16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/1

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gesellschaft für Antriebstechnik mbH & Co. KG (GAT) pret Lamellen und Kupplungsbau Beteiligungs KG (LuK)

(Lieta C-4/03) (1)

(Briseles Konvencija - 16. panta 4. punkts - Tiesvedības patentu reģistrācijas vai spēkā esamības lietās - Deponēšanas vai reģistrācijas vietas tiesu izņēmuma jurisdikcija - Prasība, lai konstatētu, ka nav noticis patenta pārkāpums - Pakārtoti izvirzīts jautājums par patenta spēkā esamību)

(2006/C 224/01)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Gesellschaft für Antriebstechnik mbH & Co. KG (GAT)

Atbildētāja: Lamellen und Kupplungsbau Beteiligungs KG (LuK)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf — Briseles Konvencijas 16. panta 4. punkta interpretācija — Izņēmuma jurisdikcija tiesvedībā attiecībā uz patentu [..] spēkā esamību — Vai tā aptver prasību, lai konstatētu, ka noticis (vai, attiecīgi, ka nav noticis) patenta pārkāpums, kuras ietvaros viens no lietas dalībniekiem atsaucas uz patenta spēkā neesamību

Rezolutīvā daļa:

16. panta 4. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas pēdējo reizi grozīta ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, ir interpretējams tādējādi, ka tajā paredzētais noteikums par izņēmuma jurisdikciju attiecas uz visām tiesvedībām, kas saistītas ar patentu reģistrāciju vai spēkā esamību, neatkarīgi no tā, vai šis jautājums ir izvirzīts prasībā vai kā iebilde.

(1) OV C 55, 08.03.2003.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/1

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Roche Nederland BV, Roche Diagnostic Systems Inc., Roche NV, Hoffmann-La Roche AG, Produits Roche SA, Roche Products Ltd, F. Hoffmann-La Roche AG, Hoffmann-La Roche Wien GmbH, Roche AB pret Frederick Primus, Milton Goldenberg

(Lieta C-539/03) (1)

(Briseles Konvencija - 6. panta 1. punkts - Vairāki atbildētāji - Viena no atbildētājiem domicila valsts tiesas jurisdikcija - Prasība sakarā ar Eiropas patenta pārkāpumu - Atbildētāji, kas reģistrēti dažādās līgumslēdzējās valstīs - Pārkāpuma darbības, kas izdarītas vairākās līgumslēdzējās valstīs)

(2006/C 224/02)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Roche Nederland BV, Roche Diagnostic Systems Inc., Roche NV, Hoffmann-La Roche AG, Produits Roche SA, Roche Products Ltd, F. Hoffmann-La Roche AG, Hoffmann-La Roche Wien GmbH, Roche AB

Atbildētājs: Frederick Primus, Milton Goldenberg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Briseles Konvencijas 6. panta 1. punkta interpretācija — Vairāki atbildētāji — Prasības sakarā ar Eiropas patenta pārkāpumu, kas celtas pret sabiedrībām, kuras reģistrētas dažādās Eiropas valstīs — Vienas no sabiedrībām reģistrācijas valsts tiesas jurisdikcija

Rezolutīvā daļa:

6. panta 1. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas pēdējo reizi grozīta ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, ir interpretējams tādējādi, ka tas nav piemērojams tiesvedībā par Eiropas patenta pārkāpumu, par ko vairākas sabiedrības, kas reģistrētas atšķirīgās līgumslēdzējās valstīs, vaino par darbībām, kuras izdarītas vienas vai vairāku šo valstu teritorijā, pat pieņemot, ka šīs sabiedrības, kuras ietilpst vienā uzņēmumu grupā, ir rīkojušās identiski vai līdzīgi atbilstoši kopējai nostājai, kuru izstrādājusi viena no šīm sabiedrībām.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/2

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Volkswagen AG

(Lieta C-74/04 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - EKL 81. panta 1. punkts - Automašīnu izplatīšana - Jēdziens “nolīgums starp uzņēmumiem” - Pierādījums nolīguma esamībai)

(2006/C 224/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Mūls [W. Mölls], pārstāvis, H. J. Freinds [H.-J. Freund], advokāts)

Pretējā puse procesā: Volkswagen AG (pārstāvji — R. Behtolds [R. Bechtold] un S. Hirsbrunners [S. Hirsbrunner], advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība ir iesniegta pret Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2003. gada 3. decembra spriedumu lietā T-208/01 Volkswagen/Komisija, ar kuru tā atcēla saskaņā ar EKL 81. pantā paredzēto procedūru pieņemto Komisijas 2001. gada 29. jūnija lēmumu 2001/711/EK (lieta COMP/F-2/36.693 — Volkswagen) (OV L 262, 14. lpp.) — Sabiedrības Volkswagen darbības attiecībā uz Vācijas koncesionāriem, laižot tirgū jauno Volkswagen Passat modeli

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/2

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 18. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-119/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Tiesas spriedums, kurā konstatēta valsts pienākumu neizpilde - Neizpilde - EKL 228. pants - Finansiālas sankcijas - Bijušo svešvalodas lektoru iegūto tiesību atzīšana)

(2006/C 224/04)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa [E. Traversa] un L. Pinjataro [L. Pignataro], pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, M. Fjorilli [M. Fiorilli], avocat)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 228. pants — 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā C-212/99 neizpilde — EK līguma 48. panta (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 39. pants) pārkāpums — Bijušo svešvalodas lektoru iegūto tiesību atzīšana — Lūgums noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

Itālijas Republika, nenodrošinot, ka brīdī, kad beidzās argumentētajā atzinumā norādītais termiņš, tika atzītas bijušo lektoru, kas kļuvuši par līdzstrādniekiem un lingvistiem–ekspertiem, iegūtās tiesības, lai gan šādu tiesību atzīšana tika garantēta visiem valsts darba ņēmējiem, nav veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2001. gada 26. jūnija spriedumu lietā C-212/99 Komisija/Itālija, un tādējādi nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar EKL 228. pantu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/3

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Giudice di pace di Bitonto (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vincenzo Manfredi pret Lloyd Adriatico Assicurazioni SpA (C-295/04), Antonio Cannito pret Fondiaria Sai SpA (C-296/04) un Nicolò Tricarico (C-297/04), Pasqualina Murgolo (C-298/04) pret Assitalia SpA

(Apvienotās lietas no C-295/04 līdz C-298/04) (1)

(EKL 81. pants - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Transportlīdzekļu, kuģu un mopēdu izraisītie apdrošināšanas gadījumi - Civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana - Apdrošināšanas prēmiju palielināšana - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Trešo personu tiesības prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu - Kompetentā valsts tiesa - Noilguma termiņš - Atlīdzības, kurām piemīt soda raksturs)

(2006/C 224/05)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di Bitonto

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Vincenzo Manfredi (C-295/04), Antonio Cannito (C-296/04), Nicolò Tricarico (C-297/04), Pasqualina Murgolo (C-298/04)

Atbildētājas: Lloyd Adriatico Assicurazioni SpA., Fondiaria Sai SpA, Assitalia SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Giudice di pace di Bitonto — EKL 81. panta interpretācija — Saskaņota darbība starp Itālijas un tām ārzemju apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir nodibinājušās Itālijā, par transportlīdzekļu un mopēdu apdrošināšanas līgumiem — Informācijas apmaiņa, lai palielinātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, kas nav pamatota ar tirgus apstākļiem

Rezolutīvā daļa:

Tāda apdrošināšanas sabiedrību starpā pastāvoša aizliegtā vienošanās vai saskaņota darbība kā pamata lietā, ko veido savstarpēja informācijas apmaiņa, kā rezultātā var tikt palielinātas civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas par transportlīdzekļu, kuģu un mopēdu izraisītajiem apdrošināšanas gadījumiem, kas nav pamatota ar tirgus apstākļiem, kas ir valsts tiesību normu par konkurenci pārkāpums, var būt arī EKL 81. panta pārkāpums, ja, ņemot vērā attiecīgā valsts tirgus raksturīgās pazīmes, pastāv pietiekama ticamības pakāpe tam, ka attiecīgā aizliegtā vienošanās vai saskaņotā darbība varētu tieši vai netieši, šobrīd vai potenciāli ietekmēt šīs apdrošināšanas polišu pārdošanu attiecīgajā dalībvalstī no citu dalībvalstu tirgus dalībnieku puses un ka šī ietekme ir nozīmīga.

EKL 81. pants ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka ikviena persona ir tiesīga atsaukties uz šajā pantā aizliegtās vienošanās vai saskaņotās darbības spēkā neesamību un pieprasīt šajā sakarā radušos zaudējumu atlīdzību gadījumos, kad pastāv cēloņsakarība starp to un nodarītajiem zaudējumiem.

Iztrūkstot Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jautājumā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt šo tiesību īstenošanas noteikumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz “cēloņskarības” jēdziena piemērošanu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots līdzvērtības princips un efektivitātes princips.

Iztrūkstot Kopienu tiesiskajam regulējumam šajā jautājumā, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt kompetentās tiesas, kurām ir piekritīgas prasības par zaudējumu atlīdzību, kas pamatotas ar Kopienu tiesību normu par konkurenci pārkāpumu, un šo prasību procesuālos noteikumus, ar nosacījumu, ka šie attiecīgie noteikumi nav mazāk labvēlīgi par tiem noteikumiem, kas attiecas uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, kuras ir pamatotas ar valsts tiesību normu par konkurenci pārkāpumu, un ka minētās valsts tiesību normas nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu tiesību prasīt zaudējumu, kas nodarīti EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai rīcības rezultātā, atlīdzību īstenošanu.

Iztrūkstot Kopienu tiesību normām šajā nozarē, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt kritērijus, kas ļauj noteikt EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzības iznākumu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots līdzvērtības princips un efektivitātes princips.

Šajā ziņā valsts tiesai ir jāpārbauda, vai valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru noilguma termiņš prasībai par tādu zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai rīcības rezultātā, sākas dienā, kad šī aizliegtā vienošanās vai rīcība tikusi īstenota, it īpaši, ja šī valsts norma paredz gan īsu noilguma termiņu, gan to, ka tas nevar tikt apturēts, nepadara tiesību prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzību īstenošanu par praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu;

iztrūkstot Kopienu tiesību normām šajā nozarē, katras dalībvalsts iekšējās tiesību sistēmas ziņā ir noteikt kritērijus, kas ļauj noteikt EKL 81. pantā aizliegtās vienošanās vai rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzības iznākumu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots līdzvērtības princips un efektivitātes princips.

Tādējādi, pirmkārt, saskaņā ar līdzvērtības principu tad, ja ir iespējams piešķirt speciālo zaudējumu atlīdzību kā tādu atlīdzību par zaudējumiem, kurai piemīt soda raksturs, atbilstoši prasībām, kuras ir balstītas uz Kopienu tiesību normām par konkurenci, tāpat ir jābūt iespējai [šādu atlīdzību piešķirt] līdzīgu prasību, kuras ir balstītas uz valsts tiesību normām, ietvaros. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienu tiesības neveido šķērsli valstu tiesu rūpēm par to, lai tiesību, kuras garantē Kopienu tiesību sistēma, aizsardzība neradītu nepamatotu prasītāju iedzīvošanos.

Otrkārt, no efektivitātes principa un privātpersonu tiesībām prasīt zaudējumu, kas nodarīti tāda līguma vai rīcības, kas var ierobežot vai izkropļot konkurenci, rezultātā, atlīdzību izriet, ka personām, kuras ir cietušas zaudējumus, jāvar prasīt ne vien faktiskos zaudējumus (damnum emergens), bet arī negūto peļņu (lucrum cessans), kā arī procentu maksājumus.

(1) OV C 251, 09.10.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 29. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija pret SGL Carbon AG, Tokai Carbon Co. Ltd, Nippon Carbon Co. Ltd, Showa Denko KK, GrafTech International Ltd, iepriekš UCAR International Inc., SEC Corp., The Carbide/Graphite Group Inc.

(Lieta C-301/04 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Grafīta elektrodi - Aizliegta vienošanās - EKL 81. panta 1. punkts - Naudas sodi - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra noteikšanai - Paziņojums par sadarbību - Dokumentu iesniegšana Komisijas pārbaudes laikā)

(2006/C 224/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Melss [W. Mölls] un V. Vilss [W. Wils] un H. Gedinga [H. Gading])

Citi procesa dalībnieki: SGL Carbon AG (M. Klusmans [M. Klusmann], Rechtsanwalt,) Tokai Carbon Co. Ltd, Tokija (Japāna), Nippon Carbon Co. Ltd, Tokija, Showa Denko KK, Tokija, GrafTech International Ltd, iepriekš UCAR International Inc., Vilmingtona (ASV), SEC Corp., Amagasaki (Japāna), The Carbide/Graphite Group Inc.

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T–236/01, T–239/01, T–244/01 līdz T–246/01, T–251/01 un T–252/01) Tokai Carbon u.c./Komisija, ar ko Pirmās instances tiesa samazināja SGL Carbon ar Komisijas 2001. gada 18. jūlija lēmumu par procedūru, piemērojot EK līguma 81. pantu un EEZ nolīguma 53. pantu — Lieta COMP/E-1/36.490 — Grafīta elektrodi (OV 2002, L 100, 1. lpp.,), uzlikto naudassodu (lieta T–239/01)

Rezolutīvā daļa:

1)	Pirmās instances tiesas 2004. gada 29. aprīļa sprieduma apvienotajās lietās T–236/01, T–239/01, T–244/01-T–251/01 un T–252/01 Tokai Carbon u.c../Komisija rezolutīvās daļas 2. punkta pirmais ievilkums tiek atcelts;

2)	saskaņā ar Komisijas 2001. gada 18. jūlija Lēmuma 2002/271/EK par procedūru, piemērojot EK līguma 81. pantu un EEZ nolīguma 53. pantu — Lieta COMP/E 1/36.490 — Grafīta elektrodi, 3. pantu sabiedrībai SGL Carbon AG uzliktā naudas sodas summa tiek noteikta 75,7 miljonu euro apmērā;

3)	SGL Carbon AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/4

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 11. jūlijā (Verwaltungsgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk pret Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

(Lieta C-313/04) (1)

(Piens un piena produkti - Regula (EK) Nr. 2535/2001 - Jaunzēlandes sviests - Importa licencēšanas procedūras - Inward Monitoring Arrangement (IMA 1) sertifikāts)

(2006/C 224/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk

Atbildētājs: Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Piedaloties: Fonterra (Logistics) Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Frankfurt am Main — Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (OV L 341, 29. lpp.), 25. panta 1. punkta un 35. panta 2. punkta spēkā esamība — Tādas importa licences Jaunzēlandes sviestam izsniegšana, kuras saņemšanai pieteikumu var iesniegt vienīgi Apvienotajā Karalistē, un šim pieteikumam ir jāpievieno Inward Monitoring Arrangement (IMA 1) sertifikāts — EKL 28. panta, 34. panta 2. punkta un 82. panta 1. punkta un Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1255/1999 (OV L 160, 48. lpp.) 26. panta 2. punkta un 29. panta 2. punkta pārkāpums — VVTT vienošanos XVII panta 1.a punkta pārkāpums — Vienošanās par importa licencēšanas procedūrām (OV L 336, 151. lpp.) 1. panta 3. punkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu, 35. panta 2. punkts nav spēkā, jo tajā noteikts, ka importa licences pieteikumi Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli var tikt iesniegti tikai Apvienotās Karalistes kompetentajās iestādēs;

2)	Regulas Nr. 2535/2001 25. un 32. punkts, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, nav spēkā, jo tie pieļauj diskrimināciju importa licenču Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli izsniegšanā.

(1) OV C 239, 25.09.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/5

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 18. jūlijā (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nuova società di telecomunicazioni SpA pret Ministero delle Comunicazioni, ENI SpA

(Lieta C-339/04) (1)

(Sakaru pakalpojumi - Direktīva 97/13/EK - Maksa un atlīdzība, ko piemēro individuālajām licencēm)

(2006/C 224/08)

Tiesvedības valoda –itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Nuova società di telecomunicazioni SpA

Atbildētāja: Ministero delle Comunicazioni, ENI SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu sakaru pakalpojumu jomā (OV L 117, 15. lpp.) 6. un 11. panta interpretācija — Valsts normas, ar ko sabiedrībām, kas ir sabiedrisko pakalpojumus sniedzējas un, kuras ir izveidojušas sakaru tīklu, liek izveidot atsevišķu sabiedrību jebkādu darbību veikšanai sakaru nozarē

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu sakaru pakalpojumu jomā 11. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kā pamata lietā, atbilstoši kuram individuālas licences īpašniekam, lai nodrošinātu ar sakaru publisko tīklu, par kuru tas ir samaksājis šajā pantā minēto maksu, ir jāmaksā papildu maksa par minētā tīkla privātu izmantošanu, kas ir aprēķināta saskaņā ar kritērijiem, kas neatbilst minētajā pantā paredzētajiem

(1) OV C 251, 09.10.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/5

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 6. jūlijā (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Robert Hans Conijn pret Finanzamt Hamburg-Nord

(Lieta C-346/04) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Ienākuma nodoklis - Ienākumu deklarācija - Nodokļu konsultācija - Tiesības uz izmaksu atskaitījumu)

(2006/C 224/09)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Robert Hans Conijn

Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Nord

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EK līguma 52. panta (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants) interpretācija — Valsts tiesību akti ienākuma nodokļa jomā — Tiesību atskaitīt izdevumus par nodokļu speciālista konsultāciju ienākumu deklarācijas sagatavošanai neattiecināšana uz nerezidentiem

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 52. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants) iestājas pret tādiem valsts tiesību aktiem, kas personai, kura ir daļēja nodokļu maksātāja, liedz no ienākumu summas, kam ir piemērojami nodokļi, kā ārkārtas izdevumus atskaitīt nodokļu konsultācijas izmaksas, kuras radušās, sagatavojot ienākumu deklarāciju, kā to varētu darīt nodokļa maksātājs, kam nodokli piemēro attiecībā uz visiem ienākumiem.

(1) OV C 251, 09.10.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/6

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 18. jūlijā (Tribunal du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gérald De Cuyper pret Office national de l'emploi

(Lieta C-406/04) (1)

(Brīva pārvietošanās un uzturēšanās Eiropas Savienības teritorijā - Bezdarbnieka pabalsti - Nosacījums par reālu dzīvesvietu valsts teritorijā)

(2006/C 224/10)

Tiesvedības valoda –franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gérald De Cuyper

Atbildētāja: Office national de l'emploi

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal du travail de Bruxelles — EKL 17. un 18. panta, ar kuriem tiek izveidota Eiropas Savienības pilsonība, interpretācija — Valsts noteikums, ar kuru bezdarbnieka pabalstu piešķiršana tiek pakļauta nosacījumam par reālu dzīvesvietu valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, ko ikvienam Eiropas Savienības pilsonim atzīst EKL 18. pants, neiestājas pret dzīvesvietas klauzulu kā pamata lietā piemērotā, kas kā nosacījums tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšanai noteikta bezdarbniekam, kas pārsniedzis 50 gadu vecumu un atbrīvots no pienākuma pamatot savu pieejamību darba tirgū.

(1) OV C 284, 20.11.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/6

Tiesas (Tiesas plēnums) spriedums 2006. gada 11. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Edith Cresson

(Lieta C-432/04) (1)

(EKL 213. panta 2. punkts - EAEK līguma 126. panta 2. punkts - Komisijas locekļa amata uzlikto pienākumu pārkāpums - Tiesību uz pensiju atņemšana)

(2006/C 224/11)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. P. Hartvigs [H.-P. Hartvig] un J. Kurals [J. Currall], pārstāvji)

Atbildētāja: Edīte Kresona [Edith Cresson] (pārstāvji — Ž. Vandersandens [G. Vandersanden], L. Levī [L. Levi] un M. Hiršs [M. Hirsch], advokāti)

Piedaloties: Francijas Republika (pārstāvji — E. Beliāra [E. Belliard], K. Jurgensena [C. Jurgensen] un Ž. De Bergess [G. de Bergues], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, kas iesniegta atbilstoši EKL 213. panta 2. punkta trešajai daļai un Eiratom līguma 126. panta 2. punkta trešajai daļai — Tiesību uz pensiju atņemšana — Komisāra amata uzlikto pienākumu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	pieņemot darbā Renē Bertelo un attiecībā uz viņa darba nosacījumiem, Edīte Kresona ir pārkāpusi savus Komisijas locekļa amata uzliktos pienākumus EKL 213. panta 2. punkta un EAEK līguma 126. panta 2. punkta nozīmē;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija, Edīte Kresona un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 300, 04.12.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/7

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mobistar SA pret Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT)

(Lieta C-438/04) (1)

(Telekomunikāciju nozare - Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības - Telefona numuru pārnesamība - Ierīkošanas izmaksas mobilā telefona numura pārnešanas gadījumā - Direktīvas 2002/22/EK (“Universālā pakalpojuma direktīva”) 30. panta 2. punkts - Savstarpējā savienojuma tarifikācija saistībā ar numura pārnesamības nodrošināšanu - Cenu orientācija uz izmaksām - Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras pieņemt reglamentējošas normas - Direktīvas 2002/21/EK (“Pamatdirektīva”) 4. panta 1. punkts - Efektīva tiesiskā aizsardzība - Konfidenciālas informācijas aizsardzība)

(2006/C 224/12)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mobistar SA

Atbildētājs: Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT)

Piedaloties: Belgacom Mobile SA, Base SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Bruxelles — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) 30. panta interpretācija — Telefona numuru pārnesamība — Savstarpējā savienojuma tarifikācija saistībā ar numura pārnesamības nodrošināšanu atbilstoši izmaksām un izmaksu sadalījums starp operatoriem — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (OV L 108, 33. lpp.) 4. panta interpretācija — Tiesības pārsūdzēt valsts pārvaldes iestādes pieņemto lēmumu — Konfidenciālas informācijas iekļaušana informācijā, kas ir jāiesniedz iestādei, kura izskata pārsūdzību

Rezolutīvā daļa:

savstarpēja savienojuma tarifikācija saistībā ar numuru pārnesamības nodrošināšanu, kas paredzēta 30. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), attiecas uz pārnesto numuru datplūsmas izmaksām un ierīkošanas izmaksām, kas rodas mobilo telesakaru operatoriem, izpildot numura pārnešanas pieprasījumus;

Direktīvas 2002/22 30. panta 2. punkts neliedz noteikt valsts pasākumu, ar kuru paredz noteiktu izmaksu aprēķina metodi un ar kuru iepriekš, izmaksu aprēķinam izmantojot teorētisko modeli, nosaka maksimālās cenas, ko vecais operators var prasīt no jaunā operatora kā ierīkošanas izmaksas, ja cenas ir noteiktas atbilstoši izmaksām tā, lai patērētāji netiktu atturēti no pārnesamības iespējas izmantošanas;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iestādes, kas ir pilnvarota izskatīt pret valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem vērstās pārsūdzības, rīcībā ir jābūt visai informācijai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pārsūdzības pamatotību, tostarp — attiecīgos gadījumos — arī konfidenciālajai informācijai, kuru minētās iestādes ir ņēmušas vērā, pieņemot pārsūdzēto lēmumu. Šai iestādei tomēr ir jānodrošina attiecīgās informācijas konfidencialitāte, tajā pašā laikā ievērojot efektīvas tiesiskās aizsardzības prasības un nodrošinot lietas dalībnieku aizstāvības tiesību ievērošanu.

(1) OV C 6, 08.01.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/8

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Uroplasty BV pret Inspecteur van de Belastingdienst-Douanedistrict Rotterdam

(Lieta C-514/04) (1)

(Tarifu klasifikācija - Sterilas polidimetilsiloksāna pārslas - Silikona elastomērs - “Pirmformas” jēdziens - Zāles - Iepakojums - “Aparāta, ko implantē ķermenī” jēdziens)

(2006/C 224/13)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Uroplasty BV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst-Douanedistrict Rotterdam

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — Preces “Macroplastique-implantaat” tarifu klasifikācija — Injicējamā sterilā cietu silikona elastomēra pārslu suspensija urīnizvadceļu (nieru) refluksa ārstēšanai

Rezolutīvā daļa:

I pielikums Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2388/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds produkts kā polidimetilsiloksāns, kas sastāv no sterilām pārslām, kas ir īpaši izstrādāts un paredzēts vienīgi implantēšanai ķermenī slimības ārstēšanai un kas, uzrādot to muitā, ir iepakots 1 kg maisiņos, ir uzskatāms par aparātu, kas ir paredzēts implantēšanai ķermenī un kas jāklasificē Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 9021. Tā kā šāda produkta mērķis ir nevis aizstāt orgānu, bet ļaut bojātajam muskulim attīstīt saistaudus, tas ir klasificējams Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 9021 90 90.

(1) OV C 57, 05.03.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/8

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 18. jūlijā — David Meca-Medina, Igor Majcen pret Eiropas Kopienu Komisiju, Somijas Republiku

(Lieta C-519/04 P) (1)

(Apelācija - Starptautiskās Olimpiskās komitejas pieņemtie noteikumi par dopinga kontroli - Nesaderība ar Kopienu konkurences un pakalpojuma sniegšanas brīvības noteikumiem - Sūdzība - Noraidīšana)

(2006/C 224/14)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Davids Meka-Medins [David Meca-Medina], Igors Maicens [Igor Majcen] (pārstāvji — Ž. L. Dipons [J.-L. Dupont] un M. A. Luka [M.-A. Lucas], advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — O. Beinē [O. Beynet] un A. Bukē [A. Bouquet], pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Somijas Republika (pārstāve –T. Pinne [T. Pynnä], pārstāve)

Priekšmets

Apelācija, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2004. gada 30. septembra spriedumu lietā T-313/02 Meca-Medina un Majcen/Komisija, ar kuru kā nepamatota noraidīta prasība atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu, izskatot to EK līguma 81. un 82. panta piemērošanas procedūras ietvaros — Antidopinga tiesiskais regulējums

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. septembra spriedumu lietā T-313/02 Meca-Medina un Majcen/Komisija;

2)	noraidīt Pirmās instances tiesā celto prasību Nr. T-313/02, kurā lūgts atcelt Komisijas 2002. gada 1. augusta lēmumu, ar kuru noraidīta Meka-Medina un Maicena sūdzība;

3)	Meka-Medins un Maicens atlīdzina tiesāšanās izdevumus gan šajā tiesvedībā, gan Pirmās instances tiesā ierosinātajā procesā;

4)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 57, 05.03.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/9

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 11. jūlijā (Juzgado de lo Social de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sonia Chacón Navas pret Eurest Colectividades SA

(Lieta C-13/05) (1)

(Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā - Invaliditātes jēdziens)

(2006/C 224/15)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sonia Chacón Navas

Atbildētāja: Eurest Colectividades SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social de Madrid — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 1. lpp.), interpretācija — Piemērošanas joma — Atlaišana no darba slimības dēļ — Slimība un invaliditāte

Rezolutīvā daļa:

uz personu, ko darba devējs ir atlaidis no darba tikai slimības dēļ, neattiecas kopējā sistēma, kas ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir noteikta, lai apkarotu diskrimināciju invaliditātes dēļ;

ar atlaišanu no darba saistītais aizliegums personu diskriminēt invaliditātes dēļ, kas ir paredzēts Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punktā un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, liedz personu atlaist no darba invaliditātes dēļ, ja atlaišanas pamatā, ņemot vērā pienākumu paredzēt pienācīgu darba vietas izveidošanu invalīdam, nav tas, ka attiecīgā persona nav kompetenta, nespēj vai nevar izpildīt galvenos attiecīgā amata uzdevumus;

3)	slimību nevar uzskatīt par iemeslu, kas ir pieskaitāms tiem iemesliem, attiecībā uz kuriem Direktīva 2000/78 aizliedz jebkādu diskrimināciju.

(1) OV C 69, 19.03.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/9

Tiesas (sestā palāta) 2006. gada 13. jūlija spriedums (Gerechtshof te Amsterdam, Nīderlande, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anagram International Inc. pret Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam

(Lieta C-14/05) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Ar gāzi pildīti baloni)

(2006/C 224/16)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Anagram International Inc.

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Douane district Rotterdam

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — Komisijas 2000. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 442/2000 par dažu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (OV L 54, 33. lpp.) pielikuma interpretācija — Spēkā esamība — Balonu klasificēšana pēc tarifa — Vispārējais 1. un 6. noteikums kombinētās nomenklatūras interpretācijai — Pozīcija 9505 90 00 un pozīcija 9503 90 32

Rezolutīvā daļa:

otrā jautājuma pārbaude nav parādījusi tādus faktus, kas ietekmētu Komisijas 2000. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 442/2000 par dažu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā spēkā esamību saistībā ar to, ka tās pielikumā esošās tabulas 3. punktā paredzētie produkti ir klasificēti kopējā muitas tarifa kombinētās nomenklatūras, kas ir Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1832/2002, I pielikumā, apakšpozīcijā 9503 90 32;

2)	Komisijas pieņemtā klasifikācija Regulā Nr. 442/2000 attiecībā uz tās pielikumā esošās tabulas 3. punktā aprakstīto produktu pēc analoģijas ir piemērojama ar gāzi pildītiem baloniem, kas ir no plastmasas folijas un iekausētas alumīnija plēves, kur plastmasas folija veido balona iekšieni.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/10

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 18. jūlijā (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maija T. I. Nikula

(Lieta C-50/05) (1)

(Sociālais nodrošinājums - Slimības un grūtniecības un dzemdību pabalstu segšana - Iemaksu aprēķins - Regula Nr. 1408/71 - Dalībvalsts tiesības iemaksu pensijas, kuras ir pārskaitījusi citas dalībvalsts iestāde, ietvert aprēķina bāzē - Pensijas saņēmējs atbilstoši divu dalībvalstu tiesību aktiem)

(2006/C 224/17)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maija T. I. Nikula

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus– Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, versijā, ko groza un atjaunina ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 1. lpp.), 33. panta 1. punkta interpretācija — Iemaksas slimības un grūtniecības un dzemdību pabalstu segšanai, kas jāmaksā pensionāram atbilstoši divu dalībvalstu tiesību aktiem, ja tas dzīvo vienā no šīm dalībvalstīm un viņam ir tiesības uz pabalstiem tikai no šīs dalībvalsts iestādes — Citas dalībvalsts maksātās pensijas ņemšana vērā iemaksu aprēķinā

Rezolutīvā daļa:

33. panta 1. punkts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, versijā, ko groza un atjaunina ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, nav pretrunā ar to, ka, lai noteiktu slimības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, ko piemēro dalībvalstī, kurā dzīvo šīs dalībvalsts, kas saskaņā ar minētās Regulas 27. pantu ir kompetenta izmaksāt pabalstus, iestāžu izmaksātās pensijas saņēmējs, šajā bāzē bez dzīvesvietas dalībvalstī saņemtās pensijas tiek ietverta arī pensija, ko samaksājusi citas dalībvalsts iestāde, ja minētās iemaksas nepārsniedz dzīvesvietas dalībvalstī maksājamās pensijas apmēru.

Tomēr EKL 39. pants iestājas pret to, ka no citas dalībvalsts iestādes saņemtās pensijas apmērs tiek ņemts vērā tad, ja šajā citā dalībvalstī jau ir veiktas iemaksas no tajā gūtajiem profesionālajiem ienākumiem. Ieinteresētajām personām ir jāpierāda, ka šīs apdrošināšanas iemaksas agrāk patiešām ir veiktas.

(1) OV C 93, 16.04.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/10

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku

(Lieta C-61/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/100/EEK - Autortiesības - Ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt nomu un patapinājumu - Nepareiza transponēšana)

(2006/C 224/18)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Gerra e Andrade [P. Guerra e Andrade] un V. Vilss [W. Wils])

Atbildētāja: Portugāles Republiku (pārstāvji — L. Fernandišs [L. Fernandes] un N. Gonsalvess [N. Gonçalves])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 6. lpp.), 2. un 4. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

—

valsts tiesībās piešķirot nomas tiesības arī videoierakstu producentiem, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 2. panta 1. punkts Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvā 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

—	valsts tiesību aktos radot neskaidrības par to, kura ir tā persona, kam ir jāmaksā atlīdzība māksliniekiem par savu nomas tiesību deleģēšanu, Portugāles Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/100, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/29/EK, 4. pantu saistībā ar tās 2. panta 5. un 7. punktu;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/11

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Amtsgericht Freiburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bernd Voigt

(Lieta C-83/05) (1)

(Iekšējā tirgus izveide - Tiesību aktu tuvināšana - Mehāniskie transportlīdzekļi - Kopienas tipa apstiprināšanas procedūra - Direktīva 70/156/EEK - Piemērošanas joma - Klasifikācija atbilstoši transportlīdzekļu tipu tehniskajām prasībām - Valsts tiesiskā regulējuma, kurš reglamentē ceļu satiksmes noteikumus, ietekme uz transportlīdzekļu klasifikāciju)

(2006/C 224/19)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Freiburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Bernd Voigt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amtsgericht Freiburg — Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvas 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (OV L 42, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/53/EEK (OV L 225, 1. lpp.) — M 1 kategorijas transportlīdzekļa (vieglās automašīnas), uz kuru attiecas Kopienas tipa apstiprinājums, reģistrācija dalībvalstī — Valsts iestāžu iespēja uzlikt sodu minētā transportlīdzekļa vadītājam par dažiem Ceļu satiksmes noteikumos paredzētiem pārkāpumiem, kas attiecas uz kravas transportlīdzekļiem — Ātruma ierobežojums uz autoceļiem, kas attiecas tikai uz kravas transportlīdzekļiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/53/EEK, ir interpretējama tādā veidā, ka tā neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru uz tādu transportlīdzekli, par kādu ir runa pamata prāvā, neattiecas valsts normas par vieglo automašīnu ātrumu, bet gan normas, kas ir piemērojamas kravas transportlīdzekļiem, kaut arī šis transportlīdzeklis ir reģistrēts kā vieglā automašīna, pamatojoties uz atbilstoši minētajai direktīvai noteikto Kopienas tipa apstiprinājumu.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/11

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (House of Lords (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — United Utilities plc pret Commissioners of Customs & Excise

(Lieta C-89/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - 13. panta B daļas f) apakšpunkts - Azartspēļu atbrīvojums no nodokļa - Piemērošanas apjoms - “Call centre” darbība)

(2006/C 224/20)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

House of Lords

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: United Utilities plc

Atbildētājs: Commissioners of Customs & Excise

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — House of Lords — 13. panta B daļas f) apakšpunkta Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), interpretācija — Derību, loteriju un citu azartspēļu atbrīvojums no nodokļa — Piemērojamība attiecībā uz uzņēmējsabiedrības, kas telefoniski pieņem derības citas uzņēmējsabiedrības vārdā, sniegtajiem pakalpojumiem

Rezolutīvā daļa:

13. panta B daļas f) apakšpunkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir jāinterpretē tādējādi, ka “call centre” pakalpojumu sniegšana derību organizētājam, kas ietver to, ka šo pakalpojumu sniedzēja personāls pieņem likmes organizētāja vārdā, nav derību darījums šī noteikuma nozīmē, un tādējādi tam nav piemērojams šajā normā paredzētais atbrīvojums no PVN.

(1) OV C 106, 30. 04. 2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/12

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Reisch Montage AG pret Kiesel Baumaschinen Handels GmbH

(Lieta C-103/05) (1)

(Regula (EK) Nr. 44/2001 - 6. panta 1. punkts - Vairāki atbildētāji - Dalībvalstī celta prasība pret bankrotējušu personu, kuras domicils ir šajā dalībvalstī, un līdzatbildētāju, kura domicils ir citā dalībvalstī - Prasības pret bankrotējušu personu nepieņemamība - Tiesas, kura izskata prasību pret līdzatbildētāju, jurisdikcija)

(2006/C 224/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Reisch Montage AG

Atbildētājs: Kiesel Baumaschinen Handels GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 6. panta 1. punkta interpretācija — Vairāki atbildētāji — Līgumslēdzējā valstī celta prasība pret šajā valstī dzīvojošu personu, kura domicils ir šajā valstī, un līdzatbildētāju, kura domicils ir citā līgumslēdzējā valstī — Prasības pret minēto personu, kura pasludinājusi maksātnespēju, nepieņemamība — Tiesas, kurā celta prasība pret līdzatbildētāju, kompetence

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamata prāvā apskatītā uz šo normu var atsaukties, ceļot prasību dalībvalstī pret atbildētāju, kura domicils ir šajā dalībvalstī, un līdzatbildētāju, kura domicils ir citā dalībvalstī, pat ja šī prasība kopš tās celšanas brīža attiecībā uz pirmo atbildētāju ir uzskatāma par nepieņemamu saskaņā ar tai piemērojamām valsts tiesību normām.

(1) OV C 132, 28.05.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/12

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku

(Lieta C-191/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaša aizsargājamā teritorija - Izmaiņas bez zinātniskā pamatojuma)

(2006/C 224/22)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beks [M. van Beek] un A. Kaeiross [A. Caeiros])

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Fernandišs [L. Fernandes])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) 4. panta 1. punkta pārkāpums — Īpaša aizsargājamā teritorija — Izmaiņas bez zinātniskā pamatojuma

Rezolutīvā daļa:

izmainot īpašās aizsargājamās teritorijas “Moura, Mourão, Barrancos” demarkāciju un tādēļ izslēdzot teritorijas, kas dod patvērumu savvaļas putnu sugām, kuru aizsardzībai minētā ĪAT tika noteikta, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 1. punkts;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 25.06.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/13

Tiesas (trešā palāta) 2006. gada 18. jūlija spriedums — Sergio Rossi SpA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), Sissi Rossi Srl

(Lieta C-214/05P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Vārdiska preču zīme “SISSI ROSSI” - Agrākas vārdiskas preču zīmes “MISS ROSSI” īpašnieka iebildumi - Argumenti, kas pirmo reizi izvirzīti tiesas sēdē - Piedāvātie pierādījumi)

(2006/C 224/23)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sergio Rossi SpA (pārstāvis — A. Ruo [A. Ruo], avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Montalto [O. Montalto] un P. Buloks [P. Bullock])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāja prasījumus: Sissi Rossi Srl, Kastenaso di Vilanova [Castenaso di Villanova], (Itālija), (pārstāvis — S. Verē [S. Verea], avocat])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T-169/03 Sergio Rossi/ITSB — Spriedums, ar ko noraidīta valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “MISS ROSSI” attiecībā uz 25. klasē ietilpstošām precēm īpašnieka prasība atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 28. februāra lēmumu R 569/2002-1, ar ko atcelts Iebildumu nodaļas lēmums atteikt Kopienas vārdiskas preču zīmes “SISSI ROSSI” reģistrāciju attiecībā uz 14., 15., 5. un 26. klasē ietilpstošām precēm

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Sergio Rossi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 23.07.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/13

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2006. gada 13. jūlijā (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sam Mc Cauley Chemists (Blackpool) Ltd, Mark Sadja pret Pharmaceutical Society of Ireland, Minister for Health and Children, Īriju, Attorney General

(Lieta C-221/05) (1)

(Direktīva 85/433/EEK - Diplomu savstarpēja atzīšana - Farmaceiti - Farmaceitu, kas strādā jaunās publiskās aptiekās, diplomu atzīšana - Dalībvalstu diskrecionārās varas apjoms)

(2006/C 224/24)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Sam Mc Cauley Chemists (Blackpool) Ltd, Mark Sadja

Atbildētāji: Pharmaceutical Society of Ireland, Minister for Health and Children, Īrija, Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court — Padomes 1985. gada 16. septembra Direktīvas 85/433/EEK par farmācijas diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 37. lpp) 2. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Dalībvalstu diskrecionārās varas apjoms, kas attiecas uz farmaceitu, kas strādā jaunās publiskās aptiekās, diplomu atzīšanu

Rezolutīvā daļa:

2. pants Padomes 1985. gada 16. septembra Direktīvā 85/433/EEK par farmācijas diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas tikai izpilda šajā direktīvā paredzēto diplomu atzīšanas minimumu, neizmanto tai piešķirto rīcības brīvību.

(1) OV C 182, 23.07.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/14

Tiesas (otrā palāta) rīkojums 2006. gada 11. maijā (Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Confcooperative, Unione regionale della Cooperazione Fvg Federagricole, Friulvini Soc. coop. rl, Cantina Sociale di Ramuscello e S. Vito pret Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Regione Veneto

(Lieta C-231/04) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Starptautiskās attiecības - EK un Ungārijas līgums par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli - Dažu Ungārijā ražotu vīnu nosaukuma aizsardzība Kopienā - Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Tokaj” - Sarakste - Iespēja izmantot nosaukumu “Tocai” vārdu savienojumos “Tocai friulano” vai “Tocai italico”, lai aprakstītu un noformētu konkrētus Itālijas vīnus, it īpaši, kvalitatīvos vīnus, kas ražoti noteiktos reģionos (“kvalitatīvie vīni”), pārejas periodā līdz 2007. gada 31. martam - Šādas iespējas izslēgšana pārejas perioda beigās - Spēkā esamība - Juridiskais pamats - EKL 133. pants - Starptautisko līgumtiesību principi - LTIĪTT (TRIPs) 22.-24. pants - Pamattiesību aizsardzība - Tiesības uz īpašumu)

(2006/C 224/25)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Confcooperative, Unione regionale della Cooperazione Fvg Federagricole, Friulvini Soc. coop. rl, Cantina Sociale di Ramuscello e S. Vito

Atbildētāji: Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Regione Veneto

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio — EK un Ungārijas 1993. gada 29. novembra līguma par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību spēkā esamība — Sarakstes starp pusēm līgumam, ar ko no 2007. gada Itālijā aizliedz lietot nosaukumu “Tocai”, spēkā esamība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ungārijas Republiku, no otras puses, kas Kopienas vārdā noslēgts un apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1993. gada 13. decembra Lēmumu 93/742/Euratom, EOTK, EK, nav juridiskais pamats Padomes 1993. gada 23. novembra Lēmumam 93/724/EK par līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli;

2)	EKL 133. pants, kas minēts Lēmuma 93/724 preambulā, ir piemērots juridiskais pamats tam, lai Kopiena noslēgtu līgumu starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli;

aizliegums Itālijā pēc 2007. gada 31. marta lietot nosaukumu “Tocai”, kas izriet no sarakstes saistībā ar 4. pantu līgumā starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli, nav pretrunā ar homonīmu nosaukumu sistēmu, kas paredzēta tā paša līguma 4. panta 5. punktā;

kopīgā deklarācija attiecībā uz 4. panta 5. punktu līgumā starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli nav kļūdains realitātes atspoguļojums tiktāl, ciktāl tā pirmajā daļā ir norādīts, ka attiecībā uz tā paša līguma 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu līgumslēdzējas puses ir konstatējušas, ka sarunu laikā tās nezināja nevienu konkrētu gadījumu, attiecībā uz kuru varētu piemērot minētās normas;

22.-24. pants Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām [TRIPs], kurš ietverts 1 C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas attiecībā uz jomām, kas ietilpst tās kompetencē, Kopienas vārdā ir apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK, ir interpretējams tādā veidā, ka tādos gadījumos, par kādu ir pamata lieta, kas attiecas uz homonīmiem, kurus veido trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un nosaukums, kurā izmantots tādas vīnogulāju šķirnes nosaukums, ko lieto, lai aprakstītu un noformētu dažus Kopienas vīnus, kuri ir ražoti no šo šķirņu vīnogām, minētajās normās nav prasīts [nodrošināt], ka šo nosaukumu var lietot nākotnē, neraugoties uz to, vai attiecīgie ražotāji to agrāk ir lietojuši vai nu labā ticībā vai vismaz desmit gadus pirms 1994. gada 15. aprīļa, un ka šajā nosaukumā ir skaidri norādīta aizsargātā vīna izcelsmes valsts, reģions vai apgabals, lai tādējādi nemaldinātu patērētājus;

tiesības uz īpašumu nav pretrunā ar aizliegumu, kas Friuli-Venēcijas-Džūlijas autonomajā reģionā (Itālija) noteikts attiecīgajiem ražotājiem attiecībā uz nosaukuma “Tocai” lietošanu vārdu savienojumos “Tocai friulano” vai “Tocai italico”, lai aprakstītu un noformētu konkrētus Itālijas kvalitatīvos vīnus, kas ražoti noteiktos reģionos pēc pārejas periodā, kurš beidzas 2007. gada 31. martā, kas izriet no sarakstes saistībā ar 4. pantu līgumā starp Eiropas Kopienu un Ungārijas Republiku par vīnu nosaukumu savstarpēju aizsardzību un kontroli; pati minētā sarakste ir pievienota šim līgumam, bet pašā līgumā nav ietverta.

(1) OV C 201, 07.08.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/15

Tiesas (piektā palāta) rīkojums 2006. gada 6. jūlijā (Commissione tributaria provinciale di Napoli, Commissione tributaria regionale di Firenze (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Casa di cura privata Salus SpA pret Agenzia Entrate Ufficio Napoli 4

(Apvienotās lietas C-18/05 un C-155/05) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta otrā daļa - Sestā PVN direktīva - 13. panta B daļas c) apakšpunkts - Atbrīvojumi no nodokļa - Tādu preču piegādes, kas ietekmējušas tikai darbību, uz kuru attiecas atbrīvojums no nodokļa, nepiemērojot tām tiesības uz nodokļa atskaitīšanu)

(2006/C 224/26)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesas

Commissione tributaria provinciale di Napoli, Commissione tributaria regionale di Firenze

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Casa di cura privata Salus SpA (C-18/05), Agenzia delle Entrate — Ufficio di Firenze 1 (C-155/05)

Atbildētājas: Agenzia Entrate Ufficio Napoli 4 (C-18/05), Villa Maria Beatrice Hospital Srl (C-155/05)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria provinciale di Napoli — Sestās PVN direktīvas 13. panta B daļas c) apakšpunkta interpretācija — Atbrīvojumi no nodokļa valsts iekšienē — Tādu preču piegāžu atbrīvojums no nodokļa, kas ietekmējušas tikai darbību, uz kuru attiecas atbrīvojums no nodokļa, vai uz ko neattiecas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Tiešā piemērojamība

Rezolutīvā daļa:

13. panta B daļas c) apakšpunkta pirmā daļa Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze ir interpretējama tādā veidā, ka tajā paredzētais atbrīvojums no nodokļa attiecas vienīgi uz tādu preču atkārtotu pārdošanu, ko nodokļu maksātājs iepriekš iegādājies, lai veiktu darbību, uz kuru saskaņā ar minēto pantu attiecas atbrīvojums no nodokļa, ciktāl uz pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts, iepriekš iegādājoties minētās preces, nav attiecinātas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu.

(1) OV C 93, 16.04.2005.

OV C 155, 25.06.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/15

Tiesas rīkojums 2006. gada 13. jūnijā — Ornella Mancini pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-172/05 P) (1)

(Apelācija - Ierēdņi - Ārsta-konsultanta amats - Paziņojums par vakanci - Salīdzinošs nopelnu izvērtējums - Atlases komisijas sastāvs - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācija)

(2006/C 224/27)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ornella Mancini (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid, pārstāvji, B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (ceturtā plāta) 2005. gada 3. februāra spriedumu lietā T-137/03 Mancini/Komisija, kurā Pirmās instances tiesa noraidīja prasību, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas kandidatūra ārsta-konsultanta amatam nodaļā “Briseles medicīniskais dienests”, un lēmumu, ar kuru minētajā amatā iecelts cits kandidāts, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 132, 28.05.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/16

Tiesas (sestā palāta) 2006. gada 1. jūnija rīkojums (Gerechtshof te 's–Hertogenbosch, Nīderlande, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — V. O. F. Dressuurstal Jespers pret Inspecteur van de Belastingdienst/Zuidwest/kantoor Breda van de rijksbelastingdienst

(Lieta C-233/05) (1)

(Sestā PVN direktīva - Uzņēmuma līgums - Jēdziens “izgatavots īpašums” - Dresēts un trenēts zirgs - Nodokļa iekasējamība)

(2006/C 224/28)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te 's–Hertogenbosch

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. O. F. Dressuurstal Jespers

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Zuidwest/kantoor Breda van de rijksbelastingdienst

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te 's-Hertogenbosch — Direktīvas 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 5. panta 7. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Jauns zirgs, kas tiek dresēts un trenēts ar noteiktu mērķi — Zirgs, kas dresūras un īpaša treniņa rezultātā izveidots par jājamzirgu, kas ir spējīgs piedalīties paaugstinātas pakāpes sacensībās — Abos gadījumos: jaunas preces saražošana? — Objektīvu un izmērāmu zirga izmaiņu nozīme un mērķa īstenošana vai neīstenošana — Nodokļa samaksa atbilstīgi periodiskai deklarāciju sistēmai

Rezolutīvā daļa:

5. panta 5. punkta a) apakšpunktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1994. gada 22. decembra Direktīvu 94/76/EK ieviešot pārejas pasākumus, kas saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanu 1995. gada 1. janvārī jāpiemēro attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, jāinterpretē tādējādi, ka tas nav uzņēmuma līgums, ja zirgs tiek trenēts, lai to varētu izmantot kā jājamzirgu jeb dresētu zirgu un piedalītos sacensībās, un ka šāds zirgs šādos apstākļos nevar tikt uzskatīts par izgatavotu īpašumu;

2)	pievienotās vērtības nodokļa iekasējamība no periodiski saņemtajām summām kā atlīdzības par pakalpojumu sniegšanu, ko veido zirgu trenēšana un dresūra, tiek noteikta Sestās direktīvas 10. panta 2. punktā paredzētajos apstākļos.

(1) OV C 205, 20. 08. 2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/16

Tiesas (ceturtā palāta) rīkojums 2006. gada 27. jūnijā (Gerechtshof te s'–Hertogenbosch, Nīderlande, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — G. M. van de Coevering pret Hoofd van de District Douane Roermond van de rijksbelastingdienst

(Lieta C-242/05) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Brīva pakalpojumu sniegšana - Automašīnas noma citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts - Nodoklis par nereģistrētām, bet iedzīvotāju izmantotām automašīnām - Iekasēšanas nosacījumi)

(2006/C 224/29)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te s'–Hertogenbosch

Lietas dalībnieki

Prasītājs: G. M. van de Coevering

Atbildētājs: Hoofd van de District Douane Roermond van de rijksbelastingdienst

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te`s-Hertogenbosch — EKL 49.–55. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz nodokļa iekasēšanu par [valsts] teritorijā reģistrētām automašīnām un nereģistrētām automašīnām, bet kuras izmanto šajā valstī dzīvojošas personas — Automašīna, ko citā valstī īrē persona, kas pastāvīgi dzīvo nodokļa iekasēšanas valstī — Nodokļa iekasēšana pilnībā, neņemot vērā īres, ne arī automašīnas izmantošanas ilgumu

Rezolutīvā daļa:

EKL 49.–55. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamata lietas pamatā, ar kuru fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo šajā dalībvalstī un kas īrē citā dalībvalstī reģistrētu automašīnu, pirmreizēji izmantojot šo automašīnu pirmās dalībvalsts ceļu tīklā tiek uzlikts pienākums pilnībā maksāt reģistrācijas nodokli, neņemot vērā šī ceļu tīkla izmantošanas ilgumu un bez iespējas, ka šī persona varētu izmantot tiesības uz nodokļa atbrīvojumu vai atmaksu, ja automašīnu nav paredzēts pastāvīgi izmantot galvenokārt pirmajā dalībvalstī, ne arī faktiski to šādā veidā izmanto.

(1) OV C 205, 20.08.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/17

Tiesas rīkojums 2006. gada 1. jūnijā — Plus Warenhandelsgesellschaft mbH pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-324/05 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Kombinētas vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “Turkish Power”, reģistrācijas pieteikums - Agrākas vārdiskas preču zīmes “POWER” īpašnieka iebildums - Iebilduma noraidījums - Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota apelācija)

(2006/C 224/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Plus Warenhandelsgesellschaft mbH (pārstāvis — B. Piepenbrink, avocat)

Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-34/04 Plus Warenhandelsgesellschaft mbH/ITSB, ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes lēmumu noraidīt apelāciju, kuru iesniedza preču zīmes “POWER” īpašnieks par Iebildumu nodaļas lēmumu noraidīt iebildumu pret grafiskas preču zīmes “TURKISH POWER” reģistrāciju — Preču zīmju sajaukšanas iespēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	Plus Warenhandelsgesellschaft mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/17

Tiesas (piektā palāta) 2006. gada 13. jūnija rīkojums (Tribunal départemental des pensions du Morbihan (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ameur Echouikh pret Secrétaire d'Etat aux anciens combattants

(Lieta C-336/05) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums EK-Maroka - 65. pants - Nediskriminācijas princips sociālā nodrošinājuma jomā - Militārā invaliditātes pensija)

(2006/C 224/31)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal départemental des pensions du Morbihan

Lietas dalībnieki pamata tiesvedībā

Prasītājs: Ameur Echouikh

Atbildētājs: Secrétaire d'Etat aux anciens combattants

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal départemental des pensions du Morbihan — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, kas 1996. gada 26. februārī parakstīts Briselē (OV L 70, 2. lpp.), 64. un 65. panta, Nolīguma par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Marokas Karalisti, kas 1976. gada 27. aprīlī parakstīts Rabātā (OV L 264, 1 lpp.), 40.–42. panta, kā arī EK līguma 12. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā paredzētā vispārējā nediskriminācijas principa pilsonības dēļ, interpretācija — Tiešā iedarbība — “Darba ņēmēja”, “darba samaksas” un “sociālā nodrošinājuma pabalsta” jēdziens — Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz saņemt militāro invaliditātes pensiju Marokas pilsonim, kurš dienējis dalībvalsts bruņotajos spēkos

Rezolutīvā daļa:

65. panta 1. punkta pirmā daļa Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, kas 1996. gada 26. februārī parakstīts Briselē un Kopienu vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas 2000. gada 24. janvāra Lēmumu 2000/204/EK, EOTK, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts mītnes dalībvalsts atteikums piešķirt militāro invaliditātes pensiju Marokas pilsonim, kurš ir dienējis šīs valsts armijā un dzīvo tās teritorijā, tikai tā iemesla dēļ, ka attiecīgajai personai ir Marokas pilsonība.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/18

Tiesas rīkojums 2006. gada 13. jūlijā — Front national, Marie-France Stirbois, Bruno Gollnisch, Carl Lang, Jean-Claude Martinez, Philip Claeys, Koen Dillen, Mario Borghezio pret Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi

(Lieta C-338/05 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 2004/2003 - Eiropas līmeņa politisko partiju noteikumi un finansēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Iebilde par nepieņemamību - Apstrīdams akts - Tiesības celt prasību - Nepieņemamība - Acīmredzami nepieņemama apelācija)

(2006/C 224/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Front national, Marie-France Stirbois, Bruno Gollnisch, Carl Lang, Jean-Claude Martinez, Philip Claeys, Koen Dillen, Mario Borghezio (pārstāvis — W. de Saint Just, avocat)

Pretējās puses procesā: Eiropas Parlaments (pārstāvji — H. Krück, N. Lorenz un D. Moore), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — I. Díez Parra un M. Sims-Robertson)

Priekšmets

Apelācija par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 11. jūlija rīkojumu lietā T-17/04 Front National u.c./Parlaments un Padome, ar ko kā nepieņemama ir noraidīta prasība atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 10.12.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Dűsseldorf (Vācija) 2006. gada 8. maija rīkojumu — Medion AG pret Hauptzollamt Duisburg

(Lieta C-208/06)

(2006/C 224/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Medion AG

Atbildētājs: Hauptzollamt Duisburg

Prejudiciālais jautājums

Vai videokamera (camcorder), kas ievešanas brīdī (1) nevar ierakstīt ārējos video signālus, ir klasificējama KN apakšpozīcijā 8525 40 99, ja video pieslēgumu tai var vēlāk ierīkot, noteiktus slēdžus izmantojot kā video signāla ieeju, lai gan ražotājs un pārdevējs šādu iespēju nav ne norādījuši, ne arī to atbalsta?

(1) I pielikuma interpretācija Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.).

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Dűsseldorf (Vācija) 2006. gada 8. maija rīkojumu — Canon Deutschland GmbH pret Hauptzollamt Krefeld

(Lieta C-209/06)

(2006/C 224/34)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Dűsseldorf (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Canon Deutschland GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Krefeld

Prejudiciālais jautājums

Vai videokamera (camcorder), kas ievešanas brīdī (1) nevar ierakstīt ārējos video signālus, ir klasificējama KN apakšpozīcijā 8525 4099, ja video pieslēgumu tai var vēlāk ierīkot, noteiktus slēdžus izmantojot kā video signāla ieeju, lai gan ražotājs un pārdevējs šādu iespēju nav ne norādījuši, ne arī to atbalsta?

(1) I pielikuma interpretācija Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.).

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2006. gada 8. jūnija lēmumu — Theodor Jäger pret Finanzamt Kusel-Landstuhl

(Lieta C-256/06)

(2006/C 224/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Theodor Jäger

Atbildētāja: Finanzamt Kusel-Landstuhl

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 73. b punktu (jaunajā redakcijā — EKL 56. panta 1. punkts) saderīgi ir tas, ka, lai aprēķinātu mantojuma nodokli,

ārvalstī esošs lauksaimniecībā izmantojams un meža īpašums tiek novērtēts pēc vidējās vērtības (reālās tirgus vērtības), savukārt Vācijā esošs lauksaimniecībā izmantojams un meža īpašums tiek novērtēts ar īpašu novērtēšanas metodi, kuras rezultātā aprēķinātā summa ir tikai 10 % no kopējās vērtības un

b)	iegūstot Vācijā esošu lauksaimniecībā izmantojamu un meža īpašumu, netiek ieskaitīta īpašā neapliekamā summa un atlikusī vērtība tiek noteikta tikai 60 % apmērā,

ja, saņemot mantojumu, kas sastāv no īpašuma, kas atrodas Vācijā, un no lauksaimniecībā izmantojama un meža īpašuma, kas atrodas ārvalstīs, izrādās, ka, iegūstot mantoto īpašumu Vācijā, tādēļ, ka daļa mantojuma, proti, lauksaimniecībā izmantojams un meža īpašums, atrodas ārvalstīs, mantojums tiek aplikts ar augstāku mantojuma nodokli, nekā tad, ja šis lauksaimniecībā izmantojams un meža īpašums arī atrastos Vācijā?

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Corte suprema di cassazione (Itālija) 2006. gada 30. marta rīkojumu — Carboni e derivati Srl pret Ministero dell'Economia e delle Finanze, Riunione Adriatica di Sicurtà SpA

(Lieta C-263/06)

(2006/C 224/36)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Carboni e derivati Srl

Atbildētājas: Ministero dell'Economia e delle Finanze, Riunione Adriatica di Sicurtà SpA

Prejudiciālie jautājumi

“Vai atbilstoši Kopienas muitas tiesību principiem muitas iestāde, piemērojot antidempinga nodevu, ko nosaka Komisijas Lēmums 67/94/EOTK (1), var atsaukties uz cenu, par kādu prece pārdota tajā pārdošanas reizē, kura notikusi pirms pēdējās pārdošanas un uz kuru pamatojoties veikta deklarācija, ja pircējs ir Kopienas subjekts, vai, neskatoties uz to, ja pārdošana ir notikusi, lai veiktu ievešanu Kopienā?”

(1) OV L 32, 44. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerischer Verwaltungsgericht München (Vācija) 2006. gada 20. jūnija rīkojumu — Tadao Maruko pret Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen

(Lieta C-267/06)

(2006/C 224/37)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischer Verwaltungsgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Tadao Maruko

Atbildētājs: Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen

Prejudiciālie jautājumi

Vai obligātā arodapdrošināšanas sistēma, kā šajā lietā Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen [Vācijas teātru darbinieku sociālās apdrošināšanas iestāde], ir valsts sistēmām pielīdzināma sistēma Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 3. punkta nozīmē (1)?

2.	Vai atalgojums Direktīvas 2000/78/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē ir jāsaprot kā maksājumi pārdzīvojušam laulātajam atraitņu pensijas veidā, ko veic obligātās arodapdrošināšanas iestāde?

Vai Direktīvas 2000/78/EK 1. pants kontekstā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir pretrunā šāda veida papildu apdrošināšanas sistēmas statūtu noteikumiem, saskaņā ar kuriem reģistrēts kopdzīves partneris pēc otra partnera nāves nesaņem mirušā pārdzīvojušam laulātajam paredzēto pensiju, ko parasti maksā laulātiem, lai gan viņš tāpat formāli ir dzīvojis uz dzīves laiku dibinātā savstarpējas materiālas un morālas gādības kopībā kā laulātie?

4.	Ja atbilde uz iepriekš minētajiem jautājumiem ir apstiprinoša, vai ir pieļaujama diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ, ņemot vērā Direktīvas 2000/78/EK preambulas 22. apsvērumu?

5.	Vai, ņemot vērā spriedumu lietā Barber (lieta C-262/88), mirušā pārdzīvojušam laulātajam paredzētā pensija attiecas tikai uz laiku pēc 1990. gada 17. maija?

(1) OV L 303, 02.12.2000., 16. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2006. gada 22. jūnija rīkojumu — Netto Supermarkt GmbH & Co. OHG pret Finanzamt Malchin

(Lieta C-271/06)

(2006/C 224/38)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof, Minhene

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Netto Supermarkt GmbH & Co. OHG

Atbildētāja: Finanzamt Malchin

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienas tiesību akti par atbrīvojumu no nodokļiem eksporta uz trešo valsti gadījumā aizliedz dalībvalstij piemērot nodokļu atbrīvojumu taisnīguma vārdā, ja nepastāv atbrīvojuma nosacījumi, bet nodokļu maksātājs to neesamību nevarēja pamanīt, pat ievērojot kārtīga komersanta rūpību? (1)

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal du Travail de Verviers (Beļģija) 2006. gada 26. jūnija rīkojumu — Mamate El Youssfi pret Office national des pensions

(Lieta C-276/06)

(2006/C 224/39)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du Travail de Verviers

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mamate El Youssfi

Atbildētājs: Office national des pensions

Prejudiciālie jautājumi

Vai atteikums piešķirt ienākumu garantiju vecāka gadagājuma cilvēkiem

—	tāpēc, ka uz prasītāju neattiecas Eiropas Kopienu Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula EK Nr. 1408/71 (1),

—	tāpēc, ka viņa nav atzīta par bezpavalstnieku vai bēgli,

—	tāpēc, ka viņa nav no valsts, ar kuru Beļģija ir noslēgusi savstarpēju vienošanos saistībā ar ienākumu garantiju vai ir atzinusi šādas vienošanās esamību,

—	tāpēc, ka viņai nav tiesību uz vecuma pabalstu vai tiesības saņemt pensiju saskaņā ar Beļģijas likumdošanu,

neizriet no

—	pārāk šauras 2004. gada 29. aprīļa Regulas EK Nr. 883/2004 (2) (ar ko aizstāj 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71) interpretācijas attiecībā uz ECTK 14. pantu un tās pirmā protokola 1. pantu un 2003. gada 14. maija Regulu (EK) Nr. 859/2003 (3),

—

vai tādas Regulas (EK) Nr. 883/2004 interpretācijas, kas ir nesaderīga ar Sadarbības nolīgumu, ko 1976. gada 27. aprīlī Rabātā parakstīja Eiropas Ekonomikas kopiena un Marokas Karaliste un kas 1978. gada 26. septembrī ar Regulu (EEK) Nr. 2211/78 (4) ir apstiprināta Kopienas vārdā (OV L 264, 1. lpp) un ko papildināja ar 1996. gada 26. februāra nolīgumu EK — Maroka (OV L 70, 2000. gada 18. marts)?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EEK) 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp.

(3) Padomes 2003. gada 14. maija Regula (EK) Nr. 859/2003, ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 124, 1. lpp.)

(4) Padomes 1978. gada 26. septembra Regula (EEK) Nr. 2211/78 par Eiropas Ekonomikas Kopienas un Marokas Karalistes Sadarbības nolīguma noslēgšanu (OV L 264, 1. lpp.)

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Consiglio di Stato (Itālija) 2006. gada 27. jūnija rīkojumu — Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato pret Ente Tabacchi Italiani — ETI SpA, Philip Morris Products SA, Philip Morris Holland BV, Philip Morris GmbH, Philip Morris Products Inc., Philip Morris International Management SA

(Lieta C-280/06)

(2006/C 224/40)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Atbildētāji: Ente Tabacchi Italiani — ETI SpA, Philip Morris Products SA, Philip Morris Holland BV, Philip Morris GmbH, Philip Morris Products Inc., Philip Morris International Management SA.

Prejudiciālie jautājumi

Kuru kritēriju saskaņā ar Līguma 81. pantu un turpmākajiem pantiem, un vispārējiem Kopienu tiesību principiem ir jāpiemēro, lai noteiktu uzņēmumu, uz kuru jāattiecina sods par noteikumu pārkāpšanu konkurences jomā tādā gadījumā, kad vispārēji sodāmas rīcības ietvaros šīs rīcības beigu posmu veica uzņēmums, kas šajā saimnieciskajā sektorā pārņēma saistības no sākotnējā uzņēmuma, ja sākotnējais uzņēmums, neskatoties uz to, ka nebija beidzis savu darbību, nav vairs komercuzņēmums vismaz tajā saimnieciskajā sektorā, uz kuru tika attiecināts sods;

Vai, nosakot sodāmo subjektu, konkurences iestādei, kas ir atbildīga par pretmonopola noteikumu piemērošanu, ir diskrecionāri jāizvērtē apstākļu gaitu, kas attaisno atbildības attiecināšanu uz saimniecisko darbību pārņēmēju par konkurences noteikumu pārkāpumiem, ko veica tās pārņemtā juridiskā persona, pat tad, ja tā nebija beigusi pastāvēt brīdī, kad tika pieņemts lēmums, tādējādi, lai ar veiktajiem uzņēmumu juridiskās formas grozījumiem netiktu apdraudēta konkurences noteikumu lietderīgā iedarbība?

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2006. gada 28. jūnija rīkojumu — Hans-Dieter un Hedwig Jundt pret Finanzamt Offenburg

(Lieta C-281/06)

(2006/C 224/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Hans-Dieter un Hedwig Jundt

Atbildētājs: Finanzamt Offenburg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 59. pants (jaunajā redakcijā — EKL 49. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā aizsardzības joma ietver arī blakus darba veikšanu pasniedzēja amatā pēc publisko tiesību juridiskās personas (universitāte) norīkojuma vai pasūtījuma, turklāt par šī darba it kā goda amata ieņemšanu tiek maksāta vienīgi atlīdzība par īpašiem, ar šo amatu saistītiem izdevumiem?

Gadījumā, ja uz 1. jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde: vai tajā ietvertie pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi, kuri izpaužas tādējādi, ka nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti tikai tādai atlīdzībai, kuru maksājusi publisko tiesību juridiskā persona (skat. Einkommensteuergesetz [Likums par ienākuma nodokli] 3. panta 26. punktu), ir pamatojami ar to, ka valsts nodokļu atvieglojumi ir piemērojami tikai iekšzemes publisko tiesību juridiskajām personām?

Gadījumā, ja uz 2. jautājumu tiktu sniegta noliedzoša atbilde: vai Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 126. pants (jaunajā redakcijā — EKL 149. pants) ir interpretējams tādējādi, ka nodokļu tiesību normas, ar kuru palīdzību tiek papildināta izglītības sistēma (kā šajā gadījumā — Einkommensteuergesetz 3. panta 26. punkts), ir pieļaujamas dalībvalstu esošās atbildības ietvaros?

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/22

Apelācija, ko 2006. gada 13. jūlijā ierosinājusi Eurohypo AG par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2006. gada 3. maija spriedumu lietā T-439/04, Eurohypo AG pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-304/06 P)

(2006/C 224/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eurohypo AG (pārstāvji — C. Rohnke un M. Kloth, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 3. maija spriedumu lietā T-439/04;

—	atzīt par spēkā neesošu Apelāciju padomes 2004. gada 6. augusta lēmumu lietā R 829/2002-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pamato apelāciju par minēto Pirmās instances tiesas spriedumu šādi.

Pirmās instances tiesa ir pārpratusi ITSB pienākumu izskatīt faktus pēc savas iniciatīvas, ko nosaka Regulas Nr. 40/94 (Regula par Kopienas preču zīmi) 74. panta 1. punkta pirmais teikums. Saskaņā ar judikatūru, lai, ievērojot tiesiskās drošības un labas pārvaldības principus, novērstu preču zīmju nepamatotu reģistrāciju un reģistrējamu preču zīmju nepamatotu apstrīdēšanu, par preču zīmēm atbildīgā biroja pārbaudei jābūt stingrai un pilnīgai. ITSB jāveic izmeklēšana tādā apjomā, lai, tas, pamatojoties uz šo izmeklēšanu, varētu noteikt, vai pastāv Regulas par Kopienas preču zīmi 7. pantā paredzētie reģistrācijas šķēršļi. Tomēr nedz spriedumā, nedz arī iepriekš pieņemtajos atbildētājas apelācijas procesā lēmumos nav ietverti faktu konstatējumi par “EUROHYPO” iespējami aprakstošo raksturu. Tieši pretēji, konstatējumi aprobežojas ar sastāvdaļu “EURO” un “HYPO” iespējami aprakstošo raksturu. Citi faktu konstatējumi par apzīmējuma “EUROHYPO” aprakstošo raksturu kopumā nav veikti.

Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto atšķirtspējas prasību un nepamatoti atteikusi pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Lai gan, apskatot no vārdu salikuma sastāvošu preču zīmi, iespējamo atšķirtspēju daļēji var pārbaudīt attiecībā uz katru tās jēdzienu vai sastāvdaļu, tad tomēr šī atšķirtspēja katrā ziņā ir atkarīga no preču zīmi veidojošā kopuma pārbaudes. Pat ja izrādās, ka katra sastāvdaļa pati par sevi nav atšķirtspējīga, tas tomēr neizslēdz, ka to kombinācija var būt atšķirtspējīga. Tomēr šajā lietā apstrīdētajā apelācijas lēmumā atbildētājs aprobežojās tikai ar konstatējumu, ka sastāvdaļas “EURO” un “HYPO” ir aprakstošas, un ka jēdziena kopumā radītais kopējais iespaids nepārsniedz tā sastāvdaļu iespaidu, nenorādot, kādā mērā vārdu salikums “EUROHYPO” kopumā neļauj atšķirt apelācijas sūdzības iesniedzējas pakalpojumus no citu uzņēmumu pakalpojumiem.

Turpmāk Pirmās instances tiesas spriedumā ir izmantots kritērijs, atbilstoši kuram iespēju reģistrēt no aprakstošām sastāvdaļām sastāvošu preču zīmi var apstiprināt tad, ja saliktais vārds ir iekļauts ikdienas valodā un ir ieguvis tajā patstāvīgu nozīmi, turklāt papildus ir jāpārbauda tas, vai šis vārds pats par sevi nav aprakstošs. Šis kritērijs ir piemērojams jautājumam par iespējamu paturēšanu brīvai lietošanai Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, tomēr tas nav izmantojams šīs normas b) apakšpunkta interpretācijai, lai noteiktu atšķirtspēju. Izmantojot šo Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros piemērojamo kritēriju, lai pamatotu noraidāmo lēmumu, Pirmās instances tiesa Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijā ir pieļāvusi tiesību kļūdu.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/23

Prasība, kas celta 2006. gada 13. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku

(Lieta C-305/06)

(2006/C 224/44)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji G. Zavvós un K. Simonsson)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Tiesai:

—

atzīt, ka Grieķijas Republika, neļaujot autopārvadātājam izmantot tuvāko piemēroto dzelzceļa stacijas izkraušanas vietu un kombinētos kravu pārvadājumos starp dalībvalstīm veikt tādus autopārvadājumus, kuri norit gala ceļa posmā, kas ir neatņemama daļa no kombinētiem kravu pārvadājumiem, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīvas 92/106/EEK (1) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm 2. un 4. pants;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Grieķijas iestāžu darbības, kuras ir raksturojamas kā protekcionisms par labu kādai Grieķijas valsts ekonomikas jomai, šajā gadījumā — par labu preču pārvadājumiem Ziemeļgrieķijā, nekādi neattaisno to, ka tiek kavētas tādas juridiski atļautas saimnieciskās darbības kā kombinēto kravu pārvadājumi atbilstoši Direktīvai 92/706/EEK, kuru atbilstoši tās 2. pantam bija jāpiemēro sākot no 1993. gada 1. jūlija.

(1) OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/24

Prasība, kas celta 2006. gada 14. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-307/06)

(2006/C 224/45)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Kreuschitz un I. Kaufmann-Bühler)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika ir pārkāpusi EKL 39. pantu un Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (1) 7. panta 2. punktu, Bundeserziehungsgeldgesetz (Federatīvais Bērna kopšanas likums) normās piešķirot bērna kopšanas pabalstu darba ņēmējiem, kuru dzīves vieta ir citā dalībvalstī, tikai tad, ja viņiem ir darba tiesiskās attiecības, kas nav maznozīmīga nodarbošanās, turklāt šis nosacījums attiecas tikai uz robežas šķērsotājiem; un

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1612/68 7. panta 2. punktam darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts pilsonis, citas valsts teritorijā bauda tās pašas sociālās un nodokļu priekšrocības, kā attiecīgās valsts darba ņēmēji.

Vācijā bērna kopšanas pabalstu piešķir darba ņēmējiem ar dzīves vietu citā dalībvalstī saskaņā ar Bundeserziehungsgesetz 1. panta 7. punktu tikai tad, ja viņiem ir darba tiesiskās attiecības, kas nav maznozīmīga nodarbošanās. Šis nosacījums attiecas tikai uz robežas šķērsotājiem, darba ņēmējus ar dzīves vietu Vācijā šis noteikums neskar, proti, viņiem ir tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu neatkarīgi no nedēļā nostrādāto stundu skaita vai darba samaksas apmēra. Tātad Vācijas likumdevējs vadās no tā, ka Vācijā dzīvojošām personām nodarbinātības maznozīmīgums nav šķērslis, lai viņus uzskatītu par darba ņēmējiem.

Šī prasība nav saderīga ar EKL 39. pantu un Padomes Regulas (EEK) Nr. 1612/68 7. panta 2. punktu.

Kaut arī Regulas (EEK) Nr. 1408/71 piemērošanas jomā neietilpst darba ņēmēji, kuru nodarbošanās ir maznozīmīga, ja tie neatbilst I C (tagad — D) pielikumā — Vācijai — minētajiem nosacījumiem, tas nekādā gadījumā neļauj secināt, ka Regula (EEK) Nr. 1612/68 nav piemērojama. Tiesa judikatūrā ir uzsvērusi, ka pakalpojumu izslēgšana no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 piemērošanas jomas neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pārliecināties, ka dzīves vietas nosacījuma noteikšana nav pretēja citām Kopienu tiesību normām, it īpaši Regulai (EEK) Nr. 1612/68. Tiesa attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu pat ir viennozīmīgi noteikusi, ka tas ir sociāla priekšrocība Regulas (EEK) Nr. 1612/68 7. panta 2. punkta nozīmē.

Persona, kam ir maznozīmīga nodarbošanās, var būt darba ņēmējs EKL 39. panta nozīmē. Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru EKL 39. pantā un Regulā (EEK) Nr. 1612/68 minētajam darba ņēmēja jēdzienam ir specifiska nozīme Kopienu tiesībās, un tas nav tulkojams sašaurināti. Darba attiecību objektīvais kritērijs ir tāds, ka persona noteiktā laikposmā veic darbu citas personas labā saskaņā ar tās norādījumiem, par ko tā kā pretizpildījumu saņem atlīdzību. Tiesa ir secinājusi, ka nepilna darba laika nodarbinātība arī ietilpst tiesību normu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos piemērošanas jomā.

Valsts tiesību norma, kas nav objektīvi pamatota un nav samērīga ar noteikto mērķi, ir netieša diskriminācija, ja tā pēc savas būtības attiecas vairāk uz viesstrādniekiem nekā uz iekšzemes darba ņēmējiem, un tātad pastāv draudi, ka viesstrādnieki tiek īpaši nostādīti nelabvēlīgā situācijā. Komisija uzskata, ka prasība, kas Vācijas bērnu kopšanas pabalsta izmaksu maznozīmīgi nodarbinātiem viesstrādniekiem padara atkarīgu no dzīvošanas Vācijā, nav objektīvi pamatota un samērīga, tātad ar to ir pārkāpts EKL 39. pants un Regulas (EEK) Nr. 1612/69 7. panta 2. punkts.

(1) OV L 257, 2. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) 2006. gada 14. jūlija rīkojumu — F.T.S. International BV pret Inspecteur van de Belastingdiens/Douane West

(Lieta C-310/06)

(2006/C 224/46)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: F.T.S. International B. V

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdiens/Douane West

Prejudiciālais jautājums

“Vai ir spēkā Komisijas 2002. gada 8. jūlija Regula (EK) Nr. 1223/2002 (1) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā?”

(1) Komisijas 2002. gada 8. jūlija Regula (EK) Nr. 1223/2002 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 179, 8. lpp.).

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2006. gada 20. jūlija rīkojumu — Société Pipeline Méditerranée et Rhône (SPMR) pret Administration des douanes et droits indirects, Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières (DNRED)

(Lieta C-314/06)

(2006/C 224/47)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Société Pipeline Méditerranée et Rhône (SPMR)

Atbildētāja: Administration des douanes et droits indirects, Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières (DNRED)

Prejudiciālie jautājumi

Vai nepārvaramas varas jēdziens, kas ir pamatā zaudējumiem, kas radušies nodokļu atlikšanas režīmā Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (1) 14. panta 1. punkta izpratnē, ir jāizprot kā neparedzami un nepārvarami apstākļi, kas radušies neatkarīgi no apstiprināta noliktavu saimnieka, kurš atsaucas uz šiem apstākļiem savas prasības par nodokļu atbrīvojumu pamatojumam, vai arī pietiek ar to, ka attiecībā uz apstiprinātu noliktavu saimnieku šie apstākļi ir bijuši nepārvarami?

Vai produktu daļēju zaudējumu, kas notecējuši no naftas vada sakarā ar to, ka tie ir šķidrā veidā un ka zemes, uz kuras tie notecēja, struktūra neļāva tos atgūt un noveda pie to aplikšanas ar nodokli, var tikt uzskatīti par zaudējumiem preču īpatnību dēļ iepriekš minētās Direktīvas 92/12 14. panta 1. punkta izpratnē?

(1) OV L 76, 1. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Monomeles Protodikio Verias (Grieķija) 2006. gada 7. jūnija rīkojumu — Georgios Diamantis un citi pret FANCO SpA

(Lieta C-315/06)

(2006/C 224/48)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikio Verias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Georgios Diamantis un citi

Atbildētāja: FANCO SpA

Prejudiciālais jautājums

Tā kā Grieķijas valsts tiesības neparedz iespēju pieņemt tiesas nolēmumu gadījumos, kad darba devējs pēc savas vēlēšanās pilnībā izbeidz uzņēmuma vai iestādes darbības, vai saskaņā ar Padomes Direktīvas 75/129/EEK (1) 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu šī direktīva ir attiecināma uz kolektīvo atlaišanu, kas radusies, darba devējam brīvprātīgi, bez iepriekšēja tiesas nolēmuma, nolemjot pilnībā izbeigt uzņēmuma vai iestādes darbības?

(1) OV L 48, 29. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/26

Prasība, kas celta 2006. gada 20. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-316/06)

(2006/C 224/49)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un D. Lawunmi, pārstāvji)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka attiecībā uz komunālo notekūdeņu novadīšanu no aglomerācijām, kas pazīstamas ar nosaukumiem IE22, Bray, IE31, Howth, IE34, Letterkenny, IE40, Shanaganagh, IE41, Sligo un IE45, Tramore County Waterford, nenodrošinot, ka pirms novadīšanas komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmā, atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi, vēlākais, līdz 2000. gada 31. decembrim, un, nenodrošinot, ka minētās ūdeņu novadīšanas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām līdz šim termiņam atbilst Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK (1) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu I pielikuma B daļā paredzētajām prasībām, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar minētās direktīvas 4. panta 1. un 3. punktu;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Īrijas iestādes nav izpildījušas to pienākumus nodrošināt, ka komunālie notekūdeņi no attiecīgajām aglomerācijām tiek atkārtoti (vai līdzvērtīgi) attīrīti, kā tas paredzēts direktīvas 4. pantā.

Lai gan Īrija ir sniegusi paskaidrojumus par kavējumiem, kas radušies šajās aglomerācijās, kā arī informāciju par progresu direktīvas prasību izpildē, Komisija uzskata, ka šie paskaidrojumi un informācija nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas attaisno direktīvas 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā noteiktā termiņa neievērošanu. Papildus tam Komisija norāda, ka Īrijas iestāžu sniegtā informācija nav pietiekama, lai tā varētu secināt, ka komunālo notekūdeņu atkārtotās attīrīšanas iekārtas šajās aglomerācijās noteikti tiks uzstādītas. Pārsvarā gadījumu ir nepieciešams īstenot vairākus papildus posmus pirms ūdens attīrīšanas iekārtas tiek uzstādītas.

(1) OV L 135, 40.–52. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/26

Prasība, kas celta 2006. gada 20. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti

(Lieta C-319/06)

(2006/C 224/50)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un G. Rozet)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka:

(1)	atzīstot, ka 2002. gada 20. decembra likuma 1. panta 1. punkta 1., 2., 8. un 11. apakšpunkts ir obligātas tiesību normas, kas attiecas uz “valsts sabiedrisko kārtību”,

(2)	šī likuma 1. panta 1. punkta 3. apakšpunktā nepilnīgi transponējot Direktīvas 96/71/EK (1) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta normas,

(3)	šī likuma 7. panta 1. punktā nosakot nosacījumus, kas nav pietiekami skaidri formulēti, lai varētu nodrošināt tiesisko drošību,

(4)	šī likuma 8. pantā paredzot pārbaudei nepieciešamo dokumentu uzglabāšanu pie Luksemburgā dzīvojoša pārstāvja ad hoc,

Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. un 10. punkts un EKL 49. un 50. punkts;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo iebildumu Komisija būtībā pārmet Luksemburgas Liehercogistei pārāk plašu Direktīvas 96/71/EK 3. panta 10. punkta pirmajā ievilkumā minētā jēdziena “sabiedriskās kārtības noteikumi” interpretāciju. Šis iebildums īpaši attiecas: 1) uz valsts likumdevēja uzlikto pienākumu nodarbināt tikai tādu personālu, ar ko uzņēmumi, kas nodarbina darbiniekus Lielhercogistē, ir noslēguši rakstiskus darba līgumus vai ir sastādīts tamlīdzīgs dokuments Direktīvas 91/533/EEK (2) nozīmē; 2) uz valsts tiesību normām attiecībā uz automātisku darba samaksas piemērošanu sadzīves izmaksu izmaiņām; 3) uz tiesību normām, kas attiecas uz nepilna darba laika un nenoteikta darba laika darba tiesisko regulējumu; un 4) uz tiesību normām, kas attiecas uz darba koplīgumiem.

Ar otro iebildumu Komisija pārmet Luksemburgas Lielhercogistei, ka tā Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir transponējusi nepilnīgi, jo valsts tiesībās jēdzienā “minimālais atpūtas laiks” ir iekļauts vienīgi iknedēļas atpūtas laiks, bet nav iekļauti pārējie atpūtas laikposmi, kā piemēram, ikdienas atpūta vai pārtraukumi.

Visbeidzot, ar trešo un ceturto iebildumu Komisija apgalvo, ka ir pārkāpts EKL 49. un 50. pants, uzliekot uzņēmumiem, kuros darbinieks veic pastāvīgu vai pagaidu darbu Luksemburgā, pienākumu 1) “pirms darba sākuma”, “pēc vienkārša pieprasījuma” un “visīsākajā iespējamā laikā” darīt pieejamu inspection du travail un des mines būtisku informāciju, kas nepieciešama pārbaudei, un 2) norīkot Luksemburgā dzīvojošu pārstāvi ad hoc, kura pienākums ir uzglabāt minēto uzņēmumu pienākumu izpildes pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.01.1997, 1. lpp.)

(2) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 32. lpp.)

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/27

Apelācija, ko 2006. gada 21. jūlijā ierosinājis Theodoros Kallianos par 2006. gada 17. maija Pirmās instances tiesas (trešā palāta) spriedumu lietā T-93/04, Kallianos pret Komisiju

(Lieta C-323/06 P)

(2006/C 224/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Theodoros Kallianos (pārstāvis — G. Archambeau, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt apelāciju par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. maija spriedumu lietā T-93/04 Kallianos/Eiropas Kopienu Komisija ar visiem tā noteikumiem un nosacījumiem un noteikt, ka EK Pirmās instances tiesai ir:

a)	jāatceļ iecēlējinstitūcijas 2003. gada 28. novembra lēmums, ar kuru tā atbildēja uz Kallianos2003. gada 2. jūlija sūdzību Nr. R/335/03;

jāaicina Komisija atlīdzināt prasītājam visus maksājumus un atskaitījumus, ko tā nepamatoti un nelikumīgi ieturēja no prasītāja darba algas kopš Atēnu Pirmās instances tiesas 1999. gada 8. marta sprieduma par laulības šķiršanu pasludināšanas, tajā skaitā nepamatoti samaksāto uzturlīdzekļu indeksāciju, ko Komisijas dienesti vienpusēji izlēma 2002. gada 18. septembrī, palielinot likumīgos procentus par 7 % kopš atskaitījumu izdarīšanas no prasītāja mēneša darba algas datuma;

jāpiespriež Komisijai tiesu izpildītāja paziņošanas izdevumus, tajā skaitā spriedumu tulkošanas no grieķu valodas uz franču valodu izdevumus, dokumentu, kas vajadzīgajā laikā jau bija nodoti tās rīcībā, tas ir, EUR 1500, kā arī atkārtotās izmaksas prasītāja aizstāvības ietvaros, tās nosakot 20 % apmērā no atlīdzības vai Tiesas ex aequo un bono noteiktu summu;

d)	jāpiespriež Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, kas radušies tiesvedības Tiesā un Pirmās instances tiesā laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, ar apelāciju prasītājs apgalvo, ka Kopienu iestādes nav kompetentas laulības šķiršanas procesā lemt dalībvalstu vietā vai interpretēt valsts tiesības.

Otrkārt, prasītājs apstrīd apgalvojumu, ka sprieduma par laulības šķiršanu sekas automātiski nav pagaidu noregulējuma tiesneša noteikto pagaidu pasākumu izbeigšanās, bet šis spriedums ar tiesu izpildītāja starpniecību ir jāpaziņo Komisijai, lai tā tiktu atbrīvota no pienākuma veikt atvilkumus no laulātā (ierēdņa) darba algas par labu otram laulātajam. Šajā sakarā prasītājs būtībā norāda, no vienas puses, ka Komisija nav ne trešā persona, pie kuras vēršas, ne parasts darba devējs, jo visiem ierēdņiem atbilstoši Statūtiem ir informēšanas un pārskatāmības pienākums attiecībā uz savu personisko stāvokli. No otras puses, viņš apgalvo, ka lēmums par uzturlīdzekļu piedziņu par labu laulātajam laulības šķiršanas procesa ietvaros pilnībā izbeidzas ar sprieduma par laulības šķiršanu pasludināšanu un ka tikai ar to, ka Komisijai spriedums bija zināms pietiek, lai izbeigtos uztura pienākums, un nav nepieciešams spriedumu vēlreiz paziņot ar tiesu izpildītāja starpniecību.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/28

Prasība, kas celta 2006. gada 24. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku

(Lieta C-324/06)

(2006/C 224/52)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Szmytkowska un P. Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 23. decembra Direktīvu 2004/116/EK (1), ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2005. gada 30. jūnijā.

(1) OV L 379, 81. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/28

Apelācija, ko 2006. gada 25. jūlijā ierosināja Galileo International Technology LLC, Galileo International LLC, Galileo Belgium SA, Galileo Danmark A/S, Galileo Deutschland GmbH, Galileo España, SA, Galileo France SARL, Galileo Nederland BV, Galileo Nordiska AB, Galileo Portugal Ltd, Galileo Sigma Srl, Galileo International Ltd, The Galileo Company, Timas Ltd (trading as Galileo Ireland) par Pirmās instances tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 10. maija spriedumu lietā T-279/03 Galileo International Technology LLC u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-325/06 P)

(2006/C 224/53)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Galileo International Technology LLC, Galileo International LLC, Galileo Belgium SA, Galileo Danmark A/S, Galileo Deutschland GmbH, Galileo España, SA, Galileo France SARL, Galileo Nederland BV, Galileo Nordiska AB, Galileo Portugal Ltd, Galileo Sigma Srl, Galileo International Ltd, The Galileo Company, Timas Ltd (trading as Galileo Ireland) (pārstāvji — J.-N. Louis un C. Delcorde, avocats)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atzīt, ka Pirmās instances tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 10. maija spriedums lietā T-279/03 Galileo un konsorti/Eiropas Kopienu Komisija, tiek pilnībā atcelts.

—

nolemt sekojošo:

aizliegt Komisijai jebkādā veidā izmantot vārdu “Galileo” saistībā ar satelītnavigācijas sistēmas projektu un aizliegt Komisijai tieši vai netieši veicināt to, ka trešās personas izmanto šo vārdu šī projekta sakarā, un visbeidzot, aizliegt tai piedalīties jebkurās darbības, kas notiek šī vārda izmantošanas sakarā, ko veic trešās personas;

b)	piespriest Komisijai samaksāt prasītājiem kopīgi un solidāri 50 miljonu EUR apmērā kā atlīdzinājumu par nodarīto mantisko kaitējumu.

II.	Pakārtoti, pieņemot, ka Komisija turpina izmantot vārdu “Galileo”, piespriest tai samaksāt prasītājiem 240 miljonus EUR.

III.	Piespriest Komisijai samaksāt prasītājiem, sākot no šī prasības pieteikuma iesniegšanas datuma, kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti saistībā ar ECB likme, kas palielināta par diviem punktiem, sākot no 30/04/01.

IV.	Piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelāciju apelācijas sūdzības iesniedzēji atsauces uz kļūdu, kuru pieļāva Pirmās instances tiesa, nosakot, ka priekšnoteikums tam, lai varētu atzīt, ka ir aizskartas preču zīmju īpašnieka tiesības Padomes 1993. gada 20. decembra (1) Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta nozīmē un Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīvas (89/104/EEK), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (2), 5. panta 1. punkta nozīmē, ir tas, kas preču zīmes īpašnieks preces vai pakalpojumus piedāvā tirgū.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd arī jēdziena “izmantošana darījumos” šauro interpretāciju, ciktāl tā obligāti paredz komerciāla rakstura darbību. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Pirmās instances tiesas spriedumā ir pretrunas vairākos punktos, jo īpaši attiecībā uz projekta “Galileo” komerciālo mērķi vai tā neesamību un kaitējuma noteikto vai iespējamo raksturu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā nesprieda pietiekamā mērā par viņu argumentāciju saistībā ar aizskārumu attiecībā uz sociālajiem aspektiem un komercnosaukumiem, un ignorēja to, ka 1883. gada 20. marta Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kas pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (3), 8. pants nosaka minimālo obligāto regulējumu.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji iebilst, ka Pirmās instances tiesa neņēma vērā piemērojamās normas attiecībā uz Komisijas pienākumu veikt tiesiskas darbības. Prasītājas apgalvo, ka pēc būtības preču zīmju tiesības ir apropriācijas tiesības, nevis rada tiesības.

(1) OV 1994, L 11, 1. lpp.

(2) OV 1989, L 40, 1. lpp.

(3) Apvienoto Nāciju līgumu krājums, 828. sējums, Nr. 11847, 108. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/29

Prasība, kas celta 2006. gada 25. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti

(Lieta C-326/06)

(2006/C 224/54)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un R. Vidal Puig, pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normas, kas vajadzīgas, lai izpildītu Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (1), un jebkurā gadījumā nedarot tās zināmas Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2001/86/EK transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 8. oktobrī.

(1) OV L 294, 22. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/29

Prasība, kas celta 2006. gada 26. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-327/06)

(2006/C 224/55)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un L. Pignataro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 11. pants;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2005. gada 23. martā.

(1) OV L 80, 29. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/30

Prasība, kas celta 2006. gada 27. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-330/06)

(2006/C 224/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Enegren, pārstāvis)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvas 2001/86/EK (1), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2004. gada 8. oktobrī.

(1) OV L 294, 22. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/30

Apelācija, ko 2006. gada 1. augustā ierosinājusi Grieķijas Republika par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) spriedumu lietā T-251/04 Grieķijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-332/06 P)

(2006/C 224/57)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — V. Kontolaimos, Valsts juridiskais padomdevējs, un I. Khalkias, Valsts Juridiskā dienesta loceklis)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atcelt vai grozīt Pirmās instances tiesas spriedumu;

—	atzīt apelācijas sūdzību par pamatotu atbilstoši prasījumiem;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas pamats: Pirmās instances tiesa nav pareizi interpretējusi Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piekto daļu un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektās daļas a) apakšpunktu mijiedarbībā ar 8. panta 1. punktu Regulā Nr. 1663/95, ko groza Regulas Nr. 2245/99 1. panta 3. punkts, jo:

Komisijas paziņojums neatbilst Regulas Nr. 1663/95 8. panta prasībām un līdz ar to šī panta nozīmē to nevar uzskatīt par rakstisku paziņojumu, kā arī tā izsniegšanas brīdi nevar uzskatīt par brīdi, no kura skaita 24 mēnešu laika posmu, kurš paredzēts Regulās Nr. 729/70 un Nr. 1258/1999. Tādējādi, pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, Komisijai uz to brīdi nepastāvēja tiesības piemērot finanšu korekciju, jo tā neievēroja procedūru, kas noteikta iepriekš minētajās regulās, kuras pieprasa uzsākt divpusējās sarunas, tajā skaitā arī attiecībā uz paredzamo korekcijas apjomu, kuras aprēķins kā atsauce ir jāietver paziņojumā saskaņā ar Regulas Nr. 1663/95 8. pantu, kurā tāpat ir noteikts 24 mēnešu termiņš. Tomēr Komisija neatzina izdevumus par laika posmu pirms 24 mēnešu laika posma;

b)	Pirmās instances tiesa Regulu Nr. 2245/1999 piemēroja retroaktīvā veidā, atzīstot, ka tā attiecas ne tikai uz 2000. finanšu gadu, bet arī uz iepriekšējiem finanšu gadiem.

Otrais apelācijas pamats: Pirmās instances tiesa attiecībā uz nokavējumu novietot rīsus intervences glabāšanā nepareizi interpretēja un piemēroja samērīguma principu (force majeure), kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo:

par deviņām dienām pārsniegtais termiņš attiecībā uz visa rīsu apjoma novietošanu glabāšanā, kurš radās tādēļ, ka publiskā transporta vadītāji bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, ir pielīdzināms klasiskajam force majeure gadījumam, par kuru atbildību nevar attiecināt uz Grieķiju, kuras attiecīgās iestādes, neskatoties uz nepaziņoto streiku, veica visu nepieciešamo, lai glabāšanā nogādātu visu rīsu apjomu;

b)	tas, ka Komisija bija nekavējoties un savlaicīgi, pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās, informēta par to, ka rīsu novietošana glabāšanā aizkavējās streika dēļ un tas, ka Komisija nekavējoties nesniedza atbildi, radīja pamatotu paļaušanos, ka Komisijai nebija iebildumi pret dažu dienu nokavējumu.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/31

Prasība, kas celta 2006. gada 28. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija pret Zviedrijas Karalisti

(Lieta C-333/06)

(2006/C 224/58)

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.R. Vidal Puig un K. Simonsson)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nedefinējot sankciju režīmu, ko piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), noteikumu pārkāpšanas gadījumā, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētās Regulas 16. pants;

—	piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Regulas Nr. 261/2004 16. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem.

Atbilstoši Komisijai pieejamai informācijai Zviedrijas Karaliste — nenosakot sankcijas par šīs Regulas 14. panta pārkāpumiem gandrīz pusotru gadu pēc tās spēkā stāšanās — vēl nav ieviesusi pilnīgu sankciju par Regulas pārkāpumiem sistēmu.

(1) OV L 46, 17.02.2004., 1. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/31

Prasība, kas celta 2006. gada 4. augustā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-339/06)

(2006/C 224/59)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — C. Cattabriga)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 23. decembra Direktīvu 2004/116/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 82/471/EEK pielikumu attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 2. panta 1. punkts;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2005. gada 30. jūnijā.

(1) OV L 379, 81. lpp.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/34

Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums — Ayadi pret Padomi

(Lieta T-253/02) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Kopienas kompetence - Līdzekļu iesaldēšana - Subsidiaritātes princips - Pamattiesības - Jus cogens - Tiesas kontrole - Prasība atcelt tiesību aktu)

(2006/C 224/73)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Chafiq Ayadi, Dublina (Īrija) (pārstāvji — sākotnēji A. Laijons [A. Lyon], H. Millers [H. Miller], M. Vilisa-Stjūarte [M. Willis-Stewart], solicitors, un S. Kokss [S. Cox], barrister, pēc tam — A. Laijons, H. Millers, S. Kokss)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Vicendzats [M. Vitsentzatos] un M. Bišops [M. Bishop], pārstāvji)

Piedaloties: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji Dž. Kolinss [J. Collins], pēc tam — R. Kodvela [R. Caudwell], pārstāvji, kam palīdz S. Mūra [S. Moore], barrister) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Brauns [C. Brown] un. M. Vailderspins [M. Wilderspin], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 9. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs sedz savus un atlīdzina padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 289, 23.11.2002.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/34

Pirmās instances tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedums — Torres pret ITSB — Bodegas Muga (Torre Muga)

(Lieta T-247/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Torre Muga” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “TORRES” - Sajaukšanas iespēja - Tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpums)

(2006/C 224/74)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Miguel Torres, Vilafranca del Penedès (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri, M. A. Baz de San Ceferino un A. Castán Pérez-Gómez, avocats )

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — I. de Medrano Caballero un S. Laitinen)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Bodegas Muga, SA, Haro (Spānija) (pārstāvji — L. M. Polo Flores un F. Porcuna de la Rosa, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 7. aprīļa lēmumu (lieta R 998/2001-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres, SA un Bodegas Muga, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB);

3)	persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 213, 06. 09. 2003.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/35

Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. jūlija spriedums — La Baronia de Turis pret ITSB — Baron Philippe de Rothschild (LA BARONNIE)

(Lieta T-323/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “LA BARONNIE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “BARONIA” - Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Apelāciju padomē - Pieņemamība - Apjoms, kādā Apelāciju padomes veic pārbaudi - Regulas (EK) Nr. 40/94 62. un 74. pants)

(2006/C 224/75)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: La Baronia de Turis, Cooperativa Valenciana, Turis (Spānija) (pārstāvis — J. Carreño Moreno, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Petrequin un A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Baron Philippe de Rothschild SA, Pauillac (Francija) (pārstāvis — K. Manhaeve, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2003. gada 9. jūlija lēmumu R 57/2003-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp La Baronia de Turis, Cooperativa Valenciana un Baron Philippe de Rothschild SA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2003. gada 9. jūlija lēmumu (lieta R 57/2003-2);

2)	noraidīt kā nepieņemamu prasītājas — La Baronia de Turis, Cooperativa Valenciana — prasību atteikt Kopienas preču zīmes reģistrāciju;

3)	noraidīt personas, kas iestājusies lietā — Baron Philippe de Rothschild SA — prasību atzīt par nepieņemamiem iebildumus daļā, kurā tie balstās uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punktu;

4)	pārējā daļā prasību noraidīt.

(1) OV C 275, 15.11.2003.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/35

Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums — Shandong Reipu Biochemicals pret Padomi

(Lieta T-413/03) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes para-krezola imports - Parastās vērtības aprēķināšana - Blakusproduktu izmaksu ņemšana vērā - Komisijas un Padomes pienākums veikt pārbaudi)

(2006/C 224/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shandong Reipu Biochemicals Co. Ltd, Šandonga (Ķīna) (pārstāvji — O. Prosts [O. Prost], V. Avgustidi [V. Avgoustidi] un E. Bertelots [E. Berthelot], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bišops [M. Bishop], pārstāvis, kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch], advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. Šarfs [T. Scharf] un K. Talabēr-Rica [K. Talabér-Ricz]) un Degussa Knottingley Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — F. Renārs [F. Renard], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1656/2003, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un to, ka galīgi iekasējams pagaidu maksājums, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes para-krezola ievedumiem (OV L 234, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1656/2003, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un to, ka galīgi iekasējams pagaidu maksājums, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes para-krezola ievedumiem, daļā, kas attiecas uz prasītāju;

2)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus;

3)	Komisija un Degussa Knottingley Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/36

Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums — Hassan pret Padomi un Komisiju

(Lieta T-49/04) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Kopienas kompetence - Finanšu līdzekļu iesaldēšana - Pamattiesības - Jus cogens - Tiesas kontrole - Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus)

(2006/C 224/77)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Faraj Hassan, Brikstona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — E. Grieves, barrister un H. Miller, solicitor)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — S. Marquardt un E. Finnegan) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un C. Brown)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 2002, 139, 9. lpp.), kas divdesmit piekto reizi ir grozīta ar Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulu Nr. 881/2002 (OV L 2003, 303, 20. lpp.) un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt;

2)	piespriest prasītājam segt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/36

Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums — Vounakis pret Komisiju

(Lieta T-165/04) (1)

(Ierēdņi - Karjeras attīstības ziņojums - Novērtējuma veikšana par 2001./2002. gadu - Apelācijas izskatītāja nekompetence - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2006/C 224/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hippocrate Vounakis, Wezembeek-Oppem, Beļģija (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un V. Joris)

Priekšmets

Prasība atcelt 2003. gada 23. maija Lēmumu par prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par periodu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt 2003. gada 23. maija Lēmumu par prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par periodu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim tiktāl, ciktāl tas attiecas uz sadaļu “uzvedība dienestā”;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt vienu trešdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem;

4)	piespriest prasītājam segt divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 179, 10.07.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/37

Pirmās instances tiesas 2006. gada 25. jūlija spriedums — Beļģija pret Komisiju

(Lieta T-221/04) (1)

(ELVGF - Kontu dzēšana - Laukaugi - Platību kontrole, kas balstās uz gaisa ortogrāfisko attēlveidošanas sistēmu (GOS) - Starpība starp deklarēto platību un platību, kas izriet no GOS sistēmas - Administratīvā kontrole un kontrole uz vietas - Kaitējums ELVGF)

(2006/C 224/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji A. Goldman un E. Dominkovits, pēc tam M. Wimmer, kam palīdz H. Gilliams, P. de Bandt un L. Goossens, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Nolin un L. Visaggio)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2004. gada 4. februāra lēmumu 2004/136/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus izdevumus, kas radušies dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) nodaļu “Garantijas” (OV L 40, 31. lpp.) — daļā, kurā tiek paredzēta fiksēta korekcija 2 % apmērā no izdevumiem, kurus Beļģija deklarējusi attiecībā uz laukaugiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 30.04.2004. (lieta C-176/04)

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/37

Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums — Itālija pret Komisiju

(Lieta T-225/04) (1)

(Struktūrfondi - Kopienu iniciatīvu finansējums - Indikatīvā sadalījuma grozīšana - Galīgā sprieduma izpilde - Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts)

(2006/C 224/80)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — sākotnēji A. Cingolo, P. Gentili un D. Del Gaizo, vēlāk — P. Gentili un D. Del Gaizo, avvocati dello Stato, pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. De March un J. Flynn, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 26. novembra Lēmumu C (2003) 3971 final, ar ko nosaka saistību apropriāciju indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm saskaņā ar Kopienu iniciatīvām laika posmam no 1994. līdz 1999. gadam, kā arī visus saistītos un iepriekšējos aktus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.04.2004. (lieta C-60/04)

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/38

Pirmās instances tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedums — Caviar Anzali pret ITSB — Novomarket (Asetra)

(Lieta T-252/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ASETRA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts un starptautiska grafiska preču zīme “CAVIAR ASTARA” - Relatīvie atteikuma pamatojumi - Sajaukšanas iespēja - Iebildumu noraidījums sakarā ar dokumentu neiesniegšanu noteiktajos termiņos - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Apelāciju padomē - Pieņemamība - Apjoms, kādā Apelāciju padomes veic pārbaudi - Regulas (EK) Nr. 40/94 62. un 74. pants)

(2006/C 224/81)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caviar Anzali SAS, Kolomba (Francija) (pārstāvis — J.-F. Jésus, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Novomarket, SA, Madride (Spānija)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 19. aprīļa lēmumu (lieta R 479/2003-2) attiecībā uz iebildumu procesu starp Caviar Anzali SAS un Novomarket, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2004. gada 19. aprīļa lēmumu (lieta R 479/2003-2);

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 217, 28. 08. 2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/38

Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums — Vitakraft — Werke Wührmann pret ITSB — Johnson's Veterinary Products (VITACOAT)

(Lieta T-277/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “VITACOAT” reģistrācijas pieteikums - Valsts agrākas vārdiskas preču zīmes “VITAKRAFT” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2006/C 224/82)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitakraft-Werke Wührmann & Sohn GmbH & Co. KG, Brēmene (Vācija) (pārstāvis — U. Zanders [U. Sander], avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves])

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Johnson's Veterinary Products Ltd, (pārstāvis — M. Edinboro [M. Edenborough], barrister)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 27. aprīļa lēmumu (lieta R 560/2003-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Vitakraft-Werke Wührmann & Sohn GmbH & Co. KG un Johnson's Veterinary Products Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā Pirmās instances tiesā.

(1) OV C 300, 04.12.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/39

Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums — Andrieu pret Komisiju

(Lieta T-285/04) (1)

(Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Karjeras attīstības ziņojums - Tiesības uz aizstāvēšanos - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Nepieņemamība)

(2006/C 224/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michel Andrieu, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues un Y. Minatchy, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un L. Lozano Palacios, kam palīdz M. Genton, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par 2001./2002. gadu un, otrkārt, lūgums atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/39

Pirmās instances tiesas 2006. gada 25. jūlija spriedums — Fries Guggenheim pret Cedefop

(Lieta T-373/04) (1)

(Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs - Darbības jomu vadītāju amata vietas - Amata vietu aizpildīšana ar norīkojumu - Atlases procedūras neveikšana)

(2006/C 224/84)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Éric Mathias Fries Guggenheim, Saloniki (Grieķija) (pārstāvis — M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) (pārstāvis — B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt Cedefop direktora 2004. gada 28. janvāra lēmumus par iecelšanu darbības jomu vadītāju (Heads of Area) amatos.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktora 2004. gada 28. janvāra lēmumus par iecelšanu A līdz D darbību jomu vadītāju amatos;

2)	Cedefop atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 284, 20.11.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/39

Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums — IMPALA pret Komisiju

(Lieta T-464/04) (1)

(Konkurence - Regula (EEK) Nr. 4064/89 - Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu - Ierakstītās un tiešsaistes mūzikas tirgi - Kolektīva dominējoša stāvokļa esamība - Risks radīt kolektīvu dominējošu stāvokli - Nosacījumi - Tirgus pārskatāmība - Prevencija - Pamatojums - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2006/C 224/85)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Independent Music Publishers and Labels Association (Impala, starptautiska asociācija), Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Crosby un J. Golding, solicitors un I. Wekstein-Steg, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Whelan un K. Mojzesowicz)

Personas, kas iestājušās lietā: Bertelsmann AG, Gütersloh (Vācija) (pārstāvji — J. Boyce, solicitor, P. Chappatte un D. Loukas, advokāti), Sony BMG Music Entertainment BV, Vianen (Nīderlande) un Sony Corporation of America (SCA), Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvj — N. Levy, barrister, R. Snelders un T. Graf, advokāti)

Priekšmets

Komisijas 2004. gada 19. jūlija Lēmuma C(2004) 2815, ar ko koncentrācija tiek atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ Līguma darbību (Lieta Nr. COMP/M.3333 — Sony/BMG), atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt Komisijas 2004. gada 19. jūlija Lēmumu C(2004) 2815, ar ko koncentrācija tiek atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ Līguma darbību (Lieta Nr. COMP/M.3333 — Sony/BMG);

2)	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt trīs ceturtdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem;

3)	piespriest prasītājai segt vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	piespriest personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

(1) OV C 6, 08.01.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/40

Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums — Rossi pret ITSB — Marcorossi (MARCOROSSI)

(Lieta T-97/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “MARCOROSSI” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “MISS ROSSI” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “SERGIO ROSSI” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja)

(2006/C 224/86)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sergio Rossi SpA, Sanmauro Paskoli (Itālija) (pārstāvis — A. Ruo, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Marcorossi Srl, Bodio Lommago (Itālija) (pārstāvji — P. Roncaglia, G. Lazzeretti, M. Boleto un E. Gavuzzi, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 17. decembra lēmumu (lieta R 226/2003-2) attiecībā uz iebildumu procesu starp Sergio Rossi SpA un Marcorossi Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī tiesāšanās izdevumus, kas radušies personai, kas iestājusies lietā;

3)	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 115, 14. 05. 2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/40

Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. jūlija spriedums — Endesa pret Komisiju

(Lieta T-417/05) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Regula (EK) Nr. 139/2004 - Elektroenerģijas tirgus - Lēmums, kurā atzīts, ka koncentrācijai nav Eiropas mēroga - Apgrozījuma aprēķins - Grāmatvedības normas - Pielāgošana - Pierādīšanas pienākums - Tiesības uz aizstāvēšanos)

(2006/C 224/87)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Endesa, S.A., Madride (Spānija) (pārstāvji — J. Flynn, QC, S. Baxter, solicitor, M. Odriozola Alén, M. Muñoz de Juan, M. Merola, J. García de Enterría Lorenzo-Velázquez un J. Varcárcel Martínez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, É. Gippini Fournier, A. Whelan un M. Schneider, pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Díaz Abad, abogado del Estado) un Gas Natural SDG, S.A., Barselona (Spānija) (pārstāvji — F. E. González Díaz, J. Jiménez de la Iglesia un A. Leis García, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 15. novembra lēmumu, kurā atzīts, ka koncentrācijai nav Kopienas mēroga (lieta COMP/M.3986 — Gas Natural/Endesa).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus un atlīdzina Komisijas un Gas Natural SDG, S.A. tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma procedūrā;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 22, 28.01.2006.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/41

Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. jūnija rīkojums — Free Trade Foods pret Komisiju

(Lieta T-108/01) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Kumulatīvās EK/AZT izcelsmes cukurs - Aizsargpasākumi - Prasītājas bezdarbība - Tiesvedības izbeigšana)

(2006/C 224/88)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Free Trade Foods N. V. (Kurasao, Nīderlandes Antiļu salas) (pārstāvji — M. Slotboom un N. Helder, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — T. van Rijn)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Díaz Abad) un Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un L. Bernheim)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2001. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2001, ar ko turpina piemērot aizsargpasākumus kumulatīvās EK/AZT izcelsmes cukura nozares produktu importam no aizjūras zemēm un teritorijām laikposmā no 2001. gada 1. marta līdz 2001. gada 30. jūnijam (OV L 58, 13. lpp.), kā arī, otrkārt, lūgums atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai nodarīti, pieņemot apstrīdēto regulu.

Rezolutīvā daļa:

1)	tiesvedību par šo prasību izbeigt;

2)	prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina atbildētājas tiesāšanās izdevumus. Spānijas Karaliste un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 227, 11.08.2001.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/41

Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. jūnija rīkojums — Free Trade Foods pret Komisiju

(Lieta T-202/01) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukurs - Aizsargpasākumi - Prasītājas bezdarbība - Tiesvedības izbeigšana)

(2006/C 224/89)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Free Trade Foods N. V., Kirasao (Nīderlandes Antiļu salas) (pārstāvji — M. Slotboom un N. Helder, avocats, pēc tam M. Slotboom)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — T. van Rijn)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam — Spānijas Karaliste

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2001. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1325/2001, ar ko turpina piemērot aizsargpasākumus EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura nozares produktu importam no aizjūras zemēm un teritorijām laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 1. decembrim (OV L 177, 57. lpp.), kā arī, otrkārt, lūgums atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai nodarīts ar apstrīdētās regulas pieņemšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	tiesvedību par šo prasību izbeigt;

2)	prasītājai sedz savus, kā arī atlīdzina atbildētājas tiesāšanās izdevumus. Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 303, 27.10.2001.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/42

Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūlija rīkojums — Établissements Toulorge pret Parlamentu un Padomi

(Lieta T-167/02) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ārpuslīgumiska atbildība - Dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu tirdzniecība - Zaudējumu esamība)

(2006/C 224/90)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Établissements Toulorge, Bricquebec (Francija) (pārstāvji — D. Waelbroeck un D. Brinckman, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Pennera un E. Waldherr) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji I. Díez Parra un F. Ruggeri Laderchi, pēc tam I. Díez Parra un Z. Kupčová)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētājus: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — W.-D. Plessing un M. Lumma) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — A. Bordes)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, ko prasītāja ir cietusi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK (OV L 63, 23. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Parlamenta un Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 180, 27.07.2002.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/42

Pirmās instances tiesas 2006. gada 29. jūnija rīkojums — Nürburgring pret Parlamentu un Padomi

(Lieta T-311/03) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2003/33/EK - Tabakas izstrādājumu reklāma un sponsorēšana - Aizliegums sponsorēt pasākumus vai darbības, kas skar vairākas dalībvalstis - Tiesības celt prasību - Nepieņemamība)

(2006/C 224/91)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nürburgring GmbH, Nürburg/Eifel (Vācija) (pārstāvji — H.-J. Rabe, advokāts, kam palīdz M. Dauses, profesors)

Atbildētāji: Eiropas Parlements (pārstāvji — E. Waldherr un U. Rösslein, pārstāvji) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Karlsson un J.-P. Hix, pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas atbalstam: Hockenheim-Ring GmbH, Hockenheim (Vācija) un Exploitatie Circuit Park Zandvoort BV, Zandvoort (Nīderlande) (pārstāvis — M. Dauses, profesors)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju atbalstam: Somijas Republika (pārstāvji — T. Pynnä, A. Guimaraes-Purokoski un E. Bygglin, pārstāvji), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M.-J. Jonczy, L. Pignataro-Nolin un F. Hoffmeister, pārstāvji) un Spānijas Karaliste (pārstāvis — L. Fraguas Gadea, pārstāvis)

Priekšmets

Lūgums atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (OV L 152, 16. lpp.) un it īpaši tās 5. panta 1. punktu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	prasītāja sedz savus un atlīdzina Parlamenta un Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste, Somijas Republika un Komisija, kā arī Hockenheim-Ring GmbH un Exploitatie Circuit Park Zandvoort BV sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 275, 15.11.2003.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/43

Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūlija rīkojums — Juchem u.c. pret Parlamentu un Padomi

(Lieta T-321/03) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ārpuslīgumiskā atbildība - Dzīvnieku barības maisījumu tirdzniecība - Zaudējumu esamība)

(2006/C 224/92)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Juchem GmbH, Eppelborn (Vācija) un 223 citi, kuru uzvārdi ietverti rīkojuma pielikumā (pārstāvji — D. Waelbroeck un N. Rampal, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — E. Waldherr un M. Moore, pārstāvji) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji M. Balta un F. Ruggeri Laderchi, vēlāk M. Balta un Z. Kupčová, pārstāves)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — W.-D. Plessing un M. Lumma, pārstāvji) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bordes un B. Doherty, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem esot nodarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīvu 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK (OV L 63, 23. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāji, Parlaments un Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši;

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 275, 15.11.2003.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/43

Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. jūnija rīkojums — Freiherr von Cramer-Klett un Rechtlerverband Pfronten pret Komisiju

(Lieta T-136/04) (1)

(Padomes Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Komisijas Lēmums 2004/69/EK - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts alpīnam bioģeogrāfskam rajonam - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība)

(2006/C 224/93)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Rasso Freiherr von Cramer-Klett, Aschau im Chiemgau (Vācija) un Rechtlerverband Pfronten, Pfronten (Vācija) (pārstāvji — T. Schönfeld un L. Thum, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beek un B. Schima, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Somijas Republika (pārstāvji — T. Pynnä un A. Guimaraes-Purokoski)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 22. decembra Lēmumu 2004/69/EK par Kopienas nozīmes teritoriju saraksta apstiprināšanu alpīnam bioģeogrāfskam reģionam, kas pieņemts, piemērojot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (OV 2004, L 14, 21. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņememu;

2)	prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 190, 24.07.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/44

Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. jūnija rīkojums — Mayer u.c. pret Komisiju

(Lieta T-137/04) (1)

(Padomes Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Komisijas Lēmums 2004/69/EK - Kopienā nozīmīgu vietu saraksts attiecībā uz kalnu bioģeogrāfisko reģionu - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība)

(2006/C 224/94)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Kurt Martin Mayer, Eisentratten (Austrija), Tilly Forstbetriebe GmbH, Treibach (Austrija), Anton Volpini de Maestri, Spittal/Drau (Austrija) un Johannes Volpini de Maestri, Seeboden (Austrija) (pārstāvis — M. Schaffgotsch, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beek un B. Schima)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Somijas Republika (pārstāvji — T. Pynnä un A. Guimaraes-Purokoski)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 22. decembra Lēmumu 2004/69EK, ar kuru tika pieņemts, piemērojot Padomes Direktīvu 92/43/EEK, Kopienā nozīmīgu vietu saraksts attiecībā uz kalnu bioģeogrāfisko reģionu (OV 2004, L 14, 21. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	prasītāji sedz paši savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz pati savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 146, 29.05.2004.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/44

Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. jūnija rīkojums — Itālija pret Komisiju

(Lieta T-110/05) (1)

(Putnu gripa - Atbalsta ārkārtas pasākumi, kas pieņemti olu nozarē - Atbalsta ārkārtas pasākumu neesamība mājputnu gaļas nozarē - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība)

(2006/C 224/95)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Aiello)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un L. Visaggio)

Priekšmets

Komisijas 2004. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 2102/2004 par atsevišķiem tirgus atbalsta ārkārtas pasākumiem olu nozarē Itālijā (OV L 365, 10. lpp.) atcelšana, ciktāl tajā nav paredzēti mājputnu gaļas tirgus atbalsta ārkārtas pasākumi Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 77. lpp.) 14. panta nozīmē.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 115, 14.05.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/45

Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. jūnija rīkojums — Sahlstedt u.c. pret Komisiju

(Lieta T-150/05) (1)

(Padomes Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Komisijas Lēmums 2005/101/EK - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts boreālajam bioģeogrāfiskajam reģionam - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība)

(2006/C 224/96)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marku Sālsteds [Markku Sahlstedt] (Karkila, Somija), Juha Kankunens [Juha Kankkunnen] (Laukaa, Somija), Miko Tanners [Mikko Tanner] (Vihti, Somija), Toini Tanners [Toini Tanner] (Helsinki, Somija), Līza Tannere [Liisa Tanner] (Helsinki), Ēva Jokinena [Eeva Jokinen] (Helsinki), Aili Oksanens [Aili Oksanen] (Helsinki), Olli Tanners [Olli Tanner] (Lohja, Somija), Lēna Tannere [Leena Tanner] (Helsinki), Aila Putonena [Aila Puttonen] (Ristiina, Somija), Risto Tanners [Risto Tanner] (Espoo, Somija), Toms Jērvinens [Tom Järvinen] (Espoo), Runo K. Kurko [Runo K. Kurko] (Espoo), sabiedrība Maa- ja metsätaloustuottajain keskusliitto MTK ry (Helsinki) un MTK:n säätiö (Helsinki) (pārstāvis — K. Martinens [K. Marttinen], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beek un M. Huttunen)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Somijas Republika (pārstāvji — A. Guimaraes-Purokoski un J. Himmanen)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 13. janvāra Lēmumu 2005/101/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu boreālajam bioģeogrāfiskajam reģionam (OV L 40. 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 143, 11.06.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/45

Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. jūlija rīkojums — Comunidad Autónoma de Valencia pret Komisiju

(Lieta T-357/05) (1)

(Kohēzijas fonds - Pārstāvība ar advokāta palīdzību - Acīmredzama nepieņemamība)

(2006/C 224/97)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comunidad Autónoma de Valencia — Generalidad Valenciana (Spānija) (pārstāvis — J.-V. Sánchez-Tarazaga Marcelino)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Escobar Guerrero un A. Weimar, pārstāvji)

Priekšmets

Atcelt Komisijas 2005. gada 27. jūnija galīgo Lēmumu K (2005) 1867, ar ko samazināta finanšu palīdzība, kas projektu grupai Nr. 97/11/61/028 piešķirta no Kohēzijas fonda notekūdeņu savākšanai un apstrādei Valensijas autonomās kopienas Vidusjūras reģionā (Spānija)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	nav nepieciešams izskatīt pieteikumu par iestāšanos lietā;

3)	prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot tos tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pieteikumu par iestāšanos lietā;

4)	prasītāja, Komisija un Comunidad autónoma de Andalucía — Junta de Andalucía sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā pašas.

(1) OV C 281, 12.11.2005.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/46

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 26. jūnija rīkojums — Olympiakes Aerogrammes pret Komisiju

(Lieta T-416/05 R)

(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Valsts atbalsts - Steidzamība)

(2006/C 224/98)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olympiakes Aerogrammes AE, Kallithea (Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou un T. Scharf)

Priekšmets

Lūgums apturēt Komisijas Lēmuma par valsts atbalstu C 11/2004 (ex NN 4/2003) 2. panta, skatot to kopā ar 1. panta 1. punktu, izpildi — Olympiaki Aeroporia — Pārstrukturēšana un privatizācija 2005. gada 14. septembrī

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/46

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 7. jūlija rīkojums — Romana Tabacchi pret Komisiju

(Lieta T-11/06 R)

(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Konkurence - Naudas soda samaksa - Bankas garantija - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana - Daļēja un nosacīta apturēšana)

(2006/C 224/99)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Romana Tabacchi SpA, Roma (Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa un G. C. Rizza, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — É. Gippini Fournier un F. Amato)

Priekšmets

Pirmkārt, pieteikums apturēt Komisijas 2005. gada 20. oktobra lēmuma par EK līguma 81. panta 1. punkta piemērošanu (Lieta COMP/C.38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija) izpildi daļā, ar ko prasītājai noteikts naudas sods EUR 2,05 miljonu apmērā un, otrkārt, pieteikums, ar ko lūdz noteikt izņēmumu pienākumam saņemt bankas garantiju kā nosacījumu tam, lai netiktu veikta minētā naudas soda tūlītēja piedziņa

Rezolutīvā daļa:

apturēt Romana Tabacchi SpA uzlikto pienākumu — saņemt par labu Komisijai bankas garantiju, lai netiktu veikta minētā naudas soda, kas tai noteikts, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada 20. oktobra lēmumu par EK līguma 81. panta 1. punkta piemērošanu (Lieta COMP/C.38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija), tūlītēja piedziņa, ievērojot šādus nosacījumus:

divu nedēļu laikā no šī rīkojuma paziņošanas dienas prasītāja:

—	saņems bankas garantiju līdz EUR 400 000 apmēram;

—	samaksās Komisijai EUR 200 000;

b)	trīs mēnešu laikā no šī rīkojuma paziņošanas dienas prasītāja samaksās Komisijai EUR 330 000;

sākot no 2007. gada 1. janvāra prasītāja maksās Komisijai ceturkšņa maksājumus EUR 100 000 līdz brīdim, kad tiks izpildīts pirmais no šiem diviem nosacījumiem:

—	naudas soda faktiskā atlikuma, kas palielināts par procentiem, kuri noteikti Komisijas 2005. gada 9. novembra vēstulē, ar ko paziņots lēmums par naudas sodu, samaksa,

—	sprieduma pasludināšana pēc būtības;

2)	atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/46

Prasība, kas celta 2006. gada 28. jūnijā — Bavaria pret Padomi

(Lieta T-178/06)

(2006/C 224/100)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bavaria N. V. (pārstāvis — G. van der Vāls [G. van der Wal], advocaat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Regulas Nr. 1347/2001 nelikumības rezultātā iestājas Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, pamatojoties uz EKL 288. panta otro daļu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt Bavaria jau nodarīto kaitējumu un kaitējumu, kas vēl tiks nodarīts, nosakot kompensāciju kopsummā par 100 miljoniem euro, vai par tādu summu, ko Tiesa uzskatītu par atbilstīgu, ieskaitot pienākošos nokavējuma procentus;

—	piespriest Padomei segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja norāda, ka Padome ir atbildīga par tai jau nodarīto kaitējumu un kaitējumu, kas vēl tiks nodarīts Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1347/2001 (1) pieņemšanas rezultātā, ar ko reģistrē apzīmējumu “Bayerisches Bier” kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Prasītāja norāda, ka Regula Nr. 1347/2001 ir nelikumīga un šī iemesla dēļ nevar tikt piemērota attiecībā uz prasītāju. Zaudējumi, kas prasītājai nodarīti šīs nelikumības rezultātā, ir tostarp tiesvedību, kas bija jāveic un kas tika veiktas dažādās dalībvalstīs, izmaksas, kaitējums Bavaria preču zīmju, kurās ir vārds “Bavaria”, reputācijai un kaitējums nākotnē, kas izriet no tās preču zīmes tiesību pārkāpuma un šo tiesību zaudējuma.

Prasītāja norāda, ka “Bayerisches Bier” ir nepareizi apzīmēta kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jo alus nav lauksamniecības produkts vai pārtikas produkts EK līguma I pielikuma izpratnē. Kā uzskata prasītāja, Regula Nr. 2081/92 (2) nevar būt tiesiskais pamats “Bayerisches Bier” kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, ņemot vērā to, ka Regula ir nelikumīga.

Prasītāja turpina ar to, ka Padome kļūdaini vadījās no pieņēmuma, ka norāde “Bayerisches Bier” atbilst Regulas Nr. 2081/92 2. panta un 4. panta prasībām.

Prasītāja uzskata, ka šis secinājums nebija pienācīgi pamatots, it īpaši saistībā ar faktu, ka reģistrācijas pieteikums tika apstrīdēts.

Norāde “Bayerisches Bier” arī neatbilst prasībām par vienkāršoto procedūru, kas paredzēta Regulas Nr. 2081/92 17. pantā un 2. pantā, jo šis apzīmējums pirms atsauces datuma 1993. gada 25. jūlija Vācijā netika aizsargāts un nebija ieguvis atšķirtspēju izmantošanas ceļā.

Prasītāja turpina, norādot, ka Bavārija ir viena no Vācijas “Ländern” un ka vārdu “Land” aizsargātās norādēs var izmantot tikai izņēmuma gadījumos.

“Bayerisches Bier” nav arī, kā uzskata prasītāja, reģionālas kvalitātes slavas vai reputācijas, jo tā attiecas uz plašu produktu sortimentu ar ļoti atšķirīgām pamatiezīmēm. Tā norāda, ka Regula Nr. 2081/92 neļauj piešķirt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusu dažāda veida alu apzīmējošam sugas vārdam.

Prasītāja norāda, ka reģistrācijas pieteikums Vācijā arī neatbilda Regulas Nr. 2081/92 4. panta 2. punkta prasībām un bija nepietiekams pamats reģistrācijai.

Turklāt prasītāja norāda, ka, reģistrējot “Bayerisches Bier”, Padome pārkāpa Regulas Nr. 2081/92 3. pantu un EKL 28. pantu, jo apzīmējums bija kļuvis par sugas vārdu vairākās dalībvalstīs.

Prasītāja apgalvo, ka arī Regulas Nr. 2081/92 17. pantā paredzētā procedūra nav spēkā, jo attiecīgajām pusēm nebija iespējas izteikt savus uzskatus pārskatāmā un taisnīgā procesā.

Tā turklāt uzskata, ka Padome vadījās no kļūdaina izejas punkta attiecībā uz esošajiem alus veidiem, kam ir apzīmējums “Bayerisches Bier”, kamēr nevienā prasītājas preču zīmē nav norādes “Bayerisches Bier”.

Prasītāja arī apgalvo, ka ir pārkāptas tās ekskluzīvās preču zīmes tiesības, kā noteikts 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums) 16. panta 1. punktā. Regulas Nr. 2081/92 14. panta 3. punktā vai Regulā Nr. 1347/2001 nav sīkāk definēta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atzīta lietošana. Fakts, ka prasītājas ekskluzīvās tiesības nav pilnībā aizsargātas, neatbilst TRIPS līguma 16. panta 1. punktam. Ar Regulas Nr. 2081/92 14. panta 3. punktu arī piemēro nosacījumus, kas atšķiras un ir ierobežojošāki nekā TRIPS līguma 16. panta 1. punkts. Vecākās Bavaria preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bayerisches Bier” blakus pastāvēšana nav arī, kā norāda prasītāja, saderīga ar TRIPS līguma 16. panta 1. punktu.

Fakts, ka Padome ņēma vērā tikai preču zīmi “Bavaria” un ignorēja zīmolu “Bavaria”, ir arī, kā prasītāja uzskata, pretrunā ar TRIPS līgumu.

Secinājumā prasītāja norāda, ka, pieņemot Regulu Nr. 1347/2001, Padome ir pārkāpusi tās īpašuma tiesības un tiesisko paļāvību. It īpaši prasītāja uzskata, ka vienas no Regulas Nr. 1347/2001 varētu būt tādas, ka prasītājai tiek traucēts turpināt izmantot tās preču zīmi vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(1) Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1347/2001, ar ko papildina pielikumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 182, 3. lpp.)

(2) Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.)

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/48

Prasība, kas celta 2006. gada 7. jūlijā — Komisija pret Burie Onderzoek en Advies B. V.

(Lieta T-179/06)

(2006/C 224/101)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — A. Weimar, kam palīdzēja W. A. M Rupert, advocaat)

Atbildētāja: Burie Onderzoek en Advies B. V. (Neijenholtpāde (Nijenholtpade), Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest atbildētājai samaksāt Komisijai EUR 646 871,28, t.i., pamatsummu EUR 454 832,62 un EUR 192 039,66 kā kavējuma procentus, kas pareizināti ar likumisko procentu likmi no dienas, kad celta šī prasība, līdz datumam, kurā parāds tiek pilnībā samaksāts;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās un ārpus tiesāšanās radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopiena, ko pārstāv Komisija, noslēdza ar atbildētāju un citiem līgumpartneriem divus līgumus saistībā ar advancēto komunikāciju tehnoloģiju Eiropā (RACE II–programma — projekts R2022 Barbara) un vispārējās nozīmes telemātisko lietojumu (telemātiskā lietojumprogramma Telepromise) pētījumiem un attīstību.

Saskaņā ar vienošanos Komisija uzsāka auditu. Atbilstīgi audita rezultātam Komisija nosūtīja atbildētājai paziņojumu par parādu. Komisija norāda, ka no līgumu vispārīgajiem noteikumiem izriet, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt starpību starp nolīgtajām izmaksām un Komisijas jau veikto maksājumu un ka attiecībā uz līgumiem, par kuriem ir strīds, ir runa par nepamatotu maksājumu saskaņā ar Nīderlandes Civillikuma (Nederlands Burgerlijk Wetboek) 6. grāmatas 203. pantu.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/48

Prasība, kas celta 2006. gada 12. jūlijā — Télévision Française 1 pret Komisiju

(Lieta T-193/06)

(2006/C 224/102)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Télévision Française 1, Buloņa (Francija) (pārstāvji — J.-P. Hordies, advokāts, un C. Smits, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	pasludināt Komisijas 2006. gada 22. marta lēmuma par atbalsta shēmām kinoteātriem un radio un TV apraidei par atceltu;

—	pieņemt lēmumu saskaņā ar tiesībām par tiesāšanās izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

2001. gada 3. oktobrī prasītāja Komisijā iesniedza divas sūdzības, ar kuram tā lūdza atzīt, ka atbalsta shēmās veiktie grozījumi atbalsta kinoteātriem un radio un TV apraidei Francijā nozarē ir prettiesisks valsts atbalsts, jo tas ir piešķirts, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktu, un, jebkurā gadījumā, valsts atbalsts ir nesaderīgs ar Kopējo tirgu.

Ar 2006. gada 22. marta lēmumu C (2006) 832 galīgajā versijā (Valsts atbalsts NN 84/2004 un N 95/2004 — Francija, Atbalsta shēmas kinoteātriem un radio un TV apraidei) Komisija atbalsta shēmas Francijā īstenotās filmu un TV skaņās un attēla ražošanas atbalstam atzina par saderīgu ar Kopējo tirgu, piemērojot EKL 87. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu. Runa ir par šajā prasībā apstrīdēto lēmumu.

Savu apgalvojumu pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

Savā pirmajā pamatā tā apgalvo, ka Komisija pieļāva būtisku formas prasības pārkāpumu ar to, ka apstrīdētais lēmums nebija pietiekami pamatots attiecībā uz netiešo nodokļu raksturu, ieguldīšanas pienākuma, kas ir noteikts televīzijas izplatītajiem, raksturu un citu valsts atbalsta pasākumu, ko apstrīd prasītāja, saderību ar Kopējo tirgu.

Savā otrajā pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija tāpat ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas valsts līdzekļu jēdziena vērtējumā, uzskatot, ka obligātās pasūtīšanas sistēma nenozīmē valsts līdzekļu pārskaitīšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

Trešais prasītājas izvirzītais pamats ir balstīts uz iespējamo Komisijas izdarīto EKL 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta pārkāpumu ar to, ka apstrīdētajā lēmumā bija ietverta acīmredzama kļūda atbalsta, kas ir paredzēts kultūras veicināšanai, jēdziena vērtējumā.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/49

Prasība, kas celta 2006. gada 26. jūlijā — IBERDROLA pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta T-200/06)

(2006/C 224/103)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IBERDROLA S.A., Bilbao (Spānija) (pārstāvji — J. Alfaro Aguilar un P. Liñán Hernández, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus šajā lietā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Eiropas Komisijas 2006. gada 25. aprīļa lēmumu (lieta COMP/M.4110 — E.ON/ENDESA), kurā par saderīgu ar kopējo tirgu atzīta koncentrācija, ar kuru E.ON AG ir nolēmusi iegūt savā kontrolē visas ENDESA S.A. akcijas.

Prasītāja šajā sakarā norāda, ka, pēc tās domām, apstrīdētajā lēmumā ir ignorēts nopietns risks, ka kompetences attiecībās starp galvenajiem dalībniekiem visas Eiropas tirgū var izveidoties saskaņota rīcība, ko šāda apmēra un rakstura darījumā, kas ietekmē dominējošā stāvoklī esošus uzņēmumus divos lielākajos valstu enerģētikas tirgos, nevar atstāt nepārbaudītu.

Savu prasījumu pamatojumā prasītāja apgalvo, ka atbildētāja:

—	ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, nepareizi un nepietiekami izmeklējot ietekmēto tirgu darbību un darījuma ietekmi uz tiem;

—	ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pretēji koncentrāciju regulai un Kopienu judikatūrai darījuma izvērtējumā balstoties uz statisku tirgu apskati;

—

izvērtējot paziņoto darījumu, nav izpildījusi pienākumu nodrošināt vienveidīgu koncentrāciju un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārbaudes normu piemērošanu, jo tā to atļāva, iepriekš nepārbaudot E.ON ENDESA iegūšanai paredzēto līdzekļu izcelsmi, lai noteiktu, vai šāda koncentrācija nav dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultāts;

—

ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ignorējusi būtiskus faktus, secinot, ka darījuma saderība [ar kopējo tirgu] nerada nopietnas šaubas, un pieņemot lēmumu atļaut tā pirmo stadiju. Lai gan šajā sakarā ir norādīts, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts uz jaunās koncentrāciju regulas pamata, kurā paredzēta dziļāka un aptverošāka analīze, tajā

—	pilnībā ir ignorēta darījuma negatīvā ietekme uz lielāko valstu tirgu integrācijas procesu, kā rezultātā jātiek izveidotam kopējam Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgum;

—	nepietiekami ir novērtēta iecerētā darījuma ietekme uz izveides stadijā esošo daudznacionālo uzņēmumu visas Eiropas elektroenerģijas piegādes tirgu;

—	tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no E.ON orientācijas uz visas Eiropas tirgu un tās ekonomiskās ietekmes, tā neesot nopietna ENDESA potenciālā konkurente Spānijas elektroenerģijas ražošanas un gāzes piegādes tirgos;

—	secināts, ka ar šo darījumu netiek nostiprināts dominējošais stāvoklis Vācijas tirgū un ka nesen tirgū ienākušā uzņēmuma ENDESA iziešana no tirgus nemaina konkurences apstākļus.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka nav izpildīts pienākums tiesību aktos norādīt pamatojumu.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/49

Prasība, kas celta 2006. gada 1. augustā — Gerson pret ITSB (krāsas filtrs)

(Lieta T-201/06)

(2006/C 224/104)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Louis M. Gerson Co., Inc, Middleboro (ASV) (pārstāvis — M. Edenborough, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Apelāciju padomes 2006. gada 15. maija lēmumu (lieta R 1387/2005-2);

—	piespriest Birojam atlīdzināt izdevumus, kas radušies, iesniedzot šo apelāciju Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Trīsdimensiju preču zīme, kas sastāv no “pieteiktās nokrāsas gaiši dzeltenas krāsas, kas uzklāta uz tīkliņa krāsas filtra uzgalī” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16. un 21. klasē — pieteikums Nr. 3 969 367.

Pārbaudītāja lēmums: Pieteikumu noraidīt.

Apelāciju padomes lēmums: Apelācijas sūdzību noraidīt.

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome pieļāva vairākas faktu kļūdas novērtējumā un pārņēma vismaz vienu Pārbaudītāju nodaļas pieļautu kļūdu. Turklāt tiek apgalvots, ka Apelāciju padomei, novērtējot pieejamos pierādījumus, tā nav veikusi attiecīgo līdzsvarošanu, tādējādi nonākot pie nepareiza secinājuma, apsverot iepriekš minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka pieteikums ir atšķirtspējīgs attiecībā uz vienu tirdzniecības avotu un tāpēc nepārkāpj regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Faktiski, prasītāja apgalvo, ka konkrētā sabiedrības daļa krāsas izmantošanu uztvertu kā tādu, kas asociējas tikai ar vienu tirdzniecības avotu.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/50

Prasība, kas celta 2006. gada 31. jūlijā — Select Appointments pret ITSB — Manpower (TELESELECT)

(Lieta T-202/06)

(2006/C 224/105)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Select Appointments (Holdings) Ltd., St Albans (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — G. R. Fernando, Barrister, C. J. Leech, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Manpower Inc., Milwaukee (ASV)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2006. gada 18. maija lēmumu, ar ko atļauts reģistrēt pieteikumu Nr. 1 030 980 un noraidīti iebildumi Nr. B 303 158;

—	noraidīt reģistrācijas pieteikumu;

—	atlīdzināt prasītājai prasības un iepriekšējā procesa ITSB izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Manpower Inc.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TELESELECT” attiecībā uz 35. un 41. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem (novērtēšanas un apmācības pakalpojumi telefona zvanu apstrādes jomā)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Select Appointments (Holdings)

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīme “SELECT” attiecībā uz 35. un 41. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem — reģistrācijas pieteikums Nr. 2 111 367 (nodarbinātības aģentūra, konsultēšana, informācija par darba iespējām, reklāma un personāla pārvaldes pakalpojumi)

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus pilna apmērā

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo prasītāja uzskata, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas atteikumu pamatoja arī sajaukšanas iespēja, kas pastāv tikai Eiropas Kopienas daļā. Tā kā vidusmēra patērētāji ne vienmēr pārvalda angļu valodu, tad saistībā ar tiem vārdiskai preču zīmei, aplūkojot tās daļu “SELECT”, nebūtu būtiskas nozīmes.

Turklāt prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto preču zīmi sniedzamos novērtēšanas pakalpojumus ietver plašāki nodarbinātības aģentūras pakalpojumi, ko aptver prasītājas Kopienas preču zīme.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/51

Prasība, kas celta 2006. gada 1. augustā — Eurostrategies pret Komisiju

(Lieta T-203/06)

(2006/C 224/106)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurostrategies SPRL, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — S. Crosby, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2006. gada 28. jūlija lēmumu, ar ko tiek atteikta piekļuve zemāk uzskaitītajiem dokumentiem attiecībā uz projekta EuropeAid/113676/D/SV/PL ar nosaukumu “PHARE — Tehniskā palīdzība JHA projektiem, 2003/S 159–145155 (PL0103.08)” piešķiršanas procedūru, ko finansē no Valsts operatīvās programmas PL0103 — Tieslietas un iekšlietas (Justice and Home Affairs) 2001:

—	īstenotājiestādes 2004. gada 7. janvāra“Novērtējuma ziņojums”;

—	visi dokumenti, kas attiecas uz īstenotājiestādes 2004. gada 7. janvāra piedāvājumu piešķirt līgumu Eurostrategies;

—	EK delegācijas Varšavā 2004. gada 13. janvāra vēstule īstenotājiestādei;

—	2004. gada 15. janvāra“Pārskatītais novērtējuma ziņojums”

—	EK delegācijas Varšavā 2004. gada 27. janvārī nosūtītā iekšējā vēstule;

—	EK delegācijas 2004. gada 27. janvāra vēstule īstenotājiestādei;

—	2004. gada 10. februāra“Sarunu ziņojums”; un

—	EK delegācijas 2004. gada 12. februāra vēstule īstenotājiestādei;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja atbilstoši EKL 230. un 231. pantam lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2006. gada 28. jūlija lēmumu, ar ko ir noraidīts tās lūgums par piekļuvi atsevišķiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1409/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka, atsakot piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem un nepamatojot šādu atteikumu, Komisija pārkāpa Regulas (EK) Nr. 1409/2001 8. pantu.

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj pienākumu norādīt pamatojumu, kurš ir noteikt EKL 253. pantā, un tādēļ tā uzskata, ka tas nav spēkā.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/51

Prasība, kas celta 2006. gada 3. augustā — Delta Protypos Viomichania Galaktos pret ITSB — Kraft Foods Schweiz Holding (milko ΔΕΛΤΑ)

(Lieta T-204/06)

(2006/C 224/107)

Valoda, kādā iesniegts prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Delta Protypos Viomichania Galaktos AE, Tavrosa (Grieķija) (pārstāvis — P. Kanellopoulos, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Kraft Foods Schweiz Holding AG, Cīrihe (Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto Apelāciju otrās padomes 2006. gada 8. jūnija lēmumu lietā R-0540/2005-2;

—	noraidīt iebildumu Nr. B 562 423, ko iesniedza Kraft Foods Schweiz Holding AG pret Kopienas preču zīmes “MILKO ΔEΛTA with design” reģistrēšanu (Nr. 2 474 674);

—	izdot rīkojumu, lai prasītājas Kopienas preču zīme “MILKO ΔEΛTA with design” (Nr. 2 474 674) tiktu reģistrēta;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “milko ΔΕΛΤΑ” attiecībā uz 30. klasē ietilpstošajām precēm (piens ar kakao) — reģistrācijas pieteikums Nr. 2 474 674

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Kraft Foods Schweiz Holding AG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas, starptautiskas un valsts grafiskas zīmes “MILKA” attiecībā uz 5., 29., 30. un 32. klasē ietilpstošajām precēm

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumu pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo acīmredzamas un lielas atšķirības starp abām preču zīmēm izslēdz jebkādu sajaukšanas iespēju. Prasītāja apgalvo, ka abas preču zīmes kopumā rada atšķirīgu vizuālu, fonētisku konceptuālu iespaidu, jo īpaši, ņemot vērā otro vārdu “ΔEΛTA”.

16.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/52

Prasība, kas celta 2006. gada 8. augustā — Quinn Barlo un citi pret Komisiju

(Lieta T-208/06)

(2006/C 224/108)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Quinn Barlo Ltd, Kauntikevena [County Cavan] (Īrija), Quinn Plastics NV, Hēla (Beļģija) un Quinn Plastics GmbH, Mainca (Vācija) (pārstāvji — W. Blau, F. Wijkmans un F. Tuytschaever, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pirmkārt, atcelt Lēmumu, ciktāl tajā noteikts, ka prasītāji pārkāpuši EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (1. un 2. panta atcelšana, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem);

—	pakārtoti, atcelt Lēmuma 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītājiem;

—	alternatīvi pakārtoti — atcelt Lēmuma 2. pantu, ciktāl ar to prasītājiem uzliek naudas sodu EUR 9 miljonu apmērā, un samazināt naudas sodu atbilstoši šajā prasībā izvirzītajai argumentācijai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098 fin lietā COMP/F/38.645 — Metakrilāti, ar kuru Komisija konstatē, ka prasītāji ir pārkāpuši EKL 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu, piedalīdamies kartelī, kuru veidoja cenu apspriešana, vienošanās par cenām, vienošanos par cenām īstenošana un uzraudzīšana vai nu cenu palielināšanas veidā, vai vismaz esošo cenu līmeņa nostabilizēšanas veidā, pakalpojumu papildu izmaksu nodošanas klientiem apspriešana, apmaiņa ar komerciāli svarīgu un konfidenciālu tirgus un/vai uz sabiedrību attiecošos informāciju un piedalīšanās regulārās sapulcēs un citos kontaktos, lai atvieglotu pārkāpuma izdarīšanu.

Savas prasības atbalstam prasītāji izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains, jo tas atbilstoši prasītajam pierādīšanas standartam nepierāda, ka prasītāji piedalījušies vienotā un kopīgā pret konkurenci vērstā shēmā un ilgstošā pārkāpumā. Tālāk, prasītāju pārstāvju loma četrās konkrētās tikšanās reizēs ir nepareizi novērtēta un, atskaitot prasītāju klātbūtni šajās četrās tikšanās reizēs, apstrīdētajā lēmumā nav pierādījumu, ka prasītāji būtu iesaistījušies jebkādās darbībās, kuras lēmums atzīst par nelikumīgām.

Otrkārt, prasītāji atsaucas uz to, ka pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 3. punkts, jo nepareizi novērtēts apgalvotā pārkāpuma ilgums, nepareizi novērtēts apgalvotā pārkāpuma smagums un nepareizi novērtēti atbildību mīkstinošie apstākļi.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 224

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 16. septembris

	III Paziņojumi
2006/C 224/5	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 212, 2.9.2006.	54