30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/1

PADOMES REZOLŪCIJA

2007. gada 25. jūnijs

par jaunu Kopienas Stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2007.-2012.)

(2007/C 145/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. februāra Paziņojumu “Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana: jauna Kopienas stratēģija veselības aizsardzībai un drošībai darbā (2007.–2012.)”, kas ir viens no Eiropas Sociālajā programmā ietvertiem punktiem,

tā kā:

(1)	Saistībā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 137. pantu ir pieņemts ievērojams skaits Kopienas tiesību aktu par veselības aizsardzību un drošību darbā.

(2)	Darba kvalitāte ir cieši saistīta gan ar cilvēka faktoru, gan ekonomiskiem aspektiem, un dalībvalstis Lisabonas Stratēģijā ir atzinušas, ka veselības aizsardzības un drošības politika dod svarīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā.

(3)	Eiropas sociālā modeļa pamatā ir sekmīga ekonomikas darbība, augsts sociālās aizsardzības un izglītības līmenis un sociālais dialogs, un tādēļ tas saistīts arī ar nodarbinātības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši ar veselības aizsardzību un drošību darbā.

(4)

Ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti Eiropadomes Stokholmas sanāksmē 2001. gada 23. un 24. martā, Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā un Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā, Eiropas Savienībai ir jāstiprina uzņēmumu konkurētspēja, ievērojot nepārtrauktās demogrāfiskās pārmaiņas.

(5)

Jaunajai Kopienas Stratēģijai attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2007.-2012.) (turpmāk — “Kopienas stratēģija”) būtu jāveicina turpmāks progress, pamatojoties uz iepriekšējās Kopienas Stratēģijas par drošību un veselības aizsardzību darbā (2002.–2006.) panākumiem, kuras pamatā bija vispārēja pieeja labklājībai darbā un kuras rezultātā atjaunoja profilakses politiku un veica būtiskus uzlabojumus.

(6)	Lai palīdzētu veidot drošu un veselīgu darba vidi, visām dalībvalstīm viens no svarīgākajiem uzdevumiem joprojām ir pašreizējo tiesību aktu īstenošana.

(7)	Nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaits, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, dažās nozarēs un dažu darba ņēmēju kategorijās joprojām ir pārāk augsts absolūtā izteiksmē, un tādēļ ir svarīgi, lai jaunā stratēģija šīs problēmas risinātu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REZOLŪCIJU.

Padome ņem vērā Komisijas viedokli, ka — lai panāktu to, ka nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaits nepārtraukti, ilgtspējīgi un konsekventi samazinātos, iesaistītajām pusēm ir jātiecas sasniegt vairākus mērķus, tostarp:

a)	likt lielāku uzsvaru uz Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

b)	veicināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši nozarēs un uzņēmumos, ko uzskata par riskam pakļautiem, un attiecībā uz visneaizsargātākajām darba ņēmēju kategorijām;

c)	pielāgot tiesisko regulējumu izmaiņām darbavietās, kā arī to vienkāršot;

d)	sekmēt valstu stratēģiju izstrādi un īstenošanu;

e)	izveidot vispārēju kultūru, kurā augsti vērtē veselības aizsardzību un riska profilaksi, veicinot izmaiņas darba ņēmēju rīcībā un vienlaikus mudinot darba devējus pieņemt pieeju, kas koncentrējas uz veselības aizsardzību;

f)	pabeigt izstrādāt metodes, lai apzinātu un izvērtētu jaunus iespējamos riskus;

g)	izvērtēt Kopienas stratēģijas īstenošanu;

h)	starptautiskā līmenī veicināt veselības aizsardzību un drošību darbā.

Padome ņem vērā Komisijas viedokli, ka šo mērķu sasniegšanas nolūkā ir jāturpina izstrādāt vispārēja pieeja, ņemot vērā šādas rīcības jomas:

valstu stratēģijās par prioritāti būtu jāizvirza tādu instrumentu kopuma īstenošana, kas nodrošina augstu tiesību aktu ievērošanas līmeni, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un augsta riska nozarēs:

—	labas prakses izplatīšana vietējā līmenī,

—	apmācība un izglītība,

—	vienkāršu līdzekļu un pamatnostādņu izstrāde,

—	labāka piekļuve kvalitatīviem preventīviem pakalpojumiem,

—	atbilstīgi finanšu un personāla resursi darba inspekcijās,

—	ekonomisku stimulu izmantošana gan valsts, gan Kopienas līmenī.

Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar attiecīgās valsts prioritātēm un apstākļiem šajās stratēģijās uzmanība jo īpaši būtu jāpievērš demogrāfiskām pārmaiņām, veselības uzraudzības preventīvai efektivitātei, darba ņēmēju rehabilitācijai un reintegrācijai, labākai un efektīvākai īstenošanai un politikas saskaņotības veicināšanai;

b)	valstu stratēģijās būtu jācenšas noteikt izmērāmus mērķus, lai samazinātu nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu darba vietās, ņemot vērā attiecīgas darba ņēmēju kategorijas, attiecīgus uzņēmumu veidus un/ vai attiecīgas nozares;

c)	administratīvās un iestāžu regulatīvās sistēmas uzlabošana turpinās būt galvenā prioritāte valstu un Kopienas līmenī, un šajā sakarā būtiska nozīme ir izvērtēšanai;

d)	ir jāveicina attiecīgo politikas jomu, piemēram, sabiedrības veselības un nodarbinātības politikas saskaņotība ar veselības aizsardzības un drošības darbā politiku;

vairāk jāizpēta jauni un pastāvoši riski darba vietā, piemēram:

—	psihosociālas problēmas un muskulatūras un skeleta sistēmas traucējumi,

—	bīstamas vielas, riski reproduktīvajai sistēmai un riski, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, nanotehnoloģijām,

—	riski, kas saistīti ar jaunām darba organizācijas formām; un

—	arodveselības un darba drošības pārvaldība,

—	dzimumu aspektu pienācīga ņemšana vērā;

f)	darba vietām jābūt projektētām tā, lai darba ņēmēji var strādāt visu savu darba dzīvi. Turklāt darba vietām vajadzētu būt pielāgotām vecāku darba ņēmēju un invalīdu īpašajām vajadzībām;

g)	visos izglītības līmeņos un visās jomās jāveicina izmaiņas uzvedības modeļos attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā;

h)	jāturpina izstrādāt jauni instrumenti, ar ko novērtēt gūtos panākumus un pūles, ko pielikuši visas iesaistītās puses valstu un Eiropas mērogā, jo īpaši, izmantojot “score boarding”;

i)	jāstiprina starptautiska sadarbība un jāturpina aktīvi sadarboties ar Starptautisko darba organizāciju (SDO), Pasaules veselības organizāciju (PVO) un citām starptautiskām organizācijām.

II.

Padome:

1.	Pauž gandarījumu attiecībā uz Komisijas Paziņojumu par jaunu Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā (2007.–2012.);

2.	uzskata, ka minētajā paziņojumā ir paredzēta vērtīga sistēma, lai turpinātu Kopienas līmenī efektīvi īstenot EK līguma 137. pantu;

piekrīt Komisijas viedoklim, ka arodveselība un drošība darbā ne vien aizsargā darba ņēmēju dzīvību un veselību un veicina to motivāciju, bet ir arī ārkārtīgi nozīmīga, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti un nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspējību, samazinot sociālās un ekonomiskās izmaksas, ko rada nelaimes gadījumi darbā, incidenti un slimības;

4.	uzsver to, ka kolektīvi aizsardzības pasākumi un vēršanās pret risku cēloni ir preventīvas darbības pamatprincipi;

5.	uzskata, ka Kopienas veselības aizsardzības un drošības darbā politikai, kuras pamatā ir vispārēja pieeja labklājībai darbā, vajadzētu būt šādam mērķim– nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita nepārtraukta, ilgtspējīga un konsekventa samazināšana;

6.	atbalsta Komisiju, kas Kopienas līmenī tiecas par 25 % samazināt nelaimes gadījumus darbā, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, apstākļus un iespējas;

uzsver, ka:

a)	jāatzīst programmas “Labs darbs” nozīmīgums un tās pamatprincipi, proti, darba ņēmēju tiesības un līdzdalība, iespēju vienlīdzība, drošība un veselības aizsardzība un ģimenei labvēlīga darba organizācija;

b)	jāņem vērā jaunie pārbaudījumi, piemēram, demogrāfiskā stāvokļa pārmaiņas un darbaspēka novecošana, jaunas nodarbinātības tendences un jaunas skaitliski lielākas migrantu plūsmas gan uz Eiropu, gan Eiropā;

—	jānodrošina moderns un efektīvs tiesiskais regulējums veselības aizsardzībai un drošībai darbā,

—	jāgarantē Kopienas tiesību aktu pareiza īstenošana,

—	jāvienkāršo Kopienas tiesību akti, nesamazinot jau pastāvošo aizsardzības līmeni, un

—	jāpielāgo Kopienas tiesību akti pārmaiņām darba vietās;

d)	jāpalielina attiecīgo personu izpratne par vajadzību rehabilitēt un reintegrēt darba ņēmējus, kas ilgu laiku atstumti no darba tirgus sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai invaliditāti;

e)	jāizmanto papildu pasākumi, tostarp ekonomiski stimuli, nolūkā mainīt uzskatus, lai panāktu integrētu, līdzdalību veicinošu veselības aizsardzības un drošības pārvaldību uzņēmumos;

f)	jāaicina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra sekmēt informācijas un labas prakses apmaiņu un, izmantojot riska novērošanas mehānismu, sagatavot augstas kvalitātes informāciju par konkrētām problēmām. Būtu vairāk jāapsver plašākas sociālekonomiskās tendences un ietekmes;

aicina dalībvalstis:

sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un īstenot saskaņotas valsts drošības un veselības aizsardzības stratēģijas, kuras pielāgotas attiecīgas valsts apstākļiem un kurām vajadzības gadījumā ir izvērtējami mērķi, kas izvirzīti šajā sakarā, lai vēl vairāk samazinātu nelaimes gadījumus darbā un arodslimību biežumu, jo īpaši nozarēs, kurās skaits pārsniedz vidējo rādītāju;

b)	attiecīgajā gadījumā attiecīgas valsts sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām piešķirt aktīvāku lomu, uzlabojot profilaksi un rehabilitējot un reintegrējot darba ņēmējus;

c)	apsvērt iespējas, ko sniedz Kopienas Nodarbinātības un sociālās vienotības programma (PROGRESS), Eiropas Sociālais fonds un citi Kopienas fondi, lai veicinātu Kopienas stratēģiju;

d)	mudināt valstu pētniecības centrus apmainīties ar informāciju un sadarboties programmās valstu un Eiropas līmenī, koncentrējoties uz problēmu risināšanu un rezultātu ātru nodošanu uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

e)	paaugstināt informētību, uzlabojot informāciju, apmācot un iesaistot darbiniekus, sniedzot vienkāršas apmācības, īpaši mazajiem uzņēmumiem, un analizējot un izplatot labas prakses piemērus, jo īpaši izmantojot iesaistīto pušu tīklu izveidošanu vietējā līmenī;

f)	veicināt sistēmisku pieeju labklājībai darbā, izmantojot darba kvalitātes ierosmes, integrējot jo īpaši veselības aizsardzību un drošību, mūžizglītību un dzimumu aspektus uzņēmumu pārvaldībā un visos izglītības līmeņos;

g)	nodrošināt labāku un efektīvāku īstenošanu visās dalībvalstīs un veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus darba inspekcijām;

h)	izmantojot visus pieejamos līdzekļus, turpināt īstenot 2003. gadā pieņemto Starptautiskās darba organizācijas Globālo drošības un veselības aizsardzības darbā stratēģiju;

i)	pievērst īpašu uzmanību aktuālām nodarbinātības tendencēm, piemēram, pašnodarbināto skaita pieaugumam, ārpakalpojumu izmantošanai, apakšlīgumu slēgšanai, migrējošiem darba ņēmējiem un norīkotiem darbiniekiem;

aicina Komisiju:

a)	veicināt darba drošību un arodveselību, attiecīgi reaģējot uz pārmaiņām darba pasaulē;

nodrošināt labāku sadarbību ar un starp dažādām organizācijām un komitejām, piemēram, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju (ACSH), Vecāko darba inspektoru komiteju, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, un ņemt vērā šo organizāciju sniegto informāciju un komiteju viedokļus par jaunas politikas un tiesību aktu izstrādi šajā jomā;

c)	turpināt pārraudzīt un atbalstīt tiesību aktu īstenošanu visās dalībvalstīs;

d)	kopā ar ACSH un sociālajiem partneriem izstrādāt rokasgrāmatas par direktīvu piemērošanu, jo īpaši saistībā ar MVU;

e)	uzlabot koordināciju ar citām Kopienas politikas jomām, jo īpaši attiecībā uz darba iekārtu un ķimikāliju ražošanu un tirdzniecību, kā arī attiecībā uz sabiedrības veselības, izglītības un diskriminācijas novēršanas politiku;

f)	mudināt viedokļu un pieredzes apmaiņu ACSH attiecībā uz valstu stratēģijām;

g)	ar ACSH atbalstu uzlabot Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (1), 7. panta īstenošanu attiecībā uz preventīvo pakalpojumu kvalitāti, jomu un pieejamību;

izstrādāt vienotu metodiku, lai ciešā sadarbībā ar ACSH izvērtētu direktīvas par veselības aizsardzību un drošību darbā, un pastiprināt centienus, lai turpinātu uzlabot un vienkāršot administratīvās un iestāžu regulatīvās sistēmas, ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā, un Komisijas darbību, samazinot administratīvo slogu, vienlaikus nesamazinot panākto aizsardzības līmeni, un pievēršot pienācīgu uzmanību izteikti mazo uzņēmumu vajadzībām saistībā ar šo tiesību aktu īstenošanu;

nodrošināt, ka jebkādos jaunos tiesību aktos, kas ierosināti saskaņā ar Kopienas stratēģiju, ir ievērots labāka regulējuma princips, kura nozīmīgums atkārtoti uzsvērts Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā, un ka par tiem attiecīgos gadījumos ir veikts efektīvs ietekmes izvērtējums;

j)	kopā ar ACSH izskatīt veidus, kā vairāki uzņēmēji var sadarboties, ja vienā darbavietā pastāv vairāki apakšlīguma līmeņi;

k)	sadarboties ar likumdevējām iestādēm, izveidojot tādu atbilstīgu Eiropas statistikas sistēmu drošības un veselības aizsardzības darbā jomā, kurā ņemtas vērā dažādas valstu sistēmas un ar kuru neuzliek papildu administratīvo slogu;

10.

aicina sociālos partnerus:

a)	izstrādāt ierosmes saistībā ar nozares sociālo dialogu un nodrošināt, ka darba ņēmēju pārstāvjiem ir dots vairāk iespēju līdzdarboties darba risku sistemātiskā pārvaldībā;

b)	aktīvi piedalīties Kopienas stratēģijas pamatprincipu izplatīšanā Eiropas, valsts, reģiona un uzņēmuma līmenī;

c)	aktīvi sadarboties ar attiecīgās valsts iestādēm valstu veselības aizsardzības un drošības stratēģiju izstrādē un īstenošanā;

d)	darba vietās veicināt to, ka pareizi piemēro riska novēršanas darbā principus;

e)	turpināt sarunas par to, kā novērst vardarbību un uzmākšanos darbā, un ņemt vērā Eiropas Pamatnolīguma par darba izraisītu stresu īstenošanas izvērtējumu;

f)	gan valstu, gan Kopienas līmenī palielināt tehnisko palīdzību un veicināt apmācības darba ņēmēju pārstāvjiem, kas atbildīgi par veselības aizsardzību un drošību, un darba devējiem, īpaši MVU.

(1) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/5

Kopīgā deklarācija par koplēmuma procedūras praktiskajiem aspektiem (EK līguma 251. pants)

(2007/C 145/02)

VISPĀRĪGI PRINCIPI

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk tekstā “iestādes”) atzīmē, ka sevi ir attaisnojusi pašreizējā prakse risināt sarunas starp Padomes prezidentvalsti, Komisiju, attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem un/vai referentiem un starp Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētājiem.

2.	Iestādes apstiprina, ka šī prakse, kas ir izveidojusies visās koplēmuma procedūras stadijās, ir jāatbalsta arī turpmāk. Iestādes apņemas izvērtēt savas darba metodes, lai vēl efektīvāk izmantotu visas ar EK līgumu izveidotās koplēmuma procedūras piedāvātās iespējas.

Šī kopīgā deklarācija precizē šīs darba metodes un to izmantošanas praktiskos aspektus. Tā papildina Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (1) un jo īpaši tā noteikumus par koplēmuma procedūru. Iestādes apņemas pilnībā ievērot šādas saistības saskaņā ar pārredzamības, atbildīguma un efektivitātes principiem. Šajā ziņā iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība vienkāršošanas priekšlikumu virzības veicināšanai, vienlaikus ievērojot acquis communautaire.

4.	Iestādes sadarbojas labā ticībā visas procedūras laikā, lai saskaņotu savas pozīcijas, ciktāl tas iespējams, un tādējādi vajadzības gadījumā sagatavotu pamatu attiecīgā tiesību akta pieņemšanai agrīnā procedūras stadijā.

5.	Paturot prātā šo mērķi, tās sadarbojas, izmantojot attiecīgus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visās koplēmuma procedūras stadijās sasniegto konverģences līmeni.

Atbilstīgi saviem iekšējiem reglamentiem iestādes apņemas regulāri apmainīties ar informāciju par koplēmuma dokumentu virzību. Lai veicinātu procesa saskaņotu un efektīvu norisi, tās, cik vien iespējams, pielāgo savus darba grafikus. Tādēļ tās centīsies izveidot orientējošu grafiku dažādām stadijām līdz tiesību aktu priekšlikumu galīgai pieņemšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot lēmumu pieņemšanas procesa politisko raksturu.

7.	Iestāžu sadarbība koplēmuma procedūras gaitā, bieži notiek kā trīspusējas sanāksmes (“trialogs”). Šī trialoga sistēma ir izrādījusies dzīvotspējīga un elastīga, ievērojami palielinot iespēju panākt vienošanos pirmā un otrā lasījuma stadijā, kā arī palīdzot sagatavot Samierināšanas komitejas darbu.

Šādi trialogi parasti ir neoficiāli. Atkarībā no paredzamās diskusijas rakstura tie var notikt jebkurā procedūras stadijā, un ar dažādu pārstāvības līmeni. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirzīs pārstāvjus katrai sanāksmei, noteiks savas pilnvaras sarunās un laikus informēs pārējās iestādes par sanāksmju praktiskajiem aspektiem.

9.	Ja vien iespējams, visiem sanāksmes dalībniekiem jau iepriekš izplata jebkuru kompromisa teksta projektu, kas iesniegts apspriedei nākamajā sanāksmē. Lai palielinātu pārredzamību, Eiropas Parlamentā un Padomē rīkoto trialogu izziņo, ja tas iespējams.

10.	Padomes prezidentvalsts centīsies apmeklēt Parlamenta komiteju sanāksmes. Tā rūpīgi izskatīs jebkuru saņemto pieprasījumu attiecīgos gadījumos sniegt informāciju par Padomes nostāju.

PIRMAIS LASĪJUMS

11.	Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas labā ticībā, pēc iespējas saskaņojot pozīcijas, lai kad vien tas iespējams, tiesību aktus varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

Vienošanās Eiropas Parlamentā pirmā lasījuma stadijā

12.	Iestādes uztur atbilstīgus kontaktus, lai veicinātu procedūras norisi pirmajā lasījumā.

13.	Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un konstruktīvi izmanto savas iniciatīvas tiesības, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, pienācīgi ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

14.

Ja vienošanos panāk neoficiālās sarunās trialoga gaitā, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (Coreper) priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā Komisijas priekšlikuma grozījumu formā izklāstīts panāktās vienošanās saturs pēc būtības. Šajā vēstulē Padome norāda uz tās gatavību pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes pieņemt šo rezultātu, ja to ar balsojumu apstiprina plenārsēdē. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

15.	Šajā kontekstā, ja ir sagaidāms, ka dokumentus noteikti pieņems pirmajā lasījumā, informācija par nodomu panākt vienošanos būtu jādara pieejama tik agri, cik vien iespējams.

Vienošanās Padomes kopējās nostājas stadijā

16.	Ja Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā neizdodas panākt vienošanos, var turpināt kontaktu uzturēšanu, lai varētu panākt vienošanos kopējās nostājas stadijā.

17.	Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un konstruktīvi izmanto iniciatīvas tiesības, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

18.

Ja šajā stadijā ir panākta vienošanās, attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs vēstulē Coreper priekšsēdētājam iekļauj ieteikumu plenārsēdē apstiprināt Padomes pieņemto kopējo nostāju bez grozījumiem, ar nosacījumu, ka Padome apstiprina šo kopējo nostāju, un pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

OTRAIS LASĪJUMS

19.	Paskaidrojuma paziņojumā Padome pēc iespējas nepārprotami izskaidro iemeslus, kuru dēļ tā pieņēmusi kopējo nostāju. Otrajā lasījumā Eiropas Parlaments, cik vien iespējams, ņem vērā gan šos iemeslus, gan Komisijas nostāju.

20.	Lai nodrošinātu, ka otrajā lasījumā likumdošanas procedūra noris pēc iespējas efektīvāk, pirms kopējās nostājas nosūtīšanas Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, cenšas noskaidrot tās nosūtīšanai piemērotāko datumu.

Vienošanās Eiropas Parlamentā otrā lasījuma stadijā

21.	Lai labāk izprastu attiecīgās nostājas un līdz ar to panāktu pēc iespējas ātrāku likumdošanas procedūras pabeigšanu, turpinās uzturēt atbilstīgus kontaktus, tiklīdz Padomes kopējā nostāja ir iesniegta Eiropas Parlamentam.

22.	Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un sniedz atzinumu, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, pienācīgi ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

23.

Ja vienošanos panāk neoficiālās sarunās trialoga gaitā, Coreper priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā Padomes kopējās nostājas grozījumu formā izklāstīts vienošanās saturs pēc būtības. Šajā vēstulē Padome norāda uz gatavību pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes pieņemt minēto rezultātu, ja to ar balsojumu apstiprina plenārsēdē. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

SAMIERINĀŠANA

24.

Ja kļūst skaidrs, ka Padome nepieņems visus Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā izdarītos grozījumus, un tad, kad Padome ir gatava paziņot savu nostāju, organizēs pirmo trialogu. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirzīs tās pārstāvjus katrai sanāksmei un noteiks savas pilnvaras sarunās. Komisija pēc iespējas agrīnā stadijā darīs abām delegācijām zināmus tās nodomus attiecībā uz savu atzinumu par Eiropas Parlamenta otrā lasījuma grozījumiem.

25.	Trialogi notiek visas samierināšanas procedūras laikā ar mērķi atrisināt atlikušos problemātiskos jautājumus un sagatavot pamatu vienošanās panākšanai Samierināšanas komitejā. Trialogu rezultātus apspriež un, ja iespējams, apstiprina attiecīgo iestāžu sanāksmēs.

26.	Samierināšanas komiteju sasauc Padomes priekšsēdētājs, saņemot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanu un pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus.

27.

Komisija piedalās samierināšanas procedūrā un uzņemas visas iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas. Viena no šādām iniciatīvām var būt kompromisa tekstu projekti, kuros ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas un pienācīgi ņemta vērā Līgumā noteiktā Komisijas loma.

28.	Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs. Komitejas sanāksmes pārmaiņus vada katrs līdzpriekšsēdētājs.

29.

Līdzpriekšsēdētāji kopīgi nosaka Samierināšanas komitejas sanāksmju datumus un darba kārtības, lai nodrošinātu Samierināšanas komitejas efektīvu darbību visās koplēmuma procedūras stadijās. Paredzētos sanāksmju datumus apspriež ar Komisiju. Eiropas Parlaments un Padome nosaka orientējošus samierināšanas sanāksmju datumus un paziņo tos Komisijai.

30.

Jebkuras Samierināšanas komitejas sanāksmes darba kārtībā līdzpriekšsēdētāji var iekļaut vairākus dokumentus. Papildus galvenajam jautājumam, par kuru vēl nav panākta vienošanās, (“B jautājums”) var atklāt un/vai slēgt samierināšanas procedūras par citiem jautājumiem (“A jautājumi”), tos neapspriežot.

31.	Ievērojot Līguma noteikumus par termiņiem, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ņem vērā darba plānošanas prasības, jo īpaši prasības, kas ir saistītas ar pārtraukumiem iestāžu darbā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jebkurā gadījumā darba pārtraukums ir tik īss, cik vien iespējams.

32.	Lai vienlīdzīgi izmantotu iestāžu infrastruktūru, tostarp mutiskās tulkošanas infrastruktūru, Samierināšanas komitejas sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Parlamenta un Padomes telpās.

33.

Samierināšanas komitejas rīcībā ir jābūt Komisijas priekšlikumam, Padomes kopējai nostājai un Komisijas atzinumam par to, Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem un Komisijas atzinumam par tiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes delegāciju kopīgajam darba dokumentam. Šim darba dokumentam ir jābūt tādam, kas ļauj tā lietotājiem noteikt problemātiskos jautājumus un uz tiem efektīvi atsaukties. Komisija sniedz tās atzinumu trīs nedēļās pēc Eiropas Parlamenta balsojuma rezultātu oficiālas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz samierināšanas procedūras sākumam.

34.	Līdzpriekšsēdētāji var iesniegt tekstus apstiprināšanai Samierināšanas komitejā.

35.	Vienošanos par kopīgo dokumentu panāk Samierināšanas komitejas sanāksmē vai vēlāk līdzpriekšsēdētāju sarakstē. Šādu vēstuļu kopijas nosūta Komisijai.

36.	Ja Samierināšanas komiteja panāk vienošanos par kopīgo dokumentu, pēc galīgās juridiski-lingvistiskās pārbaudes to iesniedz līdzpriekšsēdētājiem oficiālai apstiprināšanai. Taču izņēmuma gadījumos, lai ievērotu termiņus, līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai var iesniegt kopīgā dokumenta projektu.

37.

Apstiprināto tekstu līdzpriekšsēdētāji ar kopīgi parakstītu vēstuli nosūta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam. Ja Samierināšanas komiteja nespēj vienoties par kopīgo dokumentu, līdzpriekšsēdētāji ar kopīgi parakstītu vēstuli par to informē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Padomes priekšsēdētāju. Šīs vēstules uzskata par oficiālu protokolu. Šādu vēstuļu kopijas nosūta Komisijai informācijai. Samierināšanas procedūrā izmantotie darba dokumenti būs pieejami katras iestādes kancelejā pēc procedūras noslēgšanas.

38.	Eiropas Parlamenta Sekretariāts un Padomes Ģenerālsekretariāts, sadarbojoties ar Komisijas Ģenerālsekretariātu, kopīgi darbojas kā Samierināšanas komitejas sekretariāts.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

39.	Ja Eiropas Parlaments vai Padome uzskata, ka ir nepieciešams pagarināt Līguma 251. pantā minētos termiņus, tās attiecīgi informē otras iestādes priekšsēdētāju un Komisiju.

40.	Ja vienošanās ir panākta pirmajā vai otrajā lasījumā vai samierināšanas procedūras laikā, teksta, par kuru panākta vienošanās, galīgo redakciju ciešā sadarbībā un savstarpēji vienojoties sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes juristu-lingvistu dienesti.

41.	Tekstos, par kuriem panākta vienošanās, nedrīkst izdarīt izmaiņas bez Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīga līmeņa nepārprotamas piekrišanas.

42.

Teksta galīgās redakcijas sagatavošanu veic, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes dažādās procedūras un jo īpaši ņemot vērā iekšējo procedūru noslēgšanas termiņus. Iestādes apņemas laiku, kas paredzēts tiesību aktu galīgajai juridiski-lingvistiskai pārbaudei, neizmantot tam, lai atsāktu diskusijas par jautājumiem pēc būtības.

43.	Eiropas Parlaments un Padome vienojas par abu iestāžu kopīgi sagatavoto tekstu iesniegšanu.

44.

Ciktāl tas iespējams, iestādes apņemas izmantot savstarpēji pieņemamus standarta noteikumus, ko iekļauj saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtajos tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (atbilstīgi “komitoloģijas” lēmumam (2)), tiesību aktu stāšanos spēkā, transponēšanu un piemērošanu un Komisijas iniciatīvas tiesību ievērošanu.

45.	Iestādes centīsies rīkot kopīgas preses konferences, kurās paziņo par likumdošanas procesa sekmīgu rezultātu pirmajā vai otrajā lasījumā vai samierināšanas gaitā. Tās centīsies izplatīt arī kopīgus paziņojumus presei.

46.	Pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru ir pieņēmuši tiesību aktu, tā tekstu iesniedz parakstīšanai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam, kā arī šo iestāžu ģenerālsekretāriem.

47.	Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji saņem parakstīšanai sagatavoto tekstu viņu attiecīgajās valodās un, ja vien tas iespējams, to paraksta kopīgā ceremonijā, ko katru mēnesi rīko, lai plašsaziņas līdzekļu klātbūtnē parakstītu svarīgus tiesību aktus.

48.	Kopīgi parakstīto tekstu nosūta publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Tiesību aktu parasti publicē divos mēnešos pēc tā pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē.

49.

Ja viena no iestādēm tekstā (vai kādā no valodu versijām) konstatē pārrakstīšanās vai nepārprotamu kļūdu, tā nekavējoties paziņo par to pārējām iestādēm. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, kas vēl nav pieņemts ne Eiropas Parlamentā, ne Padomē, Eiropas Parlamenta un Padomes juristu-lingvistu dienesti ciešā sadarbībā sagatavo nepieciešamo kļūdu labojumu. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, ko jau pieņēmusi viena iestāde vai abas iestādes, neatkarīgi no tā, vai teksts jau ir publicēts, Eiropas Parlaments un Padome, kopīgi vienojoties, pieņem saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām sagatavotu kļūdu labojumu.

Briselē, divtūkstoš septītā gada trīspadsmitajā jūnijā.

Eiroparlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Eiropas Savienības Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā

Priekšsēdētājs

(1) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 27.7.2006., 11. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/15

SAISTOŠA IZZIŅA PAR TARIFU

(2007/C 145/08)

To muitas iestāžu saraksts, kuru dalībvalstis izraudzījušās, lai tās pieņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu vai izsniegtu tādu izziņu, kas apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 6.panta 5.punktu, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (2).

Dalībvalsts

Muitas iestāde

APVIENOTO KARALISTI

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

HM Revenue and Customs

Frontiers, Duty Liability Team

2nd Floor, Alexander House

21 Victoria Avenue

Southend-on-Sea

Essex SS99 1AA

United Kingdom

AUSTRIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Zentralstelle für Verbindliche Zolltarifauskünfte

Vordere Zollamtsstraße 5

A-1030 Wien

BEĻĢIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Centrale administratie der douane en accijnzen

Dienst Nomenclatuur (Tarief), Landbouw en Waarde

Cel BTI

North Galaxy — Gebouw A — 8ste verdieping

Koning Albert II laan 33

B-1030 Brussel

Administration centrale des douanes et accises

Service Nomenclature (Tarif), Agriculture et Valeur

Cellule RTC

North Galaxy Bâtiment A — 8ième étage

33, Avenue Albert II

B-1030 Bruxelles

BULGĀRIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Агенция “Митници”

Централно Митническо Управление

ул. “Г. С. Раковски” No. 47

BG-София 1202

ČEHIJAS REPUBLIKA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Celní ředitelství Praha

Washingtonova 7

CZ-113 54 Praha 1

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu

Celní ředitelství Praha

Oddělení závazných informací

Washingtonova 7

CZ-113 54 Praha 1

DĀNIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Visas reģionālās muitas- un nodokļu iestādes

FRANCIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Direction générale des Douanes et Droits indirects, bureau E4,

8 rue de la Tour des Dames

F-75436 Paris cédex 09

GRIEĶIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

ΥΠΟΥΡΓΕΙΟ ΟΙΚΟΝΟΜΙΑΣ & ΟΙΚΟΝΟΜΙΚΩΝ

Γενική Γραμματεία Φορολογικών & Τελωνειακών Θεμάτων

Γενική Διεύθυνση Τελωνείων & Ειδικών Φόρων Κατανάλωσης

Διεύθυνση Δασμολογική (Δ.17)

Τμήμα Α' (Δασμολογικό)

Ταχ. Δ/νση: Λεωφ. Αμαλίας 40

GR-105 58 Αθήνα

IGAUNIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Maksu-ja Tolliamet

Narva mnt 9j

EE-15176 Tallinn

ĪRIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Office of the Revenue Commissioners

Classification Unit

Customs Procedures Branch

Government Offices

Nenagh

Co. Tipperary

Ireland

ITĀLIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Agenzia delle Dogane

Ufficio Applicazione Tributi

Via Mario Carucci, 71

I-00143 Roma

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu

Visas muitas iestādes

KIPRA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Τμήμα Τελωνείων

Υπουργείο Οικονομικών

Γωνία Μ. Καραολή και Γρ. Αυξεντίου

1096 Λευκωσία

Ταχ. Διεύθυνση: Αρχιτελωνείο

CY-1440 Λευκωσία

LATVIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Valsts ieņēmumu dienests

Galvenā muitas pārvalde

11.novembra krastmala 17

LV-1841 Rīga

LIETUVA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos Finansų ministerijos

A. Jakšto g. 1/25,

LT-01105 Vilnius

LUKSEMBURGA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Direction des douanes et accises

B.P. 1605

L-1016 Luxembourg

MALTA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Binding Tariff Information Unit

Customs House

Valletta CMR 02

Malta

NĪDERLANDE

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Belastingdienst/Douane Rotterdam/kantoor Laan op Zuid

t.a.v. Afdeling bindende tarief inlichtingen

Postbus 50966

3007 BJ Rotterdam

Nederland

POLIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Izba Celna w Warszawie

ul. Erazma Ciołka 14A

PL-01-443 Warszawa

PORTUGĀLE

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais sobre o Consumo

Direcção de Serviços de Tributação Aduaneira

Rua da Alfândega, n.o 5

P-1149-006 Lisboa

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu

Visas muitas iestādes

RUMĀNIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Autoritatea Naţională a Vămilor

Strada Matei Millo, nr. 13, sector 1,

Bucureşti

SLOVĀKIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Colny urad Bratislava

Oddelenie colnych tarif

Mileticova 42

SK-824 59 Bratislava

SLOVĒNIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Republika Slovenija

Ministrstvo za finance

Carinska uprava Republike Slovenije

Generalni carinski urad

Šmartinska 55

SLO-1523 Ljubljana

SOMIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Tullihallitus — Tariffiyksikkö

Erottajankatu 2, PL 512

FIN-00101 Helsinki

Tullstyrelsen Tariffenhet

Skillnadsgatan 2, PB 512

FIN-00101 Helsingfors

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu

Muitas pārvalde un visas muitas iestādes

SPĀNIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Departamento de Aduanas e Impuestos Especiales

Avda. Llano Castellano 17

E-28071 Madrid

UNGĀRIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Vám- és Pénzügyőrség

Vegyvizsgáló Intézete

1163 Budapest

Hősök fasora 20-24

VĀCIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Oberfinanzdirektion Cottbus

Zolltechnische Prüfungs- und Lehranstalt Berlin

Grellstraße 18-24

D-10409 Berlin

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 10., 11., 20., 22., 23., kā arī 86. — 92. un 94. — 97. nodaļās

Oberfinanzdirektion Hamburg

Zolltechnische Prüfungs- und Lehranstalt

Baumacker 3

D-22523 Hamburg

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 2., 3., 5., 9., 12. –16., 18., 24. un 27. nodaļas, 3505. un 3506. preču pozīcijas, kā arī 38. — 40., 45. un 46. nodaļās

Oberfinanzdirektion Koblenz

Zolltechnische Prüfungs- und Lehranstalt Frankfurt am Main

Gutleutstraße 185

D-60327 Frankfurt am Main

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 25., 32., 34. — 37. (izņemot 3505. un 3506.preču pozīcijas), 41. — 43. un 50. — 70.nodaļās

Oberfinanzdirektion Köln

Zolltechnische Prüfungs- und Lehranstalt

Merianstraße 110

D-50765 Köln

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 17., 26., 28. –31., 33., 47. — 49., 71. — 83. un 93. nodaļās

Oberfinanzdirektion Nürnberg

Zolltechnische Prüfungs-und Lehranstalt München

Lilienthalstraße 3, 85570 Markt Schwaben

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 1., 4., 7., 8., 19., 21. nodaļās

Sophienstraße 6

D-80333 München

preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 6., 44., 84. un 85. nodaļās

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu

Visas muitas iestādes

ZVIEDRIJA

Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu

Tullverket

Box 12854

S-112 98 STOCKHOLM

(1) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(2) OV L 62, 1.3.2007., 6.-7. lpp.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/20

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes Direktīvas 90/396/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2007/C 145/09)

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN 26:1997 Gāzes ūdenssildītāji ar gāzes degli mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens ātrai sagatavošanai	—
	EN 26:1997/A1:2000	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.)
	EN 26:1997/A3:2006	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.4.2007.)
	EN 26:1997/AC:1998
CEN	EN 30-1-1:1998 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-1.daļa: Drošība — Vispārīgi	—
	EN 30-1-1:1998/A1:1999	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.9.1999.)
	EN 30-1-1:1998/A2:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (29.2.2004.)
	EN 30-1-1:1998/A3:2005	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.)
	EN 30-1-1:1998/A2:2003/AC:2004
CEN	EN 30-1-2:1999 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-2.daļa: Drošība — Ierīces ar piespiedu konvekciju cepeškrāsnīm vai griliem	—
CEN	EN 30-1-3:2003+A1:2006 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-3.daļa: Drošība — Ierīces ar stikla keramikas sildvirsmu	EN 30-1-3:2003	Darbības izbeigšanās datums (30.4.2007.)
CEN	EN 30-1-4:2002 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-4.daļa: Drošība — Ierīces, kurām ir viens vai vairāki degļi ar automātisku degšanas regulāciju	—
CEN	EN 30-1-4:2002/A1:2006	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.5.2007.)
CEN	EN 30-2-1:1998 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 2.-1.daļa: Racionāla enerģijas izmantošana — Vispārējās prasības	—
	EN 30-2-1:1998/A1:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.)
	EN 30-2-1:1998/A2:2005	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (11.11.2005.)
	EN 30-2-1:1998/A1:2003/AC:2004
CEN	EN 30-2-2:1999 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 2.-2.daļa: Racionāla enerģijas izmantošana — Ierīces ar piespiedu konvekciju cepeškrāsnīm un/vai griliem	—
CEN	EN 88:1991 Gāzes iekārtu spiediena regulatori ar ieplūdes spiedienu līdz 200 mbar	—
CEN	EN 88:1991/A1:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.)
CEN	EN 89:1999 Gāzes ūdenssildītāji mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens sagatavošanai	—
	EN 89:1999/A1:1999	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (17.10.2000.)
	EN 89:1999/A2:2000	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.)
	EN 89:1999/A3:2006	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.4.2007.)
	EN 89:1999/A4:2006	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.5.2007.)
CEN	EN 125:1991 Liesmas novērošanas ierīces iekārtām, kuras dedzina gāzi — Termoelektriskie tipi	—
CEN	EN 125:1991/A1:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.)
CEN	EN 126:2004 Vairākfunkciju regulatori aparātiem, kuros dedzina gāzi	EN 126:1995	Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.)
CEN	EN 161:2007 Gāzes degļu un gāzes aparātu automātiskie slēgvārsti	EN 161:2001	31.7.2007.
CEN	EN 203-1:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 1.daļa: Drošības prasības	EN 203-1:1992	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-1:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-1.daļa: Vaļējie degļi un vokdegļi	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-2:2006 Gāzes aparāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm — 2-2.daļa: Īpašās prasības — Krāsnis	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-3:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-3.daļa: Vārāmpannas	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-4:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-4.daļa: Fritieri	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-6:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-6.daļa: Ūdens karsētāji dzērienu gatavošanai	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-8:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-8.daļa: Cepešpannas un paellas pannas	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-9:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-9.daļa: Bezriņķu plītsvirsas, plīts sildplates un grila pannas	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 203-2-11:2006 Ar gāzi karsējamas lielvirtuvju iekārtas — 2-11.daļa: Īpašas prasības — Makaronu katli	EN 203-2:1995	31.12.2008.
CEN	EN 257:1992 Mehāniskie termostati gāzi dedzinošām ierīcēm	—
CEN	EN 257:1992/A1:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.)
CEN	EN 297:1994 Gāzes apkures katli — B11 un B11BS tipa katli ar gaisa degli un nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW	—
	EN 297:1994/A3:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (24.2.1998.)
	EN 297:1994/A5:1998	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.12.1998.)
	EN 297:1994/A2:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (29.10.2002.)
	EN 297:1994/A6:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.)
	EN 297:1994/A4:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.)
	EN 297:1994/A2:1996/AC:2006
CEN	EN 298:2003 Automātiskās gāzes degļu kontroles iekārtas gāzes degļiem un iekārtām, kurās sadedzina gāzi ar vai bez ventilatoriem	EN 298:1993	Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.)
CEN	EN 303-3:1998 Apkures katli — 3.daļa: Gāzes apkures katli — Katls ar piespiedu vilkmes degli	—
	EN 303-3:1998/A2:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.)
	EN 303-3:1998/AC:2006
CEN	EN 303-7:2006 Apkures katli — 7.daļa: Gāzes apkures katli aprīkoti ar piespiedu vilkmes degļiem un nominālo siltuma atdevi līdz 1 000 kW	—
CEN	EN 377:1993 Smērvielas, kuras lieto ierīcēm un ar tām saistītām kontroles sistēmām, kurās izmanto deggāzes, izņemot ierīces, kas paredzētas rūpnieciskiem procesiem	—
CEN	EN 377:1993/A1:1996	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.)
CEN	EN 416-1:1999 Viendegļa virskaramie cauruļtipa gāzessildītāji — 1.daļa: Drošība	—
	EN 416-1:1999/A1:2000	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.)
	EN 416-1:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 416-1:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.)
CEN	EN 416-2:2006 Viendegļa virskaramie cauruļtipa gāzessildītāji — 2.daļa: Enerģijas racionāla izmantošana	—
CEN	EN 419-1:1999 Luminiscējošie virskaramie gāzessildītāji, kas nav paredzēti dzīvojamām ēkām — 1.daļa: Drošība	—
	EN 419-1:1999/A1:2000	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.)
	EN 419-1:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 419-1:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (9.9.2003.)
CEN	EN 419-2:2006 Luminiscējošie virskaramie gāzessildītāji, kas nav paredzēti dzīvojamām ēkām — 1.daļa: Enerģijas racionāla izmantošana	—
CEN	EN 437:2003 Pārbaudes gāzes — Pārbaudes spiedieni — Aparātu kategorijas	EN 437:1993	Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.)
CEN	EN 449:2002 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Mājsaimniecības gāzes aparāti telpu sildīšanai bez dūmgāzu novadīšanas (ieskaitot izplūstošās katalītiskās sadegšanas sildītājus)	EN 449:1996	Darbības izbeigšanās datums (2.7.2003.)
CEN	EN 461:1999 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Gāzes aparāti telpu sildīšanai bez dūmgāzu novadīšanas ar jaudu, kas nepārsniedz 10 kW un nav paredzēti mājsaimniecības lietošanai	—
CEN	EN 461:1999/A1:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.9.2004.)
CEN	EN 483:1999 Gāzes apkures katli — C tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW	—
	EN 483:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 483:1999/A2:2001/AC:2006
CEN	EN 484:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Patstāvīgās sildvirsmas, ieskaitot tās, kas tiek lietotas ārpus telpām grillos	—
CEN	EN 497:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Daudzfunkcionāli degļi vārīšanai ārpus telpām	—
CEN	EN 498:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Gaļas cepšanas restes lietošanai ārpus telpām	—
CEN	EN 509:1999 Dekoratīvi gāzes aparāti ar kurināmā imitācijas efektu	—
	EN 509:1999/A1:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.12.2003.)
	EN 509:1999/A2:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.6.2005.)
CEN	EN 521: 2006 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Portatīvās tvaika spiediena sašķidrinātās naftas gāzes ierīces	EN 521:1998	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2006.)
CEN	EN 525:1997 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām	—
CEN	EN 549:1994 Gumijas materiāli gāzes iekārtu un ierīču blīvēm un diafragmām	EN 291:1992 EN 279:1991	Darbības izbeigšanās datums (31.12.1995.)
CEN	EN 613:2000 Autonomi gāzes apkures konvektori	—
CEN	EN 613:2000/A1:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.)
CEN	EN 621:1998 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām, bez ventilatoriem, sasilušā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai	—
CEN	EN 621:1998/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.)
CEN	EN 624:2000 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — SNG aprīkojums, kas nodrošina telpu apsildīšanu un paredzēts uzstādīšanai transporta līdzekļos un kuģos	—
CEN	EN 625:1995 Gāzes apkures katli — Īpašās prasības mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens sagatavošanai kombinētā apkures katlā, kura nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 70 kW	—
CEN	EN 656:1999 Gāzes apkures katli — B tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi virs 70 kW, bet nepārsniedz 300 kW	—
CEN	EN 676:2003 Gāzveida kurināmo automātiskie piespiedu vilkmes degļi	EN 676:1996	Darbības izbeigšanās datums (8.4.2004.)
CEN	EN 677:1998 Gāzes apkures katli — Kondensējošo apkures katlu, ar nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW, īpašās prasības	—
CEN	EN 732:1998 Tehniskie noteikumi sašķidrinātas gāzes iekārtām — Absorbcijas saldēšanas ierīces	—
CEN	EN 751-1:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 1.daļa: Gaisnecaurlaidīgie savienojumi	—
CEN	EN 751-2:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 2.daļa: Necietējošie savienojumi	—
CEN	EN 751-3:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 3.daļa: Līdzenas teflona (PTFE) lentes	—
CEN	EN 751-3:1996/AC:1997
CEN	EN 777-1:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 1.daļa: D sistēma, drošība	—
	EN 777-1:1999/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.)
	EN 777-1:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 777-1:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.)
CEN	EN 777-2:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 2.daļa: E sistēma, drošība	—
	EN 777-2:1999/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.)
	EN 777-2:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 777-2:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.)
CEN	EN 777-3:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 3.daļa: F sistēma, drošība	—
	EN 777-3:1999/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.)
	EN 777-3:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 777-3:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.)
CEN	EN 777-4:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 4.daļa: H sistēma, drošība	—
	EN 777-4:1999/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.)
	EN 777-4:1999/A2:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.)
	EN 777-4:1999/A3:2002	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.)
CEN	EN 778:1998 Dzīvojamo māju piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW, bez ventilatoriem, sildāmā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai	—
CEN	EN 778:1998/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.)
CEN	EN 1020:1997 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām, ar ventilatoriem, sasilušā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai	—
CEN	EN 1020:1997/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.)
CEN	EN 1106:2001 Gāzes aparātu manuāli regulējami krāni	—
CEN	EN 1196:1998 Gāzes kaloriferi mājsaimniecībai un rūpniecībai — Papildus prasības kondensatoru tipa kaloriferiem	—
CEN	EN 1266:2002 Autonomi gāzapkures konvektori ar ventilatoru, kas palīdz pievadīt degšanai vajadzīgo gaisu un/vai aizvadīt dūmgāzes	—
CEN	EN 1266:2002/A1:2005	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.)
CEN	EN 1319:1998 Piespiedkonvekcijas gaisa sildītāji dzīvojamo māju apkurei ar tiešo gāzes sadedzināšanu, piespiedu vilkmes degļiem un siltuma jaudu kas nepārsniedz 70 kW	—
	EN 1319:1998/A2:1999	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (17.10.2000.)
	EN 1319:1998/A1:2001	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.)
CEN	EN 1458-1:1999 Mājsaimniecībā lietojamās žāvētavas ar B22D un B23D tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 6 kW- 1.daļa: Drošība	—
CEN	EN 1458-2:1999 Mājsaimniecībā lietojamās žāvētavas ar B22D un B23D tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 6 kW- 2.daļa: Racionāla enerģijas lietošana	—
CEN	EN 1596:1998 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Mobilie un portatīvie piespiedu apmaiņas tieši karsētie gaisa sildītāji, kas nav paredzēti mājsaimniecības lietošanai	—
CEN	EN 1596:1998/A1:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.)
CEN	EN 1643:2000 Gāzes degļu un gāzes iekārtu automātisko slēgvārstu pārbaudīšanas sistēmas	—
CEN	EN 1854:2006 Gāzes spiediena sensori gāzes degļiem un iekārtām, kurās sadedzina gāzi	EN 1854:1997	Darbības izbeigšanās datums (4.11.2006.)
CEN	EN 12067-1:1998 Gāzes degļu un gāzes iekārtu gāze/gaiss attiecības kontrolierīces — 1.daļa: Pneimotipa ierīces	—
CEN	EN 12067-1:1998/A1:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.)
CEN	EN 12067-2:2004 Gāzes degļu un gāzes iekārtu gāze/gaiss attiecības kontrolierīces — 2.daļa: Elektroniskas ierīces	—
CEN	EN 12078:1998 Gāzes degļu un gāzes iekārtu nulles spiediena regulatori	—
CEN	EN 12244-1:1998 Ar gāzi karsējamas veļas mašīnas, kuru nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 20 kW — 1.daļa: Drošība	—
CEN	EN 12244-2:1998 Ar gāzi karsējamas veļas mašīnas, kuru nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 20 kW — 2.daļa: Racionāla enerģijas lietošana	—
CEN	EN 12309-1:1999 Gāzes absorbcijas un adsorbcijas gaisa kondicionēšanas ierīces un/vai termiskie sūkņi ar vidējo siltuma patēriņu, kas nepārsniedz 70 kW — 1.daļa: Drošība	—
CEN	EN 12309-2:2000 Gāzes absorbcijas un adsorbcijas gaisa kondicionēšanas ierīces un/vai termiskie sūkņi ar vidējo siltuma patēriņu, kas nepārsniedz 70 kW — 2.daļa: Racionāla enerģijas lietošana	—
CEN	EN 12669:2000 Karsta gaisa pūtējs ar tiešu gāzes sadedzināšanu siltumnīcām, kā arī papildus apkurei lauksaimniecības, rūpniecības un publiskās ēkās	—
CEN	EN 12752-1:1999 Žāvētavas ar B tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 20 kW — 1.daļa: Drošība	—
CEN	EN 12752-2:1999 Žāvētavas ar B tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 20 kW — 2.daļa: Racionāla enerģijas lietošana	—
CEN	EN 12864:2001 Zemspiediena, neiestādāmie regulatori ar maksimālo izejas spiedienu ne vairāk kā 200 mbar, ar caurplūdi ne vairāk kā 4 kg/h un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam un to maisījumiem	—
	EN 12864:2001/A1:2003	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.)
	EN 12864:2001/A2:2005	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.)
CEN	EN 13278:2003 Autonomi telpu gāzessildītāji ar vaļēju degkameru	—
CEN	EN 13611:2000 Gāzes degļu un gāzes iekārtu drošības, kontroles un vadības ierīces — Vispārīgās prasības	—
CEN	EN 13611:2000/A1:2004	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (30.6.2005.)
CEN	EN 13785:2005 Standartā EN 12864 neietvertie regulatori ar caurplūdi ne vairāk kā 100 kg/h, ar maksimālo izejošo spiedienu ne vairāk kā 4 bar un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam un to maisījumiem	—
CEN	EN 13785:2005/AC:2007
CEN	EN 13786:2004 Automātiskie pārslēdzošie vārsti ar maksimālo izejas spiedienu ne vairāk kā 4 mbar, ar caurplūdi ne vairāk kā 100 kg/h un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam vai to maisījumiem	—
CEN	EN 13836:2006 Gāzes apkures katli — B tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi virs 300 kW, bet nepārsniedz 1 000 kW	—
CEN	EN 14438:2006 Iebūvējamie gāzes degļa sildaparāti centralizētai vairāku telpu apkurei	—
CEN	EN 14543:2005 Sašķidrinātās naftasgāzes aparātu specifikācija — terašu sildierīces ar kupolu — Bezdūmvada starojumsildītāji āram vai labi vēdināmām telpām	—
CEN	EN 15033:2006 Ar sašķidrināto naftas gāzi kurināmi slēgtie karstā sanitārijas ūdens sildītāji transportlīdzekļiem un laivām	—

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (4. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

PIEZĪME:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—	Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—	CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel. (33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2) OJ L 204, 21.7.1998., 37. lpp..

(3) OJ L 217, 5.8.1998., 18. lpp..

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 145

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 30. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi, nostādnes un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2007/C 145/01	Padomes Rezolūcija — 2007. gada 25. jūnijs par jaunu Kopienas Stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2007.-2012.)	1

	II Informācija
	KOPĪGAS DEKLARĀCIJAS
	Eiropas Parlaments Padome Komisija
2007/C 145/02	Kopīgā deklarācija par koplēmuma procedūras praktiskajiem aspektiem (EK līguma 251. pants)	5

	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2007/C 145/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4693 — Veolia/Sulo) ( 1 )	10

2007/C 145/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4663 — voestalpine/Böhler-Uddeholm) ( 1 )	10

2007/C 145/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4704 — Bridgepoint/Gambro Healthcare) ( 1 )	11

2007/C 145/06	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	12

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Komisija
2007/C 145/07	Euro maiņas kurss	14

	DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMI
2007/C 145/08	Saistoša izziņa par tarifu	15

2007/C 145/09	Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes Direktīvas 90/396/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo īstenošanu ( 1 )	20

	V Atzinumi un paziņojumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2007/C 145/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4771 — Veritas/Golden Gate/Goldman Sachs/Aeroflex) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	31

Lēmuma pieņemšanas datums	21.3.2007.
Atbalsta Nr.	NN 53/06
Dalībvalsts	Malta
Reģions	—
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)	Għajnuna mil-Istat (obbligi ta' servizz pubbliku) għall-operaturi tal-karozzi tal-linja f'Malta
Juridiskais pamats	Ftehim bejn il-Gvern ta' Malta u l-ATP ta' l-1995
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensācija
Atbalsta veids	Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensācija
Budžets	No 1,25 līdz 2,0 miljoniem MTL
Intensitāte	100 %
Atbalsta ilgums	—
Attiecīgā nozare	Pasažieru pārvadājumi ar autobusu
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Il-Gvern Malti
Cita informācija	—

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3505
JPY	Japānas jēna	166,63
DKK	Dānijas krona	7,4422
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,674
SEK	Zviedrijas krona	9,2525
CHF	Šveices franks	1,6553
ISK	Islandes krona	84,26
NOK	Norvēģijas krona	7,9725
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5837
CZK	Čehijas krona	28,718
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	246,15
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,7677
RON	Rumānijas leja	3,134
SKK	Slovākijas krona	33,635
TRY	Turcijas lira	1,774
AUD	Austrālijas dolārs	1,5885
CAD	Kanādas dolārs	1,4245
HKD	Hongkongas dolārs	10,5569
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7502
SGD	Singapūras dolārs	2,0664
KRW	Dienvidkorejas vons	1 247,73
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,5531
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,2816
HRK	Horvātijas kuna	7,3035
IDR	Indonēzijas rūpija	12 201,77
MYR	Malaizijas ringits	4,6626
PHP	Filipīnu peso	62,461
RUB	Krievijas rublis	34,807
THB	Taizemes bats	42,615


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ