14.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/2

Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/15/EEK īstenošanu par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
CEN	EN 13630-1:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonācijas auklas un degauklas — 1. daļa: Prasības	–
CEN	EN 13630-2:2002 Civilām vajadzībām paredzētas spāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 2. daļa: Degauklu un kūstošo drošinātāju termiskās stabilitātes noteikšana	–
CEN	EN 13630-3:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 3. daļa: Degauklu berzes neizturības noteikšana	–
CEN	EN 13630-4:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 4. daļa: Degauklu triecienneizturības noteikšana	–
CEN	EN 13630-5:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonācijas auklas un degauklas — 5. daļa: Detonācijas auklu nodilumizturības noteikšana	–
CEN	EN 13630-6:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 6. daļa: Degauklu stiepes stiprības noteikšana	–
CEN	EN 13630-7:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 7. daļa: Degauklu aizdegdrošuma noteikšana	–
CEN	EN 13630-8:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 8. daļa: Degauklu un kūstošo drošinātāju ūdensnecaurlaidības noteikšana	–
CEN	EN 13630-9:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonācijas auklas un degauklas — 9. daļa: Kā noteikt detonācijas pārnesamību no vienas detonācijas auklas uz citu detonācijas auklu	–
CEN	EN 13630-10:2005 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonācijas auklas un degauklas — 10. daļa: Detonācijas auklu aizdegtiesspējas noteikšana	–
CEN	EN 13630-11:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 11. daļa: Degauklu detonācijas ātruma noteikšana	–
CEN	EN 13630-12:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Degauklas un kūstošie drošinātāji — 12. daļa: Kūstošo drošinātāju degšanas ilguma noteikšana	–
CEN	EN 13631-1:2005 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi. 1. daļa: Prasības	–
CEN	EN 13631-2:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 2. daļa: Sprāgstvielu termiskās stabilitātes noteikšana	–
CEN	EN 13631-3:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu dzinēju degviela — 3. daļa: Sprāgstvielu berzesneizturības noteikšana	–
CEN	EN 13631-4:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 4. daļa: Sprāgstvielu triecienneizturības noteikšana	–
CEN	EN 13631-5:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 5. daļa: Ūdensnecaurlaidības noteikšana	–
CEN	EN 13631-6:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spidzekļi — 6. daļa: Hidrostatiskā spiediena pretestības noteikšana	–
CEN	EN 13631-7:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 7. daļa: Metodes, kā noteikt nebīstamību un drošumu ekstremālās temperatūrās	–
CEN	EN 13631-10:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 10. daļa: Detonācijas ierosinātāja verificēšana	–
CEN	EN 13631-11:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 11. daļa: Detonācijas izplates noteikšana	–
CEN	EN 13631-12:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 12. daļa: Atšķirīgas aizdegtiesspējas nesējlādiņu specifikācija	–
CEN	EN 13631-13:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 13. daļa: Blīvuma noteikšana	–
CEN	EN 13631-14:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 14. daļa: Detonācijas ātruma noteikšana	–
CEN	EN 13631-15:2005 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — 15. daļa: Termodinamisko īpašību noteikšana	–
CEN	EN 13631-16:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Spridzekļi — 16. daļa: Toksisko gāzu konstatēšana un to daudzuma noteikšana	–
CEN	EN 13763-1:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 1. daļa: Prasības	–
CEN	EN 13763-2:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 2. daļa: Termiskās stabilitātes noteikšana	–
CEN	EN 13763-3:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 3. daļa: Triecienneizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-4:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 4. daļa: Pievadu un trieciencauruļu nodilumizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-5:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 5. daļa: Pievadu un trieciencauruļu griežizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-6:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 6. daļa: Pievadu zemtemperatūras plaisnoturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-7:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 7. daļa: Pievadu, trieciencauruļu, savienojumu, apvalcējumu un slēgu stiprības noteikšana	–
CEN	EN 13763-8:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 8. daļa: Kapseļdetonatoru vibroizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-9:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 9. daļa: Detonatoru liecespretestības noteikšana	–
CEN	EN 13763-11:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 11. daļa: Detonatoru un releju kritienizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-12:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 12. daļa: Hidrostatiskās spiedienizturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-13:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 13. daļa: Elektrisko detonatoru izturības noteikšana pret elektrostatisko izlādi	–
CEN	EN 13763-15:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas.- Detonatori un releji — 15. daļa: Aizdegtspējas noteikšana	–
CEN	EN 13763-16:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 16. daļa: Aizkaves precizitātes noteikšana	–
CEN	EN 13763-17:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 17. daļa: Elektrisko detonatoru bezdedzes strāvas maksimuma noteikšana	–
CEN	EN 13763-18:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 18. daļa: Virknētu elektrisko detonatoru aizdedzes strāvas noteikšana	–
CEN	EN 13763-19:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 19. daļa: Elektrisko detonatoru aizdedzes impulsa noteikšana	–
CEN	EN 13763-20:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 20. daļa: Elektrisko detonatoru kopējās izturības noteikšana	–
CEN	EN 13763-21:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 21. daļa: Elektrisko detonatoru virsmcaursites sprieguma noteikšana	–
CEN	EN 13763-22:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 22. daļa: Pievadu kapacitātes, to izolācijas pretestības un caursitamības noteikšana	–
CEN	EN 13763-23:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 23. daļa: Trieciencauruļu triecienviļņu ātruma noteikšana	–
CEN	EN 13763-24:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 24. daļa: Trieciencauruļu elektronevadītspējas noteikšana	–
CEN	EN 13763-25:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Detonatori un releji — 25. daļa: Releju un savienotāju pārnestspējas noteikšana	–
CEN	EN 13857-1:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — 1. daļa: Terminoloģija	–
CEN	EN 13857-3:2002 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — 3. daļa: Informācija, kas ražotājam vai tā pilnvarniekam jāsniedz lietotājam	–
CEN	EN 13938-1:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu degviela — 1. daļa: Prasības	–
CEN	EN 13938-1:2004/AC:2006
CEN	EN 13938-2:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu degviela — 2. daļa: Kā noteikt izturību pret elektrostatisko enerģiju	–
CEN	EN 13938-3:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu dzinēju degviela — Deflagrācijas-detonācijas pārejas noteikšana	–
CEN	EN 13938-4:2003 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu degviela — 4. daļa: Metode, kā noteikt degšanas ātrumu dabīgos apstākļos	–
CEN	EN 13938-5:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu dzinēju degviela — 5. daļa: Porainuma un plaisainuma noteikšana	–
CEN	EN 13938-7:2004 Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas — Propelenti un raķešu degviela — 7. daļa: Pulvera īpašību noteikšana	–

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

Piezīme:

—	Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—	Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—	Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem ir atrodama interneta adresē

http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/

(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

—	CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel.: (32-2) 550 08 11; fakss: (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be),

—	CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel.: (32-2) 519 68 71; fakss: (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org),

—	ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel.: (33) 492 94 42 00; fakss: (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org).

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.

14.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/10

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 41/04/COL

(2004. gada 17. marts),

ar ko četrdesmit ceturto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu nodaļu 24b: nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei

(2006/C 221/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), jo īpaši tā 61–63 pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu starpā noslēgto līgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas (2) izveidošanu, jo īpaši 24. pantu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. protokola I daļas 1. pantu (3),

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 24. pantu EBTA Uzraudzības iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 5. panta, 2. punkta b) apakšpunktu EBTA Uzraudzības iestāde izsniedz paziņojumus vai pamatnostādnes par tēmām, kas minētas EEZ līgumā, ja Uzraudzības iestādes un Tiesas līgums to noteikti paredz vai ja EBTA Uzraudzības iestāde to uzskata par vajadzīgu,

ATSAUCOTIES uz Procesuālo un materiālo tiesību noteikumiem valsts atbalsta jomā (4), ko 1994. gada 19. janvārī pieņēma EBTA Uzraudzības iestāde (5),

TĀ KĀ 2003. gada 30. decembrī Eiropas Kopienu Komisija (tālāk tekstā EK Komisija) publicēja jaunas valsts atbalsta nostādnes kuģu būvei (6),

TĀ KĀ šīs nostādnes attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,

TĀ KĀ EEZ Valsts atbalsta noteikumi visā Eiropas Ekonomikas zonā jāpiemēro vienādi,

TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļas pozīcijas “Vispārīgi” II punktu EBTA Uzraudzības iestādei pēc apspriedes ar EK Komisiju jāpieņem tiesību akti saskaņā ar tiem, ko pieņēmusi EK Komisija,

PĒC apspriešanās ar EK Komisiju,

ATSAUCOTIES uz to, ka EBTA Uzraudzības iestāde ir apspriedusies ar EBTA valstīm daudzpusējā sanāksmē 2004. gada 3. februārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1.	Valsts atbalsta nostādnes ir grozītas, pievienojot jaunu nodaļu 24B: “Valsts atbalsta nostādnes kuģu būvei”. Jaunā nodaļa 24B ir atrodama šā lēmuma I pielikumā.

2.	EBTA valstis informē, nosūtot vēstuli, ieskaitot šā lēmuma kopiju un I pielikumu.

3.	Saskaņā ar EEZ līguma 27. protokola d) apakšpunktu EK Komisija jāinformē, nosūtot šā lēmuma kopiju, ieskaitot I pielikumu.

4.	Lēmumu, ieskaitot I pielikumu, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ pielikuma EEZ daļā.

5.	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2004. gada 17. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā

Hannes HAFSTEIN,

Priekšsēdētājs

Einar M. BULL,

Kolēģijas loceklis

(1) Tālāk tekstā “EEZ līgums”.

(2) Tālāk tekstā “Uzraudzības iestādes un Tiesas līgums”.

(3) Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. protokols, ko EBTA valstis grozījušas 2001. gada 10. decembrī. Grozījumi stājās spēkā 2003. gada 28. augustā.

(4) Tālāk tekstā “Valsts atbalsta pamatnostādnes”.

(5) Sākotnēji publicēts OV L 231, 3.9.1994 un EEZ Pielikumā īpaši Nr. 32 tajā pašā datumā, jaunākie grozījumi tajā izdarīti ar Kolēģijas 2004. gada 17. marta Lēmumu Nr. 40/04/COL, vēl nav publicēti.

(6) Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei, OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.

I PIELIKUMS

24B. VALSTS ATBALSTS KUĢU BŪVEI (1)

24B.1. Ievads

(1)

Uz valsts atbalstu kuģu būvei ir attiekušies vairāki īpaši EEZ režīmi. Salīdzinot ar rūpniecības nozarēm, uz kurām nav attiekušies īpaši noteikumi, kuģu būves nozarei piemērojamie režīmi ir ietvēruši gan stingrākus, gan saudzīgākus noteikumus. Šīs nostādnes paredz jaunus noteikumus par valsts atbalsta kuģu būvei novērtējumu pēc Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1540/98 par jaunu noteikumu izveidi kuģu būves atbalstam (2) termiņa beigām 2003. gada 31. decembrī, kā tas ir iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 1999. gada 29. janvāra Lēmumu Nr. 12/1999 (3).

(2)

Šo nostādņu mērķi ir, ciktāl iespējams, novērst atšķirības starp kuģu būves nozarei un citām rūpniecības nozarēm piemērojamiem noteikumiem un tādējādi vienkāršot un padarīt caurskatāmāku EBTA Uzraudzības iestādes (tālāk tekstā “Uzraudzības iestāde”) politiku šajā jomā, attiecinot vispārējus horizontālos noteikumus uz kuģu būves nozari.

(3)

Tomēr Uzraudzības iestāde atzīst, ka konkrēti īpašie faktori, kas ietekmē kuģu būves nozari, ir jāatspoguļo Uzraudzības iestādes politikā par valsts atbalsta kontroli. Šie faktori ietver:

(a)	jaudas pārpalikumu, samazinātas cenas un tirdzniecības traucējumus pasaules kuģu būves tirgū;

(b)	īpatnību, ka kuģi kā ļoti lielas kapitālieguldījumu preces palielina valsts atbalstītu kredīta pakalpojumu potenciālu deformēt konkurenci;

(c)

nolīgumu pastāvēšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) kuģu būves nozarē, proti, 1998. gada ESAO Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem kopā ar tās Nozaru vienošanos par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, ko piemēro Kopienā atbilstoši Padomes 2000. gada 22. decembra Lēmumam 2001/76/EK, ar kuru aizstāj 1978. gada 4. aprīļa Lēmumu par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā (4).

(4)

Uzraudzības iestāde apliecina, ka ESAO ietvaros tiek veikts darbs, lai aizstātu 1994. gada Vienošanos par normālu konkurences apstākļu atbilstību kuģu būves un remonta nozarēs (5), kas nav stājusies spēkā. Šīs nostādnes nekādi neparedz minētā darba rezultātu ierobežošanu un tās var pārskatīt, ņemot vērā vienošanos ESAO.

(5)

Ņemot vērā šīs īpatnības, šo nostādņu mērķi, papildus piemērojamo noteikumu vienkāršošanai, ir

(a)	veicināt EEZ kuģu būvētavu efektivitāti un konkurētspēju, jo īpaši atbalstot jauninājumus,

(b)	atvieglot ekonomiski dzīvotnespējīgās jaudas samazināšanu, kur tas vajadzīgs,

(c)	ievērot piemērojamās starptautiskās saistības eksporta kredītu un attīstības atbalsta jomā.

(6)	Lai sasniegtu šos mērķus, šīs nostādnes paredz īpašus pasākumus attiecībā uz atbalstu jauninājumiem, slēgšanas atbalstu, eksporta kredītiem, attīstības atbalstu un reģionālo atbalstu.

(7)

Dažas tādas iezīmes kā nelielas ražojumu sērijas, saražoto vienību izmērs, vērtība un sarežģītība, kā arī tas, ka prototipus parasti izmanto tirdzniecībā, kuģu būvi padara unikālu un atšķir to no citām nozarēm. Tādēļ kuģu būve ir vienīgā nozare, kura ir tiesīga pretendēt uz jauninājumu atbalstu. Ar Regulu (EK) Nr. 1540/98 ieviesa ieguldījumu atbalsta jauninājumiem un paredzēja to atļaut tikai pienācīgi pamatotos gadījumos kā tehnoloģiska riska uzņemšanās stimulu. Tomēr šī noteikuma īstenošana nebija apmierinoša. Uzskata, ka kuģu būves nozares unikālās iezīmes pamato nozarei raksturīga jauninājumu atbalsta saglabāšanu. Tādēļ šīs nostādnes mērķis ir uzlabot atbalstu jauninājumiem, jo īpaši ņemot vērā iepriekšējā noteikuma piemērošanas grūtības.

(8)	Atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam un kuģu pārbūvei Uzraudzības iestāde var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst šo nostādņu noteikumiem.

(9)	Šīs nostādnes neskar pagaidu pasākumus, kas noteikti ar Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2002 par pagaidu aizsargpasākumiem kuģu būves nozarē (6), kā tas ir iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 2002. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 170/2002 (7).

24B.2. Definīcijas

(10)

Šajās nostādnēs ir spēkā šādas definīcijas:

(a)	“kuģu būve” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve EEZ;

(b)	“kuģu remonts” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu remonts vai atjaunošana EEZ;

(c)	“kuģu pārbūve” ir tādu pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu pārbūve EEZ, kuru tilpība nav mazāka par 1000 bruto tonnām, ar nosacījumu, ka pārbūve ietver būtiskas izmaiņas kravas telpas izvietojumā, korpusā, piedziņas sistēmā vai pasažieru izmitināšanā;

(d)

“pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģi” ir

(i)	kuģi, kuru tilpība nav mazāka par 100 bruto tonnām un kurus izmanto pasažieru un/vai preču pārvadāšanai,

(ii)	kuģi, kuru tilpība nav mazāka par 100 bruto tonnām, īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži),

(iii)

velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW,

(iv)

zvejas kuģi, kuru tilpība nav mazāka par 100 bruto tonnām, attiecībā uz eksporta kredītiem un attīstības atbalstu, ja ir atbilstība ar 1998. gada ESAO Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanos par eksporta kredīta piešķiršanu kuģiem vai jebkuru vienošanos, kas groza vai aizstāj kādu no tām,

(v)	no i) līdz iv) punktos minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;

Piemērojot iepriekšminēto, “pašpiedziņas jūras kuģis” ir kuģis, kuram, izmantojot paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tas būtu piemērots patstāvīgai kuģošanai tāljūrā. Izslēdz karakuģus (t.i., kuģus, kurus saskaņā ar to uzbūves pamatīpatnībām un jaudu ir īpaši paredzēts izmantot vienīgi militāriem nolūkiem, piemēram, karakuģus un citus kuģus uzbrukumam vai aizsardzībai) un tikai militāros nolūkos citiem kuģiem veiktās pārmaiņas vai pievienoto aprīkojumu, ar nosacījumu, ka visi pasākumi vai darbības, kas skar šādus kuģus, pārmaiņas vai iezīmes nav slēptas darbības, kas veiktas par labu tirdzniecības kuģu būvei un kas neatbilst Valsts atbalsta noteikumiem.

(e)

“saistītā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona,

(i)	kuras īpašumā vai kontrolē ir kuģu būvē, kuģu remontā vai kuģu pārbūvē iesaistīti uzņēmumi vai

(ii)	kuras īpašnieks vai kontrolētājs, tieši vai netieši, ar akciju starpniecību vai citādi ir kāds uzņēmums, kas ir iesaistīts kuģu būvē, kuģu remontā vai kuģu pārbūvē;

Uzskata, ka kontrole radusies, ja kādas personas vai uzņēmuma, kas iesaistīts kuģu būvē, kuģu remontā vai kuģu pārbūvē, īpašumā vai kontrolē atrodas vairāk nekā 25 % no cita kuģu būves uzņēmuma vai otrādi.

(f)	“atbalsts” ir atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ietverot tādus pasākumus kā kredīta pakalpojumi, garantijas un nodokļu atvieglojumi.

24B.3. Piemērojamie noteikumi

24B.3.1. Darbības joma

(11)	Atbalsts kuģu būvei ietver tādu atbalstu jebkurai kuģu būvētavai, saistītai personai, kuģu īpašniekam un trešām pusēm, kas tieši vai netieši ir piešķirts kuģu būvei, remontam vai pārbūvei.

24B.3.2. Horizontālo noteikumu piemērošana

(12)

Vispārējais princips ir tāds, ka atbalstu būvei var piešķirt atbilstoši Līguma 87. un 88. pantam un visiem tiesību aktiem un pasākumiem, kas ir pieņemti uz to pamata, ietverot šādus noteikumus:

(a)	Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma (8) [bijušā] 93. panta piemērošanai, kā tas pievienots Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. Protokola II daļā (9);

(b)	Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (10), kā tas iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 88/2002 (11);

(c)	Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (12), kā tas iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 88/2002 (13);

(d)	Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (14), kā ir iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 88/2002 (15);

(e)	Komisijas 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2002 par pagaidu aizsargpasākumiem kuģu būves nozarē (16), kā tas iekļauts EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās Komitejas 2002. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 170/2002 (17);

(f)	Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par Atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (18);

(g)	Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par Atbalstu vides aizsardzībai (19) un

(h)	Pamatnostādnes par atbalstu pētniecībai un attīstībai (20).

24B.3.3. Īpaši noteikumi

(13)	Šādi izņēmumi attiecas uz 24B.3.2 iedaļā izklāstīto vispārējo principu un tos pamato ar 24B.1. iedaļā norādītajiem īpašajiem faktoriem

24B.3.3.1. Atbalsts pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem

(14)

Atbalstu, ko piešķir, lai segtu kuģu būves, kuģu remonta vai kuģu pārbūves uzņēmumu izdevumus pētniecības un attīstības projektos, var uzskatīt par saderīgu ar spēkā esošo EEZ līgumu, ja tas atbilst noteikumiem EEZ nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai vai visiem turpmākiem noteikumiem.

(15)

Atbalstu, ko piešķir jauninājumiem esošos kuģu būves, kuģu remonta vai kuģu pārbūves uzņēmumos, var uzskatīt par saderīgu ar spēkā esošo EEZ līgumu līdz 20 % no bruto maksimālā atbalsta intensitātes ar nosacījumu, ka

(a)	tas attiecas uz novatorisku produktu un procesu, t.i., salīdzinot ar jaunākajiem sasniegumiem šajā nozarē EEZ tehnoloģiski jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un procesu rūpniecisku piemērošanu, kas ietver tehnoloģiskas vai ražošanas kļūmes risku;

(b)

atbalsts attiecas tikai uz izdevumiem par ieguldījumiem, projektēšanu, tehniskiem pētījumiem un testēšanas darbībām, kas ir tieši un vienīgi saistītas ar projekta jauninājumu daļu. Izņēmuma kārtā ražošanas papildu izmaksas, kas ir īpaši vajadzīgas, lai pārbaudītu tehnoloģiskos jauninājumus, var piemērot tādā mērā, kādā tās ir ierobežotas līdz minimālajam vajadzīgajam apjomam.

24B.3.3.2. Slēgšanas atbalsts

(16)	Atbalstu, lai segtu parastās izmaksas, ko rada pilnīga vai daļēja kuģu būvētavas, kuģu remonta vai kuģu pārbūves uzņēmuma slēgšana, var uzskatīt par atbilstošu spēkā esošajam EEZ līgumam ar nosacījumu, ka izraisītā jaudas samazināšana ir patiesa un neatgriezeniska.

(17)

Izmaksas, kas ir tiesīgas pretendēt uz 16. punktā minēto atbalstu, ir šādas:

(a)	maksājumi darbiniekiem, kas atlaisti vai aizgājuši pensijā pirms likumīgā pensijas vecuma;

(b)

izmaksas par konsultāciju pakalpojumiem darbiniekiem, kas atlaisti vai kas jāatlaiž štatu samazināšanas dēļ pirms likumā noteiktā pensijas vecuma, tai skaitā kuģu būvētavu maksājumi, lai palīdzētu radīt mazus uzņēmumus, kas būtu neatkarīgi no attiecīgajām kuģu būvētavām un kuru darbība galvenokārt nebūtu kuģu būve;

(c)	maksājumi darbiniekiem par pārkvalifikāciju;

(d)	izdevumi, kas maksāti par turpmāko kuģu būvētavas(-u), tās ēku, iekārtu un infrastruktūras pārveidošanu, lai tās izmantotu nozarē, kas nav kuģu būve.

(18)

Turklāt to uzņēmumu gadījumā, kuri pilnīgi pārtrauc kuģu būvēšanu, kuģu remontu un kuģu pārbūvi, par atbilstošiem EEZ līgumam var uzskatīt arī šādus pasākumus:

(a)

atbalstu apmērā, kas nepārsniedz augstāko no šādām divām vērtībām, kā noteikts neatkarīga konsultanta pārskatā: objektu atlikusī uzskaites vērtība vai darbības diskonta peļņa, kas iegūstama paredzētā trīs gadu laika posmā, izņemot visas priekšrocības, ko atbalstu saņēmušais uzņēmums iegūst no objektu slēgšanas;

(b)	atbalstu, piemēram, aizdevumu vai aizdevumu garantijas apgrozāmajam kapitālam, kas vajadzīgs, lai uzņēmums spētu pabeigt darbus, ar nosacījumu, ka tas ir iespējami mazs un ka būtiska darba daļa jau ir paveikta.

(19)

Uzņēmumi, kas saņem daļēju slēgšanas atbalstu, iepriekšējo 10 gadu laikā nedrīkst būt guvuši labumu no glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta. Ja kopš glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas pagājuši mazāk par 10 gadiem, Uzraudzības iestāde atļauj daļēju slēgšanas atbalstu tikai ārkārtas un neparedzamos apstākļos, par kuriem uzņēmums nav atbildīgs.

(20)	Atbalsta apjomam un samēram jābūt pamatotam ar attiecīgo uzņēmuma darbības izbeigšanas apmēru, ņemot vērā attiecīgā reģiona strukturālās problēmas un, ja notiek pārorientēšanās uz citām rūpnieciskām darbībām, EEZ tiesību aktus un normas, kas attiecas uz šīm jaunajām darbībām.

(21)	Lai konstatētu atbalstīto uzņēmumu darbības izbeigšanas neatgriezeniskumu, attiecīgā EBTA valsts nodrošina, ka slēgtās kuģu būves iekārtas paliek slēgtas ne mazāk kā 10 gadus.

24B.3.3.3. Nodarbinātības atbalsts

(22)

Atbalstu, kas piešķirts darbvietu radīšanai, kā arī neizdevīgu darba ņēmēju vai invalīdu pieņemšanai darbā vai, lai segtu papildu izmaksas par neizdevīgu darba ņēmēju vai invalīdu nodarbināšanu kuģu būves, kuģu remonta vai kuģu pārbūves uzņēmumos, var uzskatīt par atbilstošu spēkā esošajam EEZ līgumam, ja tas atbilst pamatnoteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 2204/2002 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (21), kā tas iekļauts EEZ Līgumā ar Apvienotās Komitejas 2003. gada 20. jūnija Lēmumu Nr. 82/2003 (22).

24B.3.3.4. Eksporta kredīti

(23)

Atbalstu kuģu būvei valsts atbalstītu kredītu veidā, ko piešķir iekšzemes un ārvalstu kuģu īpašniekiem vai trešām pusēm kuģu būvēšanai vai pārbūvei, var uzskatīt par atbilstošu spēkā esošajam EEZ Līgumam, ja tas atbilst noteikumiem, kas paredzēti ar 1998. gada ESAO Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanos par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, vai jebkuriem turpmākiem noteikumiem, kas paredzēti ar šādu vienošanos vai kas aizstāj vienošanos.

24B.3.3.5. Atbalsts attīstībai

(24)

Atbalstu kuģu būvē un kuģu pārbūvē, kas kā atbalsts attīstībai piešķirts jaunattīstības valstij, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ Līgumu, ja tas atbilst noteikumiem, kas šim nolūkam paredzēti ar 1998. gada ESAO Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanos par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, vai jebkuriem turpmākiem noteikumiem, kas paredzēti ar šādu vienošanos vai kas aizstāj vienošanos.

(25)

Uzraudzības iestāde pārbaudīs ierosinātā atbalsta konkrēto attīstības būtību, to, vai atbalsts ir vajadzīgs un vai uz to attiecas 1998. gada ESAO Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanās par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, vai jebkuriem turpmākiem noteikumiem, kas paredzēti ar šādu vienošanos vai kas aizstāj vienošanos. Attīstības palīdzības piedāvājumam jābūt atklātam dažādu kuģu būvētavu pieteikumiem. Solīšanas procedūrām tiem jāatbilst apmērā, kādā ir piemērojami EEZ valsts iepirkuma noteikumiem.

24B.3.3.6. Reģionālais atbalsts

(26)

Reģionālo atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstošu EEZ līgumam tikai tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)	atbalsts jāpiešķir ieguldījumiem esošo kuģu būvētavu uzlabošanai un modernizēšanai, kas nav saistīta ar attiecīgās(o) kuģu būvētavas(u) finansiālo pārstrukturēšanu, lai uzlabotu esošo iekārtu ražību;

(b)	reģionos, kas minēti EEZ Līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Uzraudzības iestāde katrai EBTA valstij apstiprinājusi reģionālās palīdzības piešķiršanai, palīdzības nepārsniedz 22,5 %;

(c)	reģionos, kas minēti EEZ Līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Uzraudzības iestāde katrai EBTA valstij apstiprinājusi reģionālās palīdzības piešķiršanai, palīdzības samērs nepārsniedz 12,5 % vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo apjomu atkarībā no tā, kas ir mazāks;

(d)	atbalstu piešķir tikai, lai atbalstītu piemērotos izdevumus, kā noteikts piemērotajās Valsts atbalsta pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu.

24B.4. Paziņošanas pienākums

(27)

Visus plānus par jaunu atbalstu piešķiršanu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei shēmas veidā vai kā individuālu atbalstu, kas nav ietverts shēmā, paziņo Uzraudzības iestādei, izņemot, ja tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti vienā no Valsts atbalsta kategoriju atbrīvojumiem (23), kas atbrīvo dažu kategoriju valsts atbalstu no pienākuma par iepriekšēju paziņošanu.

24B.5. Uzraudzība

(28)	EBTA valstis iesniedz Uzraudzības iestādei gada pārskatus par visām pastāvošajām atbalsta shēmām atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti Uzraudzības iestādes un tiesas līguma II daļas 3. protokolā un tās īstenošanas noteikumos.

24B.6. No dažādiem avotiem saņemamu atbalstu pārklāšanās

(29)

Šajās nostādnēs paredzētās atbalsta maksimālās robežas piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgo atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no valsts resursiem vai no resursiem, kas rodas no EEZ sadarbības. Atbalstu, ko atļauj atbilstoši šīm nostādnēm, nevar kombinēt ar citiem valsts atbalsta veidiem EEZ Līguma 61. panta 1. punkta nozīmē vai citiem finansējumu veidiem, kas iegūti piedaloties EBTA Valstu Kopienu programmās, kuru pārklāšanās rezultātā radusies atbalsta intensitāte ir lielāka par to, kas noteikta šajās pamatnostādnēs.

(30)	Tāda atbalsta gadījumā, kas kalpo atšķirīgiem mērķiem un iesaista vienas un tās pašas pieļaujamās izmaksas, piemēro izdevīgāko maksimālo atbalsta robežu.

24B.7. Šīs nostādnes piemērošana

(31)	Šīs nostādnes ir piemērojamas no 2004. gada 1. janvāra un vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim. Uzraudzības iestāde var pārskatīt to šajā laika posmā.

(1) Šī nodaļa atbilst Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei (OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.).

(2) OV L 202, 18.7.1998., 1. lpp.

(3) OV Nr. L 35, 10.2.2000 un EEZ Pielikums Nr. 7, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1b punktu.

(4) OV L 32, 2.2.2001., 1. lpp. Lēmums, kas grozīts ar Lēmumu 2002/634/EK (OV L 206, 3.8.2002., 16. lpp.)

(5) OV C 375, 30.12.1994., 1. lpp. No EBTA valstīm tikai Norvēģija ir viena no līgumslēdzēju pusēm 1994. gada Līgumā.

(6) OV L 172, 2.7.2002., 1. lpp.

(7) OV L 38, 13.2.2002 un EEZ Pielikums Nr. 9 salīdzināt: EEA līguma XV pielikuma 1ca punkts.

(8) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(9) Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. protokols, ko 2001. gada 10. decembrī grozīja EBTA valstis. Grozījumi stājās spēkā 2003. gada 28. augustā. Grozītais 3. protokols pieejams Uzraudzības iestādes mājas lapā, sadaļā “Valsts atbalsts” — tiesību akti: www.eftasurv.int

(10) OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp.

(11) OV L 266, 3.10.2002 un EEZ Pielikums Nr. 49, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1d punkts.

(12) OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(13) OV L 266, 3.10.2002 un EEZ Pielikums Nr. 49, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1e punkts.

(14) OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.

(15) OV L 266, 3.10.2002 un EEZ Pielikums Nr. 49, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1f punkts.

(16) OV L 172, 2.7.2002., 1. lpp.

(17) OV L 38, 13.2.2002 un EEZ Pielikums Nr. 9, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1ca punktu.

(18) EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādņu par valsts atbalstu 16. nodaļa (OV Nr. L 274, 26.10.2000 un EEZ Pielikums Nr. 48). Šīs nostādnes atbilst Eiropas Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.).

(19) EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādņu par valsts atbalstu 15. nodaļa (OV L 21, 24.1.2002 EEZ Pielikums Nr. 6). Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.).

(20) EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādņu par valsts atbalstu 14. nodaļa (OV Nr. 245, 26.9.1996 un EEZ Pielikums Nr. 43) Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.).

(21) OV L 337, 13.12.2002., 3. lpp.

(22) OV L 257, 9.10.2003 un EEZ Pielikums Nr. 51, sal. ar EEZ līguma XV pielikuma 1g punktu.

(23) Skatīt iepriekš 12. punkta b), c), d) apakšpunktus un 22. punktu.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 221

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 14. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2006/C 221/1	Euro maiņas kurss	1

2006/C 221/2	Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/15/EEK īstenošanu par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību īstenošanu ( 1 )	2

2006/C 221/3	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4383 — APHL/Permira/Clessidra/Sisal) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	7

2006/C 221/4	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	8

	EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA
	EBTA Uzraudzības iestāde
2006/C 221/5	EBTA Uzraudzības iestādes lēmums — Nr. 41/04/COL (2004. gada 17. marts), ar ko četrdesmit ceturto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu nodaļu 24b: nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei ( 1 )	10

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2677
JPY	Japānas jēna	149,23
DKK	Dānijas krona	7,4597
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67655
SEK	Zviedrijas krona	9,2478
CHF	Šveices franks	1,5892
ISK	Islandes krona	89,71
NOK	Norvēģijas krona	8,3825
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5766
CZK	Čehijas krona	28,541
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	273,76
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6959
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,9637
RON	Rumānijas leja	3,5024
SIT	Slovēnijas tolērs	239,59
SKK	Slovākijas krona	37,368
TRY	Turcijas lira	1,8630
AUD	Austrālijas dolārs	1,6885
CAD	Kanādas dolārs	1,4228
HKD	Hongkongas dolārs	9,8636
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9653
SGD	Singapūras dolārs	1,9989
KRW	Dienvidkorejas vons	1 215,85
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,3236
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,0764
HRK	Horvātijas kuna	7,3820
IDR	Indonēzijas rūpija	11 551,92
MYR	Malaizijas ringits	4,656
PHP	Filipīnu peso	63,816
RUB	Krievijas rublis	33,9850
THB	Taizemes bats	47,389