ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
49. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Tiesa |
|
|
TIESA |
|
2006/C 249/1 |
||
2006/C 249/2 |
||
2006/C 249/3 |
||
2006/C 249/4 |
||
2006/C 249/5 |
||
2006/C 249/6 |
||
2006/C 249/7 |
||
2006/C 249/8 |
||
2006/C 249/9 |
||
2006/C 249/0 |
||
2006/C 249/1 |
||
2006/C 249/2 |
||
2006/C 249/3 |
||
2006/C 249/4 |
||
2006/C 249/5 |
||
2006/C 249/6 |
||
2006/C 249/7 |
||
2006/C 249/8 |
||
2006/C 249/9 |
||
2006/C 249/0 |
||
2006/C 249/1 |
||
2006/C 249/2 |
||
2006/C 249/3 |
||
2006/C 249/4 |
||
2006/C 249/5 |
||
|
PIRMĀS INSTANCES TIESA |
|
2006/C 249/6 |
||
2006/C 249/7 |
||
2006/C 249/8 |
||
2006/C 249/9 |
||
2006/C 249/0 |
Lieta T-213/06: Prasība, kas celta 2006. gada 4. augustā — Euro-Information pret ITSB (CYBERGESTION) |
|
2006/C 249/1 |
||
2006/C 249/2 |
Lieta T-217/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. augustā — Arkema u.c. pret Komisiju |
|
2006/C 249/3 |
Lieta T-220/06: Prasība, kas celta 2006. gada 16. augustā — JAKO-O pret ITSB- P. I. Fashion (JAKO-O) |
|
2006/C 249/4 |
Lieta T-222/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. augustā — Itālijas Republika pret Komisiju |
|
2006/C 249/5 |
||
2006/C 249/6 |
||
2006/C 249/7 |
Lieta T-227/06: Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — RSA Security Ireland pret Komisiju |
|
2006/C 249/8 |
||
|
EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESA |
|
2006/C 249/9 |
Lieta F-99/06: Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — Lopez Teruel pret ITSB |
|
|
III Paziņojumi |
|
2006/C 249/0 |
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 237, 30.9.2006. |
|
|
Labojumi |
|
2006/C 249/1 |
Labojums Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā lietā T-200/06 |
|
LV |
|
I Informācija
Tiesa
TIESA
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/1 |
Tiesas rīkojums 2006. gada 27. aprīlī — L'Oréal SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Revlon (Šveice) SA
(Lieta C-235/05) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Divu preču zīmju līdzība - Sajaukšanas iespēja - Kopienas preču zīmes “FLEXI AIR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka vārdiska preču zīme “FLEX” - Reģistrācijas atteikums)
(2006/C 249/01)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: L'Oréal SA (pārstāvis — X. Buffet Delamas d'Autane, avocat)
Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider) un Revlon (Šveice) SA
Priekšmets
Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 16. marta spriedumu lietā L'Oréal/ITSB (T-112/03), ar kuru tiek noraidīta kā nepamatota vārdiskas Kopienas preču zīmes “FLEXI AIR” attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajiem produktiem reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja prasība atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 15. janvāra lēmumu R 0396/2001-4, ar kuru tika noraidīta apelācija par Iebildumu nodaļas lēmumu noraidīt minēto preču zīmi sakarā ar valsts vārdisku preču zīmju “FLEX” attiecībā uz 3. un 34. klasē ietilpstošo preču īpašnieka iebildumu
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelāciju noraidīt; |
2) |
L'Oréal SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/1 |
Tiesas rīkojums 2006. gada 7. februārī — Giorgio Lebedef pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Lieta C-268/05 P) (1)
(Apelācija - Ierēdņi - Noteikumi attiecībā uz apspriedes līmeņiem, procesu un procedūrām, ko apstiprinājis arodbiedrību un profesionālo organizāciju vairākums un Komisijas administrācija - Arodbiedrības “Action & Défense” izslēgšana - Acīmredzama nepieņemamība)
(2006/C 249/02)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Giorgio Lebedef (pārstāvji — G. Bounéou un F. Frabetti, avocats)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un V. Joris, pārstāvji)
Priekšmets
Apelācijas prasība, kas celta par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2005. gada 12. aprīļa spriedumu lietā T-191/02 Lebedef/Komisija, ar ko tika noraidīta prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar ko tā atcēla 1974. gada 20. septembra pamatnolīgumu par attiecībām Komisijas, arodbiedrību un profesionālo organizāciju starpā un pieņēma jaunus darbības noteikumus attiecībā uz apspriedes līmeņiem, procesu un procedūrām, ko 2000. gada 19. janvārī apstiprināja arodbiedrību un profesionālo organizāciju vairākums un Komisija, kuri ar Pirmās instances tiesas 2001. gada 15. novembra spriedumu bija jāatceļ, jo ar tiem arodbiedrībai “Action & Défense” tika liegts piedalīties apspriežu procesā
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelāciju noraidīt; |
2) |
Lebedef atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/2 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2006. gada 6. jūlija rīkojumu — Ursula Voß pret Land Berlin, piedaloties Die Vertreterin des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht
(Lieta C-300/06)
(2006/C 249/03)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht (Vācija)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Ursula Voß
Atbildētāja: Land Berlin
Piedaloties: Die Vertreterin des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht
Prejudiciālais jautājums
Vai EKL 141. pants iestājas pret tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru samaksa par virsstundām papildus parastajam darba laikam gan pilnu slodzi, gan nepilnu slodzi strādājošiem ierēdņiem tiek maksāta vienādā apmērā, kas ir proporcionāli mazāks par samaksu, ko pilnu slodzi strādājošs ierēdnis saņem par tikpat ilgu parastā darba laika daļu, ņemot vērā, ka nepilnu slodzi pārsvarā strādā sievietes?
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/2 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Krajský súd v Prešove (Slovākijas Republika) 2006. gada 7. jūlija rīkojumu — František Kovaľský pret Mesto Prešov, Dopravný podnik Mesta Prešov as
(Lieta C-302/06)
(2006/C 249/04)
Tiesvedības valoda — slovāku
Iesniedzējtiesa
Krajský súd v Prešove
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: František Kovaľský
Atbildētāji: Mesto Prešov, Dopravný podnik Mesta Prešov as
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta otrā daļa, saskaņā ar kuru valstis var pieņemt tiesību aktus, kas regulē īpašuma izmantošanu, jāinterpretē tādā nozīmē, ka šiem tiesību aktiem ir jāatbilst nosacījumam attiecībā uz atbilstību ne tikai vispārējām interesēm, bet arī vispārējiem starptautisko tiesību principiem? |
2) |
Vai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pants piešķir īpašuma tiesību aizsardzību fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no īpašuma vērtības? |
3) |
Kā definēt un konkretizēt vispārējos starptautisko tiesību principus, lai varētu piemērot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantu? |
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/2 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht Köln (Vācija) 2006. gada 14. jūlija rīkojumu — Deutsche Telekom AG pret 01051 Telecom GmbH
(Lieta C-306/06)
(2006/C 249/05)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Köln
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Deutsche Telekom AG
Atbildētāja: 01051 Telecom GmbH
Prejudiciālie jautājumi
Vai valsts tiesību noteikums, kas nosaka, ka attiecībā uz maksājumu bankas pārskaitījuma veidā, kas novērš debitora nokavējuma iestāšanos vai izbeidz jau iestājušos debitora nokavējumu, svarīgs ir nevis summas ieskaitīšanas brīdis kreditora kontā, bet gan brīdis, kad debitors ar pietiekošu naudas līdzekļu segumu kontā vai atbilstošu kredīta apjomu dod rīkojumu bankai veikt pārskaitījumu un banka šo rīkojumu pieņem izpildei, ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/35/E (1)K par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļu?
(1) OV L 200, 35. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/3 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Consiglio di Stato (Itālija) 2006. gada 17. jūlija rīkojumu — Consiglio Nazionale degli Ingegneri pret Ministero della Giustizia, Marco Cavallera
(Lieta C-311/06)
(2006/C 249/06)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Consiglio Nazionale degli Ingegneri
Atbildētājs: Marco Cavallera, Ministero della Giustizia
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīva 89/48/EEK (1) ir piemērojama uz Itālijas pilsoni, kurš a) Itālijā ir ieguvis trīs gadu inženiera izglītību; b) saņēmis Itālijas diploma pielīdzināšanu Spānijas diplomam; c) ir uzņemts Spānijas Inženieru apvienībā, bet kurš nav nekad veicis šo profesiju Spānijā; d) lūdz to uzņemt Itālijas Inženieru apvienībā, pamatojoties uz diploma pielīdzināšanu, ko tas saņēmis Spānijā? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesību norma (1992. gada Dekrēta-likuma Nr. 115 1. pants), atbilstoši kurai Itālijā netiek atzīts citas dalībvalsts diploms, kas radies Itālijas diploma atzīšanas rezultātā, ir saderīga ar Direktīvu 89/48/EEK? |
(1) OV L 19, 16. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/3 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Verwaltungsgericht Sigmaringen (Vācija) 2006. gada 28. jūlijā rīkojumu — Arthur Wiedemann pret Land Baden-Württemberg
(Lieta C-329/06)
(2006/C 249/07)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Sigmaringen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Arthur Wiedemann
Atbildētāja: Land Baden-Württemberg
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas (1) 91/439/EEK 1. panta 2. punkts un 8. panta 2. un 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka dzīvesvietas valstī pieņemtais administratīvais lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu piemērotības vadīšanai trūkuma dēļ neiestājas pret citas dalībvalsts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību piešķiršanu un dzīvesvietas valstij tās principā ir jāatzīst? |
2) |
Vai Direktīvas 91/439/EEK 1. panta 2. punkts, 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatot to kopā ar III pielikumu, un 8. panta 2. un 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka dzīvesvietas valstij nav pienākums atzīt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ko tās turētājs pēc transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas dzīvesvietas valstī ar viltu ieguvis, mērķtiecīgi maldinot izdevējvalsts vadītāju kvalifikācijas kompetento iestādi, nepierādot vadītāja piemērotības atgūšanu, vai arī ieguvis, slepeni vienojoties ar izdevējvalsts kompetentās vadītāju kvalifikācijas iestādes darbiniekiem? |
3) |
Vai Direktīvas 91/439/EEK 1. panta 2. punkts un 8. panta 2. un 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka dzīvesvietas valsts pēc administratīvā lēmuma par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu var uz laiku atlikt citā dalībvalstī izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja apliecības atzīšanu vai arī var aizliegt izmantot šo apliecību, kamēr izdevējvalsts veic pārbaudi par nelikumīgi iegūto transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu? |
(1) OV L 237, 1. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/3 |
Prasība, kas celta 2006. gada 4. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku
(Lieta C-340/06)
(2006/C 249/08)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — U. Wölker, Bevollmächtigter)
Atbildētāja: Austrijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīva; |
— |
piespriest Austrijas Republika atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2005. gada 14. februārī.
(1) OV L 41, 26.-32. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/4 |
Apelācija, ko 2006. gada 4. augustā ierosinājis Chronopost SA par Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-613/97, Union française de l'express (Ufex) u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Lieta C-341/06)
(2006/C 249/09)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Chronopost SA (pārstāvis — D. Berlin, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika, La Poste, Union française de l'express (Ufex), DHL International SA, Federal express international (Francija) SNC, CRIE SA
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
Ar savu apelācijas sūdzību prasītājs lūdz Tiesu:
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūnija spriedumu tiktāl, ciktāl tas atceļ Komisijas 1997. gada 1. oktobra lēmumu 98/356/EK (1), pamatojuma trūkuma dēļ un valsts atbalsta jēdziena pārkāpuma dēļ; |
— |
pārņemt izskatīšanai pārējo Pirmās instances tiesas sprieduma daļu, pieņemt galīgu spriedumu, nenosūtot lietu Pirmās instances tiesai, un apstiprināt, ka Komisijas 1997. gada 1. oktobra lēmums 98/365/EK ir likumīgs; |
— |
piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs norāda trīs pamatus savas apelācijas pamatojumam.
Ar savu pirmo pamatu prasītājs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi vispārīgos Kopienu tiesību principus, un it īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu, jo šī tiesa nesniedza visas vajadzīgās objektivitātes garantijas, tā kā tiesnesis referents apstrīdētajā 2006. gada 7. jūnija spriedumā bija arī tajā tiesas sastāvā, kas pieņēma Tiesas atcelto 2000. 14. decembra spriedumu (spriedums lietā T-613/97, Ufex u.c./Komisija, Recueil, II-4055. lpp.).
Tālāk ar savu otro pamatu prasītājs pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā pārsniedza savu kompetenci un pārkāpa EKL 230. pantu un EKL 253. pantu ar to, ka tā, atsaucoties uz pamatojuma pārbaudi, pārbaudīja pēc būtības Komisijas 1997. gada 1. oktobra lēmuma 98/365/EK par Francijas piešķirto valsts atbalstu SFMI-Chronopost (OV 1998, L 164, 37. lpp.) un iespējamo Komisijas pieļauto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, Komisijai īstenojot savu diskrecionāro varu. Turklāt prasītājs norāda, ka Pirmās instances tiesa ir aizvietojusi savu vērtējumu ar Komisijas vērtējumu, kas pārsniedz tās kompetenci un rada atkārtotu EKL 230. un 235. panta pārkāpumu.
Visbeidzot, ar savu trešo pamatu prasītājs pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā pieļāva vairākas tiesību kļūdas, attiecoties pret sabiedrisku uzņēmumu, kas darbojas rezervētā nozarē, tāpat ka pret privātu uzņēmumu, piemērojot attiecībā uz uzņēmuma dibināšanu, ko veic mātes sabiedrība, judikatūru par saistībām starp mātes sabiedrībām un pastāvošām meitas sabiedrībām un secinot, ka pastāv priekšrocība SFMI labā, kas izriet no tā, ka SFMI grāmatvedībā tika ietverti Postadex klienti. Pirmās instances tiesa šo vairāku pamatu dēļ pārkāpa EKL 87. pantu.
(1) OV L 164, 37. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/5 |
Apelācija, ko 2006. gada 7. augustā ierosinājis La Poste par Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-613/97 Union française de l'express (Ufex) u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Lieta C-342/06)
(2006/C 249/10)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: La Poste (pārstāvis — H. Lehman, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika, Chronopost SA, Union française de l'express (Ufex), DHL International SA, Federal express international (France) SNC, CRIE SA
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūnija spriedumu tiktāl, ciktāl tas atceļ Komisijas 1997. gada 1. oktobra lēmumu 98/365/EK par Francijas piešķirto pabalstu SFMI-Chronopost (1) daļā, kurā ir konstatēts, ka ne La Poste nodrošinātais loģistikas un tirdzniecības atbalsts tā meitas sabiedrībai, ne Postadex nodošana nav valsts atbalsts par labu SFMI-Chronopost; |
— |
piespriest Union française de l'express un sabiedrībām DHL International, Federal express international un CRIE atlīdzināt La Poste tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā un Tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, nenodrošinot visas objektivitātes prasītās garantijas, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi ES līguma 6. pantu un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktu, jo tiesnesis, kas bija apstrīdētā 2006. gada 7. jūnija sprieduma tiesnesis referents bija arī palātas priekšsēdētājs, kas pieņēma Tiesas atcelto 2000. gada 14. decembra spriedumu lietā T-613/97 Ufex u.c./Komisija (Recueil, II-4055. lpp.).
Tālāk ar otro pamatu, kas sastāv no divām daļām, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi vairākas tiesību un procesuālas kļūdas. Pirmkārt, Pirmās instances tiesa nav atzinusi par nepieņemamiem pamatus, kas nebija iekļauti sākotnējā prasītāju prasības pieteikumā, un tos izvērtēja, pārkāpjot Pirmās instances tiesas reglamenta 48. panta 2. punktu. Otrkārt, šī tiesa pieļāva tiesību kļūdu nepareizi uzskatot, ka saimnieciskas darbības veikšana ar meitas uzņēmuma starpniecību būtībā ir valsts atbalsts. Pirmās instances tiesa nepareizi interpretēja minēto jēdzienu, neņemot vērā īpašo situāciju, kādā saimnieciskā darbība, ko iepriekš veica valsts, tika nodota meitas uzņēmumiem un neraksturojot pārbaudītā pasākuma ietekmi uz tirgu.
Visbeidzot, ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir noteikusi Komisijai nesamērīgu pamatošanas pienākumu, tādējādi pārkāpjot gan EKL 88. pantu, kas piešķir Komisijai plašu rīcības brīvību veikt kompleksus saimnieciskus vērtējumus, gan EKL 253. pantu, kas neparedz, ka lēmuma noraidīt sūdzību pamatojumam jābūt tikpat precīzam, kā grāmatvedības ekspertu ziņojumam.
(1) OV L 164, 37. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/5 |
Apelācija, ko 2006. gada 17. augustā ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-10/02, Girardot pret Komisiju
(Lieta C-348/06 P)
(2006/C 249/11)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Martin, F. Clotuche-Duvieusart)
Cits lietas dalībnieks: Marie-Claude Girardot
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-10/02, |
— |
piespriest Komisijai samaksāt Girardot kundzei EUR 23917,40; |
— |
nospriest, ka katrs lietas dalībnieks šajā instancē un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apelācijas pamatojumam izvirza vienu pamatu, kas balstīts uz EKL 236. panta un Komisijas atbildības iestāšanās nosacījumu pārkāpumu. Šī lietas dalībniece būtībā uzskata, ka Pirmās instances tiesa “iespējas” ieņemt amatu zaudēšanas jēdzienu ir sagrozījusi par jēdzienu, kas ir līdzvērtīgs jēdzienam “garantijas” ieņemt šādu amatu zaudēšana — neievērojot arī diskrecionāro varu, kāda Komisijai tradicionāli piemīt darbā pieņemšanas jomā — un, tādējādi izmantojot kļūdainu summas aprēķinu, kas Komisijai jāsamaksā, lai kompensētu iespējas tikt pieņemtam darbā zaudēšanu, ka izriet no šīs institūcijas prettiesiska lēmuma. Tikai reālus un noteiktus zaudējumus var atlīdzināt. Tādējādi šajā lietā ieinteresētās personas vienīgie reālie un noteiktie zaudējumi ir tie, kas izriet no Komisijas ieinteresētās personas kandidatūras neizvērtēšanas nevis, kas izriet no hipotētiskas atalgojuma zaudēšanas.
Turklāt Komisija norāda, ka Pirmās instances tiesas vērā ņemtais atalgojuma zaudēšanas kritērijs, lai aprēķinātu atlīdzināmo summu, ir nejaušs, jo, ja ieinteresētā personā attiecīgajā periodā būtu veikusi labāk atalgotu darbu, kā tas, kuru tā būtu varējusi iegūt Komisijā, ārpus Kopienu institūcijām, tai nebūtu nekāda atalgojuma zaudējuma, kuru kompensēt. Pirmās instances izmantotā metode tātad varot izraisīt arī diskrimināciju starp viena un tā paša amata kandidātiem atkarībā no tā, vai tie ieņem vai neieņem labāk atalgotu amatu nekā to, kurā tiem ir iespēja tikt pieņemtiem.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/6 |
Prasība, kas celta 2006. gada 24. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku
(Lieta C-351/06)
(2006/C 249/12)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin, I. Kaufmann-Bühler)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija direktīvas 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (1), prasības vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
— |
piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2005. gada 31. jūlijā.
(1) OV L 152, 16. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/6 |
Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-354/06)
(2006/C 249/13)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Hottiaux, F. Simonetti)
Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste
Prasītājas prasījumi:
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (1), un jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
— |
piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš Direktīvas 2003/35/EK transponēšanai beidzās 2005. gada 25. jūnijā.
(1) OV L 156, 17. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/7 |
Prasība, kas celta 2006. gada 29. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku
(Lieta C-356/06)
(2006/C 249/14)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — B. Schima, pārstāvis)
Atbildētāja: Austrijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot tos zināmus Komisijai, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 2. panta 1. punkts; |
— |
piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2005. gada 1. jūlijā.
(1) OV L 345, 97. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/7 |
Prasība, kas celta 2006. gada 30. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku
(Lieta C-358/06)
(2006/C 249/15)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un B. Schima)
Atbildētāja: Grieķijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka Grieķijas Republika, nepieņemot un nepaziņojot Komisijai par normatīviem un administratīviem aktiem, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvu 2003/105/EK (1), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu; |
— |
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transpozīcija valsts tiesībās beidzās 2005. gada 1. jūlijā.
(1) OV L 345, 97 lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/7 |
Prasība, kas celta 2006. gada 31. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku
(Lieta C-359/06)
(2006/C 249/16)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz un I. Kaufmann-Bühler, pārstāvji)
Atbildētāja: Austrijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/45/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/655/EEK par minimālajām prasībām darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai darba aprīkojuma izmantošanas laikā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot tos zināmus Komisijai, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
— |
piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 19. jūlijā.
(1) OV L 195, 46. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/8 |
Prasība, kas celta 2006. gada 7. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-364/06)
(2006/C 249/17)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — N. Yerrell, pārstāvis)
Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
— |
piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas 2002/15/EK transpozīcijas termiņš beidzās 2005. gada 23. martā.
(1) OV L 80, 35. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/8 |
Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2006. gada 25. janvāra rīkojums — Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (ERA) pret Norbert Schmitt
(Lieta C-426/04 P) (1)
(2006/C 249/18)
Tiesvedības valoda — franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/8 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 30. janvāra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku
(Lieta C-451/04) (1)
(2006/C 249/19)
Tiesvedības valoda — franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/8 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 29. jūnija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku
(Lieta C-185/05) (1)
(2006/C 249/20)
Tiesvedības valoda — itāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/8 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 27. aprīļa rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-22/06) (1)
(2006/C 249/21)
Tiesvedības valoda — franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/9 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 15. maija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-41/06) (1)
(2006/C 249/22)
Tiesvedības valoda — franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/9 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 15. maija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-105/06) (1)
(2006/C 249/23)
Tiesvedības valoda — franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/9 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 15. maija rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti
(Lieta C-106/06) (1)
(2006/C 249/24)
Tiesvedības valoda — franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/9 |
Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 13. jūnija rīkojums — (Tribunale di Napoli (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Giuseppina Montoro, Michelangelo Liguori pret Beth Israel Deaconess Medical Center
(Lieta C-170/06) (1)
(2006/C 249/25)
Tiesvedības valoda — itāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
PIRMĀS INSTANCES TIESA
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/10 |
Pirmās instances tiesas 2006. gada 30. maija spriedums — Blom u.c. pret Komisiju
(Lieta T-87/94) (1)
(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ārpuslīgumiskā atbildība - Piens - Papildmaksājums - References daudzums - Ražotāji, kas ir apņēmušies neveikt pārdošanu - SLOM 1983 ražotāji - Ražošanas neatsākšana pēc saistību beigām)
(2006/C 249/26)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: J. K. Bloums [J. C. Blom], Blokera [Blokker] (Nīderlande) (pārstāvji — sākotnēji H. Bronkhorsts [H. Bronkhorst] un E. Peinakers Hordeiks [E. Pijnacker Hordijk], pēc tam E. Peinakers Hordeiks [E. Pijnacker Hordijk], avocats)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji A. Brautigams [A. Brautigam] un A. M. Kolerta [A.-M. Colaert], pēc tam Kolerta, pārstāvji) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Reins [T. van Rijn], pārstāvis, kam palīdz H. J. Rabe [H.-J. Rabe], avocat, pēc tam T. van Reins)
Priekšmets
Prasība atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar EKL 178. pantu (jaunajā redakcijā — EKL 235. pants) un EKL 215. panta otro daļu (jaunajā redakcijā — EKL 288. panta otrā daļa), ko prasītājs, iespējams, cietis tādēļ, ka viņam tika liegts pārdot pienu, piemērojot Padomes 1984. gada 31. marta Regulu (EEK) Nr. 857/84, ar ko pieņem vispārīgus noteikumus Regulas (EEK) 804/68 5.c pantā minētās nodevas piemērošanai piena un piena produktu nozarē (OV L 90, 13. lpp.), kas ir papildināta ar Komisijas 1984. gada 16. maija Regulu (EEK) Nr. 1371/84, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 804/68 5.c pantā minētās papildu nodevas piemērošanai (OV L 132, 11. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību, ko ir cēlis J. K. Bloums, noraidīt; |
2) |
prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
3) |
tās prasības iznākums šajā lietā, ko ir cēluši prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, netiek skarts. |
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/10 |
Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 2. augusta rīkojums — Aughinish Alumina pret Komisiju
(Lieta T-69/06 R)
(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Valstu piešķirtie atbalsti - Steidzamība)
(2006/C 249/27)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Aughinish Alumina Ltd (Askeaton, Īrija) (pārstāvji — J. Handoll un C. Waterson, solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Khan un K. Walkerová)
Priekšmets
Pieteikums par Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmuma 2006/323/EK saistībā ar Francijas, Īrijas un Itālijas īstenoto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko attiecīgi Gardannā, Šenonas reģionā un Sardīnijā izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā (OV L 119, 12. lpp.), piemērošanas apturēšanu, ciktāl [šis lēmums] skar prasītāju.
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tiek atlikta. |
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/11 |
Prasība, kas celta 2006. gada 10. augustā — European Association of Im- and Exporters of Birds and live Animals u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Lieta T-209/06)
(2006/C 249/28)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: European Association of Im- and Exporters of Birds and live Animals, Vereniging van Im- en Exporteurs van Vogels en Hobbydieren, Willem Plomp, kas veic komercdarbību ar nosaukumu Plomps Vogelhandel un Marinus Borgstein (pārstāvis — J. Wouters, advocaat)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2006. gada 25. jūlija Lēmumu 2006/522/EK; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji ir, pirmkārt, apvienības, kas aizstāv putnu un dzīvnieku importētāju un eksportētāju intereses, un, otrkārt, importētāji un eksportētāji, tostarp arī putnu. Tie apstrīd Komisijas Lēmumu 2006/522/EK (1).
Prasītāji uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav nepieciešams, jo esošie karantīnas noteikumi sniedz atbilstošu aizsardzību.
Prasītāji arī norāda, ka lēmums ir pretrunā ar piesardzības principu, jo Komisija to nav pamatojusi uz vispilnīgāko zinātnisko novērtējumu.
Ievešanas aizliegums pilnībā arī ir nesamērīgs atbilstoši lēmuma faktiskajam pamatam, proti, putnu inficēšanās Taivānā ar putnu gripu.
Prasītāji arī norāda, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras un ka patiesais iemesls aizsardzības pasākumu paplašināšanai ir Komisijas vēlme sagaidīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas ziņojumu.
Turklāt pasākumi ir nesamērīgi, jo no to piemērošanas jomas ir izslēgti mājputni.
(1) 2006/522/EK: Komisijas 2006. gada 25. jūlija Lēmums, ar ko groza Lēmumu 2005/759/EK un 2005/760/EK attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un ar atsevišķu dzīvo putnu ievešanu Kopienā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3303) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 205, 28. lpp.)
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/11 |
Prasība, kas celta 2006. gada 4. augustā — Euro-Information pret ITSB (vārdiska preču zīme “CYBERCREDIT”)
(Lieta T-211/06)
(2006/C 249/29)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Européenne de traitement de l'information SAS (Euro — Information) Strasbūra (Francija) (pārstāvji — A. Jacquet, J. Schouman un P. Greffe, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Prasītājas prasījumi:
— |
pilnā apmērā atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 12. jūnija lēmumu lietā R 66/2006-1, ar kuru noraidīts prasītājas Kopienas preču zīmes “CYBERCREDIT” reģistrācijas pieteikums Nr. 4 114 336 attiecībā uz visām 9., 36. un 38. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem; |
— |
reģistrēt Kopienas preču zīmes “CYBERCREDIT” reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 114 336 attiecībā uz visām minētajām precēm un pakalpojumiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CYBERCREDIT” attiecībā uz 9., 36. un 38. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 114 336)
Iebildumu nodaļas lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati: prasītāja norāda, ka pretēji tam, ko apstrīdētajā lēmumā konstatēja ITSB Apelāciju padome, tās preču zīme esot patstāvīga un tai ir pietiekama Padomes Regulā Nr. 40/94 prasītā atķirtspēja attiecībā uz minētajām precēm un pakalpojumiem.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/12 |
Prasība, kas celta 2006. gada 4. augustā — Euro-Information pret ITSB (“CYBERGESTION”)
(Lieta T-213/06)
(2006/C 249/30)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Européenne de traitement de l'information SAS (Euro-Information), Strasbūra (Francija) (pārstāvji — A. Jacquet, J. Schouman un P. Greffe, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Prasītājas prasījumi:
— |
pilnā apmērā atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 24. maija lēmumu lietā R 68/2006-1, ar kuru ir noraidīts prasītājas Kopienas preču zīmes “CYBERGESTION” reģistrācijas pieteikums Nr. 4 114 716 attiecībā uz visām 9., 36. un 38. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem; |
— |
reģistrēt Kopienas preču zīmes “CYBERGESTION” reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 114 716 attiecībā uz visām minētajām precēm un pakalpojumiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CYBERGESTION” attiecībā uz 9., 36. un 38. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 114 716)
Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati: prasītāja norāda, ka pretēji tam, ko apstrīdētajā lēmumā konstatēja ITSB Apelāciju padome, tās preču zīme ir patstāvīga un tai ir pietiekama Padomes Regulā Nr. 40/94 prasītā atšķirtspēja attiecībā uz minētajām precēm un pakalpojumiem
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/12 |
Prasība, kas celta 2006. gada 8. augustā — American Clothing Associates pret ITSB (grafiska preču zīme — kļavas lapa ar burtiem RW)
(Lieta T-215/06)
(2006/C 249/31)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: American Clothing Associates, Evergema (Beļģija) (pārstāvji — P. Maeyaert un N. Clarembeaux, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 4. maija lēmumu lietā R 1463/2005-1; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, ko veido kļavas lapas attēls ar burtiem RW, attiecībā uz 18., 25. un 40. klasē ietilpstošām precēm un pakalpojumiem (reģistrācijas pieteikums Nr. 2 785 368)
Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati: vispirms prasītāja norāda, ka, tā kā ITSB nav ņēmis vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējo iespaidu un ir pieļāvis kļūdas, vērtējot kļavas lapas, kas to veido, heraldiskā atdarinājuma raksturu, ir pārkāpts Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkts h) apakšpunkts un Parīzes konvencijas 6.ter pants. Prasītāja arī norāda, ka, piemērojot absolūto atteikuma pamatojumu, ko paredz regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkts h) apakšpunkts, Apelāciju padome nelikumīgi atteicās ņemt vērā preču zīmes atpazīstamību.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/13 |
Prasība, kas celta 2006. gada 10. augustā — Arkema u.c. pret Komisiju
(Lieta T-217/06)
(2006/C 249/32)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Arkema France SA, Puteaux (Francija), Altuglas International SA Puteaux (Francija) un Altumax Europe SAS, Puteaux (Francija) (pārstāvji — A. Winckler, S. Sorinas un P. Geffriaud, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
pamatojoties uz EKL 230. pantu, atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2006. gada 31. maija lēmumu lietā COMP/F/38.645, ciktāl tas attiecas uz Arkema; |
— |
pakārtoti, pamatojoties uz EKL 229. pantu, atcelt vai samazināt naudas sodu, kas tiem uzlikts ar šo lēmumu; |
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šajā prasībā prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098, galīgā redakcija (lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti), ciktāl ar to prasītāja mātes sabiedrības ir atzītas par vainīgām pārkāpumā, ko prasītāja ir izdarījusi, pārkāpjot EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, piedalīdamās visās vienošanās un saskaņotajās darbībās metakrilātu nozarē, kuras veidoja cenu apspriešana, vienošanās par cenām, vienošanos par cenām īstenošana un uzraudzīšana, apmaiņa ar komerciāli svarīgu un konfidenciālu informāciju par tirgu un/vai uzņēmumiem, kā arī piedalīšanās regulārās sapulcēs un citos kontaktos, lai atvieglotu pārkāpuma izdarīšanu. Pakārtoti prasītājs lūdz samazināt naudas soda summu, kurš tam uzlikts ar apstrīdēto lēmumu.
Prasījumu pamatojumam prasītājs galvenokārt norāda, ka, atzīstot tā mātes sabiedrības par vainīgām prasītāja izdarītā pārkāpumā, pamatojoties uz vienkāršu prezumpciju saistībā ar to, ka faktisko apstākļu rašanās laikā gandrīz viss prasītāja kapitāls piederēja šīm sabiedrībām, Komisija, piemērodama noteikumus par mātes sabiedrības vainojamību meitas sabiedrības izdarītā pārkāpumā, ir pieļāvusi juridiskas un faktiskas kļūdas un ir pārkāpusi nediskriminācijas principu. Turklāt prasītājs uzskata, ka, neatbildēdama uz argumentiem, ko prasītājs ir izvirzījis administratīvajā procedūrā un kuru mērķis bija pierādīt, ka prasītājs pilnīgi patstāvīgi noteica savu tirdzniecības politiku, kaut arī faktisko apstākļu rašanās laikā gandrīz viss tā kapitāls piederēja mātes sabiedrībām, Komisija nav izpildījusi ar EKL 253. pantu uzlikto pienākumu norādīt pamatojumu, kā arī ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.
Pakāroti, prasītājs līdz atcelt vai samazināt naudas sodu, kas tam uzlikts ar apstrīdēto lēmumu. Šajā sakarā pamatojot prasījumus, prasītājs izvirza vairākus pamatus, to skaitā norāda uz juridiskām un faktiskām kļūdām, ko Komisija ir pieļāvusi, nosakot naudas soda sākumsummu. Prasītājs norāda, ka šī summa ir pārmērīgi liela, jo, pēc tās uzskatiem, pārkāpumam bija ļoti maza ietekme uz attiecīgo preču tirgu. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kā arī ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo ir uzskatījusi, ka, nosakot naudas soda sākumsummu, pārkāpuma konkrētā ietekme nav jāņem vērā.
Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi juridiskas un faktiskas kļūdas, palielinot naudas soda apmēru par 200 %, norādot uz to pārkāpuma negatīvo ietekmi, ņemot vērā mātes sabiedrības apgrozījumu tajā laikā, jo, pēc prasītāja uzskatiem, šo sabiedrību nevarēja vainot pārkāpumā sakarā ar to, ka prasītājam tolaik bija patstāvība tirdzniecības jautājumos un mātes sabiedrību vadītāji, šķiet, nepiedalījās attiecīgajās saskaņotajās darbībās.
Prasītājs apgalvo, ka, palielinot tam uzliktā naudas soda apmēru, Komisija ir ņēmusi vērā 1984., 1986. un 1994. gadā izdarītos pārkāpumus, kuros tas bija atzīts par vainīgu, un ka, šādi rīkojoties, tā acīmredzami pārmērīgi piemēroja atkārtotības jēdzienu; tas ir pretrunā ar soda likumības un tiesiskās drošības principiem. Turklāt prasītājs apgalvo, ka, piemērojot atkārtotības principu, Komisija ir pārkāpusi principu non bis in idem un samērīguma principu, jo to, ka [šis uzņēmums] ir iepriekš sodīts, Komisija jau vairākkārt bija ņēmusi vērā nesenos lēmumos.
Prasītājs arī norāda, ka Komisija ir pieļāvusi faktisku kļūdu, nesamazinot naudas sodu tāpēc, ka dažas no saskaņotajām darbībām, kurās prasītājs ir vainots, faktiski netika īstenotas.
Izvirzot pēdējo pamatu, prasītājs apgalvo, ka, nosakot naudas soda apmēru, Komisijai līdzās citiem faktoriem vajadzēja ņemt vērā arī to, ka nesen prasītājam ir uzlikti lieli naudas sodi.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/14 |
Prasība, kas celta 2006. gada 16. augustā — JAKO-O pret ITSB- P. I. Fashion (JAKO-O)
(Lieta T-220/06)
(2006/C 249/33)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Jako-O Moebel und Spielmittel für die junge Familie GmbH, Bad Rodach (Vācija) (pārstāvis — E. Bertram, lawyer)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: P. I. Fashion BV, Amsterdama (Nīderlande)
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2006. gada 14. jūnija lēmumu (lieta R 1178/2005-2); |
— |
noraidīt iebildumu Nr. B 553695 pret Kopienas preču zīmes pieteikumu Nr. 2395564; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Prasītāja.
Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “JAKO-O” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 8., 9., 11., 12.,14., 15., 16., 18., 20., 21., 24., 25., 28., 39. un 41. klasē (ziepes, parfimērijas līdzekļi, ēteriskās eļļas, kosmētika) — reģistrācijas pieteikums Nr. 2395564.
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: P. I. Fashion B. V.
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Valsts grafiska preču zīme “LAGERFELD JAKO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3. klasē.
Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumus attiecībā uz iebildumos norādītajām precēm.
Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju.
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
Prasītāja apgalvo, ka starp agrāko preču zīmi un pieteikto Kopienas preču zīmi nepastāv fonētiska, vizuāla vai konceptuāla līdzība un tāpēc nepastāv sajaukšanas iespēja iepriekš minētā panta izpratnē. Saskaņā ar prasītājas norādīto, sajaukšanas iespēju vēl vairāk samazina reputācija, kādu elementam “LAGERFELD”, kas uzskatāms par preču zīmes dominējošo elementu, piešķir vidusmēra patērētājs.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/14 |
Prasība, kas celta 2006. gada 14. augustā — Itālijas Republika pret Komisiju
(Lieta T-222/06)
(2006/C 249/34)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — Paolo Gentili, Avvocato dello Stato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Kopienu Komisijas, Reģionālās politikas direktorāts — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē, 2006. gada 6. jūnija Notu Nr. 04673, kura priekšmets ir Komisijas maksājumi, kas atšķīrās no pieprasītās summas. Rif. Programma DOCUP Piemonte (Nr. CCI 2000 IT 16 2 DO 007); |
— |
atcelt visus saistītos un paredzētos aktus, pakārtoti piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Motīvi un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri tika iesniegti lietā Itālijas Republika pret Komisiju T-345/04. (1)
(1) OV C 262, 55. lpp.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/15 |
Apelācija, ko 2006. gada 23. augustā ierosinājis Eiropas Parlaments par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 13. jūlija rīkojumu lietā F-102/05, Ole Eistrup pret Eiropas Parlamentu
(Lieta T-223/06 P)
(2006/C 249/35)
Tiesvedības valoda — dāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Eiropas Parlaments, Strasbūra, (Francija) (pārstāvji — H. von Hertzen un L. Knudsen)
Pretējā puse procesā: Ole Eistrup
Prasītāja prasījumi
Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas rīkojumu; |
— |
Tiesai pieņemt lēmumu lietā, apstiprinot prasītāja iepriekšējo iebildumu; |
— |
Ole Eistrup celto prasību noraidīt; |
— |
pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Eiropas Parlaments, pamatojot savu apelācijas sūdzību, norāda, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesa ir pārkāpusi Pirmās instances tiesas reglamenta 43. panta 1. punkta pirmo daļu, jo Civildienesta tiesa nav pārtraukusi lietas izskatīšanu, neskatoties uz to, ka uz prasības pieteikuma prasītāja jurista paraksta vietā bija faksimila zīmogs, kurā atveidots jurista paraksts.
Turklāt Eiropas Parlaments apgalvo, ka Civildienesta tiesa neievēro tiesiskās drošības principu, jo tā padara Reglamenta 43. panta 1. punkta pirmās daļas piemērošanu atkarīgu no tā, vai bija nesamērīgi pārkāpts [pienākums] nodrošināt iespēju vērsties tiesā. Tādējādi nav iespējams paredzēt, vai lietu būs iespējams izskatīt atbilstoši prasījumiem.
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/15 |
Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — PTV pret ITSB (“MAP&GUIDE The Mapware Company”)
(Lieta T-226/06)
(2006/C 249/36)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PTV Planung Transport Verkehr AG, Karlsrūe (Vācija) (pārstāvis — F. Nielsen, Rechtsanwalt)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 16. jūnija lēmumu (Apelācijas lietas numurs R 1175/2005-1) |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “MAP&GUIDE The Mapware Company” attiecībā uz 9., 16. un 42. klasē ietilpstošām precēm un pakalpojumiem
Pārbaudītāja lēmums: pieteikumu daļēji noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt
Izvirzītie pamati: pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/15 |
Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — RSA Security Ireland pret Komisiju
(Lieta T-227/06)
(2006/C 249/37)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: RSA Security Ireland Ltd (Šenona, Īrija) (pārstāvji — B. Conway, Barrister, un S. Daly, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2006. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 888/2006, jo prece, ko ražojusi prasītāja, Kombinētajā nomenklatūrā netiek klasificēta, atsaucoties uz preces objektīvajām raksturiezīmēm un īpašībām; |
— |
pakārtoti, atcelt Komisijas Regulu (EK) Nr. 888/2006, jo Komisijai to pieņēma, pārkāpjot pilnvaras un/vai pārkāpjot būtiskus procesuālus noteikumus; |
— |
atzīt, ka preces muitas tarifu klasifikācija ir jānosaka, pamatojoties uz preces raksturīgajām iezīmēm, kas ietver to, ka tā ir automātiska datu apstrādes iekārta, kas tādējādi klasificējama ar Kombinētās nomenklatūras kodu 8471; |
— |
pakārtoti, atzīt, ka par preces būtiskajām raksturiezīmēm ir uzskatāma to īpašā kapacitāte ģenerēt un veikt matemātiskus aprēķinus, ko nosaka lietotājs, to pērkot, un ka tādējādi kā skaitļojamā ierīce tā ir jāklasificē ar Kombinētās nomenklatūras kodu 8470; |
— |
atzīt, ka atbilstoši pieņemtajiem Kopienu preču tarifu klasifikācijas noteikumiem šīs preces būtiskās raksturiezīmes nav tādas kā drošības iekārtai, kas ļauj piekļūt datiem, kuri ierakstīti automātiskās datu apstrādes ierīcē vai citur; |
— |
piespriest atlīdzināt prasītājai šādas muitas nodevas, ko tā samaksāja par preču importu Kopienā, kopš Komisijas Regula (EK) Nr. 888/2006 stājās spēkā, kopā ar procentiem; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja importē un pārdod Kopienā preci “RSA SecurID authenticator”. Sabiedrība lūdz atcelt Komisijas Regulu Nr. 888/2006 (1), atbilstoši kurai šī prece Kombinētajā nomenklatūrā tika klasificēta ar kodu 8543.
Prasītāja uzskata, ka, pieņemot Regulu Nr. 888/2006, Komisija šās regulas pielikumā esošajā preču aprakstā nav identificējusi preces būtiskās raksturiezīmes un nepareizi raksturojusi preci kā “drošības ierīci” un kā ierīci,“[kas ļauj lietotājam piekļūt datiem, kas saglabāti automātiskās datu apstrādes iekārtā”. Prasītāja apgalvo, ka tās ir uzskatāmas par kļūdām tiesību piemērošanā, kuru rezultātā ir jāatceļ regula.
(1) Komisijas 2006. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 888/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (OV L 165, 6. lpp.).
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/16 |
Prasība, kas celta 2006. gada 28. augustā — Giorgio Beverly Hills pret ITSB — WHG Westdeutsche Handelsgesellschaft (GIORGIO BEVERLY HILLS)
(Lieta T-228/06)
(2006/C 249/38)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Giorgio Beverly Hills Inc., Cincinati (ASV) (pārstāvis — M. Schaeffer, lawyer)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: WHG Westdeutsche Handelsgesellschaft mbH, Hagen (Vācija)
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Apelāciju otrās padomes 2006. gada 21. jūnija lēmumu apvienotajās lietās R 107/2005-2 un R 187/2005-2 tiktāl, ciktāl ar to noraidīta apelācijas sūdzība lietā Nr R 187/2005-2; |
— |
noraidīt 1998. gada 6. jūlija iebildumu B 57259 tiktāl, ciktāl šis iebildums apmierināts ar Iebildumu nodaļas 2004. gada 10. decembra lēmumu Nr. 4157/2004; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; |
— |
piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GIORGIO BEVERLY HILLS” attiecība uz precēm, kuras ietilpst 3., 14., 18. un 25. klasē — pieteikums Nr. 417 709
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: WHG Westdeutsche Handelsgesellschaft mbH
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme un Kopienas grafiska preču zīme “GIORGIO” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 18., 24. un 25. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumu attiecībā uz precēm, par kurām iesniegts iebildums
Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību
Izvirzītie pamati: nepastāv pietiekama sajaukšanas iespēja starp konfliktējošajām preču zīmēm, jo starp preču zīmēm nepastāv nozīmīga līdzība.
EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESA
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/18 |
Prasība, kas celta 2006. gada 25. augustā — Lopez Teruel pret ITSB
(Lieta F-99/06)
(2006/C 249/39)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Adelaida Lopez Teruel, El Casar (Spānija) (pārstāvji — G. Vandersanden, L. Levi un C. Ronzi, avocats)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB)
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Iecēlējinstitūcijas (IIN) 2005. gada 20. oktobra lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta paredzēto neatkarīgā ārsta slēdzienu; |
— |
atcelt, ciktāl nepieciešams, IIN 2006. gada 17. maija lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, ko prasītāja iesniegusi 2006. gada 20. janvārī; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja, kas ir ITSB ierēdne, iesniedza medicīniskās izziņas, kas attaisno viņas prombūtni darbā no 2005. gada 7. aprīļa līdz 7. augustam. ITSB apstrīdēja šo izziņu spēkā esamību un pieprasīja prasītājai veikt medicīniskās apskates. Pamatojoties uz šīm apskatēm, ITSB pieprasīja prasītājai ierasties savā darba vietā no 2005. gada 2. augusta. Neatkarīgā ārsta atzinums, kura saņemšanu prasītāja lūdza atbilstoši Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punktam, apstiprināja, ka prasītājas prombūtne ir nepamatota.
Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus, pirmais no tiem balstās uz iepriekš minētās normas piektās un sestās daļas pārkāpumu. Atsaucoties uz piekto daļu, prasītāja iebilst pret prombūtnes dienu, ko ITSB, pamatojoties uz medicīniskajām apskatēm, atzina par nepamatotām, skaita aprēķinu. Atsaucoties uz sesto daļu, prasītāja uzskata, pirmkārt, ka IIN prettiesiski vienpusēji izvēlējās neatkarīgo ārstu, lai gan iestādes ārsts un prasītājas ārsts nebija vienojušies par trešā ārsta izvēli. Otrkārt, attiecīgajā daļā paredzētais piecu dienu termiņš varot tikt skaitīts tikai no brīža, kad iestādes ārsts sazinās ar ierēdņa ārstu. Pakārtoti, šis termiņš neattiecoties uz sabiedrisko kārtību.
Izvirzot otro pamatu, prasītāja atsaucas uz kļūdu pamatojumā, ko satur neatkarīgā ārsta slēdziens un slēdziena prettiesiskumu, jo šajā slēdzienā izdarītie secinājumi neatbilstot tajā esošajiem medicīniskajiem konstatējumiem.
Izvirzot trešo pamatu, prasītāja atsaucas uz to, ka ir pārkāpts pienākums palīdzēt ierēdņiem, labas pārvaldības princips, pārskatāmības princips un tiesības uz aizstāvēšanos.
III Paziņojumi
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/19 |
(2006/C 249/40)
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
|
EUR-Lex:http://eur-lex.europa.eu |
Labojumi
14.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 249/20 |
Labojums “Oficiālajā Vēstnesī” publicētajā paziņojumā lietā T-200/06
(2006/C 249/41)
Pirmās instances tiesas reglamenta 24. panta 6. punktā paredzētais paziņojums “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” lietā T-200/06 IBERDROLA/Eiropas Kopienu Komisija ir publicēts divas reizes pēc kārtas attiecīgi 2006. gada 16. septembrī (OV C 224, 49. lpp.) un 2006. gada 30. septembrī (OV C 237, 9. lpp.).
Ievērojot Pirmās instances tiesas reglamenta 116. panta 6. punkta noteikumus, tiek precizēts, ka, aprēķinot Reglamenta 115. panta 1. punktā paredzēto termiņu, ir jāņem vērā tikai attiecīgā paziņojuma otrā publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.