21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/1

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/2

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/6

(1)

Saskaņā ar Līguma par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (“Pievienošanās līgums”) IV pielikuma 3. nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru (saskaņā ar 22. pantu) 2003. un 2004. gadā jaunās dalībvalstis iesniedza Komisijai tos pasākumus, attiecībā uz kuriem tās vēlējās, lai tie tiktu uzskatīti par pastāvošu atbalstu EK Līguma 88. panta 1. punkta nozīmē, bet kuri netika īpaši norādīti Pievienošanās līgumā.

(2)

Šī procedūra attiecās uz valsts atbalsta pasākumiem visām nozarēm, izņemot transporta nozari un lauksaimniecisku darbību, kas saistīta ar EK Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību, kuriem piemēro atsevišķus noteikumus.

(3)

Komisija tagad ir publicējusi pasākumu pilnīgu sarakstu, kurus tā atzina par pastāvošu atbalstu 88. panta 1. punkta nozīmē un saskaņā ar iepriekš 1. punktā minēto procedūru, šādā interneta adresē: http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/.

Pasākumi zivsaimniecības nozarē publicēti šādā interneta adresē: http://ec.europa.eu/fisheries/legislation/state_aid_en.htm.

(4)

Publikācija, kas minēta 3. punktā, attiecas vienīgi uz tiem pasākumiem, kuri tika uzskatīti par pastāvošu atbalstu saskaņā ar pastāvoša atbalsta pagaidu procedūru (1). Dažus pasākumus Komisija atzina par pastāvošu atbalstu un jau publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Tie ir iekļauti arī šajā publikācijā.

(5)

Attiecīgās jaunās dalībvalstis tika informētas par atbilstīgajiem Komisijas lēmumiem ar vēstulēm no attiecīgajiem komisāriem.

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/7

1.

Eiropas Komisija ar Nr. 2006/4524 SG(06)A/4107 ir reģistrējusi sūdzību par procedūru, kas paredzēta valsts un privātās partnerības uzņēmuma izveidošanai Valensijā, Spānijā.

2.

Tā ir saņēmusi vairākus simtus šīs sūdzības eksemplāru. Tā publicē šo saņemšanas apstiprinājumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un Europa tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/community_law/complaints/receipt/index_en.htm), lai attiecīgās personas būtu informētas, vienlaikus ietaupot administratīvos līdzekļus.

3.

Komisija sūdzību izskatīs, ņemot vērā piemērojamos Kopienas tiesību aktus. Sūdzību iesniedzējus informēs par izmeklēšanas rezultātiem un visiem turpmākiem saskaņā ar Komisijas lēmumu noteiktiem pasākumiem, izmantojot minētos līdzekļus.

4.

Komisija centīsies pieņemt lēmumu lietā divpadsmit mēnešu laikā pēc sūdzības reģistrācijas datuma (pārkāpuma tiesvedības uzsākšana vai lietas slēgšana bez turpmākas rīcības).

5.

Komisija aizstāv sūdzību iesniedzēju tiesības, neatklājot viņu personību iespējamā saziņā ar tās dalībvalsts iestādēm, par kuru saņemta sūdzība. Tomēr sūdzību iesniedzēji, ja to vēlas, var nepārprotami pilnvarot Komisiju atklāt viņu personību, veicot jebkādu šādu saziņu.

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/8

1.

Obenu un Marseļu, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 350, 1995. gada 30. decembris,

2.

Karkasoni un Parīzi, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 227, 1995. gada 1. septembris, grozītas 1995. gada 29. decembrī (Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, Nr. C 349), 1997. gada 14. jūnijā (Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, Nr. C 180) un 2003. gada 20. novembrī (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Nr. C 279),

3.

Larošelu un Parīzi, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 18, 2002. gada 22. janvāris,

4.

Monbeliāru un Parīzi, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 350, 1995. gada 30. decembris,

5.

Monpeljē un Nanti, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 123, 1996. gada 26. aprīlis,

6.

Pau un Madridi, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 240, 1995. gada 15. septembris,

7.

Pau un Nanti, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 188, 1996. gada 28. jūnijs,

8.

Reimsu un Klermonu-Ferānu, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 72, 2001. gada 6. marts,

9.

Rennu un Lilli, publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 151, 1996. gada 25. maijs,

10.

Tulonu un Lionu, publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 22, 2004. gada 27. janvāris.

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/9

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4333. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://ec.europa.eu/eur-lex/lex)

21.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/10

A.

Šis paziņojums ir izdots, ievērojot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā “EEZ līgums”) un nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”).

B.

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Komisija”) ir izdevusi paziņojumu par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā (1). Šajā juridiski nesaistošajā tiesību aktā ir noteikti principi, pēc kuriem Komisija vadās konkurences jomā. Tajā arī ir izskaidroti sadarbības veidi, kas ir plānoti ES Konkurences iestāžu tīklā.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekšminētais tiesību akts attiecas uz EEZ. Lai uzturētu vienādus konkurences noteikumus un nodrošinātu vienotu EEZ konkurences noteikumu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, EBTA Uzraudzības iestāde, izmantojot Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, pieņem šo paziņojumu. Uzraudzības iestāde plāno ievērot šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus konkrētā lietā (2).

D.

Šā paziņojuma mērķis, jo īpaši, ir precizēt, kā EBTA Uzraudzības iestāde plāno sadarboties ar EBTA valstu konkurences iestādēm (3) EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanai individuālos gadījumos un kā ir plānota konkurences iestāžu sadarbība EBTA tīklā.

E.

Šis paziņojums (4) aizstāj EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumu par sadarbību starp valstu konkurences iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādi, izskatot lietas, kas ietilpst EEZ līguma 53. un 54. panta darbības jomā.

F.

Šis paziņojums attiecas uz lietām, kurās izskatītāja iestāde saskaņā ar EEZ līguma 56. pantu ir kompetentā uzraudzības iestāde.

1.

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļā par procedūras vispārējiem noteikumiem attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanu (turpmāk tekstā “II nodaļa”) (5) ir noteikta kārtība, kādā EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu konkurences iestādes (turpmāk tekstā “VKI”) (6) var piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu. VKI un Uzraudzības iestāde kopā izveido sabiedrisko iestāžu tīklu: tās rīkojas sabiedrības interesēs un cieši sadarbojas, lai aizsargātu konkurenci. Tīkls ir diskusiju un sadarbības forums EEZ konkurences politikas piemērošanai un īstenošanai. Tas veido sistēmu EBTA konkurences iestāžu sadarbībai gadījumos, kad piemērojams EEZ līguma 53. un 54. pants, un ir pamats vienotas konkurences kultūras izveidei un uzturēšanai EBTA valstīs. Šā tīkla nosaukums ir “EBTA Konkurences tīkls”.

2.

VKI struktūra EBTA valstīs ir atšķirīga. Vienā EBTA valstī lietas izmeklē un lēmumus pieņem viena institūcija. Citā EBTA valstī funkcijas ir sadalītas starp divām institūcijām, no kurām viena atbild par lietas izmeklēšanu, un otra — kolēģija — ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz lietu. Turklāt dažās valstīs tikai tiesas var uzlikt atsevišķas sankcijas. II nodaļas 40. pants, uz kuru attiecas vispārējais efektivitātes princips, ļauj EBTA valstīm izvēlēties institūciju vai institūcijas, kas tiks norīkotas kā valsts konkurences iestādes, un starp tām sadalīt funkcijas. Saskaņā ar EEZ tiesību aktu vispārējiem principiem, jo īpaši ar EEZ līguma 3. pantu, EBTA valstīm ir pienākums izveidot sankciju noteikšanas sistēmu, nodrošinot, ka sankcijas ir efektīvas, proporcionālas izdarītajam EEZ tiesību aktu pārkāpumam un attur no pārkāpuma (7)  (8). EBTA valstīs tiesībaizsardzības sistēmas ir atšķirīgas, bet EBTA VKI, parakstot formu šā paziņojuma pielikumā, savstarpēji atzīst šo sistēmu standartus kā sadarbības pamatu.

3.

Tīklam, ko veido konkurences iestādes, jānodrošina gan efektīva darba dalīšana, gan efektīva un vienota EEZ konkurences noteikumu piemērošana. II nodaļā ir izklāstīti galvenie tīkla darbības principi. Šis paziņojums sniedz sīkāku informāciju par sistēmu.

4.

Konsultācijas un informācijas apmaiņa tīklā attiecas uz publiskajiem tiesībaizsardzības nodrošinātājiem un negroza tiesības vai pienākumus, kas izriet no EEZ vai valstu tiesību aktiem attiecībā uz uzņēmumiem. Katra konkurences iestāde pilnībā atbild par atbilstīga procesa nodrošināšanu lietās, ar kurām tā nodarbojas.

5.

II nodaļas pamatā ir sistēma, kurā visām konkurences iestādēm ir pilnvaras piemērot EEZ līguma 53. vai 54. pantu un kurā tās ir atbildīgas par efektīvu darba dalīšanu attiecībā uz tām lietām, kurās ir nepieciešama izmeklēšana EBTA uzdevumu ietvaros. Vienlaikus katram tīkla dalībniekam ir pilna rīcības brīvība izlemt, vai lieta jāizmeklē vai ne. Saskaņā ar šo sistēmu ar lietām nodarbojas:

6.

Lielākajā daļā gadījumu iestāde, kas saņem sūdzību vai uzsāk ex-officio procedūru (9), ir atbildīga par lietu. Lietas tālāka nodošana paredzēta tikai procedūras sākuma posmā (sk. turpmāk tekstā 17. punktu), ja attiecīgā iestāde uzskata, ka tai nav pietiekamu iespēju rīkoties, vai ja citas iestādes uzskata, ka tām ir labākas iespējas rīkoties (skatīt turpmāk tekstā 7. līdz 14. punktu).

7.

Ja konstatēts, ka tālāka nodošana nepieciešama efektīvai konkurences un EEZ interešu aizstāvībai, tīkla dalībnieki, cik bieži vien iespējams, cenšas lietas nodot vienai konkurences iestādei, kurai ir vislabākās iespējas rīkoties (10). Jebkurā gadījumā lietas nodošanai jābūt ātram un efektīvam procesam un tā nedrīkst kavēt izmeklēšanu.

8.

Var uzskatīt, ka iestādei ir labas iespējas rīkoties attiecīgajā lietā, ja ir spēkā šādi trīs kopīgi nosacījumi:

9.

Minētie kritēriji norāda, ka, lai varētu uzskatīt, ka EBTA valsts konkurences iestādei ir labas iespējas rīkoties, starp pārkāpumu un EBTA valsts teritoriju jābūt būtiskai saiknei. Sagaidāms, ka lielākajā daļā gadījumu to EBTA valstu, kurās pārkāpums būtiski ietekmē konkurenci, iestādēm ir iespējas rīkoties, ja tās ir spējīgas efektīvi izbeigt pārkāpumu, uzsākot vai nu atsevišķu, vai paralēlu rīcību, ja vien EBTA Uzraudzības iestādei nav labākas iespējas rīkoties (skatiet turpmāk tekstā 15. punktu).

10.

No tā izriet, ka parasti vienai VKI ir labākas iespējas rīkoties attiecībā uz līgumiem vai darbībām, kas būtiski ietekmē konkurenci galvenokārt tās teritorijā.

11.

Turklāt VKI individuāla rīcība varētu būt piemērota arī tad, ja, neraugoties uz to, ka vairāk nekā vienai VKI ir labas iespējas rīkoties, vienas VKI rīcība ir pietiekama pārkāpuma pilnīgai izbeigšanai.

12.

Vairāku VKI paralēla rīcība var būt piemērota, ja līgumam vai darbībām ir būtiska ietekme uz konkurenci galvenokārt to attiecīgajās teritorijās un tikai vienas VKI rīcība nebūtu pietiekama, lai pilnībā izbeigtu pārkāpumu vai piemērotu tam atbilstošas sankcijas.

13.

Iestādes, kas rīkojas paralēli, cik vien iespējams, cenšas koordinēt savu rīcību. Šim nolūkam var būt noderīgi vienu no tām norīkot kā vadošo iestādi un tai deleģēt tādus uzdevumus kā, piemēram, izmeklēšanas pasākumu koordinēšana, vienlaikus saglabājot katras iestādes atbildību par savu lietu izmeklēšanas veikšanu.

14.

EBTA Uzraudzības iestādei ir arī labas iespējas rīkoties, ja vienam vai vairākiem līgumiem vai darbībām, tostarp līdzīgu līgumu un darbību tīkliem, ir ietekme uz konkurenci divās vai vairāk EBTA valstīs (pārrobežu tirgi, kas aptver divas vai vairāk EBTA valstis, vai vairākus valstu tirgus).

15.

Turklāt EBTA Uzraudzības iestādei ir īpaši labas iespējas rīkoties attiecīgajā lietā, ja tā ir cieši saistīta ar citiem EEZ noteikumiem, kurus var piemērot tikai Uzraudzības iestāde vai kurus tā var piemērot efektīvāk, ja EEZ interesēs nepieciešams pieņemt Uzraudzības iestādes lēmumu par EEZ konkurences politiku, kad rodas jauna konkurences problēma vai nepieciešams nodrošināt efektīvu tiesību aktu izpildi.

16.

Lai noteiktu kopīgas lietu izmeklēšanas un nodrošinātu, ka ar lietām nodarbojas konkurences iestāde, kurai ir labas iespējas rīkoties, tīkla dalībniekus savlaicīgi informē par lietām, ko izskata dažādās konkurences iestādēs (11). Ja lieta ir jānodod citai iestādei, ātra pārdales veikšana ir gan tīkla, gan attiecīgo uzņēmumu interesēs.

17.

II nodaļā ir noteikts mehānisms, ar kura palīdzību konkurences iestādes informē viena otru, lai nodrošinātu efektīvu un ātru lietu pārdali. II nodaļas 11. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja VKI rīkojas saskaņā ar EEZ līguma 53. vai 54. pantu, tām ir pienākums informēt EBTA Uzraudzības iestādi pirms pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas vai bez kavēšanās uzreiz pēc tam (12). Tas arī nosaka, ka informāciju var darīt pieejamu citām VKI. VKI arī plāno padarīt pieejamu un viegli iegūstamu visiem tīkla dalībniekiem informāciju, kuras apmaiņa veikta saskaņā ar 11. pantu. II nodaļas 11. panta 3. punkta būtība ir atļaut tīklam noteikt kopīgas lietu izmeklēšanas un risināt iespējamas lietu pārdales problēmas, tiklīdz iestāde sāk lietas izmeklēšanu. Tāpēc informācija jāsniedz VKI un Uzraudzības iestādei pirms vai tieši pēc jebkuras rīcības, kas līdzinās izmeklēšanas pasākumiem, ko Uzraudzības iestāde var veikt saskaņā ar II nodaļas 18.–21. pantu. Saskaņā ar II nodaļas 11. panta 2. punktu Uzraudzības iestādei ir tāds pats pienākums informēt VKI. Tīkla dalībnieki viens otru informē par lietām, kas tiek izskatītas, izmantojot standarta veidlapu, kas ietver atsevišķu informāciju par lietu, piemēram, iestādi, kas nodarbojas ar lietu, produktu, teritoriju un iesaistītās puses, izvirzīto pārkāpumu, domājamo pārkāpuma ilgumu un lietas izcelsmi. Tie viens otram sniedz arī atjauninātu informāciju, ja notiek būtiskas izmaiņas.

18.

Ja rodas lietu pārdales problēmas, tās jārisina ātri, parasti divu mēnešu laikā, sākot no dienas, kad saskaņā ar II nodaļas 11. pantu tīklam nosūtīta pirmā informācija. Šajā laikposmā konkurences iestādes cenšas panākt vienošanos par iespējamo pārdali un, ja nepieciešams, par paralēlas rīcības iespējām.

19.

Parasti pārdales perioda beigās konkurences iestādei vai konkurences iestādēm, kas nodarbojas ar lietu, jāturpina nodarboties ar lietu līdz lietas izskatīšanas beigām. Lietas pārdale pēc sākotnējās sadales perioda, kas ilgst divus mēnešus, notiek tikai tad, ja par lietu zināmie fakti lietas izskatīšanas laikā būtiski mainās.

20.

Ja tas pats līgums vai darbības tiek izskatītas vairākās konkurences iestādēs vai nu tāpēc, ka tās ir saņēmušas sūdzību, vai tāpēc, ka tās pēc savas iniciatīvas ir uzsākušas lietas izskatīšanu, II nodaļas 13. pants sniedz juridisko pamatu lietas izskatīšanas apturēšanai vai sūdzības noraidīšanai, pamatojoties uz to, ka cita iestāde nodarbojas vai ir nodarbojusies ar attiecīgo lietu. II nodaļas 13. pantā “nodarbošanās ar lietu” nenozīmē tikai to, ka sūdzība ir iesniegta citā iestādē. Tas nozīmē, ka otra iestāde savā vārdā izmeklē vai ir izmeklējusi lietu.

21.

II nodaļas 13. pants ir piemērojams, kad cita iestāde nodarbojas vai ir nodarbojusies ar konkurences problēmu, ko izvirzījis sūdzības iesniedzējs, pat ja attiecīgā iestāde ir rīkojusies vai rīkojas, pamatojoties uz sūdzību, ko iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, vai ex-officio procedūras rezultātā. Tas nozīmē, ka II nodaļas 13. pants var tikt izmantots, kad līgums vai darbības ietver vienu un to pašu pārkāpumu vai pārkāpumus vienos un tajos pašos attiecīgajos ģeogrāfiskajos vai produktu tirgos.

22.

VKI var apturēt vai izbeigt lietas izskatīšanu, bet tai nav pienākuma to darīt. II nodaļas 13. pants ļauj novērtēt katras atsevišķās lietas īpatnības. Šis elastīgums ir svarīgs: ja iestāde sūdzību būtu noraidījusi pēc lietas būtības izmeklēšanas, cita iestāde nevēlēsies lietu izskatīt atkārtoti. No otras puses, ja sūdzība noraidīta citu iemeslu dēļ (piemēram, iestāde nevarēja savākt pierādījumus, kas nepieciešami, lai pierādītu pārkāpumu), cita iestāde varētu vēlēties veikt pati savu izmeklēšanu un nodarboties ar lietu. Šis elastīgums izpaužas arī attiecībā uz lietām, kas atrodas izskatīšanā, — katra VKI var izvēlēties izbeigt vai apturēt lietas izskatīšanu. Iestāde var nevēlēties izbeigt lietu, kamēr nav skaidri zināms citas institūcijas veiktās lietas izmeklēšanas rezultāts. Iespēja apturēt savu lietas izskatīšanu ļauj iestādei saglabāt iespēju vēlāk izlemt, vai izbeigt lietas izskatīšanu vai ne. Šāds elastīgums arī veicina noteikumu vienotu piemērošanu.

23.

Ja iestāde izbeidz vai aptur lietas izskatīšanu, jo cita iestāde nodarbojas ar šo lieto, tā saskaņā ar II nodaļas 12. pantu var nodot sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju iestādei, kas nodarbosies ar lietu.

24.

II nodaļas 13. pantu var arī piemērot daļai no sūdzības vai daļai no lietas izskatīšanas procedūras. Var būt tā, ka tikai daļa no sūdzības vai no ex-officio procedūras sakrīt ar lietu, ar kuru jau nodarbojās vai vēl nodarbojas cita konkurences iestāde. Tādā gadījumā konkurences iestādei, kurā sūdzība iesniegta, ir tiesības noraidīt daļu sūdzības, pamatojoties uz II nodaļas 13. pantu, un attiecīgi nodarboties ar sūdzības atlikušo daļu. Tas pats princips ir piemērojams lietas izskatīšanas izbeigšanai.

25.

II nodaļas 13. pants nav vienīgais juridiskais pamats lietas apturēšanai, ex-officio procesa izbeigšanai, vai sūdzību noraidīšanai. Arī saskaņā ar valsts procesuālajām tiesībām VKI var būt iespēja tā rīkoties. EBTA Uzraudzības iestāde arī var noraidīt sūdzību sakarā ar pietiekami stipras intereses, kas izriet no EEZ līguma, trūkumu vai citiem iemesliem, kas attiecas uz sūdzības būtību (13).

26.

Visu konkurences iestāžu pilnvaras savstarpēji sniegt un lietot informāciju (tostarp dokumentus, paziņojumus un digitālo informāciju), ko tās savākušas, lai piemērotu EEZ līguma 53. un 54. pantu, ir tīkla darbības pamatelements. Šīs pilnvaras ir priekšnoteikums iedarbīgai un efektīvai lietu sadalei un apstrādei.

27.

II nodaļas 12. pantā noteikts, ka, lai piemērotu EEZ līguma 53. un 54. pantu, EBTA Uzraudzības iestādei un EBTA valstu konkurences iestādēm ir pilnvaras savstarpēji sniegt un izmantot pierādījumos jebkādu informāciju par faktu vai tiesību aktiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa var notikt ne tikai starp VKI un Uzraudzības iestādi, bet arī starp vairākām VKI. II nodaļas 12. pantam ir jādod priekšroka gadījumā, ja EBTA valstu tiesību akti ir pretrunā ar to. Jautājumu par to, vai nosūtītāja iestāde informāciju ir savākusi likumīgā veidā, regulē, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas piemērojami šai iestādei. Nosūtot informāciju, nosūtītāja iestāde var informēt saņēmēju iestādi, vai informācijas savākšana ir tikusi vai var tikt apstrīdēta.

28.

Informācijas apmaiņa un lietošana jo īpaši satur šādu nodrošinājumu uzņēmumiem un fiziskām personām.

29.

II nodaļā ir paredzēts, ka VKI var vērsties pēc palīdzības pie citas VKI, lūdzot, lai šī VKI savāktu informāciju tās vārdā. VKI var lūgt citai VKI veikt izmeklēšanas pasākumus tās vārdā. II nodaļas 12. pants palīdzību sniedzošajai VKI dod iespēju nosūtīt savākto informāciju lūgumu izteikušajai VKI. Jebkura informācijas apmaiņa starp vairākām VKI un šādas informācijas izmantošana pierādījumos, ko veic lūgumu izteikusī VKI, notiek saskaņā ar II nodaļas 12. pantu. Ja VKI rīkojas citas VKI vārdā, tā rīkojas saskaņā ar saviem procedūras noteikumiem un saskaņā ar savām pilnvarām veikt izmeklēšanu.

30.

Saskaņā ar II nodaļas 22. panta 2. punktu EBTA Uzraudzības iestāde var lūgt VKI veikt pārbaudi tās vārdā. Uzraudzības iestāde var vai nu pieņemt lēmumu saskaņā ar II nodaļas 20. panta 4. punktu, vai vienkārši izteikt pieprasījumu VKI. VKI ierēdņi izmanto savas pilnvaras saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Pārbaudes laikā Uzraudzības iestādes pārstāvji var palīdzēt VKI.

31.

Visi tīkla dalībnieki cenšas padarīt lietu sadali par ātru un efektīvu procesu. Ievērojot to, ka ar II nodaļu ir radīta sistēma, kurā gan EBTA Uzraudzības iestādei, gan EBTA VKI ir pilnvaras piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu, lietu sadale starp tīkla dalībniekiem ir tikai darba dalīšana, kur dažas iestādes atturas no rīcības. Tāpēc lietu sadale nerada īpašas tiesības uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārkāpumā vai kurus pārkāpums ietekmējis, tāpēc, ka ar lietu nodarbosies konkrēta iestāde.

32.

Ja pārdalē lietu nodod konkrētajai konkurences iestādei, tad tas tā notiek tāpēc, ka iepriekš noteikto sadales kritēriju piemērošana ļāvusi secināt, ka šai iestādei ir labas iespējas individuāli vai paralēli rīkoties šajā lietā. Konkurences iestāde, kurai pārdalē nodod lietu jebkurā gadījumā būtu varējusi uzsākt ex officio procedūru attiecībā uz pārkāpumu.

33.

Turklāt visas konkurences iestādes piemēro EEZ konkurences tiesību aktus, un II nodaļā nosaka mehānismus, lai nodrošinātu noteikumu vienotu piemērošanu.

34.

Ja lietu pārdala starp tīkla dalībniekiem, iesaistītās konkurences iestādes, cik vien ātri iespējams, informē attiecīgos uzņēmumus un sūdzības iesniedzēju/iesniedzējus.

35.

Ja sūdzību iesniedz EBTA Uzraudzības iestādē saskaņā ar II nodaļas 7. pantu un ja šī iestāde neizmeklē sūdzību vai neaizliedz līgumu vai darbības, par kuru iesniegta sūdzība, sūdzības iesniedzējam ir tiesības pieprasīt lēmumu, kas noraida tā sūdzību. Tas neierobežo Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola III nodaļas 7. panta 3. punktu (17). Sūdzības iesniedzēju tiesības, kas VKI iesniedz sūdzību, nosaka attiecīgie valsts tiesību akti.

36.

Papildus II nodaļas 13. pantā ir paredzēta iespēja visām VKI apturēt vai noraidīt sūdzību, pamatojoties uz apstākli, ka cita konkurences iestāde nodarbojas vai ir nodarbojusies ar attiecīgo lietu. Šis pants arī ļauj EBTA Uzraudzības iestādei noraidīt sūdzību, pamatojoties uz to, ka EBTA valsts konkurences iestāde nodarbojas vai ir nodarbojusies ar attiecīgo lietu. II nodaļas 12. pants atļauj konkurences iestādēm tīklā veikt informācijas nodošanu, ja tiek piemēroti šajā pantā paredzētie nodrošinājumi (skatīt 27. punktu).

37.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata (18), ka EEZ interesēs ir nodrošināt labvēlīgu režīmu uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Komisiju karteļa pārkāpumu izmeklēšanā. Divas EBTA valstis ir pieņēmušas iecietības programmas (19), kas attiecas uz karteļa izmeklēšanām. Šo iecietības programmu mērķis ir veicināt, lai konkurences iestādes atklātu karteļu darbību, un šādā veidā darboties kā līdzeklim, kas novērš dalību nelikumīgos karteļos.

38.

Trūkstot EBTA līmenī pilnībā saskaņotai iecietības programmu sistēmai, iecietības režīma pieprasījums konkrētai iestādei nav jāuzskata par iecietības režīma pieprasījumu kādai citai iestādei. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja interesēs ir pieprasīt iecietības režīmu visām konkurences iestādēm, kuru kompetencē ir EEZ līguma 53. panta piemērošana teritorijā, kuru ietekmē pārkāpums un, ko var uzskatīt par iestādi, kurai ir labas iespējas rīkoties attiecībā uz konkrēto pārkāpumu (20). Ievērojot laika koordinācijas svarīgumu vairākumā esošo iecietības programmu, pieprasījuma iesniedzējiem jāapsver, vai būtu atbilstīgi iecietības režīma pieprasījumu attiecīgajām iestādēm iesniegt vienlaicīgi. Pieprasījuma iesniedzējs izvēlas rīcību, kas tam šķiet atbilstīga, lai aizsargātu savu stāvokli attiecībā uz iespējamo lietas izskatīšanu šajās iestādēs.

39.

Iecietības programmas rezultātā iegūtās informācijas izmantošana un pārsūtīšana ir noteikta II nodaļas 11. panta B daļā. Tīkla dalībnieki iedrošina iecietības režīma pieprasījuma iesniedzējus sniegt piekrišanu iecietības režīma pieprasītāju brīvprātīgi iesniegtās informācijas un II nodaļas 11. panta B daļas 2. punktā minētās citas informācijas pārsūtīšanai citai iestādei, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu iestādēm, no kurām pieprasījuma iesniedzējam ir iespēja iegūt iecietības režīmu.

40.

II nodaļas mērķis ir EEZ līguma 53. un 54. panta vienota piemērošana visā EEZ. Šajā ziņā VKI ievēro konverģences noteikumu, kas ietverts II nodaļās 3. panta 2. punktā. Saskaņā ar 16. panta 2. punktu tās nevar — atbilstoši EEZ līguma 53. vai 54. pantam, lemjot par līgumiem, lēmumiem vai darbībām, uz kurām jau attiecas EBTA Uzraudzības iestādes lēmums, — pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar Uzraudzības iestādes pieņemtajiem lēmumiem. Uzraudzības iestāde ir galvenā (22), bet ne vienīgā iestāde, kas atbildīga par politikas izveidi un vienotas pieejas nodrošināšanu, kad jāuzsāk EEZ konkurences tiesību aktu piemērošana.

41.

Saskaņā ar II nodaļas 11. panta 4. punktu ne vēlāk kā 30 dienas pirms tā lēmuma pieņemšanas, ar kuru piemēro EEZ līguma 53. vai 54. pantu, pieprasa pārkāpuma pārtraukšanu, uzņemas saistības vai atceļ grupālā atbrīvojuma regulas izmantošanu, VKI informē EBTA Uzraudzības iestādi. Vismaz 30 dienas pirms lēmuma pieņemšanas tās nosūta Uzraudzības iestādei lietas kopsavilkumu, paredzēto lēmumu vai, ja tāda nav, jebkādu citu dokumentu, kas norāda iecerēto rīcības gaitu.

42.

Saskaņā ar II nodaļas 11. panta 3. punktu ir pienākums informēt EBTA Uzraudzības iestādi, bet VKI, kas informē Uzraudzības iestādi, var šo informāciju dalīt ar citiem tīkla dalībniekiem.

43.

Ja VKI ir informējusi EBTA Uzraudzības iestādi saskaņā ar II nodaļas 11. panta 4. punktu un ir beidzies 30 dienu termiņš, lēmumu var pieņemt līdz brīdim, kamēr Uzraudzības iestāde nav uzsākusi lietas izmeklēšanu. Uzraudzības iestāde var sniegt rakstiskus apsvērumus par lietu, pirms VKI pieņem lēmumu. VKI un Uzraudzības iestāde pieliek atbilstīgas pūles, lai nodrošinātu EEZ tiesību aktu vienotu piemērošanu (salīdzināt ar iepriekš minēto 3. punktu).

44.

Ja īpašu apstākļu dēļ nepieciešams pieņemt valsts lēmumu mazāk nekā 30 dienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas saskaņā ar II nodaļās 11. panta 4. punktu, attiecīgā VKI var lūgt EBTA Uzraudzības iestādei rīkoties ātrāk. Uzraudzības iestāde cenšas rīkoties, cik ātri vien iespējams.

45.

Cita veida lēmumi, t.i., lēmumi, ar kuriem noraida sūdzības, lēmumi, ar kuriem izbeidz ex-officio procedūru, vai lēmumi, ar kuriem pieprasa starpposma pasākumus, arī var būt svarīgi no konkurences politikas viedokļa, un tīkla dalībniekiem var būt interese savstarpēji informēt par tiem un, iespējams, tos apspriest. Tāpēc VKI var, pamatojoties uz II nodaļas 11. panta 5. punktu, informēt EBTA Uzraudzības iestādi un tīklu par jebkādu citu lietu, kurā piemēro EEZ konkurences tiesību aktus.

46.

Visi tīkla dalībnieki informē savstarpēji par to savu procedūru izbeigšanu, kuri ir tikuši paziņoti tīklam saskaņā ar II nodaļas 11. panta 2. un 3. punktu.

47.

EBTA Uzraudzības iestāde, kurai EEZ līguma 55. panta 1. punktā ir uzticēts uzdevums nodrošināt EEZ līguma 53. un 54. pantā noteikto principu piemērošanu, ir atbildīga par EEZ konkurences politikas virzības noteikšanu un ieviešanu (23)  (24). Ievērojot EEZ līguma 56. pantu, tā jebkurā laikā var pieņemt atsevišķus lēmumus saskaņā ar EEZ līguma 53. un 54. pantu.

48.

II nodaļas 11. panta 6. punktā ir noteikts, ka lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic EBTA Uzraudzības iestāde, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar II nodaļu, atbrīvo visas VKI no to kompetences piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu. Tas nozīmē, ka tad, kad Uzraudzības iestāde ir uzsākusi lietas izmeklēšanu, VKI nerīkojas saskaņā ar to pašu likumisko pamatu attiecībā uz to pašu līgumu/tiem pašiem līgumiem vai darbību/darbībām, ko veicis tas pats uzņēmums/tie paši uzņēmumi tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā un produktu tirgū.

49.

Procedūras uzsākšana, ko veic EBTA Uzraudzības iestāde, ir oficiāla darbība (25), ar kuru Uzraudzības iestāde norāda uz savu nodomu pieņemt lēmumu saskaņā ar II nodaļas III iedaļu. Tas var notikt jebkurā lietas izmeklēšanas posmā, ko veic EBTA Uzraudzības iestāde. Pats fakts, ka Uzraudzības iestāde ir saņēmusi sūdzību, nav pietiekams, lai atbrīvotu VKI no to kompetences.

50.

Var rasties divas situācijas. Pirmā tad, ja EBTA Uzraudzības iestāde ir pirmā konkurences iestāde, kas uzsāk lietas izmeklēšanu, lai pieņemtu Lēmumu saskaņā ar II nodaļu, tad valstu konkurences iestādes vairs nenodarbojas ar šo lietu. II nodaļas 11. panta 6. punktā ir paredzēts, ka tad, ja Uzraudzības iestāde ir uzsākusi lietas izmeklēšanu, VKI vairs neuzsāk savu lietas izmeklēšanu, lai tam pašam līgumam/tiem pašiem līgumiem vai darbībai/darbībām, ko veicis tas pats uzņēmums/tie paši uzņēmumi tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā un produktu tirgū, piemērotu EEZ līguma 53. un 54. pantu.

51.

Otrā situācija ir tad, ja saskaņā ar II nodaļas 11. panta 3. punktu viena vai vairākas VKI ir informējušas tīklu, ka tās darbojas ar attiecīgo lietu. Sākotnējā sadales periodā (divu mēnešu norādošais periods, skatīt iepriekš 18. punktu) EBTA Uzraudzības iestāde var uzsākt lietas izmeklēšanu, izpildot II nodaļas 11. panta 6. punktu, pēc tam kad tā konsultējusies ar attiecīgajām iestādēm. Pēc sadales posma Uzraudzības iestāde principā piemēro tikai II nodaļas 11. panta 6. punktu, ja izveidojas kāda no šīm situācijām:

52.

Ja VKI jau nodarbojas ar lietu, EBTA Uzraudzības iestāde attiecīgajai VKI un citiem tīkla dalībniekiem rakstiski paskaidro iemeslus II nodaļas 11. panta 6. punkta piemērošanai.

53.

EBTA Uzraudzības iestāde tīklam paziņo savu nodomu piemērot II nodaļas 11. panta 6. punktu noteiktā laikā tā, ka tīkla dalībniekiem ir iespēja pieprasīt Padomdevējas komitejas sanāksmi šajā lietā, pirms Uzraudzības iestāde uzsāk lietas izmeklēšanu.

54.

Parasti EBTA Uzraudzības iestāde nepieņem tādu lēmumu — izņemot, ja EEZ intereses ir apdraudētas, — kas ir pretrunā ar VKI lēmumu pēc tam, kad saskaņā ar II nodaļas 11. panta 3. un 4. punktu notikusi atbilstīga informēšana un Uzraudzības iestāde nav izmantojusi II nodaļas 11. panta 6. punktu.

55.

Padomdevēja komiteja ir forums, kur eksperti no dažādām konkurences iestādēm apspriež atsevišķas lietas un ar EEZ konkurences tiesību aktiem saistītas vispārīgas problēmas (27).

56.

Konsultācijas ar Padomdevēju komiteju veic pirms EBTA Uzraudzības iestāde pieņem jebkādu lēmumu saskaņā ar II nodaļas 7., 8., 9., 10., 23. pantu, 24. panta 2. punktu vai 29. panta 1. punktu. Uzraudzības iestāde īpaši ņem vērā Padomdevējas komitejas atzinumu un informē komiteju par to, kā tās atzinums ņemts vērā.

57.

Konsultācijas ar Padomdevēju komiteju par lēmumiem, ar kuriem pieņem starpposma pasākumus, veic, ievērojot ātrāku un vieglāku procedūru un pamatojoties uz īsu paskaidrojošu dokumentu un lēmuma operatīvo daļu.

58.

Tīkla interesēs ir tas, ka nozīmīgas lietas, ar ko saskaņā ar EEZ līguma 53. un 54. pantu nodarbojas VKI, var apspriest Padomdevējā komitejā. II nodaļa dod EBTA Uzraudzības iestādei iespēju konkrētu lietu, ar ko nodarbojas VKI, ietvert Padomdevējas komitejas dienas kārtībā. Apspriešanu var pieprasīt Uzraudzības iestāde vai jebkura EBTA valsts. Abos gadījumos Uzraudzības iestāde ietver lietu dienas kārtībā pēc tam, kad ir informējusi attiecīgo VKI. Šī apspriešana Padomdevējā komitejā nenoved pie oficiāla atzinuma.

59.

Svarīgās lietās Padomdevēja komiteja var arī kalpot kā forums diskusijām par lietu sadali. Jo īpaši, ja EBTA Uzraudzības iestādes nodoms ir pēc sākotnējā sadales perioda piemērot II nodaļas 11. panta 6. punktu, lietu var apspriest Padomdevējā komitejā pirms Uzraudzības iestāde uzsāk lietas izmeklēšanu. Padomdevēja komiteja var sagatavot neoficiālu paziņojumu par lietu.

60.

Tiks prasīts Padomdevējas komitejas atzinums par EBTA Uzraudzības iestādes ieteikumu projektu attiecībā uz EEZ līguma XIV pielikumā (28) minēto tiesību aktu nepiemērošanu saskaņā ar EEZ līguma 53. panta 3. punktu.

61.

Papildus ieteikumiem EBTA Uzraudzības iestāde var arī pieņemt paziņojumus un pamatnostādnes. Šie elastīgākie instrumenti ir ļoti noderīgi, lai paskaidrotu un paziņotu Uzraudzības iestādes politiku un lai paskaidrotu tās interpretāciju par konkurences noteikumiem. Ar Padomdevēju komiteju konsultējas arī par šiem paziņojumiem un pamatnostādnēm.

62.

Lai sniegtu konsultāciju par EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu projektiem, Padomdevējas komitejas sanāksme notiek agrākais 14 dienas pēc tam, kad Uzraudzības iestāde nosūtījusi uzaicinājumu uz sanāksmi. Uzraudzības iestāde uzaicinājumam pievieno lietas kopsavilkumu, svarīgāko dokumentu sarakstu, t.i., dokumentus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu lietu, un lēmuma projektu. Padomdevēja komiteja sniedz atzinumu par Uzraudzības iestādes lēmuma projektu. Pēc viena vai vairāku dalībnieku pieprasījuma atzinumā norādītās pozīcijas pamato.

63.

II nodaļa sniedz EBTA valstīm iespēju vienoties par īsāku laika posmu starp uzaicinājuma nosūtīšanu un sanāksmi.

64.

II nodaļā ir paredzēta rakstiska konsultāciju procesa iespēja. Ja neviena EBTA valsts neiebilst, EBTA Uzraudzības iestāde var konsultēties ar EBTA valstīm, nosūtot tām dokumentus un nosakot termiņu, līdz kuram tās var sniegt komentārus. Šis termiņš parasti nav īsāks par 14 dienām, izņemot attiecībā uz lēmumiem par starpposma pasākumiem saskaņā ar II nodaļas 8. pantu. Ja EBTA valsts pieprasa sasaukt sanāksmi, EBTA Uzraudzības iestāde organizē šādu sanāksmi.

65.

Padomdevēja komiteja var ieteikt sava atzinuma publicēšanu. Tādā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde veic šādu publicēšanu vienlaikus ar lēmumu, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.

66.

Šis paziņojums neierobežo nevienu piemērojamā EEZ līguma un Kopienas tiesu un EBTA Tiesas normatīvo aktu skaidrojumu.

67.

Periodiski VKI un EBTA Uzraudzības iestāde šo paziņojumu kopīgi pārskata. Pamatojoties uz iegūto praksi, to pārskata ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc tā apstiprināšanas.

68.

Ar šo paziņojumu (29) aizstāj 2000. gadā publicēto EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumu par sadarbību starp valstu konkurences iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādi, izskatot lietas, kas ietilpst EEZ līguma 53. un 54. panta darbības jomā.

69.

Šajā paziņojumā noteiktos principus ievēro arī to EFTA valstu konkurences iestādes, kuras ir parakstījušas paziņojumus, kas pievienots šā paziņojuma pielikumā. Šajā paziņojumā tās atzīst šā paziņojuma principus un deklarē, ka tos ievēros. EBTA Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē ir publicēts šo iestāžu saraksts. To atbilstīgi atjaunina.