ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 314
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

49. sējums
2006. gada 21. decembris

Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Informācija

 

Komisija

2006/C 314/1

Euro maiņas kurss

1

2006/C 314/2

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompresoru importu

2

2006/C 314/3

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

7

2006/C 314/4

Eiropas Komisijas paziņojums Padomes direktīvas realizēšanas ietvaros 1999/5/EK ( 1 )

8

2006/C 314/5

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvas 89/336/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību ( 1 )

31

2006/C 314/6

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/686/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem īstenošanu ( 1 )

48

2006/C 314/7

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. anvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )

73

2006/C 314/8

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu veidu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīda ievedumiem

78

2006/C 314/9

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )

80

2006/C 314/0

Paziņojums saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu — Atsaukums attiecībā uz pieprasījumu atstāt spēkā valsts tiesību aktus, ar kuriem paredz atkāpes no Kopienas saskaņošanas pasākuma ( 1 )

82

 

EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA

 

EBTA Uzraudzības iestāde

2006/C 314/1

Informācijas kopsavilkums publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī

83

2006/C 314/2

Pamatnostādnes naudassoda aprēķināšanai, kas uzlikts, piemērojot uzraudzības iestādes un tiesas izveides nolīguma 4. protokola ii nodaļas 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu

84

2006/C 314/3

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Uzraudzības un Tiesas nolīgumā par Icelandic Housing Financing Fund (HFF)

89

2006/C 314/4

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas Nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu par Hurtigruten sabiedrībām piešķirto kompensāciju palielināto sociālās nodrošināšanas iemaksu izlīdzināšanai (lieta Nr. 56343)

115

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 

I Informācija

Komisija

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/1

Euro maiņas kurss (1)

2006. gada 20. decembris

(2006/C 314/01)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3203

JPY

Japānas jēna

156,00

DKK

Dānijas krona

7,4529

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,67020

SEK

Zviedrijas krona

9,0038

CHF

Šveices franks

1,6039

ISK

Islandes krona

91,45

NOK

Norvēģijas krona

8,1610

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CYP

Kipras mārciņa

0,5781

CZK

Čehijas krona

27,418

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

251,90

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6974

MTL

Maltas lira

0,4293

PLN

Polijas zlots

3,7993

RON

Rumānijas leja

3,4029

SIT

Slovēnijas tolērs

239,66

SKK

Slovākijas krona

34,688

TRY

Turcijas lira

1,8855

AUD

Austrālijas dolārs

1,6820

CAD

Kanādas dolārs

1,5137

HKD

Hongkongas dolārs

10,2651

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,8915

SGD

Singapūras dolārs

2,0316

KRW

Dienvidkorejas vons

1 222,60

ZAR

Dienvidāfrikas rands

9,2441

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,3184

HRK

Horvātijas kuna

7,3680

IDR

Indonēzijas rūpija

12 001,53

MYR

Malaizijas ringits

4,6791

PHP

Filipīnu peso

65,196

RUB

Krievijas rublis

34,7170

THB

Taizemes bats

47,400

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/2

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompresoru importu

(2006/C 314/02)

Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1) 5. pantu ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka importēti Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes kompresori tiekot pārdoti par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

Sūdzību 2006. gada 16. oktobrī iesniedza Federazione ANIMA/COMPO (“sūdzības iesniedzējs”) ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Kopienas kopējās konkrēto kompresoru produkcijas.

2.   Ražojums

Ražojums, kuru, iespējams, pārdod par dempinga cenām, ir abvirzienu darbības kompresori, ieskaitot abvirzienu darbības kompresoru sūkņus, kas ražo plūsmu ne vairāk par 2 m3 minūtē, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”) un kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex 8414 40 10, 8414 80 22, ex 8414 80 28 un ex 8414 80 51. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai.

3.   Apgalvojums par dempingu

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, sūdzības iesniedzējs noteica normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, pamatojoties uz šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā minētajā tirgus ekonomikas valstī noteikto normālo vērtību. Apgalvojums par dempingu tiek pamatots, salīdzinot šādi aprēķināto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, kad tas tiek pārdots eksportam uz Kopienu.

Tāpēc aprēķinātā dempinga starpība ir ievērojama.

4.   Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Tautas Republikas ir pieaudzis absolūtā izteiksmē un ka ir pieaugusi tā tirgus daļa.

Tiek apgalvots, ka līdzās citām sekām attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas turpināja negatīvi ietekmēt tirgus daļu, pārdevumu apjomus un Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni, radot negatīvu ietekmi uz Kopienas rūpniecības darbību kopumā un finanšu stāvokli.

5.   Procedūra

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā, un ka ir pietiekami daudz pierādījumu par pamatu procedūras sākšanai, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

5.1.   Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai attiecīgais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojums tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu.

a)   Pārbaude izlases veidā

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto personu acīmredzami lielo skaitu, Komisija var nolemt piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā.

i)   Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju/ražotāju atlase

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga atlase, un, ja ir, lai tā varētu atlasīt paraugu, visi eksportētāji/ražotāji vai to pārstāvji, kuri darbojas to uzdevumā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādas ziņas par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumā noliktajā termiņā un 7. punktā noteiktajā formā:

—

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—

laika posmā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim eksportā uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un vienību skaits,

—

laika posmā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim vietējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un pārdoto vienību skaits,

—

vai uzņēmums plāno pieprasīt, lai tam noteiktu individuālo starpību (2) (individuālās starpības var pieprasīt vienīgi ražotāji),

—

precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu,

—

visu attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgum) iesaistīto saistīto uzņēmumu nosaukumi un precīzs darbības apraksts (3),

—

citas būtiskas ziņas, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmo paraugu,

—

iesniedzot minētās ziņas, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā. Ja uzņēmums tiek iekļauts paraugā, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt tā sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies ar izmeklēšanu. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas tālāk 8. punktā.

Lai iegūtu ziņas, ko tā uzskata par vajadzīgām eksportētāju/ražotāju parauga atlasei, Komisija sazināsies arī ar Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām.

ii)   Importētāju pārbaude izlases veidā

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāatlasa paraugs, un, ja ir, lai varētu veikt atlasi, visi importētāji vai to pārstāvji, kas rīkojas to uzdevumā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādas ziņas par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumā noliktajā termiņā un 7. punktā noteiktajā formā:

—

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—

uzņēmuma kopējais apgrozījums euro laikposmā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

kopējais darbinieku skaits,

—

uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu,

—

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma ievedumu un tālākpārdevumu Kopienas tirgū vienībās izteiktais daudzums un euro izteiktā importa vērtība no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

visu to saistīto uzņēmumu (3) nosaukumi un konkrētās darbības, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—

citādas būtiskas ziņas, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmo paraugu,

—

iesniedzot minētās ziņas, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā. Ja uzņēmums tiek iekļauts paraugā, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt tā sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies ar izmeklēšanu. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas tālāk 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai veiktu importētāju atlasi, tā sazināsies arī ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

iii)   Kopienas ražotāju pārbaude izlases veidā

Ņemot vērā to, ka sūdzību atbalstījuši daudzi Kopienas ražotāji, Komisijai ir nodoms izmeklēt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, piemērojot pārbaudi izlases veidā.

Lai Komisija varētu atlasīt paraugu, visi Kopienas ražotāji ar šo tiek aicināti 6. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumā noliktajā termiņā 7. punktā noteiktajā formā iesniegt šādas ziņas par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—

uzņēmuma kopējais apgrozījums euro laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

precīzs to uzņēmuma darbību apraksts, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu,

—

attiecīgā ražojuma pārdevuma Kopienas tirgū vērtība euro laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

attiecīgā ražojuma pārdoto vienību skaits Kopienas tirgū laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

attiecīgā ražojuma saražoto vienību skaits laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—

visu to saistīto uzņēmumu (3) nosaukumi un konkrētās darbības, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—

citādas būtiskas ziņas, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmo paraugu,

—

iesniedzot minētās ziņas, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā. Ja uzņēmums tiek iekļauts paraugā, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt tā sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai paraugā, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies ar izmeklēšanu. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas tālāk 8. punktā.

iv)   Paraugu galīgā atlase

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt attiecīgu informāciju par paraugu izvēli, tas jādara 6. punkta b) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Komisijai ir nodoms galīgo atlasi izdarīt pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras izteikušas vēlēšanos, lai tās iekļautu paraugā.

Paraugos iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem 6. punkta b) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas ar izmeklēšanu.

Ja sadarbība nav pietiekama, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu Komisija var pamatot savus secinājumus ar faktiem, kas ir tās rīcībā. Atzinums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, kā paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā.

b)   Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas paraugā iekļautajai Kopienas ražošanas nozarei un ražotāju apvienībām Kopienā, paraugā iekļautajiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, eksportētāju/ražotāju apvienībām, paraugā iekļautajiem importētājiem, sūdzībā minēto importētāju apvienībām un attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm.

Ķīnas Tautas Republikas eksportētājiem/ražotājiem, kuri pieprasa individuālo starpību, lai piemērotu pamatregulas 17. panta 3. punktu un 9. panta 6. punktu, jāiesniedz pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā. Tāpēc tiem jāpieprasa anketas 6. punkta a) apakšpunkta (i) nodalījumā noteiktajā termiņā. Tomēr šīm personām jāzina, ka gadījumā, ja veic eksportētāju/ražotāju atlasi, Komisija tomēr var pieņemt lēmumu, ka tā šīm personām neaprēķinās individuālo starpību, ja eksportētāju/ražotāju skaits būs tik liels, ka individuāla pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu.

c)   Informācijas vākšana un personu uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, sniegt informāciju, kas anketās nav prasīta, un pierādījumus, ar kuriem tā pamatota. Šai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli tās uzklausīt. Pieprasījums jāiesniedz 6. punkta a) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

d)   Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu paredzēts par piemērotu tirgus ekonomikas valsti izvēlēties Brazīliju. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 6. punkta c) apakšpunktā noteiktajā termiņā izteikt apsvērumus par izvēles piemērotību.

e)   Tirgus ekonomikas statuss

Attiecībā uz tiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Eksportētājiem/ražotājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta d) apakšpunktā. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapas visiem sūdzībā minētajiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, visām sūdzībā minētajām eksportētāju/ražotāju apvienībām, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

5.2.   Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, ja apstiprināsies apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu, tiks lemts par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvo patērētāju organizācijas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā var paziņot par sevi un iesniegt Komisijai informāciju, ja pierāda, ka ir objektīva saistība starp minēto personu darbību un attiecīgo ražojumu. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu jebkura iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā iesniedzot būs pamatota ar faktiem.

6.   Termiņi

a)   Vispārējie termiņi

i)   Termiņi, kas noteikti personām anketu vai citu iesnieguma veidlapu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)   Termiņš, kurā ieinteresētās personas var informēt par sevi, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un cita veida informāciju

Lai sniegtā informācija izmeklēšanā tiktu ņemta vērā, visām ieinteresētajām personām, sazinoties ar Komisiju, jāinformē par sevi, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai cita informācija 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Uzmanība jāpievērš faktam, ka vairuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona iepriekš minētajā laikposmā ir paziņojusi par sevi.

Paraugā iekļautajiem uzņēmumiem jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

iii)   Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uz uzklausīšanu Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

b)   Konkrēts termiņš attiecībā uz pārbaudi izlases veidā

i)

5.1. punkta a) apakšpunkta (i), (ii) un (iii) nodalījumā norādītajai informācijai jānonāk Komisijā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisijai ir plānots apspriesties ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlēšanos tikt iekļautas atlasē, pieņemot lēmumu par galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)

Pārējai informācijai, kas attiecas uz atlasi, kas minēta 5.1. punkta a) apakšpunkta (iv) nodalījumā, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

iii)

Atlasīto personu atbildēm uz anketas jautājumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā pēc paziņojuma par to atlasīšanu.

c)   Īpašs termiņš, lai izraudzītos tirgus ekonomikas valsti

Personas, kas piedalās izmeklēšanā, nolūkā noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku var paust apsvērumus par Brazīlijas atbilstību, kura, kā minēts paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, tiek uzskatīta par valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Šiem apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

d)   Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai atsevišķa režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatoti tirgus ekonomikas statusa pieprasījumi, kā norādīts šā paziņojuma 5.1. punkta e) apakšpunktā, un/vai atsevišķa režīma pieprasījumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu jāiesniedz Komisijai 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7.   Rakstveida informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu sniegtā informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstveidā (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstveida dokumentiem, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, aizpildītajām anketām un korespondencei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (4), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

8.   Nesadarbošanās

Ja kāda no ieinteresētajām personām atsakās sniegt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatēts, ka kāda no ieinteresētajām personām ir sniegusi nepatiesas vai maldinošas ziņas, tās neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda no ieinteresētajām persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojas uz rīcībā esošajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9.   Izmeklēšanas grafiks

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu izmeklēšanu pabeigs 15 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1)   OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.)

(2)  Individuālu starpību var pieprasīt saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu uzņēmumi, kas nav iekļauti atlasē, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu par atsevišķu režīmu gadījumos, kas saistīti ar valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas/kuru ekonomika ir pārejas periodā, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu uzņēmumi, kas pieprasa tirgus ekonomikas statusu. Jāievēro, ka atsevišķs režīms jāpieprasa saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, un, pieprasot tirgus ekonomikas statusu, jāpiemēro pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

(3)  Lai noskaidrotu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, lūdzam skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)

(4)  Tas nozīmē, ka dokuments domāts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantam (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments atbilstīgi pamatregulas 19. pantam un PTO Nolīguma par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīguma) 6. pantam

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/7

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 314/03)

Lēmuma pieņemšanas datums

25.1.2006.

Atbalsta Nr.

N 305/05

Dalībvalsts

Polija

Nosaukums

Zobowiązania operatorów sieci telefonicznych

Juridiskais pamats

Ustawa z dnia 23 listopada 2002 r. o restrukturyzacji zobowiązań koncesyjnych operatorów stacjonarnych sieci telefonicznych

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

28 Decembris 2002 — 31 Decembris 2004

Tautsaimniecības nozares

Pasts un telekomunikācijas

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Minister ds. Łączności

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

22.3.2006.

Atbalsta Nr.

N 638/05

Dalībvalsts

Francija

Reģions

Corse

Nosaukums

Aide à la création de la chaîne corse Via Stella

Juridiskais pamats

Convention d'objectifs et de moyens de la chaîne Via Stella entre l'Etat français, la Collectivité Territoriale de Corse et France 3

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms 6,2 milj EUR

Atbalsta ilgums

31 Decembris 2008

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Collectivité Territoriale de Corse

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/8

Eiropas Komisijas paziņojums Padomes direktīvas realizēšanas ietvaros 1999/5/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Direktīvai pakārtoto harmonizēto standartu nosaukumu un numuru publikācija

(2006/C 314/04)

Eiropas standartizācijas organizācija (1)

Standarta numurs un nosaukums

(Ieskates dokuments)

Aizstātais standarts

Datums, kad izbeidzas aizstātā standarta dotā atbilstības prezumpcija

Piezīme 1

Pants 1999/5/EC

CENELEC

EN 41003:1998

Īpašas drošības prasības iekārtām, ko pievieno sakaru tīkliem

EN 41003:1996

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2002.)

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 50360:2001

Izstrādājuma standarts, lai apliecinātu mobilo telefonu atbilstību pamatierobežojumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskā lauka (300 MHz — 3 GHz) iedarbību uz cilvēku

NAV

 

Pants 3.1.a

CENELEC

EN 50364:2001

Elektronisko izstrādājumu kontroles (EAS), radio frekvenču noteikšanas (RFID) un līdzīga lietojuma ierīču, kas darbojas 0 Hz līdz 10 GHz frekvenču diapazonā, izstarotā elektromagnētiskā lauka iedarbības uz cilvēku ierobežošana

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 50371:2002

Vispārējs standarts mazjaudas elektronisko un elektrisko ierīču atbilstības pierādīšanai pamatierobežojumiem, attiecībā uz cilvēku pakļaušanu elektromagnētisko lauku (10 MHz-300 GHz) iedarbībai — Vispārīgai lietošanai

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 50385:2002

Izstrādājuma standarts, lai apliecinātu radio bāzu staciju un bezvadu tālsakaru sistēmu stacionāro galastaciju atbilstību pamatierobežojumiem vai atskaites līmeņiem radiofrekvenču elektromagnētisko lauku (110 MHz — 40 GHz) iedarbībai uz cilvēku — Plaša sabiedrība

NAV

 

Pants 3.1.a

CENELEC

EN 50401:2006

Izstrādājumstandarts, kā ekspluatācijā pierādīt bezvadu sakaru tīkliem paredzētu stacionāru radioraidiekārtu (110 MHz — 40 GHz) atbilstību etalonlīmeņiem vai pamatierobežojumiem attiecībā uz radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko lauku iedarbību uz iedzīvotājiem

 

 

Art.3.1.a

CENELEC

EN 55022:1994

Informācijas tehnoloģijas iekārtu radiotraucējumu īpašību robežas un mērīšanas metodes

(CISPR 22:1993)

EN 55022:1987

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 55022:1994 Labojums A1:1995

(CISPR 22:1993/A1:1995)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

 

EN 55022:1994 Labojums A2:1997

(CISPR 22:1993/A2:1996 (Ar grozījumiem))

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

 

CENELEC

EN 55022:1998

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Radiotraucējumu raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 22:1997 (Ar grozījumiem))

EN 55022:1994

un tā labojumi

Piezīme 2.1

1.8.2007.

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 55022:1998 Labojums A1:2000

(CISPR 22:1997/A1:2000)

Piezīme 3

1.10.2009.

 

EN 55022:1998 Labojums A2:2003

(CISPR 22:1997/A2:2002)

Piezīme 3

1.10.2009.

 

CENELEC

EN 55022:2006

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Radiotraucējumu raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 22:2005 (Ar grozījumiem))

EN 55022:1998

un tā labojumi

1.10.2009.

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 55024:1998

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Traucējumnoturības raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 24:1997 (Ar grozījumiem))

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

Piezīme 2.3

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2001.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 55024:1998 Labojums A1:2001

(CISPR 24:1997/A1:2001)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2004.)

 

EN 55024:1998 Labojums A2:2003

(CISPR 24:1997/A2:2002)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2005.)

 

CENELEC

EN 60065:1998

Audio, video un līdzīga elektroniskā aparatūra — Drošibas prasības

(IEC 60065:1998 (Ar grozījumiem))

EN 60065:1993

+A11:1997

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2002.)

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60065:2002

Audio-, video- un līdzīga elektroniskā aparātūra — Drošības prasības

(IEC 60065:2001 (Ar grozījumiem))

EN 60065:1998

Piezīme 2.1

1.3.2007.

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60215:1989

Radioraidītāju drošības prasības

(IEC 60215:1987)

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

EN 60215:1989 Labojums A1:1992

(IEC 60215:1987/A1:1990)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.1993.)

 

EN 60215:1989 Labojums A2:1994

(IEC 60215:1987/A2:1993)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(15.7.1995.)

 

CENELEC

EN 60825-1:1994

Lāzeriekārtu drošība — 1.daļa: Iekārtu klasifikācija, prasības un lietošanas instrukcija

(IEC 60825-1:1993)

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

EN 60825-1:1994 Labojums A11:1996

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.1997.)

 

EN 60825-1:1994 Labojums A1:2002

(IEC 60825-1:1993/A1:1997)

EN 60825-1:1994/A11:1996

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

 

EN 60825-1:1994 Labojums A2:2001

(IEC 60825-1:1993/A2:2001)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2005.)

 

CENELEC

EN 60825-2:2000

Lāzeriekārtu drošība — 2.daļa: Optisko šķiedru sakaru sistēmu drošība

(IEC 60825-2:2000)

EN 60825-2:1994

+A1:1998

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2003.)

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60825-2:2004

Lāzeriekārtu drošība — 2.daļa: Šķiedroptisko sakaru sistēmu drošība

(IEC 60825-2:2004)

EN 60825-2:2000

Piezīme 2.1

1.9.2007.

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60825-4:1997

Lāzeriekārtu drošība — 4.daļa: Lāzeru aizsargsienas

(IEC 60825-4:1997)

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

EN 60825-4:1997 Labojums A1:2002

(IEC 60825-4:1997/A1:2002)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

 

EN 60825-4:1997 Labojums A2:2003

(IEC 60825-4:1997/A2:2003)

Piezīme 3

1.10.2006.

 

CENELEC

EN 60825-12:2004

Lāzeriekārtu drošība. 12.daļa: Informācijas raidīšanai paredzētu bezvadu optisko sakaru sistēmu drošība

(IEC 60825-12:2004)

NAV

 

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60950:2000

Informācijas tehnoloģiju iekārtu drošība

(IEC 60950:1999 (Ar grozījumiem))

EN 60950:1992

+A1:1993

+A2:1993

+A3:1995

+A4:1997

+A11:1997

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2005.)

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

CENELEC

EN 60950-1:2001

Informācijas tehnoloģiju iekārtas — Drošība — 1.daļa: Vispārīgās prasības

(IEC 60950-1:2001 (Ar grozījumiem))

EN 60950:2000

Piezīme 2.1

1.7.2006.

Pants 3.1.a (& Pants 2 73/23/EEC)

EN 60950-1:2001 Labojums A11:2004

Piezīme 3

 

 

CENELEC

EN 61000-3-2:2000

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-2.dala: Robežas — Harmoniskas strāvas emisijas robežas (iekārtu ievadītā strāva līdz 16 A uz fāzi)

(IEC 61000-3-2:2000 (Ar grozījumiem))

EN 61000-3-2:1995

+A1:1998

+A2:1998

+A14:2000

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 61000-3-2:2000 Labojums A2:2005

(IEC 61000-3-2:2000/A1:2001 + A2:2004)

Piezīme 3

1.1.2008.

 

CENELEC

EN 61000-3-3:1995

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-3.dala: Robežas — Sprieguma svārstību un pārtraukšanās ierobežojumi zemsprieguma padeves sistēmas iekārtām ar normālo strāvu līdz 16 A

(IEC 61000-3-3:1994)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

Piezīme 2.3

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 61000-3-3:1995 Labojums A1:2001

(IEC 61000-3-3:1994/A1:2001)

Piezīme 3

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2004.)

 

CENELEC

EN 61000-3-11:2000

Elektromagnētiskā saderība — 3-11.dala: Robežas — Sprieguma izmainu, sprieguma svārstību un mirgošanas ierobežojumi publiskajās zemsprieguma padeves sistēmās — Iekārtas ar nominālo strāvu <= 75 A un noteiktiem pievienošanas NOSACIJUMIEM

(IEC 61000-3-11:2000)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

Piezīme 2.3

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2003.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 61000-3-12:2005

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-12.daļa: Robežvērtības augstāko harmoniku strāvām, ko rada publiskām zemsprieguma sistēmām pieslēgtas ierīces ar ieejas strāvu virs 16 A un zem 75 A uz fāzi

(IEC 61000-3-12:2004)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

Piezīme 2.3

1.2.2008.

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 61000-6-1:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-1.dala: Vispārēji standarti — Dzīvojamās, komerciālās un vieglās rūpniecības vides imunitāte

(IEC 61000-6-1:1997 (Ar grozījumiem))

EN 50082-1:1997

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 61000-6-2:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-2.dala: Vispārēji standarti — Imunitāte rūpnieciskām vidēm

(IEC 61000-6-2:1999 (Ar grozījumiem))

EN 61000-6-2:1999

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 61000-6-2:2005

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 6-2. daļa: Kopstandarti — Traucējumnoturība industriālā vidē

(IEC 61000-6-2:2005)

EN 61000-6-2:2001

Piezīme 2.1

1.6.2008.

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

CENELEC

EN 61000-6-3:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-3.dala: Vispārēji standarti — Dzīvojamās, komerciālās un vieglās rūpniecības vides emisijas standarts

(CISPR/IEC 61000-6-3:1996 (Ar grozījumiem))

EN 50081-1:1992

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

EN 61000-6-3:2001 Labojums A11:2004

Piezīme 3

1.7.2007.

 

CENELEC

EN 61000-6-4:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-4.dala: Vispārēji standarti — Rūpniecības vides emisijas standarts

(IEC 61000-6-4:1997 (Ar grozījumiem))

EN 50081-2:1993

Piezīme 2.1

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

Pants 3.1.b (& Pants 4 89/336/EEC)

ETSI

EN 300 065-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Šaurjoslas tiešdrukas telegrāfa iekārtas meteoroloģiskās vai navigācijas informācijas uztveršanai (NAVTEX) — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 065-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Šaurjoslas tiešdrukas telegrāfa iekārtas meteoroloģiskās vai navigācijas informācijas uztveršanai (NAVTEX) — 3.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) punktam

 

 

Pants 3.3

ETSI

EN 300 086-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Radioiekārtas ar iekšēju vai ārēju radiofrekvences pieslēguma ligzdu, kas sākotnēji paredzētas analogajai runai — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

ETS 300 086/A2 (02-1997)

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.8.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 113-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Datu (un runas) pārraidei paredzētās radioiekārtas, kam ir antenas pieslēguma ligzda — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

EN 300 113-2 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.12.2003.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 113-2 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Datu (un runas) pārraidīšanas radioaparatūra, kurā izmanto mainīgu vai nemainīgu konvertmodulāciju un kurai ir antenas pieslēgšanas ligzda — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

EN 300 113-2 V1.2.1

28.2.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 300 135-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Personālā diapazona radioiekārtas ar leņķisko modulāciju (radioiekārtas, kas atbilst CEPT PR 27) — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

ETS 300 135/A1:1997

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.4.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 152-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Avārijas vietu norādošās jūras radiobākas (EPIRB), kas darbojas frekvencē 121,5 MHz vai frekvencēs 121,5 MHz un 243 MHz un ko izmanto tikai vietas norādei — 3.daļa. Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 152-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Avārijas vietu norādošās jūras radiobākas (EPIRB), kas darbojas frekvencē 121,5 MHz vai frekvencēs 121,5 MHz un 243 MHz un ko izmanto tikai vietas norādei — 3.daļa. Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.3

ETSI

EN 300 162-2 V1.1.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Radiotelefona raidītāji un uztvērēji jūras mobilajam dienestam, kas darbojas ultraīsviļņu (VHF) joslās — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 162-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras mobilā dienesta radiotelefona raidītāji un uztvērēji, kas darbojas ultraīsviļņu (VHF) joslās — 3.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.3

ETSI

EN 300 219-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Radioiekārtas, kas raida signālus, lai izsauktu īpašu reakciju uztvērējā — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 220-2 V2.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra lietas — Maza darbības attāluma iekārtas — Radioiekārtas, ko izmanto frekvenču joslā no 25 MHz līdz 1000 MHz, ar jaudu līdz 500 Mw — 2.daļa: Harmonizēts EN, kas ietver R&TTE Direktīvas 3.2.sadaļas būtiskās prasības

EN 300 220-3 V.1.1.1

31.12.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 300 220-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra lietas — Maza darbības attāluma iekārtas — Radioiekārtas, ko izmanto frekvenču joslā no 25 MHz līdz 1000 MHz, ar jaudu līdz 500 Mw — 3.daļa: Harmonizēts EN, kas ietver R&TTE Direktīvas 3.2.sadaļas būtiskās prasības

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 224-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Lokālais peidžings — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 296-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Sauszemes mobilais dienests — Radioiekārtas ar iebūvētām antenām, kas sākotnēji paredzētas analogajai runai — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 328 V1.6.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Platjoslas pārraides sistēmas — Datu pārraides iekārtas, kas darbojas 2,4 GHz ISM joslā un pielieto spektru paplašinošu modulācijas paņēmienu — Harmonizēts EN, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 pantam

EN 300 328 V1.5.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.8.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 328 V1.7.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Platjoslas pārraides sistēmas. Datu pārraides iekārtas, kas darbojas 2,4 GHz ISM joslā un izmanto platjoslas modulācijas paņēmienu. Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 punkta būtiskām prasībām

EN 300 328 V1.6.1

31.7.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 300 330-2 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Maza darbības attāluma iekārtas (SRD) — Radioiekārtas frekvenču joslā no 9 kHz līdz 25 MHz un induktīvās cilpas sistēmas frekvenču joslā no 9 kHz līdz 30 MHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

EN 300 330-2 V1.1.1

31.12.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 300 341-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests (RP 02) — Radioiekārta, kas izmanto ar iebūvētu antenu raidītus signālus, lai izsauktu īpašu uztvērēja reakciju — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 373-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras mobilie raidītāji un uztvērēji lietošanai MF un HF joslās — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 373-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras mobilie raidītāji un uztvērēji lietošanai MF un HF joslās — 3.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.3

ETSI

EN 300 390-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Sauszemes mobilais dienests — Radioiekārtas, kas paredzētas datu pārraidei un kam ir iebūvētas antenas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. panta būtiskām prasībām

ETS 300 390/A1:1997

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.4.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 422-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Radiomikrofoni frekvenču joslā no 25 MHz līdz 3 GHz — 2.daļa: Harmonizēts EN, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. Pantam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 433-2 V1.1.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Zemes mobilais dienests — Divu sānjoslu (DSB) un/vai vienas sānjoslas (SSB) amplitūdas modulācijas personālā radio diapazona radioiekārta — 2.daļa: Harmonizēts EN, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. Pantam

EN 300 433-2 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.9.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 300 440-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Maza darbības rādiusa iekārtas — Radioiekārtas, kas paredzētas darbam frekvenču joslā no 1 GHz līdz 40 GHz — 2.daļa.: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 440-2 V1.1.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Maza darbības rādiusa iekārtas — Radioiekārtas, kas paredzētas darbam frekvenču joslā no 1 GHz līdz 40 GHz — 2.daļa.: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

EN 300 440-2 V1.1.1

30.6.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 300 454-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Platjoslas skaņas signālu radiolīnijas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 471-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Piekļuves un koplietošanas noteikumi kanāliem, ko kopīgi izmanto iekārtām, kas atbilst standartam EN 300 113 — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 674-2-1 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Ceļu transporta un satiksmes telemātika. Specializētu maza darbības attāluma sakaru (DSRC) pārraides iekārtu (500 kbit/s /250 kbit/s), kas darbojas 5,8 GHz rūpnieciskajā, zinātniskajā un medicīniskajā diapazonā. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam. 1.apakšdaļa: Prasības ceļa malas moduļiem

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 674-2-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Ceļu transporta un satiksmes telemātika. Specializētu maza darbības attāluma sakaru (DSRC) pārraides iekārtu (500 kbit/s /250 kbit/s), kas darbojas 5,8 GHz rūpnieciskajā, zinātniskajā un medicīniskajā diapazonā. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam. 2.apakšdaļa: Prasības borta moduļiem

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 698-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radiotelefona raidītāji un uztvērēji jūras mobilajam dienestam, kas strādā metru viļņu (VHF) joslās un tiek izmantoti iekšzemes ūdeņos — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 698-3 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radiotelefona raidītāji un uztvērēji jūras mobilajam dienestam, kas strādā VHF joslās un tiek izmantoti iekšzemes ūdeņos — 3.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.3

ETSI

EN 300 718-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Lavīnu bākas — Raidītāju-uztvērēju sistēmas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 718-3 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Lavīnu bākas — Raidītāju-uztvērēju sistēmas — 3.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3.(e) punkta būtiskām prasībām

EN 300 718-3 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.3

ETSI

EN 300 720-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Decimetru viļņu (UHF) borta sakaru sistēmas un iekārtas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 300 761-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Maza darbības rādiusa iekārtas — Dzelzceļa sastāva automātiskā identifikācijas sistēma, kas darbojas 2,45 GHz frekvenču diapazonā — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 025-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Ultraīsviļņu (VHF) radiotelefona iekārta vispārējiem sakariem un saistītā iekārta “D” klases ciparu selektīvajam izsaukumam (DSC) — 2.daļa: Harmonizēts EN, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 pantam

EN 301 025-2 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.6.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 025-3 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi — Ultraīsviļņu (VHF) radiotelefona iekārta vispārējiem sakariem un saistītā iekārta “D” klases ciparu selektīvajam izsaukumam (DSC) — 3.daļa: Harmonizēts EN, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.3 (e) pantam

EN 301 025-3 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.6.2006.)

Pants 3.3

ETSI

EN 301 091-2 V.1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Maza darbības attāluma iekārtas (SRD). Ceļu transporta un satiksmes telemātika. Radaru iekārtas, kas strādā frekvenču joslā no 76 GHz līdz 77 GHz. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 166-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Analogo un/vai ciparu sakaru (runas un/vai datu) radioiekārtas, kas strādā šauras joslas kanālos un kam ir antenas pieslēguma vieta — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 178-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Portatīvās ultraīsviļņu (VHF) radiotelefona iekārtas jūras mobilajam dienestam, kas strādā VHF frekvenču diapazonos (bet ko neizmanto GMDSS) — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 357-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Bezvadu skaņas iekārtas diapazonā no 25 MHz līdz 2000 MHz — Plaša patēriņa radiomikrofoni un austiņu monitoringa sistēmas, kas darbojas CEPT harmonizētajā joslā no 863 MHz līdz 865 MHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

EN 301 357 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2003.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 357-2 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Bezvadu skaņas iekārtas diapazonā no 25 MHz līdz 2000 MHz — Plaša patēriņa radiomikrofoni un austiņu monitoringa sistēmas, kas darbojas CEPT harmonizētajā joslā no 863 MHz līdz 865 MHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

EN 301 357-2 V1.2.1

30.4.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 360 V1.1.3

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizētais EN standarts satelītu lietotāju galaiekārtām, ar ko raida uz ģeostacionārās orbītas satelītiem frekvenču joslā no 27,5 GHz līdz 29,5 GHz,, kas ietver R&TTE Direktīvas 3.2. sadaļas būtiskās prasības

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 360 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas Harmonizētais EN standarts satelītu lietotāju galaiekārtām, ar ko raida uz ģeostacionārās orbītas satelītiem frekvenču joslā no 27,5 GHz līdz 29,5 GHz,, kas ietver R&TTE Direktīvas 3.2. sadaļas būtiskās prasības

EN 301 360 V1.1.3

30.11.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 406 V1.5.1

Ciparu uzlabotās bezvadu telekomunikācijas (DECT) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) priekš DECT, kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām — Vispārējais radio trakts

EN 301 406 V1.4.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2005.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 419-1 V4.0.1

Ciparu šūnu telekomunikāciju sistēmas (2.fāze) (GSM) — Prasības globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) piesaistei — 1.daļa: Mobilās stacijas GSM 900 un GSM 1800 joslās — Piekļuve (GSM 13.01, 4.1.1. versija)

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 419-2 V5.1.1

Ciparu šūnu telekomunikāciju sistēmas (2+. fāze) (GSM) — Prasības globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) piesaistei — Augsta ātruma ķēžu komutētu datu (HSCSD) daudzlaikspraugu mobilās stacijas — Piekļuve (GSM 13.34, 5.1.1. versija, 1996.g. izlaidums)

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 419-3 V5.0.2

Ciparu šūnu telekomunikāciju sistēmas (2+. fāze) — Prasības globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) piesaistei — Uzlabotie runas izsaukuma parametri — Mobilās stacijas — Piekļuve (GSM 13.68, 5.0.2 versija)

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 419-7 V5.0.2

Ciparu šūnu telekomunikāciju sistēmas (2+. fāze) (GSM) — Prasības globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) piesaistei — Dzelzceļa frekvenču josla (R-GSM) — Mobilās stacijas — Piekļuve (GSM 13.67, 5.0.2. versija)

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 423 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Harmonizēts standarts zemes gaisa kuģu telekomunikāciju sistēmai, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

TBR 23: 1998

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.9.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 426 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) zema bitu ātruma sauszemes mobilajām satelītu Zemes stacijām un jūras mobilajām satelītu Zemes stacijām, kas nav paredzētas briesmu un drošības sakariem un darbojas 1,5/1,6 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 426 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.6.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 427 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) zema bitu ātruma mobilajām satelītu Zemes stacijām (izņemot gaisa kuģniecības mobilās satelītu Zemes stacijas), kas darbojas 11/12/14 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 427 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.8.2003.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 428 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) ļoti mazas apertūras galiekārtām (VSAT) — Tikai raidošās, raidošās/uztverošās vai tikai uztverošās satelītu Zemes stacijas, kas darbojas 11/12/14 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 428 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 428 V1.3.1

Palydovinės Žemės stotys ir sistemos (PŽSS). Darnusis labai mažos apertūros galinės įrangos (LMAGĮ) Europos standartas. Esminiai reikalavimai pagal 1999/5/EC direktyvos 3.2 straipsnį, keliami tik siuntimo, siuntimo ir (arba) priėmimo arba tik priėmimo palydovinėms Žemės stotims, veikiančioms 11/12/14 GHz dažnių juostose

EN 301 428 V1.2.1

30.6.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 430 V1.1.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) satelītu ziņu savākšanas transportējamām Zemes stacijām (SNG TES), kas darbojas 11-12/ 13-14 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

TBR 30: 1998

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 441 V1.1.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) mobilajām Zemes stacijām, ieskaitot rokas Zemes stacijas, satelītu personālo sakaru tīkliem 1,6/2,4 GHz frekvenču joslās mobilajā satelītu dienestā, kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

TBR 41: 1998

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 442 V1.1.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) mobilajām Zemes stacijām, ieskaitot rokas Zemes stacijas, personālajiem satelītu sakaru tīkliem, 2 GHz frekvenču diapazonos mobilajā satelītu dienestā, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

TBR 42: 1998

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 443 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) ļoti mazas apertūras galiekārtām (VSAT) — Tikai raidošās, raidošās/uztverošās vai tikai uztverošās satelītu Zemes stacijas, kas darbojas 4 GHz un 6 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 443 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâ datums

(30.11.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 443 V1.3.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas Harmonizēts Eiropas standarts (EN) ļoti mazas apertūras galiekārtām (VSAT) Tikai raidošās, raidošās/uztverošās vai tikai uztverošās satelītu Zemes stacijas, kas darbojas 4 GHz un 6 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 443 V1.2.1

30.11.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 444 V1.1.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) sauszemes mobilajām Zemes stacijām, kas darbojas 1,5 GHz un 1,6 GHz joslās, nodrošina balss un/vai datu sakarus un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

TBR 44: 1998

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2001.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 449 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Koddales daudzpiekļuves (CDMA) paplašinātā spektra bāzes staciju, kas darbojas šūnu sakaru 450 MHz joslā (CDMA450) un publiskās piekļuves radiosakaru sistēmas PAMR 410 MHz, 450 MHz un 870 MHz joslā (CDMA-PAMR), harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 459 V1.2.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) satelītu interaktīvajām galiekārtām un satelītu lietotāju galiekārtām, kas raida uz satelītiem ģeostacionārā orbītā 29,5 līdz 30,0 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 459 V1.3.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) satelītu interaktīvajām galiekārtām un satelītu lietotāju galiekārtām, kas raida uz satelītiem ģeostacionārā orbītā 29,5 līdz 30,0 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 459 V.1.2.1

31.12.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 489-01 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-01 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

EN 301 489-01 V1.2.1

31.8.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-01 V1.4.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

EN 301 489-01 V1.2.1 & V1.3.1

31.8.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-01 V1.5.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

EN 301 489-01 V1.4.1

11.8.2008.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-01 V1.6.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

EN 301 489-01 V1.5.1

30.11.2008.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-02 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 2.daļa: Īpašie nosacījumi radio peidžinga aparatūrai

EN 301 489-02 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-03 V1.4.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 3.daļa: Īpašie nosacījumi īsa darbības rādiusa iekārtām, kas darbojas frekvencēs no 9 kHz līdz 40 GHz

EN 301 489-03 V1.3.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-04 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 4.daļa: Īpašie nosacījumi fiksētajām radiolīnijām un palīgiekārtām

EN 301 489-04 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-05 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 5.daļa: Īpašie nosacījumi privātajam sauszemes mobilajam radio (PMR) un palīgiekārtām

EN 301 489-05 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-06 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 6.daļa: Īpašie nosacījumi uzlabotajām ciparu bezvadu telekomunikācijām (DECT)

EN 301 489-06 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-07 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 7.daļa: Īpašie nosacījumi ciparu šūnu radio telekomunikāciju sistēmu (GSM un DCS) mobilajām un pārnēsājamām radioiekārtām un palīgiekārtām

EN 301 489-07 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-07 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 7.daļa: Īpašie nosacījumi ciparu šūnu radio telekomunikāciju sistēmu (GSM un DCS) mobilajām un pārnēsājamām radioiekārtām un palīgiekārtām

EN 301 489-07 V1.2.1

31.1.2009.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-08 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 8.daļa: Īpašie nosacījumi GSM bāzes stacijām

EN 301 489-08 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-09 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 9.daļa: Īpašie nosacījumi bezvadu mikrofoniem, skaņas līniju iekārtām ar līdzīgu radiofrekvenci, bezvadu skaņas un austiņu monitoringa iekārtām

EN 301 489-09 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-10 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 10.daļa: Īpašie nosacījumi pirmās (CT1 un CT1+) un otrās paaudzes (CT2) bezvadu tālruņa iekārtām

EN 301 489-10 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-11 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 11.daļa: Īpašie nosacījumi analogo zemes skaņas apraides raidītājiem

EN 301 489-11 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-11 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 11.daļa: Īpašie nosacījumi analogo zemes skaņas apraides raidītājiem

EN 301 489-11 V1.2.1

30.11.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-12 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 12.daļa: Īpašie nosacījumi ļoti mazas apertūras galiekārtām, satelītu interaktīvajām Zemes stacijām, kas darbojas frekvenču diapazonos starp 4 GHz un 30 GHz fiksētajā satelītu dienestā (FSS)

EN 301 489-12 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.7.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-13 V1.2.1

Ektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 13.daļa: Īpašie nosacījumi personālā diapazona (CB) radio un palīgiekārtām

EN 301 489-13 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-14 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 14.daļa: Īpašie nosacījumi zemes analogās un ciparu televīzijas apraides raidītājiem

EN 301 489-14 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.7.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-15 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 15.daļa: Īpašie nosacījumi rūpnieciskajām radioamatieru iekārtām

EN 301 489-15 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-16 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 16.daļa: Īpašie nosacījumi analogajiem šūnu radiosakariem

EN 301 489-16 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-17 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 17.daļa: Īpašie nosacījumi 2,4 GHz platjoslas pārraides sistēmām un 5 GHz augstas veiktspējas RLAN iekārtām

EN 301 489-17 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-18 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 18.daļa: Īpašie nosacījumi zemes grupveides radio (TETRA)

EN 301 489-18 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-19 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 19.daļa: Īpašie nosacījumi tikai uztverošajām mobilajām Zemes stacijām, kas darbojas 1,5 GHz diapazonā un nodrošina datu sakarus

EN 301 489-19 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-20 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 20.daļa: Īpašie nosacījumi mobilajām Zemes stacijām, ko lieto mobilajā satelītu dienestā (MSS)

EN 301 489-20 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-22 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 22.daļa: Īpašie nosacījumi uz zemes bāzētām VHF gaisa kuģniecības mobilajām un fiksētajām radioiekārtām

EN 301 489-22 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-22 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 22.daļa: Īpašie nosacījumi uz zemes bāzētām VHF gaisa kuģniecības mobilajām un fiksētajām radioiekārtām

EN 301 489-22 V1.2.1

28.2.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-23 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 23.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 tiešās secības CDMA universālās zemes radiopiekļuves tīkla (UTRA) bāzes staciju (BS) radio, retranslatoru un palīgiekārtām

EN 301 489-23 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-24 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 24.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 tiešās secības CDMA universālās zemes radiopiekļuves tīkla (UTRA) mobilajām un pārnēsājamām radio un palīgiekārtām

EN 301 489-24 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.11.2005.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-24 V1.3.1 (10-2005)

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Elektromagnētiskās saderības (EMS) standarts radioiekārtām un dienestiem — 24.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 tiešās secības CDMA universālās zemes radiopiekļuves tīkla (UTRA) mobilajām un pārnēsājamām radio un palīgiekārtām

EN 301 489-24 V1.2.1

31.1.2009.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-25 V2.0.0

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 25.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju mobilajām stacijām un palīgiekārtām

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-25 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 25.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju mobilajām stacijām un palīgiekārtām

EN 301 489-25 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.7.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-25 V2.3.2 (7-2005)

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 25.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju mobilajām stacijām un palīgiekārtām

EN 301 489-25 V2.2.1

30.4.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-26 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 26.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju bāzes stacijām un palīgiekārtām

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-26 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 26.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju bāzes stacijām un palīgiekārtām

EN 301 489-26 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.7.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-26 V2.3.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 26.daļa: Īpašie nosacījumi IMT-2000 CDMA daudznesēju bāzes stacijām un palīgiekārtām

EN 301 489-26 V2.2.1

30.4.2007.

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-27 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 27.daļa: Īpašie nosacījumi ipaši zemas izstarošanas jaudas medicīniskajiem implantiem (ULP-AMI) un to papildus ierīcēm (ULP-AMI-P)

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-28 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 28.daļa: Īpašie nosacījumi bezvadu ciparu video līnijām

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-31 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 31.daļa: Radioiekārtu, kas darbojas joslā 9 līdz 315 kHz, elektromagnētiskā saderība (EMC) ar īpaši zemas izstarošanas jaudas medicīniskajiem implantiem un to papildus ierīcēm

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 489-32 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts — 32.daļa: Zemes un sienu zondēšanas radaru pielietojumi

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 502 V8.1.2

Harmonizēts Eiropas standarts (EN) globālajai mobilo sakaru sistēmai (GSM) — Bāzes staciju un retranslatoru iekārtas, kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām (GSM 13.21, 8.0.1 versija, 1999.g. izlaide)

EN 301 502 V7.0.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.4.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 511 V9.0.2

Globālā mobilo sakaru sistēma (GSM) — GSM 900 un GSM 1800 joslu mobilo staciju harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas (1999/5/EC) 3.2.panta būtiskām prasībām

EN 301 511 V7.0.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.6.2004.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 526 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Mobilo staciju ar paplašināto spektru un koddales daudzpiekļuvi (CDMA), kas strādā šūnu sistēmu 450 MHz joslā (CDMA 450) un publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēmas PAMR 410, 450 un 870 MHz joslās (CDMA-PAMR) harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 681 V1.3.2

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas (SES) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) ģeostacionāro mobilo satelītu sistēmu mobilajām Zemes stacijām, ieskaitot rokas Zemes stacijas, personālo satelītu sakaru tīkliem (S-PCN) 1,5/1,6 GHz joslās Mobilajā satelītu dienestā, kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 681 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 721 V1.2.1

Fiksētās radio sistēmas — Punkta–punkta iekārtas un antenas — Harmonizēts pamatstandarts punkta–punkta ciparu fiksētajām radio sistēmām un antenām, kas atbilst 1999/5/EC direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 721 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2002.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 751 V1.2.1

Fiksētās radio sistēmas — Punkta–punkta iekārtas un antenas — Harmonizēts pamatstandarts punkta–punkta ciparu fiksētajām radio sistēmām un antenām, kas atbilst 1999/5/EC direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 751 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.4.2005.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 753 V1.2.1

Fiksētās radio sistēmas — Daudzpunktu iekārta un antenas — Harmonizēts pamatstandarts daudzpunktu ciparu fiksētajām radio sistēmām un antenām, kas atbilst 1999/5/EC direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 753 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(28.2.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 783-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Sauszemes mobilais dienests — Rūpnieciskās radioamatieru iekārtas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 796 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — CT1 un CT1+ bezauklas telefona iekārtu harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 797 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — CT2 bezauklas telefona iekārtu harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 839-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Ļoti zemas jaudas aktīvo medicīnisko implantu un to piederumu radioiekārtas, kas darbojas frekvenču joslā 402 MHz līdz 405 MHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 840-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Ciparu radiomikrofoni, kas darbojas CEPT harmonizētajā joslā no 1785 MHz līdz 1800 MHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 843-1 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības (EMC) standarts — 1.daļa: Vispārējās tehniskās prasības

EN 301 843-1 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 843-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts (EMC) — 2.daļa: Īpašie nosacījumi radiotelefona raidītājiem un uztvērējiem

EN 301 843-2 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 843-4 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts (EMC) — 4.daļa: Īpašie nosacījumi šaurjoslas tiešās drukas NAVTEX uztvērējiem

EN 301 843-4 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.3.2006.)

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 843-5 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Jūras radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts (EMC) — 5.daļa: Īpašie nosacījumi MF/HF radiotelefona raidītājiem un uztvērējiem

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 843-6 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM); Jūras radioiekārtu un dienestu elektromagnētiskās saderības standarts (EMC); 6.daļa: Īpašie nosacījumi Zemes stacijām uz kuģiem, kuras darbojas frekvenču joslās virs 3 GHz

 

 

Pants 3.1.b (& pants 4 89/336/EEK)

ETSI

EN 301 893 V1.2.3

Platjoslas radiopiekļuves tīkli (BRAN) — 5 GHz augstas veiktspējas vietējais radiopiekļuves tīkls (RLAN) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 893 V1.3.1

Platjoslas radiopiekļuves tīkli (BRAN) — 5 GHz augstas veiktspējas vietējais radiopiekļuves tīkls (RLAN) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 301 893 V1.2.3

31.3.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-01 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 1.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), ievads un vispārējās prasības, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-01 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-02 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 2.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), tiešās secības CDMA (UTRA FDD) (UE), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-02 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-03 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 3.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), tiešās secības CDMA (UTRA FDD) (BS), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-03 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-04 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 4.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), daudznesēju CDMA (cdma2000) (UE), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-04 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-05 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 5.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), daudznesēju CDMA (cdma2000) (BS), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-05 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-06 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 6.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), CDMA TDD (ULTRA TDD) (UE), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-06 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-07 V2.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 7.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), CDMA TDD (ULTRA TDD) (BS), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-07 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.1.2006.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-07 V2.2.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 7.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), CDMA TDD (ULTRA TDD) (BS), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-08 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 8.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), TDMA ar vienu nesēju (UWC 136) (UE), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-09 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 9.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), TDMA ar vienu nesēju (UWC 136) (BS), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-10 V2.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 10.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), FDMA/TDMA (DECT), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 301 908-10 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.9.2005.)

Pants 3.2

ETSI

EN 301 908-11 V.2.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — IMT-2000 trešās paaudzes šūnu tīklu bāzes staciju (BS) un lietotāja iekārtas — 11.daļa: Harmonizēts IMT–2000 Eiropas standarts (EN), tiešās secības CDMA (UTRA FDD) (Retranslatori), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 929-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — VHF raidītāji un uztvērēji kā GMDSS krasta stacijas un citi jūras mobilā dienesta pielietojumi. 2.daļa: harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 301 997-2 V1.1.1

Pārraide un blīvēšana (TM) — Daudzpunktu iekārtas — Radioiekārtas, ko lieto plašsaziņas bezvadu sistēmās (MWS) frekvenču diapazonā no 40,5 GHz līdz 43,5 GHz — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 017-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Raidošās iekārtas amplitūdas modulētajam skaņas apraides dienestam — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 018-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Lavīnu bākas — Raidītāju-uztvērēju sistēmas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

ETS 300 384/A1: 1997

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.12.2005.)

Pants 3.2

ETSI

EN 302 018-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Lavīnu bākas — Raidītāju-uztvērēju sistēmas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

EN 302 018-2 V1.1.1

30.11.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 054-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Meteoroloģiskās radiozondes darbam frekvenču joslā no 400,15 līdz 406 MHz, ar jaudas līmeni līdz 200 mW — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2 panta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 064-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Bezvadu videolīnijas (WVL), kas darbojas 1,3 GHz līdz 50 GHz joslā. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts EN, kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2 punkta prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 066-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Maza darbības attāluma iekārtas; Pamatu un sienu zondēšanas radari. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 077-2 V.1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Raidošās iekārtas zemes ciparu skaņas apraidei (T-DAB) — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 186 V1.1.1

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) lidaparātos un uz zemes izvietotajām mobilo satelītsakaru stacijām, kas darbojas 11/12/14 GHz frekvenču joslās un atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 195-2 V1.1.1 (3-2004)

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Ļoti zemas jaudas aktīvo medicīnisko implantu (ULP-AMI) un to piederumu radioiekārtas, kas darbojas frekvenču joslā 9 MHz līdz 315 MHz. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 208-2 V.1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Radiofrekvenču identifikācijas iekārtas — kas darbojas joslā 865 MHz līdz 868 Mz ar jaudas līmenim līdz 2 W — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 217-2-2 V1.1.3

Fiksētās Radio Sistēmas; “Punkts uz punktu” aprīkojuma un antenu raksturojums, kā arī prasības pret šo aprīkojumu; Sadaļa 2-2: Saskaņotās EN normas, kas aptver R&TTE direktīvas “Ciparu sistēmas darbība frekvenču joslās, kurās tiek izmantota frekvenču saskaņošana (licencēšana)” 3.2 punkta būtiskās prasības

EN 301 751 V1.2.1

31.5.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 217-3 V1.1.3

Fiksētās Radio Sistēmas; “Punkts uz punktu” aprīkojuma un antenu raksturojums, kā arī prasības pret šo aprīkojumu; Sadaļa 3: Saskaņotās EN normas, kas aptver R&TTE direktīvas “Ciparu sistēmas darbība frekvenču joslās, kurās netiek izmantota frekvenču saskaņošana (licencēšana)” 3.2 punkta būtiskās prasības

EN 301 751 V1.2.1

31.5.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 217-4-2 V1.1.3

Fiksētās Radio Sistēmas; “Punkts uz punktu” aprīkojuma un antenu raksturojums, kā arī prasības pret šo aprīkojumu; Sadaļa 4-2: Saskaņotās EN normas, kas aptver R&TTE direktīvas 3.2 punkta būtiskās prasības antenām

EN 301 751 V1.2.1

31.5.2007.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 217-4-2 V1.2.1

Fiksētās Radio Sistēmas; “Punkts uz punktu” aprīkojuma un antenu raksturojums, kā arī prasības pret šo aprīkojumu; Sadaļa 4-2: Saskaņotās EN normas, kas aptver R&TTE direktīvas 3.2 punkta būtiskās prasības antenām

EN 302 217-4-2 V1.1.3

31.3.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 245-2 V.1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — “Digital Radio Mondiale” (DRM) apraides raidošās iekārtas — 2. daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 288-2 V.1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Maza darbības rādiusa iekārtas — Ceļu transporta un satiksmes telemātika — Maza darbības attāluma radara iekārtas, kas darbojas 24 GHz diapazonā — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 288-2 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM); Maza darbības rādiusa iekārtas; Ceļu transporta un satiksmes telemātika — Maza darbības attāluma radara iekārtas, kas darbojas 24 GHz diapazonā — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

EN 302 288-2 V1.1.1

30.6.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 291-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Maza darbības attāluma iekārtas (SRD). Tuvas darbības induktīvās datu sakaru iekārtas, kas darbojas 15,56 MHz frekvencē. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 296 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Zemes ciparu televīzijas apraides (DVB-T) raidošās iekārtas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 297 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Analogās televīzijas apraides raidošās iekārtas — Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 326-2 V1.1.2

Fiksētās radiosistēmas — Daudzpunktu iekārtas un antenas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām un paredzēts daudzpunktu radio iekārtām

EN 301 753 V1.2.1

30.9.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 326-3 V1.1.2

Fiksētās radiosistēmas — Daudzpunktu iekārtas un antenas — 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām un paredzēts daudzpunktu radio antenām

EN 301 753 V1.2.1

30.9.2008.

Pants 3.2

ETSI

EN 302 340 V1.1.1

National title Satelītu Zemes stacijas un sistēmas (SES) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) uz kuģu mastiem nostiprinātām satelītu Zemes stacijām, kuras darbojas 11/12/14 GHz frekvenču joslās, kas ir iedalītas fiksētajam satelītu dienestam (FSS) un atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 372-2 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Maza darbības attāluma ierīces (SRD). noteikšanas un kustības iekārtas. Tvertņu līmeņa zondēšanas radari (TLPR), kas darbojas 5,8 GHz, 10 GHz, 25 GHz, 61 GHz un 77 GHz frekvenču joslās. 2.daļa: Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punktam

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 426 V1.1.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Koddales daudzpiekļuves (CDMA) paplašinātā spektra retranslatoru, kas darbojas šūnu sakaru 450 MHz joslā (CDMA450) un publiskās piekļuves radiosakaru sistēmas PAMR 410 MHz, 450 MHz un 870 MHz joslā (CDMA-PAMR), harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2.punkta būtiskām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 302 502 V1.1.1

Platjoslas radiopiekļuves tīkli (BRAN) — 5,8 GHz fiksētas platjoslas datu pārraides sistēmas; Harmonizēts Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE direktīvas 3.2 punkta būtiskajām prasībām

 

 

Pants 3.2

ETSI

EN 303 035-1 V1.2.1

Zemes grupveides radio (TETRA) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) TETRA iekārtām, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām — 1.daļa: Balss plus dati (V+D)

EN 303 035-1 V1.1.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(30.9.2003.)

Pants 3.2

ETSI

EN 303 035-2 V1.2.2

Zemes grupveides radio (TETRA) — Harmonizēts Eiropas standarts (EN) TETRA iekārtām, kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2.punkta būtiskajām prasībām — 2.daļa: Tiešā režīma izmantošana (DMO)

EN 303 035-2 V1.2.1

Darbîbas izbeigðanâs datums

(31.10.2004.)

Pants 3.2

ETSI

ETS 300 487/A1:1997

Satelītu Zemes stacijas un sistēmas (SES) — Tikai uzteverošās mobilās Zemes stacijas, kas strādā 1,5 GHz joslā un nodrošina datu pārraidi — Radio trakta specifikācija

 

 

Pants 3.2

1. piezīme.

Parasti atbilstības prezumpcijas izbeigšanās datums būs standarta atcelšanas termiņš (dow), ko izsludinājusi Eiropas standartizācijas organizācija, taču šo standartu lietotāju uzmanība jāpievērš faktam, ka zināmos izņēmuma gadījumos var būt arī citādi.

2.1. piezīme.

Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

2.2. piezīme.

Jaunajam standartam ir plašāka darbības sfēra nekā aizstātajam standartam. Datumā, kas te norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

2.3. piezīme.

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības sfēra nekā aizstātajam standartam. Datumā, kas te norādīts, (daļēji) aizstātais standarts vairs neprezumē, ka ražojumi, kas ietilpst jaunā standarta darbības sfērā, atbilst direktīvas būtiskajām prasībām. Ražojumiem, kas ietilpst (daļēji) aizstātā standarta darbības sfērā, bet neietilpst jaunā standarta darbības sfērā, (daļēji) aizstātais standarts atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām joprojām prezumē.

3. piezīme.

Labojumu gadījumā atsauces standarts ir EN CCCCC:YYYY, tā agrākie labojumi, ja tādi bijuši, un jaunnorādītais labojums. Tātad aizstātais standarts (4. aile) sastāv no EN CCCCC:YYYY un tā agrākajiem labojumiem, ja tādi bijuši, bet jaunnorādītais labojums tajā neietilpst. Datumā, kas te norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

Piemērs: Attiecībā uz EN 60215:1989 rakstāms tā:

CENELEC

EN 60215:1989

Raidaparatūras drošības prasības

(IEC 60215:1987)

[Atsauces standarts ir EN 60215:1989]

NAV

[Nevienu standartu neaizstāj]

-

3.1.a pants (un 73/23/EEC 2. pants)

EN 60215:1989 labojums A1:1992

(IEC 60215:1987/A1:1990)

[Atsauces standarts ir EN 60215:1989

+ EN 60215:1989/A1:1992]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 60215:1989]

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.1993.)

EN 60215:1989 labojums A2:1994

(IEC 60215:1987/A2:1993)

[Atsauces standarts ir EN 60215:1989

+ EN 60215:1989/A1:1992

+ EN 60215:1989/A2:1994]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 60215:1989 +EN 60215:1989

/A1:1992]

Darbības izbeigšanās datums

(15.7.1995.)

4. piezīme.

EN 301 489-1 satur vispārīgākās EMS prasības, kas attiecībā uz emisiju un traucējumnoturību jāapmierina radioaparatūrai, un, lai pierādītu, ka izstrādājums prezumēti atbilst direktīvas 3.1.b pantam, tas jāizmanto kopā ar attiecīgo šā standarta radiotehnisko daļu

PIEZĪME.

—

Lai pierādītu atbilstību direktīvas 1999/5/EK 3.1.a un 3.1.b pantam, papildus var izmantot standartus, kas pakārtoti direktīvām 73/23/EEK, 89/336/EEK, 90/385/EEK un 93/42/EK.

—

Ražojumu atbilstība šai direktīvai ir prezumēta, ja tie šīs prasības apmierina lietošanas apstākļos, kādiem tie domāti.

—

Šis saraksts aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1)  

—

CEN: rue de Stassart/De Stassartstraat 36, B — 1050 Brussels, tel: (32-2) 550 08 11, fax: (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—

CENELEC: rue de Stassart/De Stassartstraat 35, B — 1050 Brussels, tel: (32-2) 519 68 71, fax: (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, tel: (33) 492 94 42 12, fax: (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/31

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvas 89/336/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Direktīvai pakārtoto harmonizēto standartu nosaukumu un numuru publikācija)

(2006/C 314/05)

Eiropas standartizācijas organizācija (1)

Standarta numurs un nosaukums

(Ieskates dokuments)

Aizstātais standarts

Datums, kad izbeidzas aizstātā standarta dotā atbilstības prezumpcija

Piezīme 1

CENELEC

EN 50065-1:2001

Signāli uz zemsprieguma elektroiekārtām frekvenču intervāla no 3 kHz 148,5 kHz —1.dala: Vispārīgās prasības, frekvenču joslas un elektromagnētiskie traucējumi

EN 50065-1:1991

+ A1:1992

+ A2:1995

+ A3:1996

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2003.)

CENELEC

EN 50065-2-1:2003

3 kHz līdz 148,5 kHz signālu raidīšana zemsprieguma elektroietaisēs —2-1.dala: Traucējumnoturības prasības tīklu sakaru iekārtām un sistēmām, kas darbojas frekvenču intervālā no 95 kHz līdz 148,5 kHz un paredzētas lietošanai dzīvojamā, komerciālā un vieglās rūpniecības vidēs

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2004.)

EN 50065-2-1:2003labojumsA1:2005

3. piezīme

1.7.2008.

CENELEC

EN 50065-2-2:2003

3 kHz līdz 148,5 kHz signālu raidīšana zemsprieguma elektroietaisēs —2-2.dala: Traucējumnoturības prasības elektrotīkla sakaru iekārtām un sistēmām, kas darbojas 95 kHz līdz 148,5 kHz frekvenču diapazonā un ir paredzētas izmantošanai industriālā vidē

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2004.)

EN 50065-2-2:2003labojumsA1:2005

3. piezīme

1.7.2008.

CENELEC

EN 50065-2-3:2003

3 kHz līdz 148,5 kHz signālu raidīšana zemsprieguma elektroietaisēs —2-3.dala: Traucējumnoturības prasības elektrotīkla sakaru iekārtām un sistēmām, kas darbojas 3 kHz līdz 95 kHz frekvenču diapazonā un ir paredzētas elektroenerģijas ražotājiem un piegādātājiem

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2004.)

EN 50065-2-3:2003labojumsA1:2005

3. piezīme

1.7.2008.

CENELEC

EN 50083-2:2001

Kabelu tīkli televīzijas signāliem, skanas signāliem un interaktīvajiem pakalpojumiem —2.dala: Iekārtu elektromagnētiskā saderība

EN 50083-2:1995

+ A1:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

EN 50083-2:2001labojumsA1:2005

3. piezīme

1.4.2008.

CENELEC

EN 50090-2-2:1996

Mājas un ēkas elektroniskās sistēmas (HBES) — 2-2.daļa: Sistēmas pārskats —Vispārīgās tehniskās prasības

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.1999.)

CENELEC

EN 50091-2:1995

Nepārtrauktās elektrobarošanas sistēmas —2.dala: EMS prasība

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.1999.)

CENELEC

EN 50130-4:1995

Signalizācijas sistēmas — 4.dala: Elektromagnētiskā saderība —Izstrādājuma saimes standarts: Traucējumnoturības prasības ugunsgrēka, ielaušanās un personu ar īpašām vajadzībām signalizācijas sistēmu komponentēm

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

EN 50130-4:1995labojumsA1:1998

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

EN 50130-4:1995labojumsA2:2003

3. piezīme

1.9.2007.

CENELEC

EN 50148:1995

Elektroniskie taksometra skaitītāji

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(15.12.1995.)

CENELEC

EN 50240:2004

Elektromagnētiskā saderība (EMS) —Izstrādājuma standarts kontaktmetināšanas iekārtām

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.4.2007.

CENELEC

EN 50263:1999

Elektromagnētiskā saderība —Mērīšanas releju un aizsardzības iekārtas produktu standarts

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2002.)

CENELEC

EN 50270:1999

Elektromagnētiskā saderība —Elektroaparāti viegli uzliesmojošu gāzu, toksisku gāzu vai skābekla atklāšanai un mērīšanai

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2001.)

CENELEC

EN 50293:2000

Elektromagnētiskā saderība — Celu satiksmes signālu sistēmas —Izstrādājuma standarts

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2003.)

CENELEC

EN 50295:1999

Zemsprieguma sadales ierīces un vadības ierīces — Vadības iekārtu un ierīču interfeisu sistēmas — Akumulatoru Sensoru interfeiss (AS-i)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.1999.)

CENELEC

EN 50370-1:2005

Elektromagnētiskā saderība (EMC) — Izstrādājuma saimes standarts metalapstrādes darbagaldiem —1.daļa: Emisija

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.2.2008.

CENELEC

EN 50370-2:2003

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — Izstrādājuma saimes standarts metalapstrādes darbagaldiem —2.dala: Noturība

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2005.)

CENELEC

EN 50412-2-1:2005

Zemsprieguma tīklos izmantojamie elektrolīnijsakaru aparāti un sistēmas 1,6 MHz līdz 30 MHz frekvenču diapazonam — 2-1. daļa: Dzīvojamā, tirdznieciskā un industriālā vide — Traucējumnoturības prasības

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.4.2008.

CENELEC

EN 50428:2005

Slēdži mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm —Papildstandarts. Slēdži un tiem radniecīgi instalācijas piederumi dzīvokļu un ēku elektroniskajām sistēmām (HBES)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.1.2008.

CENELEC

EN 55011:1998

Rūpniecisko, zinātnisko un medicīnas (ISM) iekārtu radiotraucējumu īpašību robežas un mērīšanas metodes

(CISPR 11:1997 (Ar grozījumiem))

EN 55011:1991

+ A1:1997

+ A2:1996

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

EN 55011:1998labojumsA1:1999

(CISPR 11:1997/A1:1999)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2002.)

EN 55011:1998labojumsA2:2002

(CISPR 11:1999/A2:2002)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

CENELEC

EN 55012:2002

Spēkrati, ūdens transportlīdzekli un ar iekšdedzes motoru darbināmas ierīces — Radiotraucējumu raksturvērtības — Uztvērēju (iznemot to uztvērēju, kas ir uzstādīti spēkratā/ūdens transportlīdzeklī/ierīcē vai blakus spēkratos/ūdens

(CISPR 12:2001)

8. piezīme

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.2.2005.)

EN 55012:2002labojumsA1:2005

(CISPR 12:2001/A1:2005)

3. piezīme

1.3.2008.

CENELEC

EN 55013:2001

Skanas un televīzijas apraides uztvērēji un ar tiem saistītas iekārtas — Radiotraucējumu raksturojums — Pielaides un mērīšanas metodes

(CISPR 13:2001 (Ar grozījumiem))

EN 55013:1990

+ A12:1994

+ A13:1996

+ A14:1999

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.9.2004.)

EN 55013:2001labojumsA1:2003

(CISPR 13:2001/A1:2003)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2006.)

EN 55013:2001labojumsA2:2006

(CISPR 13:2001/A2:2006)

3. piezīme

1.3.2009.

CENELEC

EN 55014-1:2000

Elektromagnētiskā saderība — Prasības sadzīves ierīcēm, elektriskajiem instrumentiem un līdzīgām elektroierīcēm — 1.dala: Starojums

(CISPR 14-1:2000)

EN 55014-1:1993

+ A1:1997

+ A2:1999

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2003.)

EN 55014-1:2000labojumsA1:2001

(CISPR 14-1:2000/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2004.)

EN 55014-1:2000labojumsA2:2002

(CISPR 14-1:2000/A2:2002)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

CENELEC

EN 55014-2:1997

Elektromagnētiskā saderība — Prasības sadzīves ierīcēm, elektriskajiem instrumentiem un līdzīgām elektroierīcēm — 2.dala: Izturība pret traucējumiem — izstrādājumu saimes standarts

(CISPR 14-2:1997)

EN 55104:1995

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

EN 55014-2:1997labojumsA1:2001

(CISPR 14-2:1997/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2004.)

CENELEC

EN 55015:2000

Elektroapgaismes un līdzīgu iekārtu radiotraucējumu raksturvērtību robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 15:2000)

EN 55015:1996

+ A1:1997

+ A2:1999

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2003.)

EN 55015:2000labojumsA1:2001

(CISPR 15:2000/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2004.)

EN 55015:2000labojumsA2:2002

(CISPR 15:2000/A2:2002)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

CENELEC

EN 55020:1994

Radio un televīzijas uztvērēju un ar tiem saistīto iekārtu elektromagnētiskā imunitāte

EN 55020:1988

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

EN 55020:1994labojumsA11:1996

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.1999.)

EN 55020:1994labojumsA13:1999

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2001.)

EN 55020:1994labojumsA14:1999

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2001.)

EN 55020:1994labojumsA12:1999

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2002.)

CENELEC

EN 55020:2002

Skanas un televīzijas apraides uztvērēji un ar tiem saistītās iekārtas — Imunitātes raksturojumi — Mērīšanas robežas un metodes

(CISPR 20:2002)

EN 55020:1994 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.12.2006.

EN 55020:2002labojumsA1:2003

(CISPR 20:2002/A1:2002)

3. piezīme

1.12.2006.

EN 55020:2002labojumsA2:2005

(CISPR 20:2002/A2:2004)

3. piezīme

1.2.2008.

CENELEC

EN 55022:1994

Informācijas tehnoloģijas iekārtu radiotraucējumu īpašību robežas un mērīšanas metodes

(CISPR 22:1993)

EN 55022:1987

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

EN 55022:1994labojumsA1:1995

(CISPR 22:1993/A1:1995)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

EN 55022:1994labojumsA2:1997

(CISPR 22:1993/A2:1996 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.1998.)

EN 55022:1998labojumsA1:2000

(CISPR 22:1997/A1:2000)

3. piezīme

1.8.2007.

EN 55022:1998labojumsA2:2003

(CISPR 22:1997/A2:2002)

3. piezīme

1.8.2007.

CENELEC

EN 55022:1998

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Radiotraucējumu raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 22:1997 (Ar grozījumiem))

EN 55022:1994 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.8.2007.

EN 55022:1998labojumsA1:2000

(CISPR 22:1997/A1:2000)

3. piezīme

1.10.2009.

EN 55022:1998labojumsA2:2003

(CISPR 22:1997/A2:2002)

3. piezīme

1.10.2009.

CENELEC

EN 55022:2006

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Radiotraucējumu raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 22:2005 (Ar grozījumiem))

EN 55022:1998 un tā labojumi

1.10.2009.

CENELEC

EN 55024:1998

Informācijas tehnoloģijas iekārtas — Traucējumnoturības raksturvērtības — Robežlielumi un mērīšanas metodes

(CISPR 24:1997 (Ar grozījumiem))

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2001.)

EN 55024:1998labojumsA1:2001

(CISPR 24:1997/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2004.)

EN 55024:1998labojumsA2:2003

(CISPR 24:1997/A2:2002)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2005.)

CENELEC

EN 55103-1:1996

Elektromagnētiskā saderība — Profesionālās audio, video, audio-vizuālās un sarīkojumu gaismas kontroles aparatūras izstrādājumu saimes standarts — 1.dala: Emisija

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.9.1999.)

CENELEC

EN 55103-2:1996

Elektromagnētiskā saderība — Profesionālās audio, video, audio-vizuālās un sarīkojumu gaismas kontroles aparatūras izstrādājumu saimes standarts —2.dala: Imunitāte

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.9.1999.)

CENELEC

EN 60034-1:1998

Rotējošas elektromašīnas — 1.daļa: Novērtējums un veiktspēja

(IEC 60034-1:1996 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60034-1:1998labojumsA11:2002

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2005.)

CENELEC

EN 60204-31:1998

Mašīnu drošība — Mašīnu elektroaprīkojums — 31.daļa: Īpašās drošības un elektromagnētiskās saderības (EMC) prasības šujmašīnām, šūšanas iekārtām un to sistēmām

(IEC 60204-31:1996 (Ar grozījumiem))

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.2002.)

CENELEC

EN 60439-1:1999

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīču bloki — 1.daļa: Tipveida pārbaudīti un daļēji tipveida pārbaudīti bloki

(IEC 60439-1:1999)

EN 60439-1:1994

+ A11:1996

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2002.)

CENELEC

EN 60669-2-1:2000

Slēdži mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm — 2-1.daļa: Īpašas prasības — Elektroniskie slēdži

(IEC 60669-2-1:1996 (Ar grozījumiem)

+ A1:1997 (Ar grozījumiem))

EN 60669-2-1:1996

+ A11:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

EN 60669-2-1:2000labojumsA2:2001

(IEC 60669-2-1:1996/A2:1999 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

CENELEC

EN 60669-2-1:2004

Slēdži mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm — 2-1. daļa: Īpašās prasības — Elektroniskie slēdži

(IEC 60669-2-1:2002 (Ar grozījumiem))

EN 60669-2-1:2000 un tā labojums

2.1. piezīme

1.7.2009.

CENELEC

EN 60669-2-2:1997

Slēdži mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm — 2.daļa: Īpašas prasības — 2.nodaļa: Elektromagnētiskie tālvadības slēdži

(IEC 60669-2-2:1996)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.1999.)

CENELEC

EN 60669-2-3:1997

Slēdži mājsaimniecības un līdzīga lietojuma stacionārām elektroietaisēm — 2-3.daļa: Īpašās prasības — Sēdži ar laikaizturi

(IEC 60669-2-3:1997)

EN 60669-2-3:1996

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.1999.)

CENELEC

EN 60730-1:1995

Sadzīvei un līdzīgiem mērķiem paredzētās automātiskās vadības ierīces — 1.daļa: Vispārējās prasības

(IEC 60730-1:1993 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-1:1995labojumsA11:1996

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.1998.)

EN 60730-1:1995labojumsA17:2000

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2002.)

CENELEC

EN 60730-1:2000

Sadzīvei un līdzīgiem mērķiem paredzētās automātiskās vadības ierīces — 1.daļa: Vispārējās prasības

(IEC 60730-1:1999 (Ar grozījumiem))

7. piezīme

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

—

EN 60730-1:2000labojumsA1:2004

(IEC 60730-1:1999/A1:2003 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

 

CENELEC

EN 60730-2-5:1995

Automātiskās elektriskās vadības ierīces sadzīves un līdzīgai lietošanai — 2.daļa: Īpašas prasības automātiskajām elektriskajām kurināšanas vadības sistēmām

(IEC 60730-2-5:1993 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(15.12.2000.)

CENELEC

EN 60730-2-5:2002

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-5.daļa: Īpašas prasības automātiskajām degļu vadības elektrosistēmām

(IEC 60730-2-5:2000 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-2-5:2002labojumsA1:2004

(IEC 60730-2-5:2000/A1:2004 (Ar grozījumiem))

EN 60730-2-5:1995

2.1. piezīme

1.12.2008.

EN 60730-2-5:2002labojumsA11:2005

3. piezīme

1.12.2008.

CENELEC

EN 60730-2-6:1995

Automātiskās elektriskās vadības ierīces sadzīves un līdzīgai lietošanai — 2.daļa: Īpašas prasības automātiskajām elektriskajām spiediena noteikšanas ierīcēm, tai skaitā mehāniskās prasības

(IEC 60730-2-6:1991 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-2-6:1995labojumsA1:1997

(IEC 60730-2-6:1991/A1:1994 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(15.12.2003.)

CENELEC

EN 60730-2-7:1991

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-7.daļa: Īpašas prasības taimeriem un laika slēdžiem

(IEC 60730-2-7:1990 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-2-7:1991labojumsA1:1997

(IEC 60730-2-7:1990/A1:1994 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

CENELEC

EN 60730-2-8:1995

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2.daļa: Īpašas prasības elektriski darbināmiem ūdens vārstiem, ieskaitot mehāniskās prasības

(IEC 60730-2-8:1992 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-2-8:1995labojumsA1:1997

(IEC 60730-2-8:1992/A1:1994 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

EN 60730-2-8:1995labojumsA2:1997

(IEC 60730-2-8:1992/A2:1997)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

CENELEC

EN 60730-2-8:2002

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-8.daļa: Īpašas prasības elektriski darbināmiem ūdens vārstiem, ieskaitot mehāniskās prasības

(IEC 60730-2-8:2000 (Ar grozījumiem))

EN 60730-2-8:1995 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.12.2008.

EN 60730-2-8:2002labojumsA1:2003

(IEC 60730-2-8:2000/A1:2002 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

1.12.2008.

CENELEC

EN 60730-2-9:1995

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2.daļa: Īpašas prasības temperatūras noteikšanas ierīcēm

(IEC 60730-2-9:1992 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 60730-2-9:1995labojumsA1:1996

(IEC 60730-2-9:1992/A1:1994 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

EN 60730-2-9:1995labojumsA2:1997

(IEC 60730-2-9:1992/A2:1994 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

CENELEC

EN 60730-2-9:2002

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-9.daļa: Īpašas prasības temperatūras noteikšanas ierīcēm

(IEC 60730-2-9:2000 (Ar grozījumiem))

EN 60730-2-9:1995 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.12.2008.

EN 60730-2-9:2002labojumsA2:2005

(IEC 60730-2-9:2000/A2:2004 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

1.12.2007.

EN 60730-2-9:2002labojumsA1:2003

(IEC 60730-2-9:2000/A1:2002 (Ar grozījumiem))

3. piezīme

1.12.2008.

CENELEC

EN 60730-2-11:1993

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-11.daļa: Īpašas prasības enerģijas regulatoriem

(IEC 60730-2-11:1993)

—

—

EN 60730-2-11:1993labojumsA1:1997

(IEC 60730-2-11:1993/A1:1994 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2000.)

EN 60730-2-11:1993labojumsA11:2005

3. piezīme

1.3.2009.

CENELEC

EN 60730-2-13:1998

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-13.daļa: Īpašas prasības pašjutīgiem mitruma regulatoriem

(IEC 60730-2-13:1995 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.8.2001.)

EN 60730-2-13:1998labojumsA11:2005

3. piezīme

1.2.2009.

CENELEC

EN 60730-2-14:1997

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-14.daļa: Īpašas prasības elektropiedziľai

(IEC 60730-2-14:1995 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.2004.)

EN 60730-2-14:1997labojumsA1:2001

(IEC 60730-2-14:1995/A1:2001)

3. piezīme

1.7.2008.

CENELEC

EN 60730-2-18:1999

Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma automātiskās vadības elektroierīces — 2-18.daļa: Īpašas prasības automātiskiem pašjutīgiem ūdens un gaisa regulatoriem, ieskaitot mehāniskās prasības

(IEC 60730-2-18:1997 (Ar grozījumiem))

EN 60730-1:1995 un tā labojumi

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2002.)

CENELEC

EN 60870-2-1:1996

Tālvadības iekārtas un sistēmas — 2.dala: Ekspluatācijas nosacījumi — 1.sadala: Strāvas padeve un elektromagnētiskā saderība

(IEC 60870-2-1:1995)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.9.1996.)

CENELEC

EN 60945:2002

Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas — Vispārīgās prasības — Testēšanas metodes un obligātie testēšanas rezultāti

(IEC 60945:2002)

EN 60945:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

CENELEC

EN 60947-1:1999

Zemsprieguma pārslēdzēji un vadības slēdži — 1.daļa: Vispārējās prasības

(IEC 60947-1:1999 (Ar grozījumiem))

6. piezīme

EN 60947-1:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2001.)

EN 60947-1:1999labojumsA2:2001

(IEC 60947-1:1999/A2:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2004.)

CENELEC

EN 60947-1:2004

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. 1.daļa: Vispārīgie noteikumi

(IEC 60947-1:2004)

6. piezīme

EN 60947-1:1999 un tā labojums

2.1. piezīme

1.4.2007.

CENELEC

EN 60947-2:2003

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 2.daļa: Slēdži

(IEC 60947-2:2003)

EN 60947-2:1996

+ A1:1997

+ A2:2001

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.6.2006.)

CENELEC

EN 60947-3:1999

Zemsprieguma komutācijas ierīces un vadības ierīces — 3.daļa: Slēdži, atdalītāji, slēdži-atdalītāji un drošinātāju-kombināciju vienības

(IEC 60947-3:1999)

EN 60947-3:1992

+ A1:1995

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2002.)

EN 60947-3:1999labojumsA1:2001

(IEC 60947-3:1999/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2004.)

CENELEC

EN 60947-4-1:2001

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 4-1.daļa: Kontaktori un elektromotoru palaidēji — Elektromehāniskie kontaktori un elektromotoru palaidēji

(IEC 60947-4-1:2000)

—

—

EN 60947-4-1:2001labojumsA1:2002

(IEC 60947-4-1:2000/A1:2002)

EN 60947-4-1 un tā labojumi

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2005.)

EN 60947-4-1:2001labojumsA2:2005

(IEC 60947-4-1:2000/A2:2005)

3. piezīme

1.7.2008.

CENELEC

EN 60947-4-2:2000

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 4.-2.daļa: Slēdzēji un motoru starteri — Maiľstrāvas pusvadītāju motoru vadības mehānismi un starteri

(IEC 60947-4-2:1999)

EN 60947-4-2:1996

+ A2:1998

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2002.)

EN 60947-4-2:2000labojumsA1:2002

(IEC 60947-4-2:1999/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2005.)

CENELEC

EN 60947-4-3:2000

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 4-3.daļa: Slēdzēji un motoru starteri — Maiľstrāvas pusvadītāju vadības mehānismi un slēdzēji citām nevis motoru slodzēm

(IEC 60947-4-3:1999)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2002.)

CENELEC

EN 60947-5-1:1997

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 5-1.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi — 1.nodaļa: Elektromehāniskās vadības shēmas iekārtas

(IEC 60947-5-1:1997)

—

—

EN 60947-5-1:1997labojumsA12:1999

EN 60947-5-1:1991

+A12:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2002.)

CENELEC

EN 60947-5-1:2004

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. 5-1.daļa: Vadības ierīces un komutācijas elementi. Vadības elektromehāniskās ierīces

(IEC 60947-5-1:2003)

EN 60947-5-1:1997 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.5.2007.

CENELEC

EN 60947-5-2:1998

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 5-2.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi — Bezkontaktu slēdži

(IEC 60947-5-2:1997 (Ar grozījumiem))

EN 60947-5-2:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.2001.)

EN 60947-5-2:1998labojumsA2:2004

(IEC 60947-5-2:1997/A2:2003)

3. piezīme

1.2.2007.

CENELEC

EN 60947-5-3:1999

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 5-3.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi — Prasības tuvināšanās sensoriem ar noteiktu izturēšanos veiktnespējas apstākļos

(IEC 60947-5-3:1999)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2002.)

EN 60947-5-3:1999labojumsA1:2005

(IEC 60947-5-3:1999/A1:2005)

3. piezīme

1.3.2008.

CENELEC

EN 60947-5-6:2000

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 5-6.dala: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi — Tuvināšanās devēju un slēdzējpastiprinātāju (NAMUR) līdzstrāvas interfeiss

(IEC 60947-5-6:1999)

EN 50227:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2003.)

CENELEC

EN 60947-5-7:2003

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 5-7.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi — Prasības tuvināšanās sensoriem ar analogo izeju

(IEC 60947-5-7:2003)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.9.2006.

CENELEC

EN 60947-6-1:1991

Zemsprieguma pārslēdzēji un vadības slēdži — 6-1.daļa: Daudzfunkciju iekārtas — Automātiskās pārnesuma slēdžu ierīces

(IEC 60947-6-1:1989)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.10.1997.)

EN 60947-6-1:1991labojumsA2:1997

(IEC 60947-6-1:1989/A2:1997)

EN 60947-6-1:1991/A11:1997

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.1998.)

CENELEC

EN 60947-6-1:2005

Zemsprieguma komutacijas un vadibas ierices — 6-1. dala: Vairakfunkciju iekartas — Parsledzejierices

(IEC 60947-6-1:2005)

EN 60947-6-1:1991 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.10.2008.

CENELEC

EN 60947-6-2:2003

Zemsprieguma pārslēdzēji un vadības slēdži — 6-2.daļa: Vairākfunkciju iekārtas — Vadības un aizsardzības komutācijas ierīces (vai iekārtas)

(IEC 60947-6-2:2002)

EN 60947-6-2:1993

+ A1:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.9.2005.)

CENELEC

EN 60947-8:2003

Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces — 8.daļa: Rotējošu elektromašīnu iebūvētās termoaizsardzības regulatori

(IEC 60947-8:2003)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.7.2006.

CENELEC

EN 60974-10:2003

Lokmetināšanas iekārtas — 10.dala: Elektromagnētiskās saderības (EMC) prasības

(IEC 60974-10:2002 (Ar grozījumiem))

EN 50199:1995

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 61000-3-2:2000

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-2.dala: Robežas — Harmoniskas strāvas emisijas robežas (iekārtu ievadītā strāva līdz 16 A uz fāzi)

(IEC 61000-3-2:2000 (Ar grozījumiem))

EN 61000-3-2:1995

+ A1:1998

+ A2:1998

+ A14:2000

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2004.)

EN 61000-3-2:2000labojumsA2:2005

(IEC 61000-3-2:2000/A1:2001

+ IEC 61000-3-2:2000/A2:2004)

3. piezīme

1.1.2008.

CENELEC

EN 61000-3-3:1995

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-3.dala: Robežas — Sprieguma svārstību un pārtraukšanās ierobežojumi zemsprieguma padeves sistēmas iekārtām ar normālo strāvu līdz 16 A

(IEC 61000-3-3:1994)

EN 60555-3:1987

+ A1:1991

2.2. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

EN 61000-3-3:1995labojumsA1:2001

(IEC 61000-3-3:1994/A1:2001)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2004.)

EN 61000-3-3:1995labojumsA2:2005

(IEC 61000-3-3:1994/A2:2005)

3. piezīme

1.9.2008.

CENELEC

EN 61000-3-11:2000

Elektromagnētiskā saderība — 3-11.dala: Robežas — Sprieguma izmainu, sprieguma svārstību un mirgošanas ierobežojumi publiskajās zemsprieguma padeves sistēmās — Iekārtas ar nominālo strāvu <= 75 A un noteiktiem pievienošanas NOSACIJUMIEM

(IEC 61000-3-11:2000)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2003.)

CENELEC

EN 61000-3-12:2005

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 3-12.daļa: Robežvērtības augstāko harmoniku strāvām, ko rada publiskām zemsprieguma sistēmām pieslēgtas ierīces ar ieejas strāvu virs 16 A un zem 75 A uz fāzi

(IEC 61000-3-12:2004)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.2.2008.

CENELEC

EN 61000-6-1:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-1.dala: Vispārēji standarti — Dzīvojamās, komerciālās un vieglās rūpniecības vides imunitāte

(IEC 61000-6-1:1997 (Ar grozījumiem))

EN 50082-1:1997

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

CENELEC

EN 61000-6-2:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-2.dala: Vispārēji standarti — Imunitāte rūpnieciskām vidēm

(IEC 61000-6-2:1999 (Ar grozījumiem))

EN 61000-6-2:1999

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

CENELEC

EN 61000-6-2:2005

Elektromagnētiskā saderība (EMS) — 6-2. daļa: Kopstandarti — Traucējumnoturība industriālā vidē

(IEC 61000-6-2:2005)

EN 61000-6-2:2001

2.1. piezīme

1.6.2008.

CENELEC

EN 61000-6-3:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-3.dala: Vispārēji standarti — Dzīvojamās, komerciālās un vieglās rūpniecības vides emisijas standarts

(CISPR/IEC 61000-6-3:1996 (Ar grozījumiem))

EN 50081-1:1992

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

EN 61000-6-3:2001labojumsA11:2004

3. piezīme

1.7.2007.

CENELEC

EN 61000-6-4:2001

Elektromagnētiskā saderība — 6-4.dala: Vispārēji standarti — Rūpniecības vides emisijas standarts

(IEC 61000-6-4:1997 (Ar grozījumiem))

EN 50081-2:1993

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2004.)

CENELEC

EN 61008-1:1994

Elektropiederumi — Strāvas starpības darbināti loka pārtraucēji (SSLP) bez iebūvētas pārslodzes aizsardzības sadzīves un līdzīgam lietojumam — 1.daļa: Vispārējie noteikumi

(IEC 61008-1:1990 (Ar grozījumiem)

+ A1:1992 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 61008-1:1994labojumsA2:1995

(IEC 61008-1:1990/A2:1995)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2000.)

EN 61008-1:1994labojumsA14:1998

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

CENELEC

EN 61008-1:2004

Uz diferenciālo strāvu reaģējošs automātslēdzis bez iebūvētas pārstrāvas aizsardzības (RCCB) mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem — 1.daļa: Vispārīgie noteikumi

(IEC 61008-1:1996 (Ar grozījumiem)

+ A1:2002 (Ar grozījumiem))

EN 61008-1:1994 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.4.2009.

CENELEC

EN 61009-1:1994

Elektropiederumi — Strāvas starpības darbināti loka pārtraucēji (SSLP) ar iebūvētu pārslodzes aizsardzību mājsaimniecības un līdzīgam lietojumam — 1.daļa: Vispārēji noteikumi

(IEC 61009-1:1991 (Ar grozījumiem))

—

—

EN 61009-1:1994labojumsA1:1995

(IEC 61009-1:1991/A1:1995)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2000.)

EN 61009-1:1994labojumsA14:1998

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2001.)

CENELEC

EN 61009-1:2004

Uz diferenciālo strāvu reaģējošs automātslēdzis ar iebūvētu pārstrāvas aizsardzību (RCBO) mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem — 1.daļa: Vispārīgie noteikumi

(IEC 61009-1:1996 (Ar grozījumiem)

+ A1:2002 (Ar grozījumiem))

EN 61009-1:1994 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.4.2009.

CENELEC

EN 61037:1992

Elektroenerģijas mērīšana — Tarifu un slodzes mērierīces — Īpašas prasības elektroniskajiem uztvērējiem ar impulsvadību

(IEC 61037:1990 (Ar grozījumiem))

NAV

-

EN 61037:1992labojumsA1:1996

(IEC 61037:1990/A1:1996)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.1996.)

EN 61037:1992labojumsA2:1998

(IEC 61037:1990/A2:1998)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2001.)

CENELEC

EN 61038:1992

Elektroenerģijas mērīšana — Tarifu un slodzes mērierīces — Īpašās prasības laika relejiem

(IEC 61038:1990 (Ar grozījumiem))

NAV

-

EN 61038:1992labojumsA1:1996

(IEC 61038:1990/A1:1996)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.1996.)

EN 61038:1992labojumsA2:1998

(IEC 61038:1990/A2:1998)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2001.)

CENELEC

EN 61131-2:2003

Programmējami regulatori — 2.daļa: Prasības un testi iekārtām

(IEC 61131-2:2003)

EN 61131-2:1994

+ A11:1996

+ A12:2000

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2006.)

CENELEC

EN 61204-3:2000

Zemsprieguma barošanas ierīces ar līdzstrāvas izeju — 3.dala: Elektromagnētiskā saderība

(IEC 61204-3:2000)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2003.)

CENELEC

EN 61326:1997

Elektroierīces mērīšanai, vadībai un izmantošanai laboratorijas apstāklos — Elektromagnētiskās saderības prasības

(IEC 61326:1997)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2001.)

EN 61326:1997labojumsA1:1998

(IEC 61326:1997/A1:1998)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2001.)

EN 61326:1997labojumsA2:2001

(IEC 61326:1997/A2:2000)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.2004.)

EN 61326:1997labojumsA3:2003

(IEC 61326:2002 (Annexes E & F only)

3. piezīme

1.10.2006.

CENELEC

EN 61543:1995

Uz diferenciālo strāvu reaģējoši automātslēdži (RCD), kas paredzēti mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem — Elektromagnētiskā saderība

(IEC 61543:1995)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(4.7.1998.)

EN 61543:1995labojumsA11:2003

3. piezīme

1.3.2007.

EN 61543:1995labojumsA12:2005

3. piezīme

1.3.2008.

EN 61543:1995labojumsA2:2006

(IEC 61543:1995/A2:2005)

3. piezīme

1.12.2008.

CENELEC

EN 61547:1995

Nespecializētas apgaismes ierīces — Elektromagnētiskās traucējumnoturības prasības

(IEC 61547:1995)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.1996.)

EN 61547:1995labojumsA1:2000

(IEC 61547:1995/A1:2000)

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.11.2003.)

CENELEC

EN 61800-3:1996

Elektropiedzinas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu — 3.dala: Ražojumu elektromagnētiskās saderības standartprasības un speciālie testi

(IEC 61800-3:1996)

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.4.1997.)

EN 61800-3:1996labojumsA11:2000

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2002.)

CENELEC

EN 61800-3:2004

Elektropiedziľas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu — 3.daļa: Elektromagnētiskās saderības prasības un speciālie testi

(IEC 61800-3:2004)

EN 61800-3:1996 un tā labojums

2.1. piezīme

1.10.2007.

CENELEC

EN 61812-1:1996

Normēti laika releji rūpnieciskai izmantošanai — 1.daļa: Prasības un testi

(IEC 61812-1:1996)

—

—

EN 61812-1:1996labojumsA11:1999

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.1.2002.)

CENELEC

EN 62020:1998

Elektropiederumi — Diferencialas stravas monitori (RCM) majsaimniecibai un lidzigam lietojumam

(IEC 62020:1998)

-

-

EN 62020:1998labojumsA1:2005

(IEC 62020:1998/A1:2003 (Ar grozījumiem))

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

1.3.2008.

CENELEC

EN 62040-2:2006

Nepārtrauktas elektroapgādes sistēmas (UPS) — 2. daļa: Elektromagnētiskās saderības (EMS) prasības

(IEC 62040-2:2005)

EN 50091-2:1995

2.1. piezīme

1.10.2008.

CENELEC

EN 62052-11:2003

Elektroenerģijas mērīšanas ierīces (mainstrāvas) — Vispārīgās prasības, testi un testēšanas nosacījumi — 11.dala: Mēriekārtas

(IEC 62052-11:2003)

9. piezīme

Attiecīgais vispārējais standarts (standarti)

2.3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 62052-21:2004

Elektroenerģijas patēriľa mērīšanas ierīces (maiľstrāvai) — Vispārīgās prasības, testi un testēšanas noteikumi — 21.daļa: Tarifu un slodzes regulēšanas ierīces

(IEC 62052-21:2004)

11. piezīme

EN 61037:1992 un tā labojumi

+ EN 61038:1992 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.7.2007.

CENELEC

EN 62053-11:2003

Elektroenerģijas mērīšanas iekārtas (mainstrāvas) — Īpašas prasības — 11.dala: Aktīvās enerģijas elektromehāniskie skaitītāji (0,5., 1. un 2. klase)

(IEC 62053-11:2003)

EN 60521:1995

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 62053-21:2003

Elektroenerģijas mērīšanas iekārtas (mainstrāvas) — Īpašas prasības — 21.dala: Aktīvās enerģijas statiskie skaitītāji (1. un 2. klase)

(IEC 62053-21:2003)

EN 61036:1996

+ A1:2000

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 62053-22:2003

Elektroenerģijas mērīšanas iekārtas (mainstrāvas) — Īpašas prasības — 22.dala: Aktīvās enerģijas statiskie skaitītāji (0,2. S un 0,5. S klase)

(IEC 62053-22:2003)

EN 60687:1992

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 62053-23:2003

Elektroenerģijas mērīšanas iekārtas (mainstrāvas) — Īpašas prasības — 23.dala: Reaktīvās enerģijas statiskie skaitītāji (2. un 3. klase)

(IEC 62053-23:2003)

EN 61268:1996

2.1. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.3.2006.)

CENELEC

EN 62054-11:2004

Elektroenerģijas mērīšana (maiľstrāvai) — Tarifu un slodzes regulēšana — 11.daļa: Īpašās prasības elektroniskajiem pulsāciju regulēšanas uztvērējiem

(IEC 62054-11:2004)

EN 61037:1992 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.7.2007.

CENELEC

EN 62054-21:2004

Elektroenerģijas mērīšana (maiľstrāvai) — Tarifu un slodzes regulēšana — 21.daļa: Īpašās prasības slēdžiem ar laika releju

(IEC 62054-21:2004)

EN 61038:1992 un tā labojumi

2.1. piezīme

1.7.2007.

ETSI

EN 300 386 V1.2.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Telekomunikāciju tīklu iekārtas — Elektromagnētiskās saderības prasības

EN 300 386-2 V1.1.3

31.8.2007..

ETSI

EN 300 386 V1.3.1

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Telekomunikāciju tīklu iekārtas — Elektromagnētiskās saderības prasības

EN 300 386-2 V.1.1.3

31.8.2007..

ETSI

EN 300 386 V1.3.2

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Telekomunikāciju tīklu iekārtas — Elektromagnētiskās saderības prasības

EN 300 386-2 V.1.1.3

31.8.2007..

ETSI

EN 300 386 V1.3.3

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Telekomunikāciju tīklu iekārtas — Elektromagnētiskās saderības prasības

EN 300 386-2 V1.1.3

31.8.2007..

ETSI

EN 300 386-2 V1.1.3

Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM) — Telekomunikāciju tīklu iekārtas — Elektromagnētiskās saderības prasības — 2.daļa: Izstrādājuma saimes standarts

 

 

CEN

EN 617:2001

Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām, lai uzglabātu beramos materiālus skābbarības torņos, bunkuros, atkritumu tvertnēs un piltuvēs

—

 

CEN

EN 618:2002

Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām (izņemot fiksētu lentu konveijeriem), kas mehāniski transportē beramus materiālus

—

 

CEN

EN 619:2002

Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām, kas mehāniski transportē piepildītu iepakojumu

—

 

CEN

EN 620:2002

Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības fiksētu lentu konveijeriem, kas transportē beramus materiālus

—

 

CEN

EN 12015:1998

Elektromagnētiskā saderība — Izstrādājumu standarti liftiem, eskalatoriem un pasažieru konveijeriem — Emisija

__

 

CEN

EN 12015:2004

Elektromagnētiskā saderība — Izstrādājumu standarti liftiem, eskalatoriem un pasažieru konveijeriem — Emisija

EN 12015:1998

30.6.2006.

CEN

EN 12016:1998

Elektromagnētiskā saderība — Standartu grupa izstrādājumiem, kas paredzēti liftiem, eskalatoriem un slīdošajiem trotuāriem — Imunitāte

__

 

CEN

EN 12016:2004

Elektromagnētiskā saderība — Standartu grupa izstrādājumiem, kas paredzēti liftiem, eskalatoriem un slīdošajiem trotuāriem — Imunitāte

EN 12016:1998

30.6.2006.

CEN

EN 12895:2000

Industriālie transportlīdzekļi — Elektromagnētiskā savietojamība

—

 

CEN

EN 13241-1:2003

Industriālo, tirdzniecības iestāžu un garāžu durvis un vārti — Produkta standarts — 1.daļa: Produkti bez ugunsizturības un dūmu kontroles raksturlielumiem

—

 

CEN

EN 13309:2000

Celtniecības mašīnas — Mašīnu ar iekšējo elektroapgādi elektromagnētiskā savienojamība

—

 

CEN

EN 14010:2003

Mašīnu drošība. Iekārtas autostāvvietām ar elektropiedziņu. Drošības un elektromagnētiskās savietojamības prasības konstruēšanas, izgatavošanas, uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijā stadijās

—

 

CEN

EN ISO 14982:1998

Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Elektromagnētiskā savienojamība — Testēšanas metodes un to pieņemšanas kritēriji (ISO 14982:1998)

—

 

Vispārīgs aizrādījums: ja 3. ailē (norāde uz aizstāto standartu) ir svītra, tā nozīmē, ka atsauces standarts EMS nolūkos var nebūt izmantojams bez labojuma vai īpašas daļas.

1. piezīme.

Parasti atbilstības prezumpcijas izbeigšanās datums būs standarta atcelšanas termiņš (dow), ko izsludinājusi Eiropas standartizācijas organizācija, taču šo standartu lietotāju uzmanība jāpievērš faktam, ka zināmos izņēmuma gadījumos var būt arī citādi.

2.1. piezīme.

Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

2.2. piezīme.

Jaunajam standartam ir plašāka darbības sfēra nekā aizstātajam standartam. Datumā, kas te norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

2.3. piezīme.

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības sfēra nekā aizstātajam standartam. Datumā, kas te norādīts, (daļēji) aizstātais standarts vairs neprezumē, ka ražojumi, kas ietilpst jaunā standarta darbības sfērā, atbilst direktīvas būtiskajām prasībām. Ražojumiem, kas ietilpst (daļēji) aizstātā standarta darbības sfērā, bet neietilpst jaunā standarta darbības sfērā, (daļēji) aizstātais standarts atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām joprojām prezumē.

3. piezīme.

Labojumu gadījumā atsauces standarts ir EN CCCCC:YYYY, tā agrākie labojumi, ja tādi bijuši, un jaunnorādītais labojums. Tātad aizstātais standarts (3. aile) sastāv no EN CCCCC:YYYY un tā agrākajiem labojumiem, ja tādi bijuši, bet jaunnorādītais labojums tajā neietilpst. Datumā, kas te norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

Piemērs: Attiecībā uz EN 61037:1992 rakstāms tā:

CENELEC

EN 61037:1992

Elektroenerģijas mērīšana — Tarifu un slodzes mērierīces — Īpašas prasības elektroniskajiem uztvērējiem ar impulsvadību

(IEC 61037:1990 (Ar labojumiem))

[Atsauces standarts ir EN 61037:1992]

NAV

[Nevienu standartu neaizstāj]

—

EN 61037:1992 labojums A1:1996

(IEC 61037:1990/A1:1996)

[Atsauces standarts ir EN 61037:1997

+ EN 61037:1992/A1:1996]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 61037:1992]

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.1996.)

EN 61037:1992 labojums A2:1998

(IEC 61037:1990/A2:1998)

[Atsauces standarts ir EN 61037:1992

+ EN 61037:1992/A1:1996

+ EN 61037:1992/A2:1998]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 61037:1992

+ EN 61037:1992/A1:1996]

Darbības izbeigšanās datums

(1.5.2001.)

6. piezīme.

EN 60947-1:1999 bez citas šā standarta daļas neprezumē atbilstību. piezīme. EN 60947-1:2004 bez citas šā standarta daļas neprezumē atbilstību.

7. piezīme.

EN 60730-1:2000 bez citas šā standarta daļas neprezumē atbilstību.

8. piezīme.

EN 55012 ir izmantojams, lai prezumētu, ka direktīvai 89/336/EEK atbilst autoceļu transportlīdzekļi, laivas un iekšdedzes motoru darbinātas ierīces, kas neietilpst direktīvas 95/54/EK, 97/24/EK, 2000/2/EK vai 2004/104/EK darbības sfērā.

9. piezīme.

EN 62052-11:2003 bez attiecīgas EN 62053 daļas neprezumē atbilstību.

11. piezīme.

EN 62052-21:2004 neprezumē atbilstību bez kādas no EN 62054 sērijas daļām.

Piezīme:

Šis saraksts aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

(1)  

—

CEN: rue de Stassart/De Stassartstraat 36, B — 1050 Brussels, tel: (32-2) 550 08 11, fax: (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—

CENELEC: rue de Stassart/De Stassartstraat 35, B — 1050 Brussels, tel: (32-2) 519 68 71, fax: (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, tel: (33) 492 94 42 12, fax: (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/48

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/686/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2006/C 314/06)

ESO (1)

Saskaņotā standarta numurs un nosaukums

(un atsauces dokuments)

Pirmā publikācija OJ

Aizstātā standarta numurs

Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums

1. piezīme

CEN

EN 132:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Terminu definīcijas un piktogrammas

4.6.1999.

EN 132:1990

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.1999.)

CEN

EN 133:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Klasifikācija

10.8.2002.

EN 133:1990

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 134:1998

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Atsevišķu sastāvdaļu nosaukumi

13.6.1998.

EN 134:1990

Darbības izbeigšanās datums

(31.7.1998.)

CEN

EN 135:1998

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi — Pēc nozīmes vienādu jēdzienu saraksts

4.6.1999.

EN 135:1990

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.1999.)

CEN

EN 136:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Pilnās sejas maskas — Prasības, testēšana, marķēšana

13.6.1998.

EN 136:1989

EN 136-10:1992

Darbības izbeigšanās datums

(31.7.1998.)

EN 136:1998/AC:1999

 

 

 

CEN

EN 137:1993

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Autonomie atklātās cirkulācijas saspiestā gaisa elpošanas aparāti — Prasības, testēšana, marķēšana

23.12.1993.

EN 137:1986

Darbības izbeigšanās datums

(23.12.1993.)

EN 137:1993/AC:1993

 

 

 

CEN

EN 138:1994

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Svaigā gaisa uzsūcējšļūtenes ierīce ar pilnu sejas masku, pusmasku vai iemutni — Prasības, pārbaudes, marķēšana

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 140:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Pusmaskas un ceturtdaļmaskas — Prasības, testēšana, marķēšana

6.11.1998.

EN 140:1989

Darbības izbeigšanās datums

(31.3.1999.)

EN 140:1998/AC:1999

 

 

 

CEN

EN 142:2002

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi — Iemutņu komplekti — Prasības, testēšana, marķēšana

10.4.2003.

EN 142:1989

Darbības izbeigšanās datums

(10.4.2003.)

CEN

EN 143:2000

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi — Sīku piesārņojuma daļiņu filtri — Prasības, testēšana, marķēšana

24.1.2001.

EN 143:1990

Darbības izbeigšanās datums

(24.1.2001.)

EN 143:2000/A1:2006

Šī ir pirmā publikācija

3. Piezīme

Šīs publikācijas datums

CEN

EN 144-1:2000

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Gāzes balonu ventiļi. 1.daļa: Konektoru vītnes

24.1.2001.

EN 144-1:1991

Darbības izbeigšanās datums

(24.1.2001.)

EN 144-1:2000/A1:2003

21.2.2004.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2003.)

EN 144-1:2000/A2:2005

6.10.2005.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

CEN

EN 144-2:1998

Elpošanas aizsargierīces. Gāzes balonu vārsti. 2.daļa: Izplūdes savienojumi

4.6.1999.

—

 

CEN

EN 144-3:2003

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Gāzes balona ventiļi — 3.daļa: Izplūdes savienojumi niršanai paredzētiem slāpekļa-skābekļa gāzu maisījumam un skābeklim

21.2.2004.

—

 

CEN

EN 145:1997

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Slēgtās cirkulācijas elpošanas aparāti saspiesta skābekļa vai saspiesta skābekļa-slāpekļa tips — Prasības, testēšana, marķēšana

19.2.1998.

EN 145:1988

EN 145-2:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.2.1998.)

EN 145:1997/A1:2000

24.1.2001.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(24.1.2001.)

CEN

EN 148-1:1999

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Vītnes sejas aizsarglīdzekļos — 1.daļa: Standarta vītņu savienojums

4.6.1999.

EN 148-1:1987

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.1999.)

CEN

EN 148-2:1999

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Vītnes sejas aizsarglīdzekļos — 2.daļa: Centrālās vītnes savienojums

4.6.1999.

EN 148-2:1987

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.1999.)

CEN

EN 148-3:1999

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Vītnes sejas aizsarglīdzekļos — 3.daļa: Vītņu savienojums M 45 x 3

4.6.1999.

EN 148-3:1992

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.1999.)

CEN

EN 149:2001

Elpošanas aizsargierīces — Filtrējošas pusmaskas aizsardzībai pret sīkajām daļiņām — Prasības, pārbaude, marķēšana

21.12.2001.

EN 149:1991

Darbības izbeigšanās datums

(21.12.2001.)

CEN

EN 165:1995

Individuālā acu aizsardzība — Vārdnīca

19.4.2006.

EN 165:1995

Darbības izbeigšanās datums

31.5.2006.

CEN

EN 166:2001

Individuālā acu aizsardzība — Specifikācijas

10.8.2002.

EN 166:1995

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 167:2001

Individuālā acu aizsardzība — Optiskās testēšanas metodes

10.8.2002.

EN 167:1995

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 168:2001

Individuālā acu aizsardzība — Acu testēšanas metodes (izņemot optiskās metodes)

10.8.2002.

EN 168:1995

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 169:2002

Acu aizsardzība — Filtri metināšanai un līdzīgiem tehniskiem darbiem — Prasības attiecībā uz caurlaidību un ieteicamā pielietošana

28.8.2003.

EN 169:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 170:2002

Individuālā acu aizsardzība — Ultravioletā starojuma filtri — Prasības filtru caurlaidībai un to lietošanas ieteikumi

28.8.2003.

EN 170:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 171:2002

Individuālā acu aizsardzība — Infrasarkanā starojuma filtri — Prasības filtru caurlaidībai un to lietošanas ieteikumi

10.4.2003.

EN 171:1992

Darbības izbeigšanās datums

(10.4.2003.)

CEN

EN 172:1994

Individuālā acu aizsardzība — Saulesbriļļu filtri lietošanai ražošanā

15.5.1996.

—

 

EN 172:1994/A1:2000

4.7.2000.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2000.)

EN 172:1994/A2:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2005.)

CEN

EN 174:2001

Individuālā acu aizsardzība — Kalnu slēpošanas aizsargbrilles

21.12.2001.

EN 174:1996

Darbības izbeigšanās datums

(21.12.2001.)

CEN

EN 175:1997

Individuālie aizsarglīdzekļi — Acu un sejas aizsarglīdzekļi metināšanas un ar to saistīto procesu laikā

19.2.1998.

—

 

CEN

EN 207:1998

Individuālā acu aizsardzība — Filtri un acu aizsarglīdzekļi pret lāzera radiāciju (lāzera acu aizsargi)

21.11.1998.

EN 207:1993

Darbības izbeigšanās datums

(31.3.1999.)

EN 207:1998/A1:2002

28.8.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 208:1998

Individuālā acu aizsardzība — Acu aizsarglīdzekļi regulēšanas darbam ar lāzeriem un lāzeru sistēmām (lāzera regulēšanas acu aizsarglīdzekļi)

21.11.1998.

EN 208:1993

Darbības izbeigšanās datums

(31.3.1999.)

EN 208:1998/A1:2002

28.8.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 250:2000

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Autonomās atklātās cirkulācijas saspiestā gaisa niršanas ierīces — Prasības, testēšana, marķēšana

8.6.2000.

EN 250:1993

Darbības izbeigšanās datums

(19.7.2000.)

EN 250:2000/A1:2006

Šī ir pirmā publikācija

3. Piezīme

Šīs publikācijas datums

CEN

EN 269:1994

Elpošanas orgānu aizsargierīces — Svaiga gaisa spiediena šļūtenes ierīces ar galvassegu — Prasības, testēšana, marķēšana

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 340:2003

Aizsargapģērbs — Vispārīgas prasības

6.10.2005.

EN 340:1993

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 341:1992

Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma — Nolaišanās aprīkojums

23.12.1993.

—

 

EN 341:1992/A1:1996

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

EN 341:1992/AC:1993

 

 

 

CEN

EN 342:2004

Aizsargapģērbs — Apģērbu komplekti un atsevišķi apģērba gabali aizsardzībai pret aukstumu

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 343:2003

Aizsargapģērbs — Apģērbu komplekti aizsardzībai pret lietu

21.2.2004.

—

 

CEN

EN 348:1992

Aizsargapģērbs — Testa metode: Materiālu izturības noteikšana pret kausēta metāla sīku šļakatu ietekmi

23.12.1993.

—

 

EN 348:1992/AC:1993

 

 

 

CEN

EN 352-1:2002

Dzirdes aizsargi — Drošības prasības un testēšana — 1.daļa: Austiņas

28.8.2003.

EN 352-1:1993

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 352-2:2002

Dzirdes aizsargi — Vispārīgās prasības — 2.daļa: Ausu ieliktņi

28.8.2003.

EN 352-2:1993

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 352-3:2002

Dzirdes aizsargi — Vispārīgās prasības — 3.daļa: Austiņas, kas piestiprinātas pie rūpniecības aizsargķiverēm

28.8.2003.

EN 352-3:1996

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 352-4:2001

Dzirdes aizsargi — Drošības prasības un testēšana — 4.daļa: Efektīvie ausu aizsargi

10.8.2002.

—

 

EN 352-4:2001/A1:2005

19.4.2006.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.4.2006.)

CEN

EN 352-5:2002

Dzirdes aizsargi — Drošības prasības un testēšana — 5.daļa: Aktīvas trokšņa samazināšanas austiņas

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 352-6:2002

Dzirdes aizsargi — Drošības prasības un testēšana — 6.daļa: Austiņas ar sakaru ierīcēm

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 352-7:2002

Dzirdes aizsargi — Drošības prasības un testēšana -7.daļa: Efektīvie ausu ieliktņi

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 353-1:2002

Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma — 1.daļa: Vadāma tipa kritiena aizturētāji uz cietas noenkurojamas līnijas

28.8.2003.

EN 353-1:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 353-2:2002

Individuālās aizsardzības iekārtas kritienu novēršanai no augstuma — 2.daļa: Pamattipi kritiena apturēšanai kustīgā balsta līnijā

28.8.2003.

EN 353-2:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 354:2002

Personiskās aizsardzības līdzekļi kritiena novēršanai no augstuma — Virves

28.8.2003.

EN 354:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 355:2002

Individuālās aizsardzības iekārtas kritiena novēršanai no augstuma — Enerģijas absorbētāji

28.8.2003.

EN 355:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 358:1999

Personiskās aizsardzības līdzekļi kritiena novēršanai no augstuma un līdzekļi darba pozīcijām — Drošības jostas un to elementi

21.12.2001.

EN 358:1992

Darbības izbeigšanās datums

(21.12.2001.)

CEN

EN 360:2002

Individuālās aizsardzības priekšmeti kritienu novēršanai no augstuma — Ievelkoša tipa kritienu blokatori

28.8.2003.

EN 360:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 361:2002

Individuālās aizsardzības iekārtas kritienu novēršanai no augstuma — Pilns ķermeņa ekipējums

28.8.2003.

EN 361:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 362:2004

Individuālās aizsardzības priekšmeti kritienu novēršanai no augstuma — Savienotāji

6.10.2005.

EN 362:1992

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 363:2002

Individuālās aizsardzības priekšmeti kritienu novēršanai no augstuma — Kritiena bloķēšanas sistēmas

28.8.2003.

EN 363:1992

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 364:1992

Individuālās aizsardzības ierīces kritienu novēršanai no augstuma — Pārbaudes metodes

23.12.1993.

—

 

EN 364:1992/AC:1993

 

 

 

CEN

EN 365:2004

Individuālās aizsardzības ierīces kritienu novēršanai no augstuma — Vispārējas prasības lietošanas, apkopes, periodiskās pārbaudes, remonta, marķēšanas un iesaiņošanas instrukcijām

6.10.2005.

EN 365:1992

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 367:1992

Aizsargapģērbs — Aizsardzība pret karstumu un liesmām — Karstuma pārnešanas noteikšana ar liesmu

23.12.1993.

—

 

EN 367:1992/AC:1992

 

 

 

CEN

EN 373:1993

Aizsargapģērbs — Materiālu pretestības novērtēšana pret izkausēta metāla šļakatām

23.12.1993.

—

 

CEN

EN 374-1:2003

Aizsargcimdi pret ķimikālijām un mikroorganismiem — 1.daļa: Terminoloģija un izpildes prasības

6.10.2005.

EN 374-1:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 374-2:2003

Aizsargcimdi pret ķimikālijām un mikroorganismiem — 2.daļa: Iekļūšanas pretestības noteikšana

6.10.2005.

EN 374-2:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 374-3:2003

Aizsargcimdi pret ķimikālijām un mikroorganismiem — 3.daļa: Necaurlaidīguma noteikšana pret ķimikālijām

6.10.2005.

EN 374-3:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

EN 374-3:2003/AC:2006

 

 

 

CEN

EN 379:2003

Specifikācijas metināšanas filtriem ar pārslēdzamu gaismas vadīšanu un metināšanas filtriem ar divkāršu gaismas vadīšanu

6.10.2005.

EN 379:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 381-1:1993

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 1.daļa: Testēšanas ekipējums pretestības noteikšanai pret sagriešanos ar motorzāģi

23.12.1993.

—

 

CEN

EN 381-2:1995

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 2.daļa: Kāju aizsargu testēšanas metodes

12.1.1996.

—

 

CEN

EN 381-3:1996

Aizsargdrēbes rokas ķēdes zāģu lietotājiem — 3. daļa: Pārbaudes metodes apaviem

10.10.1996.

—

 

CEN

EN 381-4:1999

Aizsargapģērbs strādājot ar rokas motorzāģiem — 4.daļa: Testa metodes aizsargcimdiem

16.3.2000.

—

 

CEN

EN 381-5:1995

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 5.daļa: Prasības kāju aizsargiem

12.1.1996.

—

 

CEN

EN 381-7:1999

Aizsargapģērbs strādājot ar rokas motorzāģiem — 7. daļa: Prasības aizsargcimdiem

16.3.2000.

—

 

CEN

EN 381-8:1997

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 8.daļa: Testēšanas prasības motorzāģu aizsarggetrām

18.10.1997.

—

 

CEN

EN 381-9:1997

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 9.daļa: Prasības motorzāģu aizsarggetrām

18.10.1997.

—

 

CEN

EN 381-10:2002

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 10.daļa: Ķermeņa augšdaļas aizsargu testēšanas metode

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 381-11:2002

Aizsargapģērbs rokas motorzāģu lietotājiem — 11.daļa: Prasības ķermeņa augšdaļas aizsargiem

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 388:2003

Aizsargcimdi pret mehāniskiem riskiem

6.10.2005.

EN 388:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 393:1993

Glābšanas vestes un individuālie peldspējas nodrošināšanas līdzekļi — Peldspējas nodrošināšanas līdzekļi — 50 N

16.12.1994.

—

 

EN 393:1993/A1:1998

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

EN 393:1993/AC:1995

 

 

 

CEN

EN 395:1993

Glābšanas vestes un individuālie peldspējas nodrošināšanas līdzekļi — Glābšanas vestes -100 N

16.12.1994.

—

 

EN 395:1993/A1:1998

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

EN 395:1993/AC:1995

 

 

 

CEN

EN 396:1993

Glābšanas vestes un individuālie peldspējas nodrošināšanas līdzekļi — Glābšanas vestes — 150 N

16.12.1994.

—

 

EN 396:1993/A1:1998

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

EN 396:1993/AC:1995

 

 

 

CEN

EN 397:1995

Rūpniecības aizsargķiveres

12.1.1996.

—

 

EN 397:1995/A1:2000

24.1.2001.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(24.1.2001.)

CEN

EN 399:1993

Glābšanas vestes un individuālie peldspējas nodrošināšanas līdzekļi — Glābšanas vestes — 275 N

16.12.1994.

—

 

EN 399:1993/A1:1998

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

EN 399:1993/AC:1995

 

 

 

CEN

EN 402:2003

Elpošanas ierīces pašizglābšanai — Aparāti ar saspiesta gaisa rezervuāriem ar pilnu masku vai iemutni — Prasības, pārbaude, marķēšana

21.2.2004.

EN 402:1993

Darbības izbeigšanās datums

(21.2.2004.)

CEN

EN 403:2004

Elpošanas ierīces pašizglābšanai — Filtra iekārtas ar kapuci pašizglābšanai ugunsgrēku gadījumos — Prasības, pārbaude, marķēšana

6.10.2005.

EN 403:1993

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 404:2005

Elpošanas ierīces pašizglābšanai — Aizsardzībai pret oglekļa monoksīdu paredzētas ar iemutni aprīkotas pašizglābšanās filtra iekārtas

6.10.2005.

EN 404:1993

 Darbības izbeigšanās datums

(2.12.2005.)

CEN

EN 405:2001

Elpošanas ierīces pašizglābšanai — Filtrējošās pusmaskas ar ventiļiem aizsardzībai pret gāzi un piemaisījumiem — Prasības, pārbaude, marķēšana

10.8.2002.

EN 405:1992

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 407:2004

Aizsargcimdi pret termoriskiem (karstums un/vai uguns)

6.10.2005.

EN 407:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 420:2003

Aizsargcimdi — Vispārīgas prasības un testēšanas metodes

4. Piezīme

2.12.2005.

EN 420:1994

Darbības izbeigšanās datums

(2.12.2005.)

CEN

EN 421:1994

Aizsargcimdi pret jonizējošo radiāciju un radioaktīvo piesārņojumu

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 443:1997

Ugunsdzēsēju ķiveres

19.2.1998.

—

 

CEN

EN 458:2004

Dzirdes aizsarglīdzekļi — Rekomendācijas attiecībā uz to izvēli, izmantošanu, kopšanu un apkopi — Vadošais dokuments

6.10.2005.

EN 458:1993

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 463:1994

Aizsargapģērbs lietošanai pret šķidrajām ķimikālijām — Testa metode: Pretestības pret iesūkšanu noteikšana, izmantojot šķidruma strūklu (Strūklas tests)

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 464:1994

Aizsargapģērbs lietošanai pret šķidrajām un gāzveida ķimikālijām, ieskaitot aerosolus un cietās daļiņas — Noplūdes vietas noteikšana gāzes necaurlaidīgā aizsargapģērbā (Iekšējā spiediena tests)

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 468:1994

Aizsargapģērbs lietošanai pret šķidrajām ķimikālijām — Iesūkšanās pretestības noteikšana ar smidzināšanu (Smidzināšanas tests)

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 469:1995

Ugunsdzēsēju apģērbs — Rekomendācijas attiecībā uz ugunsdzēsēju aizsargapģērbu

19.4.2006.

EN 469:1995

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2006.)

EN 469:2005/AC:2006

 

 

 

CEN

EN 470-1:1995

Aizsargapģērbs lietošanai metināšanā un ar to saistītos procesos — 1.daļa: Vispārējās prasības

12.1.1996.

—

 

EN 470-1:1995/A1:1998

13.6.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.1998.)

CEN

EN 471:2003

Profesionālai lietošanai paredzēts augstas redzamības brīdinājuma apģērbs — Testēšanas metodes un prasības

6.10.2005.

EN 471:1994

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 510:1993

Specifikācija attiecībā uz aizsargapģērbu, kas izmantojams tur, kur pastāv risks nonākt saskarē ar kūstošām daļām

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 511:2006

Aizsargcimdi pret aukstumu

Šī ir pirmā publikācija

EN 511:1994

Šīs publikācijas datums

CEN

EN 530:1994

Aizsargapģērba materiāla abrazīvā pretestība — Testa metodes

30.8.1995.

—

 

EN 530:1994/AC:1995

 

 

 

CEN

EN 531:1995

Aizsargapģērbs industriju strādniekiem uz kuriem iedarbojas karstums (izņemot apģērbus ugunsdzēsējiem un metinātājiem)

6.11.1998.

—

 

EN 531:1995/A1:1998

4.6.1999.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(4.6.1999.)

CEN

EN 533:1997

Aizsargapģērbs — Aizsardzība no karstuma un liesmām — Materiāli un materiālu kombinācijas ar ierobežotu liesmas izplatību

14.6.1997.

—

 

CEN

EN 564:1997

Alpīnisma aprīkojums — Palīgvirve — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 565:1997

Alpīnisma aprīkojums — Lente — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 566:1997

Alpīnisma aprīkojums — Cilpas — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 567:1997

Alpīnisma aprīkojums — Virvju skavas — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 568:1997

Alpīnisma aprīkojums — Ledus āķi — Drošības prasības un testa metodes

14.6.1997.

—

 

CEN

EN 569:1997

Alpīnisma aprīkojums — Ieliktņi — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 659:2003

Ugunsdzēsēju aizsargcimdi

21.2.2004.

EN 659:1996

Darbības izbeigšanās datums

(21.2.2004.)

CEN

EN 702:1994

Aizsargapģērbs — Aizsardzība pret karstumu un liesmu — Testa metode: Kontakta karstuma pārnešanas noteikšana caur aizsargapģērbu vai tā materiāliem

12.1.1996.

—

 

CEN

EN 795:1996

Kritienu novēršana no augstuma — Piekares iekārtas — Prasības un pārbaude

12.2.2000.

—

 

Brīdinājums: Šī publikācija neattiecas uz ierīcēm, kas aprakstītas A klasē (stiprinājumi pie konstrukcijas), C klasē (stiprinājuma ierīces, kas pārvietojas pa horizontāliem elastīgiem vadiem) un D klasē (stiprinājuma ierīces, kas pārvietojas pa horizontālām nekustīgām balsta sliedēm) un minētas 3.13.1., 3.13.3., 3.13.4., 4.3.1., 4.3.3., 4.3.4., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.4., 5.2.5., 5.3.2. punktā (attiecībā uz A1. klasi), 5.3.3., 5.3.4., 5.3.5., 6. punktā (attiecībā uz A, C un D klasi), A pielikumā (A.2., A.3., A.5. un A.6. punktā), B pielikumā un ZA pielikumā (attiecībā uz A, C un D klasi), un uz ko neattiecas pieņēmums par atbilstību Direktīvas 89/686/EEK noteikumiem.

 

EN 795:1996/A1:2000

24.1.2001.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.4.2001.)

CEN

EN 812:1997

Rūpniecības aizsargapvalki

19.2.1998.

—

 

EN 812:1997/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 813:1997

Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma — Sēdiejūgi

14.6.1997.

—

 

CEN

EN 863:1995

Aizsargapģērbs — Mehāniskās īpašības — Testa metode: Caurduršanas izturība

15.5.1996.

—

 

CEN

EN 892:2004

Alpīnisma inventārs — Dinamiskās alpīnisma virves — Drošības prasības un testēšana

6.10.2005.

EN 892:1996

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 893:1999

Alpīnisma aprīkojums — Dzelkšņi — Drošības prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 943-1:2002

Aizsargapģērbs pret šķidrajām un gāzveida ķimikālijām, ieskaitot šķidros aerosolus un cietās daļiņas — 1.daļa: Darbspējas prasības ventilējamiem un neventilējamiem “gāzes necaurlaidīgiem” (1. tips) un “gāzes caurlaidīgiem” (2. tips) aizsargtērpiem pret ķi

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 943-2:2002

Aizsargapģērbs pret šķidrajām un gāzveida ķimikālijām, ieskaitot šķidros aerosolus un cietās daļiņas — 2.daļa: Darbspējas prasības avārijas brigādēm paredzētiem “gāzes necaurlaidīgiem” (1. tips) aizsargtērpiem pret ķimikālijām

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 958:1996

Alpīnistu aprīkojums — Enerģiju absorbējošās sistēmas, kāpjot kalnos ar kāpšļiem — Drošības prasības un testa metodes

14.6.1997.

—

 

CEN

EN 960:1994

Galvas formas aizsargķiveru testēšanai

15.5.1996.

—

 

EN 960:1994/A1:1998

6.11.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.11.1998.)

CEN

EN 960:2006

Galvas formas aizsargķiveru testēšanai

Šī ir pirmā publikācija

EN 960:1994

31.12.2006.

CEN

EN 966:1996

Aizsargķiveres aviācijas sportam

10.10.1996.

—

 

EN 966:1996/A1:2000

4.7.2000.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.9.2000.)

EN 966:1996/A2:2006

Šī ir pirmā publikācija

3. Piezīme

Šīs publikācijas datums

CEN

EN 1073-1:1998

Aizsargapģērbs pret radioaktīvo saindēšanos — 1.daļa: Prasības un testa metodes ventilētam aizsargapģērbam pret saindēšanos ar radioaktīvām daļiņām

6.11.1998.

—

 

CEN

EN 1073-2:2002

Aizsargapģērbs pret radioaktīvo saindēšanos — 2.daļa: Prasības un testa metodes neventilētam aizsargapģērbam pret saindēšanos ar radioaktīvām daļiņām

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 1077:1996

Kalnu slēpotāju aizsargķiveres

10.10.1996.

—

 

CEN

EN 1078:1997

Aizsargķiveres riteņbraucējiem, skeitbordistiem un skrituļslidotājiem

14.6.1997.

—

 

EN 1078:1997/A1:2005

19.4.2006.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2006.)

CEN

EN 1080:1997

Triecienizturīgas ķiveres maziem bērniem

14.6.1997.

—

 

EN 1080:1997/A1:2002

28.8.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.

EN 1080:1997/A2:2005

19.4.2006.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2006.)

CEN

EN 1082-1:1996

Aizsargapģērbs — Cimdi un roku aizsargi, kas aizsargā no rokas nažu griezumiem un dūrieniem — 1.daļa: Bruņu cimdi un roku aizsargi

14.6.1997.

—

 

CEN

EN 1082-2:2000

Aizsargapģērbs — Cimdi un roku aizsarglīdzekļi pret iegriezumiem un ievainojumiem ar galda nazi — 2.daļa: Cimdi un roku aizsarglīdzekļi, kuri izgatavoti no materiāliem, izņemot bruņu materiālus

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 1082-3:2000

Aizsargapģērbs — Cimdi un roku aizsarglīdzekļi pret iegriezumiem un ievainojumiem ar galda nazi — 3.daļa: Audumu, ādas un citu materiālu triecientests pret iegriezumu

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 1095:1998

Klāja drošības iejūgi un drošības līnija lietošanai uz atpūtas kuģa — Drošības prasības un testēšanas metodes

6.11.1998.

—

 

CEN

EN 1146:2005

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Slēgtie atklātās cirkulācijas saspiestā gaisa elpošanas glābšanas aparāti ar kapuci — Prasības, testēšana, marķēšana

19.4.2006.

EN 1146:1997

Darbības izbeigšanās datums

(30.4.2006.)

CEN

EN 1149-1:1995

Aizsargapģērbs — Elektrostatiskās īpašības — 1.daļa: Virsmas pretestība (Testa metodes un prasības)

10.10.1996.

—

 

CEN

EN 1149-1:2006

Aizsargapģērbs — Elektrostatiskās īpašības — 1.daļa: Testa metode virsmas pretestības mērīšanai

Šī ir pirmā publikācija

EN 1149-1:1995

31.12.2006.

CEN

EN 1149-2:1997

Aizsargapģērbs — Elektrostatiskās īpašības — 2.daļa: Testa metode elektriskās pretestības mērīšanai caur materiālu (vertikālā pretestība)

19.2.1998.

—

 

CEN

EN 1149-3:2004

Aizsargapģērbs — Elektrostatiskās īpašības — 3.daļa: Testa metodes lādiņa vājinājuma mērīšanai

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 1150:1999

Aizsargapģērbs — Ikdienas luminiscējošais apģērbs — Testa metodes un prasības

4.6.1999.

—

 

CEN

EN 1384:1996

Aizsargķiveres jāšanas sportam

14.6.1997.

—

 

EN 1384:1996/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 1385:1997

Aizsargķiveres smaiļošanas un jahtu sportam

13.6.1998.

—

 

EN 1385:1997/A1:2005

6.10.2005.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 1486:1996

Aizsargapģērbs ugunsdzēsējiem — Testa metodes un prasības atstarojošam apģērbam dzēšot specifisku ugunsgrēku

3.12.1996.

—

 

CEN

EN 1621-1:1997

Motociklistu aizsargapģērbs pret mehāniskajiem triecieniem — 1.daļa: Prasības un testa metodes prettriecienu aizsarglīdzekļiem

13.6.1998.

—

 

CEN

EN 1621-2:2003

Motociklistu aizsargapģērbs pret mehāniskajiem triecieniem — 2.daļa: Motociklistu muguru aizsarglīdzekļi — Prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 1731:1997

Acu un sejas tīklveida aizsargi rūpnieciskai un nerūpnieciskai izmantošanai pret mehāniskajām briesmām un/vai karstumu

14.6.1997.

—

 

EN 1731:1997/A1:1997

13.6.1998.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.1998.)

CEN

EN 1809:1997

Niršanas piederumi — Peldspējas kontrolierīces — Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes

13.6.1998.

—

 

CEN

EN 1827:1999

Elpošanas aizsargierīces — Aizsargmaskas bez elpošanas vārstiem un atsevišķiem filtriem, kuri aizsargā pret gāzēm vai gāzēm un daļiņām vai tikai daļiņām — Prasības, testēšana, marķēšana

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 1836:2005

Individuālā acu aizsardzība — Saulesbrilles un pretapžilbināšanas filtri vispārīgai lietošanai un filtri tiešai saules novērošanai

2.12.2005.

EN 1836:1997

Darbības izbeigšanās datums

(31.3.2006.)

EN 1836:2005/AC:2006

 

 

 

CEN

EN 1868:1997

Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma — Ekvivalento jēdzienu saraksts

18.10.1997.

—

 

CEN

EN 1891:1998

Individuālie aizsarglīdzekļi pret kritieniem no augstuma — Zema stiepuma kernmantela virves

6.11.1998.

—

 

CEN

EN 1938:1998

Individuālā acu aizsardzība — Motociklistu un mopēdistu aizsargbrilles

4.6.1999.

—

 

CEN

EN ISO 4869-2:1995

Akustika — Dzirdes aizsargierīces — 2.daļa: Ar A novērtētā skaņas līmeņa novērtēšana, izmantojot dzirdes aizsargierīces (ISO 4869-2:1994)

15.5.1996.

—

 

CEN

EN ISO 4869-4:2000

Akustika — Dzirdes aizsargierīces — 4.daļa: Efektīvo dzirdes aizsargierīču skaņas stipruma līmeņa mērīšana (ISO/TR 4869-4:1998)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 6529:2001

Aizsargapģērbs — Aizsardzība pret ķimikālijām — Aizsargapģērba gāzu un šķidrumu necaurlaidības noteikšana (ISO 6529:2001)

6.10.2005.

EN 369:1993

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN ISO 6530:2005

Aizsargapģērbs — Aizsargapģērbs pret šķidrajām ķimikālijām — Materiālu pretestības pret šķidrumu iekļūšanu testēšanas metode: (ISO 6530:2005)

6.10.2005.

EN 368:1992

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN ISO 6942:2002

Aizsargapģērbs — Aizsardzība pret karstumu un uguni — Pārbaudes metodes: Materiālu un materiālu kombināciju novērtēšana, kas pakļauti karstumu izstarojošam avotam (ISO 6942:2002)

28.8.2003.

EN 366:1993

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN ISO 10256:2003

Ledus hokejistu galvas un sejas aizsardzība (ISO 10256:2003)

6.10.2005.

EN 967:1996

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN ISO 10819:1996

Mehāniskā vibrācija un šoks — Plaukstas-rokas vibrācija — Cimdu vibrācijas pārraidīšanas spējas uz delnas mērīšanas un novērtēšanas metode (ISO 10819:1996)

3.12.1996.

—

 

CEN

EN 12083:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Filtri ar elpošanas šļūtenēm — Cieto daļiņu filtri, gāzu filtri un kombinētie filtri — Prasības, testēšana, marķēšana

4.7.2000.

—

 

EN 12083:1998/AC:2000

 

 

 

CEN

EN 12270:1998

Alpīnistu aprīkojums — Ķīļi — Drošības prasības un testa metodes

16.3.2000.

—

 

CEN

EN 12275:1998

Alpīnistu aprīkojums — Karabīnes — Drošības prasības un testa metodes

16.3.2000.

—

 

CEN

EN 12276:1998

Alpīnistu aprīkojums — Frikcijas enkurfiksatori — Drošības prasības un testa metodes

24.2.2001.

—

 

EN 12276:1998/AC:2000

 

 

 

CEN

EN 12277:1998

Alpīnistu aprīkojums — Drošības jostas — Drošības prasības un testa metodes

6.11.1998.

—

 

CEN

EN 12278:1998

Alpīnistu aprīkojums — Trīši — Drošības prasības un testa metodes

6.11.1998.

—

 

CEN

EN ISO 12402-2:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 2. daļa: Peldvestes, 275. veiktspējas līmenis — Drošuma prasības (ISO 12402-2:2006)

Šī ir pirmā publikācija

EN 399:1993

31.3.2007.

CEN

EN ISO 12402-3:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 3. daļa: Peldvestes, 150. veiktspējas līmenis — Drošuma prasības (ISO 12402-3:2006)

Šī ir pirmā publikācija

EN 396:1993

31.3.2007.

CEN

EN ISO 12402-4:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 4. daļa: Peldvestes, 100. veiktspējas līmenis — Drošuma prasības (ISO 12402-4:2006)

Šī ir pirmā publikācija

EN 395:1993

31.3.2007.

CEN

EN ISO 12402-5:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 5. daļa: Negrimstības līdzekļi (50. līmenis) — Drošuma prasības (ISO 12402-5:2006)

Šī ir pirmā publikācija

EN 393:1993

31.3.2007.

CEN

EN ISO 12402-6:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 6.daļa: Glābšanas vestes un peldlīdzekļi īpašiem nolūkiem — Drošības prasības un papildu testēšanas metodes (ISO 12402-6:2006)

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN ISO 12402-8:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 8. daļa: Palīgpiederumi — Drošības prasības, testēšana (ISO 12402-8:2006)

2.8.2006.

EN 394:1993

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.2006.)

CEN

EN ISO 12402-9:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 9. daļa: Testēšanas metodika (ISO 12402-9:2006)

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN ISO 12402-10:2006

Individuālie peldamības līdzekļi — 10. daļa: Individuālo peldamības līdzekļu un tamlīdzīgu piederumu izvēle un izmantošana (ISO 12402-10:2006)

2.8.2006.

—

 

CEN

EN 12477:2001

Metinātāju aizsargcimdi

10.8.2002.

—

 

EN 12477:2001/A1:2005

6.10.2005.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

CEN

EN 12492:2000

Alpīnisma piederumi — Alpīnistu ķiveres — Drošības prasības un testa metodes

21.12.2001.

—

 

EN 12492:2000/A1:2002

28.8.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 12568:1998

Pēdu un kāju aizsargi — Prasības un testēšanas metodes apavu purngaliem un ieliktņiem ar pretestību pret metāla iekļūšanu

6.11.1998.

—

 

CEN

EN 12628:1999

Niršanas piederumi — Kombinētās peldspējas nodrošināšanas un glābšanas ierīces — Funkcionālās un drošības prasības, testa metodes

4.7.2000.

—

 

EN 12628:1999/AC:2000

 

 

 

CEN

EN 12841:2006

Individuālie aizsarglīdzekļi pret nokrišanu no augstuma — Trosētas piekļuves sistēmas — Trošu noregulēšanas piederumi

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN 12941:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Ar enerģiju darbināmas filtrēšanas ierīces, kuras pievienotas ķiverei vai kapucei — Prasības, testēšana, marķēšana

4.6.1999.

EN 146:1991

Darbības izbeigšanās datums

(4.6.1999.)

EN 12941:1998/A1:2003

6.10.2005.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 12942:1998

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Ar enerģiju darbināmas filtrēšanas ierīces, ieskaitot pilnās sejasmaskas, pusmaskas vai ceturtdaļmaskas — Prasības, testēšana, marķēšana

4.6.1999.

EN 147:1991

Darbības izbeigšanās datums

(4.6.1999.)

EN 12942:1998/A1:2002

28.8.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 13034:2005

Aizsargapģērbs pret šķidrajām ķimikālijām. Veiktspējas prasības aizsargapģērbam, (6.tips un PB[6] tips), pret ķimikālijām ar ierobežotu veiktspēju pret šķidrajām ķimikālijām

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 13061:2001

Aizsargapģērbs — Futbolistu apakšstilbu aizsargi — Prasības un testa metodes

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13087-1:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 1.daļa: Noteikumi un kondicionēšana

10.8.2002.

—

 

EN 13087-1:2000/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 13087-2:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 2.daļa: Amortizācija

10.8.2002.

—

 

EN 13087-2:2000/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 13087-3:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 3.daļa: Noturība pret iespiešanos

10.8.2002.

—

 

EN 13087-3:2000/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 13087-4:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 4.daļa: Aiztures sistēmas efektivitāte

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13087-5:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 5.daļa: Aiztures sistēmas izturība

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 13087-6:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 6.daļa: Redzes lauks

10.8.2002.

—

 

EN 13087-6:2000/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 13087-7:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 7.daļa: Ugunsizturība

10.8.2002.

—

 

EN 13087-7:2000/A1:2001

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(10.8.2002.)

CEN

EN 13087-8:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 8.daļa: Elektriskās īpašības

21.12.2001.

—

 

EN 13087-8:2000/A1:2005

6.10.2005.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 13087-10:2000

Aizsargķiveres — Testa metodes — 10.daļa: Noturība pret siltuma starojumu

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13138-1:2003

Peldētmācīšanās palīglīdzekļi — 1.daļa: Drošības prasības un testēšanas metodes uz ķermeņa nēsājamiem peldētmācīšanās palīglīdzekļiem

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 13158:2000

Aizsargapģērbs — Jātnieku aizsargžaketes, ķermeņa un plecu aizsargi — Prasības un testa metodes

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 13178:2000

Individuālā acu aizsardzība — Motorkamanu braucēju acu aizsargi

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13274-1:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 1.daļa: Iekšējā hermētiskuma un kopējā hermētiskuma noteikšana

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13274-2:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 2.daļa: Praktiskā izpildījuma testi

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13274-3:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 3.daļa: Elpošanas noturības noteikšana

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13274-4:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 4.daļa: Ugunsizturības testi

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13274-5:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 5.daļa: Klimatiskie apstākļi

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13274-6:2001

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 6.daļa: Ogļskābās gāzes daudzuma noteikšana ieelpojamajā gaisā

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13274-7:2002

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 7.daļa: Daļiņu filtra caurlaidības noteikšana

5. Piezīme

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13274-8:2002

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Testa metodes — 8. daļa: Dolomīta putekļu aizsērējuma noteikšana

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13277-1:2000

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 1.daļa: Vispārīgās prasības un testa metodes

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 13277-2:2000

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 2.daļa: Papildu prasības un testa metodes pēdas pacēluma, apakšstilba un apakšdelma aizsargierīcēm

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 13277-3:2000

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 3.daļa: Papildu prasības un testa metodes ķermeņa aizsargierīcēm

24.2.2001.

—

 

CEN

EN 13277-4:2001

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 4.daļa: Papildprasības un testa metodes galvas aizsargiem

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13277-5:2002

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 5.daļa: Papildu prasības un testa metodes dzimumorgānu un zemjostasvietas aizsargiem

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13277-6:2003

Austrumu cīņu aizsarglīdzekļi — 6.daļa: Papildu prasības un testa metodes sieviešu krūšu aizsargiem

21.2.2004.

—

 

CEN

EN 13287:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Apavi — Testēšanas metode slīdes pretestības noteikšanai

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 13356:2001

Brīdinājuma aprīkojums neprofesionālai lietošanai — Testa metodes un prasības

21.12.2001.

—

 

CEN

EN 13484:2001

Ķiveres sporta kamaniņu braucējiem

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13546:2002

Aizsargapģērbs — Plaukstu, roku, krūškurvja, vēdera, kāju, pēdu un dzimumorgānu aizsargi lauka hokeja vārtsargiem un apakšstilbu aizsargi lauka hokeja spēlētājiem — Prasības un testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13567:2002

Aizsargapģērbs — Plaukstu, roku, krūškurvja, vēdera, kāju, dzimumorgānu un sejas aizsargi paukotājiem — Prasības un testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13594:2002

Aizsargcimdi motobraucējiem profesionāļiem — Prasības un testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13595-1:2002

Aizsargapģērbs motobraucējiem profesionāļiem — Jakas, bikses un viengabala vai dalītie uzvalki — 1.daļa: Vispārīgās prasības

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13595-2:2002

Aizsargapģērbs motobraucējiem profesionāļiem — Jakas, bikses un viengabala vai dalītie uzvalki — 2.daļa: Testēšanas metode trieciena abrazīvās pretestības noteikšanai

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13595-3:2002

Aizsargapģērbs motobraucējiem profesionāļiem — Jakas, bikses un viengabala vai dalītie uzvalki — 3.daļa: Testēšanas metode auduma pārplēšanas izturības noteikšanai

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13595-4:2002

Aizsargapģērbs motobraucējiem profesionāļiem — Jakas, bikses un viengabala vai dalītie uzvalki — 4.daļa: Testēšanas metode auduma triecienpārgriešanas pretošanās spējas noteikšanai

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13634:2002

Profesionāla pielietojuma aizsargapavi motobraucējiem profesionāļiem — Prasības un testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13781:2001

Aizsargķiveres sniega visurgājēju un bobsleju vadītājiem un pasažieriem

10.8.2002.

—

 

CEN

EN 13794:2002

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi — Pašizglābšanas aparāti — Prasības, testēšana, marķēšana

28.8.2003.

EN 1061:1996

EN 400:1993

EN 401:1993

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 13819-1:2002

Dzirdes aizsargi — Testēšana — 1.daļa: Fizikālās testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13819-2:2002

Dzirdes aizsargi — Testēšana — 2.daļa: Akustiskās testēšanas metodes

28.8.2003.

—

 

CEN

EN 13832-1:2006

Apavu aizsardzība pret ķimikālijām — 1. daļa: Terminoloģija un testēšana

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN 13832-2:2006

Apavu aizsardzība pret ķimikālijām — 2. daļa: Prasības apaviem, kas ir izturīgi pret ķimikālijām laboratorijas apstākļos

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN 13832-3:2006

Apavu aizsardzība pret ķimikālijām — 3. daļa: Prasības apaviem, kas ir augsti izturīgi pret ķimikālijām laboratorijas apstākļos

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN 13911:2004

Ugunsdzēsēju aizsargapģērbs — Prasības un testa metodes ugunsdzēsēju kapucēm

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 13949:2003

Elpošanas ierīces — Autonomas iekārtas niršanai ar saspiestu slāpekļa-skābekļa gāzu maisījumu un skābekli — Prasības, testēšana, marķēšana

21.2.2004.

—

 

CEN

EN ISO 13982-1:2004

Aizsargapģērbs pret cieto ķīmisko vielu daļiņām — 1.daļa: Veiktspējas prasības pretķīmiskajiem aizsargapģērbiem, ņemot vērā pilnu ķermeņa aizsardzību pret gaisā emitētām cietajām daļiņām (5. tipa apģērbi) (ISO 13982-1:2004)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 13982-2:2004

Aizsargapģērbs pret cieto ķīmisko vielu daļiņām — 2.daļa: Uz iekšu vērstas smalko daļiņu aerosolu noplūdes aizsargapģērbos noteikšanas testa metode (ISO 13982-2:2004)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 13995:2000

Aizsargapģērbs — Mehāniskās īpašības — Testa metode materiālu caursites un dinamiskās saraušanas pretestības noteikšanai (ISO 13995:2000)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 13997:1999

Aizsargapģērbs — Mehāniskās īpašības — Izturības noteikšana pret griešanu ar asiem priekšmetiem (ISO 13997:1999)

4.7.2000.

—

 

EN ISO 13997:1999/AC:2000

 

 

 

CEN

EN ISO 13998:2003

Aizsargapģērbs — Priekšauti, bikses un vestes aizsardzībai pret rokas nažu griezumiem un dūrieniem (ISO 13998:2003)

28.8.2003.

EN 412:1993

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN 14021:2003

Akmeņu aizsargi braucēju pasargāšanai no akmeņiem un šķembām motobraukšanai bezceļu apstākļos — Prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14052:2005

Rūpniecībā izmantojamās augstas veiktspējas ķiveres

19.4.2006.

—

 

CEN

EN 14058:2004

Aizsargapģērbs — Apģērba elementi aizsardzībai pret aukstām vidēm

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14120:2003

Aizsargapģērbs — Plaukstu locītavu, plaukstu, ceļgalu un elkoņu aizsargi skrituļrīku sportistiem — Prasības un testēšanas metodes

21.2.2004.

—

 

CEN

EN 14126:2003

Aizsargapģērbs — Veiktspējas prasības un testēšanas metodes aizsargapģērbam pret infekcijas izraisošiem mikroorganismiem

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14143:2003

Elpošanas ierīces — Autonomas reģeneratīvās niršanas ierīces

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14225-1:2005

Ūdenslīdēju tērpi — 1.daļa: Slapjie tērpi — Prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14225-2:2005

Ūdenslīdēju tērpi — 2.daļa: Sausie tērpi — Prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14225-3:2005

Ūdenslīdēju tērpi — 3.daļa: Aktīvi apsildāmi vai dzesējami tērpi (sistēmas) — Prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14225-4:2005

Ūdenslīdēju tērpi — 4.daļa: Darbam pie normāla (viena atmosfēra) ieelpojamā gaisa spiediena paredzēti tērpi — Cilvēcisko faktoru uzstādītās prasības un testēšanas metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14325:2004

Aizsargapģērbs pret ķimikālijām — Pretķīmisko aizsargapģērbu materiālu, vīļu, izjaucamo un neizjaucamo saistījumu testēšana un kvalificēšana pēc veiktspējas

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14328:2005

Aizsargapģērbs — Cimdi un apakšdelmu aizsargi pret iegriešanu ar energodarbināmiem nažiem — Prasības un testu metodes

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14360:2004

Apģērbs pret lietu — Gatavo apģērbu testēšanas metode — Pilienu triecieni ar spēku no augšas

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14387:2004

Elpošanas ceļu aizsargierīces — Gāzu filtrs(i) un kombinētais(ie) filtrs(i) — Prasības, testēšana, marķēšana

6.10.2005.

EN 141:2000

EN 371:1992

EN 372:1992

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 14404:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Ceļgalu aizsargi darbam pozīcijā uz ceļgaliem

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14435:2004

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi — Vienīgi lietošanai ar paaugstinātu spiedienu paredzēti autonomie atklātās cirkulācijas saspiestā gaisa elpošanas aparāti ar pusmasku — Prasības, testēšana, marķēšana

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14458:2004

Individuālie acusargi — Sejsegi un vizieri lietošanai kopā ar ugunsdzēsības, ātrās palīdzības un avārijdienestu darbinieku aizsargcepurēm

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 14460:1999

Autosacīkšu braucēju aizsargapģērbs — Karstumizturība un ugunsizturība — Ekspluatācijas noteikumi un testa metodes (ISO 14460:1999)

16.3.2000.

—

 

EN ISO 14460:1999/A1:2002

10.8.2002.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.9.2002.)

EN ISO 14460:1999/AC:1999

 

 

 

CEN

EN 14529:2005

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Vienīgi glābšanai paredzēti autonomie atklātās cirkulācijas saspiestā gaisa pusmaskas elpošanas aparāti ar iespēju pievienot ar elpošanu vadāmu paaugstināta spiediena vārstu

19.4.2006.

—

 

CEN

EN 14572:2005

Augstas efektivitātes aizsargcepures jāšanas sportam

6.10.2005.

—

 

CEN

EN 14593-1:2005

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Ar automātisko gaisa padeves regulēšanas vārstu aprīkoti saspiestā gaisa elpošanas aparāti — 1.daļa: Aparāti ar pilnu sejas masku. Prasības, testēšana, marķēšana

6.10.2005.

EN 139:1994

Darbības izbeigšanās datums

(2.12.2005.)

CEN

EN 14593-2:2005

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi. Ar automātisko gaisa padeves regulēšanas vārstu aprīkoti saspiestā gaisa elpošanas aparāti. 2.daļa: Lietošanai ar paaugstinātu spiedienu paredzēti aparāti ar pusmasku. Prasības, testēšana, marķēšana

6.10.2005.

EN 139:1994

Darbības izbeigšanās datums

(2.12.2005.)

EN 14593-2:2005/AC:2005

 

 

 

CEN

EN 14594:2005

Elpošanas orgānu aizsarglīdzekļi — Nepārtrauktas plūsmas saspiestā gaisa elpošanas aparāti — Prasības, testēšana, marķēšana

6.10.2005.

EN 271:1995

EN 12419:1999

EN 139:1994

EN 1835:1999

EN 270:1994

Darbības izbeigšanās datums

(2.12.2005.)

EN 14594:2005/AC:2005

 

 

 

CEN

EN 14605:2005

Aizsargapģērbs pret šķidrajām ķimikālijām. Veiktspējas prasības apģērbiem ar šķidrumu, (3.tipa aizsargapģērbi), vai izsmidzinātu šķidrumu, (4.tipa aizsargapģērbi), necaurlaidīgiem savienojumiem starp dažādām apģērba daļām, ieskaitot atsevišķas ķermeņa d

6.10.2005.

EN 467:1995

EN 466:1995

EN 465:1995

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 14786:2006

Aizsargapģērbs. Kā noteikt noturību pret izsmidzinātu šķidru ķimikāliju, emulsiju un dispersiju iespiešanos — Testēšana ar pulverizatoriem

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN ISO 14877:2002

Aizsargapģērbs abrazīvajām spridzināšanas operācijām, izmantojot granulveida abrazīvus (ISO 14877:2002)

28.8.2003.

—

 

CEN

EN ISO 15025:2002

Aizsargapģērbs — Aizsardzība pret karstumu un liesmu — Liesmas ierobežotas izplatīšanās testēšanas metodes (ISO 15025:2000)

28.8.2003.

EN 532:1994

Darbības izbeigšanās datums

(28.8.2003.)

CEN

EN ISO 15027-1:2002

Aizsargtērpi pret atdzišanu ūdenī — 1.daļa: Tērpi pastāvīgai nēsāšanai, prasības, ieskaitot drošību (ISO 15027-1:2002)

10.4.2003.

—

 

CEN

EN ISO 15027-2:2002

Aizsargtērpi pret atdzišanu ūdenī — 2.daļa: Ātri uzģērbjami tērpi, prasības, ieskaitot drošību (ISO 15027-2:2002)

10.4.2003.

—

 

CEN

EN ISO 15027-3:2002

Aizsargtērpi pret atdzišanu ūdenī — 3.daļa: Testēšanas metodes (ISO 15027-3:2002)

10.4.2003.

—

 

CEN

EN 15090:2006

Ugunsdzēsēju apavi

Šī ir pirmā publikācija

—

 

CEN

EN ISO 15831:2004

Apģērbs — Fizioloģiskie efekti — Siltumizolētspējas noteikšana ar termomanekenu (ISO 15831:2004)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 17249:2004

Drošības apavi aizsardzībai pret sagriešanos ar motorzāģi (ISO 17249:2004)

6.10.2005.

—

 

CEN

EN ISO 20344:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Apavu testu metodes (ISO 20344:2004)

6.10.2005.

EN 344:1992

EN 344-2:1996

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

EN ISO 20344:2004/AC:2005

 

 

 

CEN

EN ISO 20345:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Drošības apavi (ISO 20345:2004)

6.10.2005.

EN 345:1992

EN 345-2:1996

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN ISO 20346:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Aizsargājošie apavi (ISO 20346:2004)

6.10.2005.

EN 346-2:1996

EN 346:1992

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN ISO 20347:2004

Individuālie aizsarglīdzekļi — Darba apavi (ISO 20347:2004)

6.10.2005.

EN 347:1992

EN 347-2:1996

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

CEN

EN 24869-1:1992

Akustika — Dzirdes aizsargi — 1.daļa: Subjektīva skaņas vājināšanās mērīšanas metode (ISO 4869-1:1990)

16.12.1994.

—

 

CEN

EN 24869-3:1993

Akustika — Dzirdes aizsargi — Vienkāršota skaņas vājināšanās noteikšanas metode austiņu tipa aizsargu kvalitātes pārbaudei (ISO/TR 4869-3:1989)

16.12.1994.

—

 

CENELEC

EN 50237:1997

Pirkstaiņi un dūraiņi ar mehānisku aizsardzību elektrotehniskiem darbiem

4.6.1999.

—

 

CENELEC

EN 50286:1999

Elektroizolējoši aizsargapģērbi darbam zemsprieguma ietaisēs

16.3.2000.

—

 

CENELEC

EN 50321:1999

Elektroizolējoši apavi darbam zemsprieguma ietaisēs

16.3.2000.

—

 

CENELEC

EN 50365:2002

Elektriski izolējošas ķiveres lietošanai zemsprieguma ietaisēs

10.4.2003.

—

 

CENELEC

EN 60743:2001

Darbs zem sprieguma — Instrumentu, iekārtu un ierīču terminoloģija (IEC 60743:2001)

10.4.2003.

EN 60743:1996

2.1. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.12.2004.)

CENELEC

EN 60895:2003

Darbs ar elektroierīcēm zem sprieguma — Ekranējošs aizsargapģērbs darbam pie maiņstrāvas nominālā sprieguma līdz 800 kV un pie līdzstrāvas sprieguma līdz 600 kV (IEC 60895:2002 (Ar grozījumiem))

6.10.2005.

EN 60895:1996

2.1. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2006.)

CENELEC

EN 60903:2003

Darbs ar elektroierīcēm zem sprieguma. Izolējoši cimdi (IEC 60903:2002 (Ar grozījumiem))

6.10.2005.

EN 60903:1992

un tā labojums + EN 50237:1997

2.1. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.2006.)

CENELEC

EN 60984:1992

Izolējoša materiāla piedurknes darbam zem elektrosprieguma (IEC 60984:1990 (Ar grozījumiem))

4.6.1999.

—

 

EN 60984:1992/A11:1997

4.6.1999.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(4.6.1999.)

EN 60984:1992/A1:2002 (IEC 60984:1990/A1:2002)

10.4.2003.

3. Piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(6.10.2005.)

1. Piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow”), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. Piezīme

Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

3. Piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

4. Piezīme

Lai atzītu atbilstību standartam EN 420:2003, ņemot vērā BHSR 1.2.1.1. un pamatojoties uz hroma(VI) saturu cimdu materiālos, hroma(VI) analīžu metodes kvalitatīvās noteikšanas robežai ir jābūt 3 mg/kg vai zemākai.

5. Piezīme

EN 13274-7:2002 6.4 punkta pēdējais teikums un 7.4 punkta pēdējais teikums neparedz atbilstības prezumpciju attiecībā uz Direktīvā 89/686/EEK noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām.

PIEZĪME:

—

Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—

Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds.

(1)  ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—

CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel.(32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—

CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel.(32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel.(33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3)  OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/73

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. anvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 314/07)

Atbalsta Nr.

XS 137/05

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

Visa Latvijas teritorija

Atbalsta programmas vai individuāla atbalsta saņēmēja nosaukums

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” garantiju valsts atbalsta programma

Juridiskais pamats

1)

Latvijas vienotais programdokuments 2004. — 2006. gadam. (www.esfondi.lv)

2)

Papildinājumi Latvijas vienotam programdokumentam 2004. — 2006. gadam. (www.esfondi.lv)

3)

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes sēdes lēmums Nr. 21. 29.5.2003. par garantēšanas noteikumu grozījumiem.

4)

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes sēdes lēmums Nr. 57. 23.5.2003. par garantēšanas noteikumu grozījumiem.

5)

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes sēdes lēmums Nr. 79 6.6.2006. par garantēšanas noteikumu grozījumiem.

6)

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes sēdes lēmums Nr. 81. 21.6.2006. par garantēšanas noteikumu grozījumiem.

7)

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” valdes sēdes lēmums Nr. 84. 20.7.2006. par garantēšanas noteikumu grozījumiem.

Atbilstīgi programmai plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa

Atbalsta programma

Ikgadējais izlietojums

2004- 3 450 000 LVL (4 908 935. EUR)

2006 — 168 072 LVL (239 146 EUR)

Kopējais apjoms

3 618 072 LVL (5 148 081 EUR)

Kopējais garantiju apjoms ieskaitot multiplikatora koeficientu x2 sastādīs 7 236 144. LVL(10 296 163 EUR)

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta punktiem no 2-6 un 5. pantu.

Jā

Īstenošanas datums

18.6.2003.

Plānotie grozījumi programmas nosacījumos tiks ieviesti no š.g. 1. oktobra.

Programmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums

Līdz 2008. gada 31. augustam.

Ja atbalsta programmas nosacījumi neatbilst komercdarbības atbalsta kontroles normām, atbalsta sniegšanas nosacījumi tiks pārskatīti atbilstoši Eiropas Kopienas Līguma 1. paragrāfa 88. pantam.

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Atbalstāmās nozares

Visas nozares, kas atbilst MVU valsts atbalstam izņemot:

a)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Pielikumā Nr.1 iekļauto lauksaimniecības preču ražošanai, pārstrādei un mārketingam;

b)

projektiem, kas saistīti ar lauksaimniecisku darbību bez pārstrādes

c)

kas saistītas ar komercsabiedrības eksporta apjomiem, preču izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai komercsabiedrības kārtējām izmaksām eksporta operācijām;

d)

darbībām, kuru rezultātā ar sniegto atbalstu ir radīta situācija, kad vietējo preču izmantošanai ir prioritārs statuss attiecībā pret importēto preču izmantošanu;

e)

transporta nozare.

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”

Tirgoņu iela 11

LV-1050, Rīga, Latvija

Lielie individuālie atbalsta granti

Saskaņā ar regulas 6. pantu.

Jā


Atbalsta Nr.

XS 184/05

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Miasto Skierniewice, Województwo Łódzkie

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Horizontālais valsts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai Skiernevices pilsētā.

Juridiskais pamats

Ustawa z 8 marca 1990 r. o samorządzie gminnym (tekst jedn. Dz.U. nr 142, poz. 1591 z późniejszymi zmianami), Ustawa z dnia 12 stycznia 1991 r. o podatkach i opłatach lokalnych (tekst jedn. Dz.U. z 2002 r. nr 9, poz. 84), Uchwała nr XLI/71/05 Rady Miasta Skierniewice z dnia 14 lipca 2005 roku w sprawie zwolnień z podatku od nieruchomości i udzielania dotacji dla małych i średnich przedsiębiorców na terenie Miasta Skierniewice

Plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

7 400 EUR

Galvotie aizdevumi

 

Individuālais atbalsts

Kopējais apjoms

 

Galvotie aizdevumi

 

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-6. punktu un 5. pantu

Jā

Ieviešanas datums

No 31.8.2005..

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2006..

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Tautsaimniecības nozares, kurām atbalsts paredzēts

Visas nozares, kurās var piešķirt atbalstu MVU

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ryszard Bogusz

Prezydent Miasta Skierniewice

ul. Rynek 1

PL-96-100 Skierniewice

Liela apjoma individuālais atbalsts

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā


Atbalsta Nr.

XS 185/05

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Centralny

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Projektu un pakalpojumu uzņēmums BISPROL sp. z o.o.

Juridiskais pamats

Ustawa z dnia 30 sierpnia 1996 r. o komercjalizacji i prywatyzacji (Dz.U. nr 171/2002, poz. 1397, z późn. zm.) art. 52 ust. 1

Plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

 

Galvotie aizdevumi

 

Individuālais atbalsts

Kopējais apjoms

0,098559 miljoni EUR (1)

Galvotie aizdevumi

 

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-6. punktu un 5. pantu

Jā

Ieviešanas datums

22.9.2005..

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 30.12.2015..

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Tautsaimniecības nozares, kurām atbalsts paredzēts

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Citi pakalpojumi

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Minister Skarbu Państwa

ul. Krucza 36/Wspólna 6

PL-00-522 Warszawa

Liela apjoma individuālais atbalsts

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā


Atbalsta numurs:

XS 205/05

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Deltalinqs

Juridiskais pamats

Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2004

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

 

Garantētie aizdevumi

 

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

224 728 EUR

Garantētie aizdevumi

 

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2. — 6. punktam un 5. pantam

Jā,

atbalsta intensitāte ir noteikta ar 43 % valsts iestāžu līdzdalību

Īstenošanas datums

1.12.2005..

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 31.3.2008.. (2)

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Šis projekts paredz padarīt komplekso preu plūsmu Roterdamas ostā saprotamāku jauniem uzņēmumiem un ietver pētījuma īstenošanu, kura rezultāti būs brīvi pieejami visiem.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras var saņemt atbalstu MVU

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 6. pantam

Jā


Atbalsta numurs:

XS 206/05

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

LTO Groeiservice

Juridiskais pamats

Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2004

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

 

Garantētie aizdevumi

 

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

69 500,00 EUR

Garantētie aizdevumi

 

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2. — 6. punktam un 5. pantam

Jā, atbalsta intensitāte ir noteikta ar 50 % valsts iestāžu līdzdalību

Īstenošanas datums

1.12.2005..

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 1.4.2007.. (3)

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Šis projekts paredz pārskatīt esošās zināšanas par gaismas ietekmi uz augšanu un uz siltumnīcas augu kvalitāti. Tiklīdz būs zināms zināšanu līmenis, tiks izstrādāti pētījumu projektu priekšlikumi, lai novērstu atklātos trūkumus.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Tikai noteiktas nozares

Jā

Citas rūpniecības nozares

Dārzkopība siltumnīcās

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 6. pantam

Jā


Atbalsta numurs:

XS 209/05

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Holland Scherming

Juridiskais pamats

Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2004

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

 

Garantētie aizdevumi

 

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

101 330 EUR

Garantētie aizdevumi

 

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2. — 6. punktam un 5. pantam

Jā,

atbalsta intensitāte ir noteikta ar 60% valsts iestāžu līdzdalību

Īstenošanas datums

1.12.2005..

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 1.6.2006..

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Šā projekta mērķis ir veikt rūpniecisku izpēti par dažādu gaismas veidu ietekmi uz augu un ziedu augšanu. Holland Scherming ir uzņēmums, kas piegādā solāros ekrānus siltumnīcu būvniekiem. Gaismas jomā iegūtās ziņāšanas ļaus attīstīt jaunus produktus. Subsīdija ir paredzēta, lai finansētu pētniecību, kas paredz padziļināt zināšanas par gaismas ietekmi un nevis, lai attīstītu jaunus produktus.

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Tikai noteiktas nozares

Jā

Citi pakalpojumi

Instalāciju nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 6. pantam

Jā

(1)  uzņēmumam piešķirtā atbalsta apjoms izteikts ar bruto aizdevuma ekvivalentu

(2)   Šis pasākums, ja nepieciešams, tiks pielāgots attiecīgajiem noteikumiem pēc Regulas (EK) Nr. 70/2001 pārskatīšanas. Tas tiks paziņots Komisijai.

(3)   Šis pasākums, ja nepieciešams, tiks pielāgots attiecīgajiem noteikumiem pēc Regulas (EK) Nr. 70/2001 pārskatīšanas. Tas tiks paziņots Komisijai.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/78

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu veidu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīda ievedumiem

(2006/C 314/08)

Komisija saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (2), ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka dažu veidu Dienvidāfrikas izcelsmes (“attiecīgā valsts”) importēts mangāna dioksīds tiek pārdots par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

Sūdzību 2006. gada 10. novembrī iesniedza uzņēmums Tosoh Hellas AIC (“sūdzības iesniedzējs”), kura produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Kopienas kopējās dažu veidu mangāna dioksīda produkcijas.

2.   Ražojums

Ražojums, par kuru tiek apgalvots, ka to pārdod par dempinga cenām, ir dažu veidu Dienvidāfrikas izcelsmes elektrolītiskais mangāna dioksīds (elektrolīzes procesā iegūts mangāna dioksīds ar augstu tīrības pakāpi), kas nav karsēts, ko parasti veic, lai tas kļūtu piemērots izmantošanai litija baterijās (“attiecīgais ražojums”), un ko parasti deklarē ar KN kodu ex 2820 10 00. Šis KN kods ir sniegts vienīgi informācijai.

3.   Apgalvojums par dempingu

Apgalvojums par dempingu attiecībā uz Dienvidāfriku ir izdarīts, balstoties uz saliktās normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, to eksportējot uz Kopienu, ja nav pietiekamu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

Tāpēc aprēķinātā dempinga starpība ir ievērojama.

4.   Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus tam, ka attiecīgā ražojuma imports no Dienvidāfrikas kopumā ir pieaudzis absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē.

Ir izvirzīts apgalvojums, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares noteikto cenu līmeni, kas savukārt ir būtiski negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5.   Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā, un ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

5.1.   Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai attiecīgais Dienvidāfrikas izcelsmes ražojums tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu.

(a)   Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanas veikšanai, tā nosūtīs anketas Kopienas ražošanas nozarei un visām ražotāju asociācijām Kopienā, ražotājiem/eksportētājiem Dienvidāfrikā, visām ražotāju/eksportētāju asociācijām, importētājiem, visām sūdzībā minētajām importētāju asociācijām, kā arī attiecīgo eksportētājvalstu iestādēm.

Jebkurā gadījumā visām personām nekavējoties, bet ne vēlāk kā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā pa faksu jāsazinās ar Komisiju, lai uzzinātu, vai tās ir minētas sūdzībā, un vajadzības gadījumā pieprasītu anketu, ņemot vērā to, ka šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā minētais termiņš attiecas uz visām šādām ieinteresētajām personām.

(b)   Informācijas vākšana un personu uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas ir aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju, kas nav atbildes uz anketas jautājumiem, un apstiprinošus pierādījumus. Šī informācija un apstiprinošie pierādījumi jānogādā Komisijā 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli, lai tās uzklausītu. Šis pieprasījums jāiesniedz 6. punkta c) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

5.2.   Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, ja apstiprinās apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu, tiks lemts par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Šā iemesla dēļ Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvās patērētāju organizācijas šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā var paziņot par sevi un sniegt Komisijai informāciju, ja tie pierāda šo personu darbības objektīvo saistību ar attiecīgo ražojumu. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta c) apakšpunktā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu jebkura iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā iesniedzot būs pamatota ar faktiem.

6.   Termiņi

(a)   Termiņš ieinteresētajām personām anketas pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(b)   Termiņš, kurā personas var informēt par sevi, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un cita veida informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām, sazinoties ar Komisiju, 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Jāpievērš uzmanība tam, ka lielākā daļa pamatregulā noteikto procesuālo tiesību tiek īstenotas atkarībā no tā, vai ieinteresētā persona ir pieteikusies iepriekš minētajā laikposmā.

(c)   Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uzklausīšanai Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

7.   Rakstveida informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visai ieinteresēto personu iesniegtajai informācijai jābūt rakstiskai (nevis elektroniskai, ja vien nav noteikts citādi), tajā jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs.

Komisijas adrese sarakstei —

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05.

8.   Nesadarbošanās

Ja kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to neņem vērā, un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojas uz rīcībā esošajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies,

9.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 6. panta 9. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1.lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/80

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 314/09)

Lēmuma pieņemšanas datums

24.10.2006.

Atbalsta Nr.

N 254/06

Dalībvalsts

Beļģija

Nosaukums

Minimumprijs voor groenestroomcertificaten van PV installaties

Juridiskais pamats

Artikel 25ter, eerste alinea, van het decreet van 17 juli 2000 houdende de organisatie van de elektriciteitsmarkt en het decreet van 7 mei 2004.

Article 25ter, paragraphe 1, du décret relatif à l'organisation du marché d'électricité du 17 juillet 2000 et décret du 7 mai 2004.

Pasākuma veids

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

24.10.2006.

Atbalsta Nr.

N 623/06

Dalībvalsts

Slovākija

Nosaukums

Individuálna pomoc na audiovizuálnu tvorbu v prospech spoločnosti ALEF Film & Media group s.r.o.

Juridiskais pamats

a)

Zákon č. 523/2004 Z. z. o rozpočtových pravidlách verejnej správy a o zmene a doplnení niektorých zákonov,

b)

Zákon č. 231/1999 Z. z. o štátnej pomoci v znení zákona č. 203/2004 – § 4 ods. 1, písm. d),

c)

Výnos MK SR – 12947/05-110/30493 o poskytovaní dotácií v pôsobnosti MK SR

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi 7,5 milj; SKK

Atbalsta intensitāte

23 %

Atbalsta ilgums

1 Janvāris 2006 — 31 Decembris 2006

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministerstvo kultúry SR

Nám. SNP 33

SK-813 31 Bratislava

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

24.10.2006.

Atbalsta Nr.

N 624/06

Dalībvalsts

Slovākija

Nosaukums

Individuálna pomoc na audiovizuálnu tvorbu v prospech spoločnosti SEN Film s.r.o.

Juridiskais pamats

a)

Zákon č. 523/2004 Z. z. o rozpočtových pravidlách verejnej správy a o zmene a doplnení niektorých zákonov,

b)

Zákon č. 231/1999 Z. z. o štátnej pomoci v znení zákona č. 203/2004 – § 4 ods. 1, písm. d),

c)

Výnos MK SR – 12947/05-110/30493 o poskytovaní dotácií v pôsobnosti MK SR

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi 4 milj; SKK

Atbalsta intensitāte

12 %

Atbalsta ilgums

1 Janvāris 2006 — 31 Decembris 2006

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministerstvo kultúry SR

Nám. SNP 33

SK-813 31 Bratislava

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/82

Paziņojums saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu

Atsaukums attiecībā uz pieprasījumu atstāt spēkā valsts tiesību aktus, ar kuriem paredz atkāpes no Kopienas saskaņošanas pasākuma

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 314/10)

1.

Čehija 2005. gada 5. decembrī paziņoja par pieprasījumu atstāt spēkā valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz kadmiju saturošu mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū. Minētajā tiesību aktā, kas bija spēkā pirms dienas, kad Čehija pievienojās Eiropas Savienībai, ir atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) noteikumiem.

2.

Valsts tiesību akti (2) aizliedz Čehijas teritorijā tirdzniecību ar fosforu saturošiem minerālmēsliem, kuros kadmija koncentrācija pārsniedz 50 mg/kg P2O5.

3.

Ar Čehijas Dekrētu Nr. 209/2005, kas ir spēkā no 2005. gada 1. jūnija, ir pārtraukta spēkā esošo valsts tiesību aktu piemērošana “EK tipa” mēslošanas līdzekļiem un ir ierobežota kadmijam noteiktās robežvērtības piemērošana valstī ražotos mēslošanas līdzekļos.

4.

EK Līguma 95. panta 4. punktā noteikts, ka, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā.

5.

Saskaņā ar EK Līguma 95. panta 6. punktu Komisija sešos mēnešos pēc paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

6.

Ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību un to, ka trūka pierādījumu, kas izceltu apdraudējumu cilvēku veselībai, Komisija uzskatīja, ka Čehijas stāvokļa novērtēšana jāatliek, līdz Komisija nebūs saņēmusi atzinumu no Veselības un vides apdraudējumu zinātniskās komitejas (SCHER), un tādēļ tā uzskatīja par pamatotu EK Līguma 95. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto termiņu pagarināt līdz 2006. gada 6. decembrim.

7.

Komisija 2006. gada 24. maijā Čehijai paziņoja par savu šajā dienā pieņemto Lēmumu 2006/390/EK (3), ar ko tā 95. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto termiņu, kurā jāapstiprina vai jānoraida attiecīgie valsts noteikumi, pagarināja līdz 2006. gada 6. decembrim.

8.

SCHER2006. gada 19. septembrī sniedza atzinumu par Čehijas riska novērtējumu (4).

9.

Čehijas iestādes ar 2006. gada 17. novembra vēstuli informēja Komisiju, ka atsauc pašreizējo pieprasījumu piešķirt atkāpi attiecībā uz kadmijam noteikto robežvērtību mēslošanas līdzekļos. Atbilstīgi šai vēstulei Čehijas iestādes plāno iesniegt jaunu pieprasījumu, tiklīdz, ņemot vērā SCHER atzinumu, būs sīki izstrādāti Čehijas riska novērtējuma pētījumā ietvertie dati.

10.

Ņemot vērā Čehijas atsaukumu, Komisijai vairs nav jāpieņem lēmums, ar ko apstiprina vai noraida valsts pasākumus.

11.

Komisija atsevišķi novērtēs jebkuru jaunu paziņojumu par kadmijam noteikto robežvērtību mēslošanas līdzekļos, ko tā saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu varētu saņemt no Čehijas.

(1)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

(2)  Dekrēts Nr. 474/2000, ar ko nosaka mēslošanas līdzekļiem paredzētās prasības.

(3)  OV L 150, 3.6.2006., 17. lpp.

(4)  http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scher/scher_opinions_en.htm

EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA

EBTA Uzraudzības iestāde

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/83

Informācijas kopsavilkums publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī

(2006/C 314/11)

Atbalsta numurs

Lieta Nr. 60540

EBTA valsts

Lihtenšteina

Atbalsta shēmas nosaukums

Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likums (Medienförderungsgesetz)

Juridiskais pamats

Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likums, valdības priekšlikums Lihtenšteinas Landtāgam Nr. 36/2006

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi

1,5 miljoni CHF (aptuveni 966 000 EUR)

Kopsumma pieciem gadiem: 7,5 miljoni CHF (aptuveni 4 829 000 EUR)

Atbalsta ilgums

Stājas spēkā: 2007. gada 1. janvārī

Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likuma darbības ilgums ir bez laika ierobežojuma Tomēr ir pieprasīts izņēmums, t.i., līdz 2011. gada 31. decembrim. Uzraudzības iestādei tad tiks vēlreiz paziņots par atbalsta shēmu.

Maksimālā atbalsta shēmas intensitāte

30% no standartizēto algu izmaksām darbiniekiem, kas iesaistīti publicistiska redakcijas satura radīšanā plašsaziņas līdzeklim Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likuma 4. panta nozīmē

25% no plašsaziņas līdzekļa patiesajām izplatīšanas izmaksām Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likuma 4. panta nozīmē

40% no apmācības un izglītības izmaksām darbiniekiem, kas iesaistīti publicistiska redakcijas satura radīšanā plašsaziņas līdzeklim Plašsaziņas līdzekļu atbalsta likuma 4. panta nozīmē

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Media Commission

Regierungsgebäude

FL — 9490 Vaduz

Principality of Liechtenstein

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/84

Pamatnostādnes naudassoda aprēķināšanai, kas uzlikts, piemērojot uzraudzības iestādes un tiesas izveides nolīguma 4. protokola ii nodaļas 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu

(2006/C 314/12)

A.

Šis paziņojums tiek idots, ievērojot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā “EEZ līgums”) un nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk tekstā “Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīgums”).

B.

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Komisija”) ir izdevusi paziņojumu ar nosaukumu “Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (1)”. Minētajā dokumentā tiek noteikti principi, ko Komisija ievēro, nosakot naudassodu par EK konkurences noteikumu pārkāpšanu (2).

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekšminētais dokuments attiecas uz EEZ. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu vienveidīgu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, iestāde pieņem šo paziņojumu saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tā plāno ievērot šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus konkrētā lietā.

IEVADS

1.

Saskaņā ar 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 4. protokola II nodaļā (turpmāk tekstā “II nodaļa”) (3) EBTA Uzraudzības iestāde var ar lēmumu uzlikt naudassodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, ja tās tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj EEZ līguma 53. vai 54. pantu.

2.

Kad EBTA Uzraudzības iestāde izmanto savas pilnvaras uzlikt šādus naudassodus, tai ir dota liela rīcības brīvība (4), ievērojot II nodaļā paredzētos ierobežojumus. Pirmkārt, iestādei ir jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums. Otrkārt, uzliktais naudassods nedrīkst pārsniegt II nodaļas 23. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā norādītās robežas.

3.

Lai nodrošinātu sava lēmuma pārskatāmību un objektivitāti, EBTA Uzraudzības iestāde 2003. gada 16. janvārī publicēja pamatnostādnes naudassoda aprēķināšanai (5), kuras atbilst Komisijas 1998. gada pamatnostādnēm sodanaudas noteikšanai (6). Ņemot vērā šajā paziņojumā izklāstīto pamatnostādņu praktisko īstenošanu, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir tālāk jāattīsta un jāprecizē tās politika attiecībā uz naudassodiem.

4.

EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras uzlikt naudassodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kas tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj EEZ līguma 53. vai 54. pantu, ir viens no tai dotajiem līdzekļiem, lai iestāde varētu veikt savu uzraudzības pienākumu, kas tai uzticēts ar EEZ līgumu (7). Šis pienākums ne tikai paredz atsevišķu pārkāpumu izmeklēšanu un sankciju noteikšanu, bet arī liek īstenot kopējo politiku, ko veido tā, lai konkurences jautājumos piemērotu EEZ līgumā noteiktos principus, un mudināt uzņēmumus rīkoties saskaņā ar šiem principiem (8). Šajā nolūka Uzraudzības iestādei ir jānodrošina, lai tās darbībām būtu vajadzīgā preventīvā ietekme (9). Tādēļ, ja iestāde konstatē, ka ir pārkāpts EEZ līguma 53. vai 54. pants, var izrādīties, ka ir jāuzliek naudassods tiem, kas ir pārkāpuši tiesību aktus. Naudassodam jābūt pietiekoši preventīvam ne tikai, lai uzliktu sankcijas attiecīgajiem uzņēmumiem (konkrēti preventīvā iedarbība), bet arī, lai atturētu citus uzņēmumus no tādas rīcības uzsākšanas vai turpināšanas, ar kuru tiek pārkāpts EEZ līguma 53. un 54. pants (vispārēji preventīvā iedarbība).

5.

Šo mērķu sasniegšanai ir lietderīgi, lai EBTA Uzraudzības iestāde par pamatu naudassoda aprēķināšanai izmantotu preču vai pakalpojumu vērtību, uz ko attiecas pārkāpums. Nosakot pareizo naudassoda apmēru, nozīmei jābūt arī pārkāpuma ilgumam. Tas noteikti ietekmē pārkāpuma iespējamās sekas tirgū. Tādēļ tiek uzskatīts, ka ir svarīgi, lai naudassodā tiktu atspoguļots arī gadu skaits, kuros uzņēmums ir piedalījies pārkāpuma izdarīšanā.

6.

Pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu saistībā ar pārkāpuma izdarīšanas ilgumu uzskata par piemērotu kompensācijas vērtību, kur parādās gan pārkāpuma ekonomiskais nozīmīgums, gan katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma vainas īpatsvars. Šie rādītāji sniedz labu priekšstatu par naudassoda mērogu, un tos nevajadzētu uzskatīt tikai par automatizētas un aritmētiskas aprēķinu metodes pamatu.

7.

Tāpat lietderīga ir prakse, kad naudassods ietver konkrētu summu, kas nav piesaistīta pārkāpuma ilgumam, un šāda prakse domāta tam, lai kavētu uzņēmumus iesaistīties nelikumīgā darbībā.

8.

Turpmākajās sadaļās sniegti principi, pēc kuriem EBTA Uzraudzības iestāde vadīsies, nosakot naudassodu saskaņā ar II nodaļas 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

NAUDASSODA APRĒĶINĀŠANAS METODE

1.

Neskarot šeit tālāk izklāstītos 37. punkta noteikumus, EBTA Uzraudzības iestāde, nosakot naudassodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, izmanto turpmāk izklāstīto metodiku, kas sastāv no diviem posmiem.

2.

Vispirms EBTA Uzraudzības iestāde nosaka naudassoda pamatsummu katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai (skatīt turpmāk 1. iedaļu).

3.

Pēc tam tā var koriģēt šo summu, palielinot vai samazinot to (skatīt turpmāk 2. iedaļu).

1.   Sodanaudas pamatsumma

4.

Pamatsummu nosaka, atsaucoties uz pārdoto preču vai pakalpojumu vērtību un izmantojot turpmāko metodiku.

A.   Preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtību

5.

Nosakot uzliekamā naudassoda pamatsummu, EBTA Uzraudzības iestāde izmanto uzņēmuma preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtību, uz kuriem pārkāpums tieši vai netieši (10) attiecas konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā EEZ ietvaros. Parasti Uzraudzības iestāde ņem vērā uzņēmuma pārdošanas rādītājus tā pēdējā pilnā gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā (turpmāk tekstā — “pārdošanas vērtība”).

6.

Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, pārdošanas vērtība kopumā atbilst tās dalībnieku pārdošanas vērtības summai.

7.

Lai noteiktu kāda uzņēmuma realizētās pārdošanas vērtību, EBTA Uzraudzības iestāde izmanto pilnīgākos datus, kādi ir tās rīcībā par šo uzņēmumu.

8.

Ja uzņēmuma sniegtie dati ir nepilnīgi vai nav uzticami, EBTA Uzraudzības iestāde var noteikt minētā uzņēmuma realizētās pārdošanas apjomu, balstoties uz daļējiem datiem, ko tā ieguvusi, un/vai visu pārējo informāciju, ko tā uzskata par piemērotu vai atbilstošu.

9.

Pārdošanas apjomu nosaka pirms PVN un citu tādu nodokļu piemērošanas, kas tiešā veidā saistīti ar pārdošanu.

10.

Ja pārkāpums izdarīts ģeogrāfiskajā teritorijā, kas pārsniedz EEZ robežas (piemēram, pasaules mēroga karteļiem), attiecīgie uzņēmumu realizētās pārdošanas apjomi EEZ robežās varētu nepareizi liecināt par katra uzņēmuma vainas īpatsvaru pārkāpuma izdarīšanā. Jo īpaši tas var attiekties uz gadījumiem, kad ir noslēgtas pasaules mēroga vienošanās par tirgus sadali.

Šādos apstākļos EBTA Uzraudzības iestāde, lai atspoguļotu gan attiecīgo pārdošanas vērtību kopsummu EEZ teritorijā, gan katra atsevišķā uzņēmuma īpatsvaru pārkāpuma izdarīšanā, var novērtēt kopējo pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtību attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā (plašākā nekā EEZ), noteikt katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma realizētās pārdošanas vērtības daļu šajā tirgū un piemērot šo daļu attiecīgo uzņēmumu realizētās pārdošanas vērtības kopsummai EEZ. Rezultātā tiks iegūta pārdošanas vērtība, ko izmantos, nosakot sodanaudas pamatsummu.

B.   Sodanaudas pamatsummas noteikšana

11.

Sodanaudas pamatsumma atbilst pārdošanas vērtības daļai, ko nosaka atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes, reizinot to ar gadu skaitu, kuru laikā izdarīts pārkāpums.

12.

Smaguma pakāpi novērtē katram konkrētajam gadījumam un visiem pārkāpumu veidiem, ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus.

13.

Vispārējais princips ir tāds, ka pārdošanas vērtības daļu nosaka līmenī, kas nepārsniedz 30 % no visas pārdošanas vērtības.

14.

Lai izlemtu, vai konkrētajā gadījumā pārdošanas vērtības daļai jāatrodas minētā diapazona sākumā vai beigās, EBTA Uzraudzības iestāde ņem vērā vairākus faktorus, piemēram, pārkāpuma veidu, visu attiecīgo dalībnieku kopējo tirgus daļu, pārkāpuma izdarīšanas ģeogrāfisko teritoriju un to, vai pārkāpums jau ir īstenots.

15.

Horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas izlaides ierobežošanu (11), kas parasti ir slepenas, pēc sava rakstura pieder pie vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem. Saskaņā ar konkurences politiku tām piemēro lielus naudassodus. Tāpēc, nosakot pārdošanas vērtības daļu par šādiem pārkāpumiem, tā atrodas diapazona sākumā.

16.

Lai pilnībā ņemtu vērā katra uzņēmuma pārkāpuma izdarīšanas ilgumu, summu, ko nosaka uz pārdošanas vērtības pamata (skatīt iepriekš 20. līdz 23. punktu), reizina ar gadu skaitu, kuru laikā uzņēmums piedalījās pārkāpumā. Periodu, kas mazāks par sešiem mēnešiem, ieskaita kā pusgadu, savukārt periodu, kas garāks par sešiem mēnešiem, bet nesasniedz pilnu gadu, ieskaita kā pilnu gadu.

17.

Turklāt neatkarīgi no tā, cik ilgi uzņēmums piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, EBTA Uzraudzības iestāde pamatsummā iekļauj summu apjomā no 15 % līdz 25 % no pārdošanas vērtības, kas noteikta saskaņā ar A sadaļu, lai atturētu uzņēmumus pat noslēgt horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas ierobežošanu. Iestāde var piemērot šādu papildu summu arī citu pārkāpumu gadījumā. Lai izlemtu, kādu pārdošanas vērtības daļu piemērot katram konkrētajam gadījumam, Uzraudzības iestāde ņem vērā vairākus faktorus, jo īpaši tos, kas minēti 22. punktā.

18.

Ja pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu pārdošanas vērtības ir līdzīgas, bet nav gluži vienādas, EBTA Uzraudzības iestāde katram no tiem var noteikt vienādu pamatsummu. Bez tam, nosakot sodanaudas pamatsummu, Uzraudzības iestāde veic skaitļu noapaļošanu.

2.   Pamatsummas koriģēšana

19.

Nosakot pamatsummu, EBTA Uzraudzības iestāde var ņemt vērā apstākļus, kuru dēļ atbilstoši 1. iedaļai noteikto pamatsummu palielina vai samazina. Uzraudzības iestāde tā rīkojas uz vispārēja novērtējuma pamata, kurā ņemti vērā visi konkrētie apstākļi.

A.   Vainu pastiprinoši apstākļi

20.

Naudassoda pamatsummu var palielināt, ja EBTA Uzraudzības iestāde konstatē vainu pastiprinošus apstākļus, proti:

—

ja uzņēmums turpina vai atkārto to pašu vai līdzīgu pārkāpumu pēc tam, kad Uzraudzības iestāde vai valsts konkurences iestāde ir konstatējusi, ka šis uzņēmums ir pārkāpis 53. vai 54. panta noteikumus. Tad pamatsummu palielina par līdz pat 100 % par katru šādu pārkāpumu,

—

ja uzņēmums liedzas sadarboties ar Uzraudzības iestādi vai liek šķēršļus tās veiktajā izmeklēšanā,

—

ja uzņēmums ir bijis līderis vai iniciators pārkāpuma izdarīšanā, Uzraudzības iestāde pievērš īpašu uzmanību visiem pasākumiem, kas veikti, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties pārkāpumā, un/vai visiem pretpasākumiem, kas veikti pret citiem uzņēmumiem, lai tie piedalītos praksē, kas veido pārkāpumu.

B.   Vainu mīkstinoši apstākļi

21.

Naudassoda pamatsummu var samazināt, ja EBTA Uzraudzības iestāde konstatē vainu mīkstinošus apstākļus, proti:

—

ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tas beidzis pārkāpumu tūlīt pēc iestādes iejaukšanās. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad noslēgtas slepenas vienošanās vai piekopta slepena prakse (jo īpaši saistībā ar karteļiem),

—

ja uzņēmums sniedz pierādījumus, ka pārkāpums ir noticis nolaidības rezultātā,

—

ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tā dalība pārkāpuma izdarīšanā ir ārkārtīgi neliela, un tādejādi pierāda, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgās vienošanās dalībnieks, tas faktiski šo vienošanos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū; Pašu faktu, ka uzņēmums ir piedalījies pārkāpuma izdarīšanā īsāku laiku nekā citi uzņēmumi, neuzskata par vainu mīkstinošu apstākli, jo tas jau ņemts vērā, nosakot pamatsummu,

—

ja attiecīgais uzņēmums ir efektīvi sadarbojies ar iestādi, šai sadarbībai pārsniedzot paziņojumā par iecietību noteiktās robežas un tā juridisko pienākumu tā rīkoties,

—

ja pret konkurenci vērsto rīcību ir atļāvušas vai veicinājušas valsts iestādes vai tiesiskais regulējums (12).

C.   Īpašs naudassoda palielinājums preventīvā nolūkā

22.

EBTA Uzraudzības iestāde īpašu uzmanību pievērš tam, lai naudassodam būtu pietiekami preventīva iedarbība, šajā nolūkā tā var palielināt naudassodu, ko uzliek uzņēmumiem ar īpaši lielu apgrozījumu, kurā ietilpst preces un pakalpojumi, kas nav iesaistīti pārkāpumā.

23.

EBTA Uzraudzības iestāde tāpat ņem vērā to, ka naudassods ir jāpalielina, lai pārsniegtu pārkāpuma rezultātā nelikumīgi gūto peļņu, ja to ir iespējams novērtēt.

D   Augstākā pieļaujamā robeža

24.

Katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalās pārkāpumā, uzliktā naudassoda galīgā summa nekāda ziņā nepārsniedz 10 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, kā noteikts II nodaļas 23. panta 2. punktā.

25.

Ja apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudassods nepārsniedz 10 % no kopējā katra tā dalībnieka apgrozījuma summas, kas darbojas tirgū, kuru skāris apvienības pārkāpums.

E   Paziņojums par iecietību

26.

EBTA Uzraudzības iestāde piemēro iecietības principus atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti konkrētajam gadījumam atbilstošajā paziņojumā.

F   Maksātspēja

27.

Ārkārtas gadījumos EBTA Uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma var ņemt vērā uzņēmuma maksātnespēju konkrētā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā. Nelabvēlīgs finanšu stāvoklis vai zaudējumi nevar būt par iemeslu šāda naudassoda samazinājuma piešķiršanai. Samazinājumu var piešķirt tikai, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka naudassoda uzlikšana atbilstoši šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem neatgriezeniski apdraudētu attiecīgā uzņēmuma dzīvotspēju un izraisītu vērtības zudumu visiem tā aktīviem.

NOBEIGUMA APSVĒRUMI

28.

EBTA Uzraudzības iestāde dažos gadījumos var uzlikt simbolisku naudassodu. Pamatojums šāda naudassoda uzlikšanai jāsniedz lēmuma tekstā.

29.

Lai gan šīs pamatnostādnes sniedz vispārēju metodiku naudassoda noteikšanai, konkrētie lietas apstākļi vai vajadzība panākt preventīvu iedarbību var attaisnot atkāpšanos no šīs metodikas vai no 21. punktā minētajiem ierobežojumiem.

30.

Šīs pamatnostādnes piemēro visām lietām, kad iebildumi ir izteikti pēc šo pamatnostādņu publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā, neatkarīgi no tā, vai naudassodu uzliek, piemērojot Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 4. protokola II nodaļas 23. panta 2. punktu vai II nodaļas iepriekšējā teksta 15. panta 2. punktu (13).

(1)  OV C 210, 1.9.2006., 2.lpp.

(2)  Kompetence izskatīt atsevišķas EEZ līguma 53. un 54. pantam piekrītošas lietas tiek dalīta starp EBTA Uzraudzības iestādi un Komisiju saskaņā ar EEZ līguma 56. pantā norādītajiem noteikumiem. Jebkuru atsevišķu lietu var izskatīt tikai viena uzraudzības iestāde.

(3)  Pēc nolīguma, ar ko izdara grozījumus 2004. gada 24. septembra nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 4. protokolā, stāšanās spēkā 2005. gada 20. maijā Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 4. protokola II nodaļa lielā mērā atspoguļo EBTA pīlārā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp).

(4)  Šajā sakarā skat., piemēram, lietu C-189/02 P, C-202/02 P, no C-205/02 P līdz C-208/02 P un C-213/02 P, Dansk Rųrindustri A/S and others v Commission [2005] ECR I-5425, 172. punkts.

(5)  EBTA Uzraudzības iestādes Pamatnostādnes naudassoda aprēķināšanai, OV C 10, 16.1.2003., 16. lpp. un OV EEZ pielikums Nr. 3, 16.1.2003., 6. lpp.

(6)  “Pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu” (OV C 9, 14.1.1998., 3. lpp.).

(7)  Šis pienākums tai ir kopīgs ar Komisiju saskaņā ar EEZ līguma 55. pantu, ka arī saskaņā ar konkurences noteikumiem EEZ līguma 56. pantā; skat. iepriekš 2. zemsvītras piezīmi.

(8)  Šajā sakarā skatīt, piemēram, iepriekš citēto Dansk Rųrindustri A/S and others v Commission, 170. punkts.

(9)  Šajā sakarā skatīt apvienotās lietas no 100/80 līdz 103/80 Musique Diffusion franēaise and others v Commission [1983] ECR 1825, 106. punkts.

(10)  Tas, piemēram, būtu gadījums, kad notikušas horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu noteiktam produktam, kur pēc tam šā produkta cenu izmanto par pamatu zemākas vai augstākas kvalitātes produktu cenai.

(11)  Šeit ietilpst uzņēmumu un uzņēmumu apvienību vienošanās, saskaņotas darbības un lēmumi EEZ līguma 53. panta nozīmē.

(12)  Tas neskar darbības, ko var uzsākt pret attiecīgo EBTA valsti.

(13)  Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 4. protokola II nodaļas teksts (kurš atbilda 1962. gada 6. februāra Regulai 17/62 — Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. [tagad 81. un 82. ] panta īstenošanu (OV 13, 21.2.1962., 204. lpp.)) tika aizstāts 2005. gada 20. maijā, skat. 3. zemsvītras piezīmi.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/89

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Uzraudzības un Tiesas nolīgumā par Icelandic Housing Financing Fund (HFF)

(2006/C 314/13)

Ar 2006. gada 21. jūnija Lēmumu 185/06/COL, kas autentiskā valodā izklāstīts šim kopsavilkumam sekojošās lappusēs, EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (Uzraudzības un Tiesas nolīgums). Lēmuma eksemplārs ir nosūtīts Islandes valdībai.

EBTA Uzraudzības iestāde ar šo aicina EBTA valstis, ES dalībvalstis un ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt savus apsvērumus par minēto jautājumu, tās adresējot:

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard, 35

B-1040 Brussels

Apsvērumi tiks paziņoti Islandes valdībai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

PRIEKŠVĒSTURE

EBTA Uzraudzības iestāde 2004. gada 11. augustā pieņēma Lēmumu 213/04/COL (1). Minētajā lēmumā Uzraudzības iestāde saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu atzina Icelandic Housing Financing Fund (HFF) par saderīgu ar valsts atbalsta noteikumiem.

HFF, kas pilnībā pieder Islandes valstij, piedāvā Islandes iedzīvotājiem hipotekāros aizdevumus mājokļiem. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka HFF, finansējot un pārvaldot aizdevumu sistēmu, saņēma valsts atbalstu no Islandes valsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt Uzraudzības iestāde noskaidroja, ka HFF sistēma, kas izveidota 1999. gadā, ietvēra nelikumīgu “jaunu atbalstu”, kas saskaņā ar procedūru bija jāpaziņo un Uzraudzības iestādei jāapstiprina pirms tā īstenošanas atbilstoši Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam.

Tomēr Uzraudzības iestāde secināja, ka HFF sniegto pakalpojumu var uzskatīt par “pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” EEZ līguma 59. panta 2. punkta nozīmē. Secinājumu pamatoja ar premisu, ka HFF bija jānodrošina mājokļu finansējums par pieņemamām likmēm un uz vienādiem noteikumiem visā Islandes teritorijā, neņemot vērā atsevišķu operāciju ienesīgumu. Uzraudzības iestāde uzskata, ka HFF sniedza pakalpojumu, kas nebija pieejams Islandes privātā tirgū. Tāpēc Uzraudzības iestāde iepriekšējā pārbaudē nolēma apstiprināt HFF sistēmu, neuzsākot tā saukto oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas ir paredzēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā.

Minēto lēmumu EBTA Tiesā apstrīdēja Islandes Baņķieru un vērtspapīru tirgotāju asociācija. Prasība atcelt lēmumu cita starpā tika pamatota ar aizbildinājumu, ka HFF nesniedza pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, jo privātās bankas piedāvāja mājokļu finansējumu uz līdzīgiem noteikumiem. Tāpēc uz HFF nevarēja attiecināt EEZ līguma 59. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu. Vēl tika iebilsts, ka, tā kā bija grūtības HFF atzīt par atbilstīgu EEZ līguma 59. panta 2. punktam, Uzraudzības iestādei vajadzēja uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru.

EBTA TIESAS 2006. GADA 7. APRĪĻA NOLĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ LIETU E-9/04

EBTA Tiesa atbalstīja pieteikumu (2). EBTA Tiesa uzskata, ka minētā valsts atbalsta shēma rada “šaubas … attiecībā uz saderību ar EEZ līguma darbību”, šaubas, kas nav kliedētas iepriekšējā pārbaudē. Tādēļ Uzraudzības iestādei pirms lēmuma pieņemšanas vajadzēja uzsākt izmeklēšanas procedūru, kas ir paredzēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā. Tas netika izdarīts, un tādēļ EBTA Tiesa atcēla Uzraudzības iestādes lēmumu.

Attiecībā uz EEZ līguma 59. panta 2. punkta piemērošanu, Tiesa noskaidroja, ka pakalpojumu, kas atbilst HFF aizdevuma mērķiem, var uzskatīt par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ar ko valsts atbalstu atzīst par pieļaujamu. Tomēr atsevišķas shēmas īpašības radīja šaubas attiecībā uz saderību ar EEZ līguma darbību. Aizdevumu shēmā nebija norādīti ierobežojumi attiecībā uz ēku būvniecības vai iegādes aizdevumu izsniegšanu, ievērojot tādus kritērijus kā, piemēram, lielums un vērtība. Aizdevumu shēmā arī nebija paredzēti ierobežojumi attiecībā uz aizņēmēju īpašumā esošu ēku finansēšanu. Turklāt EBTA Tiesa arī noskaidroja, ka, lai novērtētu, vai aizdevumu shēma varētu ietekmēt tirdzniecības attīstību pretēji EEZ līguma līgumslēdzēju pušu interesēm EEZ līguma 59. panta 2. punkta nozīmē, bija šaubas attiecībā par minētā produkta tirgus identificēšanu.

SPRIEDUMA SEKAS

Šā lēmuma mērķis ir pildīt EBTA Tiesas spriedumu un aicināt ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto jautājumu, lai noskaidrotu, vai HFF sniegtie pakalpojumi atbilst EEZ līguma 59. panta 2. punkta noteikumiem.

(1)  Faktu lapa par minēto lēmumu ir publicēta OV 2005 C 112, 8. lpp. Faktu lapā ir minēta atsauce uz EBTA Uzraudzības iestādes tīmekļa vietni, kurā ir pieejams minētā lēmuma nekonfidenciāls pilns teksts: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/

(2)  2006. gada 7. aprīļa spriedums, lieta E-9/04 Islandes Baņķieru un vērtspapīru tirgotāju asociācija pret EBTA Uzraudzības iestādi [2006] EBTA Tiesas pārskats (vēl nav iesniegts). Spriedums pieejams EBTA Tiesas interneta vietnē: www.eftacourt.lu

EFTA SURVEILLANCE AUTHORITY DECISION

No 185/06/COL

of 21 June 2006

to initiate the formal investigation procedure provided for in Article 1(2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement with regard to the Icelandic Housing Financing Fund

(Iceland)

THE EFTA SURVEILLANCE AUTHORITY,

HAVING REGARD TO the Agreement on the European Economic Area (1), in particular to Articles 59, 61 to 63 and Protocol 26 thereof,

HAVING REGARD TO the Agreement between the EFTA States on the Establishment of a Surveillance Authority and a Court of Justice (2), in particular to Article 24 and Protocol 3 thereof,

HAVING REGARD TO the EFTA Surveillance Authority's Decision No 213/04/COL of 11 August 2004 concerning the Icelandic Housing Financing Fund and an increase of lending by that fund up to 90 % of the purchase price of housing (3),

HAVING REGARD TO the judgment of the EFTA Court dated 7 April 2006 in Case E-9/04 concerning an application for annulment of Decision No 213/04/COL regarding the Icelandic Housing Financing Fund (4),

HAVING REGARD TO the Authority's Guidelines (5) on the application and interpretation of Articles 61 and 62 of the EEA Agreement, and in particular Chapter 18C on ‘State aid in the form of public service compensation’,

WHEREAS:

I.   FACTS

1.   Introduction

On 11 August 2004, the EFTA Surveillance Authority (hereinafter referred to as ‘the Authority’) adopted Decision No 213/04/COL. In this Decision the Authority declared, according to Article 59(2) of the EEA Agreement, the Icelandic Housing Financing Fund (Íbúðalánasjóður) to be compatible with the State aid rules.

The Icelandic Housing Financing Fund (hereinafter referred to as ‘the HFF’ or ‘the HFF system’), an institution wholly owned by the Icelandic State, provides mortgage-secured housing loans to residents in Iceland. The Authority found that in funding and operating its loan system, the HFF received State aid from the Icelandic State within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. Furthermore, the Authority found that the HFF system, established in 1999, constituted ‘new aid’, unlawful on procedural grounds, which should have been notified to and approved by the Authority pursuant to Article 1(3) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, prior to putting it into effect.

Nevertheless, the Authority concluded that the service provided for by the HFF could be qualified as a ‘service of general economic interest’, in the meaning of Article 59(2) of the EEA Agreement. This conclusion was based on the premise that the HFF was obliged to provide house financing at affordable rates and on equal conditions throughout the entire Icelandic territory, irrespective of the profitability of individual operations. In the Authority's view, the HFF offered a service which was not available on the private market in Iceland. Therefore, the Authority decided to approve the HFF system, by means of a preliminary examination, without opening the so-called formal investigation procedure provided for in Article 1(2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement.

This Decision was challenged before the EFTA Court by an application of the Bankers' and Securities' Dealers Association of Iceland. The annulment action was, inter alia, based on the plea that the HFF did not provide a service of general economic interest, since the private banks offered house financing at comparable conditions. The HFF could therefore not profit from the derogation in Article 59(2) of the EEA Agreement. It was further argued that because of the difficulty to declare the HFF compatible with Article 59(2) of the EEA Agreement, the Authority should have opened the formal investigation procedure.

The EFTA Court sustained the application. In the opinion of the EFTA Court, the State aid scheme in question had raised ‘doubts … as to the compatibility with the functioning of the EEA Agreement’, doubts which had not been overcome by means of the preliminary examination. Hence, the Authority was under an obligation to initiate a formal investigation procedure as provided for under Article 1(2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, before making a decision. This was not done and, for that reason, the EFTA Court annulled the Authority's Decision.

With regard to the application of Article 59(2) of the EEA Agreement, the Court found that a service with the objectives of the HFF's loan scheme may qualify as a service of general economic interest justifying State aid. However, certain specific features of the scheme gave rise to doubts as to the compatibility with the functioning of the EEA Agreement. The loan scheme was not limited to providing loans for the construction or purchase of dwellings that fulfilled any particular criteria as to size or value. Neither was the lending scheme limited to assisting the borrowers in financing their own dwellings. The EFTA Court also found that there were doubts as to the identification of the relevant product market for the assessment of whether the lending scheme would affect the development of trade contrary to the interest of the Contracting Parties to the EEA Agreement, in the meaning of Article 59(2) of the EEA Agreement.

The purpose of this opening Decision is to follow the EFTA Court's judgment and to call upon the parties concerned to submit their comments, in order to clarify whether the services provided by the HFF comply with the conditions laid down in Article 59(2) of the EEA Agreement.

2.   The administrative procedure and developments leading up to the EFTA Court's judgment of 7 April 2006

By letter of 20 November 2003 from the Icelandic Mission to the EU, forwarding a letter from the Icelandic Ministry of Finance dated the same date, both received and registered by the Authority on 25 November 2003 (Doc No: 03-8227 A, now Event No: 255584), the Icelandic Government notified, pursuant to Article 1(3) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, an increase of lending by the HFF up to 90 % of the purchase price of housing.

According to Article 5(1) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, the Competition and State Aid Directorate sent a letter dated 23 January 2004 (Event No: 184357), requesting additional information from the Icelandic Government. By letter of 11 March 2004 from the Icelandic mission to the EU, forwarding a letter from the Icelandic Ministry of Finance dated the same date, both received and registered by the Authority on 12 March 2004 (Event No: 259197), the Ministry of Finance replied to the request for additional information. Attachments to the letter of 11 March 2004 were forwarded separately by the Icelandic Mission to the EU on 18 March 2004, received and registered by the Authority on the same day (Event No: 259976).

By letter dated 23 April 2004, received and registered by the Authority on 27 April 2004 (Event No: 279495), the Bankers' and Securities Dealers' Association of Iceland (hereinafter referred to as ‘SBV’) lodged a complaint with the Authority, alleging that the ‘… current legislation in Iceland on the operation of the State Housing Financing Fund is incompatible with the EEA Agreement, in particular the competition rules, the rules on State aid, free movement of services, capital and the freedom of establishment of the EEA Agreement’. As a consequence of this complaint, the Authority opened two additional cases, to the already existing State aid case, which dealt separately with the alleged infringements of the competition rules and the rules on the four freedoms.

Based on Article 5(1) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, the Competition and State Aid Directorate sent a letter dated 14 May 2004 (Event No: 280306) to the Icelandic Government requesting, for a second time, information and clarification, and forwarded by that letter with the consent of SBV, a copy of the complaint.

The notification was discussed between representatives of the Icelandic Ministries of Finance and Social Affairs, the HFF and the Authority during the State aid package meeting in Reykjavik on 26 May 2004. By letter of 10 June 2004 from the Icelandic Mission to the EU, forwarding a letter from the Icelandic Ministry of Finance dated the same date, both received and registered by the Authority on 11 June 2004 (Event No: 284350), the Ministry of Finance replied to the second request for information.

On the request of SBV, a meeting took place in Brussels on 14 June 2004 between representatives of SBV and the Authority, to discuss the complaint.

By letter of 23 June 2004 (Event No: 284459), the Authority informed SBV that it saw no reason to take further action on the complaint with regard to the alleged abuse of the dominant position of the HFF. Therefore, the Authority indicated that it was inclined to close the case, unless SBV would submit further information or arguments within two weeks from the receipt of the letter. SBV did not react to the letter.

On 1 July 2004, the Icelandic Mission to the EU forwarded a letter from the Icelandic Ministry of Finance dated 30 June 2004, received and registered by the Authority on 1 July 2004 (Event No: 286392), in which the Icelandic Government provided outstanding information in response to the Authority's second information request.

By letter of 1 July 2004 (Event No: 285198), the Authority informed SBV that it had not been able to detect any incompatibility of the HFF system with the four freedoms. SBV was informed that the case was proposed to be closed and was invited to submit its comments at the latest by 12 July 2004. SBV did not react to the letter.

The Authority received an email from the Department of Local Government in the Ministry of Social Affairs on 7 July 2004, registered by the Authority on 8 July 2004 (Event No: 287125), by which the Icelandic Government forwarded the following laws: Act No 57/2004, amending the Housing Act No 44/1998; Regulation No 544/2004 on ‘the Finances and Risk Management of the Housing Financing Fund’; Regulation No 522/2004 on ‘HFF Mortgages and HFF Bonds’; Regulation No 521/2004 on ‘Loan Proportions and Maximum Amounts of HFF Mortgages’ (6). By the same email the Icelandic Government also provided a document on the HFF's Funding and Risk Policy elaborated by a financial consultant.

Supplementary information and explanations concerning the above mentioned laws, the document on the HFF's Funding and Risk Policy, and certain other issues were sent by fax from the Icelandic Ministry of Social Affairs dated 8 July 2004, forwarded to the Authority by letter of 9 July 2004 from the Icelandic Mission to the EU, received and registered by the Authority on the same day (Event No: 287337).

In light of the Authority's assessment of the raised competition issues and SBV's inactivity, the Authority decided to close the case and informed SBV of this closure by letter of 27 July 2004 (Event No: 288068).

On 11 August 2004, the Authority adopted Decision No 213/04/COL approving the HFF system and declaring it compatible with Article 59(2) of the EEA Agreement (7).

By letter dated 23 August 2004 (Event No: 289467), the Authority informed SBV that it had closed the case with regard to the alleged violation of the four freedoms.

By letter dated 15 September 2004 (Event No: 292140), the Authority informed SBV of Decision No 213/04/COL and attached, to this end, a copy of the decision.

By an application lodged at the Registry of the EFTA Court on 23 November 2004, SBV brought an action under Article 36 of the Surveillance and Court Agreement for annulment of the Authority's Decision No 213/04/COL.

On 7 April 2006, the EFTA Court rendered its judgment in the case and annulled the Authority's Decision No 213/04/COL (hereinafter referred to as the ‘annulled Decision’) (8).

3.   The HFF system

3.3.   Background

In 1955, a basis for State involvement, both as regards policy making in the field of housing affairs and the provision of loans for private housing, was laid. Later the State Housing Agency (Húsnæðisstofnun ríkisins) was established by Act No 51/1980 and provided, inter alia, loans on preferential terms to private home buyers.

In 1986 Icelandic Government assistance to private home-ownership was tied to access to pension funds, with the pension funds being required to provide partial funding for the system. The Icelandic banks generally did not provide funding for private housing. At this time, the State Housing Agency issued housing loans at affordable rates. This led to a substantial increase in demand, which in turn stretched the resources of the pension funds beyond their limits. To remedy the situation and in order to generate more financial resources to finance housing, a Housing Bond system was introduced in 1989. The Housing Bond system generated funding for the provision of housing loans. The issuing of Housing Bonds and the operation of the system were entrusted to the State Housing Agency.

The Housing Bond system was not a traditional mortgage loan system, but a bond swap system, meaning that homebuyers applied to the HFF to issue a mortgage bond, which was secured against the property to be bought. The State Housing Agency then bought this bond from the homebuyer and paid for it by issuing a Housing Bond to the seller. This Housing Bond could then be freely traded in the securities market. The seller could sell the Housing Bond on the securities market, use it as means of payment or keep it.

The Housing Bonds had maximum loan periods of 40 years but were subject to prepayment without penalty. They were linked to the consumer price index and carried a fixed real interest of 4,75 %. The Housing Bonds were secured by all the assets of the State Housing Agency, which consisted primarily of the collateral (mortgage-secured bonds) that the Agency held in property. In addition, the Housing Bonds carried an implicit State guarantee, due to the State ownership of the State Housing Agency.

The mortgage bonds had the same loan terms as the Housing Bonds, but with a fixed interest surcharge of 0,35 percentage points, to cover operational costs and expected losses on loans. This meant that the lending rate under the Housing Bond system was set at 5,10 % in real terms.

3.2.   The Act on Housing Affairs No 44/1998

On 1 January 1999, the Act on Housing Affairs No 44/1998 (hereinafter referred to as ‘the Housing Act’) entered into force (9).

The Housing Act established and governed the HFF (10). The HFF was entrusted with the management and implementation of housing affairs under the Housing Act. The previous State Housing system was repealed (11) and the HFF took over all assets and obligations of the State Housing Agency (12), including the tasks of issuing Housing Bonds and providing housing loans through the bond-swap system. The HFF is a separate State-owned institution subject to special management. The State carries full liability for all obligations undertaken by the HFF. Organisationally, the HFF is accountable to the Minister of Social Affairs, who appoints its Board of Directors in accordance with Article 7 of the Housing Act.

According to Article 1 of the Housing Act, it is the purpose of this Act ‘… to promote, through the granting of loans and the organisation of housing affairs, the ability of Icelanders to live with security and equal rights in housing affairs along with the special allocation of funds to increase people's chances of acquiring or renting housing on manageable terms’.

The Housing Act was amended, inter alia, by Act No 57/2004, which entered into force on 1 July 2004. A number of changes were made to the housing loan system. These changes comprised, inter alia, the abolition of the system of swapping mortgage bonds for Housing Bonds. After 1 July 2004, loans have been paid out in cash to home buyers and secured by mortgages in the property under purchase.

At the time the Authority adopted the annulled Decision, the HFF provided the following three loan categories:

—

General loans to individuals for the purchase, renovation or construction of residential housing.

—

Additional loans to individuals with low income and limited assets for the construction or purchase of their own residential housing. The additional loans were, however, later abolished by Act No 120/2004, which entered into force on 3 December 2004.

—

Loans for rental housing to municipalities, associations and companies for the construction or purchase of residential housing to be rented out.

3.2.1.   General Loans

The conditions for general loans are established in Chapter VI of the Housing Act. The general loans are available on equal terms to all residents in Iceland, regardless of nationality, on the conditions laid down in and pursuant to the Housing Act. The loans are not limited to persons with income below a certain income bracket or with limited assets.

Before a general loan is paid out, the borrower must issue a borrower's mortgage instrument as a security as stated in Article 19(1) of the Housing Act. Article 19(2) of the Housing Act and Articles 2 and 3 of Regulation No 521/2004 on ‘Loan Proportions and Maximum Amounts of Borrowers' Mortgages’ set out maximum amounts for general loans in percentage of the value of the housing and in absolute figures.

According to Article 19(2) of the Housing Act, prior to 1 July 2004, a mortgage bond was exchanged for a Housing Bond for an amount up to 70 % of a dwelling's appraised value if the applicant was buying or building his first dwelling, but otherwise for up to 65 % of the dwelling's appraised market value (the ‘relative lending cap’). The loans were also limited in relation to the fire insurance value, which was often lower than the market value. The relative lending cap has later been raised to 90 % with Act No 120/2004, amending the Housing Act, which entered into force on 3 December 2004.

In addition to the relative lending cap, the Housing Act, both under the bond-swap system and after the amendments of 1 July 2004, states that a maximum lending cap is to be specified in regulations (the ‘absolute lending cap’). As specified in Regulation No 521/2004, which entered into force on 1 July 2004, the absolute lending cap was ISK 9,7 million for new housing and ISK 9,2 million for existing housing. Regulation No 959/2004 replaced Regulation No 521/2004 on 6 December 2004 and the absolute lending cap was raised to ISK 14,9 million (subsequently increased to ISK 15,9 million and later to ISK 18 million) for both new and existing housing.

With the entry into force of Regulation No 522/2004 on 1 July 2004, a limit was set of two dwellings for each borrower financed through HFF general loans. In exceptional circumstances, a loan for a third dwelling could be authorised, but it would be up to the Board of Directors to define the precise conditions for such an exception.

3.2.2.   Additional Loans and Loans for rental housing

Prior to the amendments of 1 July 2004, additional loans and loans for rental housing were not financed through Housing Bonds, but through a separate class of bonds issued by the HFF. As of 1 July 2004, the HFF stopped issuing both separate class of bonds and the Housing Bonds. The main means of funding the HFF became the HFF bonds. Unlike the Housing Bonds, which were subject to prepayment without penalty, the HFF bonds are non-callable. As for the loans from the HFF which are still subject to prepayment without penalty, the interest surcharge paid by borrowers was increased from 0,35 to 0,6 percentage points as of 1 July 2004, in order to take account of the new risk created by the mismatch in optionality between assets and liabilities. However, as the HFF bonds are issued in classes with varying interest rates depending on the market situation, the interest rates charged to HFF borrowers fluctuate.

3.3.   The financing mechanism

The HFF financed its tasks with the income from the fund's equity capital (i.e. the payments, interest and indexation of granted loans), by issuing Housing Bonds and by the sale of Housing Authority Bonds and the taking of loans (13).

The HFF's management of its assets and liabilities is described in Article 11 of the Housing Act. The HFF must always have adequate liquid funds to honour its obligations. Furthermore, it has to keep its revenues and expenses in balance and must establish a risk management system. Further requirements concerning risk management are set out in Articles 6 and 7 of Regulation No 544/2004 on ‘the Financing and Risk Management of the Housing Financing Fund’, according to which the HFF must, inter alia, keep its equity ratio over 5 % and provide quarterly reports on the progress of its risk management policy and key figures in operation to the Minister of Social Affairs and the Financial Supervisory Authority.

In case of unexpected difficulties such as illness, accident, loss of employment or comparable situations, the HFF may extend refinancing loans for up to 15 years in order to address temporary payment difficulties experienced by borrowers according to Article 48(1) of the Housing Act. The HFF is further authorised to freeze payments from borrowers for up to three years and add the payments due during that period to the debt proper, if this is considered likely to prevent payment difficulties as stated in Article 48(2) of the Housing Act.

According to Articles 2 and 3 of Regulation No 119/2003 on ‘Treatment of claims by the Housing Financing Fund that are without Collateral’, the HFF shall not make claims against borrowers individually if a house or apartment which stands as a security for a HFF loan is sold or auctioned as a part of collection proceedings and the price does not cover the claim of the HFF. The remaining debt does not accumulate interest and is not subject to index linkage. If the borrower wants to obtain a new loan from the HFF during a period of 5 years after the sale or the auction, he/she can pay up the remaining debt by paying half the nominal amount, upon which the HFF is authorised to write off the other half according to Article 5. As stated in Article 6, five years after an apartment or a house is sold or auctioned as a part of collection proceedings, the HFF can write off the remaining debt if the borrower shows himself/herself unable to pay.

With regard to the HFF's more detailed financial figures, the Authority's annulled Decision was based on the following information, which was submitted by the Icelandic Government in the initial notification:

—

Housing Bonds

As described above, the lending rate under the Housing Bond system was set at 5,10 % in real terms. According to the Icelandic Government, the margin of 0,35 percentage points was supposed to cover operational costs, losses on loans and to ensure a certain return on the HFF's capital. The Housing Bonds carried an implicit State guarantee, due to the State ownership of the HFF. The HFF was not subject to a State guarantee fee under Article 7 of Act No 121/1997 on State Guarantees.

—

Housing Authority Bonds

Housing Authority Bonds were bonds issued in the name of the HFF, which the fund sold on the general market to raise capital for its operations (i.e. to finance the HFF's other loan categories, see above). Housing Authority Bonds were indexed through the Consumer Price Index and carried a fixed real interest of 2,7 %. The loan periods of the Housing Authority Bonds were 24 or 42 years. The HFF charged a commission of 0,35 percentage points on the loan, which was the same as in the case of the Housing Bonds.

—

Losses on loans

According to the Icelandic Government, since the HFF's general policy was to provide loans to everyone everywhere, given some basic conditions, one could expect that the HFF would be vulnerable to losses on loans. In order to cover losses on loans, the HFF reserved some provisions every year. Loan-loss provision as a percentage of total loans has been quite stable around 0,20 %. For example, actual losses were 0,29 % in 2001 and 0,10 % in 2002.

—

Salary and administrative expenses

The Icelandic Government submitted that salaries and administrative expenses of the HFF were ISK 617 million in 1999 and increased to ISK 742 million in 2002. These were the total salary and administrative costs for the whole HFF and all its functions, not only the lending operations.

—

Direct interest support

The HFF received some interest support from the State to cover obligations resulting from lending below market rates at 3,5 % and 4,5 % for rented housing for low income families. The support varied through the years and was ISK 9 million in 2001 and 71 million in 2002.

—

Tax exemptions

The HFF does not pay any corporate tax or property tax. The Icelandic Government submitted that the HFF did not pay what would have amounted to ISK 335 million in corporate tax and 417 million ISK in property tax for the years 1999 to 2002. According to the Icelandic Government, these advantages were used to strengthen the HFF's equity and provide for losses. The Icelandic Government stated that the foregone tax revenue had to be weighted against the need for the HFF to cover losses amounting to ISK 1 715 million for the same period.

—

Profits and dividends

The HFF is charged with preserving and earning a return on the funds it supervises (Article 11 of the Housing Act) (14). The Icelandic Government stated that the HFF did not pay any dividends to its owners. The return was solely intended to sustain the HFF's lending operations and cover losses on loans.

—

Other aspects

It was not foreseen that the Icelandic Government provided funds for the operation of the Housing Bond system. Furthermore, the Icelandic Government argued that the HFF was not a credit institution and therefore not subject to the rules of a ‘regular credit institution’ with regard to capital adequacy requirements and minimum solvency ratios.

—

HFF's key financial figures

The HFF's key financial figures for the years 1999 to 2002 were as follows:

TABLE 1

HFF's key financial figures

 

1999

2000

2001

2002

Net operating income before loss provisions

859

1 031

278

2 009

Loss provisions

592

563

652

748

Operating profit/loss

267

468

-374

1 261

Actual losses on loans

258

48

1 022

387

Total assets

279 187

311 036

362 262

401 722

Loans

264 952

298 694

355 569

392 926

Equity

7 560

8 353

8 684

9 946

Equity in % of total assets

2,71 %

2,69 %

2,40 %

2,48 %

Return on equity

3,53 %

5,60 %

-4,31 %

12,68 %

Numbers in ISK 1 000

Source: Central Bank of Iceland and HFF's Annual Reports 1999 — 2002

—

Some of the changes introduced in 2004

The Icelandic Government submitted that the lending rate of the HFF, as of 1 July 2004, was decided on the basis of the HFF's net capital costs. According to Article 13 of Regulation No 522/2004, the rate was determined in the following manner:

‘HFF mortgages shall be price-indexed by the Consumer Price Index calculated and published by Statistics Iceland as provided for in Article 1 of the Consumer Price Index Act, No 12/1995. The board of the Housing Financing Fund shall determine the interest rate of HFF mortgages with a view to the costs of financing in regular issues of HFF bonds and financing costs due to loans paid up, plus interest additions, cf. Article 3’ (15).

The Icelandic Government also pointed out that, in principle, the HFF is required to operate at a pre-determined profit margin. However, this profit margin does not aim to create a dividend for the HFF's owner, as that is not allowed by law, but rather to create and maintain a ‘safety net’ in order to ensure that the HFF will be able to honour its obligations. The HFF's capital adequacy ratio (CAD) was around 5 % and therefore did not constitute a change in the HFF operation or its business strategy.

4.   Icelandic market for house financing and possible trade effects

4.1.   Situation before August 2004

The Icelandic market for mortgage loans was largely divided between three main actors. These were the HFF (previously the State Housing Agency), the pension funds and other private credit institutions. Between 1997 and 2003, the State Housing system had a market share of about 77,5 % to 79 %. The rest was shared between the pension funds (approximately 13 % to 17 %) and the commercial banks and savings banks (approximately 4,5 % to 8 %). The banks did, however, provide certain services for the HFF, such as being the sole agents for evaluating borrowers for the HFF. Until a process of privatisation was completed in 2002 — 2003, most of the commercial banks were controlled by the State as majority shareholder.

The Icelandic Government stated that private banks almost exclusively restricted lending for housing purchases to property around the Reykjavik area. The Icelandic Government stressed that the HFF is the only lender which offered loans on equal terms which are universally accessible throughout the Icelandic territory. When lending is broken down by geographic areas the trend shows that the further one moves outside of Reykjavik the higher the proportion of the HFF lending gets.

SBV has submitted some documentation during the EFTA Court proceedings, which, in SBV's opinion, demonstrated that the commercial banks have granted affordable loans outside the Reykjavik area during the period between 1999 and August 2004.

As regards the financial institutions' interest rates charged on loans, the Icelandic Government provided in the initial notification lending rates of banks and pension funds for the years 1999 to 2003, which showed an average lending rate in real terms of approximately 7,4 %.

The Icelandic Government further presented, in the initial notification, average funding rates by financial institutions in the Icelandic housing finance market for the years 1999 to 2003. The information showed average funding rates for banks (real interest rates) of 6,43 %, for pension funds of 3,50 % and for the HFF of 4,75 %.

According to information submitted by SBV, all commercial banks in Iceland, savings banks, pension funds and some mortgage companies offered long-term housing loans to the public. According to SBV, these loans carried a real interest rate of between 5,9 % and 7,9 % depending on the security.

According to the Icelandic Government, the housing loan market for individuals is by its nature a local market and does ‘normally’ not involve any direct cross-border transactions. The Icelandic Government stressed that no foreign banks are granting mortgage loans in ISK to Icelandic households. Furthermore, it was stated, in the initial notification, that there were currently no foreign financial institutions or representative offices of foreign financial institutions in Iceland. It was moreover pointed out that the Icelandic economy was very limited in size. The limited number and small size of transactions in trade in the foreign exchange markets of the ISK did not warrant interest from foreign banks. The special geography and the scattered population outside Reykjavik further reduced the foreign interest for lending to the Icelandic housing market.

4.2.   Situation after August 2004

During the court proceedings, SBV argued that the market situation in Iceland changed in summer 2004. According to SBV, commercial banks have offered competitive rates compared to HFF rates and have gained market shares. SBV stated in its application to the EFTA Court that ‘[…] commercial banks in Iceland have demonstrated, through recent cuts in interest rates, that they would be both willing and able to provide general loans on similar terms (or even better) then HFF’. It was, for example, submitted that since summer 2004, the gap between commercial banks and the HFF has completely disappeared, as the banks have reduced their interest rates on long-term housing loans to 4,2 % due to their improved refinancing conditions.

According to a Icelandic news agency (16), the price of residential property in the Reykjavík area has risen by 67 % since August 2004, when the commercial banks entered the mortgage market.

5.   Alternatives to the HFF system

In the procedure leading up to the annulled Decision, the Icelandic Government discussed possible alternatives to the HFF system. The Icelandic Government stated, inter alia, that abandoning Government intervention in house financing would lead to considerable changes for lower and middle income families, increase division between the Reykjavik area and the rest of the country and dramatically reduce the number of families able to purchase housing on the market. Alternatively, entrusting banks to lend with the same favourable conditions would not be possible without massive direct State aid.

The Icelandic Government discussed, in the initial notification of 20 November 2003, the following alternative models:

—

The HFF would be turned into a limited liability company, wholly owned by the State, either as a profit or a non-profit entity. This was considered the most obvious solution in order to dispense with the State aid. In the Icelandic Government's view, interest rates would increase — more if the company was supposed to earn profits — but the change would not have any effect on competition between credit institutions, except the change would raise the HFF's interest rates so much as to make bank loans or bonds issued by the banks competitive. In the Icelandic Government's view, this would have no effect on trade among the Contracting Parties.

—

The HFF would be auctioned off to the highest bidder, with a universal service obligation and a continued State guarantee on the bonds. It is highly likely that the highest bidder would be a credit institution, as the HFF's assets would raise CAD ratio and improve credit ratings. The HFF's assets are similar to the assets of the biggest Icelandic bank. This change would have great influence on the national banking market and put the successful bank in a dominant position on the national market. This would create the risk of transfer of profits from the issuance of bonds to other operations. This would have serious effects on the interests of the other Contracting Parties, as this would in effect foreclose the Icelandic market under existing competitive circumstances.

—

The HFF would be sold jointly to the domestic banks. This would be better for the banks not successful in an auction, but would foreclose the domestic banking market.

—

The HFF would be dismantled and its assets auctioned off, at the same time as a new system for State intervention in housing purchase would be introduced.

—

The last model was proposed by SBV to the Icelandic Government (so-called ‘whole sale model’). This proposal foresaw that the HFF ceased direct lending to home buyers, but continued to fund lending by the banks to individuals. The commercial banks would each lend to individuals, but the HFF would fund that lending through monthly bond issuance by the HFF, with State guarantee, the outcome of which would then govern the rates applicable to the housing loans lent by the banks, plus the banks operating margin. A prerequisite for this solution to work would be the HFF's agreement to accept to be in general last in line of priority mortgages up to the 90 % limit, allowing the banks lending opportunities ahead of that percentage. This would enable the banks to grant 90 % loans, as the HFF would carry the principal risk of losses.

II.   APPRECIATION

1.   State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement

Article 61(1) of the EEA Agreement reads as follows:

‘Save as otherwise provided in this Agreement, any aid granted by EC Member States, EFTA States or through State resources in any form whatsoever which distorts or threatens to distort competition by favouring certain undertakings or the production of certain goods shall, in so far as it affects trade between Contracting Parties, be incompatible with the functioning of this Agreement.’

This implies that for measures to be classified as State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement, they must be granted by the State or through State resources, confer an advantage on the recipient, be liable to affect trade between the Contracting Parties and distort competition.

Beforehand, it needs to be clarified whether the HFF is subject to the application of Article 61(1) of the EEA Agreement, since it has been argued by the Icelandic Government, in the initial notification, that the HFF could not be qualified as an undertaking in the meaning of that Article.

Firstly, the HFF is a separate State-owned institution set up by law, having its own board of directors and annual accounts. Secondly and more importantly, the Court of Justice of the European Communities (hereinafter referred to as ‘the Court of Justice’) has repeatedly defined the concept of an undertaking as any entity engaged in an economic activity, which is any activity which offers goods or services on a given market, regardless of its legal status and the way in which it is financed (17). Although the Icelandic Government considers the HFF not to be a separate undertaking, as it operates only as a ‘branch of the State itself’, the Authority takes the view that the HFF is engaged in an economic activity. The economic activity consists of offering services on the market for housing mortgage loans, i.e. long-term house financing (for residential accommodation). Therefore, it is the Authority's preliminary conclusion that the HFF has to be qualified as an undertaking in the sense of Article 61(1) of the EEA Agreement.

1.1.   Transfer of State resources and thereby favouring certain undertakings

In order to qualify as State aid, the HFF system must imply a transfer of State resources and thereby confer on the Housing Financing Fund an advantage that relieves it of charges that are normally borne from its budget.

1.1.1.   The Altmark conditions

The Icelandic Government argued initially in its notification that the HFF system does not constitute State aid, because the system would, inter alia, not confer any advantage on the HFF. In this respect, the Icelandic Government referred to the Altmark ruling (18) of the Court of Justice and argued that the HFF system would comply with all of the four criteria that the Court of Justice established in that ruling.

It needs to be recalled that the Court of Justice has established the following conditions, which need to be fulfilled cumulatively, for a State measure to escape the classification of State aid. These conditions are:

—

First, the recipient undertaking must actually have public service obligations to discharge, and the obligations must be clearly defined.

—

Second, the parameters on the basis of which the compensation is calculated must be established in advance in an objective and transparent manner, to avoid it conferring an economic advantage which may favour the recipient undertaking over competing undertakings.

—

Third, the compensation cannot exceed what is necessary to cover all or part of the costs incurred in the discharge of public service obligations, taking into account the relevant receipts and a reasonable profit for discharging those obligations.

—

Fourth, where the undertaking which is to discharge public service obligations, in a specific case, is not chosen pursuant to a public procurement procedure which would allow for the selection of the tenderer capable of providing those services at the least cost to the community, the level of compensation needed must be determined on the basis of an analysis of the costs which a typical undertaking, well run and adequately provided with means so as to be able to meet the necessary public service requirements, would have incurred in discharging those obligations, taking into account the relevant receipts and a reasonable profit for discharging the obligations.

It is the Authority's preliminary opinion that the HFF system neither complies with the second nor with the fourth condition (19). Concerning the second condition, the Icelandic authorities did not establish in advance, and in an objective and transparent manner, the parameters on the basis of which the compensation was to be calculated, in order to avoid conferring an economic advantage, which may favour the HFF over competing undertakings. The Icelandic Government has not demonstrated that such an ex ante assessment has taken place in an objective and transparent manner. To establish the parameters for the calculation of the compensation would have required quantifying the costs incurred in discharging the public service obligation in advance and comparing them with the possible benefits that the HFF enjoys. However, such quantification of costs has not taken place. Based on that shortcoming, it is not apparent from the outset what the level of compensation will amount to, since the isolated costs incurred in discharging the public service obligation have not been identified. Furthermore, with regard to the fourth condition, the HFF has neither been chosen by way of a public procurement procedure nor did the Icelandic authorities determine the level of compensation by way of a comparison between the HFF and a privately run ‘reference company’, taking into account the relevant receipts and a reasonable profit for discharging the obligations.

Since the HFF system seems not to comply with all of the above mentioned conditions, there is a presumption that the HFF system involves State aid, if the conditions of Article 61(1) of the EEA Agreement are met.

1.1.2.   Possible State aid elements

The HFF enjoys an implicit State guarantee for all of its securities. The State guarantee results in a more favourable credit rating for its bonds than bonds issued by private undertakings. This leads to cheaper funding costs for the HFF. Private credit institutions do not benefit from such a State guarantee. The State guarantee confers an advantage on the HFF compared to private credit institutions. The HFF is not subject to a State guarantee fee under Article 7 of Act No 121/1997 on State Guarantees. Hence, the Icelandic State is foregoing revenue it would normally collect. Since the HFF is not paying a premium for the State guarantee it enjoys, it is the Authority's preliminary conclusion that the State guarantee, without any sort of premium to be paid, implies a transfer of State resources which favours the HFF.

The HFF received interest support from the State to cover obligations resulting from lending below market rates at 3,5 % and 4,5 % for rented housing for low income families. The support has varied through the years. It was ISK 9 million in 2001 and 71 million in 2002. This interest support is financed by State resources. It is the Authority's preliminary conclusion that the interest support constitutes an aid element. The Authority is not in possession of any up-dated figures with regard to the interest support for the years 2003 to 2006. If interest support was granted in these years, the Authority would qualify such support, in light of the above assessment, as a transfer of State resources which favours the HFF.

The HFF is exempted from corporate tax and property tax. The HFF has not paid what would have amounted to ISK 335 million in corporate tax and 417 million ISK in property tax for the years 1999 to 2002. Thus, the Icelandic State has foregone income, which under normal circumstances would have been charged to the HFF's budget. It is the Authority's preliminary conclusion that the exemptions from corporate and property tax constitute aid elements. The Authority is not in possession of any up-dated figures for the years 2003 to 2006. Any forgone tax for these years would qualify, in light of the above assessment, as a transfer of State resources which favours the HFF.

The HFF is charged with preserving and earning a return on the funds it supervises. The return is intended to sustain the operations of the HFF. The HFF is, however, not required to pay out any dividends to its owner.

A normal market investor requires a sufficient return on his capital. It is the Authority's preliminary view that the fact that the HFF is per se relieved from paying out any dividends to its owner might imply that it is generating not a sufficient return on capital a normal market investor would expect and that this might imply foregone revenues for the State and thereby a transfer of State resources which favours the HFF.

The Icelandic Government argued that the special status of the HFF implied that it was not subject to the same rules (20) as private credit institutions, as regards capital adequacy requirements and minimum solvency ratio rules.

However, if the HFF were covered by the same rules as private credit institutions, then an exemption from these rules could imply State aid.

Capital adequacy requirements and minimum solvency ratio rules for credit institutions are contained in the Act referred to in point 14 of Chapter II(i) of Annex IX to the EEA Agreement (hereinafter referred to as ‘the Banking Directive’) (21). In this context, the Authority notes that the adaptation text (22) to Article 2(3) of the Banking Directive explicitly exempted from the scope of that Directive in Iceland the ‘Byggingarsjóðir ríkisins’ (literally translated ‘the State's Building Funds’ (23)). The Icelandic Government stated that this term was traditionally used for the funds operated by the predecessor of the HFF, namely the State Housing Board, which comprised the State Housing Fund and the Workers' Building Fund. The HFF was established by taking over all assets and obligations of the State Housing Board.

Furthermore, Article 1(1) of the Banking Directive defines a credit institution as ‘an undertaking whose business is to receive deposits or other repayable funds from the public and to grant credits for its own account […]’. Given the way the HFF's financing mechanism operates, the Authority cannot see how the HFF could be classified as a credit institution in the meaning of the Banking Directive because the HFF is not receiving any deposits or other repayable funds from the public.

In light of the above and for the limited purpose of identifying possible State aid elements, it is the Authority's preliminary conclusion that the HFF is not covered by the scope of the Banking Directive. The HFF is therefore not subject to the same rules as private credit institutions as regards capital adequacy requirements and minimum solvency ratio rules. Since the HFF is not subject to these rules, it is consequently not relieved of charges that it would normally bear from its own budget. Hence, excluding the HFF from these requirements seems not to entail an aid element.

In any event, even if the HFF should have been subject to these rules, an exemption from these rules seems not to imply that any State resources have been transferred to the HFF. A transfer of State resources is, however, a necessary condition, in order to qualify a measure as State aid in the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement (24).

1.2.   Distortion of competition and effect on trade between Contracting Parties

The granting of loans for financing purchases of residential accommodation is a financial service which, in the present market circumstances, is predominantly of a local character and normally does not involve any direct cross-border transactions. Distortion of competition arising from financial advantages accorded to the HFF operating such services seems therefore prima facie likely to have only limited direct trade effects. However, it cannot be excluded that the aid, which is involved in the HFF system, threatens to distort competition between banks in the European Economic Area, by making it more difficult for them to enter the Icelandic housing mortgage loan market. Such a potential effect on trade is sufficient for State aid to be caught by Article 61(1) of the EEA Agreement.

1.3.   Conclusion

In light of the above, it is the Authority's preliminary conclusion that the HFF system involves State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. To enable the Authority to calculate the amount of potential State aid involved, it is necessary, in the course of this formal investigation procedure, to obtain up-dated figures concerning the HFF's financing mechanisms.

2.   Notification requirement and Standstill obligation

Pursuant to Article 1(3) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, ‘the EFTA Surveillance Authority shall be informed, in sufficient time to enable it to submit its comments, of any plans to grant or alter aid (…). The State concerned shall not put its proposed measures into effect until the procedure has resulted in a final decision’.

The above notification requirement and standstill obligation concern ‘new aid’. On the other hand, ‘existing aid’ can be granted until the Authority finds the aid in question to be incompatible with the functioning of the EEA Agreement.

The HFF system was not notified to the Authority. The HFF was established and entered into force on 1 January 1999, i.e. after the entry into force of the EEA Agreement, taking over all assets and obligations of its predecessor, the State Housing Agency. In this context, the Icelandic Government argued that the HFF system had to be classified as existing aid.

The Authority does not share this point of view. In deciding whether or not an aid scheme is to be regarded as ‘new aid’ or ‘existing aid’, the Authority examines the relevant legal provisions providing for the aid in question and in particular the entry into force of these provisions.

In such cases the Authority is not obliged to carry out an economic analysis of the measure in question as compared to aid schemes which were in place prior to the introduction of the new legal provisions. This view is confirmed by the ruling of the Court of Justice in Namur-Les Assurances. In that ruling the Court held that ‘[…] the emergence of new aid or the alteration of existing aid cannot be assessed according to the scale of the aid or, in particular, its amount in financial terms at any moment in the life of the undertaking if the aid is provided under earlier statutory provisions which remain unaltered. Whether aid may be classified as new aid or as alteration of existing aid must be determined by reference to the provisions providing for it’ (25)(emphasis added).

The fact that the HFF system is the result of alterations to an old system, by merging different legal entities, and that a complete new law was adopted, which repealed the previous State Housing system, and which forms the legal basis of the HFF and the loan system, are sufficient grounds to classify the entire HFF system as ‘new aid’ within the meaning of Article 1(3) in Part I and Article 1(c) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement (26).

Therefore, it is the Authority's preliminary conclusion that the HFF system, established in 1999, constitutes ‘new aid’, which, pursuant to Article 1(3) in Part I of Protocol 3 of the Surveillance and Court Agreement, should have been notified to the Authority in advance (27). Since the HFF system was not notified to the Authority, it is considered to constitute ‘aid unlawful on procedural grounds’, in accordance with Articles 1(f) and 10 et seq. in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement (28). It should be recalled that any unlawful aid, which is finally not declared compatible with the functioning of the EEA Agreement, is subject to recovery, in accordance with Article 14 in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement. This issue will be further addressed below in section II.4. of this Decision.

3.   Compatibility of the aid

The Authority cannot declare State aid compatible with the functioning of the EEA Agreement, if that aid would infringe other provisions of the EEA Agreement. SBV submitted in its initial complaint that the ‘Housing Financing Fund is incompatible with the EEA Agreement, in particular the competition rules, the rules on State aid, free movement of services, capital and the freedom of establishment’.

In relation to the competition rules, the free movement of services, capital and the freedom of establishment, the Authority assessed these allegations and restated in its annulled Decision that they were unfounded.

With regard to the alleged infringement of some of ‘the four freedoms’, the Authority found that it was the State aid which created the possible hindrances to the free movement of services, capital and establishment. The effect of these possible hindrances was indissolubly linked to the objective of the State aid. Therefore, the Authority concluded that the case should be assessed under the lex specialis of the State aid rules and that the rules on the ‘four freedoms’ should not be applicable (29).

This view was confirmed by the EFTA Court in this judgment of 7 April 2006, when it held that:

‘With regard to the effects that the HFF general loans scheme may have on the free movement of services and capital and the right of establishment, the Court holds that any such effects would indeed seem inherent in the State-supportive elements of the HFF system and therefore are so indissolubly linked to the object of the aid that it is impossible to evaluate them separately (see to this effect Case 74/76 Iannelli & Volpi SpA v Ditta Paolo Meroni [1977] ECR 557, at paragraph 14).’ (30)

With regard to the alleged infringement of the competition rules (the complainant alleged in particular an infringement of Articles 59(1) and 54 of the EEA Agreement), the Authority stated in the annulled Decision that SBV's complaint did not warrant the initiation of formal proceedings, since SBV did not substantiate that the HFF abused or will abuse its position as a consequence of the legislative framework by which it was governed.

In light of the above, it is the Authority's preliminary view that it sees no reasons why it should deviate from it original assessment on these points.

3.1.   Article 61 paragraphs (2) or (3) of the EEA Agreement

The Icelandic Government argued, in the initial notification, that the derogation under Article 61(2)(a) of the EEA Agreement applies to the case at hand. The intervention of the State in the housing market through the HFF is, according to the Icelandic Government, based on particular social objectives and is limited in scope. The Icelandic Government submitted that the privilege accorded to the HFF, through the implicit State guarantee on the Bonds, does not in any way benefit the HFF, but only the recipients of funding from the HFF.

Article 61(2)(a) of the EEA Agreement declares State aid compatible with the functioning of the EEA Agreement, if the aid has a social character and is granted to individual consumers, provided that such aid is granted without discrimination related to the origin of the products concerned.

In the Authority's preliminary view, this derogation is not applicable to the case at hand. The aid is granted to the HFF, which is considered to be an undertaking in the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement (see above in section II.1), and not directly to individual consumers. Furthermore, consumers are bound to finance their housing by the HFF, in order to enjoy favourable conditions. Consumers are not free to benefit from State aid by their own choice of financial institution. Hence, the State aid is not granted without discrimination related to the origin, in this case, of the service concerned. Therefore, the aid is not neutral with respect to the operators in the market for house financing (31).

With regard to the other derogations mentioned in Article 61, paragraphs (2) and (3), of the EEA Agreement, the Authority takes the preliminary view that none of them are relevant to the case at hand. For example, although it is one of the objectives of the HFF to ensure territorial cohesion, it is not its primary goal to serve as an instrument for regional development. The HFF system is based on the universality objective and grants housing finance under the same conditions throughout Iceland, regardless of the region.

3.2.   Article 59(2) of the EEA Agreement

State aid may be declared compatible with the EEA Agreement under Article 59(2) of the EEA Agreement (32) if it is necessary to the operation of the services of general economic interest and does not affect the development of trade to such an extent as would be contrary to the interests of the Contracting Parties.

The following conditions must be satisfied in the present case, in order for Article 59(2) of the EEA Agreement to apply:

—

The service in question must be a service of general economic interest and must be accurately defined by the State (see below in point 3.2.1).

—

The undertaking in question must be entrusted by the State with the provision of such service (see below in point 3.2.1).

—

The application of the rules of the EEA Agreement must obstruct the performance, in law and fact, of the particular tasks assigned to undertakings entrusted with the operation of services of general economic interest (see below in point 3.2.2).

—

The derogation must not affect the development of trade within the EEA to an extent that would be contrary to the interest of the Contracting Parties (see below in point 3.2.3).

In the context of assessing the HFF system under Article 59(2) of the EEA Agreement, the Authority will also apply Chapter 18C of the State Aid Guidelines. The purpose of Chapter 18C is to spell out the conditions under which State aid can be found compatible with the functioning of the EEA Agreement pursuant to Article 59(2) of the EEA Agreement.

As stated in point 24 of section 18C.5 of the State Aid Guidelines, Chapter 18C will apply as of the day of adoption by the Authority. The Authority adopted Chapter 18C on 20 December 2005. Furthermore, point 25 of section 18C.5 of the State Aid Guidelines states:

‘The Authority will apply the provisions of these guidelines to all aid projects notified to it and will take a decision on those projects after adoption of the guidelines, even if the projects were notified prior to adoption. In case of non-notified aid, the Authority will apply:

—

The provisions of these guidelines if the aid was granted after the adoption of these guidelines;

—

The provisions in force at the time the aid was granted, in all other cases’.

Thus, the Authority will take Chapter 18C of the State Aid Guidelines into account in its future assessment (33).

3.2.1.   Definition of service of general economic interest and entrustment

The concept of service in the general economic interest means, among other things, that the State assigns ‘particular tasks’ to an undertaking (34). In order to qualify for classification as service of general economic interest, a service must have certain characteristics, the most important of which is that the service provided can not be provided in the same manner on the market and that the service should be clearly defined (35).

As an exception to the main rule in Article 59(1) of the EEA Agreement (36), the concept of ‘services of general economic interest’ must be interpreted restrictively (37) and applies only to activities of direct benefit to the public. Still, States remain free, in principle and where no common policy is established, to designate which services they consider to be of general economic interest and to organize these services as they see fit, subject to the rules of the EEA Agreement and the specific conditions laid down in Article 59(2) of the EEA Agreement (38). States may take account of objectives pertaining to their national policy when defining the service of general economic interest which they entrust to certain undertakings (39). Thus, the competence to define such services lies with the States, subject to scrutiny by the Authority. This scrutiny must essentially be conducted on a case-by-case basis.

In this assessment, the nature of the undertaking entrusted with the service is not of decisive importance, nor whether the undertaking is entrusted with exclusive rights, but rather the essence of the service deemed to be of general economic interest and the special characteristics of this interest that distinguish it from the general economic interest of other economic activities (40). In conducting such analysis the Authority has to consider the nature of the service, as well as the extent to which the same service is provided by the market on the same conditions, and in the case of a universal service, particularly, the State's legitimate objective to ensure continuity of service on acceptable conditions throughout its territory (41).

As mentioned above (in section I.3.2), the HFF granted, at the time the annulled Decision was adopted, loans in the form of general loans, additional loans and loans for rental housing. The annulled Decision accepted all three lending activities as services of general economic interest.

The relevant part of the annulled Decision reads as follows:

‘In this respect, the so-called “Husbanken-case” is of importance, as it also concerned the relationship between Article 59(2) of the EEA Agreement and State aid to a public undertaking with a view to provide cheap housing loans […]. In that case, the EFTA Court found that the services concerned were covered by Article 59(2) of the EEA Agreement, since the services concerned were specifically defined by Norway, limited to certain categories of houses and available to everyone on an equal basis. That the loans in the “Husbanken-case” were not restricted to people in weak financial situations could not, as had been argued by the applicant, lead to another result.

The Icelandic housing policy dates back more than 50 years and is based on the political goal to encourage private home ownership. To this end, public intervention in the Icelandic housing market has been aimed at making private housing affordable to a bigger proportion of the public. The HFF is the financing instrument whereby the Icelandic State pursues its public housing policy objectives. The Housing Act […] entrusts the HFF with the management and implementation of the housing affairs and lays down in detail the tasks of the HFF, the objectives and the HFF's financing mechanisms. The Icelandic State uses the HFF to channel capital to the housing sector and to provide house financing on more advantageous terms than are available on the open Icelandic capital market. The HFF is obliged to provide house financing at affordable tariffs and on equal conditions, irrespective of the profitability of individual operations […].

The loan system is available to everyone on equal terms and applies to the entire territory of Iceland, including sparsely populated areas, where asset evaluations differ compared to more densely populated areas. Thus, the HFF provides a universal service throughout Iceland on equal conditions. No private credit institution would be in the position to offer mortgage secured loans on equal conditions throughout the entire territory of Iceland. Asset evaluations differ between the Reykjavik area and sparsely populated areas. Prices and securities in real estate differ depending on where the dwelling is located in Iceland. In the Authority's opinion, this aim to correct regional imbalances must be considered as a task of general economic interest in the sense of Article 59(2) of the EEA Agreement both for the so-called additional loans and for the general loans.

The HFF's loan system contains also certain social dimensions. This is of course especially so for the additional loans. However, as the HFF loans will continue to be subject to a lending cap in the form of a maximum amount available, also the general loans entail a social element. These loans aim at financing housing that corresponds to the price of average apartments in Iceland. The HFF's loans alone will not be sufficient to finance high priced property. The relative advantage to house owners, due to the cheap loans that the HHF can offer, is accordingly inversely proportionate to the amounts they wish to loan and thereby, also to the price of the house. In this respect, the Authority has no reason to contest the notified increase in lending terms, since this increase is necessary to, inter alia, take account of inflation in housing prices in recent years.

Additionally, the Icelandic Government has introduced a new provision to the effect that HFF's loans will be limited to two dwellings for each applicant. In exceptional circumstances, a loan for a third dwelling could be authorised, but it would be up to the Board of Directors to define the precise rules for such an exception.

In light of the above, the Authority concludes that the HFF is entrusted with services of general economic interest, given their social and universal dimension, distinguishable from the economic interest of other economic activities, within the meaning of Article 59(2) of the EEA Agreement.’

SBV's application to the EFTA Court, concerning doubts as to whether HFF loans could qualify as a service of general economic interest, was limited to the general loans scheme. The EFTA Court consequently limited its review on the general loans and did not address the other two loan schemes.

With regard to the question, whether the HFF general loans scheme could qualify as a service of general economic interest, the EFTA Court held:

‘The tasks of the HFF are defined in the Housing Act and further laid down by Regulations and ministerial decisions. The HFF general loans system is intended to promote security and equal rights as regards housing in Iceland by providing loans on manageable terms to the general public throughout the territory of Iceland and thereby foster private home ownership. This goes beyond the normal economic interest of operators in the financial sector. A service with this objective may qualify as a service of general economic interest justifying State aid, provided that the service fulfils the requirements laid down in Article 59(2) EEA. In that respect, the presumptions or conditions under which the HFF system operates (cf. Case E-4/97 Husbanken II, at paragraph 48) will be addressed below.’ (42)

When the EFTA Court later turned in its judgment to the presumptions or conditions under which the HFF system operates, it held:

‘[…] it is necessary to address the question of whether the conditions under which the loans were granted did not go beyond what was necessary for HFF to perform the tasks entrusted to it. The Court recalls that the ultimate aim of the State's intervention in lending services through the general loans scheme is to foster private home ownership in Iceland through lending on “manageable terms”. A service rendered with such an objective may, as has been stated above, be considered legitimate under Article 59(2) EEA. However, ESA has to make sure that public intervention does not, in reality, pursue other goals than those defined by Icelandic law or exceed what is necessary to achieve the defined goal.

In that regard, the Court notes that unlike the cost and size limitations practiced by the Norwegian Husbanken in Case E-4/97 Husbanken II, the HFF's relative and absolute lending caps do not limit the subsidised lending scheme to dwellings which fulfil certain criteria. They only limit the amount one may borrow from the HFF for any dwelling, regardless of the value or size of that dwelling. There is no limit as to how big or valuable a dwelling may be and still be eligible for a general loan under the HFF scheme; there are only limits to how much the HFF may grant as a general loan.

Moreover, the HFF general loans scheme is not limited to the financing of one unit of residential housing for each borrower. This means that in principle the system may provide financing for houses or apartments build or purchased for investment purposes. In 2004, a general limit of two units was introduced. As the Government of Iceland has pointed out, there may be social policy reasons why certain persons need to own more than one unit. The provision of more than one loan to the same person has not, however, been made dependent on that person fulfilling any criteria relating to such reasons.

These features mean that in principle the HFF general loans scheme provides subsidised financing, up to a certain limit, for any house or apartment regardless of size and value, and also for construction or purchase of residential units for investment purposes. The scheme is not formally limited to assisting the average citizen in financing his or her own dwelling. Even if it may be so that few people have in fact exploited these features of the system, they raise questions under Article 59(2) EEA. The Court recalls in this context that the HFF scheme is intended to promote security and equal rights as regards housing by providing loans on manageable terms. Whether the above-mentioned features of the aid system at stake go beyond this is not clear. That warrants an in-depth assessment, with the opportunity for interested parties to comment. […]’ (43)

In its initial assessment, the Authority placed emphasis on three elements, in order to qualify HFF general loans as services of general economic interest:

—

First, the element of affordable house financing. In other words, the fact that the Icelandic State has used its more favourable credit rating to raise money at lower cost than the banks could have done, thereby fulfilling the obligation to provide residents in Iceland with affordable house financing on ‘manageable terms’.

—

Second, the element of territorial cohesion. The HFF general loans ensured territorial cohesion, because they provided affordable house financing on equal terms throughout the entire Icelandic territory. Commercial banks were not granting loans at affordable rates outside the Reykjavik area.

—

Third, a social element. The Authority endorsed an underlying social motivation of HFF's general loans to support only ‘average housing’.

With regard to the first element of affordable house financing, the Authority understands that the EFTA Court did not rule out per se that State intervention in lending services through general loans, which pursues the objective of fostering private home ownership through lending on ‘manageable terms’ may be considered legitimate under Article 59(2) of the EEA Agreement. In this respect, it is also important to note that the EFTA Court clarified in its judgment that the Contracting Parties enjoy a margin of discretion in deciding what ‘manageable terms’ should mean in relation to a housing financing scheme which qualifies as a service of general economic interest (44). In this respect, it is the Authority's preliminary view that until August 2004 commercial banks in Iceland have not offered house financing on ‘manageable terms’. As confirmed in the judgment of 7 April 2006, SBV stated that its members were only from August 2004 onwards able to match the interest rate of HFF general loans (45). Concerning the element of affordable house financing, the Authority needs up-dated information on the development on the Icelandic mortgage market after the annulled Decision was taken, in order to assess to what extent commercial banks have offered mortgage secured loans on terms the Icelandic State would consider as manageable.

With regard to the second element of territorial cohesion, it is the Authority's preliminary conclusion that this element is an important factor to assess whether the HFF general loans system can qualify as a service of general economic interest. It is the Authority's opinion that SBV has not submitted any tangible evidence during the EFTA Court proceedings, which demonstrated that the commercial banks have offered and actually granted loans on ‘manageable terms’ outside the Reykjavik area during the period between 1999 and August 2004. Furthermore, in the Authority's view, SBV has submitted so far no evidence which showed that commercial banks have offered and granted loans on ‘manageable terms’ outside the Reykjavik area after August 2004.

Finally, with regard to the social element, the EFTA Court raised concerns whether the current conditions ensure that the general loans are formally limited to assisting the ‘average citizen in financing his or her own dwelling’. The EFTA Court criticized that the current features imply that in principle the HFF general loans scheme provides subsidised financing, up to a certain limit, for any house or apartment regardless of size and value, and also for construction or purchase of residential units for investment purposes. In light of the EFTA Court's conclusions on this point, doubts are raised whether the conditions for the lending services through general loans pursue a sufficiently restricted social objective.

With regard to additional loans, the Authority takes the preliminary view that these loans could be declared as services of general economic interests. Additional loans were granted to individuals with low income and limited assets for the construction or purchase of their own residential housing. Finally, concerning loans for rental housing to municipalities, associations and companies for the construction or purchase of residential housing to be rented out, the Authority takes the preliminary view that these loans might be qualified as services of general economic interests, if they pursue a sufficiently restricted social objective, in line with the concerns raised above, or if the private market is not providing for such kind of loans. To arrive at a final conclusion on these points the Authority would need up-dated information.

With regard to unlawfully granted State aid under the HFF system after the 20th of December 2005 (see above sections II.2 and II.3.2 of this Decision), it should be recalled that point 11 in section 18C.2.3 of the State Aid Guidelines requires that the responsibility for operation of the service of general economic interest must be entrusted to the undertaking concerned by way of one or more official acts, the form of which may be determined by each EFTA State. The act or acts must specify, in particular:

—

the precise nature and the duration of the public service obligations;

—

the undertaking(s) and territory concerned;

—

the nature of any exclusive or special rights assigned to the undertaking;

—

the parameters for calculating, controlling and reviewing the compensation;

—

the arrangements for avoiding and repaying any overcompensation.

In the Authority's preliminary view, it is doubtful whether the HFF system complies with all of the above mentioned conditions, in particular with regard to the duration of the public service obligation and arrangements for avoiding and repaying any overcompensation.

3.2.2.   Obstruction of the performance of the particular tasks

Article 59(2) of the EEA Agreement states that the rules of the EEA Agreement (here the State aid rules) apply as long as this does not obstruct, in law and fact, the fulfilment of the task of general economic interest entrusted to the given undertaking. In other words, the derogation contained in Article 59(2) of the EEA Agreement is only applicable to the extent that it is necessary so that the undertaking in question can fulfil the task of general interest which has been conferred on it (46). This requirement of necessity is simply an expression of the principle of proportionality.

It is incumbent upon the State, which invokes Article 59(2) of the EEA Agreement, to demonstrate that this condition is met. Thus, the State must set out in detail the reasons for which, in the event of elimination of the measures, the performance of the tasks of general economic interest under economically acceptable conditions would, in its view, be jeopardized (47). However, that burden of proof cannot be so extensive as to require the EEA State to go even further and prove, positively, that no other conceivable measure could enable those tasks to be performed under the same conditions (48).

On these points, the annulled Decision stated:

‘In the Authority's view, the HFF would not be able to perform the same level of services of general economic interest, described above, without any State support. However, the above mentioned proportionality test also requires that the State support for the obligation to render a service of general economic interest must be based on the costs of such specific service. Therefore, in the following it will be assessed whether the HFF's costs to render the service of general economic interest are overcompensated and whether the State support is limited to what is necessary for the HFF to perform the specific service in question.

As stated above, the implicit State guarantee, the exemptions from taxes, the abstention from paying any dividends and the interest support imply that the HFF receives State aid in the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. On the other hand, the costs for the HFF can be said to be the interest support the final consumers get as a result of the HFF's lending activities. To the extent the HFF is able to be funded at lower costs than competing financial institutions, a benefit may be said to accrue to the HFF. Correspondingly, to the extent it is obliged to lend at lower rates than competing institutions, costs may be said to be incurred. In other words, as long as the HFF's is forced to lend at rates lower than market rates, it is forced to abstain from revenue.

While the HFF can raise money cheaply because of the State guarantee, it is not free to set interest rates to the public. Until the end of June 2004 it could only charge an interest rate on its loans that was 0,35 percentage points higher than its funding rate. As tables 2 and 3 above show, this margin was clearly lower than margins charged by other financial institutions. This means that low funding costs obtained by the HFF due to the State guarantee were transferred to the final consumers.

The charge of 0,35 percentage points was supposed to cover current operational costs of the HFF, provisions for losses on loans and to provide for a certain return on equity such that the HFF sustains its activity without drawing on direct State grants. Back in 1993 the margin was fixed at 0,25 percentage points. However, it turned out that this margin was a too small to cover losses on loans. Therefore, the margin was increased to 0,35 percentage points in 1994. A new review was undertaken in 1997. It was then concluded that the 0,35 % margin would be sufficient. Looking at developments for the years from 1999 to 2002, as shown in table 1 above, it also appears that this mark-up was appropriate to cover just operating expenditures, loss provisions and to yield a certain rather modest net profit, such that equity was kept rather stable in relation to total assets. Against this background the Authority concludes that the mark-up of 0,35 percentage points was and still is appropriate to just cover these different provisions.

The changes in the lending system as of 1 July 2004 have, introduced a new cost element that needs to be assessed. As of that date, the interest margin has been increased by 25 basis points. This increase stems from the fact that the previous bond swap system has been abolished and that direct cash lending has been introduced. As the Icelandic Government has pointed out, this implies that the HFF takes on new risks related to interest rate developments. Mortgage holders will, as before, have the possibility of prepayment of loans at par while the HFF cannot redeem its obligations in the same manner. Before 1 July 2004 HFF had the possibility to prepay its funding at par. The new situation creates new risks for HFF as developments in interest rates are uncertain. A fall in interest rates will normally increase prepayments while HFF does not have an identical means of adjusting its funding.

The value, or the cost, related to this new risk is naturally uncertain. The financial consultant estimated it to be in the range of 15 to 35 basis points. The Financial Supervisory Authority and the State Guarantee Fund have called for caution when fixing the additional mark-up to cover the risk. Under these circumstances, and also taking into account the new provisions on solvency ratio according to the Rules of the Financial Supervisory Authority, the Authority can accept that the increase in the interest rate margin for HFF with 0,25 percentage points is what is necessary to cover the costs of the new risks HFF is facing.

The Authority also takes note of the statement from the Icelandic Government that HFF's interest margin shall be reviewed regularly on the basis of HFF's performance and the risks it is facing at any given time. The Icelandic Government has also stated that building up funds inside HFF beyond what is required to maintain the solvency rate of 5 % is not the policy of the Government and would run counter to the expressed policy of enabling the borrowers to gain directly from the operation of the housing lending system.

According to the Icelandic Government, a common dividend requirement for Icelandic banks is some 15 % on equity. If the HFF were to be subject to a similar dividend policy and also subject to normal taxation, the interest mark-up would need to be increased correspondingly as the current margin would not provide for any means to cover such obligations. The Icelandic Government has estimated what the necessary interest mark-up would be in such a case, taking into account an 8 % capital adequacy ratio — instead of the current 5 % — and concluded that the mark-up would increase by 65 to 80 basis points above the current level. To the extent that the HFF were subject to the same taxation and dividend requirements as commercial banks, borrowing costs would increase for the ultimate borrowers, corresponding to what the State would charge in the form of taxes and dividends. When the Icelandic Government abstains from taxes and dividends in relation to the HFF, it is just to keep interest rates for house buyers low such that the Government is able to offer the service of general economic interest, namely to provide the Icelandic population with affordable housing.

As far as direct interest support is concerned, the HFF is obliged in certain conditions to grant interest support to low income families. To some extent such support has been granted by drawing on the Fund's own equity. In other instances the HFF has received direct contributions from the State. These contributions have been transferred directly to the beneficiaries and have not left the HFF with any extra financial means.

In light of the above and as demonstrated by the Icelandic Government, the mark-up of 0,35 percentage points applicable until 30 June 2004 and the mark-up of 0,60 percentage points thereafter can be justified as an appropriate margin to cover the expenses of running the HFF. In other words, it is reasonable to assume that the benefit of the HFF's low borrowing rate is fully transferred to the final consumers. The Authority has not detected any overcompensation to the HFF. The benefits it receives are passed on to the final consumers.

In conclusion, the Authority is of the view that the HFF's costs to render the service of general economic interest are not overcompensated and that the State support is limited to what is necessary for the HFF to perform the specific service in question’.

With regard to possible doubts as to the proportionality assessment of HFF's general loans, the EFTA Court held:

‘[…] This must include an assessment of whether the subsidised HFF general loans scheme is a suitable means of attaining its objective. There is no reason why a service which is not suitable to meet its aim should benefit from a derogation from the EEA rules. Furthermore, this also calls for an analysis of whether the HFF, or a different provider, could have provided loans at the same “manageable terms” as the HFF provided at the relevant time without, or with less State aid.

Firstly, with regard to suitability, the Applicant has claimed that the low interest rate on HFF general loans has led to a general increase in prices for houses and apartments which neutralises the effects of the low interest rates, since purchasers need to borrow more money in order to buy a certain house or apartment than they would have had to with lower prices.

The Court does not find it doubtful that the low interest rate on HFF general loans did not lead to price increases which completely neutralised the effect of the low interest rate. With respect to any lesser effect on housing prices, regard must be had to the margin of discretion which the Contracting Parties must enjoy in deciding what “manageable terms” should mean in relation to a housing financing scheme which qualifies as a service of general economic interest. As a consequence, the Contracting Parties must also enjoy a margin of discretion in deciding what constitutes a sufficient effect of the low interest rates on the real burden on borrowers' economy. In the end, it is this burden that borrowers have to be able to manage. For that reason, as long as it is not established that the effect of the low interest rate on HFF general loans is completely neutralised by an increase in housing prices, the HFF general loan scheme must be considered suitable to meet its aim.

Secondly, as to the question of whether there were doubts that neither the HFF, nor a different provider, could have provided loans at the same “manageable terms” at the relevant time without, or with less, State aid, the Court recalls that the interest rates charged by the HFF for its general loans are calculated on the basis of its funding costs, with an added margin set by the Minister of Social Affairs. This margin was set at 0,6 percentage points from 1 July 2004, up from 0,35 percentage points. The funding costs consist mainly in the interest paid on bonds issued by the HFF. In this context, the HFF benefits from the State guarantee which follows from the State's unlimited liability for the HFF's debts as its owner.

The Court does not find it doubtful that the State aid provided to the HFF system did not go beyond what was necessary in the case at hand to allow the HFF to cover expected losses and operate the general loans system under economically acceptable conditions (see, for comparison, Case C-157/94, Commission v Netherlands [1997] ECR I-5699, at paragraphs 52 and 53). This does not mean, however, that the general loans system as operated by the HFF is necessarily compatible with the EEA Agreement.

With regard to the ability of any other provider to supply the same service as the HFF, but without State support, the Court recalls that Contracting Parties must be allowed a margin of discretion with regard to what exactly should be considered affordable terms in relation to such schemes. In this regard, a Contracting Party cannot be bound to what other Contracting Parties, in leaving this kind of housing financing completely to the market, implicitly consider acceptable. The Court does not find that it has been demonstrated that doubts existed as to whether the regular banks did match the HFF interest rate level on comparable loans in any part of Iceland prior to the annulled Decision, or would have been able to do so without State support. Indeed, the Applicant has stated that it was only from August 2004 onwards that the banks were able to match the interest rate of HFF general loans.

Neither does the Court find that it has been demonstrated that doubts existed as to whether an alternative model for State-supported housing financing through the banks, the so-called “whole-sale alternative”, would enable the banks to provide the same loans as the HFF were providing at the relevant time without this support constituting State aid, or with less State aid and without the risk of cross-subsidisation.’ (49)

The Court endorsed the Authority's initial assessment that there were no doubts that the commercial banks did not match the HFF interest rate level on comparable loans in any part of Iceland prior to the annulled Decision, or would have been able to do so without State support. SBV itself stated that it was only from August 2004 onwards that commercial banks were able to match the interest rate of HFF general loans. With regard to the developments on the Icelandic mortgage market after the annulled Decision was taken, the Authority would require up-dated information, in order to assess to what extent commercial banks have offered loans on terms that the Icelandic State would consider ‘manageable’.

Should the Authority's assessment reveal that commercial banks have offered loans in the Reykjavik area since August 2004 on terms that the Icelandic State would consider ‘manageable’, concerns could be raised as to what extent the HFF needs to offer general loans within the Reykjavik area, in order to enable the HFF to grant general loans outside the Reykjavik area.

With regard to alternative models to the HFF system, it is the Authority's preliminary view that the presented models do not seem to be less distortive to competition.

With regard to unlawfully granted State aid under the HFF system after the 20th of December 2005 (see above sections II.2 and II.3.2 of this Decision), it should be recalled that point 18 in section 18C.2.4 of the State Aid Guidelines states that ‘[w]hen a company carries out activities falling both inside and outside the scope of the service of general economic interest, the internal accounts must show separately the costs and receipts associated with the service of general economic interest and those associated with other services, as well as the parameters for allocating costs and revenues’.

Furthermore, point 19 in section 18C.3 of the State Aid Guidelines states that ‘… EFTA States must check regularly, or arrange for checks to be made, to ensure that there has been no over-compensation’.

Without prejudice to the Authority's final Decision in the present case, for any HFF services which might fall outside the scope of services of general interest, the HFF would be required to comply with the above mentioned accounting requirements.

3.2.3.   Development of trade and the interest of the Contracting Parties

Article 59(2) of the EEA Agreement further involves an assessment of whether the specific service in question affects the development of trade to an extent contrary to the interests of the Contracting Parties (50). The Authority is charged with striking a balance between the right of Iceland to invoke the derogation and the interest of the Contracting Parties to avoid distortions of competition and restrictions to the ‘four freedoms’ (51).

This entails that it must be established that the performance of the service of general economic interest does not affect competition and unity of the market established by the EEA Agreement in a disproportionate manner. It is, however, not required that the measures adopted be the least restrictive possible (52). Rather, the test is of a negative nature: it examines whether the measure adopted is not disproportionate (53). This ‘negative test’ has once more been confirmed by the EFTA Court in its ruling of 7 April 2006 (54). A reasonable relationship between the aim and the means employed is satisfactory (53). Thus, the Authority does not have competence to strike down a measure that otherwise fulfils Article 59(2) of the EEA Agreement simply because the measure might, in some minor aspects and details, go further than what is strictly necessary to fulfil the aims behind it. It is for the States to define their policies and organize general interest services, leaving the Authority no power to take a position on the organization and scale of the service or the expediency of the political choice made. Even if it were successfully shown that the scheme in question were not an optimally efficient one, this alone would not lead to the conclusion that the distortive effects are necessarily disproportionate to the goals assigned.

On this point, the Authority concluded in its annulled Decision:

‘The EEA Agreement establishes inter alia the general principles, both applicable to financial services, of the right of establishment for nationals of the EEA States and their freedom to provide services within the territory of the Contracting Parties. However, the secondary legislation which, under the EC Treaty and the EEA Agreement, has been adopted to make these basic provisions effective, does not extend to specialised housing finance institutions like the HFF( (55)). Consequently, such institutions are at present not able to benefit from the principles of mutual recognition and home country control contained in the banking legislation of the EEA Agreement. Therefore, due to different national credit rules and practices and the absence of effective harmonisation or mutual recognition at EEA level for such institutions, there continue to be considerable obstacles to effective cross-border operations in this area.

In most developed countries, including most parties to the EEA Agreement, Governments, both at central and local level, intervene in housing and housing finance markets. This intervention takes different forms from one State to another, depending, inter alia, on certain realities in the housing markets, in particular the pattern of housing tenure, and the objectives of the housing policy of the Governments concerned. There is, for instance, likely to be a relationship between the extent to which private individuals' home ownership is an objective of public housing policy and the scope of intervention by the Government concerned in housing finance; a Government that sees it as an important objective to its housing policy that as many households as possible own their own dwelling, like in Iceland, is likely to want to support the financing of such investments on a broad scale.

As already stated above, the Authority considers long-term house financing for residential accommodation to be the relevant market for the assessment in the present case.

As submitted by the Icelandic Government, the Icelandic market for mortgage loans is largely divided between three main actors. These are the HFF, the pension funds and other private credit institutions. The HFF had, in 2002, a market share of approximately 78 % of that market. The market share of pension funds was, in 2002, approximately 17 %. The remaining 5 % was taken by private credit institutions. The Icelandic Government submitted figures showing that the HFF had, in 2002, a total amount of ISK 382 billion in mortgage loans, compared to ISK 84 billion of the pension funds and ISK 27 billion of private banks (56).

The granting of loans for financing purchases of residential accommodation is a financial service which, in the present market conditions, is predominantly of a local character and normally does not involve any direct cross-border transactions. Distortion of competition arising from financial advantages accorded to the HFF operating such services are therefore prima facie likely to have only limited direct trade effects.

The HFF is not entitled to grant any loans for the financing of dwellings outside Iceland. The HFF's activities are, as laid down in the Housing Act, targeted exclusively towards promoting Icelandic housing policy.

Today no foreign banks are granting cross-border mortgage loans in ISK to Icelandic households. Furthermore, there are currently no foreign financial institutions or representative offices of foreign financial institutions in Iceland. The Icelandic economy is very limited in size. The limited number and small size of transactions in trade in the foreign exchange markets of the ISK warrants only limited interest from foreign banks. The special geography and the scattered population outside the Reykjavik area further reduces the foreign interest for lending to the Icelandic housing market. That foreign banks do not even operate representative offices in Iceland underpins the lack of interest in the Icelandic financial market. In the absence of any “flourishing” financial activities of foreign banks on the Icelandic market outside the particular market for long term housing loans, it can therefore hardly be argued that it is the State aid to the HFF which prevents foreign banks from entering the Icelandic financial market.

In the light of the above, given the limited size of the Icelandic housing market, with its special geographic and demographic features, the Authority is of the opinion that the HFF's financing mechanism does not affect the development of trade to an extent contrary to the interests of the Contracting Parties.’

With regard to the assessment of whether HFF general loans did not affected the development of trade contrary to the interest of the Contracting Parties, the EFTA Court held:

‘As part of the assessment of whether the scheme did not affect the development of trade to such an extent as would be contrary to the interest of the Contracting Parties, the relevant market must be defined. ESA considered “long-term house financing for residential accommodation” to be the relevant product market (see section II point 3.2.3 of the annulled Decision). It is not obvious to the Court that the assessment should be limited in scope in this way, excluding the possible effects of the aid granted to the HFF on other parts of the EEA internal market, in particular the financial markets. For that reason, the definition of the relevant market in this particular case is also an issue which interested parties ought to be able to comment upon in a formal investigation procedure. The further assessment of the consequences of the HFF general loan system on the development of trade will depend to a considerable extent on the definition of the relevant market which the formal investigation procedure will lead to.’ (57)

In light of the EFTA Court's conclusions on this point, the Authority would require for its further assessment information as to what extent the aid granted to the HFF could affect other parts of the EEA internal market, in particular other financial markets, such as, for example, the private lending market.

3.3.   Conclusion

Doubts are raised, in light of the EFTA Court's ruling of 7 April 2006, whether the HFF system, partly or in its entirety, can be declared compatible with the State aid rules, according to Article 59(2) of the EEA Agreement.

4.   Recovery

According to Article 14(1) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, ‘[w]here negative decisions are taken in cases of unlawful aid, the EFTA Surveillance Authority shall decide that the EFTA State concerned shall take all necessary measures to recover the aid from the beneficiary (hereinafter referred to as a “recovery decision”). The EFTA Surveillance Authority shall not require recovery of the aid if this would be contrary to a general principle of EEA law’.

In other words, any unlawful aid which cannot be declared compatible with the State aid rules will be subject to recovery. In case of recovery, it is the Authority's preliminary view that, in the case at hand, no legitimate expectations could be invoked, which would preclude the recovery.

According to settled case-law, ‘[…] undertakings to which an aid has been granted may not, in principle, entertain a legitimate expectation that the aid is lawful unless it has been granted in compliance with the procedure laid down in that article. A diligent businessman should normally be able to determine whether that procedure has been followed’ (58).

However, a recipient of illegally granted aid is not precluded from relying on exceptional circumstances on the basis of which it had legitimately assumed the aid to be lawful and thus declining to refund that aid (59). Because the aid at stake was not notified in advance, it is necessary to examine whether the Authority's favourable Decision No 213/04/COL, which approved the HFF system, is to be regarded as an ‘exceptional circumstance’ within the meaning of the case-law referred to. Such an assessment must be made in the light of the purpose of the protection of legitimate expectations.

In the Authority's view, the judicial review by the Community Courts or the EFTA Court of decisions concerning State aid cannot be regarded as an exceptional and unforeseeable event, forming as it does an integral and essential part of the system established by the EC Treaty and the corresponding provisions in the EEA Agreement and the Surveillance and Court Agreement for that purpose. A diligent businessman should be well aware of the fact that a decision, to the effect that a State measure is declared compatible, is, within the time-limit of two months referred to in Article 230 EC and Article 36 of the Surveillance and Court Agreement, liable to be challenged before the Community Courts or the EFTA Court.

The Court of Justice itself has, moreover, and indeed recently, stated that ‘[…] in view of the mandatory nature of the supervision of State aid by the Commission under Article 88 EC, undertakings to which aid has been granted cannot, in principle, entertain a legitimate expectation that the aid is lawful unless it has been granted by the procedure laid down in that article […] It follows that so long as the Commission has not taken a decision approving aid and so long as the period for bringing an action against such a decision has not expired, the recipient cannot be sure as to the lawfulness of the proposed aid which alone is capable of giving rise to a legitimate expectation on his part’ (60).

Subsequently, to the same effect, in Spain v Commission, the Court made it clear that ‘[t]he fact that the Commission initially decided not to raise any objections to the aid in issue cannot be regarded as capable of having caused the recipient undertaking to entertain any legitimate expectation since that decision was challenged in due time before the Court, which annulled it. However regrettable it may be, the Commission's error cannot erase the consequences of the unlawful conduct of the Kingdom of Spain’ (61).

Any argument to the contrary would render ineffective the review conducted by the Community judicature and the EFTA Court of the legality of a positive State aid decisions. If it were to be concluded that such a decision automatically gives rise to legitimate expectations on the part of the recipients, competitors of those recipients or other third parties harmed by the decision would have no interest in attacking the vitiated measure. That is because any annulment of a positive State aid decision would ultimately become a ‘pyrrhic victory’, since the negative effects of the decision could never be eliminated (62).

The Authority, therefore, preliminarily considers that the adoption of a favourable decision by the Authority regarding aid cannot in itself be regarded as an event which causes the recipient of that aid to entertain legitimate expectations as to its lawfulness.

5.   Conclusion

It is the Authority's preliminary conclusion that the HFF system constitutes unlawful aid on procedural grounds. Doubts are raised whether the HFF system, either partly or in its entirety, can be declared compatible with the State aid rules, according to Article 59(2) of the EEA Agreement. Any unlawful aid which ultimately will be declared incompatible with the State aid rules will be subject to recovery.

HAS ADOPTED THIS DECISION:

1.

The Authority has decided to open the formal investigation procedure provided for in Article 1(2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement with regard to the Icelandic Housing Financing Fund.

2.

The Icelandic Government is requested, pursuant to Article 6 in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, to submit its comments on the opening of the formal investigation procedure within two month from the notification of this Decision and to provide all such information as may help to assess the aid measure.

3.

Other EFTA States, EC Member States, and interested parties shall be informed by the publishing of this Decision in its authentic language version, accompanied by a meaningful summary in languages other than the authentic language version, in the EEA Section of the Official Journal of the European Union and the EEA Supplement thereto, inviting them to submit comments within one month from the date of publication.

4.

This Decision is addressed to the Republic of Iceland.

5.

This Decision is authentic in the English language.

Done at Brussels, 21 June 2006

For the EFTA Surveillance Authority

B. T. GRYDELAND

President

K. JAEGER

College Member

(1)  Hereinafter referred to as ‘the EEA Agreement’.

(2)  Hereinafter referred to as ‘the Surveillance and Court Agreement’.

(3)  The cartouche of this Decision is published in OJ 2005 C 112, page 8. The cartouche makes reference to the EFTA Surveillance Authority's website, where the non-confidential full text of the Decision is available: www.eftasurv.int/fieldof work/fieldstateaid/stateaidregistry/

(4)  Judgment of 7 April 2006, Case E-9/04 The Bankers' and Securities' Dealers Association of Iceland v EFTA Surveillance Authority [2006] EFTA Court Report (not yet reported). The judgment is available at the EFTA Court's website: www.eftacourt.lu

(5)  Procedural and Substantive Rules in the Field of State Aid (hereinafter referred to as the ‘State Aid Guidelines’), adopted and issued by the Authority on 19 January 1994, published in OJ 1994 L 231. The State Aid Guidelines are available on the Authority's website: www.eftasurv.int

(6)  The Icelandic Government provided English translations of these laws. Quotes from these laws in this decision are based on the translation provided by the Icelandic Government.

(7)  The cartouche of this Decision is published in OJ 2005 C 112, page 8. The cartouche makes reference to the EFTA Surveillance Authority's website, where the non-confidential full text of the Decision is available: www.eftasurv.int/fieldof work/fieldstateaid/stateaidregistry/.

(8)  Judgment of 7 April 2006, Case E-9/04, cited above.

(9)  The Housing Act was amended by Act No 57/2004. Act No 57/2004 entered into force on 1 July 2004, except for Temporary Provision I, which entered into effect immediately (see Article 22 of Act No 57/2004).

(10)  As amended, and various regulations, inter alia, Regulation No 544/2004 on ‘the Financing and Risk Management of the Housing Financing Fund’, Regulation No 522/2004 on ‘Borrowers' Mortgages and HFF Bonds’ and Regulation No 521/2004 on ‘Loan Proportions and Maximum Amounts of Borrowers' Mortgages’.

(11)  Section XII of the Housing Act. For example, according to Article 52 of the Housing Act, Act. No 97/1993 on the State Housing Board was repealed.

(12)  Article 53 of the Housing Act merged the State Housing Fund and the Workers' Building Fund and transferred the rights, assets, liabilities and obligations of these two funds to the HFF.

(13)  The above wording reflects the situation prior to 1 July 2004, i.e. prior to the entering into force of Act No 57/2004. Article 10 of the Housing Act was amended by Article 4 of Act No 57/2004. According to this amendment, the HFF finances its tasks with the income from the fund's equity capital (i.e. the payments, interest and indexation of granted loans), by issue and sale of HFF bonds and by borrowing as provided for in the Budget Act at any particular time and by service charges as provided for in Article 49.

(14)  This is the wording prior to 1 July 2004. After that date Article 5 of Act No 57/2004 amended Article 11 of the Housing Act and, inter alia, changed the title of that Article to: Management of Assets and Liabilities (this translation has been provided by the Icelandic Government).

(15)  This translation was provided by the Icelandic Government.

(16)  NFS, 10 May 2006.

www.visir.is/apps/pbcs.dll/article?AID=/20060510/FRETTIR01/60510079/1091

(17)  Case C-118/85 Commission v Italy [1987] ECR 2599; Case C-41/90 Klaus Höfner and Fritz Elser v Macrotron GmbH [1991] ECR I-1979; Case C-69/91 Decoster [1993] ECR I-5335. See similar Case E-4/97 Norwegian Bankers' Association v EFTA Surveillance Authority [1999] Report of the EFTA Court, page 3, paragraph 30.

(18)  Case C-280/00 Altmark Trans GmbH [2003] ECR I-7747.

(19)  With regard to the question whether the HFF is actually entrusted with public service obligations, see the discussion below in section II.3.2.1.

(20)  The Icelandic Government referred in this context to Directive 2000/12/EC on credit institutions.

(21)  Directive 2000/12/EC of the European Parliament and the Council of 20 March 2000 relating to the taking up and pursuit of the business of credit institutions (OJ L 126, 26.5.2000, p. 1), as amended.

(22)  The adaptation text mentioned in point 14(a) of Chapter II(i) of Annex IX to the EEA Agreement.

(23)  This translation has been provided by the Icelandic Government.

(24)  Case C-379/98 PreussenElektra AG v Schleswag [2002] ECR I-2099.

(25)  Case C-44/93 Namur-Les Assurances du Crédit SA [1994] ECR I-3829, paragraph 28.

(26)  Furthermore, Article 4(1), first sentence, of the Authority's Decision No 195/04/COL of 14 July 2004 states that ‘[f]or the purposes of Article 1(c) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, an alteration to existing aid is any change, other than modifications of a purely formal or administrative nature which cannot affect the evaluation of the compatibility of the aid measure with the common market’.

(27)  The European Commission Decision No 2005/842/EC of 28 November 2005 on the application of Article 86(2) EC (which corresponds to Article 59(2) of the EEA Agreement) to State aid in the form of public service compensation granted to certain undertakings entrusted with the operation of services of general economic interest (OJ L 312, 29.11.2005, page 67) lays down the conditions under which certain types of public service compensation constitutes State aid compatible with Article 86(2) EC and exempts compensation satisfying those conditions from the prior notification requirement. The Decision has not yet been incorporated into the EEA Agreement. Public service compensation which constitutes State aid and does not fall within the scope of Decision No 2005/842/EC will still be subject to the prior notification requirement, also after that Decision has been incorporated into the EEA Agreement. In any event, it should be noted that, with regard to house financing, Article 2(1)(b) of Commission Decision No 2005/842/EC only exempts public service compensation granted to social housing undertakings. Recital 16 of Commission Decision No 2005/842/EC further specifies that social housing undertakings should be understood as meaning ‘… undertakings in charge of social housing providing housing for disadvantaged citizens or socially less advantaged groups, which due to solvability constraints are unable to obtain housing at market conditions…’.

(28)  Since the Authority's Decision No 213/04/COL was annulled by the EFTA Court's judgment of 7 April 2006 in Case E-9/04, the aid granted under the HFF system remains unlawful aid.

(29)  With regard to the relationship between the State aid rules and the provisions of the ‘four freedoms’, see for example Case 74/76 Ianelli & Volpi v Meroni [1977] ECR 557.

(30)  Case E-9/04, cited above, paragraph 82.

(31)  See similar Case E-4/97, cited above, paragraph 30.

(32)  Which corresponds to Article 86(2) EC.

(33)  Since the Authority's Decision No 213/04/COL was annulled by the EFTA Court's judgment of 7 April 2006 in Case E-9/04, the aid granted under the HFF system remains unlawful aid (see above section II.2).

(34)  See for example: Case 10/71 Muller [1971] ECR 723; Case 127/73 BRT v SABAM [1974] ECR 313; Case 7/82 GVL [1983] ECR 483; Case C-393/92 Almelo [1994] ECR I-1520; Case C-266/96 Corsica Ferries [1998] ECR I-3949.

(35)  Communication from the Commission — Services of General Interest in Europe (OJ C 17, 19.1.2001, p. 7), see paragraph 14 (hereinafter referred to as ‘Services of General Interest’).

(36)  The main rule in Article 59(1) of the EEA Agreement states that in the case of public undertakings and undertakings to which EC Member States or EFTA States grant special or exclusive rights, the Contracting Parties shall ensure that there is neither enacted nor maintained in force any measure contrary to the rules contained in the EEA Agreement, in particular to those rules provided for in Articles 4 and 53 to 63.

(37)  See Case C-242/95 GT-Link A/S v De Danske Statsbaner [1997] ECR I-4449, paragraph 50; Case T-260/94 Air Inter [1997] ECR II-147, paragraph 135; Case C-159/94 Commission v France [1997] ECR I-5815, paragraph 53.

(38)  See in this context for example: Services of General Interest, cited above, paragraph 22; Case T-106/95 FFSA [1997] ECR II-229, paragraph 192. As stated by Advocate General Léger in his opinion in Case C-438/02 Åklagaren v Krister Hanner [2005] ECR I-4551, paragraph 139: ‘…it falls to the Member States to define the content of their services of general economic interest and, in so doing, they enjoy considerable leeway since the Court and the Commission will intervene only in order to penalise manifest errors of assessment’.

(39)  Case E-9/04, cited above, paragraph 67.

(40)  Case E-4/97, cited above, paragraph 47.

(41)  See in this context: Report of the European Commission to the Council of Ministers: Service of general economic interest in the banking sector (adopted by the Commission on 17.6.1998 and presented to the ECOFIN Council on 23.11.1998). Services of General Interest, cited above, paragraph 10.

(42)  Case E-9/04, cited above, paragraph 68.

(43)  Case E-9/04, cited above, paragraphs 76 to 79.

(44)  Case E-9/04, cited above, paragraph 71. See in this context also below section II.3.2.2 of this decision.

(45)  Case E-9/04, cited above, paragraph 74.

(46)  See Case C-41/90, cited above, paragraph 24; and Case C-242/95, cited above, paragraph 54.

(47)  It is not necessary that the survival of the undertaking itself be threatened. See Case C-157/94 Commission v The Netherlands [1997] ECR I-5699, paragraph 43.

(48)  See Case C-159/94 Commission v France [1997] ECR I-5815, paragraphs 94 to 107.

Case E-4/97, cited above, paragraph 62.

(49)  Case E-9/04, cited above, paragraphs 69 to 75.

(50)  In this context, it is interesting to note the opinion of Advocate General Léger in Case C-438/02, cited above, paragraph 143: ‘Finally, the last condition in Article 86(2) EC requires that “[t]he development of trade must not be affected to such an extent as would be contrary to the interest of the Community”. Even though the Court has not yet ruled on the meaning of that requirement, certain Advocates General have already adopted a position on the issue. In their view, effect on the development of intra-Community trade within the meaning of Article 86(2) EC, unlike the classic definition of the concept of “measures having an effect equivalent to a quantitative restriction”, calls for proof that the measure in issue has in fact had a substantial effect on intra-Community trade. That assessment does seem to me to be supported by the wording of Article 86(2) EC’.

(51)  See similar Case E-4/97, cited above, paragraph 70.

(52)  See for example: Case C-159/94, cited above; Case C-158/94 Commission v Italy [1997] ECR I-5789; Case C-157/94, cited above; Case E-9/04, cited above, paragraph 80.

(53)  Case E-4/97, cited above, paragraph 62.

(54)  Case E-9/04, cited above, paragraph 80.

(55)  See similar Case E-4/97, cited above, paragraph 63.

(56)  Sources: The Central Bank of Iceland and the HFF.

(57)  Case E-9/04, cited above, paragraph 81.

(58)  Case C-5/89 Commission v Germany [1990] ECR I-3437, paragraph 14; Case C-169/95 Spain v Commission [1997] ECR I-135, paragraph 51.

(59)  Case C-5/89, cited above, paragraph 16.

(60)  Case C-91/01 Italy v Commission [2004] ECR I-4355, paragraphs 65 and 66.

(61)  Case C-169/95 Spain v Commission [1997] ECR I-135, paragraph 53.

(62)  See in this context: Opinion of Advocate General Tizzano delivered on 9 February 2006 in Joined Cases C-442/03 P and C-471/03 P P&O European Ferries (Vizcaya) SA and Diputacion Foral de Vizcaya v Commission (not yet reported), paragraphs 146 to 158.

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/115

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas Nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu par Hurtigruten sabiedrībām piešķirto kompensāciju palielināto sociālās nodrošināšanas iemaksu izlīdzināšanai (lieta Nr. 56343)

(2006/C 314/14)

Ar 2006. gada 5. jūlija Lēmumu 215/06/COL, kas autentiskā valodā izklāstīts lappusēs pēc šā kopsavilkuma, EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas izveidi (turpmāk tekstā — “Uzraudzības un Tiesas Nolīgums”). Lēmuma eksemplārs ir nosūtīts Norvēģijas valdībai.

EBTA Uzraudzības iestāde ar šo aicina EBTA valstis, ES dalībvalstis un ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt savas piezīmes par minēto jautājumu, tos adresējot:

EFTA Surveillance Authority

35, rue Belliard/Belliardstraat 35

B-1040 Brussels

Piezīmes paziņos Norvēģijas valdībai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā lūgt neizpaust tās identitāti, norādot šāda lūguma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā — “Uzraudzības iestāde”) 2004. gada 2 augustā nosūtīja Norvēģijas iestādēm pieprasījumu sniegt informāciju par maksājumiem, ko bija paredzēts veikt par labu Ofotens og Vesteraalens Dampskibsselskap ASA un Troms Fylkes Dampskibsselskap ASA (turpmāk tekstā — “Hurtigruten sabiedrības”).

Pēc apjomīgas vēstuļu apmaiņas ar Norvēģijas iestādēm Uzraudzības iestāde 2006. gada 5. jūlijā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz Hurtigruten sabiedrībām paredzēto maksājumu.

Hurtigruten sabiedrības veic jūras pārvadājumus, proti, kombinētos pasažieru un preču pārvadājumus gar Norvēģijas piekrasti no Bergenas līdz Kirkenesai. No 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim šos pakalpojumus regulēja nolīgums, ko Norvēģijas iestādes bija noslēgušas ar Hurtigruten sabiedrībām un kas attiecās uz jūras satiksmi gar Norvēģijas piekrasti. Norvēģijas iestādes paziņoja par “Hurtigruten nolīgumu” Uzraudzības iestādei 2000. gada jūlijā, un Uzraudzības iestāde to apstiprināja 2001. gada 19. decembrī. Hurtigruten pārvadājumi ir daļēji rentabli, jo īpaši vasaras sezonā, taču ziemas sezonā tie parasti neatmaksājas. Uzraudzības iestāde 2001. gada lēmumā norādīja, ka Hurtigruten nolīgumā paredzēto kompensāciju var atļaut saskaņā ar 59. panta 2. punktu EEZ līgumā, uzskatot šos pārvadājumus par minētajā punktā aprakstītajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Hurtigruten nolīguma 10. iedaļā bija pants, kurā paredzēts, ka abas līgumslēdzējas puses var pieprasīt uzsākt nolīguma pārskatīšanas procedūru, ja rastos nozīmīgas izmaiņas apstākļos, kas attiecas uz Hurtigruten nolīgumu. Hurtigruten nolīgums atbilstoši tā noteikumiem beidza darboties 2004. gada 31. decembrī, un 2005. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns nolīgums, kas bija noslēgts pēc 2004. gada jūnijā notikušā piedāvājumu konkursa.

Šī lieta attiecas uz maksājumu, kas paredzēts Hurtigruten sabiedrībām saskaņā ar Norvēģijas 2004. gada valsts budžeta 1330. nodaļas 70. pozīciju (Særskilte transporttiltak), kur Hurtigruten sabiedrībām tiek piešķirta kompensācija 8,5 miljonu Norvēģijas kronu (apmēram 1,1 miljons euro) apmērā saistībā ar izmaiņām Norvēģijas diferencēto sociālās nodrošināšanas iemaksu sistēmā. Par atbalsta piešķiršanu nebija ziņots Uzraudzības iestādei. Hurtigruten sabiedrībām piešķirtais kompensācijas maksājums tika izmaksāts, lai pilnībā kompensētu lielākās sociālās nodrošināšanas izmaksas, neparedzot nekādu atšķirību starp tām sociālās nodrošināšanas izmaksām, kas attiecās uz sabiedrību komerciālo darbību, un sociālās nodrošināšanas izmaksām, kas attiecās uz darbību, ko varēja uzskatīt par publiskiem pakalpojumiem EEZ līguma 59. panta 2. punkta nozīmē.

Saskaņā ar līdzšinējo tiesu praksi jābūt izpildītiem četriem kritērijiem, lai varētu piemērot EEZ līguma 59. panta 2. punktu. Pirmkārt, jābūt pilnvarojuma aktam, kurā valsts uztic uzņēmumam atbildību par noteikta uzdevuma izpildi. Otrkārt, pilnvarojumam jāattiecas uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Treškārt, izņēmumam jābūt nepieciešamam, lai veiktu uzticētos uzdevumus šim nolūkam proporcionālā apjomā (turpmāk “nepieciešamības prasība”). Visbeidzot, tirdzniecības attīstību nedrīkst ietekmēt tādā mērā, lai tā būtu pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Uzraudzības iestāde apšauba, vai Hurtigruten sabiedrībām piešķirtais atbalsts atbilda EEZ līguma 59. panta 2. punktam. Īpaši trūkst pārliecības, ka atbalsts ir piešķirts, ievērojot iepriekšminēto nepieciešamības prasību, jo, piešķirot palielināto atbalstu Hurtigruten sabiedrībām 2004. gadā, tas tika piešķirts arī Hurtigruten sabiedrību komerciālajām darbībām. Kompensācijā nebija atšķirības starp tām sociālās nodrošināšanas izmaksām, kas attiecās uz sabiedrību komerciālajām darbībām, un sociālās nodrošināšanas izmaksām, kas attiecās uz darbību, ko varēja uzskatīt par publiskiem pakalpojumiem EEZ līguma 59. panta 2. punkta nozīmē.

Turklāt Uzraudzības iestāde apšauba, vai Hurtigruten sabiedrībām piešķirto atbalstu vajadzētu uzskatīt par esošu atbalstu, pamatojoties uz Hurtigruten nolīguma 10. iedaļu. Nolīguma 10. iedaļā ir tikai minēta iespēja grozīt līgumu, ņemot vērā neparedzētas ievērojamas apstākļu izmaiņas. Tas neparedz automātisku kompensācijas palielināšanu Hurtigruten sabiedrībām gadījumā, ja paaugstinātos izmaksas, bet tikai norāda iespēju abām Hurtigruten nolīguma līgumslēdzējām pusēm pieprasīt nolīguma pārskatīšanas procedūru, nenorādot, kādam jābūt tās iznākumam. Tāpēc Uzraudzības iestāde pagaidām uzskata, ka Hurtigruten sabiedrībām piešķirto atbalstu nevar uzskatīt par esošu atbalstu.

Uzraudzības iestāde apšauba Hurtigruten sabiedrībām piešķirtā atbalsta saderību ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši EEZ līguma 59. panta 2. punktu. Tādēļ Uzraudzības iestādei ir jāuzsāk oficiāla izmeklēšanas procedūra, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā.

EFTA SURVEILLANCE AUTHORITY DECISION

No 215/06/COL

of 5 July 2006

on compensation to the ‘Hurtigruten companies’ for increased social security contributions

(Norway)

THE EFTA SURVEILLANCE AUTHORITY (1),

Having regard to the Agreement on the European Economic Area (2), in particular to Articles 59 (2) and 61 to 63, and to Protocol 26 thereof,

Having regard to the Agreement between the EFTA States on the establishment of a Surveillance Authority and a Court of Justice (3), in particular to Article 24 thereof and Article 1(2) in Part I of Protocol 3 thereof,

Having regard to the Authority's decision 417/01/COL of 19 December 2001 on compensation for maritime transport services under the ‘Hurtigruten Agreement’ (4),

Having regard to the Authority's decision 172/02/COL of 25 September 2002 to propose appropriate measures to Norway with regard to State aid in the form of regionally differentiated social security taxation,

Having regard to the Authority's decision 218/03/COL of 12 November 2003 on a three-year transition period in Zones 3 and 4 for the regionally differentiated social security contributions,

Having regard to the decision of the Standing Committee of the EFTA States No 2/2003/SC of 1 July 2003 whereby it was decided that the regionally differentiated social security contributions in Zone 5 was compatible with the EEA Agreement due to exceptional circumstances in this zone,

Whereas:

I.   FACTS

1.   Procedure

On 2 August 2004, the Authority sent an information request to the Norwegian authorities regarding a prospective payment to Ofotens og Vesteraalens Dampskibsselskap ASA and Troms Fylkes Dampskibsselskap ASA (5) as a possible compensation due to the changes in the Norwegian differentiated social security system (Event No 289240).

The Norwegian authorities replied by letter from the Ministry of Trade and Industry dated 1 September 2004, forwarding a letter from the Ministry of Transport and Communications of the same date, received and registered by the Authority on 1 September 2004 (Event No 291435).

By letter dated 12 October 2004, the Authority asked for further information (Event No 294990). In this letter, the Authority's Competition and State Aid Directorate stated its view that as the payment was not notified to the Authority and was apparently already put into effect, it would have to be considered as unlawful aid in the meaning of Article 1 f) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement.

The Norwegian authorities replied by letter from the Norwegian Mission dated 18 November 2004, forwarding letters from the Ministry of Modernisation dated 17 November 2004 and the Ministry of Transport and Communications dated 16 November 2004. The letter was received and registered by the Authority on 22 November 2004 (Event No 300326).

By letter dated 26 October 2005, the Authority's Competition and State Aid Directorate informed the Norwegian authorities that it had doubts concerning the compatibility of the payment to the Hurtigruten companies with the functioning of the EEA Agreement (Event No 329347).

The Norwegian authorities replied by letter from the Norwegian Mission dated 22 December 2005, forwarding letters from the Ministry of Modernisation dated 15 December 2005 and the Ministry of Transport and Communications dated 15 December 2005, received and registered by the Authority on 3 January 2006 (Event No 355950).

By letter dated 9 March 2006 the Authority commented on the Norwegian reply (Event No 364024). The Norwegian authorities responded by letter from the Norwegian Mission dated 29 March 2006, forwarding letters from the Ministry of Government Administration and Reform dated 27 March 2006 and the Ministry of Transport and Communications dated 24 March 2006. The letter was received and registered by the Authority on 30 March 2006 (Event No 368446).

2.   Background

The Hurtigruten companies operate maritime transport services consisting of the combined transport of persons and goods along the coastal line from Bergen to Kirkenes. From 1 January 2002 until 31 December 2004, these services were covered by the agreement between the Norwegian authorities and the Hurtigruten companies concerning operation of maritime services along the Norwegian coast (6). The ‘Hurtigruten Agreement’ was notified by the Norwegian authorities to the Authority in July 2000 and subsequently approved by the Authority on 19 December 2001 (7). The Hurtigruten companies are also engaged in commercial business activities which are not part of the Hurtigruten service, such as operating high-speed ferries. The Hurtigruten service itself is partly commercially viable, notably during the summer season, whereas it is, in general, not commercially viable during the winter season. The Authority in its 2001 Decision considered that compensation under the Hurtigruten Agreement could be authorised under Article 59 (2) of the EEA Agreement as the services covered by it were considered to be services of general economic interest.

On 25 September 2002, the Authority decided to propose appropriate measures to Norway with regard to the Norwegian system concerning regionally differentiated social security contributions (8). In the appropriate measures the Authority proposed that Norway should take any legislative, administrative and other measures necessary to eliminate State aid resulting from the system of regionally differentiated social security contributions or render such aid compatible with the EEA Agreement with effect from 1 January 2004. However, the appropriate measures also stated that the Authority might agree to a later date should that be considered objectively necessary and justified by the Authority in order to allow an appropriate transition for the undertakings in question to the adjusted situation. The appropriate measures were accepted by Norway on 31 October 2002.

On 12 November 2003, the Authority accepted a three-year transitional period for the differentiated social security contributions in Zones 3 and 4 in order to achieve a smooth facing-out of the system (9).

On this basis, the Norwegian Parliament, during the autumn of 2003, adopted changes to the differentiated social security system, which entered into force on 1 January 2004. The changes led to higher social security costs for the Hurtigruten companies.

Section 10 of the Hurtigruten Agreement contained a clause whereby both parties to the Agreement could demand a re-negotiation procedure in the event of substantial changes in the prerequisites of the Hurtigruten Agreement. The Hurtigruten Agreement ended as foreseen on 31 December 2004, and a new agreement with the companies entered into force on 1 January 2005, following a tender in June 2004.

3.   Description of the measure

The current case concerns a payment to the Hurtigruten companies contained in Position 70, Chapter 1330 (Særskilte transporttiltak) of the Norwegian 2004 State budget, whereby the Hurtigruten companies would be granted up to NOK 8,5 million (approximately EUR 1,1 million) as compensation due to the changes in the differentiated social security system (10).

The compensation payment granted to the Hurtigruten companies was paid out to fully compensate the increased social security costs without making a distinction between the part of the social security costs pertaining to the commercial activities of the companies and those activities which might be considered public service within the meaning of Article 59 (2) of the EEA Agreement.

In addition to the compensation granted to the Hurtigruten companies, the companies also received aid as a consequence of the Authority's decision of 12 November 2003. However, the present case only concerns the aid granted as compensation for higher social security contributions. In this respect, an amount of NOK 7,352 million (approximately EUR 900 000) was paid out to the companies.

4.   Comments by the Norwegian authorities

The Norwegian authorities are of the opinion that the compensation was within the limits of the compensation authorised by the Authority in its 2001 Decision, and should therefore be classified as ‘existing aid’ in line with the definition of Article 1 b (ii) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement.

The Norwegian authorities consider the payment to be covered by the Hurtigruten Agreement in force at the time when the payment was granted. They rely, in this respect, on Section 10 of the Hurtigruten Agreement, a clause whereby both parties to the Hurtigruten Agreement may demand a re-negotiation procedure in the event of substantial changes in the prerequisites of the Hurtigruten Agreement. The Norwegian authorities state that they regard the changes in the differentiated social security system to fulfil this criterion. They could not have been foreseen by the Hurtigruten companies. As a result of the negotiations with the companies, the compensation for these costs was set to NOK 7,352 million for 2004. The purpose of compensating for the amendments in the social security scheme was, according to the Norwegian authorities, to ensure status quo with regard to the agreed level of transport along the Norwegian coastline, by enabling the Hurtigruten companies to continue to carry out the public service obligation entrusted on them in the Agreement.

The Norwegian authorities take the position that Section 10 of the Hurtigruten Agreement constitutes a legal basis for the re-negotiation of the Agreement and that the clause was recognised by the Authority in its 2001 Decision. On this basis, the compensation for increased social security contributions would, according to the Norwegian authorities, not constitute new aid provided that the compensation was within the scope of the State aid provisions of the EEA Agreement.

Concerning the compatibility of the aid, the Norwegian authorities claim that the compensation for the changes in the social security scheme was granted to the Hurtigruten companies, in order to maintain the transport standard fixed by the Norwegian Parliament. Without the compensation, the standard of the public service obligations entrusted to the companies would have declined; either by the application of higher fares or by reduced frequency of the services. On this background, the Norwegian authorities consider the compensation to be necessary.

The Norwegian authorities declare that, on the basis of § 1 of the Hurtigruten Agreement, the Hurtigruten companies had been compensated without making a distinction between the part of the social security costs pertaining to the commercial activities of the companies and those activities which might be considered public service within the meaning of Article 59 (2) of the EEA Agreement. This provision states that a substantial part of the profits generated by the Hurtigruten companies in the summer season should be used to finance the unprofitable activity in the winter season. The Norwegian authorities are of the opinion that the Authority, by accepting the principle laid down in this provision, has accepted that no clear separation of the commercial and non-commercial services of the Hurtigruten companies is made. On this basis, the Norwegian authorities argue that it is ‘difficult to separate the PSO activity from other commercial activities’ of the companies and thus to grant compensation only to the public service part of the activities. The Norwegian authorities furthermore take the view that the separation between commercial and non-commercial services is not decisive in this connection, and claim that the cross subsidy in this case is clearly in support of the non-commercial services. Moreover, the Norwegian authorities stress that the compensation granted for 2004 does not alter the fact that the commercial services covered by the Hurtigruten Agreement support the activities linked to the public service obligation of the Hurtigruten companies.

Finally, the Norwegian authorities point out that the financial performance of the Hurtigruten companies indicates lower profit than expected (11), and maintain that this shows that no over-compensation takes place.

II.   APPRECIATION

1.   The presence of State aid within the meaning of Article 61(1) EEA

Article 61(1) of the EEA Agreement reads as follows:

‘Save as otherwise provided in this Agreement, any aid granted by EC Member States, EFTA States or through State resources in any form whatsoever which distorts or threatens to distort competition by favouring certain undertakings or the production of certain goods shall, in so far as it affects trade between Contracting Parties, be incompatible with the functioning of this Agreement’.

According to the Authority's 2001 Decision, the compensation granted to the Hurtigruten companies under the Hurtigruten Agreement constitutes State aid within the meaning of Article 61(1) of the EEA Agreement. The Authority's assessment of the grants to the Hurtigruten companies in the 2001 Decision is relevant when assessing the additional aid granted to the companies for the year 2004. The following assessment will therefore, to a large extent, be based on the appreciation made in the 2001 Decision.

The increased compensation to the Hurtigruten companies is financed directly through a budgetary allocation and is thus granted directly by the State. Furthermore, the compensation relieves the companies of social security charges which they normally would have to bear in the ordinary course of business, and thus strengthens the position of these undertakings compared with other undertakings competing in intra-EEA trade. Moreover, the Hurtigruten companies are active on the markets for passenger and cargo transport and on the tourism market, in particular by offering cruises/round trips along the Norwegian coast. The Hurtigruten service to a large extent attracts foreign tourists, and the Hurtigruten companies thus compete with other undertakings offering similar services in attracting these customers. The compensation granted to the Hurtigruten companies can therefore have an effect on the competition on these markets, and is liable to affect trade between the Contracting Parties to the EEA Agreement. The Authority thus considers the payment to the Hurtigruten companies to constitute State aid within the meaning of Article 61 (1) of the EEA Agreement.

2.   New or existing aid

The Norwegian authorities argue that the compensation was in line with the Authority's 2001 Decision, since Section 10 of the Hurtigruten Agreement contained a clause whereby both parties to the Hurtigruten Agreement may demand a re-negotiation procedure in the event of substantial changes in the prerequisites of the Hurtigruten Agreement. According to the Norwegian authorities, the compensation should thus be regarded as existing aid. The Norwegian authorities have stated that they regard the changes in the differentiated social security system to constitute a substantial change, and thus consider the compensation to be reasonable.

The Authority would like to point out that annual compensation of NOK 170 million, expressed in 1999-prices, under the Hurtigruten Agreement had been approved by the Authority. In contrast, the Authority's decision did not deal with Section 10 of the Hurtigruten Agreement as such, and nothing in the Authority's decision suggested that any future amendments of the Hurtigruten Agreement based on this clause would automatically be considered to be in compliance with the State aid provisions of the EEA Agreement.

Section 10 of the Agreement merely allows for the possibility of amending the contract due to unforeseen substantial changes of circumstances. It does not prescribe an automatic increase in the compensation to the Hurtigruten companies in the event of raised costs, but merely opens up for the possibility for both parties to the Hurtigruten Agreement to request a re-negotiation procedure without prescribing the result of such re-negotiation. Furthermore, the provision does not explicitly mention augmentation of the costs as a result of a tax increase as a reason for renegotiation, let alone as a fact that would require an automatic adjustment of the agreement with the exact amount flowing from the tax increase. A change in the tax situation of one contracting party is normally not a factor that the other party is obliged to bear. Hence, even if the Hurtigruten Agreement in its entirety was sent to the Authority, the Authority could not reasonably have been expected to foresee all the possible effects of the provision, and the Authority's silence about the provision in its decision cannot be held to imply that all uses of the provision was hereinafter automatically acceptable from a State aid point of view.

It is the view of the Authority that the contractual provision needs to be distinguished from the separate question of whether the chosen re-adaptation complies with the EEA Agreement, and in particular with the State aid provisions. This question needs to be assessed on its own merits for each case of re-adaptation.

In this case, the Norwegian argumentation can only be considered valid, if at all, for the part of the Hurtigruten activities which are covered by public service obligations within the meaning of Article 59 (2) of the EEA Agreement, as it was the public service obligation compensation which the Authority authorised. Any compensation under Section 10 of the Hurtigruten Agreement cannot be deemed to be in compliance with the State aid provisions of the EEA Agreement. In the case at hand, compensation was granted for the full increase in social security costs, also for those costs that were related to commercial activities not being services of general economic interest. As stated by the Norwegian authorities themselves, it cannot be excluded that the compensation also benefits the commercial parts of the Hurtigruten activities.

The Authority thus considers the aid to be new aid within the meaning of Article 1 c) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement.

3.   Procedural requirements

Pursuant to Article 1 (3) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, ‘the EFTA Surveillance Authority shall be informed, in sufficient time to enable it to submit its comments, of any plans to grant or alter aid (…). The State concerned shall not put its proposed measures into effect until the procedure has resulted in a final decision’.

The Authority considers the aid to the Hurtigruten companies to be new aid within the meaning of Article 1 c) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement. This implies that the compensation should have been notified to the Authority, according to Article 1 (3) in Part I and Article 2 in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, and should not have been put into effect until the Authority approved the compensation. The Norwegian authorities, however, decided to grant the compensation and not to notify it to the Authority. The compensation is therefore considered as ‘unlawful aid’ within the meaning of Article 1 f) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement and, thus, possibly subject to recovery.

4.   Compatibility of the State aid

Direct aid aimed at covering operating losses is, in general, not compatible with the functioning of the EEA Agreement. Since the increased compensation granted to the Hurtigruten companies covers costs concerning the day-to-day operation of the Hurtigruten service, this payment is to be regarded as operating aid. Such operating aid may be approved, exceptionally, if the conditions set out in derogation provisions of the EEA Agreement are fulfilled.

As in the 2001 Decision, the Authority takes the view that the aid under examination does not qualify for an exemption from the general prohibition of State aid in Article 61 (1) of the EEA Agreement on the basis of Article 61 (2) or (3) of the EEA Agreement.

Aid granted to undertakings performing a service in the general economic interest may, however, be regarded as compatible with the functioning of the EEA Agreement, provided that the conditions laid down in Article 59 (2) of the EEA Agreement are respected.

Pursuant to Article 59 (2) of the EEA Agreement ‘undertakings entrusted with the operation of services of general economic interest…shall be subject to the rules contained in this Agreement, in particular to the rules on competition, in so far as the application of such rules does not obstruct the performance, in law or in fact, of the particular tasks assigned to them. The development of trade must not be affected to such an extent as would be contrary of the interests of the Contracting Parties.’

According to case law, four criteria must be met in order for Article 59 (2) of the EEA Agreement to apply. Firstly, there must be an act of entrustment whereby the State confers responsibility for the execution of a certain task to an undertaking. Secondly, the entrustment must relate to a service of general economic interest. Thirdly, the measure has to be necessary for the performance of the tasks assigned and proportional to that end (hereinafter ‘the necessity requirement’). Finally, the development of trade must not be affected to such an extent as would be contrary to the interests of the Contracting Parties.

In its 2001 Decision, the Authority assessed the compatibility of the compensation to the Hurtigruten companies, as defined in the Hurtigruten Agreement, with Article 59 (2) of the EEA Agreement. When carrying out that assessment, the Authority took into account sector specific rules, as laid down in the Maritime Cabotage Regulation (12) and Chapter 24A of the Authority's State Aid Guidelines: Aid to maritime transport. The Authority will base its assessment of the increased compensation for 2004 on the appreciation of the Hurtigruten Agreement in the 2001 Decision.

In the 2001 Decision, the Authority regarded parts of the Hurtigruten service as covered by the concept of a service of general economic interest. It furthermore concluded that the Hurtigruten Agreement constituted a public act through which the Hurtigruten companies were entrusted with the operation of services in the general economic interest. Moreover, the agreed payment to Hurtigruten under the Hurtigruten Agreement was, in the Authority's opinion, necessary in order to compensate for the public service obligations imposed on the Hurtigruten companies. Finally, the Authority concluded that the Hurtigruten Agreement would not affect trade to an extent contrary to the interests of the Contracting Parties to the EEA Agreement.

As the Norwegian authorities have paid an increased compensation to the Hurtigruten companies for 2004, the question arises whether the compensation can still be considered to meet the criteria of Article 59 (2) of the EEA Agreement, and in particular whether the necessity requirement is still met.

The necessity requirement implies that the amount of compensation shall not exceed what is necessary to cover the costs incurred in discharging the public service obligations, taking into account the relevant receipts and a reasonable profit on own capital necessary for discharging those obligations. This compensation must be used for the functioning of the service of general economic interest concerned. It furthermore follows that where the undertaking also carries out activities falling outside the scope of the service of general economic interest, only the costs associated with the service of general economic interest shall be taken into consideration.

However, the increased aid to the Hurtigruten companies in 2004, paid out in order to compensate them for changes in the differentiated social security scheme, has been granted — as stated by the Norwegian authorities — also in favour of commercial activities, as the compensation did not make a distinction between the part of the social security costs related to the commercial activities of the companies and those activities which might be considered public service within the meaning of Article 59 (2) of the EEA Agreement.

The Norwegian authorities have agued that it follows from the Hurtigruten Agreement that no clear separation of the commercial and non-commercial services of the Hurtigruten companies has to be made, as a substantial part of the profits generated by the Hurtigruten companies in the summer season should be used to finance the unprofitable activity in the winter season. However, the fact that Norwegian authorities have chosen this solution in order to minimize the need for public service compensation does not imply that an increased new aid partially in favour of commercial activity can be considered as necessary for the provision of the public service.

Furthermore, the Authority would like to point out that the 2001 Decision clearly stated that the compensation granted to the Hurtigruten companies may only cover activities in relation with the public service obligation of the companies. The Authority did not accept State aid for the commercially viable part of the service. Moreover, the 2001 Decision was based on a report prepared by Arthur Andersen which analysed the Hurtigruten activities and the need for public service compensation in order to uphold the level of the public service. The public service cost, and thus the allowed State aid set out in the 2001 Decision, was established based on this report.

In addition, the Authority underlines that in order to increase the level of State aid granted to the Hurtigruten companies in line with the 2001 Decision, the Norwegian authorities would have to document that the increased aid is granted only to the public service part of the activity. However, the Norwegian authorities have not denied that the increased State aid to the Hurtigruten companies does partially finance the commercial part of the activity. Neither have the Norwegian authorities made any attempt to calculate the split between the public service part and the commercial part of the Hurtigruten activity in order to grant compensation only to the public service related part of the activity.

Concerning the argument made by the Norwegian authorities that the compensation has been paid without distinction because it was difficult to separate the public service obligations from the commercial activities of the Hurtigruten companies, this is not sufficient to accept an aid which is not in line with the necessity requirement. The concept of public service compensation presupposes that a separation of the costs relating to the public service activities and costs relating to commercial activities has been performed.

Furthermore, the Norwegian authorities argue that even if the grant to the Hurtigruten companies has been increased, this does not involve overcompensation, as the financial performance of the Hurtigruten companies indicates lower profit than was expected when the amount of compensation for public services activities carried out by the companies was calculated. However, even if the companies' profits should indeed be lower than expected, this does not give the Norwegian authorities the right to give a higher compensation than that approved by the Authority in the 2001 Decision, unless it is established that this compensation is necessary to cover the public service costs. In any event, it cannot justify the granting of aid for commercial activities, which are not covered by the application of Article 59 (2) of the EEA Agreement.

In the view of the Authority, it follows from the above that the increased aid paid to the Hurtigruten companies seems to exceed the amount of compensation necessary in order for the companies to fulfil their public service obligations. Such over-compensation would not be compatible with Article 59 (2) of the EEA Agreement, and would thus constitute State aid which is incompatible with the EEA Agreement.

It follows from the above that, according to the preliminary appreciation of the Authority, the part of the compensation granted to the commercial activities of the Hurtigruten companies is to be regarded as State aid incompatible with the EEA Agreement and, thus, possibly subject to recovery. Only the part of compensation directly relating to the performance of the public service obligation would be compatible and, hence, not subject to recovery. Should it, as argued by the Norwegian authorities, prove impossible to make a separation between the increased costs incurred in relation with the public service activities and with the commercial activities of the Hurtigruten companies, the Authority might be forced to regard the compensation in its entirety as State aid incompatible with the EEA Agreement. The compensation would in this case also be subject to recovery in its entirety.

5.   Conclusion

Based on the information submitted by the Norwegian Government, the Authority cannot exclude that the compensation to the Hurtigruten companies for increased social security contributions constitutes aid within the meaning of Article 61 (1) of the EEA Agreement. The Authority cannot see that any exceptions under Article 61 (2) or (3) to the general prohibition of State aid under Article 61 (1) of the EEA Agreement applies to the aid. Furthermore, the Authority has doubts that the measure can be regarded as complying with Article 59 (2) of the EEA Agreement. Consequently, the Authority has doubts that the above measure is compatible with the functioning of the EEA Agreement.

Furthermore, it is the Authority's preliminary view that the aid is to be considered as new aid within the meaning of Article 1 c) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement. This implies that the compensation should have been notified to the Authority, according to Article 1 (3) in Part I and Article 2 in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement. The compensation is therefore considered as ‘unlawful aid’ within the meaning of Article 1 f) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement and subject to possible recovery.

Consequently, and in accordance with Articles 13 (1) and 4 (4) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, the Authority is obliged to open the procedure provided for in Article 1 (2) in Part I of Protocol 3 of the Surveillance and Court Agreement. The decision to open proceedings is without prejudice to the final decision of the Authority, which may conclude that the measure in question is compatible with the functioning of the EEA Agreement.

In the light of the foregoing considerations, the Authority, acting under the procedure laid down in Article 1 (2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, requests Norway to submit its comments and to provide all such information as may help to assess the compensation to the Hurtigruten companies for increased social security contribution, within two months from receipt of this decision.

HAS ADOPTED THIS DECISION:

1.

The Authority has decided to open the formal investigation procedure provided for in Article 1(2) in Part I of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement with regard to the compensation granted to the Hurtigruten companies for increased social security contributions.

2.

The Norwegian Government is invited; pursuant to Article 6 (1) in Part II of Protocol 3 to the Surveillance and Court Agreement, to submit its comments on the opening of the formal investigation procedure within two months from the notification of this decision and to provide all such information as may help to assess the aid measure.

3.

The Norwegian Government shall be informed by means of a letter containing a copy of this decision.

4.

The EC Commission shall be informed in accordance with Protocol 27(d) to the EEA Agreement, by means of a copy of this decision.

5.

Other EFTA States, EC Member States and interested parties shall be informed by the publishing of this decision in its authentic language version, accompanied by a meaningful summary in languages other than the authentic language version, in the EEA Section of and the EEA Supplement to the Official Journal of the European Communities, inviting them to submit comments within one month from the date of the publication.

6.

This Decision is addressed to Norway.

7.

This Decision is authentic in the English language.

Done at Brussels, 5 July 2006

For the EFTA Surveillance Authority

Bjørn T. GRYDELAND

President

Kristján A. STEFÁNSSON

College Member

(1)  Hereinafter referred to as the ‘Authority’.

(2)  Hereinafter referred to as the ‘EEA Agreement’.

(3)  Hereinafter referred to as the ‘Surveillance and Court Agreement’.

(4)  The Authority's decisions are available on http://www.eftasurv.int/.

(5)  Hereinafter referred to as the ‘Hurtigruten companies’.

(6)  Hereinafter referred to as the ‘Hurtigruten Agreement’.

(7)  Decision 417/01/COL, hereinafter referred to as the ‘2001 Decision’.

(8)  Decision 172/02/COL.

(9)  Decision 218/03/COL. The transitional period did not apply to Zone 5, as the EFTA States by decision No 2/2003/SC of 1 July 2003 decided that the regionally differentiated social security contributions in Zone 5 was compatible with the EEA Agreement due to exceptional circumstances in this zone.

(10)  The comments to Position 70 read as follows: Av budsjettforslaget på 200,8 mill. kr for 2004, er 192,3 mill. kr direkte relatert til den gjeldende avtalen med hurtigruterederiene. Restbeløpet på 8,5 mill. kr er knyttet til ev. kompensasjon som følge av endringer i ordningen med differensiert arbeidsgiveravgift. Endelig kompensasjonsbeløp vil bli bestemt når forhandlingene mellom hurtigruteselskapene og departementet er avsluttet. [Unofficial translation by the Authority: Of the budget proposal of NOK 200,8 million for 2004, NOK 192,3 million are directly related to the current agreement with the Hurtigruten companies. The remainder of NOK 8,5 million is related to possible compensation as a consequence of amendments to the system concerning differentiated social security contributions. The final compensation will be determined when the negotiations between the Hurtigruten companies and the Ministry are finished.]

(11)  In this regard, the Norwegian authorities refer to a report prepared by Arthur Andersen in 2000 called Behov for statlige tjenestekjøp etter 2001, which analysed the Hurtigruten activities.

(12)  Council Regulation (EEC) No 3577/92 of 7 December 1992 applying the principle of freedom to provide services to maritime transport within Member States (maritime cabotage).