26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/1

1.

Priekšlikumā Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maijā par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (3) (turpmāk “priekšlikums”) ir ietverti grozījumi lielākajā daļā Regulas (EK) Nr. 1073/1999 (4) pantu. Šajā regulā ir paredzēti darbības noteikumi, kas jāievēro OLAF izmeklēšanās iesaistītajām personām, un šī regula pati par sevi ir OLAF operatīvo darbību juridiskais pamats.

2.

Komisija nosūtīja priekšlikumu EDAU 2006. gada 15. septembrī. EDAU šo paziņojumu saprot kā lūgumu konsultēt Kopienas iestādes un struktūras, kā paredzēts 28. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (turpmāk tekstā Regula (EK) Nr. 45/2001). Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punkta obligāto raksturu, EDAU aicina šo apspriešanos skaidri minēt priekšlikuma preambulā.

3.

Šajā atzinumā izteiktās piezīmes piemēro mutatis mutandis Priekšlikumam Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 Padomes 1999. gada 25. maijā par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (5).

4.

EDAU atzīst par svarīgu sniegt atzinumu par šo priekšlikumu, ņemot vērā tā ietekmi uz personu tiesībām uz datu aizsardzību un privāto dzīvi. Ņemot vērā to, ka priekšlikumā ir paredzēti jauni noteikumi, kas jāievēro OLAF, veicot varbūtēju nelikumīgu darbību izmeklēšanu, ir būtiski nodrošināt, ka, to darot, ir pienācīgi garantēta šādās izmeklēšanās iesaistītu personu, aizdomās turēto likumpārkāpēju, kā arī personāla un citu personu, kas sniedz informāciju OLAF, datu aizsardzība un tiesības uz privāto dzīvi. Tas ir vēl jo būtiskāk, ņemot vērā īpašo jūtīgumu, kāds piemīt informācijai, ko OLAF varētu apkopot, kurā ietverti dati, kas saistīti ar aizdomām par pārkāpumiem, par pārkāpumiem, krimināllietām, veselības dati, ja šāda informācija ir īpaši bīstama datu subjektu tiesībām un brīvībām.

5.

Ierosinātie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1073/1999 atbilst dažādiem mērķiem un uzdevumiem (6). Piemēram, dažu grozījumu mērķis ir uzlabot OLAF izmeklēšanu efektivitāti, piemēram, lai nodrošinātu to, ka OLAF izmeklēšanas pilnvaras attiektos uz uzņēmējiem dalībvalstīs, kas saņem Kopienas līdzekļus. Citu nolūks ir atvieglot informācijas apmaiņu starp OLAF un dažādām attiecīgajām iestādēm gan ES, gan valsts mērogā par aizdomām par pārkāpumiem (7). Visbeidzot, dažu ierosināto grozījumu mērķis ir garantēt izmeklēšanā iesaistīto personu tiesības, tostarp to tiesības uz datu aizsardzību un privāto dzīvi, un pastiprināt procesuālās garantijas.

6.

EDAU piekrīt ierosinātajos grozījumos izvirzīto mērķu un uzdevumu nozīmīgumam un no šā viedokļa vērtē priekšlikumu atzinīgi. EDAU jo īpaši augstu vērtē procesuālās garantijas, kas personām piešķirtas saskaņā ar priekšlikumu. Jo īpaši attiecībā uz iespēju aizdomās turētajām personām lūgt kontroles padomdevēja atzinumu par to, vai izmeklēšanas gaitā ir ievērotas procesuālās garantijas. EDAU arī ir apmierināts ar grozījumiem, kuru mērķis ir sniegt vairāk informācijas ziņotājiem un informētājiem. Attiecībā uz personas tiesībām uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību, EDAU uzskata, ka kopumā priekšlikumā ir ietverti uzlabojumi salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Piemēram, EDAU atzinīgi vērtē atzinumu par vairāku datu aizsardzības tiesību piemērošanu izmeklēšanu laikā, tādu kā aizdomās turētās personas tiesības saņemt informāciju par izmeklēšanas gaitu un tiesībām izteikt viedokli.

7.

Tomēr, neskatoties uz kopumā pozitīvo iespaidu, EDAU uzskata, ka no personas datu aizsardzības viedokļa priekšlikumu varētu vēl uzlabot, neapdraudot tajā izvirzītos mērķus.oJo īpaši EDAU ir noraizējies par to, ka priekšlikumu varētu uztvert par lex xpecialis, ar ko reglamentē tādu personas datu apstrādi, kas ietilpst OLAF izmeklēšanu darbības jomā, kam būtu augstāks spēks par Regulā (EK) Nr. 45/2001 ietverto vispārējo datu aizsardzības regulējumu.

8.

Tas rada īpašas bažas, jo priekšlikumā ietvertie datu aizsardzības standarti ir zemāki par Regulā (EK) Nr. 45/2001 ietvertajiem, turklāt bez skaidra pamatojuma. Lai izvairītos no šāda iznākuma, nākamajā iedaļā ir sniegta priekšlikuma analīze, no vienas puses, aprakstot tā trūkumus, un no otras puses, ierosinot īpašus veidus, kā tos novērst. Saprotams, ka šī analīze ir ierobežota un attiecas tikai uz noteikumiem, kam ir ietekme uz personas datu aizsardzību, proti, 1. panta 5., 6. un 7. iedaļu, saskaņā ar ko pievieno vai groza 7.a, 8. un 8.a pantu.

9.

Datu kvalitātes princips, kas atzīts Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantā, ietver vairākus specifiskus aspektus. Proti, saskaņā ar šo principu personas datiem jābūt precīziem, tiem jāatbilst objektīvai realitātei, kā arī jābūt pilnīgiem un atjauninātiem. Otrkārt, dati nedrīkst būt pārmērīgi un tiem jābūt atbilstīgiem, lai būtu saikne starp informāciju un nolūku, kādā tos iecerēts izmantot. Datu kvalitātes princips priekšlikumā iestrādāts ar 1. panta 5. iedaļas starpniecību, saskaņā ar ko pievieno 7.a panta 1. punktu, kurā noteikts, ka OLAF ir pienākums vākt pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai.

10.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka iekļauts noteikums vākt pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai, jo tas ietekmē apstrādājamo datu precizitāti un pilnīgumu, tādējādi sekmējot atbilstību datu kvalitātes principam, un līdz ar to palielinot vispārējās datu aizsardzības garantijas OLAF izmeklēšanās.

11.

Saskaņā ar šīm tiesībām tiem, kas vāc personas datus, ir pienākums informēt personas, uz ko šie dati attiecas, par faktu, ka viņu datus vāc un apstrādā. Personām arī ir tiesības saņemt informāciju inter alia par apstrādes iemesliem, datu saņēmējiem un datu subjektu īpašajām tiesībām. Pienākums sniegt informāciju par attiecīgās personas datu apstrādi ir paredzēts, lai nodrošinātu šīs personas personīgās informācijas apstrādes taisnīgumu, un tajā pašā laikā tā ir neaizstājama personu tiesību garantija. Priekšlikumā šīs tiesības atzītas 1. panta 5. iedaļā, saskaņā ar ko iekļauj 7.a panta 2. punkta pirmo daļu, un 1. panta 7. iedaļā, saskaņā ar kuru iekļauj 8.a pantu.

12.

EDAU atzinīgi vērtē 7.a panta 2. punkta pirmās daļas, kā arī 8.a panta iekļaušanu, ciktāl tie sekmē datu aizsardzības tiesības attiecībā uz informāciju, kas paredzēta 11. un 12. pantā Regulā (EK) Nr. 45/2001, saistībā ar īpašajiem OLAF veikto izmeklēšanu apstākļiem.

13.

Papildus paredzētajām tiesībām saņemt informāciju par personīgās informācijas apstrādi, 11. un 12. pantā, ko piemēro attiecīgi situācijām, kad informāciju par personu iegūst tieši no pašas personas vai no trešām pusēm, ir noteikta informācija, kas noteikti jāsniedz personām, lai tām būtu precīza un pilnīga informācija par to, ka notiek apstrādes darbība, kas attiecas uz viņām. Šī informācija cita starpā ietver nolūkus, kādos datus izmantos, iespējamos datu saņēmējus, kā arī to, ka pastāv tiesības datiem piekļūt.

14.

Diemžēl ne 7.a. panta 2. punkta pirmajā daļā, ne 8.a pantā nav ietvertas līdzīgas informēšanas prasības kā Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantā, tādējādi nenosakot, kāda informācija jāsniedz personām, lai nodrošinātu procesa taisnīgumu. EDAU uzskata, ka 7.a panta 2. punkta pirmajai daļai un 8.a pantam būtu jāsaskan ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu. Šajā sakarā EDAU iesaka 7.a panta 2. punkta pirmajā daļā un 8.a pantā iekļaut skaidru atsauci uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. panta piemērošanu.

15.

EDAU uzskata, ka, neiekļaujot atsauci uz 11. un 12. pantu, radīsies juridiski neskaidra situācija. Proti, priekšlikums radītu tādu tiesisku regulējumu tiesībām saņemt informāciju saistībā ar OLAF izmeklēšanām, kas atšķirtos no Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantā noteiktā vispārējā regulējuma. Diemžēl šāds regulējums nodrošinātu mazāk datu aizsardzības garantiju nekā vispārējais regulējums. EDAU neredz nekādu pamatojumu šādam neveiksmīgam iznākumam.

16.

Priekšlikuma 7.a panta 2. punktā un 8.a panta otrajā daļā ir paredzēts izņēmums to piemērošanai, ja informācijas sniegšana ietekmētu izmeklēšanas gaitu. Saskaņā ar šo izņēmumu OLAF ģenerāldirektors ir tiesīgs atlikt pienākuma izpildi attiecībā uz iesaistītās personas tiesībām izteikt viedokli.

17.

EDAU atzīmē, ka iespēja ierobežot informācijas sniegšanu atsevišķos īpašos gadījumos ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu, kurā paredzēti atsevišķi šo tiesību ierobežojumi, tostarp, kad tas jādara, lai garantētu i) noziedzīgu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu, ii) dalībvalstu vai Eiropas Kopienu ekonomiskas vai finanšu intereses, kā arī iii) datu subjekta aizsardzību vai citu personu tiesību vai brīvību aizsardzību.

18.

EDAU atzīmē, ka saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001, ierobežojumus tiesībās saņemt informāciju papildina dažādas datu aizsardzības garantijas. Jo īpaši 20.3 pantā paredzēts, ka, ja nosaka ierobežojumu, datu subjektu informē par galvenajiem iemesliem un viņa tiesībām griezties pēc palīdzības pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja. Šādas informācijas sniegšanu var atlikt, ja tā kaitētu izmeklēšanai.

19.

Tomēr priekšlikumā noteikumus, kuros paredzēti ierobežojumi tiesībām saņemt informāciju, nepapildina datu aizsardzības garantijas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantā. Tādējādi saistībā ar OLAF izmeklēšanām ir paredzēti ierobežojumi tiesībām saņemt informāciju, bet bez garantijām, ko piemērotu saskaņā ar vispārējo datu aizsardzības regulējumu, un EDAU šo situāciju uzskata par nepieņemamu. Lai šo situāciju vērstu par labu, EDAU ierosina, ka ierobežojumus saņemt informāciju 7.a panta 2. punkta otrajā daļā un 8.a pantā sasaista ar garantijām Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantā.

20.

Piekļuves tiesības sniedz personām iespēju uzzināt, vai tiek apstrādāta informācija, kas attiecas uz tām, un ja jā, tad kāda veida informācija tiek apstrādāta. Priekšlikumā šīs tiesības ir atzītas 1. panta 5. iedaļā, saskaņā ar kuru iekļauj 7.a panta 2. punkta otro daļu un 7.a panta 3. punktu.

21.

Ar minētajiem grozījumiem, proti, 7.a panta 2. punkta otro daļu un 7.a panta 3. punktu, tiek paredzētas tiesības personai, kuru tur aizdomās par pārkāpumu, saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz viņu. Konkrētāk, ar tiem nosaka, kā šīs tiesības izpildīs saistībā ar OLAF izmeklēšanām. Pirmkārt, to sniegs pabeidzot izmeklēšanu, proti, izmeklēšanas beigās. Otrkārt, to sniegs kopsavilkuma veidā, apkopojot visus ar personu saistītos jautājumus. Turklāt piekļuvi informācijai sniegs arī, nodrošinot protokolu intervijai ar aizdomās turēto personu.

22.

EDAU pauž gandarījumu par 7.a panta 2. punkta otrās daļas un 7.a panta 3. punkta iekļaušanu, jo tajos saistībā ar OLAF izmeklēšanām ir precizētas datu aizsardzības tiesības attiecībā uz piekļuvi, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 45/2001 13. pantā. Tomēr EDAU uzskata, ka ir iespējams uzlabot veidu, kādā šīs tiesības ir atzītas priekšlikumā. EDAU ir nobažījies, ka piekļuves tiesībām, kā formulēts priekšlikumā, ir mazāks spēks nekā tām pašām tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

23.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 personām principā ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, ja vien nerodas kāda no iepriekš minētajām Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. panta īpašajām situācijām, pamatojot šādu tiesību ierobežojumus. Tādā gadījumā piekļuvi var ierobežot, līdz apstākļi būs mainījušies.

24.

EDAU ir ievērojis, ka piekļuves tiesību piemērošana priekšlikumā nav atzīta par vispārēju principu. Tā vietā priekšlikumā ir paredzēta piekļuves tiesību piemērošana atsevišķos procesa posmos un attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem. Zināmā mērā var teikt, ka saskaņā ar priekšlikumu piekļuves tiesībām ir ierobežojumi gan no laika, gan materiālā viedokļa.

25.

Proti, saskaņā ar 7.a panta 2. punkta otro daļu piekļuvi var iegūt tikai pabeidzot izmeklēšanu — tad personai iesniedz to jautājumu kopsavilkumu, kas attiecas uz viņu, un pēc tam, kad ir notikusi intervija ar personu un OLAF un ir izstrādāts intervijas protokols. Bez šiem diviem procedūras posmiem kopumā savai personīgajai informācijai piekļūt nav iespējams. Attiecībā uz materiālu, kam piešķir piekļuvi, EDAU ievēro, ka saskaņā ar priekšlikumu piekļuve ir iespējama vienīgi to jautājumu kopsavilkumam, kas attiecas uz personu, un intervijas protokolam saskaņā attiecīgi ar 7.a panta 2. punkta otro daļu un 7.a panta 3. punktu. Piekļuvi neattiecina uz citu informāciju, kas varētu attiekties uz personu, piemēram, dokumentu kopijām, e-pastiem, telefonu sarunu ierakstiem u.c.

26.

EDAU piekrīt priekšlikumā teiktajam, ka piekļuve personīgajai informācijai ir būtiska abos procedūras posmos un attiecībā uz abiem priekšlikumā minētajiem dokumentiem, un pauž gandarījumu par to, ka priekšlikumā ir atzītas šādas tiesības šajos apstākļos. Tomēr EDAU uzskata, ka principā priekšlikumā būtu arī jāatzīst, ka pastāv ne tikai tās piekļuves tiesības, kas ietilpst abos priekšlikumā minētajos gadījumos.

27.

EDAU apzinās, ka var būt iebildumi pret to, ka principā atzīst piekļuves tiesības izmeklēšanas laikā. Tomēr EDAU atgādina, ka, ja dažos gadījumos ir jānodrošina izmeklēšanas konfidencialitāte, OLAF varēs atlikt piekļuvi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu. Faktiski OLAF var izmantot 20. pantu, lai atliktu piekļuvi, piemēram, sargājot noziedzīgu nodarījumu un citu pārkāpumu novēršanu un izmeklēšanu. Tādējādi tas, ka principā piešķir piekļuves tiesības, netraucē piemērot šādu tiesību ad hoc ierobežojumus, ja rodas augšminētie apstākļi.

28.

Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu reālas piekļuves tiesības kopā ar iespējamiem ierobežojumiem izmeklēšanas laikā, EDAU ierosina priekšlikumā iekļaut nepārprotamu norādi uz personas tiesībām piekļūt saviem personas datiem, kas iekļauti OLAF izmeklēšanas lietā. Jo īpaši EDAU uzskata, ka starp 7.a.2. panta pirmo un otro punktu būtu jāiekļauj šāds punkts:“Jebkurai izmeklēšanā iesaistītai personai ir tiesības piekļūt personas datiem par sevi, kas ir apkopoti izmeklēšanas gaitā. Šādas tiesības var būt atkarīgas no Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.”

29.

Ar šo punktu piekļuves tiesību piemērošanu noteiktu par vispārīgu principu. Tas ļautu ne tikai panākt konsekvenci, bet arī uz personām, ko skar OLAF izmeklēšanas, netiktu attiecināts mazāk labvēlīgs režīms saistībā ar piekļuvi personas datiem.

30.

Piekļuves tiesības ir priekšnoteikums tiesībām labot datus. Ja personām ir bijusi iespēja piekļūt saviem datiem un pārbaudīt to pareizību un apstrādes likumību, saskaņā ar tiesībām labot datus tās var pieprasīt labot nepilnīgu vai nepareizu informāciju.

31.

Priekšlikumā vienlaikus reglamentē tiesības labot datus un piekļuves tiesības. Saskaņā ar 1. panta 5. punktu ievietotā 7.a panta 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā ir minēta aizdomās turētās personas iespēja izklāstīt savus apsvērumus.

32.

EDAU norāda, ka stricto sensu priekšlikumā nav paredzētas datu labošanas tiesības kā tādas, bet drīzāk tiesības “izklāstīt savus apsvērumus”un “apstiprināt vai iesniegt komentārus”(abos gadījumos — attiecībā uz personīgo informāciju). EDAU uzskata, ka šādas tiesības ir līdzvērtīgas tiesībām labot datus un ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 14. pantu, kurā noteikts tiesiskais regulējums tiesībām labot nepareizu informāciju. EDAU uzskata, ka saistītā ar OLAF veiktām izmeklēšanām nav iespējams nodrošināt personām iespēju vienkārši “labot ”informāciju, ko tās uzskata par nepilnīgu vai nepareizu, jo daudzos gadījumos tieši izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, vai informācija ir pareiza. Tāpēc šajā kontekstā datu labošanas tiesības var nodrošināt tā, kā tas paredzēts priekšlikumā, — atļaujot personai izklāstīt savus apsvērumus un iesniegt komentārus par personīgo informāciju, ko izmeklē.

33.

EDAU turklāt uzskata, ka iepriekš sniegtie komentāri par to, kā priekšlikumā reglamentē piekļuves tiesības, mutatis mutandis attiecas arī uz tiesībām labot datus. Tiešām, priekšlikumā paredzētajām labošanas tiesībām ir tādi pat trūkumi, kas aprakstīti iepriekš attiecībā uz piekļuves tiesībām — priekšlikumā labošanas tiesības nav atzītas kā vispārējs princips. Tā vietā tiesības labot datus ir nepamatoti sašaurinātas tikai līdz apsūdzību kopsavilkumam un ziņojumam, kas seko intervijai.

34.

EDAU uzskata, ka priekšlikumā būtu datu labošanas tiesības jāatzīst par vispārēju, nevis daļēju principu. Tāpēc EDAU ierosina iekļaut priekšlikumā jaunu noteikumu, kurā atzīst labošanas tiesību piemērošanu. Konkrēti, pēc frāzes “Jebkurai izmeklēšanā iesaistītai personai jebkurā laikā ir tiesības piekļūt personas datiem par sevi, kas ir apkopoti izmeklēšanas gaitā”būtu jāpievieno “un izklāstīt savus apsvērumus par to, vai personas dati ir pilnīgi un pareizi”. EDAU atgādina, ka, piemērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu, OLAF joprojām varēs ierobežot tiesības labot datus, lai aizsargātu kriminālnodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, konstatēšanu un kriminālvajāšanu.

35.

7.a panta 2. punkta trešajā daļā ir paredzēta iespēja izslēgt piekļuves un labošanas tiesību piemērošanu. Kā tas tika minēts jau attiecībā uz ierobežojumiem tiesībās saņemt informāciju, šādi ierobežojumi būtu jāpapildina ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantā paredzētajām garantijām. Tāpēc EDAU ierosina, priekšlikumā ierobežojot šādu tiesību piemērošanu, atsaukties uz 20. pantu.

36.

Priekšlikumā ir paredzēta personas datu apmaiņa starp Eiropas iestādēm un ar dalībvalstu iestādēm. Faktiski viens no priekšlikuma mērķiem ir uzlabot informācijas apmaiņu starp OLAF un iestādēm gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

37.

Šajā sakarā EDAU vēlētos uzsvērt, ka šāda apmaiņa būtu jāatļauj tikai, ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajā gadījumā, lai sasniegtu izmeklēšanas mērķus. Turklāt EDAU atgādina, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. pantu datu saņēmējs izmanto datus tikai nolūkā, kādā tie nodoti.

38.

Priekšlikumā neparedz personas datu apmaiņu ar trešām valstīm vai starptautiskas sadarbības ietvaros. Tomēr šajā kontekstā var pieņemt, ka šāda sadarbība var notikt. Šajā sakarā EDAU vēlētos uzsvērt, ka šāda apmaiņa būtu jāatļauj tikai tad, ja trešā valsts nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzības līmeni vai ja datu nodošana ir saskaņā ar darbības jomu vienam no Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 6. punktā paredzētiem izņēmumiem. Turklāt EDAU atgādina, ka tie paši noteikumi attiecas uz datu apmaiņu starp OLAF un ES iestādēm vai struktūrām, kas nav Kopienas struktūras, piemēram, Europol un Eurojust. EDAU cer, ka šādos gadījumos pieņems atbilstīgus tiesību aktus, lai atzītu to, ka datu aizsardzības regulējums, ar ko reglamentē šīs iestāde vai struktūras, ir adekvāts, un tas vienkāršotu informācijas nodošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 2. punktu. Varētu arī pieņemt jaunus tiesību aktus, nosakot to datu aizsardzības režīmu par ekvivalentu Kopienas struktūru un iestāžu režīmam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. pantu, un tas arī atceltu šķēršļus datu nodošanā šīm iestādēm.

39.

Ar priekšlikumu groza 8. panta 3. punktu, tajā iekļaujot skaidru atsauci uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu. EDAU pauž gandarījumu par 8. panta 3. punkta grozījumu, jo tas apstiprina, ka ikreiz, kad priekšlikumā nav norādīts, kā datu aizsardzības prasības ir piemērojamas saistībā ar OLAF izmeklēšanām, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

40.

Tomēr EDAU uzskata, ka 8. panta 3. punkts vien, t.i., bez šajā atzinumā ierosinātajiem grozījumiem, nav pietiekams, lai nodrošinātu tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz vienāds ar līmeni, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001. Tas pats par sevi nav pietiekams, jo var domāt, ka tas ir piemērojams tikai tad, ja priekšlikumā nav norādīts, kā datu aizsardzības prasības ir piemērojamas saistībā ar OLAF izmeklēšanām. Tomēr — ja priekšlikumā ir norādīts, kā datu aizsardzības prasības ir piemērojamas, un ir noteikts vājāks datu aizsardzības režīms, var uzskatīt, ka šāds neapmierinošs režīms ir būtiskāks par vispārējo datu aizsardzības režīmu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001. Minēto īpašo grozījumu mērķis, ar kuriem nosaka skaidru atsauci uz Regulu (EK) Nr. 45/2001, ir izvairīties no šādām interpretācijas problēmām.

41.

EDAU pilnībā piekrīt priekšlikumā paustajam, ka labākas pārskatāmības dēļ vajag nodrošināt atbilstošu informācijas līmeni ziņotājiem, un pauž gandarījumu par priekšlikumā noteikto pienākumu sniegt informētājiem informāciju par to, vai vajadzīgs uzsākt izmeklēšanu.

42.

EDAU iesaka OLAF izmeklēšanu laikā un vēlākos posmos ievērot ziņotāju identitātes konfidencialitāti. Tāpēc EDAU uzskata, ka šajā priekšlikumā būtu jāiekļauj jauns punkts, kurā nodrošina ziņotāju konfidencialitāti. Pašreizējās garantijas (Komisijas paziņojums SEC/2004/151/2) no juridiskā viedokļa nav pietiekamas. EDAU norāda, ka šāds noteikums atbilstu 29. panta datu aizsardzības darba grupas atzinumam par ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanu iekšējām ziņošanas sistēmām (8).

43.

EDAU pauž gandarījumu par šo priekšlikumu, jo tas skaidrāk nosaka procesuālās garantijas personām, ko skar OLAF izmeklēšanas, tostarp šādu personu personas datu aizsardzību.

44.

Attiecībā uz personas tiesībām uz viņu personas datu un privātās dzīves aizsardzību, EDAU uzskata, ka lielākoties priekšlikumā ir ietverti uzlabojumi salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Uzlabojumu skaitā var minēt 7.a panta 2. punkta pirmo daļu un 8.a pantu, ar kuriem veicina informācijas tiesību ievērošanu, un 7.a panta 2. punkta otro daļu un 3. punktu, kurā apstiprina piekļuves un labošanas tiesību daļēju piemērošanu saistībā ar OLAF izmeklēšanām.

45.

Turklāt EDAU pauž gandarījumu par to, ka priekšlikumā atzīts, ka Regula (EK) Nr. 45/2001 ir piemērojama visām datu apstrādes darbībām, kas veiktas saistībā ar OLAF izmeklēšanām, jo tas palīdzēs nodrošināt to noteikumu konsekventu un vienādu piemērošanu, kas attiecas uz personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistībā ar personīgās informācijas apstrādi.

46.

Lai gan EDAU atzinīgi novērtē grozījumus ar mērķi uzlabot iepriekšminētās procesuālās un datu aizsardzības tiesības, tas ir norūpējies par to, ka vairākums ierosināto grozījumu neļauj sasniegt minimālos datu aizsardzības standartus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 45/2001. EDAU pauž bažas par to, ka, ja priekšlikumu var uztvert par svarīgāku nekā Regulā (EK) Nr. 45/2001 ietverto vispārējo datu aizsardzības regulējumu, tas izraisītu datu aizsardzības standartu nepieņemamu pavājināšanos saistībā ar OLAF izmeklēšanām. Pēc EDAU atzinuma, šāda situācija ir īpaši satraucoša, ņemot vērā jūtīgumu, kāds piemīt datiem, ko varētu apkopot OLAF izmeklēšanas gaitā. Lai no tā izvairītos, EDAU aicina Kopienas likumdevēju ņemt vērā šādus jautājumus un veikt ar tiem saistītos grozījumus priekšlikumā:

47.

Trūkumi attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju saistībā ar OLAF izmeklēšanām:

Sniegt personām informāciju, nodrošinot godīgu apstrādi, ir neaizstājama garantija, ko nevajadzētu nepamatoti apdraudēt, kā to dara ar šo priekšlikumu. Lai izvairītos no šādas situācijas, priekšlikums būtu jāgroza šādi:

48.

Trūkumi attiecībā uz piekļuves tiesībām saistībā ar OLAF izmeklēšanām:

Nodrošināt piekļuvi personīgajai informācijai, lai personas varētu uzzināt, vai tiek apstrādāta informācija, kas attiecas uz tām — tas ir personas datu aizsardzības ievērošanas pamatelements. Lai nodrošinātu efektīvas piekļuves tiesības, priekšlikums būtu jāgroza šādi:

49.

Tiesības labot nepareizu vai nepilnīgu informāciju dabiski izriet no tiesībām piekļūt personīgajai informācijai, un tāpēc tas ir pamatelements tiesībās uz personas datu aizsardzību. Ierobežojumi tiesībās labot datus būtu jānosaka tikai tad, ja tos atļauj Regula (EK) Nr. 45/2001. Priekšlikumā ietilpst papildu ierobežojumi, no kuriem varētu izvairīties šādi:

50.

Turklāt EDAU uzskata, ka šajā priekšlikumā būtu jāiekļauj jauns punkts, kurā nodrošina ziņotāju konfidencialitāti.

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/9

1.

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) 2005. gada 19. decembrī sniedza atzinumu (3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Šajā atzinumā EDAU uzsvēris, cik svarīgi, lai priekšlikums būtu efektīvs instruments, ar ko aizsargātu personas datus jomā, ko reglamentē ar Līguma par ES VI sadaļu. Šādā instrumentā būtu ne tikai jāievēro datu aizsardzības principi, kas paredzēti Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108 (4), un vēl precīzāk — Direktīvā 95/46/EK, bet arī jāiekļauj papildu noteikumu kopums, kurā ņemtu vērā tiesībaizsardzības jomas īpatnības. EDAU uzskata par būtisku pamatlēmumu piemērot visai policijas un tiesu iestāžu veiktai datu apstrādei, arī tad, ja citu dalībvalstu kompetentās iestādes šos datus nav pārsūtījušas vai darījušas zināmus. Personas datu aizsardzības konsekvence ir nozīmīga neatkarīgi no tā, kur, kas un kādos nolūkos šos datus apstrādā. EDAU ir ierosinājis vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu datu aizsardzību.

2.

Eiropas Parlaments 2006. gada 27. septembrī par Komisijas priekšlikumu pieņēma normatīvu rezolūciju. Kopumā rezolūcijas mērķi ir tādi paši kā EDAU atzinumam, proti, kopumā pausts atbalsts priekšlikumam, tomēr ierosināti grozījumi, lai uzlabotu ar pamatlēmumu paredzēto datu aizsardzību.

3.

Padome pašlaik apspriež Komisijas priekšlikumu. Saskaņā ar pieejamo informāciju (5) Padome gūst panākumus un veic būtiskus grozījumus priekšlikuma tekstā. Padomes prezidentūra pieliek visas pūles, lai sasniegtu vēl lielākus panākumus. Prezidentūras mērķis ir līdz 2006. gada decembrim par galvenajiem jautājumiem panākt kopīgu pieeju.

4.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka Padome pievērš lielu vērību šim būtiskajam priekšlikumam. Tomēr EDAU māc bažas par notikumu attīstības tendencēm. Pašlaik Padomē pārrunātos tekstos nav iekļauti nedz Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi, nedz EDAU un Eiropas datu aizsardzības iestāžu konferences atzinumi. Tieši pretēji — daudzos gadījumos ir svītroti vai būtiski vājināti Komisijas priekšlikuma noteikumi, kuros paredzēti pilsoņu aizsardzības mehānismi. Tādējādi pastāv diezgan liela iespējamība, ka datu aizsardzība būs vājāka par to, kādu nodrošina saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, vai pat vājāka par aizsardzību, kas paredzēta daudz vispārīgāk formulētajā dalībvalstīm saistošajā Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108.

5.

EDAU norāda, ka arī Eiropas Parlamenta LIBE komiteja nesen ir paudusi bažas par Padomes saistībā ar pamatlēmuma priekšlikumu izdarītajām izvēlēm.

6.

Šo iemeslu dēļ EDAU tagad sniedz otru atzinumu. Šajā otrajā atzinumā galvenā vērība pievērsta dažām galvenajām problēmām, un tajā nav atkārtoti visi tie vēl jo projām spēkā esošie secinājumi, kas iekļauti EDAU 2005. gada decembra atzinumā.

7.

Attīstot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, arvien nozīmīgāka kļūst dalībvalstu veikta policijas un tiesu iestāžu informācijas apmaiņa. Lai atvieglotu šo informācijas apmaiņu, ir ierosināti vai jau pieņemti vairāki juridiski instrumenti. EDAU vēlreiz uzsver, ka šajā sakarā ir vajadzīga stabila juridiska sistēma, ar ko aizsargātu datu subjektu, lai nodrošinātu pilsoņu pamattiesību ievērošanu. Pašreizējais pamatlēmuma (priekšlikums) ir tieši saistīts ar ierosinājumiem atvieglot šādu informācijas apmaiņu.

8.

Kaut gan EDAU atzīst, ka Padomei šo pamatlēmumu būtu svarīgi pieņemt pēc iespējas ātrāk, tomēr viņš brīdina, ka ātrumam, kādā pieņem lēmumu, nevajadzētu negatīvi ietekmēt datu aizsardzības standartus. Pašlaik Padomē pārrunātie teksti rada bažas, vai rezultāts būs pietiekami efektīvs, lai nodrošinātu pilsoņiem pietiekamu aizsardzības pakāpi. Pašreizējā stāvoklī sekas tam, ka cenšas panākt ātru lēmuma pieņemšanu, varētu būt tādas, ka svītro vai vājina noteikumus, par kuriem ir iespējamas domstarpības. Laika trūkums, lai panāktu vienprātību par iespējami strīdīgiem noteikumiem, varētu izraisīt pamatlēmuma kvalitātes mazinājumu.

9.

Šādos apstākļos, lai izstrādātu tiesību aktu, ar ko nodrošinātu pietiekamu aizsardzību, EDAU ierosina, ka Padome sarunām atvēlētu vairāk laika.

10.

Šis jautājums bija būtiska 2005. gada decembra atzinuma daļa, un tas ir pamatīgi pārrunāts arī pēc tam. Kopēji datu aizsardzības noteikumi būtu jāpiemēro visiem datiem policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, nevis tikai dalībvalstu savstarpējai pārrobežu apmaiņai ar datiem. Ierobežotāka darbības joma nevarētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību, kas paredzēta Līguma par ES 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šo jautājumu vairākkārt ir uzsvēris ne tika EDAU, bet arī citas ieinteresētās puses.

11.

EDAU 2005. gada decembra atzinumā norādīja, ka darbības jomas attiecināšana tikai uz datiem, ar kuriem dalībvalstis savstarpēji apmainās, padarītu pamatlēmuma piemērošanas jomu ārkārtīgi nedrošu un neskaidru, kas būtu pretrunā tā galvenajam mērķim. Vācot un apstrādājot personas datus, nav zināms, vai šos datus vēlāk izmantos apmaiņai ar citu dalībvalstu kompetentām iestādēm.

12.

Šā iemesla dēļ ierobežotāka darbības joma ir praksē nederīga, tomēr, ja tādu ieviestu, tad tiesībaizsardzības iestāžu datubāzu datus vajadzētu iedalīt sīkāk pēc grūti definējamiem un precīziem kritērijiem, kas šīm iestādēm nozīmētu papildu sarežģījumus un izdevumus, turklāt tas mazinātu fizisku personu juridisku noteiktību.

13.

Lai labāk atspoguļotu šīs sekas, var minēt divus piemērus. Pirmkārt, papildu sarežģījumus un izdevumus veicinātu tas, ka krimināllietas daudzos gadījumos sastāv no dažādu iestāžu sniegtiem datiem. Ja paredzētu ierobežotu darbības jomu, tad dažas šādu sarežģītu lietu daļas, ko iesniegušas citu dalībvalstu iestādes, būtu aizsargātas saskaņā ar pamatlēmumu, savukārt citām daļām šo aizsardzību nepiemērotu. Otrkārt, ja piemērotu ierobežotu darbības jomu, tas mazinātu fizisku personu juridisku noteiktību, jo pamatlēmums nereglamentētu trešo valstu iesniegtus datus, ar ko dalībvalstis nebūs apmainījušās. Būtu lieki piebilst, ka šādu datu apstrāde ir saistīta ar īpašiem apdraudējumiem datu subjektam, ja, piemēram, nebūs paredzēts juridisks pienākums pārbaudīt šādu datu precizitāti. Labs piemērs būtu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu izmantotie tādu trešo valstu personu saraksti, kam noteikts aizliegums lidot.

14.

EDAU vēlreiz uzsver, ka policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā ir jānodrošina augsta datu aizsardzības pakāpe, jo tā ir joma, kurā pilsoņu personas datu apstrāde pati par sevi ir saistīta ar īpašiem apdraudējumiem, kas, inter alia, ir atzīts arī Līguma par ES 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Turklāt lielas datu aizsardzības noteikumu atšķirības pirmajā un trešajā pīlārā būtiski ietekmētu ne tikai pilsoņu tiesības uz personas datu aizsardzību, bet arī tiesībaizsardzības iestāžu darba efektivitāti, kā arī dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos.

15.

Priekšlikumam ir divējādi mērķi. Ar to vajadzētu nodrošināt garantijas pilsoņiem, ka viņu personas datus neizmantos nepiemēroti. Attiecīgiem pilsoņiem nav svarīgi, vai datus, kas attiecas uz viņiem, dalībvalstis izmanto savstarpējā datu apmaiņā, vai tikai attiecīgās valsts iestādēs. Turklāt ar šo priekšlikumu vajadzētu palielināt dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos, kas ir priekšnoteikums sekmīgai informācijas apmaiņai. Ja datu apstrādei piemēro vienotus standartus, tad tas veicinās to, ka dalībvalstis labprātāk atzīs par pieņemamu savstarpēju datu apmaiņu.

16.

EDAU brīdina — ja ierobežotu pamatlēmuma darbības jomu attiecībā uz datu apmaiņu, tad tas pilnībā nenodrošinātu uzticības veicināšanu dalībvalstu iestāžu starpā. Turklāt ierobežots teksts nenodrošinātu pietiekamu pilsoņu aizsardzību. Šādos apstākļos ar pamatlēmumu pilsoņiem nebūtu nodrošinātas pietiekamas garantijas, ka valsts iestādes viņu datus neizmanto ļaunprātīgos nolūkos. EDAU uzskata, ka šāda tiesību aktā paredzēta “aizsardzības funkcija ”ir būtiska, ja vien Eiropas Savienība vēlas nodrošināt pamattiesību ievērošanu saskaņā ar Līguma par ES 6. pantu.

17.

Visbeidzot ir arī stratēģiski argumenti par labu tam, lai pamatlēmumu piemērotu visai datu apstrādei. Kā par to varēja pārliecināties nesenajās sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par lidsabiedrību pasažieru datu apstrādi un pārsūtīšanu (6), efektīvi ES tiesību akti, kas aizsargā pilsoņus visās ES iekšējās situācijās, stiprinātu arī ES stāvokli sarunās ar trešām valstīm. Ja nav šādu efektīvu tiesību aktu, tad varētu būt diezgan grūti uzstāt, ka priekšnoteikums personas datu pārsūtīšanai ir pienācīgas aizsardzības nodrošinājums attiecīgās trešās valstīs.

18.

Datu kvalitātes apsvērumi. Komisijas priekšlikuma 4. pantā ne tikai iekļauti galvenie Direktīvas 95/46/EK datu kvalitātes principi, bet arī paredzēti daži īpaši noteikumi. Tajā sīkāk definēti dažādi datu subjekti (aizdomās turamas personas, notiesātas personas, upuri, liecinieki, u.c.). Ar šiem dažādajiem subjektiem saistītus datus būtu jāapstrādā atšķirīgi, nodrošinot īpašus aizsardzības mehānismus, jo īpaši attiecībā uz personām, kas nav aizdomās turamie. Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm ir pienākums šķirot datus pēc to precizitātes un uzticamības pakāpes. Šis ir nozīmīgs noteikums, jo tiesībaizsardzības iestādes izmanto arī nedrošus datus, kas balstīti uz pieņēmumiem, nevis konkrētiem faktiem. EDAU uzskata, ka šie noteikumi pilda būtiskas aizsargfunkcijas, ko no priekšlikuma nevajadzētu svītrot nedz padarīt par neobligātām.

19.

Datu apstrāde un nolūka ierobežošana. EDAU 2005. gada decembra atzinumā analizēja vajadzību izstrādāt labākas tiesību normas, lai reglamentētu iestāžu īpašiem nolūkiem savāktu datu turpmāku izmantošanu. Pašlaik EDAU bažas par 5. pantu ir saistītas galvenokārt ar viņa uzskatu, ka, no vienas puses, datu (turpmāku) apstrādi citiem nolūkiem vajadzētu atļaut, tomēr, no otras puses, tiesību aktos jāparedz precīzi šādas apstrādes nosacījumi, lai aizsargātu datu subjektus. EDAU brīdina no risinājumiem, kas paredz datu apstrādes reglamentāciju pilnībā atstāt dalībvalstu pārziņā vai kuri neierobežo turpmākas apstrādes nosacījumus saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108 (7). Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Konvenciju Nr. 108 ir paredzēts vispārējs aizliegums veikt īpašu kategoriju datu apstrādi, tomēr ir paredzēti izņēmumi (8). EDAU pauž bažas, ka ar pamatlēmumu varētu atcelt šo vispārējo aizliegumu un ka tādējādi izņēmums kļūtu par likumu. Šāds risinājums būtu pretrunā gan ar Direktīvu 95/46/EK, gan ar Konvenciju Nr. 108.

20.

Datu apmaiņa ar citām iestādēm un privātpersonām. Komisijas priekšlikumā paredzēti ierobežojumi un īpaši aizsargmehānismi informācijas apmaiņai ar citām iestādēm, kas nav policijas un tiesu iestādes, kā arī ar privātpersonām un trešo valstu iestādēm. EDAU uzsver, ka šādi īpaši noteikumi ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka informācijas apmaiņa ar šīm “trešām pusēm ”ir saistīta ar īpašiem apdraudējumiem (drošības pārkāpumiem, turpmāku informācijas apstrādi citos nolūkos u.c.). Otrkārt, tādēļ, ka trešo personu iesaiste tiesībaizsardzības iestāžu darbā un tiesībaizsardzības informācijas apstrādē notiek arvien biežāk. Labi piemēri ir Direktīva 2006/24/EK par datu saglabāšanu (9), nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pasažieru datu reģistra (PDR) datiem un tā saucamā Swift lieta (10). Treškārt, tādēļ, ka saistībā ar Eiropas Tiesas 2006. gada 30. maija PDR nolēmumu (11) rodas nopietnas bažas par privātpersonu komerciāliem nolūkiem ievāktu personas datu aizsardzību, kurus vēlāk apstrādā tiesībaizsardzības iestādes.

21.

Attiecībā uz datu pārsūtīšanu citām valsts vai privātām personām ES, ir būtiski priekšlikumā paredzēt precīzu šādu jautājumu reglamentāciju un risinājumus, kas ir saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Ar šiem risinājumiem jānodrošina tas, ka nav mazināta datu aizsardzības efektivitāte, jo īpaši saistībā ar pīlāru struktūras radītām neskaidrībām par abu pīlāru kompetences nošķīrumu, ja tiesībaizsardzības iestādes veic datu apmaiņu ar citām attiecīgām personām.

22.

Attiecībā uz datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm un no tām Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka Komisija pieņem atbilstības lēmumu. Ja Padomei šāds risinājums būtu nepieņemams, tad atbilstības lēmumu pieņemtu katra dalībvalsts atsevišķi, vai vēl ļaunāk, datus pārsūtītu, nepārbaudot aizsardzības pakāpi trešās valstīs. Ja personas datu apmaiņai ar trešām valstīm nav izveidota saskaņota sistēma, tad tas varētu arī:

EDAU uzskata, ka ir būtiski izveidot mehānismus arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotus standartus un saskaņotus atbilstības lēmumus, lai ievērotu Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108. (jo īpaši tās 12. pantu) (12). Šādi mehānismi būtu jāparedz pamatlēmumā.

23.

EDAU ir informēts, ka vairākas dalībvalstis ir apšaubījušas juridisko pamatu, lai iekļautu noteikumus par personas datu apmaiņu ar trešām valstīm, ja šādi dati nav saņemti vai iegūti no citas dalībvalsts kompetentas iestādes. EDAU uzskata, ka nav iemesla apšaubīt juridisko pamatu. Piemēri, kas izklāstīti 2005. gada decembra atzinumā, kā arī iepriekšējā punktā minētie argumenti norāda uz tiešu šādas datu apmaiņas ar trešām valstīm saistību ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību, kas notiek saskaņā ar Līguma par ES 29. pantu. Noteikumi par personas datu apmaiņu ar trešām valstīm jāsaprot kā tādi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Līguma par ES 29 pantā saistībā ar Līguma par ES 6. pantu formulētos mērķus, jo īpaši saistībā ar ciešāku policijas spēku sadarbību pamattiesību jautājumos.

24.

Datu subjektu tiesības. Datu subjektam ir tiesības saņemt informāciju par viņa personas datu apstrādi. Šīs tiesības ir saistītas ar personas datu godprātīgu un likumīgu apstrādi, ko savukārt veic saskaņā ar pamatlēmumu, turklāt tās aizsardzība paredzēta Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108, jo īpaši tās 5. panta a) apakšpunktā un 8. pantā. Būtisks šo tiesību aspekts ir tas, ka amatpersonai, kas apstrādā datus, ex officio būtu jānosaka pienākums sniegt šādu informāciju. Tā kā datu subjekts parasti nav informēts un nevar zināt, ka saistībā ar viņu apstrādā informāciju, tad pretrunā ar šīm tiesībām būtu prasība, lai šī persona iesniedz lūgumu sniegt informāciju. Protams, ka tiesībām saņemt informāciju ir arī izņēmumi, un ir skaidrs, ka šie izņēmumi var būt diezgan nozīmīgi tiesībaizsardzības jomā, jo atklātībā nonākusi informācija par kriminālizmeklēšanu var ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Tomēr jebkāds risinājums, ar ko paredzētu, ka tiesības saņemt informāciju ir tikai tad, ja datu subjekts iesniedz attiecīgu lūgumu, būtu nepieņemams un būtu pretrunā ar Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 108.

25.

EDAU uzsver, ka datu aizsardzības iestāžu statusam vajadzētu būt saskaņā ar statusu, kas tām paredzēts saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Šis statuss ir vēl jo vairāk nozīmīgs policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība, lai efektīvi apkarotu terorismu un citus smagus noziegumus, bieži ir saistīta ar neizpaužamu personas datu apstrādi, un bieži datu subjektu tiesībām ir jāpiemēro izņēmumi (skatīt, piemēram, iepriekšējo punktu par tiesībām saņemt informāciju).

26.

EDAU, pirmkārt, norāda, ka šā pamatlēmuma darbības jomā jāparedz efektīva uzraudzība un pārbaudes, ko veiktu iestādes, kas apstrādā personas datus, jo īpaši, ja dalībvalstis savstarpēji apmainās ar personas datiem saistībā ar sadarbību policijas jomā. Otrkārt, būtu jānodrošina padomdevēja statuss iestādēm, kas atrodas valstu jurisdikcijā, ka arī iestādēm, kuras darbojas datu aizsardzības iestāžu tīklā, t.i., Iestāžu darba grupai (kas saskaņā ar direktīvu pazīstama kā “29. panta darba grupa”). Vajadzīga datu aizsardzības iestāžu līdzdarbība, lai aizsardzība, kas paredzēta saskaņā ar šo instrumentu, atbilstu Direktīvā 95/46/EK noteiktajai aizsardzībai, ar ko nodrošinātu juridisku saistību ievērošanu un arī praktiskā mērogā dalībvalstu starpā sasniegtu pilnīgu saskaņotību.

27.

Komisijas priekšlikuma 24. pantā ir sīki izstrādāti noteikumi par drošību, kas ir līdzīgi Eiropola konvencijā iekļautajiem noteikumiem. EDAU brīdina, ka šos noteikumus nedrīkst svītrot no priekšlikuma. Saskaņota drošības pakāpe ir nozīmīgs līdzeklis, lai palielinātu gan datu subjektu uzticēšanos, gan dalībvalstu iestāžu savstarpēju uzticēšanos.

28.

EDAU 2005. gada decembra atzinumā ieteikts, ka būtu jāizstrādā īpaši aizsardzības mehānismi attiecībā uz dažu kategoriju datu apstrādi, piemēram, biometrijas datiem un DNS profiliem. Tiesībaizsardzības jomā šādu kategoriju datu izmantošanai ir arvien lielāka nozīme, un tā var būt saistīta ar īpašiem apdraudējumiem datu subjektam. Ir vajadzīgi kopēji noteikumi. EDAU pauž nožēlu, ka Padome, cik zināms, nav ņēmusi vērā šo ieteikumu. EDAU mudina Komisiju un Padomi pieņemt priekšlikumu par šo jautājumu, saistībā ar pieejamības principu vai citādā veidā.

29.

Lai izstrādātu tiesību aktu, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību, EDAU ierosina Padomei sarunām atvēlēt vairāk laika. Kaut gan EDAU atzīst, ka Padomei šis pamatlēmums būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, tomēr viņš brīdina, ka ātrumam, kādā pieņem lēmumu, nevajadzētu negatīvi ietekmēt datu aizsardzības standartus.

30.

Konsekvence aizsardzības jomā ir nozīmīga neatkarīgi no tā, kur, kas un kādos nolūkos personas datus apstrādā. EDAU mudina Padomi nodrošināt datu aizsardzības pakāpi, kas nav zemāka par to, kādu nodrošina saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, vai kura nav zemāka par aizsardzību, kas paredzēta daudz vispārīgāk formulētajā dalībvalstīm saistošajā Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 108.

31.

Kopēji datu aizsardzības noteikumi būtu jāpiemēro visiem datiem policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, nevis tikai dalībvalstu savstarpējai pārrobežu apmaiņai ar datiem. Šajā atzinumā ir argumenti, kas norāda, ka ierobežotāka darbības joma praktiski būtu neizmantojama, un ja tādu ieviestu, tas iestādēm radītu papildu sarežģījumus un izmaksas, un mazinātu juridisku noteiktību fiziskām personām.

32.

EDAU ir norūpējies arī par šādiem jautājumiem:

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/15

1.

Saskaņā ar Regulas (EK) nr. 45/2001 28. panta 2. punktu Komisija iesniedza EDAU izskatīšanai priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai 2004. gada 29. aprīlī, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās (3) nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (še turpmāk — priekšlikums). Pēc EDAU domām atzinums būtu jāmin regulas preambulā.

2.

Oficiālā Komisijas apspriešanās ar EDAU ir notikusi pēc EDAU sekretariāta un citu attiecīgā Komisijas ģenerāldirektorāta (Nodarbinātības ĢD) dienestu kontaktiem saistībā ar EDAU 2007. gada darba plānu (4). Šis ir viens no Nodarbinātības ĢD priekšlikumiem, kas izraisījis lielu EDAU ieinteresētību. EDAU ir arī piedalījies Eiropas Parlamenta 2006. gada 23. novembrī rīkotajā noklausīšanās, mutiski komentējot dažus priekšlikuma aspektus. Šajā sakarā EDAU pauž gandarījumu par apspriešanos un gaida, ka ar viņu turpmāk laicīgi apspriedīsies par citiem Komisijas priekšlikumiem saistībā ar personas datu aizsardzību sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības jomā — jo īpaši par tiem, kas minēti šajā darba plānā.

3.

Priekšlikumā paredzēta īstenošanas procedūra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Jaunos minētajā regulā ietvertos noteikumus par koordinēšanu nevar piemērot, kamēr nav pieņemts priekšlikums, ar ko nosaka atbilstīgus īstenošanas pasākumus (5). Tādēļ priekšlikumu izvērtē kopā ar pamatregulu, uz ko tas pamatojas. Ņemot to vērā, būtu arī jāpiemin, ka EDAU nav nācis klajā ar atzinumu par Regulu 883/2004, jo attiecīgo Komisijas priekšlikumu pieņēma 1999. gada 12. februārī (6) — pirms tam, kad stājās spēkā Regula 45/2001EK.

4.

Ar priekšlikumu paredzēts modernizēt un vienkāršot spēkā esošos noteikumus, jo īpaši stiprinot sadarbību un uzlabojot sociālās nodrošināšanas iestāžu savstarpējas datu apmaiņas metodes.

5.

Priekšlikuma darbības joma ir plaša, gan attiecībā uz iedzīvotāju grupām, uz ko tas attiecas, gan uz tā piemērošanas jomām. No vienas puses, tas attiecas uz visiem ES pilsoņiem, kas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir apdrošināti (tādēļ arī uz nenodarbinātām personām), ja vien ir pārrobežu elementi. No otras puses, tas attiecas uz plašu sociālā nodrošinājuma jomu klāstu: slimības pabalstiem; maternitātes un līdzvērtīgiem paternitātes pabalstiem; invaliditātes pabalstiem; vecuma pensijām; apgādnieka zaudējuma pensijām; pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; apbedīšanas pabalstiem; bezdarbnieka pabalstiem; priekšlaicīgas pensionēšanās pensijām; ģimenes pabalstiem.

6.

EDAU pauž gandarījumu par šo priekšlikumu tiktāl, ciktāl ar to paredzēts atbalstīt iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un uzlabot tādu ES pilsoņu dzīves standartu un nodarbinātības apstākļus, kas pārvietojas Savienībā.

7.

Noteikumi par tādu attiecīgu valstu pārvalžu savstarpēju apmaiņu ar personas datiem, kas atbildīgas par sociālo nodrošinājumu, ir liela priekšlikuma daļa. Sociālais nodrošinājums nebūtu iespējams bez dažādu un bieži vien konfidenciālu personas datu kategoriju apstrādes. Turklāt dažādu dalībvalstu savstarpēja ar sociālo nodrošinājumu saistītu personas datu apmaiņa ir Eiropas Savienības dabiskas sekas, iedzīvotājiem arvien vairāk izmantojot tiesības uz brīvu pārvietošanos.

8.

Tomēr būtiski ir arī tas, lai minētā intensīvāka dalībvalstu pārvalžu savstarpēja personas datu apmaiņa, uzlabojot cilvēku brīvas pārvietošanās priekšnosacījumus, reizē arī nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību, tādējādi garantējot vienu no ES pamattiesībām. Šajā sakarā EDAU ar gandarījumu konstatē, ka arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2006. gada 26. oktobra atzinumā par priekšlikumu uzsvēra vajadzību nodrošināt atbilstīgu personas datu aizsardzību, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo datu konfidencialitāti (7).

9.

Ar EDAU ir notikušas konsultācijas par priekšlikumu īstenošanas regulai. Tomēr, kā iepriekš minēts, īstenošanas regulu nevar vērtēt nošķirti no Regulas (EK) Nr. 883/2004, kurā paredzēti sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas pamatprincipi, tostarp attiecībā uz personas datu aizsardzību. Tādēļ EDAU atzinumā ņems vērā regulējumu, kas paredzēts pēdējā minētajā regulā. Ieteikumos EDAU galveno uzsvaru liks uz jautājumiem, kuros īstenošanas regulas likumdevējam vēl arvien ir manevra iespējas.

10.

EDAU arī piemin, ka priekšlikuma darbības joma ir plaša un priekšlikums ir arī ļoti sarežģīts, jo tajā ir paredzēti sīki izstrādāti un vietām tehniski noteikumi par dažādiem apstākļiem, mehānismiem un ierobežojumiem, koordinējot sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tādēļ, analizējot priekšlikumu, EDAU nepievērsīsies katram noteikumam atsevišķi, bet izmantos horizontālu pieeju, pievēršoties tiem datu aizsardzības principiem, kas jo īpaši atbilst priekšlikumam.

11.

Saskaņā ar tādu pieeju ar šo atzinumu paredzēts mērķis nodrošināt atbilstību tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kā arī ierosināto pasākumu efektivitāti, paredzot un risinot jautājumus, kas var rasties īstenošanas laikā attiecīgu valstu tiesību sistēmās. Šajā atzinumā EDAU vispirms definēs atbilstīgu tiesisku regulējumu datu aizsardzībai un tad pievērsīsies attiecīgu datu aizsardzības principu piemērošanu priekšlikumam. Secinājumos EDAU iezīmēs svarīgākās atziņas un ieteikumus.

12.

Saistībā ar priekšlikumu apdrošināto personu personas datus parasti apstrādās kompetentās valsts iestādes, un tādējādi saskaņā ar attiecīgu valstu tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (še turpmāk — “direktīva”). Retāk — kad apdrošināto personu personas datus apstrādās Kopienas iestādes — uz tiem attieksies Regula (EK) nr. 45/2001 (8) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Piemēram, ja apstrādā ES personāla personas datus (9). Tādēļ pašlaik spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā datu aizsardzības jomā paredzēts saskaņots aizsardzības līmenis visā ES.

13.

Pašreizējais priekšlikums balstīsies uz tādu saskaņotu regulējumu. Tomēr attiecīgu valstu tiesību akti, ar ko īsteno direktīvu, nav galīgi vienādi un attiecīgu valstu datu aizsardzības noteikumi joprojām var būt atšķirīgi. Tādēļ likumdevējam ir ļoti svarīgi ņemt to vērā, lai ierosinātie pasākumi pilnībā atbilstu regulējumam un ar tām varētu risināt iespējamās atšķirības.

14.

Turklāt saistībā ar aizvien lielāku datu pārrobežas apmaiņas apjomu būs vajadzīga labāka attiecīgu valstu noteikumu koordinācija personas datu aizsardzības jomā. Šajā ziņā EDAU pauž gandarījumu par Regulas 883/2004 77. pantu. Tajā ir nepārprotami noteikts, ka personas datus, ko apstrādā atbilstīgi šai regulai, kā arī īstenošanas noteikumus nosūta saskaņā ar Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību.

15.

Regulas 883/2004 77. pantā ir doti norādījumi par piemērojamo datu aizsardzības tiesību aktu gadījumos, ja datus dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sūta datus cita citai: uz personas datu pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu attiecas pirmās, nosūtītājas valsts tiesību akti. Turpretī uz jebkādu nosūtīšanu, ko veic saņēmēja dalībvalsts, kā arī uz saņemto datu glabāšanu, grozīšanu un iznīcināšanu attiecas saņēmējas dalībvalsts tiesību akti datu aizsardzības jomā. Minētais noteikums atbilst direktīvas 4. pantā paredzētajam noteikumam par piemērojamiem attiecīgas valsts tiesību aktiem.

16.

Priekšlikumā atsauce uz Kopienas noteikumiem personas datu aizsardzības jomā ir izdarīta 3. apsvērumā, kā arī 3. panta 2. punktā. Tā kā 3. apsvērumā kopumā noteikts, ka ir jānodrošina attiecīgajām personām visas garantijas, kas paredzētas Kopienas noteikumos par personas datu aizsardzību, 3. panta 2. punktā konkrēti ir minētas tiesības katrai personai izmantot savus personas datus un likt, lai tajos izdara labojumus.

17.

EDAU piekrīt, ka juridiskam instrumentam, ar ko īsteno personas datu paplašinātu apstrādi un nosūtīšanu, ir vajadzīgs skaidri un nepārprotami atsaukties uz piemērojamo datu aizsardzības sistēmu. Atbilstīgi tam viedoklim EDAU iesaka, lai vispārīga atsauce uz Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību būtu ietverta ne tikai apsvērumos, bet arī pantos (piemēram, 3. pantā). Ar vispārīgo noteikumu pieļautu, ka ar citiem noteikumiem, piemēram, tādiem, kas pašlaik paredzēti 3. panta 2. punktā, var risināt konkrētākus jautājumus par datu aizsardzības principu konkrētu piemērošanu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas sistēmā (skat. 36. — 38. punktu).

18.

Viens no datu aizsardzības likuma pamatprincipiem ir, ka personas datus apstrādā tikai, lai sasniegtu mērķi, kādam tie vākti, vai arī saderīgam mērķim (direktīvas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Priekšlikumā nav ietverti nekādi vispārīgi noteikumi par apstrādes mērķa ierobežojumu (10). Tomēr vispārīgā pieeja priekšlikumā ir tāda, ka personas datus, kas savākti vienam no sociālā nodrošinājuma mērķiem (pensija, invaliditātes pabalsts, bezdarbnieka pabalsts u.tml.), apstrādās un pārsūtīs citu dalībvalstu iestādēm, lai sasniegtu to pašu mērķi. Tādēļ priekšlikumā noteiktās apstrādes darbības attieksies tikai uz personas datiem, ko apstrādā tam pašam mērķim vai saderīgam mērķim. Tas attieksies arī uz personas datu apstrādi saistībā ar datu nosūtīšanu, lai piedzītu prasījumus vai nelikumīgi izmaksātus pabalstus (73. pants).

19.

Tomēr citā situācijā, piemēram, sadarbojoties nodokļu iestādēm (14. apsvērums), iespējams, dati par sociālo nodrošinājumu var būt vajadzīgi arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar sociālo nodrošinājumu. Tādā gadījumā apstrādes mērķa ierobežojumu principa neievērošanu varētu pamatot ar direktīvas 13. pantu, īpašos apstākļos un ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi un pamatojas uz attiecīgas valsts vai Kopienas mēroga likumdošanas pasākumiem. Tajā sakarā likumdevējs varētu apsvērt, vai priekšlikumā izdarīt īpašu atsauci uz apstākļiem, kuros datus par sociālo nodrošinājumu var apstrādāt citam mērķim.

20.

Ņemot to vērā, EDAU uzskata, ka priekšlikumā ir ievēroti galvenie datu aizsardzības noteikumi par apstrādes mērķu ierobežojumiem. Turklāt EDAU piemin, ka aizliegums izmantot personas datus mērķiem, kas nav saistīti ar sociālo nodrošinājumu, izriet no spēkā esošajiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kas pieļautu izņēmumus šajā vispārējā principā tikai īpašos un stingri noteiktos apstākļos.

21.

Saskaņā ar datu apstrādes principiem personas datiem jābūt adekvātiem, attiecīgiem un ne pārmērīgā apjomā attiecībā uz nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti (direktīvas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām tas nozīmē, ka katrā situācijā nosūta tikai vajadzīgos un samērīgos datus.

22.

Šis princips ir pareizi iestrādāts priekšlikuma 2. panta 1. punktā, kurā paredzēts pienākums dalībvalstu iestādēm apmainīties ar jebkādiem datiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu apdrošināto personu tiesības un pienākumus. Šajā sakarā EDAU uzsver, ka novērtējums par vajadzīgajiem personas datiem var nedaudz atšķirties atkarībā no tā, sakarā ar kādu pabalstu tie ir nosūtīti. Piemēram, saistībā ar slimības pabalstiem ir vajadzīga citāda veida personas informācija nekā saistībā ar vecuma pensijām. Dalībvalstu nosūtītai informācijai nebūtu jābūt plašākai, nekā tas ir vajadzīgs konkrētajā gadījumā saistībā ar apdrošinātās personas tiesībām vai pienākumiem.

23.

Samērīguma princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz vairākām kompetentajām iestādēm, kam ir piekļuve datiem, kā arī noteikumiem par personas datu glabāšanu un tās ilgumu. Tikai atbilstīgām iestādēm jābūt tiesībām piekļūt datiem saistībā ar sociālo nodrošinājumu, un šie dati tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektu, jāglabā ne ilgāk, nekā tas ir vajadzīgs mērķim, kuram tos apstrādā (direktīvas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

24.

Attiecībā uz to iestāžu skaitu, kam ir tiesības piekļūt apdrošināto personu persona datiem, priekšlikuma 83. pantā paredzēts, ka izveidos publisku datu bāzi, kurā uzskaitīs atbilstīgas katras dalībvalsts struktūras. Būtu arī jāpiemin, ka priekšlikumā ir atstāta iespēja dalībvalstīm lemt, vai personas datus pārsūta ar centrālā piekļuves punkta starpniecību dalībvalstī vai tieši no atbilstīgās iestādes (2. panta 3. punkts). Turklāt katrā dalībvalstī varētu būt vairākas izraudzītas struktūras, dažas no kurām varētu darboties reģionālā līmenī.

25.

Attiecībā uz personas datu glabāšanas laiku EDAU piemin, ka saistībā ar sociālo nodrošinājumu samērīguma pārbaudes rezultāti var būtu ļoti atšķirīgi atkarībā no attiecīgās sociālā nodrošinājuma jomas. Piemēram, personas dati apstrādei saistībā ar slimības pabalstiem parasti būs vajadzīgi īsākam laikposmam nekā saistībā ar pensijām, jo pensijas parasti izmaksā ilgākā laika posmā. Personas datu glabāšanas termiņš būtu atkarīgs arī no tā, kāda struktūra tos apstrādā. Piemēram, ja tos apstrādā ar centrālā piekļuves punkta starpniecību, tas nozīmētu, ka personas datus dzēstu uzreiz pēc tam, kad tie ir nosūtīti tālāk kompetentajai iestādei. Jebkādā gadījumā būtu jābūt skaidrībai par to, ka personas dati ir jādzēš vai jāpadara anonīmi uzreiz pēc tam, kad tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kādam tie ir iegūti vai apstrādāti.

26.

Ņemot vērā šos apsvērumus, EDAU uzsver, ka šādā sarežģītā sistēmā, kurā personas datus apstrādā un nosūta tālāk struktūru asimetriskā tīklā, būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošināt, ka personas datus apstrādā kompetentas iestādes samērīgā laikposmā un ka izvairās no datubāzu dublēšanās. EDAU uzskata, ka 83. pantā paredzētajā datubāze palīdzēs nodrošināt, lai katrā konkrētā gadījumā nosūtītu tikai vajadzīgos personas datus atbilstīgām iestādēm Tomēr priekšlikumā varētu ietvert papildus skaidrojumus par datu nosūtīšanas un glabāšanas praktiskajiem aspektiem, kā Komisija ir darījusi citos priekšlikumos (11). Šajā sakarā EDAU uzskata, ka glabāšanas periodu zināma saskaņošana ne vien aizsargātu pilsoņu tiesības uz personas datu aizsardzību, bet arī uzlabotu koordinācijas efektivitāti starp dažādu valstu iestādēm.

27.

Priekšlikumā ir paredzēti dažādi mehānismi, saskaņā ar ko apdrošināto personu personas datus nosūta starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Apmaiņu ar personas datiem var iedalīt divās plašās kategorijās: apmaiņa, kas veikta pēc attiecīgās personas lūguma; kā arī datu apmaiņa, ko veic ex officio, parasti starp trešām personām (kompetentām iestādēm, darba devējiem) un bez attiecīgas personas īpaša lūguma. Daudzos gadījumos attiecīgas struktūras apstrādās un nosūtīs konfidenciālus datus, jo īpaši saistībā ar veselības stāvokli.

28.

Visām šīm apstrādes darbībām ir jāatbilst direktīvā paredzētajiem nosacījumiem personas datu apstrādei. Kompetentās valsts struktūras un darba devēji var apstrādāt personas datus, tikai pamatojoties uz attiecīgas personas piekrišanu vai uz citu likumīgu tiesisko pamatu, piemēram, juridisku saistību izpildi vai uzdevuma izpildīšanu, kas tai ir uzticēts sabiedrības interesēs, vai pildot oficiālas pilnvaras (direktīvas 7. panta a), c) un e) apakšpunkts). Stingrākus nosacījumus piemēro konfidenciāliem datiem, piemēram, datiem, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filosofisko pārliecību, piederību arodbiedrībām, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi (direktīvas 8. pants).

29.

Ņemot to vērā, EDAU uzsver, ka var uzskatīt, ka priekšlikuma noteikumos ir paredzētas juridiskas saistības saskaņā ar direktīvas 7. panta c) punktu apstrādāt un nosūtīt datus saistībā ar sociālo nodrošinājumu, ciktāl šīs saistības ir specifiskas. Tādēļ gadījumos, kādos priekšlikumā ir paredzētas skaidras saistības par personas datu apstrādi, kompetentās valsts iestādes, veicot apstrādes darbības, varētu atsaukties uz direktīvas 7. panta c) punktu. Gluži pretēji, ja šīs juridiskās saistības nav tieši paredzētas priekšlikumā, personas datu apstrāde notiek, vai nu pamatojoties uz attiecīgas valsts (nesaskaņotām) konkrētām juridiskām saistībām vai uz cita tiesiskā pamata.

30.

Direktīvas 7. panta e) punktā ir ļauta personas datu apstrāde, ja tā ir vajadzīga sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei vai personas datu apstrādātājam vai trešajai personai, kurai dati tiek atklāti, piešķirto oficiālo pilnvaru realizācijai. Tas varētu būt gadījumā, atbilstīgai struktūrai apstrādājot datus, pamatojoties uz saviem uzdevumiem vai oficiālām pilnvarām, kas izriet no vispārīgiem — valsts vai Kopienas — juridiskiem noteikumiem, nevis no īpašām juridiskām saistībām. Šajā gadījumā piemēro tiesības iebilst saskaņā ar direktīvas 14. panta a) punktu.

31.

Piekrišanas izmantošanai par tiesisko pamatu saskaņā ar direktīvas 7. panta a) punktu ir ierobežotāka piemērošanas joma attiecībā uz personas datu apstrādi publiskās iestādēs vai saistībā ar nodarbinātības attiecībām, jo var uzskatīt, ka piekrišana ir labprātīga atbilstīgi direktīvas 2. panta h) punktam, tikai tad, ja attiecīgajai personai ir reāla alternatīva.

32.

Saistībā ar konfidenciālu datu apstrādi (direktīvas 8. pants) piemēro apsvērumus, kas līdzīgi tiem, kas izdarīti iepriekšējās atkāpēs. EDAU uzskata, ka saistības, kas izriet no nodarbinātības tiesībām (direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts), papildu izņēmumiem (8. panta 4. punkts) vai piekrišanu (8. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Šādā gadījumā varētu būt vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi, piemēram tehniski nodalīšanas līdzekļi.

33.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, EDAU uzsver, ka jo skaidrāk šajā priekšlikumā būs paredzētas īpašas juridiskas saistības kompetentajām struktūrām un darba devējiem saistībā ar personas datu apstrādi, jo efektīvāka būs tā īstenošana dalībvalstīs attiecībā uz atbilstību attiecīgas valsts datu aizsardzības noteikumiem, kas izriet no direktīvas. Tādēļ EDAU, neiedziļinoties dažādos priekšlikumā paredzētajos mehānismos, iesaka ES likumdevējam nodrošināt to, lai ikkatra ierosinātā mehānisma pamatā personas datu apstrādei un nosūtīšanai būtu skaidri paredzētas īpašas juridiskas saistības, kas tieši izklāstītas priekšlikumā, vai citādi likumīgi pamati datu apstrādei atbilstīgi direktīvas 7. vai 8. pantam.

34.

Ir būtiski atbilstīgi informēt datu subjektus par viņu personas datu apstrādi un par to tiesībām, kā paredzēts Direktīvas 95/46 IV iedaļā. Informēšana ir jo svarīgāka, ja personas datus apstrādā vairākas iestādes dažādās dalībvalstīs un tādēļ datu subjekti var zaudēt pārskatu par to, kurš apstrādā to personas datus, kādiem mērķiem, un kā datu subjekti var īstenot savas tiesības.

35.

Saistībā ar šo jautājumu EDAU stingri atbalsta aktīvu pieeju: datu subjektiem savlaicīgi sniedz pilnīgu informāciju, lai darītu zināmu gan iegūtās informācijas izmantošanu, gan to tiesības. Šajā ziņā EDAU ne vien apstiprina EESK aicinājumu (12) uzlabot visu regulas potenciālo lietotāju informētību, bet arī aicina likumdevēju priekšlikumā izdarīt nepārprotamu atsauci uz vajadzību sniegt attiecīgajām personām specifisku un piemērotu informāciju par to personas datu apstrādi. To varētu darīt, grozot 19. pantu (Apdrošināto personu informēšana), lai nodrošinātu, ka apdrošinātajām personām sniedz vajadzīgo informāciju.

36.

Datu subjektu tiesības ir jo īpaši svarīgas saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, jo tās ļauj attiecīgajām personām saglabāt kontroli pār saviem (konfidenciālajiem datiem), nodrošināt to precizitāti un pārbaudīt informāciju, uz kuras pamata pieņem svarīgus lēmumus un piešķir pabalstus. Tas jo īpaši būtiski pārrobežu kontekstā, kuros kļūdas iespēja, nosūtot datus, varētu būt augstāka, ņemot vērā vajadzību informāciju tulkot. Būtu arī jāpiemin, ka informācijas labāka precizitāte, kas izriet no datu subjektu tiesību īstenošanas, ir izdevīga ne tikai attiecīgajām personām, bet arī atbilstīgajām sociālā nodrošinājuma struktūrām.

37.

EDAU pauž atzinību par priekšlikuma 3. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka dalībvalstis garantē attiecīgajām personām tiesības piekļūt personas datiem un tos precizēt, ņemot vērā Kopienas noteikumus attiecībā uz personas datu aizsardzību. Tomēr EDAU ierosina papildināt šo noteikumu ar plašāku atsauci uz visām datu subjektu tiesībām, tostarp uz tiesībām iebilst (direktīvas 95/46 14. pants) un drošības pasākumiem attiecībā uz automatizētiem individuāliem lēmumiem (direktīvas 95/46 14. pants).

38.

EDAU iesaka arī priekšlikumā pienācīgi ņemt vērā vajadzību atvieglot datu subjektu tiesību efektīvu īstenošanu pārrobežu kontekstā. Iesaistītajām personām būs jāīsteno savas tiesības situācijā, kad viņu personas datus nosūta no divu vai vairāku valstu dažādām iestādēm. Tādēļ būtu vēlams, lai šādos gadījumos datu subjektu tiesības īstenotu arī tieši ar tās atbilstīgās iestādes starpniecību, kas saņem personas datus no citām dalībvalstīm. Tas nozīmētu, ka kompetento iestādi, kas tieši kontaktē ar apdrošināto personu, aicinātu rīkoties kā vienas pieturas aģentūrai ne tikai attiecībā uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, bet arī attiecībā uz visiem personas datiem, ko apstrādā saistībā ar šiem pabalstiem. Tādējādi apdrošinātā persona varētu īstenot savas datu subjektu tiesības ar kompetentās iestādes starpniecību neatkarīgi no datu izcelsmes. Tādēļ EDAU aicina likumdevēju izskatīt šo iespēju, arī ņemto vērā piemērus, kas jau ir doti Komisijas priekšlikumos (13).

39.

Datu apstrādes drošība priekšlikumā ir īpaši aktuāla saistībā ar arvien plašāku elektronisku rīku izmantošanu dažādu dalībvalstu valsts pārvaldē. Turklāt pārsvarā gadījumu nosūta konfidenciālus datus, un, kā arī norādījusi EESK, tādēļ ir jo svarīgāk “nodrošināt, lai šie dati būtu piemēroti aizsargāti un nevarētu nokļūt nepareizās rokās” (14).

40.

Šajā ziņā EDAU pauž atzinību par priekšlikuma 4. pantu, kurā paredzēts, ka datu nosūtīšana starp atbilstīgām iestādēm “notiek elektroniski kopējā drošā sistēmā, kas spēj garantēt datu konfidencialitāti un to apmaiņas aizsardzību”. Tomēr EDAU uzsver, ka “kopējā drošā sistēmā”, kas jānosaka sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas administratīvajai komisijai (15), būtu pienācīgi jāņem vērā IDABC programmas (16) (Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem) izdarītie ieteikumi saistībā ar Kopienas datu aizsardzības noteikumiem, un jo īpaši tos ieteikumus, kas attiecas uz datu apstrādes drošību (direktīvas 17. pants). No šā viedokļa EDAU arī ieteic administratīvās komisijas atbilstīgā darbā pienācīgi iesaistīt ekspertus konsultantus datu aizsardzības un drošības jomā.

41.

EDAU pauž gandarījumu par šo priekšlikumu tiktāl, cik tas tiecas atbalstīt iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un uzlabot ES pilsoņu, kas pārvietojas Savienībā, dzīves standartu un nodarbinātības apstākļus. Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija nebūtu iespējama bez personas datu dažādu kategoriju apstrādes un nosūtīšanas, kas daudzos gadījumos ir konfidenciāli.

42.

Tomēr ir būtiski arī tas, lai šī intensīvāka personas datu apmaiņa starp dalībvalstu pārvaldēm, uzlabojot priekšnosacījumus cilvēku brīvai kustībai, arī nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību, garantējot vienas no ES pamattiesībām.

43.

Priekšlikuma pamatā ir saskaņota datu aizsardzības sistēma, kas paredzēta Kopienas noteikumos personas datu aizsardzības jomā, un no īpaši ar Direktīvu 95/46/EK un attiecīgu valstu īstenošanas tiesību aktiem. EDAU ir gandarīts par to, ka uz šīs datu aizsardzības sistēmas piemērošanu ir izdarītas atsauces gan Pamatregulā 883/2004, gan priekšlikumā. Tomēr būtu sīkāk un nepārprotami jārisina konkrēti jautājumi saistībā ar datu aizsardzības principiem saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

44.

Attiecībā uz apstrādes mērķa ierobežojuma principu EDAU uzskata, ka priekšlikumā ir ievēroti galvenie datu aizsardzības noteikumi par apstrādes mērķu ierobežojumiem. Turklāt EDAU konstatē, ka aizliegums izmantot personas datus mērķiem, kas nav saistīti ar sociālo nodrošinājumu nav paredzēts priekšlikumā, tomēr tas izriet no spēkā esošajiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, kas pieļautu izņēmumus šajā vispārējā principā tikai īpašos un stingri noteiktos apstākļos. Šajā sakarā likumdevējs varētu apsvērt, vai izdarīt priekšlikumā īpašu atsauci uz apstākļiem, kuros datus saistībā ar sociālo nodrošinājumu var apstrādāt citam mērķim.

45.

Attiecībā uz apstrādājamo datu, kompetento iestāžu un glabāšanas laikposmu samērīgumu EDAU uzsver, ka šādā sarežģītā sistēmā, kurā personas datus apstrādā un nosūta tālāk struktūru asimetriskā tīklā, būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošināt, ka personas datus apstrādā kompetentas iestādes samērīgā laikposmā un ka izvairās no datubāzu dublēšanās. Šajā sakarā priekšlikumā varētu ietvert sīkākus paskaidrojumus par datu nosūtīšanas un glabāšanas praktiskajiem aspektiem.

46.

Attiecībā uz personas datu apstrādes tiesisko pamatu EDAU, neiedziļinoties dažādos priekšlikumā paredzētos mehānismos, iesaka ES likumdevējam nodrošināt to, lai ikkatra ierosinātā mehānisma pamatā personas datu apstrādei un nosūtīšanai būtu skaidri paredzētas īpašas juridiskas saistības, kas tieši izklāstītas priekšlikumā, vai citādi likumīgi pamati datu apstrādei atbilstīgi direktīvas 7. vai 8. pantam.

47.

Attiecībā uz apdrošināto personu informēšanu EDAU ieteic priekšlikumā ietvert nepārprotamu atsauci uz vajadzību sniegt attiecīgajām personām konkrētu un piemērotu informāciju par to personālo datu apstrādi.

48.

Attiecībā uz datu subjektu tiesībām EDAU pauž atzinību par priekšlikuma 3. panta 2. pantu un ierosina papildināt šo noteikumu ar vispārīgāku atsauci uz visu datu subjektu tiesībām, tostarp uz tiesībām iebilst un drošības pasākumiem saistībā ar automatizētiem individuāliem lēmumiem. EDAU arī aicina likumdevēju atvieglot datu subjektu tiesību efektīvu īstenošanu pārrobežu kontekstā, nosakot, ka tai kompetentajai iestādei, kas tieši kontaktē ar apdrošināto personu, būtu jārīkojas kā vienas pieturas aģentūrai ne tikai attiecībā uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, bet arī attiecībā uz visiem personas datiem, ko apstrādā saistībā ar šiem pabalstiem.

49.

Attiecībā uz drošības pasākumiem EDAU ieteic, lai priekšlikuma 4. pantā paredzētajā “kopējā drošā sistēmā ”datu pārraidei pienācīgi ņemtu vērā atbilstīgus ieteikumus par datu aizsardzību un datu apstrādes drošību. Šajā sakarā kompetentās administratīvās komisijas darbā būtu pienācīgi jāiesaista augsti kvalificēti konsultanti datu aizsardzības un drošības jomā.

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/24

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4577. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/24

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4594. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/25

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/26

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/27

—

Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos, maksimāli 40 % un maksimāli 400 000 EUR trīs tirdzniecības gadu laikā

—

Atbalsts uzņēmumu konsultēšanai saistībā ar vadības sistēmām — maksimāli 80 % un maksimāli 2000 EUR

—

Zemes pārdalīšana — maksimāli 90 %

—

Ražotāju grupu dibināšanas izmaksas, maksimāli 60 %, tomēr kopā ne vairāk kā 400 000 EUR uz grupu 5 gadu laikā

—

Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos (Agrarinvestitionsförderungsprogramm (AFP))

Atbalstu var piešķirt lauksaimniecības uzņēmumiem, lai veicinātu lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un tādējādi atbalstītu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, apkārtējo vidi un dzīvniekus saudzējošu un multifunkcionālu lauksaimniecību. Tāpat ir jāņem vērā patērētāju intereses, lauksaimniecības platību attīstība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī dzīves, darba un ražošanas apstākļu uzlabošana.

Pasākums ir pamatots ar 4. pantu (ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos)

—

Atbalsts uzņēmumu konsultēšanai saistībā ar vadības sistēmām (AFP)

Atbalsts uzņēmumu netradicionālai konsultēšanai saistībā ar dokumentāciju sistēmu izmantošanu. Pasākuma mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem ievērot mūsdienīgas, uz kvalitāti vērstas lauksaimniecības standartus, jo īpaši noteikumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (savstarpēja atbilstība) 4. un 5. pantā, kā arī III un IV pielikumā. Konsultācijas sniedz sabiedriskie un privātie konsultāciju dienesti, kas ir atzīti Vācijas federālajās zemēs. Uzņēmumus konsultē, ņemot vērā dokumentācijas sistēmu ierakstus. Pasākums ir paredzēts visiem atbalsta saņēmējiem un tiek izmaksāts kā dotācija konsultāciju dienestiem

Pasākums ir pamatots ar 15. pantu (tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē)

—

Zemes pārdalīšana (integrētas lauku attīstības veicināšanas principi (lauku zemes īpašumtiesību reorganizācijas veicināšana))

Atbalsta mērķis ir lauku zemes īpašumtiesību reorganizācija un lauku apvidu izveide, lai uzlabotu lauksaimniecības struktūru atbilstīgi Lauku apvienošanas likumam (Flurbereinigungsgesetz) un Lauksaimniecības pielāgošanas likumam (Landwirtschaftsanpassungsgesetz), tostarp arī pasākumi ilgtspējīgi efektīvas ekosistēmas, kā arī lietošanas tiesību brīvprātīgas maiņas plānu nodrošināšanai. Attaisnotās izmaksas ietver ar procedūru saistītās izmaksas

Pasākums ir pamatots ar 13. pantu (atbalsts zemes pārdalīšanai)

—

Ražotāju grupu dibināšanas izmaksas (tirgus struktūras uzlabošanas pamatprincipi (grupas))

Atbalsta mērķis ir atbalstīt grupu dibināšanu un to darbības uzsākšanu, kā arī uzlabot lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju, lai tādā veidā veicinātu noietu vai pārdošanas cenas paaugstināšanu ražotāju līmenī.

Atbalsts palīdz pielāgot tirgus prasībām lauksaimniecības produktu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību attiecībā uz piedāvājuma veidu, daudzumu un kvalitāti.

Grupu veicināšana ir pamatota ar 9. pantu (atbalsts ražotāju grupām)

Provincie Noord-Brabant

Brabantlaan 1

Postbus 90151

5200 MC 's-Hertogenbosch

Nederland

Provincie Limburg

Limburglaan 10

Postbus 5700

6202 MA Maastricht

Nederland

—

1.2. punkts: 3 000 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

1.4. punkts: 60 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

1.5. punkts: 1 250 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

1.9. punkts: 4 500 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

6.1. punkts: 3 000 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

6.4. punkts: 1 200 000 EUR laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

—

1.2. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 60 % no attaisnotajām izmaksām, maksimālā summa 1,2 miljoni euro par vienu plānoto saimniecības atrašanās vietu;

—

1.9. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 60 % no attaisnotajām izmaksām;

—

6.1. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 60 % no attaisnotajām izmaksām;

—

1.4. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 50 % no attaisnotajām izmaksām, maksimālā summa 20 000 EUR par vienu projektu;

—

1.5. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 50 % no attaisnotajām izmaksām, maksimālā summa 1,25 miljoni EUR;

—

6.4. punkts: atbilstīgi 4. panta 2. punkta e) apakšpunktam un 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktam — augstākais 50 % no attaisnotajām izmaksām, maksimālā summa 50 000 EUR par vienu projektu.

—

1.2. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar priekšizpēti un uzņēmējdarbības plānu sastādīšanu, kā arī ar nekustamo īpašumu celtniecību un labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

—

1.9. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu celtniecību un labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

—

6.1. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu celtniecību un labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

—

1.4. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar priekšizpēti un uzņēmējdarbības plānu sastādīšanu un ir vērstas uz nekustamo īpašumu celtniecību un labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

—

1.5. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar priekšizpēti un uzņēmējdarbības plānu sastādīšanu, kā arī ar nekustamo īpašumu celtniecību un labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem;

—

6.4. punkts: atbalsts attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar priekšizpēti un uzņēmējdarbības plānu sastādīšanu un ir vērstas uz nekustamo īpašumu labiekārtošanu atbilstīgi 4. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītajiem mērķiem

Provincie Limburg

Limburglaan 10

Postbus 5700

6202 MA Maastricht

Nederland

Provincie Limburg

Limburglaan 10

Postbus 5700

6202 MA Maastricht

Nederland

Provincie Limburg

Limburglaan 10

Postbus 5700

6202 MA Maastricht

Nederland

Ministerstvo zemědělství ČR

Těšnov 17

CZ-117 05 Praha 1

Ministerstvo zemědělství ČR

Těšnov 17

CZ-117 05 Praha 1

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/33

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/34

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe

SPA 3, 6/5

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42

—

an annual compensation of GBP 150 million granted to POL for the net public service cost of rural counter coverage (“rural network support”),

—

an aid devoted to back POL's debt to Royal Mail Group plc which had financed POL's balance-sheet deficits up to 31 March 2002 (“debt payment funding”),

—

a rolling working capital loan to POL for over-the-counter cash payments meant to fund the basic postal account.

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/42

1.

Komisija 2007. gada 19. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi International Power plc (“IPR”, Apvienotā Karaliste) un Mitsui & Co., Ltd. (“Mitsui”, Japāna) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumiem Deeside Power Development Company Limited (“Deeside”, Apvienotā Karaliste), Rugeley Power Limited (“Rugeley”, Apvienotā Karaliste), International Power IQ Limited (“Indian Queens”, Apvienotā Karaliste) un International Power Fuel Company Limited (“IPFC”, Apvienotā Karaliste), kurus pašreiz pilnībā kontrolē IPR, iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4654 — IPR/Mitsui (UK Electricity generation business) uz šādu adresi:

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/43

1.

Komisija 2007. gada 19. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), ar kuru uzņēmums Bridgepoint Capital Group Ltd. (“Bridgepoint”, Apvienotā Karaliste) Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst vienpersonīgu kontroli pār visu uzņēmuma N.V. (“WKE”, Nīderlande) mācību līdzekļu nodaļu, iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M. 4658 — Bridgepoint Capital/Wolters Kluwer Educational Division uz šādu adresi:

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/44

1.

Komisija 2007. gada 18. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1) un pēc lietas nodošanas izskatīšanai atbilstoši minētās regulas 4. panta 5. apakšpunktam, ar kuru uzņēmums HgCapital Investments Managers Ltd, Apvienotā Karaliste, (“HgCapital”) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem Denton ATD, Inc., ASV, Robert Denton, Inc., ASV, un Denton COE GmbH, Vācija, (kopā “Denton”), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M. 4498 — HgCapital/Denton uz šādu adresi: