28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/1

1.–3.

4.–9.

10.–19.

20.–27.

1.

Lai ņemtu vērā Finanšu regulā izdarītās izmaiņas, priekšlikumā atjaunināta pašlaik spēkā esošās Finanšu regulas īstenošanas kārtība. Paredzēts, ka gan jaunā Finanšu regula, gan jaunā īstenošanas kārtība stāsies spēkā 2007. gadā un tiks piemērota jaunajām izdevumu programmām.

2.

Palāta ir izvērtējusi Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā šādus principus:

3.

Palāta uzskata, ka vairumā ierosināto grozījumu šie nosacījumi ir ievēroti. Tomēr Palātai ir bažas par vairākiem aspektiem, proti:

4.

Īstenošanas kārtība paredzēta kā Finanšu regulas obligāts papildinājums, kurā noteikti sīkāki un tehniskāki noteikumi, kas ir būtiski Finanšu regulas piemērošanai. Kā tādiem tiem jāaptver visas Finanšu regulas prasības, kas citādi var tikt neatbilstīgi vai nekonsekventi piemērotas. Palāta konstatēja turpmāk uzskaitītas jomas, uz kurām, kā tā uzskata, iepriekš minētais neattiecās.

5.

23.a pantā dota efektīvas un produktīvas iekšējās kontroles elementu definīcija. Palāta atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, bet uzskata, ka atsauce uz “labāko starptautisko praksi” ir nepietiekama, ņemot vērā to, ka tāda nepastāv dažās svarīgās jomās, piemēram, pakārtoto darījumu likumības un pareizības pārbaudīšana. Palāta iesaka īstenošanas noteikumos ietvert galvenos efektīvas kontroles principus, kas noteikti Palātas Atzinumā Nr. 2/2004, proti, vispārējus kontroles principus un standartus, sistēmu pamatkomponentus un kontroles procedūras, pienākumu definīcijas un procedūras kvalitātes nodrošināšanai katrā kontroles līmenī, kā arī sistēmu vispārīgu pārraudzību.

6.

35. panta 4. punktā un 43. panta 6. punkta a) apakšpunktā attiecīgi ir atsauce uz “starptautiski atzītiem standartiem” un “starptautiskiem standartiem” iepirkuma procedūrām. Tā kā šādi standarti oficiāli nepastāv, tas var radīt neskaidrību un nekonsekvenci. Tādējādi Palāta iesaka, lai galvenie standarti (papildus tiem, kas noteikti 43. panta 6. punkta a) apakšpunktā), kas paredzēti ar atsauci, tiktu noteikti īstenošanas kārtībā.

7.

42.b pantā atzīts, ka Komisijai nav pienākuma nodrošināt iekšējās kontroles procedūru produktivitāti, ja kontroles izmaksas nesedz no Komisijas budžeta. Tomēr produktīvai sistēmai noteiktie pamatelementi, kas minēti 23.a panta 2. punktā attiecas arī uz efektivitāti, un Komisijai attiecībā uz to ir pienākumi. Tādējādi Palāta iesaka skaidri nošķirt dalībvalstu un Komisijas pienākumus, kā tas paredzēts Līgumā.

8.

43. panta 4. punkta g) apakšpunktā prasīts, lai nolīgumos ar starptautiskām organizācijām būtu iekļauti “sīki izstrādāti noteikumi par rūpīgām pārbaudēm, kas jāveic Komisijai”. Tas attiecas arī uz Revīzijas palātas tiesībām piekļūt pienācīgai informācijai, dodot tai iespēju balstīties uz organizācijas revīziju, vai, ja pasākums revidējams tieši, saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.

9.

43. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka dotācijās jāietver līdzfinansējums. Lai nodrošinātu konsekvenci, šajā pantā jābūt atsaucei uz 253. pantā noteiktajām atkāpēm no līdzfinansēšanas principa.

10.

Finanšu regulas 60. panta 7. punktā noteikts deleģēto kredītrīkotāju pienākums sniegt gada darbības pārskatu. Īstenošanas kārtībā nav paredzēti izsmeļoši norādījumi. Piemēram, gada darbības pārskatu kopsavilkums tiek prasīts tikai no Komisijas, lai gan tas varētu būt lietderīgi arī citām iestādēm, kuras gatavo vairāk nekā vienu darbības pārskatu (tādām kā Parlaments un Padome); nav norādīts arī šo pārskatu sagatavošanas termiņš, lai gan Komisijas kopsavilkumam ir jābūt gatavam n + 1 gada 15. jūnijā; pārskatu adresāti nav precizēti; nav minētas arī to publicēšanas prasības. Turklāt pastāv arī citas ikgadējas ziņošanas prasības, piemēram, pārskats par atbilstību termiņiem, kā noteikts 106. panta 6. punktā, un 54. panta un 87. panta 5. punkta ziņošanas prasībās, kas būtu iekļaujamas gada darbības pārskatā. Pašlaik tas ir precizēts tikai Komisijai. Palātas nostāja ir tāda, ka gada darbības un citu dažādas formas, satura, termiņa un publikāciju pārskatu izrietošā daudzveidība ir pretrunā vienkāršošanas principam.

11.

Lai nodrošinātu konsekvenci un vienkāršošanu, Palāta iesaka īstenošanas kārtībā noteikt gada darbības pārskatu saturu un publicēšanas prasības, ko vienādi piemērotu visas iestādes, ietverot iepriekšējā punktā minētās ikgadējās ziņošanas prasības.

12.

117. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteikts: “Pamatlīgumos, ko piešķir nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģijas izmaiņām, bez atkārtota atklāta konkursa izsludināšanas, iekļauj noteikumu par termiņa vidusposmu pārskatu. Ja sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu izmaiņām vai tehnoloģijas attīstības prasībām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu nedrīkst izmantot un veic vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu”. Šis noteikums būtu jāattiecina tikai uz pamatlīgumiem, kuru atvasinātie līgumi ir piešķirti bez jauna konkursa izsludināšanas. Pamatlīgumā arī jānorāda, kas notiek ar spēkā esošajiem atvasinātajiem līgumiem, ja pamatlīguma darbību pārtrauc. Šis noteikums savu neskaidro nosacījumu dēļ draud kļūt par tiesvedības cēloni. Tādējādi tā vietā, lai paredzētu vidusposma pārskatīšanu, īstenošanas kārtībā būtu jānosaka, ka pamatlīgumu ilgums jāpielāgo atbilstoši jomām, kurās notiek straujas tehnoloģiskas vai ekonomiskas pārmaiņas un jāiekļauj klauzula par cenu pārskatīšanu. Papildus tam līgumos, kuros iesaistīti vairāki uzņēmēji, jānosaka, ka atvasinātie līgumi slēdzami ar jaunu konkursu.

13.

118. panta 4. punkta otrās daļas ii) apakšpunkts ir lieks, jo 158.a pantā prasīts ievērot desmit dienu pārtraukuma periodu, sākot no nākamās dienas pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14.

130. panta 4. punkta c) apakšpunkts, kurā ierosināts grozīt līguma paraugu attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu, ir lieks, jo līgumslēdzējām pusēm automātiski būs saistoši Līgumi un piemērojamie lēmumi un noteikumi, kurus nav vajadzības precizēt. Turklāt tā kā šī izmaiņa attiecas tikai uz Komisiju, pārējām iestādēm vairs netiek prasīts savos līgumos norādīt piemērojamo tiesību aktu. Palāta tādējādi iesaka saglabāt šā panta iepriekšējo redakciju.

15.

Finanšu regulas 93. panta 2. punkta b) apakšpunktā prasīts, lai apakšlīguma slēdzēji atbilstu tiem pašiem kritērijiem kā galvenie uzņēmēji, kas attiecas uz izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrās. Tomēr 130. panta 5. punktā paredzēta nepietiekama Kopienu finansiālo interešu aizsardzība. Pirmkārt, kandidātam jeb pretendentam prasīts tikai sniegt informāciju par apakšlīguma slēdzēja “finansiālajām un darbības iespējām” nevis par “finansiālo, saimniecisko, tehnisko un profesionālo spēju”, kas prasīta līgumslēdzēja jeb pretendenta novērtēšanai saskaņā ar 135. panta 2. punktu. Otrkārt, informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 130. panta 5. punktu, neietver informāciju, kas prasīta, lai novērtētu, vai apakšlīguma slēdzējs būtu vai nebūtu izslēdzams no dalības konkursā saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punktu. Trūkstot izsmeļošai informācijai, pastāv risks, ka kandidāti, kas būtu jāizslēdz no tiešas dalības, tiktu pieņemti netieši kā apakšlīguma slēdzēji.

16.

145. un 146. pantā noteikti pienākumi attiecībā uz starpiestāžu iepirkuma procedūrām. Saskaņā ar tagadējo projektu katrai dalības iestādei būtu jāveido komitejas konkursu piedāvājumu atvēršanai un novērtēšanai, nevajadzīgi dublējot uzdevumus. Palāta iesaka līgumslēdzējai iestādei, kas atbild par starpiestāžu iepirkuma procedūru, piešķirt pilnvaras iecelt apvienotas konkursu piedāvājumu atvēršanas un novērtēšanas starpiestāžu komitejas.

17.

158.a panta 1. punktā noteikts, ka pieprasījumi vai atsauksmes no neveiksmīgajiem vai noraidītajiem pretendentiem jeb kandidātiem “desmit kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma par lēmumiem par piedāvājumu noraidīšanu vai līgumu piešķiršanu(…)”. Tās būs desmit dienas pēc tam, kad pretendents saņems paziņojumu, kas tādējādi var nesakrist ar desmit dienu pārtraukuma periodu, pirms kura var parakstīt līgumu, kas stājas spēkā “nākamajā dienā pēc dienas, kad vienlaicīgi nosūtīti piešķiršanas lēmumi (…)”. Lai nodrošinātu caurskatāmību un izvairītos no juridiskas neskaidrības, Palāta iesaka saskaņot abas šīs prasības.

18.

169.a pantā uzskaitīti vairāki pasākumi, kas Komisijai jāveic, lai sniegtu informāciju un ieteikumus dotāciju pieteikumu iesniedzējiem. Daži no šiem pasākumiem, tādi kā kontrolēt “pieteikuma veidlapu izmērus un salasāmību” un semināru organizēšana pieteikumu iesniedzējiem var kļūt par cēloni neveiksmīgo pieteikuma iesniedzēju sūdzībām un var sarežģīt pārvaldību un aizkavēt procesu. Palāta iesaka šādas detaļas noteikt tikai praktiskās darbības norādēs.

19.

172.a pantā noteikti atbilstīguma kritēriji. Atkārtošanos ietver 1. punktā minētie, piemēram, a) un c), d) un e) apakšpunkti. 2. punktā uzskaitītie ir nevajadzīgi, jo tie ir nesaistoši un būs minēti pamatdokumentā. Palāta iesaka racionalizēt un vienkāršot prasības atbilstoši še pievienotajā pielikumā noteiktajām.

20.

3. panta 2. punktā noteiktas robežsummas procentu atgūšanai no iepriekšējā finansējuma ārējām darbībām (10) (EUR 250 000) un humānajai palīdzībai (EUR 750 000) daudz lielākā apmērā, nekā tas paredzēts vispārīgajos noteikumos (EUR 50 000). Ja summas ir mazākas par šīm robežsummām, ir iespēja gūt ievērojamu peļņu no procentiem, kas ir pretstatā bezpeļņas principam, kas noteikts Finanšu regulas 109. panta 2. punktā. Lai ievērotu šo principu, vienlaikus izvairoties no sarežģītiem procentu atgūšanas procesiem, Palāta iesaka visus procentus, kas iegūti no iepriekšējā finansējuma summām, piešķirt attiecīgās programmas vai pasākuma saņēmējam.

21.

35. panta 6. punktā noteikts, ka “revīzijas dienests, kurš savā darbībā ir neatkarīgs no struktūras”, ko revidē, veic “neatkarīgu ārēju revīziju”. Vārda “darbībā” lietojums var tikt interpretēts, ļaujot šādas revīzijas veikt iekšējiem revīzijas dienestiem, kas būtu pretrunā Finanšu regulas principam par ārēju revidentu. Turklāt Palāta iesaka īstenošanas kārtībā iekļaut atsauci uz standartiem, kas revidentam būtu jāievēro (piemēram, starptautiskie revīzijas standarti), un īpaši paredzēt Komisijas un Palātas piekļuvi revidentu darba dokumentiem.

22.

43. panta 2. punkta d) apakšpunktā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds ir definēti kā starptautiskas organizācijas saskaņā ar Finanšu regulas 53. pantu. Tomēr tas ir pretrunā Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktam, kur šīs organizācijas minētas kā “specializētas Kopienas struktūras” un kam būtu jābūt par pamatu visām deleģētajām pilnvarām.

23.

118. panta 4. punkta ii) apakšpunkta trešais ievilkums attiecas uz gadījumu, kad pamatlīgumi ir zem 158. pantā noteiktās robežsummas, lai tos publicētu, kamēr uz tiem balstītie atvasinātie līgumi pārsniedz šos ierobežojumus. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Finanšu regulas 90. pantam un nepieļautu neatbilstīgu pamatlīguma izmantojumu, līgumslēdzējai iestādei līdz pamatlīguma noslēgšanai ir jāaprēķina to līgumu vērtība, kurus gatavojas parakstīt saskaņā ar pamatlīgumu. Šādā veidā ierosinātie noteikumi ir pretrunā Finanšu regulai vai, mazākais, ir nevajadzīgi.

24.

125.c pants ļauj iestādēm pieņemt lēmumu, ka “jāpiemēro tos procedūras noteikumus, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ja šie noteikumi ir pielīdzināmi institūcijas noteikumiem”. Tas ir pretrunā Finanšu regulas 91. pantam, kas neparedz piemērot citas procedūras, kā vien Finanšu regulā noteiktās. Turklāt ierosinātajā pantā nav pienācīgi izstrādāta Finanšu regulas 91. panta īstenošanas kārtība: “publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi veikt šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts īstenošanas noteikumos”. Piemēram, tajā nav noteikts, kurš pieņem galīgo piešķiršanas lēmumu vai kura jurisdikcija dominētu tiesvedības gadījumā.

25.

160.e panta 1. punktā noteikts, ka “ikgadējā darba programmā nosaka, vai uz dotācijām attiecas tikai lēmums, vai arī rakstisks nolīgums.” Vārda “arī” lietošana ir pretrunā Finanšu regulas 108. pantam, kurā noteikts, ka dotācijas “piešķir vai nu ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam, vai arī ar rakstisku nolīgumu.” Palāta iesaka novērst šo neatbilstību.

26.

Grozītais Finanšu regulas 122. pants nosaka, ka pārskatā par budžeta un finanšu pārvaldību jāiekļauj informācija par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu un kopsavilkuma informācija par apropriāciju pārvietošanu. Tomēr Īstenošanas kārtības 185. pantā nav definēts, kāda informācija jāsniedz, bet noteiktas citas prasības – mērķu sasniegšana un notikumi, kas ietekmē darbības. Palāta iesaka īstenošanas kārtībā ietvert visus ziņošanas aspektus.

27.

Papildus minētajiem punktiem, izmaiņas, kas izdarītas ierosinātās Finanšu regulas 28.a, 30.a, 33., 72., 73.a, 96. pantā un 166. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atbilstoši jāatspoguļo Īstenošanas kārtības 23.a, 23.b, 78., 84., 85.b, 134.b pantā un 233.a panta 1. punkta i) apakšpunktā.