8.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 103/1

(1)

Līgumā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā noteikts, ka Kopienas darbībām jāpalīdz nodrošināt augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanu.

(2)

Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politikas jomas, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību un likvidēt cilvēku veselības apdraudējuma avotus.

(3)

Gan publiskajās, gan privātajās dzīves jomās notiekoša fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp vardarbības draudi, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana, ir pārkāpums pret šo personu tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, kā arī fizisko un emocionālo integritāti un nopietns apdraudējums vardarbībā cietušo fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda vardarbība, kas ir Kopienā plaši izplatīta, ir patiess pamattiesību pārkāpums, kā arī kaitējums veselībai un šķērslis drošas, brīvas un taisnīgas pilsonības izmantošanai.

(4)

Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, un ne tikai kā stāvokli, kurā nav slimību vai fiziska vājuma. Saskaņā ar PVO asamblejas 1996. gada rezolūciju vardarbība visā pasaulē ir lielākā sabiedrības veselības problēma. PVO 2002. gada 3. oktobra pārskatā par vardarbību un veselību iesaka veicināt svarīgākos profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbībā cietušajiem un paplašināt sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz vardarbības novēršanu.

(5)

Šie principi ir atzīti daudzās konvencijās, deklarācijās un protokolos, ko pieņēmušas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un iestādes, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Pasaules Sieviešu konference un Komerciālas bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanas pasaules kongress.

(6)

Vardarbības apkarošana būtu jāaplūko saistībā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartā (4) un to papildinošajos skaidrojumos atzītajām pamattiesībām, ievērojot hartas juridisko statusu, kurā, inter alia, ir atzītas tiesības uz cieņu, līdztiesību un solidaritāti. Tajā ietverti vairāki īpaši panti, kas attiecas uz fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību un veicināšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērna tiesībām un nediskriminēšanu, kā arī atzīts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, verdzības un piespiedu darba, kā arī bērnu darba aizliegums. Hartā ir atzīts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(7)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu tādu vardarbību, inter alia, 2000. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par turpmākiem sieviešu tirdzniecības apkarošanas pasākumiem” (5); 2001. gada 20. septembra Rezolūcijā par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (6); 2006. gada 17. janvāra Rezolūcijā par iespējami seksuāli ekspluatējamu sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanas stratēģijām (7) un 2006. gada 2. februāra Rezolūcijā par pašreizējo stāvokli pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā un iespējamām nākotnes darbībām (8).

(8)

Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 293/2000/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (programma Daphne) (2000–2003) par preventīviem pasākumiem, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (9), ir palīdzējusi Eiropas Savienībā veicināt informētību, kā arī paplašināt un konsolidēt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas darbojas vardarbības apkarošanas jomā.

(9)

Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004–2008), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne II) (10), turpināja attīstīt programmas Daphne gūtos rezultātus; saskaņā ar Lēmuma Nr. 803/2004/EK 8. panta 2. punktu Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajiem finanšu plāniem.

(10)

Ir vēlams nodrošināt programmu Daphne un Daphne II atbalstīto projektu nepārtrauktību.

(11)

Ir svarīgi un vajadzīgi atzīt smago tūlītējo un ilgtermiņa iespaidu, kāds vardarbībai pret bērniem, jauniešiem un sievietēm ir uz viņu fizisko un garīgo veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, vienlīdzīgām iespējām un uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī augsto sociālo un ekonomisko cenu, ko maksā sabiedrība kopumā.

(12)

Vardarbība pret sievietēm notiek dažādos veidos, sākot ar vardarbību ģimenē, kas ir izplatīta visos sabiedrības līmeņos, līdz kaitīgiem tradicionāliem paradumiem, kas saistīti ar fizisku vardarbību pret sievietēm, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu un slepkavībām goda dēļ, kas ir īpaša veida vardarbība pret sievietēm.

(13)

Atbilstīgi ar šo lēmumu izveidotajai programmai (“programma”) bērni, jaunieši vai sievietes, kas ir bijuši liecinieki uzbrukumam kādam tuviniekam, būtu jāuzskata par vardarbībā cietušajiem.

(14)

Saistībā ar vardarbības, tostarp bērnu, jauniešu un sieviešu ļaunprātīgas izmantošanas un seksuālas izmantošanas, novēršanu, kā arī saistībā ar cietušo un riska grupu aizsardzību Eiropas Savienība var nodrošināt pievienoto vērtību galvenokārt dalībvalstu veiktām darbībām, izmantojot šādus līdzekļus: informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu; inovatīvas pieejas sekmēšanu; prioritāšu kopīgu noteikšanu; kontaktu dibināšanu pēc vajadzības; Kopienas mēroga projektu atlasi, tostarp tādu projektu, ar ko atbalsta bezmaksas palīdzības dienesta telefonu bērniem un palīdzības dienesta telefonu pazudušiem un seksuāli izmantotiem bērniem; visu iesaistīto pušu motivēšanu un mobilizēšanu; un Eiropas mēroga informētību veicinošas kampaņas pret vardarbību. Šādām darbībām vajadzētu ietvert arī atbalstu bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri.

(15)

Tā kā jautājumus saistībā ar vardarbības pamatcēloņiem un sekām bieži var efektīvi risināt vietējās un reģionālās organizācijas sadarbībā ar līdzīgām citu dalībvalstu organizācijām, šajā programmā atbilstīga vieta būtu jānodrošina vietējā un reģionālā līmeņa preventīvajiem pasākumiem un darbībām cietušo atbalstam.

(16)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus — proti, novērst un apkarot pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstu vardarbību visās tās formās — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga informācijas apmaiņa Kopienas mērogā un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka sakarā ar vajadzību pēc koordinētas un daudzdisciplīnu pieejas un sakarā ar programmas apjomu vai iespaidu minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11).

(18)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), turpmāk — “Finanšu regula”, un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (13), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot to gadījumu skaitu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, kā arī ievērojot vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas ir saistīts ar to izmantošanu.

(19)

Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14), Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16).

(20)

Finanšu regulā paredzēts, ka attiecībā uz darbības dotācijām ir jābūt pieņemtam pamataktam.

(21)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17).

(22)

Sieviešu un vīriešu samērīga dalība lēmumu pieņemšanas procesā ir būtisks elements, lai panāktu patiesu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai 10. pantā minētās komitejas izveidē panāktu dzimumu līdzsvaru,

a)

palīdzot nevalstiskajām organizācijām (NVO) un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, kā minēts 7. pantā, un stimulējot tās;

b)

izstrādājot un īstenojot informētību veicinošas darbības konkrētām grupām, piemēram, konkrētām profesijām, kompetentām iestādēm, atsevišķām plašas sabiedrības daļām un riska grupām, nolūkā gan uzlabot izpratni par absolūtu neiecietību pret vardarbību un sekmēt tās īstenošanu, gan veicināt atbalstu cietušajiem un mudināt informēt kompetentās iestādes par vardarbības gadījumiem;

c)

izplatot programmās Daphne un Daphne II gūtos rezultātus, tostarp tos pielāgojot, nododot tālāk un izmantojot citiem atbalsta saņēmējiem vai citos ģeogrāfiskajos apgabalos;

d)

apzinot un izvēršot darbības, kas sekmē pozitīvu attieksmi pret personām, kurām draud vardarbība, proti, īstenojot pieeju, kas vairo cieņu pret šādām personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos;

e)

izveidojot un atbalstot daudzdisciplinārus kontaktu tīklus, lai stiprinātu sadarbību starp NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā;

f)

nodrošinot ar pierādījumiem pamatotas informācijas un zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas un paraugprakses apmaiņu, apzināšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot pētniecību, apmācības, mācību braucienus un personāla apmaiņu;

g)

izstrādājot un izmēģinot izpratni veicinošus un izglītojošus materiālus par to, kā novērst vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī papildinot un pielāgojot jau esošus materiālus, lai tos varētu izmantot citos ģeogrāfiskajos apgabalos vai citām mērķa grupām;

h)

pētot parādības saistībā ar vardarbību un tās iespaidu gan uz cietušajiem, gan sabiedrību kopumā, tostarp uz veselības aprūpes, sociālajām un ekonomiskajām izmaksām, lai pret vardarbības pamatcēloņiem vērstos visos sabiedrības līmeņos;

i)

izstrādājot un īstenojot atbalsta programmas cietušajiem un riska grupām, kā arī intervences programmas vainīgajiem, vienlaikus nodrošinot cietušo drošību.

a)

īpašas Komisijas veiktas darbības, piemēram, analīzi un pētniecību, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un metodoloģiju izstrādi, datu un statistikas vākšanu, attīstīšanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisku kampaņu un pasākumu organizēšanu, palīdzības dienesta un tīmekļa vietņu izveidi un uzturēšanu, informatīvu materiālu (tostarp IT lietojumprogrammu un mācību resursu) sagatavošanu un izplatīšanu, ieinteresēto pušu ideju ģeneratoru izveidi un veicināšanu, kas sniegtu ekspertu konsultācijas saistībā ar vardarbību, atbalstu citiem valstu ekspertu tīkliem, kā arī analītiskas, pārraudzības un izvērtēšanas darbības;

b)

saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem — īpašus starpvalstu projektus, kuri izraisa Kopienas ieinteresētību un kuros ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis;

c)

saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem — atbalstu darbībām, ko veic NVO vai citas organizācijas, kuras īsteno mērķus, kas Eiropā izraisa vispārēju ieinteresētību saistībā ar 2. pantā izklāstītajiem programmas vispārējiem mērķiem.

a)

valstis, ar ko Eiropas Savienība ir parakstījusi Pievienošanās līgumu;

b)

kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju — saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti, attiecīgi, pamatnolīgumā un Asociācijas Padomes lēmumos;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, — saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem;

d)

Rietumbalkānu valstis — saskaņā ar kārtību, ko ar šīm valstīm izveido, izmantojot pamatnolīgumus par vispārējiem principiem šo valstu dalībai Kopienas programmās.

—

dotācijas,

—

publiska iepirkuma līgumi.

a)

vispārējos un īpašos mērķus, kā norādīts 2. un 3. pantā, un dažādās jomās veiktus pasākumus, kā norādīts 3. pantā, un atbilstību gada darba programmai;

b)

ierosinātās darbības kvalitāti attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

pieprasītā Kopienas finansējuma apjomu un izmaksu efektivitāti paredzēto rezultātu aspektā;

d)

paredzēto rezultātu ietekmi uz programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem, kas noteikti 2. un 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā norādīts 3. pantā;

e)

inovācijas aspektu.

a)

atbilstību šīs programmas mērķiem;

b)

plānoto darbību kvalitāti;

c)

attiecīgo darbību iespējamo sviras iedarbību uz sabiedrību;

d)

veikto darbību ģeogrāfisko iespaidu;

e)

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)

ierosinātās darbības izmaksu efektivitāti.

a)

ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā — starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem, pievienojot finansēto projektu un pasākumu sarakstu;

b)

ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī — ex post izvērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem.

8.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 103/11

(1)

Kopiena var dot ieguldījumu iedzīvotāju veselības un drošības aizsargāšanā ar rīcībām sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienai atbilstīgi subsidiaritātes principam ir aktīvi jārīkojas, veicot pasākumus, kurus nevar veikt atsevišķas dalībvalstis. Kopiena pilnībā respektē dalībvalstu atbildību veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanā un sniegšanā.

(2)

Veselības aizsardzības nozari, no vienas puses, raksturo tās ievērojamais izaugsmes, inovācijas un dinamisma potenciāls un, no otras puses, problēmas, ar kurām tā saskaras saistībā ar finansiālo un sociālo ilgtspējību un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, tostarp iedzīvotāju novecošanas un medicīnas attīstības dēļ.

(3)

Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.-2008. gadam), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (4), bija pirmā integrētā Eiropas Kopienas programma šajā jomā, un tā jau ir devusi vairākus nozīmīgus sasniegumus un uzlabojumus.

(4)

Lai sasniegtu mērķus, kurus Kopiena jau noteikusi sabiedrības veselības aizsardzības jomā, ir nepieciešamas nepārtrauktas pūles. Tāpēc ir jānosaka otra Kopienas rīcības programma veselības aizsardzības jomā (2007.-2013. gadam) (turpmāk “Programma”).

(5)

Pastāv vairāki nopietni pārrobežu draudi veselībai, kas, iespējams, var izplatīties visā pasaulē, un rodas jauni draudi, kuru novēršanai vajadzīga turpmāka Kopienas rīcība. Kopienai nopietni pārrobežu draudi veselībai būtu jāuzskata par prioritāru jautājumu. Programmā būtu jāuzsver Kopienas vispārējo spēju stiprināšana, vēl vairāk attīstot dalībvalstu sadarbību. Pārraudzība, agrīna brīdināšana un rīcība cīņai pret nopietniem draudiem veselībai ir svarīgas jomas, attiecībā uz kurām Kopienas līmenī būtu jāveicina efektīva un saskaņota reakcija uz draudiem veselībai. Ir būtiski nodrošināt augstas kvalitātes sadarbību diagnostikā starp laboratorijām, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem. Programmai būtu jāveicina Kopienas etalonlaboratoriju sistēmas izveide. Tomēr šādai sistēmai jābalstās uz pareizu juridisko pamatu.

(6)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2005. gada Eiropas veselības ziņojumu invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALY) ziņā svarīgākie slimību iemesli PVO Eiropas reģionā ir neinfekcijas slimības (77 % no kopskaita), ārēji traumu un saindēšanās iemesli (14 %) un infekcijas slimības (9 %). Septiņas galvenās saslimšanas — sirds išēmiskā slimība, vienpolāri depresīvi traucējumi, cerebrovaskulārā slimība, traucējumi, kas radušies alkohola lietošanas rezultātā, hroniskā plaušu slimība, plaušu vēzis un ceļu satiksmes negadījumi — veido 34 % no visiem DALY reģionā. Septiņi galvenie riska faktori — tabaka, alkohols, augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, zems augļu un dārzeņu patēriņš un fiziskās aktivitātes trūkums — ir atbildīgi par 60 % no visiem DALY. Turklāt arī tādas infekcijas slimības kā HIV/AIDS, gripa, tuberkuloze un malārija sāk apdraudēt visu Eiropas cilvēku veselību. Svarīgam programmas uzdevumam, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Kopienas statistikas programmu, vajadzētu būt labāk identificēt galvenās ar veselības aizsardzību saistītās problēmas Kopienā.

(7)

PVO Eiropas reģionā astoņi galvenie mirstības un saslimstības iemesli, ko izraisījušas neinfekcijas slimības, ir sirds un asinsvadu slimības, psihoneiroloģiski traucējumi, vēzis, gremošanas orgānu slimības, elpošanas orgānu slimības, maņu orgānu traucējumi, muskulatūras un skeleta saslimšanas un cukura diabēts.

(8)

Mikrobu rezistence pret antibiotikām un hospitālās infekcijas aizvien vairāk apdraud veselību Eiropā. Lielākās bažas rada jaunu, efektīvu antibiotiku trūkums, kā arī tas, ka trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu pareizu esošo antibiotiku lietošanu. Tāpēc ir svarīgi apkopot un analizēt attiecīgus datus.

(9)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (5) nodibinātā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra lomas nostiprināšana ir svarīga cīņā pret infekcijas slimībām.

(10)

Programmas pamatā vajadzētu būt sasniegumiem, kas gūti iepriekšējā Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.-2008. gadam). Tai būtu jāveicina augsta līmeņa fiziskās un garīgās veselības sasniegšana un lielāka vienlīdzība veselības aizsardzības jautājumos visā Kopienā, virzot darbības uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, novērstu cilvēka saslimšanas, veselības traucējumus un apdraudējumus veselībai ar mērķi cīnīties pret saslimstību un pāragru mirstību.

(11)

Ar šo programmu būtu jāpievērš lielāka uzmanība veselības stāvokļa uzlabošanai un veselīga dzīvesveida veicināšanai, kā arī profilaksei bērnu un jauniešu vidū.

(12)

Programmai būtu jāatbalsta veselības aizsardzības mērķu integrēšana visās Kopienas politikas jomās un darbībās, lieki neatkārtojot ar citām Kopienas politikas jomām paveikto darbu. Veselības aizsardzības integrēšanas svarīgākā daļa ir pieskaņot to citām Kopienas politikas jomām un programmām. Lai veicinātu sinerģijas un izvairītos no dublēšanas, var veikt kopīgas darbības ar saistītām Kopienas programmām un darbībām, un atbilstīgi būtu jāizmanto citi Kopienas fondi un programmas, tostarp pašreizējās un turpmākās Kopienas pamatprogrammas izpētes jomā un to rezultāti, struktūrfondi, Eiropas Solidaritātes fonds, Eiropas stratēģija par veselību darbā, Kopienas rīcības programma patērētāju aizsardzības politikas jomā (2007.-2013. gadam) (6), programma “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”, programma “Vardarbības apkarošana (Daphne)” un Kopienas Statistikas programma to attiecīgajās darbībās.

(13)

Īpašas pūles būtu jāpieliek, lai nodrošinātu atbilstību un sinerģijas starp šo programmu un Kopienas ārējām rīcībām, jo īpaši putnu gripas, HIV/AIDS, tuberkulozes un citu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā. Turklāt vajadzētu būt starptautiskai sadarbībai, lai sekmētu vispārēju veselības reformu un risinātu vispārējus ar veselības iestādēm saistītus jautājumus trešās valstīs.

(14)

Veselīgas dzīves gadu skaita palielināšana, ko dēvē arī par tādas dzīves paredzamā ilguma rādītāju, kas brīva no darbnespējas, novēršot saslimšanu un veicinot politikas jomas, kas veido veselīgāku dzīvesveidu, ir nozīmīga ES iedzīvotāju labklājībai un palīdz risināt Lisabonas procesa problēmas, kas saistītas ar zināšanu sabiedrību un valsts finansējuma ilgtspējību, kuru apdraud pieaugošās veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma izmaksas.

(15)

Eiropas Savienības paplašināšana ir radījusi papildu problēmas saistībā ar nevienlīdzību veselības aprūpes jomā ES, un, iespējams, ar nākamajām paplašināšanas reizēm tās būs vēl izteiktākas. Tāpēc šim jautājumam vajadzētu būt vienai no programmas prioritātēm.

(16)

Programmai būtu jāpalīdz noteikt iemeslus, kas izraisa nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, un, cita starpā, būtu jāveicina paraugprakses nodošana, lai ar tiem cīnītos.

(17)

Efektīvai veselības stāvokļa pārraudzībai Eiropas Savienībā ir svarīgi sistemātiski vākt, apstrādāt un analizēt salīdzināmus datus, ņemot vērā ierobežojumus katrā valstī. Tas dotu iespēju Komisijai un dalībvalstīm uzlabot sabiedrības informēšanu un formulēt atbilstīgas stratēģijas, politikas jomas un rīcības, lai sasniegtu cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni. Rīcībās un atbalsta pasākumos būtu jācenšas panākt sistēmu un tīklu savietojamību un savstarpēju izmantojamību informācijas un datu apmaiņai, lai veicinātu sabiedrības veselības aizsardzības izaugsmi. Svarīgi veselības apsvērumi ir dzimums, sociālais un tautsaimnieciskais statuss un vecums. Apkopojot datus, būtu pēc iespējas jāturpina paveiktais darbs, un jaunu datu apkopošanas priekšlikumi būtu jāaprēķina un jāpamato ar skaidru vajadzību. Dati būtu jāvāc atbilstīgi attiecīgiem personas datu aizsardzības noteikumiem.

(18)

Paraugprakse ir svarīga, jo par veselības veicināšanu un profilaksi būtu jāspriež, pamatojoties uz efektivitāti un lietderību, nevis tikai uz ekonomiskiem nosacījumiem. Būtu jāveicina paraugprakses izmantošana un jaunākās slimību un traumu ārstēšanas metodes, lai novērstu turpmāku veselības pasliktināšanos, un būtu jāizveido Eiropas reto slimību centru tīkli.

(19)

Būtu jāveic darbības, lai novērstu traumu rašanos, vācot datus, analizējot traumu rašanās faktorus un izplatot attiecīgu informāciju.

(20)

Par veselības aprūpes pakalpojumiem galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, bet Kopienas mēroga sadarbība var sniegt labumu gan pacientiem, gan veselības aizsardzības sistēmām. Ar šo programmu finansētajās darbībās, kā arī jaunos priekšlikumos, kas izstrādāti, ņemot vērā šīs darbības, attiecīgi būtu jāņem vērā Padomes 2006. gada jūnijā pieņemtie secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un principiem (7), kurā atbalstīta deklarācija par ES veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un principiem un Eiropas Savienības iestādes tiek aicinātas tos ievērot darbā. Programmā attiecīgi būtu jāņem vērā turpmākā Kopienas rīcība medicīnas pakalpojumu jomā, kā arī Medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes augsta līmeņa grupas darbs, kas nodrošina svarīgu forumu sadarbībai un labākās pieredzes apmaiņai starp dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām.

(21)

Programmai būtu jādod ieguldījums datu vākšanā, jāveicina metožu un instrumentu attīstība, tīklu un dažāda veida sadarbības izveidošana un atbilstīgo politikas jomu veicināšana attiecībā uz pacientu un veselības aprūpes profesionāļu mobilitāti. Tam būtu jāatvieglo turpmākā Eiropas e-veselības zonas attīstība kopīgās Eiropas iniciatīvās ar citām ES politikas jomām, tostarp reģionālo politiku, reizē sekmējot darbu pie tādu tīmekļa vietņu kvalitātes kritērijiem, kas saistīti ar veselību, un pie Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izveides. Būtu jāņem vērā telemedicīna, jo telemedicīnas lietojumu veicināšana var sekmēt pārrobežu aprūpi, nodrošinot medicīnisku aprūpi mājās.

(22)

Vides piesārņojums ir nopietns veselības apdraudējums un lielākais Eiropas iedzīvotāju problēmu avots. Īpašas rīcības uzmanības centrā vajadzētu būt bērniem un citām grupām, kas jo īpaši cieš no bīstamiem vides apstākļiem. Programmai būtu jāpapildina rīcības, ko veic saskaņā ar Vides un veselības aizsardzības rīcības plānu 2004. līdz 2010. gadam.

(23)

Ar šo programmu būtu jārisina ar dzimumu un novecošanu saistītas veselības problēmas.

(24)

Piesardzības princips un riska novērtēšana ir cilvēku veselības aizsardzības pamatfaktori, tāpēc tie turpmāk būtu jāiekļauj citās Kopienas politikas jomās un darbībās.

(25)

Ar šo lēmumu visam programmas laikposmam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(26)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa saskaņošanu starp rīcībām un iniciatīvām, ko, īstenojot programmu, veic Kopiena un dalībvalstis, ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un jāuzlabo pastāvošo un turpmāko tīklu efektivitāte sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Programmas īstenošanā būtu jāņem vērā valstu, reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalība atbilstīgajā līmenī saskaņā ar valstu sistēmām.

(27)

Ir jāpalielina ES investīcijas veselības aizsardzībā un ar veselības aizsardzību saistītos projektos. Šajā ziņā dalībvalstis būtu jāmudina valsts programmās kā prioritāti noteikt uzlabojumus veselības aizsardzības jomā. Ir vajadzīga labāka informētība par ES finansēšanas iespējām veselības aizsardzībai. Būtu jāveicina pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm par veselības aizsardzības finansēšanu no struktūrfondiem.

(28)

Programmas mērķu sasniegšanā būtiska nozīme var būt arī nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem. Īstenojot vienu vai vairākus Programmas mērķus, var būt vajadzīgi Kopienas ieguldījumi, lai minētās struktūras un tīkli varētu darboties. Tādējādi saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9), būtu jānosaka atbilstības kritēriji un noteikumi par finanšu pārredzamību un Kopienas finansējuma ilgumu tādām nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem, kas ir tiesīgi saņemt Kopienas atbalstu. Šādos kritērijos būtu jāietver šādu struktūru un tīklu pienākumi, lai noteiktu skaidrus mērķus, rīcības plānus un mērāmus rezultātus, kam ir skaidrs Eiropas aspekts un kas programmas mērķiem dod reālu pievienotu vērtību. Ņemot vērā attiecīgo organizāciju īpašo raksturu un īpašas noderības gadījumos, vajadzētu būt iespējai, ka Kopienas atbalsta atjaunošanu šādu struktūru un specializētu tīklu darbībai atbrīvo no Kopienas atbalsta pakāpeniskas samazināšanas principa.

(29)

Programmas īstenošana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar attiecīgām organizācijām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

(30)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, ievērojot pārredzamības nepieciešamību, kā arī saprātīgu līdzsvaru starp programmas dažādajiem mērķiem.

(31)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) nodrošina sadarbību veselības aizsardzības jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas piedalās Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk “EBTA/EEZ valstis”), no otras puses. Būtu jānosaka iespēja, ka programmā var piedalīties arī citas valstis, jo īpaši Kopienas kaimiņvalstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus dalībai Kopienā un kas ir tās kandidātvalstis vai pievienojas tai, sevišķi ņemot vērā citās valstīs potenciāli radušos veselības apdraudējumu, kurš atstāj ietekmi Kopienas iekšienē.

(32)

Būtu jāveicina atbilstīgu attiecību uzturēšana ar trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, lai palīdzētu panākt programmas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā jebkādus attiecīgus nolīgumus starp šīm valstīm un Kopienu. Tādējādi trešās valstis savstarpējas ieinteresētības jomās varētu veikt darbības, kas papildina šīs programmas finansētos pasākumus, bet ko nevajadzētu finansēt saskaņā ar šo programmu.

(33)

Ir lietderīgi attīstīt sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO un tās specializētajām iestādēm, jo īpaši ar PVO, kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, lai īstenotu šo programmu, palielinot efektivitāti ar veselības aizsardzību saistītajām darbībām Kopienas un starptautiskā līmenī, ņemot vērā dažādu organizāciju īpašās iespējas un lomu.

(34)

Veiksmīgai programmas mērķu īstenošanai būtu jābalstās uz sekmīgu gada darba plānos ietvertu jautājumu risināšanu, attiecīgu rīcību izvēli un projektu finansējumu, kuros visos paredzēta atbilstīga pārraudzība un novērtēšanas process uz vietas, tostarp neatkarīgu pieaicinātu ekspertu veikti novērtējumi, ar ko būtu jāmērī rīcību ietekme un būtu jāparāda to ieguldījums vispārējo programmas mērķu sasniegšanā. Novērtējot programmu, būtu jāņem vērā, ka programmas mērķu sasniegšana var prasīt laikposmu, kas pārsniedz programmas darbības laiku.

(35)

Gada darba plānos būtu jāiekļauj galvenās paredzamās darbības, ko programma finansēs, izmantojot visus dažādos finansēšanas mehānismus, tostarp uzaicinājumus piedalīties konkursā.

(36)

Ņemot vērā to, ka problēmu starpvalstu rakstura dēļ šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to, ka Kopienas potenciāla dēļ tās rīcība, aizsargājot iedzīvotāju veselību un drošību, var būt efektīvāka nekā atsevišķu valstu darbības un tāpēc šie mērķi ir labāk sasniedzami Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Saskaņā ar Līguma 2. pantu, kas paredz, ka Kopienas princips ir sieviešu un vīriešu vienlīdzība, un saskaņā ar tā 3. panta 2. punktu, kas paredz, ka Kopienas mērķis ir likvidēt nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību visās Kopienas darbībās, tostarp sasniedzot augsta līmeņa veselības aizsardzību, visi mērķi un darbības, uz ko attiecas Kopienas programma, dod ieguldījumu, lai veicinātu labāku vīriešu un sieviešu attiecīgo vajadzību un pieeju veselībai izpratni un pazīšanu.

(38)

Ir jānodrošina pāreja starp šo programmu un iepriekšējo programmu, kuru tā aizstāj, jo īpaši attiecībā uz tādu daudzgadu pasākumu turpināšanu tās pārvaldīšanai kā tehniskas un administratīvas palīdzības finansēšana. No 2014. gada 1. janvāra tehniskām un administratīvām apropriācijām vajadzības gadījumā būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar pārvaldes darbībām, kas nav pabeigtas līdz 2013. gada beigām.

(39)

Šis lēmums aizstāj Lēmumu Nr. 1786/2002/EK. Tādēļ pēdējais minētais lēmums būtu jāatceļ,

—

uzlabot iedzīvotāju veselības drošību,

—

veicināt veselību,

—

sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību.

a)

60 % no izmaksām rīcībai, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt kādu mērķi, kurš ir daļa no šīs programmas, izņemot īpaša lietderīguma gadījumus, kad Kopienas ieguldījums nepārsniedz 80 %; un

b)

60 % no izmaksām tādas nevalstiskas struktūras vai specializēta tīkla darbībai, kas ir bezpeļņas vai no rūpniecības, komerciālām un no uzņēmējdarbības interesēm vai citām konfliktējošām interesēm neatkarīga, kam ir dalībnieki vismaz pusē dalībvalstu, kas vienmērīgi aptver plašu teritoriju un kā galveno mērķi cenšas sasniegt vienu vai vairākus programmas mērķus, ja tāds atbalsts ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus. Īpaši lietderīgos gadījumos Kopienas ieguldījums nepārsniedz 80 %.

a)

tiešu vai netiešu īstenošanu, ko Komisija veic centralizēti; un

b)

vajadzības gadījumā kopēju pārvaldi ar starptautiskām organizācijām.

a)

tiecas pēc datu un informācijas salīdzināmības, kā arī pēc tā, lai būtu savietojamas un savstarpēji izmantojamas ar veselības aizsardzību saistīto datu un informācijas sistēmas un tīkli; un

b)

nodrošina vajadzīgo sadarbību un saziņu ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un citām attiecīgām ES aģentūrām, lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izmantošanu.

a)

gada darba plāns programmas īstenošanai, kurā nosaka:

b)

izvēles, piešķiršanas un citus tādu programmas rīcību finansēšanas kritērijus, uz ko attiecas 4. pants.

a)

EBTA/EEZ valstis saskaņā ar nosacījumiem EEZ līgumā; un

b)

trešās valstis, jo īpaši valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā, ir tās kandidātvalstis vai pievienojas tai, un Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar nosacījumiem attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri nosaka vispārējos principus šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

a)

vēlākais … (11) — ārēju un neatkarīgu starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem attiecībā uz programmas mērķiem un par tās īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, kā arī tās saskanību un papildināmību ar citām attiecīgām programmām, rīcībām un līdzekļiem. Ziņojums jo īpaši ļauj novērtēt pasākumu ietekmi uz visām valstīm. Ziņojumā apkopo galvenos secinājumus, un to papildina ar Komisijas piebildēm;

b)

vēlākais … (12) — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

vēlākais 2015. gada 31. decembrī — ārēju un neatkarīgu novērtējuma ziņojumu par paveikto attiecībā uz programmas īstenošanu un rezultātiem.

8.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 103/26

(1)

Eiropadomes Barselonas 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumos ir uzsvērts, ka spēcīgi un integrēti enerģētikas un transporta tīkli ir Eiropas iekšējā tirgus pamatelements un ka esošo tīklu labāka izmantošana un trūkstošo posmu pabeigšana ļaus palielināt efektivitāti un konkurētspēju un garantēt atbilstošu kvalitātes līmeni, kā arī piesātinājuma punktu samazināšanu un tādējādi arī labāku ilgtermiņa dzīvotspēju. Šīs vajadzības iekļaujas stratēģijā, ko valstu un valdību vadītāji pieņēmuši Eiropadomes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē un kas kopš tā laika ir regulāri pieminēta.

(2)

Eiropadomes Briseles 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē ir apstiprināta Eiropas darbība izaugsmei, aicinot Komisiju vajadzības gadījumā pārorientēt izdevumus uz ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, jo īpaši ieguldījumiem Eiropas komunikāciju tīklu infrastruktūrā, kuras prioritārie projekti ir nozīmīgi elementi, lai stiprinātu iekšējā tirgus kohēziju.

(3)

Nokavējumi efektīvu Eiropas savienojumu īstenošanā, jo īpaši pārrobežu posmos, var nopietni traucēt Savienības, dalībvalstu un perifēro reģionu konkurētspēju, kas nevarētu vai vairs nevarētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus labvēlīgo ietekmi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (3) tika lēsts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2020. gadam izmaksas Eiropas transporta tīkla pabeigšanai būs EUR 600 miljardi. Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ieguldījumi tikai prioritārajiem projektiem vien minētā lēmuma III pielikuma nozīmē ir gandrīz EUR 160 miljardi.

(5)

Lai sasniegtu šos mērķus, Padome un Eiropas Parlaments ir uzsvēruši vajadzību stiprināt un pielāgot pastāvošos finanšu instrumentus, palielinot Kopienas līdzfinansējuma līmeni, paredzot iespēju piemērot lielāku Kopienas līdzfinansējuma likmi projektiem, jo īpaši projektiem, ko raksturo to pārrobežu iezīmes, tranzīta funkcija vai dabisko šķēršļu pārvarēšana.

(6)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu (“NAIADES”) un ņemot vērā iekšējo ūdensceļu ilgtspējību, iekšējo ūdensceļu projektiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

(7)

Savā 2005. gada 8. jūnija Rezolūcijā par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.-2013. gadam (4) Eiropas Parlaments ir uzsvēris transporta tīklu stratēģisko nozīmi iekšējā tirgus izveides pabeigšanā un ciešāku attiecību veidošanā ar kandidātvalstīm un valstīm, kas var par tādām kļūt, kā arī draudzīgajām kaimiņvalstīm. Turklāt Eiropas Parlaments ir izteicis vēlmi izvērtēt novatoriskus finansēšanas instrumentus, piemēram, aizdevumu garantijas, Eiropas koncesijas, Eiropas aizdevumus un procentu atlaižu fondu.

(8)

Ar summām, kas Eiropas komunikāciju tīkliem transporta un enerģētikas nozarēs (turpmāk attiecīgi — “TEN-T” un “TEN-E”) piešķirtas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.-2013. gadam, ir neiespējami nodrošināt visas vajadzības, kas rodas saistībā ar to prioritāšu īstenošanu, kuras attiecībā uz TEN-T izklāstītas Lēmumā Nr. 1692/96/EK un — attiecībā uz TEN-E — Lēmumā Nr. 1364/2006/EK (5). Tādēļ, lai papildinātu valsts finansējumu gan no publiskiem, gan privātiem avotiem, ir lietderīgi šos līdzekļus koncentrēt noteiktu kategoriju projektiem, kas nodrošinās lielāko pievienoto vērtību tīkliem kopumā, jo īpaši pārrobežu posmiem, tostarp jūras automaģistrālēm, un projektiem, kuru mērķis ir novērst problemātiskus posmus, piemēram, dabiskos šķēršļus, lai tādējādi garantētu TEN-T un TEN-E infrastruktūras nepārtrauktību. Lai veicinātu noteiktu projektu koordinētu īstenošanu, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK 17.a pantu var iecelt Eiropas koordinatorus.

(9)

Ņemot vērā to, ka atlikušie TEN-T ieguldījumi prioritāros projektos ir lēsti aptuveni EUR 250 miljardi un ka Eiropas finanšu atsauces summa transportam EUR 8 013 miljonu apjomā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir tikai niecīga daļa no budžeta, kas vajadzīgs prioritāro projektu pabeigšanai, Komisijai — izmantojot Eiropas koordinatoru palīdzību, ja tādi ir iecelti, — būtu jāveic pasākumi, lai atbalstītu un koordinētu dalībvalstu centienus plānoto TEN-T finansēt un pabeigt saskaņā ar noteikto grafiku. Komisijai būtu jāīsteno noteikumi par Eiropas koordinatoriem, kas minēti Lēmumā Nr. 1692/96/EK. Tāpat tai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizpēta un jācenšas atrisināt ilgtermiņa finanšu problēmu saistībā ar visa TEN-T izveidi un darbību, paturot prātā to, ka izveides periods aptver vismaz divus septiņu gadu budžeta periodus un ka jaunās infrastruktūras paredzētais ekspluatācijas ilgums ir vismaz viens gadsimts.

(10)

Lēmumā Nr. 1364/2006/EK ir noteikti mērķi, darbības prioritātes un vispārējas intereses projekti TEN-E attīstīšanai, tostarp prioritārie projekti, un tajā atbilstīga prioritāte piešķirta Eiropas nozīmes projektiem. Ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai visas dalībvalstis varētu pilnībā piedalīties iekšējā tirgū un lai pabeigtu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tikai prioritārajiem projektiem vien ir EUR 28 miljardi.

(11)

Tāpat Eiropadomes 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē Komisija tika aicināta turpināt apzināt vajadzību izveidot īpašu Kopienas garantiju instrumentu, kas paredzēts, lai segtu noteiktus riskus, kas var rasties pēc būvniecības, īstenojot TEN-T projektus. Enerģētikas jomā Eiropadome aicināja Komisiju vajadzības gadījumā novirzīt izdevumus ieguldījumiem fiziskajā kapitālā, lai veicinātu izaugsmi.

(12)

Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (6), jau ir faktisks progress, jo ar to atļauta augstāka 20 % finansējuma likme projektiem, kas pasludināti par prioritāriem. Tā tomēr joprojām ir atkarīga no īstenošanas noteikumiem, kuri jāvienkāršo, un no ierobežotajiem budžeta līdzekļiem. Tādēļ šķiet nepieciešami papildināt valstu publisko finansējumu un privāto finansējumu, palielinot Kopienas atbalstu gan apjoma, gan atbalsta likmes ziņā, lai veicinātu Kopienas līdzekļu sviras iedarbību, tādējādi ļaujot īstenot izvēlētos prioritāros projektus.

(13)

Ir lietderīgi ar šo regulu izveidot programmu, nosakot vispārīgos noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā. Minētajai programmai, kura jāīsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši vides jomā, būtu jāveicina iekšējā tirgus stiprināšana un jāstimulē Kopienas konkurētspēja un izaugsme Kopienā.

(14)

Papildus tam, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta projektiem vai projektu daļām ar vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, Kopienas finansiālajam atbalstam no Eiropas komunikāciju tīklu izveidei paredzētā budžeta vajadzētu būt tādam, kas mudina iesaistītos dalībniekus paātrināt prioritāro projektu īstenošanu atbilstīgi Lēmumiem Nr. 1692/96/EK un Nr. 1364/2006/EK. Tāpat atbalstam vajadzētu nodrošināt iespēju finansēt citus Eiropas infrastruktūras vispārējas intereses projektus, kas noteikti minētajos lēmumos.

(15)

Kopienas finansiālo atbalstu piešķir, lai attīstītu projektus ieguldījumiem TEN-T un TEN-E, sniegtu stabilas finanšu saistības, mobilizētu institucionālos ieguldītājus un veicinātu publiskā un privātā sektora finansēšanas partnerību veidošanos. Enerģētikas nozarē finansiālais atbalsts galvenokārt ir paredzēts, lai palīdzētu pārvarēt finansiālos šķēršļus, kas var rasties projektu sagatavošanas laikā un izstrādes laikā pirms būvniecības sākuma, un tas būtu galvenokārt jāpiešķir attiecībā uz prioritāro projektu pārrobežu posmiem un starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm.

(16)

Savā 2005. gada 4. jūlija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas dzelzceļa signalizācijas sistēmas ERTMS/ETCS izvietošanu Komisija uzsvēra to, cik nozīmīgi ir nodrošināt ātru un koordinētu pāreju uz šo sistēmu, lai nodrošinātu TEN-T savstarpēju izmantojamību. Šajā sakarā ir vajadzīgs mērķorientēts un laikā ierobežots Kopienas atbalsts gan saistībā ar sliežu ceļu iekārtām, gan vilcienos uzstādāmo aprīkojumu.

(17)

Dažos projektos attiecīgās dalībvalstis var pārstāvēt starptautiskas organizācijas. Dažos projektos Komisija īstenošanu var uzticēt kopuzņēmumiem Līguma 171. panta nozīmē. Šādas īpašas situācijas rada nepieciešamību šīs regulas vajadzībām paplašināt Kopienas finansiālā atbalsta saņēmēja jēdzienu.

(18)

Lai ņemtu vērā katra projekta īpašās prasības un palielinātu Kopienas finansiālā atbalsta efektivitāti un vērtību, šis atbalsts var būt vairāku veidu: subsīdijas izpētei un darbiem, pieejamības maksājumu subsīdijas, procentu likmju atlaides, aizdevumu garantijas vai dalība riska kapitāla fondos. Neatkarīgi no veida Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), un tās īstenošanas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir viennozīmīga atkāpe no minētajiem noteikumiem. Aizdevumu garantiju izsniegšanai un dalībai riska kapitāla fondos vajadzētu balstīties uz tirgus principiem, un tai vajadzētu būt vērstai uz pašfinansēšanos ilgtermiņā.

(19)

Lai īstenotu Kopienas finansiālo atbalstu liela mēroga projektiem vairāku gadu garumā, būtu vēlams atļaut Kopienai uzņemties daudzgadu saistības, tās diferencējot pēc finansētā projekta un saistību apropriācijām, ko apstiprina katru gadu. Vienīgi stabilas, interesi raisošas finansiālās saistības, kas Kopienai ir saistošas ilgtermiņā, ļaus samazināt neskaidrības, kas saistītas ar šo projektu pabeigšanu, un mobilizēt gan publiskā, gan privātā sektora ieguldītājus. Daudzgadu programmā iekļautie projekti atspoguļo augstākās prioritātes TEN-T attīstīšanā, kā minēts Lēmumā Nr. 1692/96/EK, un šiem projektiem ir nepieciešama nepārtraukta Kopienas darbība, lai nodrošinātu to raitu un efektīvu pabeigšanu.

(20)

Ir lietderīgi veicināt apvienotā publiskā un privātā finansējuma formas — institucionālas vai līgumiskas —, kas ir izrādījušās efektīvas, sniedzot juridiskas garantijas, kas ir saderīgas ar konkurences tiesību aktiem un iekšējo tirgu, un sekmēt labas prakses izplatīšanu starp dalībvalstīm.

(21)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu to Kopienas pasākumu efektīvai koordinēšanai, kuriem ir ietekme uz Eiropas komunikāciju tīkliem, jo īpaši finansējumam no struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem, kā arī Eiropas Investīciju bankas (turpmāk — “EIB”) darbībām.

(22)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(23)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(24)

Ņemot vērā attīstību katrā no TEN-T un TEN-E komponentiem un to raksturīgās iezīmes, kā arī efektīvākas pārvaldības nolūkā ir lietderīgi paredzēt vairākas atsevišķas regulas jomām, uz ko līdz šim attiecās Regula (EK) Nr. 2236/95.

(25)

Ar šo regulu būtu jāparedz vispārīgi noteikumi Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai TEN-T un TEN-E jomā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un politikas virzieniem, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, vides aizsardzība, veselība, ilgtspējīga attīstība, publiskais iepirkums, un saskaņā ar efektīvu Kopienas politikas virzienu īstenošanu savstarpējās izmantojamības jomā.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, īstenot TEN-T un TEN-E — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka valstu pasākumu koordinēšanas dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

“vispārējas intereses projekts” ir projekts vai projekta daļa, kas ir Kopienas vispārējās interesēs transporta jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1692/96/EK vai enerģētikas jomā atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

2)

“prioritārs projekts” transporta jomā ir vispārējas intereses projekts, kas ietverts kādā no prioritārajām asīm, vai jebkurš cits projekts, kas uzskaitīts Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā, vai — enerģētikas jomā — vispārējas intereses projekts, kas ir uzskatāms par Kopienas prioritāti atbilstīgi Lēmumam Nr. 1364/2006/EK;

3)

“Eiropas nozīmes projekts” enerģētikas jomā ir pilnībā izstrādāts projekts, kurš ietverts kādā no prioritāro projektu asīm, kas minētas Lēmumā Nr. 1364/2006/EK, un kuram ir pārrobežu nozīme, vai kuram ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju;

4)

“projekta daļa” ir jebkura finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīga darbība, kas veicina projekta pabeigšanu;

5)

“pārrobežu posms” ir Lēmuma Nr. 1692/96/EK 19.b pantā minētie pārrobežu posmi un pārrobežu posmi, kas caur trešo valsti nodrošina prioritāra projekta nepārtrauktību starp divām dalībvalstīm;

6)

“problemātisks posms” transporta jomā ir šķēršļi ātruma un/vai jaudas ziņā, kura dēļ nav iespējams garantēt transporta plūsmu nepārtrauktību;

7)

“atbalsta saņēmējs” ir viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskās organizācijas vai kopuzņēmumi Līguma 171. panta nozīmē, vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras, kas pilnībā atbild par projektu un kas projekta īstenošanā piedāvā ieguldīt pašu resursus vai trešo personu sniegtos līdzekļus;

8)

“pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projektu īstenošanu, tostarp sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma un apstiprināšanas pētījumi, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai pilnībā noteiktu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

9)

“darbi” ir sastāvdaļu, sistēmu un pakalpojumu iegāde, piegāde un uzstādīšana, būvniecības un uzstādīšanas darbu veikšana saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

10)

“projekta izmaksas” ir atbalsta saņēmēja kopējās izmaksas par izpēti un darbiem, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu un nepieciešami tai;

11)

“atbilstīgās izmaksas” ir projekta izmaksu daļa, ko Komisija ņem vērā Kopienas finansiālā atbalsta aprēķināšanai;

12)

“aizdevumu garantiju instruments” ir garantija, ko EIB izsniedz ārkārtas likviditātes mehānismam, kas tiek nodrošināts vispārējas intereses projektiem transporta jomā. Tas sedz parāda apkalpošanas riskus, kas radušies, ņemot vērā pieprasījuma trūkumu, un radušos neparedzētos ieņēmumu zaudējumus projekta sākotnējā darbības laikposmā. Aizdevumu garantiju instrumentu izmanto vienīgi projektiem, kuru finansiālās dzīvotspējas pamatā pilnīgi vai daļēji ir ieņēmumi, nodevas vai citi ienākumi, ko maksā lietotāji vai atbalsta saņēmēji vai ko maksā viņu vārdā;

13)

“pieejamības maksājumu shēmas” ir finansēšanas shēmas infrastruktūras projektiem, ko izstrādā un vada privāts ieguldītājs, kurš saņem periodiskus maksājumus pēc būvdarbu posma par sniegto infrastruktūras pakalpojumu. Maksājuma apjoms ir atkarīgs no tā, ciktāl ir sasniegti rezultāti, par kuru līmeni ir panākta vienošanās līgumā. Pieejamības maksājumus veic visā tā līguma laikā, kas noslēgts starp iestādi, kura piešķir līguma slēgšanas tiesības, un projekta īstenotāju, un tie ir paredzēti, lai segtu būvniecības, finansēšanas, uzturēšanas un darbības izmaksas.

a)

prioritāriem projektiem;

b)

projektiem, lai novērstu problemātiskus posmus, jo īpaši prioritāros projektos;

c)

projektiem, ko kopīgi iesniegušas vai atbalsta vismaz divas dalībvalstis, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

d)

projektiem, kas veicina tīkla nepārtrauktību un tā jaudas optimizēšanu;

e)

projektiem, kas veicina TEN-T pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un kas, inter alia, ar darbībām infrastruktūras jomā veicina lietotāju drošību un drošumu un nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

f)

projektiem, kas saistīti ar tādu dzelzceļa transporta, autotransporta, gaisa transporta, jūras transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmu izstrādi un izvietošanu, kuras nodrošina valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

g)

projektiem, kas veicina iekšējā tirgus izveides pabeigšanu; un

h)

projektiem, kas veicina transporta veidu sabalansēšanu, atbalstot videi visdraudzīgākos transporta veidus, piemēram, iekšzemes ūdensceļu transportu.

a)

tīkla attīstību, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo un salu reģionu izolētību;

b)

tīkla jaudas optimizēšanu un iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšanu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar pārrobežu posmiem;

c)

drošu energoapgādi, energoapgādes avotu dažādošanu un jo īpaši starpsavienojumus ar trešām valstīm;

d)

atjaunojamas enerģijas avotu piesaistīšanu; un

e)

savstarpēji savienoto tīklu drošību, uzticamību un savstarpējo izmantojamību.

a)

projekta izstrādes pakāpi;

b)

Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz publisko un privāto finansējumu;

c)

finanšu paketes stabilitāti;

d)

sociālekonomisko iespaidu;

e)

sekas saistībā ar vidi;

f)

nepieciešamību pārvarēt finansiālus šķēršļus; un

g)

projekta sarežģītību, piemēram, sarežģītību, kas izriet no nepieciešamības pārvarēt dabisko šķērsli.

a)

subsīdijas izpētei vai darbiem;

b)

transporta jomā — subsīdijas darbu veikšanai saskaņā ar pieejamības maksājumu shēmām;

c)

procentu likmju atlaides aizdevumiem, ko piešķir EIB vai citas publiskas vai privātas finanšu iestādes;

d)

finansiāls ieguldījums uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar aizdevumu garantiju instrumentu. Šādu garantiju ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus pēc dienas, kad sāk projektu. Pienācīgi pamatotos gadījumos garantiju izņēmuma kārtā drīkst piešķirt uz laiku līdz septiņiem gadiem. Finansiālais ieguldījums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta aizdevumu garantiju instrumentam nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonus. EIB iegulda tādu pašu summu. Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu aizdevumu garantiju instrumentā, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Aizdevumu garantiju instrumenta galvenie noteikumi un procedūras ir izklāstītas pielikumā;

e)

riska kapitāla dalība ieguldījumu fondos vai līdzvērtīgos finanšu uzņēmumos, prioritāti piešķirot Eiropas komunikāciju tīklu projektu riska kapitāla nodrošināšanai un iesaistot būtiskus privātā sektora ieguldījumus; šāda dalība riska kapitālā nepārsniedz 1 % no 18. pantā paredzētajiem budžeta līdzekļiem;

f)

finansiāls ieguldījums kopuzņēmumu darbībām, kas saistītas ar projektiem.

a)

izpēte: 50 % no atbilstīgajām izmaksām neatkarīgi no attiecīgā vispārējas intereses projekta;

b)

darbi:

c)

Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS):

d)

autotransporta, gaisa transporta, iekšzemes ūdensceļu transporta, jūras transporta un piekrastes transporta satiksmes vadības sistēmas: ne vairāk kā 20 % no darbu atbilstīgajām izmaksām.

a)

izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts projektiem vai projektu daļām, kuras nav sāktas divos gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās projekta sākšanas dienas;

b)

var apturēt, samazināt vai izbeigt finansiālo atbalstu:

c)

ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, var pieprasīt atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu atmaksāšanu, ja četros gados pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tā projekta vai tās projekta daļas īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts.

a)

ja tas ir nepieciešams, proti, ja finansiālais atbalsts ir atcelts, izbeigts vai samazināts vai ja ir pieprasīta finansiālā atbalsta atmaksāšana; vai

b)

ja notiek Kopienas atbalsta kumulācija kādai projekta daļai.