20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/1

(1)

2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumos definēti jauni stratēģiski mērķi, lai veicinātu nodarbinātību, saimnieciskas reformas un sociālo kohēziju kā neatņemamu uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas sastāvdaļu. Eiropadome aicināja dalībvalstis ietvert vajadzīgos pasākumus konstitucionālajos noteikumos un aicināja Padomi un Komisiju saskaņā ar savām pilnvarām inter alia izstrādāt vienotu Eiropas formulāru autobiogrāfijām (curricula vitae), ko izmantotu brīvprātīgi un kas ļautu izglītības un mācību iestādēm, kā arī darba devējiem novērtēt gūtās prasmes un veicināt mobilitāti.

(2)

Attiecībā uz neformālās un dzīves izglītības atzīšanu 2001. gada 21. novembra Baltajā grāmatā Jauns impulss Eiropas jaunatnei  (1) uzsvērts, cik vajadzīgi ir skaidrāk definēt jēdzienus, gūtās prasmes un kvalitātes standartus, atzinīgāk vērtēt iesaistītās personas un attiecīgās darbības un panākt labāku šādas izglītības un formālās izglītības un mācību savstarpēju papildināmību.

(3)

2002. gada 15. un 16. martā Barselonā notikušajā Eiropadomes sanāksmē pieņēma konkrētu darba programmu, lai padarītu Eiropas izglītības un mācību sistēmas par kvalitātes atsauci pasaulē līdz 2010. gadam. Eiropadome vienojās, ka šai programmai būtu jābalstās uz trim pamatprincipiem: kvalitāti, vispārējas pieejamības veicināšanu un atvērtību pārējai pasaulei.

(4)

Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā par mūžizglītību (2) dalībvalstis ir aicinātas veicināt sadarbību un efektīvus pasākumus, lai apstiprinātu mācību rezultātus, kas ir vitāli svarīgi, izveidojot formālās, neformālās un dzīves izglītības savstarpējas saites, un tādēļ ir priekšnosacījums Eiropas mūžizglītības telpas izveidei.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas un Eiropas Padomes kopējā darba dokumentu Pathways towards Validation and Recognition of Education, Training and Learning in the Youth Field (Iespējas, kā attiecībā uz jaunatni panākt izglītības, mācību un mācīšanās apstiprināšanu un atzīšanu), 2005. gadā Lēvenē notikušajā konferencē “Tilti uz atzīšanu” izstrādāja izglītības, mācību un mācīšanās novērtēšanas un atzīšanas pieejas attiecībā uz jaunatni un uzsvēra, ka neformālai izglītībai ir vajadzīga labāka apstiprināšana.

(6)

Vispusīgais darbs, ko Eiropas Padome veikusi neformālās un dzīves izglītības jomā, piemēram, izstrādājot Eiropas Jauniešu vadītāju un organizatoru portfeli, norāda uz to, cik vērtīga ir šāda ar izglītību saistīta pieredze un cik ļoti vajag tādu atzīt, jo īpaši, ņemot vērā mūžizglītības nozīmi.

(7)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 28. maija sanāksmes secinājumos saskaņā ar Kopenhāgenas 2002. gada 30. novembra deklarāciju (3) ir atbalstīta:

(8)

Eiropadomes 2005. gada 21. februāra sanāksmes secinājumos (4) Eiropadome ir aicināta iekļaut ierosmi — Eiropas Jaunatnes paktu — Lisabonas Stratēģijas vidusposma pārskatā un pieņemt pamatnostādnes par konkrētiem pasākumiem.

(9)

Eiropadomes prezidentūras, kas apstiprināja Eiropas Jaunatnes paktu, 2005. gada 23. marta secinājumos minēts, ka jaunatnei veltītu stratēģiju un pasākumu paketei būtu jābūt pilnīgi integrētai Lisabonas stratēģijas sastāvdaļai. Viens no mērķiem ir izveidot ciešāku dalībvalstu sadarbību attiecībā uz profesionālas kvalifikācijas pārskatāmību un salīdzināmību, kā arī atzīt neformālo un dzīves izglītību.

(10)

Padomes un Padomē 2005. gada 15. novembrī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā (5) ir risināts jautājums par Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanu un aktīva pilsoniskuma veicināšanu, kā arī precizēti darbības virzieni.

(11)

Eiropadomes 2005. gada 16. un 17. jūnija secinājumos ir iekļauts priekšlikums Integrētām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm (2005.—2008. gadam), kurā ierosināts īstenot Eiropas Jaunatnes paktu.

(12)

Ierosinātajā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā, ar ko izveido programmu “JAUNATNE DARBĪBĀ” (6), Eiropas sadarbībai ir piešķirta liela nozīme neformālās un dzīves izglītības veicināšanā.

(13)

Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā Izglītības un mācību modernizācija: vitāli svarīgs ieguldījums Eiropas labklājībā un sociālā kohēzijā par panākumiem, kas gūti, īstenojot darba programmu “Izglītība un mācības 2010” (7), uzsvērts, cik svarīgi ir panākt izglītības un mācību politikas sociālo un saimniecisko mērķu līdzsvaru, kā arī izveidot dažādas mācību partnerattiecības, kurās iesaistīti gan formālās, gan neformālās izglītības nozares dalībnieki;

(1)

jauniešu un aktīvā darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistītu personu darbs un sasniegumi ir pelnījuši lielāku atzinību, lai vairotu paveiktā vērtību un redzamību, un darba devējiem, formalās izglītības nozarei un pilsoniskai sabiedrībai tie būtu attiecīgi jāņem vērā;

(2)

jaunatnes jomā ar neformālo un dzīves izglītību saistītas darbības papildina formālās izglītības un mācību sistēmu, un ar tām īsteno līdzdalības un uz audzēkni vērstu pieeju; tās veic brīvprātīgi un tādēļ ir cieši saistītas ar jauniešu vajadzībām, centieniem un interesēm; nodrošinot papildu iespēju izglītoties un iespēju piekļūt formālai izglītībai un mācībām, šādas darbības ir īpaši svarīgas jauniešiem ar mazākām iespējām;

(3)

jaunatnes jomā neformālā un dzīves izglītība notiek daudzos un dažādos veidos, un ir vajadzīgas konkrētas un piemērotas metodes un instrumenti, lai sekmētu jauniešu pašattīstību, kā arī viņu sociālo integrāciju, kultūru integrāciju un integrāciju profesijās;

(4)

valsts un privātā sektora vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieguldījumiem jaunatnes jomā, ir būtiska ietekme uz ekonomiku un sociālo jomu;

(5)

jaunatnes jomai ir acīmredzama sociāla un saimnieciska nozīme, par ko liecina šīs jomas iespējamais iespaids uz pamatprasmēm, kurām ir praktiska nozīme darba tirgū, kā arī šīs jomas nozīme, veicinot līdzdalību, aktīvu pilsoniskumu un sociālu atbildību;

(1)

neformālā un dzīves izglītība ir svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas un efektīvi instrumenti, lai padarītu izglītību pievilcīgu, sagatavotu mūžizglītībai un veicinātu jauniešu sociālo integrāciju;

(2)

neformālā un dzīves izglītība var dot iespēju jauniešiem apgūt jaunas zināšanas, iemaņas un prasmes, kā arī veicināt viņu personīgo attīstību, sociālo iekļaušanu un aktīvo pilsoniskumu, tādējādi uzlabojot viņu izredzes atrast darbu;

(3)

ar neformālo un dzīves izglītību saistītas darbības, kas attiecas uz jaunatni, var būtiski papildināt sabiedrības, ekonomikas un pašu jauniešu vērtību; tādēļ šādu darbību pienesums būtu jādara redzamāks, kā arī ir labāk jāizprot un vairāk jāatzīst un jāatbalsta;

(4)

programma JAUNATNE un gaidāmā programma “JAUNATNE DARBĪBĀ” sniedz būtisku ieguldījumu prasmju gūšanā, un tādēļ tie ir būtiski instrumenti, sniedzot jauniešiem iespējas Eiropas dimensijā gūt neformālo un dzīves izglītību;

(1)

ņemot vērā konkrēto situāciju ikvienā dalībvalstī, veicināt, lai veidotu salīdzināmu un pārskatāmu tieši uz jaunatni vērstu tādu elementu izstrādi saistībā ar Europass, ar ko noteikt un atzīt iemaņas un prasmes, kuras jaunieši guvuši ar neformālās un dzīves izglītības starpniecību, un ko varētu pievienot apliecībām vai citiem atzīšanas instrumentiem vai kas varētu kļūt par apliecību vai citu atzīšanas instrumentu neatņemamu sastāvdaļu, lai trešās personas — jo īpaši citās dalībvalstīs — varētu vieglāk saprast, ko sākotnējā apliecība nozīmē attiecībā uz turētāja gūtām zināšanām, iemaņām un prasmēm;

(2)

tādējādi panākt apgūto un faktiski izmantoto prasmju apzināšanu, lai tās varētu atzīt darba tirgū;

(3)

mudināt valsts struktūras un NVO izmantot un atbilstīgos gadījumos pielāgot salīdzināmus un pārskatāmus instrumentus, ar ko atzīt aktīvā darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto prasmes saskaņā ar Eiropas Jauniešu vadītāju un organizatoru portfeli, ko pašreiz izstrādā Eiropas Padomē;

(4)

saskaņā ar savām pilnvarām atzīt un atbalstīt īpašo ieguldījumu, ko sniedz jaunatnes organizācijas un citas nevalstiskas organizācijas, nodrošinot neformālo un dzīves izglītību;

(5)

veicināt Eiropas kopīgo neformālās izglītības apzināšanas un apstiprināšanas principu lietošanu, atbildot uz jaunatnes jomas konkrētām vajadzībām;

(6)

veicināt pētījumus par neformālās un dzīves izglītības jomas darbinieku ietekmi uz jaunatni un jauniešu organizācijām, jo īpaši par ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā, inter alia plaši izmantojot Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centra sniegto informāciju;

(7)

mudināt sociālos partnerus atzīt jauniešu neformālās un dzīves izglītības kvalitāti un daudzveidību, kā arī atzīt šādas izglītības sociālo un saimniecisko papildu vērtību;

(8)

veicināt neformālās un dzīves izglītības sniedzēju novatoriskas partnerības, lai izstrādātu pedagoģiskas pieejas, kas varētu būt pievilcīgas dažādām izglītojamo grupām;

(9)

veicināt piekļuvi Europass un līdzīgiem valsts un Eiropas līmenī esošiem instrumentiem un mudināt jauniešus tos brīvprātīgi izmantot.

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/4

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/5

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/6

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow”), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. piezīme

Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

—

Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

—

Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

—

CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel.(32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

—

CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel.(32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

—

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel.(33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/13

1.

Komisija 2006. gada 12. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu un pēc lietas nodošanas izskatīšanai atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. panta 5. punktam The Boeing Company (“Boeing”, ASV) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Aviall, Inc. (“Aviall”, ASV), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4241 — Boeing/Aviall uz šādu adresi:

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/14

1.

Komisija 2006. gada 11. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Arnoldo Mondadori Editore S.p.A (“Mondadori”, Itālija), kas pieder Fininvest group, Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Emap International Magazines SAS (“Emap France”, Francija), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4282 — Mondadori/Emap France uz šādu adresi:

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/15

1.

Valsts atbalsta pamatnostādņu 26.A nodaļu groza kā norādīts šā lēmuma I pielikumā un ierosina atbilstīgus pasākumus, kas ir ietverti I pielikumā.

2.

EBTA valstis informēs ar vēstuli, kurai pievienota šā lēmuma kopija un I pielikums. Mēneša laikā no šā priekšlikuma saņemšanas EBTA valstis tiek lūgtas paziņot par savu piekrišanu attiecībā uz atbilstīgajiem pasākumiem.

3.

Saskaņā ar EEZ līguma 27. protokola d) punktu EK Komisiju informēs ar šā lēmuma kopiju, pievienojot I pielikumu.

4.

Šo lēmumu, pievienojot I pielikumu, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā.

5.

Ja EBTA valstis šo priekšlikumu par atbilstīgiem pasākumiem pieņem, Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā publicē kopsavilkumu (skat. 2. pielikumu).

6.

Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.