28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/1

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Somijas stabilitātes programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums no cikliskā maksimālā punkta 4,5 % 2006. gadā samazināsies vidēji līdz 2,5 % pārējā programmas periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju, šķiet balstīts uz ticamiem pieauguma pieņēmumiem — pieņēmumi attiecībā uz 2006. un 2010. gadu ir piesardzīgi. Programmā paredzētā inflācija šķiet ticama.

(3)

Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē un pašreizējā programmas atjauninājumā vispārējās valdības pārpalikums 2006. gadam tiek lēsts 2,9 % apmērā no IKP attiecībā pret iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 1,6 % no IKP. Tas notiek tāpēc, ka tika pārgrāmatoti negaidīti veiksmīgie rezultāti 2005. gadā un ka 2006. gadā bija negaidīti labs pieaugums, kas palielināja valdības ieņēmumus, izdevumiem nepalielinoties.

(4)

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas vispārējās valdības finanses un sabalansētas centrālās valdības finanses parastos ekonomiskās izaugsmes apstākļos. Tiek prognozēts, ka gan vispārējās valdības bilance, gan primārie pārpalikumi līdz 2010. gadam nedaudz samazināsies par 0,5 % no IKP. Ieņēmumu attiecības samazināšanos, kas atspoguļo pakāpenisku vairāku nodokļu samazināšanu līdz 2007. gadam, mazāk nekā pilnībā kompensē ar izdevumu attiecības samazināšanu, jo ir paredzētas valdības budžeta izdevumu robežvērtības un valsts sektora reformas iniciatīvas. Lai gan budžeta stratēģija nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu, negaidīti labo 2005. gada rezultātu pārgrāmatošanas un lielākas izaugsmes prognožu dēļ budžeta mērķi katru gadu ir tikuši palielināti par apmēram 1 % no IKP.

(5)

Plānots, ka visā programmas periodā strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, paliks stabila ar pārpalikumu gandrīz 3 % apmērā no IKP. Vidēja termiņa mērķis (VTM) budžeta stāvoklim, kas izklāstīts programmā, ir strukturāls pārpalikums 2 % apmērā no IKP, ko paredzēts saglabāt visā programmas periodā. Iepriekšējā programmas atjauninājumā nebija precīzi noteikts VTM, bet no Padomes atzinuma par strukturālā pārpalikuma prognozēm iepriekšējā programmā izrietēja, ka VTM ir pārpalikums 1,5 % apmērā no IKP. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts aptuveni 1,25 % no IKP), ar tā sasniegšanu vajadzētu būt nodrošinātai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. VTM iekļaujas robežās, kas norādītas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un ir ievērojami augstāks, nekā to izsaka parāda attiecība un vidējais potenciālā produkcijas apjoma pieaugums ilgtermiņā. Programmā kā pamatojums tam, lai panāktu, ka VTM krietni pārsniedz noteikto obligāto līmeni, ir mērķis nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, kā arī fakts, ka sabiedrības novecošanās Somijā ir ātri pamanāma.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā kopumā šķiet līdzsvaroti. Programmas makroekonomiskie pieņēmumi, kā arī nodokļu ieņēmumu prognozes šķiet ticamas. Nodokļu ieņēmumu riskus, kas izriet no izaugsmes struktūras, atsver konservatīvi nodokļu elastīguma pieņēmumi. Novirzēm no prognozētās izaugsmes virziena varētu būt spēcīga ietekme uz fiskālo rezultātu. Turklāt uzskata, ka ievērojams risks ir saistīts ar tendencēm pašvaldību izdevumos.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā izklāstītais budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu ar ievērojamu rezervi visā programmas periodā, kā tas ir paredzēts programmā. Turklāt tas nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai netiktu pārkāpta deficīta robeža 3 % apmērā no IKP, ja programmas laikā saglabājas normālas makroekonomiskas svārstības. Fiskālās politikas stāvoklis, kā noteikts programmā, pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir samazinājies līdz 39 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas laikā samazināsies par 5,5 procentu punktiem.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Somijā pārsniedz vidējo ES rādītāju, tomēr īstenotie pensiju reformas pasākumi ir palīdzējuši apturēt pensiju izdevumu palielināšanos, nākamajās desmitgadēs pietuvinot to vidējam ES rādītājam, izsakot kā daļu no IKP. Sākotnējais budžeta stāvoklis ar lielu strukturālo pārpalikumu ievērojami palīdz mazināt novecošanās ilglaicīgo ietekmi uz budžetu. Turklāt daļu no pensiju izdevumu pieauguma finansēs ar lielajiem valsts pensiju fondā uzkrātajiem aktīviem. Tomēr lielu primāro pārpalikumu saglabāšana vidējā termiņā palīdzētu nepalielināt apdraudējumu valsts finanšu ilgtspējībai. Kopumā šķiet, ka Somijas valsts finanšu ilgtspējības apdraudējums ir mazs.

(10)

Stabilitātes programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta sistemātiska informācija par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam saskaņā ar valsts reformu programmā iekļautajiem pasākumiem. Konkrēti, abās programmās paredzēts uzlabot gan centrālās valdības, gan pašvaldību produktivitāti un apstiprināts nodoms pēc pašreizējā likumdošanas perioda beigām turpināt piemērot centrālās valdības budžeta patēriņa limitu.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (2).

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/5

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Portugāles stabilitātes programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums palielināsies no 1,4 % 2006. gadā līdz 1,8 % 2007. gadā un 2,4 % 2008. gadā, un visbeidzot līdz 3 % pārējā programmas laikposmā. Novērtējot pēc pašlaik pieejamās informācijas, šis scenārijs šķiet pamatots uz labvēlīgiem pieņēmumiem par izaugsmi 2008. gadā un pēdējos gados, starpībai starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu strauji samazinoties. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet ticamas.

(3)

Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē un jaunajā programmas atjauninājumā vispārējās valdības deficīts 2006. gadam ir novērtēts 4,6 % apjomā no IKP, kam būtu jāatbilst stabilitātes programmas iepriekšējā atjauninājumā noteiktajam mērķim. Saskaņā ar jauno programmas atjauninājumu valdības kopējā ieņēmumu un izdevumu līmeņa mērķi kopumā ir sasniegti. Procentuāli no IKP abi rādītāji ir nedaudz zemāki par Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē noteiktajiem.

(4)

Programmas vidējā termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir lielās fiskālās nelīdzsvarotības pastāvīga novēršana, jo īpaši, samazinot vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP atsauces vērtības 2008. gadā un īstenojot turpmāku budžeta konsolidāciju pēc tam. Visā programmas laikposmā ir plānoti būtiski pasākumi fiskālās konsolidācijas jomā: ir mērķis pakāpeniski samazināt budžeta deficītu no 4,6 % no IKP 2006. gadā līdz 0,4 % no IKP 2010. gadā; primārās bilances korekcijas programma ir līdzīga, panākot uzlabojumu no deficīta 1,7 % apjomā no IKP 2006. gadā līdz pārpalikumam 2,5 % apjomā 2010. gadā. Plānotais deficīta samazinājums ir jāpanāk, galvenokārt ierobežojot primāros izdevumus, kuru vispārējais līmenis ir jāsamazina reālā izteiksmē programmas darbības laikā ar strukturāliem korektīvajiem pasākumiem, koncentrējoties uz centrālās valdības, personāla un publisko dienestu pārstrukturēšanu, kā arī sociālās drošības un veselības aizsardzības izdevumu kontrolēšanu. Programmas pirmajos gados fiskālo konsolidāciju veicina arī lielāki nodokļu ieņēmumi, galvenokārt no dažu tarifu likmju paaugstināšanas un nodokļu priekšrocību samazināšanas, kā arī turpmāki centieni cīņā pret krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Programma apstiprina plānoto korekciju, kas izklāstīta stabilitātes programmas 2005. gada decembra atjauninājumā, neraugoties uz gandrīz nemainīto makroekonomikas scenāriju.

(5)

Paredzēts, ka strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina pēc kopīgi saskaņotas metodikas, uzlabosies, deficīta apjomam apmēram 3,5 % no IKP 2006. gadā samazinoties līdz 0,5 % līdz 2010. gadam. Strukturālo bilanci programmas laikposmā plānots samazināt vidēji par gandrīz 0,75 % no IKP gadā. Vidējā termiņa mērķis (VTM) programmā ietvertajam budžeta stāvoklim ir strukturālais budžeta deficīts 0,5 % apjomā no IKP, kas saskaņā ar programmu ir jāpanāk līdz 2010. gadam — vienu gadu agrāk nekā netieši plānots iepriekšējā programmā. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,5 % no IKP), to sasniedzot būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un ražošanas potenciālā apjoma vidējo pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta izpildes rezultātus ietekmē negatīvi riska faktori, kas jo īpaši rodas valdības izdevumu ierobežošanai veikto pasākumu ietekmē. Sarežģītas makroekonomiskas vides apstākļos valdība, papildus jaunajam tiesiskajam regulējumam ar mērķi uzlabot reģionālo un vietējo valdību fiskālo disciplīnu, nesen ir īstenojusi izšķirīgus pasākumus, lai risinātu izdevumu palielināšanās problēmu, jo īpaši valsts pārvaldes, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā. Vēl tiek gatavoti arī citi pasākumi, kuri arī daļēji attiecas uz valsts sektoru. Tomēr par gaidāmo budžeta atvieglojumu šo pasākumu rezultātā vēl aizvien ir liela neskaidrība, jo īpaši attiecībā uz 2008. gadu un turpmākajiem gadiem. Tā kā fiskālā konsolidācija lielā mērā pamatojas uz izdevumu samazināšanos, turpmākais progress, uzlabojot budžeta regulējumu un īstenojot budžeta izpildes novērtēšanas un kontroles mehānismu, arī būs noderīgs budžeta mērķu sasniegšanai. Makroekonomikas scenārijs rada risku, ka ekonomiskās darbības atjaunošanās un līdz ar to arī valsts finanšu atvieglojumi varētu būt mazāki nekā paredzēts. Pieņēmumi par nodokļu ieņēmumu elastību attiecībā pret ekonomisko attīstību 2007. gadā atkarīgi no turpmāk plānotā uzlabojuma nodokļu iekasēšanā.

(7)

Ņemot vērā riska novērtējumu, budžeta nostādne programmā visumā ir atbilstīga pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2008. gadam, kā to ieteikusi Padome, ja programmā paziņotie pasākumi tiek pilnīgi un efektīvi īstenoti un pastiprināti gadījumā, ja ekonomiskā izaugsme ir zemāka nekā prognozēts. Programmas mērķis pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas ir Paktam atbilstīgas korekcijas sasniegšana. Tomēr, ņemot vērā budžeta mērķu riskus, budžeta nostādne programmā var nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi, lai līdz programmas laikposma pašām beigām parastu makroekonomisku svārstību gadījumā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība 3 % apjomā no IKP. Līdz ar to budžeta mērķu riski var traucēt sasniegt VTM līdz 2010. gadam, kā tas paredzēts programmā. Tāpēc nākamajos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas korekcija virzībā uz programmā aprakstīto VTM varētu prasīt pasākumu pastiprināšanu, lai atbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā, un tā varētu būt mazāka ekonomikas lejupslīdes laikā.

(8)

Tiek lēsts, ka valsts kopējais parāds 2006. gadā sasniedza 67,5 % no IKP, kas ir vairāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība — 60 % no IKP. Parāda attiecību programmā paredzēts paaugstināt 2007. gadā un samazināt gandrīz par 6 procentu punktiem atlikušajā programmas laikposmā. Parāda attiecības dinamika pakļauta iepriekš minētajiem budžeta mērķu riskiem un ilgstošajai neskaidrībai par krājumu plūsmas korekciju, kas pagātnē sliecās būt plaša un pārsvarā tāda, kas palielina parādu. Visbeidzot, valsts uzņēmumu veiktspēja rada budžeta risku vidējā termiņā. Ņemot vērā šo risku iespējamību, parāda attiecība varētu sākt pietuvināties atsauces vērtībai programmas beigu posmā.

(9)

Lai stiprinātu valsts finanšu ilgtspējību, Portugāle nesen ir veikusi pensiju reformas. Programmas novērtējumi liecina, ka ar iedzīvotāju vecumu saistīto izdevumu vispārējs pieaugums turpmākajos gadu desmitos reformu rezultātā varētu ievērojami samazināties, lai gan saglabātos paliels. Lai gan sākotnējais budžeta stāvoklis salīdzinājumā ar 2005. gadu ir uzlabojies, tas vēl aizvien apdraud valsts finanšu ilgtspējību, pat neņemot vērā sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis ir virs Līgumā norādītās atsauces vērtības. Kopumā šķiet, ka Portugāles valsts finanšu ilgtspējību apdraud liels risks. Plānotā budžeta konsolidācija, līdztekus ar esošo reformu palīdzību ierobežojot gaidāmos novecošanās izdevumus, ļautu ievērojami samazināt šos riskus.

(10)

Stabilitātes programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta sistemātiska informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs skaidri ņemta vērā tajā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka stabilitātes programmā plānotie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Jo īpaši abās programmās iztirzāta saikne starp valsts pārvaldes reformu un fiskālās konsolidēšanas stratēģiju un sniegta papildinformācija par dažādiem politikas pasākumiem.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie dati un lielākā daļa fakultatīvo datu (2). Parauga struktūra dažos būtiskos punktos novirzās no rīcības kodeksā minētajiem (3).

i)

enerģiski īstenot programmā paredzētos strukturālos pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2008. gadam, un būt gatavai pastiprināt šos pasākumus, lai novērstu, iespējams, mazākas nekā prognozēts ekonomiskās izaugsmes ietekmi uz budžetu;

ii)

pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas īstenot paredzēto korekciju virzībā uz VTM, vajadzības gadījumā veicot papildu pasākumus; un nodrošināt, lai tiktu atbilstīgi samazināta parāda attiecība pret IKP;

iii)

turpināt pašreizējo valsts pārvaldes reformu; turpināt stiprināt budžeta struktūru, tostarp budžeta izpildes novērtējumu un kontroli visos vispārējās valdības līmeņos, sevišķi, lai sasniegtu plānoto izdevumu ierobežošanu.

iv)

ņemot vērā parāda līmeni un ar vecumu saistīto izdevumu paredzēto pieaugumu, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, sasniedzot VTM, kā arī nodrošinot un iespējami veicinot pieņemto pensiju reformu rezultātus.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/9

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja pirmo Slovēnijas stabilitātes programmu laikposmam no 2006. gada līdz 2009. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP programmas periodā pastāvīgi pieaugs par aptuveni 4 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet ticamas.

(3)

Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka 2006. gadā vispārējās valdības deficīts ir 1,6 % no IKP, salīdzinot ar 2005. gada decembrī atjauninātajā konverģences programmā paredzēto mērķi – 1,7 % no IKP. 2006. gada prognozētais rezultāts, kas balstīts uz jaunākiem datiem, ir 1,2 % no IKP un ir zemāks nekā 2005. gadā.

(4)

Programmas budžeta stratēģija vērsta uz to, lai līdz 2009. gadam sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā, ar konsolidāciju programmas beigās. Ieņēmumi un izdevumi kā procentuālā daļa no IKP visā programmas periodā ievērojami samazināsies, tādējādi atspoguļojot notiekošo nodokļu reformu un vairākus izmaksu taupīšanas pasākumus. Plānots, ka vispārējās valdības deficīts būs aptuveni 1,5 % no IKP līdz pat 2008. gadam, kad attiecīgie rādītāji visā visumā vienlīdzīgi samazināsies. 2009. gadā deficīts samazināsies līdz 1,0 %, jo izdevumu samazinājums pārsniegs ieņēmumu zudumus. Primārā bilance sākotnēji pasliktināsies no 0,1 % no IKP 2006. gadā līdz – 0,3 % no IKP 2008. gadā, taču 2009. gadā tā uzlabosies līdz 0,3 % no IKP. Salīdzinājumā ar konverģences programmas pēdējo atjauninājumu stabilitātes programmā uz gadu atlikts mērķis sasniegt nominālo deficītu 1 % apmērā no IKP, ņemot vērā labvēlīgāku makroekonomisko scenāriju.

(5)

Plānots, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina saskaņā ar vispārīgi pieņemtu metodoloģiju, uzlabosies gandrīz par 0,25 % no IKP. Tāpat kā konverģences programmas 2005. gada decembra atjauninājumā, arī stabilitātes programmā noteiktais vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli ir strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP, ko plānots sasniegt līdz 2009. gadam — vienu gadu vēlāk, nekā paredzēts iepriekšējā programmā. Programmā šī kavēšanās saistīta ar lielu dzelzceļa projektu, kura izmaksas tiek lēstas 0,4 % no IKP 2007. gadā, 0,5 % no IKP 2008. gadā un 0,2 % no IKP 2009. gadā; kā arī daži pagaidu izdevumi. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,5 % no IKP), to sasniedzot, būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Programmas budžeta prognožu apdraudējumi kopumā šķiet līdzsvaroti, bet budžeta rezultāti 2009. gadā varētu būt sliktāki, nekā paredzēts. No vienas puses, pieņēmumi par izaugsmi un nodokļu ieņēmumiem šķiet ticami. Turklāt Slovēnijai budžeta rezultāti pēdējos gados ir bijuši labāki, nekā prognozēts, ko sekmēja arī efektīvs budžeta mehānisms vispārējās valdības izdevumu ierobežošanai negaidītas ieņēmumu samazināšanās gadījumā. No otras puses, neraugoties uz centieniem pārstrukturēt vispārējās valdības izdevumus, obligāto izdevumu īpatsvars vēl aizvien ir ļoti liels, lai gan novērojama tendence samazināties. Vēl sīkāk jāprecizē pasākumi, kuri būs ievērojamā primāro izdevumu samazinājuma pamatā, izsakot kā procentuālu daļu no IKP, ko paziņots sasniegt 2009. gadā.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā var nebūt pietiekams, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2009. gadam, kā paredzēts programmā. Tomēr tas nodrošina pietiekamu drošības rezervi pret 3 % IKP deficīta robežvērtības pārsniegšanu, ja visā programmas darbības laikā saglabājas normālas makroekonomiskas svārstības. Koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto programmas vidējā termiņa mērķi ir nepietiekams un būtu jāpastiprina, lai tas atbilstu Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā, un tā varētu būt mazāka ekonomikas lejupslīdes laikā. Konkrētāk, tiek prognozēts, ka visā programmas darbības laikā būs vērojams ekonomikas uzplaukums, taču strukturālajā bilancē nav plānoti ievērojami uzlabojumi līdz pat programmas pēdējam gadam.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības parāda kopapjoms 2006. gadā ir sasniedzis 28,5 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas darbības laikā samazināsies par 0,8 procentu punktiem.

(9)

Novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Slovēnijā ir viena no lielākajām ES, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami pieaug pensiju izdevumi kā daļa no IKP. Kaut arī tiek īstenoti daži pasākumi, turpmāku reformu pasākumu īstenošana ar mērķi ierobežot ar novecošanu saistītu izdevumu būtisku palielināšanos palīdzētu mazināt apdraudējumu valsts finanšu ilgtspējībai. Kaut arī sākotnējais budžeta stāvoklis sekmē parāda attiecības stabilizāciju vidējā termiņā, ar vājajiem strukturālajiem uzlabojumiem programmas periodā nepietiks, lai mazinātu gaidāmo novecošanās ietekmi uz budžetu ilgtermiņā. Kopumā, šķiet, ka Slovēnijas valsts finanšu stabilitāte ir lielā mērā apdraudēta.

(10)

Stabilitātes programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par Slovēnijas 2006. gada oktobra valsts reformu programmas kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta arī informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, bet budžeta prognozēs nav skaidri ņemta vērā visu valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam saskaņā ar valsts reformu programmā iekļautajiem pasākumiem. Jo īpaši stabilitātes programmā sniegtas ziņas par valsts reformu programmā minēto nodokļu reformu, kas valsts reformu programmā minētās darbības papildina ar izdevumu pasākumiem.

(11)

Programmā noteiktā budžeta stratēģija daļēji atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Jo īpaši korekcijas programma, kas vērsta uz VTM sasniegšanu, nav pietiekama.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (2).

i)

izmantot labvēlīgos ekonomiskos apstākļus, tostarp negaidīti labu budžeta rezultātu 2006. gadā, lai paātrinātu VTM sasniegšanu;

ii)

ņemot vērā prognozes par izdevumu pieaugumu saistībā ar novecošanos, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, stiprinot pašreizējo pensiju reformu ar papildu pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt gados vecāku ļaužu līdzdalību darba tirgū, kā arī, veicinot privātu pensiju uzkrājumu shēmu plašāku izmantošanu.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/12

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Dānijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Makroekonomikas scenārijs šīs programmas pamatā paredz, ka reālais IKP pieaugums samazināsies no 2,7 % 2006. gadā līdz vidēji 1,0 % pārējā programmas laikā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet pamatots uz ļoti piesardzīgiem pieņēmumiem par pieaugumu, jo īpaši laikā no 2008. līdz 2010. gadam sakarā ar tehnisku pieņēmumu atjauninājumā par (pozitīva) ražošanas apjoma starpības izlīdzināšanu 2010. gadā. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu — Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības budžeta pārpalikums ir 3,2 % no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi 2,1 % no IKP. Tas atspoguļo lielāku pieaugumu nekā gaidīts, kā arī pastāvīgi augstas enerģijas cenas, ņemot vērā ar Dānijas naftas un gāzes ražošanu saistīto ieņēmumu svarīgumu.

(4)

Budžeta stratēģijas mērķis ir programmas laikposmā līdz 2010. gadam saglabāt strukturālos pārpalikumus (t.i. cikliski koriģētos pārpalikumus, atskaitot vienreizējus pasākumus un citus pagaidu faktorus, kā piemēram, īpašus svārstīgos ienākumus) vidēji no 0,5 % līdz 1,5 % no IKP, kas nozīmē ievērojami samazināt vispārējās valdības parāda attiecību, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspējību ilgtermiņā. Stratēģijas pamatā ir ierobežot izdevumus (reālā valsts patēriņa izdevumu ikgadējais pieaugums laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam ir ierobežots līdz vidēji apmēram 1 %, salīdzinot ar 0,5 % iepriekšējā atjauninājumā), saglabāt 2001. gadā ieviesto nodokļu iesaldēšanu, kā arī noteiktās reformas, lai stiprinātu darbaspēka pieejamību un nodarbinātību. Atjauninājumā paredzēts, ka pārpalikums nedaudz samazināsies no 3,1 % no IKP 2006. gadā līdz 2,8 % 2007. gadā un turpinās samazināties līdz 1,2 % 2010. gadā (no 4,7 % 2006. gadā līdz 1,8 % 2010. gadā attiecībā uz primāro pārpalikumu). Samazināšanās no 2008. gada atspoguļo ļoti piesardzīgus pieņēmumus par IKP pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu vispārējās valdības bilance ir augstāka no 2006. līdz 2008. gadam, bet zemāka, tuvojoties programmas laikposma beigām.

(5)

Strukturālā bilance, ko aprēķina pēc kopīgi saskaņotas metodikas, programmas laikposmā prognozēta apmēram 2 % no IKP vai labāka, paredzot nelielu lejupslīdi 2007. gadā un nelielu uzlabojumu 2008. gadā. Vidēja termiņa mērķis (VTM) programmā izklāstītajam budžeta stāvoklim ir strukturāla bilance no 0,5 % līdz 1,5 % no IKP līdz 2010. gadam, ko ar lielu drošības rezervi plānots saglabāt visā programmas laikposmā. VTM ir noteikts, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspējību un saglabāts tāds pats kā iepriekšējā atjauninājumā, jo ir ņemts vērā, ka jaunajā programmā nav paredzēta otrā līmeņa pensiju shēma (kas iekļauta Dānijas iepriekšējās programmās) atbilstīgi Eurostat2004. gada 2. marta Lēmumam (2). Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 0,5 % apmērā no IKP), to sasniedzot, būtu sasniegts arī mērķis panākt drošības rezervi pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un ir ievērojami augstāks, nekā to izsaka parāda attiecība un vidējais potenciālais produkcijas apjoma pieaugums ilgtermiņā.

(6)

Budžeta rezultāti varētu būt labāki nekā prognozēts programmā, jo īpaši attiecībā uz 2008.-2010. gadu. Galvenokārt tas ir programmas ļoti piesardzīgā makroekonomiskā scenārija dēļ, atsverot risku, ka reālais valsts patēriņa izdevumu pieaugums varētu būt lielāks nekā plānotais.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā paredzētais budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai visā programmas laikposmā saglabātu tajā paredzēto VTM. Turklāt tas panāk pietiekamu drošības rezervi, lai nevienu gadu netiktu pārkāpta deficīta robeža 3 % no IKP parastu makroekonomisko svārstību gadījumā. Fiskālās politikas stāvoklis, kas izriet no programmas, pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds ir samazinājies zem 30 % no IKP 2006. gadā, kas ir krietni zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka kopējā parāda attiecība programmas laikposmā samazināsies vēl par 11 procentu punktiem.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Dānijā pārsniedz vidējo ES rādītāju — to ievērojami nosaka nākamajās desmitgadēs prognozētais nosacīti lielais pieaugums pensiju izdevumos, kā daļa no IKP. Tomēr visaptverošo reformu kopuma, ko pieņēma 2006. gada jūnijā, “Nolīguma par nākotnes pārticību, labklājību un ieguldījumiem nākotnē ”vai vienkārši Labklājības nolīguma mērķis ir palielināt pensionēšanās vecumu. Gan vispārējo, gan priekšlaicīgo pensionēšanās vecumu pakāpeniski palielinās par 2 gadiem, vēlāk nosakot vecuma sliekšņus saskaņā ar izmaiņām dzīves ilgumā. Tādēļ Labklājības nolīgums veicina ilgtermiņa izdevumu tendenču ierobežošanu un tādējādi uzlabo valsts finanšu ilgtspējību. Turklāt sākotnējais budžeta stāvoklis ar lielu strukturālo pārpalikumu ievērojami palīdz mazināt novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Lielu primāro pārpalikumu saglabāšana vidējā termiņā palīdzēs samazināt riskus valsts finanšu ilgtspējībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka Dānijā ir mazs risks attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta sistemātiska informācija par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, abās programmās paredzēts īstenot reformas, kuru mērķis ir palielināt ilglaicīgu darbaspēka pieejamību, jo īpaši vienošanos palielināt oficiālo pensionēšanās vecumu un tādējādi sekmēt ilgāku efektīvā darba mūžu.

(11)

Budžeta stratēģija programmā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādīti stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (3).

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/16

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Kipras konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Makroekonomikas scenārijs šīs programmas pamatā paredz, ka reālais IKP pieaugs no 3,7 % 2006. gadā līdz vidēji 4,1 % pārējā programmas laikā. Šis scenārijs, kas izvērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju, šķiet pamatots uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē vispārējās valdības budžeta deficīts ir novērtēts mazliet zem 2 % no IKP, kā arī bija paredzēts iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā. Ņemot vērā reālo IKP pieaugumu, kas ir zemāks, nekā prognozēts iepriekšējā atjauninājumā (3,7 % nevis 4,2 %), tiek lēsts, ka kopējās izmaksas būs lielākas par plānotajām, bet tās paredz kompensēt ar lielākiem kopējiem ieņēmumiem.

(4)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas 2005. gadā un pārmērīga budžeta deficīta procedūras atcelšanas 2006. gada jūlijā, programmā paredz turpināt valsts finanšu konsolidāciju. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības bilance uzlabosies no deficīta 1,9 % no IKP 2006. gadā līdz līdzsvarotam stāvoklim 2010. gadā, tikai samazinot izdevumus, jo ieņēmumu attiecība programmas laikposmā nemainās. Kaut arī tiek prognozēts, ka kopējās izmaksas programmas laikā kritīsies par 1,75 procenta punktu no IKP, no kā viens procenta punkts no IKP atbilst arvien mazākajiem procentu maksājumiem, plāno, ka sociālie pabalsti palielināsies par 1,25 procentu punktu. Primāro pārpalikumu plāno palielināt no 1,5 % no IKP 2006.-2007. gadā līdz mazliet virs 2 % no IKP 2008. gadā un pēc tam saglabāt nemainīgu. Plānotā konsolidācija ir mazliet ātrāka nekā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā, makroekonomiskajam scenārijam kopumā esot līdzīgam.

(5)

Strukturālo bilanci (t.i. cikliski koriģēto bilanci, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina saskaņā ar kopīgi saskaņotu metodoloģiju, tiek plānots uzlabot no deficīta apmēram 1,5 % no IKP 2006. gadā līdz pārpalikumam ap 0,25 % no IKP programmas termiņa beigās. Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā, vidējā termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā paredzēto budžeta stāvokli ir strukturāls deficīts 0,5 % no IKP, kuru programmā paredzēts sasniegt līdz 2008. gadam, t.i., vienu gadu ātrāk nekā bija plānots iepriekšējā atjauninājumā. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,75 % no IKP), to sasniedzot, būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā šķiet samērā līdzsvaroti. Šķiet, ka 2007. gadam izvirzītais mērķis ir sasniedzams, ja to salīdzina ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozi; attiecībā uz 2008. gadu, kad plānots palielināt primāro pārpalikumu, programmā ir sniegta samērā precīza informācija par pasākumiem, ar ko veicina šo korekciju. Tomēr pastāv noviržu risks izdevumos, jo ir paredzēts liels izmaksu ierobežojums un ir maz informācijas par izdevumu ierobežojumiem un to īstenošanu. No otras puses, attiecībā uz budžeta mērķu sasniegšanu līdzšinējā pieredze kopumā ir laba.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet pietiekams, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu līdz 2008. gadam, kā paredzēts programmā. Turklāt, šķiet, ka tas nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai parastu makroekonomisku svārstību gadījumā visā programmas periodā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība 3 % no IKP. Koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā, un tā varētu būt mazāka ekonomikas lejupslīdes laikā. Pēc VTM sasniegšanas programmā paredzētais fiskālās politikas stāvoklis arī atbilst minētajam paktam.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā būs sasniedzis 64,75 %, kas ir vairāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība – 60 % no IKP. Programmā paredz, ka parāda attiecība samazināsies zem 60 % no IKP atsauces vērtības 2008. gadā un mazliet pārsniegs 46 % no IKP līdz programmas laikposma beigām. Riski attiecībā uz paredzamo parāda attiecības veidošanos kopumā šķiet līdzsvaroti. Ņemot vērā riska novērtējumu, parāda attiecība samazinās pietiekami, lai tuvotos atsauces vērtībai programmas sākotnējā periodā, un tiek plānots, ka līdz 2007. gadam tā tai pietuvosies.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Kiprā ir viena no lielākajām ES dalībvalstīs, to ievērojami ietekmē ļoti lielais pieaugums pensiju izmaksās, kā daļa no IKP. Sākotnējais budžeta stāvoklis palīdz daļēji mazināt prognozētās iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu, bet nav pietiekams, lai to kompensētu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda apmērs pārsniedz Līgumā paredzēto atsauces vērtību. Turpinot valsts finanšu konsolidāciju un vienlaikus pieņemot pensiju reformas pasākumus, kuru mērķis būtu ierobežot ar novecošanos saistīto ievērojamo izmaksu pieaugumu, būtu iespējams — un iestādes to atzīst — samazināt riskus valsts finanšu ilgtspējībai. Kopumā šķiet, ka Kipras finanšu ilgtspējību apdraud liels risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tā sniedz sistemātisku informāciju par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs, šķiet, ir skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Abas programmas jo īpaši paredz pensiju un veselības aprūpes reformu pakāpenisku īstenošanu, lai tādējādi risinātu jautājumu par iedzīvotāju novecošanos. Vajadzīgs arī veicināt mūžizglītību un turpināt palielināt darba un apmācību iespējas jauniešiem.

(11)

Budžeta stratēģija programmā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā ir sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

i)

kontrolēt valsts izdevumus attiecībā uz pensijām un īstenot turpmākas reformas pensiju un veselības aprūpes jomā, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

ii)

īstenot programmā paredzēto fiskālās konsolidācijas virzienu.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/19

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Lietuvas konverģences programmu, kas aptver laikposmu no 2006. gada līdz 2009. gadam. Atjauninājums tika iesniegts gandrīz divas nedēļas pēc rīcības kodeksā noteiktā termiņa — 1. decembra –, ņemot vērā izmaiņas programmas apstiprinājuma procedūrā, kurā tagad iesaistīts Parlaments.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums pakāpeniski samazināsies no 7,8 % 2006. gadā līdz 4,5 % 2009. gadā. Izvērtējot šo scenāriju saistībā ar pašlaik pieejamo informāciju, tas šķiet pamatots ar piesardzīgiem izaugsmes pieņēmumiem no 2007. gada. Programmas prognozes saistībā ar inflāciju šķiet zemas, ņemot vērā jaunākos pavērsienus.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē tiek lēsts, ka vispārējās valdības deficīts ir 1 % no IKP, salīdzinot ar mērķi 1,4 % no IKP, kas noteikts iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā. Atjauninātajā programmā ir norādīts, ka deficīts, paredzams, sasniegs 1,2 %. Tomēr provizoriskie dati par 2006. gadu kopumā pat liecina par labāku, tuvu līdzsvaram esošu deficīta stāvokli. Minētais skaidrojams ar saimnieciskās darbības un nodarbinātības augstajiem rādītājiem, kas krietni pārsniedza paredzētos, straujāku algu pieaugumu un uzlabojumiem nodokļu iekasēšanā, ko panāca, neraugoties uz 2006. gada jūlija budžeta grozījumiem, kas palielināja izdevumus par aptuveni 0,5 % no IKP.

(4)

Programmas galvenais mērķis ir programmas laikā pakāpeniski samazināt vispārējās valdības deficītu, lai līdz 2008. gadam panāktu vidēja termiņa mērķi (VTM, skatīt turpmāk) un līdzsvarotu budžetu 2009. gadā. Paredzams, ka primārais deficīts līdz 2007. gadam būs līdzsvarots un ka programmas perioda beigās tiks reģistrēts pārpalikums 0,8 % apmērā no IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu paredzētās korekcijas ir daudz vērienīgākas, bet to īstenošana ir pārāk novirzīta uz programmas perioda beigām, kad paredzams mazāk labvēlīgs makroekonomiskais scenārijs. Paredzētā fiskālā konsolidācija ir atkarīga no ieņēmumu un IKP attiecības pieauguma, kas ir augstāks nekā izdevumu un IKP attiecības pieaugums (2,6 procentu punkti salīdzinājumā ar 1,4 procentu punktiem). Saistībā ar ieņēmumiem tikai 0,5 procentu punkti ir skaidrojami ar nodokļu līmeņa pieaugumu, ko galvenokārt izraisījuši uzlabojumi nodokļu iekasēšanā. Pieauguma pārējā daļa programmā nav norādīta, bet tā, šķiet, ir saistīta ar ES līdzekļu ieplūšanu. Izdevumos izmaiņas rodas sakarā ar valsts ieguldījumu, sociālo pabalstu un “citu ”primāro izdevumu pieaugumu, ko ne visā pilnībā kompensē valsts patēriņa ievērojama samazināšanās procentos no IKP (par vairāk nekā 2 procentu punktiem).

(5)

Tiek plānots, ka strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, pakāpeniski uzlabosies no 1,75 % no IKP 2006. gadā līdz pārpalikumam 0,5 % apmērā no IKP 2009. gadā. Tāpat kā iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā minēto budžeta stāvokli ir strukturāls deficīts 1 % apmērā no IKP, ko programmā plānots sasniegt līdz 2008. gadam. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 2 % no IKP), ar tā sasniegšanu būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un ražošanas potenciālā apjoma vidējo pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā kopumā šķiet līdzsvaroti līdz 2007. gadam, bet budžeta izpildes rezultāti no 2008. gada varētu būt sliktāki par programmā prognozētajiem. Budžeta stratēģijas pamatā ir ieņēmumu un IKP attiecības ievērojams pieaugums un būtisks valsts patēriņa un IKP attiecības samazinājums, kas varētu būt labāk pamatots, ņemot vērā to, ka vidēja termiņa sistēma valsts finanšu plānošanai un kontrolei neuzliek pietiekami stingras saistības. Lai arī prognozētā pārnešana, kas saistīta ar neparedzēti zemo deficītu 2006. gadā, liek secināt, ka 2007. gada mērķa īstenošana ir iespējama, sīkas informācijas par paredzētajiem pasākumiem trūkums vieš būtiskas neskaidrības attiecībā uz budžeta mērķu sasniegšanu no 2008. gada.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā var izrādīties neadekvāts, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu līdz 2008. gadam, kā paredzēts programmā. Tomēr šķiet, ka tas visā programmas periodā nodrošina pietiekamu drošības rezervi pret budžeta deficīta robežvērtības (3 % no IKP) pārsniegšanu parastu makroekonomisko svārstību gadījumā. Saskaņā ar programmu koriģēšanas temps VTM sasniegšanai atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka korekcijām jābūt lielākām ekonomiskā uzplaukuma laikos un tās varētu būt mazākas ekonomikas lejupslīdes laikos. Tomēr, ņemot vērā iepriekš norādītos riskus, paredzētie strukturālie pielāgojumi ir jāstiprina, papildinot tos ar pasākumiem, lai strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijs būtu 0,5 % no IKP, kas noteikts euro zonas un VKM II dalībvalstīm.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir sasniedzis 18,5 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda attiecība 2007.-2008. gadā saglabāsies aptuveni 19 % apmērā no IKP un pēc tam samazināsies līdz 17,75 % 2009. gadā.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ietekme uz budžetu ilgtermiņā Lietuvā ir zemāka nekā vidēji ES; pensiju izdevumu pieaugums īstenoto pensiju reformu ietekmē tuvākajās desmitgadēs būs neliels. Pašreizējais kopējā parāda līmenis Lietuvā ir ļoti zems, un budžeta stāvokļa uzlabošana, kā paredzēts konverģences programmas atjauninājumā, veicinātu risku saglabāšanu attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Kopumā šķiet, ka apdraudējums Lietuvas valsts finanšu ilgtspējībai ir mazs.

(10)

Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tomēr tajā sniegta sistemātiska informācija par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs, šķiet, ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam saskaņā ar valsts reformu programmā iekļautajām darbībām. Jo īpaši abās programmās ir uzsvērti jautājumi saistībā ar pašreizējām reformām pensiju, veselības aprūpes un nodokļu jomā. Tomēr konverģences programmā izklāstītie vispārējās valdības deficīta mērķi ir ievērojami zemākai par valsts reformu programmā izklāstītajiem.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie dati un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

i)

izmantot ekonomikas uzplaukumu, lai censtos izvirzīt augstāku deficīta mērķi 2007. gadā, ņemot vērā iespējami labāku deficīta stāvokli 2006. gadā, un atbalstīt korekcijas VTM sasniegšanai ar pasākumiem, kuri nodrošinātu strukturālās bilances ikgadēju uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP, kas ir kritērijs, kurš jāievēro euro zonas un VKM II dalībvalstīm, un paredzēto uzlabojumu pēc VTM sasniegšanas.

ii)

turpināt stiprināt vidēja termiņa sistēmu valsts finanšu plānošanai un kontrolei.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/23

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Ungārijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Programmas makroekonomiskajā scenārijā paredzēts, ka 2007. un 2008. gadā ekonomiskā aktivitāte pazemināsies fiskālās konsolidācijas pasākumu dēļ, taču 2009. gadā tiks sasniegta tāds pats izaugsmes temps kā pirms konsolidācijas. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet visnotaļ reālistisks vai pat nedaudz piesardzīgs attiecībā uz laikposmu līdz 2008. gadam, taču attiecībā uz pēdējiem programmas gadiem tas šķiet diezgan optimistisks. Programmā prognozēts, ka 2007. gadā inflācija pieaugs, bet pēc tam strauji samazināsies; tomēr prognozes par inflācijas dinamiku visā programmas periodā ir visnotaļ optimistiskas.

(3)

Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka 2006. gadā vispārējās valdības deficīts ir 10,1 % no IKP, kas atbilst pārskatītajam mērķim 2006. gada septembra atjauninājumā (2) un jāsalīdzina ar 2005. gada decembrī atjauninātajā konverģences programmā noteikto mērķi 6,1 % no IKP. Pārsniegums, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto deficītu, radies galvenokārt tikai izdevumu dēļ (aptuveni 5 % no IKP), ko lielākoties veido centrālo budžeta institūciju darbības izmaksas, pensiju un veselības aprūpes izdevumi un pašvaldību investīcijas. Tas arī atspoguļo autoceļu būves investīciju iekļaušanu vispārējās valdības izdevumos (1,1 % no IKP). 2006. gada vasarā pieņemto budžeta korekciju paketi 1,5 % apmērā no IKP veido pasākumi ieņēmumu palielināšanai un daži tūlītēji izdevumu samazinājumi veselības aprūpes tēriņu, gāzes cenu subsīdiju un valsts pārvaldes jomā. Paredzams, ka šiem pasākumiem (izņemot pilnīgu atsacīšanos no vispārējās budžeta rezerves 0,3 % apmērā no IKP) būs ievērojama ietekme arī 2007. gadā un vēlāk.

(4)

Galvenais atjauninājuma mērķis ir līdz 2009. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu (samazinot deficītu no 10,1 % no IKP 2006. gadā līdz 3,2 % no IKP 2009. gadā (3)) atbilstīgi 2006. gada septembra atjauninājumam, makroekonomiskajam scenārijam kopumā nemainoties, un 2010. gadā veikt turpmākus samazinājumus. Primārā bilance jāuzlabo tādā pašā mērā. Plānotā korekcija paredzēta perioda sākumposmā, un gandrīz pusi no deficīta attiecības samazinājuma iecerēts panākt 2007. gadā. Plānoto nominālo korekciju programmas periodā paredzēts panākt, palielinot ieņēmumu attiecību pret IKP par gandrīz 1 procentu punktu un samazinot izdevumu attiecību pret IKP par 6,5 procentu punktiem. Sākotnējo nodokļu sloga palielinājumu 2007. gadā par 1,6 procentu punktiem no IKP pakāpeniski aizstāj ar pasākumiem, kas saistīti ar izdevumiem. Papildus izdevumu samazināšanai un budžeta iesaldēšanai, kas aizsākta kopš 2006. gada vasaras, iestādes sākušas pastiprināt izdevumu kontroli un uzlabot ar valsts finansēm saistītos institucionālos aspektus. Turklāt programmā izklāstīts plāns plaši strukturālai reformai, kuras mērķis ir nodrošināt deficīta mērķu sasniegšanu, jo īpaši programmas beigu posmā.

(5)

Paredzēts, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), kas aprēķināta, izmantojot kopīgi saskaņoto metodoloģiju, uzlabosies no 9,75 % no IKP 2006. gadā līdz 3 % programmas perioda beigās. Programmā noteiktais vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli ir strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, taču programmā nav paredzēts to sasniegt programmas periodā. Salīdzinot ar iepriekšējo programmas atjauninājumu, kurā VTM bija strukturālais deficīts 0,5 % līdz 1 % apmērā no IKP, tas ir grūtāk sasniedzams mērķis. MTO vidējā termiņa mērķis atbilstīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo iespējamo produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts strukturāls deficīts apmēram 1,5 % no IKP), to sasniedzot būtu jābūt sasniegtam arī mērķim nodrošināt drošības rezervi pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos.

(6)

Budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki, nekā paredzēts programmā, jo īpaši no 2008. gada. Deficīta virzību apdraudošie riski, kas izriet no makroekonomiskajām prognozēm, ir kopumā līdzsvaroti attiecībā uz laika posmu līdz 2008. gadam, savukārt par prognozēto zemāks IKP pieaugums programmas pēdējos gados varētu izraisīt lielāku deficītu. Lai gan 2007. gada budžetā saskaņā ar plānu iekļauti īstermiņa izdevumu samazinājumi un īslaicīga budžeta iesaldēšana, vēl aizvien pastāv zināmas neskaidrības par efektīvu izdevumu iesaldēšanas izpildi (arī tāpēc, ka līdzīgi kontroles pasākumi 2004.–2006. gadā bija nesekmīgi). Vēl jāpārbauda, cik efektīvi ir jaunie fiskālie noteikumi un sākotnējie pasākumi, kas veikti, lai izveidotu daudzgadēju budžeta struktūru un mainītu regulāru izdevumu pārtēriņu tendenci. Valdība ir pieņēmusi lēmumus par vairākiem pasākumiem, kas jāīsteno, lai reformētu valsts pārvaldes, veselības aprūpes, pensiju, cenu subsīdiju un izglītības sistēmas. Pamatojoties uz šiem pasākumiem, budžeta rezultāti varētu būt tuvāki 2007. un 2008. gadam noteiktajiem deficīta mērķiem, nekā plānots Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē. Tomēr pilnībā jāprecizē un jāīsteno atlikušie strukturālo reformu pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizstātu tos izdevumu ierobežošanas pasākumus, kuru darbība beidzas 2008. gada beigās. Turklāt, kā liecina pagātnes pieredze, ir risks, ka programmas pēdējos būs samazināta budžeta stingrība. Visbeidzot, ja sabiedriskā transporta uzņēmumu pārstrukturizācijas plāni nedos gaidītos rezultātus, uzņēmumu uzkrātie zaudējumi var īslaicīgi palielināt deficītu.

(7)

Ņemot vērā riska novērtējumu, kopumā šķiet, ka programmā izklāstītais budžeta stāvoklis ir tāds, lai saskaņā ar Padomes ieteikumu varētu novērst pārmērīgo deficītu līdz 2009. gadam, ar nosacījumu, ka budžeta stratēģiju pilnībā īsteno. Tas jo īpaši attiecas uz to konsolidācijas pasākumu pilnīgu īstenošanu, kas minēti 2007. gada budžetā un jaunajā programmā, ka arī uz izziņoto strukturālo reformu pasākumu sīkāku precizēšanu un savlaicīgu pieņemšanu. 2010. gadā, kad būs novērsts pārmērīgais budžeta deficīts, būtu jāpaātrina virzība uz programmā minēto VTM. Tas būtu arī pirmais solis ceļā uz pietiekamu drošības rezervi, lai netiktu pārkāpta deficīta robeža – 3 % no IKP — parastu makroekonomisko svārstību gadījumā, kādas patlaban nav.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības parāda kopapjoms 2006. gadā ir sasniedzis 67,5 % no IKP, kas ir vairāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība 2008. gadā pieaugs līdz 71,25 %. Paredzams, ka pēc 2008. gada tā atkal samazināsies un 2010. gadā atkal būs 67,5 %. Paredzams, ka parāda attiecības attīstība būs mazāk labvēlīga, nekā prognozēts programmā, ņemot vērā iepriekš minētos riskus, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, parāda attiecības samazināšanās varētu nebūt pietiekama, lai līdz programmas perioda beigām sasniegtu atsauces vērtību.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Ungārijā ir krietni lielāka nekā vidēji ES — to ievērojami iespaido fakts, ka ilgtermiņā būtiski pieaugs pensiju izdevumi kā daļa no IKP. Lai gan ir sperti pirmie nozīmīgie soļi, apdraudējumus valsts finanšu ilgtspējībai tiktu mazināts, pilnībā īstenojot turpmākus reformu pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu, kā plānots programmā. Turklāt ir svarīgi tas, ka sākotnējais vājais budžeta stāvoklis, kas ir būtiski pasliktinājies salīdzinājumā ar 2005. gadu, apdraud valsts finanšu ilgtspējību, pat neņemot vērā sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda apmērs pārsniedz Līgumā paredzēto atsauces vērtību. Turpmāka budžeta konsolidācija saskaņā ar plānu palīdzētu mazināt apdraudējumu valsts finanšu ilgtspējībai. Kopumā šķiet, ka Ungārijas valsts finanšu stabilitāte ir lielā mērā apdraudēta.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par 2006. gada oktobra Ungārijas pārskatītās valsts reformu programmas kopējo ietekmi atbilstīgi vispārējai vidēja termiņa stratēģijai. Turklāt tajā ir sniegta informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, tomēr budžeta prognozēs nav skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā noteiktie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, konverģences programmā izklāstītie strukturālo reformu plāni un nesen pieņemtie pasākumi pilnībā atbilst valsts reformu programmā sniegtajam reformu plānam, jo īpaši attiecībā uz reformu pasākumiem, kas pieņemti tādās jomās kā valsts pārvalde, veselības aprūpe, pensijas, izglītība un vairākas subsīdiju sistēmas.

(11)

Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (4).

i)

stingri īstenot 2007. gada budžetu un veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz 2009. gadam, vajadzības gadījumā veicot papildu pasākumus; un nodrošināt — tostarp, izmantojot papildu ienākumus, lai mazinātu budžeta deficītu, — lai parāda un IKP attiecība būtu ievirzīta stingri lejupejošā trajektorijā, vēlams līdz 2009. gadam.

ii)

uzlabot budžeta kontroli, pilnveidojot fiskālos noteikumus un nostiprinot valsts finanšu institucionālo struktūru, balstoties uz pirmajiem pasākumiem, kas veikti 2007. gada budžetā;

iii)

ilglaicīgi ierobežot izdevumus, pieņemot un nekavējoties īstenojot izsludināto valsts pārvaldes un veselības aprūpes sistēmas vienkāršošanu, kā arī paredzēto izglītības sistēmas reformu;

iv)

ņemot vērā parāda līmeni un ar novecošanos saistīto izdevumu pieaugumu, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, nodrošinot sekmīgu virzību uz VTM sasniegšanu un veicot papildu pensiju sistēmas reformu pasākumus, kā paziņots.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/28

Commission of the European Communities

Competition DG

Merger Network

Rue Joseph II 70

B-1000 Brussels

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/29

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/33

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4441. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/33

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4544. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/34

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32007M4560. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/35

(1)

Eiropas Savienības Padome piešķir ļoti lielu nozīmi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei, kas ir būtiski svarīgi Savienībā apvienojušos valstu tautām.

(2)

Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi nodrošināt pilsoņiem augstas pakāpes drošību šajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izstrādājot dalībvalstu kopīgas procedūras policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās.

(3)

Eiropadome 1999. gada oktobrī Tamperes sanāksmes secinājumos apstiprināja vajadzību uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentām iestādēm nolūkā atklāt un izmeklēt nodarījumus.

(4)

2004. gada novembra Hāgas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā Eiropadome pauda pārliecību, ka šajā nolūkā vajadzīga novatoriska pieeja pārrobežu tiesībaizsardzības informācijas apmaiņai.

(5)

Eiropadome attiecīgi pauda viedokli, ka šādas informācijas apmaiņai būtu jāatbilst noteikumiem, kādus piemēro pieejamības principam. Tas nozīmē, ka tiesībaizsardzības amatpersonai vienā Savienības dalībvalstī, kurai vajadzīga informācija, lai veiktu savus pienākumus, var iegūt šo informāciju no citas dalībvalsts un ka tiesībaizsardzības iestādes šajā dalībvalstī, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija, padarīs to pieejamu deklarētajam mērķim, ņemot vērā minētās dalībvalsts vajadzības saistībā ar nepabeigtām izmeklēšanām.

(6)

Eiropadome noteica 2008. gada 1. janvāri kā termiņu, līdz kuram jāizpilda šis Hāgas programmā noteiktais mērķis.

(7)

Pamatlēmumā 2006/960/ TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (2) izklāstīti noteikumi, ar kuru palīdzību dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes var ātri un efektīvi apmainīties ar esošo informāciju un izlūkdatiem, lai veiktu izmeklēšanu krimināllietās vai īstenotu policijas izlūkdatu vākšanas darbības.

(8)

Tomēr Hāgas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai noteikts, ka pilnībā būtu jāizmanto jauna tehnoloģija un ka vajadzētu būt arī savstarpējai piekļuvei valstu datu bāzēm. Hāgas programmā paredzēts arī, ka jaunas centralizētas Eiropas datu bāzes būtu jāveido, tikai pamatojoties uz pētījumiem, kas apliecina, ka tās dod papildu vērtību.

(9)

Efektīvai starptautiskai sadarbībai ir būtiski, lai apmaiņa ar precīzu informāciju varētu notikt ātri un efektīvi. Mērķis ir ieviest procedūras, lai veicinātu ātrus, efektīvus un lētus datu apmaiņas līdzekļus. Datu kopīgai lietošanai šajās procedūrās paredz pienākumu atskaitīties un iekļauj atbilstīgas garantijas attiecībā uz datu precizitāti un drošību pārsūtīšanas un glabāšanas laikā, kā arī procedūras datu apmaiņas reģistrācijai un ierobežojumus apmaiņas ceļā iegūtās informācijas izmantošanai.

(10)

Šīs prasības ir izpildītas ar 2005. gada 27. maija Prīmes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par tādas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, kas saistīta ar cīņu pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju. Lai panāktu abu būtisko Hāgas programmas prasību izpildi visās dalībvalstīs un tās mērķu izpildi attiecībā uz laika grafiku, jānosaka, ka Prīmes līguma būtiskās daļas ir piemērojamas visās dalībvalstīs. Tādēļ šim Padomes lēmumam vajadzētu būt balstītam uz Prīmes līguma galvenajiem noteikumiem.

(11)

Tādēļ šajā lēmumā būtu jāiekļauj noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu un saskaņā ar kuriem dalībvalstis cita citai piešķir tiesības piekļūt savām automatizētās DNS analīzes datu bāzēm, automatizētajām pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Attiecībā uz datiem valsts DNS analīzes datu bāzēs un automatizētajās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās “atbilst/neatbilst ”sistēmai būtu jādod iespēja informācijas meklētājai dalībvalstij pieprasīt konkrētus attiecīgos personas datus no tās dalībvalsts, kura pārvalda attiecīgo datu bāzi, un vajadzības gadījumā pieprasīt papildu informāciju, izmantojot savstarpējās palīdzības procedūras.

(12)

Tas ievērojami paātrinātu esošās procedūras, dodot dalībvalstīm iespēju noskaidrot, vai kādai citai dalībvalstij ir informācija, kuru tā meklē, un ja ir — tieši kurai dalībvalstij.

(13)

Pārrobežu datu salīdzināšanai būtu jāpaver jaunas iespējas noziedzības apkarošanā. Datu salīdzināšanā iegūtai informācijai būtu dalībvalstīm jādod iespēja izmantot jaunus izmeklēšanas paņēmienus, tādējādi tai būtu būtiska nozīme, palīdzot dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

(14)

Noteikumiem vajadzētu būt balstītiem uz dalībvalstu datu bāzu apvienošanu tīklā un tādējādi tiem būtu jāveido vienkāršu un efektīvu pieeju pārrobežu noziedzības apkarošanai.

(15)

Ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt personas datus un citus datus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem.

(16)

Tā kā starptautiskā sadarbība, jo īpaši apkarojot pārrobežu noziedzību, ir jāuzlabo, šim lēmumam papildus informācijas apmaiņas uzlabošanai cita starpā būtu jārada iespēja ciešākai policijas iestāžu sadarbībai, piemēram, organizējot kopīgas drošības operācijas (piem., kopīgas patruļas) un pārrobežu iejaukšanos gadījumos, ja pastāv tūlītējs apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai.

(17)

Ciešākai policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās jānotiek, ņemot vērā pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. To būtu jāgarantē šajā lēmumā izklāstītajiem visaptverošajiem speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem, kam vajadzētu būt pielāgotiem tās datu apmaiņas īpašajam raksturam, ko tie reglamentē. Šā lēmuma speciālajos datu aizsardzības noteikumos būtu īpaši jāņem vērā specifika, kāda piemīt pārrobežu piekļuvei datu bāzēm tiešsaistē. Tā kā tiešsaistes piekļuves apstākļos dalībvalstij, kura pārvalda šo datni, nav iespējas izdarīt iepriekšējas pārbaudes, šajā lēmumā būtu jānodrošina pārraudzība pēc tam.

(18)

Apzinoties šā lēmuma nozīmi personu tiesību aizsardzībā un apzinoties, ka personas datu piegāde citai dalībvalstij prasa pietiekamus datu aizsardzības standartus saņēmējā dalībvalstī, dalībvalstīm būtu jānodrošina šajā lēmumā ietverto datu aizsardzības noteikumu efektīva īstenošana.

(19)

Tā kā šā lēmuma mērķus, konkrēti, informācijas apmaiņas uzlabošanu Eiropas Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā noziedzības apkarošanas un drošības jautājumu pārrobežu raksturu, un to, ka dalībvalstīm šajos jautājumos ir jāpaļaujas citai uz citu, kā arī to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, uz ko attiecas ES Līguma 2. pants. Saskaņā ar EK Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(20)

Šajā lēmumā ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

noteikumi par nosacījumiem un procedūru automātiskai DNS profilu, pirkstu nospiedumu datu un konkrētu valsts piešķirtu transportlīdzekļu reģistrācijas datu pārsūtīšanai (2. nodaļa);

b)

noteikumi par nosacījumiem datu piegādei saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem (3. nodaļa);

c)

noteikumi par nosacījumiem informācijas piegādei, lai novērstu teroristiskus nodarījumus (4. nodaļa);

d)

noteikumi par nosacījumiem un procedūru, lai pastiprinātu robežu policijas sadarbību, veicot dažādus pasākumus (5. nodaļa).

a)

dalībvalsts, kas pieprasījusi informāciju, precizē, kādam nolūkam informācija vajadzīga;

b)

dalībvalsts, kas pieprasījusi informāciju, iesniedz izmeklēšanas orderi vai kompetentās iestādes izsniegtu paziņojumu atbilstīgi šīs dalībvalsts tiesību aktiem, kurā norādīts, ka prasības saistībā ar šūnu materiāla ieguvi un izpēti tiks izpildītas, ja attiecīgā persona atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kas pieprasījusi informāciju; un

c)

atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas saņēmusi pieprasījumu, izpildītas prasības attiecībā uz šūnu materiāla ieguvi un izpēti un iegūtā DNS profila sniegšanu.

a)

īpašnieku vai turētāju dati, un

b)

transportlīdzekļa dati.

a)

cik vien iespējams ātri paziņojot cita citai par to, ka radusies šāda situācija ar pārrobežu ietekmi, un apmainoties ar attiecīgo informāciju;

b)

situācijās ar pārrobežu ietekmi veicot un saskaņojot vajadzīgos policijas pasākumus savā teritorijā;

c)

pēc tās dalībvalsts lūguma, kurā radusies minētā situācija, ciktāl tas iespējams norīkojot amatpersonas, speciālistus un konsultantus un piegādājot ekipējumu.

a)

“personas datu apstrāde ”ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, šķirošana, atgūšana, apskatīšana, izmantošana, atklāšana, izmantojot piegādi, izplatīšana vai to atklāšana citādā veidā, saskaņošana, savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana. Apstrāde šā lēmuma nozīmē ietver arī informēšanu par to, vai ir atrasta atbilstība;

b)

“automātiska meklēšanas procedūra ”ir tieša piekļuve citas iestādes automatizētām datu bāzēm, ja atbilde uz meklēšanas procedūru ir pilnīgi automātiska;

c)

“atsauču atzīmēšana ”ir atzīmju veikšana uz uzglabātiem personas datiem bez nolūka ierobežot to apstrādi nākotnē;

d)

“piekļuves noslēgšana ”ir uzglabāto personas datu iezīmēšana, lai ierobežotu to apstrādi nākotnē.

a)

konstatētu, vai salīdzinātie DNS profili vai pirkstu nospiedumu dati sakrīt;

b)

sagatavotu un iesniegtu policijas vai tiesu iestādes lūgumu pēc juridiskas palīdzības atbilstīgi attiecīgas valsts tiesību aktiem, ja dati sakrīt;

c)

veiktu reģistrēšanu 30. panta nozīmē.

a)

ja tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kādam tie sniegti; ja personas dati ir sniegti un nebija pieprasīti, saņēmēja iestāde tūlīt pārbauda, vai tie ir vajadzīgi sniegšanas mērķim;

b)

pēc iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos minētā datu maksimāli pieļaujamā uzglabāšanas termiņa, ja iesniedzēja iestāde informē saņēmēju iestādi par šiem maksimālajiem termiņiem datu sniegšanas laikā.

a)

ir veikti moderni tehniski pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību, jo īpaši, datu konfidencialitāti un integritāti;

b)

izmantojot vispārēji pieejamus tīklus, lieto kompetentu iestāžu atzītas šifrēšanas un atšifrēšanas procedūras; un

c)

var pārbaudīt atļauju veikt meklēšanu atbilstīgi 30. panta 2., 4. un 5. punktam.

a)

sniegšanas iemesls;

b)

sniegtie datus;

c)

sniegšanas datums; un

d)

saņēmējas struktūras un struktūras, kas pārvalda šo datu bāzi, nosaukums vai atsauces numurs.

a)

tikai īpaši pilnvarotas valsts kontaktpunktu amatpersonas var veikt automātisku meklēšanu vai salīdzināšanu. To amatpersonu saraksts, kas ir pilnvarotas veikt automātiskas meklēšanas vai salīdzināšanas, pēc pieprasījuma ir pieejams uzraudzības iestādēm, kas minētas 5. punktā, un pārējām dalībvalstīm;

b)

katra dalībvalsts nodrošina, lai struktūra, kas pārvalda datu bāzi, un saņēmēja struktūra reģistrētu katru personas datu sniegšanu un saņemšanu, tostarp paziņojumu par to, vai pastāv atbilstība. Reģistrācijas ierakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

datu aizsardzības uzraudzībai;

b)

datu drošības nodrošināšanai.

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/46

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/47

28.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/49