7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/2

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maatschap Schonewille-Prins/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-45/05) (1)

(Lauksaimniecības struktūras - Kopienas atbalsta shēmas - Liellopu gaļas nozare - Liellopu identifikācija un reģistrācija - Piemaksa par nokaušanu - Izslēgšana un samazināšana)

(2007/C 155/02)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Maatschap Schonewille-Prins

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het bedrijfsleven — Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 21. lpp.) 21. panta un Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV L 327, 11. lpp.) 44., 45. un 47. panta 2. punkta interpretācija — Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulas (EEK) Nr. 3887/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta sistēmām (OV L 391, 36. lpp.) 11. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 1. lpp.) 22. panta interpretācija — Piemaksa par nokaušanu — Regulas Nr. 1760/2000 ievērošana — Kopienu izslēgšana un samazināšana — Piemērošana valsts izslēgšanai un samazināšanai — Labojumi un papildinājumi, kas izdarīti elektroniskajā datu bāzē

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, neievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzēto termiņu informācijas sniegšanai elektroniskajai datu bāzei par liellopu pārvietošanu no lauku saimniecības vai uz to, šis liellops kļūst par nederīgu piemaksas par nokaušanu saņemšanai un tādējādi tiek zaudētas tiesības saņemt šādu piemaksu par šo liellopu;

otrā prejudiciālā jautājuma pārbaudes laikā nav atklāti apstākļi, kas, ievērojot samērīguma principu, ietekmētu Regulas Nr. 1254/1999 21. panta spēkā esamību, kas liedz tiesības uz piemaksu par tāda liellopa nokaušanu, par kuru nav sniegta informācija Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzētajā termiņā un līdz ar ko tiek zaudētas tiesības saņemt šādu piemaksu par šo liellopu;

Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92, 44. un 45. pantu nepiemēro gadījumiem, kad piemaksa par liellopa nokaušanu ir liegta tāpēc, ka ziņas elektroniskai datu bāzei par šī liellopa pārvietošanu uz lauku saimniecību vai no tās nav sniegtas Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzētajā termiņā, lai atjaunotu tiesības saņemt piemaksu par attiecīgā liellopa nokaušanu, pat tad ja šīs minētajai datu bāzei novēloti nosūtītās ziņas ir pareizas;

Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulas (EEK) Nr. 3887/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta sistēmām, 11. pants un/vai Regulas Nr. 1760/2000 22. pants ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts nedrīkst paredzēt valsts sankcijas, samazinot vai liedzot pilnībā Kopienu atbalstu, uz kuru var pretendēt lauksaimnieks, kas ir iesniedzis pieteikumu piemaksas par nokaušanu saņemšanai, jo šāda veida sankcijas jau ir sīki uzskaitītas Regulā Nr. 3887/92.

(1) OV C 93, 16.4.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/3

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Winfried L. Holböck/Finanzamt Salzburg-Land

(Lieta C-157/05) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Ienākuma nodoklis - Dividenžu sadale - Trešā valstī gūtie ienākumi no kapitāla)

(2007/C 155/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Winfried L. Holböck

Atbildētāja: Finanzamt Salzburg-Land

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — EKL 56. un 57. panta interpretācija — Valsts tiesību akti izmaksāto dividenžu nodokļu jomā — Fiziskai personai, kas dzīvo valsts teritorijā, pieder divas trešdaļas no sabiedrības, kas reģistrēta trešās dalībvalsts teritorijā (Šveicē), akciju kapitāla — Parastās ienākuma nodokļu likmes piemērošana dividendēm atšķirībā no valsts izcelsmes dividendēm, kam piemēro samazināto nodokļu likmi

Rezolutīvā daļa:

EKL 57. panta 1. punkts ir interpretējams tā, ka EKL 56. pants neliedz piemērot valsts tiesisko regulējumu, kas pastāv 1993. gada 31. decembrī un kas, pat ja, kaut arī atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam akcionāram, kas saņem dividendes no šajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības, ir jāmaksā nodokļi ar likmi, kas atbilst pusei no vidējās nodokļu likmes, akcionāram, kas saņem dividendes no akciju sabiedrības, kas reģistrēta trešā valstī un kurā tam ir dalība divu trešdaļu no akciju kapitāla apmērā, piemēro parasto ienākumu nodokļa likmi.

(1) OV C 143, 11.6.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/3

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-361/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Atkritumu apsaimniekošana - Direktīvas 75/422/EEK un 1999/31/EK - Nelikumīga un nekontrolēta atkritumu aizvākšana uz izgāztuvēm - Nijar, Hoyo de Miguel un Cueva del Mojón izgāztuves)

(2007/C 155/04)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Martínez del Peral un M. Konstantinidis, pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — I. del Cuvillo Contreras un M. Muñoz Pérez, pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 4., 9. un 13. panta Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā par atkritumiem (OV L 194, 39. lpp.), ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), un 14. panta Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 1. lpp.) pārkāpums — Nijar, Hoyo de Miguel un Cueva del Mojón izgāztuves

Rezolutīvā daļa:

paredzētajā termiņā neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 4., 9. un 13. pants Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā par atkritumiem, ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK, un Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 14. panta piemērošanu Nijar, Hoyo de Miguel un Cueva del Mojón (Almeras province) izgāztuvēm, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs tiesību normas;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/4

Tiesas (piektā palāta) 2007. gada 24. maija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-394/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/53/EK - Nolietotie transportlīdzekļi - 3. panta 5. punkts, 5. panta 1. punkts, 7. panta 2. punkts, kā arī 8. panta 3. un 4. punkts - Neatbilstoša transponēšana)

(2007/C 155/05)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Recchia un M. Konstantinidis)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Braguglia un P. Gentili)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 34. lpp.) 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 10. un 12. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa

pieņemot 2003. gada 24. jūnija likumdošanas dekrētu Nr. 209, ar ko valsts tiesībās transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem noteikumus neatbilstoši minētajai direktīvai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīvas 3. panta 5. punkts, 5. panta 1. punkts, 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa, kā arī 8. panta 3. un 4. punkts;

2)	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 22, 28.1.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/4

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-43/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/384/EEK - Arhitekti - Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana - Nepieciešamība nokārtot iestāšanās eksāmenu arhitektu kolēģijā)

(2007/C 155/06)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Fernandes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvas 85/384/EEK par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 15. lpp.), 2. un 10. panta pārkāpums — Prasība citu dalībvalstu arhitektiem, kuri nav attiecīgās valsts [arhitektu] kolēģijas locekļi, darbībai arhitekta profesijā kārtot iestāšanās eksāmenu uzņemošās valsts arhitektu kolēģijā

Rezolutīvā daļa

Pieprasīdama, lai citās dalībvalstīs iegūtās arhitekta profesionālās kvalifikācijas īpašnieki, kas nav citas dalībvalsts kolēģijas locekļi, kārtotu iestāšanās eksāmenu Portugāles Arhitektu kolēģijā, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvas 85/384/EEK par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 14. maija Direktīvu 2001/19/EK, 2. un 10. pants;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 8.4.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/5

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-359/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/45/EK - Sociālā politika - Darba ņēmēju aizsardzība - Darba aprīkojuma izmantošana - Drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības)

(2007/C 155/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz un I. Kaufmann-Bühler, pārstāvji)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — C. Pesendorfer, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību normu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgas, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/45/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/655/EEK par minimālajām prasībām darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai darba aprīkojuma izmantošanas laikā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 195, 46. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/45/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/655/EEK par minimālajām prasībām darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai darba aprīkojuma izmantošanas laikā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), prasības attiecībā uz Burgenlandi, Karintiju un Lejasaustriju, vai vismaz minētajā termiņā nedarot tos zināmus Eiropas Kopienu Komisijai, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/5

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-364/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/15/EK - Darba laika organizēšana personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 155/08)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — N. Yerrell)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Pasākumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 35. lpp.) prasības, neveikšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/6

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Rortugāles Republika

(Lieta C-375/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/105/EK - Darba ņēmēju aizsardzība - Tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 155/09)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un B. Schima, agents)

Atbildētāja: Rortugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes un F. Fraústo de Azevedo, agents)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām (OV L 345, 97. lpp), prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa

Noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām, prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/6

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-376/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2007/C 155/10)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes un F. Fraústo de Azevedo)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.) prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa

Noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/7

Tiesas (ceturtā palāta) rīkojums 2007. gada 10. maijā (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lasertec Gesellschaft für Stanzformen mbH/Finanzamt Emmendingen

(Lieta C-492/04) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Kapitāla brīva aprite - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļi - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Aizdevuma līgums starp sabiedrībām - Aizņēmēja sabiedrība, kas ir rezidente - Aizdevēja akcionāre sabiedrība, kas dibināta trešā valstī - “Būtiska skaita kapitāldaļu’ jēdziens - Aizdevuma procentu maksājums - Kvalifikācija - Slēpta ienākumu izmaksāšana)

(2007/C 155/11)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Lasertec Gesellschaft für Stanzformen mbH

Atbildētājs: Finanzamt Emmendingen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Baden-Württemberg — EKL 56. panta 1. punkta, 57. panta 1. punkta un 58. panta interpretācija — Valsts nodokļu tiesību akti — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Nodokļu piemērošana kā slēptiem ienākumiem tādiem ienākumiem, kas gūti, izmaksājot trešā valstī dibinātai akcionārei sabiedrībai procentus, ko samaksājusi valsts sabiedrība, kā atlīdzību par aizdoto kapitālu

Rezolutīvā daļa

Valsts pasākums, atbilstoši kuram kapitālsabiedrības, kas ir rezidente, akcionārei, kas nav rezidente, bet kam pieder būtisks skaits šīs sabiedrības kapitāldaļu, samaksātie aizdevuma procenti, kurus ar atsevišķiem nosacījumiem uzskata par slēptiem izmaksātiem ienākumiem, par ko nodokļus maksā aizņēmēja sabiedrība, būtiski pārkāpj brīvību veikt uzņēmējdarbību EKL 43. un turpmāko pantu nozīmē. Šīs tiesību normas nevar attiecināt uz situāciju, kurā ir iesaistīta trešās valsts sabiedrība.

(1) OV C 31, 5.2.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/7

Tiesas 2007. gada 27. marta rīkojums — TeleTech Holdings, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Teletech International SA

(Lieta C-312/05 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Kopienas vārdiska preču zīme - Pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu - Valsts agrāka vārdiska preču zīme)

(2007/C 155/12)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TeleTech Holdings, Inc. (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — J. García Murillo un I. de Medrano Caballero), Teletech International SA (pārstāvji — J.-F. Adelle un F. Zimeray, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-288/03 TeleTech Holdings/ITSB (persona, kas iestājusies lietā — Teletech International SA), ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes lēmumu, ar ko daļēji apmierināts pieteikums par Kopienas preču zīmes “TELETECH GLOBAL VENTURES” atzīšanu par spēkā neesošu, ko iesniedza Teletech International SA, kas ir valsts preču zīmes “TELETECH INTERNATIONAL” īpašniece

Rezolutīvā daļa

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	TeleTech Holdings, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 281, 12.11.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/8

Prasība, kas celta 2007. gada 20. martā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-155/07)

(2007/C 155/13)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Passos, A. Baas, D. Gauci)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santacruz, M. Sims, D. Canga Fano)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK (1), ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas, EK līguma pārkāpuma dēļ;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlaments prasības pamatojumam norāda tikai vienu pamatu, kas ir balstīts uz nepareizu apstrīdētā lēmuma juridiskā pamata izvēli. Tā kā minētais lēmums attiecas galvenokārt uz jaunattīstības valstīm, kas pieskaitāmas tām valstīm, kuras var vai varētu saņemt Kopienas garantētu finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, tas bija jāpieņem, pamatojoties gan uz EKL 179. pantu, gan 181.a pantu, nevis pamatojoties tikai uz EKL 181.a pantu, kas no tā piemērošanas jomas izslēdz sadarbību ar jaunattīstības valstīm.

(1) OV L 414, 95. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/8

Prasība, kas celta 2007. gada 26. martā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-166/07)

(2007/C 155/14)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — I. Klavina un L. Visaggio)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. Vitro un M. Moore)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1968/2006 (1) par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. gads);

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam Eiropas Parlaments norāda vienu pamatu, kurš balstīts uz kļūdainu apstrīdētās regulas juridiskā pamata izvēli. Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi attiecas uz Kopienu iemaksām ekonomikas un sociālās kohēzijas jomā, tie bija jāpieņem, pamatojoties uz EKL 159. panta trešo daļu, nevis uz EKL 308. pantu, kuru var izmantot tikai tad, ja neviena cita Līguma norma nepiešķir Kopienu iestādēm attiecīgā akta pieņemšanai vajadzīgās pilnvaras.

(1) OV L 409, 81. lpp. un — labojums — OV 2007, L 36, 31. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Verwaltungsgerichtshof (Austrija) 2007. gada 30. marta rīkojumu — Hartlauer Handelsgesellschaft mbH/Wiener Landesregierung un Oberösterreichische Landesregierung

(Lieta C-169/07)

(2007/C 155/15)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hartlauer Handelsgesellschaft mbH

Atbildētāji: Wiener Landesregierung un Oberösterreichische Landesregierung

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar EKL 43. pantu (kopā ar EKL 48. pantu) ir nesaderīga tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošana, saskaņā ar kuru privātas medicīnas iestādes kā patstāvīgas zobu klīnikas ierīkošanai ir nepieciešama atļaujas saņemšana, un šī atļauja ir jāatsaka, ja saskaņā ar uzrādīto iestādes [uzņēmējdarbības] mērķi un paredzēto pakalpojumu piedāvājumu jau esošā aprūpes piedāvājuma, ko sniedz praktizējošie ārsti, kuriem ir līgumi ar slimokasi, slimokašu iestādēm un iestādēm, kurām ir līgumi ar slimokasēm, kā arī ar esošajiem zobu tehniķiem, kuriem ir līgumi ar slimokasēm, kontekstā nav pieprasījuma pēc plānotās zobu klīnikas?

2)	Vai atbilde uz pirmo jautājumu mainās, ja, pārbaudot pieprasījumu, papildus ir jāiesaista arī jau esošais publisko, privāto un vispārēja labuma ambulanču un citu veselības iestāžu, kurām ir līgumi ar slimokasēm, aprūpes piedāvājums?

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Vācija) 2007. gada 2. aprīļa rīkojumu — Emirates Airlines Direktion für Deutschland/Diether Schenkel

(Lieta C-173/07)

(2007/C 155/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Emirates Airlines Direktion für Deutschland

Atbildētājs: Diether Schenkel

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādejādi, ka jēdziens “reiss” ietver lidojumu no izlidošanas vietas līdz galamērķim un atpakaļ tikai gadījumā, ja uzreiz ticis rezervēts lidojums turp un atpakaļ?

(1) OV L 46, 1. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar House of Lords (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 2. aprīļa rīkojumu — RAS Riunione Adriatica Di Sicurta SpA (RAS)/West Tankers Inc.

(Lieta C-185/07)

(2007/C 155/17)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

House of Lords

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Riunione Adriatica Di Sicurta SpA (RAS)

Atbildētāja: West Tankers Inc.

Prejudiciālais jautājums

Vai atbilstoši 2000. gada 22. decembra Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās dalībvalsts tiesa var izdod rīkojumu, kas liedz personai uzsākt vai turpināt tiesvedību citā dalībvalstī, pamatojot ar to, ka šāda tiesvedība ir pretrunā šķīrējtiesas līgumam?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/10

Prasība, kas celta 2007. gada 11. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-196/07)

(2007/C 155/18)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un E. Gippini Fournier)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nekavējoties neatsaucot virkni nosacījumu, kuri ir izvirzīti Valsts Enerģētikas komisijas (CNE) lēmumā (1.-6., 8. un 17. nosacījums), kas tika atzīti par nesaderīgiem ar Kopienu tiesībām Komisijas 2006. gada 26. septembra Lēmuma (Lieta COMP/M.4197 — E.ON/Endesa — K(2006)4279 galīgā redakcija) 1. pantā, un līdz 2007. gada 19. janvārim neatsaucot virkni nosacījumu, kuri ir izvirzīti ministrijas lēmumā (1., 10., 11. un 15. nosacījums pēc grozījumiem), kas tika atzīti par nesaderīgiem ar Kopienu tiesībām Komisijas 2006. gada 20. decembra Lēmuma (Lieta COMP/M.4197 — E.ON/Endesa — K(2006)7039 galīgā redakcija) 1. pantā, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek abu lēmumu 2. pants;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Spānijas iestādes nav atsaukušas virkni nosacījumu, kuri ir izvirzīti CNE lēmumā (1.-6., 8. un 17. nosacījums), kas tika atzīti par nesaderīgiem ar Kopienu tiesībām Komisijas 2006. gada 26. septembra lēmuma 1. pantā, un nav atsaukušas virkni nosacījumu, kuri ir izvirzīti ministrijas lēmumā (1., 10., 11. un 15. nosacījums pēc grozījumiem), kas tika atzīti par nesaderīgiem ar Kopienu tiesībām Komisijas otrā 2006. gada 20. decembra lēmuma 1. pantā.

Pirmajā lēmumā tika noteikts, ka Spānijas Karalistei “nekavējoties” ir jāatsauc attiecīgie nosacījumi. Tā kā no termiņa beigām, ko Komisija bija noteikusi argumentētā atzinuma izpildei, pagāja gandrīz seši mēneši līdz paziņojumam par pirmo lēmumu, ir acīmredzams, ka Spānijas Karaliste nav “nekavējoties” izpildījusi 2. pantā noteikto pienākumu.

Komisijas otrā lēmuma izpildei noteiktais termiņš 2007. gada 19. janvārī beidzās Spānijas Karalistei neatsaucot nosacījumus, kas šajā lēmumā tika atzīti par nesaderīgiem ar Kopienu tiesībām.

No minētā izriet, ka Spānijas Karaliste nav ievērojusi ne Komisijas pirmā lēmuma 2. pantu, ne tās otrā lēmuma 2. pantu.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/10

Apelācija, ko 2007. gada 16. aprīlī ierosinājusi Grieķijas Republika par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-231/04 Grieķijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-203/07)

(2007/C 155/19)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — P. Milonopoulos un St. Trekli)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu apstrīdētajā daļā;

—	apmierināt apelācijas sūdzību saskaņā ar tajā prasītajiem prasījumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Grieķijas Republika apgalvo, ka Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi sākotnējā memoranda 12., 13. un 15. pantu, Papildu memoranda 14. pantu, kā arī labas ticības un tiesiskās paļāvības principus, nolemjot, ka dalībvalstu pienākumi Abudža I un II projektos tika noteikti ar katras dalībvalsts rīcību un tiem nebija tikai līgumtiesisks raksturs, kā arī tie netika noteikti, balstoties vienīgi uz nosacījumiem, ko paredz iepriekš minētie memorandi; savukārt, ja tā būtu atbilstīgi interpretējusi iepriekš minēto vienošanos noteikumus, tad Pirmās instances tiesai vajadzēja noteikt, ka Grieķijas Republikai nepastāv finansiāli pienākumi, jo tā tikai parakstīja un nevis ratificēja papildu memorandu, tādējādi tā nav apstiprinājusi memorandu un nav izpildīti visi īpašie nosacījumi, kas Grieķijas Republikai varētu radīt finansiālus pienākumus.

Grieķijas Republika apgalvo, ka Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi sākotnējā memoranda 15. pantu, nolemjot, ka pirms papildu memoranda parakstīšanas, 1997. gada 24. februārī starp partneriem tika netieši noslēgts līgums par projekta īstenošanu un tādā veidā tika atcelts vai grozīts minētā 15. panta 1. punkts.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerisches Landessozialgericht (Vācija) 2007. gada 20. aprīļa rīkojumu — Petra von Chamier-Glisczinki/Deutsche Angestellten-Krankenkasse

(Lieta C-208/07)

(2007/C 155/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerisches Landessozialgericht (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Petra von Chamier-Glisczinki

Atbildētājs: Deutsche Angestellten-Krankenkasse

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts, nepieciešamības gadījumā skatot to kopā ar tā 2. punktu, ņemot vērā EKL 18. pantu un 39., 49. pantu, ko skata kopā ar Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (2) 10. pantu, ir interpretējams tādejādi, ka darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām, vai viņu ģimenes locekļiem nav paredzēti naudas pabalsti vai atlīdzība, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas iestāde, ja saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami šai iestādei, personai, ko ir apdrošinājusi šī iestāde, paredzēti nevis pabalsti natūrā, bet gan naudas pabalsti?

2)	Vai gadījumā, ja šādu tiesību nav, saskaņā ar EKL 18. pantu, vai EKL 39. un 49. pantu ir tiesības pieprasīt no kompetentās iestādes segt izdevumus, iepriekš saņemot atļauju, par stacionāru uzturēšanos aprūpes iestādē citā dalībvalstī attiecīgajā dalībvalstī maksājamā pabalsta apmērā?

(1) OV L 149, 2. lpp.

(2) OV L 257, 2. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/11

Prasība, kas celta 2007. gada 20. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-211/07)

(2007/C 155/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — N. Yerrell)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka saglabājot spēkā 2004. gada 31. maija Transportlīdzekļu apdrošināšanas nolīguma 5.2. un 5.3. sadaļu un it īpaši, i) nepiešķirot kompensāciju transportlīdzekļu izmantotājiem, ja visi iesaistītie transportlīdzekļi nav apdrošināti, un ii) ierobežojot tiesības uz kompensāciju personām neapdrošinātā transportlīdzeklī, kurš nav radījis zaudējumus vai nodarījis kaitējumu, Īrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1983. gada 30. decembra Direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un it īpaši tās 1. panta 4. punkta trešā daļa, un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2004. gada 31. maija nolīguma starp Satiksmes ministriju un Īrijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (turpmāk tekstā — “Nolīgums”) 5.3. sadaļā ir paredzēts izņēmums, kad kompensāciju nepiešķir visiem neapdrošināto transportlīdzekļu vadītājiem, neskatoties uz to, vai tie ir izraisījuši nelaimes gadījumu, un tādējādi tas pārsniedz izņēmuma piemērošanas jomu, ko nosaka Direktīvas 1. panta 4. punkta trešā daļa.

Attiecībā uz pasažieru situāciju, kas ceļo neapdrošinātos transportlīdzekļos, Nolīguma 5.2. sadaļa paredz vispārēju izņēmumu no kompensācijas visos gadījumos, kad cietusī persona “zināja vai tai vajadzēja zināt, ka nepastāv spēkā esoša apdrošināšanas polise”. Tādējādi attieksme pret visiem pasažieriem neapdrošinātos transportlīdzekļos ir vienāda, neatkarīgi no tā, vai viņi ceļoja transporta līdzeklī, kurš rada zaudējumu vai kaitējumu. Tas skaidri ir pretrunā ar Direktīvas 1. panta 4. punkta trešajā daļā noteikto, kurā ir skaidri nošķirtas šīs divas situācijas un kurš attiecina izņēmumu no kompensācijas tikai uz ar tām personām (ieskaitot vadītāju), kas bija zaudējumu vai kaitējumu izraisījušajā transportlīdzeklī.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/12

Apelācija, ko 2007. gada 23. aprīlī ierosināja Indorata-Serviços e Gestão, Lda par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā T-204/04 Indorata-Serviços e Gestão, Lda/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-212/07 P)

(2007/C 155/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Indorata-Serviços e Gestão, Lda (pārstāvis — T. Wallentin, Rechtsanwalt)

Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā T–204/04 (1);

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tās pārstāvību tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā par minēto Pirmās instances tiesas spriedumu izvirza četrus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Vārds “HAIRTRANSFER”, pretēji Pirmās instances tiesas nolemtajam, ir reģistrējams, jo tā iztēles rakstura dēļ tam piemīt atšķirtspēja, tāpēc tas ļauj atšķirt apelācijas sūdzības iesniedzējas apzīmētās preces un pakalpojumus no citu uzņēmēju precēm un pakalpojumiem.

Ar otro apelācijas pamatu apelācija sūdzības iesniedzēja norāda uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu. Konstatējot, ka preču zīme “HAIRTRANSFER” ir pietiekoši tieši un konkrēti saistīta ar attiecīgajām 8. klases precēm un ka preču zīme “HAIRTRANSFER” konkrētajai sabiedrības daļai norāda uz preču, kuras ietilpst 22. klasē, pazīmēm un tādēļ kopumā arī pietiekoši tieši un konkrēti norāda uz saistību ar attiecīgajām precēm, kuras ietilpst 22. klasē, Pirmās instances tiesa attiecīgo tiesību normu ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi. Turklāt pati preču zīme “HAIRTRANSFER” nevar būt aprakstoša attiecībā uz noraidītajām precēm, jo vienai precei nevar piemist “īpaši aprakstoša” funkcija attiecībā uz pakalpojumu(!).

Ar trešo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Preču zīmes, kuras pilnīgi noteikti ir līdzīgas attiecīgajam vārdu salikumam, bija Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja lēmumu par Kopienas preču zīmes reģistrāciju priekšmets. Apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesvedībā Pirmās instances tiesā norādīja, ka attiecīgajai zīmei piemīt atšķirtspēja arī ņemot vērā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja, Austrijas Patentu biroja un daudzu dalībvalstu patentu biroju pastāvīgo praksi.

Visbeidzot, ar ceturto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz EK tiesību vispārējo pamatprincipu pārkāpumu. Apstrīdētais Pirmās instances tiesas spriedums pārkāpj objektivitātes principu un konsekvences, pieņemot lēmumus, principu, vienas un tās pašas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma ietvaros pieļaujot faktiski nepamatotu diferencēšanu. Ir vispār zināms fakts, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja noraidītais pakalpojums “matu transplantācija” attiecas uz matu pieaudzēšanas pakalpojumu, kas ietilpst 44. klasē. Tādēļ atļauja reģistrēt preču zīmi “HAIRTRANSFER” attiecībā uz matu pieaudzēšanas pakalpojumu un noraidīšana attiecībā uz pakalpojumu “matu transplantācija” faktiski nav pamatota.

(1) OV C 82, 32. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2007. gada 24. aprīļa rīkojumu — Verlag Schawe GmbH/Sächsisches Druck- und Verlagshaus AG

(Lieta C-215/07)

(2007/C 155/23)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof [Federālā Augstākā tiesa, Vācija]

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Verlag Schawe GmbH

Atbildētāja: Sächsisches Druck- und Verlagshaus AG

Prejudiciālie jautājumi:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (1) 7. panta 1. un 5. punkts un 9. pants liedz piemērot valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru oficiālās interesēs vispārējai informācijai publicētai oficiālai datubāzei (šajā gadījumā — sistemātisks un pilnīgs federālās zemes visu iepirkuma procedūru dokumentu krājums) nav piemērojama sui generis aizsardzība minētās direktīvas izpratnē?

Ja uz a) apakšpunktā minēto jautājumu jāatbild noliedzoši, vai tas tā ir arī tad, ja (oficiālo) datubāzi ir izveidojusi nevis valsts iestāde, bet tās uzdevumā privāts uzņēmums, kuram visām šīs federālās zemes iestādēm, kas īsteno iepirkuma procedūras, iepirkuma procedūru dokumenti tiešā veidā ir jānodod publicēšanai?

(1) OV L 77, 20. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/13

Prasība, kas celta 2007. gada 25. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-217/07)

(2007/C 155/24)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Wils un P. Dejmek)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK (1) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/50/EK (2), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību,

vai vismaz nepaziņojot par to Komisijai, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šo direktīvu transponēšanas valsts tiesībās termiņš beidzās 2006. gada 30. aprīlī.

(1) OV L 164, 44. lpp.

(2) OV L 164, 114. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Beļģija) 2007. gada 27. aprīļa rīkojumu — VZW de Nationale Raad van Dierenkwekers en Liefhebbers un VZW Andibel/Beļģijas valsts

(Lieta C-219/07)

(2007/C 155/25)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: VZW de Nationale Raad van Dierenkwekers en Liefhebbers un VZW Andibel

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma (turpmāk tekstā — “EKL”) 30. pants, to aplūkojot atsevišķi vai kopā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 (1) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ir interpretējams tādējādi, ka ar 1986. gada 14. augustaWet betreffende de bescherming en het welzijn der dieren [Likuma par dzīvnieku aizsardzību un labklājību] 3a. panta 1. punktu īstenošanas nolūkos ieviestais dzīvnieku importa un tirdzniecības aizliegums saistībā ar zīdītājiem, kas tiek ievesti no citām ES dalībvalstīm un kas nav ietverti regulas B, C vai D pielikumā vai kas nav minēti regulā, nav pamatots, ja šie zīdītāji šajā dalībvalstī tiek turēti saskaņā ar to izcelsmes valsts tiesību normām un tās ir saderīgas ar regulas noteikumiem?

Vai ar EKL 30. pants vai Regulu (EK) Nr. 338/97 liedz piemērot tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar ko, pamatojoties uz tiesību normām par dzīvnieku aizsardzību, aizliedz izmantot dzīvniekus komerciāliem nolūkiem, izņemot tos, kas skaidri norādīti valsts tiesību normās, ja šo pasākumu mērķi aizsargāt šīs sugas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī ar citiem pasākumiem, kas mazāk ierobežo Kopienas iekšējo tirgu?

(1) OV L 61, 1. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal Supremo (Spānija) 2007. gada 3. maija rīkojumu — UTECA (Unión de Televisiones Comerciales Asociadas)/Federación de Asociaciones de Productores Audiovisuales, Ente Público RTVE un Administración del Estado

(Lieta C-222/07)

(2007/C 155/26)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo (Spānija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: UTECA (Unión de Televisiones Comerciales Asociadas)

Atbildētāja: Federación de Asociaciones de Productores Audiovisuales, Ente Público RTVE un Administración del Estado

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes [1989. gada 3. oktobra] Direktīvas 89/552/EEK (1) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36/EK, 3. pants ļauj dalībvalstīm uzlikt televīzijas uzņēmumiem pienākumu noteiktu procentuālu daļu no saviem no darbības gūtajiem ieņēmumiem atvēlēt Eiropas kinofilmu un televīzijas filmu finansēšanai avansā?

Vai gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, ar minēto direktīvu un EK līguma 12. pantu saistībā ar pārējām sevišķajām tiesību normām, uz kurām tas attiecas, ir saderīga valsts tiesību norma, kurā ne vien paredzēts jau izklāstītais pienākums finansēt avansā, bet arī 60 procenti no minētā obligātā finansējuma atvēlēti darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no Spānijas valsts valodām?

Vai valsts tiesību normā televīzijas uzņēmumiem uzliktais pienākums noteiktu procentuālu daļu no saviem no darbības gūtajiem ieņēmumiem atvēlēt kinofilmu finansēšanai avansā, pie kam 60 procenti no šīs summas ir atvēlami īpaši darbiem, kuru oriģinālvaloda ir kāda no Spānijas valsts valodām un kurus galvenokārt producē Spānijas kinematogrāfijas nozare, ir valsts atbalsts par labu minētajai nozarei EK līguma 87. panta izpratnē?

(1) OV L 298, 23. lpp.

(2) OV L 202, 60. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/14

Prasība, kas celta 2007. gada 4. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-224/07)

(2007/C 155/27)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un P. Dejmek)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (1), Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 33. pants;

Pakārtoti:

atzīt, ka, nepaziņojot Komisijai normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva), Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 33. pants;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2004/49/EK transponēšanas termiņš beidzās 2006. gada 30. aprīlī.

(1) OV L 164, 44. lpp., un grozījums — OV L 220, 16. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) 2007. gada 7. maija rīkojumu — Flughafen Köln/Bonn GmbH/Hauptzollamt Köln

(Lieta C-226/07)

(2007/C 155/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Flughafen Köln/Bonn GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Köln

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1) 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kas elektroenerģijas ražošanai ir izmantojis ar nodokli apliktu gāzeļļu ar kombinētās nomenklatūras kodu 2710 un ir iesniedzis pieteikumu par nodokļa atmaksāšanu, var tieši atsaukties uz šiem noteikumiem?

(1) OV L 283, 51. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal administratif de Paris (Francija) 2007. gada 9. maija rīkojumu — Diana Mayeur/Ministre de la santé et des solidarités

(Lieta C-229/07)

(2007/C 155/29)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Diana Mayeur

Atbildētājs: Ministre de la santé et des solidarités

Prejudiciālais jautājums

Vai 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK (1) 23. pants ļauj trešās valsts pilsonim, kas ir Kopienas pilsoņa dzīvesbiedrs, pamatoties uz Kopienu tiesisko regulējumu par diplomu savstarpēju atzīšanu un brīvību veikt uzņēmējdarbību, un vai tas uzliek par pienākumu kompetentām dalībvalsts iestādēm, kuras izsniedz atļauju veikt reglamentētu profesionālu darbību, ir jāņem vērā diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, pat ja tie ir iegūti ārpus Eiropas Savienības robežām un ja tie ir atzīti kādā no dalībvalstīm, kā arī ieinteresētās personas esošo pieredzi salīdzinot, no vienas puses, ar kompetencēm, kuras apliecina šie dokumenti, un pieredzi ar zināšanām un kvalifikāciju, ko pieprasa valsts tiesiskais regulējums, no otras puses?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp., kā arī — labojumi — OV L 299, 35. lpp. un OV 2005, L 197, 34. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/16

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-230/07)

(2007/C 155/30)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Wils un M. Shotter)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nenodrošinot to, ka atbilstoši tehniskajām iespējām informācija par zvanītāja atrašanās vietu ir pieejama iestādēm, kas darbojas ārkārtas situācijās, par visiem zvaniem uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumu, ko tai uzliek Direktīvas 2002/22/EK (1) 26. panta 3. punkts;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas valsts tiesībās termiņš beidzās 2004. gada 24. jūlijā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/16

Prasība, kas celta 2007. gada 10. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-234/07)

(2007/C 155/31)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Shotter un G. Braga da Cruz)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, praksē nenodrošinot, ka zvanītāja atrašanās vietas informāciju padara pieejamu iestādēm, kas nodrošina neatliekamo palīdzību, līdz līmenim, kas ir tehniski iespējams, par visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK (1) par universālo pakalpojumu lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 26. panta 3. punkts;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2003. gada 24. jūlijā.

(1) OV L 108, 51. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/16

Prasība, kas celta 2007. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-244/07)

(2007/C 155/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek un N. Yerrell)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

Atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/50/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1), Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 4. pants;

pakārtoti:

atzīt, ka, nedarot Komisijai zināmus normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/50/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 4. pants.

—	Piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2004/50/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 29. aprīlī.

(1) OV L 164, 114. lpp., un kļūdas labojums, OV L 220, 40. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/17

Prasība, kas celta 2007. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-245/07)

(2007/C 155/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Braun un P. Dejmek, pārstāvji)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/50/EK (1), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3), vai katrā ziņā, nedarot šos aktus zināmus Komisija, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Vācijas Federatīvai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2004/50/EK transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 30. aprīlī.

(1) OV L 164, 114. lpp.

(2) OV L 235, 6. lpp.

(3) OV L 110, 1. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/17

Prasība, kas celta 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-250/07)

(2007/C 155/34)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un D. Kukovec)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, iepriekš nepublicējot paziņojumu par konkursu un nepamatoti kavējoties sniegt atbildi uz sūdzības iesniedzēja lūgumu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ ir noraidīts tā piedāvājums, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumu attiecībā uz paziņojumu par konkursu, kas jāpublicē pirms publiskā iepirkuma procedūras uzsākšanas saskaņā ar 20. panta 2. punktu Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK (1), ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, un pienākumu, ko tai uzliek Direktīvas 93/38/EEK 41. panta 4. punkts, kas abi ir interpretēti Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ir saņēmusi sūdzību par pārkāpumiem, kas izdarīti, īstenojot konkursa procedūru, ko izsludinājusi Dimosia Epikhirisi Ilektrismou (Valsts elektroenerģijas uzņēmums; “DEI”) attiecībā uz divu termoelektroiekārtu izpēti, piegādi, transportēšanu, uzstādīšanu un sagatavošanu ekspluatācijai termoelektrostacijā, kas atrodas Atherinolakkos (Krēta).

Komisija apgalvo, ka DEI nav publicējis paziņojumu par konkursu, pārkāpjot Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kurā ir paredzēti izņēmumi no minētā pienākuma, ja vien ir izpildīti nosacījumi, kas ir interpretējami šauri. Komisija it īpaši uzskata, ka DEI neatbilstoši ir interpretējis jēdzienu “pieņemami piedāvājumi” un “būtiskas izmaiņas līguma sākotnējos noteikumos”, lai pamatotu izņēmuma piemērošanu atbilstoši iepriekš minētajai normai.

Komisija arī norāda, ka šajā gadījumā nevar atsaukties uz neatliekamu un ārkārtēju steidzamību vai neparedzētiem iemesliem 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē, jo DEI to nav pierādījusi.

Visbeidzot, ņemot vērā Tiesas judikatūru, Komisija uzskata, ka ir pieļauta būtiska kavēšanās, sniedzot pamatojumu tam, kāpēc ir noraidīts sūdzības iesniedzēja piedāvājums, pārkāpjot Direktīvas 93/38/EEK 41. panta 4. punktu.

Tādējādi Komisija norāda, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumu, ko tai uzliek Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkts un 41. panta 4. punkts.

(1) OV L 199., 9.8.1993., 84. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/19

Pirmās instances tiesas darbība no 2007. gada 1. septembra līdz 17. septembrim

(2007/C 155/35)

2007. gada 6. jūnija plenārsēdē Pirmās instances tiesa pieņēma zināšanai, ka tiesas oficiālo brīvdienu dēļ četri jaunie Pirmās instances tiesas locekļi nodos Tiesai zvērestu tikai pēc šīm brīvdienām un ka tāpēc saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 5. panta trešo daļu līdz brīdim, kad jaunie Pirmās instances tiesas locekļi sāks pildīt amata pienākumus:

—	Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja pienākumus pildīs priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf];

—	palātu piecu tiesnešu sastāvā priekšsēdētāju pienākumus pildīs palātu priekšsēdētāji M. Jēgers [M. Jaeger], J. Pirungs [J. Pirrung], M. Vilars [M. Vilaras] un I. Legāls [H. Legal];

—	pirmās palātas priekšsēdētāja pienākumus pildīs palātas priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke];

—

turpina piemērot 2006. gada 14. janvāra lēmumu (OV C 10, 19. lpp.) par apelācijas palātas sastāvu un lietu nodošanu šai palātai, 2006. gada 5. jūlija lēmumu (OV C 190, 14. lpp.) par virspalātas sastāvu un tiesneša, kas aizstāj Pirmās instances tiesas priekšēdētāju, iecelšanu lietās par pagaidu noregulējumu un 2007. gada 15. janvāra lēmumu (OV C 42, 22. lpp.) par tiesnešu sadalījumu palātās un kritērijiem lietu sadalei pa palātām.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/19

Pirmās instances tiesas 2007. gada 24. maija spriedums — Duales System Deutschland/Komisija

(Lieta T-151/01) (1)

(Konkurence - Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Vācijā pārdota iepakojuma ar firmas zīmi “Der Grüne Punkt’ savākšanas un pārstrādes sistēma - Lēmums, kurā atzīta dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Šķērslis ieejai tirgū - Atlīdzība saskaņā ar līgumu par firmas zīmes izmantošanu)

(2007/C 155/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH, bijusī Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland AG, Ķelne (Vācija) (pārstāvji — V. Deselerss [W. Deselaers], B. Meirings [B. Meyring], E. Vāgners [E. Wagner] un K. Vaidemans [C. Weidemann], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Reitings [S. Rating], pēc tam P. Olivers [P. Oliver], H. Gedinga [H. Gading] un M. Šneiders [M. Schneider], un visbeidzot — V. Mūls [W. Mölls] un R. Zauers [R. Sauer], pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Vfw AG, Ķelne (Vācija) (pārstāvji — H. F. Visels [H. F. Wissel] un J. Dreiers [J. Dreyer], advokāti), Landbell AG für Rückhol-Systeme, Maijence [Mayence] (Vācija) un BellandVision GmbH, Peņica [Pegnitz] (Vācija) (pārstāvji — A. Rinne [A. Rinne] un A. Valcs [A. Walz], advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2001. gada 20. aprīļa Lēmumu 2001/463/EK par [EK] 82. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP D3/34493 — DSD) (OV L 166, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Komisijas, Landbell AG für Rückhol-Systeme un BellandVision GmbH tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma procedūrā;

3)	Vfw AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma procedūrā.

(1) OV C 289, 13.10.2001.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/19

Pirmās instances tiesas 2007. gada 24. maija spriedums — Duales System Deutschland/Komisija

(Lieta T-289/01) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Vācijā pārdota iepakojuma ar firmas zīmi “Der Grüne Punkt’ savākšanas un pārstrādes sistēma - Lēmums piemērot atbrīvojumu - Komisijas noteiktie pienākumi konkurences nodrošināšanai - Sistēmas izmantotājas nolīgtajiem savākšanas uzņēmumiem piešķirta ekskluzivitāte - Konkurences ierobežojums - Nepieciešamība nodrošināt konkurentiem pieeju sistēmas izmantotājas lietotajām savākšanas ierīcēm - Saistības, ko uzņēmusies sistēmas izmantotāja)

(2007/C 155/37)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Landbell AG für Rückhol-Systeme, Maijence [Mayence] (Vācija) (pārstāvji — A. Rinne [A. Rinne] un A. Valcs [A. Walz], advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2001. gada 17. septembra Lēmuma 2001/837/EK par procedūru, kas ierosināta, pamatojoties uz EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lietas COMP/34493 — DSD, COMP/37366 — Hofmann + DSD, COMP/37299 — Edelhoff + DSD, COMP/37291 — Rechmann + DSD, COMP/37288 — ARGE un pieci citi uzņēmumi + DSD, COMP/37287 — AWG un pieci citi uzņēmumi + DSD, COMP/37526 — Feldhaus + DSD, COMP/37254 — Nehlsen + DSD, COMP/37252 — Schönmakers + DSD, COMP/37250 — Altvater + DSD, COMP/37246 — DASS + DSD, COMP/37245 — Scheele + DSD, COMP/37244 — SAK + DSD, COMP/37243 — Fischer + DSD, COMP/37242 — Trienekens + DSD, COMP/37267 — Interseroh + DSD) (OV L 319, 1. lpp.), 3. pantu vai, pakārtoti, atcelt visu šo lēmumu, kā arī atcelt prasītājas saistības, kas minētas šī lēmuma 72. apsvērumā.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pati un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Komisijas, kā arī visus Landbell AG Rückhol-Systeme tiesāšanās izdevumus;

3)	Komisija sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pati, kā arī atlīdzina vienu ceturtdaļu no prasītājas tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 44, 16.2.2002.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/20

Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — F/Komisija

(Lieta T-324/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Ekspatriācijas pabalsts - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Jēdziens “starptautiska organizācija’ - Parastā dzīvesvieta un galvenā profesionālā darbība - Atteikums ar atpakaļejošu spēku piešķirt ekspatriācijas pabalstu - Nepamatotu maksājumu atgūšana)

(2007/C 155/38)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: F, Rhode-Saint-Genèse (Beļģija) (pārstāvis — É. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — H. Krämer, pārstāvis)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem prasītājam ar atpakaļejošu spēku ir atteikts piešķirt ekspatriācijas pabalstu un noteikta metode šajā kontekstā nepienācīgi saņemto summu atgūšanai, un, otrkārt, lūgums atmaksāt visas summas, kas ir vai tiks ieturētas no prasītāja darba samaksas, sākot no 2004. gada februāra, pieskaitot procentus, kā arī lūgums atlīdzināt zaudējumus, kas, pēc prasītāja domām, tam ir radušies materiālā un morālā kaitējuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 300, 4.12.2004.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/20

Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — Merant/ITSB — Focus Magazin Verlag (“FOCUS”)

(Lieta T-491/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “FOCUS’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme “MICRO FOCUS’ - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2007/C 155/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Merant GmbH, Ismaning (Vācija) (pārstāvis — A. Shulz, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji D. Schennen, vēlāk G. Schneider)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Focus Magazin Verlag GmbH, Minhene (Vācija) (pārstāvis — U. Gürtler, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 18. oktobra lēmumu lietā R 542/2002-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Merant GmbH un Focus Magazin Verlag GmbH

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2004. gada 18. oktobra lēmumu lietā R 542/2002-2;

2)	ITSB sedz savus un atlīdzina prasītājas Merant GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)	persona, kas iestājusies lietā — Focus Magazin Verlag GmbH — sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 82, 2.4.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/21

Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Komisija/IIC

(Lieta T-500/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Pirmās instances tiesas kompetence - Kopienas samaksātā avansa par projektiem, kas tiek finansēti Eiropas transporta sakaru tīkla jomā, atmaksa - Atcelšana - Iespējami radušos izmaksu kompensējamais raksturs)

(2007/C 155/40)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Brauns [G. Braun], V. Vilss [W. Wils] un N. Nitlmeijers [N. Knittlmayer])

Atbildētājs: IIC Informations-Industrie Consulting GmbH, Königswinter (Vācija) (pārstāvji — E. Rots [E. Rott] un J. Volfs [J. Wolff], advokāti)

Priekšmets

Par prasību atbilstoši EKL 238. pantam piespriest atbildētājai atmaksāt daļu no avansa, ko Komisija ir samaksājusi atbilstoši diviem līgumiem par finansējumu kultūras programmu ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

1)	piespriest IIC Informations-Industrie Consulting GmbH samaksāt Eiropas Kopienu Komisijai pamatsumu EUR 179 337 apmērā ar nokavējuma procentiem ar likmi 4 % gadā, sākot ar 1998. gada 1. novembri līdz pilnīgai maksājamo summu samaksai;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	noraidīt IIC Informations-Industrie Consulting GmbH pieteikumu piešķirt tai aizsardzību pret šī sprieduma izpildi;

4)	piespriest IIC Informations-Industrie Consulting GmbH atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 2.4.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/21

Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — La Perla/ITSB — Worldgem Brands (“NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”)

(Lieta T-137/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Anulēšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC’ - Valsts agrākas grafiskas un vārdiskas preču zīmes “la PERLA’ un “LA PERLA PARFUMS’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

(2007/C 155/41)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gruppo La Perla SpA, Boloņa (Itālija) (pārstāvji — R. Morresi un A. Dal Ferro, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji M. Capostagno, vēlāk O. Montalto)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Worldgem Brands — Gestão e Investimentos L da, iepriekšējais nosaukums — Cielo Brands — Gestão e Investimentos Lda, Madeira (Portugāle) (pārstāvji — G. Bozzola un C. Bellomunno, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 25.janvāra lēmumu lietā R 537/2004-1 attiecībā uz anulēšanas procesu starp Gruppo La Perla SpA un Worldgem Brands — Gestão e Investimentos L da

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 25. janvāra lēmumu lietā R 537/2004-1;

2)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus un atlīdzina vienu trešdaļu prasītājas tiesāšanās izdevumu;

3)	prasītāja sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu;

4)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 132, 28.5.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/22

Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — Trek Bicycle/ITSB — Audi (“ALLTREK”)

(Lieta T-158/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALLTREK’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “TREK’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2007/C 155/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Trek Bicycle Corp., Waterloo, Viskonsina (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — J. Kroher un A. Hettenkofer, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Müller, vēlāk G. Schneider)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Audi AG, Ingolstadt (Vācija) (pārstāvji — L. von Zumbush un M. Groebl, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 2. februāra lēmumu lietā R 587/2004-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Trek Bicycle Corp. un Audi AG

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumus;

3)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 171, 9.7.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/22

Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Mebrom/Komisija

(Lieta T-198/05) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Metilbromīda imports Eiropas Savienībā - Tīmekļa vietnes novēlota izveidošana, kas paredzēta importa licenču un kvotu pieprasīšanai un piešķiršanai - Regulas (EK) Nr. 2037/2000 6. un 7. pants - Zaudējumi, kas radušies neiegūtās peļņas dēļ - Faktiski zaudējumi)

(2007/C 155/43)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mebrom, Rīme-Ertvelde [Rieme-Ertvelde] (Beļģija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un X. Lewis, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas prasītājai iespējams nodarīti tādēļ, ka Komisija nav izveidojusi sistēmu, kas Eiropas Savienībā 2005. gada janvārī un februārī ļautu importēt metilbromīdu kritiskam izmantošanas nolūkam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 23.7.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/22

Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Mebrom/Komisija

(Lieta T-216/05) (1)

(Ozona slāņa aizsardzība - Metilbromīda imports Eiropas Savienībā - Atteikums piešķirt importa kvotu 2005. gadam izmantošanai kritiskās situācijās - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3., 4., 6. un 7. panta piemērošana - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā drošība)

(2007/C 155/44)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mebrom NV, Rīme-Ertvelde [Rieme-Ertvelde] (Beļģija) (pārstāvji — K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Velkers [U. Wölker] un K. Lūiss [X. Lewis])

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, kas ietverts Komisijas 2005. gada 11. aprīļa vēstulē prasītājai, kas uz metilbromīda importa kvotu piešķiršanu 2005. gadam.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 23.7.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/23

Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Procter & Gamble/ITSB (Baltas četrstūrainas tabletes ar krāsainu zieda zīmējumu)

(Apvienotās lietas T-241/05, no T-262/05 līdz T-264/05, T-346/05, T-347/05, no T-29/06 līdz T-31/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumi - Baltas četrstūrainas tabletes ar krāsainu zieda zīmējumu - Absolūts atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība)

(2007/C 155/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: The Procter & Gamble Company, Sinsinati, Ohaijo (ASV), (pārstāvji — G. Kuiperss [G. Kuipers], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji –sākotnēji D. Šennens [D. Schennen], pēc tam G. Šneiders [G. Schneider])

Priekšmets

Deviņas prasības, kas celtas par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 14. aprīļa lēmumu (lieta R 843/2004-1), 2005. gada 3. maija lēmumu (lieta R 845/2004-1), 2005. gada 4. maija lēmumu (lieta R 849/2004-1), 2005. gada 1. jūnija lēmumu (lieta R 1184/2004-1), 2005. gada 6. jūlija lēmumu (apvienotās lietas R 1188/2004-1 un R 1182/2004-1), 2005. gada 16. novembra lēmumu (lieta R 1183/2004-1), 2005. gada 21. novembra lēmumu (lieta R 1072/2004-1) un 2005. gada 22. novembra lēmumu (lieta R 1071/2004-1) attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	prasības noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 205, 20.8.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/23

Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Henkel/ITSB — SERCA (“COR”)

(Lieta T-342/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “COR’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme, kas ietver ar gotiskiem burtiem atveidotu vārdisku elementu “dor’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2007/C 155/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Henkel KGaA, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvis — C. Osterrieth, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākumā A. Folliard-Monguiral, vēlāk G. Schneider)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Serra Y Roca, SA (“SERCA”), Barselona, (Spānija)

Priekšmets

Lūgums atcelt ITSB Apelāciju pirmās palātas 2005. gada 14. jūlija lēmumu (lieta R 556/2003-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Henkel KGaA un Serra Y Roca, SA (“SERCA”).

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/24

Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Parlaments/Eistrup

(Lieta T-223/06 P) (1)

(Apelācija - Prasības pieteikums, ko advokāts parakstījis ar zīmogu - Prasības nepieņemamība)

(2007/C 155/47)

Tiesvedības valoda — dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — H. fon Hercens [H. von Hertzen] un L. Knudsena [L. Knudsen], pārstāvji)

Atbildētājs: Ole Eistrup, Knēbele [Knebel] (Dānija) (pārstāvji — S. Hjelmborgs [S. Hjelmborg] un M. Onorē [M. Honoré], advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība pret Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2006. gada 13. jūlija rīkojumu lietā F-102/05 Eistrup/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts), ar ko tiek lūgts šo rīkojumu atcelt.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 13. jūlija rīkojumu lietā F-102/05 Eistrup/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts);

2)	Eistrupa celto prasību Civildienesta tiesā lietā F-102/05 noraidīt kā nepieņemamu;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats gan attiecībā uz procesu pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/24

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 21. maija rīkojums — Kronberger/Parlaments

(Lieta T-18/07 R)

(Pagaidu noregulējums - Akts par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Nepieņemamība)

(2007/C 155/48)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans Kronberger, Vīne (Austrija) (pārstāvis — W. Weh, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — H. Krück, N. Lorenz un M. Windisch)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, ar kuru ir lūgts, pirmkārt, pagaidām paziņot par Eiropas Parlamenta locekļa mandāta nepiešķiršanu tā patreizējam īpašniekam un, otrkārt, pagaidām piešķirt šo mandātu prasītājam.

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu;

2)	atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/24

Prasība, kas celta 2007. gada 16. aprīlī — P.P TV- Publicidade de Portugal e Televisão, SA/ITSB — Rentrak (“PPT”)

(Lieta T-118/07)

(2007/C 155/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: P.P.TV — Publicidade de Portugal e Televisão, SA, Lisabona (Portugāle) (pārstāvji — I. de Carvalho Simões un J. Conceição Pimenta, advogados)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: RENTRAK Corp.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (“Birojs”) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. februāra lēmumu Nr. R 1040/2005-1 (saistītā lieta: Biroja Iebildumu nodaļas 2005. gada 28. jūnija lēmums Nr. 2254/2005);

—	izdot rīkojumu, ka Birojam līdz ar to jāatsaka Kopienas preču zīmes Nr. 1758382 reģistrācija attiecībā uz visiem norādītajiem pakalpojumiem;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: RENTRAK Corp.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PPTV” (Videokasešu izplatīšanas pakalpojumi ar līdzdalību ieņēmumos jeb samaksu par lietošanu; video un DVD noma; video magnetofonu un DVD atskaņotāju noma; videokasešu izplatīšana; video, DVD, video magnetofonu un DVD atskaņotāju online noma, izmantojot vispasaules informācijas tīklu, 41. klase)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Portugāles valsts preču zīme Nr. 330 375, kas attēlo vārdisku elementu “PPTV” (41. klasē ietilpstoši pakalpojumi attiecībā uz “izglītību, apmācību sniegšanu; izklaidi, sporta un kultūras pasākumiem”)

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati:

Pakalpojumu līdzība: Apelāciju padomes interpretācija atbilstoši kurai ar attiecīgo preču zīmi saistītie pakalpojumi, būdami vienīgi izplatīšanas pakalpojumi, nav paredzēti tiem pašiem patērētājiem, tādēļ šiem pakalpojumiem nav nekādas saiknes ar reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, ir pārlieku ierobežojoša.

Grafiskā līdzība un sajaukšanas iespēja: abu atšķirīgo preču zīmju pirmie trīs burti ir pilnīgi vienādi. Nevienai no preču zīmēm nav nepastarpinātas nozīmes portugāļu patērētāju uztverē, tādēļ tās tiks uztvertas kā izdomāti un tādējādi, oriģināli apzīmējumi.

Sajaukšanas iespēja ietver asociācijas iespēju.

Pat, ja Portugāļu patērētājiem izdosies atšķirt preču zīmes, nav izslēgts, ka tie piedēvēs tām vienu un to pašu izcelsmi vai uzskatīs, ka starp īpašnieku uzņēmumiem pastāv komerciāla, ekonomiska vai organizatoriska saikne, kas var radīt negodīgu konkurenci, pat ja attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam nav tāda nodoma.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/25

Prasība, kas celta 2007. gada 24. aprīlī — Mohr & Sohn/Komisija

(Lieta T-131/07)

(2007/C 155/50)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paul Mohr & Sohn, Baggerei und Schiffahrt, Niederwalluf (Rhg) (Vācija) (pārstāvis — F. von Waldstein, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt atbildētājas 2007. gada 28. februāra lēmumu un uzlikt par pienākumu Eiropas Komisijai piešķirt prasītājai attiecībā uz celtņa kuģi “Niclas” atbrīvojuma atļauju atbilstoši 4. panta 6. punktam Padomes 1999. gada 29. marta Regulā (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2007. gada 28. februāra lēmumu DG-GREFFE (2007) D/200972 par tās pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 718/1999 (1) 4. panta 6. punktam atbrīvot celtņa kuģi “Niclas”. Prasītāja lūdza šo specializēto kuģi atbrīvot no noteikuma “vecs par jaunu” piemērošanas. Apstrīdētajā lēmumā atbildētāja nolēma nepiešķirt atbilstošu atļauju kuģa “Niclas” atbrīvojumam.

Prasītāja prasību pamato īpaši ar to, ka celtņa kuģis “Niclas” neietilpst Regulas Nr. 718/1999 piemērošanas jomā. Šajā sakarā tā apgalvo, ka attiecīgajam kuģim nav apliecības par piederību Reinas kuģiem, kas ir priekšnoteikums, lai likumīgi pārvadātu preces pa Eiropas ūdensceļiem. Prasītāja uzskata, ka celtņa kuģis “Niclas” neatšķiras no kravas kuģiem atbilstoši Regulas Nr. 718/1999 2. panta 2. punkta f) apakšpunktam vai pašizkrāvējiem kuģiem, kā arī peldošām būvuzņēmumu iekārtām minētās regulas 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē.

(1) Padomes 1999. gada 29. marta Regula (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/25

Prasība, kas celta 2007. gada 2. maijā — Portela — Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares/Komisija

(Lieta T-137/07)

(2007/C 155/51)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Portela — Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares, Lda., Queluz (Portugāle) (pārstāvis — C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

uzlikt Komisijai pienākumu rīkoties atbilstoši Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK (1) 14.b pantam, tostarp likt pilnvarotajai iestādei, vēršoties pie Vācijas, izmantot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas paredzēta 6. punktā XI pielikumā 14. jūnija direktīvā 93/42 un 7. punkta a) apakšpunktā 2001. gada aprīļa dokumentā MEDDEV 2.10-2 Rev 1, lai atlīdzinātu prasītājam nodarīto kaitējumu;

—	pakārtoti, ja prasītājam netiek atlīdzināts nodarītais kaitējums, izmantojot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 2 419 665,42 kā kompensāciju par nodarīto kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt prasītājam nokavējuma procentus, ko aprēķina pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas palielināta par diviem procenta punktiem, no šīs prasības iesniegšanas dienas;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam, it īpaši nepieciešamos izdevumus, kas prasītajam radušies saistībā ar tiesvedību, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus, ka arī atlīdzību advokātiem un viņu izdevumus atbilstoši šī reglamenta 91. panta b) punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Veicot savu saimniecisko darbību, prasītājs, Portugālē reģistrēta komercsabiedrība, 2002. gada pirmajā pusē ieveda no Taivānas divas partijas ar uzņēmumā Geon Corporation (turpmāk tekstā — “Geon”) ražotiem 5184 digitālajiem termometriem, kas izrādījās brāķis.

Sabiedrības Geon kvalitātes sistēmas kontroli uzraudzīja TÜV Rheinland (Technischer Überwachungs-Verein) kuras, kā par šo procesu atbildīgās pilnvarotās iestādes, likumā noteiktais pienākums bija veikt atbilstošas pārbaudes un sniegt vērtējumus, lai nodrošinātu, ka ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes sistēmu, ar iespēju veikt neparedzētas ražotāja pārbaudes, kuru laikā tas nepieciešamības gadījuma varētu veikt vai pieprasīt veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par kvalitātes kontroles sistēmas pareizu darbību atbilstoši direktīvas V pielikuma 4.2. un 4.3. pantam.

Attiecīgā pilnvarotā iestāde, TÜV Rheinland, nespēja nodrošināt, lai tās sertificēto produktu droši varētu pārdot Eiropā, un negribēja arī uzņemties atbildību pēc tam, kad prasītājs to informēja par šīs preces radītām nopietnām problēmām.

Šī iestāde tādējādi nav ievērojusi Direktīvas V pielikuma 4. punktu un Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmuma 93/465/EEK (2) D moduļa 1.2. un 4. punktu, it īpaši 4.1., 4.3. un 4.4. punktu (preču kvalitātes nodrošināšana).

Procedūras laikā, ko, rodoties šaubām par pilnvarotās iestādes kompetenci, paredz Komisija un dalībvalstis, kā tas ir noteikts ar jauno pieeju vai vispārējo pieeju pamatoto direktīvu īstenošanas vadlīniju 6.2.2. punkta pirmajā apakšpunktā, tiek atkārtoti izvērtēta šīs iestādes spēja veikt tai uzticētās darbības.

Komisija ir kompetenta pieprasīt kompetentai Vācijas iestādei atbilstoši Lēmuma 93/465 pielikuma I nodaļas A punktam veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 2001. gada aprīļa dokumentu MEDDEV 2.10-2 Rev 1, kas tai liek rīkoties saistībā ar pašas iecelto iestādi.

Tādos apstākļos, kas aplūkoti pamata lietā, kādos ir konstatēta procedūras kļūda izvērtējot attiecīgā uzņēmuma preču kvalitāti, kuras rezultātā tirgū nonāk prasībām neatbilstošas preces un kas rada draudus patērētāju veselībai Direktīvas XI pielikuma 6. punktā ir paredzēts, ka pilnvarotajai iestādei ir jānoformē civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas ir izmantojama nelaimes gadījumos, it īpaši tajos, kad pilnvarotajai iestādei ir jāatsauc vai jāatceļ sertifikāti, kā tas ir arī paredzēts dokumenta MEDDEV 2.10-2 Rev 1 7. punktā.

Neraugoties uz to valsts iestāžu atbildību, kam uzticēta tirgus uzraudzība pārbaudot pilnvarotās iestādes kompetenci, un neņemot vērā to, ka pret pilnvaroto iestādi Komisija var rīkoties tikai netieši, Komisijai, kura uzreiz tika informēta par radušos nopietno problēmu, bija jārīkojas kopā ar dalībvalsti, kuras teritorijā ir reģistrēta pilnvarotā iestāde, liekot tai veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu drošību un veselību atbilstoši EK līguma 152. panta 1. punktam.

Prasītājs tikai lūdz, lai Komisija, vēršoties pie Vācijas valsts, uzliek pienākumu Vācijas kompetentajai iestādei — BfArM (Bundesinstitut für Arzneimittel und Medizinprodukte), izmantot likumā paredzēto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ļaujot prasītājam saņemt kompensāciju par kaitējumu, kas radies, pārdodot neatbilstošas preces ar EK marķējumu.

Vadlīniju 8.3.3. punktā ir noteikts, ka “Komisija ir atbildīga par drošības klauzulas administrēšanu Kopienu līmenī un par to, ka tā tiek piemērota visā Kopienā”.

Infarmed (Instituto Nacional da Farmácia e do Medicamento) aizliedza Portugālē pārdot attiecīgās preces un lika tās atsaukt atbilstoši Direktīvas 14.b pantam.

Komisija tādējādi ir pārkāpusi šādas tiesību normas: EK līguma 152. panta 1. punktu, Direktīvas 93/42 14.b punktu, ar jauno pieeju vai vispārējo pieeju pamatoto direktīvu īstenošanas vadlīniju 6.2.2. punkta pirmo daļu, 8.2.2., 8.2.3., 8.3.2. un 8.3.3. punktu, ka arī Lēmuma 93/465 pielikuma I nodaļas 1. punktu.

Neizpildot iepriekš minētajās tiesību normās paredzētos pienākumus, Komisija ir liegusi prasītājam saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, izmantojot obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Prasītājs bija paredzējis gadā pārdot vismaz 500 000 termometru.

Kopš lēmuma par preču atsaukšanu prasītājam ir liegta piekļuve šim tirgum, jo tā tēls nenovēršami tiek saistīts ar tirgū pārdoto preču neatbilstību.

Prasītājam nodarītā kaitējuma kopsumma sasniedz EUR 2 419 665,42.

(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.).

(2) OV L 220, 23. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/27

Prasība, kas celta 2007. gada 4. maijā — Schindler Holding u.c./Komisija

(Lieta T-138/07)

(2007/C 155/52)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Schindler Holding Ltd, Hergiswil (Šveice), Schindler Management AG, Ebikon (Šveice), S.A. Schindler N.V., Brisele (Beļģija), Schindler Sàrl, Luksemburga (Luksemburga), Schindler Liften B.V., Hāga (Nīderlande) un Schindler Deutschland Holding GmbH, Berlīne (Vācija) (pārstāviji — R. Bechtold, W. Bosch, U. Soltész un S. Hirsbrunner, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmumu lietā COMP/E-1/38.823 — PO/lifti un eskalatori atbilstoši EKL 231. panta 1. daļai;

—	pakārtoti, samazināt šajā lēmumā noteiktā naudas soda apmēru;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apstrīd Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmumu C2007) 512 gal. red. (lieta COMP/E-1/38.823 — PO/lifti un eskalatori). Apstrīdētajā lēmumā prasītājiem un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par piedalīšanos aizliegtās vienošanās noslēgšanā liftu un eskalatoru uzstādīšanas un apkalpošanas tirgū Beļģijā, Vācijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Pēc Komisijas domām, attiecīgie uzņēmumi pārkāpa EKL 81. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza šādus pamatus:

—	tiesiskās drošības principa pārkāpums Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktā, jo šī tiesību norma piešķir Komisijai neierobežotu diskrecionāru varu naudas soda noteikšanā;

—	aizlieguma ar atpakaļejošu spēku piemērot Komisijas uzlikto naudas sodu;

—

Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai (turpmāk tekstā — “1998. gada vadlīnijas”) (2) spēkā neesamība, jo tajās adekvāti nav ņemti vērā individuālie apstākļi, savienojot naudas sodu pamata apmēru ar attiecīgajiem pārkāpumiem un Komisijai piešķirta pārāk liela diskrecionārā vara naudas sodu noteikšanā;

—

to galveno liecinieku pierādījumu nelikumība, kas sniegti, pamatojoties uz Paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu (3), tādēļ, ka pārkāpts nemo tenetur princips, tiesības neapsūdzēt sevi, in dubio pro reo princips un samērīguma princips, un tādēļ, ka Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, pieņemot šo noteikumu;

—	varas dalīšanas principa un atbilstoša procesa prasību pārkāpums;

—	apstrīdētā lēmuma nelikumība atbilstoši starptautiskajām tiesībām uzlikto naudas sodu atsavinājuma dabas dēļ;

—	1998. gada pamatnostādņu pārkāpums, jo pamata apmērs, kas tika izmantots naudas sodu aprēķināšanai, bija nesamērīgi liels, ņemot vērā konkrētos pārkāpumus;

—	1998. gada pamatnostādņu pārkāpums, jo netika vai neatbilstoši tika ņemti vērā atbildību mīkstinoši apstākļi;

—	2002. gada uzņēmumu sadarbības noteikumu pārkāpums, jo tika sniegtas ļoti nelielas atlaides par sadarbību vai netaisnīgi atteiktas šādas atlaides;

—	nesamērīgs naudas sodu apmērs;

—	apstrīdētā lēmuma nelikumība, ciktāl tas attiecas uz Schindler Holding Ltd un Schindler Management AG, jo, tā kā nav starptautiska nolīguma ar Šveici, par šo lēmumu netika pienācīgi paziņots šiem uzņēmumiem;

—	nosacījumu neesamība Schindler Holding Ltd solidārai atbildībai;

—	Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo tika pārsniegta naudas sodu apmēra maksimālā robeža.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Pamatnostādnes to naudas sodu aprēķināšanai, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998 C 9, 3. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu aizliegtu vienošanos gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/28

Prasība, kas celta 2007. gada 2. maijā — Pioneer Hi-Bred International/Komisija

(Lieta T-139/07)

(2007/C 155/53)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pioneer Hi-Bred International Inc., Johnston (ASV) (pārstāvis — J. Temple Lang, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka Komisija nav ievērojusi Direktīvas 2001/18 par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē 18. pantu, Zinātniskajai komitejai nenododot to pasākumu projektu, kas jāveic saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs atbilstoši EKL 232. pantam apgalvo, ka Komisija, pārkāpjot Direktīvas 2001/18 par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (1) 18. pantu, nav nodrošinājusi to, ka tiek pieņemts lēmums par tā paziņojumu par ģenētiski modificētas un pret kaitēkļiem izturīgas kukurūzas 1507 laišanu tirgū.

Prasītājs norāda, ka atbilstoši direktīvā paredzētajai procedūrai Komisijai ir jānodrošina, ka tiek pieņemts lēmums par paziņojumu un ka tas tiek darīts zināms direktīvā noteiktajā termiņā. Prasītājs turklāt apgalvo, ka, Zinātniskajai komitejai nenododot veicamo pasākumu projektu, Komisija nav izpildījusi pienākumu nodrošināt, ka tiek pieņemts šis lēmums, kaut arī visas prasības, kas direktīvā noteiktas paziņojuma iesniedzējiem un citām personām, bija izpildītas atbilstoši direktīvai.

Prasītājs arī apgalvo, ka Komisija tika lūgta paust savu nostāju atbilstoši EKL 232. pantam, bet tā to nedarīja. Prasītājs uzskata, ka šāda rīcība negatīvi ietekmēja tā tiesisko stāvokli.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/28

Prasība, kas celta 2007. gada 26. aprīlī — Chi Mei Optoelectronics Europe un Chi Mei Optoelectronics UK/Komisija

(Lieta T-140/07)

(2007/C 155/54)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Chi Mei Optoelectronics Europe BV, Hoofddorp (Nīderlande), Chi Mei Optoelectronics UK Ltd, Havant (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Völcker, F. Louis, A. Vallery, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasību, prasītāji vēlas panākt Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmuma C(2007)546 atcelšanu, pamatojoties uz kuru, Komisija atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1/2003 (1) 18. panta 3. punktam pieprasīja prasītājiem iesniegt konkrētu informāciju un dokumentus par darbībām, kas tiek pārbaudītas lietā COMP/F/39309 — Thin Films Transistors Liquid Crystal Displays.

Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo Komisijai nav izmeklēšanas un piespiedu izpildes pilnvaru, kas ļautu tai pieprasīt ES reģistrētām meitas sabiedrībām iesniegt dokumentus un informāciju, kas ietilpst vienīgi ārpus Komisijas jurisdikcijas esošu juridisko vienību kompetencē un kontrolē. Tādējādi tiek norādīts, ka Komisija kļūdījās tiesību piemērošanā, nosūtot formālu informācijas pieprasījumu prasītājiem un pieprasot tiem iesniegt tādus dokumentus un informāciju, kas ir vienīgi to ārpus ES teritorijas izvietotās mātes sabiedrības kontrolē un īpašumā.

Konkrētāk, prasītāji apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 3. punktu, jo tajā nav ņemta vērā dokumentu īpašumtiesību un kontroles doktrīna un līdz ar to — šajos noteikumos ietvertie ierobežojumi. Prasītāji turklāt apgalvo, ka, piemērojot izpildes pilnvaras attiecībā uz ārpus ES teritorijas izvietotu sabiedrību, ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpti vispārīgie starptautisko tiesību principi saistībā ar teritoriālo piederību, suverenitāti, neiejaukšanos un valstu vienlīdzību.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/29

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Liften Ascenseurs/Komisija

(Lieta T-144/07)

(2007/C 155/55)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV/SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — V. Turner un D. Mes, advocaten)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl lēmums attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, samazināt naudas soda apmēru, kas prasītājai jāmaksā solidāri;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas Lēmumu C(2007) 512 final (Lieta COMP/E-1/38.823 — PO/Lifti un eskalatori). Tā lūdz atcelt lēmumu, ciktāl tas skar prasītāju, kā arī samazināt tai uzlikto sodu.

Savas prasības atbalstam prasītāja vispirms norāda, ka Komisija nevarēja piemērot EKL 81. pantu, jo pārkāpums būtiski neiespaidoja tirdzniecību starp dalībvalstīm ES.

Pakārtoti prasītāja norāda, ka Komisija nebija atbilstīgā konkurences iestāde, lai piemērotu EKL 81. pantu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (1). Kā uzskata prasītāja, ierosinot vēl vienu procedūru, Komisija pārkāpa tiesisko paļāvību, kas prasītājai radās no šī paziņojuma piemērošanas.

Treškārt, ierosinot procedūru un uzliekot sodu, Komisija pārkāpa principu ne bis in idem, tiesiskās noteiktības principu, tiesiskās paļāvības principu un labas pārvaldības principu, tā kā Beļģijas konkurences iestāde bija piemērojusi prasītājai imunitāti pret sodiem par dalību ar aizliegtu vienošanos saistītā pārkāpumā, par ko ir apstrīdētais lēmums.

Komisija turklāt nepareizi secināja, ka prasītāja ThyssenKrupp Elevators AG un ThyssenKrupp AG bija solidāri atbildīgas par pārkāpumu, ko bija izdarījusi prasītāja.

Prasītāja arī norāda, ka, nosakot piemērojamo sodu, Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. pantu, Komisijas Pamatnostādnes [vadlīnijas] sodanaudas [naudas soda] noteikšanai (3), vienlīdzības principu un samērīguma principu. Komisija arī neievēroja 23. pantā noteiktos maksimālos naudas soda apmērus.

Prasītāja arī norāda, ka Komisija pārkāpa paziņojumu par sadarbību (4) un vienlīdzības principu, nosakot naudas soda samazinājuma summu, kas piemērojama prasītājai sakarā ar tās sadarbību paziņojuma par sadarbību ietvaros.

Visbeidzot, Komisija pārkāpa vienlīdzības principu, samērīguma principu, tiesiskās paļāvības principu un labas pārvaldības principu, nosakot naudas soda samazinājuma summu, kas piemērojama prasītājai sakarā ar tās sadarbību ārpus paziņojuma par sadarbību ietvariem.

(1) OV 2004, C 101, 43. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums: Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

(4) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas (naudassoda) un sodanaudas (naudassoda) samazināšanu karteļu (aizliegtas vienošanās) gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/30

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — OTIS un citi/Komisija

(Lieta T-145/07)

(2007/C 155/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Otis SA, Dilbeek (Beļģija), Otis GmbH & Co. OHG, Berlīne (Vācija), Otis BV, Amersfoort (Nīderlande), un Otis Elevator Co., Farmington (ASV) (pārstāvji — A. Winckler, advokāts, un J. Temple Lang, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt vai būtiski samazināt naudas sodu, kas Otis uzlikts saskaņā ar lēmumu;

—	likt Komisijai atlīdzināt Otis tiesāšanās un citus izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību; un

—	veikt jebkurus citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāji vēlas panākt, lai saskaņā ar EKL 230. pantu tiktu daļēji atcelts Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmums K(2007)512 (galīgā redakcija) (Lieta COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators), saskaņā ar kuru prasītāji tāpat kā citi uzņēmumi ir saukti pie atbildības par dalību četros vienotos, saliktos un ilgstošos EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos, kas izpaudušies kā tirgu sadale, vienojoties un/vai saskaņot rīcību, lai piešķirtu tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumus liftu un eskalatoru tirdzniecībai, uzstādīšanai, apkalpošanai un modernizācijai.

Prasības pamatojumam prasītāji norāda šādus deviņus pamatus, neapstrīdot apstrīdētajā lēmumā norādītos faktiskos apstākļus.

Komisija ir nepareizi piemērojusi atbilstošo tiesību normu, saucot Otis Elevator Company pie atbildības par vietējo uzņēmumu rīcību, jo Otis Elevator Company neietekmēja šo vietējo uzņēmumu lēmumu pieņemšanu, ik dienas veicot saimniecisko darbību, un nevarēja zināt par to prettiesisko rīcību.

Komisija nepareizi ir piemērojusi Pamatnostādnes par naudas sodiem (1) un ir pārkāpusi samērīguma principu:

—	palielinot naudas sodu atbilstoši atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatojoties uz visas grupas apgrozījumu; un

—	nosakot pamatsummu Vācijai, jo Komisija neņēma vērā to, ka prettiesiskie pasākumi attiecās tikai uz eskalatoriem un “augstvērtīgiem”/ātrgaitas liftiem, kas ir tikai neliela daļa no kopējo liftu skaita.

Komisija ir pārkāpusi paziņojumu par sadarbību (2):

—	nepiešķirot Otis atbrīvojumu no soda par prettiesiskiem pasākumiem Vācijā, kaut arī Otis bija vienīgais uzņēmums, kas bija iesniedzis pierādījumus un informāciju saistībā ar nolīgumu par eskalatoriem un liftiem darbības jomu un ilgumu; vai

—	nepiešķirot daļēju atbrīvojumu no soda saistībā ar eskalatoriem un liftiem atsevišķos laika posmos un nenorādot tam pamatojumu.

Pakārtoti — Komisijai sods bija jāsamazina par 50 % un katrā ziņā — vairāk nekā tikai par 25 %. Prasītāji norāda, ka Komisija nav novērtējusi Otis sniegto pierādījumu apjomu un to būtisko “pievienoto vērtību”.

Turklāt Komisija nav ņēmusi vērā Otis tiesisko paļāvību un samērīguma principu:

—	nepiešķirot parasto 10 % naudas soda samazinājumu par to, ka netika apstrīdēti fakti par Beļģiju, Vāciju un Luksemburgu; un

—	nepiešķirot naudas soda samazinājumu par skaidrojošas papildu informācijas sniegšanu.

Visbeidzot, Komisija ir nepareizi piemērojusi paziņojumu par sadarbību un Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai, nosakot naudas sodu Beļģijai, Vācijai un Luksemburgai.

(1) Komisijas 1998. gada 14. janvāra paziņojums ar nosaukumu “Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu” (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/30

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — United Technologies/Komisija

(Lieta T-146/07)

(2007/C 155/57)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: United Technologies Corp., Hartford (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — A. Winckler, lawyer, un J. Temple Lang, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt vai būtiski samazināt UTC ar lēmumu uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt UTC tiesāšanās izdevumus un visus pārējos izdevumus saistībā ar šo tiesvedību un

—	veikt visus pasākumus, kurus Tiesa uzskata par vajadzīgiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasības pieteikumu prasītāja lūdz saskaņā ar EKL 230. pantu atcelt daļā Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007)512, galīgā redakcija, (lieta COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators), ar kuru prasītāja un citi uzņēmumi tika atzīti par atbildīgiem dalībā četros atsevišķos, sarežģītos un turpinātos EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos par tirgus sadali, vienojoties par publiskā iepirkuma sadali par liftu un eskalatoru pārdošanu, uzstādīšanu, apkalpi un modernizāciju.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza argumentu, ka Komisija ir nepareizi uzskatījusi, ka ar faktu, ka mātes sabiedrībai juridiski pilnībā pieder filiāle, pietiek, lai iestātos mātes sabiedrības atbildība. Prasītāja šajā sakarā apgalvo, ka i) Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktā ir noteikts, ka ir nepieciešami pierādījumi par tīšu rīcību vai nolaidību, ii) ka mātes sabiedrībai ir jāveic filiāles tirdzniecības politikas faktiskā kontrole pārkāpuma laikā, vai tai ir jāzina par šādu rīcību un nav tā jāpārtrauc un iii) mātes sabiedrības atbildība par tās filiāļu konkurences pārkāpumiem ir jāpamato ar tās faktisko rīcību un nevis spēju ietekmēt.

Prasītāja uzskata, ka tā ir atspēkojusi jebkādu atbildību, jo tās filiāles autonomi nosaka savu ikdienas rīcību tirgū un attiecīgie darbinieki neievēroja norādes, ko prasītāja bija devusi, lai nepārkāptu konkurences noteikumus. Prasītāja turklāt uzskata, ka Komisija nav pamatojusi savu apgalvojumu, ka prasītāja nav atspēkojusi savas atbildības prezumpciju.

Prasītāja arī apgalvo, ka uzliktā naudas soda palielinājums par 70 % sakarā ar apmēru un prevenciju ir nepamatots un nesamērīgs.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā ir atzinusi prasītājas atbildību par savas filiāles prettiesiskām darbībām, kaut arī Komisija ir piemērojusi citādu juridisko pārbaudi, lai atzītu, ka Mitsubishi Electric Corporation Japan nebija atbildīga par savas filiāles darbībām.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/31

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Aufzüge un ThyssenKrupp Fahrtreppen/Komisija

(Lieta T-147/07)

(2007/C 155/58)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ThyssenKrupp Aufzüge GmbH, Neuhausen auf den Fildern (Vācija) un ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — U. Itzen un K. Blau-Hansen, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti, atbilstoši samazināt prasītājām ar apstrīdēto lēmumu solidāri uzlikto naudas sodu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu K(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētājā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem tika noteikti naudas sodi par dalību aizliegtā vienošanās par liftu un eskalatoru ierīkošanu un uzturēšanu Vācijā. Komisija uzskata, ka attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas kompetences neesamība, jo apgalvotajiem vietējiem pārkāpumiem nebija starpvalstu nozīmes;

—	nosacījumu trūkums, lai iestātos prasītāju solidāra atbildība ar hierarhiski augstāk stāvošām sabiedrībām, jo prasītājas esot juridiski un ekonomiski neatkarīgas;

—	pamatsummu nesamērīgums naudas sodu aprēķinos salīdzinājumā ar faktiski skartajiem tirgus apmēriem;

—	prevencijas reizinātāja prettiesiskums, jo naudas soda aprēķinā nozīme ir tikai prasītāju apgrozījumam un tas nepamato šāda reizinātāja piemērošanu;

—	pamatojuma trūkums attiecībā uz naudas soda palielinājumu naudas soda aprēķinā recidīva dēļ, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz agrāku sodu iekļaušanu un kļūdu novērtējumā;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija attiecībā uz naudas soda ierobežojumu 10 % apmērā no apgrozījuma ir ņēmusi vērā koncerna un nevis prasītāju apgrozījumu;

—	Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu (2) tiesiski kļūdaina piemērošana, jo nav pietiekami ņemta vērā prasītāju sadarbības pievienotā vērtība.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/32

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg/Komisija

(Lieta T-148/07)

(2007/C 155/59)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl, Howald (Luksemburga) (pārstāve — K. Beckmann, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, atbilstoši samazināt naudas sodu, kas prasītājai solidāri uzlikts ar apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja iebilst pret Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētajā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem ir uzlikts naudas sods par dalību kartelī saistībā ar liftu un eskalatoru uzstādīšanu un apkopi Luksemburgā. Pēc Komisijas uzskatiem, attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas pilnvaru neesamība, jo attiecīgais pārkāpums ir vietējas nozīmes, tam nav nekādas nozīmes starpvalstu mērogā;

—	ne bis in idem principa pārkāpums, jo Komisija pirms prasības celšanas nav ņēmusi vērā apžēlošanas lēmumu, ko par labu prasītājai ir pieņēmusi Luksemburgas karteļu [kontroles] iestāde;

—	nosacījumu par prasītājas solidāro atbildību kopā ar hierarhijā augstākām sabiedrībām neizpilde, jo prasītāja ir juridiski un ekonomiski neatkarīga;

—	prasītājai uzliktā naudas soda nesamērīgums, ņemot vērā prasītājas faktisko nozīmi tirgū;

—	preventīvā reizināšanas koeficienta prettiesiskums, jo, aprēķinot naudas sodu, vienīgais atbilstošais faktors bija prasītājas apgrozījums un šis apgrozījums nebija pamats minētā reizināšanas koeficienta piemērošanai;

—	nepietiekams pamatojums tam, kāpēc, aprēķinot naudas sodu, ir noteikts lielāks sods atkārtotības dēļ; tas noticis sakarā ar juridiskām kļūdām, pierēķinot iepriekšējos naudas sodus, un kļūdām vērtējumā;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija attiecībā uz naudas soda maksimālo robežu 10 % apjomā no uzņēmuma apgrozījuma ir pamatojusies uz uzņēmumu grupas, nevis uz prasītājas apgrozījumu;

—	Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu (2) juridiski kļūdaina piemērošana tiktāl, ciktāl nav pietiekami ņemta vērā prasītājas sadarbības nozīme;

—	prasītājas sadarbības, kas nav saistīta ar Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu, nepietiekama ņemšana vērā.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/33

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Elevator/Komisija

(Lieta T-149/07)

(2007/C 155/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Elevator AG, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — T. Klose un J. Ziebarth, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, atbilstoši samazināt prasītājai ar apstrīdēto lēmumu solidāri uzlikto naudas sodu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu K(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētājā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem tika noteikti naudas sodi par dalību aizliegtā vienošanās par liftu un eskalatoru ierīkošanu un uzturēšanu Beļģijā, Vācijā un Luksemburgā. Komisija uzskata, ka attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas kompetences neesamība, jo apgalvotajiem vietējiem pārkāpumiem nebija starpvalstu nozīmes;

—	ne bis in idem principa pārkāpums, jo Komisija nav ņēmusi vērā Beļģijas un Luksemburgas valsts konkurences iestāžu amnestijas lēmumus par labu prasītājai, kas pieņemti pirms procedūras ierosināšanas;

—	nosacījumu trūkums, lai iestātos prasītājas solidāra atbildība ar meitas sabiedrībām, jo prasītāja pati nav piedalījusies pārkāpumā, tās meitas sabiedrības ir juridiski un ekonomiski neatkarīgas savā darbībā, kā arī trūkst objektīva pamatojuma atbildības attiecināšanai uz prasītāju;

—	pamatsummu nesamērīgums naudas sodu aprēķinos salīdzinājumā ar faktiski skartajiem tirgus apmēriem;

—	prevencijas reizinātāja nesamērīgums, jo tas ievērojami atšķiras no attieksmes pret citiem pielīdzināma apmēra uzņēmumiem pielīdzināmās lietās, kas izlemtas tajā pašā laikā;

—	pamatojuma trūkums attiecībā uz naudas soda palielinājumu naudas soda aprēķinā recidīva dēļ, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz agrāku sodu iekļaušanu;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo attiecībā uz naudas soda ierobežojumu 10 % apmērā no apgrozījuma vajadzēja ņemt vērā tikai attiecīgo meitas sabiedrību apgrozījumu;

—	Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu (2) tiesiski kļūdaina piemērošana, jo nav pietiekami ņemta vērā prasītājas sadarbības pievienotā vērtība.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/33

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp/Komisija

(Lieta T-150/07)

(2007/C 155/61)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp AG, Duisburg un Essen (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, atbilstoši samazināt naudas sodu, kas prasītājai solidāri uzlikts ar apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja iebilst pret Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētajā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem ir uzlikts naudas sods par dalību kartelī saistībā ar liftu un eskalatoru uzstādīšanu un apkopi Beļģijā, Vācijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Pēc Komisijas uzskatiem, attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas pilnvaru neesamība, jo attiecīgais pārkāpums ir vietējas nozīmes, tam nav nekādas nozīmes starpvalstu mērogā;

—	ne bis in idem principa pārkāpums, jo Komisija pirms prasības celšanas nav ņēmusi vērā apžēlošanas lēmumus, ko par labu prasītājai ir pieņēmušas Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes karteļu [kontroles] iestādes;

—	nosacījumu par prasītājas solidāro atbildību kopā ar meitas sabiedrībām neizpilde, jo prasītāja pati nav piedalījusies prettiesiskajā darbībā, tās meitas sabiedrības darbībā ir juridiski un ekonomiski neatkarīgas, kā arī nav objektīva pamata saukt pie atbildības prasītāju;

—	naudas soda aprēķināšanā izmantoto pamatsummu nesamērīgums salīdzinājumā ar faktiski skarto tirgus daļu;

—	preventīvā reizināšanas koeficienta nesamērīgums, jo tas būtiski atšķiras no [koeficienta], kas ir piemērots citiem līdzīga lieluma uzņēmumiem līdzīgās lietās, kas ir izlemtas tajā pašā laikā;

—	nepietiekams pamatojums tam, kāpēc, aprēķinot naudas sodu, ir noteikts lielāks sods atkārtotības dēļ; tas noticis sakarā ar juridiskām kļūdām, pierēķinot iepriekšējos naudas sodus;

—	Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo naudas soda maksimālo robežu 10 % apjomā no uzņēmuma apgrozījuma vajadzēja saistīt tikai ar attiecīgajām meitas sabiedrībām;

—	Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu (2) juridiski kļūdaina piemērošana tiktāl, ciktāl nav pietiekami ņemta vērā prasītājas sadarbības nozīme saistībā ar visām četrām attiecīgajām valstīm.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/34

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — KONE u.c./Komisija

(Lieta T-151/07)

(2007/C 155/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: KONE Corp., Helsinki (Somija), KONE GmbH Hanovere (Vācija) un KONE BV, Hāga (Nīderlande), (pārstāvji — T. Vinje, solicitor, D. Paemen, J. Schindler, B. Nijs, advokāti, J. Flynn, QC, un D. Scannell, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt lēmuma 2. panta 2. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts naudas sods KONE Corportion un KONE GmbH, un uzlikt naudas sodu, kas ir mazāks par to, kāds ir noteikts Komisijas lēmumā;

—	atcelt Komisijas lēmuma 2. panta 4. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts naudas sods KONE Corporation un KONE BV, un noteikt mazāku naudas sodu par to, kāds ir noteikts Komisijas lēmumā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasību prasītājas saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512 galīgā redakcija (Lieta COMP/E—1/38.823 — PO/Elevators and Escalators), pamatojoties uz ko prasītājas līdzās citiem uzņēmumiem tika sauktas pie atbildības par piedalīšanos četros atsevišķos, daudzpusīgos un ilgstošos EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos, sadalot tirgu, vienojoties un/vai veicot saskaņotas darbības, lai manipulētu ar konkursa procedūrām un līgumu noslēgšanu par liftu un eskalatoru pārdošanu, ierīkošanu, apkopi un modernizāciju.

Prasītājas — KONE Corporation un tās filiāles KONE GmbH un KONE BV — iebilst pret apstrīdēto lēmumu tikai saistībā ar naudas sodu noteikšanu KONE kopumā par tās piedalīšanos pārkāpumos Vācijā un Nīderlandē.

Attiecībā uz Vācijā notikušo pārkāpumu prasītājas norāda, ka Komisija ir kļūdījusies, nosakot naudas soda apmēru. It īpaši prasītājas apgalvo, ka, pirmkārt, Komisija nav pareizi piemērojusi 2002. gada Paziņojumu par sadarbību (1), jo a) tai bija jāpiešķir KONE imunitāte saskaņā ar Paziņojuma 8.a un 8.b punktu vai, pakārtoti, b) tai bija jāsamazina prasītāju naudas sods saskaņā ar minētā paziņojuma 23. punkta pēdējo daļu.

Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav pareizi piemērojusi Pamatnostādnes par naudas sodu noteikšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 17 15. panta 2. punktu un 1998. gada EOTK Līguma (2) 65. panta 5. punktu (turpmāk tekstā — “1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu uzlikšanu”), jo tā, a) nosakot naudas sodu, nav ņēmusi vērā skartā tirgus apmēru un b) nav pienācīgi atzinusi to, ka prasītājas neapstrīd faktus, ko pierāda piešķirtais [naudas soda] samazinājums tikai par 1 % attiecībā uz šo ieguldījumu.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi EK tiesību pamatprincipus, jo a) Komisija nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu, savlaicīgi neinformējot prasītājas par imunitātes neesamību; b) Komisija nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, izturoties atšķirīgi pret prasītājām, kas atrodas vienādā situācijā, raugoties no imunitātes viedokļa, un c) Komisija nav ņēmusi vērā prasītāju tiesības uz aizstāvību, atsakoties sniegt piekļuvi dokumentiem.

Attiecībā uz Nīderlandē notikušo pārkāpumu prasītājas norāda, ka Komisija ir kļūdījusies, liedzot tām jebkādu naudas soda samazinājumu un nosakot naudas sodu EUR 7 975 000 apmērā. It īpaši prasītājas norāda, ka, pirmkārt, Komisija nav pareizi piemērojusi 2002. gada Paziņojumu par sadarbību, nesamazinot prasītāju naudas sodu, neatzīdama, ka prasītājas ir sniegušas informāciju un ir sadarbojušās administratīvās procedūras laikā. Otrkārt, prasītājas norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus. Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Komisija nav pareizi piemērojusi 1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu uzlikšanu gan tādējādi, ka tā nav ņēmusi vērā prasītāju atbildību mīkstinošos apstākļus, gan tādējādi, ka tā nav atzinusi to, ka prasītājas neapstrīd faktus.

(1) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

(2) OV 1998 C 9, 3. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/35

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — Lange Uhren/ITSB (grafiska preču zīme pulksteņa attēlojuma veidā)

(Lieta T-152/07)

(2007/C 155/63)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lange Uhren GmbH, Glashütte (Vācija) (pārstāvis — M. Schaeffer, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 15. februāra lēmumu lietā R 1176/2005-1;

—	atzīt, ka Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi ļauj publicēt pieteikto Kopienas preču zīmi Nr. 2 542 694, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 14. klasē (luksusa pulksteņi un laika mērīšanas instrumenti; luksusa pulksteņu ciparnīcas);

—	pakārtoti, atzīt, ka pieteiktā Kopienas preču zīme Nr. 2 542 694 saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz pieteiktajām precēm, kuras ietilpst 14. klasē;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas sastāv no rokas pulksteņa attēlojuma, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 14. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 542 694)

Pārbaudītāja lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo pieteiktajai preču zīmei piemīt nepieciešamā atšķirtspēja;

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpums, jo kļūdaini tika konstatēts, ka pieteiktā preču zīme ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/35

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — ThyssenKrupp Liften/Komisija

(Lieta T-154/07)

(2007/C 155/64)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Liften BV, Krimpen aan den IJssel (Nīderlande) (pārstāvji — O. W. Brouwer un A. C. E. Stoffer, advocaten)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas skar prasītāju;

—	pakārtoti, samazināt prasītājai uzliktā naudas soda summu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas Lēmumu C(2007)512 final (Lieta COMP/E-1/38.823 — PO Lifti un eskalatori).

Prasības atbalstam prasītāja norāda uz līdzīgiem pamatiem, kas norādīti lietā T-144/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs/Komisija.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka, atturošā nolūkā palielinot naudas soda pamata apjomu par 100 %, Komisija pārkāpa Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 1. punktu, Pamatnostādnes (vadlīnijas) soda naudas (naudas soda) noteikšanai (2), kas pamatotas uz šiem noteikumiem, vienlīdzības principu, kā arī samērīguma principu. Prasītāja arī apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi pamatnostādnes (vadlīnijas) soda naudas (naudas soda) noteikšanai un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punktu, piemērojot naudas soda palielinājumu par 50 % par atkārtotu pārkāpumu.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums: Pamatnostādnes [vadlīnijas] sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/36

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — COFAC/Komisija

(Lieta T-158/07)

(2007/C 155/65)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: COFAC — Cooperativa de Formación y Animación Cultural, crl, Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — Luís Gomes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atbilstoši EKL 230. pantam atcelt Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumu D(2004)24253, ar kuru samazina ar 1987. gada 30. aprīļa Lēmumu C(87)0860 prasītājam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta apjomu (lietas Nr. 880707 P1);

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2007. gada 1. martā prasītājam tika paziņots Komisijas Lēmums par EUR 25 291,75 samazināt finansiālo atbalstu, kas tam tika piešķirts ar 1987. gada 30. aprīļa Lēmumu C(87)0860, ar pamatojumu, ka “pēc kriminālvajāšanas noslēgšanas attiecībā uz piešķirtā atbalsta pārvaldību un konkrētu piemērošanu […] un pēc korekciju izdarīšanas attiecībā uz lietas izmaksām un atbalsta struktūrām atbilstoši tiesu nolēmumiem vai auditu vai pārbaudēm, kas veikti saistībā ar attiecīgajām organizācijām, ir norādes, kas liecina, ka noteiktās profesionālās apmācību darbībās, ko līdzfinansē ESF […], notikušas nelikumības” .

Tomēr tiesvedība, ko Portugālē uzsāka pret prasītāju, noslēdzās ar neko pēc būtības nenolemjošu nolēmumu par prasības noilgumu, no kā, dabiski, nevar izdarīt nekādus secinājumus par samazinājumu.

Turklāt prasītāju valsts iestādes nekad nav informējušas par audita vai jaunas analīzes galīgo sagatavošanu, kuru secinājumu izstrādāšanā prasītājs nekāda veidā nepiedalījās un jebkurā gadījumā nekad nav varējis aizstāvēties pret apsūdzībām par lietas izmaksu un finansējuma noteikumu neievērošanu.

Atbilstoši iedibinātai Tiesas judikatūrai Komisijas lēmums, kas samazina vai atceļ ESF sniegto atbalstu, var tieši un individuāli skart šī atbalsta saņēmējus.

Prasītājam nekad netika dota iespēja efektīvi paust Komisijai savu viedokli par atbalsta samazināšanu, kā dēļ Komisijas pieņemtais lēmums ir nelikumīgs un tādēļ jāatceļ.

Attiecīgais lēmums tika pieņemts, pārkāpjot tiesības uz aizstāvību, kas ir Kopienu tiesību pamatprincips un saskaņā ar ko visām personām, attiecībā uz kurām var tikt pieņemti lēmumi, kas var nozīmīgi skart to intereses, jābūt iespējai noderīgi darīt zināmu to viedokli par faktiem, kas ir attiecīgā lēmuma pamatā.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/36

Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — COFAC/Komisija

(Lieta T-159/07)

(2007/C 155/66)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: COFAC — Cooperativa de Formación y Animación Cultural, crl, Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — Luís Gomes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atbilstoši EKL 230. pantam atcelt Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumu D(2004)24253, ar kuru samazina ar 1987. gada 30. aprīļa Lēmumu C(87)0860 prasītājam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta apjomu (lietas Nr. 870927 P1);

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir identiski lietā T-158/07 minētajiem.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/37

Prasība, kas celta 2007. gada 9. maijā — Group Lottuss/ITSB — Ugly (“COYOTE UGLY”)

(Lieta T-161/07)

(2007/C 155/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Group Lottuss, Barselona (Spānija) (pārstāvji — J. Grau Mora, A. Angulo Lafora, M. Ferrándiz Avendaño un J. Arribas García, abogados)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: UGLY, INC.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 2. marta lēmumu daļā, kurā daļēji noraidīts Group Lottuss CORP. SL Kopienas preču zīmes Nr. 2.428.795 “COYOTE UGLY” reģistrācijas pieteikums;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “COYOTE UGLY” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2.428.795) attiecībā uz 9., 41. un 42. klasē ietilpstošām precēm un pakalpojumiem

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Ugly. Inc.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “COYOTE UGLY” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14., 16., 21., 25., 32. un 34. klasē, un agrākas vispārzināmas nereģistrētas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “COYOTE UGLY” attiecībā uz 14., 16., 21., 25., 32., 33., 34., 41. un 42. klasē ietilpstošām precēm un pakalpojumiem

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumus un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz 42. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā noraidīti iebildumi attiecībā uz “izklaides pakalpojumiem un pakalpojumiem diskotēkām un svētku zālēm”, kas ietilpst 41. klasē un norādīti reģistrācijas pieteikumā, un noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem.

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza piemērošana.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/37

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Pigasos Alieftiki Naftiki Etairia/Padome un Komisija

(Lieta T-162/07)

(2007/C 155/68)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pigasos Alieftiki Naftiki Etairia, Moschato (Grieķija) (pārstāvis — avv. N. Skandamis)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija, veicot vairākas pretlikumīgas darbības un bezdarbības, ir pārkāpusi Kopienu tiesību pamatprincipus attiecībā uz brīvu apriti, saimniecisko neatkarību, samērīgumu, tiesisko paļāvību, kā arī nosacījumu par efektīvu tiesisko aizsardzību saistībā ar zveju robežzonā ar trešo valsti (Tunisija) un nozvejas pārvadāšanu uz Kopienas muitas teritoriju caur šīs trešās valsts teritoriju, kura ir asociēta Kopienai, muitas uzraudzības (tranzīta) režīmā;

—	piespriest Kopienu iestādēm samaksāt parsītājai 23 608.551 dinārus, kā arī kompensācijas summu (EUR 188 583.18 + 10 806 323.44 + 1 000 000 = EUR 11 994 906.62) atbilstoši EKL 235. pantam un EKL 288. panta otrajai daļai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka tai ir radies finansiāls zaudējums, jo tā nevarēja Kopienas muitas teritorijā ievest preces ar Kopienas izcelsmi, jo Kopienas iestādes veica pretlikumīgu darbību un rīcību, proti, it īpaši:

a)	Eiropas Kopienu Komisija ir pieņēmusi Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (1), atbilstoši kurai jāuzrāda pilnībā aizpildītu Kopienas muitas dokumentu T2M, kas ir vienīgais pierādījums zvejas Kopienas izcelsmei, kurš pamato tiesības uz brīvu apriti;

Eiropas Komisija, kas Kopienas vārdā apspriedās ar Tunisiju, lai noslēgtu Asociācijas līgumu, un Eiropas Savienības Padome, kas ratificēja šo līgumu, nespēja pieņemt pasākumus, kas nodrošinātu, ka Kopienas izcelsmes nozvejai, kas rodas no Kopienas zvejas darbībām ārpus Tunisijas teritoriāliem ūdeņiem, netiek liegtas tiesības uz brīvu apriti;

c)	Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome, ņemot vērā to, ka tās ir lēmējiestādes, kuras var grozīt līgumu, pēc prasītājas uzskatiem, nenodrošināja tiesību noteikumi, kas regulē iepriekš minēto īpašo zivju kategoriju, neskatoties uz to, ka tās zināja par radušos problēmu;

d)	Eiropas Komisija, jo tā neveica darbības, kas vajadzīgas Grieķijas iestāžu uzraudzībai, kā to pieprasīja sabiedrība.

Turklāt prasītāja uzskata, ka iepriekš minētās darbības un bezdarbības pārkāpj augstākstāvošus tiesību noteikumus, kas noteikti personu aizsardzībai, it īpaši:

a)	tiesības uz brīvu preču apriti, kuru īstenojot, administratīvajām formalitātēm ir procesuāls un nevis saturisks raksturs;

b)	tiesības veikt uzņēmējdarbību, kuru būtība tiek traucēta ar aizliegumu citos veidos pierādīt izcelsmi;

c)	samērīguma principu, kas nav saderīgs ar jebkāda cita veida izcelsmes pierādījumu nepieņemšanu, izņemot T2M;

d)	tiesiskās paļāvības principu, jo, neskatoties uz to, ka sabiedrība rīkojās apdomīgi, ievērojot tirgus noteikumus, tai radās nozīmīgi zaudējumi, kas izriet no apstākļa, ka tā izmantoja tiesības, kas tai izriet no Kopienu tiesībām;

e)	efektīvas tiesiskās aizsardzības principu, kas ir pretējs “tiesiskuma neievērošanai”, ko sabiedrībai izrādīja Grieķija, Tunisija un Kopienu iestādes.

Papildus pieprasītās kompensācijas summai prasītāja norāda, ka zaudējumu, kas tai radās, īpašais un neparastais raksturs ļauj atlīdzināt iepriekš minētos zaudējumus un uzskata, ka pie šādiem lietas apstākļiem ir pamats Kopienas atbildībai pat ja nepastāv tās vaina.

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93 ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi Code (OV L 253, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/38

Apelācija, ko 2007. gada 14. maijā ierosinājusi Sundholm par Civildienesta tiesas 2007. gada 1. marta spriedumu lietā F-30/05 Sundholm/Komisija

(Lieta T-164/07 P)

(2007/C 155/69)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asa Sundholm, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, avocats)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 1. marta spriedumu lietā F-30/05 Sundholm/Komisija;

—	taisot jaunu spriedumu, atcelt Komisijas lēmumu par karjeras attīstības ziņojumu 2003. gadam, kā arī piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies pirmajā instancē un apelācijā.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijā prasītāja lūdz atcelt Civildienesta tiesas spriedumu, ar ko noraidīta prasība atcelt prasītājas karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, noraidīdama pamatu par tiesību uz aizsardzību pārkāpumu.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/39

Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Red Bull/ITSB — Grupo Osborne (“TORO”)

(Lieta T-165/07)

(2007/C 155/70)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Red Bull GmbH, Fuschl am See (Austrija) (pārstāvji — H. O'Neill, Solicitor, V. von Bomhard un A. Renck, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Grupo Osborne SA, El Puerto de Santa Maria, (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 20. februāra lēmumu lietā Nr. R 147/2005–4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Grupo Osborne SA

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “TORO”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 32., 33. un 42. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 500 917

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiskas preču zīmes “TORO ROSSO” un “TORO ROJO”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 32. klasē, kā arī valsts, starptautiskas un Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas satur vārdu “BULL” vienu pašu vai savienojumā ar citiem vārdiem, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 32., 33. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem, izņemot “viesu izmitināšanas nodrošināšana”

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu tiktāl, ciktāl ar to apmierina iebildumus attiecībā uz precēm “alus” (32. klase), “alkoholiskie dzērieni, izņemot vīnu un alu” (33. klase) un pakalpojumu “nodrošināšana ar pārtiku un dzērieniem, t.sk. bārus, uzkodu bārus, restorānus, kafejnīcas, sabiedriskās iestādes, ēdnīcas un vīna bārus” (42. klase); Kopienas preču zīmes reģistrāciju var veikt attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 73. panta otrā teikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome savā lēmumā, kurā tā nepilnīgi izvērtējusi lietas dalībnieku iesniegtos materiālus, nav skaidri izklāstījusi pamatojumu.

Turklāt Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome, neskatoties uz pretnostatīto preču zīmju konceptuālo identiskumu un agrāko preču zīmju reputāciju, nav ņēmusi vērā reputācijas nozīmīgumu.

Visbeidzot, Regulas 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome ir izmantojusi pieņēmumu, ka pretnostatītām preču zīmēm vajag būt sajaucami līdzīgām, kamēr, atsaucoties uz prasītājas teikto, ir pietiekami, ka pircēji var “konstatēt saikni” starp divām preču zīmēm.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/40

Prasība, kas celta 2007. gada 16. maijā — Longevity Health Products/ITSB — Celltech Pharma (“Cellutrim”)

(Lieta T-169/07)

(2007/C 155/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Longevity Health Products Inc., Naso (Bahamas) (pārstāvis — J. E. Korab, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Celltech Pharma GmbH&Co. KG

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu un noraidīt Celltech Pharma GmbH&Co. KG pieteikumu atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 3 979 036, kā arī

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “Cellutrim”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 3.,5. un 35. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 3 979 036)

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Celltech Pharma GmbH&Co. KG

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: vārdiska preču zīme “Cellidrin”, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 5. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt par spēkā neesošu attiecīgo Kopienas preču zīmi, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 5. klasē

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: kļūdains Apelāciju padomes pamatojums, jo starp pretstatītām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/40

Prasība, kas celta 2007. gada 21. maijā — Volkswagen/ITSB (“TDI”)

(Lieta T-174/07)

(2007/C 155/73)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG, Wolfsburg (Vācija) (pārstāvji — S. Risthaus, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošana biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu apelācijas lietā R 1479/2005–1, kas ir paziņots 2007. gada 23. martā;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas] birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TDI”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 4.,7. un 37. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 842 302)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	neņemot vērā Apelāciju padomes 2003. gada 12. maija lēmumu apelācijas lietā R 53/2002–4, pārkāpts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 62. panta 2. punkts;

—	nepienācīgi veicot faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas, pārkāpts Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkts;

—	noliedzot pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, pārkāpts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts;

—	pieņemot pieteiktās preču zīmes aprakstošo funkciju, pārkāpts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts;

—	noliedzot, ka pieteiktā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, pārkāpts Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/41

Prasība, kas celta 2007. gada 24. maijā — Promomadrid Desarrollo Internacional de Madrid/ITSB (“MADRIDEXPORTA”)

(Lieta T-180/07)

(2007/C 155/74)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Promomadrid Desarollo International de Madrid, S. A., Madride (pārstāvis — M. Aznar Alonso, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmums, ar kuru noraidīts Kopienas kombinētās preču zīmes “MADRIDEXPORTA” attiecībā uz 16., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasi reģistrācijas pieteikums Nr. 4.659.553 neatbilst Padomes Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi;

—	atzīt, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts neattiecas uz Kopienas kombinēto preču zīmi “MADRIDEXPORTA” Nr. 4.659.553 un ka uz to attiecas Regulas Nr.40/94 7. panta 3. punkts;

—	piespriest atbildētājam un, attiecīgā gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: kombinētā preču zīme “MADRIDEXPORTA” (reģistrācijas pieteikums Nr. 4.659.553) attiecībā uz 16., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē ietilpstošām precēm un pakalpojumiem

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta nepareiza piemērošana.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/41

Prasība, kas celta 2007. gada 28. maijā — Polija/Komisija

(Lieta T-183/07)

(2007/C 155/75)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis — E. Ośniecka — Tamecka)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt pilnībā vai daļēji, pamatojoties uz EKL 230. pantu, Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu K (2007) 1295 galīgā redakcijā par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānu, ko Polija ir iesniegusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK;

—	lietu izskatīt poļu valodā saskaņā ar Tiesas Reglamenta 35. panta 2. punktu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja prasa atcelt Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmumu K (2007) 1295 galīgā redakcijā par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānu, ko Polija ir iesniegusi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK (1); tajā Komisija ir nolēmusi, ka noteikta daļa 2006. gada 30. jūnijā iesniegtā Polijas CO2 emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012. gadā nav saderīga ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. un 3. punktu, 10. pantu un 13. panta 2. punktu, kā arī ar Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā minētajiem kritērijiem. Apstrīdētajā lēmumā vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Polijai 2008.-2012. gadā ir noteikts apmēram 208,5 miljonu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta apmērā. Līdz ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales valsts plānā, ko Polija iesniedza Komisijai, noteiktā oglekļa dioksīda emisiju robeža 2008.-2012. gadā, proti, 284,6 miljoni tonnu, ir samazināta par 26,7 %.

Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu, pieņemot lēmumu pēc triju mēnešu termiņa, kas noteikts Polijas iesniegtā valsts sadales plāna vai tā daļas noraidīšanai, beigām. Tādējādi Komisija ir pārkāpusi būtiskas formas prasības un pārsniegusi savas pilnvaras.

Turklāt, tā kā Komisija, vērtējot Polijas iesniegto valsts kvotu sadales plānu 2008.-2012. gadam, nepamatoti nav izvērtējusi datus, ko Polija ir paziņojusi valsts sadales plānā, un šo datu analīzi ir aizstājusi ar pašas datu analīzi, kuri ir iegūti neviendabīgi piemērojot Komisijas izvēlēto ekonomiskās analīzes metodi, tā ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. punktu un Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 3. kritēriju. Tādējādi Komisija ir pārkāpusi būtiskas formas prasības.

Turklāt Komisija ir pārkāpusi būtiskas formas prasības tāpēc, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, tā nav ņēmusi vērā, ka Kopienai ir saistoši starptautiskie nolīgumi (it īpaši Kioto protokols); tādēļ tā ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 1., 2. un 12. kritēriju.

Tālāk, Komisija ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu un 13. panta 2. punktu, nepamatoti ierobežojot iespēju pārnest CO2 emisiju kvotas no pirmā aprēķināšanas perioda (2005.-2007.) uz otro (2008.-2012). Līdz ar to tā ir pārsniegusi savas pilnvaras.

Komisija ir pārkāpusi būtiskas formas prasības arī, pirms lēmuma pieņemšanas nenosaucot prasītājai faktiskos šī lēmuma pieņemšanas pamatus. Prasītājai līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai apstrīdētais lēmums ir saderīgs ar EKL 175. panta 2. punkta c) apakšpunktu, skatītu kopā ar EKL 7. panta 1. punktu.

Visbeidzot, ar apstrīdēto lēmumu ir, iespējams, traucēta prasītājas enerģētikas drošība, jo tas ir pieņemts, prasītāju iepriekš neuzklausot un tajā neņemot vērā Polijas īpašo enerģijas bilanci; tādējādi Komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp; Speciālā izdevuma poļu valodā 15. nodaļa, 7. sējums, 631. lpp.)

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/43

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 22. maija spriedums — López Teruel/ITSB

(Lieta F-97/06) (1)

(Ierēdņi - Invaliditāte - Lūguma sasaukt invaliditātes komisiju noraidīšana)

(2007/C 155/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adelaida López Teruel, Guadalajara (Spānija) (pārstāvji — G. Vandersanden, L. Levi un C. Ronzi, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — M. I. de Medrano Caballero)

Priekšmets

ITSB 2005. gada 2. septembra lēmuma noraidīt prasītājas lūgumu sasaukt invaliditātes komisiju, kas izvērtē viņas nespēju veikt viņai noteiktos amata pienākumus un viņas tiesības iegūt invaliditātes pensiju, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt 2005. gada 6. oktobra lēmumu, ar kuru Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) noraida López Teruel lūgumu sasaukt invaliditātes komisiju;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 237, 30.9.2006., 24. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/43

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 22. maija spriedums — López Teruel/ITSB

(Lieta F-99/06) (1)

(Ierēdņi - Slimības atvaļinājums - Neatļauta prombūtne - Atzinuma saņemšanas procedūra - Vienošanās par neatkarīgu ārstu termiņš)

(2007/C 155/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adelaida López Teruel, Guadalajara (Spānija) (pārstāvji — G. Vandersanden, L. Levi un C. Ronzi, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā Tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — M. I de Medrano Caballero)

Priekšmets

Iecēlējinstitūcijas 2005. gada 20. oktobra lēmuma, kas pieņemts attiecībā uz prasītājas slimības atvaļinājumu un ar to saistīto atzinumu sniedzošās personas slēdzienu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punktā, atcelšana

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2005. gada 20. oktobra lēmumu daļā, kurā López Teruel prombūtne uzskatīta par neatļautu prombūtni no 2005. gada 8. februāra līdz 20. februārim un no 2005. gada 7. aprīļa līdz 2. augustam;

2)	pārējā daļā prasījumus noraidīt;

3)	ITSB sedz pats savus un atlīdzina López Teruel radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006., 18. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/44

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 2. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-2/06) (1)

(Ierēdņi - Sociālais nodrošinājums - Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana - Nelaimes gadījums darbā - Procedūras attiecībā uz Civildienesta noteikumu 73. panta piemērošanu izbeigšana)

(2007/C 155/80)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — I. Cazzato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser, pārstāvis, A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Komisijas lēmuma izbeigt procedūru par pabalstu, kas ir paredzēti Civildienesta noteikumu 73. pantā un kas ir saistīti ar nelaimes gadījumu, kurā viņš cietis 2003. gada 10. septembrī, piešķiršanu prasītājam atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu,

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 86, 8.4.2006., 48. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/44

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2007. gada 24. maija rīkojums — Lofaro/Komisija

(Apvienotās lietas F-27/06 un F-75/06) (1)

(Ierēdņi - Pagaidu darbinieks - Pārbaudes laika pagarināšana - Atlaišana pārbaudes laika beigās - Nelabvēlīgi tiesību akti - Termiņš sūdzības iesniegšanai - Nepieņemamība)

(2007/C 155/81)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Lofaro, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — J.-L. Laffineur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un K. Herrmann, kuriem lietā F-27/06 palīdz F. Longfils, avocate)

Priekšmets

Lietā F-27/06:

Pirmkārt, Komisijas lēmumu, ar ko pagarina prasītāja pārbaudes laiku un tā beigās izbeidz ar viņu noslēgto līgumu, atcelšana un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Lietā F-75/06:

Pirmkārt, Komisijas 2005. gada 28. septembra lēmuma atlaist prasītāju pārbaudes laika beigās un ziņojuma par pārbaudes laiku, ar kuru šis lēmums ir pamatots, atcelšana un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt kā nepieņemamas;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) F-27/06: OV C 208, 6.5.2006., 35. lpp., un F-75/06: OV C 212, 2.9.2006., 48. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/44

Prasība, kas celta 2007. gada 9. maijā — Korjus/Tiesa

(Lieta F-43/07)

(2007/C 155/82)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nina Korjus, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis — J. Ortlinghaus, avocate)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu par prasītājas iecelšanu amatā daļā, kurā ir noteikta tās klasificēšana pakāpē atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 1. punktam;

—

atjaunot prasītājas karjeru (ieskaitot viņas pieredzes ņemšanu vērā atjaunotajā pakāpē, viņas tiesības uz paaugstinājumu un tiesības uz pensiju), sākot ar pakāpi, kurā viņai bija jābūt ieceltai, pamatojoties uz konkursa paziņojumu, atbilstoši kuram viņa tika ietverta piemēroto kandidātu sarakstā, jeb šajā konkursa paziņojumā norādītajā pakāpē, jeb viņas pakāpei atbilstošā pakāpē saskaņā ar klasifikāciju jaunajos Civildienesta noteikumos, sākot no dienas, kurā tika pieņemts lēmums par iecelšanu darbā;

—

izmaksāt prasītājai nokavējuma procentus, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi, par visām tām attiecīgajām summām, kas atbilst atšķirībai starp viņas iecelšanas lēmumā norādītajai pakāpei atbilstošo samaksu un samaksu, kas atbilst pakāpei, kurā viņai bija tiesības tikt klasificētai, līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmuma par iecelšanu atbilstošajā pakāpē;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirms 2004. gada 1. maija publicētā konkursa CJ/LA/32 (1) veiksmīgā kandidāte — prasītāja tika pieņemta darbā pēc Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (2), spēkā stāšanās. Piemērojot Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — “Civildienesta noteikumi”) XIII pielikuma noteikumus, ko groza iepriekš minētā regula, viņu klasificēja AD7 pakāpē, nevis LA7 vai LA6 pakāpē, ko paredzēja konkursa paziņojums.

Savā prasībā prasītāja īpaši norāda uz Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punkta, vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kā arī Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkta pārkāpumu, jo, pirmkārt, viņa tika pieņemta darbā zemākā pakāpē, nekā tas bija norādīts konkursa paziņojumā, un, otrkārt, šī paša konkursa veiksmīgo kandidātu klasificēšana notika dažādos līmeņos, atkarībā no tā, vai tos pieņēma darbā pirms vai pēc Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās.

Turklāt prasītāja norāda uz Civildienesta noteikumu 10. panta pārkāpumu, jo nenotika konsultācijas ar šajā noteikumā minēto Komiteju jautājumā par tādu konkursu veiksmīgo kandidātu klasifikāciju, par kuriem paziņojumos bija atsauce uz iepriekšējo karjeras struktūru.

(1) OV C 221 A, 03.08.1999., 7. lpp.

(2) OV C 124, 27.04.2004., 1. lpp.

7.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/45

Prasība, kas celta 2007. gada 14. maijā — Barbin/Parlaments

(Lieta F-44/07)

(2007/C 155/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Florence Barbin, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis, A. Coolen un E. Marchal, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par nelikumīgu Eiropas Parlamenta 2006. gada 10. maija“Piemērošanas pasākumu attiecībā uz nopelnu punktu piešķiršanu un paaugstināšanu amatā” I.2. punkta c) apakšpunktu,

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 16. oktobra lēmumu piešķirt prasītājai nopelnu punktu par 2005. vērtējuma gadu,

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, Eiropas Parlamenta ierēdne AD 11 pakāpē, norāda pamatus, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā F-148/06 (1).

(1) OV C 42, 24.2.2007., 48. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 155

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 7. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 155/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 140, 23.6.2007.	1

	V Atzinumi un paziņojumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 155/02	Lieta C-45/05: Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maatschap Schonewille-Prins/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (Lauksaimniecības struktūras — Kopienas atbalsta shēmas — Liellopu gaļas nozare — Liellopu identifikācija un reģistrācija — Piemaksa par nokaušanu — Izslēgšana un samazināšana)	2

2007/C 155/03	Lieta C-157/05: Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Winfried L. Holböck/Finanzamt Salzburg-Land (Kapitāla brīva aprite — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Ienākuma nodoklis — Dividenžu sadale — Trešā valstī gūtie ienākumi no kapitāla)	3

2007/C 155/04	Lieta C-361/05: Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde — Atkritumu apsaimniekošana — Direktīvas 75/422/EEK un 1999/31/EK — Nelikumīga un nekontrolēta atkritumu aizvākšana uz izgāztuvēm — Nijar, Hoyo de Miguel un Cueva del Mojón izgāztuves)	3

2007/C 155/05	Lieta C-394/05: Tiesas (piektā palāta) 2007. gada 24. maija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2000/53/EK — Nolietotie transportlīdzekļi — 3. panta 5. punkts, 5. panta 1. punkts, 7. panta 2. punkts, kā arī 8. panta 3. un 4. punkts — Neatbilstoša transponēšana)	4

2007/C 155/06	Lieta C-43/06: Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 85/384/EEK — Arhitekti — Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana — Nepieciešamība nokārtot iestāšanās eksāmenu arhitektu kolēģijā)	4

2007/C 155/07	Lieta C-359/06: Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2001/45/EK — Sociālā politika — Darba ņēmēju aizsardzība — Darba aprīkojuma izmantošana — Drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības)	5

2007/C 155/08	Lieta C-364/06: Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2002/15/EK — Darba laika organizēšana personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	5

2007/C 155/09	Lieta C-375/06: Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Rortugāles Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2003/105/EK — Darba ņēmēju aizsardzība — Tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	6

2007/C 155/10	Lieta C-376/06: Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2001/42/EK — Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	6

2007/C 155/11	Lieta C-492/04: Tiesas (ceturtā palāta) rīkojums 2007. gada 10. maijā (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lasertec Gesellschaft für Stanzformen mbH/Finanzamt Emmendingen (Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Kapitāla brīva aprite — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Nodokļi — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Aizdevuma līgums starp sabiedrībām — Aizņēmēja sabiedrība, kas ir rezidente — Aizdevēja akcionāre sabiedrība, kas dibināta trešā valstī — Būtiska skaita kapitāldaļu jēdziens — Aizdevuma procentu maksājums — Kvalifikācija — Slēpta ienākumu izmaksāšana)	7

2007/C 155/12	Lieta C-312/05 P: Tiesas 2007. gada 27. marta rīkojums — TeleTech Holdings, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Teletech International SA (Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — Kopienas vārdiska preču zīme — Pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu — Valsts agrāka vārdiska preču zīme)	7

2007/C 155/13	Lieta C-155/07: Prasība, kas celta 2007. gada 20. martā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome	8

2007/C 155/14	Lieta C-166/07: Prasība, kas celta 2007. gada 26. martā — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome	8

2007/C 155/15	Lieta C-169/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Verwaltungsgerichtshof (Austrija) 2007. gada 30. marta rīkojumu — Hartlauer Handelsgesellschaft mbH/Wiener Landesregierung un Oberösterreichische Landesregierung	8

2007/C 155/16	Lieta C-173/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Vācija) 2007. gada 2. aprīļa rīkojumu — Emirates Airlines Direktion für Deutschland/Diether Schenkel	9

2007/C 155/17	Lieta C-185/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar House of Lords (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 2. aprīļa rīkojumu — RAS Riunione Adriatica Di Sicurta SpA (RAS)/West Tankers Inc.	9

2007/C 155/18	Lieta C-196/07: Prasība, kas celta 2007. gada 11. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste	10

2007/C 155/19	Lieta C-203/07: Apelācija, ko 2007. gada 16. aprīlī ierosinājusi Grieķijas Republika par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-231/04 Grieķijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija	10

2007/C 155/20	Lieta C-208/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerisches Landessozialgericht (Vācija) 2007. gada 20. aprīļa rīkojumu — Petra von Chamier-Glisczinki/Deutsche Angestellten-Krankenkasse	11

2007/C 155/21	Lieta C-211/07: Prasība, kas celta 2007. gada 20. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija	11

2007/C 155/22	Lieta C-212/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 23. aprīlī ierosināja Indorata-Serviços e Gestão, Lda par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā T-204/04 Indorata-Serviços e Gestão, Lda/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)	12

2007/C 155/23	Lieta C-215/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2007. gada 24. aprīļa rīkojumu — Verlag Schawe GmbH/Sächsisches Druck- und Verlagshaus AG	12

2007/C 155/24	Lieta C-217/07: Prasība, kas celta 2007. gada 25. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste	13

2007/C 155/25	Lieta C-219/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Beļģija) 2007. gada 27. aprīļa rīkojumu — VZW de Nationale Raad van Dierenkwekers en Liefhebbers un VZW Andibel/Beļģijas valsts	13

2007/C 155/26	Lieta C-222/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal Supremo (Spānija) 2007. gada 3. maija rīkojumu — UTECA (Unión de Televisiones Comerciales Asociadas)/Federación de Asociaciones de Productores Audiovisuales, Ente Público RTVE un Administración del Estado	14

2007/C 155/27	Lieta C-224/07: Prasība, kas celta 2007. gada 4. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste	14

2007/C 155/28	Lieta C-226/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) 2007. gada 7. maija rīkojumu — Flughafen Köln/Bonn GmbH/Hauptzollamt Köln	15

2007/C 155/29	Lieta C-229/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal administratif de Paris (Francija) 2007. gada 9. maija rīkojumu — Diana Mayeur/Ministre de la santé et des solidarités	15

2007/C 155/30	Lieta C-230/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste	16

2007/C 155/31	Lieta C-234/07: Prasība, kas celta 2007. gada 10. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika	16

2007/C 155/32	Lieta C-244/07: Prasība, kas celta 2007. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste	16

2007/C 155/33	Lieta C-245/07: Prasība, kas celta 2007. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	17

2007/C 155/34	Lieta C-250/07: Prasība, kas celta 2007. gada 24. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika	17

	Pirmās instances tiesa
2007/C 155/35	Pirmās instances tiesas darbība no 2007. gada 1. septembra līdz 17. septembrim	19

2007/C 155/36	Lieta T-151/01: Pirmās instances tiesas 2007. gada 24. maija spriedums — Duales System Deutschland/Komisija (Konkurence — Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Vācijā pārdota iepakojuma ar firmas zīmi Der Grüne Punkt savākšanas un pārstrādes sistēma — Lēmums, kurā atzīta dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Šķērslis ieejai tirgū — Atlīdzība saskaņā ar līgumu par firmas zīmes izmantošanu)	19

2007/C 155/37	Lieta T-289/01: Pirmās instances tiesas 2007. gada 24. maija spriedums — Duales System Deutschland/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Vācijā pārdota iepakojuma ar firmas zīmi Der Grüne Punkt savākšanas un pārstrādes sistēma — Lēmums piemērot atbrīvojumu — Komisijas noteiktie pienākumi konkurences nodrošināšanai — Sistēmas izmantotājas nolīgtajiem savākšanas uzņēmumiem piešķirta ekskluzivitāte — Konkurences ierobežojums — Nepieciešamība nodrošināt konkurentiem pieeju sistēmas izmantotājas lietotajām savākšanas ierīcēm — Saistības, ko uzņēmusies sistēmas izmantotāja)	19

2007/C 155/38	Lieta T-324/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — F/Komisija (Civildienests — Ierēdņi — Ekspatriācijas pabalsts — Prasība atcelt tiesību aktu — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Jēdziens starptautiska organizācija — Parastā dzīvesvieta un galvenā profesionālā darbība — Atteikums ar atpakaļejošu spēku piešķirt ekspatriācijas pabalstu — Nepamatotu maksājumu atgūšana)	20

2007/C 155/39	Lieta T-491/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — Merant/ITSB — Focus Magazin Verlag (FOCUS) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes FOCUS reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka grafiska preču zīme MICRO FOCUS — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	20

2007/C 155/40	Lieta T-500/04: Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Komisija/IIC (Šķīrējklauzula — Pirmās instances tiesas kompetence — Kopienas samaksātā avansa par projektiem, kas tiek finansēti Eiropas transporta sakaru tīkla jomā, atmaksa — Atcelšana — Iespējami radušos izmaksu kompensējamais raksturs)	21

2007/C 155/41	Lieta T-137/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — La Perla/ITSB — Worldgem Brands (NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC) (Kopienas preču zīme — Anulēšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC — Valsts agrākas grafiskas un vārdiskas preču zīmes la PERLA un LA PERLA PARFUMS — Relatīvs atteikuma pamatojums — Regulas (EK) Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)	21

2007/C 155/42	Lieta T-158/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums — Trek Bicycle/ITSB — Audi (ALLTREK) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes ALLTREK reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka vārdiska preču zīme TREK — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespējas neesamība — Preču līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	22

2007/C 155/43	Lieta T-198/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Mebrom/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība — Metilbromīda imports Eiropas Savienībā — Tīmekļa vietnes novēlota izveidošana, kas paredzēta importa licenču un kvotu pieprasīšanai un piešķiršanai — Regulas (EK) Nr. 2037/2000 6. un 7. pants — Zaudējumi, kas radušies neiegūtās peļņas dēļ — Faktiski zaudējumi)	22

2007/C 155/44	Lieta T-216/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija spriedums — Mebrom/Komisija (Ozona slāņa aizsardzība — Metilbromīda imports Eiropas Savienībā — Atteikums piešķirt importa kvotu 2005. gadam izmantošanai kritiskās situācijās — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Regulas (EK) Nr. 2037/2000 3., 4., 6. un 7. panta piemērošana — Tiesiskā paļāvība — Tiesiskā drošība)	22

2007/C 155/45	Apvienotās lietas T-241/05, no T-262/05 līdz T-264/05, T-346/05, T-347/05, no T-29/06 līdz T-31/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Procter & Gamble/ITSB (Baltas četrstūrainas tabletes ar krāsainu zieda zīmējumu) (Kopienas preču zīme — Kopienas trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumi — Baltas četrstūrainas tabletes ar krāsainu zieda zīmējumu — Absolūts atteikuma pamatojums — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Atšķirtspējas neesamība)	23

2007/C 155/46	Lieta T-342/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Henkel/ITSB — SERCA (COR) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes COR reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka grafiska preču zīme, kas ietver ar gotiskiem burtiem atveidotu vārdisku elementu dor — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	23

2007/C 155/47	Lieta T-223/06 P: Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. maija spriedums — Parlaments/Eistrup (Apelācija — Prasības pieteikums, ko advokāts parakstījis ar zīmogu — Prasības nepieņemamība)	24

2007/C 155/48	Lieta T-18/07 R: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 21. maija rīkojums — Kronberger/Parlaments (Pagaidu noregulējums — Akts par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Nepieņemamība)	24

2007/C 155/49	Lieta T-118/07: Prasība, kas celta 2007. gada 16. aprīlī — P.P TV- Publicidade de Portugal e Televisão, SA/ITSB — Rentrak (PPT)	24

2007/C 155/50	Lieta T-131/07: Prasība, kas celta 2007. gada 24. aprīlī — Mohr & Sohn/Komisija	25

2007/C 155/51	Lieta T-137/07: Prasība, kas celta 2007. gada 2. maijā — Portela — Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares/Komisija	25

2007/C 155/52	Lieta T-138/07: Prasība, kas celta 2007. gada 4. maijā — Schindler Holding u.c./Komisija	27

2007/C 155/53	Lieta T-139/07: Prasība, kas celta 2007. gada 2. maijā — Pioneer Hi-Bred International/Komisija	28

2007/C 155/54	Lieta T-140/07: Prasība, kas celta 2007. gada 26. aprīlī — Chi Mei Optoelectronics Europe un Chi Mei Optoelectronics UK/Komisija	28

2007/C 155/55	Lieta T-144/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Liften Ascenseurs/Komisija	29

2007/C 155/56	Lieta T-145/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — OTIS un citi/Komisija	30

2007/C 155/57	Lieta T-146/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — United Technologies/Komisija	30

2007/C 155/58	Lieta T-147/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Aufzüge un ThyssenKrupp Fahrtreppen/Komisija	31

2007/C 155/59	Lieta T-148/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg/Komisija	32

2007/C 155/60	Lieta T-149/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Elevator/Komisija	33

2007/C 155/61	Lieta T-150/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp/Komisija	33

2007/C 155/62	Lieta T-151/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — KONE u.c./Komisija	34

2007/C 155/63	Lieta T-152/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — Lange Uhren/ITSB (grafiska preču zīme pulksteņa attēlojuma veidā)	35

2007/C 155/64	Lieta T-154/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — ThyssenKrupp Liften/Komisija	35

2007/C 155/65	Lieta T-158/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — COFAC/Komisija	36

2007/C 155/66	Lieta T-159/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — COFAC/Komisija	36

2007/C 155/67	Lieta T-161/07: Prasība, kas celta 2007. gada 9. maijā — Group Lottuss/ITSB — Ugly (COYOTE UGLY)	37

2007/C 155/68	Lieta T-162/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Pigasos Alieftiki Naftiki Etairia/Padome un Komisija	37

2007/C 155/69	Lieta T-164/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 14. maijā ierosinājusi Sundholm par Civildienesta tiesas 2007. gada 1. marta spriedumu lietā F-30/05 Sundholm/Komisija	38

2007/C 155/70	Lieta T-165/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Red Bull/ITSB — Grupo Osborne (TORO)	39

2007/C 155/71	Lieta T-166/07: Prasība, kas celta 2007. gada 8. maijā — Itālija/Komisija	39

2007/C 155/72	Lieta T-169/07: Prasība, kas celta 2007. gada 16. maijā — Longevity Health Products/ITSB — Celltech Pharma (Cellutrim)	40

2007/C 155/73	Lieta T-174/07: Prasība, kas celta 2007. gada 21. maijā — Volkswagen/ITSB (TDI)	40

2007/C 155/74	Lieta T-180/07: Prasība, kas celta 2007. gada 24. maijā — Promomadrid Desarrollo Internacional de Madrid/ITSB (MADRIDEXPORTA)	41

2007/C 155/75	Lieta T-183/07: Prasība, kas celta 2007. gada 28. maijā — Polija/Komisija	41

2007/C 155/76	Lieta T-438/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. maija rīkojums — Daishowa Seiki/ITSB — Tangelmann Warenhandelsgesellschaft (BIG PLUS)	42

2007/C 155/77	Lieta T-148/06: Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. maija rīkojums — Marie Claire/ITSB-Marie Claire Album (MARIE CLAIRE)	42

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2007/C 155/78	Lieta F-97/06: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 22. maija spriedums — López Teruel/ITSB (Ierēdņi — Invaliditāte — Lūguma sasaukt invaliditātes komisiju noraidīšana)	43

2007/C 155/79	Lieta F-99/06: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 22. maija spriedums — López Teruel/ITSB (Ierēdņi — Slimības atvaļinājums — Neatļauta prombūtne — Atzinuma saņemšanas procedūra — Vienošanās par neatkarīgu ārstu termiņš)	43

2007/C 155/80	Lieta F-2/06: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 2. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija (Ierēdņi — Sociālais nodrošinājums — Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana — Nelaimes gadījums darbā — Procedūras attiecībā uz Civildienesta noteikumu 73. panta piemērošanu izbeigšana)	44

2007/C 155/81	Apvienotās lietas F-27/06 un F-75/06: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2007. gada 24. maija rīkojums — Lofaro/Komisija (Ierēdņi — Pagaidu darbinieks — Pārbaudes laika pagarināšana — Atlaišana pārbaudes laika beigās — Nelabvēlīgi tiesību akti — Termiņš sūdzības iesniegšanai — Nepieņemamība)	44

2007/C 155/82	Lieta F-43/07: Prasība, kas celta 2007. gada 9. maijā — Korjus/Tiesa	44

2007/C 155/83	Lieta F-44/07: Prasība, kas celta 2007. gada 14. maijā — Barbin/Parlaments	45

2007/C 155/84	Lieta F-92/06: Civildienesta tiesas 2007. gada 25. maija rīkojums — Antas/Padome	45