29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/1

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Slovākijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2009. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugs no 6,6 % 2006. gadā līdz 7,1 % 2007, gadā un pēc tam samazināsies līdz attiecīgi 5,5 % un 5,1 % 2008. gadā un 2009. gadā. Šīs scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet pamatots ar piesardzīgiem pieņēmumiem par pieaugumu 2006. gadam un ticamiem pieņēmumiem par pārējo programmas periodu. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet reālistiskas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības deficīts ir 3,4 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi – 4,2 % no IKP. Cēloņi šim labākajam rezultātam ir daudz spēcīgākais IKP, nodarbinātības pieaugums, kā arī mazākas procentu un pensijas reformas izmaksas, nekā gaidīts. Tomēr daži no papildu ieņēmumiem, kas radās negaidītā pieauguma dēļ, tika iztērēti, nevis novirzīti ātrākai deficīta samazināšanai.

(4)

Tāpat, kā iepriekšējā atjauninājumā, galvenais jaunās programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību 2010. gadā, konkrēti, sasniedzot strukturālās bilances (t.i. cikliski koriģētās bilances, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķi (VTM) – 0,9 % no IKP. Saskaņā ar programmu nominālajam deficītam pakāpeniski jāsamazinās no 3,7 % no IKP 2006. gadā līdz 1,9 % no IKP 2009. gadā un primārajam deficītam jāsamazinās no 1,9 % no IKP 2006. gadā līdz 0,2 % no IKP 2009. gadā. Paredzētā fiskālā konsolidācija balstās uz izdevumu ierobežojumu gan attiecībā uz kārtējiem izdevumiem, gan kapitālizdevumiem (izdevumu attiecības samazināšanos par apmēram 3,25 procentu punktiem no IKP), ko mazāk nekā pilnīgi kompensē ieņēmumu attiecību samazinājums (1,5 procentu punkti). Salīdzinot ar iepriekšējo programmas atjauninājumu, jaunā programma kopumā apstiprina plānotās korekcijas atbilstīgi labvēlīgākam makroekonomiskajam scenārijam.

(5)

Tiek plānots, ka strukturālā bilance, kas aprēķināta atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai, uzlabosies no apmēram – 3,5 % no IKP 2006. gadā līdz kādiem – 2,5 % no IKP 2009. gadā. Tāpat kā iepriekšējā programmas atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, kas izklāstīts programmā, ir strukturāls deficīts, kas mazliet mazāks par 1 % no IKP, kuru programmā paredzēts sasniegt nevis programmas periodā, bet līdz 2010. gadam. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir stingrāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts aptuveni 2 % no IKP), to sasniedzot, vajadzētu būt īstenotam mērķim nodrošināt drošības rezervi pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā šķiet samērā līdzsvaroti. Makroekonomisko scenāriju riski kopumā neietekmē, savukārt nodokļu prognozes kopumā šķiet pamatotas ar piesardzīgiem pieņēmumiem. Programmā paredzētās fiskālās konsolidācijas pamatā ir galvenokārt izdevumu ierobežojums, bet programmā nav sniegta pietiekama informācija par pasākumiem, kas to sekmēs (pēc 2007. gada), un nav arī saistošas vidēja termiņa izdevumu shēmas. No otras puses, Slovākija pēdējos gados ir guvusi labas sekmes, kaut gan budžeta mērķu sasniegšanu veicināja lielāks pieaugums, nekā gaidīts, un mazāka ES fondu izmantošana, nekā gaidīta.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā kopumā šķiet atbilstošs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2007. gadam, kā ieteikusi Padome. Tomēr deficīta novēršanas periodā korekcijas programma strukturālā ziņā ir jāstiprina, ņemot vērā pieauguma prognožu optimistisko pārskatīšanu un ekonomiskā uzplaukuma laiku. Šķiet, ka turpmākajos gados budžeta stāvoklis programmā nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret deficīta robežvērtības 3 % no IKP pārsniegšanu parastu makroekonomisko svārstību gadījumā. Turklāt šķiet, ka tas nav pietiekams, lai nodrošinātu, ka VTM tiek sasniegts 2010. gadā, kā paredzēts programmā. Attiecībā uz programmā norādīto programmas vidējā termiņa mērķi turpmākajos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas jākāpina korekciju temps, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā. Konkrēti, tiek prognozēts strukturālās bilances uzlabojums tikai 0,75 % no IKP laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kad gaidāms ekonomisks uzplaukums.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir sasniedzis 33,1 % no IKP un līdz ar to ir ievērojami mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas perioda laikā samazināsies par 3,4 procentu punktiem.

(9)

Novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Slovākijā ir mazāka par vidējo ES radītāju. jo nesenā pensiju reforma ietekmēja pensiju izdevumus, kas nepalielinās tik ļoti, cik daudzās citās valstīs. Sākotnējais budžeta stāvoklis ietver risku ilgtspējīgām valsts finansēm pat pirms tiek ņemta vērā iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu. Tādēļ valsts finanšu konsolidēšana sekmētu valsts finanšu ilgtspējas risku mazināšanu. Kopumā šķiet, ka Slovākijas finanšu ilgtspēju apdraud vidēji liels risks.

(10)

Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tomēr tajā ir informācija par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un šķiet, ka tās budžeta prognozēs ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā minētie pasākumi valsts finanšu jomā pilnībā neatbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, izņemot izglītību, programmā uzskaitītās izdevumu prioritātes atšķiras no galvenajiem uzdevumiem, kas noteikti valsts reformu programmā. Turklāt ievērojamais atbalsts izglītībai, kas norādīts valsts reformu programmā, nav skaidri redzams 2007. gada budžetā vai konverģences programmā.

(11)

Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādīti stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

i)

izmantot lielās izaugsmes prognozes, lai uzlabotu strukturālo korekciju ar mērķi nodrošināt pārmērīgā deficīta novēršanu 2007. gadā ar lielāku rezervi un paātrināt VTM sasniegšanu; un

ii)

vēl stingrāk noteikt, ka centrālajai valdībai ir saistošas vidēja termiņa izmaksu robežvērtības.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/5

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Igaunijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums samazinās no 11 % maksimuma 2006. gadā līdz 8,25 % 2007. gadā un 7,5 % gadā turpmākajos gados. Novērtējot pēc pašlaik pieejamās informācijas, šis scenārijs šķiet balstīts uz piesardzīgiem pieņēmumiem par izaugsmi. Tomēr prognozētā vidējā termiņa virzība — vienmērīgi palēnināt izaugsmi, kuras pašreizējie tempi draud ar pārkaršanu, — ir saistīta ar riskiem. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības budžeta pārpalikums ir 2,5 % no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā noteikto mērķi 0,3 % no IKP. Tas, ka šis rezultāts ir ievērojami labāks (kas tiek sagaidīts arī jaunajā atjauninātajā programmā), saistīts ar 2005. gada negaidīti labo rezultātu pārnešanu un pārsteidzošo izaugsmi 2006. gadā. Izdevumi ir mazāk, nekā plānots budžetā.

(4)

Programmas pamatā esošās vidējā termiņa budžeta stratēģijas galvenie mērķi ir saglabāt valdības vispārējās finanses vismaz līdzsvarā un nodrošināt ilgtermiņa ilgtspējību, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu. Budžeta stratēģija paredz vispārējās valdības budžeta pārpalikuma samazināšanos no 2,5 % no IKP 2006. gadā līdz apmēram 1,25 % 2007.-2008. gadā un pēc tam palielināšanos līdz apmēram 1,5 % no IKP. Primārā bilance attīstīsies pēc līdzīga parauga, ņemot vērā procentu izdevumu niecīgo nozīmi. Pārpalikuma samazināšanos 2007. gadā rada izdevumu un IKP attiecības palielināšanās, turpinot samazināties ieņēmumu attiecībai. Sākot ar 2008. gadu, vispārējās ieņēmumu un izdevumu attiecības stabili samazināsies, jo īpaši atspoguļojot ienākumu nodokļa samazinājumus un izdevumu palielināšanos, kas saglabāsies zem lielā nominālā IKP pieauguma. Jaunā programma novirzās no iepriekšējās prakses, kuras mērķis attiecībā uz vispārējās valdības finansēm vienmēr bija sasniegt nulles bilanci (pagājušos gados tas vienmēr tika pārsniegts), un tā vietā visā programmas darbības laikā nosaka ievērojamu pārpalikumu, kas ir svarīgs solis, reaģējot uz ekonomikas cikliskajiem nosacījumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu, mērķi 2007. gadam un turpmākajiem gadiem ir nosprausti augstāk vismaz par 1 procenta punktu no IKP, salīdzinot ar labvēlīgāko (un reālistiskāko) makroekonomikas scenāriju.

(5)

Paredzēts, ka strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, samazināsies aptuveni par 1 procenta punktu, sasniedzot 0,5 % no IKP 2007. gadā, un paaugstināsies virs 1 % no IKP 2008. gadā un virs 1,5 % no IKP 2009. un 2010. gadā. Tāpat kā iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā minēto budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē, ko programmā plānots saglabāt visā programmas darbības laikā. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 2 % apjomā no IKP), ar tā sasniegšanu būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un ir ievērojami augstāks, nekā būtu nepieciešams, ņemot vērā parāda attiecību un ražošanas potenciālā apjoma vidējo pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. Programmas makroekonomikas pieņēmumus programmas darbības laikā var uzskatīt par piesardzīgiem. Nodokļu ieņēmumu prognozes kopumā šķiet ticamas. Tomēr, lai palīdzētu sasniegt izdevumu pieauguma paredzēto ierobežošanu, labi būtu vidējā termiņa fiskālās plānošanas regulējumu padarīt tādu, kas uzliek lielākas saistības.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka budžeta nostādne programmā ir pietiekama, lai atbilstīgi programmai visā programmas darbības laikā ar lielu rezervi uzturētu VTM. A fortiori tā nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai programmas darbības laikā parastu makroekonomisku svārstību gadījumā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība 3 % apjomā no IKP. Programmā paredzētā fiskālās politikas nostādne nav pilnīgi atbilstīga Stabilitātes un izaugsmes paktam, jo tā ir procikliska ekonomiskās izaugsmes laikā 2007. gadā, kad strukturālo bilanci paredzēts samazināt par aptuveni 1 % no IKP.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā samazinājās līdz 3,7 % no IKP, kas ir krietni mazāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība — 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda attiecība programmas darbības laikā samazināsies vēl par 2 procentu punktiem.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Igaunijā ir viena no zemākajām ES, jo prognozēts, ka turpmākajos gadu desmitos samazināsies ar vecumu saistīto izdevumu daļa no IKP, ko iespaidos pensiju sistēmas reformas ievērojamā izdevumus samazinošā ietekme. Kopējā parāda pašreizējais līmenis Igaunijā ir ļoti zems, un sakārtotu valdības finanšu saglabāšana atbilstīgi budžeta plāniem programmas darbības laikā veicinātu risku ierobežošanu attiecībā uz valdības finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Kopumā šķiet, ka Igaunijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud zems risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs ir skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam atbilstīgi valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Abās programmās kā makroekonomikas stabilizēšanai izšķirīgs elements jo īpaši uzsvērta apdomīga fiskālā politika.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/9

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Maltas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2009. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums programmas periodā svārstīsies aptuveni 3 % robežās. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet balstīts uz optimistiskiem pieņēmumiem par pieaugumu attiecībā uz 2007. gadu un ļoti optimistiskiem attiecībā uz laiku pēc tam, jo īpaši tādēļ, ka ārējā sektora termiņa vidusposma novērtējums bija labvēlīgs. Ja vidējā termiņā neto eksporta apjomi būs mazāki, nekā paredzēts programmā, tas varētu palielināt pēdējos gados novēroto ārējo nestabilitāti. Inflācijas prognozes šķiet ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības deficīts ir 2,9 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 2,7 % no IKP. Aprēķinātie 2006. gada rezultāti, kas minēti pēdējā atjauninājumā (2,6 % no IKP), ir mazāki par tiem, kas plānoti Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē; ņemot vērā jaunāko informāciju par IKP pieaugumu un datiem par valsts finanšu skaidras naudas plūsmu, tie šķiet pareizi.

(4)

Atjauninājumā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir deficīta samazināšana zem 3 % no IKP atsauces vērtības 2006. gadā un fiskālā konsolidācija pēc tam. Atjauninājumā prognozēta vispārējās valdības deficīta pakāpeniska samazināšanās, kas ļaus līdz 2009. gadam izveidot kopumā līdzsvarotu budžetu. Tā kā tiek prognozēta procentu sloga mazināšanās, gaidāms, ka primārais pārpalikums līdz 2009. gadam sasniegs 3,25 % no IKP. Korekcija tiks veikta, samazinot primāro izdevumu attiecību par gandrīz 5,75 procentu punktiem no IKP, kas vairāk nekā kompensē ieņēmumu attiecības samazināšanos par gandrīz 3,75 procentu punktiem no IKP. Neraugoties uz sekmēm, kas gūtas, ierobežojot tēriņus kopumā, veselības aprūpes izdevumiem pēdējos gados bijusi tendence pieaugt. Mazāk nekā iepriekš tiks izmantoti vienreizēji deficīta samazināšanas pasākumi. Programma kopumā apstiprina plānoto nominālo budžeta korekciju iepriekšējā atjauninājumā, neraugoties uz daudz labvēlīgāku makroekonomisko scenāriju.

(5)

Tiek plānots, ka strukturālais deficīts (t.i., cikliski koriģētais deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, uzlabosies no 3 % no IKP 2006. gadā līdz 0,5 % programmas perioda beigās. Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā minēto budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē, tomēr jaunā programma neparedz mērķi sasniegt VTM programmas periodā. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,75 % no IKP), to sasniedzot, vajadzētu būt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Kopumā programmā iekļautie budžeta prognožu riski šķiet līdzsvaroti attiecībā uz 2007. gadu, taču pēc tam budžeta rezultāti var būt sliktāki, nekā prognozēts programmā. Tā iemesls ir optimistiskas prognozes par IKP pieaugumu 2007. gadā un sevišķi labvēlīgs makroekonomiskais scenārijs 2008.-2009. gadam, kas ir atjauninājuma prognožu pamatā (lai gan nodokļu prognozes šiem gadiem šķiet piesardzīgas). Turklāt attiecībā uz laiku pēc 2007. gada nav sniegta sīkāka informācija par korekciju stratēģiju, kas savukārt palielina ar plānoto fiskālo konsolidāciju saistītos riskus.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet atbilstīgs, lai līdz 2006. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu saskaņā ar Padomes ieteikumu. Turklāt šķiet, ka tas arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai no 2008. gada parastu makroekonomisko svārstību gadījumā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība — 3 % no IKP. Nākamajos gados pēc pārmērīga deficīta novēršanas korekciju temps virzībā uz programmā netieši norādīto VTM kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā, un tā varētu būt mazāka ekonomikas lejupslīdes laikā.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir sasniedzis 68,25 % no IKP, kas ir vairāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas periodā samazināsies par 8,75 procentu punktiem no IKP. Paredzams, ka parāda attiecības attīstība būs mazāk labvēlīga, nekā prognozēts programmā, ņemot vērā iepriekš minētos riskus, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka programmas periodā parāda attiecība pietiekami samazināsies, tuvojoties atsauces vērtībai.

(9)

Malta nesen sākusi īstenot pensiju reformu, kuras mērķis ir palielināt faktisko pensionēšanās vecumu, reizē palielinot pensijas. Rezultātā programmas aplēses liek domāt, ka pensiju izdevumi būs lielāki, kas savukārt vēl vairāk palielinās ar novecošanos saistītos izdevumus gandrīz līdz ES vidējam rādītājam. Prognozes liecina, ka, lai arī lēnāk nekā iepriekš, veselības aprūpes tēriņi ilgtermiņā pieaugs par aptuveni 1,75 procentu punktiem no IKP, ja saglabāsies pašreizējās tendences. Pašreizējais budžeta stāvoklis nenodrošinātu stabilu parāda samazināšanu zem Līguma atsauces vērtības. Tādējādi budžeta stāvokļa uzlabošana, kā prognozēts programmā, palīdzētu mazināt apdraudējumu valsts finanšu ilgtspējībai. Kopumā šķiet, ka Maltas valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidēji liels risks.

(10)

Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tomēr tajā sniegta sistemātiska informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un tās budžeta prognozēs skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrētāk, abās programmās paredzēta pensiju reformas īstenošana, savukārt konverģences programmā sniegtas sīkākas ziņas par valsts reformu programmā minēto nodokļu reformu.

(11)

Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (2).

i)

panākt pienācīgu virzību uz VTM sasniegšanu, kā paredzēts programmā, un nodrošināt atbilstīgu parāda un IKP attiecības samazināšanos, vienlaikus precizējot budžeta stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem, raugoties no ilglaicīgākas perspektīvas;

ii)

ņemot vērā parāda līmeni un prognozes par to izdevumu pieaugumu, kas saistīti ar novecošanos, uzlabot valsts finanšu ilglaicīgo ilgtspējību, sasniedzot VTM un sekmīgi izstrādājot un īstenojot veselības aprūpes sistēmas reformu.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/13

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Polijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2009. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugums būs sasniedzis 5,4 % 2006. gadā un kopumā stabilizēsies (vidēji ap 5,25 %) pārējā programmas periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, attiecībā uz izaugsmi šķiet pamatots ar piesardzīgiem pieņēmumiem 2007. gadā un ar drīzāk optimistiskiem pieņēmumiem pēc tam, jo stāvoklis darba tirgū var neuzlaboties tik ātri, kā paredzēts jo īpaši programmā. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet ticamas, pesimistiskākas, tuvojoties programmas beigām, jo īpaši augošā algu spiediena dēļ arvien saspringtākajā darba tirgū.

(3)

2006. gada janvāra konverģences programmā attiecībā uz vispārējās valdības bilanci 2006. gadam tika noteikts mērķis – 2,6 % no IKP, Komisijas dienestu rudens prognozēs tika norādīti – 2,2 % no IKP, savukārt 2006. gada novembra konverģences programmas atjauninājumā 2006. gada budžeta izlietojums tiek lēsts – 1,9 % apmērā no IKP. Budžeta izlietojums, kas ir labāks nekā gaidītais, radies galvenokārt tādēļ, ka nav pilnībā izpildīti izdevumu plāni (īpaši sociālie pabalsti un valsts ieguldījums), savukārt ieņēmumu pieaugums radies galvenokārt izaugsmes dēļ, kas bija lielāka nekā gaidītā. Aprēķinot iepriekš minēto deficītu, nav ņemti vērā pensiju reformas izdevumi, kas novērtēti apmēram 2 % apmērā no IKP 2006. gadā, pārejas periodā, kurš paredzēts, lai īstenotu Eurostat2004. gada 2. marta Lēmumu par fondēto pensiju shēmu klasifikāciju (2), un kurš beidzas 2007. gada pavasarī. Galvenais budžeta stratēģijas mērķis 2006. gada novembra atjauninājumā ir novērst pārmērīgo deficītu līdz 2007. gadam, panākot atbilstību reformētajam Paktam, kurā atļauts atskaitīt daļu no pensiju reformas izdevumiem. Turpmākajiem gadiem programmā plānota pakāpeniska deficīta samazināšanās, lai 2009. gadā sasniegtu atsauces vērtību 3 % no IKP.

(4)

Tiek plānots, ka deficīts katru gadu samazināsies par 0,4 procentu punktiem (par 0,3 procentu punktiem, ja iekļauj pensiju reformas izmaksas), sākot no 1,9 % no IKP 2006. gadā līdz 0,6 % no IKP 2009. gadā. Tiek plānots, ka primārais pārpalikums uzlabosies no 0,5 % no IKP 2006. gadā līdz 1,7 % no IKP 2009. gadā. Ņemot vērā iepriekš minētā Eurostat lēmuma ietekmi, deficīta stāvoklis atjauninātajā programmā uzlabotos no 3,9 % no IKP 2006. gadā līdz 2,9 % 2009. gadā. Tiek plānots, ka 2007. gadā korekcijas pamatā būs ieņēmumi (ieņēmumu attiecības pieaugums par 0,6 procentu punktiem no IKP ar gandrīz nemainīgu izdevumu attiecību) un 2008.-2009. gadā korekcijas pamatā galvenokārt būs izdevumi, lai ar uzviju kompensētu lielu samazinājumu ieņēmumu attiecībā (ikgadēju vidējo izdevumu attiecības samazināšanos par 1,6 procentu punktiem, jo īpaši attiecībā uz patēriņu un sociālajiem pabalstiem, un ieņēmumu attiecības samazināšanos vidēji par 1,2 procentu punktiem, kam galvenais iemesls ir sociālo iemaksu samazināšana un izmaiņas personu ienākumu nodokļu sistēmā un citas izmaiņas nodokļu sistēmā, kuras ne vienmēr ir pilnībā noteiktas). Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, deficīta mērķi ir pārskatīti un noteikti zemāki, ņemot vērā daudz lielāko izaugsmi un labākus rezultātus nekā 2006. gadā gaidītie.

(5)

Tiek plānots, ka strukturālā bilance (t.i. cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, uzlabosies no apmēram – 2 % no IKP 2006. gadā līdz – 075 % no IKP programmas perioda beigās 2009. gadā (aprēķinā nav iekļauti pensiju reformas izdevumi). Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, kas izklāstīts programmā, ir strukturāls deficīts 1 % apmērā no IKP, kuru programmā nav paredzēts sasniegt programmas periodā. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,5 % no IKP), ar tā sasniegšanu būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. VTM vidējā termiņa mērķis atbilstīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo iespējamo ražošanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta iznākums varētu būt sliktāks nekā programmā plānots, jo īpaši programmas beigu posmā. Ir būtiskas neskaidrības saistībā ar plānoto reformu efektīvu īstenošanu, jo to pamatā nav precīzu pasākumu paredzēto izdevumu ierobežošanas atbalstam. Turklāt ir risks saistībā ar diezgan optimistisko makroekonomisko scenāriju programmas perioda beigu posmā. Tādējādi līdz šim rīcība nav pietiekama un plānotie pasākumi ir jāuzlabo, lai panāktu minēto rezultātu.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet neatbilstīgs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2007. gadam, ko ieteikusi Padome. Budžeta mērķi nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret 3 % IKP deficīta robežvērtības pārsniegšanu, ja visā programmas laikposmā saglabājas normālas makroekonomiskas svārstības. Turpmākajos gados pēc pārmērīgā deficīta novēršanas strukturālo korekciju temps programmas VTM sasniegšanai jākāpina, izmantojot ekonomiskā uzplaukuma laiku, un jāatbalsta ar pasākumiem.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir sasniedzis 42,0 % no IKP un līdz ar to ir ievērojami mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Programmā lēsts, ka parāda attiecība programmas perioda laikā samazināsies par 1,4 procentu punktiem. Ņemot vērā iepriekš minētā Eurostat lēmuma ietekmi, valsts kopējais parāds pieaugtu no 48,9 % 2006. gadā līdz 50,2 % 2009. gadā.

(9)

Novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Polijā ir viszemākā ES, un tiek prognozēts, ka ar novecošanos saistītie izdevumi samazināsies, kas daļēji notiks pateicoties pensiju sistēmas reformas izdevumus samazinošajai ietekmei, pieņemot, ka pensiju reformas tiks pilnībā īstenotas. Sākotnējais budžeta stāvoklis, lai gan tas ir mazliet uzlabojies, salīdzinot ar 2005. gadu, joprojām ietver risku ilgtspējīgām valsts finansēm, pirms tiek ņemta vērā novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu, un turpmāka budžeta konsolidācija palīdzētu ierobežot riskus valsts finanšu ilgtspējai. Kopumā Polijas finanšu ilgtspēju apdraud mazs risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tajā sniegta arī informācija par budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs, šķiet, ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam saskaņā ar valsts reformu programmā iekļautajām darbībām. Konkrēti, abās programmās noteikta zināma lauksaimnieku sociālās nodrošināšanas sistēmas saskaņošana ar vispārējo valsts sistēmu, pakāpeniska invaliditātes pabalstu saskaņošanu ar reformēto pensiju sistēmu un garantēto medicīnisko pakalpojumu kopuma ieviešana.

(11)

Programmā budžeta stratēģija daļēji atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Konkrēti, nav pietiekama rīcība ar mērķi novērst pārmērīgo deficītu.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā stabilitātes un konverģences programmām, programmā ir sniegti visi obligātie dati un lielākā daļa fakultatīvo datu (3).

i)

nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz 2007. gadam saskaņā ar jauno ieteikumu atbilstīgi 104. panta 7. punktam;

ii)

izmantojot ekonomisko uzplaukumu, jebkādus papildu ieņēmumus novirzot deficīta samazināšanai, paātrināt korekciju tempu, lai sasniegtu VTM pēc plānotās pārmērīgā deficīta novēršanas, nosakot un īstenojot papildu pasākumus jo īpaši attiecībā uz izdevumiem, kas vajadzīgi, lai veiktu paredzētās korekcijas;

iii)

saglabāt rezultātus, kas gūti, veicot pensiju reformu.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/17

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Zviedrijas konverģences programmu, kas aptver laikposmu no 2006. gada līdz 2009. gadam.

(2)

Programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums samazināsies no 4,0 % 2006. gadā līdz vidēji 3,0 % pārējā programmas darbības laikā, lai gan tas saglabāsies tuvu potenciālajam pieauguma rādītājam. Pēc pašlaik pieejamās informācijas šis scenārijs šķiet pamatots uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi, turklāt 2006. gadā izaugsme, iespējams, bijusi pat lielāka. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet reālas.

(3)

Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2006. gadā ir lēsts 2,8 % apjomā no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā paredzēto rezultātu 0,9 % apjomā; atšķirība galvenokārt atspoguļo pamata efektu budžeta pārpalikumam, kas 2005. gadā bija lielāks nekā gaidīts. Pamatojoties uz pieejamajiem skaidras naudas datiem, šķiet, ka gan zemāku primāro izdevumu, gan augstāku nodokļu ieņēmumu ietekmē 2006. gada budžeta pārpalikums, iespējams, bijis lielāks nekā Komisijas dienestu prognozēs.

(4)

Atjauninātajā programmā apstiprināts, ka vidējais budžeta pārpalikums 2 % apjomā no IKP ekonomikas ciklā saglabājas kā galvenais fiskālais mērķis, ko atbalsta izdevumu daudzgadu ierobežojumi. Ar 2007. gada fiskālās politikas likumu valdība pārskatīs pašreizējo mērķi attiecībā uz vispārējās valdības budžeta pārpalikumu, ņemot vērā Eurostat lēmumu par fondēto otrā līmeņa pensiju shēmu klasifikāciju (2). Pēc šā lēmuma īstenošanai paredzētā pārejas perioda beigām (2007. gada pavasaris) budžeta pārpalikums būs mazāks aptuveni par 1 % no IKP katru gadu un kopējā parāda un IKP attiecība tiks koriģēta uz augšu par aptuveni 0,5 % no IKP. Atjauninātajā programmā izklāstītajā budžeta stratēģijā paredzēta budžeta pārpalikuma samazināšanās 2007. gadā (no 3,0 % no IKP 2006. gadā līdz 2,4 %) un pēc tam pakāpeniska palielināšanās (līdz 3,1 % 2009. gadā); attiecībā uz primāro budžeta pārpalikumu gaidāma līdzīga attīstība. Gan izdevumu, gan ieņēmumu attiecība pret IKP pakāpeniski samazinās visā programmas darbības laikā. Šajā uz programmas beigām orientētajā stratēģijā ievērojamie nodokļu samazinājumi 2007. gadā tiek finansēti tikai daļēji. Salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu, budžeta pārpalikuma paredzētā attīstība (sākotnējam samazinājumam seko pakāpenisks palielinājums) ir līdzīga, tomēr ar augstākām tīro aizdevumu pozīcijām visā programmas darbības laikā.

(5)

Paredzēts, ka strukturālais budžeta pārpalikums (t.i., cikliski koriģētais pārpalikums, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodoloģiju, saglabāsies virs 2 % no IKP visā programmas darbības laikā, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā vidējā termiņa mērķis (VTM) programmā izklāstītajam budžeta stāvoklim atbilst iepriekš minētajam mērķim par budžeta pārpalikumu 2 % apjomā no IKP vidēji uzņēmējdarbības cikla laikā (t.i., strukturālā izteiksmē), ko programmā plānots saglabāt visā programmas darbības laikā. Tā kā VTM ir ievērojami augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1 % no IKP), ar tā sasniegšanu būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. VTM ir arī ievērojami augstāks nekā būtu nepieciešams, ņemot vērā parāda attiecību un ražošanas potenciālā apjoma vidējo pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti no 2007. gada. Šķiet, ka makroekonomiskā perspektīva un nodokļu ieņēmumu prognozes atspoguļo ticamus pieņēmumus, neraugoties uz nelielo neskaidrību par kapitāla peļņas nodokļu ieņēmumiem nākotnē. Izdevumu mērķus atbalsta līdzšinējie panākumi ar iepriekš minētajiem izdevumu ierobežojumiem.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka budžeta nostādne programmā ir pietiekama, lai atbilstīgi programmai visā tās darbības laikā uzturētu VTM. Turklāt tā nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai programmas darbības laikā parastu makroekonomisku svārstību gadījumā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība 3 % apjomā no IKP. Tomēr ir risks, ka programmas fiskālās politikas nostādne varētu izrādīties procikliska 2007. gadā, kad gaidāma ekonomiskā uzplaukuma turpināšanās. Tas neatbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā samazinājās līdz 46,5 % no IKP, kas ir krietni mazāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība – 60 % no IKP. Saskaņā ar programmu parāda attiecība turpinās samazināties un programmas darbības laikā nokritīsies vēl par 13,5 procentu punktiem.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Zviedrijā ir zemāka nekā vidēji ES, jo prognozēts, ka ilgtermiņā pensiju izdevumi saglabāsies kā salīdzinoši stabila IKP daļa, ko iespaidos pensiju sistēmas reformas ievērojamā izdevumus samazinošā ietekme. Sākotnējais budžeta stāvoklis ar lielu primāro budžeta pārpalikumu veicina kopējā parāda samazināšanos un līdzekļu uzkrāšanu. Stabila valdības budžeta uzturēšana ar plānotiem ilglaicīgiem budžeta pārpalikumiem palīdzētu ierobežot riskus attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību. Kopumā šķiet, ka Zviedrijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud zems risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada novembra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta sistemātiska informācija par tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs, šķiet, ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā minētajiem pasākumiem. Jo īpaši abās programmās paredzēta pasākumu īstenošana, lai palielinātu darbaspēka pieejamību.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (3).

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/20

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Apvienotās Karalistes konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2006./2007. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam (2).

(2)

Programmā ir ietverti divi makroekonomiskie scenāriji: centrālais scenārijs un alternatīvs scenārijs, kas balstīts uz tāda pieauguma tendenci, kas ir par procenta punkta ceturtdaļu mazāks par centrālajā scenārijā norādīto. Prognozes saistībā ar valsts finansēm atjauninātajā konverģences programmā ir balstītas uz pēdējo minēto scenāriju, kas izstrādāts piesardzīgāk, nekā centrālais scenārijs, un ko uzskata par atsauces scenāriju šim novērtējumam. Tajā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums 2006. un 2007. gadā būs 2,75 %, samazinoties vidēji līdz 2,5 % pārējā programmas laikposmā. Izvērtējot šo scenāriju atbilstoši šobrīd pieejamai informācijai, šķiet, ka tā pamatā ir ticami pieņēmumi par pieaugumu. Prognozes attiecībā uz inflāciju, kas, paredzams, samazināsies no 2,5 % 2006. gadā līdz 2 % no 2007. gada, īstermiņā šķiet zemas, salīdzinot ar pavisam nesen publicētajiem rezultātiem, bet citādi tās ir ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006./2007. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozes aprēķini liecina, ka vispārējās valdības deficīts būs 3,0 % no IKP. Pamatojoties uz aplēsēm šajā atjauninātajā konverģences programmā, attiecībā uz to pašu gadu deficīts sasniegs 2,8 % no IKP, kas nozīmē to, ka finanšu gada atlikušajos mēnešos saglabāsies aktuālās tendences, kas liecina par strauju ieņēmumu pieaugumu un palēninātu izdevumu pieaugumu.

(4)

Galvenie fiskālās politikas mērķi, kā norādīts atjauninātajā konverģences programmā, ir nodrošināt ilgtermiņa ilgtspējību, taisnīgumu paaudžu vidū un starp tām un, pamatojoties uz minēto, sekmēt monetāro politiku, jo īpaši ļaujot automātiskajiem stabilizatoriem nodrošināt ekonomikas attīstības vienmērīgumu. Programmā ir prognozēta deficīta samazināšanās līdz līmenim, kas zemāks par 3 % no IKP līdz 2006./2007. finanšu gadam (2,8 %), un līdz 1,4 % no IKP līdz prognožu laikposma beigām 2011./2012. gadā. Sagaida, ka primārā bilance, kas aplēsta kā deficīts 0,6 % no IKP 2005./2006. gadā, sasniegs līdzsvaru līdz 2008./2009. gadam un pārpalikumu 0,7 % apmērā no IKP — līdz 2011./2012. gadam. Budžeta korekcija prognožu laikposmā ir sadalīta vienmērīgi starp ienākumiem un izdevumiem. Prognozes liecina, ka pieaugs ieņēmumu attiecība pirmajos divos prognožu perioda gados, kas daļēji saistīts ar racionālu pasākumu veikšanu, tomēr būtiskas korekcijas attiecībā uz izdevumiem paredzēts veikt no 2008./2009. gada, nodrošinot mērenāku kārtējo izdevumu pieaugumu. Paredzams, ka valsts ieguldījumi konverģences programmā lietotajā definīcijā (3) no 2006./2007. gada stabilizēsies, sasniedzot 2,25 % no IKP, tādējādi tiek prognozēts, ka no 2007./2008. gada deficīts tiks izmantots vienīgi valsts ieguldījumu finansēšanai. Paredzētās korekcijas kopumā atbilst 2005. gada atjauninājumā prognozētajām labvēlīgāka makroekonomiskā scenārija apstākļos īstermiņā.

(5)

Strukturālā bilance (proti, cikliski koriģēta bilance, atskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) ir aprēķināta saskaņā ar vispārpieņemto metodiku, un ir prognozēts, ka tā uzlabosies no 2,5 % no IKP 2006./2007. gadā līdz aptuveni 1,25 % no IKP programmas beidzamajā — 2011./2012. gadā. Pamatojoties uz šīm aplēsēm, šī korekcija ir izteiktāka 2006./2007. līdz 2008./2009. gados, un pēc tam samazinās. Tāpat kā 2005. gada atjauninājumā, strukturālajai bilancei nav norādīts kvantitatīvs vidēja termiņa mērķis (VTM). Programmā izdarītas atsauces uz fiskālās politikas mērķiem saskaņā ar iekšzemes noteikumiem, kas atbilst mērķim stabilizēt parāda attiecību pret IKP salīdzinoši zemā līmenī, un kas tikai konkrētos apstākļos piedāvātu drošības rezervi attiecībā uz vispārējās valdības deficīta robežvērtību 3,0 % apmērā no IKP.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā kopumā šķiet līdzsvaroti līdz 2007./2008. gadam, bet budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki par programmā prognozētajiem turpmākajiem gadiem, atkarībā no izdevumu kontroles īstenošanas. Prognozētais nodokļa un IKP attiecības pieaugums ir daļēji atkarīgs no salīdzinoši nepastāvīgiem faktoriem, piemēram, peļņas finanšu un naftas ražošanas nozarēs. Tomēr samērā perspektīvās prognozes attiecībā uz ieņēmumiem, šķiet, apstiprina jaunākie notikumi ekonomikā, tostarp stabilā rentabilitāte. Programmā noteiktā deficīta mērķa sasniegšana no 2008./2009. gada tomēr būs atkarīga no tā, vai izdosies nodrošināt izdevumu mērenāku pieaugumu, kā paredzēts, kā arī no aktīvas uzraudzības, lai īstenotu izdevumu ierobežošanu. Programmas mērķu sasniegšanai izšķirīgi svarīgi būs pilnībā īstenot izdevumu pieauguma samazināšanu, kā paredzēts saskaņā ar vispārējo izdevumu pārskatu. Apvienotās Karalistes iestādes ir iepriekš paziņojušas par budžeta piešķīrumu samazināšanu vairākiem mazākiem departamentiem, un ir apņēmušās par 5 % gadā reāli samazināt administrācijas budžetu visā valdībā, kā arī apņēmušās uzlabot rentabilitāti. Tomēr lielākajai daļai no pasākumiem izdevumu mērenākam pieaugumam 2008./2009. gadā vēl nav pamatā īpašu budžeta piešķīrumu, kas vēl ir jāapstiprina iestāžu vispārējo izdevumu pārskatā; tas ir ieplānots uz 2007. gada vasarā un tajā būs noteikti stingri izdevumu plāni līdz 2010./2011. gadam. Aktīvās uzraudzības rezultāti attiecībā uz izdevumu ierobežošanu ir pozitīvi.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet kopumā atbilstīgs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2006./2007. gadam, kā ieteikusi Padome. Pietiekamu drošības rezervi, lai nepārsniegtu noteikto deficīta robežvērtību – 3 % no IKP, normālu makroekonomisko svārstību gadījumā tas nodrošina tikai aptuveni 2009./2010. gadā, kad prognozes ir atkarīgas no vispārējo izdevumu pārskata rezultātiem. Gados pēc pārmērīga budžeta novēršanas tādēļ būtu jāstiprina fiskālā konsolidācija.

(8)

Kopējā parāda attiecība, kas 2005./2006. gadā bija 42,1 %, ir gan būtiski zemāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP —, tomēr prognozēts, ka tā prognožu laikposmā lēni pieaugs, sasniedzot augstāko vērtību 2008./2009.gadā – 44 %. Tiek prognozēts, ka pēc tam attiecība stabilizēsies un programmas perioda beigās sāks samazināties.

(9)

Sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Apvienotajā Karalistē ir gandrīz tāda pati kā vidēji visā ES, tikai attiecībā uz pensiju izdevumiem ir vērojams nedaudz mazāks pieaugums nekā vidēji ES, kas daļēji ir sekas tam, ka Apvienotā Karaliste vienmēr relatīvi vairāk ir izmantojusi privātās pensiju shēmas nekā citas ES valstis. Ierosinātās pensiju nodrošinātības reformas risina problēmu par iespējamu nepietiekamu nodrošinājumu nākotnē, uzlabojot stimulus privātiem pensijas uzkrājumiem un palielinot valsts pensiju nodrošinājumu, tādējādi tas izraisa nedaudz lielāku valsts pensiju izdevumu pieaugumu nekā sākotnēji paredzēts; reforma paredz arī plānotu valsts noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielinājumu. Sākotnējais budžeta stāvoklis, lai arī labāks, salīdzinot ar 2005. gadu, vēl arvien būs riskants attiecībā uz ilgtspējīgām valsts finansēm, ja vidējā termiņā netiks būtiski samazināts deficīts, pat vēl pirms tam, kad ņems vērā iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Tamdēļ valsts finanšu konsolidācija, nostiprinot budžeta stāvokli vairāk par konverģences programmā paredzēto, palīdzētu samazināt ar valsts finanšu ilgtspējību saistītos riskus. Kopumā šķiet, ka Apvienotās Karalistes valsts finanšu ilgtspēju apdraud vidējs risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālai stratēģijai. Turklāt tā sniedz sistemātisku informāciju par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs ir skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Jo īpaši abās programmās ir paredzēta pakāpeniska valdības mērķu īstenošana, lai uzlabotu efektivitāti un nodrošinātu labāku rentabilitāti sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, savukārt ilgtermiņa valsts finanšu prognozēs ir ietvertas ierosinātās pensiju reformas paredzamās izmaksas.

(11)

Budžeta stratēģija programmā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (4).

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/24

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/27

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4585. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/27

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4554. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/28

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4503. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/28

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4502. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/29

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4547. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/29

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4571. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/30

(1)

ar protokola 1. panta 8. punktu groza Eiropola Konvencijas 16. pantu, kas paredz, ka Eiropolam jāizveido piemērots kontroles mehānisms, ar kuru varētu pārbaudīt datu ieguves likumību no datorizētās savāktās informācijas sistēmas, kas minēta Eiropola Konvencijas 6. un 6.a pantā, kas ir grozīti ar Protokolu,

(2)

dalībvalstu un trešo personu sniegtajiem datiem, kurus jāiekļauj analīzes darba datnēs un informācijas sistēmā un kurus apstrādā saskaņā ar Padomes 1998. gada 3. novembra akta 3. panta pieņemtajiem noteikumiem, kas piemērojami Eiropola analīzes datnēm (4) un saskaņā ar Eiropola Konvencijas 6.a pantu, kas minēts protokolā, arī jāattiecas uz kontroles mehānismu, kas paredzēts Eiropola Konvencijas grozītajā 16. pantā,

1)

vienreizējais atsauces nummurs, kas attiecas uz ieguvi vai mēģināto ieguvi,

2)

kurš elements no datorizētās savāktās informācijas sistēmas, kas minēta Eiropola Konvencijas 6. un 6.a pantā, ir ticis izmantots vai apskatīts,

3)

lietotāja atpazīšana,

4)

ieguves, tostarp mēģinātās ieguves, vai konsultācijas datums un laiks,

5)

attiecīgā analīzes darba datne vai datne, ja piemērojama,

6)

personas vai personu identitāte, kas datus ir pieprasījuši, ieguvuši vai tiem piekļuvuši, vai datu ieguves ieraksta identificēšana.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/32

a)

“analītiskā grupa ”ir grupa, kurā sadarbojas analītiskā projektā iesaistītas personas, kā minēts Eiropola konvencijas 10. panta 2. punktā;

b)

“vienošanās ”ir vienošanās, kas noslēgta starp Eiropolu un trešo pusi un kas reglamentē trešo pušu iesaistīšanos analītisko grupu darbā;

c)

trešo pušu ekspertu “iesaistīšanās ”analītisko grupu darbā nozīmē, ka šiem ekspertiem ir tiesības piedalīties analītisko grupu sanāksmēs, pēc pieprasījuma saņemt informāciju no Eiropola par attiecīgās analīzes darba datnes izstrādi un saskaņā ar piemērojamām tiesiskām prasībām saņemt un tālāk izplatīt analīzes rezultātus attiecībā uz trešo pusi, ko tie pārstāv;

d)

“trešā puse ”ir trešā valsts vai iestāde, kā minēts Eiropola konvencijas 10. panta 4. punktā.

a.

piedalīties analītisko grupu sanaksmēs;

b.

pēc pieprasījuma saņemt informāciju no Eiropola par attiecīgās analīzes darba datnes izstrādi;

c.

saņemt analīžu rezultātus, kas attiecas uz trešo pusi, ko tie pārstāv; šāda izplatīšana notiek saskaņā ar Eiropola konvencijas 17.panta 2. punktu un 18. panta 4. punktu, attiecīgajiem sadarbības un konfidencialitātes nolīgumu nosacījumiem, Padomes 1999. gada 12. marta akta 5. panta 5. punktu, ar ko pieņem noteikumus par personīgo datu nosūtīšanu no Eiropola uz trešajām valstīm (2) un iepriekšēju dalībvalsts, kas par attiecīgajiem datiem ir ziņojusi, piekrišanu; un

d.

tālāk izplatīt analīzes rezultātus tikai tad, ja saņemta attiecīgo dalībnieku iepriekšēja piekrišana un saskaņā ar sadarbības un konfidencialitātes nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/35

a)

“kopīgās izmeklēšanas grupas ”ir kopīgas izmeklēšanas grupas, kas minētas Eiropola konvencijas 3.a pantā;

b)

“valstu vienība ”ir vienīgā sadarbību koordinējošā organizācija starp Eiropolu un kompetentajām valstu iestādēm, kā minēts Eiropola konvencijas 4. pantā;

c)

“kompetentās iestādes ”ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu saskaņā ar Eiropola konvencijas 2. panta 4. punktu.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/37

1)

saskaņā ar Eiropola konvencijas 32a. pantu, pamatojoties uz Eiropola direktora priekšlikumu, Vadības padome ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, kas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības pilsoni un ikvienu fizisku personu, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī vai ikvienu juridisku personu, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulā noteiktos principus un ierobežojumus attiecībā uz publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 255. pantu.

2)

Līguma par Eiropas Savienību (še turpmāk “ES līgums”) 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.

3)

Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk “EK līgums”) 255. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā.

4)

Saskaņā ar ES Līguma 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) nosaka vispārīgus principus un ierobežojumus, kas regulē šīs tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Eiropola konvencijas 32a. pants attiecas uz šajā regulā noteiktajiem principiem un ierobežojumiem.

6)

Principā visiem dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Eiropolam jābūt tiesīgam neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams tā pienākumu izpildes nodrošināšanai.

7)

Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības piekļūt dokumentiem, būtu jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra, kas papildus paredz iespēju iesniegt sūdzību ombudam.

8)

Šie noteikumi neskar Eiropola konvencijas 19. pantu par tiesībām piekļūt dokumentiem,

a)

“Eiropola dokuments ”vai “dokuments ”ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar iestādes politiku, darbību un lēmumus;

b)

“trešā puse ”ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus Eiropola, tostarp dalībvalstis, citas Eiropas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, starptautiskas organizācijas un trešās valstis;

c)

“Eiropola klasificētie dokumenti ”ir dokumenti, kas satur informāciju, kurai nepieciešami papildu drošības pasākumi un kas marķēta ar vienu no klasifikācijas līmeņiem “Eiropols — IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS”, “Eiropols — KONFIDENCIĀLS”, “Eiropols — SLEPENS ”vai “Eiropols — SEVIŠĶI SLEPENS ”saskaņā ar Eiropola informācijas Konfidencialitātes noteikumiem.

a)

noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kas regulē tiesības piekļūt Eiropola dokumentiem, nodrošinot iespējami plašāku piekļuvi tiem;

b)

izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējamu vienkāršāku izmantošanu; un

c)

sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

a)

sabiedrības interesēm saistībā ar:

b)

personas privāto dzīvi un neaizskaramību.

—

fiziskas vai juridiskas personas komercinteresēm, tostarp intelektuālo īpašumu,

—

tiesvedību un juridiskām konsultācijām,

—

1. punkta a) apakšpunktā neminēto pārbaužu, izmeklēšanu un revīziju mērķiem,

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/41

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/42

1.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas (EK) Nr. 132/2004 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē (1).

2.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo produktu tirgu definīcijas attiecībā uz gāzi Beļģijā ir šādas.

3.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīcijas attiecībā uz gāzi Beļģijā ir šādas.

Dalībvalstu vairākums piekrīt, bet mazākums — nepiekrīt f) punktam.

4.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo produktu tirgu definīcijas attiecībā uz gāzi Francijā ir šādas.

5.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecībā uz gāzi Francijā attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīciju pamatā ir reģionālās līdzsvarošanas zonas un katra šī zona ir attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus visiem 4. punktā minētajiem produktu tirgiem.

6.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo produktu tirgu definīcijas attiecībā uz eletroenerģiju Beļģijā ir šādas.

7.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīcijas attiecībā uz eletroenerģiju Beļģijā ir šādas.

8.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka šā darījuma novērtēšanai attiecīgo produktu tirgu definīcijas attiecībā uz rajonu siltumapgādi Francijā ir šādas.

9.

10.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka ierosinātā koncentrācija var būtiski kaitēt efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā un EEZ attiecībā uz šādiem tirgiem:

Beļģijā:

Francijā:

11.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka saistības ir pietiekamas, lai novērstu būtisku kaitējumu konkurencei 10. punktā minētajos tirgos. Dalībvalstu vairākums tam piekrīt, bet mazākums — nepiekrīt.

12.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka tad, ja tiek pilnībā izpildītas pušu piedāvātās saistības un ņemot vērā visas saistības kopā, ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitē efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši sakarā ar dominējošā stāvokļa radīšanu vai nostiprināšanu Apvienošanās regulas 2. panta 2. punkta un 8. panta 2. punkta un EEZ līguma 57. panta nozīmē. Dalībvalstu vairākums tam piekrīt, bet mazākums — nepiekrīt.

13.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos aspektus, kas minēti diskusijas laikā.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/45

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/46

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotā darbība ir koncentrācija Padomes Regulas 139/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta (1) nozīmē un ka tā ir Kopienas mēroga koncentrācija.

2.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka pašreizējās darbības izvērtēšanas mērķiem attiecīgie produktu tirgi ir šādi:

Komitejas mazākums nepiekrīt a) punktā minētajam, un mazākums atturas no balsojuma par c) apakšpunktā minēto.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka pašreizējās darbības izvērtēšanas mērķiem attiecīgie ģeogrāfiskie tirgi ir valsts tirgi.

4.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka paziņotā darbība varētu radīt nekoordinētu ietekmi Austrijas tirgū mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai tiešajiem patērētājiem un tādēļ tā varētu radīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei. Mazākums atturas.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka maz ticams, ka efektivitātes ieguvumi, kā to apgalvo T-Mobile, varētu būt jūtami pēc koncentrācijas.

6.

Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka pušu ierosinātās saistības ir pietiekamas, lai novērstu bažas par konkurenci, un ka tādējādi koncentrācija uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu. Mazākums tam nepiekrīt.

7.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriedes laikā minētos apsvērumus.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/47

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/48

1.

atzīst, ka, piemērojot personām, kas vēlas saņemt pabalstu bezpalīdzīgajiem, prasību par dzīvesvietu Lihtenšteinā, Lihtenšteinas Firstiste nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar EEZ līguma VI pielikuma 1. punktā minētā tiesību akta 19. panta 1. un 2. punktu, 25. panta 1. punktu un 28. panta 1. punktu (Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula EEK Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu; un

2.

liek Lihtenšteinas Firstistei segt tiesāšanās izdevumus

—

Šī lieta attiecas uz Lihtenšteinas pabalstu bezpalīdzīgām personām (Hilflosenentschädigung), t.i. personām, kurām pastāvīgi vajadzīga noteikta trešo personu palīdzība vai personiska uzraudzība. Pabalsts netiek maksāts papildus kādam citam sociālā nodrošinājuma pabalstam un tiek piešķirts neatkarīgi no ienākumu apmēra. Pabalsts nav saistīts ar iepriekš veiktām iemaksām valstij un pabalsta saņēmējam nav jāsirgst ar kādu slimību.

—

Lihtenšteinas tiesību akti pieprasa, lai pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir Lihtenšteinā.

—

Lihtenšteinas pabalsts bezpalīdzīgām personām ir minēts Regulas (EEK) Nr. 1408/71 IIa pielikumā (salīdz. Regulas 4. panta 2.a punkta c) apakšpunktu un 10.a pantu) kā īpašs no iemaksām neatkarīgs pabalsts skaidrā naudā, kas saskaņā ar regulu būtu izmaksājams tikai tajā valstī, kurā persona dzīvo.

—

Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde lūdz, lai pabalsts bezpalīdzīgām personām tiktu pareizi klasificēts kā slimības pabalsts skaidrā naudā (salīdz. Regulas 4. panta 1. punktu), ko saskaņā ar regulas 19. panta 1. un 2. punktu, 25. panta 1. punktu un 28. panta 1. punktu var saņemt ne tikai dzīvesvietas valstī.

—

Pareiza pabalsta klasifikācija ir izšķiroša, lai noteiktu, vai Lihtenšteinas Firstistei ir pienākums piešķirt šo pabalstu pieprasītājiem, kas dzīvo ārpus Lihtenšteinas, bet atbilst regulā noteiktajiem būtiskajiem kritērijiem.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/49

1.

pasludina, ka noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot iestādei par pasākumiem, kuri jāīsteno saskaņā ar Aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XX pielikuma 32. g punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Lihtenšteinas Firstiste noteiktajā termiņā nav pildījusi saistības saskaņā ar šā Akta 14. pantu un EEZ līguma 7. pantu; un

2.

liek Lihtenšteinas Firstistei segt tiesāšanās izdevumus.

—

Lieta attiecas uz vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības direktīvas neīstenošanu.

—

pirmstiesas posmā Lihtenšteina neapstrīd, ka, beidzoties noteiktajam termiņam, tā nav veikusi direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/50

1.

Komisija 2007. gada 19. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), ar kuru uzņēmumi China Shipbuilding Industry Corporation group (“China Shipbuilding”, Ķīna), izmantojot Quingdao Qiyao Linshan Power Development Company Ltd (“Quingdao Qiyao Linshan”, Ķīna), Wärtsilä Corporation (“Wärtsilä”, Somija) un Mitsubishi Heavy Industries Ltd (“Mitsubishi”, Japāna), Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār Quingdao Qiyao Wärtsilä MHI Linshan Marine Diesel Company (“JV”, Ķīna), iegādājoties akcijas jaunizveidotā uzņēmumā, kurš veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4286 — China Shipbuilding/Mitsubishi/Wärtsilä/JV uz šādu adresi: