27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

1.1

Komiteja uzskata, ka nav pareizi piemērot automātisku 1992. gada 12 valstu ES inflācijas likmes pielāgojumu, ņemot vērā, ka 1995. gadā ES ir pievienojušās 3 valstis, 2004. gada 1. maijā — 10 valstis, bet 2007. gada 1. janvārī — vēl divas.

1.2

Komiteja uzskata, ka nolūkā īstenot iecerēto saskaņošanu 27 valstu ES mērogā, ir jāapsver arī augstākās akcīzes nodokļa likmes pieņemšana. Tas neapšaubāmi ir līdzeklis, kas ļauj efektīvi apkarot kontrabandu un krāpšanu un tuvināt nodokļu līmeņus, veicinot īstu iekšējā tirgus attīstību. To patērētāju interešu aizsardzība, kuri nav jāuzskata par kontrabandas tirgotājiem, ja viņi pērk alkoholiskos dzērienus tur, kur tie maksā lētāk, notiek, pakāpeniski saskaņojot likmes.

1.3

Komiteja iesaka nepārprotami aizliegt dalībvalstīm pievienot parastajam akcīzes nodokļa un PVN režīmam citus patēriņa nodokļu veidus, turklāt nosaucot minētos nodokļus oriģinālā vārdā — “Kopienas nodoklis”, saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (1).

1.4

Komiteja neuzskata, ka priekšlikums satur atbilstības nosacījumus, lai attaisnotu Līguma 93. panta izvēli kā juridisko pamatu, kas ļauj Padomei vienbalsīgi pieņemt noteikumus, kuri skar valstu tiesību aktu saskaņošanu nodokļu jomā. Faktiski priekšlikums, ļaujot dalībvalstīm brīvi noteikt savas likmes, sākot ar zemāko, neko nesaskaņo.

1.5

Komiteja uzskata, ka Komisija kļūdās, mazinot priekšlikuma nozīmi, tādējādi attaisnojot ietekmes novērtējuma un apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm trūkumu. Komitejā notikušās uzklausīšanas laikā visi dalībnieki ne vien atzina savu noliedzošo nostāju pret Komisijas priekšlikumu, bet arī pieprasīja, lai turpmāk Komisija veiktu rūpīgu ietekmes novērtējumu.

1.6

Komiteja vēlas priekšlikuma atsaukšanu un lūdz, lai turpmākajās darbībās Komisija atjauno atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem, kas norādīti Direktīvā 92/83, kā arī pārskata klasifikācijas metodes.

2.1

“Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu” nosaka zemākās nodokļa likmes spirtam un dažādām alkoholisko dzērienu kategorijām. Direktīvas 8. pantā ir paredzēts, ka Komisijai jāīsteno regulāras pārbaudes un jāiesniedz ziņojums un, ja nepieciešams, arī grozījumu priekšlikums.

2.2

Debates, kas sekoja Komisijas 2004. gada 26. maijā iesniegtajam ziņojumam, kurā tā secināja, ka iekšējā tirgus labākai darbībai un nolūkā novērst krāpšanu un kontrabandu, ko veicina dažādi dalībvalstīs pastāvošie režīmi, vajadzīga lielāka zemākas likmes tuvināšana, noteica iniciatīvu, kas izrietēja no Padomes aicinājuma “iesniegt priekšlikumu pielāgot zemākās akcīzes nodokļa likmes, lai novērstu Kopienas zemāko likmju faktiskās vērtības krišanos, paredzot pārejas posmus un atkāpes tām dalībvalstīm, kurām varētu būt grūtības palielināt likmes”; “turklāt Komisijai arī būtu pienācīgi jāņem vērā šī īpašā jautājuma vispārējais politiskais delikātums”.

2.3

Tādēļ Komisija ierosina grozīt direktīvu:

2.4

Atbilstoši Padomes lūgumam priekšlikuma galvenais mērķis ir likmju 1992. gada reālās vērtības atjaunošana, kas, pēc Komisijas uzskata, “nodrošina iekšējā tirgus pareizu darbību bez fiskālajām robežām”.

3.1

Tā kā trūka ietekmes novērtējuma, Komiteja uzskatīja par lietderīgu tieši uzklausīt ražotāju, patērētāju apvienību un arodbiedrību viedokli. Uzklausīšanas laikā visi dalībnieki vienbalsīgi argumentēja savu neizpratni attiecībā uz direktīvas priekšlikumu. Dažas organizācijas arī iebilda, ka šis priekšlikums palielinātu atšķirību attieksmē pret dažādiem alkoholiskiem dzērieniem, nostādot acīmredzami neizdevīgā situācijā tos dzērienus, kuriem uzlikts akcīzes nodoklis. No otras puses, ar nodokli neapliekamo dzērienu ražotāji lūdz negrozīt pašreizējo kārtību, kas turklāt ir noteikta kopējās lauksaimniecības politikas līgumos.

3.2

Uzklausīšanas dalībnieki (2) vienojās arī par faktu, ka sociālos un veselības aspektus ir jāņem vērā, bet tiem nav jābūt par atsauces punktu aplikšanai ar nodokli; vienlaicīgi viņi pieprasa, un Komiteja tam piekrīt, atbalstīt “atbildīgas lietošanas” kampaņu, lai ierobežotu pārmērīgas lietošanas risku. Turklāt tika uzsvērts, ka Eiropas rūpniecība šajā nozarē atrodas pirmajā vietā pasaulē, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Eiropas IKP un nodarbinātībā — gan tiešajā, gan netiešajā.

3.3

Direktīvas priekšlikums pirmajā brīdī šķiet rutīnas pasākums, vienkārša skaitlisko vērtību pielāgošana kopš 1993. gada reģistrētajai inflācijai. Tomēr tajā runa ir par ārkārtīgi sarežģītu un delikātu tematu, kas parāda, ka valstu politiku jomas un intereses nevēlas piekāpties, lai sasniegtu Kopienas nodokļu konverģences mērķi. Komiteja vairākkārtīgi ir izteikusies par labu nodokļu saskaņošanas procesam, kas ir nepieciešams instruments, lai patērētāji novērtētu vienotā tirgus priekšrocības.

3.4

ECOFIN2006. gada 7. un 28. novembra sanāksmēs, kas bija veltītas šī priekšlikuma izskatīšanai, tika atsāktas nebeidzamas diskusijas starp dalībvalstīm, kas būtībā atspoguļoja apstākļus, kādos 1992. gadā radās direktīva, ar kuru izdevās noteikt vienīgi zemākās likmes, bez iespējas noteikt kopīgu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanas un tuvināšanas veidu.

3.5

Uzmanīgi aplūkojot atsevišķās dalībvalstīs piemērotās likmes, redzamas patiešām ievērojamas atšķirības. 2004. gada 26. maija ziņojumā tika aprakstīti dažādiem dzērienu veidiem piemērojamie pasākumi 25 dalībvalstīs un toreizējās kandidātvalstīs, kuras ES ir pievienojušās no 2007. gada 1. janvāra, proti, Rumānijā un Bulgārijā. Starpība starp zemākajām un augstākajām likmēm ir pat 1 100 %!

3.6

Piemēram, vīnam tās svārstās no 0 līdz 273 €; dzirkstošajam vīnam — no 0 līdz 546 € par hl; alum no 0,748 par Plato grādu (3), kas ir ekvivalents 1,87-19,87 € par hl/spirta tilpumkoncentrācijas vienību; nedzirkstošajiem un dzirkstošajiem starpproduktiem no 45 līdz 497 € par hl; tīrajam spirtam no 550 līdz 5 519 € par hl, kas 40o alkoholiskiem dzērieniem nozīmē 220 līdz 2 210 € par hl.

3.7

Zemāko likmju vērtības pielāgojums, ko piedāvā Komisija, pazeminātu starpību starp dažādās valstīs piemērotām likmēm no 1 100 % līdz mērvienībai, kas svārstās no 800 līdz 1 000 %. Tāpēc Komisijas apgalvojums, ka šī mērvienība spēj nodrošināt iekšējā tirgus darbību, šķiet patiesi pārsteidzīga! Lai sasniegtu efektīvu rezultātu, Komiteja iesaka paralēli zemākai likmei ieviest augstāko likmi — līdzeklis, kas perspektīvā dos iespēju cīnīties pret kontrabandu un krāpšanu.

3.8

Fakta uzsvēršana, ka zemāko likmju vērtības pielāgošana inflācijas likmei nepaaugstina reālo vērtību, šķiet tikpat nepārliecinoša. Lai papildinātu informāciju, Komisijai vajadzēja dinamiskā veidā iepazīstināt ar tendencēm akcīzes nodokļa piemērošanā dalībvalstīs, sākot no saskaņošanas priekšlikuma iesniegšanas gada, proti, sākot ar 1985. gada Balto grāmatu. Toties konkrētais iznākums, kas dažās valstīs tika iegūts paredzētā pārejas posma beigās, ar dažiem izņēmumiem bija akcīzes nodokļa reālās vērtības paaugstināšana dalībvalstīs. Komiteja negatīvi vērtē tās valstu darbības, kas pievieno akcīzei citus nodokļu veidus, turklāt nosaucot tos par “Kopienas nodokļiem”.

3.9

Šo tendenci apstiprina pētījums, ko pasūtīja pati Komisija (4) un kurā ir parādīts, ka, izņemot trīs dalībvalstis, visas pārējās katru gadu vai ik pāris gadus ir palielinājušas akcīzes nodokļa vērtību.

3.10

Šajā pētījumā, kurā ir ņemts vērā pieprasījuma elastīgums atkarībā no cenām, tika parādīts, ka zemāko likmju izlīdzināšanas pēc inflācijas gadījumā:

3.11

Attiecībā uz pētījumu, kas aprobežojās ar 15 valstu ES, būtu interesanti salīdzināt zemāko likmju maiņas rezultātus, pamatojoties uz jauno 27 valstu Eiropas dimensiju.

3.12

Komitejai rodas jautājums, vai par tematu, kas ir pasludināts kā ārkārtīgi delikāts, Komisijai būtu jāturpina uzņemties “notāra” funkcijas vai, gluži pretēji, sadarbībā ar dalībvalstīm jāiesniedz priekšlikumi, kas var reāli mazināt ievērojamus konkurences kropļojumus, kurus nosaka tik atšķirīga nodokļu aplikšanas režīma uzturēšana.

3.13

Cits aspekts, ko Komisija nemaz nav ņēmusi vērā direktīvas grozījuma priekšlikuma redakcijā, ir fakts, ka 1992. gadā 12 valstu Eiropas Kopienā atšķirības ienākumos uz vienu iedzīvotāju nebija tādas, kas spēkā esošās likmes padarītu apgrūtinošas. 27 valstu Eiropā, kur algu un pensiju līmeņi ir ļoti atšķirīgi, turpināt runāt par to pašu nodokļu aplikšanas mērvienību jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir netaisnīgs pasākums, kas skar vienīgi zemos ienākumus. Strādājošiem un pensionāriem, kuru algas un pensijas nepārsniedz 100-150 € mēnesī un kuriem jau bija jāpiedzīvo akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam no 50 % līdz 400 %, tālāka palielināšana par 31 % neapšaubāmi atstās negatīvu ietekmi uz šo ģimeņu patēriņu. Ņemot vērā jaunās paplašināšanās ar vēl 12 valstīm, Komiteja uzskata, ka nav pareizi piemērot automātisku pielāgojumu 15 valstu ES inflācijas likmei kopš 1992. gada.

3.14

Turklāt, neņemot vērā retus izņēmumus, ierosinātais automātiskums ir pretrunā visām pret inflāciju vērstām politiku jomām, kuras īstenoja dalībvalstis, kuras jau pirms laba laika atpakaļ atcēla, kur tas vēl pastāvēja, algu un pensiju automātiskas pielāgošanas mehānismus inflācijas likmei. Komisija pienācīgi nepaskaidro, kāpēc šāds mehānisms būtu jāsaglabā vienīgi akcīzes nodoklim.

3.15

Komiteja savukārt uzskata, ka pašreizējais režīms ir pilnīgi neatbilstošs un pielāgošana inflācijas likmei (12, 25 vai 27 valstu ES?) ir nevajadzīgs represīvs pasākums, sevišķi attiecībā uz viszemākajiem ienākumiem, un tādi ir visi netiešie nodokļi, kas ietekmē nodokļu maksātāja reālos ienākumus.

3.16

Līdzīgi kā dažās dalībvalstīs vīna lietošana, mērena cita veida alkoholisko dzērienu lietošana ir Eiropas tautu kultūras un vēstures sastāvdaļa. Problēma ir jāskata globāli, tomēr ņemot vērā tās dažādos aspektus.

3.17

Komiteja respektē to valstu izvēli, kas ir pieņēmušas stingru nodokļu režīmu attiecībā uz alkoholu un tabakas izstrādājumiem, iespējams, tādēļ, ka to pārmērīga lietošana izraisa smagas sekas, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Dažas dalībvalstis ir paziņojušas, ka to nodokļu politiku jomās ir jāņem vērā sabiedrības veselība, bet šie brīvi pieņemtie lēmumi nevar ietekmēt citu dalībvalstu izvēli un motivāciju.

3.18

Šajā sakarā Komiteja jau ir izteikusies labi pamatotā atzinumā (6), kurā uzsvēra, ka “vispiemērotākais pārmērīgas alkohola lietošanas problēmas risinājums ir izglītības, informācijas un apmācību programmas, kas galvenokārt vērstas uz to sabiedrības daļu, kas pārmērīgi lieto alkoholu”.

3.19

Komiteja neuzskata, ka ir izpildīti Līguma 93. panta nosacījumi, kas pilnvaro Padomi vienbalsīgi pieņemt noteikumus, kas skar nodokļu režīmu saskaņošanu, lai organizētu vai uzlabotu iekšējā tirgus darbību līdz 14. pantā paredzētajam termiņam. Zemāko akcīzes nodokļu likmju paaugstināšana neveicina saskaņošanu, bet vienīgi minimālo apjomu, ko katra dalībvalsts var izlemt palielināt bez ierobežojumiem. No Direktīvas 92/84 EEK pieņemšanas brīža līdz šodienai reālo nodokļu likmju starpība ir palielinājies, parādot, ka saskaņošanu nav iespējams īstenot ar šādu direktīvu.

4.1

Papildus iekšējā tirgus labas darbības traucēšanai viens no negatīvajiem aspektiem, ko izraisa ievērojamas nodokļu atšķirības, ir izteikta tendence uz daļēju akcīzes nodokļa maksāšanu, kad to samaksā citā nevis gala patēriņa dalībvalstī, vai arī akcīzes nodoklis vispār netiek maksāts, importējot produkciju no trešām valstīm vai novirzot no maršruta tranzīta preces, kas ir atbrīvotas no nodokļa.

4.2

Tā kā nevar kontrolēt tālpārdošanu un trūkst saskaņotas politikas cīņai pret alkohola akcīzes nodokļa krāpšanu, attīstoties e-tirdzniecībai, ir parādījies cits iespējamās nodokļu nemaksāšanas veids, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis to neuzskata par problēmu un ka parādība interesē gandrīz vienīgi tos reģionus, kuros nodokļi ir visaugstākie.

4.3

Ar paplašināšanos ES ārējas robežas sasniedza valstis, kurās nodokļu līmeņi ir daudz zemāki nekā vidēji ES, un līdz ar to krāpšanas iespējas strauji pieauga. Dažās valstīs, kas pašlaik robežojas ar ES, ir ļoti augsts korupcijas līmenis, kas skar arī muitas iestādes. Ir vēl vairāk jāpastiprina kontrabandas apkarošanas pasākumi, un, ja akcīzes nodokļa palielināšana tiks pieņemta piedāvātajā variantā, starptautiskās kontrabandas tirgotāju peļņa būs vēl ievērojamāka.

4.4

ES nolēma risināt problēmu saistībā ar cīņu pret krāpšanu ar akcīzes precēm, pieņemot Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību. Ņemot vērā nenozīmīgos rezultātus, to 2004. gadā grozīja, pieņemot Padomes 2004. gada 16. novembra Direktīvu 2004/106/EK, ar ko groza arī Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo, akcīzes un apdrošināšanas prēmiju nodokļu jomā.

4.5

Šajā sakarā Komiteja savā atzinumā (7) apgalvoja, ka nolūkā efektīvi cīnīties pret krāpšanu “sakarā ar akcīzes precēm, nepieciešamība modernizēt, nostiprināt, vienkāršot un padarīt efektīvāku administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas instrumentu starp dalībvalstīm ir acīmredzama”.

4.6

Minētajā atzinumā tika uzsvērts fakts, ka “kārtējo reizi vēlme aizsargāt valsts intereses ierobežo ieguvumus, kas izrietētu no efektīvākas vienotā tirgus darbības, un šajā gadījumā no procedūrām, kas ļautu identificēt un apkarot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”. Un vēl: “Nav šaubu, ka liels skaits krāpšanas gadījumu ir tieši saistītas ar dažkārt ievērojamām atšķirībām, kas pastāv starp akcīzes nodokļa likmēm dažādās dalībvalstīs”.

“EESK izmanto izdevību, lai parādītu vienbalsīguma principa piemērošanas ierobežotību, saskaņā ar kuru tiek pieņemta lielākā daļa Kopienas lēmumu nodokļu tiesību aktu jomā. EESK atkārtoti uzsver nepieciešamību atteikties no šī principa par labu balsu vairākumam, arī kvalificētam, gadījumos, kad runa ir par nodokļiem, kas ietekmē iekšējā tirgus darbību vai ir par iemeslu konkurences izkropļojumiem.”

4.7

Laika gaitā Komiteja izteica un apstiprināja šādas pamatkoncepcijas:

4.8

Piemēram, Zviedrijā 2004. gadā tikai alus nozarē vien ceļotāji vai kontrabandas tirgotāji ieveda aptuveni 164 miljonus litru, kas ir pielīdzināms valsts monopola (Systembolaget) pārdotajiem 173 miljoniem litru, zaudējot aptuveni 190 miljonus euro no akcīzes un PVN. Šādi pirkumi pieauga par 40 % no 2002. gada, kad tika atcelts īpašais ārvalstu pirkumus ierobežojošais režīms. Tiek lēsts, ka pēdējos divos gados kontrabanda ir dubultojusies. Dānijā tiek lēsts, ka 95 miljoni litru alus tiek nopirkti un ievesti no Vācijas. Ja tam pievieno aptuveni 10 % kontrabandas preces, tas nozīmē, ka aptuveni 30 % no Dānijā patērētā alus netiek aplikti ar dāņu nodokļiem. Somijā 2005. gadā ceļotāji ieveda vairāk nekā 42 miljonus litru alus, t.i., 10 % no kopējā daudzuma, radot nodokļu ieņēmumu zaudējumus 50 miljonu euro apmērā. Austrijā ceļotāji ieveda 30 miljonus litru no Vācijas un Čehijas Republikas, savukārt Apvienotajā Karalistē tādā ceļā papildus apjomīgai kontrabandai ieplūda 100 miljoni litru (8).

5.1

Komisija 2004. gada ziņojumā izcēla dažas problēmas, bet jo sevišķi trīs, kas bija atklājušās Direktīvas 92/84 reālajā īstenošanā:

5.2

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija pamato priekšlikumu ar nolūku novērst iespēju pakļaut atšķirīgai attieksmei dzirkstošos un negāzētos vīnus, ņemot vērā, ka pašlaik mazāk darbojas iemesli, kas bija šī varianta pamatā, proti, uzskatīt dzirkstošos vīnus par luksuspreci (turklāt attiecībā uz dažiem negāzētajiem vīniem ir pilnīgi pretēji!).

5.3

Attiecībā uz otro punktu Direktīvas 92/83 (par akcīzes nodokļa struktūru) 26. pantā ir paredzēts, ka tajā norādītie kombinētās nomenklatūras kodi ir spēkā no Direktīvas pieņemšanas dienas (1992 gada 19. oktobris). Savukārt Komisija ierosina atsaukties uz KN kodiem, kas piemēroti pēc iespējas nesen, nākotnē pieņemot lēmumus par izmaiņām saskaņā ar Direktīvas 92/12 EEK 24. pantu (iesaistot akcīzes nodokļa komiteju, kā tas ir noteikts energoproduktiem).

5.4

Visbeidzot, attiecībā uz trešo punktu, lai risinātu daudzu nozares pārstāvju uzsvērto direktīvas formulējumu vispārīguma problēmu, kad netiek precizēts destilētā alkohola daudzums, kuru ir iespējams pievienot “citiem raudzētajiem dzērieniem”, Komisija ierosina alkoholisko dzērienu klasifikāciju aplikšanai ar akcīzes nodokli padarīt mazāk atkarīgu no KN klasifikācijas.

5.5

Komiteja uzskata, ka nozares pārstāvju pieprasītās izmaiņas attiecībā uz vienkāršošanu un konkurences aizsardzību ir pamatotas un konsekventas. Tā pievienojas priekšlikumiem, kurus savulaik bija izteikusi Komisija, un uzdod jautājumu, kāpēc šie grozījumi nav ieviesti, līdz ar to grozot Direktīvu 92/83.

5.6

Komiteja vēlas, lai direktīvas priekšlikums tiktu atsaukts, un vienlaicīgi iesaka pieņemt Komisijas ierosinātos Direktīvas 92/83 grozījumus.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/8

1.1

EESK atzinīgi vērtē Kopienas statistikas piecgadu programmu no 2008. līdz 2012. gadam un piekrīt apgalvojumam, ka ir jāveido saskaņota un salīdzināma statistika nolūkā veicināt sabiedrības izpratni par Eiropu, rosināt iedzīvotāju līdzdalību diskusijās un iesaistīt uzņēmumus vienotajā tirgū.

1.2

EESK uzsver, ka gan Eurostat, gan valstu statistikas iestādes jānodrošina ar vislabākajiem cilvēku un materiālajiem resursiem pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros, jo tas ir nepieciešams arvien lielāku pamatuzdevumu veikšanai statistikas informācijas jomā un Eiropas Savienības kā starptautiskās autoritātes nozīmīguma pastiprināšanai.

1.3

Komiteja uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāvelta Eiropas iedzīvotāju labklājības aspektiem, un tādēļ iesaka, lai Statistikas programmā tiktu iekļautas šādas jomas:

1.4

Lai gan aplūkotais jautājums ir nozīmīgs Lisabonas mērķu īstenošanā, Statistikas programmā no 2008. līdz 2012. gadam nav pievērsta pietiekama uzmanība statistikas informācijas par izglītību un profesionālo sagatavošanu uzlabošanai.

1.5

Bez tam jāsniedz statistika arī par sociālo ekonomiku, ņemot vērā tās augsto attīstības līmeni Eiropas Savienībā.

1.6

Dažās jomās pašlaik pieejamā statiskas informācija ir nepietiekama, tādēļ piecgadu programmā tām būtu jāpievērš lielāka vērība. Te jāmin šādas jomas:

1.7

EESK atgādina, ka saskaņā ar Līgumu “Kopienas statistikas izveide… nerada uzņēmējiem pārmērīgus apgrūtinājumus” (1). Tādēļ

1.8

Ārējās tirdzniecības statistikā tika konstatēta neatbilstība, kas ir jālabo: eksporta dati no A valsts uz B valsti neatbilst importa datiem B valstī no A valsts. Tas nozīmē, ka A eksporta dati uz B atšķiras no B importa datiem no A.

1.9

Ņemot vērā ES, ko veido 27 valstis, daudzveidību, EESK uzsver, ka ir svarīgi censties pēc iespējas labāk saskaņot terminoloģiju statistikas jomā.

1.10

EESK uzskata, ka būtiski svarīgi ir kontrolēt privāto aģentūru darbību, kas tieši vai netieši darbojas Eiropas statistikas sistēmā, lai pēc iespējas nodrošinātu statistikas datu neitralitāti, kā arī garantētu Eiropas statistikas labas prakses kodeksa pārējo principu (tostarp, statistikas konfidencialitātes) ievērošanu.

2.1

Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (2) ir noteikta prasība izstrādāt daudzgadēju Kopienas statistikas programmu (KSP) (3), kurā būtu definētas plānoto pasākumu vadlīnijas, galvenās jomas un mērķi laika posmam līdz pieciem gadiem un kas būtu modelis Kopienas statistikas izstrādei. KSP tiek īstenota, izmantojot ikgadējas darba programmas, kurās ir nosprausti sīkāki darba mērķi katram gadam, un īpašus tiesību aktus plašāka mēroga darbībām. Par KSP jāsagatavo termiņa vidusposma pārskats, un, programmas darbības termiņam izbeidzoties, jāveic tās oficiāls novērtējums.

2.2

Šajā sakarā izskatāmais lēmuma priekšlikums — kura juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības 285. pants — ir izstrādāts nolūkā izveidot Kopienas oficiālās statistikas vispārēju stratēģisku programmu, kurā jāiekļauj preču ražošana un piegāde un pakalpojumi patērētājiem, statistikas kvalitātes uzlabošana un Eiropas statistikas sistēmas attīstīšana (4).

2.3

Kopienas oficiālās statistikas galvenais mērķis ir atbalstīt Kopienas politikas veidošanu, uzraudzību un novērtēšanu, regulāri nodrošinot konkrētu, pareizu, objektīvu, salīdzināmu un saskaņotu informāciju. Dažās jomās Kopienas iestādes tieši izmanto statistikas informāciju arī svarīgu politikas jomu pārvaldībā.

2.4

Kopienas statistikas programmas no 2008. līdz 2012. gadam politiskās prioritātes ir šādas:

2.5

Izstrādājot lēmuma priekšlikumu, Komisija konsultējās ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp ar ES dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kandidātvalstīm un Eiropas statistikas sistēmas tehniskajām darba grupām. Savu viedokli par minēto priekšlikumu ir izteikusi arī Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēja komiteja (CEIES) (5) un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja (CMFB) (6).

2.6

Attiecībā uz programmā izmantojamo pieeju un ņemot vērā divus iespējamos variantus, proti, “ierobežojošu” un “vispārēju”, Komisija izvēlējās otro minēto pieeju, ievērojot trīs faktorus: Eiropas statistikas sistēmas kapacitāti un efektivitāti, tās ieviešanas izmaksas dalībvalstīs un mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumus.

3.1

Daudzu gadu garumā EESK ir vairākkārt paudusi savu viedokli par statistikas programmām (7) un Eiropas Savienības statistikas politikas dažādiem specifiskiem aspektiem. Kopumā Komiteja ir pastāvīgi norādījusi uz statistikas sistēmas nozīmīgumu Eiropas Savienības sociālo, ekonomisko un politikas mērķu sasniegšanā un nepieciešamību atbalstīt un stiprināt Eurostat, kas ir sistēmas darbības centrālais elements, kā arī valstu statistikas institūtus jomās, kuras ir dalībvalstu kompetencē.

3.2

EESK atkārtoti apstiprina minētos kritērijus un attiecībā uz izskatāmo lēmumu atzīmē trīs būtiskus aspektus, kas nosaka iespējami labākas statistikas sistēmas nepieciešamību: ES kā starptautiska autoritāte, Lisabonas mērķu sasniegšana un ES paplašināšana un tas, ka 27 dalībvalstu statistikas saskaņošanai vēl nav precedenta. Īsi sakot: lai Eiropas Savienība gūtu panākumus, ir svarīgi, cita starpā, nodrošināt efektīvu statistikas sistēmu.

3.3

Piecgadu programmai no 2008. līdz 2012. gadam iedalītais finansējums ir 274 miljoni euro (tas ir par 24,3 % vairāk salīdzinājumā ar programmai no 2003. līdz 2007. gadam piešķirtajiem darbības resursiem). Jāņem vērā tomēr arī citi aspekti, kas nav ietverti minētajā summā (8). Ja ietver administratīvos izdevumus un dalībvalstu un citu struktūru sniegto līdzfinansējumu, saistību apropriāciju kopsumma sasniedz 739,34 miljonus euro.

3.4

Statistikas pārvaldība. Saskaņā ar Eiropas statistikas labas prakses kodeksu (9) attiecīgo valstu iestādes un Kopienas statistikas iestāde:

3.5

Kopienas statistikas programmā no 2008. līdz 2012. gadam ir ierosināti 32 visaptveroši mērķi (kas ir izklāstīti 1. pielikumā) un ir izvirzīti aptuveni 90 konkrēti mērķi un pasākumi (2. pielikums) attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo politiku un ES pašreizējās politikas 18 konkrētām jomām.

3.5.1

Programmā ir paredzēti pasākumi šādās galvenajās jomās:

4.1

Ņemot vērā programmas no 2008. līdz 2012. gadam tālejošos mērķus, kas paredz Eurostat un 27 dalībvalstu statistikas iestāžu ciešu koordināciju, jāuzsver nepieciešamība piešķirt prioritāti statistikas izveidei un pēc iespējas efektīvāk izmantot rīcībā esošos ierobežotos līdzekļus.

4.2

Ierosinātā lēmuma 4. pants attiecas uz prioritāšu noteikšanu statistikas jomā, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas efektīvāk izmantot ierobežotos līdzekļus. Minētajā pantā tomēr nav noteikti ne kritēriji, ne arī mehānismi šādu prioritāšu noteikšanai. Turklāt nav viegli noteikt prioritātes, ja vienlaikus ir atzīta nepieciešamība paplašināt vai arī ieviest jaunas darbības jomas.

4.3

EESK piekrīt apgalvojumam, ka “Interneta sniegto iespēju un tā pieejamības straujā attīstība nākotnē to padarīs par galveno statistikas datu izplatīšanas rīku. Tas ievērojami paplašinās iespējamo lietotāju loku, tādējādi radot jaunas izplatīšanas iespējas” (10). Lai sasniegtu minēto mērķi un ņemot vērā to, ka ar Eurostat tīmekļa vietnes starpniecību tiek veidots Eiropas Savienības tēls, ar tehnisku līdzekļu palīdzību ir jānodrošina pēc iespējas vienkāršāka un pievilcīgāka datu prezentācija un salasāmība.

4.4

EESK piekrīt apgalvojumam, ka ir jāstiprina Eurostat un valsts statistikas iestāžu sadarbība (11). EESK tomēr atzīmē, ka ierosinātajā lēmumā nav ne aprakstītas, ne arī noteiktas šādas sadarbības pastiprināšanas metodes.

4.5

Eiropas statistikas piemērošanas jomas un prioritātes. EESK uzsver, ka atbilstoši šā atzinuma 3.5.1. punktā uzskaitītajiem plānotajiem pasākumiem statistika būtībā ir vērsta uz ekonomisku aspektu atspoguļošanu un nesniedz pietiekamu informāciju par sociāliem aspektiem, kas tieši ietekmē Eiropas Savienības iedzīvotājus. EESK arī uzsver, ka sociālā politika vairāk nekā citas jomas ir cieši saistīta ar izglītību, profesionālo sagatavošanu un jaunatni.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/11

1.1

Ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem, kā arī iestādēm uzticamu un drošu statistikas datu pieejamība ir neaizstājams līdzeklis, lai uzraudzītu un novērtētu noteiktu likumdošanas lēmumu efektivitāti un sagatavotu stratēģiskus lēmumus.

1.2

Lai varētu veikt iespējami efektīvākus pasākumus, katrā ziņā ir nepieciešams gūt pēc iespējas precīzu un patiesu priekšstatu par faktisko stāvokli.

1.3

Tas īpaši attiecināms uz statistiku par stāvokli nodarbinātības jomā Eiropā, ja gribam novērtēt dalībvalstu sasniegumus, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus.

1.4

Lai varētu izprast darba tirgus attīstību Eiropas Savienībā, noteikti ir jāzina, kādās nozarēs un kādos reģionos ir brīvas darbavietas un cik daudz to ir. Brīvo darbavietu dinamika atspoguļo konjunktūras stāvokli dažādās nozarēs, un tā var sniegt noderīgu informāciju par Eiropas reģioniem ar ievērojamu darbaspēka trūkumu — vai tieši otrādi — par reģioniem ar nozīmīgu ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi.

1.5

Dati par brīvajām darbavietām pieskaitāmi svarīgākajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (SEER), un tie — ja vien pietiekami ātri pieejami — ir arī Eiropas Centrālajai bankai un Komisijai noderīgs rādītājs, lai novērtētu konjunktūras attīstību noteiktās nozarēs un lai apsvērtu monetārās politikas lēmumus.

1.6

Viena no Eiropadomes 2005. gada marta sanāksmē atjauninātās Lisabonas stratēģijas galvenajām prioritātēm ir jaunu un labāku darbavietu radīšana. Tieši tāpēc arvien biežāk nepieciešama ir ticama statistikas informācijas par darbaspēka pieprasījumu.

1.7

Lai saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju īstenotu Izaugsmes un nodarbinātības integrētās pamatnostādnes (2005–2008) un ekonomikas politikas pamatprincipus, ir nepieciešami Eiropas līmenī apkopti dati par brīvajām darbavietām dažādās ekonomikas nozarēs, kuri ļautu analizēt darbaspēka pieprasījuma apjomu un struktūru.

1.8

Ticamu un pastāvīgi atjaunotu datu pieejamība arī atsevišķām dalībvalstīm paver iespēju novērtēt darba tirgu un — arī reģionālajā līmenī — pieņemt atbilstošus lēmumus darba tirgus politikas jomā.

2.1

Valstu dati par brīvajām un aizņemtajām darbavietām tiek apkopti kopš 2003. gada, pamatojoties uz neoficiālu vienošanos (Gentlemen's Agreement). Šāda vienošanās gan nodrošināja elastību un dalībvalstu neatkarību, tomēr tā nav spējusi pilnībā apmierināt datu lietotāju vajadzības.

2.2

Līdz šīm brīdim četras dalībvalstis nav iesniegušas Eurostat attiecīgos datus, un iesniegtie dati ne vienmēr ir pilnībā salīdzināmi. Ceturkšņa datu apkopojumos nav izpildāmas visas ECB un Komisijas prasības attiecībā uz datu apjomu, aktualitāti un saskaņošanu.

2.3

Ar priekšlikumu Regulai COM (2007) 76 galīgā redakcija, kas izstrādāts pēc Nodarbinātības komitejas iniciatīvas, paredzēts ieviest regulu, ar kuras palīdzību noteiktos termiņos varētu iegūt salīdzināmus statistikas datus par brīvajām darbavietām.

2.4

Priekšlikuma sagatavošanas laikā, konsultējoties arī ar ekspertiem un Statistikas programmu komiteju (SPK), tika apsvērtas dažādas iespējas. Visbeidzot tika izvēlēta iespēja, saskaņā ar kuru ikgadējais strukturālo datu apkopojums joprojām tiek veikts saskaņā ar neoficiālu vienošanos.

2.5

Tādējādi priekšlikumā lielākā uzmanība pievērsta galvenokārt noteikumiem par brīvo darbavietu ceturkšņa statistikas apkopojumu. Vienlaikus tiek pieļauta iespēja, ka, izmantojot darbā ar minēto regulu iegūto pieredzi, nākotnē tiks pieņemta jauna regula ar mērķi apmierināt pieprasījumu pēc ikgadējiem statistikas datiem.

2.6

Lai noteiktu vajadzīgo detalizācijas līmeni pa saimnieciskās darbības nozarēm, jāizmanto Kopienas vispārējās saimniecības nozaru klasifikācijas sistēmas (NACE) spēkā esošā redakcija.

2.7

Paredzēts, ka dalībvalstis, nesamazinot noteiktus kvalitātes standartus, var izmantot administratīvus informācijas avotus vai arī ierobežot to ekonomikas nozaru skaitu, kurām jāsniedz statistikas dati, lai tādējādi samazinātu uzņēmumiem radīto slodzi (5. pants).

2.8

Komisija paredzējusi virkni priekšizpētes pasākumu tajās dalībvalstīs, kurām ir grūtības iesniegt datus par:

2.9

Sākuma posmā (pirmie trīs gadi) dalībvalstīm ir paredzēts noteikts ES finansiālais atbalsts. Šos līdzekļus pirmajos trīs gados nodrošinās Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma PROGRESS  (1) (9. pants). Līdz ar to iespējams sākt īstenot pasākumus, lai ieviestu jauninājumus un uzlabojumus datu apkopošanas jomā, kā arī pilnveidot to darbu, kas šobrīd jau ir uzsākts saskaņā ar neoficiālo vienošanos.

3.1

Komiteja uzsver, cik svarīgi ir iegūt iespējami saskaņotus un ticamus datus par stāvokli nodarbinātības jomā Eiropā. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas centienus izveidot tiesisko pamatu, kas dotu iespēju Eiropas līmenī iegūt aktuālākus, salīdzināmus un lietderīgus statistikas datus par brīvajām darbavietām.

3.2

Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā ir jāatvieglo ar pastāvīgu un efektīvu statistikas atbalstu, kas ir pieejams visiem statistikas datu lietotājiem, tāpat arī ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem un iestādēm kā Eiropas, tā arī atsevišķu valstu līmenī.

3.3

Komiteja arī atzinīgi vērtē Eiropas regulas kā tiesību instrumenta izvēli, jo priekšlikuma mērķa sasniegšanai — un tas attiecināms uz lielāko daļu statistikas pasākumu — paredzētie pasākumi ir precīzi un vienoti jāīsteno visā Eiropas Savienībā.

3.4

Lēmums priekšlikumā regulai iekļaut tikai ceturkšņa datu apkopojumus, bet strukturālo datu ikgadējo apkopojumu arī turpmāk veikt, izmantojot neoficiālu vienošanos, noteikti ir pamatojams ar nolūku pakāpeniski pāriet no datu apkopojuma, kas balstīts uz neoficiālu vienošanos, uz datu apkopojumu, kas tiek veikts, izmantojot Eiropas regulu. Pārejas perioda laikā noteikti nepieciešama sasniegto panākumu pastāvīga kontrole, un Komiteja izsaka cerību, ka tuvākajā nākotnē tiks izveidota apjomīgāka un stabilāka sistēma kā attiecībā uz ikgadējiem datiem, tā arī uz ceturkšņa statistiku par iespējām Eiropas darba tirgū.

EESK izsaka nožēlu par to, ka vēl joprojām nav ietekmes novērtējuma, tomēr izsaka cerību, ka Komisija līdz otrās īstenošanas regulas pieņemšanai izstrādās šādu novērtējumu, jo Eiropas uzņēmumiem pieaugs izmaksas un apgrūtinājumi, nekompensējot samazinājumus citām pārskata darbībām.

3.5

Komiteja tomēr uzskata, ka, ņemot vērā vajadzību vienkāršot statistikas datu apkopošanu un samazināt izmaksas, nav pilnībā saprotams, kādēļ sezonālās nozarēs, īpaši tādās, kas saistītas ar lauksaimniecību, zvejniecību un mežsaimniecību, datu apkopošana nav obligāta.

3.6

Datu sezonālās korekcijas problēma rada virkni jautājumu par šādu datu ticamību, jo sezonāli līgumi kā nodarbinātības forma jau gadiem ilgi ir raksturīgi arī citās rūpniecības nozarēs un/vai publiskajā pārvaldē (tostarp tekstilrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, tūrismā u.t.t.).

3.7

Turklāt jāņem vērā, ka darba līgumu noteikumi ES dalībvalstīs ir atšķirīgi, un tāpēc pašreiz ir ļoti daudz dažādu darba attiecību veidu. Šī iemesla dēļ būtu vēlams zināt, tieši kāda veida darbavietas ir brīvas (darbavietas uz nenoteiktu laiku, noteiktu laiku, nepilna darba laika nodarbinātība, darbs atsevišķos projektos, brīvo līdzstrādnieku darbavietas u.t.t.).

3.8

Patiesībai atbilstošāks stāvokļa atspoguļojums par iespējām darba tirgū, tā attīstības tendencēm un problēmām atsevišķās ekonomikas nozarēs vai reģionos ļautu veltīt vairāk uzmanības stratēģijām Lisabonas mērķu sasniegšanai.

3.9

Arī šī iemesla dēļ Komiteja uzskata, ka tieši minētajās jomās ir nepieciešama Eiropas sociālo partneru uzklausīšana un tieša līdzdalība.

EESK atzinīgi vērtē Parlamenta pilnvaras rūpīgi pārbaudīt minēto priekšlikumu, kam piemēros koplēmuma procedūru. Īstenošanas noteikumiem piemēros komitoloģijas procedūru atbilstoši stingrai regulatīvajai procedūrai saskaņā ar Padomes Lēmumos 1999/468/EK un 2006/512/EK noteikto kārtību.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/13

1.1

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 dalībvalstīm tika izveidota kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS).

1.2

Pirmais grozījums tika veikts 2005. gadā pēc 10 jaunu dalībvalstu pievienošanās. Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ir nepieciešams jauns grozījums, iekļaujot Regulas pielikumā tabulas par minētajām jaunajām dalībvalstīm.

2.1

EESK pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu un, ņemot vērā faktu, ka tas ir kļuvis nepieciešams sakarā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos un ir tīri tehniskas dabas, var tikai to apstiprināt.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/14

1.1

Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ES Direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) jāveicina konkurētspēja, izaugsme un nodarbinātība. Minētā direktīva izraisīja arī plašas debates par to, kā jāizpaužas pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Viens no strīdīgajiem jautājumiem bija un ir direktīvas ietekme uz dalībvalstu darba tirgu, sociālajiem nosacījumiem un patērētāju aizsardzības prasībām. EESK 2005. gada februārī pieņemtajā atzinumā (2) paudusi izsmeļošu viedokli par Komisijas izstrādāto direktīvas projektu, tāpēc šajā atzinumā netiek aplūkots Komisijas izstrādātās direktīvas juridiskais teksts, bet gan tajā paredzētās vienotā pakalpojumu tirgus izveidošanas iespējamā ietekme uz nodarbinātību un patērētāju interesēm.

1.2

Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no četrām vienotā tirgus brīvībām, kas nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienību un politiskā ziņā jau sen darbojas. ES Vienotā pakalpojumu tirgus direktīvā izklāstītās Komisijas stratēģijas mērķis ir novērst jebkādus pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus. Tajā netiek tieši skarti darba tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības aspekti. Tomēr, nodrošinot arvien lielāku pakalpojumu sniegšanas brīvību, skaidrāk un jūtamāk izpaužas dažādo valstu sistēmu atšķirības. Vienlaikus jāatzīmē, ka ES līmenī ir pieņemti salīdzinoši nedaudzi tiesību akti, kas nodrošina darba ņēmēju un patērētāju interešu aizsardzību. Minētajā jomā dominē valstu un bieži vien ļoti atšķirīgi tiesiskie, sociālie un nodarbinātības nosacījumi. Jāpiemin arī, ka Pakalpojumu direktīvā paredzēts, ka paralēli jeb vienlaikus spēkā ir noteikti dalībvalstīs spēkā esošie izcelsmes valsts un pakalpojumu sniegšanas valsts noteikumi, par kuru ietekmi varēsim spriest tikai vēlāk.

1.3

Sociālā stabilitāte un patērētāju uzticēšanās ir būtiska Eiropas integrācijas sastāvdaļa, kā arī priekšnosacījums, lai vienotais pakalpojumu tirgus veiksmīgi darbotos. Diskusiju par ES Pakalpojumu direktīvu liels trūkums ir tas, ka trūkst izsmeļošas analīzes par tās ietekmi uz sociālajiem nosacījumiem, nodarbinātību un patērētāju interesēm dalībvalstīs. EESK kritiski vērtēja faktu, ka trūkst kvantitatīvu statistikas datu par pārrobežu pakalpojumu apriti un citās dalībvalstīs nodibinātiem uzņēmumiem (3). Nav arī gandrīz nekādu ticamu datu par gaidāmajām strukturālajām pārmaiņām dalībvalstu darba tirgū. Tādējādi, no vienas puses, dažos gadījumos ir veikts vispārīgs statistisks ietekmes novērtējums, no otras puses, ir veikta dažu bieži nelikumīgu vai daļēji likumīgu gadījumu analīze. Ar to nepietiek, lai veiktu objektīvu ietekmes novērtējumu.

1.4

Vienotā pakalpojumu tirgus izveidošana ir svarīga Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa. Izaugsmes iespējas minētajā sektorā būtiski palielina nodarbinātību. Spēcīgākajai konkurencei, kas rodas līdz ar pakalpojumu tirgus liberalizāciju, ir pozitīva ietekme, kas izpaužas plašākā pakalpojumu piedāvājumā un zemākās cenās. Vienlaikus nemitīgi jāuzlabo darba ņēmēju sociālā aizsardzība un jānodrošina pienācīga patērētāju tiesību aizsardzība. Tas attiecas arī uz dalībvalstīs spēkā esošajiem kvalitātes un drošības standartiem, tajā skaitā arī vides aizsardzības jomā. Atsevišķās nozarēs un atsevišķās dalībvalstīs pakalpojumu tirgus izveidošanai būs atšķirīga ietekme. Izšķiroša nozīme ir tam, kā pakalpojumu tirgus izveidošana ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus.

1.5

Pašiniciatīvas atzinums izstrādāts, lai paplašinātu izpratni par pašreizējās vienotā pakalpojumu tirgus stratēģijas ietekmi uz darba tirgu, nodarbinātības nosacījumiem un patērētāju aizsardzību, tādējādi sniedzot praktisku palīdzību iesaistītajām pusēm un ES iestādēm. Minētie aspekti nebija galvenais apspriežamais jautājums divās iepriekšējās EESK rīkotajās uzklausīšanas sanāksmēs par vienoto pakalpojumu tirgu (4).

1.5.1

Pamatojoties uz Eiropas tiesisko izpratni par “pakalpojumu sniegšanas brīvību”, kas aptver visus pakalpojumus, ko sniedz divi ekonomikas subjekti dažādās dalībvalstīs (5), atzinumā aplūkoti trīs tematu kopumi:

1.6

Šis atzinums, no vienas puses, jāvērtē kā pirmais solis un, no otras puses, tam jāsekmē Eiropas Komisijas galīgā ziņojuma (6) par iekšējā tirgus pārskatīšanu izstrāde un IMAC  (7) diskusijas. Tas izstrādāts, pamatojoties uz šodien pieejamajiem datiem un ekspertu, kā arī iesaistīto pušu praktisko pieredzi un vēlmēm. Tās tika apkopotas uzklausīšanas sanāksmē, kas 2006. gada aprīlī notika Vīnē, kā arī apkopojot vairāk nekā 150 saņemtās atbildes uz aptaujas jautājumiem, kuri tā paša gada rudenī tika nosūtīti gandrīz 6000 ekspertu no ekonomikas un zinātnes aprindām, dažādām interešu grupām, arodbiedrībām un ministrijām. Šis atzinums nav zinātnisks pētījums un tāds arī nevar būt. Tajā izklāstīti apsvērumi par pastāvošajām problēmām un turpmākajām attīstības tendencēm, kuri ne tikai jāpadziļina, EESK Vienotā tirgus novērošanas centram veicot ilgtermiņa novērošanu, bet kuriem jākalpo par ierosmi ES iestādēm un citām pusēm, pieņemot politiskus lēmumus un veicot zinātniskus pētījumus.

2.1

Nepieciešamību izstrādāt vienotā pakalpojumu tirgus stratēģiju Eiropas Komisija pamato ar vājo pakalpojumu pārrobežu aprites attīstību ES. Komisija pauž cerību, ka dinamisks vienotais pakalpojumu tirgus ne tikai veicinās nodarbinātību, bet arī labvēlīgi ietekmēs patērētājus un uzņēmumus. Kā minēto dinamiku konkrēti novērtēt?

2.2

Statistika par pakalpojumu pārrobežu apriti joprojām ir neatrisināta problēma. Lai to apkopotu, Statistikas birojs un dalībvalstu statistikas iestādes vēl šodien lieto tā dēvēto maksājumu plūsmas statistiku, proti, pakalpojumu eksportu un importu uzskata par notikušu, ja tiek veikts atbilstošs pārrobežu maksājums. Pakalpojumu ekonomikā notiek plaša sadarbība, zināšanu nodošana un pakalpojumu apmaiņa, kā arī ir izveidota plaša apmēra norēķinu sistēma starp uzņēmumu atsevišķām struktūrvienībām, starp sadarbības tīklu partneriem un arī starp attiecīgo valstu juridiski patstāvīgām ekonomiskajām struktūrām, kas ilgstoši sadarbojas. Pastāvot šādiem sadarbības tīkliem, nodotās zināšanas, ieguldīto laiku un sniegtos pakalpojumus attiecīgais sadarbības partneris aprēķina kā pakalpojumu, ko viņš sniedzis klientiem savā valstī, un pārrobežu maksājums netiek veikts.

2.3

Tāpēc Komiteja uzskata, ka pakalpojumu aprites apjoms ir ievērojami lielāks un tai ir daudz lielāka ietekme uz vienoto tirgu, nekā to šobrīd atspoguļo oficiālā statistika. Tāpēc EESK pauž stingru pārliecību, ka Eiropas Savienībā jāorganizē zinātniski pamatota pamatdatu vākšana, kā tas pašreiz jau tiek darīts atsevišķās pakalpojumu ekonomikas nozarēs ES dalībvalstīs, atspoguļojot sadarbību ar citu valstu uzņēmumiem. Pamatojoties uz minētajiem nozaru datiem un izmantojot tos turpmākajos aprēķinos, nākotnē jāveido precīza statistika par Eiropas Savienības pakalpojumu tirgus patieso apjomu. Minētās statistikas apkopošanu sekmēs arī Eiropas statistiķu pūliņi, izstrādājot un visās dalībvalstīs ieviešot visu pakalpojumu cenu indeksus.

2.4

Ilustrācijai: Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, uzskata, ka pakalpojumu sektors veido 56 % ES iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti 70 % no kopējā nodarbināto skaita, bet tas veido tikai 20 % no ES tirdzniecības apjoma. Salīdzinājumā ar ASV ražīguma pieaugums ES pakalpojumu ekonomikā esot ievērojami mazāks (8).

2.5

Minētā atpalicība nav vērojama pasaules tirgū, kur ES ir lielākā pakalpojumu sniedzēja, un tās sniegto pakalpojumu apjoms palielinās. ES daļa pasaules tirgū 2003. gadā bija 26 %, savukārt ASV — tikai nedaudz vairāk nekā 20 %. Arī neraugoties uz straujo attīstību Indijā un Ķīnā, kas ir arvien nozīmīgākas tirdzniecības partneres, to kopējā tirgus daļa ir tikai nedaudz lielāka par 5 %. No 1997. līdz 2003. gadam ES tirgus daļa palielinājās par 1,8 %, un arī šajā ziņā ES bija vislabākie rādītāji.

2.6

Tiek izdarīts secinājums, ka atpalicība galvenokārt vērojama ES iekšējā tirgū. Taču arī minēto secinājumu skaitļi īsti neapstiprina. No 2000. līdz 2003. gadam Kopienas pakalpojumu tirdzniecības apjoms palielinājās par 10,8 %, savukārt pakalpojumu tirdzniecība ar partneriem ārpus ES tikai par 6,4 %. Tātad iekšējā tirgus dinamika bija ievērojama, it īpaši ņemot vērā faktu, ka 2003. gadā bija vērojama ekonomiskās izaugsmes samazināšanās. Jāņem vērā arī straujais pakalpojumu cenu kritums.

2.7

EESK aicina Komisiju veltīt lielākus pūliņus, lai novērtētu vienotā pakalpojumu tirgus turpmākās veidošanas ietekmi. Būtu lietderīgi veikt tā dēvēto SWOT (Strengths, Weaknesses, Opportunities, Threats — priekšrocības, trūkumi, iespējas, riski) analīzi.

3.1

Novērtējot vienotā pakalpojumu tirgus ietekmi uz nodarbinātību, jāņem vērā arī ekonomiskās izaugsmes prognozes. Vienu no pirmajām analīzēm par ES Pakalpojumu direktīvas ietekmi 2004. gada oktobrī veica Nīderlandes Ekonomiskās politikas analīzes birojs (Bureau for Economic Policy Analysis) (9). Minētā analīze veikta, pamatojoties uz ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pausto viedokli, ka regulēšanas atcelšana veicina izaugsmi un tātad arī nodarbinātību. Interesants ir fakts, ka minētajā pētījumā secināts: attīstību traucē nevis pats regulējums, bet gan regulējuma nesaskaņotība. Pētījuma autori paredz, ka Pakalpojumu direktīvas ietekmē pakalpojumu tirdzniecība palielināsies par 15 līdz 30 %, savukārt ārvalstu tiešās investīcijas tirdzniecības sektorā palielināsies par 20 līdz 35 %.

3.2

Komisijas uzdevumā Kopenhāgenas Ekonomikas institūts (Institut Copenhagen Economics) 2005. gada sākumā publicēja pētījumu (10), kurā tika aplūkota tieši pakalpojumu tirgus ietekme uz nodarbinātību. Ja patēriņš, kā paredzēts, palielināsies par 0,6 % no ES iekšzemes kopprodukta, 25 dalībvalstīs kopumā tiks izveidoti 600 000 jaunu darbavietu. Sagaidāms arī ražīguma un līdz ar to algu pieaugums par vidēji 0,4 %.

3.3

Kopenhāgenas pētījuma secinājumi tiek vērtēti pretrunīgi, jo tie galvenokārt pamatoti ar apsvērumiem, kas saistīti ar piedāvājumu, un pētījumā apgalvots, ka nodarbinātību pozitīvi ietekmēs tikai regulējuma atcelšana, kas palielinās pieprasījumu un ļaus samazināt cenas. Pētījumā nav ņemti vērā faktori, kas var negatīvi ietekmēt pieprasījuma palielināšanos, piemēram, pirktspējas samazināšanās vai patērētāju izturēšanās izmaiņas. Šaubas izraisa arī pētījumā aplūkoto nozaru izvēle. Citi pētījumi par pakalpojumu tirgus ietekmi uz nodarbinātību nav veikti vai pamatojas uz Kopenhāgenas pētījumu, un tāpēc tajos izdarīti tādi paši secinājumi (11). Lai paaugstinātu vienotā pakalpojumu tirgus efektivitāti, lielāka uzmanība jāpievērš arī pētniecības un inovācijas ietekmei, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanai un sakaru tehnoloģiju izmantošanai.

3.4

Fakts, ka tiks izveidoti 600 000 jaunu darbavietu, protams, jāvērtē pozitīvi, taču, ņemot vērā lielās cerības, kas saistās ar pakalpojumu tirgus veidošanu, minētais skaits ir neliels (12). Taču vēl svarīgāk ir tas, ka atsevišķās nozarēs, valstīs un dažādās nodarbināto grupās darbavietu skaita pieaugums var būt ļoti atšķirīgs. Minētais jautājums līdz šim nav pētīts. Ar Vienotā tirgus novērošanas centra palīdzību un, izstrādājot šo atzinumu, EESK vēlētos apkopot informāciju, lai radītu skaidru priekšstatu par strukturālajām pārmaiņām darba tirgū.

3.5

EESK veiktā aptauja liecina, ka interese par šādu pētījumu ir liela. 90 % respondentu norādīja, ka viņu rīcībā nav pietiekami daudz informācijas par vienotā pakalpojumu tirgus ietekmi uz nodarbinātību. Mēs vispirms uzdevām jautājumus par nozarēm, kurās darbavietu skaits īpaši samazināsies vai palielināsies. 60 % aptaujāto pauž cerību, ka vienotais pakalpojumu tirgus pozitīvi ietekmēs nodarbinātību kopumā vai konkrētās nozarēs. Visbiežāk tika minētas tādas nozares kā uzņēmējdarbības un juridiskās konsultācijas, kā arī tirdzniecība, amatniecība/MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), satiksme, veselības aprūpes pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, rūpniecības pakalpojumi, izglītība, tūrisms, individualizēti pakalpojumi, būvju un ēku pārvaldība. Uz jautājumu, vai gaidāma darbavietu skaita samazināšanās, 44 % aptaujas dalībnieku atbildēja apstiprinoši. Visbiežāk norādīts, ka vislielākā darbavietu skaita samazināšanās notiks rūpniecībā. Tiek minētas arī citas nozares, kurās darbavietu skaits samazināsies, piemēram, komunālo pakalpojumu dienesti, būvju un ēku pārvaldība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, darījumu darbības pakalpojumi, pārtikas/uzturvielu rūpniecība, individualizēti pakalpojumi, tirdzniecība/mazumtirdzniecība, tūrisms, tekstilrūpniecība.

3.6

Atbildes uz jautājumu par minētā procesa sniegtajām priekšrocībām ļauj izdarīt dažus interesantus secinājumus. Sagaidāms, ka izšķiroša nozīme būs spējai piemēroties tirgus prasībām un zaudētāji būs tie, kuriem neizdosies pielāgoties jaunajiem liberalizētajiem noteikumiem un pārrobežu tirgus prasībām. Kvalificēts darbs pavērs lielākas iespējas nekā nekvalificēts; salīdzinājumā ar vecākiem un mazāk elastīgiem cilvēkiem plašākas iespējas būs arī jauniem, dzīvesvietas ziņā elastīgiem nodarbinātajiem ar noteiktu specializāciju. Pie zaudētājiem jāpieskaita arī darba vietas ar augstiem sociālajiem standartiem salīdzinājumā ar nodarbinātību bez sociālās aizsardzības un pašnodarbinātību, kuras nozīme turpmāk palielināsies. Cenas nepalielināsies, bet pasliktināsies kvalitāte un cietīs augsti profesionālās atestācijas standarti, kā arī valstis, kur sociālās izmaksas ir augstas. Visvairāk iegūs jaunās dalībvalstis, bet vismazāk — vecās dalībvalstis. Vietējie un mazie pakalpojumu sniedzēji būs pakļauti starptautisko uzņēmumu spiedienam. Nav vienota viedokļa par to, kā minētais process ietekmēs patērētājus.

3.7

Aptaujā īpaša uzmanība tika veltīta mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Vai pakalpojumu pārrobežu aprites palielināšanās uzlabos situāciju nodarbinātības jomā, vai arī cenu samazināšanas tendences un konkurences palielināšanās izspiedīs MVU no tirgus un darbavietu skaits samazināsies? Respondentu vairākums (66 %) uzskata, ka situācija nodarbinātības jomā uzlabosies. Vienlaikus 55 % aptaujāto norāda arī, ka konkurences dēļ uzņēmumi tiks izspiesti no tirgus. Lielākā daļa (69 %) aptaujas dalībnieku tomēr uzskata, ka vienotā pakalpojumu tirgus liberalizācija būtiski neietekmēs MVU darbību — lielāka ietekme uz to esot citiem faktoriem. Nobeigumā jāsecina, ka lielākā daļa respondentu cerīgi raugās nākotnē, bet, iespējams, ka viņu cerības kopumā arī nepiepildīsies. Taču paredzams, ka nodarbināto kvalifikācija, novatoriskās iespējas un pakalpojumu kvalitāte būs būtiski panākumu un izdzīvošanas faktori. Atbildes liecina, ka palielinās nepieciešamība un arvien biežāk tiek izteikta prasība veikt saskaņošanu (vispārējās un profesionālās izglītības diplomi, prasības vadības jomā, cenas un algas, sociālie maksājumi, uzņēmējdarbības nodokļi, pielāgošanās ES un starptautiskajiem standartiem kopumā). Situācijas pasliktināšanās tiek prognozēta sociālo standartu, kā arī patērētāju un vides aizsardzības jomā. Tiek paustas bažas, ka, lieliem piedāvātājiem iekarojot tirgu, izzudīs vietējās kultūras īpatnības.

3.8

Uz jautājumu, vai pašnodarbinātajiem turpmāk būs lielākas pārrobežu darbības iespējas, 84 % respondentu atbildēja apstiprinoši.

4.1

Pārrobežu pakalpojumu sniegšana gandrīz vienmēr ir saistīta ar darbinieku mobilitāti. Situācijā, kad ES līmenī noteikumi līdz šim nav saskaņoti, vienas valsts darba tirgū vai vienā uzņēmumā tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi sociālo tiesību jomā. ES Norīkoto darba ņēmēju direktīvā paredzēti būtiskākie noteikumi, lai attieksme pret norīkotajiem darbiniekiem būtu tāda pati kā pret vietējo darbaspēku. Jāpiebilst, ka ES Pakalpojumu direktīvā principā netika iekļauti darba un sociālo tiesību jautājumi. Tomēr tas nenozīmē, ka nav nekādu iespēju ietekmēt pārrobežu pakalpojumu tirgu, kas arvien palielinās. Neraugoties uz to, ka pieņemta Norīkoto darba ņēmēju direktīva, joprojām pastāv darba koplīgumu joma, kurā nav veikta saskaņošana. Darba tiesību normu neiekļaušana ES Pakalpojumu direktīvā nozīmē, ka nav iedibināts nodarbināto “darba vietas princips”; pieņemto tiesību normu formulējumi izraisīja lielus strīdus, un pastāv uzskats, ka tie nav viennozīmīgi. Tāpēc būs jānogaida, kā notiks to transponēšana valstu tiesību aktos. Visbeidzot, ja vienoto pakalpojumu tirgu izdosies izveidot, arvien biežākie darbā norīkošanas gadījumi un, iespējams, arī to ilgums, kas palielināsies, radīs jaunu kvalitāti.

4.2

Šajā atzinumā nevaram runāt un nav jārunā par Norīkoto darba ņēmēju direktīvas īstenošanu. Daudz svarīgāk ir noskaidrot, kādas jaunas problēmas radīsies un kas padziļinās līdzšinējās problēmas, ja zinām, ka turpmāk darbinieki no daudzām dalībvalstīm, pildot pakalpojumu sniegšanas līgumus, biežāk un, iespējams, ilgāk nekā līdz šim vienā un tajā pašā darba vietā strādās saskaņā ar daļēji atšķirīgiem noteikumiem. Un kādas jaunas iespējas tas varētu pavērt, ja atsaucam atmiņā, piemēram, Kopenhāgenas pētījumā izteiktās prognozes par darba algu palielināšanos? Mēs nekādā gadījumā nevēlamies apgalvot, ka tirgus dalībnieki un politiski atbildīgās personas kopumā nodarbojas ar sociālo dempingu, bet mūsu mērķis ir paust nesagrozītu viedokli par to, kas notiek praksē.

4.3

Uz jautājumu, vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanas un līdz ar to uz citu valsti norīkoto darba ņēmēju darbības paplašināšanās izraisīs nodarbinātības nosacījumu izmaiņas aptaujas dalībnieku valstīs, 82 % atbildēja apstiprinoši. 20 % respondentu uzskata, ka darba nosacījumi uzlabosies, savukārt 17 % domā, ka tie pasliktināsies. Tikai 7 % pauž viedokli, ka darba ņēmēji var būt droši par savām darba vietām. 56 % aptaujāto uzskata, ka darba attiecības kļūs elastīgākas un nodarbinātība uz nenoteiktu laiku palielināsies.

4.4

Minētais darba attiecību elastības palielināšanās aspekts atspoguļojas arī atbildēs uz nākamo atklāto jautājumu. Daudzi aptaujātie prognozē, ka tiks samazināts pastāvīgi nodarbināto skaits, bet palielināsies nepilnas slodzes darbinieku un īpaša pasūtījuma līgumu skaits, kā arī fiktīvā pašnodarbinātība. Aptaujas dalībnieki arī precizējuši, kādas būs minētā procesa pozitīvās sekas: valodu apguve, jauni viedokļi un pozitīvi stimuli kvalifikācijas paaugstināšanai, darba algas palielināšanās un plašāks piedāvājums darba tirgū. Tomēr aptaujātie biežāk pauž bažas: palielināsies konkurence, pasliktināsies darba nosacījumi, tiks noteikts ilgāks un elastīgāks darba laiks, biežāk būs vērojami sociālie konflikti un nelikumīgas darbības, darba algas samazināsies. Sociālajām sistēmām būs jāiztur jauni pārbaudījumi. Mazāk mobilu darba ņēmēju, it īpaši arī sieviešu situācija turpmāk pasliktināsies, un arvien lielākā mobilitāte negatīvi ietekmēs ģimenes struktūras. Uz jautājumu par nākotnē liberalizētā vienotā pakalpojumu tirgus ietekmi uz atalgojuma attīstību 50 % aptaujāto prognozēja, ka algas samazināsies, 43 % paredzēja algu palielināšanos, bet 7 % norādīja, ka izmaiņas nav gaidāmas, un uzsvēra, ka tās atkarīgas no attiecīgās nozares.

4.5

Uz jautājumu, vai Norīkoto darba ņēmēju direktīva nodrošina pietiekamu sociālo aizsardzību, 48 % atbildēja apstiprinoši, bet 52 % — noliedzoši. Ja būtu nepieciešams pieņemt jaunus noteikumus, lielākā daļa (65 %) atbalstītu attiecīgo jautājumu risināšanu ES līmenī, trešdaļa aptaujāto uzskata, ka problēmas vieglāk atrisināt valstu līmenī, bet 2 % norāda, ka tās jārisina abos līmeņos. Atbildes uz atklāto jautājumu, kādām problēmām būtu jāvelta īpaša uzmanība, varam apkopot šādi: visbiežāk minēts saskaņotības trūkums sociālajā jomā (tajā skaitā saistībā ar profesionālās darbības un tirdzniecības licenču piešķiršanu) un atšķirīgā attieksme, ko tas izraisa. Daži aptaujātie izteikuši prasību paplašināt Norīkoto darba ņēmēju direktīvas piemērošanas jomu, attiecinot to uz atsevišķām nozarēm un veicot direktīvas satura grozījumus. Joprojām bieži tiek minēta Norīkoto darba ņēmēju direktīvas noteikumu nepareiza piemērošana, tiesiskā nenoteiktība un nelikumību skaita palielināšanās, kā arī trūkumi kontroles un tiesību aizsardzības procesā. Tiek minētas arī problēmas tādā jomā kā darba drošība un arodveselība, kā arī problēmas sociālās nodrošināšanas sistēmās un fiktīvās pašnodarbinātības apkarošanā. Aptaujātie kritiski vērtējuši arī pārāk lielo birokrātiju, dalībvalstīs joprojām pastāvošos šķēršļus un nacionālās norobežošanās tendences. Viņi norāda arī uz problēmām, kas rodas, ja valodas un kultūras atšķirībām netiek pievērsta pietiekama uzmanība.

4.6

Kā minētie apstākļi izpaudīsies uzņēmumu līmenī, kad darba ņēmēji no citām valstīm, pildot pakalpojumu sniegšanas līgumus, tiks nodarbināti saskaņā ar daļēji atšķirīgiem valstu noteikumiem? 6 % aptaujāto uzskata, ka tiem nebūs nekādas ietekmes, un 23 % norāda, ka pašreiz to vēl nevar paredzēt. 24 % respondentu prognozē, ka palielināsies darba nosacījumu atšķirības pašos uzņēmumos, 34 % paredz, ka sociālo un darba nosacījumu ievērošanā radīsies jaunas grūtības, un 13 % piekrīt, ka norīkotie darba ņēmēji nevar pilnībā izmantot līdzlemšanas tiesības attiecīgajā valstī. Minētā jautājuma daļā, uz kuru varēja atbildēt brīvi, tiek nosaukti vēl citi aspekti. Algu un sociālajā jomā vērojamas jaunas problēmas, kuras rada nevienāda samaksa par vienādu darbu vai uzņēmumu brīvprātīgās sociālās palīdzības samazināšana. Aptaujātie tikpat bieži pauž cerību, ka “labākas prakses” piemēru apmaiņa varētu pavērt iespējas, lai uzlabotu darba nosacījumus un darba kvalitāti. Tāpēc, viņuprāt, sociālajā dialogā uzņēmumos jāattīsta “augstāks inteliģences līmenis”. Saziņu kavējošie šķēršļi var negatīvi ietekmēt darba kvalitāti un apgrūtināt darbu grupā, un darba kolektīvā kopumā var mazināties solidaritāte. Atsevišķiem darbiniekiem dažreiz ir grūtāk apzināties un izmantot savas tiesības. Pārāk liela nevienlīdzība varētu arī kavēt uzņēmējdarbību (konflikti, administratīvais slogs, darba kvalitāte), un tiesību normu ievērošana varētu radīt pārlieku slodzi uzņēmumiem un izraisīt nelikumību skaita palielināšanos. Nobeigumā jāpiebilst: aptaujas dalībnieki uzskata, ka, palielinot pakalpojumu sniegšanas brīvību, izdosies novērst arī kvalificētu darbinieku trūkumu.

4.7

Atbildes uz jautājumu, kurā bija jāmin daži praktiski piemēri, ir grūti apkopot, jo tiem pēc savas būtības bija jāveicina labāka jautājuma izpratne. Tāpēc turpmāk minēsim tikai dažus praktiskus piemērus, kas ilustrē līdz šim neminētas problēmas. Piemēram, atbildēs norādīts uz neskaidriem noteikumiem un procedūrām, ja noticis nelaimes gadījums darbā, un uz īpašām problēmām, kas rodas, kad darba ņēmēji tiek norīkoti darbā no viena koncerna uzņēmuma uz citu, kā arī uz darba līgumu pārslēgšanu ar citiem nosacījumiem, citās valstīs noslēgtu darba koplīgumu piemērošanu un attieksmi pret migrējošiem darba ņēmējiem.

5.1

Vienotajam pakalpojumu tirgum jāsniedz labums arī patērētājiem. Tas ir pieejamības (cena, piekļuve, piedāvājums), kvalitātes, pārredzamības (informācija, uzticēšanās) un juridiskās noteiktības (atbildība, patērētāju aizsardzība) jautājums. Vai minētās priekšrocības patērētājiem ir pilnībā nodrošinātas? Vai priekšlikumi par vienotā pakalpojumu tirgus izveidošanu sekmē minēto priekšrocību nodrošināšanu un vai no patērētāju viedokļa ir vērojamas problemātiskas attīstības tendences? Trešajai aptaujas jautājumu grupai bija jāsniedz priekšstats par patērētāju praktisko pieredzi saistībā ar pakalpojumu pārrobežu apriti.

5.2

ES Pakalpojumu direktīva no patērētāju aizsardzības viedokļa tiek vērtēta pretrunīgi. EESK uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 2006. gada aprīlī, tika kritizēts fakts, ka direktīvā nepiedodami maz uzmanības veltīts patērētāju tiesību aizsardzībai. Direktīva tiek vērtēta arī atzinīgi, norādot uz piedāvājuma paplašināšanos. Kopumā patērētāju tiesību aizsardzības jautājumi direktīvā nav pietiekami uzsvērti, un minētais trūkums izpaudīsies tikai tad, kad būs vērojama direktīvas ietekme valstu līmenī. Patērētāju uzticībai tomēr ir liela nozīme, lai izdotos izveidot ES vienoto pakalpojumu tirgu.

5.3

Aptaujas lapās respondentus lūdza norādīt, kuri ir svarīgākie patērētāju interesēm atbilstoša vienotā pakalpojumu tirgus kritēriji, kas minēti 5.1. punktā (pieejamība, kvalitāte, pārredzamība un juridiskā noteiktība). Pirmo reizi tas bija jāizdara, paužot savu personisko viedokli, otro reizi — novērtējot, kā minētie jautājumi risināti ES pakalpojumu direktīvā. Paužot personisko viedokli, kā visbūtiskākie kritēriji minēti kvalitāte un juridiskā noteiktība (I un II vieta), savukārt, novērtējot ES pakalpojumu direktīvu, aptaujātie uzskata, ka tā visvairāk veicina pieejamību un vismazāk juridisko noteiktību. Apmierinātību ar to, kā minētie jautājumi risināti līdz šim, pauda tikai 23 % aptaujas dalībnieku, 77 % uzskata, ka tie jārisina labāk.

5.4

Kaut arī ES Pakalpojumu direktīvā netika skarti pakalpojumu sniegšanas valstī spēkā esošie patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi, tās apspriešanas gaitā vairākkārt tika paustas bažas, ka šiem noteikumiem ir trūkumi. Uz jautājumu, vai minētā direktīva negatīvi ietekmēs valstu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus, 52 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Visbiežāk izskan sūdzības par to, ka pasliktinās tiesību īstenošana, it īpaši gadījumos, kad tiek iesniegtas sūdzības un pieprasīta zaudējumu atlīdzība. Par to liecina arī atbildes uz citu jautājumu, kurās 76 % aptaujāto norāda uz problēmām saistībā ar atbildību un administratīvo normu izpildi. 51 % aptaujāto pauž bažas, ka patērētāju aizsardzības līmenis kopumā pazemināsies. Aptaujātie norāda, ka apdraudēti ir tieši dalībvalstīs noteiktie standarti, kas ir augstāki nekā ES minimālie standarti. Apdraudēti ir arī administratīvie noteikumi, kas regulē saimniecisko darbību un tieši skar patērētāju intereses, jo turpmāk tie tiks piemēroti saskaņā ar izcelsmes valsts principu, piemēram, tādās jomās kā negodīgas priekšrocības vai pamats zaudējumu atlīdzības prasībai. Pastāv arī bažas, ka tiks samazināts garantiju apjoms un pakalpojumu kvalitāte pazemināsies. Daudzi aptaujas dalībnieki pauž arī satraukumu, ka varētu tikt zaudētas tiesības saņemt informāciju, piemēram, par preci (kaitējums videi, informācija par atbildību, vispārējo pārredzamība), cenu, pakalpojuma sniedzēju (pakalpojuma sniedzēja reputācija, kvalifikācijas līmenis, pienācīga aizsardzība), sniegtajām garantijām, atbildību utt.

5.5

Īpašs jautājums tika uzdots par vēlamo un obligāto informāciju patērētājiem pārrobežu pakalpojumu gadījumā. Visbiežāk tika minēts, ka jāsniedz informācija par juridiskajām garantijām, zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī informācija, kas raksturo pakalpojumu sniedzēju/viņa izcelsmi, informācija, kas nodrošina cenas atklātumu un precīza informācija par pakalpojuma kvalitāti, tā drošību un bojājumu novēršanu. Acīmredzot diskusijas par izcelsmes valsts principu ir radījušas nedrošības sajūtu, tāpēc daudzi aptaujas dalībnieki pieprasa norādīt, kuras valsts tiesību akti ir spēkā un kura uzraudzības vai pārsūdzības iestāde ir atbildīga.

5.6

Tikai 25 % aptaujāto ir guvuši pieredzi, vēršoties Eiropas patērētāju konsultāciju centros vai sadarbojoties patērētāju tiesību aizsardzības jomā ES mērogā. Viņu pieredze kopumā ir pozitīva, taču viņi min arī trūkumus, piemēram, gadījumos, kad nepieciešama pārrobežu palīdzība, vai jāatrod pareizās kontaktpersonas attiecīgajās valstīs. Izskan arī kritiski vērtējumi, ka procedūras ir pārāk birokrātiskas un dārgas, un sadarbība patērētāju aizsardzības jomā kopumā ir pārāk vāja un neefektīva, it īpaši sarežģītos gadījumos. Kopumā rodas iespaids, ka informācija par ES patērētāju konsultāciju centriem un sadarbības iespējām nav plaši izplatīta.

5.7

Lai nodrošinātu labāku pakalpojumu kvalitāti, ES Pakalpojumu direktīvā ieteikts ieviest brīvprātīgus standartus un sertifikāciju. Minēto priekšlikumu atzinīgi vērtē 54 % respondentu, savukārt 46 % ir noskaņoti kritiski. Brīvprātīgo kvalitātes standartu atbalstītāji uzskata, ka tie būs efektīvs līdzeklis, ko atzinīgi novērtēs gan tirgus dalībnieki, gan patērētāji. Kritiski noskaņotie ir vienisprātis, ka minēto standartu ievērošanu nav iespējams nodrošināt bez valsts kontroles. Tāpēc viņi atbalsta skaidru tiesisko regulējumu. Viņi ir pārliecināti, ka godīgie uzņēmumi ievēros brīvprātīgos standartus, bet minētie standarti nepalīdzēs novērst negodīgu rīcību. Viņi uzskata, ka pārrobežu pakalpojumu apritē tieši tas ir ļoti svarīgi.

5.8

Ar ES Pakalpojumu direktīvu tiek ieviesta kontroles sistēma, ko kopīgi veic izcelsmes un pakalpojumu sniegšanas valsts iestādes. Mēs gribējām zināt, vai tā palielina patērētāju uzticēšanos. Uz minēto jautājumu apstiprinoši atbildēja 82 % aptaujāto, 18 % nebija par to pārliecināti. Būtisks nosacījums acīmredzot ir minētās sistēmas ieviešana praksē.

5.9

Nobeigumā aptaujas dalībnieki varēja izteikt viedokli par neatrisinātiem patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem saistībā ar vienotā pakalpojumu tirgus veidošanu. Visbiežāk minēts patērētāju aizsardzības jomā pastāvošais juridiskās skaidrības un noteiktības trūkums attiecībā uz garantijām, atbildību (piemēram, maksātnespējas gadījumos), tiesības uz bojājumu novēršanu (saskaņotības trūkums, problēmas saistībā ar pierādīšanas pienākumu) un tiesību uz zaudējumu atlīdzību īstenošana (tā ir pārāk ilgstoša, procedūras ir pārāk sarežģītas, saskaņošanas nepieciešamība). Otrajā vietā minēta pietiekamas informācijas nodrošināšana par pakalpojumu un tā sniedzēju. Neapmierinātību izraisa arī kopīgu kvalitātes standartu, kā arī prasmju un profesionālās izglītības diplomu salīdzināmības trūkums. Patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi netiek pareizi piemēroti vai atsevišķās jomās tie nav izstrādāti (piemēram, privāto pensiju un veselības aprūpes pakalpojumu jomā). Aptaujātie norāda, ka sociālie jautājumi ir nozīmīgi (noslīdēšana zem minimālās algas, nelegālais darbs, migrācija), un pauž bažas par iespējamo vides un drošības standartu atcelšanu. Aptaujas dalībnieki ierosina noteikt minimālo publiski pieejamu pakalpojumu līmeni, kas nodrošina sociālo iekļautību. Bažas izraisa arī konkurences traucējumi, ar kuriem saskaras vietējie pakalpojumu sniedzēji (piemēram, atšķirīgs sociālo nodokļu apjoms), un problēmas saistībā ar dažādu valūtu izmantošanu.

6.1

Atbildes uz aptaujas jautājumiem liecina, ka valda liela interese par to, kā risināt jaunās problēmas, kas saistībā ar vienotā pakalpojumu tirgus veidošanu jārisina darba tirgū, kā arī nodarbinātības un patērētāju aizsardzības jomā. Aptaujas dalībnieki minējuši ne tikai daudzas iespējamās problēmas, bet arī turpmākās iespējas. Kopumā lielāka uzmanība jāvelta gan vienām, gan otrām un jācer, ka tās kalpos par ierosmi, turpmāk īstenojot ES Pakalpojumu direktīvu.

6.2

Statistika par pakalpojumu pārrobežu apriti ES joprojām ir neatrisināta problēma. Patiesu datu apkopošana ir priekšnosacījums, lai novērtētu vienotā pakalpojumu tirgus ietekmi uz nodarbinātību. Tāpēc EESK atkārtoti aicina veikt vienreizēju pamatdatu apkopošanu, kas ir vienīgais problēmas risinājums.

6.3

To, ka informācija par jaunās vienotā tirgus stratēģijas ietekmi uz nodarbinātību ir nepietiekama, apgalvo 90 % aptaujāto. 60 % aptaujas dalībnieku prognozē, ka ietekme uz nodarbinātību būs pozitīva. 44 % rēķinās ar to, ka darba vietu skaits samazināsies. Kopumā valda uzskats, ka galvenokārt sagaidāmas “nobīdes” nodarbinātības jomā. Turpmāk analizējot vienotā tirgus stratēģijas ietekmi uz nodarbinātību, lietderīgi būtu to aplūkot sīkāk katrā nozarē atsevišķi, piemēram, tādās nozarēs kā ar rūpniecību saistīti pakalpojumi, izglītība, izraudzīti liberalizēti komunālie pakalpojumi, individualizēti pakalpojumi, amatniecība. Vērtīga ir iegūtā informācija par vislielākajiem ieguvēji vienotajā pakalpojumu tirgū. Šeit īpaši rūpīgi jāanalizē tādi aspekti kā kvalificēts/nekvalificēts darbs, kā arī specializējušos un dzīves vietas ziņā elastīgu darbinieku iespējas pretstatā darba ņēmējiem, kas nav tik mobili. Paredzams, ka pirmais no minētajiem procesiem būs vērojams ne tikai dalībvalstu vidū, bet arī atsevišķās nozarēs. Otrais process radīs problēmas, kas būs jārisina darba tirgū un sociālajās sistēmās.

6.4

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības izredzes, līdz ar to arī attīstība nodarbinātības jomā kopumā tiek vērtēta pozitīvi, taču vairākums uzskata, ka ES Pakalpojumu direktīvas ietekme uz minēto uzņēmumu darbību būs neliela. Taču tiem būs jārisina arī jauni uzdevumi, kas izdarāms, paaugstinot kvalitāti, darbinieku kvalifikāciju un novatoriskās spējas. Konkurencei arvien palielinoties, daži respondenti ierosina lielāku uzmanību veltīt pamatnosacījumu saskaņošanai. Tiek paustas bažas, ka, lieliem piedāvātājiem iekarojot tirgu, varētu izzust vietējās kultūras īpatnības.

6.5

Lielākā daļa aptaujāto (82 %) paredz, ka vienotā pakalpojumu tirgus veidošana būs saistīta ar pārmaiņām darba un nodarbinātības nosacījumu jomā. Šāds viedoklis nav izskaidrojams ar ES Pakalpojumu direktīvas neizpratni, bet tā pamatā ir analīze, kas liecina par nesaskaņotiem nosacījumiem un jaunu faktoru ietekmi uz tirgu. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka darba attiecības kļūs elastīgākas un palielināsies nodarbinātība uz noteiktu laiku. Aptaujātie pozitīvi vērtē darba piedāvājuma paplašināšanos, valodu apguvi un kvalifikācijas paaugstināšanu kopumā.

6.6

Šajā sakarā svarīga nozīme ir spēkā esošajiem Norīkoto darba ņēmēju direktīvas noteikumiem. Respondenti bieži norāda, ka problēmas rada trūkumi minēto noteikumu piemērošanā. Tā kā radušās jaunas problēmas, puse no aptaujātajiem uzskata, ka pašreizējie noteikumi nenodrošina sociālo aizsardzību. Tas kļūst skaidrs, sīkāk analizējot situāciju uzņēmumu līmenī. Jo lielāka ir nesaskaņotā joma, jo lielākas iespējas, ka attieksme pret darbiniekiem, kas veic vienādu darbu, būs atšķirīga. Daļa aptaujāto pauž viedokli, ka paveras arī jaunas iespējas, ja iepazīšanās ar “labāku praksi” sekmē darba nosacījumu uzlabošanu izcelsmes valstī. Kopumā varam secināt, ka nevienādi darba nosacījumi un tiesību normas kādā uzņēmumā ir problēma, kas jārisina arī uzņēmumiem. Norīkoto darba ņēmēju direktīva šajā atzinumā netiek aplūkota. Tomēr svarīgi ir norādīt, ka nevienlīdzība palielināsies, un tāpēc biežāk būs vērojami konflikti. Tas ir uzdevums, kas īpaši tāpēc, ka drīzumā tiks īstenota ES Pakalpojumu direktīva, jārisina ES un valstu likumdevējiem, kā arī ES sociālā dialoga ietvaros.

6.7

Lielāka darba ņēmēju mobilitāte, saskaņā ar līgumiem sniedzot pārrobežu pakalpojumus, un lielāka savu tiesību nepārskatāmība nozīmē, ka palielinās pieprasījums pēc konsultāciju pakalpojumiem. ES mērogā jānodrošina minēto konsultāciju sniegšana. Svarīgi informācijas avoti ir Eiro Info centri un datu banka par darba ņēmējus interesējošiem jautājumiem, kuras veidošanā lielas pūles iegulda arī EESK.

6.8

ES Pakalpojumu direktīva no patērētāju aizsardzības viedokļa tiek vērtēta pretrunīgi. Vērtējumi ir gan pozitīvi, gan negatīvi. Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas jāsecina, ka svarīgi jautājumi ir kvalitāte un juridiskā noteiktība, kas, pēc aptaujāto domām, ES Pakalpojumu direktīvā netiek atbilstoši risināti. Tikai 23 % respondentu pauž apmierinātību ar pašreizējo patērētāju aizsardzības līmeni.

6.9

Vislielākās bažas izraisa juridiskā noteiktība un tiesību īstenošana. Kaut arī ES Pakalpojumu direktīva principā neskar dalībvalstīs spēkā esošos patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus, 52 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka tai turpmāk būs negatīva ietekme uz dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem. Aptaujātie vēlētos, lai noteikumi par sniegtajām garantijām un atbildību būtu skaidri un lai tiesības uz zaudējumu atlīdzību tiktu ātri īstenotas. Tāpēc aptaujas dalībnieki pauž viedokli, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi ir nepietiekami vai turpmākā konkurences palielināšanās apdraud augstos standartus, kas ir noteikti dalībvalstīs. Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt pietiekamu informāciju par pakalpojumu un tā sniedzēju. Aptaujas dalībnieki kritiski vērtē arī kopīgu kvalitātes standartu (brīvprātīgā sertificēšana tiek vērtēta pretrunīgi), kā arī prasmju un profesionālās izglītības diplomu salīdzināmības trūkumu. Patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi netiek pareizi piemēroti vai atsevišķās jomās tie nav izstrādāti (piemēram, privāto pensiju un veselības aprūpes pakalpojumu jomā).

6.10

Maz aptaujāto ir guvuši pieredzi, vēršoties Eiropas patērētāju konsultāciju centros vai sadarbojoties patērētāju tiesību aizsardzības jomā ES mērogā. Minētajā jomā līdz šim paveiktais darbs tiek vērtēts pozitīvi, bet tas ir jāuzlabo. Minētie aizsākumi ir nenozīmīgi un maz palīdz tiesību īstenošanā un sarežģītos gadījumos.

6.11

Vienotajā pakalpojumu tirgū svarīga nozīme ir patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem. Lai mazinātu nedrošību par tiesisko situāciju pārrobežu pakalpojumu jomā, jāizstrādā valstu un ES līmeņa stratēģija informētības palielināšanai. Vēlmi saņemt precīzu informāciju par pakalpojumu un tā sniedzēju nedrīkst nenovērtēt. Tas arī jāievēro, īstenojot ES Pakalpojumu direktīvu.

6.12

EESK ar Vienotā tirgus novērošanas centra starpniecību, cieši sadarbojoties ar Sociālo lietu specializēto nodaļu, arī turpmāk vērtēs vienotā pakalpojumu tirgus ietekmi uz pakalpojumu apmaiņas, kas notiek starp dalībvalstīm, apjoma pieaugumu, nodarbinātību un patērētāju aizsardzību. Pamatojoties uz šā atzinuma rezultātiem, ir lietderīgi aplūkot atsevišķus sektorus/nozares, izmantojot aptaujas būtiskākos rezultātus.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/21

2.2.1

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts savos ietekmes novērtējumos iekļauj sociālos aspektus, un šī pieeja ir pašsaprotama. Turklāt “proporcionālas analīzes princips”  (7) nosaka, kādā mērā sociālie elementi ir jāiekļauj citās jomās. Līdz ar to rodas jautājums, vai sociālos aspektus (tostarp arī ar ES sociālo programmu saistītus jautājumus) ir jāuzskata par ietekmes novērtējuma minimālu prasību, nosakot arī to, kāda pieeja jāpiemēro attiecībā uz priekšlikumiem, kuri nav saistīti ar sociālo jomu, vai to sociālā ietekme ir neliela. Istituto par la ricerca sociale pētījums (skat., piemēram, 2. zemsvītras piezīmi) ļauj izdarīt praktisku secinājumu, ka “ietekmes novērtējumi, kur sociālie aspekti pienācīgi netiek ņemti vērā, galvenokārt sastopami ekonomikas jomā. Trešdaļā šo ietekmes novērtējumu sociālajiem aspektiem netiek veltīta nekāda uzmanība vai arī tiem pievērstā uzmanība ir neliela.” (8)

2.2.2

Acīmredzot, “ja pasākuma sociālā ietekme ir pašsaprotama (…), sociālajiem aspektiem tiek veltīta liela uzmanība un ietekmes novērtējuma dokumentā tiek veikta to detalizēta analīze” (9).“Nodarbinātība ir visbiežāk apskatītais un akcentētais jautājums”. (10)

2.2.3

Saskaņā ar Istituto par le ricerca sociale pētījumiem “sociālo aspektu nozīme vienmēr nav” proporcionāla “(…) regulējuma saturam un tā paredzamajai ietekmei. (…) Daudzos gadījumos pasākuma ietekme ir izklāstīta vienīgi vispārējos vilcienos (…)” un “ietekmes novērtējuma pamatā ir kopīgi pieņēmumi (…). Šādām kopsakarībām reti tiek pievērsta uzmanība, apspriežot pasākuma īpašo saturu, mērķa auditoriju, ieinteresētos reģionus, kā arī politikas instrumentu īpašu izvēli un īstenošanas procesa ietekmi” (11). Saskaņā ar institūta veikto pētījumu var secināt, ka “vairāki ietekmes novērtējumi neparedz nekādu saikni ar citām politikas jomām vai ES politikām”. Ietekmes novērtējumi ir ļoti nozīmīgi, un tie nevar būt nepilnīgi vai virspusēji, jo nekvalitatīva novērtējuma gadījumā tiek apšaubīta tiesību aktu vērtība.

2.3.1

Tiesību akta projekta ietekmes novērtējums nav vienkārši īstenojams pasākums. Tas ir arī jāpārrauga, ideālā gadījumā cieši sadarbojoties ar tiesību akta izmantotājiem, jo īpaši tiem, ko attiecīgais tiesību akts skars visvairāk. Tā kā sociālā dimensija ir viens no trim ES politikas novērtēšanas kritērijiem, ir nepieciešams izveidot pārredzamu un saprotamu standarta procedūru, lai vāktu nepieciešamos datus saistībā ar ietekmes novērtējumu. Šajā sakarā var minēt šādas iespējas:

3.1

Lai noteiktu ieteicamo metodoloģiju, ir jāapsver šādi jautājumi:

4.1

Ņemot vērā to, ka tiesību aktu projektu sociālās ietekmes novērtēšana ir sarežģīts un svarīgs uzdevums, visām iesaistītajām pusēm, t.i, arī sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem būtu jāapsver šādi metodoloģiski jautājumi:

4.2

Komitejā tika organizēta atklāta uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā sociālās jomas NVO, sociālajiem partneriem, citiem organizētās pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kā arī ekspertiem bija iespēja izteikt savu viedokli un apspriest atzinuma projektu, lai Eiropas iestādēm un jo īpaši Komisijai paustu savas idejas.

4.3

Ņemot vērā to, ka sociālās ietekmes novērtējumiem ES lēmumu pieņemšanas procesā ir milzīga nozīme, Komitejai vajadzētu izvirzīt priekšlikumus, kādā veidā šos novērtējumus varētu uzlabot un kā šajā procesā labāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.1

Valstu un starptautiskajā līmenī pastāv vairākas sociālo rādītāju sistēmas. To piemērotība tomēr ir jāpārbauda, kā arī jānosaka, vai šīs sistēmas ir atbilst ietekmes novērtējumu īpašajām vajadzībām.

5.2

Sociālie rādītāji vairākās valstīs sāka attīstīties pirms trīsdesmit gadiem, lai novērtētu iespējas ekonomikas politikas jomā un apzinātu tās kvantitatīvo un cita veida ietekmi. Šā procesa mērķis bija vienlaikus “vadīt” ekonomikas un sociālo attīstību un izstrādāt paņēmienus, lai novērtētu sociālās labklājības līmeni un attīstības tendences šajā jomā.

5.3

Līdz ar to attīstījās nozīmīgas sociālās stratēģijas, kas, pirmām kārtām, skāra sabiedrībai nozīmīgākās jomas, t.i., izglītību, veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, vides aizsardzību, mājokļu jomu, transportu, pētniecību, bezdarbu… Tomēr, ja iegūtos datus sistemātiski neapstrādā, neapkopo un neinterpretē, sociālo rādītāju sistēma pati par sevi neveidojas.

5.4

“Rādītājs nav nekas cits kā statistikas dati, kam tiek veltīta īpaša uzmanība, lai iegūtu zināšanas, izdarītu spriedumus un/vai veiktu kādu darbību” (12). Lai veiktu ietekmes novērtējumu, no dažādiem avotiem iegūtie sociālie statistikas dati katrā valstī ir ne tikai jāvāc, bet arī jāapkopo ar mērķi novērtēt situāciju kādā konkrētā jomā. Šīs jomas jāizvēlas atkarībā no to nozīmīguma ietekmes novērtējumā.

5.5

Iespējams, ka dažās jomās pastāv vienīgi fragmentāri pētījumi un atsevišķas aptaujas, un veikt seku un priekšrocību analīzi vispār nav iespējams. Piemēram, ir zināms, ka dažas pesticīdu grupas atstāj īpaši graujošu ietekmi uz veselību un ka viņu uzkrāšanās noteiktā apjomā izraisa smagas slimības. Lēmums samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju un strādnieku, kas izmanto šos pesticīdus, veselību. Proporcionālu ietekmes novērtējumu tomēr veikt nav iespējams, kā arī nevar iegūt precīzus datus par šīs politikas ilgtermiņa priekšrocībām.

5.6

Ir skaidrs, ka, raugoties no sociālās dimensijas “veselība” viedokļa, ierosinātais pasākums ir pamatots un ievērojami ietekmē lēmumus ekonomikas jomā (piemēram, ražošanas izmaksu samazināšana lauksaimniecības jomā izmantojamajiem produktiem, tādējādi veicinot konkurētspējas uzlabošanos). Turklāt, lai priekšlikumu atbalstītu, var minēt pamattiesības uz veselīgu vidi.

5.7

Praksē pastāv liels skaits sociālo statistikas datu, kas izvērsti atkarībā no dažādu valstu sabiedrībā apspriežamajām mainīgajām aktualitātēm (piemēram, darba apstākļi, jaunatnes un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātība, sieviešu nodarbinātība, noziedzības līmenis, nevienādais ienākumu līmenis, diskriminācija darba vietā, uzņēmumu pārvietošana). Līdz šim no savākto datu kopuma tika izveidoti vienīgi nedaudzi sociālie rādītāji. Šī pieeja mainījās pavisam nesen, kad sociālie rādītāji jaunajos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos, kas iestājušies kopš desmit gadiem, kļūst aktuāli. Tā ir pozitīva tendence, un šie apstākļi liecina par to, ka valstīm sociālās politikas jomā atkal ir svarīga loma. Liela nozīme ir arī tautsaimniecības procesu regulēšanai.

5.8

Sociālie rādītāji vienmēr tomēr nav pietiekami lietderīgi, ja tos neizmanto arī citiem mērķiem, un iegūst lielāku nozīmi, ja tos iekļauj tādā plašākā konceptā kā, piemēram, sociālā un ekonomikas attīstība vai ilgtspējīga attīstība. Informācijas avoti ir kļuvuši plašāki, jo informāciju sniedz ne tikai valsts centrālās iestādes, bet arī NVO un “ideju ģeneratori” (lielu organizāciju think tanks). Rādītāju veidi ir ļoti dažādi — tie var būt gan atsevišķi statistikas dati, gan arī tematiskas aptaujas un datu apkopošana, lai izveidotu tematiskus vai vispārējus saliktus rādītājus.

5.9

Daudzas starptautiskās organizācijas publicē sociālos radītājus un datus un salīdzina situāciju to dalībvalstīs. Nozīmīgākās organizācijas, kas darbojas šajā jomā un kuru viedoklis ES dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ANO attīstības programma, Eiropas Komisija — jo īpaši Eiropas Kopienu Statistikas birojs —, ANO Izglītības, Zinātnes un kultūras organizācija, Pasaules Banka un Starptautiskā darba organizācija (organizācijas minētas secībā neatkarīgi no to nozīmīguma).

5.10

Organizāciju daudzveidība un pat dažādie informācijas avoti ietekmē statistikas datu kvalitāti (visām valstīm nav visaptverošu statistikas biroju), kā arī datu salīdzināmību un jēdzienu saskaņotību. “Rādītāju izvēle, lai raksturotu Eiropas Savienības valstu sociālo konverģenci, ir patiesa politiska problēma. Salīdzinājumam izmantotie rādītāji nav neitrāli — tie atspoguļo prioritātes un dažkārt arī sabiedrības idejas par vēlamajiem apstākļiem, un dažādās valstīs šīs vēlmes pilnīgi pamatoti var būt atšķirīgas. Piemērs par bezdarba līmeni rāda, ka atsevišķi rādītāji reāli un, iespējams, postoši var ietekmēt politikas orientāciju” (13).“Turklāt ir jāsecina, ka patlaban rādītāju sistēmu izveide nav nodota speciālistu ziņā”. (14)

5.11

IKP un izaugsmes rādītājus kā labklājības līmeņa atspoguļotājus jo īpaši ir kritizējusi ANO Attīstības programma. Tā izveidoja tautas attīstības indeksu, īpaši ņemot vērā d'Amartya Sen konferences rezultātus, kur tika apskatīti tādi jautājumi kā nabadzība, bads, demokrātija un kritizēti kvantitatīvie tīri ekonomiskie rādītāji. Profesors Amartya Sen kgs par šo ieguldījumu saņēma Nobela prēmiju ekonomikā.

5.12

Dati par dzeramā ūdens pieejamību, vīriešu un sieviešu lasīt un rakstīt prasmi, veselības aprūpes sistēmu un rezultātiem cīņā pret pandēmiju, ka arī dati par līdzdalību demokrātijas procesā, iespējām atkarībā no dzimuma un zīdaiņu un bērnu mirstību ir pietiekami, lai atspoguļotu sabiedrības labklājības līmeni, kā arī situāciju vides jomā. Minētie dati tomēr nav tieši saistīti ar IKP.

5.13

Līdz ar to par ANO Attīstības programmas pirmajiem tautas attīstības indeksiem izraisījās plašas un pretrunīgas diskusijas, jo “bagāto” valstu “nacionālā labklājības līmeņa” rādītājs dažkārt nemaz nebija tik augsts. Ņemot vērā, ka šis rādītājs ir pārliecinošs (izglītības līmenis, vidējais mūža ilgums, pietiekams ienākumu līmenis, lai novērstu nabadzību), tautas attīstības indekss ir kļuvis par visatzītāko alternatīvu tīri ekonomiskiem rādītājiem.

5.14

Sociālie rādītāji ir ekonomikas rādītāju neatņemams papildinājums. Tā kā sabiedrības viedoklis par nozīmīgākajiem sociālajiem jautājumiem veidojas, ņemot vērā sociālos rādītājus, tiem ir arī politiska nozīme, kas valdībām noteikti jāņem vērā.

5.15

To īstenot ir grūti ne tikai tādēļ, ka pastāv ekonomiskas dabas aizspriedumi un īstermiņā vai vidējā termiņā tiek piemērota kvantitatīva pieeja, bet arī tādēļ, ka — objektīvi vērtējot — sociālie jautājumi ir dažādi un tos ir grūti apvienot un kvantificēt, lai pēc tam attiecīgi varētu ņemt vērā ekonomikas politikas veidošanā.

5.16

To pašu intuitīvi varētu attiecināt uz vides rādītāju izveidi. Minēto rādītāju izveides mērķis ir ekonomikas izaugsmes rādītājā iekļaut neekonomiskas dabas kritērijus. Ja ietekmes novērtējumā tiktu ņemti vērā visi sociālie un vides faktori, kas — kā pašreiz vērojams — izraisa pat postošu ietekmi, no tāda izaugsmes veida, kas saistīts ar mūžamežu izciršanu, galu galā būtu jāatsakās. Tomēr šādu neekonomiskas dabas faktoru kvantifikācija ir praktiski neiespējama. Šajā sakarā var minēt tādus faktorus kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, to cilvēku liktenis, kas pārtika no augu vākšanas un medicīnas augu izmantošanas, ātra augsnes noplicināšana un ar to saistītā augsnes erozija. Tādēļ, veicot kvantitatīvu īstermiņa ietekmes novērtējumu, rezultāti varētu būt ievērojami pozitīvāki nekā veicot izvērstu ilgtermiņa novērtējumu. Ņemot vērā arī neekonomiskas dabas faktorus, ilgtermiņa novērtējuma rezultāti būtu absolūti negatīvi ne tikai attiecībā uz konkrēto reģionu vai valsti, bet arī attiecībā uz visu planētu.

5.17

Pieejā, ko Kopienā daudz izmanto, lai novērtētu “uzlabota regulējuma” ietekmi un priekšrocības, attiecībā uz ietekmes sociālo un vides dimensiju pastāv objektīvi ierobežojumi (15). Lai arī šīs pieejas pamatā esošie rādītāji ir piemēroti (zaudēto darba vietu skaits, pārkvalificēšanās iespēju trūkums), politisko lēmumu pieņemšanas procesā sociālā ietekme ne vienmēr ir noteicošā. Sociālās ietekmes elementus izteikt skaitļos bieži ir neiespējams, it īpaši, ja tie ir kvantitatīvi īstermiņa un labākā gadījumā vidēja termiņa novērtējumi. Visgrūtāk ir novērtēt ilgtermiņa ietekmi, jo kā gan kvantitatīvi ir iespējams novērtēt priekšrocības, kas būtu saistītas ar mirstības, ko izraisa kuģu degvielas radītais piesārņojums, samazināšos? (16)

5.18

Turklāt koncepti, kas radušies, apspriežot sociālos jautājumus, dažkārt ir nenoteikti. Piemēram, priekšstats par elastīgas drošības principu dažādās valstīs ir atšķirīgs. Tas varētu būt tādēļ, ka atšķiras šajā jomā gūtā pieredze vai arī tādēļ, ka Eiropas (17) vai valstu līmenī šo principu mēģina apspriest, atsaucoties uz valstu “modeļiem”, kas veidojušies īpašos apstākļos un kurus grūti pielāgot citās valstīs pastāvošajiem sociālajiem apstākļiem. Kādi rādītāji būtu jāņem vērā, nosakot šā principa saturu, un — galvenokārt — kādai jābūt to vērtībai (pozitīvai vai negatīvai)? Attieksme pret noteiktiem rādītājiem var liecināt par vērtību sistēmu un apslēptu ideoloģiju (18). Vēl sarežģītāk ir izveidot saliktus rādītājus. Tādēļ ir jānoskaidro jautājums par šāda salikta rādītāja struktūru, t.i., kādus rādītājus izvēlēties, kādiem jābūt šo rādītāju koeficientiem un kāds ir izveidotā saliktā rādītāja reālais nozīmīgums.

5.19

Saliktos rādītājos var izmantot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus, un tos var iedalīt atbilstoši vecuma grupām, dzimumam un citiem nozīmīgiem kritērijiem. Tajā pašā laikā tiem ir jābūt vienkārši saprotamiem. Piemēram, kā izveidot rādītāju, kas raksturotu dzīves kvalitāti Eiropā? Šādā rādītājā varētu iekļaut tādus aspektus kā ienākumu līmenis, vidējais mūža ilgums, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, vecuma pensijas, vidējais izglītības līmenis, apmierinātības līmenis saistībā ar darba apstākļiem utt. Un kādēļ lai atteiktos no tādiem rādītājiem kā bezdarba līmenis, nepietiekama nodarbinātība vai mājokļa kvalitāte? Kādai jābūt katra komponenta nozīmei?

5.20

No iepriekš minētā var secināt, ka salikta rādītāja struktūra ir vienīgi tehniskas dabas jautājums un tā atspoguļo kopīgo vērtību sistēmu vai sabiedrībā vēl joprojām pastāvošās tradīcijas. Turklāt, veidojot šādu rādītāju, ir jākonsultējas ar sociālās jomas organizācijām. Visbeidzot, faktoru izvēle atspoguļo ideoloģisko un politisko sistēmu. “Metodēs, ko izmanto sociālo rādītāju izveidei, sabiedrības mērķiem, kas tiek izvirzīti atbilstoši vērtību sistēmai un sociālajām normām, [patlaban] reti tiek veltīta patiesa uzmanība … Šo metožu būtisks elements ir daudzās sociālajās jomās vērojamo tendenču apzināšana un klasifikācija. Tas jāveic ar konsultāciju palīdzību un saskaņojot viedokļus. Šādā pašā veidā ir jāvāc dati un jāapkopo rezultāti, kā arī jānosaka to savstarpējā saikne (…). Lai sociālie rādītāji varētu ietekmēt politikas virzību, procesam jābūt produkta sastāvdaļai”(Associés EKOS Inc. 1998).

5.21

Šajā saistībā jāapsver jautājums arī par statistikas analīžu objektiem, t.i., vai tās ir atsevišķas personas, kopienas, vai arī vismazākās ekonomiskās un sociālās vienības, t.i., mājsaimniecības (household). Ja analīzes objekts ir etniska grupa, rodas problēmas saistībā ar nediskriminācijas prasību. Šāda izvēle tomēr varētu būt lietderīga, lai precizētu diskriminācijas veidu un apjomu un tādējādi ierosinātu attiecīgas politikas, kas veicinātu diskriminācijas samazināšanu un izskaušanu ilgākā laika posmā.

5.22

Statistikas datu izvēlei un rādītāju izveidei var būt konkrēts mērķis — piemēram, lai izvērtētu pašreizējo politiku vai no paša sākuma noskaidrotu izvēles iespējas. Lai izšķirtos par politikas virzību (tās mērķiem un šo mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem līdzekļiem), bez šaubām, ir nepieciešams iegūt daudzus statistikas datus, ko pēc tam varētu sagrupēt un tādējādi noskaidrot vispiemērotākos datus un rādītājus. Neraugoties uz to, datu izvēle tomēr ir izteikti empīrisks process, jo tā nav precīza zinātne un vienus un tos pašus statistikas datus, ko veidos ekonomiskas un neekonomiskas dabas komponenti, var interpretēt dažādi.

5.23

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija tās izdevumā “Panorama de la Société, 2005” ir vākusi datus sociālajiem rādītājiem (skatīt īsu bibliogrāfiju pielikumā), un tajos ir iekļauti šādi neapstrādāti dati:

5.24

Eurostat savukārt izmanto šādus sociālos rādītājus:

5.25

Kādā mērā iepriekš minētos nepilnīgos rādītājus var efektīvi iekļaut atklātās koordinācijas metodes mērķos, kas noteikti 2006. gada martā:

5.26

Turklāt atsevišķu rādītāju koncepcijām un to veidošanā izmantotajām metodēm ir jābūt precīzākām. Piemēram, Francijas Nodarbinātības, ienākumu un sociālās kohēzijas padome (CERC)  (19) atkārtoti uzsver, ka nabadzība ir daudzpusējs jēdziens.

5.26.1

Tādējādi jēdziens “nabadzība” ietver vairākas dimensijas: naudas līdzekļu nepietiekamība, dzīves apstākļu pasliktināšanās, izziņas, kultūras un sociālo resursu nepietiekamība. Lai noteiktu nabadzības līmeni, katrai no minētajām dimensijām piemēro divas pieejas:

5.27

Ņemot vērā iepriekš minēto un izdarot kopsavilkumu, var secināt, ka sociālo rādītāju izstrādes mērķis ir pievērst sabiedriskās domas un lēmumu pieņēmēju uzmanību sociālajām tendencēm, attiecībā uz kurām pastāv risks, ka tām netiks veltīta pienācīga uzmanība vai tās tiks nepareizi izprastas. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka lēmumu pieņēmējiem parasti tiek sniegts milzīgs daudzums dažādas informācijas. Minēto parādību ļoti precīzi raksturoja Herbert Simon kgs, secinot, ka pārlieku apjomīga informācija nomāc informāciju kā tādu.

5.27.1

No praktiskā viedokļa statistikas rādītāju sistēmu mērķis ir “optimāli apkopot informāciju”.

5.28

Rādītājs nav vienīgi statistikas dati un rādītāju sistēma nav tikai datu vākšana. No tā izriet, ka:

5.29

Rādītājam praktiski ir šādas īpašības:

5.30

Statistikas rādītāju sistēmai nepieciešamās īpašības:

6.

EESK aicina iekļaut likumdošanas iniciatīvu un politiku sociālās ietekmes novērtējumu visās politikas jomās. Tas nozīmē, ka Komisijai vajadzētu rūpīgi novērtēt visu attiecīgo iniciatīvu sociālo ietekmi neatkarīgi no tā, kurš ģenerāldirektorāts par tām ir atbildīgs vai kurā jomā šādas iniciatīvas tiek īstenotas. Tas ir svarīgi, ja Eiropas Savienība patiesi vēlas izveidot “sociālu Eiropu” un iegūt iedzīvotāju atbalstu. Likumdošanas uzlabošanas iniciatīva izvirza piemērotu iespēju šādai virzībai.

6.1

Veicot sociālās ietekmes novērtējumu, būtu atsevišķi jāanalizē konkrētas grupas, ko dažādi varētu ietekmēt jaunais tiesību akts. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādām nelabvēlīgākā stāvoklī esošām iedzīvotāju grupām kā sievietes, personas ar invaliditāti vai etniskās mazākumtautības. Dažos gadījumos un ņemot vērā, kurā jomā iniciatīva ir ierosināta, varētu būt nepieciešams individuāli izskatīt īpašas apakšgrupas, piemēram, tādas kā redzes invalīdi.

7.1

Ņemot vērā izklāstīto un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas organizēto publisko noklausīšanos 2007. gada 28. martā, ir skaidrs, ka sakarā ar atsevišķu konceptu daudzpusīgumu nav iespējams atspoguļot sociālo rādītāju, kas balstīts uz vienu kritēriju. Sociālās debates būtība ir tāda, ka tiek izmantoti koncepti, kas nav skaidri formulēti un tādējādi katrā valstī vai sociālajā vidē atšķirīgi; turklāt atsevišķu rādītāju iekļaušana vai izslēgšana atspoguļo tiešāk vai netiešāk izklāstītas vērtības vai ideoloģijas. Rādītāju izvēle ir saistīta ar pieredzes faktoru, kam principā būtu jānovērš ideju stīvums.

7.2

Pievērst politikas veidotāju uzmanību turpmāko tiesību aktu sociālajai ietekmei — tas ir apsveicami un tas ir jādara, bet rodas metodoloģijas problēma, jo “pārāk liels informācijas daudzums iznīcina informāciju”. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka īpašas pūles jāiegulda attiecībā uz metodoloģiju, kura vēl ir jānosaka.

7.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka šajā izstrādes posmā Komisijas uzmanība cita starpā ir jāpievērš tam, lai rādītājs atbilstu šādiem kvalitātes kritērijiem, proti, tas būtu:

7.4

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja lūdz Komisiju, lai Eiropas Savienības tiesību aktu un politikas ierosmju sociālās ietekmes izvērtējums tiktu iekļauts visās Kopienas politikās, neņemot vērā to, kurš Ģenerāldirektors izlems par to, vai sociālās ietekmes analīze ir vajadzīga. Tas ir īpaši svarīgi, ja mēs patiešām vēlamies ar pilsoņu atbalstu izveidot sociālu Eiropu.

7.5

Komitejai būtu pilnīgi jāņem vērā darba plāns un ietekmes analīze, kā arī tiesību akta priekšlikums, par kuru tai jāsniedz atzinums. Darbs būtu jāsāk nekavējoties, tiklīdz būs publicēts paziņojums, kas papildina tiesību akta priekšlikumu.

7.6

Īpaši svarīgi veikt regulārus izvērtējumus un, iespējams, labojumus attiecībā uz visu tiesību aktu īstenošanu, par kuriem jāveic iepriekšējs izvērtējums, kā arī tajā iesaistīt sociālos partnerus un vajadzības gadījumā attiecīgās NVO. Tas ir vajadzīgs, lai pārbaudītu izmantoto rādītāju un to kopuma derīgumu sociālās ietekmes izvērtējumā un iegūtu informāciju, proti, mudināt likumdevēju izskatīt iespēju veikt labojumus.

7.7

Īpašos un sociāli svarīgos gadījumos (piemēram, darba tiesības) būtu jāparedz konsultācijas ar sociālajiem partneriem jau agrākā posmā, lai atrastu vispiemērotākos rādītājus, kas palīdz veikt visaptverošu un objektīvu ietekmes analīzi.

7.8

Šajā sakarā vispiemērotākais pamats ir ierosme “Tiesību aktu labāka izstrāde”, kas ļauj ierosināt vajadzīgos tiesību aktus, kas ir efektīvi, kuru sekas ir paredzamas un drošas, kas ir saistīti ar ietekmes analīzes un pārbaudes procesu, ko veic Kopienas padomdevēja iestādes (EESK un RK) un atkarībā no tiesību akta veida sociālie partneri un minētajā jomā kompetentās NVO.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/28

1.1

Ar minēto paziņojumu par Direktīvas 1997/7/EK īstenošanu Komisija ne tikai informē Padomi, Eiropas Parlamentu un EESK par direktīvas transponēšanas un īstenošanas rezultātiem, bet arī uzsāk publisku apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu to viedokļus. Komisija tomēr neparedz izvirzīt nekādus priekšlikumus par minētās direktīvas pārskatīšanu līdz brīdim, kad tiks pabeigta patērētāju tiesību aizsardzības acquis communautaire plašāka pārskatīšana.

1.2

Kaut arī EESK atzīmē, ka paziņojums ir publicēts vēlāk par direktīvā noteiktajiem termiņiem, tā pozitīvi vērtē šādu iniciatīvu un piekrīt daudzām Komisijas piezīmēm, no kurām daudzas faktiski jau ir minētas Komitejas atzinumos, piemēram, atzinumā par priekšlikumu direktīvai attiecībā uz tālpārdošanu vispārīgi un jo īpaši atzinumā par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu. Komiteja piekrīt arī tam, ka ir nepieciešams saskaņot minētās jomas noteikumus ar noteikumiem, kas šajā laikā ieviesti ar citu juridisko instrumentu starpniecību un dažos gadījumos nav attiecīgi saskaņoti un kopīgi plānoti.

1.3

EESK tomēr uzskata, ka minētos tiesību aktus būtu lietderīgi pārskatīt nekavējoties un vienlaicīgi ar noteikumiem par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu, kā arī dažiem elektroniskas tirdzniecības juridiskiem aspektiem, negaidot, kad tiks pārskatīts Kopienas acquis par patērētāju līgumiem, lai tādējādi visi atšķirīgie tiesību akti kļūtu pieejamāki un saprotamāki.

1.4

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina Komisiju detalizēti izanalizēt atbildes, kas jau saņemtas publiskās apspriešanas laikā, un tās papildināt ar uzticamiem statistikas datiem par tālpārdošanas apjomu un mērogu iekšējā tirgū, kā arī pēc tam rīkot publisko apspriedi ar ieinteresētajām personām.

1.5

Komiteja piekrīt lielākajai daļai Komisijas priekšlikumu attiecībā uz direktīvas formulējuma un struktūras uzlabošanu, tomēr no jauna apstiprina tās nostāju (kas jau ir izklāstīta iepriekšējos atzinumos), ka direktīva nebūtu jāattiecina tikai uz uzņēmumu un patērētāju attiecībām un būtu ļoti lietderīgi pārskatīt direktīvas piemērošanas jomu, lai tās būtiskākie aspekti atbilstu tiesiskajam regulējumam par elektronisko tirdzniecību.

1.6

EESK nepiekrīt tam, kā Komisija vērtē “noteikuma par prasību minimumu” izmantošanas sekas, kas, pēc Komitejas domām, nav pamatoti uzsvērto direktīvas īstenošanas problēmu iemesls. Komiteja tomēr nenoliedz iespēju ar regulas palīdzību panākt pilnīgu saskaņošanu, ja patērētājiem tādējādi tiek garantēts augstāks aizsardzības līmenis.

1.7

Lai dotu ieguldījumu tālpārdošanas tiesiskā regulējuma visaptverošā pārskatā, EESK sniedz virkni īpašu ieteikumu, kurus, ņemot vērā pašreizējo iekšējā tirgus attīstību, tā uzskata par ievērības cienīgiem, lai sekmētu patērētāju drošību un uzticību, garantējot viņiem šāda veida darījumos tādu pašu aizsardzību, kāda ir nodrošināta, slēdzot līgumus abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē.

1.8

EESK vēlas vērst uzmanību arī uz nepieciešamību uzsvērt to, ka līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši mazāk informētiem patērētājiem, ir jāsaņem atbilstīga informācija un ir jāizveido efektīva sistēma tādu darbību sankcionēšanai, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2.1

Ar paziņojumu par 1997. gada 20. maija Direktīvas 1997/7/EK īstenošanu (COM(2006) 514 galīgā redakcija (2006. gada 21. septembris)) Komisija paredz ziņot Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par direktīvas transponēšanas un īstenošanas gaitu aptuveni 10 gadu laikā kopš tās publicēšanas un tādējādi, kaut arī ar apmēram sešu gadu nokavēšanos, izpildīt direktīvas 15. panta 4. punktā minēto prasību.

2.2

Turklāt, minot dažas direktīvas īstenošanas problēmas (1), ko rada galvenokārt tās “teksta formulējums” un “tulkojuma problēmas” dažās valodu versijās, Komisija izsaka savu viedokli par, pēc tās domām, “nopietnām atšķirībām valstu tiesību aktos, kuras radušās noteikuma par minimumu izmantošanas dēļ”, un uzskata, ka direktīva, iespējams, nav atbilstīga, lai to attiecinātu uz “jaunām tehnoloģijām un tirdzniecības veidiem”.

2.3

Visbeidzot, Komisija ir izstrādājusi “anketu”, kas aizpildīta jānosūta līdz 2006. gada 21. novembrim un paredzēta attiecīgo personu līdzdalības “publiskajā apspriešanā” nodrošināšanai, lai apstiprinātu vai atspēkotu tās apgalvojumus, turkl'at Komisija pieļauj iespēju rīkot publisko uzklausīšanu.

2.4

Kaut arī Komisija atzīst, ka izveidotajā regulējumā saskatāmas koncepcijas kļūdas un interpretācijas grūtības, kas ir īstenošanas problēmu iemesls, tā uzskata, ka nav jāizvirza nekāds priekšlikums par direktīvas pārskatīšanu līdz tam laikam, kad ir pabeigta vispārēja patērētāju tiesību aizsardzības acquis communautaire pārskatīšana, kuras izpildes termiņš tomēr nav noteikts.

2.5

Šā atzinuma izstrādes laikā Komisija darīja zināmas iepriekšminēto konsultāciju laikā saņemtās 84 atbildes un publicēja darba dokumentu, kurā ir apkopotas daudzas no saņemtajām atbildēm. Komisija ir paziņojusi, ka atlikušo atbilžu analīzi tā pabeigs tuvākajā laikā un veiks detalizētāku ietekmes pētījumu.

3.1.1

EESK pozitīvi vērtē Komisijas iniciatīvu, tomēr pauž nožēlu, ka tā netika īstenota sākotnēji paredzētajā termiņā (2001. gada jūnijā) vai vismaz četru gadu laikā pēc transponēšanas izpildes termiņa (2004. gada jūnijā), un uzskata, ka lielāko daļu pašlaik radušos jautājumu varēja izskatīt un atrisināt vismaz pirms trīs gadiem un tas būtu bijis acīmredzami lietderīgāk.

3.1.2

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka daudzi paziņojumā minētie jautājumi jau ir izskatīti tās atzinumos, kas sagatavoti vēl direktīvas izstrādes posmā.

Savā atzinumā attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai par patērētāju tiesību aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (tālpārdošana) (2), EESK jau ir brīdinājusi, ka jāpārskata daži direktīvas 2. pantā izklāstītie jēdzieni, jo īpaši attiecībā uz līgumiem, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, un pašu “patērētāja” jēdzienu.

EESK pauda arī viedokli, ka Komisijai skaidrāk jāformulē direktīvā minētās tiesības atteikties no līguma, kuras, pēc Komitejas domām, būtu jāskata saistībā ar tiesībām rūpīgi apdomāt un nebūtu jāpakļauj riskam vai jājauc ar patērētāju tiesībām izbeigt līgumu gadījumā, ja tas netiek pildīts vai tiek atklāta krāpšanās.

EESK ir pievērsusi uzmanību arī tam, ka 7 dienu periods, kura laikā ir tiesības atteikties no līguma, ir daudz īsāks par termiņu, kas noteikts citās spēkā esošās direktīvās un dažu dalībvalstu pašreizējos tiesību aktos, un ieteikusi Komisijai saskaņot laika ierobežojumus minēto tiesību izmantošanai. EESK aicinājums precizēt noteikumus par tiesībām rūpīgi apdomāt faktiski bija jau minēts atzinumā par priekšlikumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (3).

Turklāt pirms ilgāka laika līdzīga kritika jau izskanēja atzītu zinātnieku publikācijās (4).

3.1.3

EESK pauž izbrīnu, ka Komisijai šķietami nav informācijas par datiem saistībā ar transponēšanas noteikumu spēkā stāšanos dažādās dalībvalstīs (5), un ņemot vērā, ka būtiski transponēšanas noteikumu pārkāpumi, domājams, ir novēroti dažās dalībvalstīs, ir pārsteigta arī par to, ka nav ziņu par pārkāpumu izmeklēšanas procesu uzsākšanu pret tādām dalībvalstīm vai par minēto procesu iznākumu.

3.1.4

Turklāt EESK uzskata, ka patiess līdzdalības process tiktu labāk atspoguļots, ja paziņojumu iesniegtu pēc publiskas apspriešanas, bet nevis pirms tās, lai tādējādi izvairītos no daudzām Komisijas piezīmēm un secinājumiem, kā pamatā ir tikai subjektīvs “iespaids” vai “viedoklis” (6).

Komiteja atgādina arī par 2000. gada 10. marta ziņojumu par patērētāju sūdzībām saistībā ar tālpārdošanu (COM(2000) 127 galīgā redakcija) un iesaka veikt līdzīgu pasākumu, šoreiz pamatojoties uz visu publiskajā apspriešanā saņemto atbilžu objektīvu analīzi, aktualizējot un salīdzinot datus un tādējādi izveidojot objektīvu pamatu pārdomām.

3.1.5

Pašreizējos apstākļos EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu un aicina rīkot publisku uzklausīšanu, kurā jāiesaista visas ieinteresētās personas, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tā nekļūst par plašāku diskusiju saistībā ar Kopienas patērētāju tiesību aizsardzības acquis, par kuru vēl nesen publicēja 800 lappušu (7) garu tehnisku pētījumu un Komisijas Zaļo grāmatu (8).

3.1.6

Ņemot vērā pašreizējo kopējā modeļa izstrādes progresu (9), EESK šaubās, vai ir ieteicams un lietderīgi, ka minētās direktīvas pārskatīšana ir atkarīga no konsultāciju par Kopienas patērētāju tiesību acquis un ar to saistīto darbu pabeigšanas, kā arī galīgajiem lēmumiem, kas, iespējams, jāpieņem, pat ja Komisija iesniegs jaunāko saīsināto priekšlikumu. (10)

3.1.7

Turklāt EESK iesaka direktīvas turpmākās pārskatīšanas gadījumā apsvērt iespēju izmantot tādu juridisku Kopienas likumdošanas instrumentu, kas varētu nodrošināt minētajā jomā nepieciešamo būtisko pārmaiņu priekšnoteikumus, un uzskata, ka regula būtu vispiemērotākais līdzeklis (11), ar ko vienlaicīgi saglabā pamatmērķi — atjaunot līdzsvaru un vienlīdzību starp iesaistītajām personām, kā tas ir uzņēmuma telpās abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē noslēgtu darījumu gadījumā.

3.2.1

Komisijas piezīmes par direktīvu var iedalīt šādās divās grupās:

3.2.2

Attiecībā uz direktīvas formulējumu/struktūru EESK ir vienisprātis ar Komisiju šādos jautājumos:

3.2.3

EESK tomēr nepiekrīt Komisijai šādos jautājumos:

3.2.4

Turklāt EESK iesaka Komisijai censties, lai vienkāršotu visus ar tālpārdošanu saistītos tiesību aktus, kas pašlaik atrodami daudzos atšķirīgos instrumentos, un panāktu to lielāku pieejamību un saprotamību.

3.2.5

Attiecībā uz direktīvas īstenošanu EESK, ņemot vērā savas zināšanas par pieredzi dažās dalībvalstīs, piekrīt lielākajai daļai Komisijas secinājumu un atbalsta tos, tomēr uzskata, ka būtu jāveic detalizētāks pētījums, lai sniegtu nevis fragmentāru, bet gan pilnīgu situācijas pārskatu par pastāvošajām direktīvas transponēšanas un interpretācijas atšķirībām vai nesaderību visās dalībvalstīs.

Tādēļ EESK aicina Komisiju, tiklīdz tā būs izanalizējusi anketā sniegtās atbildes, veikt šāda veida pētījumu un informēt par tā rezultātiem.

Jāpiebilst, ka Komisija vēl nav iesniegusi statistikas datus, kas ļautu gūt informāciju par patērētājiem paredzētās tālpārdošanas īpatsvaru no kopējā pārrobežu darījumu skaita vai par šāda veida darījumu apmēru salīdzinājumā ar to darījumu apjomu katrā valstī, kuros piedalās patērētāji. Šajā sakarā no pavisam nesen apkopotajiem Eurobarometer datiem nav iespējams gūt pietiekami objektīvu informāciju (20). Minētā informācija ir ļoti svarīga, lai novērtētu iekļaušanas kritērijus un noteiktu, vai direktīvā minētie izņēmumi ir atbilstīgi.

3.2.6

EESK pauž bažas par nostāja, kādu ir pieņēmusi Komisija, kas, no vienas puses, min virkni problēmu direktīvas transponēšanas jomā, bet, no otras puses, pašlaik šaubās par direktīvas nozīmi attiecībā uz patērētāju uzticēšanos, un paziņo, ka neveiks nekādus grozījumus, un neierosina efektīvākus pasākumus ar transponēšanu saistīto problēmu risināšanai.

3.2.7

Galvenokārt attiecībā uz Direktīvas 1997/7/EK piemērošanas jomu Komisija pati atzīst, ka direktīvā paredzētie izņēmumi ir atšķirīgi transponēti dalībvalstu tiesību aktos un daži izņēmuma gadījumi būtu jāpārskata. Tādēļ EESK aicina Komisiju veikt konkrētākus pasākumus šajā jomā.

3.2.8

Attiecībā uz “noteikuma par prasību minimumu” piemērošanas sekām EESK nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka visi tās uzskaitītie gadījumi ir 14. pantā minētā noteikuma nepareizas īstenošanas rezultāts.

3.2.8.1

EESK uzskata, ka lielākajā daļa pamanīto patiesi esošo atšķirību, nav noteikuma par prasību minimumu nepareizas piemērošanas rezultāts, bet gan drīzāk jau minēto direktīvas koncepcijas, formulējuma un transponēšanas/tulkojuma nepilnību sekas.

3.2.8.2

EESK uzskata, ka noteikums par prasību minimumu, kas ļauj dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus par direktīvās attiecībā uz minimālu saskaņošanu iekļautajām Kopienas prasībām, kā teikts Līguma 153. pantā, ir lietderīgs instruments, lai nodrošinātu patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni un ar kura palīdzību var ņemt vērā kultūras, sociālās un likumdošanas īpatnības katrā valsts sistēmā.

3.2.8.3

Neraugoties uz iepriekš minēto, EESK ierosina, ka atkarībā no tā, cik lielā mērā būtu iespējams patiesi nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības augstāku līmeni, pilnībā jāsaskaņo atsevišķas tiesību jomas, vēlams — ar regulas starpniecību, kas ir instruments viendabības garantēšanai un ko varētu izmantot arī šajā dokumentā izskatāmās direktīvas gadījumā.

3.2.9

EESK uzskata, ka ir arī citi jautājumi, kas būtu vēlreiz jāapsver direktīvas pārskatīšanas laikā un kas nav minēti paziņojumā.

3.2.10

Konkrētie jautājumi ir šādi:

3.2.11

EESK uzskata, ka iepriekšminēto jautājumu rūpīga izskatīšana ir svarīga, lai sasniegtu direktīvā izvirzītos mērķus, t.i., patērētājiem, kas preces un pakalpojumus iegādājas ar tālpārdošanas līdzekļu starpniecību, nodrošinātu tādu pašu aizsardzību, kāda ir paredzēta abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē slēgto līgumu gadījumā.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/33

1.1

Komisijas priekšlikums grozīt akciju sabiedrību apvienošanas un sadalīšanas regulējumu izstrādāts saskaņā ar uzņēmējdarbības tiesību modernizācijas un uzņēmumu pārvaldības uzlabošanas ES (1) programmu, kas paredz rīcības plānu nolūkā veikt nopietnus tiesību aktu grozījumus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā nevis tikai pabeigt uzsākto direktīvu priekšlikumu izstrādi.

1.2

Vēl vairāk un vispārīgākā nozīmē, ES Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai 3. pielikumā (2) ir minēti desmit konkrēti priekšlikumi “ātri īstenojamiem pasākumiem” nolūkā atcelt nenozīmīgākās reglamentējošās normas, kas neietekmē normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības līmeni. Tāds būtu šeit izskatāmā priekšlikuma mērķis, kurā ir paredzēts atbrīvojums no ekspertu ziņojuma par akciju sabiedrību apvienošanas vai sadalīšanas projektu, ja visi akcionāri tam piekrīt.

1.3

Jāuzsver, ka Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (3) 8.4. pantā ir noteikts atbrīvojums no eksperta ziņojuma par apvienošanas projektiem, ja visi akcionāri tam piekrīt. Šajā sakarā Direktīva 77/91/EEK par akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu (4) tika papildināta ar jauniem 10. a) un 10. b) pantiem, kuros ir noteikts atbrīvojums no ekspertu ziņojuma sagatavošanas attiecībā uz ieguldījumiem, kas nav naudas ieguldījumi, gadījumos, ja tiek garantēta ieguldījumu patiesā vērtība.

2.1

Direktīva par akciju sabiedrību apvienošanu un sadalīšanu tiek grozīta nolūkā to saskaņot ar direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu attiecībā uz ekspertu ziņojumu par apvienošanas un sadalīšanas projektu, ja visi akcionāri un vērtspapīru īpašnieki, kam šie vērtspapīri dod balsstiesības, ir par to vienojušies.

3.1

EESK ar interesi seko vienkāršošanas procesam, un jo īpaši administratīvā sloga samazināšanai Eiropas uzņēmumiem. EESK uzskata, ka minētais priekšlikums atbilst šai pieejai, jo īpaši attiecībā uz akcionāru tiesību aizsardzību, jo nosaka prasību vienprātīgi pieņemt lēmumu par atteikšanos no eksperta ziņojuma par apvienošanas vai sadalīšanas projektiem.

3.2

EESK saskata arī pastāvošās problēmas, jo īpaši gadījumā, ja apvienojas lielas sabiedrības, kurās ir liela akcionāru daudzveidība un no kuriem vairākums ir investori. Ja akcijas netiek pārvaldītas tieši, tas var novest pie mazākumakcionāru neaizsargātības, jo viņi var uzskatīt, ka ir spiesti pieņemt vērtspapīru pārvaldītāju noslēgtās vienošanās. Lai gan spēkā esošajos tiesību aktos ir paredzētas prasījumu iesniegšanas vai izstāšanās tiesības gadījumā, ja rodas nesaskaņas par minēto pasākumu saimnieciskajiem rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz akciju apmaiņu, minētās tiesības būs daudz grūtāk izmantot, ja nebūs ekspertu ziņojuma par apvienošanas projektu.

3.3

EESK arī uzskata, ka akciju sabiedrību kreditori un darbinieki ir neaizsargāti, jo objektīva, eksperta sagatavota novērtējuma trūkums varētu radīt nedrošības sajūtu. Kreditoriem, kuru parādprasības nav apmierinātas, ir tiesības iesniegt prasījumus pēc sludinājuma par akciju sabiedrību apvienošanu publicēšanas. Taču ir jāņem vērā, ka ne direktīvā par akciju sabiedrību apvienošanu, ne arī direktīvā par akciju sabiedrību sadalīšanu nav noteiktas darbinieku tiesības, savukārt direktīvas par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu 16. punktā ir paredzētas darbinieku līdzdalības tiesības, tādā veidā ar atbilstīgu informācijas kanālu palīdzību veicinot labāku rezultātu sasniegšanu.

3.4

Lai panāktu tiesību aktu efektivitāti, ir jānodrošina tiesības visām juridiskajās darbībās (šajā gadījumā — akciju sabiedrību apvienošanā un sadalīšanā) iesaistītajām pusēm, jo, ņemot vērā minēto darbību sarežģītību, ir jāvienkāršo instrumenti, kas sekmē pārredzamību, neradot konfliktus iesaistīto pušu starpā. Eksperta ziņojums nebūtu jāsagatavo gadījumos, kas minēti Direktīvas 2006/68/EK 10. a) pantā un ja visi akcionāri tam piekrīt, tas nozīmē, ja kā ieguldījums tiek ieguldīti pārvedamie vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti vai ieguldījumi, par kuru vērtību atzinumu nesen ir snieguši neatkarīgi eksperti, ņemot vērā to, ka to vērtība ir pārbaudāma un ir noteikta saskaņā ar minētajā jomā pieņemtiem vērtēšanas standartiem.

4.1

EESK atzīst, ka priekšlikums grozīt Direktīvu par akciju sabiedrību apvienošanu un sadalīšanu ir izstrādāts nolūkā samazināt administratīvo slogu Eiropas uzņēmumiem. Tomēr ir jāņem vērā, ka šāda veida juridiskās darbības visbiežāk tiek veiktas lielās kapitālsabiedrībās, kurās divu veidu akcionāriem — vērtspapīru pārvaldītājiem un investoriem — ir atšķirīgas intereses. Akcionāri-investori tiecas pēc viņu akciju apmaiņas maksimālas rentabilitātes.

4.2

Ierosinātajam grozījumam ir jānodrošina minētajās juridiskajās darbībās iesaistīto pušu vispārējās intereses. Šajā sakarā ekspertu atzinumi nodrošina labāku pārredzamību un uzticamību piedāvājumiem, kas ietverti apvienošanas un sadalīšanas projektos, viņi ir neatkarīgi un līdz ar to nosaka objektīvus kritērijus minēto projektu saturam.

4.3

EESK uzskata, ka galvenie noteikumi par ekspertu pieaicināšanu ir atrodami 2. direktīvas 10., 10. a) un 10. b) pantā, kas paredz atbrīvojumu no eksperta novērtējuma gadījumā, ja ieguldījumu vērtība tika noteikta nesen.

4.4

EESK uzskata, ka būtu jāņem vērā 10. direktīva, ne tikai tādēļ, ka tā tika publicēta nesen, bet galvenokārt tādēļ, ka tā labāk piemēro jaunos kritērijus, kas ir paredzēti uzņēmējdarbības tiesībās interešu aizsardzības jomā, ne tikai attiecībā uz akcionāriem un kreditoriem, bet arī darba ņēmējiem, kas ietilpst uzņēmuma struktūrā. Šajā sakarā EESK uzskata, ka priekšlikums ir jāpapildina saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu, jo tas veicina valstu normatīvo aktu par akciju sabiedrību apvienošanu un sadalīšanu saskaņošanu.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/37

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniegti grozījumu priekšlikumi divām regulām — Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

1.2

Attiecībā uz Kopienas politikām “labāka regulējuma” jomā EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, ko rada pašreiz spēkā esošie tiesību akti, jo šis ir galvenais nosacījums uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai. Šī mērķa īstenošanu neapšaubāmi sekmē Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats” un Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”.

1.3

Pirmais grozījums attiecas uz Regulu Nr. 11. Šo Regulu par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu, pieņēma ļoti sen. EESK atbalsta obligātas prasības atcelšanu saistībā ar informāciju par pārvadājumu maršrutiem, attālumiem, cenām un nosacījumiem, kā arī preču pavadzīmju izmantošanu, iekļaujot tajos pašreizējā pārvadājumu dokumenta pārējās prasības, jo tādā veidā tiktu samazināts administratīvais slogs un nodrošināta svarīgākās informācijas pieejamība.

1.4

EESK atbalsta priekšlikumu grozīt Regulu Nr. 11, proti, svītrot tās 5. pantu, kā arī grozījumu, kas paredz svītrot 6. panta 1. punkta piekto un sesto rindkopu. EESK atbalsta arī grozījumu, ar ko paredzēts svītrot 6. panta 2. punkta trešo rindkopu un aizstāt minētā panta 3. punktu ar šādu tekstu: “Ja pastāvošos dokumentos, piemēram, preču pavadzīmēs vai citos pārvadājumu dokumentos ir iekļauta visa 1. punktā minētā informācija, un šī informācija un pārvadātāja uzskaites un grāmatvedības sistēmas ļauj pilnībā pārbaudīt pārvadājumu cenas un nosacījumus, tādējādi izvairoties no Līguma 75. panta 1. punktā minētajiem diskriminācijas veidiem, pārvadātājiem neprasa uzrādīt citus dokumentus”.

1.5

EESK atbalsta grozījumu Regulai Nr. 852/2004, ar ko paredz atbrīvot atsevišķus uzņēmumus no Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punktā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka minētie uzņēmumi ievēro visas pārējās šīs regulas prasības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 1. punktu visiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazie uzņēmumi, kas savus ražojumus pārdod tieši gala patērētājam, piemēram, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri, un kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo pārtikas uzņēmumu definīciju, ir jāizveido, jāievieš un jānodrošina viena vai vairākas pastāvīgas procedūras, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principi.

1.6

Tomēr EESK uzskata, ka atvieglojumi, ko piemēro iepriekš minētajiem uzņēmumiem, proti, maiznīcām, gaļas un pārtikas veikaliem, restorāniem un bāriem, kas savus ražojumus pārdod tieši gala patērētājam, ir jāattiecina arī uz mazajiem uzņēmumiem, kas definēti 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo pārtikas uzņēmumu definīciju.

1.7

Iekļaujot Regulas Nr. 852 5. panta grozījumā arī mazos uzņēmumus (kas definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina līdz 50 personām; šis skaitlis ir pārak liels, lai tos atbrīvotu no HACCP procedūrām) vai arī attiecinot uz tiem Regulas normas, un izstrādājot īpašus noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas uzņēmumiem, ir jāņem vērā divi parametri.

1.8

Pirmkārt, obligāta prasība stingri ievērot higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī obligāta prasība apmācīt personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā.

1.9

Lai atbrīvotu mazos ēdināšanas uzņēmumus (tos, kas nodarbina mazāk par 50 personām), uz minētajiem uzņēmumiem attiecināmais papildu parametrs varētu būt šāds: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas. Uzņēmumam iepriekš tabulā jānorāda personu skaits, kas strādā pie produktu sagatavošanas.

1.10

Ar šādu iedalījumu un konceptuālu precizējumu, tiek ievērotas Ieteikuma 2003/361/EK prasības un vienlaikus noteikti tādu pārtikas uzņēmumu kā maiznīcu, gaļas un pārtikas veikalu, restorānu un bāru produkcijas apjoma un darbinieku skaita vienā maiņā vienā stundā ierobežojumi, tādējādi nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzības un profilakses noteikumu ievērošanu.

2.1

Komisija lūdz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt atzinumu par divām regulām — Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

2.2

Attiecībā uz Regulu Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu, grozījumā izskatīta iespēja atcelt novecojušas prasības un grozīt citas prasības, lai iespējami samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu. Ar 5. pantu pārvadājumu uzņēmumiem (kā arī dalībvalstu valdībām) tika izvirzīta prasība līdz 1961. gada 1. jūlijam sniegt informāciju par pārvadājumu tarifiem, cenām un nosacījumiem. Regulas 6. panta 1. punktā prasīts uzrādīt pārvadājumu dokumentu, kurā iekļauta informācija par nosūtītāju, pārvadāto preču veidu, to izcelsmes vietu un galamērķi, kā arī pārvadājuma maršrutu vai attālumu, tostarp robežas šķērsošanas vietas, ja tādas ir. Tā kā Regulas mērķu sasniegšanai minētie elementi vairs nav nepieciešami, tos var svītrot. Regulas 6. panta 2. punkta trešajā rindkopā pārvadātājam prasīts saglabāt kopiju, kurā norādītas pārvadājuma cenas un nosacījumi, kā arī citi izdevumi, atlaides un jebkādi citi nosacījumi. Šo rindkopu var svītrot, jo mūsdienās šī informācija ir pieejama grāmatvedības sistēmās. Regulas 6. panta 3. punktā ir jāiekļauj precīza atsauce uz preču pavadzīmēm, kas ir labi pazīstamas un plaši izplatītas sauszemes pārvadājumu jomā. Šī atsauce uzlabo pārvadājumu uzņēmumu juridisko noteiktību, jo tā skaidri nosaka, ka preču pavadzīmes ir pietiekams dokuments, ja tajā iekļauta visa 6. panta 1. punktā paredzētā informācija.

2.3

Vēl viens “ātri īstenojams pasākums” attiecas uz Eiropas Parlamenta uz Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Tā mērķis ir atbrīvot mazos pārtikas uzņēmumus, kas ir spējīgi kontrolēt pārtikas higiēnu, īstenojot Regulas (EK) Nr. 852/2004 pārējās prasības, no pastāvīgas procedūras vai procedūru, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu principi (HACCP), izveidošanas, ieviešanas un nodrošināšanas. Šis atbrīvojums attiecas uz mikrouzņēmumiem, kas pārsvarā pārdod pārtikas produktus tieši gala patērētājam.

3.1

EESK atbalsta grozījumus Regulā Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu. Ar šo grozījumu paredzēts svītrot novecojušas prasības, kā arī veikt atsevišķu prasību grozījumus nolūkā iespējami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu.

3.2

EESK uzskata, ka grozījumos Regulā (EK) Nr. 852/2004 ir jāņem vērā arī mazie uzņēmumi, kas definēti 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK. Praksē pierādījies, ka šiem uzņēmumiem vajadzīgs zināms elastīguma līmenis.

3.3

Jāatzīst, ka dažiem mazajiem uzņēmumiem, tāpat kā mikrouzņēmumiem, nav iespējams piemērot HACCP kritērijus. Tieši tā iemesla dēļ, ka dokumentu uzglabāšana sagādā grūtības un tā nevajadzīgi palielina uzņēmumu administratīvo slogu, var noteikt tikai kritiskos kontrolpunktus (CCP).

3.4

Saskaņā ar Ieteikumu 2003/361/EK mikrouzņēmumi ir uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10 un kuru apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro. Attiecībā uz darbinieku skaitu atsevišķu dalībvalstu uzņēmumos šāda klasifikācija varētu būt pareiza. Taču apgrozījums 2 miljonu euro apmērā ir pārspīlēts salīdzinājumā ar attiecīgo darbinieku skaitu dalībvalstīs.

3.5

Ieteikumā 2003/361/EK minētajā uzņēmumu klasifikācijā nav noteiktas ēdināšanas vai tirdzniecības uzņēmumu atšķirības atkarībā no darbinieku skaita; piemēram, attiecībā uz tirdzniecības uzņēmumiem tika pievienots kritērijs par apgrozījumu 2 miljonu euro apmērā tādēļ, ka dažās dalībvalstīs tirdzniecības uzņēmuma, kurā ir tikai 3 darbinieki, apgrozījums var pārsniegt 1,5 miljonus euro. Minētā definīcija tika labota tikai attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumu veidiem. Tādēļ būtu loģiski, vismaz šajā atzinumā, paturēt prātā, ka par mikrouzņēmumiem nevar uzskatīt dalībvalstīs izveidotos ēdināšanas uzņēmumus, tikai ar nosacījumu, ka darbinieku skaits tajos nepārsniedz 10 un apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro. Dažās dalībvalstīs ēdināšanas uzņēmumos paralēli strādā 2 darbinieku maiņas un līdz ar to darbinieku skaits ievērojami pārsniedz 10, taču apgrozījums ir ievērojami zemāks par 500 000euro.

4.1

EESK uzskata, ka pārskatāmajā dokumentā minētā atsauce uz Ieteikumu 2003/361/EK saistībā ar uzņēmumu klasifikāciju, jo īpaši attiecībā uz HACCP prasībām, jāpiemēro, izvēloties citu pieeju.

4.2

Iekļaujot Regulas Nr. 852 5. panta grozījumā arī mazos uzņēmumus (kas definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina līdz 50 personām; šis skaitlis ir pārak liels, lai tos atbrīvotu no HACCP procedūrām) vai arī attiecinot uz tiem Regulas normas un izstrādājot īpašus noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz ēdināšanas uzņēmumiem, ir jāņem vērā divi parametri.

4.3

Pirmkārt, obligāta prasība stingri ievērot higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī obligāta prasība apmācīt personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā.

4.4

Lai atbrīvotu mazos ēdināšanas uzņēmumus (tos, kas nodarbina mazāk par 50 personām) īpaši uz tādiem uzņēmumiem kā maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri attiecināmais papildu parametrs varētu būt šāds: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas. Uzņēmumam iepriekš tabulā ir jānorāda personu skaits, kas strādā pie produktu sagatavošanas.

4.5

Ar šādu sadalījumu un konceptuālu precizējumu tiek ievērotas Ieteikuma Nr. 2003/361/EK prasības un vienlaikus noteikti tādu pārtikas uzņēmumu kā maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, restorāni un bāri produkcijas apjoma un personu skaita vienā maiņā/stundā ierobežojumi, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības un profilakses noteikumu ievērošanu.

4.6

EESK īpaši uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 3. punkts jāpapildina ar šādu teikumu:

4.6.1

“Neskarot citas šīs regulas prasības, 1. punkta grozījumā jāparedz, ka mazie ēdināšanas uzņēmumi, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikali, tirdzniecības vietas tirgos, restorāni un bāri, kas ir mikrouzņēmumi saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK, tiktu atbrīvoti no HACCP prasībām ar nosacījumu, ka tie stingri ievēro higiēnas normas un īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas Regulas Nr. 852/2004 4. pantā, kā arī apmāca personālu; abas šīs prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu ražoto pārtikas produktu higiēnu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu darbu tiesisko saistību ievērošanā. Galvenais noteikums, kas jāievēro, ir sabiedrības veselības aizsardzība.”

4.6.2

“Lai atbrīvotu no HACCP prasībām mazos ēdināšanas uzņēmumus, maiznīcas, gaļas un pārtikas veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, restorānus un bārus, kas pēc definīcijas nodarbina mazāk par 50 personām, uz minētajiem uzņēmumiem jāattiecina šāds papildu parametrs: produktu sagatavošanā (cehā-virtuvē) nodarbināto skaits vienā maiņā vienā stundā nedrīkst pārsniegt 10 personas.”

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/40

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/40

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir vienmēr atbalstījusi Eiropas Komisijas aktīvo lomu Roterdamas konvencijas par iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūras piemērošanu starptautiskajā bīstamu ķīmisko vielu un pesticīdu tirdzniecībā, kā arī Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP) īstenošanā un ieviešanā.

1.2

Komiteja piekrīt, ka ir nepieciešama saskaņota Komisijas pieeja, kas vērsta uz cilvēka veselības un vides aizsardzības uzlabošanu importētājvalstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, un ka ir jāizmanto elastīgi, skaidri un pārredzami mehānismi, kas balstīti uz ātrām un saskaņotām procedūrām, lai bez sarežģījumiem un kavējumiem nodrošinātu atbilstošu informāciju par valstīm, kas importē bīstamas ķīmiskās vielas.

1.3

Komiteja uzskata, ka stingrāki noteikumi, kas bija paredzēti Regulā (EK) Nr. 304/2003 un kurus anulēja Eiropas Kopienu Tiesa kļūdainā juridiskā pamata dēļ, un kuri no jauna iekļauti Regulas priekšlikumā, ir būtiski svarīgi vispārējai drošībai un bīstamu ķīmisku vielu pārvaldībai.

1.4

Komiteja piekrīt Komisijas nodomam izmantot Regulas juridiskā pamata labojumu, lai palielinātu Kopienas regulējuma efektivitāti un tiesisko drošību, ciešā saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 par likumdošanu attiecībā uz ķīmiskiem produktiem (REACH), kas stāsies spēkā 2007. gada jūnijā.

1.5

Komiteja uzskata, ka jaunajiem tiesību aktiem būtu jāparedz gan ieviešanas rokasgrāmatu un informatīva materiāla izstrāde, gan apmācības pasākumu organizēšana, pamatojoties uz Kopienas standartiem, kas galvenokārt būtu paredzēti muitas ierēdņiem, ar Komisijas dienestu un — jo sevišķi — ar Kopīgā pētniecības centra (KPC) amatpersonu līdzdalību.

1.5.1.

Komiteja uzsver importētājvalsts valodas izmantošanas nozīmi marķējumā un tehniskajā dokumentācijā.

1.6

EESK pilnībā atbalsta faktu, ka jāparedz iespējas pagaidu eksporta uzsākšanai, turpinot centienus iegūt nepārprotamu piekrišanu.

1.7

Komiteja uzskata, ka galvenais efektīvas, pareizas un pārredzamas ierosināto mehānismu darbības priekšnoteikums ir muitas kontroles sistēmas, kā arī muitas iestāžu un izraudzīto valsts iestāžu (IVI) pilnīga sadarbība Regulas piemērošanā.

1.8

Komiteja uzsver, ka ierosinātie kombinētās nomenklatūras uzlabojumi un EDEXIM datubāzes izstrāde, kas īpaši paredzēta muitas iestādēm, obligāti jāpapildina ar regulāriem un saskaņotiem informatīviem un apmācības pasākumiem Kopienas līmenī.

1.8.1

Šajā sakarā EESK uzskata par pilnīgi nepietiekamiem finanšu un cilvēkresursus, kas ir Komisijas un jo sevišķi KPC rīcībā un kuriem būtu jānodrošina:

2.1

Komiteja savulaik (1) pauda atbalstu Roterdamas konvencijā (2) paredzētajiem mērķiem un mehānismiem, kas ieviesa iepriekš norunātas piekrišanas procedūru bīstamu ķīmisku vielu eksportam un importam, vienlaicīgi uzlabojot piekļuves iespējas informācijai un sniedzot tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm.

2.2

Komiteja atbalstīja dalībvalstu nostāju, saskaņā ar kuru “ir lietderīgi noteikt stingrākas prasības, nekā to paredz Konvencija, lai sniegtu pilnīgu atbalstu jaunattīstības valstīm” (3).

2.3

Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu, kuru pieņēma 2003. gada 18. janvārī un kas stājās spēkā tā paša gada 7. martā, bija galvenokārt vērsta uz Roterdamas konvencijas īstenošanu saistībā ar iepriekš norunātas piekrišanas procedūru dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā.

2.3.1

Tomēr minētā Regula ietvēra vairākus noteikumus, kas pārsniedza Konvencijas prasības.

2.4

Jo īpaši Regulā paredzēts, ka tajā iekļautas ķīmiskas vielas eksportētājs, pirms tas pirmo reizi eksportē ķīmisko vielu, iesniedz paziņojumu par izvešanu izraudzītajai valsts iestādei. Pēc informācijas pilnīguma pārbaudes minētajā paziņojumā to nodod Komisijai, kas to reģistrē EDEXIM datu bāzē kā Kopienas paziņojumu par eksportu, precizējot vielu un importētājvalsti.

2.5

Līdzīgi Kopienas ķīmiskās vielas importa gadījumā, kas nāk no trešām valstīm, Komisija saņem atbilstošu paziņojumu par eksportu, paziņo par tā saņemšanu un reģistrē to EDEXIM datu bāzē.

2.6

Vispārīgi Komisija atbild par reālu Regulas piemērošanu un, citiem vārdiem, tai ir jāpārvalda paziņojumi par eksportu un importu.

2.7

Pašlaik ES paziņojuma par eksportu procedūru piemēro aptuveni 130 ķīmiskām vielām un ķīmisko vielu grupām, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. (CE) 304/2003 I pielikuma 1. daļā (4).

2.8

Visbeidzot, ir paredzēti skaidri pienākumi attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu.

2.9

Regulā (EK) 304/2003 ir paredzēts arī sankciju režīms noteikumu pārkāpšanas gadījumā un precizēts, ka šīm sankcijām jābūt “efektīvām, samērīgām un preventīvām” un ka tās nosaka dalībvalstis.

2.9.1

Turklāt 2006. gada 18. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kas stāsies spēkā 2007. gada 1. jūnijā (5).

2.10

Eiropas Kopienu Tiesa spriedumos lietā C-94/03 un lietā C-178/03 (abas 2006. gada 10. janvārī) noteica, ka Regulas (EK) Nr. 304/2003 juridisko pamatu jāveido EK Līguma 133. un 175. pantam, nevis vienīgi 175. pantam, un tādēļ Regula ir jāatceļ. Tomēr Tiesa atstāja spēkā Regulas noteikto regulējumu līdz laikam, kad pieņemamā termiņā tiek pieņemta jauna regula, kas balstīta uz pareizu juridisku pamatojumu.

2.11

Ziņojumā par laika periodu no 2003. līdz 2005. gadam (6), kas tika iesniegts 2006. gada 30. novembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 304/2003 21. pantu, tika aplūkoti šādi aspekti:

2.12

Pašlaik visu dalībvalstu rīcībā ir nepieciešamie tiesību akti un administratīvās sistēmas, lai piemērotu un ievērotu Regulu. Līdz šim tika veikti 2 273 paziņojumi par eksportu (no kuriem vairāk par 80 % bija no Vācijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Francijas un Spānijas), un importētājvalstu skaits no 70 valstīm 2003. gadā palielinājās līdz 101 valstij 2005. gadā.

2.13

Sistēmas vājā vieta ir muitas kontroles sistēmas. Līdz ar to ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp izraudzītajām valsts iestādēm un muitas iestādēm ar regulāru informācijas apmaiņu un lielāku noteikumu skaidrību, sevišķi attiecībā uz eksportētāju specifiskajiem pienākumiem un uz labāku kontroles instrumentu piemērošanu attiecībā uz kombinēto nomenklatūru un Kopienas tarifiem TARIC.

2.14

Komiteja piekrīt, ka ir vajadzīga saskaņota Komisijas pieeja, kas vērsta uz cilvēka veselības un vides aizsardzības uzlabošanu importētājvalstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, un ka ir jāizmanto elastīgi, skaidri un pārredzami mehānismi, kas balstīti uz ātrām un saskaņotām procedūrām, lai bez sarežģījumiem un kavējumiem nodrošinātu atbilstošu importētājvalstu informāciju par ES bīstamu ķīmisko vielu eksportu.

3.1

Līdz ar juridiskā pamatojuma jautājuma atrisināšanu, kas bija par iemeslu Regulas (EK) Nr. 304/2003 atcelšanai, Komisijas jaunās regulas priekšlikums paredz grozījumus, kas skar šādus aspektus:

4.1

Komiteja apstiprina pilnīgu atbalstu Kopienas stratēģijām ilgstspējīgas attīstības labā, tostarp brīvprātīgai sistēmai SAICM  (8) un uzsver preventīvas pieejas nepieciešamību ķīmisko vielu pārvaldībā, lai novērstu iespējamās negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, kā to Komiteja vairākkārt (9) ir atgādinājusi savos atzinumos REACH tiesību aktu ieviešanas ietvaros.

4.2

Šajā sakarā EESK atbalstīja REACH sistēmas ieviešanu, un jo sevišķi ražojošo, importējošo vai izmantojošo uzņēmumu atbildības palielināšanu, sagatavojot dokumentāciju par ķīmiskām vielām sakarā ar reģistrāciju un ar riska pirmo novērtējumu. Tāpēc EESK atzinīgi novērtēja Eiropas reģistrācijas sistēmas un to pārvaldošās Kopienas aģentūras izveidošanu (10).

4.2.1.

EESK aicina Komisiju īpašajos tiesību aktos par bīstamām ķīmiskām vielām paredzētajos paziņojumos pārskatīt cilvēka veselībai un videi bīstamu vielu sarakstu, tās aizvietojot ar mazāk bīstamām vielām un preparātiem, ja pētniecība un tehnoloģiskā inovācija būs atradušas un izmēģinājušas konkrētas alternatīvas.

4.3

EESK ir vienmēr atbalstījusi Eiropas Komisijas aktīvo lomu Roterdamas konvencijas par iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūras piemērošanu starptautiskajā bīstamu ķīmisku vielu un pesticīdu tirdzniecībā, kā arī Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP), kas vērsta uz noteiktu ķīmisko vielu, starp kurām 9 pesticīdu veidi, ražošanas un izmantošanas novēršanu, īstenošanā un ieviešanā. Arī par šo jautājumu Komitejai nesen bija iespēja izteikties (11).

4.4

Komiteja uzskata, ka stingrāki noteikumi, kas bija paredzēti Regulā (EK) Nr. 304/2003 un kurus anulēja Eiropas Kopienu Tiesa kļūdainā juridiskā pamata dēļ, un kas no jauna iekļauti Regulas priekšlikumā (12), ir būtiski svarīgi vispārējai drošībai un bīstamo ķīmisko vielu pārvaldībai.

4.5

Turklāt Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi reglamentējošos noteikumos ieviest grozījumus, lai novērstu darbības trūkumus un īstenošanas grūtības, kuras uzsvērtas ziņojumā par laika periodu no 2003. līdz 2005. gadam.

4.6

Līdz ar to Komiteja piekrīt Komisijas nodomam izmantot Regulas juridiskā pamata izmainīšanu saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (jautājums, par kuru tā jau savulaik ir izteikusies (13)), lai palielinātu Kopienas regulējuma efektivitāti, nodrošinot gan eksportētājiem, gan importētājiem lielāku skaidrību, pārredzamību un tiesisko drošību.

4.7

EESK uzskata, ka jaunajos ierosinātajos Kopienas tiesību aktos ir lietderīgi nodrošināt tiesisko drošību, viennozīmību un pārredzamību, uzlabojot terminu “eksportētājs”, “preparāts” un “ķīmiskās vielas, uz ko attiecas PIC procedūra” definīcijas.

4.8

Lai veicinātu vienkāršošanas procesu un birokrātijas mazināšanu, kā arī termiņu ievērošanu, EESK pilnībā atbalsta iespēju paredzēt pagaidu eksporta uzsākšanu, turpinot centienus iegūt nepārprotamu piekrišanu, kā arī iespēju paredzēt atteikties no piekrišanas prasības gadījumā, ja ķīmiskās vielas ir jāeksportē uz ESAO valstīm.

4.9

Tāpat Komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai piekrišanas un tās regulāras pārskatīšanas pieprasījumi tiktu veikti ar Komisijas starpniecību nolūkā izvairīties no pārklāšanās un nevajadzīgas dublēšanās, kā arī no neizpratnes un nenoteiktības importētājvalstīs. Tā uzskata, ka finanšu un cilvēkresursiem, kas šim nolūkam ir Komisijas un jo sevišķi KPC dienestu rīcībā, ir jābūt organizētiem tā, lai tie spētu nodrošināt arī saskaņotus informatīvos un apmācības materiālus, rokasgrāmatas un nekaitīguma datu veidlapu izveidi dažādām lietotāju kategorijām un, visbeidzot, dialogu ar importētājvalstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, lai noteiktu un risinātu problēmas saistībā ar paziņojumiem par importu/eksportu.

4.9.1.

Komiteja atkārtoti uzsver to, cik svarīga starpposma un galapatērētājiem, jo sevišķi tiem, kuri strādā lauksaimniecībā un MVU, ir importētājvalsts valodas izmantošana marķējumā un tehniskajā dokumentācijā par nekaitīgumu, ņemot vērā nopietnus nelaimes gadījumus darbā, kurus dažkārt izraisa bīstamas ķīmiskas vielas, kā arī attiecīgās ILO (Starptautiskā Darba organizācijas) starptautiskās konvencijas (14).

4.10

Komiteja uzskata, ka galvenais efektīvas, pareizas un pārredzamas ierosinātajos tiesību aktos piedāvāto mehānismu darbības priekšnoteikums ir muitas kontroles sistēmas un muitas iestāžu un izraudzīto valsts iestāžu (IVI) pilnīga sadarbība Regulas piemērošanā. Ierosinātie kombinētās nomenklatūras uzlabojumi ar “brīdinājuma zīmju” ieviešanu un EDEXIM datubāzes izstrāde, kas īpaši paredzēta muitas iestādēm, jāpapildina ar regulāriem un saskaņotiem informatīviem un apmācības pasākumiem Kopienas līmenī.

4.11.

Komiteja uzskata, ka jaunajos tiesību aktos būtu jāparedz gan ieviešanas rokasgrāmatu un informatīva materiāla izstrāde, gan apmācības pasākumu organizēšana, pamatojoties uz Kopienas standartiem, sevišķi jaunajām dalībvalstīm.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/44

1.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par augu aizsardzības līdzekļu (fungicīdu, insekticīdu, herbicīdu un citu lauksaimniecībā un dārzkopībā izmantojamu līdzekļu) laišanu tirgū.

1.2

Augstākā prioritāte ir ne tikai tādu augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū, kas ir labi un droši, bet arī šādu līdzekļu ilgtspējīga un droša lietošana. Tādēļ EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Komisija vienlaicīgi ar minēto regulas priekšlikumu ir iesniegusi arī priekšlikumu direktīvai, ar ko regulē augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu.

1.3

EESK konstatē, ka priekšlikuma apsvērumos uzmanība ir pievērsta galvenokārt augu aizsardzības līdzekļu negatīvās ietekmes uz cilvēku un vidi novēršanai un mazināšanai. EESK uzskata, ka ir svarīgi novērst augu aizsardzības līdzekļu negatīvo ietekmi uz cilvēku un vidi. Komiteja norāda, ka ilgtspējīgas pieejas gadījumā tādā pašā mērā jārēķinās arī ar tautsaimniecības interesēm. Lai gan pieaug interese par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, lielākā daļa mūsdienu patērētāju visvairāk ir ieinteresēti par pieņemamu cenu iegādāties labas kvalitātes produktus, kuri turklāt ir pieejami visa gada garumā. Šajā sakarā obligāts nosacījums ir patērētāja izmantotā produkta drošums. Tādēļ attiecībā uz lauksaimniecības produktu vērtības ķēdi tiek izvirzītas augstas prasības. Tālab ir jābūt pieejamiem labiem un drošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

1.4

EESK pauž bažas par to, ka paredzēts ieviest augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas kritērijus, kas pamatojas uz aktīvo vielu raksturīgajām īpašībām, un par to, kā šāds pasākums ietekmēs jaunu, labāku produktu laišanu apgrozībā. Stingras kritēriju piemērošanas rezultātā var rasties situācija, ka viela, kas, kaut arī neizpilda vienu no kritērijiem, tomēr ir uzlabota attiecībā uz visiem pārējiem kritērijiem, netiek apstiprināta. Tādēļ EESK aicina veikt riska novērtējumu, kurā vairāk uzmanības ir pievērsts gan praktiskajai izmantošanai, gan ietekmei uz lietotāju.

1.5

EESK uzskata, ka priekšlikums par atļauju piešķiršanu pa zonām un apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu vienas zonas robežās ir pirmais solis ceļā uz atļauju pilnīgu saskaņošanu Eiropas Savienībā. EESK ierosina, ka jābūt iespējai arī starp zonām veikt atļauju savstarpēju atzīšanu gadījumā, kad runa ir par (kaimiņu) valstīm ar līdzīgiem klimatiskiem un lauksaimniecības apstākļiem.

1.6

EESK atbalsta principu, ka jāveic to augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošais novērtējums, kuru sastāvā ir aizstāšanas kandidāti. EESK tomēr aicina retāk veikt novērtējumu un attiecībā uz minētajām vielām piemērot parasto datu aizsardzības periodu, lai arī turpmāk nodrošinātu uzņēmumu gatavību veikt ieguldījumus saistībā ar šādām vielām un tādējādi novērstu deficīta rašanos lauksaimniecības nozarē.

1.7

EESK uzskata, ka priekšlikumā nav iekļauti pietiekami stimuli, lai apstiprinātu augu aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti niecīgai izmantošanai. EESK ierosina divus situācijas uzlabošanas pasākumus: pirmkārt, viņš izvirza priekšlikumu par tādas sistēmas izveidi, saskaņā ar ko pirmais pieprasījuma iesniedzējs var izmantot garāku datu aizsardzības periodu atkarībā no iekļauto niecīgas izmantošanas gadījumu skaita, un, otrkārt, EESK aicina Eiropas Komisiju veicināt tāda dalībvalstīm paredzēta saraksta izveidi, kas tiek regulāri atjaunots un kurā ir uzskaitīti visi atļautie (niecīgas) izmantošanas gadījumi.

2.1.1

Augu aizsardzības līdzekļus izmanto augu aizsardzībai un augu veselības interesēs. Pateicoties tiem, lauksaimnieki var gūt lielākus ienākumus un izmantot elastīgākus audzēšanas veidus. Tas nodrošina savā reģionā cenas ziņā pieejamu, drošu (pārtikas) produktu ražošanu, kam patērētāji uzticas.

2.1.2

Lielākā daļa patērētāju Eiropā izvirza aizvien augstākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti un to pieejamību visa gada garumā, un turklāt, pēc patērētāju domām, pārtikas drošums ir obligāts un pašsaprotams nosacījums. Lauksaimniecības produktu ražošanas ķēdei nav viegli to nodrošināt. Lai varētu apmierināt minētās lielās patērētāju grupas augstās prasības, jānodrošina pietiekami dažādots labu un drošu augu aizsardzības līdzekļu piedāvājums.

2.1.3

No otras puses, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana var tomēr atstāt sekas uz lauksaimniecības ekosistēmām, apdraudēt lietotāju veselību, ietekmēt pārtikas produktu kvalitāti un negatīvi iespaidot patērētāju veselību, jo īpaši tad, ja augu aizsardzības līdzekļu neefektīvas (t.i., labai praksei neatbilstīgas) izmantošanas dēļ pārtikas produktos saglabājas kaitīgas augu aizsardzības līdzekļu atliekas.

2.2.1

Ar ierosināto regulu aizstāj līdzšinējo Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuras mērķis ir, pamatojoties uz ļoti visaptverošu katras aktīvās vielas un katra šo vielu saturoša produkta riska novērtēšanas procedūru pirms to apstiprināšanas laišanai tirgū un izmantošanai, jau pirmsākumos novērst risku.

2.2.2

Turklāt ar šajā atzinumā izskatāmo priekšlikumu atceļ Padomes Direktīvu 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas.

2.2.3

Kopienas tiesiskais regulējums augu aizsardzības līdzekļu jomā ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK; ar minēto regulu nosaka maksimālos aktīvo vielu atlieku līmeņus lauksaimniecības produktos.

2.2.4

Kopā ar ierosināto regulu ir iesniegts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko izveido pamatu Kopienas rīcībai pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai (COM(2006)373 galīgā redakcija). Minētā direktīva ir paredzēta, lai aptvertu izmantošanas un izplatīšanas posmu, ciktāl tas nav izskatīts regulas priekšlikumā.

2.3.1

Pēc tam, kad Komisija bija veikusi Direktīvas 91/414/EEK novērtējumu, Eiropas Parlaments un Padome 2001. gadā aicināja Komisiju pārskatīt direktīvu šādā nolūkā:

2.3.2

Pēc ilgas (piecus gadus garas) apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma veikšanas Komisija 2006. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu Direktīvas 91/414/EEK pārskatīšanai. Lai vienkāršotu un saskaņotu noteikumus ES dalībvalstīs, Komisija nolēma aizstāt direktīvu ar regulu.

2.4.1

ES līmenī Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja izstrādā aktīvo vielu pozitīvo sarakstu. Aktīvo vielu apstiprināšana notiek, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, kuri nodrošina augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi.

2.4.2

Vērtējot aktīvo vielu, jāpārbauda, vai tai ir vismaz viens lietotājam un patērētājam drošs izmantošanas veids; tā nedrīkst radīt nepieņemamu ietekmi uz vidi. Saistībā ar dažādiem novērtēšanas posmiem un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aktīvo vielu apstiprināšanu nosaka skaidrus termiņus.

2.4.3

Dalībvalstis arī turpmāk būs atbildīgas par valsts atļauju piešķiršanu augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir jābūt atļauto aktīvo vielu sarakstā iekļautām vielām.

2.4.4

Veicot apstiprināšanai iesniegto dokumentu novērtēšanu valsts līmenī, dalībvalstīm jāizmanto vienoti kritēriji, ja tādi pastāv, un jāņem vērā valstī esošie apstākļi.

2.4.5

Attiecībā uz vielām ar zemu vai normālu kaitīguma pakāpi Komisija ievieš apstiprināšanas zonu sistēmu, kas paredz, ka attiecīgajā zonā obligāti savstarpēji jāatzīst augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Šādas “zonālās” atļaujas būtība ir tāda, ka vienā no trīs ierosinātajām klimatiskajām zonām (Eiropas Savienību Komisija iedala trīs zonās) katrreiz viena dalībvalsts izvērtē augu aizsardzības līdzekļu apstiprinājuma pieteikumu un produkts ir jāapstiprina tikai tajā dalībvalstī, kurā augu aizsardzības līdzekļa ražotājs ir iesniedzis pieteikumu par atļaujas savstarpējo atzīšanu.

3.1.1

Direktīvas preambulā ir apkopoti apsvērumi, kas ir regulas priekšlikuma pamatā. Tajā būtu skaidri jāmin nozīme, kāda ir pietiekamai augu aizsardzības līdzekļu pieejamībai, lai ES patērētājiem, kuriem ir augstas prasības, garantētu drošu, neapšaubāmu un kvalitatīvu pārtikas produktu piegādi.

3.2.1

Direktīvā nav paredzēta iespēja, ka kāda no dalībvalstīm piešķir pagaidu atļauju valsts mērogā. Tā rezultātā var izveidoties situācija, ka inovatīvu un salīdzinājumā ar pašreiz tirgū pieejamiem produktiem uzlabotu līdzekļu laišana apgrozībā tiek novilcināta. Komisija mēģina šo trūkumu novērst, nosakot īsākus termiņus, lai jaunas vielas varētu ātrāk iekļaut pozitīvajā sarakstā.

3.2.2

EESK ierosina regulā iekļaut arī iespēju valsts mērogā piešķirt pagaidu atļauju gadījumā, ja administratīvo procedūru kavēšanās dēļ ir pārsniegti ierosinātie termiņi un ir izpildītas no Regulas (EK) Nr. 396/2005 par maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem izrietošās saistības.

4.1.1

Priekšlikuma 4. pantā runa ir par aktīvo vielu apstiprināšanas kritērijiem un šajā sakarā tajā ir iekļauta atsauce uz II pielikumu. Minēto kritēriju stingras piemērošanas rezultātā var izveidoties situācija, ka aktīvās vielas tikai vienas vienīgas īpašības dēļ var tikt neapstiprinātas, jo vienmēr jābūt izpildītām visām prasībām.

4.1.2

Šādi augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas kritēriji, kas pamatojas tikai uz minēto līdzekļu sastāvā esošo aktīvo vielu raksturīgajām īpašībām un kuros nav ņemta vērā praktiskā izmantošana un ietekme uz lietotāju, apdraud principu, ka lēmumu pieņem, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Tā rezultātā no tirgus pakāpeniski varētu pazust virkne apgrozībā esošu produktu/izmantošanas veidu, kas varētu būt lietderīgi gadījumā, ja rastos vajadzība pēc liela daudzuma šāda veida produktu.

4.1.3

Tādējādi 4. panta noteikumi kavē tādu inovatīvu produktu nonākšanu tirgū, kas ir uzlaboti attiecībā uz visiem kritērijiem un neizpilda tikai viena vienīga kritērija prasības. EESK nevar atbalstīt minēto pieeju, jo tā nevajadzīgi kavē jaunu un labāku produktu izstrādi. EESK uzskata, ka raksturīgāko īpašību apstiprināšanas kritēriji būtu jāizmanto tikai, lai noteiktu aizvietošanas kandidātus, bet nevis, lai līdzekļus jau iepriekš noraidītu bez pamatota novērtējuma.

4.2.1

EESK uzskata, ka zonālo atļauju piešķiršanas sistēma un apstiprinājuma savstarpēja atzīšana ir svarīgs solis, lai Eiropas Savienībā izveidotu kopēju saskaņotu sistēmu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu apgrozībā.

4.2.2

Līdzās valsts mērogā izmantotajai parastajai apstiprināšanas metodei ieviešot principu, ka atļauja obligāti savstarpēji jāatzīst dalībvalstīs, kuras pieder tai pašai zonai, iespējams izvairīties no darba dublēšanas dalībvalstīs un nodrošināt inovatīvu un videi nekaitīgu augu aizsardzības līdzekļu ātrāku pieejamību.

4.2.3

EESK ierosina dot iespēju veikt atļauju savstarpējo atzīšanu starp zonām, ja kaimiņvalstīs ir līdzīgi ražošanas nosacījumi.

4.2.4

Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu siltumnīcās un ražas pēcnovākšanas apstrādē Komisija ierosina, ka visām dalībvalstīm visās zonās ir obligāti jāizmanto savstarpējās atzīšanas princips (39. pants). EESK uzskata, ka minētais regulējums jāattiecina arī uz sēklu apstrādi kā svarīgu integrētās augu aizsardzības pīlāru.

4.3.1

Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir kaitīgākas vielas (aizvietošanas kandidāti), dalībvalsts četru gadu laikā pēc atļaujas izsniegšanas veic salīdzinošo novērtējumu (48. pants), lai kaitīgākā līdzekļa aizstāšanai atrastu alternatīvu aktīvo vielu, izņemot gadījumus, kad minētais līdzeklis ir vēl joprojām nepieciešams, lai rezistences gadījumā arī turpmāk varētu aizsargāt augus.

4.3.2

EESK uzskata, ka ik pēc četriem veicamais novērtējums un saistībā ar aizvietošanas kandidātiem iesniegto dokumentu aizsardzības periods, kas ir septiņus gadus garš, negarantē pietiekamu drošību rūpniecībai, un tādēļ attiecīgie līdzekļi tiks pārāk agri izņemti no apgrozības un, iespējams, tas negatīvi ietekmēs līdzekļu pietiekamu pieejamību rezistences un niecīgas izmantošanas gadījumā.

4.3.3

EESK aicina retāk veikt novērtējumu un attiecībā uz aizvietošanas kandidātiem piemērot parasto datu aizsardzības periodu, lai arī turpmāk nodrošinātu uzņēmumu gatavību veikt ieguldījumus saistībā ar šādām vielām un tādējādi novērstu deficīta rašanos lauksaimniecības nozarē un turpmākajos vērtības ķēdes posmos līdz patērētājam.

4.4.1

Ar 49. panta noteikumiem citastarp profesionālajiem lietotājiem un lauksaimniecības profesionālajām organizācijām ir dota iespēja pieprasīt paplašināt niecīgai izmantošanai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu atļauju darbību. Tajā pašā laikā iepriekšminētā panta noteikumi paredz, ka dalībvalstis izveido un regulāri atjauno niecīgai izmantošanai izsniegto atļauju sarakstu.

4.4.2

EESK atzinīgi vērtē minēto pantu, taču konstatē, ka tas nerada pietiekamu stimulu atļauju turētājiem izvērst niecīgu izmantošanu.

4.4.3

EESK ierosina atļauju turētājiem piešķirt atlaidi, proti, pagarināt datu aizsardzības periodu, ja viņi kā pirmie pieteikuma iesniedzēji pēc apstiprinājuma saņemšanas pieprasa niecīgai izmantošanai paredzētu atļauju darbības paplašināšanu.

4.4.4

EESK turklāt ierosina, ka Eiropas Komisijai, aizstājot 49. panta 6. punktā paredzētos atsevišķu valstu sarakstus, jāveicina centralizēta, dalībvalstīm pieejama Eiropas Savienībā izsniegto niecīgas izmantošanas atļauju saraksta izveide.

4.5.1

Regulā ir iekļauta iespēja noteikt, ka pirms produkta izmantošanas obligāti jāinformē tie iedzīvotāji, kas varētu tikt pakļauti izsmidzinātajai vielai un ir izteikuši lūgumu saņemt šādu informāciju (30. pants).

4.5.2

EESK uzskata, ka pārredzamības nodrošināšana saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu ir atzinīgi vērtējama, tomēr pauž viedokli, ka ierosinātais informēšanas pienākums apdraud uzticēšanos tiesiskajam regulējumam, uz ko pamatojas minēto līdzekļu laišana tirgū. Tas attiecas uz tādu produktu izmantošanu, kas ir atzīti par drošiem, kaut gan informēšanas pienākuma dēļ par tiem var rasties pretējs iespaids.

4.5.3

EESK atzīst, ka iepriekšminētā panta īstenošana neveicina lietotāju un iedzīvotāju savstarpēju saprašanos, bet gan drīzāk var likt šķēršļus sociālajai kohēzijai lauku kopienās, ļaujot domāt, ka tiek izmantoti nedroši produkti. Tādēļ minētie noteikumi rada pretēju efektu.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/47

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē ierosināto direktīvu, kurā ir izmantota rūpīgi apsvērta un pragmatiska pieeja, lai ierobežotu un kompensētu ātri augošo, aviācijas nozarē emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu.

1.2

Aviāciju iekļaujot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), iespējams, pati sistēma kļūst stabilāka un nostiprināsies kā izcils modelis CO2 emisijas samazināšanai pasaules mērogā.

1.3

Priekšlikums ir īstenojams. Tajā ir atzītas politikas, tautsaimniecības un patērētāju uzstājīgās prasības turpināt gaisa satiksmes un transporta attīstību un tajā pašā laikā izmantot ETS tirgus mehānismu, lai kompensētu vienu no svarīgākajiem, nelabvēlīgajiem ārējiem efektiem, ko rada aviācijas nozare.

1.4

Priekšlikumam tomēr ir arī savas nepilnības. Priekšlikums pilnībā pamatojas uz ETS — sistēmu, ko ir kritizējušas daudzas ieinteresētās personas un kuras efektivitāte vēl jāpierāda, un kas savukārt atkarīga no CO2 emisijas kvotu taisnīgas sadales, izdomas bagāta un inovatīva ieguldījuma CO2 emisijas samazināšanā un attiecīgo valsts kvotu sadales plānu īstenošanas dalībvalstīs.

1.5

EESK atzinīgi vērtē to, ka, sākot ar 2012. gadu, visi lidojumi uz Eiropu vai no tās tiks iekļauti minētajā sistēmā, taču tā uzskata, ka uz ES operatoriem minētie noteikumi būtu jāattiecina, sākot ar 2011. gadu.

1.6

Jāatzīmē, ka direktīva ļauj izmantot “ārējo”, elastīgo projektu kredītu sistēmu saistībā ar Kioto protokola kopīgu īstenošanu vai tīras attīstības mehānismiem (TAM). Atbalsts oglekļa dioksīda emisijas samazināšanai, sertificētām atjaunojamas enerģijas/energoefektivitātes sistēmām jaunattīstības valstīs ir pozitīvi vērtējams ar noteikumu, ka tiek veikta stingra pārbaude.

1.7

Komiteja atzīst minētā jautājuma sarežģītību, tomēr uzskata, ka priekšlikums nav pietiekami pārskatāms un tajā nav pietiekami skaidri parādītas tā priekšrocības. Priekšlikums dažādos veidos un atšķirīgos līmeņos ir vērsts uz Eiropas Savienību kopumā, atsevišķām dalībvalstīm, dažādām rūpniecības nozarēm un sabiedrību. Jo īpaši būtu jāuzsver direktīvas pozitīvais potenciāls, lai atbalstītu un veicinātu ETS. Tāpat jāpiebilst, ka būs nepieciešams aktīvs un papildu atbalsts no pārējiem Komisijas dienestiem, jo īpaši no Transporta un enerģētikas, kā arī Pētniecības ģenerāldirektorāta.

1.8

Tādēļ EESK iesaka īstenot šādus pasākumus.

1.8.1

Aviācijas iekļaušana ETS jāizmanto kā iespēja pārskatīt sistēmu, labot pieļautās kļūdas un novērst vājās vietas tā, lai varētu nodrošināt patiesi efektīvu tirdzniecību ar oglekļa dioksīda kvotām; šajā sakarā ļoti svarīgi ir atbalstīt ES apņemšanos, proti, līdz 2020. gadam par 20 % samazināt CO2 emisiju.

1.8.2

Ierosinātā emisijas robežvērtība jāsamazina, lai panāktu, ka aviācijas jomā tiek veiktas korekcijas, kas ir atbilstīgākas pārējās, ETS jau iekļautajās nozarēs veiktajām.

1.8.3

Priekšlikums par kvotu bezmaksas piešķiršanu operatoriem būtu jāsvītro vai bezmaksas kvotu apjoms būtiski jāsamazina, un jāpieprasa visu vai lielākās daļas kvotu pārdošana izsolē.

1.8.4

Attiecībā uz kredītu pirkšanu Kioto protokola kopīgās īstenošanas vai TAM sistēmā jāpiemēro vienots limits, lai nodrošinātu augstu emisijas samazināšanās īpatsvaru Eiropas Savienībā.

1.8.5

Jāapsver iespēja veikt iepriekšēju plānošanu par to, kādā veidā sabiedrībai darīt zināmu direktīvas ietekmi. Tādējādi tiktu veicināta ne tikai izpratne par aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām, bet arī pārskatāmība saistībā ar sistēmas finansiālo ietekmi uz klientiem un operatoriem un mazinātas virspeļņas gūšanas iespējas.

1.8.6

Lai rādītu pozitīvu piemēru, dalībvalstis būtu jāaicina brīvprātīgi kompensēt emisiju, kas rodas tādu lidojumu rezultātā, ko veic valstu vadītāju, valdību vadītāju vai valdību ministru pārvadāšanai un kuri administratīvu apsvērumu dēļ (lidojumus veic galvenokārt militārās vienības) pašlaik nav iekļauti ETS.

1.8.7

Ļoti liela nozīme būtu jāpiešķir arī oglekļa dioksīda samazināšanas papildpasākumiem, kas neietilpst ETS. Šajā sakarā vajadzētu novērst juridiskos šķēršļus nodokļu un likumdošanas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz aviācijas degvielu, slāpekļa oksīdu emisijas ierobežošanu, gaisa satiksmes vadības uzlabošanu un izpēti dzinēju un gaisa kuģa korpusa augstākas efektivitātes nodrošināšanai.

2.1

Aviācija bija un ir neatņemama un svarīga aizvien augošās pasaules ekonomikas sastāvdaļa. Aviācija ir daudzējādā ziņā uzskatāma par veiksmes stāstu. Kopš 1960. gada tās gada vidējais pieaugums ir bijis 9 % — rādītājs, kas ir 2,4 reizes lielāks par pasaules IKP pieaugumu. Tās attīstība turpinās un, ja saglabāsies pašreizējās tendences, līdz 2020. gadam gaisa transporta apjoms divkāršosies.

2.2

Ar minētajiem panākumiem neizbēgami saistītas tādas problēmas kā lidostu paplašināšana un ietekme uz tuvāko apkārtni, taču klimata pārmaiņu sakarā uzmanība tiek aizvien vairāk pievērsta tam, kā aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzes un citas emisijas veicina globālo sasilšanu. Aviācijas nozare, kā arī pakalpojumu nozare rada aptuveni 0,6 % no ES tautsaimniecības pievienotās vērtības, bet arī 3,4 % no siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Kopš 1990. gada aviācijas radīto emisiju apjoms ES ir palielinājies par 87 %, kamēr ES kopējā SEG emisija no visiem avotiem ir samazinājusies par 3 %.

2.3

Vēsturiski ir izveidojies tā, ka starptautiskie lidojumi ir atbrīvoti no degvielas nodokļa, un uz tiem neattiecas Kioto protokolā minētie mērķi. Ņemot vērā gaisa kuģu ilgo ekspluatācijas periodu un iespējas uzlabot tehnisko un darbības efektivitāti, izaugsme aviācijas nozarē nozīmē, ka minētajā jomā arī turpmāk palielināsies SEG emisijas apjoms, tādējādi mazinot citās jomās, kurās tiek samazināta emisija, ieguldīto pūliņu nozīmi. Kaut arī aviācijas nozarē kopumā ir sasniegti svarīgi uzlabojumi regulējuma, koordinācijas un drošības aspektā, ir grūti panākt starptautisku vienošanos par vides jautājumiem, kas varētu ietekmēt arī komerciālās intereses.

2.4

Komisija jau ilgāku laiku meklē iespējas, lai veicinātu vai nodrošinātu aviācijas radīto SEG emisiju samazināšanu. Komisija 2005. gadā pieņēma paziņojumu “Kā mazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām” (1). EESK savā 2006. gada atzinumā par minēto paziņojumu (2) secināja, ka ir vajadzīgi papildu politiskie pasākumi, lai kontrolētu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām, un ieteica, cita starpā, aviāciju iekļaut ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Līdzīga nostāja bija arī Vides ministru padomei, Eiropadomei un Eiropas Parlamentam. Tagad Komisija ir ierosinājusi direktīvu, kas ir šā atzinuma temats un ar kuru aviāciju iekļauj Kopienas sistēmā SEG emisijas kvotu tirdzniecībai.

3.1

Ierosinātās direktīvas ievadā ir teikts, ka aviācijas radītās emisijas paaugstināšanās līdz 2012. gadam varētu samazināt par vairāk nekā ceturtdaļu saskaņā ar Kioto protokolu veiktā ES ieguldījuma vides jomā. Ir pierādīts, ka starptautiska vienošanās par rīcību ir grūti panākama, tomēr ierosinātā direktīva ir paredzēta, lai piedāvātu rīcības modeli globālā līmenī, un ir vienīgā iniciatīva, kas sniedz šādu iespēju.

3.2

Ar pašreizējo priekšlikumu groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai aviāciju iekļautu Kopienas sistēmā SEG emisijas kvotu tirdzniecībai. No priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma izriet, ka, lai gan emisijas kvotu tirdzniecība ir visefektīvākais risinājums aviācijas ietekmes uz klimatu mazināšanai, pasākumiem būs tikai “neliela ietekme uz prognozēto pieprasījuma pieaugumu” un tādējādi uz emisijas apjomu (3). Tādēļ jāsaprot, ka minētais priekšlikums nav paredzēts, lai ierobežotu gaisa satiksmes kā tādas attīstību, bet gan, lai nodrošinātu, ka tās radīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi kompensē, veicot pasākumus galvenokārt citās ekonomikas nozarēs.

3.3

Pašreizējā Eiropas Savienības ETS  (4) aptver aptuveni 12 000 energoietilpīgu rūpniecības iekārtu, kas izdala 50 % no kopējā ES emitētā CO2 apjoma. Saskaņā ar priekšlikumu aviosabiedrības saņems tirgojamas kvotas konkrēta CO2 daudzuma emitēšanai katru gadu un kopējā emisiju apjoma ierobežojumu noteiks, pamatojoties uz aviācijas nozarē trīs gadu laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam radīto emisiju vidējo līmeni gadā. Operatori var pārdot neizmantotās kvotas vai pirkt papildu kvotas ETS tirgū, piemēram, no rūpniecības uzņēmumiem, kas ir samazinājuši savu emisiju, vai no ekoloģiski tīras enerģijas projektiem trešās valstīs saskaņā ar Kioto protokola mehānismiem.

3.4

Ierosinātā direktīva no 2011. gada attieksies uz emisiju, kas rodas ES teritorijā veikto lidojumu rezultātā, un, sākot ar 2012. gadu, uz emisiju, kura rodas visu lidojumu — uz un no ES lidostām — rezultātā. Tā attieksies gan uz ES, gan ārvalstu gaisa kuģu operatoriem. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam priekšlikuma īstenošanas rezultātā turpceļa un atpakaļceļa biļetes cena lidojumiem Eiropā varētu palielināties par 1,8 līdz 9 EUR un būt vēl augstāka starptautiskiem lidojumiem, piemēram, biļetes cena lidojumiem līdz Ņujorkai un atpakaļ varētu paaugstināties par 8 līdz 40 EUR. Šādu izmaksu ļoti nelielā ietekme cenu ziņā elastīgo gaisa lidojumu jomā ir iemesls, kāpēc tiek uzskatīts, ka ETS iespaids uz izaugsmi būs neliels.

3.5

Jāpiebilst, ka Komisija atzīst to, ka aviācijas iekļaušana ETS ir tikai viens no iespējamajiem pasākumiem, kas jāveic starptautiskā līmenī, lai risinātu jautājumu par aviācijas emisijas pieaugošo ietekmi uz klimatu. Pēc ietekmes novērtējuma veikšanas 2008. gadā Komisija ierosina izstrādāt priekšlikumu attiecībā uz slāpekļa oksīda emisiju. Arī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir paredzējusi iesniegt papildu priekšlikumus savā 2007. gada septembra asamblejā, taču daudz kas liecina par to, ka tiks izdarīts spiediens, lai vājinātu un mazinātu ES iniciatīvas ietekmi.

4.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka aviācijas iekļaušana ETS ir pirmais solis starptautiskā līmenī, lai panāktu, ka gaisa transports sedz daļu no tām izmaksām vides jomā, ko tas radījis, bet par kurām nav maksājis kopš tā pirmsākumiem. Trešo valstu operatoru iekļaušana ir arī atzinīgi vērtējama. Turklāt saskaņā ar ierosināto sistēmu gaisa kuģiem ar neefektīvāku degvielas patēriņu būs nepieciešamas lielākas kvotas un tādējādi tiks radīti kaut nelieli stimuli uzlabot tehnisko un darbības efektivitāti. Tā kā zemo cenu aviolīniju slodzes koeficients ir vidēji par 10 % augstāks nekā “tradicionālajiem” aviopārvadātājiem, priekšlikums nedaudz mazāk ietekmēs zemo cenu aviolīnijas, un visas lidsabiedrības tiks mudinātas pārdot pāri palikušās biļetes par zemāku cenu.

4.2

Komiteja atzīst, ka pasākumi attiecībā uz lidojumu maršrutu efektīvu izmantošanu, alternatīviem degvielas veidiem, uzlabotu konstrukciju un augstākiem slodzes koeficientiem ļaus zināmā mērā mazināt SEG emisijas palielināšanos. Kaut arī kopš 1990. gada aviācijas nozarē ir īstenota lielākā daļa minēto pasākumu, emisija līdz šim ir palielinājusies par vairāk nekā 85 % — rādītājs, kas turpina palielināties sakarā ar pasažieru un kravu pārvadājumu apjoma ievērojamu pieaugumu.

4.3

Direktīvā tiek ierosināts ierobežot aviācijas nozares pieaugošo ietekmi attiecībā uz klimata pārmaiņām, aviācijas nozari iekļaujot ES ETS. Minētā sistēma ir vienīgais starptautiskā līmeņa, ar tirgu saistītais, liela mēroga mehānisms CO2 emisijas regulēšanai un kompensēšanai, bet ar to bija saistītas nozīmīgas sākotnējās problēmas izmēģinājuma posmā, kas beidzas 2007. gadā. Minēto problēmu cēlonis bija galvenokārt pārāk liels kvotu piešķīrums dalībvalstīm. Lai ES ETS sasniegtu mērķi, t.i., kļūtu par CO2 emisijas samazināšanas tirgus instrumentu, ir svarīgi, lai Komisija ar visu dalībvalstu atbalstu būtu konsekventa, nosakot un piešķirot CO2 emisijas kvotas un nodrošinot to ievērošanu.

4.4

Aviācijas iekļaušana varētu izrādīties praksē ļoti lietderīga emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai. Aviācijas nozare uz cenu izmaiņām reaģē mazāk jutīgi salīdzinājumā ar vairumu rūpnieciskās pārstrādes un enerģijas ražošanas nozaru, kas pašlaik rada lielāko daļu CO2 emisijas. Ja aviācijas radītās CO2 emisijas īpatsvars (nenovēršami) palielināsies, ETS parādīsies ievērojami papildu finanšu līdzekļi, kas ļaus nodrošināt ieguldījumus turpmākai oglekļa dioksīda emisijas samazināšanai citās nozarēs. Kaut arī aviācijas nozarē var tikai ierobežotā mērā veikt emisijas samazināšanu, tā var būt finanšu līdzekļu avots citām jomām minētā pasākuma īstenošanai.

4.5

Komisija uzskata, ka, piemēram, līdz 2020. gadam direktīvas īstenošanas rezultātā, salīdzinot ar līdzšinējo procedūru, SEG neto apjomu varēs samazināt par 183 miljoniem metrisko tonnu. Kaut arī oglekļa dioksīda cena minētajā periodā nav precīzi nosakāma un ir atkarīga no stingras sadales sistēmas, tomēr, ja aviācijas nozarē šajā laikposmā būtu nopirkti 100 miljoni tonnu par vidējo cenu 30 EUR, tad tā principā būtu ieguldījusi 3 miljardus EUR CO2 emisijas samazināšanā.

4.6

EESK 2007. gadā ir uzsākusi plašu programmu, lai veicinātu pilsoniskajā sabiedrībā pasākumus un paraugpraksi klimata pārmaiņu jomā, un kas galvenokārt paredzēta, lai mazinātu SEG emisijas turpmāku palielināšanos. Kaut arī Komiteja atzīst, ka minētais priekšlikums no pragmatisma viedokļa ir labākā pieeja aviācijas iekļaušanai oglekļa dioksīda emisijas mazināšanas stratēģijā, tā tomēr uzsver, ka ar ierosināto direktīvu īstenībā nebūs iespējams ierobežot aizvien augošo SEG emisiju, ko rada gaisa transporta nozare. Tas rada ievērojamu “izskaidrošanas sabiedrībai” problēmu. Aviācijas nozare jau tagad ir emisijas avots ar visātrāk augošo SEG emisijas rādītāju Eiropā, un minētajā direktīvā izmantotā pieeja atbalsta nozares prasību pēc izaugsmes, neprasot ierobežot emisiju. Sabiedrībai būs jāsaprot, ka ar direktīvas starpniecību var iegūt ievērojamus resursus, kurus izmantos kompensējošiem pasākumiem CO2 emisijas samazināšanas jomā.

5.1

Attiecībā uz izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, nozares radītās emisijas ievērojamu samazināšanu, ierosinātā direktīva nav terminoloģiski precīza. Tā kā aviosabiedrības, lai segtu emisiju, kas pārsniedz piešķirto kvotu limitu, var iegādāties kvotas pēc “tirgus” cenas, aviācijas nozarē radītās SEG emisijas mazināšanas ietekme būs minimāla, proti, tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam neto samazinājums varētu būt 3 % — rādītājs, kas ir zemāks par viena gada laikā aviācijas radītās SEG emisijas pieaugumu. Pašas Komisijas aprēķini liecina, ka biļešu cenu nelielai paaugstināšanai nebūs būtiskas ietekmes uz pieprasījumu pēc gaisa transporta pakalpojumiem.

5.2

Aviosabiedrībām bez maksas piešķirot lielu skaitu sākotnējo kvotu un atļaujot papildus iegādāties kvotas vispārējās ETS ietvaros (slēgtas sistēmas vietā atvērta sistēma gaisa transportam vai, iespējams, visiem transporta veidiem kopumā), Komisija atzīst status quo un dara pārāk maz, lai ietekmētu SEG emitējošās aviācijas nozares nepārtrauktu un strauju izaugsmi. Galvenā problēma tomēr ir tā, ka šāda veida ierobežojums pašlaik nav politiski un ekonomiski pieņemams. Lai panāktu jelkādu progresu, Komisija uzskata, ka aviācijas iekļaušana ETS ne tikai veicinās dažus iekšējās oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas uzlabojumus, bet arī aviācijas radīto paaugstināto CO2 emisiju kompensējot ar emisiju samazināšanu citās nozarēs, radīs patiesus tirgus stimulus un nodrošinās finansējumu jauniem pētījumiem un CO2 emisijas samazināšanas risinājumiem citās jomās.

5.3

Komisija atzīmē, ka “slēgtā” kvotu tirdzniecības sistēmā, t.i., tikai aviācijas nozares ietvaros, kvotas cena būtu no 114 līdz 325 EUR salīdzinājumā ar pieņemto cenu 30 EUR apmērā par tonnu. Šādas slēgtas sistēmas gadījumā biļešu cenas īsiem lidojumiem palielināsies par 8 līdz 30 EUR. Kaut arī tā būtu visreālākā pieeja, lai ietekmētu pieprasījumu un veicinātu degvielas efektīvu izmantošanu, kā arī emisijas samazināšanas izpēti, maz ticams, ka šāda sistēma gūs atbalstu ES līmenī, jo ir atšķirīgas prioritātes attiecībā uz transporta jomu. Slēgtas vai tikai uz transportu attiecinātas sistēmas gadījumā globālas vienošanās iespēja būtu vēl mazāk ticama.

5.4

Ierosinātajā direktīvā Komisija atzīst, bet neņem vērā vispusīgu pētījumu, kurā secināts, ka aviācijas radītā emisija klimatam rada divas līdz četras reizes lielāku kaitējumu salīdzinājumā ar pārējo nozaru radīto emisiju (5). (Tas ir galvenokārt tādēļ, ka emisija notiek atmosfēras augšējos slāņos un to ietekmē citu emisijas veidu (nevis CO2 emisijas) rezultātā radušās sekas, piem., kondensāta mākoņi un slāpekļa oksīdi). Jāveic papildu pasākumi slāpekļa oksīdu emisijas mazināšanai vai kompensēšanai.

5.5

Aviosabiedrības jau tagad gūst labumu no tā, ka aviācijas degvielu neapliek ar nodokli, un oglekļa dioksīda sākotnējo emisijas kvotu piešķiršana bez maksas vēl vairāk palielinās valsts atbalsta priekšrocības, ko tās gūst salīdzinājumā ar pārējām transporta nozarēm. Pastāv risks, ka operatori ETS ieviešanu izmantos, lai kopumā paaugstinātu cenas. Ja Komisija pienācīgi izskaidros sabiedrībai minētās sistēmas reālo finansiālo ietekmi uz nozares izmaksām, varētu mazināt nepamatotas peļņas iegūšanas iespējas.

5.6

Turklāt būtu jāpārskata direktīvā ierosinātie “izņēmumi”. Piemēram, izņēmums attiecībā uz lidojumiem valsts vadītāju, valdību vadītāju vai valdības ministru pārvadāšanai, ir sevišķi neatbilstīgs, jo minētajai grupai būtu jārāda labs piemērs. Lai gan administratīvu apsvērumu dēļ minētie lidojumi varētu būt izņēmums (lidojumus veic galvenokārt militārās vienības), dalībvalstis būtu jāaicina brīvprātīgi kompensēt šādu lidojumu rezultātā radušos emisiju, ko dažas no tām jau ir nolēmušas darīt.

5.7

Tā kā Komisija ir izvēlējusies atvērtu sistēmu ar iespēju iegādāties papildu kvotas, nav pietiekama pamatojuma, kāpēc sistēmas atskaites datums nebūtu ciešāk jātuvina pašreizējām ES saistībām Kioto protokola pirmajā posmā (2008.-2012. gadā emisiju samazināt par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un turpmākajām saistībām (piemēram, līdz 2020. gadam emisiju samazināt par 30 % salīdzinājumā 1990. gada līmeni). Par atsauces gadu izvēloties 2005. gadu, nozarei jau ir noteikts “sākuma punkts”, kas ir aptuveni 100 % augstāks par Kioto protokolā noteikto. Protams, ņemot vērā, ka aviācija ir pirmā transporta nozare, kas tiek iekļauta ES ETS, ir taisnīgi, ka sākotnējā piešķiršana tiek veikta pēc tādiem pašiem principiem, kādi ir minēti ES ETS noteikumos.

5.8

Maz ticams, ka ar direktīvu varēs panākt būtisku ietekmi, lai palēninātu aviācijas radītās kopējās emisijas palielināšanos. Tomēr tas, ka direktīva ar ETS starpniecību varētu stabilizēt CO2 emisijas neto apjomu un tādējādi nodrošināt arī resursus turpmākai emisijas samazināšanai, ir pietiekami pamatots iemesls, lai attaisnotu izmaksas un ar tās īstenošanu saistītās sarežģītās administratīvās procedūras. Ar ierosināto direktīvu ne tikai tiek piedāvāta “vīģes lapa” aviācijas nozarei saistībā ar vides politiku, bet ar tās palīdzību varētu veicināt sabiedrības izpratni, piedāvāt ievērojamus jaunus resursus oglekļa dioksīda emisijas samazināšanai un nodrošināt pasākumu, lai aviācijas nozare segtu vides jomā radītās ārējās izmaksas, kuras tā līdz šim varēja ignorēt.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/53

1.1

EESK uzskata, ka reformas mērķi, ja tos turpina īstenot kopumā, var kļūt par saskaņotu politiku Eiropas Savienībā ļoti nozīmīgās lauksaimniecības, rūpniecības un pārtikas nozares attīstībai.

1.2

EESK atzinīgi vērtē ražotāju organizācijas centrālās lomas apstiprināšanu augļu un dārzeņu sektora kopīgajā tirgus organizācijā.

1.3

EESK uzskata finansējumu par būtisku saskaņotas politikas, kas spēj nodrošināt Eiropas augļu un dārzeņu sektora konkurētspēju, sastāvdaļu. Tāpēc tā aicina Komisiju detalizētāk izpētīt ieviesto jauninājumu, kaut arī pozitīvu un pamatotu, finansiālās sekas.

1.4

EESK norāda, ka jaunu un nozīmīgu pasākumu iekļaušana darbības programmās objektīvi samazina investīcijām un nodarbinātībai paredzētos līdzekļus.

1.5

EESK atbalsta Komisijas stratēģiju, kuras uzdevums ir līdz 2013. gadam izveidot pirmo pīlāru par saskaņotu un līdzsvarotu kopumu; šajā nolūkā tā aicina Komisiju arī augļu un dārzeņu sektorā izstrādāt atbilstošus pārejas nosacījumus, lai sagatavotu visus nozares dalībniekus jaunajai sistēmai un vienlaicīgi nodrošinātu Eiropas patērētājiem kvalitatīvi un kvantitatīvi atbilstošu piedāvājumu.

1.6

EESK atzinīgi vērtē Komisijas politiku, kas vērsta uz aktīvu vides aizsardzību. Šajā nolūkā tā iesaka elastīgus pasākumus, kas atbalsta dažādu dalībnieku darbības paņēmienus un virzienus. Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu atsevišķu patērētāju kategoriju vidū tā iesaka stratēģiju, kas vairāk ietekmētu horizontālo atbalsta politiku jomas.

1.7

EESK iesaka saglabāt tirdzniecības standartus, kas vērsti uz patērētāju aizsardzību, ar īpašu atsauci uz veselības drošību un produkta izcelsmi.

2.1

Komisija nosaka šādus mērķus:

2.2

Reformas struktūras pamatā ir trīs galvenās sastāvdaļas:

2.2.1

Komisija paziņo, ka iepriekš minētie reformas mērķi ir noteikti, ņemot vērā nepieciešamību pēc saderības ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, saskaņotību ar reformēto KLP un spēkā esošajiem finanšu plāniem.

2.2.2

Komisija atgādina, ka ES 27 valstīs augļu un dārzeņu nozares daļa Kopienas budžetā ir 3,1 %, un 17 % no ES lauksaimnieciskās ražošanas kopējā apjoma.

2.2.3

Resursi, kas reformas priekšlikumā tiek atvēlēti svaigo augļu un dārzeņu sektoram, ir 4,1 % no ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības (PPV), bet valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi attiecībā uz pārstrādāto produkciju tiek pārskaitīti uz vienreizējo saimniecības maksājumu (VSM) atkarībā no katras valsts vēsturiski noteikto izdevumu apjoma, un jaunajām dalībvalstīm tie ir noteikti saskaņā ar paplašināšanās līgumiem.

2.2.4

Reģionos, kuros ražotāji ir vāji organizējušies, tiek atļauta papildu valsts finansiālā atbalsta piešķiršana.

2.2.5

Darbības programmas līdzfinansējums jāsaglabā 50 % apmērā, izņemot dažus īpašus gadījumus, kur tas sasniedz 60 % (starptautiska rakstura pasākumi, pasākumi starpnozaru līmenī, bioloģiskā ražošana, jauno dalībvalstu ražotāji, RO apvienošanās, visattālākie reģioni, reģioni, kuros organizētā ražošana veido mazāk nekā 20 %).

2.2.6

Komisijas 100 % apmērā apmaksātā izņemšana no tirgus skars 5 % produkcijas, kuru novirzīs: labdarības pasākumiem, labdarības organizācijām, soda izciešanas iestādēm, skolām, bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem.

2.2.7

Ir paredzēta Regulas Nr. 1782/2003 51. panta atcelšana, un tādējādi tiesības iegūt augļu un dārzeņu platību PPV.

2.2.8

Dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.2.9

Komisija paredz, ka vismaz 20 % no katras darbības programmas kopīgiem izdevumiem ir jāveltī lauksaimniecības un vides pasākumiem.

2.2.10

Priekšlikums neskar pastāvošo kārtību attiecībā uz ārējo tirdzniecību; tomēr Komisija piedāvā eksporta kompensāciju atcelšanu.

2.2.11

Daļa no izskatāmajā priekšlikumā paredzētajiem augļu un dārzeņu sektora noteikumiem ir iekļauta jau priekšlikumā regulai par “Vienotu KTO” (ko pašlaik izskata Padome).

2.2.12

Reformas priekšlikumā Komisija paredz arī pakāpenisku tirdzniecības standartu pārskatīšanu, kas jo īpaši attiecas uz kvalitāti, klasifikāciju, svaru, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu.

2.2.13

Priekšlikumā ir atzītas starpnozaru organizācijas un paredzēta attiecībā uz RO biedriem spēkā esošo noteikumu attiecināšana uz organizācijām nepiederīgajiem ražotājiem, ar noteikumu, ka RO kontrolē vismaz 60 % no piedāvājuma dotajā ekonomiskajā zonā.

2.2.14

Komisija paredz, ka dalībvalstis nosaka valsts stratēģiju, lai RO ļautu veikt darbības programmu novērtējumu.

2.2.15

Atsevišķās darbības programmās ir piedāvāti obligāti patēriņa veicināšanas pasākumi jauniešu vidū, kas nav sasnieguši 18 gadus.

3.1

EESK uzskata, ka reformas mērķi, ja tos turpina īstenot kopumā, var kļūt par saskaņotu politiku Eiropas Savienībā ļoti nozīmīgā lauksaimniecības, rūpniecības un pārtikas ekonomikas nozares attīstībai. Arī Komisija “Reformas pamatojumos” uzsver, ka “Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs ir 9,7 milj. lauku saimniecību, no kurām 1,4 milj. nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu. Nozare apsaimnieko 3 % no visām kultivētajām platībām, un tās produkcija vērtības izteiksmē ir 17 % no ES lauksaimniecības produkcijas. Sektoram jāiztur stiprs spiediens no mazumtirdzniecības tīkliem, kas sasnieguši augstu koncentrācijas līmeni, un palielinās trešu valstu produkcijas radītā konkurence (…). Sektors saņem apmēram 3,1 % no kopējā lauksaimniecības budžeta.” (1) No savas puses EESK uzsver, ka augļu un dārzeņu sektors ar nemainīgu izmantojamo platību ir lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kurā ir vislielākais nodarbināto skaits. Turklāt augļu un dārzeņu sektors iekļaujas starptautiskās sacensības situācijā (PTO sarunas, brīvas tirdzniecības telpa starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm 2010. gadā), kas arvien vairāk ietekmēs Eiropas augļu un dārzeņu ražošanas attīstību.

3.2

Turklāt Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 8/2006 “Lielāki panākumi? Augļu un dārzeņu ražotāju darbības programmām paredzētā Eiropas Savienības atbalsta efektivitāte”, analizējot, arī kritiski, ražotāju organizāciju darbību un vienlaicīgi konstatējot “ievērojamu progresu salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli”, aicināja uzlabot atbalsta efektivitātes pārraudzību un lūdza “izvirzīt precīzākus politikas uzdevumus” nolūkā stiprināt RO.

3.3

EESK norāda uz distanci, kas šķir izvirzītos mērķus no finansējuma — saskaņotas politikas nozīmīgas sastāvdaļas, kas ir piešķirts to sasniegšanai, un kura apstiprina KLP nelīdzsvarotu sadalījumu attiecībā pret Vidusjūras reģiona valstu produkciju.

EESK konstatē, ka Komisija savus priekšlikumus pieņēma budžeta ierobežojumu ietvaros, kas netika pārsniegti. Tāpat tā norāda, ka, atceļot izņemšanu no tirgus un kompensācijas par eksportu, Komisija nosaka iespējamo resursu palielināšanu, kas būtu nākamo darbības programmu rīcībā un kuri var palikt neizmantoti, un kurus produktīvākās RO nevarēs investēt.

3.4

Tāpat EESK konstatē, ka priekšlikums ievieš darbības programmās gan jaunus pasākumus, kuriem ir liela politiska un ekonomiska nozīme (tirgus krīžu vadība, vides politika, patēriņa veicināšana), gan paaugstina līdzfinansējumu (līdz pat 60 %) dažiem, par stratēģiskiem atzītiem pasākumiem.

Šī novatoriskā politika apvienojumā ar darbības programmām piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta robežvērtības saglabāšanu 4,1 % apmērā no katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības (PPV) patiesībā rada investīcijām paredzēto līdzekļu samazināšanos.

3.5

EESK arī norāda, ka atbalsta par pārstrādātu produktu pilnīgas atdalīšanas ieviešana droši vien varētu izraisīt PPV samazināšanu un līdz ar to kopējo pieejamo finansiālo resursu samazināšanu salīdzinājumā ar status quo.

3.6

Šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka ir jāievieš vismaz trīs labojumi, saglabājot “īstu” budžeta neitralitāti:

3.7

Turklāt EESK pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu uzticēt krīžu vadību ražotāju organizācijām un aicina Komisiju paredzēt pārredzamus krīžu vadības kritērijus un rūpēties par to, lai šim mērķim izmantojamos instrumentus varētu lietot visi ražotāji, nodrošinot to, ka iespējamā intervence krīzes situācijās būtu efektīva un ļautu atgūt iepriekšējo tirgus situāciju.

3.8

EESK ir informēta, ka Komisija vairākkārtīgi ir pieteikusi savu ilgtermiņa stratēģiju, kas vērsta uz visu KTO pāreju uz PPV režīmu līdz 2013. gadam. EESK uzskata, ka ir iespējams, arī saskaņā ar līdz šim pieņemtām reformām, atbilstošs pārejas periods, ņemot vērā katras dalībvalsts un dažādo produktu īpatnības. EESK apzinās sekas sasteigtai pieejai, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nodarbinātību un pārstrādes rūpniecību, kura sastopas ar sarežģītu pārstrukturēšanas stratēģiju, kas var izraisīt arī ražotņu slēgšanu un kurai reformas priekšlikums neparedz nekādus īpašus atbalsta pasākumus.

3.9

Turklāt EESK pieņem zināšanai, ka Komisija, lai panāktu saderību ar PTO noteikumiem, uzskata par nepieciešamu atcelt Regulas Nr. 1782/2003 51. pantu. Šī iespēja veido papildu konkurenci sektorā starp līdzšinējiem augļu un dārzeņu ražotājiem un iespējamajiem jaunajiem ražotājiem. Lai izvairītos no mākslīgiem traucējumiem sektora ienākumu dinamikā, EESK uzskata, ka uz pārejas perioda laiku dalībvalstīm jāļauj izlases kārtībā piemērot 51. pantu attiecībā uz dažiem “jūtīgiem produktiem” vai arī jāparedz jaunas tiesības augļu un dārzeņu audzētājiem, kas līdz šim tās nav ieguvuši.

3.10

EESK pieņem zināšanai, ka tirdzniecībā ar trešām valstīm Komisija ierosina sektora eksporta kompensāciju atcelšanu, un atzīmē, ka tas veicina neviendabīgu un starp dažādām lauksaimniecības nozarēm līdz galam nesaskaņotu Eiropas Savienības vispārējo politiku. EESK aicina Komisiju izvairīties no tirdzniecības koncesijām, kas negatīvi ietekmē Kopienas priekšrocības principu, un iesaka nodrošināt stingru tarifu kvotu pārvaldi un saglabāt īpašas drošības klauzulas, ņemot vērā arī to, ka pasaules mērogā ES ir vislielākā augļu un dārzeņu importētāja, ka vairāk nekā 70 % no tās importa nāk no valstīm, ar kurām tai ir atvieglotas tirdzniecības līgumi un ka šajā sektorā ir arī tā saucamie “jūtīgie” produkti.