20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2007. gada 13. aprīlis)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas brīvo darbavietu ceturkšņa statistiku

(CON/2007/9)

(2007/C 86/01)

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2007. gada 12. aprīlī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas brīvo darbavietu ceturkšņa statistiku (1) (tālāk tekstā — “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punkta pirmajā ievilkumā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar ECB Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Ierosinātās regulas mērķis ir noteikt juridisko pamatu brīvo darba vietu ceturkšņa datu vākšanai, nosūtīšanai un vērtēšanai Kopienā. (2) Brīvo darba vietu dati, kas iekļauti Galveno Eiropas ekonomisko rādītāju (GEER) (3) sarakstā, vajadzīgi, lai uzraudzītu brīvo darba vietu īstermiņa pārmaiņas saimnieciskās darbības nozarēs.

1.2.

ECB atzinīgi novērtē ierosināto regulu. Brīvo darba vietu salīdzināmu datu nodrošināšana paplašina to datu loku, kuri pieejami cenu stabilitātes risku analīzei un novērtējumam euro zonā, kas nepieciešams Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanai. Brīvo darba vietu dati ir arī dažu darba tirgus mainīgo viens no galvenajiem rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un bezdarbu. Pašlaik pieejamie euro zonas kopsavilkuma dati, kas balstās uz datiem, ko nacionālās statistikas iestādes brīvprātīgi nosūtījušas Eiropas Kopienu Komisijai (Eurostat), atspoguļo nozīmīgas atšķirības attiecībā uz to, kā tiek definētas euro zonas laikrindu aprēķināšanā izmantotās nacionālās laikrindas.

1.3.

Ņemot vērā šī atzinuma 2. nodaļā izklāstītos tehniska rakstura apsvērumus, ECB uzskata, ka ierosinātā regula jau tagad atspoguļo līdzsvarotu kompromisu starp lietotāju prasībām un statistikas vienkāršošanas vajadzībām, kas rūpīgi izvērtētas, lai ierobežotu ziņošanas pienākumu slogu. ECB atbalsta ierosinātās regulas ieviešanu un aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt par prioritāru attiecīgās Komisijas ieviešanas regulas savlaicīgu pieņemšanu.

2. Tehniska rakstura apsvērumi

2.1.

ECB uzsver, ka ierosinātais dalījums sadaļu līmenī pa visām saimnieciskajām darbībām, kas noteiktas kopīgajā Kopienas klasifikācijas sistēmā (NACE), ietverot pakalpojumu nozari, ir nozīmīgs ierosinātās regulas aspekts, ņemot vērā pakalpojumu pieaugošo lomu tautsaimniecībā. Ierosinātais dalījums ir nozīmīgs arī tam, lai izskaidrotu brīvo darba vietu kopējā skaita izmaiņas. No ierosinātās priekšizpētes izrietošo datu veiksmīga apkopošana un saņemšana, kā arī priekšizpēte attiecībā uz vienībām ar mazāk nekā 10 darbiniekiem tiek uzskatīta par nozīmīgu pasākumu datu kvalitātes uzlabošanā.

2.2.

Ļoti nozīmīga ir pienācīga retrospektīvo datu kopuma pieejamība, ņemot vērā to, cik svarīga ir spēja analīzes nolūkiem izvērtēt brīvo darba vietu stāvokļa attīstību laika gaitā. Tomēr ECB apzinās slogu, kas ziņotājiem tiktu uzlikts gadījumā, ja tiem prasītu sniegt pilnu retrospektīvo datu kopumu, un akceptē datu ierobežotas nosūtīšanas prasību, kas izklāstīta ierosinātās regulas 6. pantā, tajā pašā laikā aicinot, ja iespējams, sniegt aplēses par ilgāku laika posmu.

2.3.

Saistībā ar to datu kvalitātes uzlabošanu, kas nepieciešami uzticamiem euro zonas kopsavilkuma rādītājiem, būtiska loma kopējā kvalitātes novērtējumā ir euro zonas kopsavilkuma rādītāju aprēķināšanai izmantoto nacionālo datu labai salīdzināmībai. Tāpēc saskaņā ar ierosinātās regulas 7. pantā noteiktajām ieviešanas procedūrām definētajos kvalitātes kritērijos varētu iekļaut periodisku novērtējumu attiecībā uz nacionālo datu nesalīdzināmo aspektu ietekmi.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 13. aprīlī

ECB viceprezidents

Lucas D. PAPADEMOS

(1) COM(2007) 76 galīgā redakcija.

(2) ECB prasības brīvo darba vietu ceturkšņa datu vākšanai, tos sniedzot 45 dienu laikā kopš atsauces ceturkšņa beigām, tika izklāstītas 2000. gada augusta Eiropas Centrālās bankas prasībās tautsaimniecības statistikas jomā un atkārtoti norādītas 2004. gada decembra Pārskatā par prasībām tautsaimniecības statistikas jomā.

(3) GEER tika izveidoti saskaņā ar Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) Statistikas prasību rīcības plānu (turpmāk tekstā — “EMS Rīcības plāns”), kuru pēc Ecofin Padomes lūguma un sadarbībā ar ECB izstrādājusi Komisija (Eurostat). EMS Rīcības plāns tika izstrādāts Ecofin Padomes 1999. gada 18. janvārī apstiprinātā Monetārās komitejas EMS informācijas prasību ziņojuma rezultātā. Ecofin Padome jaunāko ziņojumu attiecībā uz šo jautājumu saņēma 2006. gada novembrī.

20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/3

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 86/02)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Iebildumiem jānonāk Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“GARBANZO DE FUENTESAÚCO”

EK Nr. ES/PGI/005/0264/19.11.2002

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departements dalībvalstī:

Nosaukums:

Subdirección General de Calidad y Promoción Agroalimentaria — Dirección General de Industria Agroalimentaria y Alimentación — Secretaría General de Agricultura y Alimentación — Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación de España

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, no 1

E-28071 Madrid

Tālrunis:

(34) 913 47 53 94

Fakss:

(34) 913 47 54 10

E-pasts:

sgcaproagro@mapya.es

2. Grupa:

Nosaukums:

Asociación Garbanzo de Fuentesaúco

Adrese:

Camino Valparaíso s/n

E-49400 Fuentesaúco (Zamora)

Tālrunis:

(34) 980 60 09 13

Fakss:

(34) 980 60 11 36

E-pasts:

—

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. kategorija: Zirņi (augļi, dārzeņi un labība, svaigi vai pārstrādāti)

4. Specifikācijā:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Garbanzo de Fuentesaúco”

4.2. Apraksts: Zirņi “Cicer Arietinum L”, macrocarpum varietāte, Fuentesaúco ekotips, ko pārdod iesaiņotus kā kaltētus dārzeņus.

Zirņi ir ar izteiktu un izliektu galu, krēmkrāsā vai blāvi raibi (dzeltens, balts un brūns), miziņa ir vidēji raupja un bez plankumiem.

100 apstrādātu zirņu sver aptuveni 40-50 g.

Destilēta ūdens absorbcija 10 stundu laikā 25 °C temperatūrā ir lielāka par 100 %.

Vārītiem zirņiem raksturīgs sviestains, viendabīgs albumīns un mīksta miziņa. Vismaz 85 % zirņu pēc vārīšanas neizjūk, un to miziņa nenolūp.

Garša vienmēr patīkama.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Zirņus audzē tikai šādu Samoras (Zamora) provinces pašvaldību teritorijā: Argujillo, La Bóveda de Toro, Cañizal, Castrillo de la Guareña, El Cubo de Tierra del Vino, Cuelgamures, Fuentelapeña, Fuentesaúco, Fuentespreadas, Gema, Guarrate, El Maderal, El Pego, El Piñero, San Miguel de la Ribera, Santa Clara de Avedillo, Sanzoles, Vadillo de la Guareña, Vallesa, Villabuena del Puente, Villaescusa un Villamor de los Escuderos.

Šīs lauksaimniecības ražošanas zonas platība ir 687 kvadrātkilometri.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Produkta izcelsmi apliecina, veicot kontroles un sertifikācijas procedūras.

Vērā ņem šādus aspektus.

Zirņus audzē tikai reģistrētos zemes gabalos, kas atrodas lauksaimniecības ražošanas apgabalā, izmantojot 4.5. sadaļā izklāstītās audzēšanas metodes.

Zirņus apstrādā noliktavās un iepakošanas uzņēmumos, kas iepriekš reģistrēti Regulatīvās padomes reģistrā.

Zirņus pārsūtot no viena operatora pie otra, tiem jāpievieno pavaddokumenti, ko iepriekš izsniegusi Regulatīvā padome.

Regulatīvā padome veic regulāras pārbaudes un novērtējumus, proti, inspicē zemes gabalus, noliktavas un iepakošanas uzņēmumus, lai pārbaudītu, vai tiek ievērota ražošanas metode, ņem paraugus, veic apsekojumus, kā arī pārbauda dokumentāciju.

Tirgū apgrozībā laiž tikai zirņus no iepakošanas uzņēmumiem, kuros ir veiktas visas procedurālās kontroles, un zirņu garantēto izcelsmi apliecina Regulatīvās padomes etiķete.

Etiķešu vai kontretiķešu skaits, ko iepakošanas uzņēmumiem izsniedz Regulatīvā padome, ir atkarīgs no produkta daudzuma, ko tiem piegādā audzētāji vai noliktavas, un no iepakojuma tilpuma, kādā zirņi tiks tirgoti.

4.5. Ražošanas metode: Zirņus audzē Regulatīvajā padomē reģistrētos zemes gabalos. Šajos zemes gabalos ir dziļa, labi drenēta māla vai smilšmāla augsne, kam raksturīgs skābums vai viegla sārmainība, zems vai vidējs asimilējamā kalcija līmenis, zeme oglekļa/slāpekļa attiecība un nekāds vai ļoti neliels sāļums. Zirņus audzē, izmantojot augseku, proti, tos neaudzē vienā un tajā pašā laukā vairākus gadus pēc kārtas. Zirņu audzēšanas cikla laikā laukā neiestrādā organisko mēslojumu. Zirņus novāc, kad laukā augošie augi un nezāles pilnīgi izkaltušas. Zirņus uzglabā sausā vietā, sargājot no tiešas saules gaismas. Sevišķi rūpīgi uzrauga, lai nesajauktos zirņi ar atšķirīgām īpašībām.

Tad reģistrētos iepakošanas uzņēmumos zirņus notīra, attīra no svešķermeņiem, atlasa, sašķiro un iepako.

Sausus zirņus pārdod iepakotus, ar Regulatīvās padomes izsniegtu kontretiķeti, līdz nākamā gada septembrim.

4.6. Saikne: Dažas vēsturiskas ziņas par zirņiem “Garbanzo de Fuentesaúco”.

Fuentesauko pašvaldības noteikumi, 1569.

Grāfs de la Fuentesauko tos dāvinājis Fransisko de Kevedo i Viljegasam.

1857. gada Madrides Lauksaimniecības izstādē tie saņēma balvu, savukārt Seviljas Lielajā izstādē XX gadsimta sākumā tiem piešķirts goda diploms.

Dažas literatūrā atrodamas atsauces uz zirņiem “Garbanzo de Fuentesaúco”.

“Catastro del Marqués de la Ensenada”. 1752. gads.

Madoz, “Diccionario estadístico”. 1845. gads.

Benito Pérez Galdós, “Episodios Nacionales”.

Camilo José Cela, “Judíos, moros y cristianos”.

Ekoloģiskie faktori

Zirņu “Garbanzo de Fuentesaúco ”īpašības saistītas ar ražošanas apgabala augsnes un klimatiskajām īpatnībām, kā arī ekotipu.

Ražošanas apgabalā ziemas ir ilgas un aukstas, ar biežām salnām, kas palīdz dabiski apkarot zirņu kaitēkļus un slimības. Zirņu augšanas un nogatavošanās periodā nokrišņu ir maz, tādēļ augam nākas izmantot ūdens rezerves augsnē.

Augsne ir dziļa, labi drenēta, skāba vai nedaudz sārmaina, ar zemu vai vidēju asimilējamā kalcija līmeni, zemu oglekļa/slāpekļa attiecību un nekādu vai ļoti nelielu sāļumu. Pateicoties šīm augsnes īpatnībām, jo īpaši zemajam kalcija līmenim, zirņu miziņa ir plāna, un zirņi sevišķi labi spēj absorbēt ūdeni.

Daudzu paaudžu laikā lauksaimnieki ir selekcionējuši vislabākos zirņus, tādējādi izveidojot Fuentesaúco ekotipu — augus, kas nevainojami pielāgojušies attiecīgā apgabala īpatnībām.

Cilvēka faktori

Lauksaimnieku audzēšanas metodes vērstas uz to, lai iegūtu zirņus ar noteiktām organoleptiskām īpašībām. Lai nodrošinātu viendabīgumu, netiek sajauktas zirņu partijas ar atšķirīgām īpašībām.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida (IGP) “Garbanzo de Fuentesaúco”

Adrese:

Paseo del Cementerio s/n

Convento Monjas

E-49400 Fuentesaúco (Zamora)

Tālrunis:

(34) 923 22 83 45

Fakss:

(34) 923 22 83 45

E-pasts:

info@legumbresdecalidad.com

Regulatīvā padome atbilst 1998. gada standartam EN-45011.

4.8. Marķējums: Uzraksts “Garbanzo de Fuentesaúco ”uz etiķetēm vai iepakojumiem obligāti jāpapildina ar norādi “Indicación Geográfica Protegida Garbanzo de Fuentesaúco ”(Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Garbanzo de Fuentesaúco) un Regulatīvās padomes logotipu. Šis iepakošanas uzņēmuma izveidotais uzraksts vai etiķete jāpapildina ar Regulatīvās padomes izdotu kontretiķeti.

Kontretiķetē jābūt norādītam burtu un ciparu kodam, lai nodrošinātu produkta izsekojamību, un tā jāizvieto uz iepakojuma atbilstīgi Regulatīvās padomes Kvalitātes rokasgrāmatai un tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti.

Produktus, ko izgatavo no zirņiem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesaúco”, tostarp apstrādājot vai pārstrādājot, var nosūtīt patērētājam iepakojumā, uz kura ir norāde “Elaborado con Indicacion Geografica Protegida Garbanzo de Fuentesauco ”(Izgatavots, izmantojot zirņus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesauco”), ar šādiem nosacījumiem:

attiecīgo produktu galvenā sastāvdaļa ir zirņi, kas sertificēti kā “Garbanzo de Fuentesaúco”, un

attiecīgie apstrādātāji un pārstrādātāji ir saņēmuši atļauju no Regulatīvās padomes, kas tos reģistrē attiecīgos reģistros, lai varētu veikt attiecīgās pārbaudes un nodrošinātu aizsargātā apzīmējuma pareizu lietošanu.

Ja zirņi ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesaúco ”nav vienīgā produkta sastāvdaļa, aizsargāto apzīmējumu drīkst iekļaut tikai apstrādes vai pārstrādes rezultātā tapušā produkta sastāvdaļu sarakstā.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/7

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 86/03)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai iebildumi jāsaņem sešu mēnešu laikā pēc šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Pieteikums grozījuma reģistrācijai saskaņā ar 9. pantu un 17. panta 2. punktu

“PROSCIUTTO DI PARMA”

EK Nr.: IT/PDO/117/0067/9.6.1998

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Pieprasītais(-ie) grozījums(-i)

Sadaļa(-s) specifikācijā

	Produkta nosaukums
	Produkta apraksts
	Ģeogrāfiskais apgabals
	Izcelsmes apliecinājums
X	Ražošanas metode
	Saikne
	Marķējums
X	Valsts prasības

Grozījums(-i)

Ražošanas metode

Šķiņķa “Prosciutto di Parma ”visu gabalu minimālais nogatavināšanas laiks pirms to laišanas tirdzniecībā ir 12 mēneši.

Valsts prasības

Ir atceltas visas atsauces uz iepriekšējiem Padomes Regulas —(EEK) Nr. 2081/92 (2) noteikumiem un procedūrām, kuras bija nelikumīgas attiecībā uz spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PROSCIUTTO DI PARMA”

EK Nr.: IT/PDO/117/0067/9.6.1998

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā..

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī

Nosaukums:

Ministero Politiche Agricole e Forestali

Adrese:

Via XX Settembre, 20

I–00187 Roma

Tālr.:

(39) 06 481 99 68

Fakss:

(39) 06 42 01 31 26

E-pasts:

QTC3@politicheagricole.it

2. Grupa

Nosaukums:

Consorzio del Prosciutto di Parma

Adrese:

Via Marco dell'Arpa, 8/b

I–43100 Parma

Tālr.:

(39) 0521 24 39 87

Fakss:

(39) 0521 24 39 83

E-pasts:

—

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids

1.2. klase Gaļas produkts

4. Specifikācija

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Prosciutto di Parma”

4.2. Apraksts:

—	Nogatavināts žāvētais šķiņķis.

—	To nosaka uz ādas iededzināts identifikācijas marķējums.

—	Ieapaļa ārējā forma: bez distālās daļas (kājas), bez ārējām nepilnībām, kas var apdraudēt produkta tēlu, ar ierobežotu atvērto muskuļaino daļu līdz maksimums 6 centimetriem aiz ciskas kaula galviņas (kauliņš), (īsa aplīdzināšana).

—	Svars: parasti no astoņiem līdz desmit, bet jebkurā gadījumā ne mazāks par septiņiem kilogramiem.

—	Sagriezta šķiņķa krāsa: viendabīga no rozā līdz sarkanai, pa vidu baltas taukaudu daļas.

—	Aromāts un garša: maiga un salda, nedaudz sālīta, ar aromātisku un raksturīgu smaržu.

—	Atbilst noteiktiem diagnostikas parametriem attiecībā uz mitrumu, sāli un proteolīzi.

—	Pēc marķējuma iededzināšanas Parmas šķiņķi var laist tirdzniecībā veselu, atkaulotu dažādas formas un svara iepakojumos vai sagrieztu šķēlēs un attiecīgi iepakotu.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Parmas šķiņķi ražo Parmas provinces apgabalā, kas ietver Parmas provinces teritoriju (Itālijas reģions Emīlija Romanja), kura atrodas via Emilia dienvidu daļā un ne mazāk kā 5 kilometru attālumā no tās, zonā, kuras augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 900 metrus, un kuru austrumos norobežo upe Enza un rietumos — kalnu strauts Stirone.

Izejvielu iegūst apgabalā, kas ir ģeogrāfiski plašāks nekā pārstrādes zona un ietver šādas reģiona administratīvās teritorijas: Emīlija Romanja, Veneto, Lombardija, Pjemonta, Molīze, Umbrija, Toskāna, Marke, Abruco un Lacio (Itālija).

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Izejvielas ražošanā jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz cūku šķirnēm, to barošanas sistēmām un audzēšanas kritērijiem; šādus noteikumus paredz īpaša kontroles sistēma, kuru piemēro lopkopji, lopu kāvēji un iepriekš atzīti un specializēti ražotāji, kuri pakļauti kontroles procedūrām, identifikācijas, atzīšanas un sertifikācijas sistēmām.

Uz katras cūkas pakaļējā stilba līdz trīsdesmitajai dienai pēc tās piedzimšanas atzīts lopkopis uzspiež neizdzēšamu zīmogu ar attiecīgu identifikācijas kodu. Lopkopja pienākums ir izdot sertifikātu par nokaušanai paredzētajām cūkām, ar ko apliecina to atbilstību audzēšanas posmam noteiktajām prasībām.

Uz svaigām ciskām, kas paredzētas Parmas šķiņķa ražošanai, lopu kāvējs atbilstīgi kontroles iestādes norādījumiem iededzina neizdzēšamu un skaidri saskatāmu zīmogu. Neizdzēšamo zīmogu uz svaigām ciskām, kas iegūtas no cūkām, kuras tam piegādātas kopā ar šā punkta iepriekšējā daļā minēto sertifikātu, lopu kāvējs iededzina pēc tam, kad ir pārbaudījis sertifikātā uzrādīto datu atbilstību attiecīgo tiesību aktu prasībām. Uz zīmoga norāda tās kautuves identifikācijas kodu, kurā veikta nokaušana. Lopu kāvēja pienākums ir katrai atsevišķai svaigo cisku partijai, uz kurām ir iededzināts šajā punktā minētais zīmogs, pievienot tā sertifikāta eksemplāru vai kopiju, ko izdevis lopkopis saskaņā ar šā punkta iepriekšējā daļā izklāstītajiem noteikumiem.

Tikai no apstiprinātām kautuvēm iegūtas svaigas ciskas ar neizdzēšamu zīmogu un tām pievienotu nepieciešamo dokumentāciju var izmantot aizsargātai Parmas šķiņķa ražošanai. Pirms Parmas šķiņķa ražošanai paredzēto svaigo cisku apstrādes apstiprinātā uzņēmumā kontroles iestādes pilnvarota persona pārbauda apliecinošos zīmogus un iepriekš minēto dokumentāciju.

Iesālot svaigas ciskas, tām uzliek metālisku plombu, uz kuras norāda apstrādes sākuma datumu. Par plombas uzlikšanu atbild ražotājs, un to veic pirms sālīšanas, lai tā vienmēr būtu labi saskatāma. Uz plombas norāda apstrādes sākuma mēnesi un gadu.

Nogatavināšanas beigās kontroles iestādes pilnvarotās personas piedalās degzīmes iespiešanā (kroņveida forma, uz kuras attēloti pieci aplīši, ar nosaukumu PARMA, kas izvietots pusloka iekšpusē), iepriekš pārbaudot, vai šķiņķis atbilst standarta prasībām. Šāda degzīme ietver arī burtciparu zīmi, kas norāda ražošanas uzņēmumu.

Uz gatava produkta jābūt: tetovējumam, kas norāda cūkas izcelsmi, neizdzēšamam zīmogam, kas norāda kautuvi, kurā svaigā ciska tika apstrādāta, apstrādes sākumā ražošanas uzņēmumā uzliktai metāliskai plombai un nogatavināšanas beigās iespiestai degzīmei, kas norāda ražošanas uzņēmumu.

4.5. Ražošanas metode: Specifikācijā cita starpā noteikts, ka attiecībā uz izejmateriālu Parmas šķiņķi saskaņā ar Itālijas Ciltsrakstu grāmatu (Libro Genealogico Italiano) var iegūt tikai no uzlaboto tradicionālo šķirņu “Large White ”un “Landrace ”tīršķirņu vai šo pašu šķirņu kuiļu pēcnācēju cūkām; no cūkām, kas —saskaņā ar Itālijas Ciltsrakstu grāmatu— ir uzlabotās šķirnes “Duroc ”kuiļu pēcnācējas; no cūkām, kas ir citu šķirņu kuiļu vai hibrīdu kuiļu pēcnācējas, ja tās iegūtas no selekcijas vai krustošanas shēmām ar mērķiem, kas nav saderīgi ar Itālijas Ciltsrakstu grāmatas mērķiem attiecībā uz lielo cūku iegūšanu, kuru minimālais vecums ir 9 mēneši un kuras sver 160 kg (rādītājs var mainīties par 10 %), un kuras baro, ievērojot īpašu diētu, kas noteikta saskaņā ar analīžu rezultātiem.

Izejmateriāls (svaigas ciskas), ko lieto Parmas šķiņķa pagatavošanai, raksturo šādi elementi:

tauku konsistence tiek novērtēta, nosakot joda skaitli un/vai linolskābes saturu ciskas zemādas iekšējā un ārējā tauku slānī. Katrā atsevišķā pārbaudāmajā paraugā joda skaitlis nedrīkst pārsniegt 70, bet linolskābes saturs – 15 %;

tauku slānis svaigām ciskām, kas paredzētas Parmas šķiņķa ražošanai un kuras sver no 7 līdz 9 kilogramiem, svaigas apgrieztas ciskas ārējā tauku slāņa biezumam, kas mērīts no ciskas kaula augšējās daļas, jābūt aptuveni 20 milimetriem. Savukārt svaigām ciskām, kuras paredzētas Parmas šķiņķa ražošanai un kuru svars pārsniedz 9 kilogramus, šim rādītājam jābūt aptuveni 30 milimetri.

Abām minēto svaigu cisku kategorijām šāds biezums kopā ar ādu nedrīkst būt mazāks nekā attiecīgi 15 milimetri pirmajā gadījumā un 20 milimetri otrajā gadījumā. Katras ciskas tauku segumam (“tauku kronim”) jābūt tik biezam, kas jebkurā gadījumā neļautu ādai atdalīties no apakšā esošā muskuļu slāņa.

Svaigām apgrieztām ciskām, kurām būtu jāsver no 12 līdz 14 kilogramiem, jebkurā gadījumā jāsver vismaz 10 kilogrami.

Izņemot atdzesēšanu, svaigas ciskas nedrīkst apstrādāt uzglabāšanai, tai skaitā sasaldēt; ar atdzesēšanu saprot cisku uzglabāšanu telpās temperatūrā no – 1 °C līdz + 4 °C transportēšanas un uzglabāšanas posmā; nedrīkst izmanot ciskas, kas ir iegūtas no cūkām, kuras nokautas pirms mazāk nekā 24 stundām vai pirms vairāk nekā 120 stundām.

No kautuvēm iegūtas svaigas ciskas ir pakļautas precīziem apstrādes posmiem, tām pievieno jūras sāli tikai vienu reizi uz laikposmu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, minētie posmi ir šādi: nodalīšana; atdzesēšana; apgriešana; sālīšana; izturēšana; mazgāšana un žāvēšana; iepriekšēja nogatavināšana; pēcapstrāde; ietaukošana; nogatavināšana; sagriešana un iepakošana.

Gaļas ražošanas uzņēmumiem (kas ražo šķiņķi), kā arī griešanas un iepakošanas uzņēmumiem, kuros notiek visi izejmateriāla apstrādes posmi, jāatrodas 4.3. punktā minētajā ģeogrāfiskajā zonā. Cūku audzēšana, no kuru ciskām ražo Parmas šķiņķi, tiek veikta 4.3. punktā aprakstītajā izejmateriāla izcelsmes zonā, kurā atrodas gaļas sagatavošanai aprīkotas kautuves un gaļas sadalīšanas uzņēmumi, kas ietverti aizsargātās ražošanas ķēdē.

Pēc degzīmes iespiešanas Parmas šķiņķi var laist tirdzniecībā veselu, atkaulotu dažādas formas un svara iepakojumos vai sagrieztu šķēlēs un attiecīgi iepakotu; pēdējā gadījumā griešanas un iepakošanas darbi jāveic tikai tipiskajā ražošanas zonā, un uz iepakojumiem noteikti jāuzspiež neizdzēšama un nenoņemama ACN atšķirības zīme saskaņā ar turpmāk 4.8. punktā norādītajiem noteikumiem; šāda zīme jāuzspiež, lai garantētu Parmas šķiņķim raksturīgās kvalitātes īpašības un produkta pilnīgu izsekojamību.

4.6. Saikne: Parmas šķiņķa specifiskās īpašības un kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošības standartu garantijas nodrošināšana ir lielā mērā atkarīga no vides apstākļiem un dabas un cilvēciskajiem faktoriem. Izejmateriāls un izcelsmes nosaukuma šķiņķis ir savstarpēji cieši saistīti un kopā ar ģeogrāfiskās zonas ražošanas, ekonomisko un sociālo attīstību ir noteikuši izejmateriāla unikālās īpašības, kas ir specifiskas ierobežotajā ģeogrāfiskajā makro zonā. Itālijas centrālajā un ziemeļu daļā cūku audzēšanas garā vēsture, kurā var izšķirt vairākus cūku audzēšanas posmus, aizsākās jau etrusku laikmetā un turpinās mūsdienās; tai raksturīga lielo cūku nokaušana lielākā vecumā. Tās pirmsākumā izmantoja dabīgās un vietējās šķirnes cūkas, nozare uzplauka atbilstoši vides, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, jo īpaši graudaugu kultūrai un piena pārstrādei, kas raksturo barošanas sistēmas, pakāpeniski attīstot izcelsmes nosaukuma produkta— šķiņķa —ražošanu.

Ierobežotajā ģeogrāfiskajā makro zonā ietilpst nedaudzi ierobežoti apgabali, kas atbilstoši unikālajiem un neatkārtojamiem apstākļiem un īpašam cilvēciskā faktora aicinājumam ir attīstījušies, veidojoties par šķiņķa izcelsmes ražošanas zonām.

Vienā no minētajiem ierobežotajiem apgabaliem atrodas Parmas šķiņķa ražošanas zona, Parmas provinces maza daļa, kas aprakstīta specifikācijas C daļā. Šādu mikro apgabalu raksturo, ņemot vērā tā atrašanās vietu, unikālos ekoloģiskos, klimatiskos un vides apstākļus, kurus nosaka gaiss, kas ieplūst no jūras apskalotās Versilia piekrastes un kas, iekļaujoties ielejas Val di Magra priežu un olīvu birzēs, ar kastaņu smaržu Apenīnu aizvējā žāvē Parmas šķiņķus, piešķirot tiem ekskluzīvu saldu garšu.

Tieši pateicoties unikālajiem un neatkārtojamajiem vides apstākļiem un cilvēku īpašajam aicinājumam, šajā apgabalā ir radies produkts ar sevišķi augstas kvalitātes īpašībām — Parmas šķiņķis.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Istituto Parma Qualità

Adrese:

via Roma, 82/b-c

Langhirano (Parma) (Italia)

Tālr.:

(39) 0521 86 40 77

Fakss:

(39) 0521 86 46 45

E-pasts:

ipqsegretaria@libero.it

4.8. Marķējums: Pirmais elements, kas, ja neraugāmies uz etiķeti, Parmas šķiņķi atšķir no pārējiem šķiņķiem tirgū, ir “hercoga kronis ”(degzīme, kas atveido stilizētu kroni ar pieciem aplīšiem un uzrakstu “Parma”), kurš norāda uz Parmas šķiņķa zīmola identifikāciju un kvalitāti, pildot divkāršu funkciju —identificēt produktu citu žāvēto šķiņķu vidū, nodrošinot tā autentiskumu, un garantēt to, ka produkts ir pārstrādāts saskaņā ar visiem paredzētajiem ražošanas posmiem, kurus ir pārbaudījušas attiecīgās iestādes.

Tikai identifikācijas marķējums ļauj likumīgi un tiesiski lietot cilmes vietas nosaukumu: ja uz produkta nav attēlots “hercoga kronis”, tam nedrīkst piešķirt cilmes vietas nosaukumu ne uz etiķetes, ne uz iepakojumiem, ne uz pārdošanas dokumentiem, ne komercdarījumos (veselam, šķēlēs sagrieztam un iepriekš iepakotam šķiņķim, vai pārdodot to mazumtirdzniecībā, iesverot pa nelielām daļām).

Uz Parmas šķiņķa etiķetes obligāti jānorāda šādas atšķirības zīmes.

Veselam neatkaulotam Parmas šķiņķim:

—	“prosciutto di Parma”, kam seko “denominazione di origine protetta ”(aizsargāts cilmes vietas nosaukums);

—	ražošanas uzņēmuma adrese.

Iepakotam, veselam, atkaulotam vai gabalos sagrieztam Parmas šķiņķim:

—	“prosciutto di Parma”, kam seko “denominazione di origine protetta ”(aizsargāts cilmes vietas nosaukums);

—	iepakošanas uzņēmuma adrese;

—	ražošanas datums, ja plomba vairs nav redzama.

Šķēlēs sagrieztam un iepriekš iepakotam Parmas šķiņķim:

—

iepakojumiem ir vienāda puse, kas aizņem 25 % no iepakojuma augšējās virsmas, ko veido melns trīsstūris augšējā kreisajā stūrī, uz kuras ir identifikācijas marķējums “hercoga kronis ”un uzraksti:

—	Prosciutto di Parma denominazione di origine protetta ai sensi della legge 13 Febbraio 1990, n 26 e del Reg. (CE) n. 1107/96 (aizsargāts cilmes vietas nosaukums — Parmas šķiņķis saskaņā ar 1990. gada 13. februāra likumu Nr. 26 un Regulu (EK) Nr. 1107/96);

—	confezionato sotto il controllo dell'Organismo autorizzato )iepakots pilnvarotas iestādes uzraudzībā);

—	iepakošanas uzņēmuma adrese;

—	ražošanas datums (uz plombas norādītais nogatavināšanas sākuma datums).

Ir aizliegts lietot apzīmējumus “classico ”(klasisks), “autentico ”(autentisks), “extra ”(ekstra), “super ”(super) un citus apzīmējumus, nosaukumus un kritērijus, kas pielāgoti pārdošanas nosaukumam, kā arī citus apzīmējumus, kuri nav norādīti ražošanas specifikācijā, izņemot apzīmējumus “disossato ”(atkaulots) un “affettato ”(sagriezts šķēlēs).

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV L 193, 31.7.1993., 5. lpp.

20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/12

(2007/C 86/04)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Iebildumiem jānonāk Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SZEGEDI SZALÁMI ”vai “SZEGEDI TÉLISZALÁMI”

EK Nr.: HU/PDO/005/0392/21.10.2004.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium — Élelmiszerlánc-biztonsági, Állat- és Növényegészségügyi Főosztály

Adrese:

Kossuth Lajos tér 11.

H-1055 Budapest

Tālr.

(36-1) 301-4486 ou (36-1) 301-4419

Fakss:

(36-1) 301-4808

E-pasts:

ZoborE@fvm.hu

2. Grupa:

Nosaukums:

Pick Szeged Szalámigyár és Húsüzem Zrt. (saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2037/93 1. pantu reģistrācijas pieteikumu iesniedza nevis ražotāju grupa, bet gan juridiska persona)

Adrese:

Szabadkai út 18.

H-6726 Szeged

Tālr.

(36-62) 567-000

Fakss:

(36-62) 567-313

E-pasts:

varrone@pick.hu

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.2. grupa — gaļas izstrādājumi

4. SpecifikācijA:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi”

4.2. Apraksts: “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”ir gaļas izstrādājums, kuram pievienots sāls un garšvielas (baltie pipari, Jamaikas pipari, malta paprika) un kurš izgatavots no 2–4 mm gabaliņos sasmalcinātas, vienmērīgi izmaisītas cūkgaļas un cūkas speķa masas, kas iepildīta dabiskā apvalkā vai tam līdzīgā, ūdens tvaika caurlaidīgā mākslīgā apvalkā, kura virsma pēc kūpināšanas ar dižskābarža malku sausās nogatavināšanas laikā pārklājas ar pelēkbaltu pelējuma slāni.

Salami ir gara, cilindriska forma, tās diametrs visā garumā ir vienāds. Gals, aiz kura desu pakar, ir nedaudz sašaurināts, savukārt otrs gals — noapaļots. Desas garums ir atkarīgs no iepildītā desu masas daudzuma, tas var būt 54 cm (“normal”), 36 cm (“midi”), 19 cm (“turista”) un 16 cm (“mini”). Desas apvalks veido vienlaidu virsmu, kas viscaur pārklāta ar baltu un pelēkbaltu pelējuma slāni; tā ir nedaudz rievota, un tai piemīt raksturīga smarža. Apvalks cieši pieguļ desu masai. Desu masa ir blīva, elastīga, stingra, viegli sagriežama šķēlēs, gatava griešanai, ne pārāk cieta. Griezuma vietā redzami vienmērīgi izkārtoti, 2–4 mm lieli, sarkanbrūni cūkgaļas un balti speķa gabaliņi. Desas griezuma vieta patīkami smaržo pēc dūmiem un garšvielām, īpašo garšu tai piešķir izmantotās garšvielas, dūmi, nogatavinātā gaļa, kā arī aromāts un garša, kas 90 dienu ilgajā nogatavināšanas laikā rodas ķīmisku, mikrobioloģisku, fizikālu un bioķīmisku procesu rezultātā un ko papildina nogatavināšanas procesā izveidojušās pelējuma plēvītes harmoniskās garšas īpašības.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”ražo Segedas (Szeged) pilsētas administratīvajā teritorijā.

Tās izgatavošanai drīkst izmantot cūkas pusliemeņus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri salami ražošanas nolūkos audzēti un nokauti Bács-Kiskun, Csongrád, Békés, Hajdú-Bihar un Baranya apgabalā.

Turpmāk minētie dati liecina, ka Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

Pateicoties lielajam saulainu stundu skaitam (1968 stundas gadā), kas ir ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs (1903 stundas gadā), ilgajam rudenim un mērenajām ziemām, minētajos Ungārijas zemienes un Dienvidungārijas apgabalos izveidojušās daudzas lauku saimniecības un palīgsaimniecības, kā arī nelielas zemnieku saimniecības, kurās nodarbojas ar graudkopību. Tajās tradicionāli vienmēr ir audzētas nobarojamās cūkas, ko baro ar labības graudiem un to ražošanas blakusproduktiem.

Salami ražošanā izmantotajiem dzīvniekiem jābūt dzimušiem un audzētiem iepriekš minētajos apgabalos, tiem jābūt vismaz vienu gadu veciem un vismaz 150 kg smagiem kastrētiem pieaugušiem kuiļiem vai sivēnmātēm, ko vairs neizmanto vaislai.

Turpmāk izklāstīti noteikumi lauku saimniecībās un palīgsaimniecībās, kā arī nelielās zemnieku saimniecībās turēto un audzēto cūku nobarošanai. Zīdējsivēnus atšķir no sivēnmātes ne agrāk kā sešu nedēļu vecumā. Atšķirtos sivēnus līdz 40 kg dzīvsvara sasniegšanai baro ar pamatbarību, kas satur olbaltumvielām bagātas sojas pupas un labības graudus ar saulespuķu sēklu piemaisījumu. Kad sivēnu dzīvsvars sasniedzis 40 kg, labības graudus (kviešus, kukurūzu, miežus) aizstāj ar sulīgu augu valsts barību, kas pieejama atkarībā no gadalaika (svaigi pļauta lucerna, lopbarības ķirbji, lopbarības burkāni, kartupeļi). Sausās barības sastāvdaļu īpatsvars nobarošanas periodā mainās — no 30-40 % miežu un kviešu un 70-60 % kukurūzas perioda sākumā līdz 10 % miežu un kviešu un 90 % kukurūzas nobarošanas beigās.

Prasības dzīvnieku ēdināšanai norādītas dzīvnieku barības kvalitātes lapā. Gaļas iepircēji, personiski pārbaudot, uzrauga kvalitātes lapā apkopoto prasību ievērošanu. Veterinārārsti kontrolē attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem paredzēto kvalitātes prasību izpildi, kā arī dzīvnieku turēšanas apstākļus un dzīvnieku ēdināšanu, pārbaudot audzētāja aizpildītos dokumentus, un pirms dzīvnieka nogādāšanas kautuvē sagatavo saimniecības apsekošanas protokolu. Šajā protokolā norāda attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem paredzēto kvalitātes prasību izpildi, kā arī dzīvnieku turēšanas, dzīvnieku ēdināšanas un dzīvnieku veselības apstākļus.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Ģeogrāfisko izcelsmi apliecina un tās izsekojamību nodrošina šādi.

Pick Szeged Zrt. iepirktās dzīvās cūkas identificē ar apstiprinātu ENAR krotāliju (ENAR — datu banka izsekojamībai un identificēšanai; cūkām jāpiešķir īpašs numurs), ko iestiprina labajā ausī. Ar ENAR numura palīdzību iespējams identificēt dzīvnieku izcelsmes apgabalu, kā arī teritoriāli ierobežoto un ģeogrāfiski noteikto turēšanas vietu. Datu banka ir saistīta ar audzēšanas reģistru (TIR), tādējādi tiek nodrošināta dzīvnieku pārvietošanas izsekojamība no turēšanas vietas līdz kautuvei (līdz nokaušanai).

ENAR prasību ievērošanu uzrauga valsts pilnvarots ENAR koordinators, savukārt kautuvē šo uzdevumu veic ENAR pilnvarota persona.

ENAR krotālijas netiek izņemtas no cūku ausīm līdz pat kaušanas procesam, kad veterinārās izmeklēšanas laikā dzīvniekiem piešķir atsevišķu kājas marķējuma numuru. Pēc liemeņa puses kājas marķējuma numura var noteikt dzīvās cūkas ENAR krotālijas numuru. Tāpēc dzīvnieka turēšanas vietu iespējams noteikt, zinot kājas marķējuma numuru.

Par katru cūkas pusliemeni, kas no audzēšanas apgabala kautuvēm nonāk salami ražošanas uzņēmumā, ir zināms tā kājas marķējuma numurs un datums, kad dzīvnieks nodots kautuvē (kaušanas datums). Tādējādi ir zināma arī vieta, kur audzēta cūka, kuras gaļu izmantoja kā izejvielu “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”izgatavošanai.

Atsevišķi veiktā atkaulošana un desu formēšanā piešķirtais partijas numurs (desu masas numurs) nodrošina izsekojamības nepārtrauktību. Ar desu masas numura palīdzību iespējams identificēt katru atsevišķu salami, tādā veidā apliecinot, ka produkts ražots Segedas pilsētas administratīvajā teritorijā.

4.5. Ražošanas metode: Produkta ražošanā izmanto pleca daļas, šķiņķus un karbonādes gabalus, kā arī stingru vēdera un kakla daļas speķi (bez dziedzeriem), ko iegūst, manuāli sadalot cūkas pusliemeņus bez galvas un kājām, turklāt izmanto tikai Mangalicas, Kornvolas, Berkšīras, Ungārijas lielās baltās, Magyar Lapály, Djurokas, Hempšīras un Pjetrenas šķirņu krustojumus.

Gaļas un speķa gabalus atvēsina 0 °C temperatūrā un pēc tam sasaldē – 4 … – 6 °C temperatūrā. Pēc tam tos nosver, mehāniski sasmalcina 2-4 mm gabaliņos un samaisa. Malšanas un maisīšanas laikā pievieno garšvielas un nātrija nitrītu. Iegūto salami desu masu, kurā ūdens saturs nedrīkst pārsniegt 50-52 %, vakuumā automātiski iepilda cūkas zarnās, desas galus aiztaisa un aizsien, un desas novieto uz rāmja. Salami pilda dabiskā apvalkā vai tam līdzīgā, ūdens tvaika caurlaidīgā mākslīgā apvalkā, kura diametrs ir vismaz 65 mm.

Pēc pildīšanas desas kūpina. Kūpināšana ar dižskābarža malku notiek 12 °C temperatūrā un ilgst 12–14 dienas.

Pēc tam salami desas novieto nogatavināšanas un žāvēšanas telpās, kur notiek kūpinātā produkta nogatavināšana un žāvēšana, kuras laikā veidojas pelējums un uz salami virsmas nonāk telpās esošā dabiskā mikroflora. Lai veicinātu pelējuma veidošanos, tiek nodrošināta attiecīga temperatūra un gaisa mitrums (16-17 °C un relatīvais gaisa mitrums virs 86 %), t.i., apstākļi, kuri veicina pelējuma sēnīšu vairošanos un vienlaidu pelējuma slāņa veidošanos salami virskārtā. Nogatavināšana un žāvēšana jāveic īpaši rūpīgi, jo “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”pH vērtība ir augsta — virs 5,6 —, un tāpēc produktu žāvēšanai jānotiek ļoti lēnām. Nogatavināšanas un žāvēšanas laikā tiek nodrošināts 90-60 % relatīvais gaisa mitrums un tāda gaisa cirkulācija, ka difūzijas jauda (starpība starp relatīvo gaisa mitrumu un līdzsvara mitrumu) nepārsniedz 4-5 %. Lai to panāktu, jāizmanto gan gaisa dabiskā cirkulācija apkārtējā vidē, gan gaisa kondicionēšanas iekārtu radītā gaisa cirkulācija.

Nogatavināšana un žāvēšana ilgst 2-3 mēnešus, tādējādi salami izgatavošanai vajadzīgas vismaz 90 dienas.

Salami desu piedāvā tirgū veselu vai sagrieztu šķēlēs un iepakotu cilmes vietā. Salami desas galus aizdarina ar klipsatoru, iepako celofānā un piedāvā šādā noformējumā: 54 cm (“normal”), 36 cm (“midi”), 19 cm (“turista”) un 16 cm (“mini”). Salami šķēles laiž tirgū, uz kartona paliktnīšiem un plēvē iepakotas vakuumā vai aizsargatmosfērā.

Salami drīkst sagriezt šķēlēs un iepakot tikai izgatavošanas apgabalā, jo tikai tādā veidā var nodrošināt izsekojamību un kontroli, kas garantē, ka produkta izcelsme ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tā garša un mikrobioloģiskās īpašības nav varējušas mainīties.

4.6. Saikne: “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”jau vairāk nekā 130 gadus ražo Segedā, kurā vienīgais ražotājs, kas turpina darboties arī mūsdienās, vēl joprojām izmanto vietējās metodes un kurā Tisas tuvuma ietekmē izveidojies mikroklimats nodrošina salami specifiskās īpašības, ar ko tā atšķiras no līdzīgiem produktiem.

Dabas un klimatiskie apstākļi Ungārijas zemienes un Dienvidungārijas apgabalos netālu no Segedas (Baranya, Bács-Kiskun, Békés, Csongrád un Hajdú-Bihar apgabali) nodrošina lieliskus apstākļus salami gatavošanā izmanto cūku audzēšanai. Valsts dienvidu daļā saulaino stundu skaits — 1968 stundas gadā — ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju (1903 stundas gadā), siltajai un sausajai vasarai seko ilgs rudens, un arī ziemas parasti ir mērenas. Pateicoties šīm dabiskajām priekšrocībām minētajā apvidū, ko sauc arī par “Ungārijas maizes klēti”, ir izveidojušās daudzas lauku saimniecības un palīgsaimniecības, kā arī nelielas zemnieku saimniecības, kurās nodarbojas ar graudkopību. Tajās tradicionāli vienmēr ir audzētas nobarojamās cūkas, ko baro ar labības graudiem un to ražošanas blakusproduktiem

Segedas pilsēta atrodas pie Tisas upes, zemienē valsts dienvidos. Pateicoties Tisas tuvumam, t.i., pateicoties augstajam relatīvajam gaisa mitrumam, kas rodas, ūdenim nepārtraukti iztvaikojot no lielas ūdenstilpes virsmas, radās īpaša “mājas pelējuma sēnīšu flora”, kura nosaka “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”raksturīgās īpašības.

“Mājas pelējuma sēnīšu floras ”oriģinālā sastāva saglabāšanai un vairošanās procesam ir vajadzīgs apkārtējās vides gaisa mitrums, kas rodas, ūdenim iztvaikojot no lielās ūdenstilpes virsmas. Vienlaikus tas nodrošina klimatiskos apstākļus nogatavināšanas telpās. Ražojot salami, pelējuma veidošanās nolūkos neizmanto ieraugus, tā ir tikai un vienīgi “mājas pelējuma sēnīšu flora”, kura veido pelējumu desas virskārtā un kuras sastāvs nav mainījies kopš tās rašanās. Tās dzīvotspējas saglabāšanos nodrošina arī pelējuma sporu vairošanās attiecīgajos apstākļos.

No vairāk nekā 10 dažādām pelējuma sēnīšu sugām, no kurām lielākā daļa, bet ne visas, ir penicilīna sugas, vismaz 10 nonāk uz gatavā produkta virsmas, tādējādi salami pārklājas ar pelēkbaltu pelējuma slāni. “Mājas pelējuma sēnīšu floras ”dzīvotspēja ir iemesls, kāpēc nogatavināšanas procesā pēc desu novietošanas nogatavināšanas telpās uz katras nākamās partijas salami savairojas līdzīgas pelējuma sēnītes, kas garantē “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi ”raksturīgo smaržu, garšu un izskatu. Liela nozīme pelējuma slānim ir arī žāvēšanas procesā, jo tas aizkavē pārāk ātru žūšanu, vienmērīgā ūdens iztvaikošana pozitīvi ietekmē salami virskārtā esošās pelējuma sēnīšu floras dzīvotspēju, un pelējuma slānis blīvi pārklāj virsmu, aizkavējot ātru produkta bojāšanos.

Īpaši jānorāda, ka pelējuma slāni uz “Szegedi szalámi ”vai “Szegedi téliszalámi”, kuras izgatavošanas tehnoloģija un sastāvs nav mainījies jau vairāk nekā 130 gadus, veido pelējuma sēnīšu flora, kuras dzīvotspēju neietekmē kūpinātā virsma, tāpēc pelējuma sēnītes var labi pieķerties salami virskārtai un vairoties tajā. Minēto nevarētu panākt ar ieraugiem, jo tie ir neizturīgi pret dūmiem.

Marks Piks (Márk Pick) 1869. gadā Segedā nodibināja fabriku, kuru viņš pakāpeniski pilnveidoja un paplašināja. Salami ražošana 1883. gadā kļuva par atsevišķu firmas darbības jomu. Lielrūpniecisku salami ražošanu Marks Piks uzsāka 1885. gadā, piesaistot darba spēku no Itālijas. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē salami kļuva par Marka Pika dibinātā uzņēmuma galveno produktu. Pēc īpašnieka nāves par uzņēmuma īpašniekiem kļuva viņa atraitne un viņas brālis, Mihals Veiss (Mihály Weisz). Vecākais dēls Jeno Piks (Jenő Pick) uzņēmumā sāka darboties 1906. gadā, un uzņēmuma vēsturē aizsākās jauns laikmets. Jeno Piks ievērojami paaugstināja tehnoloģisko iekārtu vērtību un no 1943. gada viens pats turpināja ražot firmas “Márk Pick ”salami.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Csongrád megyei Állategészségügyi és Élelmiszer-ellenőrző Állomás

Adrese:

Vasas Szent Péter u. 9.

H-6724 Szeged

Tālr.

(36-62) 551-850

Fakss:

(36-62) 426-183

E-pasts:

szigetis@OAI.hu

4.8. Marķējums: Produkta nosaukums:

“SZEGEDI SZALÁMI ”vai

“SZEGEDI TÉLISZALÁMI”.

Vārdus var lietot arī apgrieztā secībā vai minēt tikai vienu nosaukumā ietverto vārdu. Eksportam paredzētu produktu nosaukumā vārdu “SZALÁMI ”vai “TÉLISZALÁMI ”var aizstāt ar vārdu “SALAMI”.

Aizsardzības veids: aizsargāts cilmes vietas nosaukums.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/17

Euro maiņas kurss (1)

2007. gada 19. aprīlis

(2007/C 86/05)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3601
JPY	Japānas jēna	160,13
DKK	Dānijas krona	7,4527
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67930
SEK	Zviedrijas krona	9,2195
CHF	Šveices franks	1,6343
ISK	Islandes krona	88,41
NOK	Norvēģijas krona	8,1075
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5813
CZK	Čehijas krona	28,020
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	247,02
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7042
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8097
RON	Rumānijas leja	3,3370
SKK	Slovākijas krona	33,566
TRY	Turcijas lira	1,8460
AUD	Austrālijas dolārs	1,6336
CAD	Kanādas dolārs	1,5312
HKD	Hongkongas dolārs	10,6268
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8367
SGD	Singapūras dolārs	2,0554
KRW	Dienvidkorejas vons	1 263,87
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,6564
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,4952
HRK	Horvātijas kuna	7,4106
IDR	Indonēzijas rūpija	12 380,31
MYR	Malaizijas ringits	4,6617
PHP	Filipīnu peso	64,666
RUB	Krievijas rublis	35,0180
THB	Taizemes bats	44,200

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

20.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/18

OSTAS, KUR IR ATĻAUTA TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANA VAI PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS ZVEJNIECĪBAS KONVENCIJAS APGABALĀ

(2007/C 86/06)

Sarakstu (1) publicē, pamatojoties uz 50. pantu Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2006, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (2).

Dalībvalsts	Apstiprinātās ostas
Dānija	Esbjerg
	Fredericia
	Hanstholm
	Hirtshals
	København
	Rønne
	Skagen
	Ålborg
	Århus
Vācija	Hamburg
	Cuxhaven
	Bremerhaven
	Sassnitz
	Rostock
	Kiel
Spānija	Vigo
Spānija	Marin
Francija	Boulogne sur Mer
	Brest
	Douarnenez
	Concarneau
	Nantes-St Nazaire
	La Rochelle
Īrija	Killybegs
Latvija	Riga
	Liepaja
	Ventspils
Lietuva	Klaipeda
Nīderlande	Eemshaven
	IJmuiden
	Harlingen
	Scheveningen
	Velsen-Noord
	Vlissingen
Polija	Gdańsk
	Świnoujście
	Szczecin
Portugāle	Aveiro
	Setubal
	Azores
	Ponta Delgada
	Praia da Vitória
	Horta
Zviedrija	Göteborg
Apvienotā Karaliste	Immingham
	Grimsby
	Hull
	Aberdeen
	Peterhead
	Fraserburgh
	Lerwick
	Scrabster
	Kinlochbervie
	Lochinver
	Ullapool

(1) Saraksts ar sīkāku informāciju ir atrodams arī Komisijas un Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) tīmekļa vietnē.

(2) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 86

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 20. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi, nostādnes un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Centrālā banka
2007/C 086/01	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2007. gada 13. aprīlis) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas brīvo darbavietu ceturkšņa statistiku (CON/2007/9)	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Komisija
2007/C 086/05	Euro maiņas kurss	17

	DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMI
2007/C 086/06	Ostas, kur ir atļauta tādu saldētu zivju izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas apgabalā	18

2007/C 086/07	Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību	20

	V Atzinumi un paziņojumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2007/C 086/08	Uzaicinājums iesniegt enerģētikas nozares priekšlikumus saskaņā ar Intelligent Energy — Europe darba programmu (Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumi 1639/2006/EC un OJ L 310, 11.11.2006., 15. lpp.)	21

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2007/C 086/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4655 — Gilde/Parcom/Nedschroef) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	22

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2007/C 086/02	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	3

2007/C 086/03	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	7

2007/C 086/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ