvo tiesību uz aizsardzību pret kaitējumu veselībai sakarā ar to, ka ir pārsniegta makrodaļiņu PM10 izmešu robežvērtība, [ko tā] var panākt ar prasību, lai iestāde iejaucas?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, — vai trešai personai, kuras veselībai kaitē makrodaļiņas PM10, ir tiesības prasīt šāda rīcības plāna izstrādi, kurā ir noteikti īstermiņā veicamie pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka makrodaļiņu PM10 izmešu robežvērtība tiek stingri ievērota?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, — kādā apjomā ar rīcības plānā noteiktajiem pasākumiem robežvērtības pārsniegšanas risks ir jāsamazina un šādas pārsniegšanas ilgums jāierobežo? Vai rīcības plāns pēc secīgu pakāpju principa var aprobežoties ar pasākumiem, kuri gan nenodrošina robežvērtību ievērošanu, bet īstermiņā tomēr veicina apkārtējā gaisa kvalitātes uzlabošanos?

(1) OV L 296, 55. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/18

Apelācija, ko 2007. gada 14. maijā ierosinājis Derya Beyatli par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 5. marta rīkojumu lietā T-455/04 Derya Beyatli un Armagan Candan/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-238/07 P)

(2007/C 183/30)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Derya Beyatli (pārstāvis — A. Demetriades, Δικηγόρος)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto rīkojumu;

—	atcelt atbildētājas 2004. gada 5. maija lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka apstrīdētais rīkojums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi juridisku kļūdu, kā pierādījumu savākšanas vai izmeklēšanas pasākumu nenosakot pierādījumu iesniegšanu ne vien no Eiropas Personāla atlases biroja (EPAB) arhīviem, bet arī no Eiropas Kopienas pārstāvniecības Kiprā un/vai Komisijas arhīviem vispār.

Pirmās instances tiesas bezdarbības dēļ atbildētāja neiesniedza visu nozīmīgo saraksti starp Eiropas Kopienas pārstāvniecību Kiprā un/vai Komisiju un/vai EPAB. Tāpēc tiesvedībā Pirmās instances tiesā tika pārkāptas prasītāja tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/19

Prasība, kas celta 2007. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-246/07)

(2007/C 183/31)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana un C. Tufvesson, pārstāvji)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka vienpusēji piedāvājot iekļaut vielu PFOS (perfluoroktāna sulfonāts) A pielikumā Stokholmas Konvencijai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi EKL 10. pantu un EKL 300. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Zviedrija vienpusēji ir piedāvājusi vielu PFOS (perfluoroktāna sulfonāts) iekļaut A pielikumā Stokholmas Konvencijai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

Komisija apgalvo, ka Zviedrijas vienpusējais priekšlikums par PFOS nozīmē, ka EK starptautiskā pārstāvniecība ir sašķelta. Zviedrija rīkojās vienpusēji attiecībā uz PFOS, neskatoties uz to, ka Zviedrija apzinājās Kopienas iesaistīšanos tiesību aktu izstrādē, kuros minētā viela bija iekļauta. Zviedrijas rīcība nozīmē, ka Kopiena un dalībvalstis kopīgi nevar iesniegt priekšlikumus par jaunajām Stokholmas Konvencijā iekļaujamām vielām. Tādējādi Zviedrija nav izpildījusi EKL 10. pantu un EKL 300. panta 1. punktu paredzētos pienākumus.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/19

Prasība, kas celta 2007. gada 23. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-249/07)

(2007/C 183/32)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un S. B. Noë, pārstāvji)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, ieviešot iepriekšējas atļaujas sistēmu attiecībā uz tādām citu dalībvalstu izcelsmes austerēm un gliemenēm, kuras pieder pie Nīderlandē sastopamajām sugām un kuras tiks iestādītas Nīderlandes piekrastes ūdeņos, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar EKL 28. un 30. pantu;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Nīderlandes tiesiskajā regulējumā paredzētais aizliegums bez iepriekšējas atļaujas citu dalībvalstu izcelsmes austeres un gliemenes iestādīt Nīderlandes piekrastes ūdeņos, ir šķērslis Kopienas iekšējai tirdzniecībai un citu dalībvalstu izcelsmes austeru un gliemeņu piekļuvei tirgum.

Šis valsts pasākums nav pamatots.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Court of Appeal (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 29. maija rīkojumu — Intel Corporation Inc./CPM United Kingdom Limited

(Lieta C-252/07)

(2007/C 183/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Intel Corporation Inc.

Atbildētājs: CPM United Kingdom Limited

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK (1) 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē gadījumā, ja:

a)	agrākai preču zīmei ir ievērojama reputācija attiecībā uz konkrētiem specifiskiem preču vai pakalpojumu veidiem,

b)	šīs preces vai pakalpojumi atšķiras vai būtiski atšķiras no precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas vēlāka preču zīme,

c)	agrākā preču zīme ir neaizstājama attiecībā uz jebkurām precēm vai pakalpojumiem;

d)	agrāka preču zīme tiktu atsaukta vidusmēra patērētāja atmiņā, ja vēlāka preču zīme tiktu izmantota attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti ar vēlāku preču zīmi,

ar šiem faktiem vien pietiek, lai atzītu, ka pastāv i) “saikne”2003. gada 23. oktobra sprieduma lietā C-408/01 Adidas-Salomon AG/Fitnessworld Trading Ltd (Recueil, I-12537. lpp.) [29.] un [30.] punkta nozīmē un/vai ii) negodīgas priekšrocības un/vai kaitējumu minētā panta nozīmē?

2.	Ja atbilde ir noliedzoša, kādus faktorus valsts tiesai ir jāņem vērā, lemjot par faktu pietiekamību? Īpaši, kāda nozīme, veicot vispārīgu novērtējumu, lai noteiktu, vai pastāv “saikne”, ir jāpiešķir precēm vai pakalpojumiem vēlākas preču zīmes specifikācijā?

Kas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir nepieciešams, lai būtu izpildīts nosacījums par kaitējumu atšķirtspējai? Konkrēti, vai i) agrākai preču zīmei ir jābūt neaizstājamai, ii) pietiek ar pirmo konfliktējošo izmantojumu, lai atzītu kaitējumu atšķirtspējai, un iii) vai agrākās preču zīmes kaitējums atšķirtspējai nozīmē, ka ir jābūt ietekmētai patērētāja ekonomiskajai rīcībai?

(1) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (Lielbritānija) 2007. gada 29. maija rīkojumu — Canterbury Hockey Club, Canterbury Ladies Hockey Club/Commissioners of HM Revenue and Customs

(Lieta C-253/07)

(2007/C 183/34)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Canterbury Hockey Club, Canterbury Ladies Hockey Club

Atbildētājs: Commissioners of HM Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi:

1.	Vai, lai piemērotu Sestās direktīvas (1) 13. panta A daļas 1. punkta m) apakšpunktā ietverto atbrīvojumu, jēdziens “personas” teikuma daļā “personām, kas piedalās sporta pasākumos” ietver juridiskas personas un nereģistrētas biedrības vai arī attiecas tikai uz fiziskām personām, domājot cilvēkus?

Ja jēdziens “personas” teikuma daļā “personām, kas piedalās sporta pasākumos” tiešām ietver juridiskas personas un nereģistrētas biedrības, kā arī fiziskas personas, vai vārdi “daži pakalpojumi, kas cieši saistīti ar sportu” ļauj dalībvalstīm atbrīvojumu piemērot tikai fiziskām personām, kas piedalās sporta pasākumos?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/21

Prasība, kas celta 2007. gada 30. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-255/07)

(2007/C 183/35)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro un D. Kukovec, pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2004/18/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. janvārī.

(1) OV L 134, 114. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) 2007. gada 31. maija rīkojumu — Mitsui & Co. Deutschland GmbH/Hauptzollamt Düsseldorf

(Lieta C-256/07)

(2007/C 183/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mitsui & Co. Deutschland GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Düsseldorf

Prejudiciālie jautājumi

Vai pārdevēja un ražotāja maksājumi pircējam, kas tika veikti tādas garantijas vienošanās kā šajā lietā ietvaros un ar ko tika atlīdzināti remontdarbu izdevumi, kuru atlīdzību no pircēja pieprasīja tā klienti, samazina muitas vērtību atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29. panta 1. punktam un 3. punkta a) apakšpunktam, kas tika deklarēta, pamatojoties uz starp pārdevēju un ražotāju un pircēju atrunāto cenu?

Vai pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētie pārdevēja un ražotāja maksājumi pircējam, kas tika veikti garantijas ietvaros radušos izdevumu atlīdzināšanai, ir uzskatāmi par darījuma vērtības grozījumu atbilstoši Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 145. panta 2. punktam tā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2002 (3) par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93 un Regulās (EK) Nr. 2787/2000 un (EK) Nr. 993/2001 (EK OV L 68/11) grozītajā redakcijā?

Gadījumā, ja uz pirmo vai otro prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 145. panta 2. un 3. punkts tā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2002 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93 un Regulās (EK) Nr. 2787/2000 un (EK) Nr. 993/2001 grozītajā redakcijā ir piemērojams importam, par ko muitas deklarācijas pieņemtas, pirms stājās spēkā Komisijas Regula (EK) Nr. 444/2002 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas paredz īstenošanas noteikumus Kopienas Muitas kodeksam, un Regulās (EK) Nr. 2787/2000 un (EK) Nr. 993/2001?

Gadījumā, ja uz trešo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 145. panta 2. un 3. punkts tā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2002 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas paredz īstenošanas noteikumus Kopienas Muitas kodeksam, un Regulās (EK) Nr. 2787/2000 un (EK) Nr. 993/2001 grozītajā redakcijā ir spēkā?

(1) OV L 302, 1. lpp.

(2) OV L 253, 1. lpp.

(3) OV L 68, 11. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/22

Prasība, kas celta 2007. gada 31. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-257/07)

(2007/C 183/37)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Kukovec un K. Nyberg, pārstāvji)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

Atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (iepirkuma direktīva) (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. janvārī.

(1) OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/22

Prasība, kas celta 2007. gada 31. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-259/07)

(2007/C 183/39)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Kukovec un K. Nyberg, pārstāvji)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

Atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/51/EK (1), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2) XX pielikumu un Direktīvas 2004/18/EK (3) VIII pielikumu par iepirkumu, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. janvārī.

(1) OV L 257, 1.10.2005, 127. lpp.

(2) OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.

(3) OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) 2007. gada 31. maija rīkojumu — Pedro IV Servicios, S.L./Total España SA

(Lieta C-260/07)

(2007/C 183/40)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pedro IV Servicios, S.L.

Atbildētājs: Total España SA

Prejudiciālie jautājumi

Tā kā Komisijas Regulas (EEK) 1984/83 (1) 12. panta 2. punktā ir noteikts, ka, “neskatoties uz 1. punkta c) apakšpunktā noteikto, gadījumā, kad vienošanās attiecas uz degvielas uzpildes staciju, ko piegādātājs ir nodevis tālākpārdevējam nomā vai kā citādi faktiskā vai tiesiskā lietojumā, tālākpārdevējam var uzlikt šajā sadaļā paredzētās ekskluzīva pirkuma saistības un konkurences ierobežojumus visā degvielas uzpildes stacijas faktiskas ekspluatācijas laikā”, vai šī tiesību norma ir interpretējama tādējādi, ka tā attiecas uz gadījumu, kad piegādātājs sākotnēji ir zemesgabala un iekārtu īpašnieks, vai arī norāde uz degvielas uzpildes stacijas nomu aptver visus tos prasījumus, kas strikti juridiski aprobežojas ar piegādātāja tiesībām uz degvielas uzpildes staciju, un tādēļ viņš to var iznomāt tam pašam zemes īpašniekam, neievērojot laika ierobežojumus, kas tiesību normā noteikti par ekskluzīvajiem līgumiem?

Ja šajā lietā ir piemērojama 1999. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2790/99 (2), kuras 5. pantā ir noteikts, ka atbrīvojumu nepiemēro, ja ekskluzīvā pirkuma līguma ilgums pārsniedz piecus gadus, lai arī “šis termiņa ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad pircējs pārdod līguma preces vai pakalpojumus no telpām un zemes, kas pieder piegādātājam vai ko piegādātājs nomā no trešās personas, kas nav saistīta ar pircēju, ar noteikumu, ka pret konkurenci vērsto saistību ilgums nepārsniedz laika periodu, uz kādu pircējs aizņem telpas un zemi”, vai tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz gadījumu, kad piegādātājs sākotnēji ir zemesgabala un iekārtu īpašnieks, vai arī norāde uz degvielas uzpildes stacijas nomu aptver visus tos prasījumus, kas strikti juridiski aprobežojas ar piegādātāja tiesībām uz degvielas uzpildes staciju, un tādēļ viņš to var iznomāt tam pašam zemes īpašniekam, neievērojot laika ierobežojumus, kas tiesību normā noteikti par ekskluzīvajiem līgumiem?

Tā kā EK līguma 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts iepirkuma vai pārdošanas cenu netiešas noteikšanas aizliegums un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1984/83 8. apsvērumā ir noteikts, ka “citi konkurenci ierobežojoši noteikumi un, it īpaši, tie, kas ierobežo tālākpārdevēja brīvību noteikt tālākpārdošanas cenas vai nosacījumus vai izvēlēties […] klientus, nevar tikt pamatoti ar šo regulu”, un tālākpārdošanas cenas noteikšana nav saskaņā ar tās 11. pantu atļauto pārējo konkurences ierobežojumu starpā, kas nozīmē jebkuru veidu, kas ierobežo tālākpārdevēja brīvību noteikt mazumtirdzniecības cenu, kā būtu vērtējams gadījums, kad piegādātājs nosaka degvielas uzpildes stacijas ekspluatētāja izplatīšanas uzcenojumu, nosakot cenu degvielai, ko tas tālākpārdevējam piegādā ar visizdevīgākajiem nosacījumiem, kas nolīgti ar citām degvielas uzpildes stacijām, kas Barselonā var uzsākt savu darbību, turklāt tā nekādā gadījumā nepārsniedz vidējo cenu, ko noteikuši citi piegādātāji ar ievērojamu ietekmi tirgū, un kurai ir jāpievieno minimālais uzcenojums, ko tas uzskata par piemērotu, šādi iegūstot IMC, kuru piegādātājs nevis īpaši nosaka, bet gan iesaka piemēro?

Tā kā EK līguma 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts iepirkuma vai pārdošanas cenu netiešas noteikšanas aizliegums un 1999. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 2790/99 4. panta a) apakšpunktā kā īpaši smags konkurences ierobežojums ir ietverta tālākpārdošanas cenas noteikšana, vai tas ir jāinterpretē tādējādi, ka tas tā ir, kad piegādātājs nosaka degvielas uzpildes stacijas ekspluatētāja izplatīšanas uzcenojumu, nosakot cenu degvielai, ko tas tālākpārdevējam piegādā ar visizdevīgākajiem nosacījumiem, kas nolīgti ar citām degvielas uzpildes stacijām, kas Barselonā var uzsākt savu darbību, turklāt tā nekādā gadījumā nepārsniedz vidējo cenu, ko noteikuši citi piegādātāji ar ievērojamu ietekmi tirgū, un kurai ir jāpievieno minimālais uzcenojums, ko tas uzskata par piemērotu, šādi iegūstot IMC, kuru piegādātājs nevis īpaši nosaka, bet gan iesaka piemērot?

(1) Komisijas 1983. gada 22. jūnija Regula (EEK) Nr. 1984/83 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošana ekskluzīvo iepirkšanas līgumu kategorijām (OV L 173, 5. lpp.).

(2) Komisijas 1999. gada 22. decembra Regula (EEK) Nr. 2790/1999 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu noteiktu vertikālo līgumu kategorijām un saskaņotām darbībām (OV L 336, 21. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/24

Prasība, kas celta 2007. gada 5. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-266/07)

(2007/C 183/41)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un J.B. Laignelott)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (1) 4. pantu un pakārtoti — 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (2) 9. pantu, atļaujot slimnīcās radušos atkritumu sadedzināšanu iekārtās, kurām nav atbilstošas atļaujas;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar iepriekš minētās Direktīvas 2000/76/EK 3. pantu kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 20. panta 2. punktu, runa ir par jaunu sadedzināšanas iekārtu minētās Direktīvas 2000/76/EK izpratnē, un tādēļ tā ir piemērojama šai sadedzināšanas iekārtai Saúde parkā Lisabonā. Šīs sadedzināšanas iekārtas darbību drīkstēja uzsākt tikai pēc atļaujas, kas atbilst minētās direktīvas 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem, iegūšanas. Portugāles iestādes nav izpildījušas minēto pienākumu.

Katrā ziņā, pat ja uzskatītu, kā tas nav šajā lietā, ka sadedzināšanas iekārta uzskatāma par “esošo sadedzināšanas iekārtu” Direktīvas 2000/76/EK izpratnē un, attiecīgi, ka minētā direktīva tai nebija piemērojama, tomēr tās darbības priekšnosacījums ir iepriekšējas atļaujas saņemšana atbilstoši Direktīvas 2006/12/EK 9. panta 1. punktam.

(1) OV L 332, 91. lpp.

(2) OV L 114, 9. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/24

Prasība, kas celta 2007. gada 7. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Lietuvas Republika

(Lieta C-274/07)

(2007/C 183/42)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Braun un A. Steiblytė)

Atbildētāja: Lietuvas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, faktiski nenodrošinot to, lai tādā mērā, kādā tas ir tehniski iespējams, neatliekamās palīdzības nodrošināšanas iestādēm būtu pieejama zvanītāja atrašanās vietas informācija par visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”, ja tiek izmantoti publiskie telefonu tīkli, Lietuvas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (1) 26. panta 3. punkts;

—	piespriest Lietuvas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2003. gada 24. jūlijā.

(1) OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/24

Prasība, kas celta 2007. gada 12. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-284/07)

(2007/C 183/43)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un D. Kukovec)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

pamatprasījums — atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/51/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK XX pielikumu un Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikumu par iepirkumu (1), prasības Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu;

—	pakārtoti — atzīt, ka, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika jebkurā gadījumā nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā tiesību norma;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. janvārī.

(1) OV L 257, 127. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/25

Prasība, kas celta 2007. gada 14. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-289/07)

(2007/C 183/44)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un D. Kukovec)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

pamatprasījums — atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šīs direktīvas 71. panta 1. punkta pirmo daļu;

—	pakārtoti — atzīt, ka, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika jebkurā gadījumā nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā tiesību norma;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 31. janvārī.

(1) OV L 134, 1. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/25

Apelācija, ko 2007. gada 14. jūnijā ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 29. marta spriedumu lietā T-366/00 Scott S. A, Francijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-290/07 P)

(2007/C 183/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Flett, pārstāvis)

Pārējie lietas dalībnieki: Scott SA, Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgo spriedumu par jautājumiem attiecīgajā apelācijā. Gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka procesa gaita neatļauj pieņemt galīgo lēmumu par kādu no jautājumiem, Komisija attiecīgi lūdz Tiesu nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai PIT;

—	piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai tiesvedībā Tiesā un Pirmās instances tiesā; piespriest Francijas Republikai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmie četri apelācijas pamati attiecas uz pārsūdzētā sprieduma kļūdām tiesību piemērošanā attiecībā uz trešo pušu procesuālajām tiesībām un Komisijas procesuālajiem pienākumiem valsts atbalsta procesā:

pirmais apelācijas pamats attiecas uz Scott1999. gada 24. decembra papildus paskaidrojumu izslēgšanu no lietas materiāliem, kuri tika nosūtīti 13 mēnešus pēc noteiktā termiņa;

otrais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā par to, ka Komisijai bija procesuāls pienākums Francijai vēlreiz atļaut iesniegt apstrīdētos izvērtējumus;

trešais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā, ka Komisijai bija procesuāls pienākums dot Scott papildu iespēju iesniegt paskaidrojumus;

ceturtais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā, ka Komisijai bija procesuāls pienākums izmantot “ekspertu ārpus iestādes”.

Attiecībā uz šiem jautājumiem Komisija apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums nenosaka, kā arī nepiemēro atbilstīgu tiesisku kritēriju: vai Komisija pārkāpa būtisku procesuālu prasību. Turklāt pārsūdzētais spriedums nevarēja lemt par šiem jautājumiem tā kā Scott prasība nenorādīja uz jebkādiem šādiem atcelšanas pamatiem. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka tā nav pārkāpusi būtisku procesuālu prasību. Procesuālie noteikumi nenosaka nevienu no šāda veida prasībām; un pārsūdzētajam spriedumam nav pamata “piešķirt” šādas tiesības vai uzlikt šādus pienākumus, balstoties uz kļūdainiem pieņēmumiem, kuri noteikti pārsūdzētajā spriedumā. Visbeidzot, netika pārkāpta jebkāda būtiska procesuālā prasība:

Scott papildus paskaidrojumus, kas netika iekļauti, Francija atkārtoti iesniedza 2000. gada 21. februārī un tie tika iekļauti lietas administratīvajos materiālos, kā arī izvērtēti, pieņemot apstrīdēto lēmumu;

ņemot vērā četrus informācijas pieprasījumus, kā arī pieprasījumu sniegt informāciju, Komisijai nepastāvēja pienākums sniegt Francijai vēl vienu iespēju iesniegt apstrīdētos izvērtējumus;

Scott pastāvēja visas iespējas iesniegt paskaidrojumus, un it īpaši tad, kad tas sniedza atbildi, kas saistījās ar rīkojumu sniegt informāciju;

gan Francija, gan Scott pastāvēja visas iespējas veikt izvērtējumu attiecībā uz piešķiršanas datumu, bet nekad to neveica.

Apelācijas piektais līdz astotais pamats apkopo to, ko Komisija ērtības iesmelu dēļ definē kā “prelimināros jautājumus”, kas attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kuras pieļautas pārsūdzētajā spriedumā attiecībā uz to, ka Scott prasībā nebija norādīts jebkāds atcelšanas pamats attiecībā uz novērtējumu; Pirmās instances tiesas izskatīšanas kritērijiem (tiek apgalvots, ka Komisijai nav rīcības brīvības); pārsūdzētais spriedums balstās uz apgalvojumiem, nevis uz pierādījumiem; un uz apgriezto pierādīšanas pienākumu valsts atbalsta procedūrā un tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

Apelācijas devītais un desmitais pamats attiecas uz būtiskām kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar ražotni.

Apelācijas devītais pamats attiecas uz metodi, kādā tika novērtēts valsts atbalsta apmērs pārskaitījumos materiālā veidā. Pretēji tam, ko nosaka pārsūdzētais spriedums, kurā nav veikta atklātā konkursa piešķiršanas datuma izvērtējums, Komisijai ir tiesības piemērot attiecīgajā vietā pastāvošo vērtību. Tas it īpaši bija pamatoti šajā gadījumā, jo ražotne tika piemērota Scott vajadzībām. Pārsūdzētā sprieduma pamatojums attiecībā uz apstrīdēto pārdošanas cenu pēc 11 gadiem balstās uz procesuālām neatbilstībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā; un jebkurā gadījumā tas ir kļūdains pēc būtības.

Apelācijas desmitais pamats attiecas uz Komisijas kļūdām, piemērojot uz izmaksām balstītu metodi. Pārsūdzētā sprieduma secinājumi atkarīgi no apstrīdētajām procesuālajām nepilnībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā. Komisijas paustais izmaksu aprēķins bija viszemākais iespējamais; un nav jebkāda pamata atcelt apstrīdēto lēmumu, balstoties uz to, ka valsts atbalsts varēja būt lielāks.

Apelācijas vienpadsmitais līdz trīspadsmitais pamats attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā pēc būtības attiecībā uz apstrīdēto zemes gabalu.

Apelācijas vienpadsmitais pamats attiecas uz Orleānas Padomes 1994. gada 27. maija protokolu, kas tika novērtēts kā “ļoti īss apkopojums bez detalizēta izskaidrojuma”.

Apelācijas divpadsmitais pamats attiecas uz metodi, ar kādu tika novērtēts valsts atbalsta apmērs pārskaitījumos materiālā izteiksmē, un tas ir līdzīgs devītajam apelācijas pamatam. Nepastāvot atbalsta piešķiršanas dienas apstiprinājumam vai atklātam konkursam, Komisijai ir tiesības piemērot attiecīgajā vietā pastāvošo vērtību. Tas it īpaši bija pamatoti šajā lietā, jo trešā zemes gabala iegāde tika pielāgota Scott vajadzībām. Pārsūdzētā sprieduma pamatojums attiecībā uz nodokļu revīziju ir atkarīgs no apstrīdētajām procesuālām neatbilstībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā; un jebkurā gadījumā tas ir kļūdains pēc būtības.

Apelācijas trīspadsmitais pamats attiecas uz Komisijas kļūdām, piemērojot uz izmaksām balstītu metodi. Pārsūdzētā sprieduma secinājumi ir atkarīgi no apstrīdētajām procesuālajām nepilnībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā. Komisijas izmaksu aprēķins bija viszemākais iespējamais, kā to apgalvoja gan Francija, gan Scott. Fakti un pierādījumi, kuri attaisno Komisiju ir: Piedāvājuma dokuments; apstrīdētais Galtier un Commissaire aux Apports izvērtējums; Orleānas Padomes 1994. gada 27. maija protokols; un trīs zemes gabalu iepirkšanas vidējā cena. Nepastāv pamats, lai atceltu apstrīdēto lēmumu, balstoties uz to, ka valsts atbalsts varēja būt lielāks.

Apelācijas četrpadsmitais pamats attiecas uz pieprasījumu sniegt informāciju, it īpaši saistībā ar apstrīdēto zemes gabalu, metodi, atbilstoši kurai tika aprēķināts valsts atbalsta apmērs, un attiecībā uz trīs zemes gabalu iepirkumiem. Tas ir procesuāls jautājums, bet tas tiek apskatīts nobeigumā, jo tas ir saistīts ar apelācijas trīspadsmito pamatu.

Ar apelācijas piecpadsmito pamatu Komisija pieprasa Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, jo Pirmā instances tiesa izkropļo tai iesniegtos nepārprotamos pierādījumus, it īpaši tādēļ, ka Pirmā instances tiesa ar savu pamatojumu aizvietoja apstrīdētajā lēmumā noteikto.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Regeringsrätten (Zviedrija) 2007. gada 15. jūnija rīkojumu — Kollektivavtalsstiftelsen TRR Trygghetsrådet/Skatteverket

(Lieta C-291/07)

(2007/C 183/46)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Regeringsrätten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Kollektivavtalsstiftelsen TRR Trygghetsrådet

Atbildētājs: Skatteverket

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās PVN direktīvas (1) 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2) 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 196. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nozīmē, ka persona, kura veic saimniecisku darbību un arī darbību, kas neietilpst minēto direktīvu piemērošanas jomā, un kura pērk konsultantu pakalpojumus no personas, kam jāmaksā nodoklis citā EK valstī, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju/personu, kam jāmaksā nodoklis, piemērojot minētos pantus, pat tad, ja pirkums ir ticis izdarīts tikai attiecībā uz darbību, kas neietilpst direktīvu piemērošanas jomā?

(1) OV 1977, L 145, 1. lpp.

(2) OV 2006, L 347, 1. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/27

Prasība, kas celta 2007. gada 18. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-293/07)

(2007/C 183/47)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un D. Recchia)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi saskaņota, īpaša un pilnīga tiesiskā regulējuma pieņemšanai un piemērošanai, kas varētu nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju atbilstošu pārvaldību un efektīvu aizsardzību, ņemot vērā aizsardzības mērķus Direktīvā 79/409/EEK (1) par savvaļas putnu aizsardzību, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar šīs direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu kopā ar 4. panta 4. punkta pirmo teikumu šajā pašā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar 6. panta 2.-4. punktu Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija, pamatojoties uz ļoti daudzām sūdzībām, deputātu jautājumiem un ziņojumiem, uzskata, ka Grieķijas Republika nepareizi piemēro Direktīvas 79/409/EEK noteikumus, kas paredz pasākumu veikšanu savvaļas putnu dzīvotņu aizsardzībai un to piesārņošanas vai kaitējumu nodarīšanas tām novēršanai.

Komisija uzskata, ka Direktīva ir pārkāpta, jo netiek aizsargātas īpaši aizsargājamās teritorijas, kā arī tāpēc, ka tiek veiktas darbības, kas var radīt kaitējumu visām īpaši aizsargājamām teritorijām un ļoti negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamo teritoriju un sugu, kuru dēļ šīs teritorijas ir noteiktas, aizsardzības mērķus.

Grieķijas iestāžu apgalvojums, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pietiekami garantē visu savvaļas putnu sugu un to dzīvotņu aizsardzību, tiek atspēkots ar Komisijas argumentu, ka minētajā tiesiskajā regulējumā nav iekļauts īpašs un efektīvs visu īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības regulējums.

(1) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.; OV 15/01, 202. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/31

Pirmās instances tiesas 2007. gada 20. jūnija spriedums — Tirrenia di Navigazione u.c./Komisija

(Lieta T-246/99) (1)

(Valsts atbalsts - Jūras transports - Lēmums sākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Jauns atbalsts - Pastāvošs atbalsts)

(2007/C 183/60)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Tirrenia di Navigazione SpA, iepriekš — Tirrenia di Navigazione SpA un Adriatica di Navigazione SpA, Neapole (Itālija); Caremar SpA (Neapole); Toremar SpA, Livorno (Itālija); Siremar SpA, Palermo (Itālija); un Saremar SpA, Cagliari (Itālija) (pārstāvji — sākotnēji A. Tizzano un G. Roberti, tad — G. Roberti, A. Franchi un G. Bellitti, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou, V. Di Bucci un E. De Persio)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Navigazione Libera del Golfo SpA (Neapole) (pārstāvji — S. Ravenna un A. Abate, advokāti); Aliscafi Società Navigazione Alta Velocità SpA (Aliscafi SNAV), Messina (Itālija) (pārstāvji — B. Castaldo un C. Forte, advokāti); Traghetti Pozzuoli Srl (Neapole); Alilauro SpA (Neapole) un Linee Lauro Srl, Pozzuoli (Itālija) (pārstāvis — E. Amato, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 1999. gada 6. augusta lēmumu sākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par valsts atbalstu, ko Itālijas Republika piešķīrusi Gruppo Tirrenia di Navigazione uzņēmumiem (OV 1999, C 306, 2. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai un Navigazione Libera del Golfo SpA, Linee Lauro Srl, Traghetti Pozzuoli Srl un Alilauro SpA, kas iestājušās lietā;

3)	Aliscafi Società Navigazione Alta Velocità SpA (Aliscafi SNAV), kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 20, 22.1.2000.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/31

Pirmās instances tiesas 2007. gada 27. jūnija spriedums — Nuova Gela Sviluppo/Komisija

(Lieta T-65/04) (1)

(ERAF - Kopienas finanšu atbalsta slēgšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Šķīrējtiesas klauzula)

(2007/C 183/61)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nuova Gela Sviluppo Soc. Cons. pa, sākotnēji Gela Sviluppo Soc. Cons. Pa, Gela (Itālija) (pārstāvis — P. Menchetti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn un M. Velardo, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Galvenokārt, lēmuma, kas ietverts Komisijas 2003. gada 16. decembra vēstulē par ERAF 98.05.26.001 finanšu atbalsta slēgšanu, atcelšana, Komisijas lēmumu par atbalstu samazināšanu, atbalsta izbeigšanu un pārmaksātās atbalsta summas atmaksu atcelšana, kā arī Komisijas 1999. gada 9. septembra Lēmuma SEC (1999) 1316 par pamatnostādnēm par struktūrfondu operatīvo pasākumu (1994. — 1999.) finanšu noslēgumu 6.2. punkta atcelšana, pakārtoti, zaudējumu atlīdzība, kas prasītajai ir radušies īstenojot līgumu, kuru tā ar Komisiju noslēgusi 1999. gada 13. septembrī

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noradīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.4.2004.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/32

Pirmās instances tiesas 2007. gada 19. jūnija spriedums — Asturias Cuerno/Komisija

(Lieta T-473/04) (1)

(Ierēdņi - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Starptautiskai organizācijai sniegti pakalpojumi - Iekārtošanās pabalsts - Dienas nauda)

(2007/C 183/62)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cristina Asturias Cuerno, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — R. García-Gallardo Gil-Fournier un A. Sayagués Torres, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall, pārstāvis, kuram palīdz J. Rivas Andrés, J. Gutiérrez Gisbert un M. Canal Fontcuberta, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2004. gada 25. augusta lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas 2004. gada 27. aprīļa sūdzība un atteikts viņai izmaksāt Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto ekspatriācijas pabalstu, ka arī ar to saistītos pabalstus

Rezolutīvā daļa:

1)	Komisijas 2004. gada 28. janvāra un 25. augusta lēmumi tiek atcelti;

2)	prasītājai ir tiesības saņemt Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā paredzēto ekspatriācijas pabalstu, kā arī šī pielikuma 5. pantā paredzēto iekārtošanās pabalstu;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Komisija sedz visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 19.2.2005.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/32

Pirmās instances tiesas 2007. gada 27. jūnija spriedums — Nīderlande/Komisija

(Lieta T-182/06) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Atkāpes ietverošas valsts tiesību normas - Komisijas noraidījums dekrēta projektam, kas pasteidzinātu makrodaļiņu emisiju, ko rada noteikti jauni transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar dīzeļmotoru, [noteikto] Kopienas robežvērtību pazemināšanu - Pienākums ievērot pienācīgu rūpību un norādīt pamatojumu - Situācijas, kas attiecas uz to, kā paziņotāja dalībvalsts ievēro [noteiktās] Kopienas robežvertības makrodaļiņu koncentrācijām apkārtējā gaisā, specifiskums)

(2007/C 183/63)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. Sevenstere [H. Sevenster] un M. de Hrāfe [M de Grave])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakja [M. Patakia], A. Alkovers San Pedro [A. Alcover San Pedro] un H. van Vlīts [H. van Vliet])

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu 2006/372/EK par valsts noteikumu projektu, ko saskaņā ar EK līguma 95. panta 5. punktu paziņojusi Nīderlandes Karaliste un kurā noteiktas daļiņu emisijas robežvērtības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem (OV L 142, 16. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/33

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 7. jūnija rīkojums — IMS/Komisija

(Lieta T-346/06 R)

(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Direktīva 98/37/EK - Pieņemamība - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana)

(2007/C 183/64)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Industria Masetto Schio Srl (IMS), Schio (Itālija) (pārstāvji — F. Colonna un T. Romolotti, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Zadra un D. Lawunmi, pārstāvji)

Priekšmets

Pieteikums apturēt izpildi Komisijas 2006. gada 6. septembra atzinumam C(2006)3914 par Francijas iestāžu pieņemto aizlieguma pasākumu attiecībā uz IMS preču zīmes mehāniskajām presēm

Rezolutīvā daļa:

1)	apturēt izpildi Komisijas 2006. gada 6. septembra atzinumam C(2006)3914 par Francijas iestāžu pieņemto aizlieguma pasākumu attiecībā uz IMS preču zīmes mehāniskajām presēm līdz brīdim, kad Pirmās instances tiesa pieņems lēmumu pamata lietā;

2)	lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/33

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — SC Gerovital Cosmetics/ITSB — SC Farmec (“GEROVITAL H3 prof. Dr. A. Aslan”)

(Lieta T-163/07)

(2007/C 183/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SC Gerovital Cosmetics S. A., Buhareste (Rumānija) (pārstāvis — D. Boştinşă, jurists)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Farmec S. A., Cluj-Napoca (Rumānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 27. februāra lēmumu lietā R 271/2006-2 — “GEROVITAL H3”, un pakārtoti

—	atzīt par spēkā neesošu Anulēšanas nodaļas 2005. gada 23. decembra lēmumu, kas pieņemts ITSB lietā 872C 0000986 034 par Kopienas preču zīmes Nr. 986034 “GEROVITAL H3” atzīšanu par spēkā neesošu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “GEROVITAL H3 Prof. Dr. A. Aslan”, kura attiecas uz 3. un 42. klases precēm — reģistrācijas pieteikums Nr. 986 034

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Farmec S. A.

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: valsts grafiska preču zīme “Gerovital H3 PROF. DR. ANA ASLAN”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 3. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt preču zīmi par spēkā neesošu pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 52. panta un 53. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasītāja uzskata, ka Rumānijas grafiskā preču zīme, kuras izmantošanas tiesības, attiecībā uz nodošanas līgumā ietvertām konkrētām precēm, tai daļēji piešķīra starptautiskas un valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, ir agrāka labi zināma preču zīme, kurai ir šāda reputācija vairākās dalībvalstīs. Tādējādi tā apgalvo, ka tai ir tiesības uz prioritāti un ekskluzivitāti reģistrācijas nolūkā.

Tāpat pretēji otras lietas dalībnieces procesā par atzīšanu par spēkā neesošu un apelācijas procesā (turpmāk tekstā — “Farmec”) tiesībām, prasītāja apgalvo, ka tai ir plašākas tiesības uz preču zīmi, kā attiecībā uz to kosmētikas izstrādājumu plašo klāstu, kurus tai ir tiesības ražot, un to sastāvdaļām. Pamatojoties uz pienākumu, ka abas sabiedrības bauda vienādas un īpašas tiesības attiecībā uz preču zīmes “GEROVITAL H3 Prof. Dr. A. Aslan” aizsardzības pakāpi, saskaņā ar prasītājas teikto prioritātes/priekšrocības aspektam, uz kuru norāda Farmec, nav nozīmes.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka tās kā īpašnieces tiesības tiktu nopietni aizskartas, ja nebūtu iespējams panākt starptautisku atzīšanu un tiesību, kas izriet no nodošanas līguma, aizsardzību, pat ja tā apgalvo, ka tai ir nodrošinātas visas tiesības un aizsardzība Rumānijā.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/34

Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūnijā — Frosch Touristik/ITSB — DSR touristik (“FLUGBÖRSE”)

(Lieta T-189/07)

(2007/C 183/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frosch Touristik GmbH, Minhene (Vācija) (pārstāvis — H. Lauf, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: DSR touristik GmbH

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. marta lēmumu — apelācijas lietas numurs R 1084/2004-4 — un nosūtīt lietu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam jauna lēmuma pieņemšanai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “FLUGBÖRSE”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 16., 39. un 42. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 81 406)

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: DSR touristik GmbH

Anulēšanas nodaļas lēmums: attiecīgās preču zīmes daļēja atzīšana par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kā arī 51. panta 2. punkta piemērošana.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/34

Prasība, kas celta 2007. gada 31. maijā — Anheuser-Busch/ITSB — Budějovický Budvar (“BUDWEISER”)

(Lieta T-191/07)

(2007/C 183/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anheuser-Busch, Inc., St. Louis (ASV) (pārstāvis — V. von Bomhard, Rechtsanwältin)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Budějoviský Budvar, národní podnik

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 20. marta lēmumu R 299/2006-2;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 20. marta lēmumu R 299/2006-2 tiktāl, ciktāl tas attiecas uz preču grupu “bezalkoholiskie dzērieni”;

—	piespriest atbildētājam un otram procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā dalībniekam gadījumā, ja tas iestājas lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BUDWEISER”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 32. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 24 646)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Budějoviský Budvar, národní podnik

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiska vārdiska preču zīme “BUDWEISER”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 32. klasē, starptautiska grafiska preču zīme “Budweiser Budvar”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 31. un 32. klasē, kā arī starptautiska grafiska preču zīme “Budweiser Budvar”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: tiesību uz aizstāvību pārkāpums, kļūdaina Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 74. panta 2. punkta piemērošana, kā arī tās pašas regulas 43. panta 2. punkta pārkāpums; pakārtoti, pamatojuma trūkuma dēļ šīs regulas 73. panta pārkāpums.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/35

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūnijā — Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“222”)

(Lieta T-200/07)

(2007/C 183/68)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza“Technopol”Sp. z o. o., (pārstāve — D. Rzążewska, radca prawny)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. marta lēmumu lietā R 1276/2006-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “222”, kas attiecas uz 16. klasē ietilpstošajām precēm

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas Nr. 40/94 (1) par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošana, jo apzīmējums “222” attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm nav nedz aprakstošs, nedz arī tas ir nepietiekami atšķirtspējīgs.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/35

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūnijā — Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“333”)

(Lieta T-201/07)

(2007/C 183/69)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza“Technopol”Sp. z o. o., (pārstāve — D. Rzążewska, radca prawny)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. marta lēmumu lietā R 1277/2006-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “333” attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajām precēm

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas Nr. 40/94 (1) par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošana, jo apzīmējums “333” attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm nav nedz aprakstošs, nedz arī tas ir nepietiekami atšķirtspējīgs.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/36

Prasība, kas celta 2007. gada 6. jūnijā — Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB (“555”)

(Lieta T-202/07)

(2007/C 183/70)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza“Technopol”Sp. z o. o., (pārstāve — D. Rzążewska, radca prawny)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. marta lēmumu lietā R 1278/2006-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “555” attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajām precēm

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas Nr. 40/94 (1) par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošana, jo apzīmējums “555” attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm nav nedz aprakstošs, nedz arī tas ir nepietiekami atšķirtspējīgs

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/36

Prasība, kas celta 2007. gada 7. jūnijā — Eurallumina/Komisija

(Lieta T-207/07)

(2007/C 183/71)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurallumina SpA, Portoscuso (Itālija) (pārstāvji — L. Martin Alegi, R. Denton un E. Cormack, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

vai nu:

—	atcelt pilnībā apstrīdēto Lēmumu, vai

—	noteikt, ka Padomes ar Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas uzskatāmas par prettiesisku valsts atbalstu, vai vismaz nevar pieprasīt tās atmaksāt, vai

—	atcelt pilnībā apstrīdēto Lēmumu un noteikt, ka Padomes ar Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas uzskatāmas par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz var pieprasīt to atmaksāt, vai

—	noteikt, ka var pieprasīt atmaksāt ne vairāk kā 3 EUR par tonnu.

—

Vai nu:

—	atcelt apstrīdētā Lēmuma 1., 4., 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tas skar Eurallumina, vai

—	noteikt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas nedrīkst uzskatīt par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz nedrīkst pieprasīt to atmaksāt, vai

—

atcelt apstrīdētā Lēmuma 1., 4., 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas Eurallumina, un noteikt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EEK atļautais atbrīvojums ir likumīgs līdz 2006. gada 31. decembrim un ka Itālijas agrāk samaksātās summas nevar uzskatīt par prettiesisku valsts atbalstu vai vismaz nevar pieprasīt to atmaksāt, vai

—	noteikt, ka var pieprasīt atmaksāt ne vairāk kā 3 EUR par tonnu;

—	pakārtoti, grozīt apstrīdētā Lēmuma 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl tas skar Eurallumina, tā, ka saskaņā ar šo atbrīvojumu līdz 2006. gada 31. decembrim nevar pieprasīt Itālijai atmaksāt samaksātās summas, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2007. gada 7. februāra Lēmumu C(2007) 286, galīgā redakcija, ar kuru Komisija atzina, ka Francijas, Īrijas un Itālijas piešķirtais atbrīvojums no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto alumīnija oksīda ražošanā no 2004. gada 1. janvāra bija valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē un ka noteikta šī atbalsta daļa nav saderīga ar kopējo tirgu.

Savas prasības pamatošanai prasītāja norāda, ka atbrīvojuma no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto alumīnija oksīda ražošanā, turpināšana Sardīnijā arī pēc Padomes Direktīvas 2003/96/EK (1) spēkā stāšanās 2004. gada 1. janvārī neveido valsts atbalstu, jo direktīvas 18. panta 1. punkts un tās II pielikums tieši nosaka, ka šis atbrīvojums, kas bija apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK (2), turpinās līdz 2006. gada 31. decembrim. Saskaņā ar prasītājas viedokli, tādējādi Direktīva 2003/96/EK tieši noteica, ka līdz 2006. gada 31. decembrim atkal ir spēkā prasītājai piešķirtais atbrīvojums no akcīzes nodokļa.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka, lai gan ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums pirmajā acumirklī šķiet selektīvs pasākums, to attaisno Kopienas tiesību normu un Itālijas nodokļu sistēmas “vispārējais raksturs un sistēma”, un tādēļ tas nav valsts atbalsts.

Turklāt prasītāja norāda, ka, pat ja ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums ir uzskatāms par valsts atbalstu, tas ir kvalificējams kā EKL 87. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma izņēmums saskaņā ar tiesisko regulējumu par valsts atbalstu vides aizsardzībā (3).

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās drošības, likumīguma prezumpcijas, lex specialis, lietderīgas iedarības un labas pārvaldības principus, jo tā, cita starpā, Sardīnijā noteikto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa par minerāleļļām, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā, uzskatīja par valsts atbalstu, kas atmaksājams no 2004. gada 1. janvāra, jo prasītājai bija tiesības sagaidīt, ka ar Padomes Lēmumu 2001/224/EK atļautais atbrīvojums līdz 2006. gada 31. decembrim ir juridiski spēkā esošs Kopienu tiesību akts un jebkuri pasākumi, ko veic Itālijas iestādes un prasītāja, lai īstenotu šo lēmumu vai atsauktos uz to, nenovestu pie prettiesiska rezultāta.

(1) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

(2) Padomes 2001. gada 12. marta Lēmums 2001/224/EK, kas attiecas uz pazeminātām akcīzes nodokļa likmēm vai atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa dažām minerāleļļām, ja tās izmanto īpašiem mērķiem (OV L 84, 23. lpp.).

(3) Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV 2001, C 37, 3. lpp.), it sevišķi 51 § 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/37

Prasība, kas celta 2007. gada 5. jūnijā — BOT Elektrownia Bełchatów un citi/Komisija

(Lieta T-208/07)

(2007/C 183/72)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: BOT Elektrownia Bełchatów S.A., Rogowiec (Polija), BOT Elektrownia Turów S.A., Bogatynia (Polija), BOT Elektrownia Opole S.A., Brzezie (Polija), Elektrownia “Kozienice” S.A., Świerże Górne (Polija), Elektrownia Połaniec S.A. — Grupa Electrabel Polska, Połaniec (Polija), Elektrownia “Rybnik” S.A., Rybnik (Polija), Elektrownia Skawina S.A., Skawina (Polija), Elektrownia “Stalowa Wola” S.A., Stalowa Wola (Polija), Południowy Koncern Energetyczny S.A., Katowice (Polija), Zespół Elektrowni Dolna Odra S.A., Nowe Czarnowo (Polija), Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A., Ostrołęka (Polija) un Zespół Elektrowni Pątnów-Adamów-Konin S.A., Konin (Polija) (pārstāvji — B. Krużewski, M. Ciemiński, J. Młot-Schönthaler, N. Dodoo un S. Boullart, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai 2008.-2012. gadam, ko Polija ir paziņojusi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (1).

Savas prasības pamatojumam prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās, pieņemot lēmumu, kas būtiski inter alia samazina kopējo CO2 emisiju kvotu skaitu, ko drīkst emitēt Direktīvā 2003/87/EK minētās iekārtas.

Šajā sakarā prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi būtiskas procesa prasības, kas ir noteiktas Direktīvā 2003/87/EK, ar to, ka tā i) nelikumīgi pieņēma apstrīdēto lēmumu pēc trīs mēnešu termiņa beigām, kas ir noteikts šīs direktīvas 9. panta 3. punktā, un ii) nelikumīgi ierobežoja prasītāju tiesības tik uzklausītiem pirms Polija pieņem galīgo valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai laika posmam 2008.-2012. gads.

Turklāt prasītāji uzskata, ka Komisija nepareizi izmantoja tai Direktīvā 2003/87/EK piešķirtās pilnvaras, jo tā i) noteica pārāk zemu Polijas IK [iekšzemes kopprodukta] pieauguma likmi un pārāk stingru emisijas samazinājuma proporciju, kā rezultātā Polijai ir piešķirta pārāk zemu novērtēta kopējā emisijas kvota; un ii) izjauca īsto direktīvas mērķi, kura ir Kioto Protokola dalībvalstu rentabls instruments siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanas pienākuma izpildē, samazinot valsts emisijas līmeni 2008.-2012. gadam daudz zemāk par to, kāds bija nepieciešams, lai Polija izpildītu Kioto izvirzītos mērķus.

Visbeidzot, prasītāji uzskata, ka Komisija pārkāpa tiesiskās paļāvības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes principu un pienākumu iestādēm sadarboties, kā arī tās pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003, 32. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/38

Prasība, kas celta 2007. gada 12. jūnijā — Gaedertz/ITSB — Living Byte Software (“GlobalRemote”)

(Lieta T-209/07)

(2007/C 183/73)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Johann-Christoph Gaedertz, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvis — E. M. Gerstenberg, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Living Byte Software GmbH

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 25. aprīļa lēmumu apelācijas lietā R 272/2005-4;

—	atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmi Nr. 1 466 499 “GlobalRemote”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “GlobalRemote”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 38. un 42. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 1 466 499)

Kopienas preču zīmes īpašniece: Living Byte Software GmbH

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītājs

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: galvenokārt Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo Kopienas preču zīmei, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu, trūkst nepieciešamā atšķirtspēja un tai ir tīri aprakstošs raksturs.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/39

Prasība, kas celta 2007. gada 11. jūnijā — RSA Security Ireland/Komisija

(Lieta T-210/07)

(2007/C 183/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RSA Security Ireland Ltd, Shannon (Īrija) (pārstāvji — S. Daly, Solicitor, un B. Conway, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ko prasītājai 2007. gada 30. martā paziņoja Revenue Commissioners, jo tajā prasītājas prece Kombinētajā nomenklatūrā netiek klasificēta, atsaucoties uz preces objektīvajām iezīmēm un īpašībām;

—	atzīt, ka preces muitas tarifu klasifikācija ir jānosaka atbilstoši precei raksturīgajām iezīmēm, kas nozīmē, ka tā ir automātiska datu apstrādes iekārta un tādējādi ir klasificējama Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8471;

—	vai, pakārtoti, atzīt, ka prece ir jāklasificē, atsaucoties uz tās būtiskajām iezīmēm, kā skaitļojamā ierīce saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras pozīciju 8470;

—	atzīt, ka atbilstoši pieņemtajiem Kopienu preču muitas tarifu klasifikācijas noteikumiem šīs preces būtiskās iezīmes nav tādas kā drošības iekārtai vai ierīcei, kas ļauj piekļūt datiem, kuri tiek glabāti automātiskās datu apstrādes ierīcē vai citādi;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai šādu muitas nodevu, ko tā ir samaksājusi par preču importu Kopienā, kopš stājās spēkā Komisijas lēmums, un procentus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pieteikumā prasītāja lūdz atcelt Komisijas lēmumu, par kuru prasītāju elektroniskās sarakstes veidā 2007. gada 30. martā informēja Revenue Commissioners, atbildot uz prasītājas pieteikumu sniegt saistošu izziņu par tarifu drošības ierīcei, kas ir savienojama ar automātisko datu apstrādes ierīci, sauktu “SID 800 Product”.

Prasītāja apgalvo, ka lēmumā, kas vispirms tika paziņots Revenue Commissioners un vēlāk pašai prasītājai, prasītājas prece nebija klasificēta, atsaucoties uz preces objektīvajām iezīmēm un īpašībām, un tajā tarifu klasifikācija bija noteikta, pieļaujot būtisku juridisku kļūdu.

Prasītāja turklāt norāda, ka pareizā preces muitas tarifu klasifikācija, atsaucoties uz preces raksturīgajām iezīmēm, būtu saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa (1) pozīciju 8471 kā automātiska datu apstrādes iekārta, jo prece atbilst 8471 pozīcijas 5. piezīmes (B) punktam par šādu klasifikāciju vai pati par sevi ir automātika datu apstrādes iekārta.

Pakārtoti, prasītāja uzskata, ka pareizā preces muitas tarifu klasifikācija, atsaucoties uz preces raksturīgajām iezīmēm, būtu Kopienas Muitas kodeksa pozīcijā 8470 kā skaitļojamā ierīce vai iekārta.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija, izskatot tās lūgumu izsniegt saistošu izziņu par preces tarifu, pamatojoties uz preces īpašībām, kā automātikai datu apstrādes ierīcei, neievēroja pareizu procedūru un pārsniedza pilnvaras.

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/39

Prasība, kas celta 2007. gada 13. jūnijā — AWWW/European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions

(Lieta T-211/07)

(2007/C 183/75)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AWWW GmbH ArbeitsWelt — Working World, Göttingen (Vācija) (pārstāvji — B. Schreier, M. Kappuhne, advokāti)

Atbildētāja: European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions

Prasītājas prasījumi:

—

publiskā iepirkuma procedūras atcelšana: paātrināta slēgta procedūra Nr. 2007/S 13-014125, publicēta 2007. gada 19. janvāra OV S 13, ko European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions [Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds] izsludinājis attiecībā uz informāciju un analīzi par darba un nodarbinātības kvalitāti, rūpnieciskajām attiecībām un pārstrukturēšanos Eiropas līmenī

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav godīgi izpildījusi iepriekš minēto publiskā iepirkuma procedūru.

Prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka tās piedāvājuma noraidījuma pamati nav pietiekami pamatoti. It īpaši izvilkumi no novērtējuma veidlapas, kas ir tikusi nosūtīta prasītājai, iespējams pietiekami nepaskaidro, kādēļ līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka atbildētājas 2007. gada 15. maija vēstulē ir pieļautas formas nepilnības, jo novērtējuma ziņojuma B pielikumu neesot parakstījušas personas, kurām bija uzticēts novērtēt piedāvājumu.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/40

Prasība, kas celta 2007. gada 15. jūnijā — Harman International Industries/ITSB — Becker (“Barbara Becker”)

(Lieta T-212/07)

(2007/C 183/76)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Harman International Industries, Northridge (ASV) (pārstāvis — M. Vanhegan, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Barbara Bekere [Barbara Becker], Miami (ASV)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmuma (lieta R 502/2006-1) 1. punktu, ar ko atcelts Iebildumu nodaļas 2005. gada 15. februāra lēmums;

—	pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes Nr. 2 939 072 reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai procesos Apelāciju padomē un Pirmās instances tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Barbara Bekere

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Barbara Becker”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 9. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 2 939 072

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Harman International Industries, Inc

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “BECKER” un “BECKER ONLINE PRO”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju apmierināt un iebildumu noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 (turpmāk tekstā — “Regula par Kopienas preču zīmi”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdaini piemērojusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, konstatējot, ka šajā gadījumā nebija konceptuālas līdzības starp prasītājas preču zīmi “BECKER” un reģistrācijai pieteikto apzīmējumu “Barbara Becker” un tādēļ nepastāvēja sajaukšanas iespēja. Turklāt, norāda prasītāja, Apelāciju padome pieļāva juridisku kļūdu, piemērojot Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punktu, konstatējot, ka nepastāvēja saistība starp “Barbara Becker” reģistrācijai pieteikto apzīmējumu un Kopienas preču zīmi pašu par sevi.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/40

Prasība, kas celta 2007. gada 22. jūnijā — Donnici/Parlaments

(Lieta T-215/07)

(2007/C 183/77)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Beniamino Donnici (pārstāvji — M. Sanino, G. Roberti, I. Perego, P. Salvatore, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija lēmumu par prasītāja pilnvaru pārbaudi;

—	atzīt par prettiesisku atbilstoši EK līguma 241. pantam Eiropas Parlamenta Iekšējā reglamenta 3. panta 5. punktu;

—	piespriest atbildētāju atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmumus šajā lietā par spēkā neesošu atzina Eiropas Parlamenta deputāta Beniamino Donnici mandātu, par kura ievēlēšanu paziņoja atbildīgā valsts iestāde, un apstiprināja par spēkā esošu Achille Occhetto mandātu.

Šajā sakarā jānorāda, ka Itālijas Consiglio di Stato [Valsts padome] ar spriedumu, kuram ir res judicata spēks, atcēla Achille Occhetto pasludināšanu par Eiropas Parlamenta deputātu.

Šo apgalvojumu atbalstam prasītājs norāda, ka Eiropas Parlaments:

—	nebija tiesīgs lemt par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta, kas piešķirts Beniamino Donnici, spēkā esamību;

—	pārkāpa 1976. gada Akta 12. pantu, kas neatļauj apšaubīt valsts iestāžu lēmumus, kuri pieņemti par to kompetencē esošajām jomām;

—	kļūdaini piemēroja Iekšējā reglamenta 3. panta 5. punktu, kuru prasītājs uzskata par prettiesisku tiktāl, ciktāl tā ir pretēja ar 1976. gada Aktu. Iekšējais reglaments kā atvasināta tiesību norma nevar per se piešķirt Eiropas Parlamentam tādas kompetences, kuras nav paredzētas Aktā;

—	kļūdaini uzskatīja, ka ir pārkāpts 1976. gada Akta 6. pants un tāpat pārkāpa res judicata principu, “nepiemērojot” spriedumus, kuri jau bija galīgi un kurus valsts tiesas bija pasludinājušas attiecīgajā lietā;

—	nav atbilstoši pamatojis apstrīdēto lēmumu un it īpaši nav paskaidrojis iemeslus, kādēļ tas nav ņēmis vērā pretēju atzinumu, kuru šajā sakarā sniedza tā Juridiskais dienests.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/42

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 28. jūnija spriedums — da Silva/Komisija

(Lieta F-21/06) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana pakāpē - Direktora amats, kas publicēts pirms 2004. gada 1. maija - Grozījumi Civildienesta noteikumos - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. pants un 5. panta 5. punkts - Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunus nelabvēlīgākus noteikumus - Princips, ka visiem ierēdņiem ir tiesības kāpt pa karjeras kāpnēm)

(2007/C 183/81)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joao da Silva, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall, H. Kraemer un K. Herrmann, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santacruz un I. Sulce, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 18. maija lēmumu, ar kuru prasītājs ir iecelts direktora amatā, ciktāl viņš šajā lēmumā ir klasificēts A*14 pakāpē, nevis A2 pakāpē, kā norādīts 2003. gadā publicētajā paziņojumā par vakanci, un, otrkārt, iecelt prasītāju A*15 pakāpē (bijusī A2 pakāpe), kā arī atjaunot viņa karjeru ar atpakaļejošu spēku

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 18. maija lēmumu, ar kuru Joao da Silva kā direktors ir klasificēts A*14 pakāpes 2. līmenī;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina Joao da Silva tiesāšanās izdevumus un sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 108, 6.5.2006., 31. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/43

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 19. jūnija spriedums — Davis u.c./Padome

(Lieta F-54/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Korekcijas koeficienti - Pensionēšanās pēc Civildienesta noteikumu redakcijas, kas ir piemērojama no 2004. gada 1. maija, stāšanās spēkā - Tādu korekcijas koeficientu piemērošana, kas aprēķināti ņemot vērā vidējos dzīves apstākļus pensionēto personu dzīvesvietas valstī - Pārejas noteikumi - Korekcijas koeficientu atcelšana pensijām, uz kurām tiesības ir radušās pēc Civildienesta noteikumu redakcijas, kas piemērojama no 2004. gada 1. maija, stāšanās spēkā)

(2007/C 183/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Davis u.c., Bolton (Apvienotā Karaliste) un trīs citi (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santacruz un I. Sulce, pārstāvji)

Priekšmets

To Padomes lēmumu par pensijām atcelšana, kuros noteikts, ka pēc 2004. gada 30. aprīlim saņemamajai pensijai nepiemēro korekcijas koeficientu, un ka pirms 2004. gada 30. aprīļa saņemtajām pensijām piemērotais koeficients ir citādāks kā Apvienotajā Karalistē vai Dānijā strādājošo ierēdņu algām piemērotais.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 154, 1.7.2006., 28. lpp.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/43

Prasība, kas celta 2007. gada 16. maijā — Wolfgang A. Mandt/Eiropas Parlaments

(Lieta F-45/07)

(2007/C 183/84)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Wolfgang A. Mandt, Kreuztal (Vācija) (pārstāvis — B. Kolb, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2007. gada 8. februāra lēmumu, ar ko prasītāja apgādnieka zaudējuma pensija ir samazināta par 50 %;

—	piespriest atbildētājam izmaksāt prasītājam ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 1. aprīļa papildus 50 % no apgādnieces nelaiķes sievas Gisela Neumann zaudējuma pensijas un turpināt maksāt šo summu ik mēnesi.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlaments samazināja par 50 % apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru prasītājs saņēma kā Gisela Neumann atraitnis, atsaucoties uz to, ka 1995. gadā sniegtais Beļģijas tiesas spriedums par nelaiķes sievas un tās pirmā vīra laulības šķiršanu — kas ir res judicata — netiek atzīts.

Prasība ir vērsta pret šī sprieduma neatzīšanu un pret Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EEK) Nr. 2201/2003. Prasītājs norāda, ka tikai viņš ir vienīgais “pārdzīvojušais laulātais”, jo viņa laulība ar nelaiķi ir juridiski spēkā esoša (Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. pants).

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/43

Prasība, kas celta 2007. gada 30. maijā — Tiralongo/Komisija

(Lieta F-55/07)

(2007/C 183/85)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giuseppe Tiralongo, Ladispoli (Itālija) (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciaudone un S. Frazzani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt par pieņemamu šo prasību;

—	piespriest Komisijai iesniegt informāciju un dokumentus par X kundzes līguma apstiprināšanu un tā attiecīgu pagarināšanu Eiropas birojā krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā — “OLAF”), kā arī uzaicināt X kundzi kā liecinieci;

—	pieņemt visus procesa organizatoriskos un pierādījumu savākšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu Komisijas pieļautā vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt EUR 460 000 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskata par taisnīgu, kā atlīdzību par prasītājam nodarīto materiālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt EUR 100 000 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskata par taisnīgu, kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, kas līdz 2005. gada 30. aprīlim strādāja OLAF kā pagaidu darbinieks, prasa atlīdzināt kaitējumu, kas, viņaprāt, radies vairāku nelikumīgu darbību rezultātā, kuras pieļāva Komisija, pagarinot viņa līgumu. Šīs nelikumīgās darbības it īpaši ir: i) civildienestā piemērojamā tiesiskā regulējuma un attiecīgās judikatūras pārkāpums; ii) tiesiskās paļāvības principa pārkāpums; iii) vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpums.

4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/44

Prasība, kas celta 2007. gada 11. jūnijā — Gerochristos/Parlaments

(Lieta F-56/07)

(2007/C 183/86)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ioannis Gerochristos, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Parlamenta 2006. gada 26. septembra lēmumu, ar kuru pārbaudāmais prasītājs iecelts administratoru funkciju grupā ar klasifikāciju AD 6 pakāpes 3. līmenī;

—	atcelt vēlāk pieņemto Parlamenta lēmumu, ar kuru ieturēti EUR 994,95 no prasītāja pamatalgas, un viņam atlīdzināt šo summu pēc iespējas ātrāk tad, kad būs pieņemts lēmums atcelt šo pasākumu;

—	piespriest atbildētājam samaksāt par morālo un materiālo kaitējumu, kā arī prasītāja karjeras traucēšanu summu EUR 25 000 apmērā, paturot iespēju šo summu palielināt un/vai samazināt tiesvedības laikā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, tā vispārīgā konkursa EPSO A/18/04 (1) laureāts, kura paziņojums tika publicēts pirms stājās spēkā Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (2), bija AST 8 pakāpes pagaidu darbinieks laikā, kad viņš tika pieņemts darbā kā AD 6 pakāpes ierēdnis.

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas, pirmkārt, uz pienākuma norādīt pamatojumu, ko paredz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkts, pārkāpumu, jo administrācija viņam nevienā brīdī nav paskaidrojusi to, kādēļ viņš ir klasificēts AD 6 pakāpē, kā arī lēmumu ieturēt EUR 994,95 no pamatalgas.

Otrkārt, prasītājs uzsver Civildienesta noteikumu 31. panta, un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. panta un paziņojuma par konkursu noteikumu pārkāpumu, no vienas puses, un izvirza iebildi par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punkta prettiesiskumu, no otras puses.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka administrācija nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, cita starpā tādēļ, ka prasītājs ticis sodīts salīdzinājumā ar pagaidu darbiniekiem un ierēdņiem, kas tikuši klasificēti augstākā pakāpē saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. un 4. punktu vai ar noteiktām tiesību normām, ko Parlamenta birojs bija pieņēmis 2006. gada 13. februārī.

Ceturtkārt, prasītājs atsaucas uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu, cita starpā tādēļ, ka paziņojums par konkursu paredzēja rezerves saraksta izveidi A7/A6 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā.

Piektkārt, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka ieturot iepriekš minēto summu no viņa pamatalgas, administrācija pārkāpa Civildienesta noteikumu 85. pantu.

(1) OV C 96 A, 21.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 183

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 4. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 183/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 170, 21.7.2007.	1