24.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/1

Padomes rezolūcija

(2007. gada 22 martā)

par drošas informācijas sabiedrības stratēģiju Eiropā

(2007/C 68/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

PIEŅEM ŠO REZOLŪCIJU UN

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR

Komisijas 2006. gada 31. maija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Drošas informācijas sabiedrības stratēģija — “Dialogs, partnerība un iespējas”

ŅEM VĒRĀ

Komisijas 2006. gada 15. novembra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Par surogātpasta, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru apkarošanu

ATGĀDINA

1.	Padomes 2002. gada 28. janvāra Rezolūciju par Kopēju pieeju un īpašām darbībām tīklu un informācijas drošības jomā (1);

2.	Padomes 2003. gada 18. februāra Rezolūciju par Eiropas virzību uz tīklu un informācijas drošības kultūru (2);

3.	Padomes 2004. gada 8. — 9. marta secinājumus par uzbāzīgām tiešām reklāmām jeb “surogātpastu ”un Padomes 2004. gada 9. — 10. decembra secinājumus par “Elektroniska surogātpasta apkarošanu”;

4.	Eiropadomes 2005. gada marta secinājumus par Lisabonas stratēģijas atjaunošanu un 2006. gada marta Eiropadomes secinājumus, kuros Komisija un dalībvalstis ir aicinātas enerģiski īstenot jauno i2010 stratēģiju;

ES reglamentējošos noteikumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju (3) un jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz komunikāciju drošību, privātumu un konfidencialitāti un kuri ir palīdzējuši nodrošināt augsta līmeņa personas datu un privātuma aizsardzību un integritāti, kā arī publisko komunikāciju tīklu drošību;

6.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) (4);

Tunisijas programmu un Pasaules samitā par informācijas sabiedrību (WSIS) pieņemto Tunisas dokumentu, kurā ir uzsvērta nepieciešamību turpināt cīņu pret kibernoziegumiem un surogātpastu, vienlaicīgi nodrošinot privātuma un vārda brīvības aizsardzību, un sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm turpināt veicināt, attīstīt un īstenot globālu kiberdrošības kultūru;

8.	Prezidentvalsts secinājumus gadskārtējā Eiropas Informācijas sabiedrības konferencē (2006. gada 27. — 28. septembrī) “i2010 — Ceļā uz visaptverošu Eiropas informācijas sabiedrību”, Espo, Somijā;

ATTIECĪGI UZSVER, KA

Mūsu sabiedrība strauji ieiet jaunā attīstības posmā, pretim “visaptverošai informācijas sabiedrībai”, kurā iedzīvotāju ikdienas darbības arvien vairāk un vairāk ir saistītas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, kā arī elektronisko komunikāciju tīklu izmantošanu; lai šī attīstība varētu turpināties un būt veiksmīga, liela nozīme ir tīklu un informācijas drošībai;

2.	Uzticēšanās ir būtisks priekšnosacījums informācijas sabiedrības veiksmei; uzticēšanās ir saistīta arī ar tiešo lietotāju pieredzi un nepieciešamību respektēt to privāto dzīvi; tādēļ tīklu un informācijas drošība nebūtu uzskatāma tikai par tehniskas dabas jautājumu;

3.	Tīklu un informācijas ir neatņemama Eiropas informācijas telpas izveides sastāvdaļa — kā daļa no i2010 ierosmes — tādējādi veicinot atjaunotās Lisabonas stratēģijas panākumus; IKT ir arī būtiska nozīme inovācijās, ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā visā tautsaimniecībā;

Jaunās tehnoloģijas, kas mums radīs visaptverošu informācijas sabiedrību, šobrīd jau ir izstrādes stadijā; ambiciozu tehnoloģiju (piemēram, ātrdarbīgi bezvadu tīkli, Radio frekvenču identifikācijas ierīces (RFID), sensoru tīkli) un novatorisku, kvalitatīvu pakalpojumu (piemēram, Interneta protokola televīzija (IPTV), balss intertīkla pārraides protokols (VoIP), mobilā televīzija un citi mobilie pakalpojumi) ieviešana prasa piemērotu tīklu un informācijas drošības līmeni, sākot jau no izstrādes sākuma posma, lai iegūtu reālu komerciālu vērtību; laicīga jaunu, daudzsološu inovāciju ieviešana ir ārkārtīgi būtiska informācijas sabiedrības un Eiropas konkurētspējas attīstībai; valdības struktūrām un uzņēmumiem būtu iespējami drīz jāsāk ieviest drošas un novatoriskas tehnoloģijas un pakalpojumus, lai paātrinātu to vispārēju izmantošanu;

5.	ES ir būtiski, lai Eiropas rūpniecība būtu gan prasīga tīklu un informācijas drošības produktu un pakalpojumu lietotāja, gan konkurētspējīga piegādātāja; daudzveidība, atvērtība un sadarbspēja ir drošības neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ tās būtu jāsekmē;

Zināšanām un prasmēm saistībā ar tīklu un informācijas drošību ir arī jākļūst par katras personas un sabiedrības ieinteresētās puses ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu; gan valsts, gan ES mērogā ir notikušas vairākas informatīvas kampaņas, tomēr šajā jomā arvien ir vēl daudz darāmā, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem lietotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); īpaša vērība būtu jāpievērš lietotājiem ar īpašām vajadzībām vai tādiem, kam ir slikta izpratne par tīklu un informācijas drošības jautājumiem; visām ieinteresētajām pusēm būtu jāapzinās, ka tās ir pasaules drošības ķēdes sastāvdaļa, un tām būtu jābūt spējīgām rīkoties šādā statusā; tīklu un informācijas drošības jautājumi būtu jāņem vērā jebkādā izglītībā vai apmācībās saistībā ar IKT;

7.	ENISA izveide ir būtisks panākums ES centienos reaģēt uz problēmām saistībā ar tīklu un informācijas drošību; ENISA darbības joma, mērķi, uzdevumi un darbības ilgums ir noteikti Regulā Nr. 460/2004;

Līdzekļu piešķiršana pētniecībai un izstrādei un inovācijām gan valstu, gan ES mērogā ir viens no galvenajiem elementiem, lai uzlabotu jaunu sistēmu, lietojumprogrammu un pakalpojumu informācijas un tīklu drošības līmeni; būtu jāpastiprina centieni ES līmenī ar drošību saistītas pētniecības un inovāciju jomās, jo īpaši ar 7. pamatprogrammu (FP7) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP); centieni būtu jāvērš arī uz pasākumiem, lai izplatītu to rezultātus un iedrošinātu to komerciālu izmantošanu, tostarp izvērtējot to noderīgumu plašākai sabiedrībai; tas uzlabos Eiropas piegādātāju spējas sniegt risinājumus drošības jomā, kas atbilst Eiropas tirgus specifiskajām prasībām;

Visaptverošā informācijas sabiedrība papildus būtiskiem ieguvumiem rada arī būtiskas problēmas, radot jaunu potenciālo apdraudējumu kompleksu. Draudi drošībai un privātumam, tostarp datu nelikumīgas pārtveršanas un izmantošanas dēļ, kļūst arvien nopietnāki, mērķtiecīgāki un skaidrāk vērsti uz ekonomisku labumu gūšanu, tādēļ novatoriskā veidā būtu jāveido jauni atbildes pasākumi uz pastāvošiem un jauniem apdraudējumiem, un ar tiem būtu jārisina arī jautājumi, kas izriet no sistēmas sarežģītības, kļūmēm, nelaimes gadījumiem vai neskaidrām norādēm; būtu jāatbalsta un jāveicina valsts krīzes reaģēšanas struktūru izveide un attīstība elektroniskā jomā, kas ir vērstas uz dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī sadarbība starp šādām struktūrām, kā arī ar citām atbilstīgām iesaistītajām pusēm;

10.

ES tīklu un informācijas drošības politikā papildu uzmanība būtu jāpievērš produktu, pakalpojumu un vadības sistēmu standartizēšanai un sertificēšanai — īpaši tādu, ko sniedz pastāvošas iestādes –, to izmantojot kā līdzekli paraugprakses un profesionalitātes izplatīšanai tīklu un informācijas drošības jomā; no iespējamu jaunu atklātu un savstarpēji saderīgu standartu savlaicīgas pieņemšanas, jo īpaši, iegūtu jaunās, pašlaik topošās tehnoloģijas, piemēram, RFID un mobilā televīzija; būtu jāveicina Eiropas standartizācijas struktūru darbošanās šajā jomā;

11.	Tā kā elektroniskiem tīkliem un informācijas sistēmām ir arvien būtiskāka nozīme stratēģiskās infrastruktūras kopējā darbībā, to esamība un integritāte kļūst neaizvietojama pārvaldes, uzņēmumu, iedzīvotāju drošībai un dzīves kvalitātei, kā arī sabiedrības vispārējai darbībai;

12.	Vairāk nekā jebkad ir vajadzīga sadarbība un praktiska pieeja; dažādajām ieinteresētajām pusēm būtu jāapzinās un jāatzīst sava attiecīgā loma, pienākumi un tiesības;

UN TĀDĒĻ AICINA DALĪBVALSTIS

Atbalstīt apmācību programmas un uzlabot vispārēju sapratni tīklu un informācijas drošības jautājumos, piemēram, uzsākot informācijas kampaņas par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, kas vērstas uz visiem iedzīvotājiem/lietotājiem un visām tautsaimniecības nozarēm, jo īpaši uz MVU un tiešajiem lietotājiem ar īpašām vajadzībām vai ar zemu izpratnes līmeni; līdz 2008. gadam būtu jāizvēlas kopējs datums Eiropas sapratnes uzlabošanas dienai (piemēram, “Informācijas un tīklu drošības diena”), ko katru gadu brīvprātīgi īsteno katrā dalībvalstī;

Palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē drošības jomā un uzlabot to rezultātu izmantojamību un izplatīšanu; iedrošināt novatorisku partnerību veidošanos, lai uzlabotu Eiropas IKT drošības rūpniecības izaugsmi un veicinātu jaunu tīklu un informācijas drošības tehnoloģiju un pakalpojumu ātrāku izmantošanu, lai sniegtu tiem komerciālu stimulu;

Atbilstīgu vērību pievērst vajadzībai novērst un apkarot jaunus un esošos drošības apdraudējumus elektroniskajos komunikāciju tīklos, tostarp datu nelikumīgu pārtveršanu un izmantošanu, atzīt un risināt ar tiem saistītos apdraudējumus un attiecīgā gadījumā sadarbībā ar ENISA iedrošināt iedarbīgu informācijas apmaiņu un sadarbību starp atbilstīgām organizācijām un aģentūrām valsts mērogā; censties apkarot surogātpastu, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru, jo īpaši uzlabojot sadarbību ar kompetentām iestādēm valsts un starptautiskā mērogā;

4.	Stiprināt savstarpēju sadarbību i2010 struktūrā, lai apzinātu iedarbīgu un novatorisku praksi tīklu un informācijas drošības uzlabošanai un lai brīvprātīgi izplatītu zināšanas par šo praksi visā ES;

5.	Sekmēt pastāvīgu uzlabošanos valsts krīzes reaģēšanas struktūru elektroniskā jomā;

Veicināt tādu vidi, kas iedrošina pakalpojumu sniedzējus un tīklu operatorus sniegt saviem klientiem uzticamus pakalpojumus un nodrošināt elastību, kā arī nodrošināt patērētājiem izvēli drošības pakalpojumu un risinājumu ziņā; iedrošināt vai atbilstīgā gadījumā pieprasīt tīklu operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piemērotu tīklu un informācijas drošības līmeni saviem klientiem;

7.	Turpināt stratēģisku diskusiju i2010 Augsta līmeņa darba grupā, ņemot vērā pašlaik notiekošos procesus informācijas sabiedrībā, un nodrošināt saskaņotu pieeju starp regulējumu, kopregulējumu, pētniecību un izstrādi un e-valdību, kā arī komunikācijas un izglītību;

Atbilstīgi i2010 e-Valdības rīcības plānam nodrošināt vienveidīgu e-valdības stratēģijas pakalpojumu izveidi, veicināt savstarpēji saderīgus identitātes pārvaldības risinājumus un veikt visas vajadzīgās izmaiņas publiskā sektora organizācijā; valdībām un publiskām pārvaldēm būtu jākļūst par labākās prakses paraugiem, popularizējot drošus e-valdības pakalpojumus visiem iedzīvotājiem.

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR KOMISIJAS NOLŪKU

1.	Turpināt izstrādāt visaptverošu un dinamisku ES stratēģiju tīklu un informācijas drošībai. Komisijas ierosinātā visaptverošā pieeja ir īpaši nozīmīga;

2.	Tīklu un informācijas drošību iekļaut kā vienu no mērķiem ES elektronisko sakaru reglamentējošo noteikumu pārskatīšanā;

Arī turpmāk īstenot savus pienākumus, lai panāktu labāku sapratni par to, ka vajadzīga vispārēja politiska griba apkarot surogātpastu, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru; uzlabot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši ar nolīgumu starpniecību ar trešām valstīm, tostarp saistībā ar surogātpasta, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru apkarošanu;

Stiprināt ENISA iesaisti, lai atbalstītu Drošas informācijas sabiedrības stratēģiju Eiropā, kā izklāstīts šajā rezolūcijā, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 460/2004 noteiktajiem mērķiem un pienākumiem, kā arī cieši sadarbojoties un veidojot ciešākas darba attiecības ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm;

5.	Saistībā ar i2010 struktūru, sadarbojoties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar statistikas un dalībvalstu informācijas drošības ekspertiem, izstrādāt piemērotus indikatorus Kopienas pētījumiem par aspektiem, kas saistīti ar drošību un uzticēšanos;

Mudināt dalībvalstis ar daudzpusēja ieinteresēto pušu dialoga starpniecību izpētīt saimnieciskos, komerciālos un sabiedrības virzītājspēkus, lai izstrādātu IKT nozarei īpašu piemērotu politiku tīklu un informācijas sistēmu drošības un elastības uzlabošanai, kas būtu iespējams ieguldījums plānotās Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības stratēģijā;

7.	Koordinācijā ar dalībvalstīm turpināt centienus, lai veicinātu dialogu ar atbilstīgiem starptautiskiem partneriem un organizācijām ar mērķi uzlabot sadarbību pasaulē tīklu un informācijas drošības jomā, jo īpaši, īstenojot WSIS darbības virzienus, un regulāri ziņot Padomei;

UN AICINA

ENISA — turpināt cieši sadarboties ar dalībvalstīm, Komisiju un citām atbilstīgām ieinteresētām pusēm, lai pildītu Regulā (EK) Nr. 460/2004 noteiktos pienākumus un mērķus, un lai atbalstītu Komisiju un dalībvalstis centienos izpildīt tīklu un informācijas drošības prasības, tādējādi veicinot jaunās Drošas informācijas sabiedrības stratēģijas Eiropā īstenošanu un tālāku attīstību, kā izklāstīts šajā rezolūcijā;

Visas ieinteresētās puses — uzlabot programmatūras drošību un tīklu un informācijas sistēmu drošību un elastību atbilstīgi Drošas informācijas sabiedrības stratēģijai Eiropā, kā izklāstīts šajā rezolūcijā, kā arī aicina tās iesaistīties daudzpusējās ieinteresēto pušu debatēs par to, kā vislabāk izmantot esošos rīkus un reglamentējošos instrumentus;

3.	Uzņēmumus — izrādīt pozitīvu attieksmi attiecībā uz informācijas un tīklu drošību, lai izstrādātu uzlabotus un drošākus produktus un pakalpojumus, investīcijas šādos produktos un pakalpojumos uzskatot par konkurētspējas priekšrocību;

4.	Ražotājus un pakalpojumu sniedzējus — attiecīgā gadījumā iestrādāt drošības, privātuma un konfidencialitātes prasības, izstrādājot savus produktus un pakalpojumus un izvēršot tīklu infrastruktūru, lietojumprogrammas un programmatūru, kā arī īstenot un uzraudzīt drošības risinājumus;

5.	Ieinteresētās puses — sadarboties un veidot eksperimentālu vidi jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu drošai pārbaudei un izmēģināšanai; ieinteresētās puses — savlaicīgi pieņemt jaunās drošās tehnoloģijas un tehnoloģijas pēc tam, kad tās ir piedāvātas komerciālai izmantošanai;

6.	Visas iesaistītās puses uzņemties tālāku rīcību cīņā pret surogātpastu un citām ļaunprātīgām darbībām tiešsaistē un aktīvi sadarboties ar kompetentām iestādēm valsts un starptautiskā mērogā;

7.	Pakalpojumu sniedzējus un IKT nozari — pievērsties produktu, procesu un pakalpojumu drošības, privātuma un izmantojamības uzlabošanai, lai panāktu uzticamību, novērstu un apkarotu identitātes zagšanu un cita veida kaitēšanu privātumam;

Tīklu operatorus, pakalpojumu sniedzējus un privātus uzņēmumus — apmainīties ar paraugpraksi drošības jomā un īstenot to un uzlabot riska analīzes kultūru un pārvaldību organizācijās un uzņēmumos, atbalstot piemērotas apmācību programmas un izstrādājot rezerves plānus, kā arī savos pakalpojumos saviem klientiem darīt pieejamus drošības risinājumus.

(1) OV C 43, 16.2.2002., 2. lpp.

(2) OV C 48, 28.2.2003., 1. lpp.

(3) Direktīvas 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un komunikācijām), 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva), 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) (attiecīgi, OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp., OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp. un OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(4) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

24.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/5

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 68/02)

Lēmuma pieņemšanas datums

3.1.2007.

Atbalsta Nr.

N 147/06

Dalībvalsts

Dānija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Fritagelse for affaldsafgift for forbrænding af fiberfraktioner der stammer fra afgasning og separering af husdyrgødning

Juridiskais pamats

Affalds- og råstofafgiftsloven (forslag til lov om ændring af affalds- og råstofafgiftsloven J nr. 2005-231-0051)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta forma

Nodokļu likmes samazinājums

Budžets

Plānotie gada izdevumi: 20 miljoni DKK; Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 200 miljoni DKK

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

4.1.2007.—31.12.2016.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Skatteministeriet

Nikolai Eigtveds Gade 28

DK-1402 København K

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	22.11.2006.
Atbalsta Nr.	N 222/06
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Sardegna
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Piano d'azione per il superamento del digital divide in Sardegna — Telecom Italia
Juridiskais pamats	Deliberazione della giunta regionale n. 50/2 del 30.11.2004, n. 54/15 del 22.11.2005 e n. 62/65 del 27.12.2005
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Nozaru attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 6,1 miljoni EUR
Atbalsta intensitāte	55 %
Atbalsta ilgums	Līdz 2008.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Regione autonoma della Sardegna
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

9.2.2007.

Atbalsta Nr.

N 501/06

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Élargissement de la taxe fiscale affectée “matériaux de construction”

Juridiskais pamats

Loi de finance pour 2007 portant modification de l'article 71F de la loi de finances n. 2004-1312 du 30 décembre 2003

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Pētniecība un attīstība

Atbalsta forma

Parafiskālais maksājums

Budžets

Plānotie gada izdevumi: 1,6 miljoni EUR; Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 10 miljoni EUR

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

19.2.2007.—31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Celtniecība

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministère de l'Économie, des finances et de l'industrie

139, rue de Bercy

F-75572 Paris

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

22.1.2007.

Atbalsta Nr.

N 515/06

Dalībvalsts

Beļģija

Reģions

Vlaanderen

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Steun aan ondernemingen voor ecologie-investeringen in het Vlaams Gewest

Juridiskais pamats

Decreet 31 januari 2003 betreffende het economisch ondersteuningsbeleid (Belgisch Staatsblad van 25 maart 2001)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi: 54 miljoni EUR; Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 378 miljoni EUR

Atbalsta intensitāte

40 %

Atbalsta ilgums

1.1.2004.—31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

—

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Vlaamse Overheid — Agentschap Economie

Markiesstraat 1

B-1000 Brussel

Papildu informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

6.12.2006.

Atbalsta atsauces numurs

NN 14/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Sardīnija

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Ottana Energia Srl

Juridiskais pamats

Decreto del ministero delle Attività produttive del 13.12.2005

Pasākuma veids

Individuālais atbalsts

Mērķis

Nodrošināt grūtībās nonākušā uzņēmuma turpmāko darbību līdz pārstrukturēšanas programmas izstrādei

Atbalsta forma

Aizdevuma garantija

Budžets

Kopējā summa: 5 miljoni EUR

Intensitāte

—

Atbalsta ilgums

6 mēneši

Attiecīgās nozares

Enerģētikas nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle Attività produttive

Via Molise, 2

I-00187 Roma

Cita informācija

Itālijas iestādes beigs sniegt garantiju uzņēmumam Ottana Energia 15 dienu laikā pēc vēstules saņemšanas, kas nosūtīta pēc lēmuma pieņemšanas.

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

24.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/8

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2007/C 68/03)

Lēmuma pieņemšanas datums

21.12.2006.

Atbalsta atsauces numurs

NN 18/06

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Velsa

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Farming Connect Advisory Service (East Wales Cattle)

Juridiskais pamats

Agriculture Act 1986

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Tehniskais atbalsts

Atbalsta forma

Dotācija

Budžets

22,64 miljoni GBP (33,6 miljoni EUR)

Intensitāte

Līdz 100 %

Atbalsta ilgums

1.9.2002.-31.10.2006.

Attiecīgās nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

National Assembly for Wales

Cathays Park

Cartiff CF103NQ

United Kingdom

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

29.1.2007.

Atbalsta Nr.

N 109/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Campania

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Modifica del piano agrumicolo della Campania

Juridiskais pamats

Delibera di giunta regionale n. 40 del 21.1.2005

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Investīcijas lauku saimniecībās, kvalitatīvu produktu ražošanas un pārdošanas veicināšana

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

1 330 924,40 EUR

Atbalsta intensitāte

Līdz 55 %

Atbalsta ilgums

Beztermiņa

Attiecīgā nozare

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle Politiche agricole alimentari e forestali

Via XX settembre, 20

I-00187 Roma

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

4.1.2007.

Atbalsta Nr.

N 757/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Piemonte

Nosaukums

Interventi nelle zone agricole colpite da calamità naturali (grandinate del 3 e 4 luglio 2006 — provincia di Cuneo)

Juridiskais pamats

Decreto legislativo n. 102/2004

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atlīdzināt nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītos zaudējumus lauksaimnieciskajai ražošanai

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

Atsauce uz apstiprināto shēmu (NN 54/A/04)

Atbalsta intensitāte

Līdz 100 % no lauksaimniecības ražošanai nodarītajiem zaudējumiem

Ilgums

Līdz maksājumu beigām

Attiecīgā nozare

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali

Via XX Settembre, 20

I-00187 Roma

Cita informācija

Komisijas apstiprinātās shēmas izpildes pasākums saskaņā ar valsts atbalstu NN 54/A/04 (Komisijas vēstule C(2005) 1622, galīgā redakcija, 2005. gada 7. jūnijs)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

14.12.2006.

Atbalsta Nr.

N 759/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Puglia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Interventi nelle zone agricole danneggiate (piogge alluvionali il 22 e il 23 ottobre 2005 nella provincia di Bari)

Juridiskais pamats

Decreto legislativo n. 102/2004

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atlīdzināt nelabvēlīgo laika apstākļu radītos zaudējumus lauku saimniecību struktūrām

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

Atsauce uz apstiprināto shēmu (NN 54/A/04)

Atbalsta intensitāte

Līdz 100 %

Ilgums

Līdz maksājumu beigām

Attiecīgās nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle Politiche agricole alimentari e forestali

Via XX settembre, 20

I-00187 Roma

Cita informācija

Komisijas apstiprinātās shēmas izpildes pasākums saskaņā ar valsts atbalstu NN 54/A/04 (Komisijas vēstule C(2005) 1622, galīgā redakcija, 2005. gada 7. jūnijs)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

4.1.2007.

Atbalsta atsauces numurs

N 769/06

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

An Bord Bia (Īrijas Pārtikas padomes) veiktie pārtikas produktu tirdzniecības un reklamēšanas pasākumi (atbalsta grozījumi shēmā N 362/2000)

Juridiskais pamats

—	Government Decision (National Development Plan)

—	An Bord Bia Act 1994

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Kvalitatīvi produkti, tehniskais nodrošinājums, reklāma

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Shēmas jaunais budžets ir 68 miljoni EUR (palielinājums par 18,5 miljoniem EUR)

Intensitāte

—

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2007.

Attiecīgās nozares

—

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

An Bord Bia

Clanwilliam Cort

Lower Mount Street

Dublin 2

Ireland

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

22.12.2006.

Atbalsta atsauces numurs

N 795/06

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Birtokfejlesztési hitel kamattámogatása

Juridiskais pamats

—	3/2003. (I. 24.) FVM rendelet az agrárgazdasági és vidékfejlesztési célok 2003. évi költségvetési támogatásáról, 271-275. §

—	A földművelésügyi és vidékfejlesztési miniszter …/2006. ( ) FVM rendelet-tervezete a birtokfejlesztési hitel kamattámogatásáról

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Ieguldījumu atbalsts

Atbalsta forma

Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem

Budžets

Ikgadējie izdevumi: 436 miljoni HUF

Kopējais budžets: 2 000 miljoni HUF

Intensitāte

Maksimālā intensitāte 24,06 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2008.

Attiecīgās nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

Kossuth tér 11.

H-1055 Budapest

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

22.12.2006.

Atbalsta atsauces numurs

N 796/06

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Birtok-összevonási célú termőföld vásárlás támogatása

Juridiskais pamats

—	A 2004. évi nemzeti hatáskörben nyújtott agrár- és vidékfejlesztési támogatások igénybevételének feltételeiről szóló FVM rendelet

—	25/2004. FVM rendelet 34. §; 39§-42. §

—	A földművelésügyi és vidékfejlesztési miniszter …/2006. ( ) FVM rendelet-tervezete a birtok-összevonási célú termőföldvásárlás támogatásáról

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Ieguldījumu atbalsts

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Ikgadējie izdevumi: 300 miljoni HUF

Kopējais budžets: 600 miljoni HUF

Intensitāte

Maksimālā intensitāte — 20 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2008.

Attiecīgās nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

Kossuth tér 11.

H-1055 Budapest

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

28.12.2006.

Atbalsta Nr.

N 807/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Puglia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Programma di lotta contro la tristeza degli agrumi della regione Puglia

Juridiskais pamats

Legge regionale n. 20 del 30.12.2005

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Profilakses un kompensācijas pasākumi saistībā ar augu slimību

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

500 000 EUR

Atbalsta intensitāte

no 5 līdz 25 EUR par stādījumu zaudējumu kompensēšanai

Atbalsta ilgums

Divi gadi

Attiecīgā nozare

A — Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Regione Puglia

Lungomare N. Sauro, 47

I-70121 Bari

Cita informācija

Tie ir grozījumi Komisijas apstiprinātai atbalsta shēmai N 603/05, kurā sākotnējam budžetam 803 090,45 EUR apmērā, ko nodrošina valdība, pievieno papildu summu 500 000 EUR, ko sniedz Pouilles reģions. Šo papildu summu izmantos, lai finansētu kompensējošus pasākumus gadījumos, kad nepieciešams iznīdēt inficētos augus

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

29.1.2007.

Atbalsta Nr.

N 831/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Lombardia

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Aiuti regionali in agricoltura. Articolo 23 legge regionale n. 7/2000

Juridiskais pamats

Legge regionale n. 7 del 7.2.2000

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Intervences pasākumi, lai attīstītu kalnu lauksaimniecību

Atbalsta veids

Tiešās subsīdijas

Budžets

—

Atbalsta intensitāte

Mainīga atkarībā no pasākuma

Atbalsta ilgums

1.1.2007.–31.12.2007.

Attiecīgā nozare

A — Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Regione Lombardia

Via Pola, 12/14

I-20124 Milano

Cita informācija

Pagarinājums līdz 2007. gada 31. decembrim vienam no pasākumiem, kurus Komisija apstiprinājusi ar shēmu N 49/2000, tas īpaši attiecas pasākumu, kas paredzēts ar 2000. gada 7. februāra reģionālā likuma 23. pantu: “Atbalsts kalnu lauksaimniecībai”

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

29.1.2007.

Atbalsta numurs

N 834/06

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Valsts shēma

Nosaukums

Wijziging van de parafiscale heffing voor levende eenden ter financiering van dierziektebestrijding

Juridiskais pamats

Verordening van het Productschap voor Pluimvee en Eieren die vorige verordeningen wijzigt inzake parafiscale heffingen in de sectoren pluimvee en eieren, konijnen, pelsdieren en vossen

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Dzīvnieku slimību izskaušana

Atbalsta forma

Atbalsts pēc lipīgas slimības uzliesmojuma

Budžets

Kopējais budžets ir tāds pats kā pasākumam N 352/04, kas tiek grozīts ar šo pasākumu. Tas ir atkarīgs no faktiskajām gaidāmajām dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksām dažādās nozarēs

Intensitāte

100 %

Ilgums

2007.-2010. gads

Attiecīgās nozares

Mājputni

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Productschap voor Pluimvee en Eieren

Postbus 460

2700 AL Zoetermeer

Nederland

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

24.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/15

Komisijas skaidrojošs paziņojums par procedūrām to mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijai, kuru izcelsmes valsts ir citā dalībvalstī

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 68/04)

1. IEVADS

Mehāniskā transportlīdzekļa iegāde citā dalībvalstī vai tā pārvešana uz citu dalībvalsti šobrīd ir kļuvusi ievērojami vienkāršāka nekā pirms dažiem gadiem, pateicoties galvenokārt trim svarīgiem jauninājumiem.

Atšķirīgās dalībvalstu tipa apstiprināšanas sistēmas aizstāja ar EK kopējo transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas (WVTA) sistēmu (1), ko obligāti piemēro attiecībā uz lielāko daļu vieglajiem automobiļiem un motocikliem attiecīgi no 1998. gada janvāra un 2003. gada jūnija. Tādēļ šo kategoriju mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām EK tipa apstiprināšanas direktīvām, lai tos varētu laist tirgū, un dalībvalstis nedrīkst atteikt šādus transportlīdzekļus pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā. Šobrīd Eiropas Parlamentā un Padomē tiek izskatīts priekšlikums par jaunu “pamatdirektīvu” (2). Pēc tās pieņemšanas EK kopējā transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas sistēmā tiks iekļauti arī komerciālie transportlīdzekļi (visa veida autobusi, furgoni un kravas automobiļi). Vienots EK tipa apstiprinājums Eiropas Savienībā veicina ātrāku un vienkāršāku reģistrāciju visās dalībvalstīs.

Jaunā grupveida atbrīvojuma regula par konkurences noteikumu piemērošanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pārdošanu un apkopi (3) ir vēl vairāk paplašinājusi Eiropas patērētāju iespējas praksē izmantot vienotā tirgus priekšrocības, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot cenu atšķirību priekšrocības dažādās dalībvalstīs. Piemēram, patērētāji tagad var bez ierobežojumiem izmantot starpnieku vai pirkšanas aģentu pakalpojumus, lai iegādātos mehānisko transportlīdzekli sev piemērotā vietā. Izplatītājiem ir lielāka rīcības brīvība darboties ārpus savas dalībvalsts teritorijas un pārdot transportlīdzekļus patērētājiem citās dalībvalstīs (tā sauktā aktīvā pārdošana papildus pasīvajai pārdošanai, kad patērētājs ir tas, kurš uzņemas iniciatīvu, kontaktējoties ar izplatītāju).

Eiropas Kopiena (EK) ir ieviesusi saskaņoto reģistrācijas apliecību mehāniskajiem transportlīdzekļiem (4). Tās galvenais mērķis ir atvieglot vienā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu brīvu pārvietošanos pa citu dalībvalstu ceļiem, kā arī to transportlīdzekļu otrreizēju ekspluatāciju, kuri iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī.

Tomēr daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi vēl joprojām izvairās iegādāties mehānisko transportlīdzekli citā dalībvalstī, baidoties no tā, ka nāksies saskarties ar nevajadzīgu papildu dokumentu kārtošanu un papildu izmaksām savā valstī. Turklāt mehānisko transportlīdzekļu pārvešana uz citu dalībvalsti vēl joprojām rada pamatu sūdzībām, jo īpaši, saistībā ar apgrūtinošajām tipa apstiprināšanas un reģistrācijas procedūrām. Šobrīd līdz pat 20 % no izskatīšanai nodotajām pārkāpumu lietām saistībā ar EK līguma 28.–30. pantu un 7 % no SOLVIT lietām ir saistītas ar mehānisko transportlīdzekļu reģistrāciju (5).

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu un jaunāko informāciju par EK tiesību aktu principiem, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu reģistrāciju dalībvalstī, kas nav iegādes valsts, un pārreģistrāciju dalībvalstu starpā, ņemot vērā jaunākās izmaiņas Eiropas likumdošanā un EK tiesas judikatūru. Tomēr šis paziņojums nesniedz pārskatu par EK tiesību aktu principiem, ko piemēro vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļiem un transportlīdzekļu nodoklim (6), ko pašreiz reglamentē EK līguma 25. vai 90. pants (7).

Šis paziņojums pilnībā aizstāj Komisijas skaidrojošo paziņojumu par procedūrām tādu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un reģistrēšanai, kas iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī (8). Tomēr ir jāatzīmē, ka jautājumus, kas saistīti ar Kopienas tiesību aktu interpretāciju, var izšķirt tikai EK tiesa.

Šis paziņojums jo īpaši būtisks ir dalībvalstu iestādēm, kas veic mehānisko transportlīdzekļu apstiprinājumu un reģistrāciju, un paziņojums palīdzēs minētajām iestādēm pareizi īstenot EK tiesību aktus. Komisija izstrādās patērētājiem norādījumus, kur izskaidros transportlīdzekļu pārvešanu un reģistrēšanu ES.

Jebkurā gadījumā Komisija turpinās uzmanīgi uzraudzīt to EK tiesību aktu principu pareizu īstenošanu, ko piemēro mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijā un pārvešanā.

2. TERMINOLOĢIJA

Šajā paziņojumā ir apskatīta mehānisko transportlīdzekļu pirmreizējā reģistrācija, kā arī to mehānisko transportlīdzekļu reģistrācija, kuri iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tie ir jauni vai lietoti.

Šā paziņojuma izpratnē “mehānisks transportlīdzeklis ”ir:

—

jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas paredzēts izmantošanai uz ceļa, pilnībā nokomplektēts vai pilnībā nenokomplektēts, ar vismaz četriem riteņiem un maksimālo projektēto ātrumu, kas pārsniedz 25 km/h, kā arī tā piekabes, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliežu ceļu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus, visus pārvietojamos mehānismus un lieljaudas komerciālos transportlīdzekļus (9); vai

—	jebkurš divriteņu vai trīsriteņu mehānisks transportlīdzeklis, kam ir sapāroti vai citādi riteņi un, kas paredzēts braukšanai pa ceļu (10).

Mehānisks transportlīdzeklis ir “iepriekš reģistrēts citā dalībvalstī”, ja ir saņemta administratīva atļauju to izmantot ceļu satiksmē, ieskaitot tā identifikāciju un reģistrācijas numura izdošanu. Tāpēc šis paziņojums attiecas arī uz tādiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecināta pagaidu vai īstermiņa reģistrācija, un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecināta profesionālā reģistrācija.

Laika periods, kurā transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts vienā dalībvalstī pirms tā pārvešanas uz citu dalībvalsti, ir nesvarīgs.

3. TRANSPORTLĪDZEKĻA REĢISTRĀCIJA DZĪVES VIETAS DALĪBVALSTĪ

3.1. Kas ir dzīves vietas dalībvalsts reģistrācijas izpratnē?

Saskaņā ar EK tiesas praksi reģistrācija ir dabisks līdzeklis aplikšanas ar nodokļiem pilnvaru izmantošanai mehānisko transportlīdzekļu jomā. Tā atvieglo uzraudzības veikšanu gan reģistrācijas dalībvalstij, gan arī citām dalībvalstīm, jo reģistrācija vienā dalībvalstī ir pierādījums tam, ka šajā valstī par mehānisko transportlīdzekli ir samaksāti nodokļi (11).

Katrai personai ir jāreģistrē savs transportlīdzeklis dalībvalstī, kuras iedzīvotājs viņš ir. Direktīvas 83/182/EEK (12) 7. pants un Direktīvas 83/183/EEK (13) 6. pants paredz precīzus noteikumus, kā noteikt pastāvīgo dzīves vietu situācijās, kad personas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo un vada transportlīdzekli citā dalībvalstī, kura nav viņu valsts. Taču EK tiesas judikatūrā ir noteikts, ka kvantitatīvo kritēriju, uz kuru ir atsauce šajā pantā, (nosacījums, ka noteiktajā vietā ir jādzīvo ilgāk par 185 dienām gada laikā), nevar uzskatīt par galveno kritēriju, ja pastāv arī citi faktori, kas ietekmē situāciju.

Saskaņā ar EK tiesu, ja personai ir gan personiskas, gan profesionālas saistības divās dalībvalstīs, šādas personas noteiktā dzīves vieta, kuru nosaka vispārējās novērtēšanas kontekstā, ņemot vērā visus attiecīgos faktus, ir tā, kur atrodas šīs personas interešu pastāvīgais centrs; gadījumā, ja šādas vispārējas novērtēšanas rezultātā šo faktu nav iespējams konstatēt, prioritāte ir jāpiešķir personiskām saistībām (14).

3.2. Dažādi soļi, lai reģistrētu mehānisku transportlīdzekli

Dalībvalstīs pašreiz spēkā esošie tiesību akti nosaka (maksimums) trīs dažādus soļus mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijai saņēmējā dalībvalstī:

—	mehāniskā transportlīdzekļa tehnisko parametru apstiprināšana, kas daudzos gadījumos ir EK tipa apstiprinājums. Uz dažiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem tomēr vēl joprojām attiecas valsts apstiprināšanas procedūras,

—	lietoto transportlīdzekļu tehniskā apskate, kuras mērķis ir veikt pārbaudi, vai attiecīgais mehāniskais transportlīdzeklis reģistrācijas brīdī ir labā tehniskā stāvoklī, lai tādējādi nodrošinātu cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību,

—	mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija, t. i., administratīvais apstiprinājums, lai varētu uzsākt transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, ieskaitot mehāniskā transportlīdzekļa identifikāciju un reģistrācijas numura izdošanu.

3.3. Mehāniskā transportlīdzekļa tehnisko parametru apstiprināšana

3.3.1. EK tipa apstiprinājums

Principā EK tipa apstiprināšanas prasība attiecas uz visiem sērijveidā ražotajiem vieglajiem automobiļiem, kas ir apstiprināti kopš 1996. gada, motocikliem, kas ir apstiprināti kopš 2003. gada maija, un traktoriem, kas ir apstiprināti kopš 2005. gada. Šī ir procedūra, ar kuras palīdzību dalībvalsts apstiprina, ka transportlīdzekļa tips atbilst visām piemērojamām Eiropas drošības un vides aizsardzības prasībām. EK tipa apstiprinājums ir spēkā visās dalībvalstīs.

Mehāniskā transportlīdzekļa ražotājs saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK iesniedz savu pieteikumu EK tipa apstiprinājuma saņemšanai dalībvalsts apstiprināšanas iestādei, kura piešķir EK tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, ja tas atbilst visām attiecīgo direktīvu prasībām (15), un tās dalībvalsts apstiprināšanas iestāde nosūta pārējo dalībvalstu apstiprināšanas iestādēm transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju par katru transportlīdzekļa tipu, kuru tā ir apstiprinājusi vai atteikusi apstiprināt, vai arī kuram sertifikāts ir anulēts.

Ražotājs kā EK tipa apstiprinājuma turētājs izdod EK atbilstības sertifikātu, kurā norāda, ka transportlīdzeklis ir izgatavots saskaņā ar apstiprinātā transportlīdzekļa tipu. EK atbilstības sertifikāts ir jāpievieno katram jaunajam transportlīdzeklim ar EK tipa apstiprinājumu. Turklāt attiecīgie EK konkurences noteikumi nosaka ražotājiem prasību izdot EK atbilstības sertifikātus nediskriminējošā veidā un laikus neatkarīgi no transportlīdzekļa galamērķa un/vai izcelsmes (t. i., neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir pārdots pircējam citā dalībvalstī, vai arī tirgotājs to iegādājas no izplatītāja citā dalībvalstī).

Dalībvalstis drīkst reģistrēt jaunus transportlīdzekļus ar EK tipa apstiprinājumu vai atļaut šādu transportlīdzekļu ekspluatāciju, pamatojoties uz to uzbūvi un funkcijām, tikai tādā gadījumā, ja tiem ir pievienots derīgs EK atbilstības sertifikāts.

Eiropas tiesību akti nenosaka prasību, ka atbilstības sertifikāts jāsaglabā transportlīdzeklī pēc reģistrācijas. Lielākajā daļā dalībvalstu pēc transportlīdzekļa reģistrācijas EK atbilstības sertifikātu patur attiecīgās valsts iestādes.

Nedrīkst pieprasīt, lai jauniem transportlīdzekļiem ar EK tipa apstiprinājumu un pievienotu spēkā esošu atbilstības sertifikātu tiktu veikta jauna tehnisko parametru apstiprināšana, kā arī tiktu nodrošināta atbilstība papildu tehniskajām prasībām attiecībā uz to uzbūvi un funkcionēšanu, izņemot, ja tiem acīmredzami ir veiktas izmaiņas pēc piegādes no ražotāja rūpnīcas. Tāpēc nav pieļaujama to valstu tiesību aktu pastāvēšana, saskaņā ar kuriem mehāniskos transportlīdzekļus ar spēkā esošu EK tipa apstiprinājumu nedrīkst reģistrēt, ja netiek uzrādīts valsts sertifikāts, kas apstiprina transportlīdzekļu atbilstību minētās valsts prasībām, piemēram, attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām (16).

3.3.2. Transportlīdzekļa valsts apstiprinājums

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem EK tipa apstiprinājums nav piešķirts šādām mehānisko transportlīdzekļu kategorijām:

—	komerciālie transportlīdzekļi (visa veida autobusi, furgoni un kravas automobiļi) un piekabes,

—	transportlīdzekļi, kurus ražo nelielās sērijās,

—	transportlīdzekļi, kurus apstiprina individuāli.

Jaunam mehāniskajam transportlīdzeklim, kam nav EK tipa apstiprinājuma, var veikt apstiprinājuma procedūru saņēmēja dalībvalstī, pirms šo transportlīdzekli atļauj reģistrēt. Valsts apstiprināšanas procedūras rezultātā tiek izdots valsts atbilstības sertifikāts, kuru cita starpā izmanto mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijai.

Valsts apstiprinājums var būt vai nu valsts tipa apstiprinājums, vai arī valsts individuālais apstiprinājums.

—

Valsts tipa apstiprinājums un valsts nelielo sēriju tipa apstiprinājums ir paredzēts, lai nodrošinātu transportlīdzekļa tipa atbilstību attiecīgajām valsts tehniskajām prasībām. Tās rezultātā ražotājs izdod valsts tipa atbilstības sertifikātu, kurā apstiprina, ka konkrētais transportlīdzeklis ir izgatavots atbilstoši apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

—

Valsts individuālais apstiprinājums attiecas uz konkrētā transportlīdzekļa (kas var būt unikāls vai var nebūt tāds) atbilstības apstiprināšanu attiecīgajām valsts prasībām. Šī procedūra jo īpaši attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri individuālā kārtā importēti no trešām valstīm un kuri neatbilst Eiropas tipa apstiprinājuma prasībām, kā arī unikāliem transportlīdzekļiem.

Valsts tipa apstiprinājuma un individuālā apstiprinājuma procedūras mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts pirmo reizi izmantot vai reģistrēt ES, parasti atrodas ārpus EK tiesību aktu darbības sfēras.

Taču valsts apstiprinājuma procedūrām mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri jau ir saņēmuši valsts apstiprinājumu citā dalībvalstī, un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri jau reģistrēti citā dalībvalstī, ir jāatbilst EK līguma 28. un 30. pantam. Saskaņā ar EK tiesas judikatūru šādu valsts procedūru pastāvēšana pati par sevi nav pretrunā ar šiem pantiem.

Taču šiem apstiprinājumiem ir jāatbilst vismaz turpmāk norādītajiem procedūras nosacījumiem, lai tie atbilstu EK Līguma 28. un 30. pantam (17).

a)	Valsts apstiprinājuma procedūrām jebkurā gadījumā ir jābūt balstītām uz objektīviem, nediskriminējošiem kritērijiem, kuri ir iepriekš zināmi, tādā veidā ierobežojot valsts iestāžu rīcības brīvību, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi.

Šādas procedūras nedrīkst dublēt kontroli, kas jau ir veikta citu procedūru kontekstā vai nu tajā pašā valstī, vai citā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka valsts iestādēm nav tiesību pieprasīt veikt tehniskas pārbaudes, ja šādas pārbaudes jau ir veiktas citā dalībvalstī un to rezultāti ir pieejami valsts iestādēm, vai arī tos var saņemt pēc šo iestāžu pieprasījuma. Tam ir nepieciešama tās valsts iestādes aktīva rīcība, kurai tiek iesniegts pieteikums par mehāniskā transportlīdzekļa apstiprināšanu vai citas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes izdots sertifikāta līdzvērtības atzīšanas apstiprinājums. Turklāt šāda aktīva rīcība atbilstīgās situācijās ir nepieciešama arī no otras iestādes puses, un šajā sakarā dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kompetentās apstiprināšanas iestādes savā starpā sadarbotos ar mērķi atvieglot izpildāmās procedūras, lai iegūtu pieeju importētājas dalībvalsts tirgum (18).

Procedūrai ir jābūt tādai, kas ir viegli pieejama un kuru var izpildīt pamatotā laika periodā, un, ja tās rezultātā tiek saņemts atteikums, atteikuma lēmumu, ir iespējams apstrīdēt tiesā. Šī procedūra ir skaidri jānosaka kā vispārēji pielietojama un saistoša valsts iestādēm. Tāpat arī valsts apstiprinājuma procedūra neatbilst preču brīvas aprites pamatprincipiem, ja tās ilgums un tās izraisītās neproporcionālās izmaksas attur mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieku no mehāniskā transportlīdzekļa apstiprinājuma pieprasīšanas.

Saņēmējas dalībvalsts tehniskās prasības nedrīkst noteikt prasību mehāniskajam transportlīdzeklim veikt nevajadzīgas izmaiņas. Fakts, ka mehāniskais transportlīdzeklis jau ir bijis reģistrēts citā dalībvalstī, nozīmē, ka šīs valsts kompetentās iestādes ir atzinušas, ka mehāniskais transportlīdzeklis atbilst šajā valstī spēkā esošajām prasībām. Transportlīdzekļa, kurš jau apstiprināts citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai šis transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts vai nē, apstiprināšanu kompetentās valsts iestādes var atteikt tikai tādā gadījumā, ja šis transportlīdzeklis rada reālus draudus sabiedrības veselībai. Saskaņā ar EK tiesas judikatūru dalībvalstīm ir jāievēro proporcionalitātes princips, izmantojot savu rīcības brīvību saistībā ar sabiedrības veselības aizsardzību. Tāpēc dalībvalstīm, izvēloties līdzekļus, jāaprobežojas tikai ar tādiem, kuri ir faktiski nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību vai izpildītu prioritārās prasības attiecībā uz, piemēram, ceļu drošību, un līdzekļiem ir jābūt proporcionāliem sasniedzamajam mērķim, kuru nav iespējams sasniegt, izmantojot pasākumus, kas ir mazāk ierobežojoši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību (19). Tā kā EK Līguma 30. pants nosaka strikti interpretējamu izņēmumu (20), attiecībā uz brīvu preču apriti Kopienā, valsts iestādēm, kuras to izmanto, katrā atsevišķā gadījumā ir jāpierāda, ka viņu noteikumu piemērošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību tām interesēm, kas norādītas EK Līguma 30. pantā, un jo īpaši, ka attiecīgā mehāniskā transportlīdzekļa apstiprināšana rada reālu apdraudējumu cilvēku veselībai un ceļu drošībai.

Nav pamata apgalvot, ka tikai fakts, ka transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar citas dalībvalsts noteikumiem, un, iespējams (taču ne noteikti), zināmi tā tehniskie parametri atšķiras no ievešanas dalībvalstī noteiktajiem vai šīs dalībvalsts tipa apstiprināšanas ekvivalentiem, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai vai apkārtējai videi.

Praksē tas nosaka, ka saņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāveic šādas darbības:

ir jānovērtē mehāniskā transportlīdzekļa, kas iepriekš apstiprināts un reģistrēts citā dalībvalstī, tehniskie parametri saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, kas ir spēkā saņēmējā dalībvalstī. Taču tas ir jādara, nevis balstoties uz pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, bet gan balstoties uz tiem noteikumiem, kuri bija spēkā (saņēmējā dalībvalstī) transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī izcelsmes dalībvalstī;

kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā pārbaudes un sertifikāti, kurus izdevušas citu dalībvalstu kompetentās iestādes un ražotājs (21). Prasību veikt papildu pārbaudes var noteikt tikai tādā gadījumā, ja tās ir nepieciešamas, lai kompetentās iestādes varētu saņemt informāciju, kas nav atrodama sertifikātos;

c)	saskaņā ar šādu pamatojumu kompetentās iestādes nosaka, kuros punktos mehāniskais transportlīdzeklis neatbilst tehniskajiem noteikumiem, kas ir spēkā saņēmējā dalībvalstī transportlīdzekļa pirmās apstiprināšanas brīdī ES;

tikai tad kompetentās iestādes var piemērot valsts tehniskos noteikumus, kuri ir proporcionāli, ņemot vērā vienu no neatliekamiem iemesliem, kurus EK tiesa atzīst par obligātām prasībām vai arī kuri minēti EK līguma 30. pantā. Ir jāuzsver, ka neproporcionālu valsts tehnisko noteikumu piemērošana attiecībā uz konkrēto mehānisko transportlīdzekli ir Kopienas tiesību aktu, kuri jebkurā gadījumā ir prioritāri attiecībā pret dalībvalstu tiesību aktiem, pārkāpums.

3.4. Lietotu transportlīdzekļu tehniskā apskate

Tehniskās apskates mērķis ir cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības nolūkā pārbaudīt, vai konkrētais mehāniskais transportlīdzeklis reģistrācijas brīdī faktiski ir labā tehniskā stāvoklī. Tomēr fakts, ka mehāniskais transportlīdzeklis pēc pēdējās tehniskās apskates ir izmantots uz sabiedriskās lietošanas ceļiem, var pamatot transportlīdzekļa tehniskās apskates veikšanu, to reģistrējot citā dalībvalstī.

Saskaņā ar EK tiesas judikatūru (22), dalībvalstis var izvirzīt prasību, ka mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri iepriekš reģistrēti tajā pašā vai citā dalībvalstī, ir jāveic tehniskā apskate pirms reģistrācijas, ar nosacījumu, ka šī pārbaude ir obligāta jebkura līdzīga mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka maiņas gadījumā vai reģistrācijas apliecības īpašnieka maiņas gadījumā neatkarīgi no tā, vai mehāniskais transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts tajā pašā vai citā dalībvalstī. Tehniskajai apskatei pirms reģistrācijas ir jāatbilst vismaz tiem pašiem procedūras nosacījumiem, kādi tiek piemēroti mehāniskā transportlīdzekļa tehnisko parametru apstiprināšanā, proti:

a)	tai ir jābūt balstītai uz objektīviem, nediskriminējošiem kritērijiem, kuri ir iepriekš zināmi, tādā veidā ierobežojot valsts iestāžu rīcības brīvību, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi;

tehniskā apskate nedrīkst dublēt kontroli, kas jau ir veikta citu procedūru kontekstā vai nu tajā pašā valstī, vai citā dalībvalstī. Ja transportlīdzeklim ir veikta tehniskā apskate dalībvalstī, līdzvērtības un savstarpējās atzīšanas princips, kas noteikts Padomes Direktīvas 96/96/EK (23) 3. panta 2. punktā, nosaka prasību visām pārējām dalībvalstīm atzīt šajā sakarā izdoto sertifikātu, neliedzot tām pieprasīt papildu pārbaudes, ko parasti izdara, lai veiktu reģistrāciju to teritorijā, ar nosacījumu, ka minētās pārbaudes nav jau iekļautas šajā sertifikātā (24);

Komisija uzskata, ka tehniskās apskates procedūrai ir jābūt tādai, kas ir viegli pieejama un kuru var izpildīt pamatotā laika periodā. Prasība veikt tehniskās apskates importētajiem transportlīdzekļiem specifiskās un atsevišķi norādītās pārbaudes stacijās var veidot šķērsli tirdzniecībai dalībvalstu starpā.

3.5. Mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija

Reģistrējot mehānisko transportlīdzekli, dalībvalsts atļauj tā izmantošanu ceļu satiksmē, ietverot mehāniskā transportlīdzekļa identifikāciju un reģistrācijas numura izdošanu.

3.5.1. Mehānisko transportlīdzekļu pirmā reģistrācija

Attiecībā uz jauniem citā dalībvalstī iegādātiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar EK tipa apstiprinājumu reģistrācijas dalībvalstij papildus specifiskajiem personas datiem par personu vai organizāciju, kas vēlas veikt reģistrāciju atbilstīgi saskaņotajam Kopienas kodam C (25), ir jāpieprasa EK atbilstības sertifikāts (26).

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem nav EK tipa apstiprinājuma, dalībvalsts var pieprasīt uzrādīt attiecīgo valsts tipa apstiprinājuma sertifikātu vai valsts individuālā apstiprinājuma sertifikātu (skatīt 3.3.2. nodaļu).

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir tiesības reģistrācijas brīdī pārbaudīt, vai ir pareizi samaksāts PVN.

Ja profesionāls tirgotājs citā dalībvalstī pārdod mehānisko transportlīdzekli, viņam ir jāizraksta rēķins. PVN izpratnē pastāv divas iespējas:

mehāniskais transportlīdzeklis ir “jauns”, ja piegāde notiek vai nu sešu mēnešu laikā pēc pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā, vai arī ja transportlīdzekļa nobraukums nepārsniedz 6 000 kilometru. Saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par pievienotās vērtības nodokļa kopīgo sistēmu (27) (PVN Direktīva) 2. pantu PVN ir jāmaksā dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis tiek ievests. Jaunu transportlīdzekļu piegāde ir atbrīvota no nodokļa samaksas izcelsmes dalībvalstī, kurā atrodas pārdevējs (PVN Direktīvas 138. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Saskaņā ar šo nosacījumu, lai saņemtu šādu atbrīvojumu, ir jāpamato, ka jauno transportlīdzekli nosūta vai transportē klientam pārdevēja vai klienta vārdā uz vietu, kas atrodas ārpus izcelsmes dalībvalsts, taču Kopienā;

mehāniskais transporta līdzeklis nav “jauns”, ja privātpersona dodas uz citu dalībvalsti, lai iegādātos mehānisko transportlīdzekli, un ja privātpersona to transportē atpakaļ (vai arī organizē tā transportēšanu), tad šī persona pērk saskaņā ar PVN likmi pārdošanas vietā, un tādēļ pirkums tiek aplikts ar nodokli “izcelsmes vietā”. PVN ir jāmaksā tajā dalībvalstī, kurā atrodas pārdevējs. Ja automobiļu tirgotājs ir nopircis automobili no sākotnējā pircēja, kurš nav atskaitījis mehāniskā transportlīdzekļa cenā iekļauto PVN, tiek piemērota speciāla shēma, kas attiecas uz lietotām precēm (“peļņas daļas režīms”) (PVN Direktīvas 312. pants un turpmākie panti).

Ja privātpersona pārdod savu mehānisko transportlīdzekli, PVN izpratnē tas var būt:

“jauns ”(jauna transporta līdzekļa definīciju skatīt iepriekš a) punktā). Šādā gadījumā PVN ir jāmaksā dalībvalstī, uz kuru transportlīdzekli pārvieto. (PVN Direktīvas 2. pants). Lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem, privātpersonai, kura ir pārdevusi “jaunu automobili”, ir tiesības atskaitīt PVN, kas iekļauts pirkuma cenā izcelsmes dalībvalstī, vai arī saņemt tā kompensāciju līdz summai, kas nepārsniedz PVN, kurš šai personai būtu jāmaksā, ja šī piegāde būtu apliekama ar nodokli izcelsmes dalībvalstī (PVN Direktīvas 172. pants);

b)	vairs nav “jauns”. Uz šādu darījumu PVN neattiecas. PVN nav jāmaksā.

Komisija uzskata, ka valsts iestādes var reģistrācijas brīdī pieprasīt arī apdrošināšanas seguma apstiprinājumu.

3.5.2. Mehāniskie transportlīdzekļi, kuri iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī, reģistrācijas dalībvalsts var tikai pieprasīt iesniegt šādus dokumentus:

nesaskaņotas reģistrācijas apliecības oriģinālu vai kopiju, kas izdota citā dalībvalstī. Daudziem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti pirms 2004. gada, vēl joprojām ir nesaskaņotas reģistrācijas apliecības. Kopienas tiesību aktos nav noteikts pienākums nodot šāda veida apliecības, kas izdota citā dalībvalstī, oriģinālu vai kopiju saņēmējas dalībvalsts reģistrācijas iestādēm. Komisija uzskata, ka valsts tiesību aktos var būt noteikta prasība pircējam iesniegt reģistrācijas apliecības, kas izdota izcelsmes dalībvalstī, kopiju pirms mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijas, lai tādējādi izvairītos no dubultās administratīvās kontroles vai samazinātu ar transportlīdzekļiem saistītos noziegumus;

saskaņoto reģistrācijas apliecību. Dalībvalsts izsniegtu saskaņotu reģistrācijas apliecību ir jāatzīst pārējām dalībvalstīm, ja transportlīdzekli pārreģistrē citā dalībvalstī (28). Ja pircējs pērk mehānisko transportlīdzekli ar saskaņoto reģistrācijas apliecību, viņš jebkurā gadījumā būs saņēmis iepriekšējās reģistrācijas apliecības I daļu un, ja ir izdota, tad arī II daļu. Iepriekšējās reģistrācijas apliecības I un II daļa (ja tāda ir izdota) ir jānosūta reģistrācijas iestādēm saņēmējā dalībvalstī, lai minētās iestādes varētu anulēt iesniegtās iepriekšējās reģistrācijas apliecības daļu(-as). Divu mēnešu laikā tām ir jāinformē dalībvalsts iestādes, kuras izdevušas apliecību, par apliecības anulēšanu. Turklāt anulētā reģistrācijas apliecība ir jāatdod atpakaļ šīm iestādēm, ja tās to pieprasa, sešu mēnešu laikā pēc apliecības anulēšanas. Ja reģistrācijas apliecību veido I un II daļa (29), un II daļas ir pazudusi, dalībvalsts, kurā pieteikta jaunā reģistrācija, kompetentās iestādes izņēmuma gadījumos var pieņemt lēmumu par atkārtotu transportlīdzekļa reģistrāciju, taču tikai pēc tam, kad rakstveidā vai elektroniski no dalībvalsts, kur transportlīdzeklis iepriekš ir bijis reģistrēts, kompetentām iestādēm ir saņemts apstiprinājums, ka pieteicējam ir tiesības reģistrēt transportlīdzekli citā dalībvalstī (30);

EK vai valsts atbilstības sertifikātu:

—

valsts iestādes nevar pieprasīt EK atbilstības sertifikātu transportlīdzekļiem, kuri iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī, ja transportlīdzekļa iepriekšējās reģistrācijas apliecība pilnībā atbilst Direktīvā 1999/37/EK minētajam paraugam. Saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu dalībvalsts izdotā reģistrācijas apliecība ir jāatzīst pārējām dalībvalstīm, ja transportlīdzekli pārreģistrē šajās dalībvalstīs,

—	tomēr valsts iestādes var pieprasīt EK atbilstības sertifikātu citā dalībvalstī iepriekš reģistrētiem transportlīdzekļiem, ja citas dalībvalsts izsniegtā reģistrācijas apliecība neļauj pietiekami precīzi identificēt mehānisko transportlīdzekli,

—	ja mehāniskajam transportlīdzeklim nav EK atbilstības sertifikāta, valsts iestādes var pieprasīt valsts atbilstības sertifikātu.

d)	PVN apmaksas pierādījumu, ja PVN izpratnē transportlīdzeklis uzskatāms par jaunu (skatīt 3.5.1. nodaļu);

e)	apdrošināšanas apliecību;

f)	tehniskās apskates sertifikātu, ja tehniskā apskate ir obligāta visos mehānisko transportlīdzekļu, kuri iepriekš reģistrēti tajā pašā vai citā dalībvalstī, atkārtotas reģistrācijas gadījumos.

4. MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA PĀRVEŠANA UZ CITU DALĪBVALSTI

Mehānisko transportlīdzekli acīmredzot var novietot piekabē vai uz kravas automobiļa un pārvest uz citu dalībvalsti. Tomēr daudzi mehāniskie transportlīdzekļi tiek pārvietoti uz saņēmēju dalībvalsti, braucot ar tiem pa ceļu.

Lielākā daļa dalībvalstu norāda, ka pastāv vispārējs noteikums, ka ir aizliegts braukt pa sabiedriskās lietošanas ceļiem ar mehānisko transportlīdzekli bez reģistrācijas numura. Standarta situācijā mehāniskais transportlīdzeklis brauc ar izcelsmes dalībvalsts vai saņēmējas dalībvalsts reģistrācijas numura zīmēm.

Turklāt, braucot ar savu transportlīdzekli, ir jābūt arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai (31) un autovadītājiem iesaka saglabāt “zaļo karti”, t. i., starptautisko apdrošināšanas polisi (32). Taču pēc Daudzpusējā līguma (33) parakstīšanas visās dalībvalstīs (ieskaitot arī Andoru, Horvātiju, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici) transportlīdzekļa apliecība tiek uzskatīta par līdzvērtīgu apdrošināšanas polisei. Tas atļauj mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar reģistrācijas numuru no kādas no šīm valstīm brīvi pārvietoties šajā zonā bez pārbaudēm uz robežām par obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises esamību.

Ir vēl divi veidi, kā mehānisko transportlīdzekli likumīgi nogādāt saņēmējā dalībvalstī: vai nu mehāniskajam transportlīdzeklim ir profesionālais reģistrācijas numurs, vai arī tam ir pagaidu reģistrācijas numurs.

4.1. Braukšana ar mehānisko transportlīdzekli, kam ir profesionālie reģistrācijas numuri

Profesionālās reģistrācijas shēmas pastāv lielākajā daļā dalībvalstu, lai dotu iespēju mazumtirgotājiem īslaicīgi braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa sabiedriskās lietošanas ceļiem, neuzliekot pienākumu tos oficiāli reģistrēt. Profesionālās reģistrācijas shēmas ir paredzētas ražotājiem, montētājiem, izplatītājiem un tirgotājiem attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ir viņu rīcībā.

Lielākā daļa dalībvalstu neizdod profesionālās reģistrācijas apliecības, kurās ietverta mehāniskā transportlīdzekļa identifikācija. Parasti tiek izsniegts cita veida dokuments, kas apliecina saistību starp reģistrācijas numuru zīmēm un to īpašnieku un/vai īpašniekam tiek izvirzīta prasība uzturēt reģistrācijas žurnālu, kurā reģistrē braucienus, kas veikti, izmantojot attiecīgo reģistrācijas numuru.

Vīnes konvencijas par ceļu satiksmi (34) 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses nedrīkst aizliegt mehānisko transportlīdzekļu, kurus reģistrējusi cita līgumslēdzēja puse, pārvietošanos, ja vadītājam ir reģistrācijas apliecība. Līgumslēdzējām pusēm ir jāatzīst arī reģistrācijas apliecības, kuras izdevušas citas līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvenciju. Taču nav Konvencijas noteikuma, kas pieprasītu vai atļautu līgumslēdzējām pusēm aizliegt to transportlīdzekļu brīvu kustību, kuri neatbilst Konvencijas prasībām.

Ņemot vērā preču tranzīta brīvību Kopienā (35), mehānisko transportlīdzekļu ar profesionālo reģistrācijas numuru, kas izdots citā dalībvalstī, brīvu pārvietošanos regulē EK līgums (36), un jo īpaši tā 28. pants. Iespējamie šķēršļi ir jāpamato saskaņā ar EK līguma 30. pantu vai arī saskaņā ar kādu no obligātajām prasībām, kuras akceptējusi EK tiesa.

Princips, ka katrai dalībvalstij ir jāveic visi atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz transportlīdzekļu, kas parasti atrodas tās teritorijā, izmantošanu ir veikta civiltiesiskā atbildības apdrošināšana, parasti attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kuriem ir profesionālie reģistrācijas numuri. Atbildības apdrošināšanas seguma apjomu un noteikumus,un nosacījumus nosaka, pamatojoties uz minētajiem pasākumiem. Taču dalībvalstis var arī atbrīvot no šā pienākuma transportlīdzekļus ar profesionālajiem reģistrācijas numuriem (t. i., atkāpties no iepriekš norādītā noteikuma), ja šādas numuru zīmes ir redzamas sarakstā, kuru izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, un par kuriem ir informētas pārējās dalībvalstis un Komisija. Šādā gadījumā pārējām dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt, lai personai, kas ir atbildīga par šādu transportlīdzekli, būtu spēkā esoša zaļā karte vai arī šī persona noslēgtu pie robežas apdrošināšanas līgumu, izpildot attiecīgās dalībvalsts prasības (37). Taču jaunais grozījums Direktīvā 72/166/EEK, kas ieviests ar 5. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas Direktīvu 2005/14/EK (38) nosaka, ka transportlīdzekļi, kuri atbrīvoti no apdrošināšanas saistībām, pamatojoties uz to, ka tiem ir speciālās numura zīmes, ir uzskatāmi par neapdrošinātiem transportlīdzekļiem. Nelaimes gadījumos, ko izraisījuši šādi transportlīdzekļi, cietušajiem būs tiesības vērsties kompensācijas iestādē kompensācijas saņemšanas tajā valstī, kur noticis nelaimes gadījums. Tad šai iestādei ir jāizvirza prasība garantiju fondam, kas izveidots valstī, kurā transportlīdzeklis parasti atrodas.

4.2. Mehāniskajam transportlīdzeklim ir pagaidu numura zīme

Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas pagaidu reģistrācijas sistēmu, lai ar mehānisko transportlīdzekli īslaicīgi varētu braukt pirms galīgās reģistrācijas saņemšanas vai izbraukšanas no valsts teritorijas. Pagaidu reģistrācija parasti notiek transportlīdzekļa izcelsmes valstī. Taču Komisija uzskata, ka brīva preču tranzīta vispārējais princips un direktīva par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem nosaka, ka izcelsmes dalībvalstij ir jāakceptē pagaidu reģistrācijas numura zīmju un apliecību, ko izdevusi saņēmēja dalībvalsts, izmantošana savā teritorijā.

Pagaidu reģistrācijai:

—

dalībvalstis var izsniegt pagaidu reģistrācijas apliecību, kas neatšķiras vai tikai nedaudz atšķiras no Direktīvā 1999/37/EK noteiktā parauga. Šādā gadījumā citām dalībvalstīm ir pienākums atzīt pagaidu reģistrācijas apliecību, kuru izdevusi kāda no dalībvalstīm transportlīdzekļa identifikācijai starptautiskajā satiksmē, ar nosacījumu, ka vadītājam ir reģistrācijas apliecības I daļa saskaņā ar direktīvas 5. panta 1. punktu (39),

—	alternatīva iespēja ir, ka pagaidu reģistrācijas apliecība var būtiski atšķirties no Direktīvā 1999/37/EK noteiktā parauga. Citām dalībvalstīm ir principā jāatzīst šāda apliecība saskaņā ar EK līguma 28. un 30. pantu.

Brīvu mehāniskā transportlīdzekļa kustību ar pagaidu reģistrācijas numuru un apliecību var kavēt tikai apstākļi, kas saistīti ar ceļu drošību (piemēram, automobiļa vadītāja braukšanas spēja, vietējo ceļu satiksmes noteikumu ievērošana un mehāniskā transportlīdzekļa tehniskā apskate), gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa zādzību, vai arī ja kontroles dienestiem ir pamatotas šaubas par apliecības derīgumu.

Papildus tam, autovadītājiem iesaka iegādāties “zaļo karti”, kas apstiprina apdrošināšanas segumu vismaz minimālajā obligātajā līmenī, kādu nosaka tās valsts tiesību akti, uz kuru dodas. Brauciena laikā un līdz galīgajai reģistrācijai saņēmējā dalībvalstī transportlīdzeklim ir jābūt apdrošināšanas segumam, kuru nodrošina apdrošināšana polise, ko izdevis apdrošinātājs, kurš ir pilnvarots darboties transportlīdzekļa izcelsmes valstī. Taču jaunais noteikums (40), ko dalībvalstīm ir jātransponē vēlākais līdz 2007. gada 11. jūnijam, paredz, ka gadījumos, ja transportlīdzekli nosūta no vienas dalībvalsts uz otru, tad par riska dalībvalsti uzskata galamērķa dalībvalsti trīsdesmit dienas uzreiz pēc dienas, kurā pircējs ir akceptējis piegādi, pat ja transportlīdzeklis nav oficiāli reģistrēts galamērķa dalībvalstī. Tas dod iespēju transportlīdzekļa pircējam iegādāties apdrošināšanu savā dzīves vietas dalībvalstī, lai gan transportlīdzeklim vēl joprojām ir ārvalsts reģistrācijas numurs (izcelsmes valsts pagaidu reģistrācijas numurs). Praksē tas nozīmē, ka apdrošināšana ir jāizņem saņēmējā valstī. Šādu apdrošināšanu var piedāvāt apdrošināšanas uzņēmumi, kuri atrodas saņēmējā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs un kuri sniedz pakalpojumus saņēmējā dalībvalstī, pamatojoties uz brīvu pakalpojumu sniegšanu vai brīvību veikt uzņēmējdarbību.

5. TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

Par visiem lēmumiem, kurus pieņēmušas valsts iestādes, noraidot mehāniskā transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu vai tā reģistrāciju, ir jāziņo attiecīgajai pusei, kuru vienlaicīgi informē par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem (41).

Papildus oficiāliem valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami reģistrāciju pieteikušām personām, transportlīdzekļu apstiprināšanas un automobiļu reģistrācijas problēmu risinājumu pilsoņi un uzņēmumi var meklēt, izmantojot SOLVIT sistēmu (42). SOLVIT sistēmas izmantošana ir bez maksas.

Iespējams vērsties tieši Eiropas Komisijā un iesniegt sūdzību, kas vērsta pret kādu no dalībvalstīm. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar EK līgumu, atbilstīgi līguma 226. pantam tā var ierosināt pienākumu neizpildes procedūru pret šo dalībvalsti.

(1) Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu. (OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/40/EK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

(2) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tipa apstiprinājumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, to piekabēm un sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir paredzētas šādiem transportlīdzekļiem, COM(2003) 418, grozīts ar COM(2004) 738.

(3) Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4) Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (O V L 138, 1.6.1999., 57. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/103/EK (O V L 363, 20.12.2006., 344. lpp.).

(5) http://europa.eu.int/solvit/site/statistics/index_en.htm.

(6) EK tiesību aktu principi, ko pašreiz piemēro vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļiem un transportlīdzekļu nodoklim, ir izklāstīti informatīvā Komisijas dokumentā par Eiropas iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem attiecībā uz nodokļiem, ar kuriem apliek vieglos automobiļus, ko pārved Kopienā vai regulāri izmanto pārrobežu braucienos, publicēti

http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/other_taxes/passenger_car/index_en.htm.

(7) Komisija pieņēma priekšlikumu par nodokļiem, ar kuriem apliek vieglos automobiļus [COM(2005)261, 5.7.2006]. Šajā priekšlikumā ir paredzēta pakāpeniska reģistrācijas nodokļu atcelšana piecu līdz desmit gadu pārejas periodā, kā arī atmaksas sistēma par automobiļu nodokļu starpību, ja automobili, kas reģistrēts vienā dalībvalstī, pastāvīgi pārvieto reģistrācijai uz citu dalībvalsti.

(8) OV C 143, 15.5.1996., 4. lpp.

(9) Skatīt Padomes Direktīvas 70/156/EEK 1. pantu.

(10) T. i., visi motocikli, uz kuriem attiecas (1. pants) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvā 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/30/EK (OV L 106, 27.4.2005., 17. lpp.).

(11) EK tiesas 2002. gada 21. marta spriedums, Cura Anlagen GmbH pret Auto Service Leasing GmbH (ASL), lieta C-451/99, krājums 2002, I-03193. lpp. (http://curia.europa.eu/en/content/juris/index.htm).

(12) Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/182/EEK par nodokļu atbrīvojumiem, ko Kopienā piemēro dažu transportlīdzekļu pagaidu ievešanai no vienas dalībvalsts citā (OV L 105, 23.4.1983., 59. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/12/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.).

(13) Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/183/EEK par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts (OV L 105, 23.4.1983., 64. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/12/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.).

(14) EK tiesas 2001. gada 12. jūlija spriedums, Paraskevas Louloudakis pret Elliniko Dimosio, lieta C-262/99, krājums 2001, I-05547. lpp.

(15) Attiecīgās direktīvas ir norādītas Direktīvas 70/156/EEK IV pielikuma I daļā.

(16) EK tiesas 1997. gada 29. maija spriedums, Administratīvais process, kuru ierosinājis VAG Sverige AB, lieta C-329/95, krājums 1997, I-02675. lpp.

(17) EK tiesas 2002. gada 22. janvāra spriedums, Canal Satélite Digital SL pret Adminstración General del Estado un Distribuidora de Televisión Digital SA (DTS), lieta C-390/99, krājums 2002, I-00607. lpp.

(18) EK tiesas 2005. gada 10. novembra spriedums, Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku, lieta C-432/03, krājums 2005, I-09665. lpp.

(19) EK tiesas 2004. gada 5. februāra spriedums, Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku, lieta C-24/00, krājums 2004, I-01277. lpp.

(20) EK tiesas 2004. gada 5. februāra spriedums, Kriminālprocess pret John Greenham un Léonard Abel, lieta C-95/01, krājums 2004, I-01333. lpp.

(21) EK tiesas 2003. gada 16. oktobra spriedums, Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku, lieta C-455/01, krājums 2003, I-12023. lpp.

(22) EK tiesas 1986. gada 12. jūnija spriedums, Bernhard Schloh pret Auto contrôle technique SPRL, lieta 50/85, krājums 1986, 01855. lpp, 14.–16. punkts; lieta C-451/99, 62.—64. punkts.

(23) OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(24) Lieta C-451/99.

(25) Kā noteikts Direktīvas 1999/37/EK I un II pielikumā.

(26) Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkts.

(27) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/133/EK (OV L 57, 24.2.2007., 12. lpp.).

(28) Direktīvas 1999/37/EK 4. pants.

(29) Saskaņā ar Direktīvas 1999/37/EK 7. apsvērumu dalībvalstis izmanto reģistrācijas apliecību, ko veido vai nu tikai viena daļa, vai divas atsevišķas daļas, un “lietderīgi ļauj līdztekus pastāvēt abām sistēmām”. Līdz ar to saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punktu reģistrācijas apliecību veido vai nu viena daļa saskaņā ar I pielikumu, vai arī divas daļas saskaņā ar I un II pielikumu. Atsauce uz II daļu attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras ievēro sistēmu, kas paredz reģistrācijas apliecību ar divām atsevišķām daļām (I daļa un II daļa).

(30) Direktīvas 1999/37/EK 5. panta 2. punkts.

(31) Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 2.5.1972., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

(32) Jebkurš autovadītājs var iegādāties Zaļo karti no apdrošinātāja, kurš ir izdevis viņam obligāto transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Zaļās kartes sistēmu ieviesa 1953. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas aizgādībā, un to vada Biroju padome. Zaļā karte apliecina, ka transportlīdzekļa vadītājam ir vismaz minimālais obligātais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segums, kādu pieprasa to valstu tiesību akti, uz kurām dodas (papildu informāciju skatīt: http://www.cobx.org/public/NXhomeEng-Public.htm).

(33) Līgums starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu nacionālo apdrošinātāju birojiem, kas parakstīts 2002. gada 30. maijā, minēts pielikumā Komisijas 2003. gada 28. jūlija Lēmumam 2003/564/EK par to, kā attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontroli piemērot Padomes Direktīvu 72/166/EEK attiecībā uz civiltiesiskās apdrošināšanas atbildību saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu (OV L 192, 31.7.2003., 23. lpp.).

(34) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomikas komisija, 1968. gada 8. novembris, ar grozījumiem.

(35) EK tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums Administration des douanes et droits indirects pret Rioglass SA un Transremar SL, lieta C-115/02, krājums 2003, I-12705. lpp., 18. punkts.

(36) Skatīt EK tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedumu, kriminālprocess pret Marco Grilli, lieta C-12/02, krājums 2003, I-11585. lpp.

(37) Direktīvas 72/166/EEK 4. panta b) apakšpunkts.

(38) 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Dalībvalstīm tas ir jāievieš vēlākais līdz 2007. gada 11. jūnijam.

(39) Direktīvu 1999/37/EK piemēro arī pagaidu reģistrācijas apliecībām, kas ir jāatzīst dalībvalstīm, pamatojoties uz direktīvas 1. pantu, 2. panta b)apakšpunktu un 4. pantu.

(40) Padomes trešajā Direktīvā 90/232/EEK (OV L 129, 19.5.1990., 33. lpp.) ir iekļauts jauns 4.a pants attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu saistībā ar Direktīvu 2005/14/EK.

(41) Direktīvas 70/156/EEK 12. pants.

(42) http://europa.eu.int/solvit/.

24.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/26

Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.—2013. gadam — Valsts reģionālā atbalsta plāns: Portugāle, Kipra

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 68/06)

N 727/2006 — PORTUGĀLE

Valsts reģionālā atbalsta plāns 1.1.2007.—31.12.2013.

(Komisija apstiprinājusi 7.2.2007)

NUTS II	NUTS III	Reģionālā ieguldījumu atbalsta augšējā robeža (1) (piemērojama lieliem uzņēmumiem)
1. Reģioni, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu visā laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. decembrim
		1.1.2007.-31.12.2010.	1.1.2011.-31.12.2013.
Norte	Alto Trás-os-Montes	30	30
	Ave	30	30
	Cávado	30	30
	Douro	30	30
	Entre Douro e Vouga	30	30
	Grande Porto	30	30
	Minho Lima	30	30
	Tâmega	30	30
Centro	Baixo Mondego	30	30
	Baixo Vouga	30	30
	Beira Interior Norte	40	30
	Beira Interior Sul	40	30
	Cova da Beira	40	30
	Dão Lafões	36,5	30
	Pinhal Interior Norte	40	30
	Pinhal Interior Sul	40	30
	Pinhal Litoral	30	30
	Serra da Estrela	40	30
	Médio Tejo	30	30
	Oeste	30	30
Alentejo	Lezíria do Tejo	30	30
	Alto Alentejo	40	30
	Alentejo Central	40	30
	Alentejo Litoral	40	30
	Baixo Alentejo	40	30
RA Madeira	RA Madeira	52	40
RA Açores	RA Açores	52	50
2. Reģioni, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2010. gada 31. decembrim (2)
Algarve	Algarve	30	20
3. Reģioni, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu visā laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. decembrim
Grande Lisboa	Vila Franca de Xira (Alhandra, Alverca do Ribatejo, Castanheira do Ribatejo, Vila Franca de Xira)	15	15
P. de Setúbal	Setúbal	15	15
	Palmela	15	15
	Montijo	15	15
	Alcochete	15	15
4. Reģioni, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. decembrim, piemērojot atbalsta augšējo robežu 10%
Grande Lisboa	Vila Franca de Xira (Cachoeiras, Calhandriz, Póvoa de Santa Iria, São João dos Montes, Vialonga, Sobralinho, Forte da Casa)	10
	Mafra	10
	Loures	10
	Sintra	10
	Amadora	10
	Cascais	10
	Odivelas	10
	Oeiras	10
P. de Setúbal	Seixal	10
	Almada	10
	Barreiro	10
	Moita	10
	Sesimbra	10

N 814/2006 — KIPRA

Valsts reģionālā atbalsta plāns no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

(Komisija apstiprinājusi 2007. gada 24. janvārī)

KIPRA	Reģionālā ieguldījumu atbalsta maksimālā robeža (3) (piemērojama lieliem uzņēmumiem)
1. Komūnas, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu visā 2007. — 2013. gada periodā ar atbalsta intensitāti 15 %
1012 Δήμος Στροβόλου, 1023 Δήμος Λατσιών (Λακκιά), 1024 Γέρι, 1100 Σιά, 1101 Μαθιάτης, 1102 Αλάμπρα, 1103 Αγία Βαρβάρα, 1104 Κοτσιάτης, 1105 Νήσου, 1106 Πέρα Χωριό, 1107 Δήμος Ιδαλίου, 1108 Λύμπια, 1109 Λυθροδόντας & Μονή Προφήτη Ηλία, 1120 Ποταμιά, 1121 'Αγιος Σωζόμενος, 1200 Καμπί, 1201 Φαρμακάς, 1202 Απλίκι, 1203 Λαζανιάς (Περιλ. Μονή Μαχαιρά), 1204 Γούρρη, 1205 Φικάρδου (Περιλ. Οικ. Πύργου), 1206 'Αγιος Επιφάνιος (Ορεινής), 1207 Καλό Χωριό (Ορεινής), 1208 Μαλούντα, 1209 Κλήρου, 1210 Αρεδιού, 1211 'Αγιος Ιωάννης (Μαλούντας), 1212 Αγροκηπιά, 1213 Μιτσερό (Περ. Μονή Αγ. Παντελ.), 1220 Καπέδες, 1221 Καταλιόντας, 1222 Αναλιόντας (Περ. Μονή Αρχ.Μιχ.), 1223 Καμπιά, 1224 Μαργί, 1225 Τσέρι, 1226 Πολιτικό -Μονή Αγ.Ηρακλ.&Φιλάνι, 1227 Πέρα, 1228 Επισκοπειό, 1229 Ψιμολόφου, 1230 Εργάτες, 1240 'Αγιοι Τριμιθιάς, 1241 Παλαιομέτοχο, 1243 Κοκκινοτριμιθιά, 1244 Μάμμαρη, 1300 Παλαιχώρι Μόρφου, 1301 Ασκάς, 1302 'Αλωνα, 1303 Φτερικούδι, 1304 Πολύστυπος, 1305 Λαγουδερά, 1306 Σαράντι, 1307 Λιβάδια, 1308 Αληθινού, 1309 Πλατανιστάσα, 1310 Παλαιχώρι Ορεινής, 1320 Ξυλιάτος, 1321 'Αγιος Γεώργιος Καυκάλλου, 1322 Νικητάρι (Περιλ. Ασίνου), 1323 Βυζακιά, 1324 Αγία Μαρίνα (Ξυλιάτου), 1325 Άγιοι Ηλιόφωτοι, 1326 Κάτω Μονή, 1327 Ορούντα, 1328 Πάνω Κουτραφάς, 1329 Κάτω Κουτραφάς (Περιλ. Μάνδρες), 1330 Ποτάμι, 1361 Περιστερώνα, 1362 Αστρομερίτης, 1368 Μένικο, 1400 Σπήλια, 1402 Αγία Ειρήνη, 1403 Καννάβια (Περιλ. Καπουρά), 1404 Κακοπετριά -Πλατάνια,Αγ.Νικ.Στ., 1405 'Αγιος Θεόδωρος (Σολέας), 1406 Γαλάτα, 1407 Σινάορος, 1408 Καλιάνα, 1409 Τεμβριά, 1410 Κοράκου (Περιλ. Αργολάδου), 1411 Ευρύχου, 1412 Φλάσου, 1414 Άγιος Επιφάνιος (Σολέας), 1415 Ληνού, 1416 Κατύδατα, 1417 Σκουριώτισσα (Φουκάσα), 1420 Πεδουλάς, 1421 Μυλικούρι, 1422 Μουτουλλάς, 1423 Οίκος, 1424 Καλοπαναγιώτης-Ορκόντας,Ι.Λαμπ., 1425 Γερακιές, 1426 Τσακίστρα (Περιλ. Μονή Κύκκου), 1427 Κάμπος, 1430 Άγιος Νικόλαος (Λέυκας), 1456 Πάνω Πύργος, 1457 Κάτω Πύργος, 1458 Σελλάδι του Άππη, 1459 Αλεύγα, 1460 Πηγένια (Περιλ. Χαλέρι), 1461 Παχύαμμος, 1465 Φροδίσια (Βροδίσια), 1462 'Αγιος Θεόδωρος (Τιλλιρίας), 3100 Δήμος Αγίας Νάπας -& Αγία Θέκλα, 3101 Δήμος Παραλιμνίου, 3102 Δήμος Δερύνειας-Στροβίλ.&Α.Νικ., 3103 Σωτήρα, 3104 Λιοπέτρι, 3105 Φρέναρος, 3110 Αυγόρου (& Μονή 'Αγιος Κενδέας), 4010 Δήμος Αραδίππου, 4011 Λιβάδια, 4012 Δρομολαξιά, 4013 Μενεού, 4100 Κελλιά, 4102 Bορόκληνη(Ορόκληνη), 4103 Αβδελλερό, 4110 Κίτι, 4111 Περιβόλια, 4112 Τερσεφάνου, 4113 Σοφτάδες, 4120 Μαζωτός, 4121 Αλαμινός, 4122 Αναφωτίδα, 4123 Απλάνταn, 4124 Κιβισίλι, 4125 Αλεθρικό, 4126 Κλαυδιά, 4127 Αγγλισίδες, 4128 Μενόγεια, 4202 Δήμος Αθιένου, 4210 Καλό Χωριό, 4211 Αγία 'Αννα, 4212 Μοσφιλωτή, 4213 Ψευδάς, 4214 Πυργά-Μονή Σταυροβ.&Αγ.Βαρβάρας, 4215 Κόρνος(Περιλ.Μονή Αγίας Θέκλας), 4216 Δελίκηπος, 4217 Κόχη, 4300 Ζύγι, 4301 Μαρί (Περιλ. Βασιλικό), 4302 Καλαβασός, 4303 Τόχνη, 4304 Χοιροκoιτία, 4305 Ψεματισμένος, 4306 Μαρώνι, 4307 'Αγιος Θεόδωρος, 4308 Σκαρίνου, 4309 Κοφίνου, 4310 Κάτω Λεύκαρα, 4311 Δήμος Πάνω Λευκάρων, 4312 Κάτω Δρυς, 4313 Βάβλα (Περιλ. Νονή Αγίου Μηνά), 4314 Λάγεια, 4315 Ορά (Περιλ. Δράπια και Παρσάτα), 4316 Μελίνη, 4317 Οδού, 4318 'Αγιοι Βαβατσινιάς, 4319 Βαβατσινιά, 5011 Δήμος Μέσα Γειτονιάς, 5012 Δήμος Αγίου Αθανασίου, 5020 Πάνω Πολεμίδια, 5021 'Υψωνας, 5022 Δήμος Κάτω Πολεμιδιών, 5100 Παλόδεια, 5101 Παραμύθα-& Μονή Παναγίας Ευαγγ., 5102 Σπιτάλι, 5103 Φασούλα, 5104 Μαθικολώνη, 5105 Γεράσα, 5106 Αψιού, 5107 Απεσιά, 5108 Κορφή, 5109 Λιμνάτης, 5110 Καπηλειό, 5120 Μουτταγιάκα, 5121 Αρμενοχώρι, 5122 Φοινικάρια, 5123 Ακρούντα, 5124 'Αγιος Τύχων, 5125 Παρεκκλησιά, 5126 Πεντάκωμο, 5127 Μοναγρούλλι, 5128 Μονή, 5129 Πύργος, 5130 Ασγάτα (Περ.Μεταλλεία Πλατείες), 5131 Βάσα (Κελλακίου), 5132 Σανίδα, 5133 Πραστιό (Κελλακίου), 5134 Κλωνάρι, 5135 Βίκλα, 5136 Κελλάκι -& Μονή Ζωοδόχου Πηγής, 5137 Ακαπνού, 5138 Επταγώνεια, 5140 Διερώνα, 5141 Αρακαπάς, 5142 'Αγιος Παύλος, 5143 'Αγιος Κωνσταντίνος, 5144 Συκόπετρα, 5145 Λουβαράς, 5146 Καλό Χωριό (Περιλ. 'Αθρακος), 5147 Ζωοπηγή, 5223 Πλατανίστεια, 5224 'Αγιος Θωμάς, 5225 Αλέκτορα, 5226 Ανώγυρα, 5227 Πισσούρι, 5302 'Αλασσα, 5305 'Αγιος Αμβρόσιος, 5306 'Αγιος Θεράπων, 5307 Λόφου, 5308 Πάχνα, 5310 'Αγιος Γεώργιος, 5311 Δωρός, 5312 Λάνεια, 5313 Σιλίκου, 5314 Μονάγρι-& Μονή Παναγίας Αμασγού, 5315 Τριμήκληνη, 5316 'Αγιος Μάμας, 5317 Κουκά, 5318 Μονιάτης-Μέσα Ποτ.,Σαϊττάς,Φυλ., 5320 Δωρά, 5321 Γεροβάσα, 5322 'Αρσος, 5323 Κισσούσα, 5324 Μαλιά, 5325 Βάσα (Κοιλανίου), 5326 Βουνί, 5327 Πέρα Πεδί, 5328 Μανδριά, 5329 Ποταμιού, 5330 'Ομοδος, 5331 Κοιλάνι, 5340 'Αγιος Δημήτριος, 5341 Παλαιόμυλος, 5342 Πρόδρομος (Περιλ. Τρικουκκιά), 5343 Καμινάρια, 5344 Τρεις Ελιές, 5345 Λεμίθου, 5350 Κάτω Πλάτρες (Toρναρίδες), 5351 Πάνω Πλάτρες (Περιλ. Τροόδος), 5352 Φοινί (Περ. Μονή Τροοδίτισσας), 5353 Πάνω Αμίαντος, 5354 Κάτω Αμίαντος, 5360 'Αγιος Θεόδωρος, 5361 'Αγιος Ιωάννης, 5362 Κάτω Μύλος, 5363 Ποταμίτισσα, 5364 Δύμες, 5365 Πελένδρι (Περιλ. Κάρδαμα), 5366 Αγρός, 5367 Αγρίδια, 5368 Χανδριά, 5369 Κυπερούντα, 6010 Δήμος Γεροσκήπου, 6011 Κονιά, 6012 Αγία Μαρινούδα, 6013 Κολώνη (Περιλ. Μονή Ανατολικό), 6014 Αχέλεια, 6022 'Εμπα, 6023 Τρεμιθούσα, 6024 Μέσα Χωριό, 6025 Μεσόγη, 6026 Τάλα (Περ. Μονή Αγίου Νεοφύτου), 6100 Κούκλια, 6101 Μανδριά, 6102 Νικόκλεια, 6103 Σουσκιού, 6104 Τίμη, 6106 'Αγία Βαρβάρα, 6107 Αναρίτα, 6108 Φοίνικας, 6110 Μαραθούντα, 6111 'Αρμου, 6112 Επισκοπή, 6113 Νατά, 6114 Χολέτρια, 6115 Αξύλου, 6116 Ελεδιό, 6120 Τσάδα, 6121 Κοίλη, 6122 Στρουμπί, 6123, Πολέμι, 6124 Καλλέπεια (Περιλ. Μορόνερο), 6125 Λετύμβου, 6126 Πιταργού, 6127 Κούρδακα, 6128 Λεμώνα, 6129 Χούλου, 6130 Ακουρσός, 6132 Κάθικας, 6200 Πάνω Aρχιμανδρίτα-& Κάτω Αρχιμ., 6201 Φασούλα, 6202 Μούσερε, 6203 Μάρωνας, 6204 Μαμώνια, 6205 'Αγιος Γεώργιος, 6206 Σταυροκόννου, 6207 Πραστιό, 6208 Τραχυπέδουλα, 6210 Κελοκέδαρα, 6211 Σαλαμιού, 6212 Κιδάσι, 6213 Κέδαρες, 6214 Μέσανα, 6215 Πραιτώρι, 6216 Φιλούσα (Κελοκεδάρων), 6217 Αρμίνου, 6218 'Αγιος Νικόλαος (Περ. Πέραβασα), 6219 'Αγιος Ιωάννης (Περ. Μαλούντα), 6220 Αμαργέτη, 6221 Αγία Μαρίνα (Κελοκεδάρων), 6222 Πενταλιά, 6223 Φάλεια, 6224 Γαλαταριά, 6225 Κοιλίνεια, 6226 Βρέτσια, 6227 Στατός-'Αγιος Φώτιος-&Αμπελίτης, 6228 Λαπηθιού, 6229 Μαμουντάλη, 6230 Πάνω Παναγιά-&Μονή Χρυσορ.&Αγιά, 6231 Ασπρογιά, 6300 Ψάθι, 6301 'Αγιος Δημητριανός, 6302 Κανναβιού (Περιλ. Μελαμιού), 6303 Θρίνια (Δρίνια), 6304 Μηλιά, 6305 Κρίτου Μαρόττου, 6306 Φύτη, 6307 Λάσα, 6308 Δρύμου, 6310 Σίμου, 6311 Αναδιού, 6312 Σάραμα, 6313 Ευρέτου, 6314 Τριμιθούσα, 6315 Φιλούσα (Χρυσοχούς), 6316 Κιός, 6317 Ζαχαριά, 6318 Μελαδειά, Λυσός -Αγ. Μερκούρ & Σταυρός της Ψώκας, 6319 Μελάνδρα, 6320 Λυσός-&Αγ.Μερκούρ.&Σταυρός Ψώκ., 6321 Περιστερώνα, 6330 Θελέτρα, 6331 Γιόλου, 6332 Πάνω Ακουρδάλεια, 6333 Μηλιού -& Μονή Αγίων Αναργύρων, 6334 Κάτω Ακουρδάλεια, 6335 Τέρα, 6336 Κρίτου Τέρα, 6337 Σκούλλη, 6338 Χόλη, 6339 Λουκρουνού, 6340 Καραμουλλήδες, 6341 Χρυσοχού, 6343 Δήμος Πόλεως Χρυσοχούς, 6344 Νέο Χωριό (Περ.Λουτρά Αφροδίτης), 6345 Γουδί, 6350 Κάτω Αρόδες, 6351 Πάνω Αρόδες, 6352 'Ινεια, 6353 Δρούσεια (Περιλ. Πιττόκοπος), 6354 Φασλί, 6355 Ανδρολίκου, 6360 Πελαθούσα -& Μύρμιγκωφ & Λίμνη, 6361 Κυνούσα, 6362 Μακούντα, 6363 Αργάκα, 6364 Γιαλιά, 6365 Αγία Μαρίνα (Χρυσοχούς), 6366 Νέα Δήμματα, 6367 Πομός (Περιλ. Παλιάμπελα), 6368 Στενή, 6369 Άγιος Ισίδωρος, 6370 Λιβάδι.
2. Komūnas, kas ir tiesīgas pretendēt uz pagaidu segumu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ar atbalsta intensitāti 10 %
1000 Δήμος Λευκωσίας, 1010 Δήμος Αγίου Δομετίου, 1011 Δήμος 'Εγκωμης, 1013 Δήμος Αγλαντζιάς (Αγλαγγιά), 4101 Τρούλλοι, 4104 Πύλα, 5013 Δήμος Γερμασόγειας, 6020 Χλώρακας, 6021 Λέμπα, 6027 Κισσόνεργα, 6133 Δήμος Πέγειας & Αγ. Γεωργίου Πέγειας.

(1) Ieguldījumu projektiem, kuru attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50 miljonus euro, šo augšējo robežu palielina par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā tas ir noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). Lieliem ieguldījumu projektiem, kuru attaisnotie izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro, šo augšējo robežu koriģē saskaņā ar 67. punktu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007. — 2013. gadam.

(2) Viens vai vairāki no šiem reģioniem varētu arī turpmāk atbilst 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem, un no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tam varētu palielināt augšējo robežu līdz 30%, ja 2010. gadā veiktajā pārskatā apstiprināsies, ka reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju ir kļuvis zemāks par 75 % no ES-25 vidējā rādītāja.

(3) Ieguldījumu projektiem, kuru attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50 miljonus EUR, šo maksimālo robežu palielina par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). Lieliem ieguldījumu projektiem, kuru attaisnotie izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro, šo maksimālo robežu koriģē saskaņā ar 67. punktu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007. — 2013. gadam.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 68

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 24. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi, nostādnes un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2007/C 068/01	Padomes rezolūcija (2007. gada 22 martā) par drošas informācijas sabiedrības stratēģiju Eiropā	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2007/C 068/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	5

2007/C 068/03	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	8

2007/C 068/04	Komisijas skaidrojošs paziņojums par procedūrām to mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijai, kuru izcelsmes valsts ir citā dalībvalstī ( 1 )	15

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Komisija
2007/C 068/05	Euro maiņas kurss	25

2007/C 068/06	Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.—2013. gadam — Valsts reģionālā atbalsta plāns: Portugāle, Kipra ( 1 )	26

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3327
JPY	Japānas jēna	156,65
DKK	Dānijas krona	7,4505
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67780
SEK	Zviedrijas krona	9,3135
CHF	Šveices franks	1,6164
ISK	Islandes krona	88,46
NOK	Norvēģijas krona	8,1150
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5805
CZK	Čehijas krona	27,973
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	246,70
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7096
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8760
RON	Rumānijas leja	3,3630
SKK	Slovākijas krona	33,582
TRY	Turcijas lira	1,8479
AUD	Austrālijas dolārs	1,6519
CAD	Kanādas dolārs	1,5432
HKD	Hongkongas dolārs	10,4103
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8654
SGD	Singapūras dolārs	2,0217
KRW	Dienvidkorejas vons	1 248,54
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,6281
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,2991
HRK	Horvātijas kuna	7,3815
IDR	Indonēzijas rūpija	12 140,90
MYR	Malaizijas ringits	4,6065
PHP	Filipīnu peso	64,003
RUB	Krievijas rublis	34,6730
THB	Taizemes bats	42,402


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ