18.8.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/2

KOPIENAS PAMATNOSTĀDNES PAR VALSTS ATBALSTU, LAI VEICINĀTU RISKA KAPITĀLA IEGULDĪJUMUS MAZOS UN VIDĒJOS UZŅĒMUMOS

(2006/C 194/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

IEVADS

1.1	Riska kapitāls kā viens no Kopienas mērķiem

1.2	Pieredze saistībā ar valsts atbalstu riska kapitālam

1.3	Līdzsvarotības kritēriji valsts atbalstam riska kapitāla ieguldījumu sekmēšanai

1.3.1

Valsts atbalsta rīcības plāns un līdzsvarotības kritēriji

1.3.2

Tirgus nepilnības

1.3.3

Instrumenta piemērotība

1.3.4

Stimulējošā ietekme un nepieciešamība

1.3.5

Atbalsta proporcionalitāte

1.3.6

Negatīvā ietekme un vispārējais līdzsvars

1.4	Valsts atbalsta kontroles pieeja riska kapitāla jomā

2.	DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

2.1	Darbības joma

2.2	Definīcijas

3.	LĪGUMA 87. PANTA 1. PUNKTA PIEMĒROŠANA RISKA KAPITĀLA JOMĀ

3.1	Vispārīgi piemērojami dokumenti

3.2	Atbalsts trīs līmeņos

3.3	De minimis apjomi

4.	RISKA KAPITĀLA ATBALSTA SADERĪGUMA NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR EK LĪGUMA 87. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

4.1	Vispārēji principi

4.2	Atbalsta veids

4.3	Saderīguma nosacījumi

4.3.1

Ieguldījumu daļu maksimālais līmenis

4.3.2

Ierobežojumi attiecībā uz finansējumu sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadijai

4.3.3

Pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu pārsvars

4.3.4

Privāto ieguldītāju līdzdalība

4.3.5

Lēmumu par ieguldījumiem peļņas nodrošināšanas raksturs

4.3.6

Komerciālā pārvaldība

4.3.7

Nozaru aspekts

5.	RISKA KAPITĀLA ATBALSTA PASĀKUMU SADERĪGUMS, KURAM JĀVEIC DETALIZĒTS NOVĒRTĒJUMS

5.1	Atbalsta pasākumi, kuriem jāveic detalizētu novērtējumu

5.2	Atbalsta pozitīvā ietekme

5.2.1

Tirgus nepilnību pastāvēšana un pierādījumi par tām

5.2.2

Instrumenta piemērotība

5.2.3

Atbalsta stimulējošā ietekme un tā nepieciešamība

5.2.3.1

Komerciālā pārvaldība

5.2.3.2

Ieguldījumu komitejas pastāvēšana

5.2.3.3

Pasākuma/fonda apjoms

5.2.3.4

Uzņēmējdarbības mecenātu klātbūtne

5.2.4

Proporcionalitāte

5.3	Atbalsta negatīvā ietekme

5.3.1

Izstumšana

5.3.2

Citi konkurences izkropļošanas veidi

5.4	Izvērtēšana un lēmums

UZKRĀŠANA

7.	NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7.1	Uzraudzība un ziņošana

7.2	Stāšanās spēkā un spēkā esamība

7.3	Atbilstoši pasākumi

1 IEVADS

1.1 Riska kapitāls kā viens no Kopienas mērķiem

Riska kapitāls ir saistīts ar tādu uzņēmējsabiedrību pašu kapitāla finansēšanu, kam ir augsts izaugsmes potenciāls to agrīnajās izaugsmes stadijās. Riska kapitāla pieprasījumu parasti rada tādi uzņēmumi ar izaugsmes potenciālu, kuriem kapitāla tirgi nav pietiekami pieejami, savukārt riska kapitāla piedāvājumu rada ieguldītāji, kas ir gatavi uzņemties augstu risku apmaiņā pret pašu kapitāla nesto iespējamo peļņu, kas pārsniedz vidēja līmeņa peļņu.

Eiropadomes pavasara sanāksmei paredzētajā paziņojumā Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — jauns posms Lisabonas stratēģijā (1) Komisija atzina, ka pieejamais riska kapitāls darbību nesen uzsākušiem, novatoriskiem, jauniem uzņēmumiem ir nepietiekams. Komisija ir izstrādājusi iniciatīvas, piemēram, Kopīgos Eiropas resursus no mikrouzņēmumiem līdz vidējiem uzņēmumiem (JEREMIE), kas ir Komisijas un Eiropas Ieguldījumu fonda kopīgā iniciatīva, lai risinātu jautājumu saistībā ar riska kapitāla nepieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem dažos reģionos. Balstoties uz pieredzi, kas gūta, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MAP), kuru pieņēma ar Padomes Lēmumu 2000/819/EK (2) Komisija ierosināja Straujas izaugsmes un jauninājumu mehānismu MVU (GIF) saskaņā ar Konkurētspējas un jauninājumu programmu (CIP), kas pašlaik tiek pieņemta un attieksies uz 2007. -2013. gadu (3). Mehānisms palielinās pašu kapitāla piedāvājumu novatoriskiem MVU, pēc tirgus nosacījumiem veicot ieguldījumus riska kapitāla fondos, kas ir orientēti uz MVU to attīstības agrīnajās stadijās un paplašināšanās stadijā.

Jautājumu par riska kapitāla finansēšanu Komisija ir iztirzājusi Paziņojumā “MVU izaugsmes finansēšana — Pievienojot Eiropas vērtību”, ko pieņēma 2006. gada 29. jūnijā (4). Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir samazināt un pārorientēt valsts atbalstu, lai risinātu jautājumus saistībā ar tirgus nepilnībām nolūkā palielināt ekonomisko efektivitāti un veicināt izpēti, attīstību un jauninājumus. Šajā sakarā Komisija ir apņēmusies pārveidot valsts atbalsta noteikumus, lai cita starpā veicinātu finanšu un riska kapitāla pieejamību.

Īstenojot savu apņemšanos, Komisija 2005. gada jūnijā publicēja “Valsts atbalsta rīcības plānu — mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.-2009. gadam” (“Valsts atbalsta rīcības plāns”) (5). Valsts atbalsta rīcības plānā ir uzsvērts, cik būtiski ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt jaunu uzņēmumu strauju izveidi. Šajā sakarā Valsts atbalsta rīcības plānā ir pasludināta par Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu (6) pārskatīšana, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tirgus nepilnībām, kuras skar riska kapitāla nodrošināšanu jaunizveidotiem uzņēmumiem un jauniem, novatoriskiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo īpaši, palielinot Paziņojumā par valsts atbalstu un riska kapitālu ietverto noteikumu elastību.

Lai arī pietiekama riska kapitāla nodrošināšana Kopienā galvenokārt ir tirgus uzdevums, riska kapitāla tirgū pastāv pašu kapitāla nepietiekamība, kas nozīmē, ka esošās kapitāla tirgus nepilnības, kas liedz piedāvājumam apmierināt pieprasījumu par abām pusēm pieņemamu cenu, negatīvi ietekmē Eiropas MVU. Nepietiekamība galvenokārt attiecas uz novatoriskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un galvenokārt jauniem uzņēmumiem ar lielām izaugsmes iespējām. Tomēr tā var skart arī plašāku uzņēmumu loku — uzņēmumus ar dažādu darbības ilgumu un no dažādām nozarēm ar mazākām izaugsmes iespējām, kuri bez ārēja riska kapitāla nevar rast finansējumu to darbības paplašināšanas projektiem.

Pašu kapitāla nepietiekamība var attaisnot valsts atbalsta piešķiršanu noteiktos atsevišķos apstākļos. Ja ir pienācīgi noteikti mērķi, valsts atbalsts, ko sniedz, lai atbalstītu riska kapitāla nodrošināšanu, var būt efektīvs līdzeklis, lai izlīdzinātu konstatētās tirgus nepilnības šajā jomā un izmantotu privāto kapitālu.

Šīs pamatnostādnes aizstāj Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu, izklāstot nosacījumus, saskaņā ar ko valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu sekmēšanai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajās pamatnostādnēs ir paskaidroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pastāv valsts atbalsts atbilstoši EK Līguma 87. panta 1. punktam, un norādīti kritēriji, ko Komisija piemēro, novērtējot riska kapitāla pasākumu saderīgumu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punktu.

1.2 Pieredze saistībā ar valsts atbalstu riska kapitālam

Šīs pamatnostādnes ir sagatavotas saistībā ar pieredzi, kas gūta, piemērojot Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu. Ņemti vērā arī apsvērumi, kas radušies, publiski apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu pārskatīšanu, par Valsts atbalsta rīcības plānu un Paziņojumu par valsts atbalstu jauninājumiem (7).

Pamatojoties uz Komisijas pieredzi un pārrunās saņemtajiem apsvērumiem, Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu rezultāti praksē kopumā ir bijuši labi, tomēr tie liecina arī par to, ka nepieciešams nodrošināt vairāk elastības noteikumu piemērošanā un pielāgot noteikumus tā, lai tie atspoguļotu riska kapitāla tirgus izmaiņas. Bez tam, kā liecina pieredze, attiecībā uz dažiem riska kapitāla ieguldījumu veidiem dažās jomās ne vienmēr bija iespējams izpildīt Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu izklāstītos nosacījumus, kā rezultātā minētajos gadījumos nevarēja sniegt pienācīgu atbalstu riska kapitālam, izmantojot valsts atbalstu. Turklāt pieredze liecina arī par to, ka atbalstīto riska kapitāla fondu kopējā rentabilitāte ir zema.

Lai atrisinātu minētās problēmas šajās pamatnostādnēs ir pieņemta elastīgāka pieeja attiecībā uz noteiktiem apstākļiem, lai ļautu dalībvalstīm veiksmīgāk virzīt savus riska kapitāla pasākumus attiecīgās tirgus nepilnības novēršanai. Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīta arī uzlabota ekonomiskā pieeja, lai novērtētu riska kapitāla pasākumu saderīgumu ar EK Līgumu. Jau saskaņā ar Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu, lai novērtētu shēmu saderīgumu, bija nepieciešama relatīvi sarežģīta ekonomiskā analīze, kas vērsta uz tirgus nepilnību apmēru, un pasākuma mērķu noteikšana. Tādēļ jau Paziņojumā par valsts atbalstu un riska kapitālu bija ietverts uzlabotās ekonomiskās pieejas galvenais elements. Tomēr bija nepieciešams nedaudz precizēt dažus kritērijus, lai nodrošinātu mērķtiecīgākus pasākumus attiecīgās tirgus nepilnības novēršanai. Pamatnostādnēs jo īpaši ir ietverti elementi, kas nodrošina, ka tiek atbalstīti uz peļņu orientēti un profesionāli lēmumi par ieguldījumiem, lai papildus iedrošinātu privātos ieguldītājus veikt kopīgus ieguldījumus ar valsti. Visbeidzot ir veikts darbs, lai Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu teksts kļūtu saprotamāks, kur, vadoties pēc pieredzes, tas bija nepieciešams.

1.3 Līdzsvarotības kritēriji valsts atbalstam riska kapitāla ieguldījumu sekmēšanai

1.3.1 Valsts atbalsta rīcības plāns un līdzsvarotības kritēriji

Valsts atbalsta rīcības plānā Komisija uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ekonomisko pieeju attiecībā uz valsts atbalsta analīzi. Tas nozīmē, ka tiek apsvērta pasākuma iespējamā pozitīvā ietekme uz vispārējo interešu mērķiem, salīdzinot ar tā iespējamo negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā konkurences un tirdzniecības izkropļojumi. Līdzsvarotības kritēriji, kā norādīts Valsts atbalsta rīcības plānā, ietver trīs posmus, no kuriem pirmie divi attiecas uz pozitīvo ietekmi un pēdējais uz negatīvo, kā arī radušos līdzsvaru:

1)	Vai atbalsta pasākumam ir precīzi definēts vispārējas nozīmes mērķis, piemēram, izaugsme, nodarbinātība, kohēzija un vide?

Vai atbalsts ir rūpīgi plānots, lai sasniegtu kopēju interešu mērķi, proti, vai ierosinātais atbalsts ir paredzēts tirgus nepilnības novēršanai vai citam mērķim?

i)	Vai valsts atbalsts ir piemērots politikas instruments?

ii)	Vai radītā ietekme ir stimulējoša, proti, vai atbalsts maina uzņēmumu un/vai ieguldītāju rīcību?

iii)	Vai atbalsta pasākums ir proporcionāls, t.i., vai tādas pašas izmaiņas uzvedībā būtu iespējams panākt ar mazāku atbalstu?

3)	Vai konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību ir ierobežoti, lai vispārējais līdzsvars būtu pozitīvs?

Līdzsvarotības kritēriji vienlīdz attiecas uz valsts atbalsta noteikumu izstrādi un to gadījumu novērtēšanu, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

1.3.2 Tirgus nepilnības

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu, Komisija uzskata, ka Kopienā nav vispārēju riska kapitāla tirgus nepilnību. Tomēr tā pieņem, ka attiecībā uz dažiem ieguldījumu veidiem pastāv tirgus nepilnības konkrētās uzņēmumu attīstības stadijās. Šīs nepilnības ir radušās riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma nepietiekama saskanīguma rezultātā, un tās vispārīgi raksturojamas kā pašu kapitāla nepietiekamība.

Pašu kapitāla finansējuma nodrošināšana jo īpaši maziem uzņēmumiem rada vairākas problēmas gan ieguldītājam, gan uzņēmumam, kurā veic ieguldījumus. Attiecībā uz piedāvājumu ieguldītājam ir rūpīgi jāanalizē ne tikai visu veidu piedāvātais nodrošinājums (tāpat kā to dara aizdevējs), bet arī visa uzņēmējdarbības stratēģija, lai novērtētu peļņas iespējas saistībā ar ieguldījumu un ar to saistītos riskus. Turklāt ieguldītājam ir jāspēj arī uzraudzīt, vai uzņēmuma vadītāji pareizi īsteno uzņēmējdarbības stratēģiju. Visbeidzot ieguldītājam ir jāplāno un jāīsteno izejas stratēģija, lai gūtu riskam atbilstošu peļņu no ieguldījuma, pārdodot savu akciju daļu uzņēmējsabiedrībā, kurā veikts ieguldījums.

Attiecībā uz pieprasījumu uzņēmumam ir jābūt izpratnei par ārēja pašu kapitāla ieguldījuma priekšrocībām un riskiem, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību un sagatavotu drošus uzņēmējdarbības plānus, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus un konsultācijas. Ja nav iekšējā kapitāla vai nodrošinājuma, kas nepieciešams, lai saņemtu finansējumu parādam, un/vai stabilas kredītvēstures, uzņēmums var saskarties ar ļoti stingriem ierobežojumiem attiecībā uz finansējumu. Turklāt uzņēmumam ir jādala kontrole ar ārēju ieguldītāju, kuram, papildus pašu kapitāla daļai, parasti ir arī ietekme uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā.

Rezultātā riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana var izrādīties neefektīva, tādējādi tirgū piedāvātā riska kapitāla līmenis ir pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai arī tiem ir vērtīgs uzņēmējdarbības modelis un izaugsmes iespējas. Komisija uzskata, ka galvenais to tirgus nepilnību iemesls saistībā ar riska kapitāla tirgiem, kas jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un uzņēmumiem to attīstības agrīnajās stadijās un kas var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju.

Nepilnīga vai asimetriska informācija jo īpaši var radīt:

darījuma un starpniecības izmaksas: iespējamiem ieguldītājiem ir sarežģītāk apkopot uzticamu informāciju par MVU vai jaunas uzņēmējsabiedrības darbības prognozēm, tādējādi arī sarežģītāk uzraudzīt un atbalstīt uzņēmuma attīstību. Tas jo īpaši attiecas uz izteikti novatoriskiem projektiem vai riskantiem projektiem. Turklāt nelieli darījumi nav tik pievilcīgi ieguldījumu fondiem ieguldījuma aplēses salīdzinoši augsto izmaksu un citu darījuma izmaksu dēļ;

b)	riska novēršana: jo vairāk riska kapitāla sniegšanu ietekmē nepilnīga vai asimetriska informācija, jo mazāk ieguldītāji vēlēsies sniegt riska kapitālu šādiem MVU. Proti, nepilnīga vai asimetriska informācija var saasināt problēmas saistībā ar riska novēršanu.

1.3.3 Instrumenta piemērotība

Komisija uzskata, ka valsts atbalsts var būt piemērots instruments riska kapitāla pasākumiem, ievērojot šajās pamatnostādnēs noteiktās robežas un nosacījumus. Tomēr jāņem vērā, ka riska kapitāla nodrošināšana būtībā ir komercdarbība, kas saistīta ar komerciālu lēmumu pieņemšanu. Šajā sakarā vispārīgāki strukturālie pasākumi, kas nav valsts atbalsts, arī var veicināt riska kapitāla nodrošināšanas pieaugumu, piemēram, tādi pasākumi, kas veicina uzņēmējdarbības kultūru, ievieš neitrālāku nodokļu uzlikšanu attiecībā uz MVU finansēšanas dažādiem veidiem (piemēram, jauns pašu kapitāls, nesadalīta peļņa un parāds), veicina tirgus integrāciju un samazina regulējošos ierobežojumus, tostarp ieguldījumu ierobežojumus attiecībā uz atsevišķu veidu finanšu iestādēm (piemēram, pensiju fondiem), un administratīvās procedūras uzņēmumu dibināšanai.

1.3.4 Stimulējošā ietekme un nepieciešamība

Valsts atbalsta sniegšanas rezultātā jānotiek riska kapitāla pieejamības MVU neto pieaugumam, jo īpaši veicinot privāto ieguldītāju ieguldījumus. “Pasivitātes risks” vai stimulējošās ietekmes nepietiekamība nozīmē, ka daži ar valsts atbalstītiem pasākumiem dibināti uzņēmumi varētu būt guvuši finansējumu ar tādiem pašiem noteikumiem arī bez valsts atbalsta (izstumšana). Tas ir pierādīts, lai arī tikai atsevišķos gadījumos. Šajos apstākļos valsts resursi ir neefektīvi.

Komisija uzskata, ka atbalsts, kurš piešķirts riska kapitāla formā, kas atbilst šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem nosacījumiem, nodrošina stimulējošo ietekmi. Nepieciešamība nodrošināt motivāciju ir atkarīga no tā, cik nopietnas ir tirgus nepilnības saistībā ar dažādajiem pasākumu un saņēmēju veidiem. Tādēļ pastāv vairāki kritēriji attiecībā uz ieguldījumu daļu apjomu mērķa uzņēmumā, to, cik lielā mērā ir iesaistīti privātie ieguldītāji, kā arī apsvērumiem jo īpaši par uzņēmumu lielumu un finansējamo uzņēmējdarbības cikla posmu.

1.3.5 Atbalsta proporcionalitāte

Nepieciešamība nodrošināt stimulus ir atkarīga no tā, cik nopietnas ir tirgus nepilnības, kas saistītas ar dažādiem pasākumu, atbalsta saņēmēju veidiem un MVU attīstības stadiju. Riska kapitāla pasākums ir labi izstrādāts, ja atbalsts ir nepieciešams kopumā, lai stimulētu pašu kapitāla nodrošināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sagatavošanas, sākuma un darbības agrīnajā stadijā. Valsts atbalsts nav efektīvs, ja pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai rosinātu lielāku riska kapitāla nodrošināšanu. Jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka atbalsts nepārsniedz minimumu, ir izšķiroši panākt privāto ieguldītāju ievērojamu līdzdalību, kā arī to, ka ieguldījumi ir balstīti uz peļņas gūšanu un tiek pārvaldīti komerciāli.

1.3.6 Negatīvā ietekme un vispārējais līdzsvars

Saskaņā ar EK Līgumu Komisijai Kopienā ir jākontrolē valsts atbalsts. Tādēļ Komisijai ir jārīkojas uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir mērķtiecīgi, un novērstu nopietnu konkurences izkropļošanu. Pieņemot lēmumu par to, vai valsts līdzekļu piešķiršanas pasākumi, kas izstrādāti riska kapitāla veicināšanai, ir saderīgi ar kopējo tirgu, Komisija cenšas pēc iespējas ierobežot šādu kategoriju riskus:

(a)

“izstumšanas risks”. Valsts atbalstītiem pasākumiem var būt nelabvēlīga ietekme uz citiem potenciāliem ieguldītājiem attiecībā uz kapitāla nodrošināšanu. Ilgtermiņā tas varētu arī turpmāk nelabvēlīgi ietekmēt privāto ieguldījumu veikšanu jaunos MVU un tādējādi rezultātā palielināt pašu kapitāla nepietiekamību, vienlaikus radot papildu valsts līdzekļu nepieciešamību;

(b)	risks attiecībā uz to, ka priekšrocības ieguldītājiem un/vai ieguldījumu fondiem nevajadzīgi izkropļo konkurenci riska kapitāla tirgū, kurā darbojas to konkurenti, kuri nesaņem tādas pašas priekšrocības;

(c)

risks attiecībā uz to, ka pārmērīgs valsts riska kapitāla piedāvājums mērķa uzņēmumiem, kas nav ieguldīts, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, var palīdzēt noturēties neefektīviem uzņēmumiem un var izraisīt mākslīgu to novērtējumu inflāciju, tādējādi radot mazāk pievilcīgus apstākļus privātajam ieguldītājam nodrošināt riska kapitālu šiem uzņēmumiem.

1.4 Valsts atbalsta kontroles pieeja riska kapitāla jomā

Riska kapitāla līdzekļu nodrošināšanu uzņēmumiem nevar saistīt ar tradicionālo valsts atbalsta kontrolei lietoto jēdzienu “attaisnotās izmaksas”, kuru pamatā ir atsevišķas noteiktas izmaksas, attiecībā uz kurām tiek atļauts atbalsts, un maksimālo atbalsta intensitāšu noteikšana. Tā kā iespējamo, dalībvalstu izstrādāto riska kapitāla pasākumu modeļi ir dažādi, Komisija nespēj definēt stingrus kritērijus, ar kuru palīdzību varētu noteikt, vai šādi pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu. Tādējādi riska kapitāla novērtējums nozīmē atkāpšanos no tradicionālās kārtības, kādā tiek veikta valsts atbalsta kontrole.

Tomēr, tā kā ir pierādīts, ka Paziņojums par valsts atbalstu un riska kapitālu praksē tiek efektīvi īstenots riska kapitāla jomā, Komisija ir nolēmusi turpināt, un tādējādi nodrošināt minētā Paziņojuma pieejas nepārtrauktību.

2. DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

2.1 Darbības joma

Šīs pamatnostādnes piemēro tikai riska kapitāla shēmām, kas paredzētas MVU. Tās nav paredzētas radīt juridisku pamatu, lai pasludinātu ad-hoc pasākumu kapitāla nodrošināšanai atsevišķam uzņēmumam par saderīgu ar kopējo tirgu.

Šīs pamatnostādnes neskar to valsts atbalsta pasākumu saderīgumu, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti jebkurās citās pamatnostādnēs, pamatnoteikumos un regulās, kuras pieņēmusi Komisija.

Komisija īpašu uzmanību velta nepieciešamībai novērst šo pamatnostādņu izmantošanu, lai apietu esošajos pamatnoteikumos, pamatnostādnēs un regulās noteiktos principus.

Riska kapitāla pasākumos jo īpaši nav pieļaujama atbalsta sniegšana uzņēmumiem:

a)	kas ir grūtībās nonākuši uzņēmumi atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8);

b)	kuģu būves (9), ogļu (10) un tērauda (11) nozarēs.

Šīs pamatnostādnes nepiemēro atbalstam darbībām, kas saistītas ar izvešanu, proti, atbalstam, kas ir tieši saistīts ar izvesto daudzumu, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar izvešanas darbību, kā arī atbalstam, kas saistīts ar vietējo preču izmantošanu, kam tiek dota priekšroka, salīdzinot ar ievestajām precēm.

2.2 Definīcijas

Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

a)	“pašu kapitāls” ir līdzdalība uzņēmējsabiedrībā, ko apliecina ieguldītājiem piešķirtās daļas;

b)	“privāts pašu kapitāls” (atšķirībā no valsts kapitāla) ir privāts pašu kapitāla ieguldījums uzņēmumos, kas nav vērstpapīru tirgus sarakstos, tostarp riska kapitāls, aizstāšanas kapitāls un izpirkšana;

“kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti” ir instrumenti, kuru nestā peļņa turētājam (ieguldītājam/aizdevējam) ir galvenokārt atkarīga no attiecīgās mērķa uzņēmējsabiedrības peļņas vai zaudējumiem, kuriem saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Šī definīcija ir balstīta uz pieeju atspoguļošanai pēc būtības;

d)	“parāda ieguldījumu instrumenti” ir aizdevumi un citi finansēšanas instrumenti, kas nodrošina aizdevējam/ieguldītājam noteiktās minimālās atlīdzības galveno daļu un kuriem ir vismaz daļējs nodrošinājums. Šī definīcija ir balstīta uz pieeju atspoguļošanai pēc būtības;

e)	“sagatavošanas kapitāls” ir finansējums, ko sniedz, lai izpētītu, novērtētu un attīstītu sākotnēju koncepciju pirms uzņēmējdarbības sākuma stadijas;

f)	“sākumkapitāls” ir finansējums, ko sniedz uzņēmējsabiedrībām, kas nav vēl komerciāli pārdevušas savu produktu vai pakalpojumu un vēl negūst peļņu, produktu izstrādei un sākotnējai tirdzniecībai;

g)	“agrīnās stadijas kapitāls” ir sagatavošanas kapitāls un sākumkapitāls;

h)	“paplašināšanās kapitāls” ir finansējums, ko nodrošina tādas uzņēmējsabiedrības izaugsmei un darbības paplašināšanai, kas spēj vai nespēj strādāt bez zaudējumiem vai rentabli, lai palielinātu ražošanas jaudu vai produktu izstrādi vai sniegtu papildu apgrozāmo kapitālu;

“riska kapitāls” ir ieguldījums nekotētās uzņēmējsabiedrībās, ko nodrošina ieguldījumu fondi (riska kapitāla fondi), kas pārvaldītāju statusā pārvalda individuālos, iestāžu vai iekšējos līdzekļus, un ietver agrīnās stadijas un paplašināšanās kapitālu, bet neietver aizstāšanas kapitālu un izpirkšanu;

j)	“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmējsabiedrības daļu pirkšana no citas privātas pašu kapitāla ieguldījumu organizācijas vai cita kapitāla daļu turētāja vai kapitāla daļu turētājiem. Aizstāšanas kapitālu sauc arī par sekundāro pirkumu;

“riska kapitāls” ir pašu kapitāla un kvazikapitāla finansējums uzņēmumiem to agrīnajā izaugsmes stadijā (sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadija), kas ietver: neoficiālus uzņēmējdarbības mecenātu ieguldījumus, riska kapitālu, alternatīvus vērtspapīru tirgus, kas orientēti īpaši uz MVU un uzņēmumiem, kuriem ir strauja izaugsme (turpmāk — ieguldījumu instrumenti);

l)	“riska kapitāla pasākumi” ir shēmas atbalsta nodrošināšanai vai veicināšanai riska kapitāla veidā;

m)	“sākotnējs publisks piedāvājums” (“SPP”) ir uzņēmējsabiedrības daļu publiskas pārdošanas vai izplatīšanas pirmreizējas uzsākšanas process;

n)	“turpmākie ieguldījumi” ir papildu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībā pēc sākotnējo ieguldījumu veikšanas;

o)	“izpirkšana” ir uzņēmējsabiedrības pašu kapitāla izpirkšana vismaz tā kontroles procentuālās daļas apmērā no esošajiem kapitāla daļu turētājiem, lai pārņemtu minētā uzņēmuma līdzekļus un darījumus, izmantojot sarunas vai izsoles piedāvājumu;

“izejas stratēģija” ir riska kapitāla fonda vai privātā pašu kapitāla fonda līdzdalības izbeigšana saskaņā ar plānu, lai nodrošinātu maksimālu peļņu, tostarp visa uzņēmuma vienlaicīga pārdošana citam uzņēmumam, norakstīšana, priekšrocību akciju/aizdevumu atmaksa, pārdošana citam riska kapitālistam, pārdošana finanšu iestādei, pārdošana publiskā piedāvājumā (tostarp sākotnējā publiskā piedāvājumā);

q)	“mazie un vidējie uzņēmumi” (“MVU”) ir mazi un vidēji uzņēmumi, kā norādīts Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (12), vai jebkurā citā regulā, ar ko aizstāj minēto regulu;

r)	“mērķa uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā ieguldītājs vai ieguldījumu fonds apsver veikt ieguldījumu;

“uzņēmējdarbības mecenāti” ir turīgas privātpersonas, kas veic tiešus ieguldījumus jaunos un augošos, un nekotētos uzņēmumos (sagatavošanas finansējums), kā arī konsultē tos, parasti nodrošinot finansējumu apmaiņā pret pašu kapitāla daļu uzņēmumā, bet tie var nodrošināt arī cita veida ilgtermiņa finansējumu;

t)	“atbalstāmie reģioni” ir reģioni, uz kuriem attiecas izņēmumi, kas ietverti EK Līguma 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktā.

3. LĪGUMA 87. PANTA 1. PUNKTA PIEMĒROŠANA RISKA KAPITĀLA JOMĀ

3.1 Vispārīgi piemērojami dokumenti

Jau tagad virkne publicēto Komisijas dokumentu sniedz skaidrojumu tam, vai atsevišķi pasākumi atbilst valsts atbalsta definīcijai, un kuri var attiekties uz riska kapitāla pasākumiem. Starp minētajiem dokumentiem ir 1984. gada paziņojums par valdības kapitāla ieguldījumiem (13), 1998. gada paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (14), un paziņojums par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam nodrošinājumu veidā (15). Komisija turpinās piemērot šos dokumentus, novērtējot, vai riska kapitāla pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu.

3.2 Atbalsts trīs līmeņos

Riska kapitāla pasākumi bieži ir saistīti ar sarežģītām konstrukcijām, kas izstrādātas, lai veicinātu riska kapitāla izmantošanu, jo valsts iestādes rada stimulu viena loka uzņēmējiem (ieguldītāji), lai citam lokam nodrošinātu finansējumu (mērķa MVU). Atkarībā no pasākuma veida, kā arī pat tad, ja valsts iestāžu nolūks var būt priekšrocību nodrošināšana tikai otrai minētajai grupai, uzņēmumi vienā vai abos līmeņos var būt valsts atbalsta saņēmēji. Turklāt vairumā gadījumu pasākums nodrošina fonda vai cita ieguldījuma instrumenta izveidi, kas pastāv atsevišķi no ieguldītājiem un uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums. Šādos gadījumos ir arī nepieciešams izskatīt, vai fondu vai instrumentu var uzskatīt par uzņēmumu, kas saņem valsts atbalstu.

Šajā sakarā uzskata, ka finansējumu, izmantojot resursus, kas nav valsts resursi EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, sniedz privātie ieguldītāji. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad finansējumu sniedz Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

Komisija ņems vērā šādus īpašus faktorus, nosakot, vai katrā atšķirīgā līmenī pastāv valsts atbalsts (16).

Atbalsts ieguldītājiem. Ja pasākums ļauj privātam ieguldītājam veikt pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmējsabiedrību grupā ar labvēlīgākiem noteikumiem nekā valsts ieguldītājiem vai nekā tad, ja tie būtu veikuši šādus ieguldījumus, nepastāvot šādam pasākumam, tad uzskata, ka šie privātie ieguldītāji gūst priekšrocību. Šādai priekšrocībai var būt dažādi veidi, kā norādīts šo pamatnostādņu 4.2. iedaļā. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad privātais ieguldītājs ar pasākuma palīdzību ir aicināts atļaut attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai vai uzņēmējsabiedrībām iegūt priekšrocību. Savukārt Komisija uzskatīs, ka ieguldījums veikts līdzvērtīgi attiecībā uz valsts un privātajiem ieguldītājiem un tāpēc tas nav valsts atbalsts, ja tā nosacījumi būtu pieņemami parastam uzņēmējam tirgus ekonomikā bez jebkādas valsts iejaukšanās. Iepriekš minētais attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad valsts un privātajam ieguldītājam ir vienādi pozitīvie un negatīvie riski un ieguvumi, kā arī vienāds subordinācijas līmenis un ja vismaz 50 procentus pasākuma finansējuma nodrošina privātie ieguldītāji, kuri nav atkarīgi no uzņēmējsabiedrības, kurā tie veic ieguldījumus.

Atbalsts ieguldījumu fondam, ieguldījumu instrumentam un/vai tā pārvaldītājam. Kopumā Komisija uzskata, ka ieguldījumu fonds vai ieguldījumu instruments ir starpniekinstruments, lai pārskaitītu atbalstu ieguldītājiem un/vai uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums, nevis atbalsta saņēmējs. Tomēr, piemēram, fiskālie pasākumi vai citi pasākumi, kas ietver tiešus pārskaitījumus par labu ieguldījumu instrumentam vai esošam fondam ar vairākiem un dažādiem ieguldītājiem, kas pēc pazīmēm atbilst neatkarīgam uzņēmumam, var būt atbalsts, ja vien ieguldījumus neveic ar nosacījumiem, kas būtu pieņemami parastam uzņēmējam tirgus ekonomikā, un tādējādi nesniedz saņēmējam priekšrocību. Līdzīgi uzskata, ka fonda pārvaldītāji vai pārvaldes uzņēmējsabiedrība saņem atbalstu, ja to atlīdzība pilnībā neatbilst attiecīgā brīdī tirgū piedāvātajai atlīdzībai līdzīgā situācijā. Tomēr uzskatāms, ka atbalsts nav piešķirts, ja pārvaldītājus vai pārvaldes uzņēmējsabiedrību izvēlas, izmantojot atklātu un pārskatāmu atklāta konkursa procedūru, vai arī ja tie nesaņem nekādas citas priekšrocības, kuras piešķīrusi valsts.

Atbalsts uzņēmumiem, kuros veic ieguldījumus. Jo īpaši, ja atbalsts ir ieguldītāju vai ieguldījumu instrumenta, vai ieguldījumu fonda līmenī, Komisija parasti uzskata, ka tas ir vismaz daļēji nodots mērķa uzņēmumiem un tādējādi atbalsts ir arī minēto uzņēmumu līmenī. Tas attiecināms pat uz tiem gadījumiem, kad lēmumus par ieguldījumiem pieņem fonda pārvaldītāji, balstoties vienīgi uz komerciāliem apsvērumiem.

Uzņēmumi, kuros veikti ieguldījumi, netiks uzskatīti par atbalsta saņēmējiem gadījumos, kad ieguldījumu veic saskaņā ar noteikumiem, kas būtu pieņemami privātajam ieguldītājam tirgus ekonomikas apstākļos bez jebkādas valsts iejaukšanās. Šim nolūkam Komisija pārbaudīs, vai šādi ieguldījumu lēmumi ir balstīti vienīgi uz peļņu, un ir saistīti ar pamatotu uzņēmējdarbības plānu un prognozēm, kā arī skaidru un reālu izejas stratēģiju. Turklāt svarīga būs arī fonda pārvaldītāja vai pārvaldes uzņēmējsabiedrības izvēle un ieguldījumu pilnvaras, kā arī privāto ieguldītāju līdzdalība procentuālā izteiksmē un šādas līdzdalības pakāpe.

3.3 De minimis apjomi

Ja viss saņēmējiem nodrošinātais finansējums riska kapitāla veidā ir de minimis saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (17) un Komisijas Regulu Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (18), tad uzskata, ka uz to neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts. Riska kapitāla pasākumos de minimis noteikuma piemērošanu sarežģī atbalsta aprēķina grūtības, kā arī tas, ka pasākumi var nodrošināt atbalstu ne tikai mērķa uzņēmumiem, bet arī citiem ieguldītājiem. Pat tad, ja šīs grūtības ir pārvaramas, joprojām piemērojams ir de minimis noteikums. Tādējādi, ja shēmā ir paredzēts valsts kapitāls tikai līdz attiecīgajai de minimis limitam katram uzņēmumam trīs gadu laikposmā, ir skaidrs, ka jebkāda veida atbalsts šiem uzņēmumiem un/vai ieguldītājiem nepārsniedz noteiktās robežas.

4. RISKA KAPITĀLA ATBALSTA SADERĪGUMA NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR EK LĪGUMA 87. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

4.1 Vispārēji principi

EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu atsevišķu saimniecisko darbību attīstībai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Pamatojoties uz 1.3. iedaļā izklāstītajiem līdzsvarotības kritērijiem, Komisija pasludina riska kapitāla pasākumu par saderīgu tikai tad, ja tā konstatē, ka atbalsta pasākuma rezultātā pieaugs riska kapitāla piedāvājums, neradot negatīvu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem tādā apmērā, kas ir pretrunā ar kopējām interesēm. Šajā iedaļā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija uzskata, ka atbalsts riska kapitāla veidā ir saderīgs ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja Komisijas rīcībā ir pilnīgs paziņojums, kas apliecina, ka ir ievēroti visi šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, tā centīsies veikt ātru atbalsta novērtējumu, ievērojot termiņus, kas noteikti Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (19). Attiecībā uz dažiem pasākumu veidiem, kas neatbilst visiem šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija veiks sīkāku riska kapitāla pasākuma novērtējumu, kā detalizēti izklāstīts 5. iedaļā.

Ja atbalsts tiek sniegts arī mērķa uzņēmumu līmenī un riska kapitāls ir saistīts ar izmaksām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar citām regulām, pamatnoteikumiem vai citām pamatnostādnēm, šādu dokumentu var piemērot, lai konstatētu, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

4.2 Atbalsta veids

Atbalsta pasākuma veida izvēle būtībā ir dalībvalsts pārziņā, un tas vienlīdz attiecas uz riska kapitāla pasākumiem. Tomēr Komisija, novērtējot šādus pasākumus, izvērtēs, vai tie rosina tirgus ieguldītājus sniegt riska kapitālu mērķa uzņēmumiem un vai paredzams, ka to rezultātā tiks pieņemti lēmumi par ieguldījumiem, ņemot vērā komerciālus apsvērumus (proti, peļņu), kā tālāk paskaidrots 4.3. iedaļā.

Komisija uzskata, ka pasākumu veidi, kas var nodrošināt minēto rezultātu, ir šādi:

a)	ieguldījumu fondu (“riska kapitāla fondu”) izveide, kuros valsts ir partneris, ieguldītājs vai dalībnieks arī tad, ja nosacījumi ir mazāk izdevīgi nekā citiem ieguldītājiem;

garantijas riska kapitāla ieguldītājiem vai riska kapitāla fondiem pret ieguldījumu zaudējumu daļu vai garantijas, kuras sniedz ieguldītājiem/fondiem par aizdevumiem attiecībā uz ieguldījumiem riska kapitālā, ar nosacījumu, ka valsts segums iespējamiem pamatā esošiem zaudējumiem nepārsniedz 50 % garantēto ieguldījumu nominālās summas;

c)	citi finanšu līdzekļi par labu riska kapitāla ieguldītājiem vai riska kapitāla fondiem, lai ieguldījumam nodrošinātu papildu kapitālu;

d)	fiskālie stimuli ieguldījumu fondiem un/vai to vadītājiem vai ieguldītājiem, lai veiktu riska kapitāla ieguldījumus.

4.3 Saderīguma nosacījumi

Lai pārliecinātos, ka riska kapitāla pasākums ir nepieciešams atbalsts ar stimulējošu ietekmi, kā izklāstīts 1.3.4. iedaļā, ir būtiski vairāki rādītāji. Galvenais princips — valsts atbalstam ir jābūt virzītam uz konkrētu tirgus nepilnību, par kuras esamību ir pietiekami pierādījumi. Šim nolūkam šajās pamatnostādnēs ir noteiktas īpašas drošības zonu limitus, kas attiecas uz mērķa MVU ieguldījumu daļām to saimnieciskās darbības agrīnajā stadijā. Turklāt, lai atbalsts nepārsniegtu nepieciešamo minimumu, ir izšķiroši būtiski, lai atbalsta ieguldījumi mērķa MVU būtu balstīti uz peļņu un lai tos pārvaldītu komerciāli. Komisija uzskata, ka riska kapitāla pasākumam ir valsts atbalsta stimulējošā ietekme, tas ir nepieciešams un proporcionāls un ka kopējais līdzsvars ir pozitīvs, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi.

Pasākumus, kas ir īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentiem, novērtē saskaņā ar šo pamatnostādņu 5. iedaļu, nevis šās iedaļas nosacījumiem.

4.3.1 Ieguldījumu daļu maksimālais līmenis

Riska kapitāla pasākumam ir jānodrošina finansējuma daļas, kas pilnībā vai daļēji finansētas no valsts atbalsta, nepārsniedzot EUR 1,5 miljonus vienam mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā.

4.3.2 Ierobežojumi attiecībā uz finansējumu sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadijai

Ar riska kapitāla pasākumu finansējumu var sniegt tikai līdz paplašināšanās stadijai attiecībā uz maziem uzņēmumiem vai vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos. Ar šādu pasākumu finansējumu var sniegt tikai līdz sākuma stadijai attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas neatbalstāmajos reģionos.

4.3.3 Pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu pārsvars

Vismaz 70 % no riska kapitāla pasākuma budžeta ir jābūt pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu instrumentu veidā mērķa MVU nolūkam. Novērtējot šādu instrumentu raksturu, Komisija pievērsīs vairāk uzmanības nevis instrumenta nosaukumam un tam, kā to kvalificējuši ieguldītāji, bet gan tā saimnieciskajai būtībai. Jo īpaši Komisija ņems vērā, kāda ir mērķa uzņēmējsabiedrības riska pakāpe, ko uzņēmies ieguldītājs, iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties ieguldītājam, tādas atlīdzības pārsvaru, kas atkarīga no peļņas, salīdzinot ar noteiktu atlīdzības lielumu, kā arī ieguldītāja subordinācijas pakāpei uzņēmējsabiedrības bankrota gadījumā. Bez tam Komisija var ņemt vērā arī tiesību režīmu attiecībā uz ieguldījumu instrumentu, kas noteikts prevalējošās vietējās tiesību, reglamentējošās, finanšu un grāmatvedības normās, ja tās ir saskanīgas un attiecas uz kvalificēšanu.

4.3.4 Privāto ieguldītāju līdzdalība

Privātiem ieguldītājiem jānodrošina vismaz 50 % no finansējuma ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar riska kapitāla pasākumu, vai vismaz 30 %, ja pasākuma mērķis ir MVU, kurš atrodas atbalstāmajos reģionos.

4.3.5 Lēmumu par ieguldījumiem peļņas nodrošināšanas raksturs

Ar riska kapitāla pasākumu ir jānodrošina, ka lēmumi ieguldīt mērķa uzņēmējsabiedrībās ir orientēti uz peļņas gūšanu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ieguldījuma veikšanas motīvs ir ievērojamas peļņas potenciāla iespēja un šim nolūkam pastāvīga palīdzība mērķa uzņēmējsabiedrībām.

Uzskata, ka šie kritēriji ir ievēroti, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)	veikti pasākumi, kas nodrošina ievērojamu privāto ieguldītāju iesaistīšanu, kā aprakstīts 4.3.4. iedaļā, kā rezultātā ieguldījumi komerciālā nolūkā (proti, vienīgi peļņas gūšanai) tieši vai netieši tiek veikti mērķa uzņēmumu pašu kapitālā;

b)	darbības plāns pastāv katram ieguldījumam, kas ietver sīkas ziņas par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību un ar kuru nosaka projekta iepriekšēju dzīvotspēju;

c)	attiecībā uz katru ieguldījumu pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

4.3.6 Komerciālā pārvaldība

Riska kapitāla pasākuma vai fonda pārvalde ir jāīsteno komerciāli. Pārvaldes komandai ir jārīkojas kā privātā sektora pārvaldītājiem, cenšoties optimizēt savu ieguldītāju peļņu. Par minētā kritērija esamību liecina atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)	pastāv vienošanās starp profesionālu fonda pārvaldītāju vai pārvaldītāju uzņēmējsabiedrību un fonda dalībniekiem, nodrošinot, ka pārvaldītāja atalgojums ir saistīts ar darbības rezultātiem un fonda mērķu un ierosinātā ieguldījumu grafika izpildi;

b)	lēmumu pieņemšanas procesā ir iesaistīti privātie tirgus ieguldītāji, piemēram, ar ieguldītāju vai padomdevējas komitejas starpniecību;

c)	uz fondu pārvaldi attiecas paraugprakse un reglamentējoša pārraudzība.

4.3.7 Nozaru aspekts

Tiktāl, ciktāl daudzi privāto sektoru fondi ir orientēti uz specifiskām novatoriskām tehnoloģijām vai pat nozarēm (piemēram, veselība, informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģija), Komisijai ir pieņemama riska kapitāla pasākumu koncentrēšana uz konkrētu nozari, ja pasākums ir šo pamatnostādņu darbības jomā, kā noteikts 2.1. iedaļā.

5. RISKA KAPITĀLA ATBALSTA PASĀKUMU SADERĪGUMS, KURAM JĀVEIC DETALIZĒTS NOVĒRTĒJUMS

Šī iedaļa attiecas uz riska kapitāla pasākumiem, kas neatbilst visiem 4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Šiem pasākumiem nepieciešams detalizētāks saderīguma novērtējums, kas balstīts uz 1.3. daļā norādītajiem līdzsvarotības kritērijiem, jo nepieciešams nodrošināt koncentrēšanos uz attiecīgajām konstatētajām tirgus nepilnībām, kā arī tāpēc, ka iespējamais privāto ieguldītāju izstumšanas un konkurences izkropļošanas risks ir augstāks.

Pasākumu saderīgumu ar EK Līgumu analizē, pamatojoties uz virkni pozitīvu un negatīvu faktoru. Neviens atsevišķs faktors nav noteicošais, turklāt nevienu to kopumu nevar uzskatīt par pietiekamu, lai ar to vien nodrošinātu saderīgumu. Dažos gadījumos to lietojamība un tiem piedēvētā nozīme var būt atkarīga no pasākuma veida.

Dalībvalstīm ir jānodrošina visi faktori un pierādījumi, ko uzskata par lietderīgiem pasākuma novērtēšanai. Vajadzīgais pierādījumu līmenis un Komisijas novērtējums ir atkarīgs no katra gadījuma īpatnībām un ir proporcionāls attiecīgajai tirgus nepilnībai un privātā ieguldījuma izstumšanas riskam.

5.1 Atbalsta pasākumi, kuriem jāveic detalizētu novērtējumu

Turpmāk norādītajiem riska kapitāla pasākumu veidiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem nosacījumiem, kuri izklāstīti 4. iedaļā, jāveic detalizētāku novērtējumu, jo tirgus nepilnību pierādījumi ir mazāk pārliecinoši un privāto ieguldījumu izstumšanas un/vai konkurences izkropļošanas risks ir augstāks.

a) Pasākumi, kas nodrošina ieguldījumu daļas, pārsniedzot drošības zonas limitu EUR 1,5 miljonu apmērā vienam mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā

Komisija ir informēta par pastāvīgām svārstībām riska kapitāla tirgū un pašu kapitāla nepietiekamību ilgākā laikā, kā arī par to, cik lielā mērā uzņēmumus skar tirgus nepilnības atkarībā no uzņēmumu lieluma, uzņēmējdarbības attīstības stadijas un to saimnieciskās nozares. Tādējādi Komisija ir gatava apsvērt tādu riska kapitāla pasākumu pasludināšanu par saderīgu ar kopējo tirgu, ar kuriem nodrošina ieguldījumu daļas, kas pārsniedz EUR 1,5 miljonu limitu vienam uzņēmumu gadā, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par tirgus nepilnībām.

b) Pasākumi, ar kuriem finansē vidējus uzņēmumus paplašināšanās stadijā neatbalstāmos reģionos

Komisija atzīst, ka dažiem vidējiem uzņēmumiem neatbalstāmos reģionos, arī to paplašināšanās stadijā riska kapitāls var nebūt pietiekami pieejams, lai gan uzņēmumiem, kuriem ir ievērojams apgrozījums un/vai kopējais līdzsvars, finansējums ir pieejams. Tādēļ atsevišķos gadījumos, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi, Komisija ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar kopējo tirgu, kuri daļēji attiecas uz vidēju uzņēmumu paplašināšanās stadiju.

c) Pasākumi, kas nodrošina turpmākus ieguldījumus mērķa uzņēmējsabiedrībās, kas jau ir saņēmušas atbalstītas kapitāla iemaksas, lai finansētu turpmākus finansēšanas ciklus, pat pārsniedzot vispārējos drošības zonas limitus un uzņēmējsabiedrību agrīnās izaugsmes stadijas finansējumu

Komisija apzinās, cik nozīmīgi, līdz sākotnējo ieguldījumu izņemšanai, ir veikt turpmākus ieguldījumus mērķa uzņēmējsabiedrībās, kas jau ir saņēmušas kapitāla iemaksas savas darbības agrīnajās stadijās, lai finansētu finansēšanas ciklus pat pārsniedzot maksimālās drošības zonas ieguldījumu daļas un uzņēmējsabiedrību agrīnās izaugsmes stadijas finansējums. Minētais var būt nepieciešams, lai novērstu valsts kapitāla daļu samazinājumu šajos finansēšanas ciklos, vienlaikus nodrošinot finansēšanas nepārtrauktību mērķa uzņēmējsabiedrībām, lai valsts un privātie ieguldītāji var pilnībā izmantot priekšrocības no riskantiem ieguldījumiem. Minētajos apstākļos, turklāt ņemot vērā to mērķa nozaru un uzņēmumu specifiku, Komisija ir gatava apsvērt turpmāku ieguldījumu pasludināšanu par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja šāda ieguldījuma summa ir atbilstoša sākotnējiem ieguldījumiem un fonda lielumam.

d) Pasākumi, kuros privāto ieguldītāju līdzdalība ir zemāka par 50 % neatbalstāmajos reģionos vai 30 % — atbalstāmajos reģionos

Kopienā privātā kapitāla tirgus attīstība dažādās dalībvalstīs ir būtiski atšķirīga. Dažos gadījumos varētu būt problemātiski atrast privātos ieguldītājus, un tādēļ, ja dalībvalstis iesniedz vajadzīgos pierādījumus, Komisija ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar kopējo tirgu, kuros privāto ieguldītāju dalība ir zemāka par 4.3.4. iedaļā minētajiem limitiem.

Minētā problēma var būt pat nopietnāka attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem, kas paredzēti MVU atbalstāmajos reģionos. Šādos gadījumos iespējama tiem pieejamā kapitāla papildu nepietiekamība, ņemot vērā lielo attālumu starp to atrašanās vietu un riska kapitāla centriem, zemāku iedzīvotāju blīvumu un privāto ieguldītāju pastiprinātu izvairīšanos no riska. Šos MVU, iespējams, ietekmē arī ar pieprasījumu saistītie aspekti, piemēram, grūtības izveidot dzīvotspējīgu, ieguldījumiem sagatavotu uzņēmējdarbības priekšlikumu, mazāk attīstīta pašu kapitāla kultūra, kā arī īpaša nevēlēšanās zaudēt vadības kontroli, iesaistot riska kapitālu.

e) Tādi pasākumi sagatavošanas kapitāla nodrošināšanai mazajiem uzņēmumiem, kuri var paredzēt: i) privāto ieguldītāju mazāku līdzdalību vai tās neesamību un/vai ii) parāda ieguldījuma instrumentu pārsvaru, salīdzinot ar pašu kapitālu un kvazikapitālu

Tirgus nepilnības, kas ietekmē uzņēmumus to sagatavošanas stadijā, ir izteiktākas tāpēc, ka iespējamo ieguldījumu risks ir ārkārtīgi augsts un nepieciešams pastāvīgi pārraudzīt uzņēmēja darbību šajā izšķirīgajā stadijā. Par to liecina arī privāto ieguldītāju vilcināšanās vai pat pilnīga nevēlēšanās sniegt sagatavošanas kapitālu, kas nozīmē, ka pastāv neliels izstumšanas risks vai arī tāda vispār nav. Turklāt konkurences izkropļošanas iespēja arī ir samazināta, ņemot vērā ievērojamo attālumu starp tirgu un šiem mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minētos iemeslus, ir attaisnojams, ka Komisijas nostāja pret pasākumiem, kas orientēti uz sagatavošanas stadiju, ir labvēlīgāka arī saistībā ar to iespējamo būtisko ietekmi uz izaugsmes un darbvietu radīšanu Kopienā.

f) Pasākumi, kas īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu

Ieguldījumu instruments var veicināt saskanīgumu starp ieguldītājiem un mērķa MVU, kas tādējādi var uzlabot riska kapitāla pieejamību. Gadījumā, ja rodas tirgus nepilnības, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuri ir instrumenta mērķa uzņēmumi, minētais instruments nevar efektīvi funkcionēt bez finansiāliem stimuliem. Piemēram, ieguldītājiem ieguldījumi, uz kuriem vērsts instruments, var nešķist pievilcīgi, salīdzinot ar lielāku ieguldījumu daļu ieguldījumiem vai ieguldījumiem uzņēmumos, kas darbojas ilgāk, vai tirgos, kas darbojas ilgāk, lai arī mērķa uzņēmumiem ir skaidri redzams peļņas potenciāls. Tādēļ Komisija ir gatava apsvērt pasludināt par saderīgiem ar kopējo tirgu pasākumus, kas īpaši ir saistīti ar ieguldījumu instrumentu, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par skaidri noteiktu tirgus nepilnību.

g) Izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumu pirmreizējo atlasi, lai ieguldītu tajos, līdz uzticamības pārbaudes stadijai (“izpētes izmaksas”)

Riska kapitāla fondiem vai to pārvaldītājiem var rasties “izpētes izmaksas”, identificējot MVU pirms uzticamības pārbaudes stadijas. Jāpanāk, lai dotācijas, kas daļēji sedz minētās izpētes izmaksas, iedrošina fondus vai to pārvaldītājus īstenot šādas “izpētes” darbības vairāk, kā parasti. Šādā gadījumā ieguvēji var būt arī attiecīgie MVU arī tad, ja atlases rezultātā ieguldījums netiek piešķirts, jo tādējādi MVU var gūt lielāku pieredzi saistībā ar riska kapitāla finansēšanu. Minētie iemesli var attaisnot Komisijas labvēlīgāku nostāju attiecībā uz dotācijām, kas sedz daļu no riska kapitāla fondu vai to pārvaldītāju izpētes izmaksām, ievērojot šādus nosacījumus: attaisnotās izmaksas drīkst segt tikai izpētes izmaksas, kas saistītas ar MVU, galvenokārt to sagatavošanas un sākuma stadijā, ja minēto izmaksu rezultātā ieguldījumi netiek veikti, un izmaksas nedrīkst ietvert fondu juridiskās un administratīvās izmaksas. Turklāt dotācija nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām.

5.2 Atbalsta pozitīvā ietekme

5.2.1 Tirgus nepilnību pastāvēšana un pierādījumi par tām

Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem, ar ko paredz ieguldījumu daļas mērķa uzņēmumiem, pārkāpjot nosacījumus, kas izklāstīti 4. iedaļā, jo īpaši tiem, kuri paredz ieguldījumu daļas virs 1,5 miljoniem vienam mērķa uzņēmumu katrā divpadsmit mēnešu laikposmā, turpmākus ieguldījumus vai tādu vidējo uzņēmumu paplašināšanās stadijas finansēšanu, kas atrodas neatbalstāmos reģionos, kā arī pasākumus, kas īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu, Komisija pieprasīs papildu pierādījumus tam, ka tirgus nepilnības tiek risinātas katrā līmenī, kurā iespējams atbalsts, pirms pasludinās ierosinātā riska kapitāla pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu. Šādiem pierādījumiem ir jābūt balstītiem uz pētījumu, kas norāda pašu kapitāla nepietiekamības līmeni attiecībā uz uzņēmumiem un nozarēm, kuriem paredzēts riska kapitāla pasākums. Attiecīgā informācija attiecas uz riska kapitāla un līdzekļu vākšanas kapitāla piedāvājumu, kā arī riska kapitāla nozares nozīmi vietējā ekonomikā. Ideālā variantā tā būtu jānodrošina par trīs līdz piecu gadu laikposmu līdz pasākuma ieviešanai, kā arī par turpmāko laikposmu, pamatojoties uz pamatotām prognozēm, ja tādas pieejamas. Iesniegtie pierādījumi var ietvert arī šādus elementus:

a)	līdzekļu vākšanas attīstība pēdējos piecos gados, arī salīdzinot ar attiecīgiem vidējiem rādītājiem valstī un/vai Eiropā;

b)	pašreizējais naudas līdzekļu pārpalikums;

c)	valsts atbalstīto ieguldījumu programmu daļa riska kapitāla ieguldījumos pēdējos trīs līdz piecos gados kopā;

d)	to jaundibināto uzņēmumu skaits procentuālā izteiksmē, kas saņem riska kapitālu;

e)	ieguldījumu sadalījums pa ieguldījumu apjoma kategorijām;

f)	iesniegto uzņēmējdarbības plānu skaita salīdzinājums ar veikto ieguldījumu skaitu pa segmentiem (ieguldījumu apjoms, nozare, finansēšanas cikls utt.).

Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti MVU, kuri atrodas atbalstāmajos reģionos, attiecīgā informācija ir jāpapildina ar citiem attiecīgiem pierādījumiem, kas apliecina reģionālo specifiku, kas attaisno paredzētā pasākuma raksturu. Sekojoši faktori varētu būt būtiski:

nomaļās atrašanās vietas un cita veida reģionālās specifikas radītās pašu kapitāla nepietiekamības papildu apjoma novērtējums, jo īpaši ieguldītā riska kapitāla kopējā apjoma ziņā, teritorijā vai tuvējā apkārtnē esošo fondu vai ieguldījumu instrumentu skaits, kvalificētu pārvaldītāju pieejamība, darījumu skaits, kā arī vidējais un minimālais darījumu skaits, ja zināms;

b)	specifiska informācija par vietējo ekonomiku, sociālie un/vai vēsturiskie iemesli riska kapitāla nepietiekamam piedāvājumam salīdzinājumā ar attiecīgiem vidējiem rādītājiem un/vai situāciju valsts un/vai Eiropas līmenī attiecīgā gadījumā;

c)	visas citas attiecīgās norādes, kas liecina par paaugstinātu tirgus nepilnību līmeni.

Dalībvalstis var vairākkārt atkārtoti iesniegt tos pašus pierādījumus, ja nav mainījušies pamatā esošie tirgus apstākļi, uz kuriem tie balstīti. Komisija saglabā tiesības apšaubīt iesniegto pierādījumu derīgumu.

5.2.2 Instrumenta piemērotība

Attiecībā uz līdzsvarotības kritērijiem ir svarīgi, vai un cik lielā mērā valsts atbalsts riska kapitāla jomā ir uzskatāms par piemērotu instrumentu privātā riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai. Šāds novērtējums ir cieši saistīts ar stimulējošās ietekmes un atbalsta nepieciešamības novērtējumu, kā izklāstīts 5.2.3. iedaļā.

Komisija, veicot detalizētu novērtējumu, īpaši ņems vērā visus ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumus, ko veikusi dalībvalsts. Ja dalībvalsts ir apsvērusi citas politikas izvēles iespējas un ir konstatētas priekšrocības selektīva instrumenta, piemēram, valsts atbalsta izmantošanā, un minētais ir iesniegts Komisijai, attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par piemērotu instrumentu. Bez tam Komisija novērtēs citu tādu pasākumu pierādījumus, kas veikti vai ko veiks, lai risinātu jautājumu saistībā ar pašu kapitāla nepietiekamību, jo īpaši jautājumus, kas attiecas uz paveiktā novērtējumu, kā arī piedāvājumu un pieprasījumu, kuri skar mērķa MVU, lai redzētu, kāda ir to un ierosināto riska kapitāla pasākumu savstarpējā ietekme.

5.2.3 Atbalsta stimulējošā ietekme un tā nepieciešamība

Riska kapitāla atbalsta pasākumu stimulējošajai ietekmei ir būtiska nozīme saderīguma novērtējumā. Komisija uzskata, ka pasākumiem, kas atbilst visiem 4. iedaļas nosacījumiem, ir stimulējoša ietekme. Tomēr attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šajā iedaļā, to radītā stimulējošā ietekme nav tik acīmredzama. Tādēļ Komisija ņem vērā arī šādus papildu kritērijus, kas atspoguļo ieguldījumu lēmumu uz peļņu vērsto raksturu, un pasākuma komerciālo pārvaldību, ja nepieciešams.

5.2.3.1 Komerciālā pārvaldība

Papildus 4.3.6. iedaļā minētajiem nosacījumiem Komisija pozitīvi vērtē to, ka riska kapitāla pasākumu vai fondu pārvalda tādi privātās nozares profesionāļi vai neatkarīgi profesionāļi, kuri izvēlēti, pamatojoties uz pārskatāmu, nediskriminējošu procedūru, dodot priekšroku atklātam konkursam, un kuriem ir pārbaudīta pieredze un sasniegumi attiecībā uz kapitāla tirgus ieguldījumiem, ideālā variantā — tajā (-s) pašā (-s) nozarē (-s), uz kuru ir orientēts fonds, kā arī izpratne par ieguldījumu attiecīgo juridisko un grāmatvedības pamatu.

5.2.3.2 Ieguldījumu komitejas pastāvēšana

Kā papildu pozitīvs faktors būtu ieguldījumu komitejas pastāvēšana, kas ir neatkarīga no fonda pārvaldes uzņēmējsabiedrības un kuras sastāvā ir neatkarīgi privātā sektora eksperti ar ievērojamu pieredzi mērķa nozarē, kā arī, ja iespējams, ieguldītāju pārstāvji vai neatkarīgi eksperti, kas izvēlēti, pamatojoties uz pārskatāmu, nediskriminējošu procedūru, dodot priekšroku atklātam konkursam. Šie eksperti varētu nodrošināt pārvaldītājiem vai pārvaldes uzņēmējsabiedrībām tirgus faktiskā un perspektīvā stāvokļa analīzi un sīki izpētīt un piedāvāt tiem iespējamos mērķa uzņēmumus ar labām ieguldījumu prognozēm.

5.2.3.3 Pasākuma/fonda apjoms

Komisija pozitīvi vērtē to, ja riska kapitāla pasākumam ir pietiekama apjoma budžets ieguldījumiem mērķa MVU, lai izmantotu apjomradītus ietaupījumus fonda administrēšanā un iespēju dažādot risku, izmantojot kopfondu ar pietiekamu ieguldījumu skaitu. Fonda apjomam ir jābūt tādam, lai nodrošinātu iespēju absorbēt darījumu izmaksas un/vai finansēt mērķa uzņēmējsabiedrību turpmākas, ienesīgākas finansēšanas stadijas. Apjomīgākus fondus vērtē pozitīvi, arī ņemot vērā mērķa nozari, kā arī, ja privātā ieguldījuma izstumšanas risks un konkurences izkropļošanas risks ir samazināts līdz minimumam.

5.2.3.4 Uzņēmējdarbības mecenātu klātbūtne

Attiecībā uz pasākumiem, kas orientēti uz sagatavošanas kapitālu, ņemot vērā izteiktāku tirgus nepilnību līmeni, kas sastopams šajā stadijā, Komisija pozitīvi vērtēs tiešu vai netiešu uzņēmējdarbības mecenātu iesaistīšanos ieguldījumu veikšanā uzņēmējdarbības sagatavošanas stadijā. Tādēļ šādos apstākļos tā ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar kopējo tirgu, kas paredz parāda instrumentu pārsvaru, tostarp augstāku valsts fondu subordinācijas pakāpi un tiesības uz pirmo peļņu uzņēmējdarbības mecenātiem vai augstāku atlīdzību par viņu sniegto kapitālu un aktīvu līdzdalību pasākuma/fonda un/vai mērķa uzņēmumu pārvaldībā.

5.2.4 Proporcionalitāte

Lai nodrošinātu saderīgumu, nepieciešams, lai atbalsta apjoms nepārsniedz vajadzīgo minimumu. Veids, kādā nodrošināt šo proporcionalitātes aspektu, ir viennozīmīgi atkarīgs no attiecīgā pasākuma veida. Tomēr gadījumā, ja nav nekāda mehānisma, lai pārbaudītu, vai ieguldītāji nesaņem pārmērīgu kompensāciju, vai pasākums, kurā zaudējumu risku nes tikai valsts sektors un/vai kurā priekšrocības tiek tikai citiem ieguldītājiem, pasākums netiek uzskatīts par proporcionālu.

Komisija uzskata, ka turpmāk norādītie elementi pozitīvi ietekmē proporcionalitātes novērtējumu, jo tajos ir ietverta paraugprakses metode:

Atklāts konkurss pārvaldītājiem. Pārskatāms, nediskriminējošs atklāts konkurss pārvaldītāju vai pārvaldes sabiedrību izvēlei, nodrošinot optimālu kvalitātes un izdevīguma apvienojumu, vērtējams pozitīvi, jo tas ierobežo izmaksu (un, iespējams, atbalsta) līmeni līdz nepieciešamajam minimumam un arī samazina konkurences izkropļošanu.

Paziņojums par atklātu konkursu vai publisks uzaicinājums ieguldītājiem. Paziņojums par konkursu, lai izveidotu jebkādus “izdevīgākus nosacījumus”, kas tiek piešķirti ieguldītājiem vai šādu nosacījumu pieejamību citiem ieguldītājiem. Šādu pieejamību var īstenot publiska uzaicinājuma veidā ieguldītājiem ieguldījuma fonda vai ieguldījumu instrumenta izveides brīdī vai, iespējams, režīma veidā (piemēram, nodrošinājuma režīms), kas jauniem ienācējiem ir pieejams ilgāku laikposmu.

5.3 Atbalsta negatīvā ietekme

Komisija, veicot riska kapitāla pasākumu saderīguma novērtējumu, salīdzina iespējamo negatīvo ietekmi konkurences izkropļošanas un privāto ieguldījumu izstumšanas riska ziņā ar pozitīvo ietekmi. Šī iespējami negatīvā ietekme būs jāizvērtē katrā no trīs līmeņiem, kuros iespējams atbalsts. Atbalsts ieguldītājiem, ieguldījumu instrumentiem un ieguldījumu fondiem var negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū riska kapitāla sniegšanai. Atbalsts, ko sniedz mērķa uzņēmumiem, var negatīvi ietekmēt produktu tirgu, kurā šie uzņēmumi konkurē.

5.3.1 Izstumšana

Riska kapitāla piedāvājuma tirgus līmenī pastāv iespēja, ka valsts atbalsts “izstumj” privātos ieguldījumus. Tas var samazināt privāto ieguldītāju motivāciju sniegt finansējumu mērķa MVU un rosināt nogaidīt, līdz valsts sniedz atbalstu šādiem ieguldījumiem. Šāda veida risks kļūst aktuālāks, pieaugot ieguldījumu daļu apjomam, ko iegulda uzņēmumā, uzņēmumiem paplašinoties, kā arī uzņēmējdarbības vēlākās stadijās, jo privātais riska kapitāls pakāpeniski kļūst pieejams šādos apstākļos.

Tādēļ Komisija pieprasa īpašus pierādījumus par izstumšanas risku attiecībā uz pasākumiem, kuri ietver lielākas ieguldījumu daļas mērķa MVU, turpmākus ieguldījumus vai finansējumu vidēju uzņēmumu paplašināšanās stadijā neatbalstāmos reģionos, vai pasākumiem, kuros privāto ieguldītāju dalība ir zema, vai pasākumiem, kas ir īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu.

Turklāt dalībvalstīm būs jāsniedz pierādījumi, lai demonstrētu, ka izstumšanas risks nepastāv, jo īpaši attiecībā uz to mērķa segmentu, sektoru un/vai nozares struktūru. Sekojoši faktori varētu būt būtiski:

a)	riska kapitāla uzņēmumu/fondu/ieguldījumu instrumentu skaits valsts līmenī vai attiecīgajā reģionā, reģionālā fonda gadījumā, un segmenti, kuros tie darbojas;

b)	mērķa uzņēmumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību lielumu, izaugsmes stadiju un uzņēmējdarbības nozari;

c)	vidējais darījuma apmērs un, ja iespējams, minimālais darījuma apmērs, ko fondi vai ieguldītāji kontrolētu;

d)	riska kapitāla kopējā summa, kas pieejama mērķa uzņēmumiem, nozarēm un stadijai, kam attiecīgais pasākums paredzēts.

5.3.2 Citi konkurences izkropļošanas veidi

Tā kā vairums MVU ir jaundibināti, tirgus līmenī, kurā atrodas MVU, ir maz ticams, ka šiem MVU būs būtiska ietekme tirgū un ka tādējādi šajā ziņā notiks būtiska konkurences izkropļošana. Tomēr nevar izslēgt to, ka riska kapitāla pasākumu rezultātā mākslīgi tiek uzturēti neefektīvi uzņēmumi un nozares, kas citādi beigtu pastāvēt. Turklāt pārmērīgs riska kapitāla finansējuma piedāvājums neefektīviem uzņēmumiem var mākslīgi palielināt to vērtību un tādējādi radīt izkropļojumus riska kapitāla tirgū līdzekļu piešķīrēju līmenī, kuriem par uzņēmumu iegādi nāktos maksāt augstāku cenu. Nozarēm paredzētais atbalsts var saglabāt ražošanu arī nozarēs, kuras nav konkurētspējīgas, savukārt reģioniem paredzētais atbalsts var radīt neefektīvu ražošanas faktoru sadalījumu starp reģioniem.

Analizējot šādus riskus, Komisija jo īpaši pārbauda šādus faktorus:

a)	vispārējā to uzņēmumu rentabilitāte ilgākā laikā, kuros veic ieguldījumus, un turpmākās rentabilitātes prognozes;

b)	uzņēmuma nepilnību proporcija, kuram paredzēts pasākums;

c)	maksimālais pasākumā paredzētais ieguldījumu daļu lielums, salīdzinot ar mērķa MVU apgrozījumu un izmaksām;

d)	jaudas pārpalikums nozarē, kas saņem atbalstu.

5.4 Izvērtēšana un lēmums

Saistībā ar iepriekš minētajiem pozitīvajiem un negatīvajiem faktoriem Komisija izvērtē riska kapitāla pasākuma ietekmi un nosaka, vai to radītie izkropļojumi ietekmē tirdzniecības nosacījumus negatīvi tādā mērā, ka tas varētu kaitēt kopējām interesēm. Katrā konkrētā gadījumā analīzes pamatā ir vispārējs valsts atbalsta paredzamās pozitīvās un negatīvās ietekmes novērtējums. Šim nolūkam Komisija šajās pamatnostādnēs izklāstītos kritērijus neizmanto mehāniski, bet vispārēji novērtē to attiecīgo nozīmi.

Komisija var necelt iebildumus pret atbalsta pasākumu, par kuru ir paziņots, neuzsākot oficiālo izmecklēšanas procedūru, vai tā var saskaņā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas noteikta Regulas 659/1999 6. pantā, izbeigt procedūru ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu. Ja Komisija pieņem nosacītu lēmumu Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 4. punkta nozīmē, slēdzot formālu izmeklēšanas procedūru, tā jo īpaši var uzlikt turpmāk minētos nosacījumus, lai ierobežotu iespējamo konkurences izkropļošanu un nodrošinātu proporcionalitāti:

a)	ja paredzami augstāki ieguldījumu daļu limiti vienam mērķa uzņēmumam, tā var samazināt maksimālo piedāvāto summu vienai ieguldījuma daļai vai noteikt maksimālo kopējo finansējuma summu vienam mērķa uzņēmumam;

ja paredzēti ieguldījumi vidējiem uzņēmumiem paplašināšanās stadijā neatbalstāmos reģionos, tā var ierobežot ieguldījumu sniegšanu, paredzot tos galvenokārt sagatavošanas un sākuma stadijai, un/vai ierobežot ieguldījumu sniegšanu, paredzot tos tikai vienam vai diviem cikliem, un/vai ierobežot ieguldījumu daļas līdz maksimālajam limitam vienam mērķa uzņēmumam;

c)	ja paredzama turpmāku ieguldījumu veikšana, tā var noteikt īpašus ierobežojumus maksimālajai summai, ko iegulda katrā mērķa uzņēmumā, ieguldījuma stadijai, kurā iespējama intervence, un/vai maksimālajam laikposmam, ņemot vērā arī attiecīgo nozari un fonda lielumu;

ja paredzama zemāka privāto ieguldītāju līdzdalība, tā var pieprasīt nodrošināt privāto ieguldītāju līdzdalības pakāpenisku palielināšanos fonda pastāvēšanas laikā, jo īpaši ņemot vērā uzņēmējdarbības cikla stadiju, nozari, attiecīgos peļņas sadales un subordinācijas līmeņus, kā arī, iespējams, mērķa uzņēmumu izvietojumu atbalstāmajos reģionos;

attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem sniedz vienīgi sagatavošanas kapitālu, tā var pieprasīt, lai dalībvalstis nodrošina, ka valsts atbilstoši savam ieguldījumam saņem peļņu, kas ir samērīga ar riskiem, kuri radušies saistībā ar minētajiem ieguldījumiem, jo īpaši, ja valsts finansē ieguldījumus kvazikapitāla vai parāda instrumentu veidā, kuru peļņai, piemēram, vajadzētu būt saistītai ar iespējamām lietošanas tiesībām (piemēram, honorāri), kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas radušās ieguldījuma rezultātā;

f)	pieprasīt, lai tiktu dažādi līdzsvaroti attiecīgie peļņas un zaudējumu sadales mehānismi un noteikts dažāds subordinācijas līmenis starp valsts un privātajiem ieguldītājiem.

g)	pieprasīt stingrāku saistību noteikšanu attiecībā uz riska kapitāla atbalsta uzkrāšanu, izmantojot atbalstu, ko piešķir saskaņā ar valsts atbalsta regulām vai pamatnoteikumiem, atkāpjoties no 6. iedaļā minētā.

6. UZKRĀŠANA

Ja kapitālu, ko sniedz mērķa uzņēmumam saistībā ar riska kapitāla pasākumu, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes, izmanto, lai finansētu sākotnējus ieguldījumus, citas izmaksas, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar citām grupālā atbrīvojuma regulām, pamatnostādnēm, pamatnoteikumiem vai citiem dokumentiem par valsts atbalstu, attiecīgās atbalsta maksimālās robežas vai maksimālās pieļaujamās summas ir jāsamazina par 50 % vispārēji un par 20 % — mērķa uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos, pirmajos trīs riska kapitāla ieguldījuma gados, turklāt nepārsniedzot kopējo saņemto summu. Minētais samazinājums neattiecas uz atbalsta intensitātēm, kas paredzētas Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (20), jebkurās turpmākās pamatnostādnēs vai grupālā atbrīvojuma regulā šajā jomā.

7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7.1 Uzraudzība un ziņošana

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 659/1999 un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulai (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (21), dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi.

Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem ziņojumos ir jāiekļauj kopsavilkuma tabula, kurā sniegts fonda veikto vai saskaņā ar riska kapitāla pasākumu veikto ieguldījumu iedalījums, tostarp visu to uzņēmumu saraksts, kas ir bijuši saņēmēji riska kapitāla pasākumu ietvaros. Ziņojumā ir jāsniedz arī neliels ieguldījumu fondu darbības apraksts, sniedzot sīkākas ziņas par iespējamiem, pārbaudītiem darījumiem un par faktiski veiktajiem darījumiem, kā arī ieguldījumu instrumentu rezultātiem ar apkopotu informāciju par kapitālu apjomu, kas iegūts, izmantojot instrumentu. Komisija var pieprasīt papildinformāciju par piešķirto atbalstu, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti Komisijas lēmuma nosacījumi par atbalsta pasākuma apstiprināšanu.

Gada ziņojumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Turklāt Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārskatāmību Kopienā. Proti, šķiet, ka dalībvalstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām pusēm un arī pašai Komisijai jānodrošina vienkārša pieeja visu piemērojamo riska kapitāla atbalsta shēmu pilnam tekstam.

To var viegli panākt ar savstarpēji savienotām tīmekļa vietnēm. Tādēļ, lai pārbaudītu riska kapitāla atbalsta shēmas, Komisija regulāri pieprasa attiecīgajām dalībvalstīm publicēt internetā visu galīgo finansiālā atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot Komisijai publikācijas adresi.

Shēmu nedrīkst piemērot, pirms informācija tiek publicēta internetā.

Dalībvalstīm ir jāveic detalizēta uzskaite par atbalsta piešķiršanu ikvienam riska kapitāla pasākumam. Šādā uzskaitē ir jāiekļauj visa informācija, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi ir ievēroti, jo īpaši attiecībā uz ieguldījuma daļas apjomu, uzņēmējsabiedrības lielumu (mazais vai vidējais uzņēmums), uzņēmējsabiedrības attīstības stadiju (sagatavošanas, sākuma vai paplašināšanās stadija), tās darbības nozari (ieteicams atbilstoši NACE klasifikācijas četrciparu līmenim), kā arī informācija par fondu vadību un citiem šajās pamatnostādnēs minētajiem kritērijiem. Minētā informācija ir jāglabā 10 gadus pēc datuma, kad atbalsts ir piešķirts.

Komisija pieprasīs dalībvalstīm sniegt minēto informāciju, lai veiktu šo pamatnostādņu ietekmes novērtējumu trīs gadus pēc to stāšanās spēkā.

7.2 Stāšanās spēkā un spēkā esamība

Komisija piemēro šīs pamatnostādnes no datuma, kad tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šīs pamatnostādnes aizstāj 2001. gada Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu.

Šīs pamatnostādnes zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija var izdarīt tajās grozījumus līdz minētajam datumam, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas un riska kapitāla politikas apsvērumiem, vai arī, lai ņemtu vērā citas Kopienas politikas vai starptautiskas saistības. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Komisija var precizēt savu pieeju noteiktos jautājumos. Komisija ir paredzējusi pārskatīt šīs pamatnostādnes pēc trīs gadiem kopš to stāšanās spēkā.

Komisija piemēro šīs pamatnostādnes attiecībā uz visiem paziņotajiem riska kapitāla pasākumiem, par kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tostarp gadījumos, kad pasākumi paziņoti pirms pamatnostādņu publicēšanas.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (“consecutio legis”) (22) nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēro šādus dokumentus:

a)	šīs pamatnostādnes, ja atbalsts ir piešķirts pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	pārējos gadījumos — Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu.

7.3 Atbilstoši pasākumi

Pamatojoties uz EK Līguma 88. panta 1. punktu, Komisija ar šo ierosina dalībvalstīm šādus atbilstošus pasākumus attiecībā uz dalībvalstu attiecīgajiem esošajiem riska kapitāla pasākumiem.

Dalībvalstīm vajadzības gadījumā ir jāveic grozījumi savos esošajos riska kapitāla pasākumos, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm, divpadsmit mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu publicēšanas.

Dalībvalstis ir aicinātas sniegt skaidru beznosacījuma piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstošajiem pasākumiem divu mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu publicēšanas datuma. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ieteiktajiem pasākumiem nepiekrīt.

(1) COM(2005) 24.

(2) OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1776/2005/EK (OV L 289, 3.11.2005., 14. lpp.).

(3) COM(2005) 121 galīgā redakcija.

(4) COM(2006) 349.

(5) COM(2005) 107 galīgā redakcija — SEC(2005) 795.

(6) OV C 235, 21.8.2001., 3. lpp.

(7) COM(2005) 436 galīgā redakcija.

(8) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(9) Šajās pamatnostādnēs piemēro definīcijas, kas izklāstītas Nostādnēs par valsts atbalstu kuģu būvē, (OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.).

(10) Šajās pamatnostādnēs “ogles” definē kā augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes, kā arī zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē.

(11) Šajās pamatnostādnēs piemēro definīciju, kas izklāstīta I pielikumā, kurš pievienots Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.—2013. gadam. (OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.).

(12) OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1040/2006 (OV L 187, 8.7.2006., 8. lpp.).

(13) Biļetens EC 9-1984, iekļauts “Eiropas Kopienu Konkurences tiesības”, IIA sējums, 133. lpp.

(14) OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.

(15) OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(16) Tomēr ir jāatzīmē, ka valsts sniegtās garantijas ieguldījumiem riska kapitālā visticamāk ietver atbalsta elementu attiecībā uz ieguldītāju, pretēji situācijai attiecībā uz tradicionālajām aizdevumu garantijām, kuras parasti uzskata par atbalstu aizdevuma ņēmējam nevis aizdevējam.

(17) OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(18) OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(19) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(20) OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

(21) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(22) OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

18.8.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/22

VALSTS ATBALSTS — SLOVĒNIJA

Valsts atbalsts Nr. C 20/2006 (ex NN 30/2006) — Iespējamais valsts atbalsts Novoles Straža

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 194/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2006. gada 16. maija vēstuli, kas autentiskajā valodā pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Slovēnijai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu.

Viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State aid Greffe

Office: SPA3, 6/5

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42

Šie apsvērumi tiks paziņoti Slovēnijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

I PROCEDŪRA

Slovēnijas valdība 2004. gada 27. maijā pieņēma rezolūciju, ka uz Slovēnijas uzņēmumu Novoles Lesna Industrija Straža d.d. (turpmāk tekstā “Novoles Straža”) ir jāattiecina daži finanšu pasākumi Komisijai par to neziņoja, jo Slovēnijas valsts atbalsta uzraudzības komisija to apstiprināja 2004. gada 23. aprīlī, t.i., pirms pievienošanās. Tomēr, ievērojot Komisijas praksi, ka attiecīgais kritērijs ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties, kompetentā valsts iestāde izlemj piešķirt valsts atbalstu, konkrētie pasākumi veidotu jaunu atbalstu un tādējādi par to būtu jāpaziņo atbilstoši EK Līguma 88. pantam un jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam.

II ATBALSTA APRAKSTS

2.	Novoles Straža ir Slovēnijas uzņēmums, kas ražo izstrādājumus no koksnes pusfabrikāta — gan saplāksni un plānu finieri, gan mēbeles, piemēram, krēslus un galdus, kā arī citas, mazumtirdzniecībai paredzētas, mēbeles. Tam 2003. gadā radās finansiāli ierobežojumi.

Tādēļ uzņēmums 5 gadiem (no 2004. gada līdz 2008. gadam) izstrādāja pārstrukturēšanas plānu, kas paredz pārorientēt uzņēmuma darbību, pārskatīt atmaksas grafiku un pārstrukturēt ražošanu un nodarbinātību. Tālab, tehnoloģiskai pārstrukturēšanai, uzņēmums no valsts saņem aizdevuma garantiju 0,8 miljonu EUR apmērā, valsts piešķīrumu atlaišanas pabalstiem un saglabāšanas pasākumiem 1,2 miljonu EUR apmērā un valsts garantiju 4,6 miljonu EUR apmērā, finanšu pārstrukturēšanai.

III NOVĒRTĒJUMS

4.	Komisija uzskata, ka šis pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Pašlaik Komisija šaubās par šā pasākuma atbilstību kopējam tirgum, jo īpaši 1999. gada Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (1).

Pirmkārt, Komisija nav pārliecināta, vai uzņēmumam bija grūtībās nonākuša uzņēmuma parastās pazīmes, jo tā pārdevumi 2003. gadā pieauga un krājumi 2002. gadā turpināja samazināties. Otrkārt, nav gluži skaidrs, kā pārstrukturēšanas plāns varētu uzņēmumam dot iespēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Treškārt, Komisija šaubās par to, vai uzņēmums pārstrukturēšanā ir veicis nozīmīgu paša ieguldījumu; tā kā uzņēmumam nebija brīvu līdzekļu un tas nevarēja saņemt finansējumu no saviem ieguldītājiem, iespēja, ka tas ir ieguldījis no pašu kapitāla, ir maza. Ceturtkārt, Komisija šaubās pat to, vai ir ievērots vienreizējas palīdzības (“One time, last time”) princips, jo uzņēmums jau 1999. gadā bija saņēmis pārstrukturēšanās atbalstu. Visbeidzot, Komisija nav pārliecināta, vai ir pieļaujams, ka netiek paredzēti kompensācijas pasākumi.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu no saņēmēja var atgūt atbalstu, ja tas tiek atzīts par nelikumīgu.

VĒSTULES TEKSTS

“1.	Komisija želi obvestiti Slovenijo, da je po preučitvi informacij o zgoraj navedeni pomoči, ki jih je prejela od slovenskih organov, sklenila začeti postopek iz člena 88(2) Pogodbe ES.

I. POSTOPEK

2.	Dne 1. decembra 2004 je Komisija prejela pritožbo glede domnevne pomoči slovenskemu lesnopredelovalnemu podjetju Novoles Lesna Industrija Straža d.d. (v nadaljnjem besedilu ‚Novoles Straža‘).

S pismoma z dne 21. decembra 2004 in 10. maja 2005 je Komisija zahtevala informacije glede časa dodelitve domnevne pomoči, do 15. novembra 2005 in 23. decembra 2005 pa je zahtevala informacije o prestrukturiranju podjetja. Slovenski organi so odgovorili s pismi z dne 19. januarja 2005, 8. junija 2005, 5. decembra 2005 in 6. februarja 2006.

4.	Slovenski organi so v pismu z dne 8. junija 2005 Komisiji sporočili, da so bili ukrepi odobreni pred pristopom in da niso bili vključeni v tako imenovani začasni postopek, ker je bila ekonomska izpostavljenost državne pomoči natančno znana pred postopkom.

Iz sklepa, ki ga je predložila Slovenija, je razvidno, da je razne ukrepe državnega financiranja odobrila medresorska strokovna komisija dne 16. aprila 2004. Pozneje so družbe dne 20. aprila 2004 zaprosile komisijo za spremljanje državnih pomoči za soglasje, ki je bilo izdano dne 23. aprila 2004. Komisija za spremljanje državnih pomoči je odločila, da so ukrepi državna pomoč, ki je skladna z zakonom o spremljanju državnih pomoči.

Šele 27. maja 2004 pa je vlada sprejela resolucijo, da bi bilo treba družbi dodeliti državno pomoč na način, ki ga določajo resolucije pristojne medresorske strokovne komisije. V pismu z dne 2. februarja 2006 je Slovenija potrdila, da ‚je bila pomoč odobrena družbi Novoles Straža […] s sklepom vlade v času, ko je bila Slovenija že polnopravna članica EU‘.

II. PODROBEN OPIS POMOČI

Družba Novoles Straža je proizvajalec lesenih polizdelkov, kot so vezane plošče in furnir, ter pohištva, kot so mize in stoli ter drugo pohištvo za maloprodajo. Družba je v kraju Straža v Sloveniji, leta 2003 pa je imela okoli 800 zaposlenih (leta 2002 pa 650). Novoles Straža je ena od družb, ki v slovenskem lesnem in pohištvenem sektorju zaposlujejo največ delavcev.

8.	Družba je v lasti več fizičnih oseb in investicijskih skladov, od katerih ima eden, in sicer investicijski sklad PID, več kakor 25-odstotni delež, ki znaša 33,4 odstotka. Videti je, da je 8,5 odstotka v državni lasti.

9.	Družba ima več odvisnih družb, med katerimi so Novoles-Primara, d.o.o., Pohištvo Brežice, d.d. in IP TP Intarzija, d.o.o.

10.

Glavni finančni in operativni pokazatelji kažejo, da se je finančno poslovanje družbe leta 2003 poslabšalo. Družba je izgubila velik delež svojega registriranega osnovnega kapitala, ki je znašal 1,262 milijard SIT [okoli 5,3 milijonov EUR (2)], aprila 2004 pa le še 0,75 milijarde SIT. Poleg tega je družba od leta 2003 naprej ustvarjala izgubo, njen prosti denarni tok pa se je od leta 2002 zmanjšal. Vendar pa so se njene zaloge leta 2002 zmanjšale, povečale pa so se le leta 2003. Poleg tega je do leta 2003 prodaja rasla.

11.

Aprila 2004 je družba Novoles Straža ministrstvu za gospodarstvo predložila načrt prestrukturiranja za obdobje od 2004 do 2008. V njem družba razlaga, da je stečaj grozil celotni družbi, to pa dokazuje s sklicevanjem na različne teste, npr. tako imenovana Altmanova vrednost Z, ki kažejo, da je od leta 2001 družbi grozil stečaj.

12.

Družba svoje trenutne razmere razlaga s padcem gospodarske rasti na glavnih izvoznih trgih (zlasti v Nemčiji in ZDA), kjer prodaja 60 odstotkov svoje proizvodnje. Poleg tega je v zadnjih letih veliko vlagala v posodobitev tehnologije in širitev proizvodnih programov. Zaradi upada prihodkov v letu 2003 družba ni mogla več poravnavati obveznosti iz lastnih sredstev, ampak je morala povečati svoje dolgove in s tem finančne obremenitve. Organizacijska struktura ji ni omogočila uskladiti proizvodnje s povpraševanjem.

13.

Glavna poglavja prestrukturiranja družbe Novoles Straža je mogoče povzeti:

—	Družba Novoles Straža bo spremenila prodajno strategijo tako, da se bo preusmerila s trgov EU in severnoameriških trgov zlasti na vzhodnoevropski in ruski trg. Poleg tega si družba prizadeva zmanjšati svoj delež polizdelkov v korist končnih izdelkov.

—

Da bi postala stroškovno učinkovitejša in prilagodila tehnološko opremo proizvodnji, ki bo vezana na povpraševanje, ter da bi izpolnjevala okoljske standarde, bo izvedla industrijsko prestrukturiranje. Stroške v višini 1,656 milijarde SIT bo deloma krila iz lastnih sredstev, deloma pa s posojilom v znesku 200 milijonov SIT (0,8 milijona EUR), zavarovanim z državnim jamstvom.

—	Cilj prestrukturiranja zaposlenih bo zmanjšanje števila zaposlenih za 96 delavcev, za preostale zaposlene pa bo izvedla posebno in splošno usposabljanje. Stroške v višini 537 milijona SIT bo deloma krila z lastnimi sredstvi, deloma pa s subvencijo v znesku 283 milijonov SIT (1,2 milijona EUR).

—	Cilj finančnega prestrukturiranja je reprogramiranje obstoječih kratkoročnih finančnih obveznosti, predvideno pa je z državnim jamstvom, s katerim bo zagotovljen nov kredit v višini 1,100 milijarde SIT (4,6 milijona EUR).

14.

Na podlagi realističnih predvidevanj, ki predpostavljajo od 3,6- do 5,7-odstotno letno rast domače prodaje in 6,5- do 8,4-odstotno letno rasti prodaje v tujini, bo po načrtu leta 2004 prestrukturiranje doseglo do 4,2-odstotni presežek iz poslovanja, leta 2008 pa naj bi presežek dosegel 11,7 odstotka. Dobiček iz poslovanja v primerjavi z lastniškim kapitalom se bo v letu 2007 povečal na 12,6 odstotkov.

15.	Komisija za spremljanje državnih pomoči je določila izravnalni ukrep, da družba v obdobju prestrukturiranja ne sme prejeti nobene druge državne pomoči.

16.	Slovenija je obvestila Komisijo, da je družba Novoles Straža v letu 2004 iz javnih in zasebnih virov prejela tudi ugodna posojila za okoljske namene v znesku […] (3) SIT ([…] EUR), katerih neto protivrednost nepovratnih sredstev naj bi znašala […] SIT ([…] milijona EUR).

17.	Slovenija tudi poroča, da je družba v letu 1999 prejela […] SIT ([…] EUR) pomoči za reševanje in prestrukturiranje, […] SIT ([…] EUR) pomoči za zaposlovanje, […] pomoči za raziskave in razvoj ter […] SIT ([…] EUR) izvozne pomoči.

III. PRESOJA POMOČI

1. Obstoj državne pomoči

18.

V skladu s členom 87 Pogodbe ES je vsaka pomoč, ki jo dodeli država članica, ali kakršna koli vrsta pomoči iz državnih sredstev, ki izkrivlja ali bi lahko izkrivljala konkurenco z dajanjem prednosti posameznim podjetjem ali proizvodnji posameznega blaga, nezdružljiva državna pomoč, če prizadene trgovino med državami članicami, razen kadar jo je mogoče upravičiti na podlagi člena 87(2) ali (3) ES.

19.

Komisija opaža, da je pomoč dodeljena iz državnih sredstev posameznemu podjetju. Ker trgovina z lesnimi izdelki med Slovenijo in drugimi državami članicami obstaja, bi lahko ukrep izboljšal položaj prejemnika v primerjavi z njegovimi konkurenti v Sloveniji in v EU, kar pomeni, da pomoč izkrivlja konkurenco in vpliva na trgovino med državami članicami. Zato Komisija meni, da sedanje jamstvo in subvencija družbi Novoles Straža pomenita državno pomoč v skladu s členom 87(1) Pogodbe ES.

2. Obstoj nove državne pomoči

20.

Slovenski organi so sprva dvomili, da je Komisija pristojna za presojo pomoči na podlagi člena 88 Pogodbe ES, glede na to, da je bila pomoč izplačana pred pristopom. Komisija je bila soočena z vprašanjem, ali sme presojati pomoč, dodeljeno tik pred pristopom, v smislu Priloge IV.3 Akta o pristopu (4). Komisija je pojasnila, da je ustrezni kriterij, s katerim se ugotovi, ali je bila pomoč izvedena pred pristopom, pravno zavezujoča listina, s katero se pristojni nacionalni organi obvežejo, da bodo odobrili pomoč (5). Odsotnost takega sklepa pred pristopom pomeni, da ukrep ni bil odobren pred pristopom in pomeni novo pomoč, katere skladnost s skupnim trgom Komisija presoja na podlagi člena 88 Pogodbe ES.

21.

V tem primeru Komisija zaključuje, da ustrezna zavezujoča listina, s katero so se pristojni nacionalni organi obvezali, da bodo odobrili pomoč, ni začela veljati pred pristopom. Veljavni slovenski zakon v členu 22 določa, da se pomoč dodeli s sklepom vlade na predlog ministrstva. Predhodni sklepi medresorskih strokovnih odborov in pristojnega ministrstva so bili sicer potrebni za dodelitev, vendar pa niso zadostovali za odobritev pomoči. Končno odločitev sprejme vlada. Ta resolucija pa je bila izdana šele maja 2004. Zato ukrep predstavlja novo pomoč in ga je treba priglasiti na podlagi člena 88 Pogodbe ES in presojati na podlagi člena 87(1) Pogodbe ES.

3. Združljivost pomoči

22.

Slovenija je navedla, da gre za pomoč za prestrukturiranje, ki bi morala izpolnjevati merila iz Smernic Skupnosti o pomoči za reševanje in prestrukturiranje podjetij v težavah (v nadaljnjem besedilu ‚smernice‘) glede združljivosti s skupnim trgom na podlagi člena 87(3) Pogodbe ES. Če je družba resnično v težavah, se ne uporablja nobena druga izjema iz člena 87(2) ali (3) Pogodbe ES. Ker je bila pomoč dodeljena maja 2004, jo je treba presojati na podlagi smernic o pomoči za reševanje in prestrukturiranje iz leta 1999 (6).

23.

Komisija dvomi, da je družba Novoles Straža upravičena do pomoči za prestrukturiranje. Ni jasno, ali družba Novoles Straža ni del večje poslovne skupine v smislu točke 8 smernic, glede na to, da kontrolni delež investicijskih skladov PID znaša več kakor 25 odstotkov. Komisija se tudi sprašuje, ali ne bi mogla pridobiti finančne podpore od svojih delničarjev. Če so bili lastniki družbe očitno sposobni zagotoviti finančne vložke v zadnjih letih, zakaj tega niso mogli storiti tudi leta 2004?

24.

Poleg tega je jasno, da družba ne kaže kapitalske izgube na podlagi točke 5 smernic, zato Komisija dvomi, da ima družba vse običajne znake podjetja v težavah na podlagi točke 6 smernic. Res je, da je družba imela izgube v letu 2003 ter da se ji je od leta 2002 zmanjšal denarni tok. Po drugi strani pa se je prodaja povečala tudi leta 2003, zaloge pa so se leta 2002 še zmanjšale, kakor je navedeno v točki (10). Zato Komisija ni prepričana, ali je slabo poslovanje družbe izjemen dogodek, in ne stalna težnja. Leto 2003 je bilo slabo poslovno leto za številne družbe v EU. Komisiji ni jasno, zakaj vlagatelji ne bi mogli premostiti teh težav preprosto s pomočjo zunanjega financiranja.

25.

Poleg tega ni jasno, kako bo načrt prestrukturiranja omogočil družbi ponovno vzpostavitev dolgoročne rentabilnosti. Čeprav informacije o načrtu kažejo, da bi več notranjih ukrepov lahko preusmerilo družbo, in da vsebuje napovedi, po katerih je ponovna vzpostavitev rentabilnosti mogoča, Komisija ni prejela dovolj podatkov, da bi lahko presodila v zvezi s predpostavkami glede prihodnje donosnosti. Komisija zlasti nima dovolj podatkov, ki bi utemeljevali predpostavljeno gibanje prodaje.

26.

Komisija tudi dvomi, da je prejemnik zagotovil dovolj lastnih sredstev. Načrt in pojasnila, ki jih je dala Slovenija, kažejo samo, da bo družba prispevala lastna sredstva za prestrukturiranje, pri tem pa ne navaja, kako bodo lastna sredstva ustvarjena. Glede na to, da družba nima prostih denarnih sredstev in da naj ne bi bila sposobna pridobiti sredstev od svojih vlagateljev, je videti, da to kaže na uporabo prihodnjega denarnega toka. Ker pa se nanaša na prihodnje prispevke, to ni sprejemljiv ukrep za lastni prispevek (7). Komisija pričakuje natančna pojasnila glede izvora in časa teh sredstev.

27.	Komisija tudi ni opazila nobenih izravnalnih ukrepov, ki bi jih zagotovila družba, čeprav je videti, da na trgu lesne in pohištvene industrije ni težav zaradi strukturnih presežnih zmogljivosti. Komisija bi potrebovala podrobno analizo trga in nadaljnje informacije v tej zvezi.

28.	Komisija ni prepričana, ali družba izpolnjuje pogoj ‚enkrat in zadnjič‘ iz točke 48 smernic in naprej. Družba je v zadnjih desetih letih nedvomno prejela obsežno pomoč za reševanje in prestrukturiranje.

29.

Komisija meni, da bi se moral v tem primeru uporabiti pogoj ‚enkrat in zadnjič‘, kljub temu, da je bila pomoč za reševanje in prestrukturiranja odobrena, preden je Slovenija pristopila k Evropski uniji. To pa zato, ker bo Komisija pri presoji uporabe tega pogoja obravnavala samo dejansko stanje, in sicer ali je bilo podjetje v zadnjih desetih letih v težavah in je imelo možnost te težave premagati. Zato Komisija, če Slovenija v tem primeru ne more dokazati obstoja izjemnih okoliščin, na primer, da leta 1999 ni imela delujočega tržnega gospodarstva (8), domneva, da sedanja pomoč za prestrukturiranje ne izpolnjuje pogoja ‚enkrat in zadnjič‘.

30.	Komisija potrebuje tudi več informacij o vseh drugih pomočeh, dodeljenih v letu 2004, saj bi se lahko tudi te štele kot pomoč za reševanje in prestrukturiranje, glede na to, da je malo verjetno, da bi bila taka pomoč odobrena podjetju v težavah.

IV. SKLEPNE UGOTOVITVE

31.

Ta odločitev se obravnava kot odločitev o začetku uradnega postopka preiskave v smislu člena 88(2) Pogodbe ES in Uredbe Sveta (ES) št. 659/1999. Komisija, v skladu s postopkom iz člena 88(2) Pogodbe ES, zahteva, da Slovenija v enem mesecu od datuma prejema tega dopisa predloži svoje pripombe in pošlje vse informacije, ki bi lahko pomagale pri presoji pomoči.

32.	Komisija zahteva, da Slovenija takoj pošlje kopijo tega dopisa možnemu prejemniku pomoči.

33.	Komisija bi želela opomniti Slovenijo, da ima člen 88(3) Pogodbe ES odložilni učinek, in opozoriti na člen 14 Uredbe Sveta (ES) št. 659/1999, ki določa, da se lahko vsa nezakonita pomoč izterja od prejemnika.

34.

Komisija opozarja Slovenijo, da bo zainteresirane stranke obvestila z objavo tega dopisa in njegovega povzetka v Uradnem listu Evropske unije. Z objavo obvestila v Dodatku EGP k Uradnemu listu Evropske unije bo obvestila tudi zainteresirane stranke v državah Efte, ki so podpisnice Sporazuma EGP, Nadzornemu organu EFTA pa bo poslala izvod tega dopisa. Vse zainteresirane stranke bodo pozvane, da oddajo svoje pripombe v enem mesecu od datuma objave tega obvestila.”

(1) Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(2) Glede na to, da je na začetku leta 2006 1 EUR = 240 slovenskih tolarjev (SIT).

(3) Zajeto z obveznostjo varovnaja poslovne skrivnosti.

(4) Predviden je pravni okvir za presojo shem pomoči in posameznih pomoči, izvedenih v novi državi članici pred datumom pristopa k EU, ki se uporablja tudi po pristopu (tako imenovani začasni mehanizem).

(5) Podrobnosti so v odločitvi Komisije v zadevi C-3/2005 FSO, UL C 100 z dne 26.4.2005, str. 2, od točke 38 naprej.

(6) Smernice Skupnosti o državni pomoči za reševanje in prestrukturiranje podjetij v težavah, UL C 288, 9.10.1999, str. 2.

(7) Odločitve Komisije v zadevi C-19/2000 TGI, UL L 62, 5.3.2002, str. 30, točka 106 in zadevi C-30/1998 Wildauer Kurbelwelle, UL L 287, 14.11.2000, str. 51 točka, 52.

(8) Glej odločitve Komisije v zadevah N 584/04 Vingriai, UL C 187, 30.7.2005, str. 15 točka 19 glede Latvije.

18.8.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/26

VALSTS ATBALSTS — SLOVĒNIJA

Valsts atbalsts Nr. C 19/2006 (ex NN 29/2006) — Iespējamais valsts atbalsts Javor Pivka

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 194/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2005. gada 16. maija vēstuli, kas autentiskajā valodā pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Slovēnijai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu.

European Commission

Directorate-General for Competition

State aid Greffe

Office: SPA3, 6/5

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42

Šīs apsvērumi tiks paziņoti Slovēnijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

I PROCEDŪRA

Slovēnijas valdība 2004. gada 27. maijā pieņēma rezolūciju, ka uz Slovēnijas uzņēmumu Javor Pivka Lesna Industrija d.d. (turpmāk tekstā “Javor Pivka”) ir jāattiecina daži finanšu pasākumi. Komisijai par to neziņoja, jo Slovēnijas valsts atbalsta uzraudzības komisija to apstiprināja 2004. gada 20. aprīlī, t.i., pirms pievienošanās. Tomēr, ievērojot Komisijas praksi, ka attiecīgais kritērijs ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties, kompetentā valsts iestāde izlemj piešķirt valsts atbalstu, konkrētie pasākumi veidotu jaunu atbalstu un tādējādi par to būtu jāpaziņo atbilstoši EK Līguma 88. pantam un jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam.

II ATBALSTA APRAKSTS

2.	Javor Pivka ir Slovēnijas uzņēmums, kas ražo izstrādājumus no koksnes pusfabrikāta — gan veidņu paneļus (shuttering panels), gan plānu finieri, kā arī mēbeles, piemēram, krēslus un galdus. Tam 2003. gadā radās finansiāli ierobežojumi.

Tādēļ uzņēmums 5 gadiem (no 2004. gada līdz 2008. gadam), izstrādāja pārstrukturēšanas plānu, kas paredz pārorientēt gan uzņēmuma darbību, gan arī veikt rūpniecības un nodarbinātības pārstrukturēšanu. Šim nolūkam tehnoloģiskai pārstrukturēšanai uzņēmums no valsts saņem aizdevuma garantiju 4,6 miljonu EUR apmērā, valsts piešķīrumu atlaišanas pabalstiem un saglabāšanas pasākumiem 1,6 miljonu EUR apmērā un privātu aizdevumu 1,65 miljonu EUR apmērā finanšu pārstrukturēšanai.

III NOVĒRTĒJUMS

4.	Komisija uzskata, ka šis pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Pašlaik Komisija šaubās par šā pasākuma atbilstību kopējam tirgum, jo īpaši 1999. gada Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (1).

Pirmkārt, Komisija nav pārliecināta, vai uzņēmumam bija grūtībās nonākuša uzņēmuma parastās pazīmes, jo tā pārdevumi 2003. gadā pieauga un krājumi 2002. gadā turpināja samazināties. Otrkārt, nav gluži skaidrs, kā pārstrukturēšanas plāns varētu uzņēmumam dot iespēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Treškārt, Komisija šaubās par to, vai uzņēmums pārstrukturēšanā ir veicis nozīmīgu paša ieguldījumu; tā kā uzņēmumam nebija brīvu līdzekļu un tas nevarēja saņemt finansējumu no saviem ieguldītājiem, iespēja, ka tas ir ieguldījis no pašu kapitāla, ir maza. Visbeidzot, Komisija nav pārliecināta, vai ir pieļaujams, ka netiek paredzēti kompensācijas pasākumi.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu no saņēmēja var atgūt atbalstu, ja tas tiek atzīts par nelikumīgu.

VĒSTULES TEKSTS

“1.	Komisija želi obvestiti Slovenijo, da je po preučitvi informacij o zgoraj navedeni pomoči, ki jih je prejela od slovenskih organov, sklenila začeti postopek iz člena 88(2) Pogodbe ES.

I. POSTOPEK

2.	Dne 1. decembra 2004 je Komisija prejela pritožbo glede domnevne pomoči slovenskemu lesnopredelovalnemu podjetju Javor Pivka lesna industrija d.d. (v nadaljnjem besedilu ‚Javor Pivka”).

4.	Slovenski organi so v pismu z dne 8. junija 2005 Komisiji sporočili, da so bili ukrepi odobreni pred pristopom in da niso bili vključeni v tako imenovani začasni postopek, ker je bila ekonomska izpostavljenost državne pomoči natančno znana pred postopkom.

Iz sklepa, ki ga je predložila Slovenija, je razvidno, da je razne ukrepe državnega financiranja odobrila medresorska strokovna komisija dne 6. aprila 2004. Pozneje so družbe dne 9. aprila 2004 zaprosile komisijo za spremljanje državnih pomoči za soglasje, ki je bilo izdano dne 20. aprila 2004. Komisija za spremljanje državnih pomoči je odločila, da so ukrepi državna pomoč, ki je skladna z zakonom o spremljanju državnih pomoči.

Šele 27. maja 2004 pa je vlada sprejela resolucijo, da bi bilo treba družbi dodeliti državno pomoč na način, ki ga določajo resolucije pristojne medresorske strokovne komisije. V pismu z dne 2. februarja 2006 je Slovenija potrdila, da ‚je bila pomoč odobrena družbi Javor Pivka […] s sklepom vlade v času, ko je bila Slovenija že polnopravna članica EU”.

II. PODROBEN OPIS POMOČI

Družba Javor Pivka je proizvajalec lesenih polizdelkov, kot so opažne plošče, vezane plošče in furnir, ter pohištva, kot so mize in stoli. Družba je na območju Pivke v Sloveniji, leta 2003 pa je imela okoli 800 zaposlenih. Javor Pivka je ena od družb, ki v slovenskem lesnem in pohištvenem sektorju zaposlujejo največ delavcev.

8.	Družba je v lasti več fizičnih oseb in investicijskih skladov, od katerih nihče ne presega 25-odstotnega deleža. Z izjemo Kapitalske družbe d.d., ki ima v lasti okoli 5 odstotkov, so institucionalni lastniki zasebni. Pred kratkim so jo dokapitalizirale njene matične družbe.

9.	Družba ima več odvisnih družb; nekatere izmed njih tržijo proizvode v večjih slovenskih mestih, nekatere družbe, prevzete januarja 2003, pa izvajajo programe predelave in obdelave lesa.

10.

Glavni finančni in operativni pokazatelji kažejo, da se je finančno poslovanje družbe leta 2003 poslabšalo. Družba je izgubila velik delež svojega registriranega osnovnega kapitala, ki je znašal 1,195 milijarde SIT [okoli 5 milijonov EUR (2)], aprila 2004 pa le še 0,7 milijarde SIT. Poleg tega so bili od leta 2001 poslovni rezultati družbe negativni, njen prosti denarni tok pa se je zmanjšal. Vendar pa so se njene zaloge leta 2002 zmanjšale, povečale pa so se le leta 2003. Podobno se je leta 2002 prodaja povečala, leta 2003 pa zmanjšala.

11.	Aprila 2004 je družba Javor Pivka ministrstvu za gospodarstvo predložila načrt prestrukturiranja za obdobje od 2004 do 2008.

12.

Družba svoje sedanje razmere razlaga s padcem gospodarske rasti na glavnih izvoznih trgih (zlasti v Nemčiji in ZDA), kjer prodaja 70 odstotkov svoje proizvodnje. Poleg tega ima zastarele proizvodne zmogljivosti. Organizacijska struktura ji ni omogočila uskladiti proizvodnje s povpraševanjem. Zato so bili proizvodni stroški visoki. Družba ni bila sposobna proizvajati izdelkov v višjem cenovnem razredu. Zaradi nezadostne likvidnosti pa so se kopičile obveznosti in finančna bremena.

13.

Glavna poglavja prestrukturiranja družbe Javor Pivka je mogoče povzeti:

—	Družba Javor Pivka bo spremenila prodajno strategijo tako, da se bo preusmerila s trgov EU in severnoameriških trgov zlasti na vzhodnoevropski in ruski trg. Stroške v višini 496 milijonov SIT bo krila iz ‚lastnih sredstev”.

—

Prestrukturiranje industrije bo trajalo tri leta in bo izboljšalo proizvodno učinkovitost ter zmanjšalo stroške obratovanja. Stroške v višini 2,099 milijarde SIT bo deloma krila iz lastnih sredstev, deloma pa s posojilom v znesku 1.100 milijonov SIT (4,6 milijona EUR), zavarovanim z državnim jamstvom.

—

Izvedla bo prestrukturiranje zaposlenih, vključno z zmanjšanjem števila zaposlenih za 108 delavcev, za preostalih 693 delavcev pa bo izvedla posebno in splošno usposabljanje. Stroške v višini 602 milijona SIT bo deloma krila z lastnimi sredstvi, deloma pa s subvencijo v znesku 382 milijonov SIT (1,6 milijona EUR).

—	Cilj finančnega prestrukturiranja je reprogramiranje obstoječih in tekočih dolgoročnih finančnih obveznosti, predvideno pa je s pomočjo lastnih sredstev ali s pomočjo lastnikov ali bank. Videti je, da bo družba prejela posojilo v višini 400 milijonov SIT (1,65 milijona EUR).

14.	Na podlagi prestrukturiranja se bo presežek iz poslovanja v letu 2004 povečal do 6 odstotkov in leta 2008 dosegel 12,7 odstotkov. Dobiček iz poslovanja v primerjavi z lastniškim kapitalom se bo v letu 2007 povečal na 14 odstotkov.

15.	Komisija za spremljanje državnih pomoči je določila izravnalni ukrep, da družba v obdobju prestrukturiranja ne sme prejeti nobene druge državne pomoči.

16.	Slovenija je Komisijo obvestila, da je družba Javor Pivka v letu 2004 od države prejela nepovratna sredstva v višini […] (3) SIT ([…] EUR) za varčevanje z energijo.

III. PRESOJA POMOČI

1. Obstoj državne pomoči

17.

18.

Komisija opaža, da je pomoč dodeljena iz državnih sredstev posameznemu podjetju. Ker trgovina z lesnimi izdelki med Slovenijo in drugimi državami članicami obstaja, bi lahko ukrep izboljšal položaj prejemnika v primerjavi z njegovimi konkurenti v Sloveniji in v EU, kar pomeni, da pomoč izkrivlja konkurenco in vpliva na trgovino med državami članicami. Zato Komisija meni, da sedanje jamstvo in subvencija družbi Javor Pivka pomenita državno pomoč v skladu s členom 87(1) Pogodbe ES.

2. Obstoj nove državne pomoči

19.

Slovenski organi so sprva dvomili, da je Komisija pristojna za presojo pomoči na podlagi člena 88 Pogodbe ES, glede na to, da je bila pomoč izplačana pred pristopom. Komisija je bila soočena z vprašanjem, ali sme presojati državno pomoč, dodeljeno tik pred pristopom, v smislu Priloge IV.3 Akta o pristopu. (4) Komisija je pojasnila, da je ustrezni kriterij, s katerim se ugotovi, ali je bila pomoč izvedena pred pristopom, pravno zavezujoča listina, s katero se pristojni nacionalni organi obvežejo, da bodo odobrili pomoč. (5) Odsotnost takega sklepa pred pristopom pomeni, da ukrep ni bil odobren pred pristopom in pomeni novo pomoč, katere skladnost s skupnim trgom Komisija presoja na podlagi člena 88 Pogodbe ES.

20.

3. Združljivost pomoči

21.

Slovenija je navedla, da gre za pomoč za prestrukturiranje, ki bi morala izpolnjevati merila iz smernic Skupnosti o pomoči za reševanje in prestrukturiranje podjetij v težavah (v nadaljnjem besedilu ‚smernice o pomoči za reševanje in prestrukturiranje”) glede združljivosti s skupnim trgom na podlagi člena 87(3) Pogodbe ES. Če je družba resnično v težavah, se ne uporablja nobena druga izjema iz člena 87(2) ali (3) Pogodbe ES. Ker je bila pomoč dodeljena maja 2004, jo je treba presojati na podlagi smernic o pomoči za reševanje in prestrukturiranje iz leta 1999. (6)

22.

Komisija dvomi, da je družba Javor Pivka upravičena do pomoči za prestrukturiranje. Sprašuje se, ali ne bi mogla pridobiti finančne podpore od skupine, kateri pripada. Če so bili lastniki družbe očitno sposobni zagotoviti finančne vložke v zadnjih letih, zakaj tega niso mogli storiti tudi leta 2004?

23.

Poleg tega je jasno, da družba ne kaže kapitalske izgube na podlagi točke 5 smernic, zato Komisija dvomi, da ima družba vse običajne znake podjetja v težavah na podlagi točke 6 smernic. Res je, da je imela družba nenehne izgube v letih 2002 in 2003 ter da se ji je zmanjšal denarni tok. Po drugi strani pa se je prodaja večala do leta 2003, zaloge pa so se leta 2002 še zmanjšale, kakor je navedeno v točki (10). Zato Komisija ni prepričana, ali je slabo poslovanje družbe izjemen dogodek, in ne stalna težnja. Leto 2003 je bilo slabo poslovno leto za številne družbe v EU. Komisiji ni jasno, zakaj vlagatelji ne bi mogli premostiti teh težav preprosto z zunanjim financiranjem.

24.

Poleg tega ni jasno, kako bo načrt prestrukturiranja družbi omogočil ponovno vzpostavitev dolgoročne rentabilnosti. Čeprav informacije o načrtu kažejo, da bi več notranjih ukrepov lahko preusmerilo družbo, in da vsebuje napovedi, po katerih je ponovna vzpostavitev rentabilnosti mogoča, pa Komisija ni prejela dovolj podatkov, da bi presodila predpostavke glede prihodnje donosnosti. Komisija zlasti nima dovolj podatkov, ki bi utemeljevali predpostavljeno gibanje prodaje.

25.

Komisija tudi dvomi, ali je prejemnik zagotovil dovolj lastnih sredstev. Načrt in pojasnila, ki jih je dala Slovenija, kažejo samo, da bo družba prispevala lastna sredstva za prestrukturiranje, pri tem pa ne navaja, kako bodo lastna sredstva ustvarjena. Glede na to, da družba nima prostih denarnih sredstev in da naj ne bi bila sposobna pridobiti sredstev od svojih vlagateljev, je videti, da to kaže na uporabo prihodnjega denarnega toka. Ker pa se nanaša na prihodnje prispevke, to ni sprejemljiv ukrep za lastni prispevek. (7) Komisija pričakuje natančna pojasnila glede izvora in časa teh sredstev.

26.	Komisija tudi ni opazila nobenih izravnalnih ukrepov, ki bi jih zagotovila družba, čeprav je videti, da na trgu lesne in pohištvene industrije ni težav zaradi strukturnih presežnih zmogljivosti. Komisija bi potrebovala podrobno analizo trga in nadaljnje informacije v tej zvezi.

27.	Komisija potrebuje tudi več informacij o vseh drugih pomočeh, dodeljenih v letu 2004, saj bi se lahko tudi te štele kot pomoč za reševanje in prestrukturiranje, glede na to, da je malo verjetno, da bi bila okoljska pomoč odobrena podjetju v težavah.

IV. SKLEPNE UGOTOVITVE

28.

Ta odločitev se obravnava kot odločitev o začetku uradnega postopka preiskave v smislu člena 88(2) Pogodbe ES in Uredbe Sveta (ES) št. 659/1999. Komisija v skladu s postopkom iz člena 88(2) Pogodbe ES zahteva, da Slovenija v enem mesecu od datuma prejema tega dopisa predloži svoje pripombe in pošlje vse informacije, ki bi lahko pomagale pri presoji pomoči.

29.	Komisija zahteva, da Slovenija takoj pošlje kopijo tega dopisa možnemu prejemniku pomoči.

30.	Komisija bi želela opomniti Slovenijo, da ima člen 88(3) Pogodbe ES odložilni učinek, in opozoriti na člen 14 Uredbe Sveta (ES) št. 659/1999, ki določa, da se lahko vsa nezakonita pomoč izterja od prejemnika.

31.

(1) Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(2) Glede na to, da je na začetku leta 2006 1 EUR = 240 slovenskih tolarjev (SIT).

(3) Zajeto z obveznostjo varovnaja poslovne skrivnosti.

(5) Podrobnosti so v odločitvi Komisije v zadevi C-3/2005 FSO, UL C 100 z dne 26. 4. 2005, str. 2, od točke 38 naprej.

(6) Smernice Skupnosti o državni pomoči za reševanje in prestrukturiranje podjetij v težavah, UL C 288, 9.10.1999, str. 2.

(7) Odločitve Komisije v zadevi C-19/2000 TGI, UL L 62, 5.3.2002, str. 30, točka 106 in zadevi C-30/1998 Wildauer Kurbelwelle, UL L 287, 14.11.2000, str. 51 točka, 52.

18.8.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/30

VALSTS ATBALSTS — SLOVĀKIJAS REPUBLIKA

Valsts atbalsts Nr. C 21/2006 (ex N 635/2005) — Reģionālais atbalsts kuģu būvētavai Slovenské lodenice Komárno

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 194/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2006. gada 7. jūnijā vēstuli, kuras atveidojums tās autentiskajā valodā ir sniegts šī kopsavilkuma pielikumā, Komisija paziņoja Slovākijas Republikai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekš minēto atbalsta pasākumu.

Ieinteresētās personas var viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas iesniegt savus apsvērumus par atbalsta pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General Competition

State aid Greffe

B-1049 Brussels

Fakss Nr.: (32-2) 296 12 42

Šos apsvērumus paziņos Slovākijas Republikai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

PROCEDŪRA

Paziņojums par atbalsta pasākumu tika reģistrēts 2005. gada 14. decembrī. Slovākija iesniedza papildu informāciju divās vēstulēs, kas reģistrētas 2006. gada 31. janvārī un 2006. gada 4. aprīlī.

APRAKSTS

Saņēmējs ir Slovākijas kuģu būves uzņēmums — akciju sabiedrība Slovenské lodenice Komárno (“SLK”), kas atrodas pie Donavas upes reģionā, kam pienākas reģionālais atbalsts saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. SLK ir liels uzņēmums.

SLK ir paredzējis no 2006. gada līdz 2008. gadam veikt ieguldījumu, lai palielinātu savu kuģu būves jaudu un modernizētu ražošanu. Ieguldījuma kopējās izmaksas ir 80 325 658 SKK, bet Slovākijas iestāžu aprēķinātā pašreizējā vērtība ir 76 100 000 SKK.

Ieguldījumu projekts sastāv no deviņām daļām, kas nosauktas DP 01 līdz DP 09. Ieguldījumu projekta galvenais komponents ir ražošanas telpas paplašināšana, pārveidojot vienu no neizmantotajām vecajām sliedēm, kas šķērso kuģu būvētavas īpašumu, par jaunu ražošanas līniju montāžai un aprīkošanai (apakšprojekts DP 01). Šis ieguldījums ļaus SLK ražot papildus divus kuģus gadā jeb palielināt ražošanas jaudu par 16 % kompensēto bruto tonnu izteiksmē. Pārējos apakšprojektus veido citu ražošanas iekārtu pielāgojumi palielinātās jaudas vajadzībām un kuģu būvētavas modernizācija.

Projekts palielinās kuģu būvētavas tehnisko jaudu par 16 % un palielinās produktivitāti. Ieguldījuma rezultātā reģionā tiks radītas 120-130 tiešas ražošanas darba vietas, 20-30 palīgdarba vietas un 50-60 netiešas darba vietas.

Paziņoto atbalsta pasākumu veido sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktā soda naudas maksājumu norakstīšana. Šī soda nauda uzkrājās par SLK neveiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam. Norakstāmais parāds ir 17 117 957 SKK. Atbalsta intensitāte ir 22,49 %.

NOVĒRTĒJUMS

Atbalsts jānovērtē, ņemot vērā valsts atbalsta programmu kuģu būvei (“kuģu būves atbalsta programmu”). Kuģu būves atbalsta programma pieļauj reģionālā atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem, lai pilnveidotu vai modernizētu esošās kuģu būvētavas ar mērķi palielināt esošo iekārtu produktivitāti. Tiem reģioniem, kas minēti 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 22,5 %.

Komisija apšauba to, vai ir izpildīti kuģu būves atbalsta programmas nosacījumi. Komisijai ir šaubas par to, vai to ieguldījumu daļu attiecībā uz veco neizmantoto sliežu iekārtu kuģu būvētavas īpašumā, lai pārveidotu to par ražošanas iekārtu, horizontāla urbšanas instrumenta iegādi, lai aizstātu iepriekš nomāto urbšanas instrumentu, kā arī attiecībā uz jauna alumīnija metināšanas ceha izveidi — uzdevums, par kuru pirms tam tika noslēgts apakšuzņēmuma līgums, var uzskatīt par ieguldījumiem esošajās iekārtās. Tādēļ tai ir šaubas par šo izmaksu atbilstību reģionālajam atbalstam.

Turklāt Komisijai ir šaubas par to, vai SLK jaudas palielināšana būtu saderīga ar kuģu būves atbalsta programmu un kopējo tirgu.

VĒSTULES TEKSTS

“Komisia oznamuje Slovenskej republike, že po preskúmaní informácií o uvedenej pomoci, ktoré poskytli Vaše orgány, sa rozhodla začať konanie stanovené v článku 88 ods. 2 Zmluvy o ES.

I. KONANIE

(1)

Listom z 9. decembra 2005, zaregistrovanom 14. decembra 2005, Slovensko oznámilo Komisii svoj úmysel poskytnúť regionálnu investičnú pomoc spoločnosti Slovenské lodenice Komárno. Komisia požiadala o informácie listom z 23. decembra 2005, na ktorý Slovensko odpovedalo listom z 26. januára 2006, zaregistrovaným 31. januára 2006. Komisia požiadala o ďalšie informácie listom z 27. februára 2006, na ktorý Slovensko odpovedalo listom z 23. marca 2006, zaregistrovaným 4. apríla 2006.

II. OPIS

(2)

Príjemcom je slovenská lodiarska spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. so sídlom na rieke Dunaj v regióne oprávnenom získať regionálnu pomoc podľa článku 87 ods. 3 písm. a) Zmluvy o ES. Je to akciová spoločnosť, ktorá bola založená v roku 2000. Jej akcionármi sú štát (30 %) a Euram Bank AG Viedeň (70 %). Euram Bank AG Viedeň sa stala väčšinovým akcionárom prostredníctvom dvoch kapitálových injekcií v roku 2003. Slovenské lodenice Komárno, a.s. je veľkým podnikom s obratom 1 424 mld. Sk (1) (v roku 2004) a 910 zamestnancami (v roku 2005). Po čiastočnej privatizácii v roku 2003 spoločnosť strojnásobila produkciu (pokiaľ ide o kompenzovanú hrubú tonáž (CGT) za rok) a v roku 2004 dosiahla zisk 26 mil. Sk. Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. nie je vo finančných ťažkostiach.

(3)

Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. stavia malé námorné lode s maximálnou nosnosťou 6 000 dwt na prepravu kontajnerov a na prepravu suchých nákladov. Lodenice DAMEN v Holandsku a Flensburg v Nemecku, ktoré stavajú lode s nosnosťou 4 000 až 20 000 dwt, majú podľa Slovenska vedúce postavenie na trhu. V súčasnosti sa aj poľská lodenica Stocznia Polnocna špecializuje na stavbu kontajnerových lodí. Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. nevykonáva opravy ani konverzie námorných plavidiel. Celá produkcia spoločnosti je orientovaná do členských štátov Európskej únie.

(4)

Spoločnosť má v úmysle v rokoch 2006 až 2008 realizovať investičný projekt s názvom Modernizácia technologickej základne Slovenských lodeníc Komárno, a.s. Cieľom projektu je rozšíriť stavebnú kapacitu spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. a modernizovať výrobu. Investičný projekt pozostáva z deviatich dielčích projektov nazvaných DP 01 až DP 09, ktoré sú stručne opísané takto:

—

DP 01 – Rozšírenie výrobných plôch: jedna zo starých odstavených koľají vo vlastníctve lodenice sa vybaví zariadením, aby slúžila ako prevádzkyschopné pracovisko; v tejto súvislosti musí lodenica vybudovať koľajnice pre lodnú posuvňu, energetické rozvody a žeriavovú dráhu a zakúpiť žeriav s nosnosťou do 50 ton. Táto časť lodenice ešte nebola použitá na výrobu. Náklady predstavujú 39 825 658 Sk.

—	DP 02 – Automatizovaný systém predúpravy hutného materiálu: nákup a realizácia komorového tryskača valčekového dopravníka. Lodenica doteraz využívala menej výkonný komorový tryskač. Výška nákladov dosahuje 17 500 000 Sk.

—

DP 03 – Vybudovanie energetického hospodárstva na odstavených koľajach č. 4 a č. 5: koľaje č. 4 a č. 5 sa využívajú pri dokončovacích prácach na lodných objektoch pred ich presunom do doku; lodenica vybuduje šesť nových odberných miest (na acetylén, kyslík, stlačený vzduch a elektrickú energiu) na modernizáciu tohto zariadenia a zvýšenie spracovateľskej kapacity. Výška nákladov dosahuje 6 500 000 Sk.

—

DP 04 – Vybudovanie energetických rozvodov pre ťažké mólo pri dokončovacích prácach výrobného procesu: na móle sa vybudujú nové rozvody a osem odberných miest (pre acetylén, kyslík, stlačený vzduch a elektrickú energiu). Cieľom je nahradiť súčasný pomalý a nákladný systém, v ktorom sa elektrická energia odoberá z fliaš. Výška nákladov dosahuje 3 500 000 Sk.

—	DP 05 – Horizontálna vyvrtávačka: nákup horizontálnej vyvrtávačky. Toto zariadenie sa doteraz prenajímalo. Výška nákladov dosahuje 6 000 000 Sk.

—	DP 06 – Pracovisko na delenie materiálu strihaním: nákup hydraulických tabuľových nožníc. Doteraz sa používala alternatívna, menej efektívna technológia. Výška nákladov dosahuje 2 000 000 Sk.

—

DP 07 – Zlepšenie kvality kontroly: kontrolné merania pri výrobe lodného telesa, kontrola kvality vykonaných prác rôznych profesií, nákup prenosného priemyselného röntgenového prístroja, prístroja na meranie náterov a materiálov, ultrazvukového hrúbkomera na plechy a sondy. Výška nákladov dosahuje 2 000 000 Sk.

—	DP 08 – Riešenie manipulačnej techniky: plošinový vozík, vysokozdvižný vozík, nabíjač trakčných olovených batérií. Výška nákladov dosahuje 2 000 000 Sk.

—	DP 09 – Pracoviská na zváranie hliníka a nerezu: elektrozámočnícke pracovisko, potrubáreň (pracovisko pre zváranie nerezových rúr). Uvedené dve pracoviská sú v súčasnosti predmetom subdodávok. Výška nákladov dosahuje 1 000 000 Sk.

(5)

Celkové náklady dosahujú výšku 80 325 658 Sk, ktorá zodpovedá oprávneným nákladom na regionálnu investičnú pomoc. Náklady pozostávajú z výdavkov na nákup strojov a zariadení. Súčas %). V jednotlivých rokoch sú náklady distribuované takto:

Tabuľka č. 1 – Súčasná hodnota oprávnených nákladov

Rok	Oprávnené náklady	Súčasná hodnota oprávnených nákladov
2006	31 164 000	31 164 000
2007	37 295 658	34 677 506
2008	11 866 000	10 258 494
Spolu	80 325 658	76 100 000

(6)

Hlavnou zložkou investičného projektu je dielčí projekt DP 01. Táto investícia umožní spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. vyrábať ročne o dve lode viac. Ďalšie dielčie projekty pozostávajú z úprav výrobných zariadení na potreby zvýšenej kapacity a z modernizácie lodenice. Podľa slovenských orgánov sú dielčie projekty DP 02 – DP 09 samostatnými projektmi, ktoré bude spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. realizovať aj v prípade, ak sa dielčí projekt DP 01 nebude realizovať. Príjemca vyhlásil, že investície využije v období najmenej piatich rokov. Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. požiadala o poskytnutie pomoci listom z 10. októbra 2005.

(7)

Podľa slovenských orgánov bude investičný projekt viesť k zvýšeniu technologickej kapacity lodenice o 16 % z 24 000 CGT (kompenzovaná hrubá tonáž) na 28 500 CGT v roku 2009, čo zodpovedá zvýšeniu o dve lode ročne. Ďalším prínosom realizácie projektu bude skrátenie výrobného cyklu, úspora nákladov a zvýšenie kvality. Produktivita lodenice sa v roku 2009 zvýši zo súčasných 67 normohodín/CGT na 58 normohodín/CGT pri zohľadnení činností vykonávaných v rámci subdodávky. Výsledkom investície bude vytvorenie 120 – 130 pracovných miest v robotníckych profesiách, 20 – 30 pracovných miest v pomocných profesiách a nepriamych pracovných miest v regióne s mierou nezamestnanosti 14 %.

(8)

Notifikované opatrenie pozostáva z odpísania penále Sociálnou poisťovňou. Uvedené penále vzniklo nezaplatením príspevkov sociálneho zabezpečenia spoločnosťou Slovenské lodenice Komárno, a.s. v období od 31. októbra 2003 do 31. marca 2004. Výška pohľadávky na odpísanie predstavuje 17 117 957 Sk. Sociálna poisťovňa odpustí penále v roku 2006, keď by sa tiež mala začať investícia, po schválení Komisiou. Súčasná hodnota pomoci tak predstavuje 17 117 957 Sk, čo zodpovedá intenzite pomoci vo výške 22,49 % oprávnených nákladov.

(9)	Ďalšie zdroje financovania sú vlastné zdroje spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. (19 025 000 Sk) a pôžička zo súkromnej banky (39 957 043 Sk).

III. HODNOTENIE

3.1. Štátna pomoc podľa článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES

(10)

V súlade s článkom 87, ods. 1 Zmluvy o ES akákoľvek pomoc poskytnutá členským štátom alebo zo štátnych prostriedkov v akejkoľvek forme, ktorá narúša hospodársku súťaž alebo môže narušiť hospodársku súťaž zvýhodnením určitých spoločností alebo výrobu určitých druhov tovaru, je nezlučiteľná so spoločným trhom. Podľa zavedenej judikatúry európskych súdov je kritérium ovplyvňovania obchodu splnené, ak firma príjemcu vykonáva hospodársku činnosť zahŕňajúcu obchod medzi členskými štátmi.

(11)

Odpísanie pohľadávky realizuje Sociálna poisťovňa, ktorá je ústredným orgánom spravujúcim systém sociálneho zabezpečenia. Finančné opatrenie tak vyplýva zo štátnych zdrojov a vzťahuje sa na štát. Sociálna poisťovňa môže podľa vlastného uváženia odpustiť penále v plnej výške alebo čiastočne ‚v odôvodnených prípadoch”. Kritérium selektívnosti opatrenia je týmto splnené. Opatrenie prináša spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. výhody, ktoré by spoločnosť na trhu nezískala. Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. vyrába námorné lode. Uvedeným opatrením sa môže ohroziť hospodárska súťaž a ovplyvniť obchod medzi členskými štátmi, pretože pri týchto produktoch jestvuje obchod medzi členskými štátmi. tieto produkty predávajú. Hoci spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. prevádzkuje na sektorovom trhu s malými loďami do 6 000 dwt, je prinajmenšom v potenciálnej hospodárskej súťaži s menšími poľskými lodenicami, holandskou lodenicou DAMEN a nemeckou lodenicou Flensburg. V dôsledku toho predstavuje finančné opatrenie štátnu pomoc v zmysle článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES a musí sa hodnotiť zodpovedajúcim spôsobom.

(12)

Komisia poznamenáva, že nebude zisťovať, či samotné nevymáhanie príspevkov sociálneho zabezpečenia v období od 31. októbra 2003 do 31. marca 2004 nepredstavovalo štátnu pomoc v zmysle článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES. K tomuto opatreniu došlo pred vstupom do EÚ a toto opatrenie nemá účinky po vstupe, Komisia preto nie je oprávnená ho hodnotiť. Komisia poznamenáva, že spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. zaplatila všetky príspevky sociálneho zabezpečenia z obdobia od 31. októbra 2003 do 31. marca 2004, čo bola nevyhnutná podmienka na odpísanie penále.

3.2. Výnimka podľa článku 87 ods. 2 a 3 Zmluvy o ES

(13)	V článku 87 ods. 2 a 3 Zmluvy o ES sa uvádzajú výnimky zo všeobecnej nezlučiteľnosti štátnej pomoci, ako sa uvádza v odseku 1 tohto článku.

(14)

Na hodnotenie pomoci pre stavbu lodí Komisia vydala rámec pre štátnu pomoc pre stavbu lodí (‚rámec pre stavbu lodí’) (2). Podľa rámca pre stavbu lodí znamená stavba lodí stavbu samohybných námorných komerčných plavidiel v Spoločenstve. Činnosti spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. spadajú pod uvedenú definíciu a z toho dôvodu je pomoc pre túto spoločnosť potrebné hodnotiť na základe rámca pre stavbu lodí.

(15)

V bode 26 rámca pre stavbu lodí sa ustanovuje, že regionálnu pomoc pre stavbu lodí, opravu lodí alebo konverziu lodí je možné pokladať za zlučiteľnú so spoločným trhom len vtedy, ak sa pomoc poskytuje na investície do modernizácie existujúcich lodeníc, ktoré nie sú spojené s finančnou reštrukturalizáciou príslušnej lodenice (príslušných lodeníc), s cieľom zvýšiť produktivitu existujúcich zariadení.

(16)

Intenzita pomoci nemôže prekročiť 22,5 % v regiónoch uvedených v článku 87 ods. 3 písm. a) Zmluvy o ES alebo príslušnú maximálnu regionálnu hranicu pomoci, podľa toho, ktorá hodnota je nižšia. Pomoc musí byť ďalej ohraničená na výdavky oprávnené na podporu, ako sa uvádza v uplatňovaných smerniciach Spoločenstva o regionálnej pomoci (‚regionálne usmernenia’) (3).

(17)

Aby bola investícia oprávnená na pomoc podľa rámca pre stavbu lodí v kombinácii s regionálnymi usmerneniami, musí spĺňať tieto kumulatívne požiadavky:

a)	byť obmedzená na modernizáciu a vylepšenie lodenice s cieľom zvýšiť produktivitu zariadení lodenice;

b)	byť obmedzená na existujúce lodenice a existujúce zariadenia;

c)	byť obmedzená na investície do fixných aktív: pôda, budovy a stroje/zariadenia;

d)	nepredstavovať len výmenu odpísaných aktív;

e)	nebyť prepojená s finančnou reštrukturalizáciou a

f)	byť obmedzená na náklady nákupu aktív na základe trhových podmienok.

(18)

Komisia má pochybnosti, či je možné všetky náklady notifikovaného investičného projektu považovať za oprávnené na regionálnu pomoc. Komisia má konkrétne pochybnosti o tom, či niektoré z komponentov (dielčie projekty DP 01, DP 05 a DP 09) majú za cieľ zvýšenie produktivity existujúcich zariadení a či sú z toho dôvodu splnené požiadavky uvedené v odseku 17 písm. a) a b).

(19)

Jediným cieľom dielčieho projektu DP 01, ktorý predstavuje polovicu investičných nákladov, je jednoznačne rozšíriť výrobnú kapacitu lodenice. Dielčí projekt DP 01 pozostáva z rozšírenia lodenice vybudovaním nového pracoviska na mieste, ktoré sa doteraz na výrobu nepoužívalo. Preto má Komisia pochybnosti, či je vybudovanie takéhoto zariadenia možné považovať za opatrenie určené na zvýšenie produktivity existujúcich zariadení.

(20)

Dielčí projekt DP 05 pozostáva z nákupu horizontálnej vyvrtávačky, ktorú spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. doteraz prenajímala. Komisia sa domnieva, že tento dielčí projekt nenahradzuje existujúce zariadenie novým, výkonnejším zariadením. Preto zrejme nejde o investíciu do modernizácie s cieľom zvýšenia produktivity existujúceho zariadenia, ale len o výmenu prenajatého zariadenia za zariadenie vo vlastníctve spoločnosti.

(21)

Napokon dielčí projekt DP 09 pozostáva zo zriadenia nového pracoviska na zváranie hliníka a nového pracoviska na zváranie nerezu. Táto časť výroby bola doteraz predmetom subdodávok. Komisia má pochybnosti, či, tak ako v prípade dielčieho projektu DP 05, sa dielčí projekt DP 09 skutočne týka investícií do modernizácie s cieľom zvýšenia produktivity existujúceho zariadenia. Komisia v tomto štádiu zvažuje, či investícia nepredstavuje len výmenu prenajatého zariadenia za zariadenie vo vlastníctve spoločnosti, ktorá nevedie k zvýšeniu produktivity.

(22)

V regionálnych usmerneniach sa počiatočná investícia definuje ako investícia na zriadenie nového podniku, rozširovanie existujúceho podniku alebo racionalizácia, diverzifikácia alebo modernizácia existujúceho podniku (bod 4.4 regionálnych usmernení). Podľa rámca pre stavbu lodí ako lex specialis k regionálnym usmerneniam sa oprávnené výdavky obmedzujú na projekty modernizácie. Z tohto dôvodu je konkrétne pomoc na zriadenie nového výrobného zariadenia v sektore stavby lodí vylúčená z oprávnenosti. Komisia má pochybnosti, či dielčie projekty DP 01, DP 05 a DP 09 zodpovedajú požiadavke ustanovenej v odseku 26 rámca pre stavbu lodí, aby sa investície vzťahovali len na modernizáciu a vylepšenie existujúcich lodeníc zameranú na zvýšenie produktivity existujúcich zariadení.

(23)

Komisia ďalej v tomto štádiu dospela k záveru, že časť investícií zvýši kapacitu spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s. a má pochybnosti, či by uvedené zvýšenie kapacity bolo zlučiteľné s rámcom pre stavbu lodí. Komisia má pochybnosti, či sú dielčie projekty DP 01, DP 02 a DP 03 oprávnené na regionálnu pomoc, pretože vedú k zvýšeniu technologickej kapacity spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s.

(24)

Pokiaľ ide o dielčí projekt DP 01, základným cieľom tejto investície je vytvorenie novej výrobnej kapacity. Dielčí projekt DP 02 pozostáva z nákupu nového komorového tryskača, ktorý je súčasťou zariadenia s názvom Automatizovaný systém predúpravy hutného materiálu. Investíciou sa zvýši kapacita tohto zariadenia, ale tiež jeho účinnosť, pretože bude viesť k úsporám materiálu a energie a bude mať environmentálny prínos. Dielčí projekt DP 03 pozostáva z vybudovania nových energetických terminálov na existujúcich odstavených koľajach s cieľom zvýšiť ich kapacitu. Podľa slovenských orgánov ďalšie dielčie projekty nemajú vplyv na výrobnú kapacitu spoločnosti Slovenské lodenice Komárno, a.s., keď sa posudzujú osobitne.

(25)

Podľa bodu 3 písm. a) úvodu rámca pre stavbu lodí, určité špecifické faktory ovplyvňujúce sektor stavby lodí by sa mali odraziť v politike Komisie o kontrole štátnej pomoci. Takéto špecifické faktory podľa rámca o stavbe lodi sú inter alia periodicky opakujúca sa nadmerná kapacita, stlačené ceny a deformácie obchodu na svetovom trhu stavby lodí. Komisia uvádza, že priemysel stavby lodí má cyklický charakter, kde obdobia rastu sú pravidelne nasledované obdobiami poklesu ekonomickej aktivity. Súčasná situácia na svetovom trhu je charakterizovaná vysokou úrovňou nových objednávok, vyšších cien a malou alebo žiadnou voľnou kapacitou. Primerane by sa však mali zohľadniť aj predpovede uvádzajúce rastúce nadmerné kapacity v najbližších rokoch, a to najmä ako výsledok investícií v Číne a ďalších ázijských krajinách.

(26)	Komisia vo svojej doterajšej praxi mohla pri schvaľovaní regionálnej investičnej pomoci v sektore stavby lodí dospieť k pozitívnemu záveru, že príslušné investície neviedli k zvyšovaniu kapacít (4).

(27)

Komisia sa v tomto štádiu domnieva, že by mala analyzovať vplyv investície, ktorá sa má vykonať s pomocou štátu, na kapacitnú situáciu príslušnej lodenice. Pri posudzovaní zlučiteľnosti predmetnej pomoci s rámcom pre stavbu lodí musí Komisia pozorne prehodnotiť rozsah, v ktorom takéto potenciálne zvýšenie kapacity môže viesť k narušeniu hospodárskej súťaže na trhu.

(28)

Na druhej strane Komisia tiež musí starostlivo prehodnotiť účinky tohto konkrétneho projektu na regionálny rozvoj (oddiel 2 regionálnych usmernení). Komisia v tomto štádiu uvádza, že projekt zrejme prispieva k regionálnemu rozvoju tým, že vytvára početné pracovné príležitosti v regióne s mierou nezamestnanosti 14 %. Investícia bude zachovaná na mieste najmenej počas 5 rokov.

(29)

Komisia uvádza, že na základe informácií, ktoré sú v tomto štádiu dostupné, zostávajúce dielčie projekty zrejme spĺňajú kritéria oprávnenosti uvedené v odseku 17 písm. a) a b). Komisia podobne uvádza, že všetky notifikované dielčie projekty zrejme spĺňajú kritéria oprávnenosti uvedené v odseku 17 písm. c) až f).

(30)	Vzhľadom na pochybnosti Komisie v súvislosti s oprávnenosťou časti investičného projektu na regionálnu pomoc má Komisia takisto pochybnosti o tom, či je dodržaná maximálna intenzita pomoci vo výške 22,5 % z oprávnených nákladov, ako je stanovené v rámci pre výstavbu lodí.

(31)	Spoločnosť Slovenské lodenice Komárno, a.s. požiadala o štátnu pomoc pred začatím prác na projekte a prispieva viac než 25 % na financovanie projektu, v súlade s bodom 4.2 regionálnych usmernení.

IV. ROZHODNUTIE

(32)	Na základe uvedených dôvodov má Komisia pochybnosti, či je plánovaná pomoc zlúčiteľná so spoločným trhom.

(33)

Na základe uvedených úvah a konajúc v súlade s postupom ustanoveným v článku 88 ods. 2 Zmluvy o ES Komisia žiada Slovenskú republiku, aby do jedného mesiaca od doručenia tohto listu predložila svoje pripomienky a poskytla všetky informácie, ktoré môžu pomôcť pri hodnotení pomoci. Žiada, aby slovenské orgány bezodkladne predložili kópiu tohto listu potenciálnemu príjemcovi pomoci.

(34)

Komisia pripomína, že zainteresované strany bude informovať uverejnením tohto listu a jeho zhrnutia v Úradnom vestníku Európskej únie. Komisia bude tiež informovať zainteresované strany v krajinách EZVO, ktoré sú signatármi dohody o EHP, uverejnením oznamu v prílohe EHP k Úradnému vestníku Európskej únie, ako aj Dozorný orgán EZVO zaslaním kópie tohto listu. Všetky tieto zainteresované strany Komisia takto vyzve, aby predložili svoje pripomienky do jedného mesiaca od dátumu tohto uverejnenia.”

(1) Ostatná centrálna sadzba uverejnená Národnou bankou Slovenska (november 2005) je 1 Euro = 38,4550 Sk.

(2) Ú. v. EÚ C 317, 30.12.2003, s. 1.

(3) Ú. v. ES C 74, 10.3.1998, s. 9.

(4) Pozri napríklad C 23/2001 Flender Werft Lübeck, Ú. v. ES L 203, 1.8.2000, s. 60, N 306/2002 spoločnosť Flensburger Schiffbaugesellschaft mbH & Co. KG (Nemecko), Ú. v. ES C 277, 14.11.2002, s. 2, N 383/2002 spoločnosť Neorion Shipyards, Ú. v. EÚ C 6, 10.1.2004, s. 21, N 617/2003 spoločnosť Lamda Shipyard, Ú. v. EÚ C 24, 29.1.2005, s. 5.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 194

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 18. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2006/C 194/1	Euro maiņas kurss	1

2006/C 194/2	Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos ( 1 )	2

2006/C 194/3	Valsts atbalsts — Slovēnija — Valsts atbalsts Nr. C 20/2006 (ex NN 30/2006) — Iespējamais valsts atbalsts Novoles Straža — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	22

2006/C 194/4	Valsts atbalsts — Slovēnija — Valsts atbalsts Nr. C 19/2006 (ex NN 29/2006) — Iespējamais valsts atbalsts Javor Pivka — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	26

2006/C 194/5	Valsts atbalsts — Slovākijas Republika — Valsts atbalsts Nr. C 21/2006 (ex N 635/2005) — Reģionālais atbalsts kuģu būvētavai Slovenské lodenice Komárno — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	30

2006/C 194/6	Valsts atbalsts — Vācija — Valsts atbalsts Nr. C 25/2006 (ex E 1/2006) — Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.—2013. gadam — Dalībvalsts neveic atbilstošus pasākumus — Oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšana saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu — Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu ( 1 )	35

2006/C 194/7	Paziņojums par inflācijai atbilstīgu pielāgojumu atsevišķām summām, kas noteiktas Dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas direktīvās	38

2006/C 194/8	Reorganizācijas pasākumi — Lēmums par reorganizācijas pasākumu attiecībā uz Faro Compagnia di Assicurazioni e Riassicurazioni s.p.a. (Publikācija, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvas 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu 6. pantu)	39

2006/C 194/9	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4207 — Campina/Fonterra Co-operative Group/JV) ( 1 )	40

	III Paziņojumi
	Komisija
2006/C 194/0	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus — DG EAC Nr. 45/06 — Dotāciju piešķiršana nolūkā īstenot un attīstīt platformas un pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu mācekļu un citu jauniešu, kas apgūst pamata arodmācību, mobilitāti	41

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2879
JPY	Japānas jēna	148,56
DKK	Dānijas krona	7,4616
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67910
SEK	Zviedrijas krona	9,1940
CHF	Šveices franks	1,5779
ISK	Islandes krona	88,64
NOK	Norvēģijas krona	8,0780
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5759
CZK	Čehijas krona	28,024
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	274,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6959
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8718
RON	Rumānijas leja	3,5204
SIT	Slovēnijas tolērs	239,63
SKK	Slovākijas krona	37,415
TRY	Turcijas lira	1,8546
AUD	Austrālijas dolārs	1,6808
CAD	Kanādas dolārs	1,4384
HKD	Hongkongas dolārs	10,0140
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0072
SGD	Singapūras dolārs	2,0242
KRW	Dienvidkorejas vons	1 237,54
ZAR	Dienvidāfrikas rands	8,7175
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,2628
HRK	Horvātijas kuna	7,2845
IDR	Indonēzijas rūpija	11 710,23
MYR	Malaizijas ringits	4,729
PHP	Filipīnu peso	65,799
RUB	Krievijas rublis	34,4050
THB	Taizemes bats	48,444


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ