29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/4

Dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts, kas paredzēts 2004. gada 31. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (1)

(2006/C 321/04)

(Piezīme: Minētais saraksts un turpmākas izmaiņas būs pieejamas arī internetā (2))

dalībvalsts

Kompetentā iestāde

Beļģija

FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu,

DG Leefmilieu, Dienst Risicobeheersing

SPF Santé publique, Sécurité de la Cha?ne alimentaire et Environnement

(Sabiedrības veselības, pārtikas aprites un vides federālais valsts dienests)

EUROSTATION II

Victor Hortaplein 40 bus 10/Place Victor Horta 40, boite 10

1060 Brussels/Bruxelles

Tālr.: (32) 2 524 95 76

Fakss: (32) 2 524 95 03

e-pasts: risk@health.fgov.be

Čehija

Ministerstvo životního prostředí — Odbor environmentálních rizik

(Vides ministrija, Vides risku nodaļa)

Vršovick? 65

100 10 Praha 10 — Vršovice

Tālr.: (420) 267 122 535

Fakss: (420) 267 310 013

e-pasts: info@env.cz

Dānija

Miljøstyrelsen — (EPA)

(Vides ministrija, Vides aizsardzības aģentūra)

Strandgade 29

DK–1401 København K

Tālr.: (45) 32.66 01 00

Fax (45) 32 66 04 74

Vācija

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

(Vides ministrija, Dabas aizsardzība un kodoldrošība)

Referat IG II 1

Robert-Schuman-Platz 3

DE–53175 Bonn

Tālr.: (49-1888) 305 27 37/(49-1888) 305 27 33

Fakss (49 -1888) 305 35 24/(49-1888) 305 35 24

Umweltbundesamt

(Federālā vides aģentūra)

Wörlitzer Platz 1

DE–06844 Dessau

Tālr.: (49-340) 21 03 33 17/ — 31 54

Fakss: (49 -340) 21 04 33 17/ — 31 54

Bundesanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin

(Darba drošības un veselības federālā iestāde)

FB 5.4

Friedrich-Henkel-Weg 1

DE–44149 Dortmund

Tālr.: (49-231) 9071 — 2319

Tālr.: (49 -231) 9071 2516

Igaunija

Sotsiaalministeeriumi rahvatervise osakond

(Sociālo lietu ministrija/Sabiedrības veselības nodaļa)

Chemicals Safety Unit

Gonsiori 29

15027 Tallinn

Tālrunis: (372) 626 91 53

Fakss: (372) 699 22 09

Grieķija

Eλληνικη Δημοκρατια

Υπουργειο Οικονομικων

(Finanšu ministrija

Valsts vispārējā ķīmijas laboratorija

Izejmateriālu un rūpniecības preču nodaļa)

16, An. Tsocha Street

GR–115 21 Athina

Tālr.: (30-210) 647 92 64/64 79 265

Fakss: (30-210) 644 16 48

e-pasts: gxk-industrial@ath.forthnet.gr

Spānija

Ministerio de Industria y Energía

(Rūpniecības un tirdzniecības misnitrija)

Jefe de Servicio de Química Básica

Paseo de la Castellana 160

ES–28071 Madrid

Tālr. (34-91) 349 42 20

Fakss: (34-95) 669 80 84

Francija

Ministère de l'Ecologie et du Développement Durable, Direction de l'Eau

Sous-Direction des Milieux Aquatiques et de la Gestion des Eaux

(Vides un noturīgas attīstības ministrija)

Chef du Bureau de la Lutte contre les Pollutions Domestiques et Industrielles

20 Avenue de Ségur

75302 PARIS 07 SP

Tālr. (33–1) 42 19 12 37

Fax (33-1) 42 19 12 35

Ministère de l'Ecologie et du Développement Durable

Bureau des Substances et Préparations Chimiques DPPR/SDPD

(Vides un noturīgas attīstības ministrija)

20 Avenue de Ségur

75302 PARIS 07 SP

Tālr. (33–1) 42 19 15 45

Fax (33-1) 42 19 14 68

Ministère de l'Economie, des Finances et de l'Industrie

Direction Générale des Entreprises, Bureau Chimie

(Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrija)

Bâtiment Le Bervil

12, rue VILLIOT

75572 Paris Cedex 12

Tālr.: (33–1) 53 44 94 52

Fakss: (33-1) 53 44 91 72

Īrija

Department of the Environment and local government

(Vides un pašvaldību ministrija)

IE–Dublin

Tālr.: (353-1) 888 20 00

Fakss: (353-1) 888 20 14

Department of Enterprise, Trade and Employment

Kildare Street

IE–Dublin 2

Tālr.: (353–1) 661 44 44/631 22 31/631 22 29

Fakss: (353-1) 662 25 22

Itālija

Ministero della Salute

(Veselības ministrija)

Dirigente chimico

Viale della Civiltà Romana 7

I-00144 Roma

Tālr.: (39-06)59 94 34 39/59 94 32 12

Fakss: (39-06)59 94 35 54/59 94 32 27

Kipra

Υπουργείο Υγείας

((Veselības ministrija)

Medicīnas un sabiedrības veselības dienesti

Sabiedrības veselības dienesti

18, John Kennedy, Pallouriotissa

CY-1449 Nicosia

Tālr.: (357) 22 305 339

Fakss: (357) 22 305 345

e-pasts: ministryofhealth@cytanet.com.cy

Latvija

Veselības ministrija

(tīrot jāizdzēš)

Brīvības iela 72

Rīga, LV-1011

Tālr.: (371) 787 61 02

Fakss: (371) 787 60 71

Valsts sanitārā inspekcija

(tīrot jāizdzēš)

Ieriķu iela 3

Rīga LV-1084

Tālr.: (371) 781 96 84

Fakss: (371) 781 96 72

e-pasts: vsi@vsi.gov.lv

LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS AĢENTŪRA

(tīrot jāizdzēš)

Maskavas iela 165

Rīga, LV-1019

Tālr.: (371) 714 61 38

Fakss: (371) 714 51 54

e-pasts: lvgma@lvgma.gov.lv

Lietuva

Ūkio ministerija

(Ekonomikas ministrija)

Gedimino ave. 38/2

LT-01104, Vilnius

Tālr.: (+370 5) 2623863

Fakss: (+370 5) 2623974

E-pasts: kanc@ukmin.lt

Valstybinė ne maisto produktų inspekcija prie Ūkio ministerijos

(Ekonomikas ministrijas Valsts nepārtikas preču inspekcija)

Gedimino ave. 38/2

LT-01104, Vilnius

Tālr.: (+370 -5) 2612300

Fakss: (+370-5) 2629413

E-pasts: e-mail: rastine@is.lt

Luksemburga

Administration de la Gestion de l'Eau — Direction

(Ūdens apsaimniekošana)

51, rue de Merl

L-2146 Luxembourg

Tālr.: (352) 26 02 86 1

Ungārija

Környezet- és Természetvédelmi Főfelügyelőség

(Vides, dabas un ūdens valsts inspekcija)

Mészáros u. 58/a

H-1016 Budapest

Tālr.: (36-1) 224 9100

Fakss: (36–1) 224 9263

e-pasts: orszagos@zoldhatosag.hu

Malta

Foodstuff, Chemicals and Cosmetics Directorate/Malta Standard Authority

(Pārtikas, ķīmisko vielu un kosmētikas direkcija/Maltas Standartu pārvalde)

Ministry of Competitiveness and Communications

(Konkurences un sakaru ministrija)

2nd Floor, Evans Buildings

Merchants Street

Valletta VLT 03

Tālr.: (356) 21242420

Fakss: (356) 21242406

e-pasts: info@msa.org.mt

Nīderlande

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

Directoraat-Generaal Milieubeheer

(Mājokļu, teritorijas plānošanas un vides ministrija)

Ipc 650 or Ipc 655

Postbus 30945

NL–2500 GX Den Haag

Tālr.: (30-70) 339 46 64 vai (30-70) 339 43 79

Fakss: (30-70) 339 13 13 vai (30-70) 339 43 79

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (VROM)

(Sabiedrības veselības un vides valsts institūts)

Postbus 1

NL–3720 BA Bilthoven

Tālr.: (31-30) 274 20 01/274 40 87

Fakss: (31-30) 274 44 13/274 44 01

Austrija

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

(Lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens resursu pārvaldes ministrija)

Stubenbastei 5

AT–1010 Wien

Tālr.: (43-1) 515 222 328/515 222 330

Fakss (43-1) 515 227 334

Polija

Biuro do Spraw Substancji i Preparatów Chemicznych

Departament do Spraw Substancji i Preparatów Niebezpiecznych

(Ķīmisko vielu un preparātu birojs)

8, Sw. Teresy Street

91-348 Lodz

Tālr.: (48-42) 631 47 22

Fakss: (48-42) 631 46 79

e-pasts: biuro@chemikalia.mz.gov.pl

Portugāle

Ministério da Economia e da Inovação

(Ekonomikas un inovāciju ministrija)

Direcção Geral da Empresa

Av. Visconde Valmor no 72

1069-041 Lisboa

Tālr.: (35-21) 791 91 00

e-pasts: ue@dgempresa.min-economia.pt

Slovēnija

Ministrstvo za zdravje — Urad RS za kemikalije

(Veselības ministrija — Ķīmisko vielu valsts birojs)

Mali trg 6

SI-1000 Ljubljana

Tālr.: (386-1) 478-6051

Fakss: (386-1) 478-6266

e-pasts: urad.kemikalije@gov.si

Slovākija

Centrum pre chemické látky a prípravky

((Ķīmisko vielu un preparātu centrs)

Limbova 14

833 01 Bratislava

Slovakia

Tālr.: (+421) 2 59 369 608

Fakss: (+421)2 59 369 602

e-pasts: detergent@ccsp.sk

Somija

Suomen ympäristökeskus (SYKE)/Kemikaaliyksikkö

((Somijas Vides institūts/Ķīmisko vielu nodaļa )

PO Box 140

FI–00251 Helsinki

Tālr.: (358-9) 40 30 05 37 vai 26

Fakss: (358-9) 40 30 05 91

Zviedrija

Kemikalieinspektionen (KEMI)

(Zviedrijas Ķīmisko vielu inspekcija)

Bīstamības un riska novērtēšanas nodaļa

Esplanaden 3 A, Box 2

172 13 Sundbyberg

Tālr.: (46-8) 519 411 00

Fakss: (46-8), 735 76 98

e-pasts: kemi@kemi.se

Apvienotā Karaliste

Pesticides Safety Directorate

(Pesticīdu drošības direkcija)

Room 310/311, Mallard House,

Kings Pool,

3 Peasholme Green,

York YO1 2PX,

Tālr.: (44-1904) 455 738/(44-1904) 455 708

Fakss: (44-1904) 455 733

e-pasts: detergents@psd.defra.gsi.gov.uk

Department of Trade and Industry

14 Park Lane

Knebworth SG3 6PF

Tālr.: (44-14) 38 81 21 07 vai 52 32

Fakss: (44-14) 38 81 72 27

EBTA

dalībvalstis

Kompetentā iestāde

Islande

Hollustuvernd ríkisins

(Islandes Vides un pārtikas aģentūra)

Armula 1a

IS-108 Reykjavík

Tālr.: (354) 585 10 00

Fakss: (354) 585 10 10

Norvēģija

Statens forurensningstilsyn

(Norvēģijas Piesārņošanas kontroles iestāde)

Strømsvelen 96

Postboks 8100 Dep.

NO–0032 Oslo

Tālr.: (47-22) 57 34 00/57 36 44

Fakss (47-22) 67 67 06

(1) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2006 (OV L 168, 21.6.2006., 5. lpp.).

(2) http://ec.europa.eu/enterprise/chemicals/legislation/fertilizers/index_en.htm

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2006/C 321/05)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Iebildumiem jānonāk Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Pieteikums reģistrācijai saskaņā ar 5. pantu un 17. panta 2. punktu

“CASTAGNA CUNEO”

EK Nr. IT/PGI/005/0342/20.04.2004

ACVN ( ) AĢIN (X)

Šis kopsavilkums ir sagatavots tikai informācijai. Lai iegūtu pilnīgas ziņas, interesenti ir aicināti iepazīties ar pilnīgu produkta specifikāciju, ko var saņemt 1. iedaļā norādītajās valsts iestādēs vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī

Nosaukums:

Ministero delle politiche agricole e forestali

Adrese:

Via XX Settembre, n. 20

I-00187 Roma

Tālr.:

(39-06) 481 99 68

Fakss:

(39-06) 42 01 31 26

e-pasts:

qtc3@politicheagricole.it

2. Grupa

Nosaukums:

Società Asprofrut Società Consortile Cooperativa a r.l.

Adrese:

Via Caraglio, 16

I-12100 Cuneo

Tel.:

(39-0175) 28 23 11

Fakss:

—

e-pasts:

—

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids

Grupa 1.6: augļi un dārzeņi, svaigi vai pārstrādāti

4. Specifikācijās sniegtais apraksts (4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Castagna Cuneo”

4.2. Apraksts: Ar AĢIN “Castagna Cuneo” var apzīmēt tikai šādas “Castanea sativa” sugas ēdamo kastaņu šķirnes, izņemot starpsugu hibrīdus: Ciapastra, Tempuriva, Bracalla, Contessa, Pugnante, Sarvai d'Oca, Sarvai di Gurg, Sarvaschina, Siria, Rubiera, Marrubia, Gentile, Verdesa, Castagna della Madonna, Frattona, Gabiana, Rossastra, Crou, Garrone Rosso, Garrone Nero, Marrone di Chiusa Pesio, Spina Lunga.

Neraugoties uz to, ka tie pieder pie minētās sugas, pie izņēmumiem pieskaita arī tādus kastaņus, kuri auguši pamežos, jauktajos pamežos un dižmežos, kas veidojušies no veciem pamežiem.

AĢIN “Castagna Cuneo” kastaņiem ir raksturīga salda un maiga garša, kā arī kraukšķīgs epikarps, kas tos padara jo īpaši piemērotus patēriņam gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.

Laižot tirdzniecībā svaigus kastaņus, tiem jābūt šādiem: perikarpa ārpuse no gaiši brūnas līdz tumši brūnai; sēklas nabiņa vai zīmīte vairāk vai mazāk plata lazdu riekstu (rudi pelēkā) krāsā, kas nekad nesniedzas līdz sānu malām; No knābīša uz visām pusēm atiet ribiņas; epikarpa krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai, konsistence — pamatā kraukšķīga; Sēklu krāsa — no baltas līdz krēmkrāsai; salda un maiga garša; izmērs: kilogramā ir ne vairāk kā 110 viensēklas augļu –kastaņu.

Augļu daudzums ar iekšējiem vai ārējiem bojājumiem (auglis ir ieplaisājis, tārpu sacaurumots, sapelējis, tārpains iekšpusē) nedrīkst pārsniegt 10 %.

Sausiem lobītiem kastaņiem jābūt veseliem, nebojātiem, salmu dzeltenā krāsā. Bojājumi (tārpu radīti caurumi, deformācija, ieplaisājumi, augļi ar augļapvalka paliekām, utt.) nav pieļaujami vairāk kā 10 % sauso augļu.

Šādā veidā iegūtā veselā sausā auglī mitrums nedrīkst pārsniegt 15 %.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: AĢIN “Castagna Cuneo” ražošanas apgabals ietver aptuveni 110 Cuneo provinces pašvaldības, kā noteikts ražošanas specifikācijā.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Jāpārrauga visi ražošanas procesa posmi, katrā no tiem reģistrējot ievestos un izvestos produktus. Šādā veidā un reģistrējot AĢIN “Castagna Cuneo” ražošanai piemērotas iekārtas, ražotājus un iesaiņotājus attiecīgajos sarakstos, kurus pārvalda kontroles iestāde, kā arī uzturot ražošanas un iepakošanas reģistru un ziņojot kontroles iestādei par saražoto produktu daudzumiem un visām iepakotajām un marķētajām produktu partijām pirms to laišanas tirdzniecībā, tiek garantēta produkta izsekojamība (no ražošanas sākuma posma līdz beigām). Visas personas, fiziskās vai juridiskās, attiecīgajos sarakstos pārbauda kontroles iestāde, kā noteikts produkta specifikācijā un attiecīgajā kontroles plānā.

4.5. Ražošanas metode: Turklāt specifikācijā noteikts, ka kastaņām jāatrodas saulainās un no vēja pūsmām aizsargātās vietās. To audzēšanai ir aizliegts lietot mākslīgos mēslus un sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot tos, kuri atļauti bioloģiskajā lauksaimniecībā (Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 un turpmākās regulas).

Audzējamo koku blīvums nedrīkst pārsniegt 150 kokus uz hektāru.

Augsnei jābūt brīvai no pārmērīgas zāles un krūmiem, ko panāk, katru gadu pirms ražas novākšanas nopļaujot zāli un novācot krūmus, papardes un augu atliekas, lai nodrošinātu vienmērīgu kastaņu novākšanu. Ir atļauts periodiski atgriezt kokiem zarus, lai pasargātu kokus no kaitēkļu uzbrukumiem.

Novākšanu var veikt ar rokām vai izmantojot tādus mehāniskus līdzekļus (ražas novākšanas mašīnas), kas nodrošina kastaņu novākšanu bez mehāniskiem bojājumiem.

Kastaņu novākšanas laiks sākas jau pirmajās septembra dienās un beidzas novembrī.

Svaigus kastaņus var uzglabāt, apstrādājot tos karstā ūdenī saskaņā ar pareizu tradicionālo metodi.

Ir atļauts izmantot “ārstējošo” metodi, 7 — 9 dienas mērcējot augļus ūdenī vides temperatūrā. Šāda metode ļauj iegūt izraisīt nelielu pienskābo rūgšanu, kas bez piedevu pievienošanas rada praktiski sterilu vidi, aizturot patogēno sēņu attīstību. Turklāt kastaņus ir atļauts uzglabāt, tos nomizojot un sasaldējot, ievērojot noteikumus par saldētiem produktiem.

Produkts “Castagna Cuneo — Secca” jāiegūst, izmantojot tradicionālo metodi, žāvējot kastaņus uz lēnas un nepārtrauktas uguns žāvētavās, kuras atrodas telpās galvenokārt ar mūra sienām. Kastaņus tajās izkārto uz žāvēšanas sieta (žāvēšanas iekārtā), zem kura ir krāsns vai siltummainis. Par kurināmo materiālu nedrīkst izmantot impregnētā koka atkritumus un ķīmiski apstrādāta koka atgriezumus. Žāvēšanas vidējais ilgums ir aptuveni 30 dienas.

Augļu šķirošana, kalibrēšana, uzglabāšana jāveic ražošanas specifikācijas 3. pantā noteiktajā ierobežotajā apgabalā.

4.6. Saikne: Šā AĢIN pieteikumu reģistrācijai pamato ar neapšaubāmo reputāciju, kādu iemantojuši šo kastaņu augļi, kuru dabiskā dzīvotne jau kopš seniem laikiem ir šajā ražošanas apgabalā. Cuneo provincē pirmoreiz kastanis minēts ap XII gadsimta beigām, par ko liecina Pesio kartēziešu klostera arhīvi par zemesgabalu iegādi, kuros minēts, ka no 1173. līdz 1277. gadam piekto daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņēma tieši kastaņas. Cuneo provinces lauku ainavā XIX gadsimta sākumā līdz pat iekoptās zemes robežām lielas platības aizņēma kastaņas, kas vairumā bija sasniegušas dižkoku lielumu. Visā deviņpadsmitajā gadsimtā, tāpat kā iepriekš, kastaņa zemnieku dzīvē aizvien bija organizētās saimniekošanas centrā. Pateicoties kastaņai radās viena no nedaudzajām tirdzniecības iespējām kalnos; rudenī no Alpu un Apenīnu ciematiņiem ieradās zemnieki ar kastaņu maisiem. Visievērojamākais bija Cuneo tirgus, jo īpaši 11. novembrī San Martino gadatirgus laikā, kad kastaņi maksāja tikpat, cik visdārgākās vīnogas. Cuneo jau kopš XVI gadsimta bija ļoti aktīvs tirgus un laika gaitā kļuva par atzītu tirgu Eiropā; iekšējā un ārējā tirdzniecība turpināja zelt, pateicoties nepārtrauktam un pieaugošam pieprasījumam pēc Cuneo provincē audzētajiem kastaņiem. AĢIN “Castagna Cuneo” kastaņi nav slaveni tikai Eiropas tirgū, jo īpaši Francijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Anglijā, bet tos augsti novērtē arī citās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Argentīnā.

Saistībā ar “Castagna di Cuneo” kastaņu popularitāti, jāmin arī daudzie kastaņu ražas novākšanas svētki un sanāksmes, kuras organizēja, lai izslavinātu šā AĢIN kastaņu kvalitāti, piemēram, Cuneo organizētā “Settimana del Castagno” (Kastaņu nedēļa), kurā labākie nozares tehniskie darbinieki un uzņēmēji apspriež dažādus ar šo kultūraugu saistītus dažādus problemātiskus jautājumus. Kādreiz būtiska loma bija gadskārtējiem ražas svētkiem “Sagra del Marrone” di Chiusa di Pesio, kam īpašu uzmanību veltīja pat vietējās avīzes, kuras nekad nelaida garām iespēju publicēt pārskatus par šo pasākumu; šo ražas svētku panākumi bija tik lieli, ka diezgan ātrā laikā tos pārcēla uz Cuneo, kur svinības rīkoja ar plašu vērienu, ietverot dažāda veida pasākumus, jo īpaši svarīgu lomu piešķirot kastaņu izstādēm. Taču visvecākie un vispopulārākie ir pēdējie rudens svētki pirms ziemas sākuma “Fiera fredda di San Dalmazzo”, kura 430 gadu ilgā vēsture simbolizē ciešo saikni starp izcelsmes apgabalu, tā iedzīvotājiem un viņu audzētajiem kastaņiem.

Arī Cuneo provinces plašais ēdienu recepšu klāsts, kur nedalīti valda Cuneo kastaņi, liecina par nozīmīgo vietu, kādu šajā izcelsmes apgabalā tradicionāli ieņem kastaņa. Līdzās svaiga produkta tirdzniecībai kastaņus izmanto neskaitāmu ēdienu pagatavošanai, sākot ar pašiem vienkāršākajiem zemnieku ēdieniem, beidzot ar visizsmalcinātākajām receptēm. Līdzās vārītiem vai grauzdētiem kastaņiem vai “mundaj”, kas bija svētku un jautrības simbols nakts svinībās, atradās vieta arī “marron glacé” (kastaņi pūdercukurā), šokolādes ruletei kastaņiem, vai arī sāļajiem ēdieniem, piemēram, cūkgaļas vai stirnas cepetim ar kastaņiem.

4.7. Kontroles iestāde:

Nosaukums:

Istituto Nord-Ovest Qualità Soc. Coop. a r.l.

Adrese:

Piazza Carlo Alberto Grosso, n. 82

Moretta (CN)

Tel.:

(39-0172) 91 13 23

Fakss:

(39-0172) 91 13 20

e-pasts:

inoq@isiline.it

4.8. Marķējums: AĢIN “Castagna Cuneo” kastaņus svaigā veidā var laist tirdzniecībā, lietojot šādu veidu iepakojumu:

dažāda materiāla maisiņus un maisus, iesverot tajos kastaņus pa 0,10 kg līdz 30 kg, galvenokārt pa: 0,10 kg, 0,25 kg, 0,5 kg, 1 kg, 2,5 kg, 5 kg, 10 kg, 25 kg, 30 kg;

koka vai plastmasas kastes, kuru izmērs ir 30 x 50 cm un 40 x 60 cm;

džutas maisus, iesverot tajos kastaņus pa 5 kg līdz 100 kg (5 kg, 10 kg, 25 kg, 30 kg, 50 kg, 100 kg);

AĢIN “Castagna Cuneo” kastaņus, kas pie patērētāja nonāk sausā veidā, var laist tirdzniecībā, lietojot šādu veidu iepakojumu:

dažāda materiāla maisiņus un maisus, iesverot tajos kastaņus pa 0,10 līdz 30 kg, galvenokārt pa: 0,10 kg, 0,25 kg, 0,5 kg, 1 kg, 2,5 kg, 5 kg, 10 kg, 25 kg, 30 kg

Jebkurā gadījumā produktu var laist tirdzniecībā tikai tad, kad tas ir iepriekš iesaiņots vai tiek iesaiņots tirdzniecības laikā.

Uz iesaiņojuma vai iepakojuma etiķetes skaidriem un neizdzēšamiem burtiem jānorāda aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Castagna Cuneo”, kas stipri atšķirtos no citiem uzrakstiem, turpat blakus uzdrukājot uzrakstu “Aizsargāta Ģeogrāfiskās Izcelsmes Norāde”.

Uz iesaiņojumiem vidēji lieliem drukātiem burtiem īpaši jānorāda “Castagna Cuneo” vai “Castagna Cuneo” — Secca, turpat blakus uzdrukājot uzrakstu “Aizsargāta Ģeogrāfiskās Izcelsmes Norāde”.

Tajā pašā redzes laukā jābūt norādītam iesaiņotāja vārdam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī izcelsmes bruto svaram.

Nosaukumu “Aizsargāta Ģeogrāfiskās Izcelsmes Norāde” citā vietā uz konteinera vai etiķetes var atkārtoti norādīt arī akronīma “AĢIN” veidā.

Attēlojot Aizsargātās Ģeogrāfiskās Izcelsmes Norādi, ir atļauts lietot grafiskas norādes un/vai simbolus, kuri attiecas uz nosaukumiem, kolektīviem zīmoliem vai individuāliem uzņēmuma zīmoliem, ja tie nav cildinoši vai nemaldina pircēju.

Logotipa apraksts

Logotipu veidojošie elementi atveido kastaņa siluetu, kas ir nedaudz noliekts pa labi. Kastaņa kreiso sānu iezīmē uzraksts “castagna” unikāliem kaligrāfiskiem burtiem, bet labo sānu veido ar roku rakstīta grafiska zīme — ātra un izlēmīga otas triepiena imitējums. Marķējumu papildina kastaņa apakšdaļā novietota kastaņlapa, uz kuras unikāliem kaligrāfiskiem burtiem baltā krāsā uzrakstīts “Cuneo”. Apakšā pa kreisi attēlots uzraksts AĢIN, izmantojot “Frutiger light” šriftu.

Produktus, kuru sagatavošanai izmanto AĢIN“Castagna Cuneo” kastaņus, arī pēc apstrādes un pārstrādes procesiem var laist tirdzniecībā iesaiņojumos, uz kuriem ir minētā atsauce bez Kopienas logotipa ar nosacījumu, ka aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes produkts, kas attiecīgi sertificēts, ir vienīgā atbilstīgās produktu grupas sastāvdaļa; un ka intelektuālā īpašuma tiesību turētāji, kam šīs tiesības piešķirtas, reģistrējot vietas nosaukumu AĢIN, un kas apvienojušies AĢIN aizsardzības asociācijā, kuru atzinusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija, ir pilnvarojuši aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes produkta zīmes lietotājus. Šī asociācija arī reģistrē šos lietotājus īpašos reģistros un uzrauga pareizu aizsargātā vietas nosaukuma izmantošanu.

Ja atzīta asociācija nepastāv, iepriekš minētos uzdevumus veic Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija kā valsts iestāde, kas atbildīga par Regulas (EK) Nr. 510/2006 īstenošanu.

4.9. Valsts prasības: —

(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049, Brisele.

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/13

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.11.2006. līdz 30.11.2006.

(Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (1)

(2006/C 321/06)

— Tirdzniecības atļaujas izsniegšana (13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) No726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

SNN (Starptautiskais nepatentētais nosaukums)

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Farmaceitiskā forma

ATĶ kods (Anatomiski terapeitiski ķīmiskais kods)

Paziņojuma datums

20.11.2006.

BYETTA

eksenatīds

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/06/362/001-004

Šķīdums injekcijām

A10BX04

22.11.2006.

20.11.2006.

Sprycel

Dasatinibs

Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG

Uxbridge Business Park

Sanderson Road

Uxbridge UD8 1DH

United Kingdom

EU/1/06/363/001-009

Apvalkotā tablete

L01XX

22.11.2006.

— Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

7.11.2006.

Exubera

PFIZER Ltd

Ramsgate Road

Sandwich Kent CT 13 9NJ

United Kingdom

EU/1/05/327/001-018

9.11.2006.

7.11.2006.

Humira

Abbott Laboratories Ltd.

Queenborough

Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/03/256/001-010

9.11.2006.

7.11.2006.

Trudexa

Abbott Laboratories Ltd.

Queenborough Kent ME11 5EL

United Kingdom

EU/1/03/257/001-010

9.11.2006.

14.11.2006.

Humalog

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/96/007/015-017

EU/1/96/007/026-028

16.11.2006.

14.11.2006.

Zevalin

Schering AG

Müllerstrasse 170-178

D-13342 Berlin

EU/1/03/264/001

16.11.2006.

20.11.2006.

Crixivan

Merck Sharp & Dohme Ltd.

Hertford Road

Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

United-Kingdom

EU/1/96/024/001-005

EU/1/96/024/007-008

EU/1/96/024/010

22.11.2006.

20.11.2006.

Hycamtin

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/96/027/001

EU/1/96/027/003-005

22.11.2006.

20.11.2006.

Yttriga

QSA Global GmbH

Gieselweg 1

D-38110 Braunschweig

EU/1/05/322/001

22.11.2006.

20.11.2006.

Liprolog

Eli Lilly Nederland BV

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/01/195/005-007

EU/1/01/195/013-015

22.11.2006.

20.11.2006.

Protopic

Astellas Pharma GmbH

Neumarkter Str. 61

D-81673 München

EU/1/02/201/001-006

22.11.2006.

20.11.2006.

Protopy

Astellas Pharma GmbH

Neumarkter Str. 61

D-81673 München

EU/1/02/202/001-006

22.11.2006.

20.11.2006.

Norvir

Abbott laboratories Ltd

Queenborough

Kent ME11 5EL

United-Kingdom

EU/1/96/016/001

EU/1/96/016/003

22.11.2006.

TRIZIVIR

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex UB6 0NN

United Kingdom

EU/1/00/156/002-003

24.11.2006.

22.11.2006.

Evista

Eli Lilly Nederland BV

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/98/073/001-004

24.11.2006.

22.11.2006.

Optruma

Eli Lilly Nederland BV

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/98/074/001-004

24.11.2006.

22.11.2006.

PEGASYS

Roche Registration Limited

6 Falcon Way

Shire Park

Welwyn Garden City, AL7 1TW

United Kingdom

EU/1/02/221/01-010

24.11.2006.

22.11.2006.

Tarceva

Roche Registration Limited

6 Falcon Way

Shire Park

Welwyn Garden City AL7 1TW

United Kingdom

EU/1/05/311/001-003

24.11.2006.

22.11.2006.

Invirase

Roche Registration Limited

6 Falcon Way

Shire Park

Welwyn Garden City AL7 1TW

United Kingdom

EU/1/96/026/001-002

24.11.2006.

22.11.2006.

Hycamtin

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/96/027/001

EU/1/96/027/003-005

24.11.2006.

22.11.2006.

Avandamet

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/03/258/001-022

24.11.2006.

22.11.2006.

AVANDIA

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/00/137/002-018

24.11.2006.

Ariclaim

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/04/283/001-007

28.11.2006.

24.11.2006.

Avaglim

SmithKline Beecham plc

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

United Kingdom

EU/1/06/349/001-008

28.11.2006.

24.11.2006.

Stocrin

Merck Sharp & Dohme Ltd

Hertford Road

Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

United Kingdom

EU/1/99/111/010-011

28.11.2006.

24.11.2006.

Pedea

Orphan Europe SARL

Immeuble “Le Guillaumet”

F-92046 Paris-La-Défense

EU/1/04/284/001

28.11.2006.

24.11.2006.

Aptivus

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

EU/1/05/315/001

28.11.2006.

24.11.2006.

Replagal

Shire Human Genetic Therapies AB

Rinkebyvägen 11B

S-182 36 Danderyd

EU/1/01/189/001-006

28.11.2006.

24.11.2006.

Levitra

Bayer AG

D-51368 Leverkusen,

EU/1/03/248/001-012

28.11.2006.

24.11.2006.

Vivanza

Bayer AG

D-51368 Leverkusen

EU/1/03/249/001-012

28.11.2006.

24.11.2006.

Xeristar

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

EU/1/04/297/001-008

28.11.2006.

24.11.2006.

Cymbalta

Eli Lilly Nederland BV

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/04/296/001-008

28.11.2006.

Ziagen

Glaxo Group Ltd, Greenford

Middlesex UB6 0NN

United Kingdom

EU/1/99/112/001-002

1.12.2006.

28.11.2006.

Glivec

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/01/198/001-013

1.12.2006.

28.11.2006.

Tysabri

Elan Pharma International Ltd.

Monksland

Athlone

County Westmeath

Ireland

EU/1/06/346/001

4.12.2006.

28.11.2006.

Ebixa

H. Lundbeck A/S, Ottiliavej 9

DK-2500 Valby

EU/1/02/219/001-015

1.12.2006.

28.11.2006.

Axura

Merz Pharmaceuticals GmbH

Eckenheimer Landstr. 100-104

D-60318 Frankfurt/Main

EU/1/02/218/001-011

1.12.2006.

28.11.2006.

Kepivance

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

4817 ZK Breda

Nederland

EU/1/05/314/001

1.12.2006.

28.11.2006.

Nespo

Dompé Biotec S.p.A.

Via San Martino 12

I-20122 Milano

EU/1/01/184/001-068

1.12.2006.

28.11.2006.

Kivexa

Glaxo Group Ltd

Berkeley Avenue

Greenford

Middlesex UB6 0NN

United Kingdom

EU/1/04/298/001-002

1.12.2006.

28.11.2006.

YENTREVE

Eli Lilly Nederland B.V.

Grootslag 1-5

3991 RA Houten

Nederland

EU/1/04/280/001-008

1.12.2006.

28.11.2006.

Abilify

Otsuka Pharmaceutical Europe Ltd

Hunton House

Highbridge Business Park

Oxford Road

Uxbridge

Middlesex UB8 1HU

United Kingdom

EU/1/04/276/001-036

1.12.2006.

29.11.2006.

Enbrel

Wyeth Europa Limited

Huntercombe Lane South

Taplow

Maidenhead,

Berkshire, SL6 0PH

United Kingdom

EU/1/99/126/001-018

1.12.2006.

29.11.2006.

Aldara

Laboratoires 3M Santé

Boulevard de l'Oise

F-95029 Cergy Pontoise Cedex

EU/1/98/080/001

1.12.2006.

29.11.2006.

Foscan

Biolitec pharma Ltd

United Drug House

Magna Drive

Dublin 24

Ireland

EU/1/01/197/001-002

1.12.2006.

29.11.2006.

Emselex

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex RH12 5AB

United Kingdom

EU/1/04/294/001-028

1.12.2006.

29.11.2006.

Aranesp

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

4817 ZK Breda

Nederland

EU/1/01/185/001-068

1.12.2006.

— Tirdzniecības atļaujas anulēšana (13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004)

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

14.11.2006.

Monotard

Novo Nordisk A/S

Novo Allé

DK-2880 Bagsværd

EU/1/02/235/001-004

16.11.2006.

14.11.2006.

Ultratard

Novo Nordisk A/S

Novo Allé

DK-2880 Bagsværd

EU/1/02/236/001-004

16.11.2006.

— Tirdzniecības atļaujas izsniegšana (38. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

SNN (Starptautiskais nepatentētais nosaukums)

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Farmaceitiskā forma

ATĶ kods (Anatomiski terapeitiski ķīmiskais kods)

Paziņojuma datums

14.11.2006.

Yarvitan

Mitratapide

Janssen Animal Health B.V.B.A.

Turnhoutseweg, 30

B-2340 Beerse

EU/2/06/063/001-003

Šķīdums iekšķīgai lietošanai

QA08AB90

16.11.2006.

— Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (38. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

20.11.2006.

Virbagen Omega

VIRBAC S.A.

1ere Avenue 2065 m L.I.D.

F-06516 Carros

EU/2/01/030/001-004

22.11.2006.

Ja vēlaties apskatīt publisko novērtējuma ziņojumu par attiecīgajām zālēm un ar tām saistītos lēmumus, lūdzam sazināties ar

The European Medicines Agency

7, Westferry Circus, Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

(1) OV L 136, 2004. gada 30. aprīlis, 1. lpp.

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/19

(2006/C 321/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Iebildumi jānogādā Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Pieteikums reģistrācijai saskaņā ar 5. pantu un 17. panta 2. punktu

“ASPARAGO BIANCO DI BASSANO”

EK Nr. IT/PDO/005/0338/17.03.2004

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī

Nosaukums:

Ministero delle politiche agricole e forestali

Adrese:

Via XX Settembre n. 20

I-00187 Roma

Tālr.:

(39-06) 481 99 68

Fakss:

(39-06) 42 01 31 26

e-pasts:

qtc3@politicheagricole.it

2. Pieteikuma iesniedzēja apvienība

Nosaukums:

Associazione per la tutela e la valorizzazione dell'Asparago Bianco di Bassano

Adrese:

Via G. Matteotti, 39

I-36061 Bassano del Grappa (VI)

Tālr.:

(39-0424) 52 13 45

Fakss:

—

e-pasts:

—

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids

1.6. grupa — augļi, dārzeņi un labība, svaigi vai pārstrādāti, kas minēti I pielikumā — sparģeļi

4. Specifikācijā sniegtais apraksts (4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Asparago Bianco di Bassano”

4.2. Apraksts: ACVN “Asparago Bianco di Bassano” lieto tikai attiecībā uz sparģeļu (Asparagus officinalis L.) dzinumiem, kas 4.3. punktā noteiktajā ierobežotajā ražošanas apgabalā iegūti no vietējā ekotipa “Comune — o Chiaro — di Bassano”.

Sparģeļu dzinumiem ar ACVN “Asparago Bianco di Bassano” jābūt:

baltā krāsā. Uz seglapām un pamatnes ir pieļaujams viegli rozā krāsojums un iespējami nelieli rudi plankumiņi, ja vien tie nesniedzas līdz dzinumu galotnei (trīs centimetri no augšas), ar nosacījumu, ka patērētājs, mizojot pēc parastā paņēmiena, var tos noņemt, un — katrā gadījumā — ka šo atšķirīgo dzinumu saišķī nav vairāk kā 10 %;

labi veidotiem: taisniem, veseliem, ar strupu galotnīti. Dzinumi nedrīkst būt ne ar tukšu vidu, ne saplaisājuši, ne ar nolobījušos mizu, ne ar lūzumiem. Sparģeļu dzinumu nelielā šķiedrainība nosaka to, ka, tos iesaiņojot, var parādīties stipra sānu plaisāšana, tamdēļ ir pieļaujamas smalkas plaisiņas, ja vien tās parādījušās pēc ražas novākšanas un plaisāto dzinumu saišķī nav vairāk par 15 %; ir pieļaujami nedaudz ieliekti dzinumi;

mīkstiem. Dzinumi, kuros sākas kokšķiedru veidošanās, nav pieļaujami;

svaigiem pēc izskata un smaržas; bez svešas izcelsmes smaržas un/vai garšas;

neskartiem, tas ir, bez grauzēju un kukaiņu atstātām pēdām;

tīriem, bez augsnes paliekām vai citiem netīrumiem;

bez ūdens pilienu veidošanās un pietiekami sausiem pēc mazgāšanas aukstā ūdenī, kam nav pievienoti ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi, un atdzesēšanas.

Sparģeļu dzinumiem jābūt nogrieztiem pie pamatnes ar iespējami taisnu griezienu un cik vien iespējams perpendikulāri gareniskajai asij.

Tos kalibrē pēc garuma un diametra. Dzinumu centrālo diametru mēra nogrieztā dzinuma vidū. Noteiktais minimālais centrālais diametrs, ieskaitot pielaidi, ir 11 mm. Dzinumi jāiesaiņo tā, lai katrā saišķī dzinumu diametra atšķirība no vidējā diametra nepārsniegtu 10 mm. Saišķus šķiro pēc tajā esošo dzinumu vidējā diametra. Saišķī esošo dzinumu garumam ar šo šķirošanu ir cieša saistība, un tam jāatbilst izmēriem, kas norādīti šajā tabulā:

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Ģeogrāfiskais apgabals:“Asparago Bianco di Bassano” ražošanas un iesaiņošanas apgabals ir pilsētas Bassano del Grappa tuvumā esošās dažas Vicenza provinces komūnas, kas norādītas ražošanas specifikācijā.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Katru ražošanas procesa posmu pārrauga, katrā no tiem reģistrējot ievestos un izvestos produktus. Tādā veidā un pateicoties šim nolūkam paredzētajiem un kontroles iestādes pārvaldītajiem reģistriem, kuros ieraksta datus par apstrādāto zemi, ražotājiem un iepakotājiem, kā arī saražotajiem daudzumiem, tiek nodrošināta produkta izsekojamība no ražošanas sākuma posma līdz beigām. Visas attiecīgajos sarakstos ierakstītās gan fiziskās, gan juridiskās personas pārbauda kontroles iestāde, kā noteikts produkta specifikācijā un attiecīgajā kontroles plānā. Par katru ražas gadu jo īpaši pārbaudīs kontroles iestādei iesniegtos sarakstus, kuros reģistrēti zemes gabali, kur kultivē “Asparago Bianco di Bassano”, un par katru kadastrālo zemes gabalu — norādes par “Asparago Bianco di Bassano” sparģeļu audzēšanai kultivētās zemes kadastrālajām robežām, sabiedrību–zemes īpašnieci, ražotājsabiedrību, ražošanas vietu, kā arī platību, uz kuras kultivē “Asparago Bianco di Bassano”; pārbaudīs arī marķēto saišķu numerācijas kodu ierakstu pareizību.

4.5. Ražošanas metode: Specifikācijā cita starpā paredzēts, ka augsnes pH attiecīgajos zemes gabalos jābūt no 5,5 līdz 7,5. Apstādot jaunas platības, obligāti jāveic augsnes analīze un — katrā gadījumā — reizi 5 gados jāpārbauda galvenie parametri (pH, slāpekļa, fosfora, sodas, kalcija, magnija un organisko savienojumu daudzums). Jaunajiem stādījumiem derīgas ir analīzes, kas veiktas trīs gadus pirms stādīšanas. Augsne jāsagatavo rudenī pirms stādīšanas, viegli aparot ne dziļāk par 30 cm un, ja vajadzīgs, veicot dziļirdināšanu 40–50 cm dziļumā. Veicot jaunus stādījumus, atstatums starp rindām nedrīkst būt mazāks par 1,8 m dubultrindām un 2 m — vienkāršajām rindām; tomēr stādījumu blīvums nedrīkst pārsniegt 1,8 augus uz kvadrātmetru.

Vagām jābūt 15–20 cm dziļām. Sparģeļu dēstus pārpiķē martā vai aprīlī, jaunos sakneņus savukārt pārstāda līdz jūnijam. Sparģeļu dārza pārstādīšanu uz tā paša zemes gabala var veikt tikai pēc četriem gadiem.

Ja novērojamas skaidras sakņu puves pazīmes (Rhizochtonia un Fusarium), dārza pārstādīšanu var veikt tikai pēc 8 gadiem. Turklāt ir aizliegts sparģeļu dārza apstādāmo platību pirms tam apstādīt ar kartupeļiem, lucernu, burkāniem, āboliņu vai bietēm, jo pastāv iespēja, ka šie kultūraugi slimojuši ar sakņu puvi (Rhizochtonia). Taču pirms sparģeļu stādīšanas ir ieteicams platību apsēt ar tādām graudaugu kultūrām kā miežiem, kviešiem vai kukurūzu.

Sēklas materiāla veģetatīvo pavairošanu pašapgādei lauksaimnieki var veikt paši. Tam var izmantot tikai vietējos ekotipus, ja vien tie atbilst ražošanas specifikācijas 2. pantā sniegtajam aprakstam.

Pirms sākt jaunu apstādīšanu, obligāti jāveic apstādāmās platības augsnes pilna analīze, ko ik pēc pieciem gadiem jāatkārto, analīzē nosakot galvenos parametrus (pH, N, P, K, Ca, Mg un organiskos savienojumus); derīgas ir arī analīzes, kas veiktas triju iepriekšējo gadu laikā.

Pirms apstādīšanas platību nepieciešams apstrādāt ar kūtsmēsliem, uz hektāra izkliedējot 600 centnerus liellopu izcelsmes organiskā mēslojuma, ko iestrādā augsnē, kad komposts nobriedis. Izmantojot citas izcelsmes organisko mēslojumu, izlietojamais daudzums jāaprēķina, ievērojot liellopu izcelsmes kūtsmēslu atsauces daudzumu.

Vismaz 50 % no augsnei nepieciešamā slāpekļa daudzuma jānodrošina ar organisko mēslojumu. Fosfātu mēslojumu un daļu kālija mēslojuma iestrādā vienlaikus ar rudenī veicamajiem lauku darbiem vai ziemas nogalē, turpretim slāpekļa mēslojumu un atlikušo kālija mēslojumu iestrādā pēc ražas novākšanas (taču ne vēlāk kā jūlijā) un vairākās devās. Tomēr galveno barības elementu ikgadējā deva vienībās uz hektāra nedrīkst pārsniegt šādu daudzumu (kilogramos tīrvielas uz hektāra): slāpeklis — 150; fosfors — 80; kālijs — 180. Iespējamās mikroelementu papilddevas jāiestrādā rudens un ziemas periodā.

Mulčēšana ir atļauta ražas novākšanas laikā, to veic vai nu ar tumšu plastmasas plēvi, kas piemērota nezāļu augšanas apturēšanai un aizsardzībai pret gaismu, vai ar citu materiālu, kas ļauj nodrošināt gatavās produkcijas raksturīgās īpašības.

Laikā, kad pilnīgi nokalst augu virszemes daļas, tās jānopļauj, jāizravē vai jānodedzina, ražas novākšanas beigās jāveic augsnes nolīdzināšana, lai novērstu sparģeļu sakneņu pārmērīgu izcilāšanos.

Raža jānovāc no 1. marta līdz 15. jūnijam.

Ar kontroles iestādes atļauju siltumnīcās vai plēves tuneļos audzēto sparģeļu ražu var novākt pirms iepriekšminētā datuma, taču nekādā gadījumā agrāk par 1. februāri.

Ražas pilnbriedā maksimālā pieļaujamā sparģeļu dārza raža drīkst sasniegt 80 centnerus no hektāra.

Produkts jāsagatavo un jāiesaiņo ražošanas apgabalā, kura robežas norādītas ražošanas specifikācijas 3. pantā, lai nodrošinātu šā produkta raksturīgo īpašību saglabāšanos, tā izsekojamību un kontroli.

4.6. Saikne: “Asparago Bianco di Bassano” ražošanas apgabala augsnei raksturīga dūņaina vai dūņaini–smilšaina struktūra ar zvirgzdiem bagātu apakškārtu, tai ir laba ūdenscaurlaidība un ievērojams organisko savienojumu daudzums; augsnes pH ir no 5,5–7,5 (augsnes reakcija vāji skāba vai neitrāla).

Augsnei šajās sparģeļu dārzu platībās ir aluviāla izcelsme, attiecīgais apgabals atrodas Valsugana reģionā, ko apūdeņo upe Brenta. Augsnei raksturīgās īpatnības nosaka tās fizikāli–ķīmiskais sastāvs, ko veido upes palienē ūdensstraumju sanestais detrīts, grants, smilts un dūņas.

“Asparago Bianco di Bassano” kultivēšanas apgabalā klimatiskos apstākļus lielā mērā ietekmē upe Brenta, kas tek caur Valsugana reģionu, un Veneto Piealpu un Grappa kalnu masīva tuvums.

Gada vidējais nokrišņu daudzums sasniedz 1000 mm ar maksimumu aprīlī–maijā un septembrī–oktobrī.

Temperatūra atkarībā no gadalaika svārstās no 2,5° (janvārī) līdz 23° (jūlijā). Vērā ņemama ir tāda dabas parādība kā pietiekami stiprais vējš, kas pūš no Alta Valsugana puses uz dienvidaustrumiem un nosaka vietējo klimatu šajā kultivēšanas apgabalā, kurš raksturojas ar to, ka mitrums tur uzkrājas tikai nedaudz, reti rodas migla, un augsnes temperatūras maiņas ir nelielas.

Pateicoties visām šīm īpašībām, augam attīstās sarežģīta plaša un dziļa sakņu sistēma, kas veidota no bieziem sakneņiem un gaļīgām saknēm; tā sekmē intensīvu barības vielu uzsūkšanos un cukuru veidošanos. Tādējādi dzinumi attīstās pietiekami lieli (diametrā) un ir ēdami pilnībā vai — jebkurā gadījumā — to kokšķiedras saturs ir pavisam neliels.

Venēcijas Republikā sparģeļus uzskatīja par ļoti augstvērtīgu pārtikas produktu; par to liecina ieraksti banketu ēdienkartēs, ko jau 16. gadsimta pirmajā pusē rīkoja par godu augstas kārtas viesiem. 17. gadsimtā tos jau plaši kultivēja Orti di Terraferma sakņudārzos. Bīskapi, kas devās uz Trento koncilu (1545.–1563. g.), un brauca cauri Bassano, izmantoja iespēju un nogaršoja šo vietējo produktu, un daži no viņiem pierakstīja sparģeļu diētiskās īpašības. Daudz rakstisku liecību saglabājies arī par “Asparago Bianco di Bassano” kvalitāti un izcilajām garšas īpašībām.

4.7. Kontroles iestāde:

Nosaukums:	CSQA S.r.l.
Adrese:	Via S. Gaetano 74, Thiene (VI)
Tālr.:	(39-0445) 36 60 94
Fakss:	(39-0445) 38 26 72
e-pasts:	csqa@csqa.it

Kontroles iestāde atbilst standarta EN 45011 nosacījumiem.

4.8. Marķējums: Katrā iepakojumā jābūt vienāda garuma saišķiem; katram saišķim jābūt viendabīgam. Sparģeļu dzinumus jāpārdod iesaiņotus ciešā saišķī 0,5 līdz 4 kg svarā.

Dzinumiem, kas atrodas ārpus saišķa, jābūt tādiem, kādi vidēji ir saišķī ietvertie dzinumi; tiem jābūt vienāda garuma.

Saskaņā ar tradīciju pēc sparģeļu apakšējās daļas nolīdzināšanas katru saišķi cieši jāapsien ar “stroppa” (jauns vītola zars vai ūdenszars). Katram saišķim jāpievieno pie “stroppa” piestiprināta etiķete, kas ietver marķējumu ACN,“Asparago Bianco di Bassano”, kā arī saišķa identifikācijas kārtas numuru, kas nodrošina izsekojamību.

Saišķi jāsakārto regulārās rindās koka, plastmasas vai cita piemērota materiāla iepakojumā.

Uz katra iepakojuma ārpusē, uzdrukājot vai piestiprinot ar etiķeti, jānorāda šāda informācija: ASPARAGO BIANCO DI BASSANO — D.O.P.; ražotāja vārds, uzņēmuma nosaukums un iepakotāja adrese, iepakošanas datums, kā arī šāda tirdzniecības specifikācija — kvalitātes kategorija (ES standarts), diametrs, saišķu skaits un to vidējais svars.

Produkta marķējumu veido ACVN logotips un numerācijas kods, kas identificē produktu un tā ražotāju, kā arī nodrošina produkta izsekojamību.

Marķējumu piestiprina saišķa augšējā daļā pie “stroppa” ar vienreiz lietojamu aizdari; marķējums ir ACVN produkta garantija.

4.9. Valsts prasības: —

(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049 Brisele.

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/23

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2006/C 321/08)

Šis publicējums dod tiesības iesniegt iebildumus pret grozījuma pieteikumu Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta nozīmē. Iebildumiem jānonāk Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Pieteikums grozījuma reģistrācijai saskaņā ar 9. pantu un 17. panta 2. punktu

“ASIAGO”

EK Nr.: IT/PDO/117/0001

ACVN (X) AĢIN ( )

Pieprasītais(-ie) grozījums(-i)

Sadaļa(-s) specifikācijā

	Produkta nosaukums
	Produkta apraksts
	Ģeogrāfiskais apgabals
	Izcelsmes apliecinājums
	Ražošanas metode
	Saikne
	Marķējums
	Valsts prasības

Grozījums(-i)

Apraksts

Ir aprakstītas divu “Asiago” siera veidu —presētā un nogatavinātā— specifiskās ķīmiskās īpašības (mitrums, olbaltumvielas, tauki, tauki sausnā) un mikrobioloģiskās īpašības (patogēni, S. aureus, E. coli, koliformas 30 °).

Ir jāprecizē, ka pēc minimālā nogatavināšanas perioda sieru virsmu var apstrādāt ar vielām, kuras noteiktas attiecīgajos spēkā esošajos valsts noteikumos, izņemot sierus, kuriem pievienota norāde “Prodotto della montagna”.

Ģeogrāfiskais apgabals

Par kalnu apgabalu uzskata apgabalu, kas atrodas vismaz 600 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Ražošanas metode

Jāņem vērā norāde par lopbarību un barību, ar ko aizliegts barot lopus. Jāprecizē, ka attiecībā uz sieriem ar pievienoto norādi “Prodotto della montagna” ir aizliegts izbarot govīm jebkura veida zāles skābbarību.

Gan presētajam, gan nogatavinātam sieram “Asiago” jāprecizē temperatūra, maksimālais uzglabāšanas laiks un pārstrādei paredzētais piena sastāvs.

Abiem siera “Asiago” veidiem jāprecizē fiziskie un laika parametri attiecībā uz šā siera ražošanas metodi. Ražojot nogatavinātu sieru “Asiago”, izņemot sierus ar norādi “Prodotto della montagna”, pārstrādājamajam pienam, ja vajadzīgs, pievieno lizocīmu (E 1105).

Ir jānorāda arī precīzi tehniskie parametri par nogatavināšanu un uzglabāšanu (temperatūra un mitrums). Nogatavinātam sieram “Asiago” jānorāda minimālais nogatavināšanas posms (60 dienas vai — sieriem ar norādi “Prodotto della montagna”— 90 dienas).

Lai siera rituļus varētu labāk atšķirt, ievieš numurētas kazeīna plāksnītes un uz pamatnes iespiež alfabēta burtu, kas norāda ražošanas mēnesi.

Veselus ACVN “Asiago” siera rituļus var sagriezt gabalos un iepriekš iesaiņot tādā veidā, lai būtu redzama siera pamatne. Ja sagriešanā ietilpst garozas nokasīšana vai noņemšana, iesaiņošanas procedūra jāveic ražošanas vietā, lai nodrošinātu produkta autentiskumu.

Marķējums

Jāprecizē papildu iespējamās definīcijas, kuras izmanto, lai norādītu svaiga un nogatavināta siera “Asiago” divus veidus, kā arī nogatavināta “Asiago” atšķirīgos nogatavināšanas periodus (mezzano, vecchio, stravecchio), iespēju uz marķējuma norādīt to, ka nav lietots lizocīms (E 1105), lietošanas noteikumus par norādi “prodotto della montagna”, ko pievieno sieriem, kuri ražoti no kalnu piena kalnu pienotavās.

ATJAUNINĀTS KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ASIAGO”

EK Nr.: IT/PDO/117/0001

ACVN (X) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums ir sagatavots tikai informācijai. Lai iegūtu pilnīgas ziņas, interesenti ir aicināti iepazīties ar pilnīgu produkta specifikāciju, ko var saņemt vai nu 1. iedaļā norādītajās valsts iestādēs, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī

Nosaukums:

Ministero politiche agricole e forestali

Adrese:

Via XX Settembre, 20

I-00187 Roma

Tālr.:

(39-06) 481 99 68

Fakss:

(39-06) 42 01 31 26

e-pasts:

QTC3@politicheagricole.it

2. Grupa

Nosaukums:

Consorzio Tutela formaggio Asiago

Adrese:

Corso Fogazzaro, 18

I-36100 Vicenza

Tālr.:

(39-0444) 32 17 58

Fakss:

(39-0444) 32 62 12

e-pasts:

asiago@asiagocheese.it

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji (X) citi (…)

3. Produkta veids

Grupa 1.3. — SIERS

4. Specifikācijās sniegtais apraksts (4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Asiago”

4.2. Apraksts: Aizsargātās cilmes vietas nosaukumu “Asiago” var piešķirt tikai pusvārītam sieram, kas ražots tikai un vienīgi no govs piena saskaņā ar ražošanas specifikāciju un sadalīts divos atšķirīgos siera veidos: presētais “Asiago” un nogatavināts “Asiago”.

		Īpašas pielaides
Mitrums	39,5 %	+/- 4,5
Olbaltumvielas	24,0 %	+/- 3,5
Tauki	30,0 %	+/- 4,0
Nātrija hlorīds	1,7 %	+/- 1,0
Tauki sausnā	Ne mazāk par 44 %	Nav

Pamatne	taisna vai nedaudz izliekta
Sāni	plakani un gandrīz plakani
Svars	no 11 līdz 15 kg
Augstums	no 11 līdz 15 cm
Diametrs	no 30 līdz 40 cm

Patogēni	nav
S. aureus	(2)M < 1 000/g
E. coli	(2)M < 1 000/g
Koliformas 30 C	(2)M < 100 000/g

		Īpašas pielaides
Mitrums	34,50 %	+/- 4,00
Olbaltumvielas	28,00 %	+/- 4,00
Tauki	31,00 %	+/- 4,50
Nātrija hlorīds	2,40 %	+/- 1,00
Tauki sausnā	Ne mazāk par 34 %	Nav

Pamatne	taisna vai gandrīz taisna
Sāni	plakani un gandrīz plakani
Svars	no 8 līdz 12 kg
Augstums	no 9 līdz 12 cm
Diametrs	no 30 līdz 36 cm

Patogēni	nav
S. aureus	M < 10 000/g
E. coli	M < 100 000/g

“Asiago” siera rituļu virsmu pēc minimālā nogatavināšanas perioda var apstrādāt ar vielām, kuras nosaka attiecīgie spēkā esošie valsts noteikumi. Siera rituļu virsējā daļa (garoza) nav ēdama.

Siera rituļu virsma jebkurā gadījumā jāapstrādā tā, lai kazeīna plāksnīte siera rituļa identificēšanai un siera nosaukumā ietilpstošais logotips saglabātos salasāmi. “Asiago” siera rituļu virsmu, kuriem pievienota norāde “Prodotto della montagna”, ir aizliegts apstrādāt ar krāsvielām un pretpelējuma vielām.

Veselos ACVN “Asiago” siera rituļus var sagriezt gabalos un iepriekš iesaiņot tā, lai būtu redzama siera pamatne.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: ACVN “Asiago” sieru ražo no piena, kas iegūts no ierobežotajā apgabalā audzētajām govīm un pienotavās, kuras atrodas minētajā apgabalā, kas ietilpst provinču Vicenza, Trento, Padova un Treviso pašvaldību administratīvajā teritorijā, kā norādīts ražošanas specifikācijā. Iepriekš minētie apgabali, kuri atrodas vismaz 600 metru augstumā virs jūras līmeņa, tiek definēti kā kalnu teritorija.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Jāuzrauga katra ražošanas fāze. Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, saskaņā ar specifikācijā paredzētajām pārbaudēm un attiecīgo kontroles plānu kontroles iestāde pārvalda piena ražotāju, siera bez garozas ražotāju, pārstrādātāju, nogatavinātāju un iesaiņotāju sarakstu. Ja pārbaudē atklājas, ka pārstrāde vai produkts neatbilst prasībām, šo produktu ir aizliegts laist tirdzniecībā ar nosaukumu “Asiago”.

4.5. Ražošanas metode: Turklāt saskaņā ar specifikāciju govis, kuru piens ir paredzēts pārstrādei, lai no tā ražotu ACVN “Asiago” sieru, nedrīkst barot ar lopbarību un barību, kas aizliegta ražošanas specifikācijā. Ja piens ir paredzēts ACVN “Asiago” siera “Prodotto della montagna” ražošanai, tās ir aizliegts barot arī ar jebkura veida zāles skābbarību.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem presētā “Asiago” siera ražošanai lieto pienu, kas atbilst spēkā esošajiem sanitārajiem standartiem, iegūts no 1 vai 2 slaukumiem, ir svaigs vai 15 sekundes pasterizēts 72 ° grādu temperatūrā. Nogatavināta “Asiago” siera ražošanai lieto pienu, kas atbilst spēkā esošajiem sanitārajiem standartiem, iegūts no 2 slaukumiem, ir daļēji nokrejots ar dekantēšanu, vai no viena slaukuma, kas arī ir daļēji nokrejots ar dekantēšanu, ir svaigs vai 15 sekundes termiski apstrādāts 57/68 °C grādu temperatūrā. ACVN “Asiago” siera “Prodotto della montagna” ražošanai ir atļauts lietot pienu no 2 vai 4 slaukumiem, kas jāapstrādā 18 stundu laikā no tā saņemšanas tad, ja izmanto pienu no 2 slaukumiem, un 24 stundu laikā no tā saņemšanas tad, ja izmanto pienu no 4 slaukumiem.

Ražojot nogatavinātu “Asiago” sieru, pārstrādājamajam pienam, ja vajadzīgs, pievieno lizocīmu (E 1105), nepārsniedzot tiesību aktos paredzētos ierobežojumus. Ražojot “prodotto della montagna” paveida “Asiago” sieru, licozīma lietošana ir aizliegta.

Minimālais presētā “Asiago” siera nogatavināšanas laiks ir 20 dienas no ražošanas dienas; nogatavināta “Asiago” siera nogatavināšanas laiks ir 60 dienas no ražošanas mēneša pēdējās dienas;“prodotto della montagna” paveida “Asiago” siera nogatavināšanas laiks ir 90 dienas no ražošanas mēneša pēdējās dienas nogatavinātam sieram un 30 dienas no ražošanas dienas presētajam sieram.

Nogatavināšanai jānotiek tajā pašā ražošanas apvidū.

Siers “Asiago”“prodotto della montagna” jānogatavina uzņēmumos, kuri atrodas kalnu teritorijā, telpās, kur temperatūras un mitruma apstākļus nosaka dabiskie vides apstākļi. Ja sagriešanā ietilpst garozas nokasīšana vai noņemšana, kā rezultātā izcelsmes marķējums kļūst neredzams (sagriežot gabaliņos, šķēlēs, u.c.), iesaiņošana jāveic ražošanas vietā, lai garantētu produkta izsekojamību. Sieram “Asiago”, kas ražots no kalnu teritorijas staļļos iegūta piena, pārstrādāts un nogatavināts kalnu apgabala pienotavās, var pievienot norādi “prodotto della montagna.”

4.6. Saikne: Jānorāda, ka ierobežotajā teritorijā, pateicoties dabiskiem faktoriem, ir pamatā viendabīgi klimatiskie un augsnes apstākļi, kas ietekmē piena govju barošanai paredzēto lopbarību. Tāpat jānorāda, ka siers, kura vēsturiskā izcelsme meklējama Asiago Altopiano apvidū sakarā ar vietējo iedzīvotāju migrāciju Pirmā pasaules kara laikā, izplatījās blakusesošajās piekalnēs.

4.7. Kontroles iestāde:

Nosaukums:

CSQA S.r.l. Certificazioni

Adrese:

Via S. Gaetano, 74

I-36016 Thiene (VI)

Tālr.:

(39-0445) 36 60 94

Fakss:

(39-0445) 38 26 72

e-pasts:

csqa@csqa.it

4.8. Marķējums: Visus ACVN “Asiago” siera rituļus identificē ar numurētām kazeīna plāksnītēm un marķē ar īpašām veidnēm, kuras pieder atbildīgajai asociācijai un kuras piešķir lietošanai visiem, kam ir uz tām tiesības; veidnes ietver logotipu ar nosaukumu, kas ir būtiska daļa no ražošanas specifikācijas, attiecīgās sierotavas burtu un ciparu kodu, nosaukumu “Asiago”, kas atkārtojas vairākkārt un presētajam “Asiago” sieram ir ar 25 mm lieliem burtiem, bet nogatavinātam “Asiago” sieram — ar 20 mm lieliem burtiem.

Turklāt uz nogatavināta “Asiago” siera rituļa pamatnes iespiež ražošanas mēneša pirmo burtu, kā noteikts ražošanas specifikācijā. Siera “Asiago”“prodotto della montagna” rituļi atšķiras ar to, ka to veidnē tikai vienā vietā ietver vārdus “prodotto della montagna”. Pēc minimālā nogatavināšanas perioda “Asiago”“prodotto della montagna” siera rituļus identificē, iededzinot marķējumu uz pamatnes ar atbildīgās asociācijas instrumentiem, kurus tā piešķir lietošanai sierotavām, kam ir uz tiem tiesības, un uz marķējuma atveidojot specifikācijā aprakstīto simboliku.

Uz presētā siera “Asiago” etiķetes var arī uzrakstīt norādi fresco (svaigs).

Uz nogatavināta siera “Asiago” etiķetes var arī uzrakstīt norādi stagionato (nogatavināts).

Uz siera “Asiago” etiķetes, kura nogatavināšanas periods ir 4 līdz 6 mēneši, var arī uzrakstīt norādi mezzano (ar vidēji ilgu nogatavināšanas laiku).

Uz siera “Asiago” etiķetes, kura nogatavināšanas periods pārsniedz 10 mēnešus, var arī uzrakstīt norādi vecchio (ar ilgu nogatavināšanas laiku).

Uz siera “Asiago” etiķetes, kura nogatavināšanas periods pārsniedz 15 mēnešus, var arī uzrakstīt norādi stravecchio (ar ļoti ilgu nogatavināšanas laiku).

Uz etiķetes ir atļauts norādīt, ka nav lietots licozīms (E 1105).

Uz turpmākām etiķetēm, zīmogiem, sietspiedes, utt., kuras ataino norādes par uzņēmumu, vienmēr jābūt skaidri salasāmiem ar ACVN“Asiago” saistītiem marķējumiem (izmantojot marķēšanas veidnes) un kazeīna plāksnītēm, kuras identificē “Asiago” siera rituļus.

4.9. Valsts prasības: —

(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049, Brisele.

(2) Šie dati attiecas uz sieru, kas ražots no termiski apstrādāta piena.

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/30

Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 321/11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Atsauce (1)	Nosaukums	Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2)
2006/0620/F	PRO Pharmacopoea tehniskās piezīmes, kas nodotas publiskai apspriešanai	26.2.2007.
2006/0621/SI	Noteikumi par prasībām, kurām jāatbilst glutēnu nesaturošajai pārtikai vai pārtikai ar ļoti mazu glutēna saturu	28.2.2007.
2006/0622/F	Lēmums attiecas uz dažu mīksto mēbeļu drošību	28.2.2007.
2006/0623/EE	Likums par grozījumiem iepakojuma likumā un iepakojuma akcīzes likumā	1.3.2007.
2006/0624/PL	Ekonomikas ministra rīkojums, ar ko groza rīkojumu par darba drošību un higiēnu, izstrādāšanas virzīšanu un specializētās ugunsdrošības aizsardzības nodrošināšanu kalnrūpniecības uzņēmumos, kas izrakteņus iegūst no urbumiem	1.3.2007.
2006/0625/PL	Ekonomikas ministra rīkojums, kas groza rīkojumu par darba drošības un higiēnas noteikumiem, uzņēmuma darbību un specializētiem ugunsdrošības noteikumiem karjera tipa kalnrūpniecības uzņēmumos, kuros iegūst vienkāršos derīgos izrakteņus	1.3.2007.
2006/0626/F	Lēmuma projekts par mājokļu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām, kad ar šādu mērķi tiek veikti remontdarbi un dzīvokļu izveide esošajās ēkās, mainot to nozīmi	2.3.2007.
2006/0627/F	Dekrēta projekts par pastāvošu iestāžu un pastāvošu publiski atvērtu kompleksu pieejamību invalīdiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem	2.3.2007.
2006/0628/D	Tehniskie līguma papildnosacījumi — Ūdens būves (ZTV-W) nogāžu un pamatņu nostiprināšanai (Darbu sadaļa 210), 2006. gada izdevums	2.3.2007.
2006/0629/CZ	2006. gada __ Paziņojums, ar kuru tiek precizēts atsevišķu minerāleļļu marķējums un krāsa un dažu citu minerāleļļu marķējums un krāsa	2.3.2007.
2006/0630/UK	Smēķēšanu ierobežojoši(zīmes) priekšraksti (Grozījums) (Ziemeļīrija) 2007. gads	2.3.2007.
2006/0631/SI	Likums par ģenētiski modificētu augu un citu lauksaimniecisko augu līdzāspastāvēšanu	5.3.2007.
2006/0632/D	Ceturtais likums par grozījumiem Transportlīdzekļu nodokļa likumā	(4)
2006/0633/B	Dokumenta Nr. LISA 14ter 2006-11 projekts par 1996. gada 30. maija Kooperācijas līguma pārskatīšanu, kas attiecas uz iesaiņojumu atkritumu profilaktiskiem pasākumiem un nozares administrēšanu, un precīzāk — uz pasākumiem, kuru mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iesaiņojumu un iesaiņojumu atkritumiem, pārveidošana Valsts likumā	(4)
2006/0634/S	Ceļu pārvaldes noteikumi par grozījumiem Noteikumos (VVFS 2004:43) par Eiropas aprēķina standartu pielietojumu	7.3.2007.
2006/0635/NL	Sociālo jautājumu un nodarbinātības Ministru vietnieka noteikumi, attiecībā uz SZW-subsīdiju noteikumu grozījumiem saistībā ar darbarīku finansiālo atbalstu	(4)
2006/0636/NL	Noteikumi par izpildes darbiem, attiecībā uz elektroenerģijas — investīciju ieturējumu Enerģijas sarakstā 2007	(4)
2006/0637/CZ	Paziņojuma projekts, ar ko groza paziņojumu Nr. 141/1997 Sb. par tehniskajām prasībām spirta ražošanai, uzglabāšanai un pārstrādāšanai, jaunu noteikumu redakcijā	8.3.2007.
2006/0638/F	Lēmums par nacionālā trauksmes signāla tehniskajiem raksturojumiem	8.3.2007.
2006/0639/CZ	Likumprojekts, ar ko groza likumu Nr.86/2002 Sb. par atmosfēras aizsardzību	8.3.2007.

Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 — ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9.pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B-1049 Brussels

e-pasts: dir83-189-central@ec.europa.eu

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://ec.europa.eu/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III — 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32-2) 277 80 03

Fakss: (32-2) 277 54 01

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Miroslav Chloupek kungs

Director of International Relations Department

Tālr.: (420) 224 907 123

Fakss: (420) 224 914 990

E-pasts: chloupek@unmz.cz

Lucie Růžičková kundze

Tālr.: (420) 224 907 139

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: ruzickova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

DĀNIJA

Erhvervs- og Byggestyrelsen

(National Agency for Enterprise and Construction)

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Bjarne Bang Christensen kungs

Legal adviser

Tālr.: (45) 35 46 63 66 (tiešais)

E-pasts: bbc@ebst.dk

Birgit Jensen kundze

Principal Executive Officer

Tālr.: (45) 35 46 62 87 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: bij@ebst.dk

Ms Pernille Hjort Engstrøm

Head of Section

Tel.: (45) 35 46 63 35 (tiešais)

E-mail: phe@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem — noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

VĀCIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Referat EA3

Scharnhorststr. 34-37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49-30) 20 14 63 53

Fakss: (49-30) 20 14 53 79

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

IGAUNIJA

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Karl Stern kungs

Executive Officer of Trade Policy Division

EU and International Co-operation Department

Tālr.: (372) 625 64 05

Fakss: (372) 631 30 29

E-pasts: karl.stern@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

Interneta lapa: http://www.mkm.ee

GRIEĶIJA

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 Athens

Tālr.: (30-210) 696 98 63

Fakss: (30-210) 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 Athens

Evangelia Alexandri kundze

Tālr.: (30-210) 212 03 01

Fakss: (30-210) 228 62 19

E-pasts: alex@elot.gr

Kopējais e-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

SPĀNIJA

S.G. de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

D.G. de Coordinación del Mercado Interior y otras PPCC

Secretaría de Estado para la Unión Europea

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Torres “Ágora”

C/ Serrano Galvache, 26-4a

E-20033 Madrid

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 913 79 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 913 79 84 64

Fakss: (34) 913 79 84 01

Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es

FRANCIJA

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 153 44 97 05

Fakss: (33) 153 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

Kopējais e-pasts: d9834.france@industrie.gouv.fr

ĪRIJA

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353-1) 807 38 80

Fakss: (353-1) 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

ITĀLIJA

Ministero dello sviluppo economico

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 — Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@attivitaproduttive.gov.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: enrico.castiglioni@attivitaproduttive.gov.it

Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it

Interneta lapa: http://www.attivitaproduttive.gov.it

KIPRA

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13-15, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409310

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 40 94 09

Fakss: (357) 22 75 41 03

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

LATVIJA

Ministry of Economics of Republic of Latvia

Trade Normative and SOLVIT Notification Division

SOLVIT Coordination Centre

Brīvības Street 55

LV-1519 Riga

Reinis Berzins

Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division

Tālr.: (371) 701 32 30

Fakss: (371) 728 08 82

Zanda Liekna

Senior Officer of Division of EU Internal Market Coordination

Tālr.: (371) 701 32 36

Tālr.: (371) 701 30 67

Fakss: (371) 728 08 82

E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv

Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv

LIETUVA

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 52 70 93 47

Fakss: (370) 52 70 93 67

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

LUKSEMBURGA

SEE — Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46-1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

UNGĀRIJA

Hungarian Notification Centre —

Ministry of Economy and Transport

Industrial Department

Budapest

Honvéd u. 13-15

H-1880

Zsolt Fazekas kungs

Leading Councillor

E-pasts: fazekas.zsolt@gkm.gov.hu

Tālr.: (36-1) 374 28 73

Fakss: (36-1) 473 16 22

E-pasts: notification@gkm.gov.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

MALTA

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 21 24 24 20

Tālr.: (356) 21 24 32 82

Fakss: (356) 21 24 24 06

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31-50) 523 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 33

Fakss: (31-50) 523 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43-1) 711 00 58 96

Fakss: (43-1) 715 96 51 or (43-1) 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

POLIJA

Ministry of Economy

Department for Economic Regulations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara H. Kozłowska kundze

Tālr.: (48-22) 693 54 07

Fakss: (48-22) 693 40 28

E-pasts: barbara.kozlowska@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48-22) 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 212 94 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 212 94 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SLOVĒNIJA

SIST — Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Vesna Stražišar kundze

Tālr.: (386-1) 478 30 41

Fakss: (386-1) 478 30 98

E-pasts: contact@sist.si

SLOVĀKIJA

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421-2) 52 49 35 21

Fakss: (421-2) 52 49 10 50

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

SOMIJA

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Leila Orava kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 86

Fakss: (358-9) 16 06 46 22

E-pasts: leila.orava@ktm.fi

Katri Amper kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 48

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46-8) 690 48 82 or (46-8) 690 48 00

Fakss: (46-8) 690 48 40 or (46-8) 30 67 59

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

LIELBRITĀNIJA

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44-207) 215 14 88

Fakss: (44-207) 215 13 40

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA — ESA

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 61

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 71

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue Joseph II 12-16

B-1000 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32-2) 286 17 49

Fakss: (32-2) 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

TURCIJA

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

TR-06510

Emek — Ankara

Mehmet Comert kundze

Tālr.: (90-312) 212 58 98

Fakss: (90-312) 212 87 68

E-pasts: comertm@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr

(1) Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.

(2) Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3) Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(4) Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.

(5) Informācijas procedūra ir pabeigta.

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/38

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi (COM (2006) 269 galīgā redakcija). — 2006/0088 (COD)

(2006/C 321/14)

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 286. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un jo īpaši tās 41. pantu,

ņemot vērā 2006. gada 19. jūnijā no Komisijas saņemto lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

1. IEVADS

Ierosinātajai regulai ir divi galvenie mērķi, abi saistīti ar Vīzu informācijas sistēmas īstenošanu:

—	sniegt juridisku pamatu, lai dalībvalstis varētu no vīzu pieteikumu iesniedzējiem ņemt obligātos biometriskos identifikatorus;

—	nodrošināt tiesisko pamatu, lai organizētu dalībvalstu konsulāros dienestus, jo īpaši organizējot iespējamo sadarbību starp dalībvalstīm vīzu pieteikumu apstrādē.

Šie divi mērķi izraisa dažādus jautājumus par datu aizsardzību un tiem būs veltīti divi atsevišķi punkti, lai gan tie abi ir viena priekšlikuma sastāvdaļa.

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Kopīgo konsulāro instrukciju (KKI). To pieņēma Izpildu komiteja, kas izveidota ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs). Šo instrukciju kā daļu no Šengenas acquis iekļāva ES tiesību aktos ar protokolu, kas pievienots Amsterdamas līgumam, un kopš tā laika tās ir vairākkārt grozītas. Lai arī vairāki grozījumi ir konfidenciāli, KKI publicēja 2000. gadā. Tās saturs pārsvarā ir rokasgrāmata, kurā iekļauti praktiski noteikumi, kā izdot īstermiņa vīzas. Tajā ir noteikumi par pieteikumu izskatīšanu, lēmumu pieņemšanas procedūru un to, kā aizpildīt vīzu uzlīmes utt.

2. BIOMETRISKO IDENTIFIKATORU SAVĀKŠANA

2.1. Ievada piezīme: biometrisko datu īpatnība

Saskaņā ar VIS priekšlikumu (1), ko Komisija iesniedza 2004. gada 28. decembrī, dalībvalstis Vīzu informācijas sistēmā kā biometriskos indentifikatorus ieviesīs pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas pārbaudes un (vai) identifikācijas vajadzībām. Pašreizējā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza KKI, ir mēģināts nodrošināt juridisko pamatu biometrisko identifikatoru savākšanai.

EDAU par VIS priekšlikumu sniedz atzinumu 2005. gada 23. martā (2). Šajā atzinumā viņš uzsvēra to, cik svarīgi biometrisko datu apstrādē ir nodrošināt visas vajadzīgās garantijas, ņemot vērā biometrisko datu iezīmes: (3)

“Biometrijas izmantošana informâcijas sistçmâs nekad nav nesvarîga izvçle, îpaši, ja konkreta sistçma attiecas uz tik lielu personu skaitu. Biometriskie dati (…) neatsaucami maina saistîbu starp íermeni un identitâti, ar ko tas cilvçka íermeòa îpašîbas padara iespçjamas “nolasît ar ierîci”, ko turpmâk var izmantot. Pat, ja biometriskâs îpašîbas nav acîm saredzamas, tâs vienmçr var nolasît un izmantot ar attiecîgâm iekârtâm, lai kur persona dotos.”

Saskaņā ar EDAU viedokli sakarā ar šo īpaši svarīgo būtību, kas piemīt biometriskiem datiem, ir vajadzīgs, lai, ieviešot pienākumu izmantot šos datus, tas notiktu tikai pēc tam, kad būs pamatīgi apsvērts ar to saistītais risks un tiks ievērota procedūra, kas ļauj īstenot pilnīgu demokrātisku kontroli. Šīs piezīmes ir pamatā EDAU novērtējumam par šo priekšlikumu.

2.2. Priekšlikuma konteksts

Konteksts, kurā šis priekšlikums ir iesniegts, padara šo jautājumu vēl svarīgāku. Ierosināto regulu nedrīkst apskatīt atsevišķi no jaunākajām norisēm liela apjoma informācijas tehnoloģiju sistēmu attīstībā un vispārējās tendences panākt informācijas sistēmu lielāku mijdarbību. Tas ir minēts Komisijas 2005. gada 24. novembra paziņojumā par Eiropas datu bāzu lielāku efektivitāti, mijdarbību un sinerģijām tieslietu un iekšlietu jomā (4).

Tādēļ lēmums, ko pieņems šajā kontekstā un ņemot vērā konkrēto mērķi, varētu ietekmēt pārējo citiem mērķiem veidotu sistēmu izstrādi un pielietojumu. Jo īpaši biometriskos datus — iespējams, iekļaujot datus vīzu politikas īstenošanai — varētu izmantot dažādos kontekstos, tiklīdz tie būs pieejami. Tas varētu skart ne tikai SIS režīmu, bet ļoti iespējams arī Eiropolu un FRONTEX aģentūru.

2.3. Pienākums sniegt pirkstu nospiedumus

Šā priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir teikts:“Tā kā biometrisko identifikatoru reģistrēšana turpmāk būs vīzu pieteikumu iesniegšanas procedūras daļa, tad, lai radītu juridisko pamatu šim pasākumam, ir jāgroza Kopīgā konsulārā instrukcija (KKI)”.

EDAU pauž iebildumus pret to, ka likumdevējs izvēlējies noteikumus par to, vai atsevišķām personām vai grupām piešķirt atbrīvojumu no pienākuma sniegt pirkstu nospiedumus, iekļaut KKI, nevis pašā VIS regulā. Pirmkārt, šie noteikumi būtiski ietekmē daudzu personu privāto dzīvi un tie būtu jāatrunā pamata tiesību aktos, nevis instrukcijā, kam pārsvarā ir tehniska nozīme. Otrkārt, tiesiskā režīma skaidrības labad būtu vēlams šo jautājumu risināt tajā pašā tekstā, kurā paredz pašas informācijas sistēmas izveidi.

Pirmkārt, juridiskā pamata izveide obligātai pirkstu nospiedumu ņemšanai un biometrisko identifikatoru savākšanai ir daudz plašāks, ne tikai tehnisks pasākums; tam ir būtiska ietekme uz attiecīgās personas privāto dzīvi. Jo īpaši jautājums par pirkstu nospiedumu ņemšanas minimālo un/vai maksimālo vecumu ir politisks, ne tikai tehnisks lēmums. Tādēļ EDAU iesaka risināt šo jautājumu un jo īpaši tā aspektus, kas nav tīti tehniski, pamattekstā (VIS regulas priekšlikumā), nevis rokasgrāmatā ar instrukcijām pārsvarā par tehniskiem un praktiskiem vīzu izsniegšanas procedūras aspektiem (5).

Šajā sakarā ir lietderīgi atgādināt par prasībām, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un ar to saistītajā judikatūrā. Saskaņā ar ECK 8. panta 2. punktu katra valsts iestāžu iejaukšanās privātās dzīves neaizskaramības tiesību baudīšanā ir atļauta tikai tad, ja tā notiek “saskaņā ar likumu” un ir “vajadzīga demokrātiskā sabiedrībā” svarīgu interešu aizsargāšanai. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē šie nosacījumi ir likuši paredzēt papildu prasības par tiesiskā pamata kvalitāti, lai iejaukšanās varētu notikt (tai jābūt paredzētai pieejamos tiesību aktos un jābūt paredzamai), kā arī attiecībā uz jebkādu pasākumu samērīgumu un vajadzību pēc piemērotiem aizsardzības mehānismiem pret iejaukšanās tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

Papildus tam, ka tiesību aktiem piemērotā iepriekš aprakstītā neviengabalainā pieeja nepalīdz radīt skaidru un pieejamu regulējumu, ir jābrīnās, vai KKI paša par sevi var uzskatīt par skaidru un pieejamu. Varētu rasties daži jautājumi par procedūru, ko izmantos (iespējamiem) turpmākiem šā teksta grozījumiem. Jebkurā gadījumā vajadzētu garantēt, ka šādu svarīgu lēmumu nevar grozīt bez procedūras, ar kuru nodrošina attiecīgu pārskatāmību un demokrātisku apspriešanu.

Otrais jautājums attiecas uz tiesiskā režīma skaidrību. Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā nav precizēts, kāpēc ir vajadzīgs atšķirīgs juridiskais pamats, lai iegūtu biometriskos identifikatorus un tos apstrādātu. Tajā ir teikts, ka “šā priekšlikuma temats ir biometrisko datu iegūšana, kamēr priekšlikums par VIS attiecas uz datu nodošanu un apmaiņu”. (6) Tomēr no datu aizsardzības viedokļa personisko datu apstrāde iekļauj to iegūšanu. Dažādu tiesību aktu izmantošana, lai regulētu darbības saistībā ar vairākiem pasākumiem, var kaitēt režīma skaidrībai. Tas rada problēmu gan datu subjektiem (kurus skars šis priekšlikums), gan sistēmas demokrātiskai uzraudzībai. Patiešām, arvien grūtāk ir iegūt pilnīgu kopainu šajā jomā, kurā dažādi atsevišķi tiesību akti regulē to, kas pamatā attiecas uz vienu un to pašu datu apstrādi.

2.4. Atbrīvojumi no pirkstu nospiedumu ņemšanas

Šo problēmu ļoti labi atklāj jautājums par to personu kategorijām, kurām piešķir atbrīvojumu no pienākuma dot pirkstu nospiedumus, un jo īpaši attiecībā uz maziem bērniem.

Tas, vai pieļaujama bērnu pakļaušana pirkstu nospiedumu ņemšanai, būtu jāapspriež pašas VIS uzdevumu kontekstā. Citiem vārdiem, tam, ka dažām personu kategorijām ir obligāti jāsniedz biometriskie identifikatori, vai personu atbrīvošanai no šā pienākuma jābūt samērīgam pasākumam saskaņā ar vīzu politiku un saistītiem mērķiem, kā noteikts VIS regulas priekšlikumā. Šo samērīgumu būtu jāizvērtē ar demokrātiskas procedūras starpniecību.

To arī būtu jānovērtē, ņemot vērā minēto pirkstu nospiedumu izmantojumu, kā minēts VIS regulas priekšlikumā. Biometriskos datus izmantos vai nu pārbaudes, vai identifikācijas vajadzībām: biometriskais identifikators var tehniski būt piemērots gan vienam, gan otram mērķim. Bērnu, kas jaunāki par 14 gadiem, pirkstu nospiedumu apstrādi parasti uzskata par uzticamu tikai pārbaudei. Tam būtu jāietekmē šā priekšlikuma analīze, taču, vēlreiz jāmin, ka vajadzīgiem elementiem ir jābūt VIS priekšlikumā (un tomēr par tiem vēl nav pieņemts lēmums).

Nobeigumā EDAU skaidrības un konsekvences dēļ iesaka VIS regulā stingri regulēt atbrīvojumus no biometrisku identifikatoru iegūšanas. Šādu regulējumu attiecībā uz biometriskiem identifikatoriem un jo īpaši pirkstu nospiedumiem šajā konkrētajā gadījumā būtu jāskata kā palīgregulējumu galvenajam tiesību aktam un tādēļ tas būtu jāapskata galvenajā instrumentā.

2.5. Vīzu pieteikumu iesniedzēju vecums

Priekšlikumā ir minēts, ka tikai bērnus līdz 6 gadu vecumam atbrīvo no pienākuma dot pirkstu nospiedumus. Tas izraisa daudzus jautājumus (neatkarīgi no tā, vai to iekļaus VIS vai KKI priekšlikumā).

Pirmkārt, EDAU uzskata, ka bērnu pirkstu nospiedumu ņemšanas vispārēju piemērošanu nevar uzskatīt tikai par tīri tehnisku lietu un tam būtu vajadzīga nopietna demokrātiska apspriede attiecīgajās iestādēs. Šādu lēmumu nevajadzētu balstīt tikai uz tehniskās realizācijas iespējām, bet arī vismaz uz labumu, ko tas sniegtu VIS īstenošanai. Tomēr nešķiet, ka šis jautājums šobrīd tiek apspriests sabiedrībā, izņemot ļoti nedaudzas dalībvalstis, un tas ir ļoti žēl.

Ir jāatgādina, ka VIS būtībā ir izveidota ar mērķi atvieglināt vīzu procedūras labticīgiem ceļotājiem (ceļotāju vairākumam). Tādēļ būtu jāņem vērā ērtības un ergonomijas aspekti (7). Biometrisko identifikatoru izmantošanai vīzu pieteikumu izskatīšanas procedūrā vai kontrolēs pie robežām nebūtu jābūt par iemeslu tam, ka bērniem ir pārāk sarežģīti izpildīt vīzu izsniegšanas procedūru prasības.

Visbeidzot ir jāatgādina, ka visas biometriskās identifikācijas sistēmas ir tehniski nepilnīgas. Zinātniskajā literatūrā nav sniegti izšķiroši pierādījumi tam, ka pirkstu nospiedumi, ko iegūst no bērniem līdz 14 gadu vecumam, var sniegt uzticamu identifikācijas iespēju. Vienīgā līdz šim gūtā pieredze saistībā ar šā pasākuma piemērošanu plašā sabiedrībā ir Eurodac un US-Visit sistēmas. Interesanti ir tas, ka abās sistēmās izmanto pirkstu nospiedumus, kas iegūti no bērniem, kas vecāki par 14 gadiem. Pirkstu nospiedumu iegūšana no bērniem, kas ir jaunāki par minēto vecumu, būtu jāpamato ar pētījumiem, kuros būtu pierādīta to precizitāte un lietderība, ņemot vērā tik apjomīgu datubāzi kā VIS.

Jebkurā gadījumā būtu ieteicams izmantot mazu bērnu pirkstu nospiedumus tikai tādiem salīdzinājumiem, kur salīdzina vienas personas pirkstu nospiedumus, nevis vienas un vairāku personu pirkstu nospiedumus. Tas būtu skaidri jāreglamentē.

Visbeidzot, lielākā daļa iepriekš minētā skar ne tikai bērnus, bet arī sirmgalvjus. Pirkstu nospiedumu precizitāte un izmantojamība samazinās līdz ar cilvēka novecošanu (8) un jo īpaši kļūst svarīgi ērtības un ergonomijas aspekti.

2.6. Fotogrāfijas

To pašu var teikt par fotogrāfijām, kurām vecuma ierobežojumi nav noteikti nedz šajā priekšlikumā, nedz VIS regulas priekšlikumā. Tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai bērnu fotogrāfijas, kas uzņemtas, pirms tiem ir izveidojušās pieaugušu cilvēku sejas vaibsti, patiešām ir noderīgas identifikācijas vajadzībām, vai pat pārbaudes vajadzībām.

Problemātiska varētu būt bērnu sejas pazīšana (vai nu automatizēta, kā tas iecerēts turpmāk, vai cilvēka veikta), ko veic pamatojoties uz atsauces attēlu, kas ir vairākus gadus vecs. Pat ja sejas pazīšanas tehnoloģijas būs būtiski progresējušas, ir maz ticams, ka programmatūra tuvākajā nākotnē būs tiktāl attīstīta, lai varētu apzināt izmaiņas, kas bērnu sejās notiek, tiem augot. Tāpēc Vīzu informācijas sistēmas (VIS) Regulā būtu jāpaskaidro, ka fotogrāfijas var izmantot tikai kā atbalsta elementu, lai veiktu indivīdu pārbaudi un identifikāciju, vismaz kamēr sejas pazīšanas tehnoloģijas nav pietiekami uzticamas, turklāt būtu jāpatur prātā, ka attiecībā uz bērniem uzticamas tehnoloģijas būs pieejamas tālākā nākotnē.

Kopumā attiecībā uz abiem biometriskajiem identifikatoriem EDAU iesaka nopietni apsvērt to, vai priekšrocības (nelegālās imigrācijas apkarošana un bērnu tirdzniecība) atsver iepriekš minētos negatīvos apsvērumus.

2.7. Citi izņēmumi

Priekšlikumā norādīts, ka pieteikuma iesniedzējus, “no kuriem ir fiziski neiespējami iegūt pirkstu nospiedumus”, atbrīvo no prasības dot pirkstu nospiedumus.

EDAU atzinumā par VIS priekšlikumu jau norādīts, ka tas attiecas uz lielu skaitu personu — līdz 5 % iedzīvotāju, no kuriem nav iespējams iegūt pirkstu nospiedumus. Runājot par datubāzi ar 20 000 000 ierakstu gadā, tas nozīmētu, ka vajadzētu rēķināties ar 1000000 personām, kurām nevarētu ņemt pirkstu nospiedumus. Analizējot šo priekšlikumu, tas noteikti būtu jāņem vērā. Turklāt EDAU uzstāja, ka vajadzīgas efektīvas alternatīvas procedūras:

“Tā kā visiem nav pieejami biometriskie dati, un tie nav pilnībā precīzi, tad ieviešot biometriju, vajadzētu būt pieejamām alternatīvām procedūrām kā būtiskiem aizsardzības mehānismiem. Tādas procedūras vajadzētu ieviest un izmantot, lai respektētu to personu cieņu, kam nav bijusi iespēja veiksmīgi piedalīties datu vākšanas procesā, un lai izvairītos no tā, ka tām jācieš no sistēmas nepilnībām.”

Ierosinātajā regulā paredzēts, ka attiecībā uz šiem gadījumiem VIS ievieš jēdzienu “nav piemērojams”. Tā noteikti ir apsveicama rīcība. Tomēr pastāv zināmas bažas, ka nespēju iegūt pirkstu nospiedumus varētu izmantot kā papildu ieganstu, lai noraidītu vīzu. Nav pieņemams tas, ka vīzu noraida procentuāli ļoti lielam to personu skaitam, no kuriem nevar iegūt pirkstu nospiedumus.

Tāpēc VIS regula būtu jāpapildina ar noteikumu, norādot, ka nespēja iegūt pirkstu nospiedumus nebūt automātiski nenozīmē, ka negatīvi novērtē iespēju izdot vīzu. Turklāt tam īpaša vērība būtu jāpievērš VIS regulā par šo jautājumu paredzētajos ziņojumos — būtu jāpārrauga saistība, kas pastāv starp lielu skaitu noraidīto vīzu iesniegumu un to, ka fiziski nav iespējams iegūt pirkstu nospiedumus.

3. VĪZU PIETEIKUMU KOPĪGA APSTRĀDE

Lai atvieglotu katras valsts slogu (kas rodas, cita starpā, iekārtu cenas un uzturēšanas izmaksu dēļ), priekšlikumā paredzēti vairāki sadarbības mehānismi:

—	“līdzāsatrašanās”: vienas vai vairāku dalībvalstu personāls apstrādā pieteikumus (tostarp biometriskos identifikatorus), kas tiem adresēti citas dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā un konsulārā pārstāvniecībā, un kopīgi izmanto šās dalībvalsts tehniskās iekārtas.

—	“Kopīgi vīzu pieteikumu iesniegšanas centri”: vienas vai vairāku dalībvalstu diplomātisko pārstāvniecību personāls ir izvietots vienā ēkā, lai saņemtu tiem adresētus vīzu pieteikumus (arī biometriskus identifikatorus).

—

Visbeidzot priekšlikumā paredzēts, ka pieteikuma veidlapu saņemšanu un biometrisko identifikatoru reģistrāciju varētu veikt ārējs pakalpojumu sniedzējs (šī iespēja, šķiet, paredzēta kā risinājums ārkārtas gadījumos, ja dalībvalsts nevar izmantot divas iepriekš minētās iespējas, kaut gan apsvērumi nav pilnībā skaidri).

Priekšlikumā sīki aprakstīti noteikumi, lai paredzētu, ka var izvēlēties tikai uzticamus pakalpojumu sniedzējus un ka šādiem pakalpojumu sniedzējiem jābūt spējīgiem paredzēt jebkādus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu datus no “nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas vai nejaušas pazaudēšanas, pārveidošanas, nesankcionētas atklāšanas vai piekļuves (…)” (priekšlikuma 1.B.2. pants).

EDAU pauž gandarījumu par to, ka šie noteikumi ir izstrādāti ārkārtīgi rūpīgi un, pievēršot lielu vērību datu aizsardzībai. Tomēr, ja vīzu pieteikumus apstrādā ārējs pakalpojumu sniedzējs trešā valstī, tad tam ir ietekme uz to (dažkārt slepeno) datu aizsardzību, kuri ir apkopoti, lai izdotu vīzas.

EDAU vēlētos uzsvērt jo īpaši šādus aspektus:

—	ņemot vērā trešo valstu tiesību aktus vai praksi, varētu būt diezgan sarežģīti, varbūt pat neiespējami, veikt darbinieku uzticamības pārbaudi;

—	līdzīgi, nebūt vienmēr būs iespējams ārēja pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem piemērot sodu par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem (pat ja ģenerāluzņēmējam var piemērot līgumā paredzētas sankcijas);

—	privātas kompānijas darbu var ietekmēt politiski nemieri vai pārmaiņas un tas var apgrūtināt tās darbu, lai pildītu datu apstrādes drošības pienākumus;

—	būtu sarežģīti izveidot efektīvu uzraudzību, kaut gan attiecībā uz ārējiem partneriem tā būtu vēl vairāk vajadzīga.

Tāpēc jebkurā līgumā ar ārēju pakalpojumu sniedzēju vajadzētu paredzēt nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības prasībām, tostarp paredzot ārējas revīzijas, regulāras pārbaudes uz vietas, ziņojumus, mehānismus, kas paredz līgumslēdzēja saukšanu pie atbildības, ja ir pārkāpti datu aizsardzības noteikumi, kā arī pienākumu kompensēt personas, ja tām pakalpojuma sniedzēja darbības rezultātā ir radies kaitējums.

Turklāt papildus šīm bažām būtu jāmin varbūt vēl svarīgāks aspekts, proti, būtu jāapzinās tas, ka dalībvalstis nevarēs garantēt ārpakalpojumu sniedzēju veiktas datu apstrādes aizsardzību (vai tādas datu apstrādes aizsardzību, ko veic Kopīgā vīzu pieteikumu iesniegšanas centrā, ja tas atrodas ārpus diplomātiskās pārstāvniecības telpām) no iespējamas uzņēmējvalsts iestāžu iejaukšanās (piemēram, kratīšanas vai aresta uzlikšanas) (9).

Kaut gan ārējiem pakalpojumu sniedzējiem piemēros līguma noteikumus, tomēr to darbību reglamentē tās attiecīgās trešās valsts tiesību akti, kurās tie veic uzņēmējdarbību. Nesenā informācija par to, ka trešās valsts iestādes ir piekļuvušas ES kompāniju apstrādātiem finanšu datiem, norāda, ka risks nav tikai teorētisks. Turklāt pastāv attiecīgo fizisko personu apdraudējums dažās trešās valstīs, ja kāds (lai politiski kontrolētu oponentus un disidentus) velētos uzzināt par to, kurš no šīs valsts pilsoņiem ir iesniedzis vīzas pieteikumu. Privātas kompānijas personāls, kas vairumā gadījumu droši vien būtu vietējs personāls, nevarētu pretoties uzņēmējvalsts valdības vai tiesībaizsardzības aģentūras spiedienam dot pieeju datiem.

Tas ir galvenais šādas sistēmas trūkums salīdzinājumā ar praksi, ka datu apstrādi veic konsulāta vai diplomātiskas pārstāvniecības telpās. Tikai tad datu aizsardzība būtu nodrošināta saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Šās Konvencijas 21. pants paredz, ka:

Pārstāvniecības telpas ir neaizskaramas. Uzņemošās valsts pārstāvji nedrīkst tajās ieiet, izņemot gadījumus, kad saņemta pārstāvniecības vadītāja piekrišana. (…) Pārstāvniecības telpas, to iekārta un citi tur atrodošies īpašumi, kā arī pārstāvniecības transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, arestu vai izpildu darbībām.

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, valstu noteikumus, ar ko īsteno šo direktīvu, piemēro arī personas datu apstrādei, tādējādi vēl vairāk pastiprinot aizsardzību.

Tādēļ, šķiet, ir pašsaprotami, ka vienīgais efektīvais veids, lai aizsargātu vīzu pieteikumu iesniedzēju un to galvotāju (ES pilsoņu vai kompāniju) datus, ir nodrošināt Vīnes konvencijā paredzēto aizsardzību. Tas nozīmē, ka šos datus būtu jāapstrādā telpās, kam piemēro diplomātisku aizsardzību. Tas neliegtu dalībvalstīm izmantot ārpakalpojumu sniedzējus, lai apstrādātu vīzu pieteikumus, ja tie darbību veiktu diplomātiskas pārstāvniecības telpās. Tas pats attiecas uz kopīgiem vīzu pieteikumu iesniegšanas centriem.

Tāpēc EDAU noteikti neieteiktu izmantot ārēju datu apstrādes pakalpojuma sniedzēju, kā tas paredzēts priekšlikuma 15. lapā, jaunajā 1.B.1.b punktā. Šajā sakarā ir šādas pieņemamas iespējas:

—	piedāvāt privātai kompānijai veikt vīzu pieteikumu apstrādi tikai tad, ja tā atrodas telpās, kam piemēro diplomātisku aizsardzību.

—	ļaut ārpakalpojuma sniedzējam sniegt informāciju ar kontaktcentra starpniecību, kā tas paredzēts priekšlikuma 1.B.1.a) punktā.

4. KOPSAVILKUMS

EDAU ar gandarījumu uztver to, ka priekšlikumu, ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas, pieņems saskaņā ar koplēmuma procedūru, tādējādi uzlabojot demokrātisku kontroli jomā, kur tas noteikti ir ļoti vajadzīgs.

EDAU ieteikumi kopumā ir šādi:

—	atbrīvojumu no pienākuma dot pirkstu nospiedumus būtu drīzāk jāreglamentē VIS regulā, nevis KKI, lai nodrošinātu šo noteikumu skaidrību un konsekvenci;

—	būtu rūpīgi jāapsver vecuma ierobežojumi, lai izmantotu pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas, ņemot vērā lietderības aspektus, bet arī ētikas, praktiskuma un precizitātes apsvērumus.

—	fotogrāfijas nebūtu jāizmanto kā vienīgo identifikācijas metodi, bet tikai kā atbalsta elementu;

—	piedāvāt vīzu pieteikumu apstrādi veikt privātai kompānijai būtu pieļaujams tikai tad, ja tā atrodas telpās, kam piemēro diplomātisku aizsardzību, un šīs kompānijas darbībai piemēro līgumsaistības, kas paredz efektīvu uzraudzību un līgumslēdzēja atbildību.

Briselē, 2006. gada 27. oktobrī

Peter HUSTINX

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (COM(2004)835 galīgā redakcija), ko Komisija iesniedza 2004. gada 28. decembrī.

(2) 2005. gada 23. marta atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (OV C 181, 23.7.2005., 13. lpp.)

(3) 3“[Biometrijas] dati nodrošina kvazipilnīgu atšķirīgumu, t.i., katrai personai ir unikālas biometriskas īpašības. Tās (īpašības) gandrīz nekad nemainās cilvēka mūža laikā, un tas nodrošina šo iezīmju nemainīgumu. Katram ir vieni un tie paši “fiziskie elementi”, kas biometriju dara universālu”, turpat.

(4) COM(2005) 597 galīgā redakcija.

(5) Tas, ka juridiskais pamats atšķiras — KKI gadījumā tas ir 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļa, un VIS regulas priekšlikuma gadījumā — 66. pants —neliedz likumdevējam risināt šo jautājumu tajā pašā tekstā.

(6) Paskaidrojuma raksta 5. lpp.

(7) Kā uzsvērts Nīderlandes valdības pasūtītājā pētījumā, ko veicis J.E. DEN HARTOGH et al., How do you measure a child? A study into the use of biometrics in children, 2005. gads, TNO.

(8) Skat., piem., A. HICKLIN un R. KHANNA, “The Role of Data Quality in Biometric Systems”, MTS, 2006. gada 9. februāris.

(9) Šī problēma jau ir aktuāla saistībā ar ceļojumu aģentūru veiktu pieteikumu apstrādi, tomēr šajā sakarā tā ir vēl akūtāka, jo ir iesaistīta biometrisko datu apstrāde, turklāt ceļojumu aģentūru izmantošana būtībā nav obligāta.

II Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

29.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/45

Austrijas Republikas ierosme, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās

(2006/C 321/15)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. pantu, 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Austrijas Republikas ierosmi (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā noteikts, ka viens no Eiropas Savienības mērķiem ir nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izstrādājot dalībvalstu kopīgu rīcību policijas un tiesu sadarbības jomā krimināllietās.

(2)

ES valstu un valdību vadītāji 2004. gada 25. marta Deklarācijā par solidaritāti terorisma apkarošanā ir deklarējuši savu stingru apņemšanos, ka dalībvalstīm būtu “jāapkopo visi to rīcībā esošie instrumenti, lai teroristu uzbrukuma gadījumā sniegtu palīdzību dalībvalstij vai valstij, kas pievienojas, tās teritorijā pēc tās politisko iestāžu lūguma”.

(3)

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu īpašās intervences vienības jau ir uzsākušas sadarbības darbības policijas vadītāju darba grupas vadībā. Kopš 2001. gada to tīkls ar nosaukumu “Atlas” ir organizējis dažādus seminārus, pētījumus, materiālu apmaiņas un kopīgas mācības.

(4)	Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visi līdzekļi, resursi, pieredze un zināšanas, lai efektīvi risinātu jebkāda veida plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij.

(5)

Šajā lēmumā ir noteikti daži vispārēji noteikumi par atbildību, tostarp par krimināltiesisko atbildību, lai radītu tiesisku pamatu apstākļiem, kuros attiecīgās dalībvalstis vienotos lūgt un sniegt palīdzību. Šī tiesiskā pamata pieejamība un deklarācija, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt gadījumā, ja rodas krīzes situācija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk “dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu”) teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)	“īpašā intervences vienība” ir jebkura dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, kas ir specializēta kontrolēt krīzes situācijas;

2)	“krīzes situācija” ir jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši ķīlnieku sagrābšana, lidmašīnu nolaupīšana un tamlīdzīgi starpgadījumi.

3. pants

Palīdzība citai dalībvalstij

1. Dalībvalsts var lūgt palīdzību no citas valsts īpašās intervences vienības, lai risinātu krīzes situāciju. Dalībvalsts var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu.

2. Atkarībā no vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm palīdzība var būt aprīkojuma vai ekspertīzes sniegšana dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, vai operāciju veikšana šīs dalībvalsts teritorijā.

3. Ja tiek veiktas operācijas dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, teritorijā, īpašās intervences vienības amatpersonas, kas sniedz palīdzību

a)	ir pilnvarotas rīkoties, dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, teritorijā veicot atbalsta darbības;

b)	rīkojas dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, atbildībā un vadībā, kā arī saskaņā ar dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, tiesību aktiem;

c)	rīkojas, nepārkāpjot savas pilnvaras atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

4. pants

Vispārēji noteikumi par atbildību

1. Ja saskaņā ar šo lēmumu dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, šī pēdējā minētā dalībvalsts ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, ko minētās amatpersonas izraisījušās savas darbības laikā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja kaitējumu izraisījušas darbības, kuras bijušas pretrunā dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, rīkojumiem, vai ja ir pārkāptas attiecīgās amatpersonu pilnvaras atbilstīgi viņu valsts tiesību aktiem, piemēro šādus noteikumus:

a)	dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem;

b)	dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai personām, kas viņu vārdā ir tiesīgas uz atlīdzību;

c)	neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot b) apakšpunktu, katra dalībvalsts šajā punktā paredzētajā gadījumā atturas no atlīdzības pieprasīšanas par citas dalībvalsts nodarītiem kaitējumiem.

5. pants

Krimināltiesiska atbildība

3. pantā minēto darbību laikā amatpersonas, kuras darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzskatāmas par šīs dalībvalsts amatpersonām attiecībā uz nodarījumiem, kuri izdarīti pret viņām vai kurus viņas ir izdarījušas.

6. pants

Sanāksmes un kopīgas apmācības

Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās iestādes vajadzības gadījumā organizē sanāksmes un kopīgas apmācības un mācības, lai apmainītos ar pieredzi un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās.

7. pants

Izmaksas

Katra dalībvalsts pati sedz savas izmaksas, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi.

8. pants

Saistība ar citiem instrumentiem

1. Dalībvalstis var turpināt piemērot spēkā esošus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus, kas ir spēkā … (3), ciktāl šie nolīgumi vai režīmi ļauj dalībvalstu starpā paplašināt un papildināt šā lēmuma mērķus.

2. Pēc … (3) dalībvalstis var slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus vai nodrošināt, ka tie stājas spēkā, ciktāl šie nolīgumi vai režīmi ļauj dalībvalstu starpā paplašināt un papildināt šā lēmuma mērķus.

3. Nolīgumi un režīmi, kas minēti 1. un 2. punktā, nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt attiecības ar dalībvalstīm, kuras nav to puses.

4. Dalībvalstis informē Padomi un Komisiju par visiem 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un režīmiem.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

Katra dalībvalsts līdz … (3) Padomes Ģenerālsekretariātā deponētā deklarācijā paziņo, uz kurām iestādēm attiecas īpašo intervences vienību jēdziens un kuras kompetentās iestādes var lūgt un dot atļauju sniegt palīdzību, kā noteikts 2. pantā. Šādu deklarāciju var grozīt jebkurā laikā.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā … (4).

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

…

(1) OV C …

(2) Atzinums sniegts … (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) …

(4) …

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 321

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 29. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2006/C 321/1	Paziņojums par to, ka stājas spēkā Pievienošanās līgums starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovakijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.	1

	Komisija
2006/C 321/2	Euro maiņas kurss	2

2006/C 321/3	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4178 — MAN Ferrostaal/Eurotecnica Group) ( 1 )	3

2006/C 321/4	Dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts, kas paredzēts 2004. gada 31. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem	4

2006/C 321/5	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	9

2006/C 321/6	Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.11.2006. līdz 30.11.2006. (Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004	13

2006/C 321/7	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	19

2006/C 321/8	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23

2006/C 321/9	Francijas valdības paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas, tā saucamās Permis de Juan de Nova Maritime Profond saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti) ( 1 )	28

2006/C 321/0	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4441 — EN+/Glencore/Sual/UC Rusal) ( 1 )	29

2006/C 321/1	Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi ( 1 )	30

2006/C 321/2	Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto procedūru — To sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību grozījums, kuras uzliktas noteiktiem regulārās gaisa satiksmes pakalpojumiem Spānijā ( 1 )	36

2006/C 321/3	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4484 — Danske Bank/Sampo Bank) ( 1 )	37

	Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs
2006/C 321/4	Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi (COM (2006) 269 galīgā redakcija). — 2006/0088 (COD)	38

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3173
JPY	Japānas jēna	156,61
DKK	Dānijas krona	7,4573
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67115
SEK	Zviedrijas krona	9,0463
CHF	Šveices franks	1,6058
ISK	Islandes krona	93,60
NOK	Norvēģijas krona	8,2375
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5782
CZK	Čehijas krona	27,540
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	251,92
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6972
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8305
RON	Rumānijas leja	3,3980
SIT	Slovēnijas tolērs	239,64
SKK	Slovākijas krona	34,561
TRY	Turcijas lira	1,8648
AUD	Austrālijas dolārs	1,6699
CAD	Kanādas dolārs	1,5268
HKD	Hongkongas dolārs	10,2387
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8731
SGD	Singapūras dolārs	2,0209
KRW	Dienvidkorejas vons	1 224,69
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,2590
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,2935
HRK	Horvātijas kuna	7,3495
IDR	Indonēzijas rūpija	11 905,10
MYR	Malaizijas ringits	4,6534
PHP	Filipīnu peso	64,679
RUB	Krievijas rublis	34,6940
THB	Taizemes bats	47,252


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ