14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/1

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/2

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/3

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Narva mnt. 3

EE-51009 Tartu

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Narva mnt. 3

EE-51009 Tartu

Maa- ja metsätalousministeriö

Kala- ja riistaosasto

PL 30

FIN-00023 Valtioneuvosto

Maa- ja metsätalousministeriö

Kala- ja riistaosasto

PL 30

FIN-00023 Valtioneuvosto

Maa- ja metsätalousministeriö

Kala- ja riistaosasto

PL 30

FIN-00023 Valtioneuvosto

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Directie Visserij

Postbus 20401

2500 EK 's Gravenhage

Nederland

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Directie Visserij

Postbus 20401

2500 EK 's Gravenhage

Nederland

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/8

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/13

Pantellerija — Palermo — Pantellerija

Lampedūza — Palermo — Lampedūza

Lampedūza — Katānija — Lampedūza

Lampedūza — Roma — Lampedūza

Pantellerija — Roma — Pantellerija

1.1.

Saskaņā ar 9. pantu Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulā (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Kopienas lidostās, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 793/2004, kompetentās iestādes var rezervēt noteiktas laika nišas pakalpojumu izpildei saskaņā ar šajā dokumentā izklāstīto kārtību.

1.2.

Iepriekš minētie maršruti veido vienotu kopumu, kas ieinteresētajiem aviopārvadātājiem jāpieņem kā viens veselums un kopumā.

1.3.

Lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ tiek noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ENAC pārbaudīs, vai aviopārvadātājiem, kas uzņemas šādas saistības, ir atbilstoša struktūra un vai tie atbilst prasību minimumam attiecībā uz piekļuvi pakalpojumam.

—

visu gadu vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ dienā ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas,

—

visu gadu vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ dienā ar lidaparātu, kuram ir 120 sēdvietas,

—

laikposmā no 1. maija līdz 30. oktobrim papildus 2 iepriekš minētajiem reisiem dienā, jāveic 3 reisi turp un 3 reisi atpakaļ nedēļā–piektdienās, sestdienās un svētdienās–ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas.

—

visu gadu vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ dienā ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas,

—

visu gadu vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ dienā ar lidaparātu, kuram ir 120 sēdvietas,

—

laikposmā no 1. maija līdz 30. oktobrim papildus 2 iepriekš minētajiem reisiem dienā, jāveic 3 reisi turp un 3 reisi atpakaļ nedēļā -piektdienās, sestdienās un svētdienās- ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas.

—

laikposmā no 31. oktobra līdz 30. aprīlim vismaz 3 reisi turp un 3 reisi atpakaļ nedēļā ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas,

—

laikposmā no 1. maija līdz 30. oktobrim vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ dienā ar lidaparātu, kuram ir 44 sēdvietas.

—

laikposmā no 1. oktobra līdz 31. maijam vismaz 2 reisi turp un 2 reisi atpakaļ nedēļā ar lidaparātu, kuram ir 120 sēdvietas.

—

laikposmā no 1. oktobra līdz 31. maijam vismaz 1 reiss turp un 1 reiss atpakaļ nedēļā ar lidaparātu, kuram ir 120 sēdvietas.

—

1 izlidojošais reiss laikā no 08.00 līdz 10.00.

—

1 izlidojošais reiss laikā no 15.00 līdz 17.00.

—

1 izlidojošais reiss laikā no 08.00 līdz 10.00;

—

1 izlidojošais reiss laikā no 15.00 līdz 17.00.

—

1 izlidojošais reiss laikā no 07.00 līdz 10.00;

—

1 izlidojošais reiss laikā no 18.00 līdz 21.00.

—

1 izlidojošais reiss laikā no 07.00 līdz 10.00;

—

1 izlidojošais reiss laikā no 18.00 līdz 21.00.

a)

Maksimālās biļešu cenas katrā maršrutā ir šādas:

Norādītajās cenās nav iekļauts ne PVN, ne arī lidostas nodevas un nodokļi un nekāda veida papildu maksājumu uzlikšana nav pieļaujama.

Visiem minēto reisu pasažieriem ir tiesības iegādāties biļetes par iepriekšminētajām cenām.

Jāparedz vismaz viens veids, kādā izplata un pārdod biļetes, neiekasējot papildu maksu no pasažiera.

b)

Kompetentās iestādes katru gadu pielāgo maksimālos tarifus saskaņā ar iepriekšējā gada inflācijas līmeni, ko aprēķina, pamatojoties uz patēriņa preču ISTAT/FOI vispārējo indeksu. Korekcijas paziņo visiem pārvadātājiem, kas darbojas minētajos maršrutos, un Eiropas Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

c)

Ja euro un ASV dolāra maiņas kursa un/vai degvielas cenas svārstības pārsniedz 5 % no pusgada vidējā lieluma, tarifi attiecīgi jāpielāgo proporcionāli notikušajām svārstībām, ņemot vērā degvielas izmaksu procentuālo ietekmi uz biļešu cenu.

—

nodrošināt pakalpojumu sniegšanu vismaz 12 mēnešus bez pārtraukuma, pretējā gadījumā brīdinot par pārtraukšanu 6 mēnešus iepriekš;

—

savu rīcību attiecībā pret pasažieriem saskaņot ar Pasažieru tiesību hartā izklāstītajiem principiem, lai ievērotu spēkā esošos valsts, Kopienas un starptautiskos tiesību aktus;

—

iemaksāt ekspluatācijas drošības naudu, lai garantētu pakalpojuma pareizu izpildi un turpināšanu. Minētā drošības nauda ir EUR 800 000,00, un tā tiek garantēta ar apdrošināšanas sabiedrības galvojumu par labu ENAC (Ente Nazionale dell'Aviazione Civile), kas to izlietos, lai nodrošinātu saistību shēmas izpildes turpināšanu;

—

katru gadu veikt vismaz 98 % paredzēto lidojumu, aviopārvadātāja tiešas vainas dēļ atcelto lidojumu skaitam nepārsniedzot 2 %, izņemot nepārvaramas varas apstākļus.

—

samaksāt regulatīvajai iestādei EUR 3 000,00 soda naudu par katru atceltu reisu, kas neiekļaujas pieļaujamo 2 % robežās. Saistībā ar šo iekasētās summas ieskaitīs budžetā, no kura finansē Sicīlijas teritorijas apsaimniekošanu;

—

nodrošināt, ka reisi notiek sarakstā paredzētajā laikā, turklāt kavēšanās nedrīkst pārsniegt 30 minūtes (aviopakalpojuma izpildes precizitātes koeficients).

—

par katru kavēšanos, kas ir ilgākā nekā 30 minūtes, apņemas piešķirt katram pasažierim 15,00 EUR, šo summu atskaitot no nākamās biļetes cenas.

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/16

1)

Piemērojot iepriekš minētās tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0752, 09.0754, 09.0760, 09.0763, 09.0778 un 09.0792, apzīmējums “rūpnieciskai ražošanai” jāsaprot šādi:

“Tarifa kvotas piemēro produktiem, kas paredzēti jebkādām darbībām, ja vien tos nav paredzēts apstrādāt tikai vienā vai vairākos šādos veidos: tīrīšana, ķidāšana, astu vai galvu noņemšana, sadalīšana, paraugu ņemšana, šķirošana, marķēšana, iepakošana, dzesināšana, saldēšana, dziļā sasaldēšana, atkausēšana, sadalīšana.

Tomēr, tarifa kvotas piemēro produktiem, kas paredzēti šādām griešanas darbībām: sagriešana gabaliņos, filejas atdalīšana, gabalu veidošana, sasaldētu kluču sagriešana, vai saldētu filejas kluču ar starplikām atdalīšana.

Tarifa kvotas nepiemēro attiecībā uz produktiem, kas paredzēti darbībām, kam pienākas tarifa kvotas, ja šādas darbības tiek veiktas mazumtirdzniecības vai pārtikas apgādes līmenī.

Muitas nodokļu koncesija tarifa kvotu robežās attiecas tikai uz zivīm, kas paredzētas lietošanai pārtikā.”

2)

Piemērojot tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0756, apzīmējums “rūpnieciskai ražošanai” jāsaprot šādi:

“Tarifa kvotu piemēro produktiem, kas paredzēti jebkādām darbībām, ja vien tos nav paredzēts apstrādāt tikai vienā vai vairākos šādos veidos: tīrīšana, ķidāšana, astu vai galvu noņemšana, sadalīšana, paraugu ņemšana, šķirošana, marķēšana, iepakošana, dzesināšana, saldēšana, dziļā sasaldēšana, atkausēšana, sadalīšana.

Tomēr, tarifa kvotas piemēro produktiem, kas paredzēti šādām griešanas darbībām: sagriešana gabaliņos, filejas atdalīšana, sasaldētu kluču sagriešana vai saldētu filejas kluču ar starplikām atdalīšana.

Tarifa kvotu nepiemēro attiecībā uz produktiem, kas paredzēti darbībām, kam pienākas tarifa kvotas, ja šādas darbības tiek veiktas mazumtirdzniecības vai pārtikas apgādes līmenī.

Muitas nodokļu koncesija tarifa kvotu robežās attiecas tikai uz zivīm, kas paredzētas lietošanai pārtikā.”

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/17

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4455. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/17

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4449. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/18

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4239. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/19

A.

Šis paziņojums ir izdots saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līguma (še turpmāk — “EEZ līgums”) un Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas izveidi (še turpmāk — “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) noteikumiem.

B.

Eiropas Komisija (še turpmāk — “Komisija”) izdeva paziņojumu par Komisijas un ES dalībvalstu tiesu sadarbību attiecībā uz EK Līguma 81. un 82. panta piemērošanu (1). Minētajā aktā, kas nav juridiski saistošs, ir principi un noteikumi, kurus Komisija ievēro konkurences jomā. Turklāt tajā ir norādīti veidi, kādos paredzēts īstenot Komisijas un ES dalībvalstu tiesu sadarbību.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekš minētais akts attiecas uz EEZ. Lai saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu vienādu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, Iestāde pieņem šo paziņojumu, īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

D.

Konkrētāk, šā paziņojuma mērķis ir izskaidrot, kā EBTA Uzraudzības iestāde ir paredzējusi sadarboties ar EBTA valstu tiesām (2) EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanā atsevišķos gadījumos (3), vienmēr ievērojot valstu tiesu neatkarību.

1.

Šis paziņojums attiecas uz EBTA Uzraudzības iestādes un EBTA valstu tiesu sadarbību gadījumos, kad minētās tiesas piemēro EEZ līguma 53. un 54. pantu. Šajā paziņojumā “EBTA valstu tiesas” (še turpmāk “valstu tiesas”) ir EBTA valsts tiesas un tribunāli, kas var piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu un kam saskaņā ar 34. pantu Uzraudzības un Tiesas nolīgumā ir tiesības lūgt EBTA Tiesai atzinumu par EEZ līguma un Uzraudzības un Tiesas nolīguma interpretāciju (4).

2.

Valstu tiesas var tikt aicinātas piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu tiesas prāvās starp privātpersonām, piemēram, prāvās, kas saistītas ar līgumiem vai prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Tās var rīkoties arī kā valsts likumu piemērotājs vai tiesa, kas veic pārskatīšanu. Valsts tiesu tiešām var atzīt par EBTA valsts konkurences iestādi (še turpmāk — “valsts konkurences iestāde”) saskaņā ar 40. panta 1. punktu Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļā (še turpmāk — “II nodaļa”) par EEZ līguma 53. un 54. pantā noteikto konkurences noteikumu īstenošanu (5). Šādā gadījumā valstu tiesu un EBTA Uzraudzības iestādes sadarbību nosaka ne tikai šis paziņojums, bet arī paziņojums par sadarbību EBTA konkurences iestāžu tīklā (6).

3.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas noteikto, ja valsts tiesību normās ir paredzēts, ka valstu tiesām ir pēc savas iniciatīvas jāpiemēro spēkā esošie vietējie likumi, un ja to piemērošanu nav pieprasījušas puses, tad šāds pienākums attiecas arī uz saistošajiem Kopienas noteikumiem, piemēram, konkurences noteikumiem. Tāda pati nostāja attiecas uz gadījumiem, kad atbilstoši valsts tiesību aktiem valstu tiesām ir rīcības brīvība pēc savas iniciatīvas piemērot spēkā esošās likuma normas — valstu tiesām jāpiemēro konkurences noteikumi, ja valsts tiesību akti ļauj valsts tiesai piemērot šādas tiesību normas, pat ja persona, kuras interesēs ir šo tiesību normu piemērošana, nav uz tām balstījusies. Tomēr Kopienas tiesību aktos nav noteikts, ka valstu tiesām būtu pašām jāizvirza jautājums saistībā ar Kopienas tiesību normu pārkāpumu tajos gadījumos, kad šī jautājuma izskatīšana liktu valstu tiesām atteikties no tām piešķirtās pasīvās lomas, pārsniedzot strīda robežas, ko nosaka pašas puses, un balstoties uz citiem faktiem un apstākļiem, nekā šo tiesību normu piemērošanā ieinteresētā puse ir pamatojusi savu prasību (10). EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka EBTA valstu tiesām ir līdzīgs pienākums gadījumos, kad ir īstenoti šādi EEZ noteikumi (11).

4.

Atkarībā no funkcijām, kādas tām ir piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, valstu tiesas var piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu administratīvajā, civilajā vai kriminālprocesā (12). Jo īpaši gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona lūdz valsts tiesai aizsargāt tās personiskās tiesības, valstu tiesām ir īpaša nozīme EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanā, kas atšķiras no EBTA Uzraudzības iestādes vai valstu konkurences iestāžu īstenotās šo pantu piemērošanas sabiedrības interesēs (13). Valstu tiesas var piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu, atzīstot līgumus par spēkā neesošiem vai piespriežot zaudējumu atlīdzināšanu.

5.

Valstu tiesas var piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu, un nav nepieciešams vienlaikus piemērot arī valsts konkurences tiesību aktus. Tomēr gadījumos, kad valsts tiesa valsts konkurences tiesību aktus piemēro attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumiem vai saskaņotu praksi, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē (14), vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, kas aizliegti EEZ līguma 54. pantā, valsts tiesām jāpiemēro arī EEZ konkurences noteikumi šiem līgumiem, lēmumiem vai praksei (15).

6.

II nodaļā ir paredzētas ne tikai pilnvaras valsts tiesām piemērot EEZ konkurences noteikumus. Vienlaicīgai valsts konkurences tiesību aktu piemērošanai līgumu, uzņēmumu asociāciju lēmumu un saskaņotas prakses izskatīšanā, kas ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, nedrīkst būt rezultāti, kas atšķirtos no EEZ konkurences noteikumos paredzētā iznākuma. II nodaļas 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka līgumus, lēmumus un saskaņotu praksi, kas nav pretrunā ar EEZ līguma 53. panta 1. punktu vai kas atbilst EEZ līguma 53. panta 3. punkta nosacījumiem, nevar aizliegt, arī pamatojoties uz valsts konkurences tiesību aktiem (16). Savukārt EEZ līgumā ir paredzēts, ka visu veidu strīdi, kas var rasties, vienlaicīgi piemērojot valsts un EEZ tiesību aktus, ir jārisina, ievērojot, ka EEZ tiesību akti ir svarīgāki par valsts tiesību aktiem. Tādējādi līgumus, lēmumus vai saskaņotu praksi, kas ir pretrunā ar 53. panta 1. punktu un neatbilst EEZ līguma 53. panta 3. punkta nosacījumiem, nevar apstiprināt, atsaucoties uz valsts tiesību aktiem (17). Attiecībā uz valsts konkurences tiesību aktu un EEZ līguma 54. panta vienlaicīgu piemērošanu vienpusējas rīcības gadījumā II nodaļas 3. pantā nav noteikts līdzīgs konverģences pienākums. Tomēr pretrunīgu noteikumu gadījumā valstu tiesām ir jāatceļ ikviens valsts tiesību aktu noteikums, kas ir pretrunā ar ieviestu EEZ noteikumu, neatkarīgi no tā, vai šis valsts tiesību aktu noteikums pieņemts pirms vai pēc EEZ noteikuma pieņemšanas (18).

7.

Papildus EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanai valstu tiesas ir kompetentas piemērot arī aktus, kas ir iekļauti EEZ līgumā, EBTA Tiesas nolēmumus un EBTA Uzraudzības iestādes lēmumus. Tādējādi valstu tiesām, iespējams, ir jāievieš Iestādes lēmumi (19) vai EEZ līgumā iekļautie tiesību akti, ar ko EEZ līguma 53. panta 3. punktu piemēro noteiktām līgumu, lēmumu vai saskaņotas prakses kategorijām, kā arī Komisijas lēmumi. Piemērojot šos EEZ konkurences noteikumus, valstu tiesas rīkojas saskaņā ar EEZ tiesību aktiem, un attiecīgi valstu tiesu pienākums ir ievērot vispārējos EEZ tiesību aktu principus (20).

8.

EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošana valstu tiesās bieži ir atkarīga no kompleksiem ekonomiskiem un juridiskiem novērtējumiem (21). Piemērojot EEZ konkurences noteikumus, valsts tiesām ir jāievēro noteikti EEZ tiesību aktu principi (22), kā arī EEZ līgumā iekļautie akti, ar kuriem EEZ līguma 53. panta 3. punktu piemēro noteiktām līgumu, lēmumu vai saskaņotas prakses kategorijām (23). Turklāt EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošana, ko veic EBTA Uzraudzības iestāde konkrētā lietā, ir saistoša valstu tiesām, tām piemērojot EEZ konkurences noteikumus tajā pašā lietā vienlaikus ar Iestādes veikto piemērošanu vai pēc tam, kad Iestāde ir veikusi piemērošanu (24). Līdzīgi Komisija pieprasa, lai valstu tiesas ievēro EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu konkrētā lietā, kad tās piemēro EEZ konkurences noteikumus tajā pašā lietā vienlaikus ar Komisijas veikto piemērošanu vai pēc tam, kad Komisija ir veikusi piemērošanu. Visbeidzot, neierobežojot EEZ līguma galīgo interpretāciju, ko sniedz EBTA Tiesa un Kopienas tiesas, valstu tiesas var rast norādes Iestādes vai Komisijas lēmumos un tiesību aktos, kas ir iekļauti EEZ līgumā, kuros atrodami līdzīgi elementi kā izskatāmajā lietā, kā arī Iestādes paziņojumos un pamatnostādnēs attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu (25).

9.

Valsts tiesību aktos lielā mērā ir reglamentēti EEZ konkurences tiesību aktu ieviešanas procesuālie nosacījumi valstu tiesās un sankcijas, ko minētās tiesas var piemērot šo tiesību aktu neievērošanas gadījumā. Tomēr EEZ tiesību aktos zināmā mērā ir arī noteikti apstākļi, kādos EEZ konkurences noteikumi ir piemērojami. Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīgumu valstu tiesas var izmantot noteiktus instrumentus, piemēram, lūgt EBTA Uzraudzības iestādes atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz EEZ konkurences noteikumu piemērošanu (26). Tās var arī izstrādāt obligātus noteikumus attiecībā uz tajās notiekošajiem tiesas procesiem, piemēram, ļaujot Iestādei un valstu konkurences iestādēm iesniegt rakstveida apsvērumus (27). Šīs EEZ tiesību normas ir svarīgākas par valsts tiesību aktiem (28).

10.

Ja nav tiesību normu par procedūrām un sankcijām, kas saistītas ar EEZ konkurences noteikumu īstenošanu, ko veic valstu tiesas, tad šīs tiesas piemēro valsts procesuālās tiesības un — tādā mērā, kādā tās ir tiesīgas to darīt, — piemēro sankcijas, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Tomēr šo valsts tiesību normu piemērošanai jāatbilst vispārējiem EEZ tiesību principiem. Šajā sakarā ir lietderīgi atcerēties EBTA Tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas praksi, saskaņā ar ko:

11.

Valsts tiesa var piemērot EEZ konkurences tiesību aktus līgumam, lēmumam vai saskaņotai darbībai vai vienpusējai rīcībai, kas ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, vienlaicīgi ar EBTA Uzraudzības iestādi (34) vai pēc tam, kad Iestāde veikusi piemērošanu (35). Turpmākajos punktos ir izklāstīti daži valstu tiesu pienākumi, kas ir jāievēro minētajos apstākļos.

12.

Gadījumos, kad valsts tiesa pieņem lēmumu pirms EBTA Uzraudzības iestādes, tai jāizvairās pieņemt tādu lēmumu, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kādu varētu pieņemt Iestāde (36). Tādēļ valsts tiesa var jautāt iestādei, vai tā ir uzsākusi lietas izskatīšanu attiecībā uz tiem pašiem līgumiem, lēmumiem vai praksi (37) un, ja tā ir, — par lietas izskatīšanas gaitu un iespējamo lēmumu šajā lietā (38). Juridiskās noteiktības nolūkā valsts tiesa var arī apsvērt lietas izskatīšanas apturēšanu līdz brīdim, kad Iestāde ir pieņēmusi lēmumu (39). Iestāde centīsies priekšroku dot lietām, par kurām tā nolēmusi ierosināt lietas izskatīšanu saskaņā ar 2. panta 1. punktu Uzraudzības un Tiesas nolīguma III nodaļā (še turpmāk “III nodaļa”) un kurās šādā veidā ir apturēta lietas izskatīšana attiecīgajā valstī, jo īpaši, ja no tā ir atkarīgs civillietas iznākums. Tomēr gadījumos, kad valsts tiesai nav pamatota iemesla apšaubīt Iestādes paredzēto lēmumu, vai gadījumos, kad Iestāde jau ir pieņēmusi lēmumu līdzīgā lietā, valsts tiesa var pieņemt lēmumu izskatāmajā lietā atbilstoši paredzamajam lēmumam vai agrāk pieņemtajam lēmumam, nelūdzot Iestādei iepriekš minēto informāciju vai negaidot Iestādes lēmumu.

13.

Gadījumos, kad EBTA Uzraudzības iestāde kādā īpašā lietā pieņem lēmumu pirms valsts tiesas, šī tiesa nevar pieņemt lēmumu, kas ir pretrunā ar Iestādes lēmumu. Protams, Iestādes lēmuma juridiski saistošais spēks neierobežo EEZ tiesību aktu interpretāciju, ko sniedz EBTA Tiesa. Tādēļ, ja valsts tiesa apšauba Iestādes lēmuma likumību, šis lēmums tomēr tai ir saistošs, kamēr EBTA Tiesa nav nolēmusi pretēji (40). Attiecīgi, ja valsts tiesa paredz pieņemt lēmumu, kas ir pretrunā ar Iestādes lēmumu, tai ir jāvēršas EBTA tiesā, lūdzot padomdevēja atzinumu (Uzraudzības un Tiesas nolīguma 34. pants). Tad EBTA Tiesai ir jāpieņem lēmums par Iestādes lēmuma atbilstību EEZ tiesību aktiem. Tomēr, ja Iestādes lēmumu apstrīd EBTA Tiesā saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolēmuma 36. pantu un strīda iznākums valsts tiesā ir atkarīgs no Iestādes lēmuma likumības, valsts tiesai ir jāaptur lietas izskatīšana, līdz EBTA Tiesa pasludina galīgo spriedumu par lēmuma anulēšanu, ja vien tā neuzskata, ka izskatāmās lietas apstākļos vēršanās EBTA Tiesā, lūdzot atzinumu par Iestādes lēmuma likumību (Uzraudzības un Tiesas nolīguma 34. pants), ir pamatota (41).

14.

Ja valsts tiesa aptur lietas izskatīšanu, piemēram, gaidot Iestādes lēmumu (šā paziņojuma 12. punktā aprakstītā situācija) vai gaidot EBTA Tiesas galīgo spriedumu par lēmuma anulēšanu, vai pieprasot padomdevēja atzinumu (12. punktā aprakstītā situācija), tad tai ir pienākums pārbaudīt, vai pušu interešu aizsardzības nolūkā ir nepieciešams izdot rīkojumu par pagaidu pasākumiem (42).

15.

EEZ līguma un Uzraudzības un Tiesas nolīguma galvenajā daļā nav īpaši paredzēta valstu tiesu un EBTA Uzraudzības iestādes sadarbība, izņemot mehānismu valstu tiesu un EBTA Tiesas sadarbībai saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 34. pantu. Tomēr atbilstoši EEZ līguma 3. pantam, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz EK Līguma 10. pantu, un lielā mērā ietver tajā minēto, līgumslēdzējām pusēm ir pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai veicinātu no EEZ līguma izrietošo saistību izpildi. Kopienas tiesas ir konstatējušas, ka ar EK Līguma 10. pantu Eiropas iestādēm un dalībvalstīm tiek noteikti savstarpēji lojālas sadarbības pienākumi, lai sasniegtu EK Līguma mērķus. Tādējādi EK Līguma 10. pantā ir netieši norādīts, ka Komisijai ir jāpalīdz valstu tiesām Kopienas tiesību aktu piemērošanā (43). Iestāde uzskata, ka tai ir līdzīgas lojālas sadarbības saistības attiecībā uz EBTA valstu tiesām atbilstoši attiecīgi EEZ līguma 3. pantam un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 2. pantam. Tāpat valstu tiesu pienākums ir palīdzēt Iestādei tās uzdevumu izpildē (44).

16.

Ir lietderīgi arī uzsvērt sadarbību starp valsts tiesām un valsts iestādēm, jo īpaši valsts konkurences iestādēm, EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanā. Kamēr šo valsts iestāžu sadarbību regulē galvenokārt valstu tiesību akti, II nodaļas 15. panta 3. punktā ir noteikta valsts konkurences iestāžu iespēja iesniegt apsvērumus attiecīgās EBTA valsts tiesās. Šī paziņojuma 31. un 33. — 35. punkts ir mutatis mutandis piemērojams minētajiem iesniegumiem.

17.

Lai palīdzētu valstu tiesām EEZ konkurences noteikumu piemērošanā, EBTA Uzraudzības iestāde ir apņēmusies palīdzēt valstu tiesām, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai kādā lietā. II nodaļas 15. pants attiecas uz visbiežāk sastopamajiem šādas palīdzības veidiem: informācijas nodošana (no 21. līdz 26. punktam turpmāk), Iestādes atzinumi (no 27. līdz 30. punktam turpmāk) — abos gadījumos pēc valsts tiesas pieprasījuma, kā arī Iestādes iespēja iesniegt apsvērumus (no 31. līdz 35. punktam turpmāk). Tā kā šādi palīdzības veidi ir noteikti II nodaļā, tos nevar ierobežot nekādi EBTA valstu noteikumi. Tomēr, ja saistībā ar iepriekš minēto EEZ procesuālie noteikumi nav izstrādāti vai nav izstrādāti tādā mērā, kā nepieciešams, lai sekmētu šādus palīdzības veidus, EBTA valstīm ir jāpieņem pienācīgi procesuālie noteikumi, lai valstu tiesas un Iestāde varētu pilnībā izmantot II nodaļā sniegtās iespējas (45).

18.

Valsts tiesa var nosūtīt savu lūgumu pēc palīdzības rakstiskā veidā, adresējot to:

vai nosūtīt to elektroniski uz šādu e-pasta adresi:

registry@eftasurv.int

19.

Jāatceras, ka neatkarīgi no valstu tiesu sadarbības veida, EBTA Uzraudzības iestāde ievēro valstu tiesu neatkarību. Tādējādi Iestādes piedāvātā palīdzība valsts tiesai nav saistoša. Iestādei jānodrošina dienesta noslēpuma ievērošanas pienākuma izpilde, kā arī savas darbības un neatkarības aizsardzība (46). Pildot EEZ līguma 3. pantā un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 2. pantā noteiktos pienākumus par palīdzības sniegšanu valstu tiesām EEZ konkurences noteikumu piemērošanā, Iestāde ir apņēmusies saglabāt neitralitāti un objektivitāti palīdzības sniegšanā. Turklāt Iestādes palīdzības sniegšana valstu tiesām ietilpst tās pienākumos aizsargāt sabiedrības intereses. Tādēļ tās nolūks nav rīkoties atbilstoši valsts tiesas izskatāmajā lietā iesaistīto pušu privātajām interesēm. Tādēļ Iestāde neuzklausīs nevienu no iesaistītajām pusēm saistībā ar savu palīdzību valsts tiesai. Gadījumā, ja ar Iestādi sazināsies kāda no tiesā izskatāmās lietas pusēm par jautājumiem, kas tiek izskatīti valsts tiesā, Iestāde par to informēs valsts tiesu neatkarīgi no tā, vai šī saziņa notikusi pirms vai pēc valsts tiesas lūguma sadarboties.

20.

EBTA Uzraudzības iestāde gada pārskatā publicēs kopsavilkumu par savu sadarbību ar valstu tiesām saskaņā ar šo paziņojumu. Iestāde var ievietot savus atzinumus un apsvērumus arī savā tīmekļa vietnē.

21.

EBTA Uzraudzības iestādes pienākums palīdzēt valstu tiesām EEZ konkurences noteikumu piemērošanā galvenokārt izpaužas Iestādes pienākumā sniegt tās rīcībā esošo informāciju valstu tiesām. Valsts tiesa var, piemēram, lūgt Iestādei tās rīcībā esošus dokumentus vai informāciju par procesu, lai noteiktu, vai konkrēto lietu izskata Iestāde, vai Iestāde ir uzsākusi procesu un vai tā jau ir ieņēmusi nostāju šajā lietā. Valsts tiesa var jautāt Iestādei arī par iespējamo lēmuma pieņemšanas brīdi, lai varētu noteikt lietas apturēšanas apstākļus un to, vai ir nepieciešama pagaidu pasākumu pieņemšana (47).

22.

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar valstu tiesām, EBTA Uzraudzības iestāde centīsies sniegt valsts tiesai pieprasīto informāciju viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas brīža. Ja Iestādei jālūdz valsts tiesai sīkāki paskaidrojumi par tās lūgumu vai ja Iestādei jākonsultējas ar tām personām, kuras informācijas nodošana skar tiešā veidā, tad šis periods sākas no tā brīža, kad Iestāde saņem nepieciešamo informāciju.

23.

Sniedzot informāciju valstu tiesām, EBTA Uzraudzības iestādei ir jāievēro tās garantijas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kas ir noteiktas EEZ līguma 122. pantā un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 14. pantā (48). Ievērojot Uzraudzības un Tiesas nolīguma 14. pantu, Iestādes locekļiem, ierēdņiem un citiem darbiniekiem ir aizliegts izpaust informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. EEZ līguma 122. pantā ir paredzēts, ka līgumslēdzēju pušu pārstāvji, delegāti un eksperti, kā arī ierēdņi un citi darbinieki arī pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus pienākumus, nedrīkst atklāt informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to izmaksu daļām. Šis pienākums ir izskaidrots arī II nodaļas 28. pantā. Informācija, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, var būt gan konfidenciāla informācija, gan komercnoslēpumi. Komercnoslēpumi ir informācija, kuras izpaušana ne tikai sabiedrībai, bet arī kādai citai personai, kuras rīcībā šādas informācijas nav bijis, varētu nopietni kaitēt personas interesēm (49).

24.

Vienots EEZ līguma 3. un 122. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 14. panta skaidrojums nenorāda uz pilnīgu aizliegumu EBTA Uzraudzības iestādei nodot valstu tiesām informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Kā liecina Kopienas tiesu prakse attiecībā uz Komisijas lojālas sadarbības pienākumu, Iestāde uzskata, ka tai ir tāpat jāsniedz valsts tiesai jebkura informācija, ko tā pieprasa, lai izpildītu lojālas sadarbības pienākumu, pat tad, ja uz šo informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tomēr, piedāvājot sadarbību valstu tiesām, Iestāde nekādā gadījumā nedrīkst mazināt EEZ līguma 122. pantā un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 14. pantā noteiktās garantijas.

25.

Tādēļ pirms tādas informācijas nodošanas valsts tiesai, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, EBTA Uzraudzības iestāde atgādina tiesai par EEZ tiesību aktos noteikto pienākumu ievērot tiesības, kādas saskaņā ar EEZ līguma 122. pantu un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 14. pantu tiek piešķirtas fiziskām un juridiskām personām, un Iestāde jautā tiesai, vai tā var garantēt un garantēs konfidenciālas informācijas un komercnoslēpumu aizsardzību. Ja valsts tiesa nevar piedāvāt šādas garantijas, tad Iestāde valsts tiesai nesniedz informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu (50).Tikai tādā gadījumā, ja valsts tiesa ir sniegusi garantiju, ka tā aizsargās konfidenciālu informāciju un komercnoslēpumus, Iestāde sniegs pieprasīto informāciju, norādot tās daļas, uz kurām attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums un uz kurām tas neattiecas, un kuras attiecīgi drīkst paziņot atklātībā.

26.

Ir arī citi izņēmumi, kad EBTA Uzraudzības iestāde nesniedz informāciju valsts tiesām. Konkrētāk, Iestāde var atteikties sniegt informāciju valsts tiesām, pamatojoties uz sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar nepieciešamību aizsargāt Kopienas intereses vai lai izvairītos no iejaukšanās tās darbībā un neatkarībā, jo īpaši, ja tas apdraud tai uzticēto uzdevumu izpildi (51). Tādēļ Iestāde nesniegs valsts tiesām informāciju, ko brīvprātīgi iesniegusi saudzējamā puse, bez šīs puses piekrišanas.

27.

Kad valsts tiesai ir jāpiemēro EEZ konkurences noteikumi izskatāmajā lietā, tā sākotnēji var meklēt norādes EBTA Tiesas praksē, EEZ tiesību aktos, EBTA Uzraudzības iestādes lēmumos, paziņojumos un pamatnostādnēs, ar ko piemēro EEZ līguma 53. un 54. pantu (52), kā arī attiecīgā Kopienas tiesu praksē un Komisijas lēmumos par EEZ tiesību aktu un attiecīgo Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Ja šajos dokumentos nav pietiekamu norāžu, tad valsts tiesa var lūgt Iestādes atzinumu jautājumos, kas attiecas uz EEZ konkurences noteikumu piemērošanu. Valsts tiesa var lūgt Iestādes atzinumu ekonomiska, faktiska un juridiska rakstura jautājumos (53). Iepriekš minētais, protams, neskar valsts tiesas iespēju vai pienākumu lūgt EBTA Tiesai padomdevēja atzinumu attiecībā uz EEZ tiesību aktu likumības skaidrojumu saskaņā ar Uzraudzības un tiesas nolīguma 34. pantu.

28.

Lai EBTA Uzraudzības iestāde varētu sniegt valsts tiesai noderīgu atzinumu, tā var lūgt valsts tiesai sniegt papildu informāciju (54). Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar valstu tiesām, Iestāde centīsies sniegt prasīto atzinumu valsts tiesai četru mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. Ja Iestāde pieprasa valsts tiesai papildu informāciju sava atzinuma formulēšanai, tad šis periods sākas brīdī, kad tā saņem papildu informāciju.

29.

EBTA Uzraudzības iestāde valsts tiesai sniedz tikai pieprasīto informāciju par faktiem vai ekonomisko un juridisko skaidrojumu, neapsverot valsts tiesā izskatāmās lietas būtību. Turklāt Iestādes atzinums valsts tiesai nav juridiski saistošs.

30.

Saskaņā ar šī paziņojuma 19. punktu EBTA Uzraudzības iestāde neuzklausīs puses, pirms tā nav sniegusi atzinumu valsts tiesai. Valsts tiesai ir jāizskata Iestādes atzinums atbilstoši attiecīgajiem valsts procesuālajiem likumiem, kas nedrīkst būt pretrunā ar vispārējiem EEZ tiesību aktu principiem.

31.

Saskaņā ar II nodaļas 15. panta 3. punktu valsts konkurences iestādes un EBTA Uzraudzības iestāde apsvērumus par jautājumiem, kas attiecas uz EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu, var iesniegt valsts tiesai, kurai ir lūgts piemērot attiecīgos noteikumus. II nodaļā ir norādītas atšķirības starp rakstiskiem apsvērumiem, ko valstu konkurences iestādes un Iestāde var iesniegt pēc savas iniciatīvas, un mutvārdu apsvērumiem, ko var iesniegt tikai ar valsts tiesas atļauju (55).

32.

II nodaļā ir norādīts, ka EBTA Uzraudzības iestāde iesniedz apsvērumus vienīgi tad, kad tas nepieciešams saskaņotai EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanai. Tā kā tas ir iesnieguma mērķis, Iestāde veiks tikai to faktu ekonomisko un juridisko analīzi, kuri ir valsts tiesā izskatāmās lietas pamatā.

33.

Lai EBTA Uzraudzības iestāde varētu iesniegt noderīgus apsvērumus, valstu tiesas var tikt lūgtas iesniegt Iestādei visu lietas izvērtēšanai nepieciešamo dokumentu kopijas vai arī nodrošināt to iesniegšanu. Saskaņā ar II nodaļas 15. panta 3. punkta otro daļu EBTA Uzraudzības iestāde šos dokumentus izmantos vienīgi apsvērumu sagatavošanā (56).

34.

Tā kā II nodaļā nav noteikta kārtība, kādā apsvērumi ir iesniedzami, tad attiecīgo procesuālo kārtību nosaka EBTA valstu procesuālie noteikumi un prakse. Ja EBTA valsts vēl nav šādu kārtību izstrādājusi, tad valsts tiesai ir jānosaka, kuri procesuālie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz apsvērumu iesniegšanu izskatāmajā lietā.

35.

Kārtībai jābūt saskaņotai ar šī paziņojuma 10. punktā izklāstītajiem principiem. Atbilstoši vienam no minētajiem principiem apsvērumu iesniegšanas kārtībai jautājumos, kas attiecas uz EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu:

36.

Tā kā saistībā ar lojālas sadarbības pienākumu ir paredzēts arī tas, ka EBTA valstu iestādes palīdz EBTA Uzraudzības iestādei nolūkā sasniegt EEZ līgumā noteiktos mērķus (58), tad II nodaļā ir iekļauti šāda veida palīdzības trīs piemēri: 1) to dokumentu nodošana, kas nepieciešami tās lietas izvērtēšanai, par kuru Iestāde vēlētos iesniegt apsvērumus (skatīt 33. punktu), 2) spriedumu, kuru izstrādē piemērots EEZ līguma 53. un 54. pants, iesniegšana un 3) valstu tiesu nozīme saistībā ar pārbaudēm, ko veic Iestāde.

37.

Saskaņā ar II nodaļas 15. panta 2. punktu EBTA valstis nekavējoties nosūta EBTA Uzraudzības iestādei ikviena rakstiska valstu tiesu sprieduma kopiju, ja sprieduma sagatavošanā piemērots EEZ līguma 53. un 54. pants, pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilns rakstisks spriedums. Valstu spriedumu, kuru izstrādē piemērots EEZ līguma 53. un 54. pants, iesniegšana un attiecīgā informācija par tiesvedību valstu tiesās galvenokārt palīdz Iestādei savlaicīgi uzzināt par lietām, kurās varētu būt lietderīga apsvērumu iesniegšana, ja viena no pusēm iesniedz apelāciju, apstrīdot spriedumu.

38.

Visbeidzot, valstu tiesām var būt nozīme saistībā ar EBTA Uzraudzības iestādes veiktajām pārbaudēm uzņēmumos un uzņēmumu asociācijās. Valstu tiesu loma ir atkarīga no tā, vai pārbaudi veic uzņēmuma telpās vai telpās, kurās netiek veikta uzņēmējdarbība.

39.

Attiecībā uz pārbaudi uzņēmuma telpās valstu tiesību aktos var būt noteikts, ka valsts tiesai ir jāsniedz atļauja, kas ļautu valsts izpildinstitūcijai palīdzēt EBTA Uzraudzības iestādei attiecīgā uzņēmuma iebildumu gadījumā. Šādu atļauju var uzskatīt arī par piesardzības pasākumu. Izskatot pieprasījumu, valsts tiesai ir tiesības kontrolēt, vai lēmums Iestādes pārbaudes lietā ir pamatots un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi attiecībā uz pārbaudes mērķi. Lai kontrolētu piespiedu pasākumu atbilstību, valsts tiesa tieši vai ar valsts konkurences iestādes starpniecību var lūgt Iestādei sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši saistībā ar pamatojumu Iestādes aizdomām par EEZ līguma 53. un 54. panta neievērošanu, kā arī par iespējamā pārkāpuma nopietnību un attiecīgā uzņēmuma saistību raksturu (59).

40.

Attiecībā uz pārbaudi, kas notiek telpās, kurās netiek veikta uzņēmējdarbība, II nodaļā ir noteikts, ka valsts tiesa izsniedz atļauju, pirms tiek izpildīts EBTA Uzraudzības iestādes lēmums par šādas pārbaudes veikšanu. Šādā gadījumā valsts tiesa var kontrolēt, vai lēmums Iestādes pārbaudes lietā ir autentisks un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi, jo īpaši attiecībā uz iespējamā pārkāpuma nopietnību, meklējamo pierādījumu nozīmīgumu, attiecīgā uzņēmuma līdzdalību un ticamību, ka grāmatvedības dokumenti un reģistri, kas attiecas uz pārbaudes mērķi, tiek glabāti telpās, kuru pārmeklēšanai tiek lūgta atļauja. Valsts tiesa tieši vai ar valsts konkurences iestādes starpniecību var lūgt Iestādei sīkākus paskaidrojumus par elementiem, kas ir nepieciešami, lai ļautu tai kontrolēt paredzēto piespiedu pasākumu atbilstību (60).

41.

Abos 39. un 40. punktā aprakstītajos gadījumos valsts tiesa nedrīkst apšaubīt EBTA Uzraudzības iestādes lēmuma likumību vai pārbaudes nepieciešamību, turklāt tā nedrīkst pieprasīt Iestādes rīcībā esošo informāciju (61). Bez tam saistībā ar lojālas sadarbības pienākumu ir noteikts, ka valsts tiesai jāpieņem lēmums noteiktā termiņā, ļaujot Iestādei efektīvi īstenot pārbaudi (62).

42.

Šis paziņojums ir izdots, lai palīdzētu valstu tiesām piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu. Tas nav saistošs valstu tiesām un neietekmē ne EBTA valstu, ne fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, kas noteikti EEZ tiesību aktos.

43.

Šīs paziņojums aizstāj 1995. gada paziņojumu par valstu tiesu un EBTA Uzraudzības iestādes sadarbību EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanā (63).

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/32

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/33

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/34

A.

Šis paziņojums tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līguma (turpmāk — “EEZ līgums”) un nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk — “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) noteikumiem.

B.

Eiropas Komisija (turpmāk — “Komisija”) ir sniegusi paziņojumu “Komisijas paziņojums par neformāliem ieteikumiem attiecībā uz jauniem jautājumiem, kas rodas atsevišķos gadījumos par EK Līguma 81. un 82. pantu (ieteikumu vēstules)” (1). Šajā nesaistošajā dokumentā ietverti principi un noteikumi, kurus Komisija ievēro konkurences jomā. Tajā izskaidrots arī, kā Komisija plāno sniegt neformālus ieteikumus uzņēmumiem.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekšminētais dokuments attiecas uz EEZ. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu vienveidīgu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, iestāde pieņem šo paziņojumu saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tā plāno ievērot šajā paziņojumā noteiktos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus konkrētam gadījumam (2).

D.

Šī paziņojuma mērķis jo īpaši ir izskaidrot, kā EBTA Uzraudzības iestāde plāno sniegt neformālus ieteikumus par EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu konkrētā gadījumā.

E.

Šis paziņojums attiecas uz gadījumiem, kad iestāde ir kompetentā uzraudzības iestāde saskaņā ar EEZ līguma 56. pantu.

1.

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola I daļas II nodaļa (3) (turpmāk — “II nodaļa”) izveido EEZ līguma 53. un 54. panta jaunu piemērošanas sistēmu EBTA pīlārā. Lai gan II nodaļa paredzēta, lai atjaunotu koncentrēšanos uz galveno uzdevumu — konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu, tā rada arī juridisku noteiktību, jo tā nosaka, ka līgumi (4), uz kuriem attiecas 53. panta 1. punkts, bet kuri atbilst 53. panta 3. punkta nosacījumiem, ir spēkā un pilnīgi piemērojami no sākuma bez konkurences iestādes iepriekšēja lēmuma (II nodaļas 1. pants).

2.

II nodaļas struktūra, lai gan ievieš sistēmu, kad EBTA Uzraudzības iestāde, EBTA valstu konkurences iestādes un EBTA valstu tiesas var pilnībā piemērot 53. un 54. pantu, ar daudziem pasākumiem ierobežo nekonsekventas piemērošanas riskus, tādējādi nodrošinot juridiskas noteiktības primāro aspektu uzņēmumiem, t.i., ka konkurences noteikumus piemēro konsekventi visā EEZ līguma darbības teritorijā.

3.

Uzņēmumiem parasti ir labas iespējas novērtēt savu darbību likumību, lai varētu pieņemt informētu lēmumu par to, vai turpināt līgumu vai darbību un kādā veidā. Tiem ir zināmi fakti un to rīcībā ir tiesību aktu sistēma, kuri atbilst Kopienas grupālā atbrīvojuma regulām, kas minētas EEZ līguma XIV pielikumā (turpmāk — “grupālie atbrīvojumi”), prakse un tiesu prakse, kā arī plaši ieteikumi EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs un paziņojumos (5).

4.

Līdz ar 53. un 54. panta īstenošanas noteikumu reformu, ko izraisīja II nodaļa un esošie grupālie atbrīvojumi, tika pārskatīti EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumi un pamatnostādnes, lai turpmāk palīdzētu komersantiem veikt pašnovērtējumu. Iestāde ir arī sagatavojusi pamatnostādnes par 53. panta 3. punkta piemērošanu (6). Tas ļauj uzņēmumiem lielākajā daļā gadījumu ticami novērtēt savus līgumus, ievērojot 53. pantu. Turklāt iestāde uzliks vairāk nekā simboliskus naudas sodus (7) tikai tādos gadījumos, ja horizontālos instrumentos vai praksē un tiesu praksē ir noteikts, ka konkrētā darbība ir pārkāpums.

5.

Ja neatkarīgi no iepriekšminētajiem elementiem gadījumi rada patiesu nenoteiktību, jo izvirza jaunus vai neatrisinātus jautājumus par 53. un 54. panta piemērošanu, atsevišķi uzņēmumi var vēlēties pieprasīt neformālus ieteikumus no EBTA Uzraudzības iestādes. Ja iestāde uzskata par lietderīgu, tā atbilstoši savām piemērošanas prioritātēm var sniegt šos ieteikumus par jauniem jautājumiem attiecībā uz 53. un/vai 54. panta interpretāciju rakstiskā ziņojumā (ieteikumu vēstulē). Šajā paziņojumā izklāstīta informācija par šo dokumentu.

6.

II nodaļa piešķir pilnvaras EBTA Uzraudzības iestādei efektīvi ierosināt lietas par 53. un 54. panta pārkāpumiem un noteikt sankcijas (8). Viens nozīmīgākais II nodaļas mērķis ir nodrošināt EEZ konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu, likvidējot iepriekšējo paziņošanas sistēmu un tādējādi ļaujot iestādei koncentrēt savu piemērošanas politiku uz vissmagākajiem pārkāpumiem.

7.

Lai gan II nodaļa nemazina EBTA Uzraudzības iestādes spēju izdot neformālus ieteikumus atsevišķiem uzņēmumiem, kā izklāstīts šajā paziņojumā, šī spēja nedrīkst traucēt II nodaļas galvenajam mērķim — nodrošināt efektīvu piemērošanu. Tādēļ iestāde var sniegt tikai neformālus ieteikumus atsevišķiem uzņēmumiem, ciktāl tas ir savienojams ar tās piemērošanas prioritātēm.

8.

Atbilstoši 7. punktam EBTA Uzraudzības iestāde, saņēmusi ieteikumu vēstules pieprasījumu, apsvērs, vai ir lietderīgi to apstrādāt. Ieteikumu vēstules izdošanu var apsvērt tikai tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

9.

Turklāt EBTA Uzraudzības iestāde neizskatīs ieteikumu vēstules pieprasījumu šādos gadījumos:

10.

EBTA Uzraudzības iestāde neizskatīs hipotētiskus jautājumus un neizdos ieteikumu vēstules par līgumiem vai darbībām, kuras puses vairs neīsteno. Tomēr uzņēmumi var iesniegt iestādei ieteikumu vēstules pieprasījumu par jautājumiem, kurus rada līgums vai darbība, ko tie plāno, t.i., pirms šī līguma vai darbības īstenošanas. Šajā gadījumā, lai izskatītu pieprasījumu, darījumam jābūt sasniegušam pietiekami augstu stadiju.

11.

Ieteikumu vēstules pieprasījums nemazina EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras uzsākt procesu saskaņā ar II nodaļu attiecībā uz pieprasījumā sniegtajiem faktiem.

12.

Pieprasījumu var iesniegt uzņēmums vai uzņēmumi, kuri ir iesaistījušies vai plāno iesaistīties līgumā vai darbībā, kas varētu ietilpt EEZ līguma 53. un/vai 54. panta darbības jomā attiecībā uz interpretācijas jautājumiem, kurus rada šis līgums vai darbība.

13.

Ieteikumu vēstules pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

14.

Nav noteiktas formas. Jāiesniedz paziņojums, kurā skaidri norādīta:

15.

EBTA Uzraudzības iestāde principā novērtēs pieprasījumu, pamatojoties uz sniegto informāciju. Neatkarīgi no 8. punkta c) apakšpunkta iestāde var izmantot papildu informāciju, kas ir tās rīcībā no publiskiem avotiem, iepriekšējiem procesiem vai jebkura cita avota, un var pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzējs(i) sniegtu papildu informāciju. Pieprasījuma iesniedzēja(u) sniegtajai informācijai piemēro parastos noteikumus par dienesta noslēpumu.

16.

EBTA Uzraudzības iestāde var sniegt tai iesniegto informāciju Komisijai un EBTA valstu konkurences iestādēm un saņemt no tām datus. Tā var apspriest pieprasījuma būtību ar Komisiju vai EBTA valstu konkurences iestādēm pirms ieteikumu vēstules izdošanas.

17.

Ja ieteikumu vēstule netiek izdota, EBTA Uzraudzības iestāde attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju(s).

18.

Uzņēmums jebkurā brīdī var anulēt savu pieprasījumu. Jebkurā gadījumā informācija, kas sniegta ieteikumu pieprasījuma kontekstā, paliek EBTA Uzraudzības iestādē un to var izmantot turpmākās procedūrās saskaņā ar II nodaļu (sal. 11. punktu iepriekš).

19.

Ieteikumu vēstulē izklāsta:

20.

Ieteikumu vēstule var aprobežoties ar daļu jautājumu, kas ierosināti pieprasījumā. Tā var ietvert arī aspektus papildus tiem, kas izklāstīti pieprasījumā.

21.

Ieteikumu vēstules tiks izvietotas EBTA Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē, ievērojot uzņēmumu likumīgo interesi par to komercnoslēpumu aizsardzību. Pirms ieteikumu vēstules izdošanas iestāde ar pieprasījuma iesniedzējiem vienosies par publiski pieejamo variantu.

22.

Ieteikumu vēstules, pirmkārt, ir paredzētas, lai palīdzētu uzņēmumiem pašiem veikt informētu novērtējumu par saviem līgumiem un darbībām.

23.

Ieteikumu vēstulē nevar izdarīt pāragru spriedumu par tā paša jautājuma novērtējumu EBTA Tiesā vai Kopienas tiesās.

24.

Ja līgums vai darbība ir veidojis ieteikumu vēstules faktisko pamatu, EBTA Uzraudzības iestāde drīkst pēc tam pārbaudīt to pašu līgumu vai darbību procedūrā saskaņā ar II nodaļu, jo īpaši pēc sūdzības. Tādā gadījumā iestāde ņems vērā iepriekšējo ieteikumu vēstuli, jo īpaši ievērojot pamatā esošo faktu izmaiņas, jebkurus jaunus ar sūdzību izvirzītos aspektus, EBTA Tiesas, Kopienas tiesu prakses attīstību vai iestādes politikas plašākas izmaiņas.

25.

Ieteikumu vēstules nav EBTA Uzraudzības iestādes lēmumi un nav saistošas EBTA valstu konkurences iestādēm vai tiesām, kurām ir pilnvaras piemērot 53. un 54. pantu. Tomēr EBTA valstu konkurences iestādes un tiesas var ņemt vērā iestādes izdotās ieteikumu vēstules, kad tās uzskata par piemērotām kāda gadījuma kontekstā.

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/38

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/39

EFTA Surveillance Authority/EBTA Uzraudzības iestāde

Registry

35, Rue Belliard

B-1040 Brussels

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/52

1.

Ar šo Komisija aicina privātpersonas iesniegt pieteikumus par neatkarīgu ekspertu datubāzes izveidi, kurus varētu uzaicināt saistībā ar

(kopā — “Septītā pamatprogramma”).

2.

EK pamatprogrammu organizēs, veidojot piecas īpašās programmas, kas aptvers šādas jomas:

Euratom pamatprogrammu organizēs, veidojot divas īpašās programmas, kas aptvers šādas jomas:

3.

Ievērojot piemērojamos kritērijus un procedūras, kas izveidotas ar noteikumiem par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību darbībās, uz kurām attiecas Septītā pamatprogramma, un par pētniecības rezultātu (2007 — 2013) izplatīšanu, un ar noteikumiem par uzņēmumu, pētniecības centru dalību darbībās, uz kurām attiecas Eiropas Atomenerģētikas kopienas Septītā pamatprogramma, un par pētniecības rezultātu (2007 — 2013) izplatīšanu (kopā — “noteikumi”), Komisija izraudzīsies neatkarīgus ekspertus:

4.

Tādēļ Komisija ar šo aicina privātpersonas pieteikties par iespējamiem neatkarīgiem ekspertiem, kurus iekļautu Septītās pamatprogrammas ekspertu Komisijas datubāzē.

Tomēr jānorāda, ka Komisijai nav saistoši izraudzīties ekspertus tikai no šīs datubāzes. Tā var izraudzīties neatkarīgus ekspertus no ārienes, ja tā paredzēts izraudzīšanas procedūrās, kas paredzētas noteikumos, un saskaņā ar šīm procedūrām.]

5.

Vajadzīgs, lai iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu iemaņas un zināšanas, kas noderētu darbības jomās, kurās var lūgt viņu palīdzību.

Vajadzīgs arī, lai iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu liela profesionālā pieredze publiskajā un privātajā sektorā vienā vai vairākās šādās darbības jomās:

Iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem vajadzīgas arī atbilstīgas valodu prasmes.

6.

Lai nodrošinātu priekšlikumu novērtējumu un projektu uzraudzības, un, attiecīgā gadījumā, citu uzdevumu neatkarīgu veikšanu, izraudzītajiem neatkarīgajiem ekspertiem būs jāparaksta dokuments, apliecinot, ka viņiem izraudzīšanās laikā nav interešu konflikta un ka viņi apņemas informēt Komisiju, ja šāds konflikts rastos, viņiem sniedzot atzinumu vai pildot pienākumus. Darbā viņiem ir godprātīga attieksme pret pienākumu, un viņi ievēro uzticētās informācijas un dokumentu konfidencialitāti.

7.

Pieteikumus var iesniegt, izmantojot elektronisku tiešsaistes iesniegumu veidlapu, kas pieejama tīmekļa vietnē http://cordis.europa.eu/emmfp7.

Pieteikuma veidlapa jāaizpilda vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Svarīgi, lai pieteikšanās notiktu cik iespējams drīz, tā ka Komisija varētu izmantot neatkarīgo ekspertu datubāzi pirmajā Septītās pamatprogrammas priekšlikumu novērtēšanas sesijā, kas gaidāma 2007. gada martā. Pēc 2013. gada 31. jūlija pieteikumus vairs nepieņems.

Pieteikumu iesniedzēji, kas jau reģistrēti Sestās pamatprogrammas īstenošanai sagatavotajā neatkarīgo ekspertu datubāzē un kas vēlas pieteikties Septītajai pamatprogrammai, tiek aicināti apmeklēt Cordis tīmekļa lappusi

http://cordis.europa.eu/research_openings/home.html.

Šajā tīmekļa lappusē viņi tiks aicināti pārnest savus datus uz Septītās pamatprogrammas datubāzi, atjaunināt atslēgvārdus un ziņas par viņu profesionālo pieredzi.

Visas pilnīgās saņemtās ziņas tiks iekļautas Komisijas iespējamo neatkarīgo ekspertu datubāzē, kas izveidota Septītajai pamatprogrammai. Personas datus, kas tiks savākti saistībā ar šo uzaicinājumu tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

8.

Pārredzamības labad un atbilstīgi Eiropas Pētniecības telpas mērķiem Komisija var atļaut sabiedriskām pētniecības finansēšanas struktūrām no dalībvalstīm un pamatprogrammu asociētajām valstīm, kā arī citām Kopienas programmām piekļūt tās iespējamo neatkarīgo ekspertu datubāzei, ja vien attiecīgie pieteikumu iesniedzēji iepriekš tam piekrituši.

Turklāt saskaņā ar noteikumos paredzētajām procedūrām priekšlikumu novērtēšanai izraudzītie neatkarīgo ekspertu saraksti tiks regulāri publicēti internetā.

9.

Eiropas Komisija īsteno politiku, kura nodrošina vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem. Šajā sakarā Komisija izvirzījusi mērķi, lai novērtēšanas padomēs, ja vien iespējams, būtu 40 % sieviešu. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu īpaši vēlams saņemt pieteikumus no pietiekami kvalificētām sievietēm.

14.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/54

1.

Ar šo Komisija aicina zinātnes, profesionāļu, rūpniecības un vispārējās pētniecības iestādes un akadēmiskās aprindas, kā arī citas organizācijas, kas ir aktīvi ieinteresētas darboties pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), iesniegt sarakstus ar to ierosinātiem neatkarīgiem ekspertiem, kurus varētu uzaicināt, lai tie sniedz palīdzību saistībā ar

(kopā — “Septītā pamatprogramma”).

2.

EK pamatprogrammu organizēs, veidojot piecas īpašās programmas, kas aptvers šādas jomas:

Euratom pamatprogrammu organizēs, veidojot divas īpašās programmas, kas aptvers šādas jomas:

3.

Ievērojot piemērojamos kritērijus un procedūras, kas izveidotas ar noteikumiem par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību darbībās, uz kurām attiecas Septītā pamatprogramma, un par pētniecības rezultātu (2007 — 2013) izplatīšanu, un ar noteikumiem par uzņēmumu, pētniecības centru dalību darbībās, uz kurām attiecas Eiropas Atomenerģētikas kopienas Septītā pamatprogramma, un par pētniecības rezultātu (2007 — 2013) izplatīšanu (kopā — “noteikumi”), Komisija izraudzīsies neatkarīgus ekspertus:

4.

Tādēļ Komisija ar šo aicina zinātnes, profesionāļu, rūpniecības, vispārējās pētniecības iestādes un/vai akadēmiskās aprindas, kā arī citas organizācijas, kas ir aktīvi ieinteresētas darboties PTA, iesniegt iespējamu neatkarīgu ekspertu sarakstus, kurus varētu iekļaut Septītās pamatprogrammas ekspertu datubāzē. Īpaši vēlams, lai tiktu ierosināti eksperti no citām iestādēm, organizācijām vai valstīm, nevis iesniedzēja paša iestādes/organizācijas.

Tomēr jānorāda, ka Komisijai nav saistoši izraudzīties ekspertus tikai no šīs datubāzes. Tā var izraudzīties neatkarīgus ekspertus no ārienes, ja tā paredzēts izraudzīšanas procedūrās, kas paredzētas noteikumos, un saskaņā ar šīm procedūrām.]

5.

Vajadzīgs, lai iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu iemaņas un zināšanas, kas noderētu darbības jomās, kurās var lūgt viņu palīdzību.

Vajadzīgs arī, lai iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu liela profesionālā pieredze publiskajā un privātajā sektorā vienā vai vairākās šādās darbības jomās:

Iespējamajiem neatkarīgajiem ekspertiem vajadzīgas arī atbilstīgas valodu prasmes.

6.

Lai nodrošinātu priekšlikumu novērtējumu un projektu uzraudzības, un, attiecīgā gadījumā, citu uzdevumu neatkarīgu veikšanu, izraudzītajiem neatkarīgajiem ekspertiem būs jāparaksta dokuments, apliecinot, ka viņiem izraudzīšanās laikā nav interešu konflikta un ka viņi apņemas informēt Komisiju, ja šāds konflikts rastos, viņiem sniedzot atzinumu vai pildot pienākumus. Darbā viņiem ir godprātīga attieksme pret pienākumu, un viņi ievēro uzticētās informācijas un dokumentu konfidencialitāti.

7.

Iepriekšminētās organizācijas tiek aicinātas izteikt ieinteresētību, apmeklējot Cordis tīmekļa lappusi (http://cordis.europa.eu/emmfp7), kas izveidota šim nolūkam. Tās varēs šajā lappusē ieiet, lai iesniegtu to ekspertu sarakstus, kurus vēlas ieteikt. Svarīgi, lai ieinteresētība tiktu pausta cik iespējams drīz, tā ka Komisija varētu izmantot iespējamo ekspertu sarakstus pirmajā Septītās pamatprogrammas priekšlikumu novērtēšanas sesijā, kas gaidāma 2007. gada martā.

Pēdējā sarakstu iesniegšanas diena ir 2013. gada 31. jūlijs.

Katrā ierosināto ekspertu sarakstā jānorāda

Ierosināto iespējamo neatkarīgo ekspertu saraksti jāiesniedz vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Saņēmusi šos sarakstus, Komisija sazinās ar ierosinātajiem neatkarīgajiem ekspertiem, informē viņus par ieteikumu un uzaicina reģistrēt ziņas par sevi Komisijas iespējamo neatkarīgo ekspertu datubāzē, kas izveidota Septītajai pamatprogrammai.

Personas datus, kas tiks savākti saistībā ar šo uzaicinājumu tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

8.

Pārredzamības labad un atbilstīgi Eiropas Pētniecības telpas mērķiem Komisija var atļaut sabiedriskām pētniecības finansēšanas struktūrām no dalībvalstīm un pamatprogrammu asociētajām valstīm, kā arī citām Kopienas programmām piekļūt tās iespējamo neatkarīgo ekspertu datubāzei, ja vien attiecīgie pieteikumu iesniedzēji iepriekš tam piekrituši.

Turklāt saskaņā ar noteikumos paredzētajām procedūrām priekšlikumu novērtēšanai izraudzītie neatkarīgo ekspertu saraksti tiks regulāri publicēti internetā.

9.

Eiropas Komisija īsteno politiku, kura nodrošina vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem. Šajā sakarā Komisija izvirzījusi mērķi, lai novērtēšanas padomēs, ja vien iespējams, būtu 40 % sieviešu. Lai sasniegtu šo mērķi, tā ar šo aicina organizācijas, kas iesniedz iespējamo neatkarīgo ekspertu sarakstus, nodrošināt sarakstos līdzsvarotu skaitu sieviešu un vīriešu.