13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/1

Euro maiņas kurss (1)

2006. gada 12. decembris

(2006/C 303/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3244
JPY	Japānas jēna	154,94
DKK	Dānijas krona	7,4549
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67460
SEK	Zviedrijas krona	9,0605
CHF	Šveices franks	1,5928
ISK	Islandes krona	91,73
NOK	Norvēģijas krona	8,1320
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5781
CZK	Čehijas krona	27,905
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	253,98
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6970
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8141
RON	Rumānijas leja	3,4294
SIT	Slovēnijas tolērs	239,67
SKK	Slovākijas krona	35,027
TRY	Turcijas lira	1,8879
AUD	Austrālijas dolārs	1,6850
CAD	Kanādas dolārs	1,5246
HKD	Hongkongas dolārs	10,2945
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9185
SGD	Singapūras dolārs	2,0410
KRW	Dienvidkorejas vons	1 221,89
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,2652
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,3711
HRK	Horvātijas kuna	7,3579
IDR	Indonēzijas rūpija	12 008,33
MYR	Malaizijas ringits	4,6877
PHP	Filipīnu peso	65,545
RUB	Krievijas rublis	34,7740
THB	Taizemes bats	46,714

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/2

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/37.956 — Stiergojuma apaļtērauds

(saskaņā ar 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2006/C 303/02)

Komisijas iesniegtajā lēmuma projektā ir jāizdara vairākas piezīmes attiecībā uz pušu tiesībām tik uzklausītām.

1. Piekļuve lietas materiāliem

Puses vairākkārt vērsās ar sūdzībām Konkurences ģenerāldirektorātā un pie uzklausīšanas amatpersonas, kad netika panākta vienošanās ar ģenerāldirektorātu.

Kad uzņēmumi bija saņēmuši Komisijas 2002. gada 26. martā pieņemtos iebildumus, notika sarakste vairāku desmitu vēstuļu un faksu veidā.

Sūdzības iesniedzēji būtiski atsaucās uz to, kādā veida ir pieejami lietas materiāli, un pauda ievērojamas bažas par kļūdām, kas ieviesušās uzņēmumiem nosūtītajos lasāmatmiņas kompaktdiskos CD-ROM. Vairākos gadījumos sakarā ar kļūdām pieejamu un nepieejamu dokumentu klasificēšanā tika darīti pieejami dokumenti, kas nebija jādara pieejami, un citos gadījumos dokumenti nebija darīti pieejami, lai gan uzņēmumiem bija tiesības tos skatīt.

Pašas šīs kļūdas bija neizbēgamas, bet tās tika izlabotas, ciktāl tas attiecās uz dokumentiem, kurus skatīt uzņēmumiem bija tiesības, un tika atvēlēts vēl laiks, lai novērstu jebkādu tiesību pasliktināšanos firmām, kas tiks uzklausītas.

Kopumā, ņemot vērā piešķirtos pagarinājumus, pusēm praktiski bija laiks divi mēneši, kurā varēja sniegt atbildi, un tas ir pietiekošs laiks, lai analizētu faktus un sniegtu argumentus savai aizstāvībai.

Jāpatur prātā, ka lieta nav ļoti sarežģīta, kā tas varētu būt ļoti liela pušu skaita gadījumā ierobežošanas praksē vai tad, ja faktus būtu īpaši sarežģīti interpretēt.

Tādēļ jākonstatē, ka laiks, kas tika atvēlēts uzņēmumiem atbildes sniegšanai, atbrīvoja Komisiju no pienākuma sniegt uzņēmumiem pietiekošu laiku, kurā atbildēt uz iebildumiem, un atbilda Pirmās instances tiesas un EK Tiesas noteiktajiem principiem, jo īpaši tādēļ, ka notiku uzklausīšanas, kurās pusēm bija iespēja mutiski izskaidrot un papildināt savas rakstveida atbildes uz iebildumiem un iesniegt papildu paskaidrojumus rakstveidā.

2. Uzklausīšanas

Procedūru ziņā šis ir īpašs gadījums, jo procedūras sākās atbilstoši EOTK līgumam, saskaņā ar kuru dalībvalstu pārstāvji nepiedalās oficiālajā uzklausīšanā. Šāda uzklausīšana notika 2002. gada 13. jūnijā.

Tomēr sakarā ar nepieciešamību izvērtēt izvirzītos jautājumus, un vispirms jau jautājumus, kas radās pašā uzklausīšanā, nodaļas nespēja iesniegt Komisijai galīgā lēmuma projektu līdz EOTK līguma izbeigšanās dienai, t.i., līdz 2002. gada 23. jūlijam.

Tādēļ 2002. gada 12. augustā nosūtīja papildu iebildumus.

Tā pēc būtības bija tehniska rīcība — atbilstoši Komisijas paziņojumam attiecībā uz dažiem konkurences lietu skatīšanas aspektiem, kas izriet no EOTK līguma izbeigšanās, ko publicēja 2002. gada 26. jūnijā, tika noteikts, ka turpmākos procesus reglamentēs EK Līguma procesuālie noteikumi, bet saturu turpinās novērtēt saskaņā ar EOTL līgumu.

Pēc tam tika rīkota otrā uzklausīšana, uz kuru tika aicināti dalībvalstu pārstāvji. Konkurences ģenerāldirektorāts tām arī nosūtīja galvenos dokumentus lietā, kā to paredz noteikumi saskaņā ar Regulas Nr. 17/62 10. panta 5. punkta noteikumiem.

3.	Salīdzinot iebildumu dokumentu ar lēmuma projekta tekstu galīgajā redakcijā, es secinu, ka lēmuma projektā nav nekādu jaunu iebildumu, kas nebūtu pausti iebildumu dokumentā.

Briselē, 2002. gada 9. decembrī

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/4

Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 373. sanāksmē 2004. gada 11. maijā par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C-3/37.980 — Souris bleue/Topps

(2006/C 303/03)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka attiecīgā tirgus definīciju var atstāt atklātu.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka

a)	Topps Company Inc. un tā četri Eiropas meitasuzņēmumi (lēmuma projekta adresāti) un

b)	Topps starpnieki (Cards Inc., LDX, Dolber, Rautakirja, DOK, NMPP un ESTE)

ir uzņēmumi EK Līguma 81. panta 1. punkta nozīmē.

Padomdevēja komiteja vienbalsīgi piekrīt Komisijai, ka visas lēmuma projektā aprakstītās epizodes — ar tikai vienu izņēmumu — ir vienošanās un/vai saskaņotās darbības EK Līguma 81. panta 1. punkta nozīmē. Par epizodēm, kas attiecas uz Topps un LDX, mazākums nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka tās ir vienošanās un/vai saskaņotās darbības EK Līguma 81. panta 1. punkta nozīmē.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā identificētās vienošanās un saskaņotās darbības atbilst vienotas un pastāvīgas EK Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpšanas kritērijiem.

5.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā identificētās vienošanās un saskaņotās darbības var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā identificētās vienošanās un saskaņotās darbības

a)	neaptver Regulā (EEK) Nr. 1983/83 paredzētais grupālais atbrīvojums, ne arī Regulā (EK) Nr. 2790/1999 paredzētais grupālais atbrīvojums, un

b)	tās nav kvalificējamas individuālam atbrīvojumam saskaņā ar EK Līguma 81. panta 3. punktu.

7.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek naudas sods.

8.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz pārkāpuma smagumu.

9.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par pārkāpuma ilgumu.

10.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi, kas būtu jāņem vērā.

11.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

12.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos aspektus, kas radušies šai diskusijā.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/5

Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 374. sanāksmē 2004. gada 24. maijā par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C-3/37.980 — Souris bleue/Topps

(2006/C 303/04)

1.	Padomdevēja komiteja, ņemot vērā argumentāciju, ko Komisija tai iesniedza sanāksmē attiecībā uz naudas sodiem, piekrīt soda naudas aprēķināšanas metodei, ko Komisija izmantoja savā lēmuma projektā attiecībā uz pārkāpuma smagumu.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas ierosinātajiem naudas sodu apmēriem.

3.	Padomdevēja komiteja iesaka tās atzinumu publicēt 2004. gada 11. un 24. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos aspektus, kas radušies šai diskusijā.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/6

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C-3/37.980 — Souris/Topps

(2006/C 303/05)

No lēmuma projekta minētajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Lieta tika uzsākta pēc S.A.R.L La Souris Bleue sūdzības 2000. gada 3. oktobrī.

Komisija 2003. gada 16. jūnija adresēja iebildumus uzņēmumam Topps Company Inc (“Topps USA”), Topps Europe Limited, Topps International Limited, Topps UK Limited un Topps Italia SRL.

Atbildei uz iebildumiem adresātiem tika dots laiks divi mēneši.

Es 2003 gada 25. jūnijā un 24. jūlijā saņēmu no visu attiecīgo uzņēmumu likumīgajiem pārstāvjiem lūgumu pagarināt šo termiņu. Viņiem tika piešķirts vienu mēnesi ilgs termiņa pagarinājums.

Eiropas meitasuzņēmumiem tika dota piekļuve lietas materiāliem 2003. gada 3. jūlijā. Topps USA tika dota piekļuve lietas materiāliem 2003. gada 13. augustā.

Visi adresāti 2003. gada 18. septembrī sniedza atbildi un pieprasīja mutisku uzklausīšanu saskaņā ar 5. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2842/98, un tā notika 2003. gada 23. oktobrī.

Sūdzības iesniedzējs nepieprasīja piedalīšanos mutiskajā uzklausīšanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka tiesības tikt uzklausītiem šajā lietā ir ievērotas. Lēmuma projektā tiek skarti vienīgi tie iebildumi, attiecībā uz kuriem pusēm tika dota iespēja izteikt viedokli.

Briselē, 2004. gada 13. maijā

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/7

Atzinums padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos sniegts tās 129. sanāksmē 2004. gada 19. oktobrī par lēmuma projektu (Lieta COMP/M.3436 — Continental/Phoenix)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/06)

1.	Continental paziņotā darbība iegūt vienpersonīgu kontroli pār Phoenix Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē veido koncentrāciju.

2.	Paziņotajai darbībai ir Kopienas mērogs, kā noteikts Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktā.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz to attiecīgo produktu tirgu nodalīšanu, kas norādīti lēmuma projektā.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz to attiecīgo ģeogrāfisko tirgu nodalīšanu, kas norādīti lēmuma projektā.

Padomdevēja komitejai ir kopējs viedoklis ar Komisiju, ka sākotnēji paziņotā koncentrācija radītu vai nostiprinātu dominējošu stāvokli

a)	Eiropas OEM/OES — specializētas izmantošanas transportlīdzekļu pneimatisko atsperu tirgū un

b)	Eiropas īpaši izturīgu tērauda virvju transportiera lenšu tirgū.

6.	Padomdevējai komitejai ir kopējs viedoklis ar Komisiju, ka jautājums, vai šī koncentrācija radītu vai nostiprinātu dominējošu stāvokli automobiļu pneimatisko atsperu tirgū, paliks atklāts, ņemot vērā Continental piedāvātās nodalīšanas saistības.

Padomdevējas komitejas vairākumam ir kopējs viedoklis ar Komisiju, ka pušu iesniegtās saistības pārdot

a)	pneimatisko atsperu produkciju Ungārijā,

b)	50 % Phoenix ieguldījumu, un

c)	tērauda virvju lenšu ražošanas līniju

ir pietiekoši, lai likvidētu iepriekšminētos (5. punkts) iebildumus attiecībā uz konkurenci.

Mazākums nepiekrīt.

8.	Tādēļ Padomdevējas komitejas vairākums piekrīt, ka šī darbība, uz kuru pilnībā attiecas pušu noteiktās saistības, uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu un ar EEZ līguma darbību. Mazākums nepiekrīt.

9.	Padomdevēja komiteja iesaka atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos aspektus, kas radušies šajā apspriešanā.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/8

Uzklausīšanas Amatpersonas Nobeiguma Ziņojums COMP/M.3436 — Continental/Phoenix lietā

(ievērojot 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/07)

Komisija 2004. gada 12. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu apvienošanos saskaņā ar Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar ko Continental AG vēlējās iegūt vienpersonīgu kontroli pār Phoenix AG, abiem uzņēmumiem ir vadošas pozīcijas gumijas izstrādājumu ražošanas tirgū.

Pēc ierosinātās apvienošanās pušu iesniegtās informācijas izskatīšanas un veiktā tirgus pētījuma Komisija secināja, ka apvienošanās rada nopietnas šaubas attiecībā uz atbilstību kopējam tirgum un EEZ līgumam.

Ar nolūku izdarīt grozījumus sākotnējā piedāvājumā notika apspriešanās ar tirgus dalībniekiem par pušu ierosināto saistību efektivitāti, bet tās tika atzītas par nepietiekošām, lai novērstu nopietnas šaubas. Tādēļ 2004. gada 29. jūnijā Komisija sāka procedūru, kas paredzēta Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Komisija 3. septembrī pusēm nosūtīja iebildumu izklāstu. Tām arī tika nosūtīts lasāmatmiņas kompaktdisks, kurā nodrošināta piekļuve lietas materiāliem. Puses sniedza atbildi uz iebildumu izklāstu 2004. gada 17. septembrī. Tās atteicās no oficiālas uzklausīšanas.

Arī pēc atbilžu saņemšanas uz iebildumu izklāstu Komisijai bija šaubas par šādiem tirgiem: automašīnu un speciālas izmantošanas transportlīdzekļu pneimatiskās atsperes un īpaši izturīgu tērauda virvju transportieru lentes. Tā mazināja iebildumu attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļu pneimatisko atsperu tirgu.

Puses 2004. gada 1. oktobrī ierosināja turpmākas saistības, ar kurām izdara grozījumus sākotnējā apvienošanās piedāvājumā, par ko notika apspriešanās ar tirgus dalībniekiem.

Šo saistību nolūkā un atsaucoties uz tirgus dalībnieku atbildēm, tika secināts, ka apvienošanās atļaujama.

Man netika uzdoti jautājumi no pusēm vai trešām personām. Attiecībā uz lietu nav īpašu piezīmju saistībā ar uzklausīšanās tiesībām.

Briselē, 2004. gada 20. oktobrī.

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/9

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos tās 386. sanāksmē 2004. gada 6. decembrī par provizorisko lēmuma projektu lietā Nr. COMP/C.37.773 — AMCA

(2006/C 303/08)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam par lēmuma projektā minēto produktu un ģeogrāfisko tirgu.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas juridiskajam novērtējumam, kurā attiecīgie fakti kvalificēti kā nolīgums [aizliegta vienošanās] un/vai saskaņota darbība EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka pārkāpuma mērķis un sekas ir konkurences ierobežošana.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka pārkāpums ir ievērojami ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz lēmuma adresātiem.

6.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz pārkāpuma ilgumu.

7.	Attiecībā uz soda naudas noteikšanu padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas ierosinājumam pārkāpumu kvalificēt kā ļoti smagu.

8.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam par atbildību mīkstinošiem un atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

9.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas ierosinājumam par Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas vai sodanaudas samazināšanu karteļa gadījumos (Paziņojums par iecietību) piemērošanu.

10.	Padomdevēja komiteja iesaka atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriedes laikā izskatītos jautājumus.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/10

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C.37.773 — Monohloretiķskābe (MCAA)

(saskaņā ar 15. pantu 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci- OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2006/C 303/09)

No lēmuma projekta iepriekš minētajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Komisija uzsāka izmeklēšanu attiecībā uz iespējamu EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu monohloretiķskābes nozarē pēc tam, kad tika iesniegts iecietības lūgums saskaņā ar Komisijas 1996. gada paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas vai sodanaudas samazināšanu karteļa gadījumos (“paziņojums par iecietību”).

Komisija 2004. gada 7. aprīlī nosūtīja iebildumu izklāsta paziņojumu 12 pusēm, kuras pēc Komisijas uzskatiem, pamatojoties uz sākotnējiem apsvērumiem, bija piedalījušās kartelī, proti:

—	Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel AB, Eka Chemicals AB, Akzo Nobel Base Chemicals AB. (“Akzo Nobel”)

—	Clariant GmbH, Clariant AG (“Clariant”)

—	Elf Aquitaine SA, Atofina SA et

—	Hoechst AG (“Hoechst”)

Puses varēja iepazīties ar lietu, izmantojot CD-ROM.

Vairākiem uzņēmumiem (Akzo Nobel, Clariant, Elf Aquitaine SA un Atofina SA) tika pagarināts termiņš, lai atbildētu uz iebilduma izklāsta paziņojumu. Tie visi atbildēja noteiktajā termiņā.

Hoechst vispirms bija saņēmis nepilnīgu iebildumu izklāsta paziņojuma versiju. Tad tam tika nosūtīta izlabotā versija, un līdz ar to Hoechst ieguva atbildes sniegšanas termiņa papildu pagarinājumu. Tas atbildēja 2004. gada 23. jūlijā atbilstoši noteiktajam termiņam.

Hoechst2004. gada 22. jūnija un 28. jūlija vēstulēs lūdza iespēju iepazīties ar Clariant atbildi uz iebildumu izklāsta paziņojumu. To informēja, ka citu pušu atbildes uz iebildumu izklāsta paziņojumu neietilpst izmeklēšanas lietā, kura ir vispārēji pieejama. Piekļuve citu pušu atbildēm ir iespējama tikai tad, ja tās satur informāciju, ko Komisija paredz izmantot galīgajā lēmumā, tas neattiecas uz šo gadījumu.

Visas puses, izņemot Elf Aquitaine SA un Hoechst, piedalījās uzklausīšanā, kas notika 2003. gada 10. septembrī.

Komisijai iesniegtajā lēmuma projektā ir iekļauti tikai tie iebildumu izklāsti, attiecībā uz kuriem pusēm bija iespēja izteikt savu viedokli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka šajā lietā pušu uzklausīšanas tiesības ir tikušas ievērotas.

Briselē, 2004. gada 26. novembrī

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/11

Atzinums, ko padomdevēja komiteja koncentrāciju jautājumos [koncentrācijas konsultatīvā komiteja] savā 133. apspriedē 2005. gada 29. jūnijā sniegusi par lēmuma projektu lietā COMP/M.3653 — SIEMENS/VA Tech

(2006/C 303/10)

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka pasākums, par kuru paziņots, ir koncentrācija Regulas 139/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ka tā ir Kopienas mēroga koncentrācija.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka attiecīgā pasākuma izvērtēšanas vajadzībām konkrētie preču tirgi ir:

Enerģijas ražošanā:

a)	ūdens spēkstaciju iekārtas;

b)	darbgatavu kombinētā gāzes un tvaika cikla spēkstaciju apgāde;

c)	gāzturbīnu piegāde — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

d)	ģeneratoru piegāde — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas.

Enerģijas pārvadē un sadalē:

e)	augstsprieguma produkti (> 52kV);

f)	transformatori;

g)	enerģijas automatizācija un — informācija;

h)	darbgatavi projekti;

i)	pārvades un sadales (T&D) pakalpojumi

ar iespējamu turpmāku iedalījumu atbilstoši atsevišķajiem komponentiem; precīzas tirgus robežas paliek nenoteiktas.

Sliežu ceļu satiksmē:

j)	elektriskā vilce tramvajiem, metrovilcieniem, reģionālajiem vilcieniem un lokomotīvēm;

k)	tramvaji, metrovilcieni, reģionālie elektro- un dīzeļvilcieni, un lokomotīves;

l)	kontaktvadi — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

m)	sliežu ceļu energoapgāde: apakšstacijas, apakšstaciju un sliežu ceļu energoapgādes iekārtu apkalpošanas komponenti;

n)	sliežu ceļu pārbrauktuves.

Frekvenču maiņgrieži (invertori):

o)	precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas.

Metalurģijā:

p)	mehānisko metalurģijas iekārtu būve (aprobežojoties ar dzelzs/tērauda vai ietverot arī krāsaino metālu ražošanu) vai procesa solim un metālam atbilstošu mehānisko metalurģijas iekārtu būve — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

elektrisko metalurģijas iekārtu būve (kopumā) vai procesa jomai, procesa solim un metālam atbilstošu elektrisko metalurģijas iekārtu būve vai metalurģijas rūpnīcu 1. un 2. līmeņa automatizācija (pilnībā vai daļēji, metalurģijas procesam kopumā vai atbilstoši procesa solim un metālam), vai 3. līmeņa automatizācija — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

r)	metalurģijas iekārtu uzraudzības pakalpojumi;

s)	elektrisko iekārtu būve ne-metalurģijas rūpnīcām, — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas.

Zemsprieguma sadales iekārtas:

t)	pilnībā aprīkoti zemsprieguma sadales paneļi vai, alternatīvi, atsevišķi trīs komponentiem ACB, MCB un MCCB;

u)	komponenti: kopņvadi — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

v)	komponenti: PLC [precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas] un slodzes fīderi.

Ēku tehnoloģijas un pārvaldes jomā:

w)	Ēku drošības kontroles tehnoloģijas komponenti, drošības tehnoloģija atsevišķi ugunsgrēka signalizācijai un pietuvošanās/ielaušanās kontrolei, kā arī elektriskās instalācijas tehnoloģija;

x)	sistēmas: drošības sistēmas un kontroles sistēmas kopumā;

y)	elektriskā un mehāniskā savilce, iespējams arī tirgus vispārīgiem tehniskiem kontraktoriem;

z)	ēku pārvalde — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas.

Infrastruktūras un trošu ceļu jomā:

aa)	satiksmes infrastruktūra: ielu apgaismojums, satiksmes signālgaismas, stāvvietu apsaimniekošana — precīzas šo tirgu robežas var palikt nenoteiktas;

bb)	satiksmes kontrole — precīzas šā tirgus (šo tirgu) robežas var palikt nenoteiktas;

cc)	ūdens attīrīšanas būves;

dd)	elektriskās iekārtas trošu ceļiem — precīzas šo tirgu robežas var palikt nenoteiktas.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka attiecīgā pasākuma izvērtēšanas vajadzībām konkrētie ģeogrāfiskie tirgi ir šādi:

a)	enerģijas ražošanas tirgi ir EEZ mēroga tirgi;

b)	enerģijas pārvades un sadales (T&D) tirgi ir EEZ mēroga tirgi;

c)	elektrisko vilču tirgi ir EEZ mēroga tirgi;

d)	tramvaju, metro, reģionālo elektrisko un dīzeļvilcienu, lokomotīvju tirgi ir valsts mēroga tirgi rūpnieciski attīstītās valstīs (šeit: Austrija, Beļģija, Vācija, Polija, Čehija, Spānija), citādi EEZ mēroga tirgi;

e)	kontaktvadu tirgus ir valsts mēroga tirgus;

f)	sliežu ceļu energoapgādes tirgi vērtējami atsevišķas valsts kontekstā, taču jautājums par to, vai tie ir valsts mēroga vai EEZ mēroga tirgi var palikt atklāts;

g)	sliežu ceļu pārbrauktuvju iekārtu tirgus ir vērtējams atsevišķas valsts kontekstā;

h)	frekvenču invertoru tirgus ir EEZ mēroga tirgus;

i)	elektrisko un mehānisko metalurģijas iekārtu būves tirgi ir vismaz EEZ mēroga tirgi, tehniskās apkopes pakalpojumu tirgus (tirgi) ir EEZ mēroga tirgus (tirgi), ne-metalurģijas rūpnīcu iekārtu būves tirgus (tirgi) ir valsts mēroga vai EEZ mēroga tirgus (tirgi);

j)	zemsprieguma sadales iekārtu un komponentu tirgi ir vērtējami valsts kontekstā, taču jautājums par to, vai tie ir valsts vai EEZ mēroga tirgi, var palikt atklāts;

k)	ēku tehnoloģijas un iekārtu vadības tirgi vērtējami valsts kontekstā, taču jautājums par to, vai tie ir valsts vai EEZ mēroga tirgi, var palikt atklāts;

l)	infrastruktūras un trošu ceļu tirgi vērtējami valsts kontekstā, taču jautājums par to, vai tie ir valsts vai EEZ mēroga tirgi, var palikt atklāts.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka koncentrācija, par kuru paziņots, būtiski kavētu efektīvu konkurenci ievērojamā kopējā tirgus daļā Apvienošanās regulas 2. panta 3. punkta nozīmē, konkrēti:

a)	hidroenerģijas ražošanas tirgū;

b)	mehānisko metalurģijas iekārtu būves tirgū vai mehānisko tērauda ražošanas un vienlaidu liešanas iekārtu būves tirgū.

Padomdevēja komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka pušu iesniegtie paziņojumi ir pietiekami, lai kliedētu:

a)	bažas par konkurenci hidroenerģijas ražošanas tirgū koncentrācijas horizontālās pārklāšanās dēļ;

b)	bažas par konkurenci metalurģijas iekārtu būves tirgū (tirgos) koncentrācijas horizontālā efekta dēļ, ka arī īpaši ņemot vērā priviliģēto Siemens pieeju stratēģiskai informācijai par SMS Demag;

un ka, rezultātā, koncentrācija ir jāatzīst par Kopējam tirgum atbilstošu.

5.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus jautājumus, kas radušies diskusijas laikā.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/14

Uzklausīšanas [Uzklausītājas] amatpersonas galaziņojums lietā COMP/M.3653 — Siemens/VA Tech

(saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantu par uzklausīšanas [uzklausītāju] amatpersonu kompetenci noteiktos procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21.lpp.)

(2006/C 303/11)

Paziņotā koncentrācija

2005. gada 10. janvārī Komisija saņēma paziņojumu saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 (“Apvienošanās Regula”) 4. pantu par to, ka ir paredzēta apvienošanās, ar ko Vācijas Siemens AG (“Siemens”)2004. gada 10. decembrī izsludinātās izsoles kārtībā iegūst kontroli, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, pār Austrijas sabiedrību VA Tech AG (“VA Tech”).

Paredzētais darījums izraisītu daudzus horizontālos un vertikālos pārklājumus enerģijas ražošanas, enerģijas pārvades un sadales, automatizācijas un piedziņu jomā, sliežu transporta iekārtu, metalurģijas un elektriskās rūpnīcu tehnikas, ēku tehnoloģijas un komunālās infrastruktūras nozarēs.

Lietas ierosināšana un jautājums par piekļuvi pamatdokumentiem

Izmeklēšanas pirmā posma noslēgumā Komisija secināja, ka koncentrācija izraisījusi nopietnas šaubas par tās atbilstību kopējam tirgum un EEZ līgumam. Tādēļ Komisija 2005. gada 14. februārī saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu ierosināja lietu.

Sabiedrībai Siemens2005. gada 2. martā bija dota iespēja iepazīties ar Komisijas rīcībā esošajiem pamatdokumentiem, kā to paredz Eiropas Kopienas Konkurences ģenerāldirektorāta apvienošanās procesu regulācijas labākās prakses vadlīnijas (“Best Practices on the conduct of EC merger control proceedings”), konkrēti šā dokumenta 7.2. nodaļas nosacījumi. Sabiedrība Siemens2005. gada 16. marta vēstulē lūdza iespēju iepazīties ar citiem dokumentiem. Viņi uzskatīja, ka konkrētajā gadījumā īpaši nozīmīgi varētu būt VA Tech iesniegtie dokumenti, kas tādēļ kvalificējami kā pamatdokumenti. Konkurences ģenerāldirektorāta atbildē 2005. gada 6. aprīlī apstiprināts šā direktorāta viedoklis, ka minētie dokumenti nav atzīstami par pamatdokumentiem. Atzīts, ka pieprasītie dokumenti, neatkarīgi no to avota, nebija pamatoti trešo pušu iesniegumi, kas vērsti pret pieteikuma iesniedzējpušu viedokli, atbilstoši tam, kā pamatdokumenti definēti minētajā vadlīniju dokumentā. Sabiedrība Siemens oficiāli nelūdza mani iejaukties šajā jautājumā.

Paziņojums par iebildumu celšanu un Voith Siemens radītais procesuālais jautājums saistībā ar viņu mutvārdu uzklausīšanas prasību: citu iesaistīto pušu definējums

Paziņojums par iebildumiem 2005. gada 22. aprīlī tika nosūtīts sabiedrībai Siemens. Nākamajās dienās bija atļauta piekļuve Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem. Sabiedrību Siemens lūdza atbildēt līdz 2005. gada 6. maijam. Šis termiņš bija ievērots.

Ne Siemens, ne VA Tech nelūdza izvērst to argumentus oficiālā mutvārdu uzklausīšanā.

Tomēr ar 2005. gada 6. maija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 10. maijā, kopuzņēmums Siemens Voith Hydropower Generation GmbH & Co. KG (“Voith Siemens”) starp J.M. Voith AG un Siemens AG rakstveidā pieprasīja oficiālu mutvārdu uzklausīšanu saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulas (EK) 802/2004 (Īstenošanas regula) 14. panta 2. punktu. Tie uzskatīja, ka, tā kā uz viņiem varētu tieši attiekties iespējamie pasākumi, ko Siemens varētu ierosināt Komisijai, viņus varētu kvalificēt kā “citu iesaistīto pusi” Īstenošanas regulas 11. panta b) punkta nozīmē.

Manā rakstveida atbildē 2005. gada 13. maijā es vadījos no viedokļa, ka Voith Siemens nebija kvalificējams kā “cita iesaistītā puse” un tādēļ tam nebija tiesību pieprasīt oficiālo mutvārdu uzklausīšanu dalībvalstu un Komisijas asociēto dienestu klātbūtnē, lai gan, protams, viņi jebkurā brīdī varēja pieprasīt, lai viņus mutvārdos vai rakstveidā uzklausītu atbildīgās personas. Tādējādi pārdevējs un koncentrācijas objekts — sabiedrības, kas kā definīcijas “paredzētās koncentrācijas puses” piemēri norādītas Īstenošanas regulas 11. panta b) apakšpunktā — veido “citas iesaistītās puses”, jo uz tām tieši un noteikti attiecas paredzētā koncentrācija. No tā izriet, ka viņi, atbilstoši minētajai regulai ir “ierosinātās koncentrācijas puses”.

Toties nav skaidrs, un to var noteikt vienīgi apvienošanās procesa beigās, vai saistības, kas jāierosina paziņojuma iesniedzējpusēm un jāapstiprina Komisijai, atstās tiešu iespaidu uz sabiedrībām.

Tādējādi pats fakts, ka līdzekļi, par kuriem ir panākta vienošanās apvienošanas procedūras kontekstā, varētu iespaidot sabiedrību, nav pietiekams pamats, lai šo sabiedrību kvalificētu kā “cita iesaistītā puse”, jo uz to neattiecas apzīmējums “ierosinātās koncentrācijas puses.”

Tirgus izpēte

Sabiedrība Siemens2005. gada 25. maijā piedāvāja saistības, kuras 2005. gada 7.jūnijā tika nedaudz grozītas. Ierosināto pasākumu tirgus izpētes rezultāts kopumā bija pozitīvs.

Mani nelūdza pārbaudīt pētījumu objektivitāti.

Turpmākie pieprasījumi, lai iegūtu pieeju dokumentiem, arī attiecībā uz citu iesaistīto pušu definējumu.

Ar attiecīgajam Komisijas dienestam adresēto 2005. gada 9. jūnija vēstuli, un ar man adresēto 2005.gada 22. jūnija vēstuli, SMS Demag AG un tās mātessabiedrība SMS GmbH (“SMS”) pieprasīja piekļuvi lietas dokumentiem. Konkurences ģenerāldirektorāts 2005. gada 22. jūnijā šo prasību noraidīja ar pamatojumu, ka SMS bija atzīta kā ieinteresēta trešā puse un nevis kā “cita iesaistītā puse” Īstenošanas regulas 11. panta b) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi tai nebija tiesību piekļūt lietas dokumentiem, pamatojoties uz Īstenošanas regulu.

Ar savu 2005. gada 6. jūlija lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Uzklausītājas amatpersonas pilnvaru 8. pantam, es apstiprināju ģenerāldirektorāta viedokli, kas pamatots šādi: arguments, ka apvienošanas procesa kontekstā paredzētie risinājumi varētu ietekmēt trešo sabiedrību, nevar būt par pamatu tam, lai to kvalificētu kā “citu iesaistīto pusi” Īstenošanas regulas 11. panta b) apakšpunkta nozīmē.

To apstiprina Regulas 802/2004 preambulas “tā kā” 11. punkts, saskaņā ar kuru citām iesaistītām pusēm pēc to lūguma ir jāpiešķir iespēja pirms paziņojuma neoficiāli apspriest paredzēto koncentrāciju ar Komisiju. Tas parāda, ka likumdevējs rīkojies, pamatojoties uz pieņēmumu, ka citas iesaistītās puses identitāte izriet no pašas iecerētās koncentrācijas, un to noskaidro vēl pirms noteikti iespējamie risinājumi. Attiecīgi sabiedrības kvalificēšana ar apzīmējumu “iesaistītā puse” nevar būt atkarīga no veida, kādā varbūtējie ierosinātie risinājumi ietekmē konkrēto sabiedrību.

Neraugoties uz augstāk izklāstīto, SMS bija sniegta nekonfidenciālā iebildumu paziņojuma versija un bija dota iespēja izteikt apsvērumus.

Turklāt SMS saņēma nekonfidenciālās versijas par pieņemtajām saistībām tirgus izpētes kontekstā, ciktāl tās attiecās uz metalurģijas tirgiem, par kuriem SMS ir interese.

Tādējādi es uzskatu, ka SMS bija pietiekamas iespējas paust savu viedokli procesa laikā.

Sabiedrība Siemens2005. gada 24. jūnijā palūdza pieeju nekonfidenciāliem dokumentiem, ko Komisija saņēmusi kopš iebildumu iesniegšanas. Sabiedrībai bija dota iespēja 2005. gada 1. jūlijā iepazīties ar šiem dokumentiem.

Ņemot vērā augstāk izklāstīto, es uzskatu, ka ir respektētas visu šā procesa dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem.

Briselē, 2005. gada 6. jūlijā.

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/16

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 396. sanāksmē 2005. gada 10. oktobrī attiecībā uz pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/38.281/B.2 — Raw tobacco — Italy

(2006/C 303/12)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šajā lēmumā nav nepieciešams definēt attiecīgo tirgu.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas veiktajam juridiskajam novērtējumam, jo īpaši faktu juridiskai kvalificēšanai par nolīgumiem un/vai saskaņotām darbībām, un/vai lēmumiem EK līguma 81. panta 1. punkta nozīmē.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka pārkāpumi, kas ir šīs procedūras priekšmets, jāuzskata par trim atsevišķiem, individuāliem un ilgstošiem pārkāpumiem.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka nolīgumu un/vai saskaņoto darbību, un/vai lēmumu mērķis ir konkurences ierobežošana.

5.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek soda nauda.

6.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas izteiktajam soda naudas pamatapmēra pamatojumam.

7.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi.

8.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

9.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai piemērot Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no soda naudas un soda naudas samazināšanu karteļu gadījumos.

10.	Padomdevēja komiteja iesaka tās atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus aspektus, kas minēti diskusijas laikā.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/17

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja Komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 397. sanāksmē 2005. gada 17. oktobrī attiecībā uz pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/38.281/B.2 — Raw tobacco — Italy

(2006/C 303/13)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par soda naudas uzlikšanu 1 000 EUR apmērā APTI un UNITAB.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par citu soda naudu pamatapmēru.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par soda naudu pamatapmēra samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par soda naudu samazinājuma apmēriem, pamatojoties uz Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no soda naudas un soda naudas samazināšanu karteļu gadījumos.

5.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par soda naudu galīgo apmēru.

6.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus aspektus, kas minēti diskusijas laikā.

7.	Padomdevēja komiteja iesaka tās atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/18

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojumsLietā COMP/38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija

(ievērojot 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2006/C 303/14)

Lēmuma projektā minētajā lietā ir izklāstīti šādi apsvērumi.

Šī lieta ir īpašs gadījums, jo tā tika uzsākta pēc tam, kad DG AGRI nosūtīja DG COMP kopiju starparodu nolīgumam, kas 2001. gadā noslēgts starp Associazione Professionale Transformatori Tabacchi Italiani (APTI) un Unione Italiana Tabacco (UNITAB), kā arī Revīzijas palātas informāciju. Pēc tam, ievērojot 2002. gada Paziņojumu par iecietību, informāciju sniedza Deltafina S.p.A, bet vēlāk Dimon Italia (tagadējais nosaukums Mindo) un Transcatab.

2002. gada 18. un 19. aprīlī Komisija veica izmeklēšanu uz vietas uzņēmumos Dimon, Transcatab, Trestina Azienda Tabacchi un Romana Tabacchi.

Rakstiskā procedūra un piekļuve lietai

2004. gada 26. februārī iebildumu izklāsts tika nosūtīts apvienībām APTI un UNITAB un jēltabakas pārstrādātājiem Deltafina, Dimon, Transcatab, Trestina, Romana, un Boselli S.A.L.T.O S.r.l, kā arī Itālijas pārstrādātāju mātesuzņēmumiem Dimon Inc., Standard Commercial Corp. un Universal Corp.

Iebildumu izklāstā konstatēti atsevišķi un ilgstoši EK Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumi, ko izdarījuši Itālijas pārstrādātāji un viņu apvienība APTI, kā arī UNITAB.

Piekļuve lietai tika nodrošināta, katram adresātam līdz ar iebildumu izklāstu nosūtot individuālu CD-ROM, un tas ļāva iesaistītajiem uzņēmumiem un apvienībām īstenot vienlīdzības principu, kādu Pirmās instances tiesa noteikusi Kalcinētās sodas lietās (T-31/91& T-32/91).

Iebildumu izklāstā tika noteikts divarpus mēnešus ilgs termiņš atbilžu iesūtīšanai, pēc vienas puses lūguma es šo termiņu visiem iesaistītajiem uzņēmumiem un apvienībām pagarināju par divām nedēļām.

Visi iebildumu izklāsta adresāti sniedza atbildes noteiktajā termiņā.

Mutiskā procedūra

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2842/98 5. pantu vairākas puses lūdza mutisku lietas izskatīšanu, kas tika sarīkota 2004. gada 22. jūnijā. Uzklausīšanā piedalījās visi adresāti, izņemot trīs (Dimon Incorporated, Standard Commercial Corporation un Boselli S.A.L.T.O.)

Šajā posmā Dimon izvirzīja jaunu jautājumu, apgalvojot, ka pirmais pieteikuma par iecietību iesniedzējs Deltafina konkurentiem ir izpaudis informāciju par savu pieteikumu par iecietību. Saskaņā ar Dimon pausto viedokli, tādējādi rodas jautājums, vai Deltafina, kam bija piešķirts nosacīts atbrīvojums, joprojām atbilda 2002. gada Paziņojuma par iecietību 11. punkta prasībām un vai Dimon varētu pretendēt uz atbrīvojumu Deltafina vietā.

Pēc uzklausīšanas Komisija veica šīs lietas rūpīgu izmeklēšanu. Šie fakti un to juridiskās sekas tika visiem adresātiem paziņoti papildu iebildumu izklāstā 2004. gada 22. decembrī (“papildinājumā”), kurā tika pausts viedoklis, ka uzņēmums Deltafina nav pildījis savas saistības, kā rezultātā tam jāatņem piešķirtais sākotnējais atbrīvojums.

Seši adresāti sniedza atbildes uz papildinājumu un četri no tiem lūdza mutisku uzklausīšanu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 2. pantu. Šī uzklausīšana notika 2005. gada 1. maijā un tajā piedalījās Deltafina, Universal Corporation, Mindo un Transcatab.

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. panta 3. punktu Deltafina ierosināja, lai Komisija uzklausītu personas, kas varētu apstiprināt tā iesniegumā izklāstītos faktus, un es tam piekritu.

Es nepiekritu pārcelt uzklausīšanu uz vēlāku laiku, kā lūdza Deltafina un Universal Corp., kuru sniegtais pamatojums bija, ka divu nedēļu posms starp atbilžu sniegšanu uz papildinājumu un uzklausīšanu ir pārāk īss, lai tie varētu pienācīgi sagatavot mutisko aizstāvību, un tas ir viņu tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Es pieturējos pie šāda viedokļa tādēļ, ka papildinājumā iekļautie jautājumi bija ierobežoti no faktiskā un tiesiskā viedokļa, kaut arī to sekas iesaistītajiem uzņēmumiem varētu būt tālejošas. Tādējādi uzņēmumiem kopš dienas, kad tie saņēma otro iebildumu izklāstu, bija pietiekami laika sagatavot detalizētu aizstāvību. Tomēr Universal un Deltafina tika aicināti vajadzības gadījumā pēc uzklausīšanas iesniegt citus komentārus, ko tie arī darīja.

Galīgā lēmuma projekts

Man īpaši jāpiemin divi jautājumi attiecībā uz taisnīgu procesu.

Attiecībā uz Deltafina argumentu, ka Komisija nedrīkstēja anulēt šim uzņēmumam piešķirto nosacīto atbrīvojumu, jo bija radījusi tiesisko paļāvību lietas izskatīšanā, lēmuma projektā pausts viedoklis, ka tad, ja puses vairs nepilda savas saistības, tiesiskā paļāvība vairs nepastāv. Es uzskatu, ka tas ir vispārīgā efektivitātes principa (“effet utile”) saprātīgs pielietojums attiecībā uz Paziņojumu par iecietību. Paziņojumā aprakstītie darbības principi nevarētu būt efektīvi, ja paši pieteikuma par iecietību iesniedzēji varētu apdraudēt izmeklēšanu, kuru ir palīdzējuši uzsākt, kā tas ir šajā gadījumā. Iecietības principa īstenošanai šajā procesa posmā ir ļoti būtiski, lai pieteikuma esamība tiktu paturēta slepenībā.

Šajā gadījumā nav izpildīts pamatnosacījums, ka tiesiskā paļāvība jābalsta uz pareizu tiesību piemērošanu, jo Deltafina nepildīja savas saistības. Tas, ka Deltafina neinformēja Komisiju, ka tas ir informējis citus nozares apvienības (APTI) vadības komitejas locekļus par to, ka tas procesa sākumposmā ir iesniedzis pieteikumu par iecietību, arī skaidri liecina, ka uzņēmums ļoti labi apzinājās savas saistības.

Tādēļ es neuzskatu, ka Deltafina sākotnējās iecietības atņemšana būtu taisnīga procesa pārkāpums.

Attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītiem un jo īpaši uz jautājumu, vai lēmuma projektā tiek skarti vienīgi iebildumi, attiecībā uz kuriem pusēm ir bijusi dota iespēja paust savus viedokļus (Uzklausīšanas amatpersonu pilnvaru 15. pants), virkne iebildumu izklāstā ietverto iebildumu nav iekļauti lēmuma projektā, jo ir ņemti vērā uzņēmumu un apvienību iesniegtie pierādījumi.

Rezultātā lēmuma projektā ierosināts:

—	izbeigt procesu pret Boselli un Trestina.

—	samazināt pārkāpumu ilgumu, jo tika konstatēts, ka pierādījumi par 1993. un 1994. gadu nav neapgāžami.

—

APTI atbildību attiecināt vienīgi uz lēmumiem, kas pieņemti starparodu nolīguma sarunu ar UNITAB kontekstā, jo nevarēja konstatēt, ka APTI būtu piekritis kopējam pārstrādātāju plānam, un uzskatīt tā rīcību, tāpat kā UNITAB rīcību, par (atsevišķu un ilgstošu) pārkāpumu, kas sastāv no uzņēmumu apvienības lēmumiem, kas ir pretrunā ar 81. panta 1. punktu.

—

sodu noteikšanā ņemt vērā gan APTI, gan UNITAB sniegtos pierādījumus, kas apstiprina, ka tie rīkojušies atbilstoši Itālijas 1988. gada 16. marta likumam 88/88, ar kuru reglamentē starparodu nolīgumus, audzēšanas līgumus un lauksaimniecības produktu pārdošanu un citastarp nosaka, ka starparodu nolīgumos jānosaka minimālā cena, kādu ņem vērā individuālajos līgumos.

Nekādi jauni iebildumi pret lēmuma projektu man nav zināmi.

Tādēļ es secinu, ka šajā lietā ir tikušas ievērotas pušu tiesības tikt uzklausītām.

Briselē, 2005. gada 11. oktobrī

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/20

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 400. sanāksmē 2005. gada 19. decembrī par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/15)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šajā lēmumā nav nepieciešams noteikt konkrēto tirgu.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas veiktajam juridiskajam novērtējumam, jo īpaši faktu juridiskai kvalificēšanai par nolīgumiem un/vai saskaņotām darbībām, un/vai lēmumiem EK līguma 81. panta 1. punkta nozīmē.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka pārkāpumi, kas ir šīs procedūras priekšmets, jāuzskata par individuāliem, sarežģītiem un ilgstošiem pārkāpumiem.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka nolīgumu un/vai saskaņoto darbību, un/vai lēmumu mērķis ir konkurences ierobežošana.

5.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par pārkāpuma ilgumu.

6.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai izbeigt izmeklēšanu pret dažiem uzņēmumiem, kuri bija iebilduma, bet ne minētā lēmuma projekta adresāti.

7.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek sodanauda.

8.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas izteiktajam sodanaudas pamatapmēra pamatojumam.

9.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi.

10.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

11.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai piemērot Komisijas Paziņojumu par sodanaudas neuzlikšanu vai samazināšanu.

12.	Padomdevēja komiteja iesaka publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus apspriešanā izvirzītos jautājumus.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/21

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 401. sanāksmē 2005. gada 19. decembrī par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/16)

1.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudu pamatapmēru.

2.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par pamatapmēra samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ.

3.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudu apmēra samazināšanu, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par sodanaudu neuzlikšanu vai samazināšanu karteļu gadījumos.

4.	Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par sodanaudu galīgo apmēru.

5.	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus apspriešanā izvirzītos jautājumus.

6.	Padomdevēja komiteja iesaka publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/22

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā Nr. COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas

(saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21. lpp.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/17)

No lēmuma projekta minētajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Komisijas izmeklēšanu par EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ Līguma 53. panta 1. punkta iespējamo pārkāpumu ķīmisko gumijas piedevu nozarē uzsāka pēc tam, kad tika saņemts pieteikums par atbrīvojumu no soda naudas, kas iesniegts saskaņā ar Komisijas 2002. gada Paziņojumu par sodanaudu neuzlikšanu vai samazināšanu karteļu gadījumos (“Paziņojums par iecietību”).

Rakstiskā procedūra

Iebildumu pieņēma 2005. gada 12. aprīlī un nosūtīja četrpadsmit iesaistītajām personām, kuras, pamatojoties uz sākotnējiem apsvērumiem, tiek uzskatītas par karteļa dalībniecēm vai ir atbildīgas par to, proti:

—

Bayer AG

—	Crompton Corporation

—	Crompton Europe Ltd. (bijusī Uniroyal Chemical Ltd.)

—	Uniroyal Chemical Company, Inc.

—

Flexys NV

—	Akzo Nobel N.V

—	Pharmacia Corporation (bijusī Monsanto company)

—	General Química SA

—	Repsol Química SA

—	Repsol YPF SA

—	Duslo, A.S.

—	Prezam, A.S.

—	Vagus, A.S.

—	Istrochem, A.S.

Pieeja datnei tika nodrošināta ar CD-ROM. CD-ROM ļāva iesaistītajām personām pilnībā piekļūt vairumam no 10 939 Komisijas izmeklēšanas laikā iegūto dokumentu lappusēm. Nebija iespējams piekļūt tikai Komisijas iekšējās lietošanas dokumentiem un komercnoslēpumiem, un citai konfidenciālai iesaistīto personu informācijai.

Duslo AS, Prezam AS, Vagus AS un Istrochem AS lūdza pagarināt to attiecīgos termiņus atbildes sniegšanai uz iebildumu par 8 līdz 12 dienām. Pamatojot savus lūgumus, tie apgalvoja, ka, būdami Slovākijas uzņēmumi, tie nepārzina pretmonopola procesus un “nezina, ko iebildums nozīmē un kādas varētu būt sekas”. Uzņēmumi norādīja, ka šī iemesla dēļ tie iebildumu un attiecīgo informāciju saviem padomdevējiem juridiskajos jautājumos atbildes sagatavošanai nosūtīja tikai vairākas nedēļas pēc iebilduma saņemšanas.

Es uzskatīju, ka iebildums bija pietiekami skaidrs, lai radītu šā iebilduma adresātiem izpratni par nopietnajām sekām, kādas var radīt Komisijas procedūra. Uzņēmums ir tikpat atbildīgs par savu lēmumu novēloti griezties pēc juridiskas palīdzības, cik par lēmumu vispār negriezties pēc juridiskas palīdzības.

Taču es uzskatīju, ka Komisijas pamatotā ieinteresētība izvairīties no kavējumiem procedūras gaitā netiktu būtiski ierobežota, ja šajā gadījumā tiktu piešķirts īss termiņa pagarinājums.

Tāpēc es piekritu, ka katrs attiecīgais termiņš tiek pagarināts par divām dienām. Visas iesaistītās personas atbildēja noteiktajā termiņā.

Īpašs lūgums par pieeju datnei

Duslo AS, Prezam AS, Vagus AS un Istrochem AS lūdza piešķirt pieeju Komisijas datnei attiecībā uz vairāku lietā iesaistīto uzņēmumu gumijas ķīmisko piedevu pārdošanas rādītājiem pasaulē un EEZ 2001. gadā. Šādam lūgumam par iemeslu bija tas, ka šī informācija varētu būt nozīmīga, aprēķinot jebkādu iespējamo sodanaudu, ko šiem uzņēmumiem varētu uzlikt.

Pēc pārbaudes es secināju, ka pieprasītā informācija ir konfidenciāla. Ņemot vērā iepriekš minēto, man bija jāsamēro vajadzība garantēt pieprasītāju uzņēmumu tiesības uz aizstāvību un informācijas sniedzēju pamatotā ieinteresētība aizsargāt savu komerciāli svarīgo informāciju (1).

Šajā sakarā es secināju, ka dažādo iesaistīto personu pārdošanas rādītāju precizitāte teorētiski varētu ietekmēt to, kā aprēķina sodanaudu, kuru Komisijas galīgajā lēmumā varētu uzlikt pieprasītājiem uzņēmumiem. Tomēr trīs apsvērumi norādīja, ka pieprasītā informācija aizstāvībai nav būtiska.

—

Pirmkārt, Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot piemērotu sodanaudas apmēru. Saskaņā ar pamatnostādnēm par sodanaudu noteikšanas metodi “atsevišķos gadījumos var būt vajadzība izsvērt piemērojamo sodanaudu apjomus, […] lai ņemtu vērā katra uzņēmuma konkrēto nozīmīgumu” (autora izcēlums). Tādēļ tas, vai citu iebilduma adresātu pārdošanas rādītāju precīzs apmērs būtu jebkādā veidā ietekmējis iespējamo sodanaudu, tajā procedūras posmā bija hipotētisks apsvērums.

—

Otrkārt, aizdomās turētā karteļa dalībnieku pārdošanas rādītāji var būt objektīvs faktors, kam ir nozīme sodanaudas aprēķināšanā. Tomēr šie rādītāji nevar būt mīkstinoši apstākļi, kas Komisijai būtu jāņem vērā par labu attiecīgajam uzņēmumam, jo tie nav minēti pamatnostādņu par sodanaudu noteikšanas metodi 3. punktā.

—

Treškārt, pieprasīto rādītāju pārsūtīšana attiecīgajam uzņēmumam nekādā veidā neietekmētu iespējamību, ka tas iespaidotu iespējamās sodanaudas aprēķināšanu Komisijā. Šajā sakarā vienīgais, kam ir nozīme, ir rādītāju precizitāte. Nav pamata uzskatīt, ka attiecīgajiem uzņēmumiem būs ticamāka informācija par konkurentu pārdošanas rādītājiem kā Komisijai, kas paļaujas uz pārbaudītiem rādītājiem, kurus iesaistītās personas pašas ir sniegušas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es neuzskatīju, ka pieprasītajai informācijai būtu nozīme pieprasītāja uzņēmuma aizstāvības sagatavošanā. Taču, ņemot vērā nozīmību, ko tās piešķīra šiem rādītājiem, es lūdzu attiecīgo Komisijas dienestu sniegt šiem uzņēmumiem tirgus daļu aplēses par 2001. gadu (attiecība starp atsevišķiem apgrozījuma apjomiem un tirgus kopējās vērtības aplēsi, kura ir atrodama iebildumā), kas izteiktas kā amplitūdas. Šīs amplitūdas bija pietiekami plašas, lai nodrošinātu patieso rādītāju konfidencialitāti. Es atteicu pārējām pieprasītāju uzņēmumu prasībām, izdodot lēmumu saskaņā ar Uzklausīšanas amatpersonas pilnvaras 8. pantu.

Mutiskais process

Visas personas, izņemot Akzo Nobel NV, Pharmacia Corporation un Repsol (YPF SA un Química SA), piedalījās mutiskajā noklausīšanā, kas notika 2005. gada 18. septembrī. Noklausīšanās laikā Duslo AS, Prezam AS, Vagus AS, Istrochem AS un General Química SA darbojās īpaši aktīvi un spēja būtiski apšaubīt pierādījumu kvalitāti, kas ietverti iebildumā pret šiem uzņēmumiem.

Komisijas galīgā nostāja

Pamatojoties uz apsvērumiem un faktiem, ko Komisijai iesnieguši uzņēmumi savās rakstiskajās atbildēs un mutiskās uzklausīšanas laikā, Kolēģijai piedāvātais lēmuma projekts būtiski groza sākotnējos novērtējumus, kādi tie bija iebildumā, attiecībā uz 9 no 14 uzņēmumiem (2).

Pirmkārt, piemērojot tiesību aktu vispārējo principu, saskaņā ar kuru šaubu gadījumā lemj par labu apsūdzētajam, tiek uzskatīts, ka pret Duslo AS, Prezam AS, Vagus AS, Istrochem AS un Pharmacia Corporation nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka tie pārkāpuši Eiropas Savienības tiesību aktus par konkurenci. Tādēļ ir ierosināts atteikties no iebildumiem pret šiem uzņēmumiem.

Līdzīgā veidā Konkurences ģenerāldirektorāts ir atzinis, ka General Química SA līdzdalība pārkāpumā, ko varēja konstatēt būtībā pēc paša uzņēmuma atzīšanās, bija ievērojami īslaicīgāka un mazāk nozīmīga kā sākotnēji norādīts iebildumā. Tas attiecīgi atspoguļots lēmuma projektā.

Turklāt nesenā Pirmās instances tiesas spriedumā (3) uzsvērts, ka Komisijai ir pienākums pamatot likumīgu ieinteresētību, adresējot lēmumu uzņēmumam par pārkāpumu, kam iestājies noilgums. Attiecīgi, ņemot vērā to, ka iebildums bija adresēts Akzo Nobel N.V. par ļoti īsu pārkāpuma posmu, par kuru Komisijai paredzētas pilnvaras uzlikt sodanaudas, trūkstot šādam pamatojumam šajā lietā, lēmuma projektā ierosināts, ka pārkāpums nav konstatēts.

Komisijai iesniegtais lēmuma projekts satur tikai iebildumus, attiecībā uz kuriem iesaistītajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli.

Tādēļ es uzskatu, ka šajā gadījumā iesaistīto personu tiesības tikt uzklausītiem ir ievērotas.

Briselē, 2005. gada 16. decembrī

Serge DURANDE

(1) Sal. ar Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punktu un Regulas Nr. 773/2004 15. panta 3. punktu. Skatīt arī Komisijas Paziņojumu saistībā ar 1997. gada paziņojuma par iekšējiem procedūras noteikumiem attiecībā uz pieprasījumu apstrādi par piekļuvi lietas materiāliem pārskatīšanu, Oficiālais Vēstnesis C 259, 21.10.2004., 8.–18. lpp, 23. punkts.

(2) Ņemot vērā to, ka izmaiņas saistībā ar General Quķmica SA skar arī Repsol YPF SA un Repsol Quķmica SA.

(3) Apvienotās lietas T-22/01 un T-23/02, Sumitomo Chemicals Co Ltd et al., 2005. gada 6. oktobra spriedums, 129. — 140. punkts.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/25

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 407. sanāksmē 2006. gada 18. aprīlī par lēmuma projektu lietā COMP/C.38.620 — ŪdeņraŽa peroksīds un perborāts

(2006/C 303/18)

1)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas sniegtajam produkta un ģeogrāfiskā apgabala, kuru ietekmē lēmuma projektā minētais kartelis, novērtējumam.

2)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par PCS izslēgšanu no nelikumīgās darbības.

3)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas sniegtajam faktu novērtējumam kā par vienošanos un/vai saskaņotu darbību Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta izpratnē.

4)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par iecietības režīma pieprasījumiem un to klasifikāciju.

5)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz lēmuma adresātiem, īpaši attiecībā uz atbildības noteikšanu attiecīgo grupu mātes uzņēmumiem.

6)	Padomdevēja komiteja, vienam dalībniekam atturoties, piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka minētais pārkāpums ir atsevišķs un ilgstošs pārkāpums.

7)	Padomdevēja komiteja iesaka publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8)	Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriešanā izvirzītos jautājumus.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/26

Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējošā stāvokļa jautājumos 408. sanāksmē 2006. gada 28. aprīlī par lēmuma projektu lietā COMP/C.38.620 — ŪdeņraŽa peroksīds un perborāts

(2006/C 303/19)

(1)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par sodanaudas pamatapjomu.

(2)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par sodanaudas pamatapjoma palielināšanu atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ.

(3)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par sodanaudas pamatapjoma samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ.

(4)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par sodanaudas pamatapjoma samazināšanu, pamatojoties uz Komisijas 2002. gada paziņojumu par sodanaudas neuzlikšanu vai samazināšanu karteļu gadījumos.

(5)	Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par sodanaudas galīgo apmēru.

(6)	Padomdevēja komiteja iesaka publicēt atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/27

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C.38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts

(izstrādāts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumu 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21. lpp.)

(2006/C 303/20)

Lēmumprojektā, kas attiecas uz iepriekšminēto lietu, ir ņemti vērā šādi apsvērumi.

Komisija uzsāka izmeklēšanu par iespējamo EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu ūdeņraža peroksīda un perborāta nozarē, kad bija saņēmusi pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no sodanaudas saistībā ar Komisijas 2002. gada Paziņojumu par atbrīvošanu no sodanaudas un tās summas samazināšanu karteļu gadījumos (“paziņojums par iecietību”).

Rakstiskā procedūra

2005. gada 26. janvārī tika pieņemts iebildumu izklāsts, kas bija adresēts astoņpadsmit iesaistītajām pusēm, kuras pēc pirmajiem analīzes rezultātiem tika uzskatītas par karteļa dalībniecēm vai kurām piedēvēja dalību kartelī, proti:

Akzo Nobel N.V. un tā meitasuzņēmumi Akzo Nobel Chemicals Holding AB un EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation un tā meitasuzņēmums FMC Foret SA, Kemira OYJ, L'Air Liquide SA un tā meitasuzņēmums Chemoxal SA, Snia SpA un tā meitasuzņēmums Caffaro SpA, Solvay SA/NV un tā meitasuzņēmums Finnish Peroxides OY/AB, Solvay Solexis SpA (agrāk Ausimont SpA), Total SA un tā meitasuzņēmumi Elf Aquitaine SA un Arkema SA.

Puses, kurām izteikti iebildumi, var piekļūt lietas materiāliem, izmantojot tām nosūtītu lasāmatmiņas disku (CD-ROM). Ar mutiskajiem paskaidrojumiem, kas veikti saistībā ar iecietības paziņojumu, var iepazīties tikai Komisijas telpās. Nevienam saņēmējam uzņēmumam nav tiesību izgatavot šo dokumentu kopijas, tomēr tie drīkst veikt piezīmes un/vai sagatavot neoficiālu runātā teksta norakstu. Saņēmēji uzņēmumi tāpat drīkst lasīt Komisijas sagatavotos norakstus, tomēr nedrīkst tos kopēt.

Vairākas puses ir lūgušas atļauju iesniegt atbildi uz iebildumu izklāstu ar novēlošanos, un, likumīgu apsvērumu vadīts, esmu dažos gadījumos to piešķīris. Visas puses ir sniegušas atbildi noteiktajā termiņā.

Īpašs pieprasījums saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem

Air Liquide un Chemoxal izteica sūdzību par piekļuves kārtību mutiskajiem paskaidrojumiem, ar kuriem varēja iepazīties tikai Komisijas telpās, un pieprasīja šo paskaidrojumu ierakstu kopijas un to norakstus.

Uzskatīju, ka šāds pieprasījums nav pamatots šādu iemeslu dēļ: i) noraksti ir Komisijas iekšējie dokumenti, un tai saskaņā ar judikatūru nav pienākums tos izsniegt lietā iesaistītajām pusēm, un ii) mutisko paskaidrojumu ieraksti ir pieejami dokumenti, taču Komisijai nav pienākums nodrošināt to pieejamību ar īpašiem nosacījumiem. Nodrošinādama piekļuvi šiem dokumentiem savās telpās, Komisija pilnībā ievēro pušu tiesības uz aizstāvību, vienlaikus nodrošinot, ka tās iecietības programma neskar procedūras, ko piemēro dažās valstīs, īpaši ja tās nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Vairāki saņēmēji ir iesnieguši pieprasījumus nodrošināt papildu piekļuvi lietai. Dažiem Komisijas lietas materiālos iekļautiem dokumentiem patiešām bija piešķirts konfidenciāls statuss, kaut gan to izpaušana nenodarītu smagu un nelabojamu kaitējumu uzņēmumiem, kas bija snieguši attiecīgo informāciju. Ģenerāldirektorāts ņēma vērā manu padomu atļaut piekļuvi šiem materiāliem, un visas puses, izņemot Solvay un Solexis, uzskatīja šo risinājumu par pieņemamu.

Solvay un Solexis lūdza atļauju piekļūt vairākiem Degussa nozares ikmēneša ziņojumiem. Šie ziņojumi bija rakstīti pārkāpuma periodā, un tajos bija pausts Degussa viedoklis par tirgus struktūru un attīstību, par pēdējām cenu izmaiņām un konkurentu reakciju, turklāt tajos bija ietverta uzņēmuma stratēģija īstermiņa perspektīvā. Pēc mana lūguma visi 1996.-1999. gada (ieskaitot) ziņojumi jau bija paziņoti Solvay un Solexis, taču šie uzņēmumi vēlējās, lai tiem darītu pieejamus arī ziņojumus par laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada jūnijam. Lēmumā, ko pieņēmu saskaņā ar 8. pantu lēmumā par uzklausīšanas amatpersonu pilnvarām, es atzinu, ka minētajiem uzņēmumiem jāpaziņo ziņojumu publiski pieejamā versija. Šos ziņojumus principā uzskata par konfidenciāliem, ja runa ir par noteikumiem, kā piekļūt lietas materiāliem, taču tie ietvēra informāciju, kas varēja būt noderīga aizstāvībā. Tajos īpaši bija aprakstīta uzņēmumu izturēšanās tirgū, kā arī bija minēti atsevišķi gadījumi, kuros uzņēmumi, šķiet, nebija ievērojuši attiecīgo iespējami nelikumīgo vienošanos. Tāpēc šos dokumentus varēja uzskatīt par izpaužamiem, lai gan tikai daļēji. Es tomēr atzinu, ka lielākā daļa informācijas, ko ietvēra vēlākie ziņojumi, varēja izraisīt tikai nelielu interesi no to pušu aizstāvības tiesību viedokļa, kuras bija iesniegušas pieprasījumu, un, ņemot vērā informācijas konfidencialitāti, to nevajadzēja atklāt.

Piekļuve atbildēm uz iebildumu izklāstu

Solvay pieprasīja piekļuvi citu pušu atbildēm uz iebildumu izklāstu. Es uzskatīju šo pieprasījumu par nepamatotu. Konsekventa judikatūra (Pirmās instances tiesas 2000. gada 15. marta spriedums apvienotajās lietās T-25/95 u.c., Cimenteries, 380. punkts un turpmākie punkti) rāda, ka Komisijai nav pienākums visām pusēm paziņot atbildes uz iebildumu izklāstu. No tās pašas tiesu prakses izriet, ka gadījumā, ja Komisija vienas puses atbildē atrod elementus, ko var izmantot pret citu pusi, tai ir pienākums paziņot attiecīgo informāciju minētajai citai pusei un noteikt piemērotu termiņu, kurā tā var iesniegt savus apsvērumus. Tas attiecās arī uz gadījumu, kad Solvay un Degussa atbildes ietvēra elementus, ko varēja izmantot pret FMC Corp. un FMC Foret, tāpēc tos paziņoja attiecīgajām pusēm.

Mutvārdu procedūra

Visas puses piedalījās uzklausīšanā, kura notika 2005. gada 28. un 29. jūnijā un kurā bija vērojama spraiga viedokļu apmaiņa starp pusēm.

Saistība starp lēmumprojektu un iepriekšējo novērtējumu, kas parādās iebildumu izklāstā

Ņemot vērā pamatojumu, ko puses sniedza Komisijai, un faktus, ko tās minēja rakstiskajās atbildēs un uzklausīšanas laikā, pārkāpuma apjoms ir bijis ievērojami mazāks.

Produkti, uz kuriem attiecas vienošanās

Nātrija perkarbonāts tika nodalīts, tāpēc lēmumprojekts attiecas tikai uz ūdeņraža peroksīdu un perborātu.

Veiktie pārkāpumi un to ilgums, balstoties uz sniegtajiem pierādījumiem

—

Tiek uzskatīts, ka Air Liquide un Chemoxal varēja izmantot noilgumu saistībā ar tiem uzliekamajām sodanaudām, jo abu uzņēmumu dalība nolīgumā bija konstatējama tikai līdz 1997. gada 31. decembrim, un tāpēc tiem nevarēja uzlikt citu sodanaudu, ja piedalīšanās pārkāpuma veikšanā bija beigusies līdz 1998. gada 25. martam.

—

Kopumā apsūdzības elementi, kas bija balstīti tikai uz vienu apsūdzību, kurus attiecīgais uzņēmums bija apstrīdējis un ko neapstiprināja citi pierādījumi, netika uzturēti, jo Komisijai bija pienākums sniegt pierādījumus. Tāpēc pārkāpuma ilgums FMC un FMC Foret tika ievērojami samazināts, to saīsināja arī Caffaro gadījumā.

—

Lēmumprojekts tomēr ietver dažus faktus, kuri balstās tikai uz atsevišķiem paziņojumiem, bet kurus nav apstrīdējušas puses, kas tajos minētas, un kuri ir ticami vispārējā to lietojuma kontekstā. Šādos apstākļos uzskatu, ka šī pieeja ir pieejama no aizstāvības tiesību ievērošanas viedokļa pat tad, ja daži apsūdzības elementi izriet no tikai vienas apsūdzības.

Uzskatu, ka galīgais lēmumprojekts satur tikai to iebildumu izklāstu, par kuriem pusēm bija iespēja darīt zināmus savus uzskatus, un ir ievērotas to tiesības tikt uzklausītām.

Briselē, 2006. gada 20. aprīlī

Serge DURANDE

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/30

Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi

(2006/C 303/21)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Atsauce (1)	Nosaukums	Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2)
2006/0580/S	Kuģniecības pārvaldes Noteikumi par kondensētu gāzu transportēšanu pa jūru kuģu tilpnēs (GC kodekss)	1.2.2007.
2006/0581/F	Lēmums par patēriņa kodeksa piemērošanu attiecībā uz pārtikas taukiem un eļļām	1.2.2007.
2006/0582/D	Tehniskie līguma papildnosacījumi un direktīvas inženiertehniskajām būvēm (ZTV-ING), 5. daļa — Tuneļu būve, 5. sadaļa — Satiksmes tuneļu noblīvēšana ar plastmasas blīvējuma joslām	1.2.2007.
2006/0583/D	Tehniskie piegādes nosacījumi un Tehniskie pārbaudes priekšraksti inženierbūvēm (TL/TP-ING), 5. daļa — Tuneļu būves, 5. sadaļa —Satiksmes tuneļu noblīvēšana ar plastmasas blīvējuma joslām; Tehniskie piegādes nosacījumi un Tehniskie pārbaudes priekšraksti plastmasas blīvējuma joslām un ar tām kopā izmantojamām profila lentēm (TL/TP KDB)	1.2.2007.
2006/0584/D	Tehniskie piegādes nosacījumi un Tehniskie pārbaudes priekšraksti inženierbūvēm (TL/TP-ING), 5. daļa — Tuneļu būves, 5. sadaļa —Satiksmes tuneļu noblīvēšana ar plastmasas blīvējuma joslām; Tehniskie piegādes nosacījumi un Tehniskie pārbaudes priekšraksti aizsardzības un drenāžas slāņiem, kas ierīkoti no ģeotekstilijām (TL/TP SD)	1.2.2007.
2006/0585/PL	Ekonomikas ministra rīkojums par prasībām, kurām jāatbilst atsvariem, kā arī pārbaužu sīko saturu, veicot šo mērierīču obligāto metroloģisko kontroli	1.2.2007.
2006/0586/D	BNetzA SSB FES 003 — Pieslēgvietu apraksts stacionārām, raidspējīgām satelītu zemes radiostacijām frekvences diapazonā 5850 — 7075 MHz	2.2.2007.
2006/0587/D	BNetzA SSB FES 004 — Pieslēgvietu apraksts mobilajām, raidspējīgām satelītu zemes radiostacijām (MES) frekvences diapazonā 1610 — 1660,5 MHz	2.2.2007.
2006/0588/D	BNetzA SSB FES 005 — Pieslēgvietu apraksts mobilajām, raidspējīgām satelītu zemes radiostacijām frekvences diapazonā 1980 — 2010 MHz	2.2.2007.
2006/0589/D	BNetzA SSB FES 006 — Pieslēgvietu apraksts mobilajām, raidspējīgām satelītu zemes radiostacijām frekvences diapazonā līdz 1 GHz ar nelielu datu pārraides ātrumu	2.2.2007.
2006/0590/D	BNetzA SSB FES 007 — Pieslēgvietu apraksts transportējamām, raidspējīgām satelītu zemes radiostacijām (SNG TES) frekvences diapazonā 14,0 — 14,5 GHz	2.2.2007.
2006/0591/D	BNetzA SSB FES 008 — Pieslēgvietu apraksts mobilajām zemes radiostacijām (MES) frekvences diapazonā 14,00 — 14,25 GHz	2.2.2007.
2006/0592/D	BNetzA SSB FES 009 — Pieslēgvietu apraksts interaktīvajiem satelītu termināliem (Satellite Interactive Terminals — SIT) un Lietotāju satelītu termināliem (Satellite User Terminals — SUT) un frekvences diapazonā 29,5 — 30,0 GHz	2.2.2007.
2006/0593/NL	Noteikumi Par subsīdiju piešķiršanu par elektroenerģiju, kas izstrādāta biogāzes ražotnēs no atjaunojamajiem resursiem	(4)
2006/0594/D	Septītā regula par grozījumiem augu aizsardzības normatīvos	5.2.2007.

Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 — ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9.pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B-1049 Brussels

e-pasts: dir83-189-central@ec.europa.eu

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://ec.europa.eu/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III — 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32-2) 277 80 03

Fakss: (32-2) 277 54 01

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Miroslav Chloupek kungs

Director of International Relations Department

Tālr.: (420) 224 907 123

Fakss: (420) 224 914 990

E-pasts: chloupek@unmz.cz

Lucie Růžičková kundze

Tālr.: (420) 224 907 139

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: ruzickova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

DĀNIJA

Erhvervs- og Byggestyrelsen

(National Agency for Enterprise and Construction)

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Bjarne Bang Christensen kungs

Legal adviser

Tālr.: (45) 35 46 63 66 (tiešais)

E-pasts: bbc@ebst.dk

Birgit Jensen kundze

Principal Executive Officer

Tālr.: (45) 35 46 62 87 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: bij@ebst.dk

Ms Pernille Hjort Engstrøm

Head of Section

Tel.: (45) 35 46 63 35 (tiešais)

E-mail: phe@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem — noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

VĀCIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Referat EA3

Scharnhorststr. 34-37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49-30) 20 14 63 53

Fakss: (49-30) 20 14 53 79

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

IGAUNIJA

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Karl Stern kungs

Executive Officer of Trade Policy Division

EU and International Co-operation Department

Tālr.: (372) 625 64 05

Fakss: (372) 631 30 29

E-pasts: karl.stern@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

Interneta lapa: http://www.mkm.ee

GRIEĶIJA

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 Athens

Tālr.: (30-210) 696 98 63

Fakss: (30-210) 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 Athens

Evangelia Alexandri kundze

Tālr.: (30-210) 212 03 01

Fakss: (30-210) 228 62 19

E-pasts: alex@elot.gr

Kopējais e-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

SPĀNIJA

S.G. de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

D.G. de Coordinación del Mercado Interior y otras PPCC

Secretaría de Estado para la Unión Europea

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Torres “Ágora”

C/ Serrano Galvache, 26-4a

E-20033 Madrid

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 913 79 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 913 79 84 64

Fakss: (34) 913 79 84 01

Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es

FRANCIJA

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 153 44 97 05

Fakss: (33) 153 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

Kopējais e-pasts: d9834.france@industrie.gouv.fr

ĪRIJA

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353-1) 807 38 80

Fakss: (353-1) 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

ITĀLIJA

Ministero dello sviluppo economico

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 — Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@attivitaproduttive.gov.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: enrico.castiglioni@attivitaproduttive.gov.it

Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it

Interneta lapa: http://www.attivitaproduttive.gov.it

KIPRA

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13-15, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409310

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 40 94 09

Fakss: (357) 22 75 41 03

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

LATVIJA

Ministry of Economics of Republic of Latvia

Trade Normative and SOLVIT Notification Division

SOLVIT Coordination Centre

Brīvības Street 55

LV-1519 Riga

Reinis Berzins

Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division

Tālr.: (371) 701 32 30

Fakss: (371) 728 08 82

Zanda Liekna

Senior Officer of Division of EU Internal Market Coordination

Tālr.: (371) 701 32 36

Tālr.: (371) 701 30 67

Fakss: (371) 728 08 82

E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv

Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv

LIETUVA

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 52 70 93 47

Fakss: (370) 52 70 93 67

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

LUKSEMBURGA

SEE — Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46-1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

UNGĀRIJA

Hungarian Notification Centre —

Ministry of Economy and Transport

Industrial Department

Budapest

Honvéd u. 13-15

H-1880

Zsolt Fazekas kungs

Leading Councillor

E-pasts: fazekas.zsolt@gkm.gov.hu

Tālr.: (36-1) 374 28 73

Fakss: (36-1) 473 16 22

E-pasts: notification@gkm.gov.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

MALTA

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 21 24 24 20

Tālr.: (356) 21 24 32 82

Fakss: (356) 21 24 24 06

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31-50) 523 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 33

Fakss: (31-50) 523 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43-1) 711 00 58 96

Fakss: (43-1) 715 96 51 or (43-1) 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

POLIJA

Ministry of Economy

Department for Economic Regulations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara H. Kozłowska kundze

Tālr.: (48-22) 693 54 07

Fakss: (48-22) 693 40 28

E-pasts: barbara.kozlowska@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48-22) 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 212 94 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 212 94 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SLOVĒNIJA

SIST — Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Vesna Stražišar kundze

Tālr.: (386-1) 478 30 41

Fakss: (386-1) 478 30 98

E-pasts: contact@sist.si

SLOVĀKIJA

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421-2) 52 49 35 21

Fakss: (421-2) 52 49 10 50

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

SOMIJA

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Leila Orava kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 86

Fakss: (358-9) 16 06 46 22

E-pasts: leila.orava@ktm.fi

Katri Amper kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 48

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46-8) 690 48 82 or (46-8) 690 48 00

Fakss: (46-8) 690 48 40 or (46-8) 30 67 59

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

LIELBRITĀNIJA

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44-207) 215 14 88

Fakss: (44-207) 215 13 40

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA — ESA

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 61

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 71

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue Joseph II 12-16

B-1000 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32-2) 286 17 49

Fakss: (32-2) 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

TURCIJA

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

TR-06510

Emek — Ankara

Mehmet Comert kundze

Tālr.: (90-312) 212 58 98

Fakss: (90-312) 212 87 68

E-pasts: comertm@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr

(1) Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.

(2) Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3) Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(4) Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.

(5) Informācijas procedūra ir pabeigta.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/36

Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi

(2006/C 303/22)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Atsauce (1)	Nosaukums	Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2)
2006/0595/D	[Trīsdesmitā] Regula par grozījumiem Ceļu satiksmes dalības (ekspluatācijas) atļauju piešķiršanas noteikumos (transportlīdzekļiem) (StVZO)	5.2.2007.
2006/0596/PL	Vides ministra rīkojums par dokumentiem, kuri atsevišķi apstiprina atkārtoto izmantošanu un atsevišķi otrreizējo pārstrādi	(4)
2006/0597/B	Valonijas valdības rīkojums par Valonijas reģiona elektrisko sadales tīklu pārvaldes un to izmantošanas tehnisko noteikumu pārskatīšanu	8.2.2007.
2006/0598/B	Valonijas valdības rīkojums par Valonijas reģiona vietējās elektropārvades sistēmas pārvaldes un tās izmantošanas tehnisko noteikumu pārskatīšanu	8.2.2007.
2006/0599/NL	NetCode grozījumi: atklātais konkurss par pieslēguma izveidošanas darbiem	8.2.2007.
2006/0600/NL	Nolīgums par auga Lucky Bamboo ievešanu ūdens konteineros	(3)
2006/0601/DK	Dānijas radio inrefeiss nr. 00 001 audio signālu pārraidei paredzētām maza darbības rādiusa radioiekārtām	12.2.2007.
2006/0602/NL	Lēmums par prečēm attiecībā uz tetovējumiem un pīrsingiem	12.2.2007.
2006/0603/PL	Ekonomikas ministra rīkojums par prasībām, kurām jāatbilst skaņas līmeņa mērītājiem, kā arī sīko pārbaudes un izmēģinājumu saturu, veicot šo mērierīču obligāto metroloģisko kontroli	12.2.2007.
2006/0604/F	Dekrēts, ar ko groza Lauksaimniecības kodeksa normatīvo daļu	15.2.2007.
2006/0605/F	Lēmums, kas attiecas uz sanitārajām normām, kuras piemērojamas dzīvnieku izcelsmes produktiem un tos saturošām pārtikas precēm	15.2.2007.
2006/0606/I	Regula par dzeramā ūdens apstrādes ierīču tehniskajiem noteikumiem, kas paredzēti lietošanai mājās un sabiedriskajās iestādēs	19.2.2007.
2006/0607/UK	Mērierīces (Trokšņu 1996. gada akts) (Anglija) 2006. gada apstiprinājums	19.2.2007.
2006/0608/FIN	Priekšlikums likumam Par grozījumiem likuma par alkoholu	19.2.2007.
2006/0609/S	Ceļu pārvaldes Noteikumi par grozījumiem Noteikumos (VVFS 2004:31) par būvju nestspēju, stabilitāti un izturību ceļu un ielu izbūves ietvaros	19.2.2007.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B-1049 Brussels

e-pasts: dir83-189-central@ec.europa.eu

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://ec.europa.eu/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III — 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32-2) 277 80 03

Fakss: (32-2) 277 54 01

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Miroslav Chloupek kungs

Director of International Relations Department

Tālr.: (420) 224 907 123

Fakss: (420) 224 914 990

E-pasts: chloupek@unmz.cz

Lucie Růžičková kundze

Tālr.: (420) 224 907 139

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: ruzickova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

DĀNIJA

Erhvervs- og Byggestyrelsen

(National Agency for Enterprise and Construction)

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Bjarne Bang Christensen kungs

Legal adviser

Tālr.: (45) 35 46 63 66 (tiešais)

E-pasts: bbc@ebst.dk

Birgit Jensen kundze

Principal Executive Officer

Tālr.: (45) 35 46 62 87 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: bij@ebst.dk

Ms Pernille Hjort Engstrøm

Head of Section

Tel.: (45) 35 46 63 35 (tiešais)

E-mail: phe@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem — noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

VĀCIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Referat EA3

Scharnhorststr. 34-37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49-30) 20 14 63 53

Fakss: (49-30) 20 14 53 79

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

IGAUNIJA

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Karl Stern kungs

Executive Officer of Trade Policy Division

EU and International Co-operation Department

Tālr.: (372) 625 64 05

Fakss: (372) 631 30 29

E-pasts: karl.stern@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

Interneta lapa: http://www.mkm.ee

GRIEĶIJA

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 Athens

Tālr.: (30-210) 696 98 63

Fakss: (30-210) 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 Athens

Evangelia Alexandri kundze

Tālr.: (30-210) 212 03 01

Fakss: (30-210) 228 62 19

E-pasts: alex@elot.gr

Kopējais e-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

SPĀNIJA

S.G. de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

D.G. de Coordinación del Mercado Interior y otras PPCC

Secretaría de Estado para la Unión Europea

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Torres “Ágora”

C/ Serrano Galvache, 26-4a

E-20033 Madrid

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 913 79 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 913 79 84 64

Fakss: (34) 913 79 84 01

Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es

FRANCIJA

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 153 44 97 05

Fakss: (33) 153 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

Kopējais e-pasts: d9834.france@industrie.gouv.fr

ĪRIJA

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353-1) 807 38 80

Fakss: (353-1) 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

ITĀLIJA

Ministero dello sviluppo economico

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 — Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@attivitaproduttive.gov.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: enrico.castiglioni@attivitaproduttive.gov.it

Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it

Interneta lapa: http://www.attivitaproduttive.gov.it

KIPRA

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13-15, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409310

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 40 94 09

Fakss: (357) 22 75 41 03

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

LATVIJA

Ministry of Economics of Republic of Latvia

Trade Normative and SOLVIT Notification Division

SOLVIT Coordination Centre

Brīvības Street 55

LV-1519 Riga

Reinis Berzins

Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division

Tālr.: (371) 701 32 30

Fakss: (371) 728 08 82

Zanda Liekna

Senior Officer of Division of EU Internal Market Coordination

Tālr.: (371) 701 32 36

Tālr.: (371) 701 30 67

Fakss: (371) 728 08 82

E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv

Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv

LIETUVA

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 52 70 93 47

Fakss: (370) 52 70 93 67

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

LUKSEMBURGA

SEE — Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46-1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

UNGĀRIJA

Hungarian Notification Centre —

Ministry of Economy and Transport

Industrial Department

Budapest

Honvéd u. 13-15

H-1880

Zsolt Fazekas kungs

Leading Councillor

E-pasts: fazekas.zsolt@gkm.gov.hu

Tālr.: (36-1) 374 28 73

Fakss: (36-1) 473 16 22

E-pasts: notification@gkm.gov.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

MALTA

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 21 24 24 20

Tālr.: (356) 21 24 32 82

Fakss: (356) 21 24 24 06

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31-50) 523 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 33

Fakss: (31-50) 523 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43-1) 711 00 58 96

Fakss: (43-1) 715 96 51 or (43-1) 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

POLIJA

Ministry of Economy

Department for Economic Regulations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara H. Kozłowska kundze

Tālr.: (48-22) 693 54 07

Fakss: (48-22) 693 40 28

E-pasts: barbara.kozlowska@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48-22) 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 212 94 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 212 94 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SLOVĒNIJA

SIST — Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Vesna Stražišar kundze

Tālr.: (386-1) 478 30 41

Fakss: (386-1) 478 30 98

E-pasts: contact@sist.si

SLOVĀKIJA

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421-2) 52 49 35 21

Fakss: (421-2) 52 49 10 50

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

SOMIJA

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Leila Orava kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 86

Fakss: (358-9) 16 06 46 22

E-pasts: leila.orava@ktm.fi

Katri Amper kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 48

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46-8) 690 48 82 or (46-8) 690 48 00

Fakss: (46-8) 690 48 40 or (46-8) 30 67 59

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

LIELBRITĀNIJA

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44-207) 215 14 88

Fakss: (44-207) 215 13 40

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA — ESA

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 61

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 71

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue Joseph II 12-16

B-1000 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32-2) 286 17 49

Fakss: (32-2) 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

TURCIJA

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

TR-06510

Emek — Ankara

Mehmet Comert kundze

Tālr.: (90-312) 212 58 98

Fakss: (90-312) 212 87 68

E-pasts: comertm@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr

(1) Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.

(2) Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3) Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(5) Informācijas procedūra ir pabeigta.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/42

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvas 96/48/EK īstenošanu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2006/C 303/23)

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN ISO 3095:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Akustika — Dzelzceļa ritošā sastāva radītā trokšņa mērīšana (ISO 3095:2005)	—
CEN	EN ISO 3381:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Akustika — Trokšņa mērīšana dzelzceļa ritošā sastāva iekšienē (ISO 3381:2005)	—
CEN	EN 12663:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Stiprības prasības dzelzceļa transportlīdzekļa kravu saturošajām daļām	—
CEN	EN 13129-1:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Gaisa kondicionēšana maģistrālo līniju ritošajos sastāvos — 1.daļa: Ērtību kritēriji	—
CEN	EN 13129-2:2004 Dzelzceļa aprīkojums — Gaisa kondicionēšana maģistrālo līniju ritošajos sastāvos — 2.daļa: Tipa testi	—
CEN	EN 13230-1:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliežu un pārmiju gulšņi no betona — 1.daļa: Vispārīgas prasības	—
CEN	EN 13232-4:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļi — Pārmijas un krustojumi — 4.daļa: Iedarbināšana, bloķēšana, novietojuma kontrole	—
CEN	EN 13232-5:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Pārmijas un krustojumi — 5.daļa: Pārmijas	—
CEN	EN 13232-6:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Pārmijas un krustojumi — 6.daļa: Stacionāras vispārējās un dubultpārejas	—
CEN	EN 13232-7:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļi — Pārmijas un krustojumi — 7.daļa: Pārmijas ar kustīgām daļām	—
CEN	EN 13232-9:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Pārmijas un krustojumi — 9.daļa: Izvietojums	—
CEN	EN 13260:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Riteņpāri un ratiņi — Riteņpāri — Prasības izstrādājumiem	—
CEN	EN 13262:2004 Dzelzceļa aprīkojums — Riteņpāri un ratiņi — Riteņi — Prasības izstrādājumiem	—
CEN	EN 13272:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Sabiedriskā transporta ritošā sastāva elektroapgaismojums	—
CEN	EN 13481-1:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliežu piestiprināšanas sistēmu veiktspējas prasības — 1.daļa: Definīcijas	—
CEN	EN 13481-1:2002/A1:2006	3. Piezīme	28.2.2007.
CEN	EN 13481-2:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliežu piestiprināšanas sistēmu veiktspējas prasības — 2.daļa: Betona gulšņu un sliežu sastiprināšanas sistēmas	—
CEN	EN 13481-2:2002/A1:2006	3. Piezīme	28.2.2007.
CEN	EN 13481-5:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliežu piestiprināšanas sistēmu veiktspējas prasības — 5.daļa: Plākšņu un sliežu sastiprināšanas sistēmas	—
CEN	EN 13481-5:2002/A1:2006	3. Piezīme	28.2.2007.
CEN	EN 13674-1:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliedes — 1.daļa: Vignoles parauga dzelzceļa sliedes ar 46 kg/m un lielāku svaru	—
CEN	EN 13674-2:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliedes — 2. daļa: Kopā ar Viņjoles sliedēm izmantojamas pārmiju un krustojumu sliedes ar 46 kg/m un lielāku svaru	—
CEN	EN 13674-3:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliedes — 3.daļa: Krusteņa spārnsliedes	—
CEN	EN 13715:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Riteņpāri un ratiņi — Riteņi — Aploka profils	—
CEN	EN 13848-1:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Sliežu ceļš — Sliežu ceļa ģeometrijas kvalitāte — 1.daļa: Sliežu ceļa ģeometrijas raksturojums	—
CEN	EN 14067-4:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Aerodinamika — 4.daļa: Aerodinamikas prasības un testēšanas procedūras uz atklāta sliežu ceļa	—
CEN	EN 14067-5:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Aerodinamika — 5.daļa: Aerodinamikas prasības un testēšanas procedūras tuneļos	—
CEN	EN 14363:2005 Dzelzceļa aprīkojums. Dzelzceļa ritošā sastāva gaitas raksturlielumu pieņemšanas testi. Testēšana gaitā un stacionārie testi	—
CEN	EN 14531-1:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Dzelzceļa aprīkojums — Ātruma samazināšanas, bremzēšanas ceļa un bremžu fiksācijas aprēķina metodes — 1 daļa: Vispārīgie algoritmi	—
CEN	EN 14535-1:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Dzelzceļa ritošā sastāva bremžu diski — 1.daļa: Uz dzenošās vārpstas vai ass uzpresēti vai sasildītā stāvoklī uzmontēti bremžu diski, izmēri un kvalitātes prasības	—
CEN	EN 14601:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Taisnie un leņķveida gala krāni bremžu un galvenā rezervuāra maģistrālēm	—
CEN	EN 14752:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Ritošā sastāva durvju sistēmas	—
CEN	EN 14813-1:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Gaisa kondicionēšana mašīnistu kabīnēs. 1.daļa: Ērtību kritēriji	—
CEN	EN 14813-2:2006 Dzelzceļa aprīkojums — Gaisa kondicionēšana mašīnistu kabīnēs — 2.daļa: Tipa testi	—
CENELEC	EN 50119:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Stacionāras ietaises — Elektrovilces kontakttīkls	NAV	—
CENELEC	EN 50121-1:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 1.daļa: Vispārīgie jēdzieni	NAV	—
CENELEC	EN 50121-2:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 2.daļa: Dzelzceļa sistēmas emisija ārējā pasaulē	NAV	—
CENELEC	EN 50121-3-1:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 3-1.daļa: Ritošais sastāvs — Vilciens un transportlīdzeklis kopumā	NAV	—
CENELEC	EN 50121-3-2:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 3-2. daļa: Ritošais sastāvs — Aparatūra	NAV	—
CENELEC	EN 50121-4:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 4.daļa: Signalizācijas un telesakaru aparatūras emisija un imunitāte	NAV	—
CENELEC	EN 50121-5:2000 Dzelzceļa aprīkojums — Elektromagnētiskā saderība — 5.daļa: Stacionāro energopiegādes ierīču un aparatūras emisija un imunitāte	NAV	—
CENELEC	EN 50122-1:1997 Dzelzceļa aprīkojums — Stacionārās ierīces — 1.daļa: Aizsardzības noteikumi attiecībā uz elektrisko drošību un iezemējumu	NAV	—
CENELEC	EN 50124-1:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Izolācijas saskaņošana — 1.daļa: Pamatprasības — Izolētājatstarpes un noplūdes ceļa attālumi visām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām	NAV	—
	EN 50124-1:2001 labojums A1:2003	Piezīme 3	1.10.2006.
	EN 50124-1:2001 labojums A2:2005	Piezīme 3	1.5.2008.
CENELEC	EN 50124-2:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Izolācijas saskaņošana — 2.daļa: Pārspriegumi un ar tiem saistītās aizsardzības	NAV	—
CENELEC	EN 50125-1:1999 Dzelzceļa aprīkojums — Elektroiekārtām izvirzāmās videsprasības — 1.daļa: Uz ritošā sastāva uzstādītas iekārtas	NAV	—
CENELEC	EN 50125-3:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Elektroiekārtām izvirzāmās videsprasības — 3.daļa: Signalizācijas un telekomunikāciju iekārtas	NAV	—
CENELEC	EN 50126-1:1999 Dzelzceļa aprīkojums — Drošuma, darbgatavības, uzturamības un drošības (RAMS) specificēšana un pierādīšana — 1. daļa: Pamatprasības un vispārīgais process	NAV	—
CENELEC	EN 50128:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas — Dzelzceļa vadības un aizsardzības sistēmu programmatūra	NAV	—
CENELEC	EN 50129:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas — Ar drošību saistītas elektroniskās signalizācijas sistēmas	NAV	—
CENELEC	EN 50149:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Stacionāras ietaises — Elektrovilce — Rievoti kontaktvadi no vara un vara sakausējuma	NAV	—
CENELEC	EN 50155:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Ritošajā sastāvā izmantojamas elektroniskās iekārta	NAV	—
CENELEC	EN 50155:2001 labojums A1:2002	Piezīme 3	Darbības izbeigšanās datums (1.9.2005.)
CENELEC	EN 50159-1:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas — 1.daļa: Datu drošība slēgtās pārraides sistēmās	NAV	—
CENELEC	EN 50159-2:2001 Dzelzceļa aprīkojums — Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas — 2.daļa: Datu drošība atklātās pārraides sistēmās	NAV	—
CENELEC	EN 50163:2004 Dzelzceļa aprīkojums — Vilces sistēmu barošanas spriegumi	NAV	—
CENELEC	EN 50206-1:1998 Dzelzceļa aprīkojums — Ritošais sastāvs — Pantogrāfi: Raksturojumi un pārbaudes — 1.daļa: Maģistrālo līniju transportlīdzekļu pantogrāfi	NAV	—
CENELEC	EN 50238:2003 Dzelzceļa aprīkojums — Ritošā sastāva un vilciena tuvošanās brīdinājuma sistēmu savietojamība	NAV	—
CENELEC	EN 50317:2002 Dzelzceļa aprīkojums — Strāvas noņēmējsistēmas — Prasības un mērījumu apstiprināšana dinamiskajai mijiedarbībai starp pantogrāfu un kontakttīklu	NAV	—
CENELEC	EN 50317:2002 labojums A1:2004	Piezīme 3	1.10.2007.
CENELEC	EN 50388:2005 Dzelzceļa aprīkojums — Energoapgāde un ritsastāvs — Tehniskie kritēriji, pēc kuriem energoapgādi koordinēt ar ritsastāvu, lai panāktu savstarpēju izmantojamību	NAV	—

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

PIEZĪME:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—	Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—	CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel. (33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp..

(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp..

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/47

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. anvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/24)

Atbalsta Nr.

XS 108/06

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Promolding B.V.

Juridiskais pamats

Artikel 12 van de Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2005

Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Gada kopsumma

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

161 650 EUR

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.–6. punktu un 5. pantu

Jā, valsts atbalsta intensitāte ir 60% (rūpnieciskā pētniecība)

Īstenošanas datums

2006. gada 13. jūnijs. Ar nosacījumiem; atbalstu piešķir pēc paziņošanas

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2007. gada 1. jūnijam

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Ar šo pētniecības un attīstības projektu izstrādā zinātniskās atziņas un tehnoloģijas jomā, kas saistīta ar rūpniecības siltummainī izmantotu pastiprinātu šķiedru kompozītmateriāliem.

Pētījumā uzmanība tiks pievērsta siltummaiņu tehniskajām un ekspluatācijas prasībām atbilstoši dažādiem ekspluatācijas nosacījumiem. Galvenais jautājums ir temperatūras un spiediena krišanās dzesējamā līdzekļa ķīmiskajā sastāvā. Vadoties no šīm prasībām, tiek veikti pētījumi attiecībā uz piemērotiem kompozītmateriāliem, šķiedru tehnoloģijām, sīki izstrādātiem projektiem un konstrukcijas projektiem. Tā kā minētais materiāls nav viendabīgs, jo tiek izmantotas šķiedras, tiek apsvērta iespēja izmantot iesmidzināšanas formēšanu; materiālu savstarpējai mijiedarbībai, konstrukcijas projektam un ražošanas metodei ir ļoti būtiska, bet vēl nenoskaidrota nozīme. Nav zināma materiāla ķīmiskā izturība, pretnosēdumu īpašības un ekspluatācijas ilgums. No šķiedru virziena un blīvuma ir atkarīga siltumvadība un siltuma pārnese. Attiecībā uz metāla siltummaiņiem tā ir jauna priekšrocība, bet vienlaikus arī sarežģījošs faktors. Tam nav nozīmes attiecībā uz pašreiz ražotajiem metāla siltummaiņiem. Turklāt tos var komplektēt, izmantojot tradicionālas metodes. Arī šis faktors saistībā ar pastiprinātajām šķiedrām vēl nav noskaidrots. Projektā ir iesaistīts vairāku pušu izpētes un attīstības jomas personāls. Tostarp zinātnieki, kas darbojas materiālu izpētes jomā, iesmidzināšanas formēšanas speciālisti, ķīmiķi un eksperti procedūru jautājumos. ECN pētniecības institūts piedalās uz sava rēķina, uzņemoties risku; tas sniedz zinātniskās atziņas un ir atbildīgs par siltummaiņu projektēšanu

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Citi ražošanas veidi

Piegāde, cita starpā enerģētikas nozarē

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta Nr.

XS 109/06

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Ferendi B.V.

Juridiskais pamats

Artikel 12 van de Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2005

Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Gada kopsumma

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

276 052 EUR

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.–6. punktu un 5. pantu

Jā, valsts atbalsta intensitāte ir 45% (pirmskonkurences pētniecība).

Īstenošanas datums

2006. gada 13. jūnijs. Ar parastajiem nosacījumiem; atbalstu piešķir pēc paziņošanas

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2007. gada 1. jūlijam

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Ar šo pētniecības un attīstības projektu izstrādā zinātniskās atziņas un tehnoloģijas jomā, kas saistīta ar būvniecības nozarē izmantojamiem kompozītmateriāliem un konstrukcijām. Pašreizējās atziņas un tehnoloģijas kompozītmateriālu jomā bieži ir saistītas ar progresīvās tehnoloģijas ražojumiem. Citiem ražojumiem ir atšķirīgas ekspluatācijas prasības, tādējādi iekārtu, sveķu un šķiedru tehnoloģiju izmaksas ir pārāk augstas saistībā ar tehniskajām specifikācijām. Ar šo pētniecības un attīstības projektu izstrādā zinātniskās atziņas un tehnoloģijas jomā, kas saistīta ar būvniecības nozarē izmantojamiem kompozītmateriāliem un konstrukcijām. Attiecīgās konstrukcijas ir nesošās konstrukcijas. Šī prasība ir pamatā vajadzīgajai pētniecībai un attīstībai. Atziņas tiks izpētītas un pārbaudītas praksē dažādos apstākļos. Patērētāju un ražotāju prasmes un pieredze būvniecības konstrukciju jomā ir neliela, vai arī prasmju un pieredzes nav vispār. Pētījumam ir jānodrošina tehniskās prasības un specifikācijas, lai izstrādātu sertificējamas konstrukcijas. Šāda uzdevuma izpilde ļautu izmantot kompozītu konstrukcijas būvniecībā. Tomēr pie tā vēl jāstrādā. Šī projekta mērķis ir panākt nedaudz lielāku atbilstību šajā jomā. TNO Bouw piedalās projektā uz sava rēķina, uzņemoties risku. Tas sniedz zinātniskās atziņas un piedalās materiālu pārbaudē un sertifikācijā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Citi ražošanas veidi

Piegāde būvniecības nozarē

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta Nr.

XS 110/06

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Provincie Zuid-Holland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

N.V. ADO Den Haag

Juridiskais pamats

Artikel 12 van de Algemene Subsidieverordening Zuid-Holland, 1 juni 2005

Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Gada kopsumma

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

488 700 EUR

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.–6. punktu un 5. pantu

Jā, valsts atbalsta intensitāte ir 45% (pirmskonkurences pētniecība)

Īstenošanas datums

13.6.2006. Ar nosacījumiem; atbalstu piešķir pēc paziņošanas

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2008. gada 1. jūnijam Ja nepieciešams, pēc Regulas Nr. 70/2001 pārskatīšanas pasākumu pielāgo attiecīgajiem noteikumiem. Komisiju attiecīgi informē

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Ar šo pētniecības un attīstības projektu izstrādā zinātniskās atziņas un tehnoloģijas jomā, kas saistīta ar cilvēku kontroles sistēmām. Paredzēts apvienot dažādas jaunas sensoru un datu apstrādes tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka sabiedriskā vietā starp tūkstošiem cilvēku iespējams automātiski identificēt likumpārkāpējus. Projekts ir saistīts ar optisko un akustisko sensoru ražošanas attīstību un automātisku datu apkopošanu tiešsaistē, datu apstrādi un turpmāk izstrādājamām drošības tehnoloģijām. Tiek izstrādāts pārbaudes uzstādījums, un datu apkopošana tiks faktiski īstenota praksē. Ar šo datu apkopošanu un apstrādi ir paredzēts nodrošināt vajadzīgās zināšanas pētniecībai un attīstībai attiecībā uz sastāvdaļām un sistēmām. TNO pētniecības institūts izstrādā sensorus un datu apkopošanas un apstrādes tehnoloģijas un nodrošina zinātniskās atziņas. TNO ir atbildīgs par sistēmas laboratoriskajām pārbaudēm un apakšsistēmu pārbaudēm praksē. ADO Den Haag sniedz atziņas par ekspluatācijas nosacījumiem, un citi uzņēmumi piedalās drošības tehnoloģiju izstrādē

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Citi pakalpojumi

Atbalsts piešķirts futbola klubam, lai izstrādātu sistēmu cīņai pret līdzjutēju vardarbību

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincie Zuid-Holland

Postbus 90602

2509 LP Den Haag

Nederland

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta numurs

XS 120/06

Dalībvalsts

Latvija

Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums

Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanu projektiem EUREKA programmas ietvaros

Juridiskais pamats

2006. gada 13. jūnija MK noteikumi Nr. 479

Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa

Atbalsta programma

Ikgadējā kopējā summa

0,569 miljonos EUR

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējā atbalsta summa

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto daļu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

13.6.2006.

Programmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2011

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Attiecīgā tautsaimniecības nozare

Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Izglītības un zinātnes ministrija

Vaļņu iela 2

LV-1050, Rīga

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta numurs:

XS 140/05

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

Visa valsts teritorija

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Kredīta programma attīstībai “SIKERES Magyarországért” (“Ungārijai, kura gūst panākumus”) — Ieguldījumu atbalsta apakšprogramma attiecībā uz MVU

Juridiskais pamats

A Magyar Fejlesztési Bank Rt. Igazgatóságának 79/2005. számú határozata

Plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

Garantētie aizdevumi

940 miljoni EUR

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2. — 6. punktam un 5. pantam

Jā

Īstenošanas datums

2005. gada 1. jūlijs

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras var saņemt atbalstu MVU

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság

Nádor utca 31.

H-1051 Budapest

http://www.mfb.hu

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 6. pantam

Jā

Atbalsta Nr.

XS 141/06

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Niedersachsen, Landkreis Verden

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Carbox GmbH & Co. KG

Justus-von-Liebig-Straße 7-9

D-28832 Achim

Juridiskais pamats

§ 23 und 44 der Niedersächsischen Landesaushaltsordnung

Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

121 500 EUR

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-6. punktu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

2006. gada 28. augusts

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Maksājums jāveic līdz 2007. gada 31. augustam

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Mehāniskie transportlīdzekļi

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Investitions- und Förderbank Niedersachsen GmbH — NBank

Günther-Wagner-Allee 12-14

D-30177 Hannover

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta Nr.

XS 145/06

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Freie und Hansestadt Hamburg

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

dtp AG

Goldbekplatz 3-5

D-22303 Hamburg

Juridiskais pamats

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.);

Gesetz über die Kreditkommission vom 29. April 1997 (Hamburgisches Gesetz- und Verordnungsblatt 1997, Nr. 18, Seite 133)

Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

92 000 EUR

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-6. punktu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

2006. gada 6. septembris

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2008. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Citi pakalpojumi

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Freie und Hansestadt Hamburg

Behörde für Wirtschaft und Arbeit

Referat Finanzierungshilfen

Alter Steinweg 4

D-20459 Hamburg

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Jā

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/53

VALSTS ATBALSTS — FRANCIJA

Valsts atbalsts C 58/2002 (ex N 118/2002)

Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM)

Uzaicinājums iesniegt komentārus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/25)

Ar 2006. gada 13. septembra vēstuli, kuras teksts autentiskā valodā ir pievienots lappusēs pēc šā kopsavilkuma, Komisija paziņoja Francijai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu.

Ieinteresētās puses savus apsvērumus par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem Komisija uzsākusi procedūru, viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas var iesniegt šādā iestādē:

Commission européenne

Direction générale de l'Energie et des Transports

Direction A — affaires Générales

B-1049 Bruxelles

Fakss: (32-2) 296 41 04

Šos apsvērumus paziņos Francijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

1. PROCEDŪRA

(1)

Ar 2002. gada 18. februāra vēstuli Francijas Republika paziņoja Komisijai par uzņēmuma Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (še turpmāk — “SNCM”) pārstrukturēšanas atbalsta projektu. Ierosinātais pārstrukturēšanas atbalsts paredzēts SNCM rekapitalizācijai ar sabiedrības Compagnie Générale Maritime et Financière (še turpmāk — “CGMF”) starpniecību par 76 miljonu euro lielu summu, tādējādi SNCM pašu kapitālu no 30 miljoniem euro palielinot līdz 106 miljoniem euro (1).

(2)

Komisija 2002. gada 19. augustā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kura paredzēta 6. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (2), lietu reģistrējot ar jauno atsauces numuru C 58/2002. Ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt apsvērumus par atbalsta projektu.

(3)

Ar 2003. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. 2004/166/EK (3) (še turpmāk — 2003. gada lēmums), kas paziņots ar numuru C(2003) 2153, Komisija ar konkrētiem nosacījumiem apstiprināja SNCM pārstrukturēšanas atbalstu, kas izmaksājams divās daļās, no kurām viena ir 66 miljonu euro apmērā, bet otras daļas summu, nepārsniedzot 10 miljonus euro, jānosaka atkarībā no tīrajiem ieņēmumiem, kuri gūti no aktīvu pārdošanas pēc 2003. gada lēmuma pieņemšanas.

(4)	Ar 2005. gada 16. marta lēmumu, kas paziņots ar numuru C(2004) 4751, Komisija apstiprināja pārstrukturēšanas atbalsta otrās daļas maksājumu 3,3 miljonu euro apmērā.

(5)	Tiesa 2005. gada 15. jūnijā lietā T-349/03 anulēja 2003. gada lēmumu tādēļ, ka bija kļūdaini aprēķināts atbalsta minimālais raksturs.

(6)

Turpmākajā gaitā Francijas iestādes informēja par pārstrukturēšanas plāna atjaunināšanu un SNCM pašu kapitāla atjaunošanu un iesniedza apvienošanās projektu, saskaņā ar kuru uzņēmumi Veolia Transport un Butler Capital Partners kopīgi iegūst kontroli pār SNCM (4). Komisija 2006. gada 29. maijā pieņēma lēmumu apstiprināt šo apvienošanos saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (5) 4. pantu.

(7)

Šī papildu informācija būtiski groza sākotnējo 2002. gada paziņojumu, papildinot sākotnēji paredzētos pasākumus. Tādējādi šis lēmums ir Komisijas 2002. gada 19. augusta izmeklēšanas procedūras paplašināšana, kas attiecas uz jauniem, še turpmāk aprakstītiem elementiem, vienlaikus iekļaujot 2002. gadā paziņoto pārstrukturēšanas plānu.

(8)	Abi lēmumi — gan par procedūras sākšanu, gan paplašināšanu — jāuzskata par nedalāmu veselumu.

2. ATBALSTA APRAKSTS

2.1. Atbalsta pasākuma mērķis un atbalsta saņēmējs

(9)

Pēc Komisijas 2002. gada 19. augusta lēmuma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz atbalsta projektu apskatāmā atbalsta nosaukums ir “SNCM pārstrukturēšanas atbalsts”, kas reģistrēts ar lietas numuru C 58/2002 (ex N 118/2002). Turpmāk aprakstīto pasākumu mērķis ir veiksmīgi pabeigt Société Nationale Maritime Corse Méditerranée (SNCM) pārstrukturēšanas procesu un pārdot sabiedrību privātajam sektoram, lai nodrošinātu šīs grupas ilgstošu dzīvotspēju.

(10)

Atbalsta saņēmējs ir sabiedrība SNCM, kas apvieno vairākas filiāles jūras kuģniecības nozarē un pārvadā pa jūru pasažierus, automobiļus un kravas automašīnas maršrutos, kuros ietilpst Korsika, Itālija (Sardīnija) un Magrebas valstis (Alžīrija un Tunisija). Kad Francijas iestādes paziņoja par jauno pārstrukturēšanas plānu, 93,26 % sabiedrības SNCM akciju piederēja Compagnie Générale Maritime et Financière (še turpmāk — “CGMF”) un 6,74 % — Société nationale des chemins de fer Français (“SNCF”), un abas sabiedrības savukārt simtprocentīgi piederēja Francijas valstij. Privatizācijai beidzoties, Butler Capital Partners ir 38 % SNCM kapitāla, Veolia Transport — 28 %, CGMF — 25 % un algotajiem darbiniekiem — 9 %.

(11)

Jāatgādina, ka regulārie jūras pārvadājumu pakalpojumi no kontinentālās Francijas un Korsikas ostām kopš 1948. gada ir sniegti kā sabiedriski pakalpojumi. No 1976. līdz 2001. gadam šā pakalpojuma konkrētie sniedzēji saskaņā ar vispārēju nolīgumu, ko sākotnēji noslēdza uz divdesmit pieciem gadiem (6), bija SNCM un Compagnie méridionale de navigation (CMN) (7). Saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem (8) un pēc Eiropas konkursa, ko rīkoja Korsikas pašvaldība (9), SNCM un CMN kopīgi ieguva tiesības noslēgt šo līgumu par pakalpojumu sniegšanu jūras satiksmes līnijās no Marseļas uz Korsiku apmaiņā pret finansiālām kompensācijām laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam. Tā kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nolīguma darbība beigsies 2006. gada nogalē, attiecībā uz iepriekšminēto jūras transporta pakalpojumu Korsikas transporta birojs (OTC) izsludinās jaunu konkursu ES līmenī (10). Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas tiesības jāpiešķir rudenī, lai līgumu varētu sākt īstenot no 2007. gada 1. janvāra.

2.2. Komisijas 2003. gada 9. jūlija Lēmuma 2004/166/EK atcelšana ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. jūnija spriedumu un šīs atcelšanas tiesiskās sekas

(12)

Paziņojusi 2002. gadā par pārstrukturēšanas atbalstu 76 miljonu euro apmērā, Komisija ar 2003. gada lēmumu noteica, ka atbalstu SNCM pārstrukturēšanai, kuru izmaksās divās daļās (vienu —66 miljonu euro apmērā, un otru — tādā apmērā, kas, nepārsniedzot 10 miljonus euro, jānosaka turpmāk), piešķirs ar nosacījumiem, ka flote tiks saglabāta esošajā stāvoklī (11 kuģi), SNCM pārdos savus tiešos vai netiešos ieguldījumus, kādi tai ir vairākās sabiedrībās, nepraktizēs cenu noteikšanu Korsikas jūras satiksmes līnijās un veiks noteiktu skaitu turp un atpakaļ pārvadājumu ar kuģiem uz Korsiku.

(13)

Jāatgādina, ka atbilstīgi 2003. un 2005. gada lēmumiem Francijas valsts iemaksāja SNCM kontā 69,29 miljonus euro no 76 miljoniem euro, kas bija paziņoti kā atbalsts pārstrukturēšanai 2002. gadā. Attiecībā uz šo summu Komisija 2003. gada lēmumā uzskatīja, ka 53,48 miljonus euro varēja vērtēt saskaņā ar EK Līguma 86. panta 2. punktu kā kompensāciju par sabiedriskiem pakalpojumiem, ko Francijas Republika samaksājusi, lai kompensētu zaudējumus, kas SNCM radušies, pildot sabiedriskā pakalpojuma saistības kopumā par laikposmu no 1991. līdz 2001. gadam.

(14)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa 2005. gada 15. jūnijā anulēja 2003. gada lēmumu tādēļ, ka bija kļūdaini aprēķināts atbalsta minimālais raksturs. Tiesa uzskatīja (11), ka “Komisijai vajadzēja ņemt vērā visus tīros ieņēmumus no akcijām, ko pārdeva, īstenojot pārstrukturēšanas plānu” (12), un ka šajā sakarā, lai aprēķinātu atbalsta nepieciešamību, tā nedrīkstēja aprobežoties ar “SNCM rīcībā esošo likvīdo aktīvu novērtēšanu “vispārējos vilcienos”” (13). Tajā pašā spriedumā Tiesa aicināja (14) Komisiju, ņemot vērā spriedumu Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg, pārskatīt, vai minētajam atbalsta pasākumam vai vismaz tā daļai ir valsts atbalsta raksturs.

(15)

Tiesas 2005. gada 15. jūnija spriedums bija par iemeslu tās oficiālās izmeklēšanas procedūras atsākšanai, kuru uzsāka ar 2002. gada 19. augusta lēmumu, un atcēla visus iepriekšējos lēmumus, ko pieņēma, pamatojoties uz atcelto 2003. gada spriedumu. No tā izriet, ka pēc Tiesas izdarītās anulēšanas Komisijai, ņemot vērā spriedumu Altmark Trans, būs jāpieņem jauns lēmums un jāpārskata visa summa vai tās daļa, ko 2002. gadā paziņoja kā pārstrukturēšanas atbalstu.

(16)

Attiecībā uz apstiprinātā atbalsta kopsummu iepriekšminētajam spriedumam nevajadzētu būt par iemeslu, lai to apšaubītu. Komisija 2005. gada 16. marta lēmumā izlaboja 2003. gada lēmumā sastopamās neprecizitātes, savā aprēķinā pamatojoties uz tīro ieņēmumu rādītājiem, kas konstatēti pēc paveiktā (15). Tādējādi Komisija ir pilnībā ņēmusi vērā tīros ieņēmumus no nekustamo īpašumu pārdošanas.

2.3. Atgādinājums par 2002. gada pārstrukturēšanas plānu

(17)

Pārstrukturēšanas atbalsts, ko paziņoja 2002. gadā, bija paredzēts sabiedrības SNCM rekapitalizācijai ar tās mātes uzņēmuma CGMF starpniecību, piešķirot 76 miljonus euro, no kuriem 46 miljoni euro ir pārstrukturēšanas izmaksas (16). Tādējādi šī kapitāla palielināšana uzņēmuma pašu kapitālu no 30 miljoniem euro palielinājusi par 106 miljoniem euro.

(18)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm Francijas iestādes iesniedza Komisijai SNCM pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz tās kuģu pārdali starp dažādajām satiksmes līnijām: SNCM flotes samazināšana par četriem kuģiem; darbinieku skaita samazināšana par 12 % un divu tās filiāļu — Compagnie Maritime Toulonnaise un sabiedrības Corsica Marittima — likvidēšana, kuru darbību esot pārņēmusi SNCM.

2.4. Atgādinājums par šaubām, kas izteiktas procedūras uzsākšanas laikā

(19)

Uzsākot izmeklēšanas procedūru, Komisija, vienlaikus atzīstot, ka SNCM ir uzņēmums, kas nonācis grūtībās, izteica šaubas par to, vai paziņotais atbalsta pasākums ir savietojams ar tai laikā spēkā esošo 1999. gada pamatnostādņu 3.2.2. punktu jautājumā par valsts atbalsta neesamību, uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu un pārmērīgu konkurences traucējumu novēršanu.

2.5. Francijas ierosinājums no jauna pārskatīt 2002. gadā paziņoto pārstrukturēšanas plānu pēc Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas sprieduma par lēmuma atcelšanu

(20)

Saskaņā ar šo procedūru Francija aicināja Komisiju pārskatīt 53,48 miljonu euro lielo summu, kas ir daļa no 76 miljonu euro lielās 2002. gadā paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta summas ar mērķi izlīdzināt nepietiekamās kompensācijas par sabiedriskā pakalpojuma nolīgumiem 1991. un 1996. gadā, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti ar Tiesas 2003. gada spriedumu Altmark lietā, lai noteiktu, vai minētās kompensācijas ir vai nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un ja ir, tad uzskatīt tās par saderīgām EK Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.

(21)

Abos gadījumos Francija uzskata, ka atbalsta summa, kuru jāuzskata par 2002. gada pārstrukturēšanas atbalstu, ir nevis 76 miljoni euro, bet gan 15,81 miljons euro, ko jāpieskaita jaunajiem, 2006. gadā paziņotajiem pasākumiem un jāizskata saistībā ar tiem. Turklāt, ņemot vērā, ka 2002. gada pārstrukturēšanas atbalsta kopsumma ir mazāka par sākotnēji paziņotajiem 76 miljoniem euro, Francijas iestādes aicina Komisiju pārskatīt pretpasākumu apmēru, ko Komisija noteica ar 2003. gada jūlija lēmumu.

2.6. Jaunie pasākumi

(22)	Francijas iestādes norādīja arī uz grozījumiem 2002. gadā paziņotajā pārstrukturēšanas plānā.

(23)

Neraugoties uz 2002. gada atlabšanas plānu SNCM ekonomiskais un finansiālais stāvoklis 2004. un 2005. gadā stipri pasliktinājās. Šādā situācijā uzņēmuma vadība sadarbībā ar valsti–akcionāru 2005. gada janvārī sāka privātā partnera izraudzīšanās procedūru, lai veiktu neatliekamus pasākumus. Vienošanās ar privātajiem investoriem (Butler Capital Partners un Veolia Transport (Connex)) par SNCM rekapitalizāciju tika panākta 2005. gada 13. oktobrī. Lai darītu iespējamu SNCM daļēju pāriešanu privātuzņēmēju rokās, CGMF parakstījās par visu SNCM kapitāla palielināšanas kopsummu pirms akciju pārdošanas par 142,5 miljoniem euro un uzņēmās daļu SNCM sociālo saistību par šā uzņēmuma pensionēto darbinieku slimo kases izdevumiem aptuveni 15,5 miljonu euro apmērā (par kopējo summu 158 miljoniem euro). Otra rekapitalizācija par 35 miljoniem euro jāveic kopīgi ar Veolia, BCP un valsti ar CGMF starpniecību (8,75 miljoni euro). Visbeidzot, kā noslēdzošos veica papildu finansiāli sociālus pasākumus par summu 38,5 miljoni euro, kas CGMF jāiemaksā darījuma kontā algotajiem darbiniekiem gadījumam, ja pārņēmēji samazinās darbinieku skaitu. Pašlaik visas iepriekšminētās darbības tiek īstenotas.

(24)

Francija uzskata, ka aptuveni 158 miljonu euro liela kapitāla ieguldīšana neveido atbalstu, jo šī summa ir mazāka par izmaksām, ko radītu uzņēmuma likvidēšana. Francija uzskata arī, ka otrā rekapitalizācija par 8,75 miljoniem euro atbilst principam par apdomīgu ieguldītāju, jo to veica līdztekus citiem pasākumiem un tas ir neliels ieguldījums blakus privātajiem investoriem BCP un Veolia Transport, un par to gūs ienākumu pamatkapitālā […] (17) % gadā. Attiecībā uz papildu finansiāli sociālajiem pasākumiem par 38,5 miljoniem euro Francija uzskata, ka šis finansējums ir atbalsts darbiniekiem, kurš nenes peļņu uzņēmumam un kuru nevar nosaukt par atbalstu.

3. NOVĒRTĒJUMS

(25)

Komisija atzīmē, ka papildu informācija, ko Francijas iestādes sniedza pēc 2003. gada lēmuma atcelšanas, groza sākotnējo, 2002. gada 18. februāra paziņojumu, papildinot sākotnēji paredzētos pasākumus. Tādējādi šis lēmums turpina Komisijas 2002. gada izmeklēšanas procedūru, pamatojoties arī uz šiem jaunajiem elementiem.

(26)

Komisija apšauba apgalvojumu par to, ka 53,48 miljonu euro lielā summa, ko paziņoja 2002. gadā, ņemot vērā spriedumu Altmark Trans lietā, neesot atbalsts. Tā uzskata, ka parametri, lai aprēķinātu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, nav bijuši noteikti iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā, un ka ir ļoti grūti pierādīt, ka apstākļos, kad 1991. un 1996. gadā nav bijuši konkursi līgumu piešķiršanai, kompensācijas līmenis bijis noteikts, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kas vidējam labi pārvaldītam un pienācīgi aprīkotam uzņēmumam būtu radušies šo saistību izpildes dēļ.

(27)

Komisija pauž šaubas arī par Francijas paziņoto jauno informāciju. Šajā procedūras posmā tā it īpaši apšauba privātā investora rīcību CGMF un Francijas valsts personā, kas veiktu rekapitalizāciju pirms SNCM lielākās daļas akciju pārdošanas, un to, ka šī summa neesot atbalsts. Ja Komisija secinās, ka tas ir atbalsts, tā tomēr šaubās par to, vai finansiālos pasākumus var pamatot saskaņā ar pamatnostādnēm par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu. Ja ir tiesa, ka SNCM šķiet atbilstam šajās pamatnostādnēs paredzētajiem kritērijiem par grūtībās nonākušu uzņēmumu, elementi, kas šobrīd ir Komisijas rīcībā, nešķiet pietiekami, lai ļautu tai pārbaudīt, vai atbalsts nepārsniedz pārstrukturēšanai nepieciešamo minimumu, vai pārstrukturēšanas plāns nodrošinās uzņēmuma dzīvotspēju un vai konkurences traucējumi tiks novērsti.

(28)

Komisija it īpaši atzīmē, ka pārstrukturēšanas plāna veiksmīga izpilde ir cieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu līguma (SPL) piešķiršanu jūras satiksmes līnijām starp Marseļu un Korsiku laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. decembrim un ka iespēja, ka sabiedrībai SNCM sabiedrisko pakalpojumu līgumu varētu nepiešķirt, liecina par to, ka šā uzņēmuma dzīvotspēja nav droša.

(29)	Komisija pauž šaubas arī par otro rekapitalizāciju par 8,75 miljonu euro lielo summu, kā arī par papildu sociālajiem pasākumiem 38,5 miljonu euro apmērā.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu jebkuru nelikumīgu atbalstu var piedzīt no tā saņēmēja.

VĒSTULES TEKSTS

“Par la présente, la Commission a l'honneur d'informer la France qu'après avoir examiné les informations fournies par vos autorités sur la mesure citée en objet, elle a décidé d'ouvrir la procédure prévue à l'article 88, paragraphe 2, du traité CE.

1. ASPECTS PROCÉDURAUX

1.1. Eléments de procédure afférents à la décision de la Commission du 9 juillet 2003 concernant l'aide à la restructuration en faveur de la Société Nationale Maritime Corse — Méditerranée

(1)

Par lettre du 18 février 2002, la République française a notifié à la Commission un projet d'aide à la restructuration en faveur de la Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (ci-après “la SNCM”). L'aide à la restructuration proposée consistant à recapitaliser la SNCM, par le biais de la Compagnie Générale Maritime et Financière (ci-après “la CGMF”), d'un montant de 76 millions d'EUR, portant ainsi les capitaux propres de la SNCM de 30 millions à 106 millions d'EUR. Cette aide a été enregistrée par la Commission en tant qu'aide notifiée sous la référence N 118/2002. La notification avait été complétée par des lettres des autorités françaises en date du 3 juillet 2002 (18).

(2)

Au moment de la notification du plan de restructuration de 2002 la SNCM était détenue à 80 % par la CGMF, qui avait repris la participation de la Compagnie générale transatlantique, et à 20 % par la SNCF. L'État français détient directement 100 % de la CGMF. La SNCM est devenue filiale de la CGMF en 1992, en lieu et place de la Compagnie générale maritime (CGM) qui a été par la suite restructurée recapitalisée et privatisée.

(3)	Le 19 août 2002, la Commission a décidé d'ouvrir la procédure formelle d'investigation prévue à l'article 6 du règlement (CE) no 659/1999 du Conseil du 22 mars 1999 portant modalités d'application de l'article 93 du traité CE (19), le dossier étant enregistré sous la nouvelle référence C 58/2002.

(4)

Par télécopie du 11 septembre 2002 (20), les autorités françaises ont demandé la correction de quelques erreurs factuelles dans la décision du 19 août 2002. Par lettre également du 11 septembre 2002, les autorités françaises ont demandé un délai supplémentaire pour apporter leurs commentaires à la décision du 19 août 2002. Par lettre du 17 septembre 2002, les services de la Commission ont accordé un mois supplémentaire à la France afin qu'elle puisse préparer sa réponse.

(5)	Par lettre du 8 octobre 2002 (21), les autorités françaises ont apporté à la Commission des observations sur la décision du 19 août 2002 ouvrant la procédure, en insistant sur l'avancement de la mise en œuvre du plan de restructuration.

(6)	Par lettre du 15 octobre 2002 (22), les autorités françaises ont rappelé l'urgence de publier la décision d'ouverture de la procédure formelle d'investigation au Journal officiel des Communautés européennes.

(7)

Par télécopie du 19 novembre 2002, les autorités françaises ont transmis copie des conventions d'avance de trésorerie entre la SNCM et la Compagnie Générale Maritime et Financière (CGMF) ainsi que les preuves du remboursement de l'avance de la CGMF à la SNCM par deux virements en date des 13 mai et 14 juin 2002.

(8)

La Commission a adopté une décision le 27 novembre 2002 modifiant la décision du 19 août 2002, décision qu'elle a transmise à la Représentation permanente de la France auprès de l'Union européenne par lettre du 29 novembre 2002. Suite à cela, la décision de la Commission d'ouvrir la procédure formelle d'investigation dans la présente affaire a pu être publiée le 11 décembre 2002 au Journal officiel des Communautés européennes (23). Les parties intéressées ont été invitées à présenter leurs observations sur le projet d'aide à compter de cette date.

(9)	À la demande des autorités françaises, ces dernières ont pu avoir avec les services de la Commission une première réunion de travail le 24 octobre 2002, puis une seconde le 3 décembre 2002.

(10)

La Commission a reçu des observations de la part de deux entreprises, Corsica Ferries et le groupe Stef-TFE, et de différentes collectivités territoriales. Elle a transmis par lettres des 13 et 16 janvier et des 5 et 21 février 2003 leurs observations à la France en lui donnant la possibilité de les commenter.

(11)	Par lettre également du 16 janvier 2003, les services de la Commission ont envoyé une demande de renseignements complémentaires conformément aux dispositions de l'article 5 du règlement (CE) no 659/1999.

(12)

Par lettre du 10 février 2003 (24), les autorités françaises ont développé des arguments visant à démontrer que le projet d'aide respecte en tout point les lignes directrices communautaires pour les aides d'État au sauvetage et à la restructuration des entreprises (25) (ci-après dénommées “les lignes directrices de 1999”) ainsi qu'une description des engagements nouveaux sur l'évolution des effectifs et des salaires, sur la maîtrise des consommations intermédiaires et sur la politique tarifaire de la SNCM.

(13)	Par lettre du 13 février 2003 (26), les autorités françaises ont transmis à la Commission des premiers commentaires sur les observations initiales de Corsica Ferries et de Stef-TFE.

(14)	Par lettre du 21 février 2003, les autorités françaises ont répondu aux questions supplémentaires posées dans la lettre du 10 février 2003 des services de la Commission.

(15)	Par télécopie du 25 février 2003 (27), les autorités françaises ont transmis copie du pacte d'actionnaires liant la SNCM et le groupe Stef-TFE, à la demande de la Commission.

(16)	Le 25 février 2003, à la demande des autorités françaises, s'est tenue une réunion de travail entre les services de la Commission et les représentants de l'administration française.

(17)	Par courrier électronique du 14 mai 2003 (28), les autorités françaises ont transmis à la Commission la version provisoire du rapport d'activité de la SNCM pour l'année 2002.

(18)

Par télécopie du 27 mai 2003 (29), les autorités françaises ont transmis à la Commission leurs commentaires supplémentaires sur les documents que Corsica Ferries avait remis aux services de la Commission le 4 février 2003 et que cette dernière a retransmis aux autorités françaises par lettre du 21 février 2003.

(19)

Par décision no 2004/166/CE du 9 juillet 2003, notifiée sous le numéro C(2003) 2153, (ci-après appelée “la décision de 2003”) (30), la Commission a approuvé, sous certaines conditions, l'octroi d'une aide à la restructuration en faveur de la SNCM payable en deux tranches, l'une de 66 millions d'EUR, l'autre d'un montant maximal de 10 millions d'EUR qui sera à déterminer en fonction des produits nets issus des cessions d'actifs réalisés après l'adoption de la décision de 2003.

(20)

Par décision du 8 septembre 2004, notifiée sous le numéro C(2004) 3359, la Commission a apporté une modification marginale à la décision finale de 2003, permettant à la SNCM d'opérer le cas échéant une permutation entre les navires Aviso et Asco au moyen d'une modification de l'article 2 de la décision de 2003.

(21)	Le 13 octobre 2003 la décision de 2003 a fait l'objet d'un recours en annulation devant le Tribunal de première instance des CE (ci-après le “Tribunal”) par le principal concurrent de la SNCM, à savoir Corsica Ferries France (affaire T-349/03).

(22)	Par décision du 16 mars 2005, notifiée sous le numéro C(2004) 4751, la Commission a approuvé le versement d'une seconde tranche de l'aide à la restructuration, d'un montant de 3,3 millions EUR, ce qui a porté le montant total d'aide autorisé à 69 292 400 EUR.

(23)	Le 15 juin 2005, dans l'affaire T-349/03, le Tribunal a annulé la décision de 2003 en raison d'une appréciation erronée du caractère minimal de l'aide. Cet arrêt a également rendu caduque la décision du 16 mars 2005 qui était fondée sur la décision de 2003 annulée par la Tribunal.

1.2. Rappel historique des autres procédures liées à la décision de la Commission du 9 juillet 2003

(24)

Le 22 décembre 1998, à la suite de plaintes à l'encontre des aides octroyées à Corsica Marittima, filiale de la SNCM pour le transport de passagers entre la Corse et l'Italie, la Commission a communiqué à la République française sa décision (31) d'ouvrir la procédure formelle d'examen des aides au titre de l'article 93, paragraphe 2, du traité CE (devenu article 88, paragraphe 2, CE). Cette affaire a été enregistrée sous la référence C-78/98.

(25)

Le 28 février 2001, à la suite de nouvelles plaintes concernant les aides reçues par la SNCM pour couvrir le coût de ses obligations de service public, la Commission a communiqué à la République française sa décision (32) d'ouvrir la procédure formelle d'examen des aides au titre de l'article 88, paragraphe 2, CE. Cette affaire a été enregistrée sous la référence C-14/01.

(26)

Par décision 2002/149/CE, du 30 octobre 2001 (33), concernant les aides d'État versées par la France à la SNCM, la Commission, clôturant les procédures ouvertes dans les affaires C-78/98 et C-14/01, a estimé que les aides d'un montant de 787 millions d'EUR octroyées à la SNCM, pour la période entre 1991 et 2001, à titre de compensation des obligations de service public assurées vers la Corse à partir des trois ports de la France continentale, à savoir Nice, Toulon et Marseille, par la SNCM étaient compatibles avec le marché commun, en application de l'article 86, paragraphe 2, CE. Cette décision n'a pas fait l'objet d'un recours en annulation devant le Tribunal.

(27)

Le 20 décembre 2001, les autorités françaises ont notifié à la Commission une avance de trésorerie de la CGMF à la SNCM d'un montant de 22,5 millions d'EUR au titre d'aide au sauvetage. Cette aide a été enregistrée sous la référence NN 27/2002 (ex N 849/2001), ayant déjà été partiellement versée à la SNCM.

(28)

Par décision du 17 juillet 2002 notifiée sous la référence C (2002) 2611 fin (34), la Commission a autorisé l'aide au sauvetage en faveur de la SNCM dans le cadre de la procédure préliminaire d'examen des aides prévue par l'article 88, paragraphe 3, CE. Dans sa décision, la Commission a relevé que l'aide notifiée remplissait les cinq critères prévus à cet égard par les lignes directrices de 1999 (35), en particulier l'engagement par l'État français de notifier un plan de restructuration. Cette décision n'a pas fait l'objet d'un recours en annulation devant le Tribunal.

1.3. Nouveaux éléments de procédure (concernant deux recapitalisations de la SNCM, certaines mesures à caractère sociale à destination des salariés et sa privatisation)

(29)	Les autorités françaises ont transmis à la Commission par courrier du 25 octobre 2005 (36) des informations relatives à la situation financière de la compagnie depuis la notification du plan d'aide à la restructuration du 18 février 2002.

(30)

Le 17 novembre 2005 (37) les autorités françaises ont fourni des éléments relatifs à l'actualisation du plan de restructuration et à la reconstitution des capitaux propres de la SNCM. Des compléments d'information ont été transmis par courrier du 30 novembre 2005 (38), du 14 décembre 2005 (39) et du 30 décembre 2005 (40). Le 15 mars 2006 (41) une note de synthèse sur le marché, le business plan (partie revenus) et le compte de résultats prévisionnels ont été transmis à la Commission. D'autres documents ont été remis aux services de la Commission à l'occasion de la rencontre avec les autorités française le 28 mars 2006 et par courrier électronique du 7 avril 2006 (42).

(31)

Le 21 avril 2006 un projet de concentration, par lequel les entreprises Veolia Transport et Butler Capital Partners acquièrent le contrôle en commun de la SNCM (43), a été notifié aux services compétents de la Commission au titre de l'article 4 du règlement (CE) no 139/2004 du Conseil (44). Une décision approuvant cette opération a été adoptée par la Commission le 29 mai 2006 (45).

(32)

Par lettre du 21 juin 2006 (46) les autorités françaises ont transmis à la Commission l'arrêté du 26 mai 2006 du ministère de l'économie, des finances et de l'industrie approuvant des opérations financières réalisées par la compagnie CGMF, le décret no 2006-606 du 26 mai 2006 portant transfert de la SNCM au secteur privé ainsi que l'arrêté du 26 mai 2006 portant approbation des opérations financières réalisées par la SNCF.

(33)	Des renseignements concernant la délégation de service public et les aides à caractère sociales relatifs à la desserte de la Corse ont été transmis le 7 juin 2006 (DG TREN/A/24111).

2. DESCRIPTION DE LA MESURE

2.1. Titre de la mesure

(34)	L'aide en cause s'intitule “aide à la restructuration en faveur de la SNCM”, dossier enregistré sous le numéro C 58/2002 (ex N 118/2002), suite à la décision de la Commission du 19 août 2002 d'ouvrir la procédure formelle d'investigation à l'égard du projet d'aide.

2.2. Objectif de l'aide

(35)	Les mesures décrites ci-après visent à mener à bien le processus de restructuration et de cession de la Société Nationale Maritime Corse Méditerranée (SNCM) au secteur privé afin d'assurer la viabilité durable du groupe.

2.3. Bénéficiaire

(36)

Le bénéficiaire de l'aide est la Société Nationale Maritime Corse Méditerranée (SNCM) qui regroupe plusieurs filiales dans le secteur maritime et qui effectue du transport maritime de passagers, voitures et poids lourds sur les liaisons avec la Corse, l'Italie (Sardaigne) et le Maghreb (Algérie et Tunisie). Au moment de la notification du nouveau plan, la SNCM était détenue à 93,26 % par la CGMF à et 6,74 % par la Société nationale des chemins de fer Français (SNCF), toutes deux détenues à 100 % par l'État. À l'issue de l'opération de cession partielle, Butler Capital Partners détient 38 % du capital de la SNCM, Veolia Transport 28 %, la CGMF reste présente à hauteur de 25 % et 9 % est la partie détenue par le salariés.

(37)

Pour ce qui est de la description détaillée des activités de la SNCM, de ses filiales, de la flotte et du marché concerné, la Commission renvoie à la situation comme elle a été décrite dans la décision d'ouverture de 2002. Les modifications intervenues depuis lors seront précisées au fur et à mesure dans la description des faits de la présente décision.

(38)

Il y a lieu de rappeler que les services de transport maritime réguliers entre les ports de la France continentale et de la Corse ont été assurés depuis 1948 dans le cadre d'un service public. La SNCM et la Compagnie méridionale de navigation (CMN) (47) étaient les concessionnaires du service entre 1976 et 2001 en vertu d'une convention cadre conclue initialement pour vingt-cinq ans (48). Conformément aux règles communautaires en vigueur (49) et suite à appel d'offres européen (50) organisé par la collectivité territoriale de Corse (51), la SNCM et la CMN ont remporté conjointement ce contrat portant sur la desserte de la Corse au départ de Marseille en échange de compensations financières pendant la période 2002-2006. La délégation de service public (DSP) venant à échéance fin 2006, le service maritime susindiqué fait l'objet d'un nouvel appel d'offre de l'Office des transports de la Corse (OTC) au niveau européen (52). L'attribution de la délégation de service public doit intervenir à l'automne pour une mise en œuvre au 1er janvier 2007.

(39)

Aux termes du règlement d'appel d'offre et du cahier des charges adoptés par délibération no 06/22 de l'Assemblée de Corse et transmis à la Commission le 7 juin 2006, les conditions et les modalités de la délégation de service public reconduisent, dans les grandes lignes, celles mis en œuvre pour la délégation de service public 2002-2006, en tenant compte de quelques adaptations limitées et une réduction en volume. Ainsi, le service de base, qui permet une desserte régulière fret et passagers de l'Ile par cargos mixtes toute l'année, est reconduit avec quelques évolutions réduites. Pendant les périodes de forte affluence (vacances scolaires, période estivale), le service complémentaire est remplacé par de places supplémentaires sur les mêmes périodes comportant globalement une réduction des capacités de l'ordre de 10 % par rapport à la précédente délégation de service public.

(40)

Les opérateurs intéressés conservent la faculté de faire une offre globale ou de répondre ligne par ligne ou sur plusieurs lignes. Le choix se fera en fonction de l'engagement financier global pour la collectivité territoriale de Corse et des éléments de qualité de service et de développement économique de l'Ile, étant souligné que les offres globales de nature à optimiser la desserte de l'Ile dans son ensemble bénéficieront d'une prise en compte privilégiée.

(41)

La durée de la délégation de service public est fixée à 6 ans, avec une extension possible pour une durée de 7 ans dans la mesure où cette prolongation d'un an permettrait à l'opérateur de faire une réponse plus favorable financièrement à la Collectivité, en permettant notamment un meilleur étalement des frais fixes.

(42)

En parallèle, des obligations de fréquence de dessertes ont été imposées à tous les opérateurs desservant l'île au départ de Toulon et de Nice; sur ces lignes les résidents corses ainsi que d'autres catégories de passagers bénéficient également d'aides sociales mises en place depuis 2002 en vertu de la décision de la Commission du 2 juillet 2002 (53). Par sa délibération no 06/23 du 24 mars 2006, l'Assemblée de Corse a confirmé l'application du dispositif jusqu'au 31 décembre 2013.

2.4. Rappel des éléments de la décision du 9 juillet 2003 à l'origine de l'arrêt du Tribunal du 15 juin 2005

(43)

Il convient en premier lieu de rappeler que par sa décision de 2003, la Commission a soumis l'octroi d'une aide à la restructuration en faveur de la SNCM, payable en deux tranches, l'une de 66 millions d'EUR, l'autre d'un montant maximal de 10 millions d'EUR à déterminer successivement au respect de plusieurs conditions, liées au maintien de la flotte en l'état (11 navires) (article 2), à la cession de ses participations directes et indirectes dans certaines sociétés (article 3), à l'absence de toute pratique tarifaire de price leadership sur la desserte de la Corse (article 4) et au respect d'un certain nombre de rotations de navires vers la Corse (article 5).

(44)

Dans la notification du 18 février 2002, les autorités françaises avaient indiqué au point 7.2 que:

“Les cessions de navires programmées et inscrites dans le projet industriel portent sur:

—	le Napoléon (dès aujourd'hui à la vente): pour […] ( (17) millions d'EUR mi 2002,

—	le Liberté (à la vente à l'issue de la saison estivale 2002) pour […]millions d'EUR fin 2002,

—	le Monte Rotondo (dès aujourd'hui à la vente): pour […] fin 2002,

—	le NGV Asco pour […] millions d'EUR mi 2002.

Les autres actifs prévus à la vente concernent trois immeubles de bureaux situés à Marseille et essentiellement loués à des tiers. La cession est prévue courant 2002 pour […] millions d'EUR.

La cession des actifs logés dans les filiales entraînerait à la fois une légère plus-value de cession et une perte de dividende dont le solde est marginal.

L'ensemble de ces cessions représenterait, dans ces conditions, un apport de liquidités de 21 millions d'EUR pour la SNCM, déductions faites des remboursements résiduels”.

(45)

La Commission, dans l'indication de l'estimation des produits nets des cessions prévue par le plan de restructuration de 2002, précise au paragraphe 99 de la décision de 2003 que “Le produit attendu de ces cessions était de 40 millions d'EUR, soit un apport de liquidités (produit net de cession) de 21 millions d'EUR compte tenu des remboursements résiduels. Les navires Monte Rotondo et Napoléon ont été cédés en 2002 pour […] millions d'EUR de produit net de cession et […] millions d'EUR de plus-value comptable. Les navires Liberté et Southern Trader (54) ont ou auront été cédés en 2003 pour un produit net de cession et une plus-value comptable de […] millions d'EUR. Le total des produits nets de cessions de ces quatre navires s'est avéré supérieur de 1,2 million d'EUR aux hypothèses. Le NGV Asco, prévu pour […] millions d'EUR en produit net de cession et […] millions d'EUR en plus-value comptable, n'a pas encore été cédé”.

(46)

Elle ajoute au paragraphe 101 que “Parallèlement, la société avait prévu dans son plan de restructuration de céder les actifs immobiliers logés dans ses filiales (bureaux à Marseille). Ils ont été effectivement cédés en 2003 pour 12 millions d'EUR de produit net de cession et pour une plus-value comptable de 5,1 millions d'EUR”.

2.5. Raison ayant conduit le Tribunal à annuler la décision de 2003

(47)

Le 15 juin 2005 le Tribunal a jugé (55) que “la Commission avait l'obligation de prendre en compte l'intégralité du produit net des cessions réalisées en exécution du plan de restructuration” (56) et qu'à cet égard elle ne pouvait “effectuer une évaluation dans les grandes masses des liquidités à la disposition de la SNCM” (57) pour calculer le besoin d'aide. Sur base de ces considérations, le Tribunal a jugé que la Commission “ne pouvait pas, sans commettre d'erreur manifeste d'appréciation, retenir uniquement, pour la détermination du caractère minimal de l'aide au considérant 328 de la décision attaquée, l'évaluation de 21 millions d'EUR prévue par le plan de restructuration pour la cession des actifs navals” (58).

(48)

Au point 319 de l'arrêt le Tribunal a ajouté que: “En conséquence, dès lors que la détermination du caractère minimal de l'aide revêt une importance essentielle dans l'économie générale de la décision attaquée (arrêt Westdeutsche Landesbank Girozentrale/Commission, point 62 supra, point 420) et qu'il n'appartient pas au Tribunal, dans le cadre du contentieux de l'annulation, de substituer sa propre appréciation à celle de la Commission (arrêt SNCF et British Railways/Commission, point 309 supra, point 64), il y a lieu de prononcer l'annulation de cette décision, sans qu'il soit besoin d'examiner le bien-fondé des griefs avancés par la requérante concernant les conditions imposées par la décision attaquée”.

(49)

Toutefois, le Tribunal a indiqué (59) qu'il “ ne saurait, en particulier, être exclu que la Commission, notamment à la lumière de l'arrêt Altmark Trans et Regierungspräsidium Magdeburg (point 105 supra), puisse porter une appréciation nouvelle sur la nature d'aide d'État de la mesure en cause ou, du moins, d'une partie de celle-ci, au regard de l'article 87, paragraphe 1, CE, et qu'elle soit amenée à modifier, le cas échéant, les conditions imposées par la décision attaquée, pour autant que lesdites conditions demeurent nécessaires eu égard au montant de la mesure constituant une aide d'État (voir, en ce sens, arrêt SNCF et British Railways/Commission, point 309 supra, point 64)”.

2.6. Conséquences juridiques de l'arrêt du Tribunal du 15 juin 2005

(50)

L'arrêt du 15 juin 2005, en annulant la décision de 2003 a pour conséquence de renvoyer la Commission au stade de la procédure formelle d'examen ouverte par décision du 19 août 2002 et de rendre caduques toutes les décisions ultérieures prises sur la base de la décision de 2003 annulée, à savoir les décisions des 8 septembre 2004 et 16 mars 2005. Dès lors, il appartient à la Commission d'adopter une nouvelle décision finale qui corrige l'erreur manifeste d'appréciation identifiée par le Tribunal dans le dispositif de son jugement tenant compte également des motifs qui ont amené le Tribunal à annuler la décision de 2003 comme l'exige l'article 233 du traité CE..

(51)

Pour ce qui concerne le montant total de l'aide déclarée compatible, l'arrêt susmentionné ne devrait toutefois pas avoir pour effet de le remettre en cause. En effet, la Commission a, dans sa décision du 16 mars 2005, mis un terme aux imprécisions présentes dans la décision de 2003, en établissant ses calculs sur la base des chiffres de produits nets de cessions constatés ex post (60). Ainsi, la Commission a pleinement pris en compte le produit net de la cession des biens immobiliers. En conséquence, bien que l'arrêt du 15 juin 2005 ait pour conséquence de rendre caduque cette décision il n'a pas d'impact sur le calcul du montant cumulé des deux tranches approuvées qui, prises dans leur ensemble n'ont pas dépassé le besoin d'aide réel de la SNCM résultant du plan de restructuration notifié en 2002.

(52)

À cet effet, la Commission estime utile de reproduire le tableau 3 de la décision de 2005.

TABLEAU 3

Calcul ex post du besoin d'aide et du montant admissible de la seconde tranche d'aide

Calcul du besoin d'aide	Montants retenus dans la décision finale (EUR)	Montants définitifs (EUR)
Compensation pour OSP	53 480 000	53 480 000
Coût du plan de restructuration	46 000 000	46 000 000
Produit net des cessions prévues au plan de restructuration	-21 000 000 (61)	-25 165 000
Produit net des cessions exigées par la décision finale	-10 000 000 (61)	-5 022 600
Besoin d'aide	68 480 000 (61)	69 292 400
Tranche I	66 000 000	66 000 000
Tranche II	indéterminé	3 292 400

(53)

Au-delà de la nécessité pour la Commission de prendre une nouvelle décision à la suite de l'annulation par le Tribunal, elle devra examiner la totalité ou une partie du montant notifié en 2002 en tant qu'aide à la restructuration à la lumière de l'arrêt Altmark Trans, comme cela a été suggéré par le Tribunal au point 320 de son arrêt.

(54)

La Commission note que les informations complémentaires transmises par les autorités françaises postérieurement à l'annulation de la décision de 2003 modifient la notification initiale du 18 février 2002, en complétant les mesures prévues initialement. En conséquence, la présente décision constitue une extension de la procédure d'enquête de la Commission de 2002 reposant également sur ces nouveaux éléments.

(55)

La République française et les autres parties intéressées seront appelées à faire parvenir leurs commentaires sur ces seuls nouveaux éléments de fait, dans la mesure où elles ont déjà eu l'occasion d'exprimer leurs points de vue sur les faits antécédents dans le cadre de la procédure administrative préalable à l'adoption de la décision de 2003 et leurs droits procéduraux ayant en conséquence été respectés à cet égard.

(56)	Aux fins de l'adoption de la décision finale, la présente décision d'extension de procédure et la décision d'ouverture de 2002 doivent être regardées comme formant un ensemble indissociable.

2.7. Rappel du plan de restructuration notifié le 18.2.2002

(57)

L'aide à la restructuration notifiée en 2002 consistait à recapitaliser la SNCM, via sa société mère, la CGMF, d'un montant de 76 millions d'EUR, dont 46 millions d'EUR au titre de charges de restructuration (62). Cette augmentation de capital porterait ainsi ses capitaux propres de 30 millions d'EUR à 106 millions d'EUR.

(58)

Conformément aux lignes directrices de 1999, les autorités françaises avaient soumis à la Commission un plan de restructuration pour la SNCM portant sur quatre points:

—	le redéploiement de ses navires entre les différentes lignes;

—	une réduction de quatre navires de sa flotte;

—	une baisse des effectifs d'environ 12 %;

—	la suppression de deux de ses filiales, la Compagnie Maritime Toulonnaise et la société Corsica Marittima, dont les activités seraient reprises par la SNCM.

2.8. Rappel des doutes de la Commission du 19 août 2002

(59)

Dans son ouverture de la procédure d'enquête, la Commission, tout en reconnaissant à la SNCM le caractère d'entreprise en difficulté, avait exprimé ses doutes quant à la compatibilité de la mesure notifiée avec les critères exposés au point 3.2.2 des lignes directrices de 1999 en vigueur à l'époque.

(60)

La Commission avait notamment soulevés les points suivants:

a) Retour à la viabilité:

—	doutes sur le retour à la viabilité de l'entreprise dus au fait que le plan de restructuration n'indiquait pas comment l'entreprise allait réduire ses pertes sur les lignes faisant autrefois l'objet d'obligations de service public;

—	doutes sur le fait que le plan de restructuration proposé fut en mesure de garantir la viabilité de l'entreprise dans l'hypothèse où la SNCM n'obtiendrait pas après 2006 la délégation de services publics relatif aux obligations de service public sur les liaisons entre Marseille et la Corse;

—	besoin de vérifier que l'aide à la restructuration ne servirait pas à combler les pertes d'exploitation passées et que le plan de restructuration y afférent mettrait l'entreprise en état de dégager à l'avenir des bénéfices d'exploitation.

b) Prévention de distorsions de concurrence indues:

—

doutes sur l'efficacité du plan de restructuration à atténuer les conséquences de l'aide pour les concurrents car il ne semblait pas apporter de mesures concrètes pour contribuer à assainir l'excédent de l'offre sur le marché. Ces doutes étaient renforcés par le programme ambitieux de la SNCM d'achat de navires pour le renouvellement de sa flotte, alors que les résultats d'exploitation du groupe étaient restés relativement faibles sur la période 1997-2001.

c) Limitation de l'aide au minimum:

—

Le plan de restructuration ne fournissait pas suffisamment d'explications sur la fixation du montant de la recapitalisation. Doutes sur la méthode retenue par les autorités françaises justifiant le montant de 76 millions d'EUR pour la recapitalisation se basant sur une simulation financière qui n'exposait pas clairement toutes les hypothèses sous-jacentes.

2.9. La nouvelle analyse proposée par la France du plan de restructuration notifié en 2002 suite à l'arrêt d'annulation du Tribunal

(61)

L'exécution de l'arrêt du Tribunal nécessite l'adoption d'une nouvelle décision finale qui doit, par la même occasion, intégrer les nouvelles mesures communiquées par la République française. Une décision d'extension de la procédure d'examen existante doit dès lors être adoptée afin d'entendre les autorités françaises et les parties intéressées comme l'exige le règlement de procédure aides no 659/99.

(62)

L'examen des informations transmises à la Commission nécessite, d'après la République française, dans un premier temps, de régulariser l'analyse du plan initialement notifié pour tenir compte de l'arrêt du Tribunal du 15 juin 2005 puis, dans un second temps, d'examiner la conformité de l'ensemble formé du plan initial régularisé et des mesures nouvelles sur la base des les lignes directrices communautaires concernant les aides d'État au sauvetage et à la restructuration d'entreprises en difficulté. Par ailleurs, il est demandé à la Commission de constater que l'ensemble des mesures nouvelles, qui ont mené à la cession de la SNCM à des opérateurs privés, ne comporte aucun élément d'aide d'État.

(63)

Il convient de rappeler que suite aux décisions de 2003 et 2005, l'État français a versé 69,29 millions d'EUR à la SNCM des 76 millions d'EUR notifiés en tant qu'aide à la restructuration en 2002. Sur ce dernier montant, la Commission avait considéré dans sa décision de 2003 (point 258), que 53,48 millions d'EUR pouvaient être appréciés au titre de l'article 86 § 2 du traité comme compensation de services publics versée par la République française afin de compenser les pertes subies par la SNCM du fait d'obligations de service public supportées par cette société pour l'ensemble de la période 1991-2001. Néanmoins, ce montant faisant partie d'une somme globale plus importante notifiée au titre d'aide à la restructuration, la Commission avait décidé d'apprécier le tout à ce titre.

(64)

Les autorités françaises, en se référant à l'arrêt du Tribunal du 15 juin 2005 précité, invitent la Commission, dans leur courrier du 7 avril 2006, à considérer qu'en raison de sa nature de “compensation de service public”, une partie de l'aide à la restructuration de 2002, notamment le montant de 53,48 millions d'EUR, ne soit pas qualifiée de mesure prise dans le cadre d'un plan de restructuration mais de non-aide au titre de la jurisprudence Altmark (63) ou comme une mesure autonome et indépendante du plan de restructuration au titre de l'article 86 § 2 du traité.

2.9.1. Appréciation par les autorités françaises des 53,48 millions d'EUR à la lumière de la jurisprudence Altmark Trans

(65)

La France souligne que le Tribunal, au paragraphe 320 de l'arrêt du 15 juin 2005, a insisté sur le fait que, dans l'exécution de cet arrêt, il ne pouvait pas être exclu que la Commission soit amenée à requalifier tout ou partie des mesures initialement notifiées à la Commission et autorisées par elle dans ses décisions du 9 juillet 2003 et du 16 mars 2005, notamment à la lumière de l'arrêt rendu par la Cour de Justice le 24 juillet 2003 dans l'affaire Altmark Trans soit quelques jours après la décision du 9 juillet 2003.

(66)

Elle affirme, dans la note du 30 décembre 2005, que l'intervention financière étatique de 53,48 millions d' EUR ne devrait pas être considérée comme procurant un avantage à l'entreprise bénéficiaire, car les quatre conditions établies par la jurisprudence Altmark (64) seraient remplies. L'analyse des autorités françaises se concentre en fait sur le respect de la quatrième condition.

(67)	À cet égard, elles soulignent, en premier lieu, les difficultés d'interprétation de la jurisprudence précitée et le fait que son application peut s'avérer délicate dans la mesure où elle est postérieure à la convention de service public signée avec la SNCM et la CMN.

(68)

La France souligne, en outre, que l'opérateur public aurait été le seul à pouvoir satisfaire aux obligations de service public en termes de régularité annuelle et fréquence de service et cela malgré l'arrivée en 1996 d'un opérateur privé, lequel n'exploitait que certaines lignes et uniquement pendant la haute saison. Il n'existerait d'ailleurs pas stricto sensu d'entreprise dont les coûts pourraient servir de référence pour déterminer si le niveau de la compensation octroyée à la SNCM dépasserait ou non les coûts nécessairement occasionnés par l'exécution des obligations de service public. Il serait donc délicat, d'après les autorités françaises, d'opérer une comparaison entre la structure de coûts de la SNCM et celle d'autres compagnies maritimes, compte tenu des spécificités de l'activité et du marché de cette dernière.

(69)

Les autorités françaises précisent toutefois que la SNCM se serait comportée comme une entreprises moyennement bien gérée, que ses pertes ne seraient pas à imputer à une mauvaise gestion mais à la rigidité des conventions souscrites en 1991 et 1996 ainsi qu'au bouleversement soudain du marché historique de cette compagnie dû au passage d'une situation de monopole à un environnement fortement concurrentiel.

(70)

La République française estime que dans la décision de 2003 la Commission, ayant rejeté tous les arguments avancés par les plaignants tendant à démontrer que la SNCM aurait fait l'objet d'une mauvaise gestion sur la période 1991-2001, aurait elle-même implicitement estimé que la SNCM avait été gérée de manière appropriée et satisfaisante sur la période concernée au regard du 4ème critère Altmark.

(71)

La France considère en outre qu'une comparaison se fondant sur les éléments disponibles relatifs à la structure de coûts de Corsica Ferries et à celle de la SNCM, compagnies n'opérant d'ailleurs pas sur le même marché, serait loin de contredire la présomption de bonne gestion de la SNCM, surtout parce qu'ils ne permettent nullement de prendre en considération une partie non négligeable des coûts de l'activité de service public qui concerne le transport de marchandises.

(72)

Les autorités françaises ont fourni, dans leur courrier du 8 octobre 2002 (A/10050), des éléments, selon elles, aptes à démontrer que la structure des coûts d'exploitation de la SNCM pour la période 1991 à 2001 était très comparable à celle d'entreprises similaires de transport maritime de passagers, telles que Brittany Ferries, Seafrance et la CMN. En particulier, s'agissant de cette dernière, les autorités françaises auraient jugé de l'efficacité de la SNCM en comparant l'activité de cargos mixtes. Ces deux compagnies opèreraient en effet dans un contexte similaire, avec des navires quasi équivalents (3 cargos mixtes pour la CMN et 4 cargos mixtes pour la SNCM) et vers des destinations équivalentes. Les données récoltées sur la période 1991-2001 auraient permis de vérifier que les ratios de productivité (65) pour l'activité de cargos mixtes qui diffèrent en 1993, se rapprochent sensiblement sur la période examinée. Ainsi, ces données montreraient qu'au cours de cette période, les ratios de productivité de la SNCM se seraient rapprochés de ceux d'une entreprise moyenne du secteur.

(73)

Au-delà de l'analyse des éléments qui attestent du caractère raisonnable de la gestion de la SNCM, la France rappelle que, dans sa décision du 30 octobre 2001, la Commission avait levé les doutes concernant la compatibilité des aides versées à la SNCM dans le cadre des conventions quinquennales de 1991 et 1996 au motif que les subventions octroyées n'ont pas excédé les coûts effectivement supportés par la SNCM en raison des obligations de service public mises à sa charge.

(74)

Les autorités françaises rappellent également que, suite au rapport de l'expert désigné par la Commission sur les données comptables et de gestion présentées par les autorités françaises, cette dernière à conclu au paragraphe 98 de sa décision du 30 octobre 2001“que les subventions de service public n'ont pas servi à compenser les coûts des activités concurrentielles de la SNCM. La séparation des comptes relatifs à la prestation dudit service et les audits effectués par les instances de contrôle régionales et nationales permettent également de garantir que les comptes annuels retraçant l'emploi de la subvention de continuité territoriale donnent une image fidèle du coût de la prestation du service public”.

(75)	En conclusion, la France est de l'avis que la justification du service public combiné à l'absence de surcompensation sur la période 1991-2001 confirmerait le respect du 4ème critère Altmark.

2.9.2. Appréciation par les autorités françaises des 53,48 millions d'EUR à la lumière de l'article 86 § 2

(76)

La République française insiste sur le fait que même si la Commission devait considérer que ce montant constitue une aide au sens de l'article 87, paragraphe 1 du traité CE, elle ne pourrait que confirmer l'analyse développée dans sa décision de 2003 selon laquelle la partie de l'aide initialement notifiée correspondant au montant de 53,48 millions d'EUR est justifiée en tant que compensation de service public au titre de l'article 86, paragraphe 2 du traité CE, cette analyse n'ayant de surcroît pas été contestée par le Tribunal.

(77)	Elle devrait dès lors être déclarée compatible avec le marché commun sur cette seule base et non pas à la lumière de lignes directrices sur les aides à la restructuration.

(78)

Les autorités françaises affirment, en particulier, que le fait que le montant correspondant à la compensation de charges de service public ait été notifié par la République française lors de la notification du plan de restructuration de 2002 ne saurait empêcher la Commission de qualifier cette mesure comme compensation pour la prestation d'obligations de services publics suivant en cela l'invitation du Tribunal au point 320 de son arrêt du 15 juin 2005.

2.9.3. Conséquences de la nouvelle analyse sur le plan d'aide à la restructuration notifié en 2002

(79)

La nouvelle appréciation suggérée par les autorités françaises aurait pour effet mécanique de clarifier le montant des aides octroyées à la SNCM au titre du plan de restructuration notifié en 2002 de 76 millions d'EUR (- 53,48 millions d'EUR) à la somme de 15,81 millions d'EUR. Le plan de restructuration de 2002 soumis à l'examen de la Commission dans le cadre de l'extension de l'ouverture de procédure ne porterait que sur cette somme.

(80)

Étant donné que le montant global d'aide à la restructuration de 2002 serait inférieur aux 76 millions d'EUR initialement notifiés, sur la base desquels les contreparties décrites dans la décision de 2003 ont été imposée à SNCM, les autorités françaises invitent la Commission à revoir l'étendue de celles-ci, comme décrit ci-après, comme l'envisage le Tribunal. La France rappelle à cet égard que l'ensemble des contreparties structurelles exigées par la Commission en 2003, à savoir la cession des participations non stratégiques détenues par la SNCM, ont été mises en œuvre.

2.10. Nouveaux faits relatifs aux modifications du plan de restructuration notifié en 2002

(81)

Le redressement entamé par le plan de restructuration de 2002 n'a pas apporté tous les résultats escomptés et la situation économique et financière de la SNCM s'est fortement dégradée en 2004 et 2005. La dégradation de la situation économique et financière de la SNCM à partir de 2004 tient à la fois à des facteurs internes (multiplication des conflits sociaux, réalisation insuffisante et tardive des objectifs de productivité, perte de parts de marché), et à des facteurs exogènes à la SNCM: moindre attractivité de la destination de la Corse, politique de conquête de parts de marché menée par son concurrent Corsica Ferries (renforcement de l'offre avec un navire rapide de type “méga express” en 2004 et tarifs promotionnels), hausse du coût des carburants. Le résultat courant qui en est résulté est en perte de -32,6 millions d'EUR en 2004 et -25,8 millions d'EUR en 2005. Le résultat net, quant à lui, est négatif de -29,7 millions d'EUR en 2004 et de -28,8 millions d'EUR en 2005. Dans l'intervalle, les mouvements sociaux se sont amplifiés avec une grève de 24 jours à l'automne 2005 qui a partiellement bloqué l'approvisionnement de la Corse. Cette situation a conduit la direction de la compagnie, en liaison avec l'État actionnaire, à lancer en janvier 2005 le processus de recherche d'un partenaire privé et à mettre en oeuvre des mesures d'urgence [notamment la cession de l'Asco et de la participation dans Sud-Cargos (66)]. Toutefois, les mesures de réduction des effectifs (220 ETP équivalents-temps-plein, 10 millions d'EUR d'économies en année pleine) n'ont pu être mises en œuvre faute d'avis du comité d'entreprise. En particulier, la France expose que la réduction d'effectifs attendue sur le personnel sédentaire a été réalisée dans l'ensemble; en revanche les effectifs navigants n'ont baissés que marginalement en 2003 de 5 ETP et ont ensuite progressés.

(82)	Dans ce cadre, un accord de recapitalisation a été trouvé le 13 octobre 2005 avec la participation d'investisseurs privés [Butler Capital Partners et Veolia Transport (Connex) (67)]. Ce processus, et le mode de sélection des partenaires, seront exposés plus avant dans la présente décision.

(83)	Dans le cadre de la mise en œuvre de ce processus de cession au secteur privé, les autorités françaises ont notifié à la Commission les opérations suivantes:

2.10.1. Recapitalisation de la SNCM préalablement à sa privatisation

(84)

L'opération financière prévoit la souscription de la part de la CGMF de la totalité de l'augmentation du capital de la SNCM pour un montant de 142,5 millions d'EUR préalable à la cession et la prise en charge d'une partie des engagements sociaux de la SNCM au titre des frais de mutuelles de ses retraités, évalués à 15,5 millions d'EUR environ. Le 26 mai 2006, la France a autorisé cette souscription et a décrété le transfert au secteur privé de la propriété de la SNCM. Les autorités françaises considèrent, comme développé ci-après, que ce montant de 158 millions d'EUR, constituant le prix de marché négatif issu d'une procédure de mise en concurrence ouverte et non discriminatoire, est inférieur au coût de liquidation qu'un actionnaire privé aurait légalement dû assumer et qu'ainsi elles adoptent un comportement d'investisseur privé en économie de marché (IPEM), et que donc, selon elles, cette opération ne comporterait pas d'éléments d'aide d'État.

(85)

Dans ce contexte, la France fait observer que l'offre des repreneurs prévoit une garantie de passif. Elle prévoit également une clause résolutoire de la cession qui peut être exercée par les repreneurs en cas de survenance de l'un des événements suivants dans la mesure où ces hypothèses auraient pour effet de remettre en cause la crédibilité de leur plan d'affaires et le retour à la viabilité de la société; il s'agit de:

—	la non-attribution du contrat de délégation de service public de desserte maritime de la Corse pour la période débutant le 1er janvier 2007 […]*,

—

toute décision négative de la Commission européenne ou un arrêt du Tribunal ou de la Cour de Justice, tels qu'un refus de l'opération ou l'imposition de conditions ayant un impact substantiel sur la valeur de la société, et ce dans un délai de 6 ans à compter du jour de l'acquisition par les partenaires des droits sur la société,

2.10.2. D'après les autorités françaises, la recapitalisation préalable de la SNCM ne constituerait pas une aide

(86)

En application de la jurisprudence communautaire en la matière, les autorités françaises invitent la Commission à considérer que cette recapitalisation de la SNCM ne contient aucune mesure qualifiable d'aide au sens de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE. En effet, les autorités françaises se comporteraient en l'occurrence comme le ferait un investisseur privé avisé, guidé uniquement par des considérations économiques pour les raisons suivantes:

a) La privatisation de la SNCM résulte d'un processus de mise en concurrence ouvert, transparent et non discriminatoire diligenté par les autorités françaises

(87)	Le prix offert par les repreneurs est la “ meilleure ” offre obtenue au terme de ce processus. Il s'agit d'un prix de marché; la France a exposé à ce titre le processus de sélection des actionnaires privés retenu.

(88)

Après l'annonce, faite à l'Assemblée nationale le 26 janvier 2005, de la décision gouvernementale de lancer un processus de privatisation, les autorités françaises déclarent avoir lancé deux actions pour garantir selon elles une mise en concurrence ouverte et non discriminatoire, conformément aux critères communautaires:

—	les ministres concernés ont nommé une personnalité indépendante, M. Claude Gressier, chargée de veiller notamment au bon déroulement de la procédure et à l'égalité de traitement des candidats, d'une part,

—	la CGMF a recruté HSBC-CCF comme banque conseil, d'autre part. Cette banque a contacté 70 sociétés communautaires et non communautaires, dont la liste a été fournie à la Commission, susceptibles d'être intéressées au premier stade de la mise en concurrence.

(89)

Parmi ces 70 sociétés, […]d'entre elles auraient exprimé des marques d'intérêt et […] mémorandums d'information ont été envoyés. […] offres préliminaires ont été reçues le 12 avril 2005. Connex, […] et Butler Capital Partners ont présenté une offre de second tour le 17 juin 2005. Ces offres avaient comme point commun d'être des offres d'acquisition de 100 % du capital. Elles étaient à ce stade indicatives et comportaient de nombreuses zones d'incertitude. Il a été alors décidé que les représentants de l'État auraient des contacts avec chacun des candidats pour faire préciser leurs offres. Les trois candidats ont chacun remis une nouvelle offre le 28 juillet 2005.

(90)

Ces offres, qui étaient fermes mais encore conditionnelles, ont été analysées pendant le mois d'août et diverses précisions ont été demandées aux candidats. À partir du 20 août, il a été décidé d'entrer en discussion avec chacun des candidats dans le but de les faire améliorer autant que possible leurs offres et de lever les zones d'incertitude. À cette fin, des réunions en nombre identique ont été organisées avec chacun des trois candidats fin août et début septembre. Ces réunions ont permis de clarifier leurs offres et de les conduire à les améliorer. Une ultime réunion avec chacun des trois candidats a eu lieu le mercredi 14 septembre 2005. Il a été demandé aux candidats de remettre leurs dernières offres pour le jeudi 15 septembre 2005 à 17 heures.

(91)	Cependant, le jeudi 15 septembre 2005 en début d'après-midi, Connex a fait savoir que le conseil d'administration de sa maison mère tenu le matin même avait décidé que le groupe ne remettrait pas d'offre. Deux offres ont donc été remises, l'une par le groupe […], l'autre par le groupe BCP.

(92)

La comparaison des deux offres effectuée par la banque conseil sous l'autorité de l'Agence des participations de l'État et sous le contrôle de M. Gressier a montré que l'offre du groupe BCP était nettement moins coûteuse pour l'État. Le mardi 27 septembre 2005, l'État a publié un communiqué indiquant qu'il retenait l'offre du groupe BCP. Le Ministre des Transports a indiqué peu après qu'il envisageait la possibilité que l'État reste au capital de la SNCM, mais de façon minoritaire et temporaire.

(93)

Le jeudi 29 septembre 2005, l'État a annoncé que le groupe BCP, soucieux d'avoir dans le tour de table de la SNCM un grand opérateur industriel, a accepté de rétrocéder une partie de ses parts au groupe Connex (qui serait l'opérateur industriel) de telle sorte que la participation de Connex serait de 30 %, celle de l'État à 25 % et celle des salariés à 5 %. Connex serait ainsi l'opérateur industriel de la SNCM tandis que BCP, retenu à l'issue de la procédure de mise en concurrence, en resterait l'actionnaire de référence. Ultérieurement, les nouveaux actionnaires ont accepté une montée de la participation des salariés de 5 % à 9 % (en renonçant chacun à 2 %), ce qui conduit BCP à 38 %, Veolia (Connex) à 28 % et l'État à 25 %.

(94)	Au total, la France considère que, dans la mesure où cette recherche d'un partenaire privé pour la SNCM a été opérée dans le cadre d'une procédure de mise en concurrence ouverte et non discriminatoire, à l'issue de laquelle la meilleure offre a été retenue, le prix de cession est un prix de marché.

b) Le prix négatif de 158 millions d'EUR serait inférieur aux coûts qu'aurait entraînés la liquidation de l'entreprise

(95)

La France estime que ceci est le cas que l'on considère, d'après une première méthode, l'ensemble des coûts réels qu'aurait à supporter en tant qu'actionnaire la République française, estimés par un rapport de la CGMF à […] millions d'EUR et contre-expertisés par le rapport Oddo-Hastings à […] ou […] millions d'EUR selon la méthodologie utilisée (68), ou que l'on s'en tienne, selon une seconde méthode, conformément à la pratique décisionnelle de la Commission, confirmée par la jurisprudence de la CJCE (69), aux seuls coûts de liquidation qu'un actionnaire privé placé dans une situation comparable serait légalement tenu d'assumer, correspondant en pratique à la seule valeur de liquidation des actifs de la SNCM, estimée par le rapport Oddo-Hastings à […] millions d'EUR.

(96)

S'agissant de la première méthode, qui tient compte entre autres du risque que l'État française soit appelé en “comblement de passif” si un tribunal devait le considérer comme dirigeant de fait da la SNCM, le rapport établi par la CGMF avec l'appui de Ernst & Young (rapport CGMF) a été transmis par les autorités françaises en mars 2006; il a été établi au 30 septembre 2005 et réactualisé selon les données provisoires au 31 décembre 2005, estimées au 8 mars 2006. À cette dernière date, la valeur résiduelle de l'actif de la SNCM (soit […] millions d'EUR) serait après paiement des dettes privilégiées de […] millions d'EUR. Les autres éléments de coûts pris en compte au titre de l'action en comblement de passif envers l'État comprennent notamment les coûts de résiliation des principaux contrats d'exploitation, les coûts liés à la résiliation des conditions de crédit-bail des navires et le paiement des dettes chirographaires, qui conduirait à un coût de liquidation estimé de l'ordre de […] millions d'EUR au titre de l'insuffisance d'actif.

(97)	En outre, la France considère que la CGMN ou l'État auraient été amenés à payer des indemnités complémentaires de licenciement aux salariés de la SNCM, pour un coût moyen de l'ordre de […] millions d'EUR, ce qui conduirait in fine à un coût total de liquidation de l'ordre de […] millions d'EUR.

(98)

Le rapport CGMF précise qu'une très forte variation peut exister sur le coût des indemnités complémentaires de licenciement avec des hypothèses basse et haute respectivement chiffrées à […] et -[…] millions d'EUR et une valeur moyenne retenue à -[…] millions d'EUR et auxquels s'ajoutent des coûts de contentieux estimés à […] millions d'EUR, soit au total […] millions d'EUR; ce chiffre correspond à une fourchette de […] à […] mois de salaire et une valeur moyenne retenue à 29 mois. Il s'ajouterait au coût du plan conventionnel, d'un coût voisin de -[…] millions d'EUR déjà pris en compte dans le calcul de l'actif net résiduel.

(99)

Le rapport établi le 29 mars 2006 par Oddo Corporate Finance et le cabinet Paul Hastings (rapport Oddo) a été transmis le 7 avril 2006 à la Commission. Il consiste en une revue critique, demandée par l'Agence des Participations de l'État (APE), des rapports CGMF et une approche des coûts de liquidation jugés acceptables au plan communautaire.

(100)

Le rapport Oddo considère qu'il existerait une insuffisance d'actif de […] millions d'EUR qui pourrait être mise à charge de l'État en cas d'action en comblement de passif pour un montant allant de […] %, soit -[…] millions d'EUR, à […] % de sa valeur. Il considère que cette évaluation, faite au 30 septembre 2005, et d'ailleurs confirmée au 31 décembre, correspond à la date pertinente voisine de la sélection de BCP effectuée le 27 septembre. Le rapport considère aussi que le risque d'action en comblement de passif est élevé, particulièrement au regard d'un précédent jugé par la Cour de Cassation (70), concernant la filiale d'un établissement public, le BRGM (Bureau de Recherches Géologiques et Minières) condamné à payer l'intégralité de l'insuffisance de l'actif de sa filiale, les Mines de Salsignes, au motif que le dirigeant de fait, le BRGM, malgré sa connaissance des conditions de dégradation de l'activité et des alertes données, avait eu un comportement fautif en laissant l'activité se poursuivre.

(101)

S'agissant des indemnités complémentaires de licenciement, le rapport Oddo considère également que, du fait du lien de dépendance de la SNCM envers son actionnaire, et selon une autre jurisprudence française récente (71), la liquidation de celle-ci pourrait conduire le juge à ordonner le versement de dommages et intérêts aux salariés. Comme dans le rapport CGMF, la fourchette d'indemnisation envisagée par le rapport Oddo est très large. Si l'évaluation de ces dommages est faite par référence au plan social mis en œuvre en 2002 et celui envisagé en 2005, elle atteindrait une valeur de […] à […] millions d'EUR, d'où un coût de liquidation total estimé à charge de l'État de […] (soit […] + […] millions d'EUR) à […] millions d'EUR (soit […] + […] millions d'EUR). Si le juge décide par contre de limiter l'indemnisation, eu égard au contexte et aux circonstances de l'affaire, à une valeur comprise entre […] et […] mois de salaire, le coût social serait, selon le rapport Oddo, de […] à […] millions d'EUR, soit un coût de liquidation total pouvant aller de […] à […] millions d'EUR en y incluant les valeurs estimées d'insuffisance d'actif déjà citées.

(102)

De surcroît, la France considère que l'approche développée ci-dessus est confortée par la récente décision de la Commission concernant l'aide d'État mise à exécution par la Belgique en faveur d'ABX Logistics (no C 53/2003), dans laquelle la Commission a été conduite à examiner un prix de cession négatif, présentant comme en l'espèce le caractère d'un prix de marché, et à le comparer avec les coûts qu'aurait effectivement supportés l'État actionnaire dans le cadre d'une liquidation amiable ou judiciaire tels qu'expertisés par un tiers indépendant. D'après la France, la Commission reconnaît notamment dans cette décision la validité d'un certain nombre de coûts, notamment ceux pouvant résulter d'une action en comblement de passif de la part des créanciers ou des effets de “contagion” de la liquidation aux autres branches du groupe liquidant sa filiale.

(103)

S'agissant de la seconde méthode, fondée sur l'arrêt Gröditzer (C 334/99), ler rapport de la CGMF et Oddo estiment la valeur de liquidation des actifs à […] millions d'EUR au 30 septembre 2005, compte tenu d'immobilisations corporelles ([…] millions d'EUR) et financières ([…] millions d'EUR), des créances clients ([…] millions d'EUR), d'autres créances ([…] millions d'EUR) et d'un déficit de trésorerie de — […] millions d'EUR.

(104)

Enfin, les autorités françaises invitent la Commission à tenir compte de la cession du contrôle de la SNCM au secteur privé comme l'un des éléments principaux du contexte dans lequel le plan de restructuration actualisé doit être examiné. Cette privatisation renforcerait en effet la crédibilité du plan de retour à la viabilité de l'entreprise et réduirait drastiquement le risque éventuel de nouvelle mesure d'aide.

2.10.3. Recapitalisation conjointe des actionnaires

(105)

Après que la SNCF, actionnaire de SNCM à hauteur de 6,74 % au côté de la CGMF qui en détient le solde, a transféré ses titres à celle-ci, la SNCM a réduit son capital à un montant de 37.005 EUR dont une quote-part de 75 % a été alors acquise par BCP et Veolia à sa valeur nominale. Une nouvelle augmentation de capital d'un montant de 35 millions d'EUR a ensuite eu lieu; elle a été souscrite à hauteur de […] millions d'EUR par BCP et de […] millions d'EUR par Veolia, soit un montant de […] millions d'EUR, auquel s'ajouter un montant de 8,75 millions d'EUR souscrit par la CGMF à hauteur de sa nouvelle quote-part de 25 %. Les deux partenaires privés ont apporté également une avance en compte courant de 8,75 millions d'EUR, dont respectivement […] èmes pour BCP et […] èmes pour Veolia.

(106)

La France considère que cette prise de participation constitue également un investissement avisé (IPEM). En effet, d'une part, elle est intervenue de manière concomitante et minoritaire aux côtés des investisseurs privés BCP et Veolia Transport. D'autre part, la France expose que cette participation bénéficie d'une rémunération en capital fixe de […] % par an, et considère que ce taux de rentabilité est très satisfaisant pour un investisseur privé et exonère l'État du risque d'exécution du plan d'affaires. Il est cependant précisé qu'en cas de redressement ou liquidation judiciaire de la SNCM cette rémunération ne sera pas applicable.

2.10.4. Mesures financières complémentaires (aide à la personne)

(107)

La CGMF a versé enfin 38,5 millions d'EUR dans un compte séquestre afin de financer uniquement les mesures sociales supplémentaires que l'État s'est engagé à prendre en charge dans l'éventualité d'un plan de réduction des effectifs mis en oeuvre par les repreneurs. La France considère à ce titre, en invoquant la pratique décisionnelle de la Commission, notamment dans le dossier “SFP — Société française de production (72)”, que ce financement constitue une aide à la personne qui ne bénéficie pas à l'entreprise. Dans ce cas, la mise en œuvre grâce à des fonds publics de mesures sociales supplémentaires en faveur des personnes licenciées, sans que ces mesures allègent l'employeur de ses charges normales, relèverait de la politique sociale des États membres et ne constituerait pas une aide d'État.

2.10.5. Mode de direction de la SNCM et rôle de l'État

(108)

Dans le cadre de l'opération, l'État n'exerce plus le contrôle de la société, le mode de gouvernance choisi permettant une répartition des rôles entre les deux partenaires privés.

(109)

Le conseil de surveillance, dont les compétences sont détaillées dans les statuts, sera présidé par un représentant de BCP. Depuis la réalisation de l'opération jusqu'à l'attribution de la délégation de service public la présidence est exercée par un représentant de l'État.

(110)

Au sein du conseil de surveillance à 14 membres, BCP et Veolia Transport ont respectivement 4 et 3 membres. Les salariés ont 2 représentants et les salariés actionnaires ont désigné ultérieurement 2 représentants. L'État ne dispose que de 3 membres. Chaque membre dispose d'une voix et les décisions au conseil de surveillance se prend à la majorité des voix. En cas de partage, la voix du président est prépondérante.

(111)

Le directoire est le véritable organe de gestion de l'entreprise. Son président est le dirigeant et le représentant de l'entreprise. Ses membres sont nommés par le conseil de surveillance sur proposition de Veolia Transport.

(112)

Les actions détenues par l'État ne disposent d'aucune prérogative particulière en matière de droit de vote. Chaque action dispose du même droit de vote que les autres.

(113)

Les accords passés entre la CGMF et les partenaires BCP et Veolia Transport donnent à ceux-ci la priorité pour acquérir, le moment venu, les actions détenues par la CGMF. Par ailleurs, BCP et Veolia Transport se sont consentis des droits mutuels, notamment de préemption, qui permettront notamment à Veolia Transport de racheter ultérieurement les parts de BCP. Les accords prévoient enfin que, dans l'hypothèse où la CGMF devrait vendre ses parts, les opérations réalisées à cette occasion conduiraient à ce que l'actionnariat soit in fine détenu à hauteur de […] % par Veolia Transport, […] % par BCP et […] % par les salariés.

2.10.6. Le plan d'affaires des repreneurs

(114)

Le plan d'affaires des repreneurs s'étend sur la durée la plus courte possible conformément aux règles posées par les lignes directrices de 2004. Il permettrait, d'après la France, de rétablir la viabilité à long terme de l'entreprise dès 2008/2009, sur la base d'hypothèses réalistes concernant ses conditions d'exploitation futures et grâce principalement à la mise en œuvre de mesures internes.

(115)

À l'issue du plan, la SNCM retrouve la viabilité économique. Elle est en mesure de financer ses investissements et de rémunérer ses capitaux propres. Le résultat courant serait positif de […] millions d'EUR en 2009. En résultat analytique, les activités actuellement déficitaires auront atteint la viabilité économique à cette date.

(116)

Le redressement repose sur un ensemble d'hypothèses jugées réalistes et acceptables par la France. Il ne s'appuierait pas sur une amélioration artificielle de facteurs externes sur lesquels la SNCM ne peut pas influer. Une étude de marché indépendante (projet Sirène) transmise à la Commission par courrier du 16 mars 2006 aurait permis d'établir des prévisions réalistes de croissance du marché pour l'élaboration du plan d'affaires: […] % par an en moyenne entre 2005 et 2009 sur la Corse (contre une tendance de […] % entre 1993 et 2004); […] % par an en moyenne sur le Maghreb (contre une tendance entre 2001 et 2004 de +[…] % sur l'Algérie et + […] % sur la Tunisie). Le plan d'affaires prévoit une stabilité globale des parts de marché de la SNCM sur ses différents segments d'activité ([…] % sur Marseille-Toulon, […] % sur Nice, […] % sur l'Algérie et […] % sur la Tunisie).

(117)

Le retour à la viabilité est principalement obtenu grâce à la mise en œuvre de mesures internes, visant notamment à abaisser le point mort d'exploitation de la société:

—

en premier lieu, un plan de réduction des effectifs de 400 équivalents temps plein et des mesures de productivité qui génèrent au total une économie d'environ […] millions d'EUR sur la masse salariale en année pleine (hors revalorisation salariale) devant mener la société à une augmentation de la productivité de […] %. À cet égard, il convient de rappeler que les réductions concernant les effectifs sédentaires établies par le plan social de 2002 ont été mise en œuvre en partie tandis que ni la réduction prévue de marins ni l'augmentation de la productivité de 10 % n'ont pu être atteintes;

—	en second lieu, des programmes de réduction des coûts, notamment en matière de maintenance.

(118)

Une analyse de sensibilité aux écarts de coûts et de chiffre d'affaires, autre que le volume de la délégation de service public, a été établie par le projet Sirène et fournie par la France; selon celle-ci, le résultat courant de +[…] millions d'EUR prévu en 2009 pourrait connaître un scénario bas à -[…] millions d'EUR et un scénario haut à +[…] millions d'EUR.

2.10.7. Levée des restrictions posées par la décision annulée

(119)

Pour assurer sa réussite, ce plan part de l'hypothèse que les restrictions posées par la décision annulée du 9 juillet 2003, en matière de remplacement de navires (article 2), de politique tarifaire (article 4) et de nombre de rotations de navires vers la Corse (article 5) seront levées. Selon l'analyse juridique développée par la France, compte tenu du niveau résiduel de l'aide octroyée in fine par l'État dans le cadre du plan de restructuration régularisé comme décrit ci-dessus, il ne serait plus justifié que la Commission maintienne l'ensemble de ces contreparties par rapport au montant approuvé à ce titre en 2003.

(120)

En particulier, la France insiste sur le caractère essentiel de l'intégrité de la desserte de Nice, sur le maintien actuel, après les cessions déjà intervenues, du format actuel (73) de la flotte et sur le caractère stratégique de la participation de la SNCM dans le groupe CMN.

(121)

S'agissant de la desserte de Nice, actuellement déficitaire, les autorités françaises soulignent que le positionnement de la SNCM après sa cession nécessite d'offrir une solution “réseau” et de donner le choix du départ entre les villes de Marseille et de Nice pour ne pas se priver d'une partie importante des clients potentiels situés en France et en Italie dans la zone de chalandise de Nice. De plus, près de […] % ([…] % en saison) de la clientèle de la SNCM utilise déjà aujourd'hui les billets “croisés”, permettant notamment de diversifier les ports d'origine et de destination, ce qui montre la valeur pour la clientèle d'une desserte caractérisée ainsi. De même, limiter la présence aux seuls mois de juillet et août sur la liaison Nice-Corse entraînerait non seulement un impact commercial négatif du fait des billets croisés perdus, mais pénaliserait fortement l'image et la promotion de la SNCM. Par contre, il est probable que le retrait de la SNCM de Nice, représenterait un impact négatif commercial estimé à environ […] millions d'EUR par an. D'après les prévision élaborées par les autorités françaises, l'arrêt du Liamone, desservant cette ligne, ne permettrait d'améliorer les comptes que de […] millions d'EUR, ce qui serait un niveau faible eu égard aux enjeux stratégiques de la liaison.

(122)

Sur le caractère stratégique de la participation de la SNCM dans le groupe CMN, la France considère que tant la Commission que le juge communautaire ont validé la position des autorités françaises selon laquelle la participation de la SNCM dans le groupe CMN était un actif stratégique et non pas un pur actif financier. Aucun élément nouveau depuis la décision du 9 juillet 2003 ne vient remettre en cause ce raisonnement, qui tend au contraire à être renforcé par la position, jugée dominante par les autorités françaises, acquise depuis lors par Corsica Ferries sur le marché corse:

—

l'obligation de céder cette participation signifierait sûrement la fin de la coopération industrielle actuelle (synergies, tarif unique, etc.); elle diminuerait substantiellement les chances de la SNCM de concourir à l'appel d'offres pour le renouvellement de la délégation de service public; et elle serait ainsi susceptible de remettre en cause la viabilité de la SNCM.

—

l'importance stratégique du partenariat entre la SNCM et la CMN pour chacune d'elles est la raison d'être du pacte d'actionnaires du 7 mars 1992 qui lie la SNCM et STIM d'Orbigny dans le contrôle de la CMP et dont la Commission a eu connaissance. Ce pacte offre précisément des garanties crédibles et fortes à la SNCM en cas de changement substantiel de la politique de la CMN (et vice-versa) par le biais d'une option d'achat. Historiquement, ces dispositions tiennent au fait qu'à l'époque, la SNCM ne pouvait pas détenir le contrôle majoritaire d'une société privée, pour des raisons étrangères à la compagnie, mais qu'elle se voyait octroyer des garanties cohérentes avec la détention de 69 % des intérêts économiques du groupe CMN.

(123)

Au total, il est exposé que les repreneurs privés reprennent à leur compte l'analyse constante de la société et des autorités françaises sur le caractère stratégique de la participation dans la CMN et la nécessité de son maintien dans le patrimoine de la SNCM.

2.10.8. Le maintien d'une structure concurrentielle du marché

(124)

L'opération envisagée par les autorités françaises, en assurant le retour à la viabilité de la SNCM, permettrait selon elles le maintien d'un jeu concurrentiel sur les destinations vers la Corse.

(125)

D'après la France, la prise en compte des enjeux concurrentiels dans le sauvetage d'une entreprise en difficulté est un des principes des lignes directrices. Elle considère que ce principe a été rappelé, dans le dossier présent, par la Commission (paragraphe 283 de sa décision annulée) et par le Tribunal dans son arrêt du 15 juin. Ce dernier a rappelé que la Commission pouvait estimer, dans l'exercice de son large pouvoir d'appréciation, que la présence d'une entreprise était nécessaire pour prévenir l'émergence d'une structure oligopolistique renforcée des marchés en cause (arrêt Kneissl Dachstein/Commission, point 97).

(126)

La détermination des contreparties éventuelles doit également tenir compte de la structure de marché (§ 39 des lignes directrices de 2004). Ainsi, une réduction des capacités de la SNCM serait de nature à renforcer la position désormais dominante de Corsica Ferries sur le marché avec la Corse, compte tenu notamment des parts de marché respectives des différentes compagnies et de leur évolution dans le temps.

(127)

À cet égard, d'après une étude de marché indépendante transmise par la France, il résulte que, depuis son arrivée en 1996, Corsica Ferries a fortement développé son offre et s'est imposé en quelques années comme le principal transporteur sur l'ensemble du marché entre la Corse et le continent. En effet, il détient à présent près de 60 % du marché passagers en volume et transporte chaque année 70 % de passagers de plus que la SNCM. Cette dernière au global est passée de 82 % de parts de marché en 2000 à 33 % en 2005. S'agissant du marché de fret, la SNCM est encore le principal transporteur grâce à sa participation dans la CMN, qui en détient 41,7 %. Néanmoins Corsica Ferries, qui a développé une offre à partir de 2002, a connu une très forte croissance depuis son lancement (+63 % par an entre 2002 et 2004) et en détient à présent environ 16,8 %.

(128)

D'après les autorités françaises, le plan de restructuration ainsi actualisé serait conforme aux critères de compatibilité énoncés par la Commission dans ses lignes directrices de 1999 et celles de 2004. Egalement, l'ensemble des mesures exposées dans le contexte de la privatisation de la SNCM permettrait de rétablir dès le 30.12.2009 la viabilité à long terme de la SNCM et serait limité au minimum nécessaire à ce retour à la viabilité.

3. APPRÉCIATION

(129)

La présente décision constitue une extension de la procédure d'ouverture de 2002 qui porte sur les nouveaux éléments décrits ci-dessus, tout en intégrant le plan de restructuration notifié en 2002. La Commission exprime les doutes additionnels par rapport à ceux exprimés dans l'ouverture de procédure de 2002, et qui découlent des nouveaux éléments notifiés par les autorités françaises entre octobre 2005 et mai 2006. En outre, comme cela a été suggéré par le Tribunal, la Commission se doit d'exprimer tout d'abord ses doutes sur la nature d'aide (à la lumière de l'arrêt Altmark Trans) et sur la compatibilité en tant que compensation de service public de tout ou partie du montant notifié en 2002.

3.1. Appréciation des 53,48 millions EUR versés au titre de compensations de service public

(130)

Ainsi que le Tribunal l'y a invitée, la Commission se doit d'examiner le montant de 53,48 millions d'EUR visant à combler les sous-compensations issues des conventions de service public de 1991 et 1996, à la lumière des critères établis par l'arrêt de la Cour du 24 juillet 2003 dans l'affaire Altmark, pour déterminer si ces compensations constituent ou non des aides d'État au sens de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE.

(131)

Il convient de rappeler que l'arrêt de la Cour en question a dit pour droit que les subventions publiques visant à permettre l'exploitation de services réguliers de transports urbains, suburbains ou régionaux ne tombent pas sous le coup de cette disposition dans la mesure où de telles subventions sont à considérer comme une compensation représentant la contrepartie des prestations effectuées par les entreprises bénéficiaires pour exécuter des obligations de service public. Aux fins de l'application de ce critère, il incombe à la juridiction de renvoi de vérifier la réunion des conditions suivantes:

—	premièrement, l'entreprise bénéficiaire a effectivement été chargée de l'exécution d'obligations de service public et ces obligations ont été clairement définies;

—	deuxièmement, les paramètres sur la base desquels est calculée la compensation ont été préalablement établis de façon objective et transparente;

—	troisièmement, la compensation ne dépasse pas ce qui est nécessaire pour couvrir tout ou partie des coûts occasionnés par l'exécution des obligations de service public, en tenant compte des recettes y relatives ainsi que d'un bénéfice raisonnable pour l'exécution de ces obligations;

—

quatrièmement, lorsque le choix de l'entreprise à charger de l'exécution d'obligations de service public n'est pas effectué dans le cadre d'une procédure de marché public, le niveau de la compensation nécessaire a été déterminé sur la base d'une analyse des coûts qu'une entreprise moyenne, bien gérée et adéquatement équipée en moyens de transport afin de pouvoir satisfaire aux exigences de service public requises, aurait encourus pour exécuter ces obligations, en tenant compte des recettes y relatives ainsi que d'un bénéfice raisonnable pour l'exécution de ces obligations.

(132)

À supposer même qu'il soit possible d'établir que la première et la troisième condition établies par cette jurisprudence sont remplies, il est beaucoup plus difficile de prouver que le deuxième et surtout le quatrième critères sont remplis. En effet en ce qui concerne le deuxième critère la Commission note qu'il s'agit, dans le cas d'espèce, de compensations forfaitaires versées en application des conventions précitées et du montant complémentaire de 53,48 millions d'EUR, versés a posteriori pour des périodes parfois anciennes.

(133)

S'agissant du quatrième critère, il s'avère très difficile de démontrer que, en l'absence d'appels d'offres pour l'octroi de conventions de 1991 et 1996, le niveau de compensation “a été déterminé sur la base d'une analyse des coûts qu'une entreprise moyenne, bien gérée et adéquatement équipée en moyens de transport afin de pouvoir satisfaire aux exigences de service public requises, aurait encourus pour exécuter ces obligations, en tenant compte des recettes y relatives ainsi que d'un bénéfice raisonnable pour l'exécution de ces obligations”.

(134)

La Commission prend note du fait que la République française avance un certain nombre d'éléments visant à démontrer que la SNCM aurait agit comme une entreprise moyenne, bien gérée et adéquatement équipée. La Commission exprime néanmoins ses doutes sur le fait que les informations et les données transmises à cet égard par les autorités françaises permettent de constater que cette condition est remplie. Les éléments partiels de comparaison fournis à ce stade par les autorités françaises ne permettent pas d'arriver à une conclusion globale. En outre, en l'absence de précisions, les difficultés économiques récurrentes de l'entreprise conduisent la Commission à exprimer ses doutes sur le fait que la SNCM puisse être considérée comme ayant été une entreprise moyenne, bien gérée et adéquatement équipée, et donc sur la nature de non–aide du montant complémentaire de 53,48 millions d'EUR et invite la République française, le bénéficiaire et les tiers intéressés à lui transmettre leurs observations sur ce point.

(135)

Si la Commission devait donc considérer que ce montant constitue une aide au sens de l'article 87, paragraphe 1 du traité CE, elle pourrait confirmer l'analyse développée dans sa décision de 2003, particulièrement aux points 259 et suivants, selon laquelle le montant de 53,48 millions d'EUR serait justifié en tant que compensation de service public au titre de l'article 86, paragraphe 2 du traité CE, cette analyse n'ayant pas été contestée par le Tribunal, et l'approuver sur cette base.

(136)

Si le montant susmentionné est qualifié comme non-aide ou comme aide compatible au sens de l'article 86, paragraphe 2 du traité CE, la Commission devrait estimer que le montant d'aide à considérer comme aide à la restructuration au titre de la notification de 2002 s'élèverait, non à 76 millions d'EUR, mais à 15,81 millions EUR. Ce dernier montant viendrait donc s'ajouter aux mesures notifiées en 2006 et, dans la mesure où elles comporteraient des aides à la restructuration, serait examiné conjointement avec celles-ci; dans le second cas (aides compatibles sur la base de l'article 86), selon les lignes directrices de 2004, l'examen des aides à la restructuration devrait prendre en compte l'effet de ces aides compatibles sur l'ensemble du plan de restructuration.

(137)

La Commission devrait s'interroger sur l'opportunité de maintenir l'ensemble des contreparties imposées à la SNCM par décision de 2003. En effet, l'imposition de celles-ci avait été considérée comme nécessaire pour que la concurrence ne soit pas faussée dans une mesure contraire à l'intérêt commun en considération du montant plus important de 76 millions d'EUR examiné initialement en tant qu'aide à la restructuration. Le réexamen à la baisse de ce montant devrait entraîner une réduction de ces contreparties, comme suggéré par le Tribunal, d'autant que, à présent, la SNCM a déjà mis en œuvre définitivement certaines contreparties [comme la cession de participations non stratégiques dans d'autres compagnies (74)] et que l'échéance (31 décembre 2006) pour le maintien des contreparties en matière de remplacement de navires, de politique tarifaire et de nombre de rotations de navires vers la Corse est presque atteinte sous réserve toutefois que les nouvelles injections publiques ne contiennent pas d'aide à la restructuration supplémentaire susceptibles de compenser ou de dépasser le montant d'aide initial une fois réduit à sa partie relative à la restructuration.

(138)

À cet égard, la Commission se doit, en premier lieu, de vérifier si toutes les contreparties imposées par sa décision de 2003 ont été dans la pratique respectées. Même si elle note que les participations jugées non stratégiques dans des sociétés ont été cédées entre 2003 et 2004 et que la SNCM a maintenu sa flotte à 10 navires (soit une unité inférieure à la limite de 11 navires, à la suite de la cession de l'Asco le 24.5.2005 et au remplacement de l'Aliso en 2004), elle exprime ses doutes sur le fait que la limitation de price leadership et de nombre de rotations sur la Corse aient été respectées et que leur suppression soit justifiée. En outre, si la Commission devait estimer que les nouvelles mesures contiennent des aides à la restructuration d'un montant supérieur à celui approuvé dans le cadre du plan de restructuration de 2002, il ne peut pas être exclu qu'elle soit menée à imposer à la SNCM le maintien de contreparties imposées en 2003 ou des contreparties additionnelles adéquates afin de sauvegarder les conditions de concurrence.

(139)

Elle invite dès lors la République française et les parties intéressées à lui faire parvenir leurs commentaires sur ce point.

3.2. Appréciation de la nature d'aide ou de non aide de la recapitalisation initiale de 158 millions d'EUR

(140)

La Commission constate que les fonds qui ont été apportés par la CGMF à la SNCM à ce titre sont clairement des ressources d'État, ce que ne conteste pas la France. Elle constate aussi que cet apport fait partie d'un plan annoncé par le gouvernement français et négocié sous son autorité ce qui traduit bien l'imputabilité à l'État de cette décision. La Commission doit alors vérifier si ce comportement de l'État constitue un investissement avisé compte tenu des difficultés de la SNCM.

(141)

À titre liminaire, la Commission croit utile de rappeler le point 133 de l'arrêt Gröditzer précité “En vue de déterminer si la privatisation de GS pour un prix de vente négatif de 340 millions de DEM comporte des éléments d' aide d'État, il y a lieu d'apprécier si, dans des circonstances similaires, un investisseur privé d'une taille qui puisse être comparée à celle des organismes gérant le secteur public aurait pu être amené à procéder à des apports de capitaux de cette importance dans le cadre de la vente de ladite entreprise ou aurait opté pour la liquidation de celle-ci (voir, en ce sens, notamment, arrêt du 16 mai 2002, France/Commission, C-482/99, Rec. p. I-4397, point 70)”.

(142)

La Commission précise également que au point 26 de l'arrêt Espagne/Commission (75) la Cour dit pour droit que “…la Commission est fondée à affirmer qu' un investisseur privé poursuivant une politique structurelle, globale ou sectorielle, guidée par des perspectives de rentabilité à long terme, ne saurait raisonnablement se permettre, après des années de pertes ininterrompues, de procéder à un apport en capital qui, en termes économiques, s'avère non seulement plus coûteux qu' une liquidation des actifs, mais est en outre lié à la vente de l' entreprise, ce qui lui enlève toute perspective de bénéfice, même à terme”.

(143)

Dans une première approche, les autorités françaises ont comparé le prix de marché négatif payé par la CGMN au coût de liquidation judiciaire de la SNCM, tel qu'il ressort des deux études qu'elles ont fournies. Comme indiqué ci-avant, ce coût de liquidation serait compris, selon ces études, entre […] et […] millions d'EUR, avec une valeur médiane de l'ordre de […] millions d'EUR, et dont une large partie serait due au coût de l'action en comblement de passif qui serait intentée à l'encontre de l'a CGMN ou de l'État et d'autre part au coût des indemnités complémentaires de licenciement. En appui à son raisonnement, la France évoque notamment la décision ABX prise le 7 décembre 2005 (76) par la Commission.

(144)

S'agissant du coût lié au risque de comblement de passif, la Commission note que si, dans cette décision, “ la Commission ne nie pas que, dans certains cas exceptionnels, certaines législations nationales prévoient la possibilité pour des tiers de se retourner contre les actionnaires d'une société liquidée, notamment si ces actionnaires peuvent être considérés comme des […] et/ou ayant commis des fautes de gestion”. (§ 208), comme l'avancent ici les autorités françaises, elle conclut toutefois dans cette même décision que “en l'espèce, bien qu'une telle possibilité existe en droit français et que les autorités belges aient fourni un certain nombre d'indications quant à un tel risque, elles n'ont pas suffisamment levé les doutes exprimés, dans le cas d'espèce, lors de l'extension de procédure d'avril 2005 dans le présent dossier. La Commission en conclut qu'il n'est pas légitime, dans le cas présent, de retenir parmi les coûts de ce scénario les 58 millions d'EUR liés, selon les autorités belges, au risque de […]” (§ 209).

(145)

La Commission note certes que le précédent cité par les autorités françaises (action en comblement de passif contre le BRGM) témoigne de ce qu'une entreprise publique peut être condamnée à ce titre, suite aux difficultés d'une de ses filiales dont elle aurait été dirigeant de fait.

(146)

La Commission rappelle cependant, comme elle l'a fait à l'occasion du dossier ABX, qu'une telle qualification ne pourrait être retenue qu'à titre exceptionnel, une société comme la SNCM devant en principe répondre de ses obligations avec son propre patrimoine. En l'espèce, il n'est pas clair à ce stade que les conditions requises par le droit national pour la poursuite d'une action en comblement de passif, et notamment la qualification de “dirigeant de fait” de la CGMN ou de l'État français, soient remplies. La Commission doit donc exprimer des doutes à ce sujet.

(147)

De même, s'agissant des indemnités complémentaires, la Commission ne considère pas comme suffisamment démontré, à ce stade, le risque que la CGMN ou l'État auraient pu être condamnés à payer des indemnités de licenciement aux salariés de la SNCM en cas de liquidation judiciaire, et doit exprimer des doutes à ce sujet.

(148)

Plus généralement, la Commission souligne qu'aux paragraphes 196 à 216 de sa décision ABX, qui traitent justement du comportement d'investisseur avisé qu'aurait eu la SNCB en vendant une partie de son activité ABX-France à un prix négatif, après avoir rejeté (comme indiqué ci-dessus) les coûts imputables au risque de comblement de passif, parce que ce risque n'avait pas été suffisamment caractérisé, elle se livre à une analyse détaillée des autres coûts liés à la liquidation et qui avaient pu, dans le cas ABX, être pris en compte, en particulier l'impact de la liquidation d'une filiale sur la valeur du reste du groupe. Or, dans le cas d'espèce, la Commission ne dispose pas à ce stade d'une description suffisamment détaillée des coûts avancés par les autorités françaises. En outre, elle exprime ses doutes sur le fait que les circonstances du cas ABX soient transposables au cas d'espèce, notamment l'impact de la liquidation sur les autres composantes du groupe, qui tenait à la nature tout à fait particulière d'activité de réseau européen de l'entreprise concernée.

(149)

Par ailleurs, sur la base des éléments dont elle dispose, s'agissant des coûts sociaux qui seraient, selon elle, vraisemblablement à la charge de la France en cas de liquidation de la SNCM, la Commission note, toujours selon les études fournies par les autorités françaises, que si celles-ci font référence à une valeur moyenne de […] millions d'EUR pour les indemnités complémentaires de licenciement, elles font également état d'une très forte dispersion en la matière. Ainsi, le rapport CGMF, qui dans sa première version (septembre 2005) évoquait une première fourchette de […] à […] millions d'EUR, avec une valeur moyenne de […] millions d'EUR, est passé dans sa mise à jour de mars 2006, évoquée plus haut, à une seconde fourchette de […] à […] millions d'EUR, aboutissant à cette valeur moyenne de […] millions d'EUR. Le rapport Oddo, quant à lui, a évoqué des chiffres compris, selon la méthode retenue, soit entre […] et […] millions d'EUR, soit entre […] et […] millions d'EUR.

(150)

En outre, comme la Court l'a dit au point 22 de l'arrêt Espagne/Commission (Hytasa), précité, il faut établir une distinction entre les obligations que l'État doit assumer en tant que propriétaire actionnaire d'une société et les obligations qui peuvent lui incomber en tant que puissance publique. L'État en tant que propriétaire actionnaire d'une société n'est responsable de ses dettes qu'à concurrence de la valeur de liquidation de ses actifs. Cela signifie en l'espèce que certains coûts liés au plan social extra-conventionnel et certains coûts sociaux complémentaires ne pourraient pas être pris en considération pour l'application du critère de l'investisseur privé. À cet effet, la Commission invite la France à développer cet aspect et notamment détailler tous les coûts sociaux.

(151)

L'imprécision de ces chiffres comme l'impact déterminant de leur prise en compte ou non, sur le coût de liquidation forcée de la SNCM, impose à la Commission d'analyser plus avant cette probabilité comme sa portée.

(152)

À ce titre la Commission fait également observer qu'il peut paraître contradictoire d'inclure des coûts sociaux élevés, et notamment celui d'éventuelles indemnités complémentaires de licenciement, dans le coût théorique de liquidation servant à démontrer l'agissement d'un investisseur privé et, par ailleurs, de retenir, comme exposé plus avant, un montant de 38,5 millions d'EUR de charges extra-conventionnelles au titre d'“aide à la personne”. La Commission s'interroge sur le fait de savoir si ces deux mesures interviendraient simultanément et viseraient le même public, et se demande si dans ce cas ce montant ne devrait pas réduire d'autant le coût de liquidation annoncé comme référentiel de l'action de l'investisseur privé. Elle fait d'ailleurs observer que, dans cette hypothèse, et dans le cas de l'appréciation minimale fournie par le rapport Oddo, le coût de liquidation, soit […] millions d'EUR, diminué du montant des aides à la personne de 38,5 millions d'EUR, soit […] millions d'EUR, serait inférieur à celui de la recapitalisation (158 millions d'EUR).

(153)

La Commission note plus généralement que le montant de 158 millions d'EUR est le prix de marché négatif déterminé à l'issue d'une procédure de marché ouverte et transparente. Elle considère toutefois que même si la mise en ouvre d'un processus de mise en concurrence permet d'aboutir à un prix de marché, il n'est pas exclu que ce prix de marche contienne des éventuels éléments d'aides. Elle note à cet égard que, au-delà de la somme de 15,5 millions d'EUR, destinée à couvrir les engagements de la SNCM relatifs à la mutuelle de ses retraités, élément lui-même à préciser, les 142,5 millions d'EUR restants n'ont pas été, à ce stade de la procédure, détaillés par la France ni justifiés au regard de l'impératif de limitation au minimum de la participation financière de l'État ni comparés au détail des coûts de restructuration.

(154)

La deuxième approche utilisée par la France pour apprécier le caractère avisé de son comportement d'actionnaire est fondée sur l'application au cas d'espèce de la jurisprudence “Gröditzer” précitée. Selon la France, cette jurisprudence aurait confirmé l'appréciation de la Commission dans la décision du 8 juillet 1999 (77), selon laquelle “seule la valeur de liquidation […] des actifs, …, doit être prise en considération comme coût de la liquidation”. Dans le cas d'espèce, selon la France, la valeur de liquidation des actifs de la compagnie évaluée selon la méthodologie retenue dans l'arrêt Gröditzer serait de […] millions d'EUR, soit un montant supérieur au prix négatif de 158 millions d'EUR.

(155)

La Commission n'est à ce stade pas certaine que, d'une part, l'interprétation de l'arrêt et de la décision Gröditzer à laquelle se livre les autorités françaises soit correcte et, d'autre part, que l'arrêt Gröditzer puisse être transposé à la situation de la SNCM.

(156)

En effet, comme cela ressort du point 79 de la Décision Gröditzer, précitée, un investisseur privé poursuivant une politique structurelle, globale ou sectorielle, guidée par des perspectives de rentabilité à long terme, ne saurait raisonnablement se permettre, après des années de pertes ininterrompues, de procéder à un apport en capital qui, en termes économiques, s'avère non seulement plus coûteux qu'une liquidation des actifs, mais est en outre lié à la vente de 75 % de sa participation dans l' entreprise, ce qui lui enlève des perspectives substantielles de bénéfice, même à terme. Par ailleurs la Commission est d'avis que la comparaison entre les coûts de liquidation et les coûts d'une recapitalisation devraient également prendre en compte la valeur des actifs, qui est, dans les deux cas, transférée à l'acquéreur.

(157)

En outre, la Commission rappelle que en cas de vente dont les modalités auraient été inacceptables pour un investisseur privé, le prix de vente négatif devrait alors constituer dans son ensemble une aide d'État.

(158)

Enfin, la Commission tient également à préciser qu'elle manque d'éléments permettant d'assurer que l'application de cette jurisprudence mènerait effectivement à une estimation de la valeur de la liquidation de […] millions d'EUR. Elle invite donc la France et les parties tierces à fournir tout élément utile à cet égard.

(159)

La Commission émet donc à ce stade de la procédure des doutes quant au comportement d'investisseur privé qu'auraient eu la CGMF et la France en procédant à cette recapitalisation préalable à la cession de la majorité de la SNCM; elle attend des contributions à venir en la matière des autorités françaises et des tiers, ainsi que de ses propres investigations des éléments supplémentaires lui permettant de lever, en tout ou en partie, ses doutes.

(160)

Dans ce cadre, en complément des observations de la France et des tiers, la Commission souhaite vérifier, au moyen d'une expertise indépendante confiée à un expert qu'elle missionnera, les éléments de nature à justifier que le prix de vente négatif au moyen de la recapitalisation correspondait effectivement au comportement d'un investisseur avisé.

(161)

À ce stade, la Commission ne peut donc pas exclure que tout ou partie du montant de la recapitalisation de 158 millions d'EUR doive être considéré comme constitutif d'une aide d'État, et doive alors être apprécié ensemble avec l'aide à la restructuration retenue au titre du plan de 2002, comme une aide à la restructuration globale dont il conviendrait alors d'examiner la compatibilité.

3.3. Appréciation relative aux aides à la restructuration

(162)

La Commission note que le plan de restructuration de 2002 a été examiné dans le cadre des lignes directrices sur les aides au sauvetage et à la restructuration de 1999 en vigueur à l'époque. Toutefois, elle note que les nouvelles mesures intégrant ce plan sont postérieures à l'entrée en vigueur de nouvelles lignes directrices de 2004 et ont été mises en œuvre avant que la Commission ne les autorise. Dès lors, s'il s'avérait dans le cadre de la procédure d'enquête que les nouvelles mesures constituent des aides d'état apportant une augmentation substantielle du montant d'aide à la restructuration examiné au titre du plan de 2002, elle examinera leur compatibilité à la lumière des les lignes directrices communautaires concernant les aides d'État au sauvetage et à la restructuration d'entreprises en difficulté publiées le 1er octobre 2004.

3.3.1. Caractère d'entreprise en difficulté

(163)

Pour être éligible à une aide à la restructuration, l'entreprise doit pouvoir être considérée comme étant en difficulté au sens des lignes directrices sur les aides au sauvetage et à la restructuration.

(164)

Le critère d'entreprise en difficulté avait été vérifié dans la décision de la Commission du 9 juillet 2003 sur la base des comptes annuels de la SNCM pour les années 2001 et 2002.

(165)

Il convient de vérifier que la SNCM vérifie toujours cette condition, au regard cette fois du rapport annuel le plus récent, à savoir celui de l'année 2005, non encore approuvé par les actionnaires de la SNCM mais dont le projet a déjà été fourni à la Commission. La Commission souligne à titre liminaire, comme le rappellent les lignes directrices (78), qu'il n'existe pas de définition communautaire de l'entreprise en difficulté. Néanmoins, la Commission a vérifié que la SNCM remplit bien le test prévu au point 10 des lignes directrices de 2004, qui permet de vérifier sans conteste qu'une entreprise est en difficulté.

(166)

En effet, la SNCM dispose au 31/12/2005 d'un capital de 55 586 100 EUR (55,6 millions d'EUR) et de primes d'émission de 1,4 millions d'EUR, soit 57 millions d'EUR au total, à comparer à un report à nouveau de -60,5 millions d'EUR, dont -28,8 millions d'EUR pour le seul résultat net de 2005, et de réserves à hauteur de 1,75 millions d'EUR. Ainsi, les capitaux propres hors provisions réglementées (79), encore appelés situation nette en terminologie comptable française, sont négatifs à –1,7 millions d'EUR en 2005, en baisse de 25,5 millions d'EUR par rapport à 2004. Un tel niveau traduit la disparition de plus de la moitié du capital social de l'entreprise, capital social dont plus d'un quart a disparu au cours des 12 derniers mois, vérifiant ainsi la condition suffisante décrite au point 10 a) des lignes directrices (80) et permettant de prouver que l'entreprise est bien en difficulté.

3.3.2. Doutes sur la viabilité de l'entreprise

(167)

Le plan de restructuration, dont la durée doit être aussi limitée que possible, doit permettre de rétablir dans un délai raisonnable la viabilité à long terme de l'entreprise, sur la base d'hypothèses réalistes concernant les conditions d'exploitation future. Le plan de restructuration doit proposer une mutation de l'entreprise telle que cette dernière puisse couvrir, une fois la restructuration achevée, tous ses coûts, y compris les coûts d'amortissement et les charges financières. La rentabilité de l'entreprise restructurée devra être suffisante pour lui permettre d'affronter la concurrence en ne comptant plus que sur ses seules forces.

(168)

La Commission note que le transfert de la SNCM au secteur privé est un élément important dans la restructuration de l'entreprise et crédibilise fortement la perspective de son retour à la viabilité. Elle note toutefois que ce transfert n'est actuellement que partiel. En outre, notamment au vu des difficultés récurrentes de l'entreprise (y compris suite à la restructuration notifiée en 2002) et de la réduction de sa présence sur le marché avec la Corse, la Commission n'est à ce stade pas convaincue que le plan de restructuration actualisé offre tous les éléments nécessaires à garantir la viabilité durable de l'entreprise.

(169)

Par ailleurs, entre autres questions, une restructuration devrait normalement impliquer l'abandon des activités, qui, même après restructuration, resteraient structurellement déficitaires. Or, la Commission note que la SNCM n'envisage pas la suppression de toutes ses activités déficitaires et doit donc à ce stade exprimer ses doutes actuels sur l'effet de cette décision sur les perspectives de viabilité de la compagnie. La Commission souhaite également avoir davantage de précisions sur l'impact que le redéploiement sur le Maghreb aurait sur le retour à la viabilité de la compagnie.

(170)

En outre, la Commission note que la réussite du plan de restructuration est liée étroitement à l'attribution de la DSP sur les liaisons entre Marseille et la Corse pour la période comprise entre le 1er janvier 2007 et le 31 décembre 2012 et que l'éventuelle non attribution de la DSP à la SNCM constitue un élément d'incertitude sur la viabilité de l'entreprise.

(171)

La Commission s'interroge sur la réalisation du plan social de 2002 et sur l'impact que les nouvelles mesures sociales auront sur l'ensemble du plan de restructuration. La Commission note que si, d'une part, comme exposé par les autorités françaises, la réduction d'effectifs attendue sur le personnel sédentaire aurait été réalisée dans l'ensemble, d'autre part, les réductions des effectifs navigants n'ont pas respectées les prévisions et que l'augmentation de la productivité prévue de 10 % n'a pas été atteinte.

(172)

La Commission note également que le nouveau plan social prévoit une réduction de la masse salariale de […] millions d'EUR avec un départ de 400 ETP et une augmentation de la productivité de […] %. En particulier, elle exprime ses doutes sur le fait que une réduction des effectifs de 400 ETP (équivalents temps plein) et l'adoption de mesures de productivité qui génèrent au total une économie d'environ […] millions d'EUR suffirait à contribuer au retour à la viabilité de la SNCM compte tenu des écarts avec les prévisions du plan social de 2002. Dès lors, elle invite les autorités françaises et les tiers à lui fournir tout élément utile à clarifier ce point.

3.3.3. Doutes sur la limitation de l'aide au minimum

(173)

Le montant des aides à la restructuration doit être limité au minimum possible, notamment au regard des coûts et besoins de restructuration de l'entreprise. À cet égard, la Commission note que les autorités françaises n'ont pas indiqué de manière détaillée quels sont les différents postes de coûts de restructuration. En outre, dans la mesure où tout ou partie du montant de la recapitalisation préalable de 158 millions d'EUR pourrait être qualifié d'aide à la restructuration, la Commission considère que les autorités françaises n'ont à ce stade pas suffisamment démontré que ce montant est limité au strict minimum. Entre autres questions, la France est également invitée à préciser si ce montant inclut ou non des coûts sociaux normalement à charge de l'entreprise, et si il inclut la prise en charge de pertes futures et/ou d'autres éléments et à quel niveau.

(174)

La Commission rappelle que les lignes directrices exigent également que les entreprises bénéficiaires d'aides à la restructuration contribuent de manière importante au plan de restructuration sur leurs propres ressources; pour les grandes entreprises, selon les lignes directrices de 2004, une contribution d'au moins 50 % est en principe considérée comme appropriée. La Commission note à cet égard que, si les cessions proposées par la France dans sa notification de 2002, pour une valeur finale de 25.165.000 EUR, et celles effectuées suite à la décision de 2003 de la Commission, soit 5.022.600 EUR, soit un total final de 30.187.600 EUR, constituent une contribution substantielle au regard du montant des coûts de restructuration au titre du plan notifié en 2002, soit 46 millions d'EUR, il n'en serait plus nécessairement de même en tenant compte de l'adaptation du plan de restructuration suite aux nouvelles mesures. Elle invite donc la France d'une part à détailler les coûts de restructuration et d'autre part à justifier le caractère suffisant du niveau de contribution propre au sens des lignes directrices. À cet égard il est à rappeler, comme indiqué précédemment, que même si la Commission devait qualifier les 53,48 millions d'EUR d'aide compatible au titre de l'article 86(2), l'octroi de toute aide pendant la période de restructuration est susceptible d'influer sur l'appréciation des aides à la restructuration et devrait donc être pris en compte conformément aux points 68-71 des lignes directrices de 2004.

3.3.4. Doutes sur la prévention de distorsion de la concurrence

(175)

Des mesures doivent être prises pour atténuer, autant que possible, les conséquences défavorables de l'aide pour les concurrents. À défaut, l'aide devrait être considérée comme contraire à l'intérêt commun et donc incompatible avec le marché commun. Dans le cas présent, la Commission note que la SNCM a réalisé plusieurs cessions dans le cadre du plan initial de 2002, mais que la France n'a pas proposé de cession d'actif supplémentaire; elle a au contraire souligné que la flotte de la SNCM, sans s'accroître, est destinée à être renouvelée à hauteur de deux bateaux en 2006 et 2008. De même, la France a précisé que la condition d'absence de price leadership doit être supprimée selon le plan et l'accord présenté par les parties pour leur participation à l'opération de recapitalisation présente.

(176)

Comme indiqué précédemment, et comme suggéré par le Tribunal, le réexamen du montant des aides à la restructuration pourrait conduire à revoir le niveau des contreparties à exiger de la SNCM, en tenant compte du fait que les contreparties exigées lors de la décision de 2003, sur la base d'un montant d'aide de 76 millions d'EUR, auraient été largement ou totalement réalisées. Toutefois, compte tenu des doutes qui existent à ce stade sur le montant total qui devra être considéré au titre des aides à la restructuration, et qui pourrait in fine être supérieur ou inférieur au montant initial de 76 millions d'EUR, la Commission ne peut pas exclure à ce stade que les contreparties établies par sa décision de 2003 soient maintenues ou que des contreparties additionnelles soient imposées si le montant des aides à la restructuration était supérieur à celui notifié en 2002.

(177)

Dans le cadre de son analyse, en complément des observations de la France et des tiers sur les point précités, la Commission vérifiera, au moyen d'une expertise indépendante, les éléments de nature à justifier que le plan de restructuration permettra la viabilité de l'entreprise, que les éventuelles aides à la restructuration sont limitées au minimum et que la participation en terme de contribution propres à la restructuration de la part de la SNCM soit suffisante au regard des lignes directrices. La Commission examinera également, à l'aide de son expert, dans quelle mesure les contreparties imposées en 2003 ont été respectées.

3.4. Appréciation des 8,75 millions d'EUR d'apport CGMF

(178)

La France expose que la recapitalisation de 8,75 millions d'EUR par l'État a été faite de manière concomitante à l'apport des investisseurs privés. Elle explique également que la concomitance est renforcée par la part minoritaire prise par l'État alors que la majorité des fonds sont apportés par le marché. Cette modalité permettrait de respecter l'engagement de privatisation pris par les autorités françaises.

(179)

La Commission estime, en effet, qu'au cas où la concomitance de l'investissement privé et public serait démontrée, la recapitalisation de la SNCM à la quelle l'État, via la CGMF, participerait de manière minoritaire ne constituerait pas une aide d'État. À cet égard, elle observe également que la CGMF bénéficierait, hormis le cas d'un règlement judiciaire affectant la SNCM, d'une rentabilité en capital fixe établie à […] % par an au cas où elle devait céder sa participation. En revanche, elle note que la présence de conditions résolutoires stipulées au seul bénéfice des repreneurs pourrait remettre en cause le respect du principe d'égalité des investisseurs.

(180)

Pour pouvoir parvenir à une conclusion sur ces points, la Commission, au delà de l'analyse commanditée à un expert indépendant, souhaite obtenir des autorités françaises des précisions quant aux modalités de ces opérations, de nature à lui permettre de vérifier si l'avance en capital apportée par les repreneurs a une rémunération adéquate, et si la concomitance entre l'investissement privé et public, et notamment l'identité des conditions de souscription, est bien garantie.

3.5. Appréciation des 38,5 millions d'EUR d'apport en compte courant CGMF (aide à la personne)

(181)

La Commission note que la France, en invoquant la pratique décisionnelle de la Commission, notamment la décision “SFP — Société française de production”, considère que ce financement constitue une aide à la personne qui ne bénéficie pas à l'entreprise et qui ne serait pas donc à qualifier d'aide d'État.

(182)

À cet égard, tout en reconnaissant que la mise en œuvre de mesures sociales supplémentaires par les biais de fonds publics en faveur des personnes licenciées, ne libérant pas l'employeur de ses charges normales, pourraient en principe ne pas constituer une aide d'État, la Commission s'interroge sur la possibilité qu'une telle mesure puisse constituer un avantage indirect à l'entreprise. Elle estime qu'il est prématuré à ce stade de se prononcer sur la nature du montant de 38,5 millions d'EUR et qu'elle doit reporter son évaluation au moment où les autorités françaises auront fourni plus de détails sur le montant même ainsi que sur les modalités de son octroi.

(183)

Au-delà de l'analyse qu'elle conduira à l'aide de son expert, la Commission invite la France à fournir toute information de nature à préciser les éléments pris en compte pour déterminer ce montant, les destinataires de la mesure, si les mesures seront mises en œuvre exclusivement lors que ces destinataires auront quitté l'entreprise, en quoi cette mesure se différencie des coûts du plan social conventionnel et des coûts sociaux hors plan conventionnel, l'existence des éventuelles conditions liées à l'octroi de ce bénéfice et tout autre élément utile à cet égard. Elle invite également la France à répondre au doute exprimé plus haut sur le risque de contradiction avec la prise en compte des indemnités complémentaires de licenciement comme faisant partie des risques supportés par un investisseur avisé.

4. CONCLUSION

Compte tenu des considérations qui précédent, la Commission invite la France, dans le cadre de la procédure de l'article 88, paragraphe 2, du traité CE, à présenter ses observations et à fournir toute information utile pour l'évaluation de la mesure dans un délai d'un mois à compter de la date de réception de la présente. Elle invite vos autorités à transmettre immédiatement une copie de cette lettre au bénéficiaire potentiel de l'aide.

La Commission rappelle à la France l'effet suspensif de l'article 88, paragraphe 3, du traité CE et se réfère à l'article 14 du règlement (CE) no 659/1999 du Conseil qui prévoit que toute aide illégale pourra faire l'objet d'une récupération auprès de son bénéficiaire.

Par la présente, la Commission avise la France qu'elle informera les intéressés par la publication de la présente lettre et d'un résumé de celle-ci au Journal officiel de l'Union européenne. Elle informera également les intéressés dans les pays de l'AELE signataires de l'accord EEE par la publication d'une communication dans le supplément EEE du Journal officiel, ainsi que l'autorité de surveillance de l'AELE en leur envoyant une copie de la présente. Tous les intéressés susmentionnés seront invités à présenter leurs observations dans un délai d'un mois à compter de la date de cette publication”.

(1) Reģistrēts ar numuru TREN A/61846.

(2) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(3) OV L 61, 27.2.2004., 13. lpp.

(4) OV C 103, 29.4.2006.

(5) OV L 24, 29.1.2004.

(6) Skatīt 24. punktu.

(7) SNCM pieder 45 % CMN akciju un Compagnie méridionale de Participation (CMP) — 55 %. Tādējādi tās faktiskā kontrole kopš 1992. gada ir uzticēta grupai Stef-TFE, kurai pieder 49 % CMP akciju.

(8) Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp).

(9) Iestāde, kas piešķir sabiedriskā pakalpojuma saistības kopš 1991. gada saskaņā ar minēto Francijas 1991. gada 13. maija likumu Nr. 91-428.

(10) Pretendentiem bija jāiesniedz piedāvājumi līdz 4. augustam.

(11) Secinājumi par sprieduma pamatojumu minēti Tiesas sprieduma 316. līdz 321. punktā.

(12) Skatīt sprieduma 268. punktu.

(13) Skatīt sprieduma 283. punktu.

(14) Skatīt sprieduma 320. punktu.

(15) No 2005. gada 16. marta lēmuma izriet, ka no akciju pārdošanas iegūstamo tīro ieņēmumu galīgā summa, kas paredzēta pārstrukturēšanas plānā, ir 25 miljoni euro.

(16) Šī summa ietver: 20,4 miljonus euro par pašu pārstrukturēšanas plānu, 1.8 miljonus euro par pārdodamo kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas izdevumiem, 14,8 miljonus euro par Liamone nolietojumu un 9 miljonus euro par darbības paplašināšanu Magrebas virzienā.

(17) Konfidenciāli dati

(18) Enregistrées sous le no TREN A/61846.

(19) JO L 83 du 27.3.1999, p. 1.

(20) Enregistrée sous la référence TREN(2002) A/65862.

(21) Enregistrée sous la référence SG(2002) A/10050.

(22) Enregistrée sous la référence SG(2002) A/10252.

(23) JO C 308 du 11.12.2002, p. 29.

(24) Enregistrée par les services de la Commission sous le no SG(2003) A/1546.

(25) JO C 288 du 9.10.1999, p. 2.

(26) Enregistrée par les services de la Commission sous le no SG(2003) A/1691.

(27) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/21701.

(28) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/20745.

(29) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/21531.

(30) JO L 61 du 27.2.2004, p. 13.

(31) JO 1999, C 62, p. 9.

(32) JO 2001, C 117, p. 9.

(33) JO 2002, L 50, p. 66.

(34) JO C 148 du 25.6.2003.

(35) JO C 288 du 9.10.1999.

(36) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/27546.

(37) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/30842.

(38) Enregistré sous le no SG(2005) A/10782.

(39) Enregistré sous le no SG(2005)A/11122.

(40) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/10016.

(41) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/16904.

(42) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/19105.

(43) JO C 103 du 29.4.2006.

(44) JO L 24 du 29.1.2004.

(45) OJ C 148 of 24.6.2006.

(46) Enregistré par les services de la Commission sous le no TREN A/25295.

(47) La CMN est détenue à 45 % par la SNCM et à 55 % par la Compagnie méridionale de Participation (CMP). Son contrôle effectif a été ainsi confié depuis 1992 au groupe Stef-TFE qui possède 49 % de la CMP.

(48) Voir le point 24.

(49) Règlement (CEE) no 3577/92 du Conseil du 7 décembre 1992 concernant l'application du principe de la libre circulation des services aux transports maritimes à l'intérieur des États membres (règlement cabotage) (JO L 364 du 12.12.1992, p. 7).

(50) JO S 2001/10 — 007005.

(51) Autorité concédante pour les obligations de service public depuis 1991 en vertu de ladite loi française no 91-428 du 13 mai 1991.

(52) JOUE 2006/S 100-107350. Les candidats ont jusqu'au 4 août pour remettre leurs offres.

(53) Aide d'État N 781/2001 autorisée par décision de la Commission du 2.7.2002, JO C 186/2002.

(54) Le Southern Trader fait actuellement l'objet d'une promesse de vente.

(55) Les conclusions des motifs de l'arrêt sont mentionnées aux points 316 à 321de son arrêt.

(56) Voir point 268 de l'arrêt.

(57) Voir point 283 de l'arrêt.

(58) Voir point 284 de l'arrêt.

(59) Voir point 320 de l'arrêt.

(60) De la décision du 16 mars 2005 il résulte que le montant définitif du produit net des cessions prévues au plan de restructuration s'élèverait à 25 165 000 EUR.

(61) Estimation

(62) Ce montant étant détaillé comme suit : 20,4 millions d'EUR en tant que plan de restructuration proprement dit, 1,8 millions d'EUR frais de désarmement de navires en vente, 14,8 millions d'EUR dépréciation du Liamone et 9 millions d'EUR coût de redéploiement de l'activité vers le Maghreb.

(63) Arrêt de la Cour du 24 juillet 2003, Altmark Trans GmbH e. Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, aff. C-280/00, Rec. 2003, p. 7747.

(64) Les quatre conditions sont les suivantes :

(i)	l'entreprise bénéficiaire doit effectivement être chargée de l'exécution d'obligations de service public et ces obligations doivent être clairement définies

(ii)	les paramètres sur la base desquels est calculée la compensation doivent être préalablement établis de façon objective et transparente, afin d'éviter qu'elle comporte un avantage économique susceptible de favoriser l'entreprise bénéficiaire par rapport à des entreprises concurrentes ;

(iii)

la compensation ne saurait dépasser ce qui est nécessaire pour couvrir tout ou partie des coûts occasionnés par l'exécution des obligations de service public, en tenant compte des recettes y relatives ainsi que d'un bénéfice raisonnable pour l'exécution de ces obligations ;

(iv)

lorsque le choix de l'entreprise à charger de l'exécution d'obligations de service public, dans un cas concret, n'est pas effectué dans le cadre d'une procédure de marché public permettant de sélectionner le candidat capable de fournir ces services au moindre coût pour la collectivité, le niveau de la compensation nécessaire doit être déterminé sur la base d'une analyse des coûts qu'une entreprise moyenne, bien gérée et adéquatement équipée en moyens de transport afin de pouvoir satisfaire aux exigences de service public requises, aurait encourus pour exécuter ces obligations, en tenant compte des recettes y relatives ainsi que d'un bénéfice raisonnable pour l'exécution de ces obligations.

(65) Rapports entre les charges salariales d'une part et le chiffre d'affaires, les traversées et les navires d'autre part.

(66) Les autorités françaises avaient défendu en 2002 le caractère stratégique de la participation de la SNCM dans Sud-Cargos. L'évolution du trafic de marchandises (développement du conteneur au détriment du trafic roro), le rachat de Delmas, autre actionnaire de Sud-Cargos, par CMA CGM et les difficultés économiques de Sud-Cargos sont autant de facteurs qui expliquent que cette participation n'est plus stratégique et a pu être cédée en 2005 par la SNCM.

(67) Veolia Transport est une filiale à 100 % de Veolia Environnement. Elle exploite sous le nom de Connex des services de transport de voyageurs pour le compte de collectivités publiques (transports collectifs en agglomération, transports collectifs interurbains et régionaux) et gère à ce titre des réseaux routiers et ferroviaires et, dans une moindre mesure, des services de transport maritime

(68) Chiffrage ne tenant pas compte: (i) d'une période intercalaire plus longue qu'un mois (hypothèse d'une liquidation quasi-immédiate) et donc beaucoup plus coûteuse, par exemple dans le cas d'une liquidation amiable dont le surcoût peut être estimé à environ […]* millions d'EUR ; (ii) d'éventuels surcoûts “collatéraux” pour l'État puissance publique (impact sur le fonctionnement du Port de Marseille et le service public de continuité territoriale vers la Corse, etc.).

(69) Arrêt de la Cour du 28 janvier 2003, aff. C-334/99, Allemagne c/ Commission (arrêt “Gröditzer”).

(70) Cass.com 6 février 2001 no 98-15129

(71) Affaire Aspocomp Group Oyj ; arrêt de la Cour d'Appel de Rouen du 22 mars 2005

(72) Décision de la Commission du 17 juillet 2002, Société Française de Production, C(2002)2593fin.

(73) La flotte initiale de 11 navires a été réduite d'une unité avec la cession du NGV Aliso. Par décision du 8.9.2004 la Commission avait autorisé à vendre soit l'Alisco, soit l'Aliso, deux navires sistership, dès lors que le nombre des navires utilisés ne dépassaient pas onze.

(74) En effet, entre 2003 et 2004, la SNCM a cédé ses participations jugées non stratégiques dans quatre sociétés, à savoir Amadeus France, la société civile immobilière Schuman, la Société Méditerranéenne d'Investissements et de Participations (SMIP) et la SOMECA. S'agissant de la vente de la participation de la SNCM dans la Compagnie Corse Méditerranée (CCM), la SNCM n'a pu trouver acquéreur malgré un processus de mise en vente et l'offre de la céder même à une valeur symbolique aux actionnaires de la CCM.

(75) Arrêt de la Court du 14 septembre 1994, affaires C 278/92, C-279/92 et C 208/92, Espagne c. Commission“Hytasa”, Rec. 1999, p. I-4/03.

(76) Aide d'État no C 53-2003 (no NN62/2003) — Belgique — Aide à la restructuration d'ABX Logistics,

(77) Décision C 1999/720 concernant l'aide d'État mise à exécution par l'Allemagne en faveur de Grödizer Stahlwerke GmbH et de sa filiale Walzwerk Burg GmbH, JO L 292 du 13.11.1999.

(78) Point 9 des lignes directrices.

(79) Les provisions réglementées sont des charges passées en comptabilité en application de règles fiscales, comme par exemple l'amortissement dérogatoire.

(80)

Voir le point 10 a) des lignes directrices:

“… une entreprise est, en principe et quelle que soit sa taille, considérée comme étant en difficulté aux fins des présentes lignes directrices…:

a)	s'il s'agit d'une société à responsabilité limitée, lorsque plus de la moitié de son capital social a disparu, plus du quart de ce capital ayant été perdu au cours des douze derniers mois”.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/77

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/26)

Lēmuma pieņemšanas datums	4.7.2006.
Atbalsta Nr.	N 43/06
Dalībvalsts	Itālija
Nosaukums	Cetena & Insean
Juridiskais pamats	Art. 5 Legge 9 gennaio 2006, n. 13
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Pētniecība un attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Plānotie gada izdevumi 1 milj. EUR; Kopējais plānotais atbalsta apjoms 3 milj. EUR
Atbalsta ilgums	31 Decembris 2007
Tautsaimniecības nozares	Kuģu būve
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	25.1.2006.
Atbalsta Nr.	N 118/05
Dalībvalsts	Īrija
Reģions	Cork
Nosaukums	MSF 2002 — Centocor atbalsts
Juridiskais pamats	Industrial Development Act of 1986 (as amended) — Section 21
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 45,47 miljoni euro TPV (1)
Atbalsta intensitāte	7,39% TDE
Tautsaimniecības nozares	Tikai ķīmiskā rūpniecība un farmācijas rūpniecība]

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	7.6.2006.
Atbalsta Nr.	N 262/06
Dalībvalsts	Spānija
Nosaukums	Ayuda a Indonesia (construcción naval)
Juridiskais pamats	Disposición adicional vigésima segunda: Fondo de Ayuda al Desarrollo, de la Ley 62/2003, de 30 de diciembre
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts attīstībai
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms 6,92 milj. EUR
Atbalsta intensitāte	35 %
Tautsaimniecības nozares	Kuģu būve
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

20.9.2006.

Atbalsta Nr.

N 267/06

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Cataluña

Nosaukums

Subvención para la promoción del cine de autor

Juridiskais pamats

Resolución CLT/245/2006, de 2 de febrero, por la que se convoca concurso público para la concesión de subvenciones para la promoción del cine de autor (DOGC 4571 de 13.2.2006)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi 0,62 milj EUR; Kopējais plānotais atbalsta apjoms 3,5 milj EUR

Atbalsta intensitāte

18 %

Atbalsta ilgums

31 Decembris 2010

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports, Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Institut Català de les Industries Culturals (ICIC)

C/Rambla Sta. Mònica, 8

E-08001 Barcelona

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	19.10.2006.
Atbalsta Nr.	N 297/06
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	La Rioja
Nosaukums	Reindustrialización en zonas afectadas por deslocalización industrial — La Rioja
Juridiskais pamats	Propuesta de Bases Reguladoras de la concesión de subvenciones a la inversión de finalidad regional para actuaciones de reindustrialización en zonas afectadas por deslocalización industrial
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija — Procentu subsīdija
Budžets	Plānotie gada izdevumi 3 milj. EUR; Kopējais plānotais atbalsta apjoms 3 milj. EUR
Atbalsta intensitāte	20 %
Atbalsta ilgums	31 Decembris 2006
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	ADER — Agencia de Desarrollo Económico de La Rioja

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

6.11.2006.

Atbalsta Nr.

N 592/06

Dalībvalsts

Zviedrija

Nosaukums

Skattebefrielse för biodrivmedel — förlängd tillämpning

Juridiskais pamats

Lagen 1994:1776 om skatt på energi.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta forma

Nodokļu priekšrocības

Budžets

Plānotie gada izdevumi 1800 milj. SEK; Kopējais plānotais atbalsta apjoms 9000 milj. SEK

Atbalsta ilgums

1 Janvāris 2009 — 31 Decembris 2013

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Finansdepartementet

S-103 33 Stockholm

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	29.11.2002
Atbalsta Nr.	N 681/02
Dalībvalsts	Beļģija
Reģions	Vlaanderen
Nosaukums	Staatssteun voor het Vlaams Audiovisueel Fonds
Juridiskais pamats	Decreet van 13 april 1999 houdende machtiging van de Vlaamse Regering om toe te treden tot en om mee te werken aan de oprichting van de vzw Vlaams Audiovisueel Fonds
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Kultūras veicināšana
Atbalsta forma	Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms 5,5 milj EUR
Atbalsta intensitāte	85 %
Atbalsta ilgums	27 Novembris 2002 — 31 Decembris 2004
Tautsaimniecības nozares	Plašsaziņas līdzekļi
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Administratie Media van het Ministerie van de Vlaamse Gemeenschap

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

(1) TPV = Tīrā pašreizējā vērtība

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/81

Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvas 95/16/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2006/C 303/27)

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Pirmā publikācija OJ	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN 81-1:1998 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — 1.daļa: Elektriskie lifti	31.3.1999.	—
	EN 81-1:1998/A2:2004	6.8.2005.	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (6.8.2005.)
	EN 81-1:1998/A1:2005	2.8.2006.	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.)
	EN 81-1:1998/AC:1999
CEN	EN 81-2:1998 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — 2.daļa: Hidrauliskie lifti	31.3.1999.	—
	EN 81-2:1998/A2:2004	6.8.2005.	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (6.8.2005.)
	EN 81-2:1998/A1:2005	2.8.2006.	3. Piezīme	Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.)
	EN 81-2:1998/AC:1999
CEN	EN 81-28:2003 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — Pasažieru un kravu pārvietošanas lifti — 28.daļa: Pasažieru un kravas pasažieru liftu tālvadības trauksme	10.2.2004.	—
CEN	EN 81-58:2003 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — Pārbaudes un testi — 58.daļa: Šahtas durvju ugunsizturības tests	10.2.2004.	—
CEN	EN 81-70:2003 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — Īpaša pielietojuma pasažieru un kravas pasažieru lifti — 70.daļa: Piekļūšana liftiem personām ar ierobežotām kustības spējām	6.8.2005.	—
CEN	EN 81-70:2003/A1:2004	6.8.2005.
CEN	EN 81-72:2003 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — Īpaša pielietojuma pasažieru un kravas pasažieru lifti — 72.daļa: Ugunsdzēsēju lifti	10.2.2004.	—
CEN	EN 81-73:2005 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — Īpaša pielietojuma pasažieru un kravas pasažieru lifti — 73.daļa: Liftu reakcija uz ugunsgrēku	2.8.2006.	—
CEN	EN 12016:2004 Elektromagnētiskā saderība — Izstrādājumu saimes standarts liftiem, eskalatoriem un slīdošajām ietvēm — Imunitāte	6.8.2005.	EN 12016:1998	Darbības izbeigšanās datums (30.6.2006.)
CEN	EN 12385-5:2002 Tērauda stiepļu troses — Drošība — 5.daļa: Vītas tērauda troses liftiem	6.8.2005.	—
CEN	EN 13015:2001 Liftu un eskalatoru tehniskā apkalpošana — Noteikumi tehniskās apkalpes instrukcijām	10.2.2004.	—
CEN	EN 13411-7:2006 Tērauda stiepļu trošu gali — Drošība — 7.daļa: Simetriska ķīļuzmava	Šī ir pirmā publikācija	—

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow”), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

PIEZĪME:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—	Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds.

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—	CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel. (33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/83

Kodu kombināciju saraksts, kuras var izmatot vienotā administratīvā dokumenta 36. ailē

(2006/C 303/28)

Kodu kombinācija	Piemērojamie tarifu režīmi (Kopienas muitas kodeksa 20. panta 3. punkta c)–f) apakšpunkts)
1XX	Erga Omnes
100	Erga Omnes trešām valstīm piemērojamās nodokļa likmes (parastās nodokļa likmes atbilstīgi KMK 20. panta 3. punkta c) apakšpunktam) Šajos gadījumos preferenciālu muitas nodokli nepieprasa vai tāda nav.
110	Erga Omnes autonoms tarifu apturēšanas pasākums Autonomus muitas nodokļu apturēšanas pasākumus uz laiku atļauj dažām lauksaimniecības, ķīmijas, aviācijas un mikroelektronikas nozares precēm. Vairums ir noteikti gada regulās. Pārējie ir iekļauti dažu KN kodu zemsvītras piezīmēs un ir piemērojami nenoteiktu laiku. Parastās nodokļa likmes var apturēt vai nu pavisam (piem., 27. nodaļa), vai daļēji (piem., 2905 44, 3201 20 00, 3824 60 u.c.).
115	Erga Omnes autonomi tarifu apturēšanas pasākumi atbilstīgi galapatēriņam Dažus apturēšanas pasākumus attiecībā uz kodu 110 atļauj tikai tad, ja precei noteikts īpašs galamērķis, galapatēriņš atbilstīgi KMK 82. pantam.
118	Erga Omnes autonomi tarifu apturēšanas pasākumi ar sertifikātu, kas apliecina ražojuma īpašo raksturu Pašlaik TARIC neparedz šādu gadījumu.
119	Erga Omnes autonomi tarifu apturēšanas pasākumi atbilstīgi “lidojumderīguma sertifikātam” Šādus apturēšanas pasākumus atļauj tikai tad, ja tiek uzrādīts lidojumderīguma sertifikāts.
120	Nepreferenciālas tarifa kvotas Ietver PTO un autonomās tarifa kvotas, kas saistītas ar Erga Omnes un izcelsmi.
123	Nepreferenciālas tarifa kvotas, ko piešķir atbilstīgi galapatēriņa atļaujai Dažas tarifa kvotas attiecībā uz kodu 120 var piešķirt tikai tad, ja precei noteikts īpašs galamērķis, galapatēriņš atbilstīgi KMK 82. pantam.
125	Nepreferenciālas tarifa kvotas, ko piešķir atbilstīgi īpašam sertifikātam Tie ir dokumenti, kas nav izcelsmes sertifikāti, piem., ģenealoģijas sertifikāti, rokdarba, rokām austa auduma sertifikāts.
128	Erga Omnes tarifa kvotas pēc izvešanas pārstrādei
140	Preču īpašs galapatēriņš kopējā muitas tarifa dēļ Trešām valstīm paredzēto muitas nodokļa likmju piemērošana ar pienākumu uzrādīt galapatēriņa atļauju.
150	KN kodu piemērošana atbilstīgi īpašiem sertifikātiem Vairums šo gadījumu un attiecīgie sertifikāti ir minēti Kombinētajā nomenklatūrā (sk. ievada noteikumus). Pārējie minēti zemsvītras piezīmēs attiecīgajam KN kodam, piem., 0202 30 50.
2XX	Vispārējais priekšrocību režīms (VPR)
200	VSR muitas nodokļa likme bez nosacījumiem vai ierobežojumiem Jāizpilda tikai nosacījums par izcelsmes sertifikāta (A veidlapa) uzrādīšanu. Lai saņemtu papildu muitas nodokļa samazinājumus, A veidlapā var apliecināt arī atbilstību sociālajām un vides klauzulām. (Šis kods attiecas arī uz gadījumiem, kad pēc termiņa beigām valstis turpina izmantot KMT nodokļa samazinājumus) (piem., Moldova).
218	VPR apturēšanas pasākumi ar sertifikātu, kas apstiprina ražojuma īpašo raksturu Pašlaik nepiemēro
220	VPR tarifa kvotas
223	VPR tarifa kvota, ko piešķir atbilstīgi galapatēriņam Lai izmantotu VPR tarifa kvotu, jāuzrāda galapatēriņa atļauja
225	VPR tarifa kvotas, ko piešķir atbilstīgi īpašam sertifikātam
240	VPR preferenciālās muitas nodokļa likmes, ko piešķir atbilstīgi galapatēriņam Lai izmantotu VPR atvieglojumus, jāuzrāda galapatēriņa atļauja.
250	KN kodu piemērošana ar īpašām VPR likmēm atbilstīgi īpašam sertifikātam Pašlaik nepiemēro.
3XX	Vienošanās par atvieglojumiem (arī muitas savienības)
300	Preferenciāla nodokļa likme bez nosacījumiem vai ierobežojumiem (arī maksimālās likmes) Preferenciālo nodokļa likmju piemērošana saskaņā ar attiecīgo vienošanos.
310	Vienošanās par atvieglojumiem: tarifu apturēšana
315	Preferenciāli apturēšanas pasākumi, ko piemēro atbilstīgi galapatēriņam Lai izmantotu preferenciālus apturēšanas pasākumus, jāuzrāda galapatēriņa atļauja.
318	Preferenciāli apturēšanas pasākumi ar sertifikātu, kas apstiprina ražojuma īpašo raksturu Pašlaik nepiemēro
320	Preferenciāla tarifu kvota Preferenciālās nodokļa likmes piemēro, tikai nepārsniedzot kvotas. Tās var pārvaldīt rindas kārtībā vai ar licencēm.
323	Preferenciālas tarifa kvotas, ko piešķir atbilstīgi galapatēriņam Dažas kvotas attiecībā uz kodu 320 piemēro tikai tad, ja precei ja precei noteikts īpašs galamērķis, galapatēriņš atbilstīgi KMK 82. pantam.
325	Preferenciālās tarifa kvotas, ko piešķir atbilstīgi īpašam sertifikātam
340	preferenciālās nodokļa likmes atbilstīgi galapatēriņam Lai izmantotu atvieglojumus, jāuzrāda galapatēriņa atļauja.
350	KN kodu piemērošana ar īpašām preferenciālām likmēm atbilstīgi īpašam sertifikātam Pagaidām šāda gadījuma nav bijis
4XX
400	Muitas nodokļi nav uzliekami saskaņā ar noteikumiem Kopienas noslēgtajos nolīgumos par muitas savienību

Ērtības labad šā saraksta jaunākās versijas publicē tīmekļa vietnē “EUROPA”

(http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/procedural_aspects/general/sad/index_en.htm)

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/86

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4519 — Lagardère/Sportfive)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/29)

Komisija 2006. gada 5. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Groupe Lagardère (“Lagardère”, Francija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Sportfive Group SAS (“Sportfive”, Francija), iegādājoties tā akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	uzņēmums Lagardère: grāmatas, preses izdevumi, apraide un multivides pakalpojumi;

—	uzņēmums Sportfive: sporta apraides tiesības un tirdzniecības pakalpojumi.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.	Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4519 — Lagardère/Sportfive uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/87

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4402 — UCB/Schwarz Pharma)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/30)

2006. gada 21. ditsembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4402. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu).

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/87

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4436 — Cinven/Gondola)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/31)

2006. gada 4. decembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4336. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai (http://eur-lex.europa.eu).

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/88

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4452 — SWISS RE/GE LIFE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 303/32)

2006. gada 6. ditsembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4452. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu).

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/89

COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

(2006/C 303/33)

Dokuments	Daļa	Datums	Nosaukums
COM(2004) 755		16.11.2004.	Komisijas paziņojums padomei Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgums par sadarbību pētniecības un attīstības jomā kodolenerģijas mierīgai izmantošanai
COM(2005) 313		21.9.2005.	komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par teroristu vervēšanu: vēršanās pret vardarbīgu radikalizāciju sekmējošiem faktoriem
COM(2005) 565		10.11.2005.	Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam Globālais monitorings par vidi un drošību (GMES): no koncepcijas līdz realitātei
COM(2005) 629		1.12.2005.	Baltā grāmata par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam
COM(2005) 655		15.12.2005.	Komisijas ziņojums kopienai izvirzītā Kioto protokola mērķa sasniegšanā gūtie panākumi (izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā)
COM(2005) 702		23.12.2005.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas Un Sociālo Lietu Komitejai Mazo un vidējo uzņēmumu nodokļu šķēršļu pārvarēšana iekšējā tirgū — Mītnes valsts nodokļa iespējamās izmēģinājuma programmas izklāsts
COM(2006) 40		8.2.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas kopienas ceturtais pārskats par nacionālajiem ziņojumiem ano vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām
COM(2006) 189		3.5.2006.	Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai par dzelzceļa pasākumu pirmā kopuma ieviešanu
COM(2006) 349		29.6.2006.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, EIropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: MVU izaugsmes finansēšana —Eiropas pievienotā vērtība
COM(2006) 367		4.7.2006.	Komisijas paziņojums
COM(2006) 378		12.7.2006.	Komisijas ziņojums EIropas Parlamentam un Padomei Kopienu finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu — 2005. gada pārskats
COM(2006) 379		12.7.2006.	Komisijas paziņojumS kopīgā saskaņotā Eiropas savienības uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programma
COM(2006) 385		13.7.2006.	Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu un aglomerāciju nozīme reģionu ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā
COM(2006) 417		20.7.2006.	Komisijas paziņojums Padomei Par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatnes līdzdalību un informētību Turpmākie pasākumi pēc Baltās grāmatas par jaunu impulsu Eiropas jaunatnei: Kopējo mērķu īstenošana jauniešu līdzdalībai un informētībai nolūkā veicināt viņu aktīvu Eiropas pilsonību
COM(2006) 437		7.8.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai Visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde, lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku: ES rīcības plāns 2006. — 2010. gadam
COM(2006) 446		9.8.2006.	Komisijas ziņojums par komiteju darbu 2005. gadā
COM(2006) 452		10.8.2006.	Komisijas ziņojums budžeta lēmējinstitūcijai par garantijām, uz ko attiecas vispārējais budžeta stāvoklis 2005. gada 31. decembrī
COM(2006) 451		11.8.2006.	Komisijas ziņojums: Eiropas Komisijas gada ziņojums Eiropas Parlamentam par Eiropas skolu sistēmas darbību 2005. gadā
COM(2006) 459		14.8.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai: Septītais komisijas par Direktīvas 89/552/EEK “Televīzija bez robežām”, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam
COM(2006) 463		24.8.2006.	Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: par Kopienas stratēģijas īstenošanu automobiļu radīto CO2 emisiju mazināšanai: sestais ikgadējais paziņojums par stratēģijas efektivitāti
COM(2006) 465		28.8.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam saskaņā ar EK Līguma 251. panta 2. punkta otro daļu attiecībā uz Padomes kopējo nostāju par lēmuma pieņemšanu par programmas “Jaunatne darbībā” izveidi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam
COM(2006) 467		28.8.2006.	Komisijas paziņojums EIropas Parlamentam un Padomei atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par rīcības programmu mūžizglītības jomā
COM(2006) 421		30.8.2006.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai Pārvaldība “Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā — ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju
COM(2006) 491		5.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai: Tempus 2005. gada pārskats
COM(2006) 482		7.9.2006.	Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Honkongas īpašās pārvaldes apgabals: 2005. gada ziņojums
COM(2006) 481		8.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās
COM(2006) 502		13.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un reģionu komitejai: Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES
COM(2006) 496		14.9.2006.	Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai Trešais ziņojums par to kā tiek piemērota Padomes Direktīva par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 10. maija Direktīvu 1999/34/EK)
COM(2006) 504		14.9.2006.	Komisijas ziņojums Padomei: Antidempinga tiesvedība attiecībā uz tādu ierakstāmu ciparvideodisku (DVD+/-R) importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Honkongā un Taivānā
COM(2006) 499		15.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei: Zvejas iespējas 2007. gadam — Eiropas Komisijas politiskais paziņojums
COM(2006) 508		15.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam Lauksaimniecības vides rādītāju izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā
COM(2006) 512		20.9.2006.	35. FInanšu ziņojums par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu —
COM(2006) 514		21.9.2006.	Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un EIropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai par to, kā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvu 1997/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem
COM(2006) 500	1	22.9.2006.	Komisijas ziņojums Padomei par enerģijas kultūru shēmas pārskatīšanu (saskaņā ar 92. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem)

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/92

Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

(2006/C 303/34)

Dokuments	Daļa	Datums	Nosaukums
COM(2006) 168		26.4.2006.	Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu
COM(2006) 195		4.5.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/665/EEK un Direktīvu 92/13/EEK attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes palielināšanu valsts līgumu piešķiršanas jomā
COM(2006) 228		24.5.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par programmas “Jaunatne Darbībā” izveidi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Pielāgojums pēc 2006. gada 17. maija vienošanās par Finanšu perspektīvu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam
COM(2006) 230	1	24.5.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar kuru izveido īpašo programmu 2007. — 2013. gadam “Cīņa pret vardarbību (Daphne)” vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros
COM(2006) 230	2	24.5.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar kuru izveido īpašo programmu 2007. — 2013. gadam “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros
COM(2006) 235		24.5.2006.	Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā 2007. līdz 2013. gadam. Pielāgots saskaņā ar 2006. gada 17. maija vienošanos par finanšu plānu 2007. līdz 2013. gadam
COM(2006) 236		24.5.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu veselības un patērētāju aizsardzības politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam). Pielāgojumi pēc 2006. gada 17. maija vienošanās par 2007.–2013. gada finanšu shēmu
COM(2006) 245		24.5.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par akciju programmas izveidi mūžizglītības sfērā. Pielāgots pēc 2006. gada 17. maija vienošanās par finanšu pamatprogrammu 2007.–2013. gadam
COM(2006) 301		13.6.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regula ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95. Pielāgojumi pēc 2006. gada 17. maija vienošanās par finanšu shēmu 2007.-2013. gadam
COM(2006) 308		13.6.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi ES Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par Eiropas Sociālo fondu pieņemšanu
COM(2006) 309		13.6.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes Kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), pieņemšanu
COM(2006) 355		28.6.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu
COM(2006) 364	1	28.6.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot eiropas parlamenta un padomes regulu par vides finanšu instrumentu (LIFE+)
COM(2006) 364	2	28.6.2006.	Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam)
COM(2006) 374		4.7.2006.	Grozīts priekšlikums Padomes lēmums par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (no 2007. līdz 2011. gadam)
COM(2006) 381		6.7.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par Eiropas maksājuma rīkojuma izveidi pieņemšanu
COM(2006) 368		12.7.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam ar ko nosaka Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 96/391/EK un Nr. 1229/2003/EK (KOM(2003) 742 galīgā redakcija, C5-0064/2004, 2003/0297(COD))
COM(2006) 369		12.7.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regula par uztura un veselības prasībām attiecībā uz pārtiku
COM(2006) 373		12.7.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta UN Padomes regula par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai
COM(2006) 375		12.7.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
COM(2006) 388		12.7.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par ķīmisko vielu reģistrāciju, novērtēšanu, apstiprināšanu un ierobežošanu (REACH), nodibinot Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru un grozot Direktīvu 1999/45/EK, un par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kas groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. …/2006 (REACH)
COM(2006) 390		14.7.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū
COM(2006) 234		19.7.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ar ko groza Padomes direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas un Padomes Direktīvu 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ziņojumus par praktisko īstenošanu
COM(2006) 401		19.7.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu
COM(2006) 403		19.7.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu
COM(2006) 407	1	19.7.2006.	Priekšlikums Padomes regula (EK, EURATOM) ar kuru groza Regulu (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76, ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus
COM(2006) 407	2	19.7.2006.	Priekšlikums Padomes regula (EK, Euratom) ar ko groza Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 495/77, ar kuru nosaka to darbinieku kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt piemaksas par pastāvīgu darba gatavību, kā arī tādu piemaksu piešķiršanas nosacījumus un likmes
COM(2006) 408		19.7.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004
COM(2006) 424		25.7.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū pieņemšanu
COM(2006) 422	1	27.7.2006.	Priekšlikums Padomes lēmums par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republiku par sadarbību zinātnes un tehnikas jomā
COM(2006) 422	2	27.7.2006.	Priekšlikums Padomes lēmums par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republiku par sadarbību zinātnes un tehnikas jomā
COM(2006) 436		31.7.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un pilnīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro atsevišķu Korejas Republikas izcelsmes blakusdurvju ledusskapju ievedumiem
COM(2006) 432		1.8.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kontroles pasākumu atcelšanu, ko veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (Kodificēta versija)
COM(2006) 434		1.8.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu
COM(2006) 440		4.8.2006.	Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma pieņemšanu, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu PROGRESS
COM(2006) 449	1	9.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Urugvaju
COM(2006) 449	2	9.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula par to, lai īstenotu nolīgumu, kuru pēc sarunām saskaņā ar 1994. gada GATT XXIV panta 6. punktu ir noslēgusi EK, un lai papildinātu I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu
COM(2006) 450		10.8.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot eiroparlamenta un padomes lēmumu par Eiropas audiovizuālā sektora atbalsta programmas ieviešanu (MEDIA 2007)
COM(2006) 455		10.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula par dažu augstākā labuma liellopa gaļas produktu importa kvotu definīciju grozījumiem
COM(2006) 456		10.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
COM(2006) 453		11.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam par vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto nolīgumu attiecībā uz tā protokola provizorisku piemērošanu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Gabonas Republikas nolīgumā par zveju pie Gabonas krastiem laika posmā no 2005. gada 3. decembra līdz 2011. gada 2. decembrim
COM(2006) 454		11.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku
COM(2006) 462		11.8.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un adomes DirektīvaI, ar ko nosaka iekšējo ūdensceļu kuģiem izvirzāmās tehniskās prasības un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK
COM(2006) 457		14.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1907/90 attiecībā uz atkāpi par olu mazgāšanu
COM(2006) 458		14.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam ar ko dibina Eiropas kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības
COM(2006) 460		16.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam par Kopienas nostāju attiecībā uz Lēmumu Nr. 1/2006 par grozījumiem asociācijas nolīguma IV pielikuma IC, IIIA, IIIB un XI papildinājumā, ko pieņēmusi Apvienotā pārvaldības komiteja, kura izveidota ar nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses
COM(2006) 461		24.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem
COM(2006) 464		24.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam attiecībā uz Kopienas nostāju Starptautiskajā kafijas padomē par 2001. gada Starptautiskā kafijas nolīguma pagarināšanu
COM(2006) 468		29.8.2006.	Priekšlikums Padomes pamatlēmums par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas procedūrās Eiropas Savienības dalībvalstu starpā
COM(2006) 469		29.8.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam attiecībā uz Kopienas nostāju Starptautiskajā tropu kokmateriālu padomē par 1994. gada Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem pagarināšanu
COM(2006) 470		30.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu noteiktu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam un pārtrauc procedūru attiecībā uz noteiktu Malaizijas izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu
COM(2006) 471		30.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1676/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Indijas un Korejas Republikas izcelsmes polietilēntereftalāta plēves importu
COM(2006) 472		30.8.2006.	Priekšlikums Padomes regula, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa
COM(2006) 476		1.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot lēmumu par programmas “Kultūra 2007” izveidi (2007. līdz 2013. gadam)
COM(2006) 477		4.9.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EURATOM, EK) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (Kodificēta versija)
COM(2006) 478		5.9.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un adomes Direktīva par piestiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Kodificēta versija)
COM(2006) 488		5.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libānu
COM(2006) 492		5.9.2006.	Grozīts priekšlikumsEiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008)
COM(2006) 485		6.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula, ar ko nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā 2007. gadā
COM(2006) 486		8.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu
COM(2006) 487		8.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus
COM(2006) 495		12.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar kuru atceļ antidempinga maksājumu Austrālijas, Indijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes sintētisko poliestera štāpeļšķiedru importam un izbeidz procedūru attiecībā uz šādu importu pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu un starpposma pārskatu saskaņā ar 11. panta 3. punktu, kas attiecas uz šādu importu no Taizemes
COM(2006) 484		13.9.2006.	Komisijas atzinums kas sniegts saskaņā ar EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktu, par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un adomes Direktīva ar ko nosaka telpiskās informācijas infrastruktūru Kopienā (INSPIRE)
COM(2006) 497		14.9.2006.	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (Kodificēta versija)
COM(2006) 536		14.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu flusilazolu kā aktīvo vielu
COM(2006) 537		14.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu metamidofosu kā aktīvo vielu
COM(2006) 538		14.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu fenarimolu kā aktīvo vielu
COM(2006) 539		14.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu dinokapu kā aktīvo vielu
COM(2006) 540		14.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu procimidonu kā aktīvo vielu
COM(2006) 541		14.9.2006.	Priekšlikums Padomes Direktīva ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu karbendazīmu kā aktīvo vielu
COM(2006) 498		15.9.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam ar kuru groza Lēmumu 2003/583/EK par līdzekļu pārdali, ko saņem Eiropas Investīciju banka darbībām, kuras veica Kongo Demokrātiskajā Republikā saskaņā ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto EAF
COM(2006) 515		18.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par tās vilciena apkalpes sertificēšanu, kas Kopienas dzelzeļu tīklā vada lokomotīves un vilcienus
COM(2006) 516		18.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju
COM(2006) 517		18.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem
COM(2006) 511		19.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar ko groza Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz driftertīkliem
COM(2006) 513		20.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula par kultūras priekšmetu izvešanu
COM(2006) 501		21.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes apstiprināto kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi
COM(2006) 518		21.9.2006.	Priekšlikums Padomes lēmumam ar kuru apstiprina Eiropas Atomenerģijas kopienas pievienošanos Konvencijai par kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību
COM(2006) 546		21.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma pieņemšanu par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par atbildes tiesībām saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju
COM(2006) 547		21.9.2006.	Komisijas paziņojums, Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par vienoto nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par transportlīdzekļu vadītāja apliecībām (tiesību akta teksta pārstrādāšana)
COM(2006) 500	2	22.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula, ar ko izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
COM(2006) 520		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas preču brīvas aprites jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 521		22.9.2006.	Priekšlikums adomes DirektīvaI ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas preču brīvas aprites jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 522		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 523		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas uzņēmējdarbības tiesību jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 525		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 526		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 527		22.9.2006.	Priekšlikums adomes DirektīvaI ar ko pielāgo Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 528		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas transporta politikas jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 529		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas lauksaimniecības (tiesību akti, kas regulē veterināriju un fitosanitāriju) jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 530		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas vides jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 531		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko pielāgo Direktīvu 94/80EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 532		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva, ar ko pielāgo Direktīvu 89/108/EEK attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 533		22.9.2006.	Priekšlikums adomes DirektīvaI ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas enerģētikas jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 534		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 535		22.9.2006.	Priekšlikums adomes Direktīva ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas statistikas jomā saistībā ar Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos
COM(2006) 544		25.9.2006.	Priekšlikums Padomes regula ar ko groza Regulu (EK) Nr. 379/2004 attiecībā uz tarifu kvotu apjoma palielinājumu atsevišķiem zvejniecības produktiem laikposmam no 2004. gada līdz 2006. gadam
COM(2006) 542		26.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju, pieņemot lēmumu par programmas “Eiropa pilsoņiem” izveidi (2007. līdz 2013. gadam)
COM(2006) 548		26.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) pieņemšanu
COM(2006) 566		27.9.2006.	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par kopējo nostāju, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”)
COM(2006) 591		10.10.2006.	Komisijas atzinums atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulaI ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (EU-OPS)

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/

13.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/101

COM dokumentu, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi, un Komisijas pieņemto likumdošanas priekšlikumu pēdējās publikācijas

(2006/C 303/35)

OV C 225, 19.9.2006.

Iepriekšējās publikācijas:

OV OV C 184, 8.8.2006.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 303

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 13. decembris

	III Paziņojumi
	Komisija
2006/C 303/5	COM dokumentu, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi, un Komisijas pieņemto likumdošanas priekšlikumu pēdējās publikācijas OV C 225, 19.9.2006.	101

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2006/C 303/1	Euro maiņas kurss	1

2006/C 303/2	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/37.956 — Stiergojuma apaļtērauds (saskaņā ar 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	2

2006/C 303/3	Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 373. sanāksmē 2004. gada 11. maijā par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C-3/37.980 — Souris bleue/Topps	4

2006/C 303/4	Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 374. sanāksmē 2004. gada 24. maijā par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C-3/37.980 — Souris bleue/Topps	5

2006/C 303/5	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C-3/37.980 — Souris/Topps (saskaņā ar 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	6

2006/C 303/6	Atzinums padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos sniegts tās 129. sanāksmē 2004. gada 19. oktobrī par lēmuma projektu (Lieta COMP/M.3436 — Continental/Phoenix) ( 1 )	7

2006/C 303/7	Uzklausīšanas Amatpersonas Nobeiguma Ziņojums COMP/M.3436 — Continental/Phoenix lietā (ievērojot 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001.) ( 1 )	8

2006/C 303/8	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos tās 386. sanāksmē 2004. gada 6. decembrī par provizorisko lēmuma projektu lietā Nr. COMP/C.37.773 — AMCA	9

2006/C 303/9	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C.37.773 — Monohloretiķskābe (MCAA) (saskaņā ar 15. pantu 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci- OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	10

2006/C 303/0	Atzinums, ko padomdevēja komiteja koncentrāciju jautājumos [koncentrācijas konsultatīvā komiteja] savā 133. apspriedē 2005. gada 29. jūnijā sniegusi par lēmuma projektu lietā COMP/M.3653 — SIEMENS/VA Tech	11

2006/C 303/1	Uzklausīšanas [Uzklausītājas] amatpersonas galaziņojums lietā COMP/M.3653 — Siemens/VA Tech (saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantu par uzklausīšanas [uzklausītāju] amatpersonu kompetenci noteiktos procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21.lpp.)	14

2006/C 303/2	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 396. sanāksmē 2005. gada 10. oktobrī attiecībā uz pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/38.281/B.2 — Raw tobacco — Italy	16

2006/C 303/3	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja Komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 397. sanāksmē 2005. gada 17. oktobrī attiecībā uz pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/38.281/B.2 — Raw tobacco — Italy	17

2006/C 303/4	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojumsLietā COMP/38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija (ievērojot 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	18

2006/C 303/5	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 400. sanāksmē 2005. gada 19. decembrī par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas ( 1 )	20

2006/C 303/6	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 401. sanāksmē 2005. gada 19. decembrī par pagaidu lēmuma projektu lietā COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas ( 1 )	21

2006/C 303/7	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā Nr. COMP/C.38.443 — Gumijas ķīmiskās piedevas (saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21. lpp.) ( 1 )	22

2006/C 303/8	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 407. sanāksmē 2006. gada 18. aprīlī par lēmuma projektu lietā COMP/C.38.620 — ŪdeņraŽa peroksīds un perborāts	25

2006/C 303/9	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja konkurences ierobeŽojumu un dominējošā stāvokļa jautājumos 408. sanāksmē 2006. gada 28. aprīlī par lēmuma projektu lietā COMP/C.38.620 — ŪdeņraŽa peroksīds un perborāts	26

2006/C 303/0	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C.38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts (izstrādāts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumu 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.06.2001., 21. lpp.)	27

2006/C 303/1	Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi ( 1 )	30

2006/C 303/2	Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi ( 1 )	36

2006/C 303/3	Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvas 96/48/EK īstenošanu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību īstenošanu ( 1 )	42

2006/C 303/4	Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. anvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )	47

2006/C 303/5	Valsts Atbalsts — Francija — Valsts atbalsts C 58/2002 (ex N 118/2002) — Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM) — Uzaicinājums iesniegt komentārus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	53

2006/C 303/6	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	77

2006/C 303/7	Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvas 95/16/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem īstenošanu ( 1 )	81

2006/C 303/8	Kodu kombināciju saraksts, kuras var izmatot vienotā administratīvā dokumenta 36. ailē	83

2006/C 303/9	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4519 — Lagardère/Sportfive) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	86

2006/C 303/0	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4402 — UCB/Schwarz Pharma) ( 1 )	87

2006/C 303/1	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4436 — Cinven/Gondola) ( 1 )	87

2006/C 303/2	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4452 — SWISS RE/GE LIFE) ( 1 )	88

2006/C 303/3	COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi	89

	II Sagatavošanas dokumenti
	Komisija
2006/C 303/4	Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi	92