(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju ar regulu noteikt ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Pamatojoties uz minēto regulu, Komisija ir pieņēmusi 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (3), kas nosaka maksimālo robežu EUR 100 000 vienam saņēmējam trīs gados. Sākotnēji šo regulu nepiemēroja lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā un transporta nozarē, ņemot vērā īpašos noteikumus, kas piemērojami šajās nozarēs.

(3)

Attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (4) ieviesa šīm nozarēm piemērojamu īpašu maksimālo robežu EUR 3000 vienam saņēmējam trīs gados, jo — ņemot vērā Komisijas pieredzi — var apgalvot, ka ļoti maza apjoma atbalsts, kas piešķirts šajās nozarēs, neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tā ir tad, ja gan individuālo ražotāju saņemtā atbalsta apjoms ir mazs, gan šajās nozarēs piešķirtā atbalsta kopējais apjoms ir procentuāli neliels salīdzinājumā ar produkcijas vērtību.

(4)

Ekonomisko apstākļu maiņas dēļ un ņemot vērā pašreizējo de minimis noteikumu piemērošanā gūto pieredzi, šie noteikumi ir jāmaina. Minētā iemesla dēļ nesen piedāvāts palielināt Regulā (EK) Nr. 69/2001 noteikto vispārējo de minimis maksimālo robežu no EUR 100 000 līdz EUR 200 000, iekļaut attiecīgās regulas piemērošanas jomā transporta nozari un piemērot regulu arī attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību.

(5)

Nesen gūtā pieredze valsts atbalsta noteikumu piemērošanā zivsaimniecības nozarē un jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1860/2004 un Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (5) noteiktās de minimis robežas piemērošanā ir pierādījusi, ka de minimis atbalsta radītā konkurences izkropļojuma risks ir mazāks, nekā tika paredzēts 2004. gadā.

(6)

Šī regula nedrīkst paredzēt izņēmumus attiecībā uz eksporta atbalstu vai atbalstu par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa 2002. gada 19. septembra spriedumā konstatēja, ka, tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt šai organizācijai vai paredzēt tajā izņēmumus (6). Šis princips attiecas arī uz zivsaimniecības nozari. Šā iemesla dēļ šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura summa tiek noteikta, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Turklāt šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, ar ko finansē izplatīšanas tīkla izveidi un darbību citās Kopienas dalībvalstīs. Atbalsts dalības izmaksām tirdzniecības izstādēs, maksai par pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau izstrādāta produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(7)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi, var uzskatīt, ka tāds atbalsts uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē, kas nepārsniedz EUR 30 000 vienam saņēmējam trīs gados, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci vai nedraud to izkropļot, ja visiem uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē trīs gados piešķirtā kopējā šāda atbalsta summa ir mazāka nekā apmēram 2,5 % no zivsaimniecības gada produkcijas, un tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Gadi, kas tālab ir jāņem vērā, ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī izmanto fiskāliem mērķiem. Attiecīgais trīs gadu posms regulāri jānovērtē, t.i., pirms katra jauna de minimis atbalsta piešķīruma ir jānosaka attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī divos iepriekšējos fiskālajos gados piešķirtā atbalsta kopējais apjoms.

(8)

Saskaņā ar principiem, kas attiecas uz atbalstu atbilstoši EK Līguma 87. panta 1. punktam, de minimis atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad juridiskās tiesības saņemt atbalstu tiek nodotas saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu. De minimis noteikums neskar iespēju uzņēmumiem saņemt valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija vai uz ko attiecas grupu atbrīvojuma regula.

(9)

Ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, atbalsts, kura mērķis ir zvejas jaudas palielināšana, un atbalsts, kas piešķirts zvejas kuģu būvei vai iegādei, nav šīs regulas piemērošanas jomā, izņemot atbalstu kuģa galvenā klāja modernizācijai, kā minēts 11. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (7).

(10)

De minimis atbalsta maksimālās robežas pārredzamības, vienādas attieksmes un pareizas piemērošanas nolūkā ir lietderīgi, lai dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai veicinātu šādu aprēķinu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļu dotācijas, ir lietderīgi pārrēķināt bruto dotācijas ekvivalentā. [Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, šī regula jāpiemēro tikai atbalsta pasākumiem, kas ir pārredzami tādā veidā, lai viegli varētu noteikt atbalsta vērtību.] Dotācijas ekvivalenta aprēķināšanā pārredzamajiem atbalsta veidiem, kas nav vairākās daļās maksājamas dotācijas, jālieto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Valsts atbalsta noteikumu vienotas, pārredzamas un vienkāršas piemērošanas nolūkā tirgus likmes šajā regulā uzskatāmas par atsauces likmēm. Atsauces likmēm ir jābūt tām, kuras Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kuras tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā.

(11)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstīm jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu to, ka kopējā atbalsta summa, kas piešķirta saskaņā ar de minimis noteikumiem, vai nu nepārsniedz EUR 30 000 ierobežojumu vienam saņēmējam, vai nepārsniedz kopējo ierobežojumu, kuru Komisija nosaka, pamatojoties uz dalībvalsts zivsaimniecības produkcijas vērtību trīs gados. Šajā nolūkā ir lietderīgi, ka dalībvalstis, piešķirot de minimis atbalstu, informē konkrēto uzņēmumu par attiecīgā atbalsta de minimis raksturu, ievāc pilnīgu informāciju par iepriekšējos trijos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi pārbauda, vai ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegta de minimis maksimālā robeža. Šādu ierobežojumu ievērošanu var nodrošināt arī ar centrāla reģistra palīdzību.

(12)

Skaidrības labad un tā kā maksimālā robeža de minimis atbalstam zivsaimniecībā atšķiras no maksimālās robežas de minimis atbalstam lauksaimniecībā, jāpieņem īpaša regula, kas piemērojama tikai zivsaimniecības nozarei, un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1860/2004.

(13)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, sevišķi to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, un jo īpaši ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 69/2001 un Regulas (EK) Nr. 1860/2004 piemērošanas termiņu, ir lietderīgi noteikt ierobežotu šīs regulas piemērošanas termiņu līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja šīs regulas termiņš beigtos un netiktu pagarināts, dalībvalstīm tiktu dots sešu mēnešu pielāgošanās laiks attiecībā uz de minimis atbalstu, uz ko attiecas šī regula. Tiesiskās paļāvības labad ir lietderīgi skaidrot regulas ietekmi uz piešķirto atbalstu, pirms tā ir stājusies spēkā,

a)

atbalsts, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalsts ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalsts, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, un atbalsts, kas atkarīgs no tā, cik lielā mērā pašmāju preču lietojums pārsniedz importēto preču lietojumu;

c)

izplatīšanas tīkla izveide un darbība vai citi ar dalībvalstu veikto eksportu saistītie kārtējie izdevumi;

d)

atbalsts, kura mērķis ir palielināt zvejas jaudu, kas izteikta tonnāžā vai jaudā, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta n) punktā, ja vien tas nav atbalsts galvenā klāja modernizācijai, kā minēts šīs regulas 11. panta 5. punktā,

e)

atbalsts zvejas kuģu iegādei vai būvei.

a)

“uzņēmumi zivsaimniecības nozarē” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību;

b)

“zivsaimniecības produkti” ir Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (8) 1. pantā definētie produkti;

c)

“pārstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, tostarp pārvietošana, apstrāde, ražošana un izplatīšana, ko veic no izkraušanas vai iegūšanas posma līdz galaprodukta posmam.

a)

nosaukumā vārdus “un zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdu “nozarē”,

b)

regulas 1. pantā vārdus “lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdiem “lauksaimniecības nozarē”,

c)

regulas 2. pantā

d)

regulas 3. panta 2. punktā svītro trešo daļu,

e)

regulas 4. panta 2. punktā svītro vārdus “attiecīgi” un “un zivsaimniecībai”,

f)

regulas 4. panta 3. punkta otrajā daļā svītro vārdus “vai zivsaimniecības”,

g)

svītro II pielikumu.