22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/1

Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem

(2006/C 146/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:

1.	ATZĪMĒ, ka Eiropas Komisija grozītajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū nolēma izslēgt veselības aizsardzības pakalpojumus no direktīvas darbības jomas, tādējādi iekļaujot Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus.

ŅEM VĒRĀ Eiropas Komisija paziņojumu par to, ka tā izveidos Kopienas sistēmu drošiem, augstas kvalitātes un efektīviem medicīnas pakalpojumiem, pastiprinot sadarbību starp dalībvalstīm un nodrošinot skaidru un precīzu informāciju par Kopienas tiesību aktu piemērošanu medicīnas pakalpojumu un veselības aprūpes jomā.

3.	ATZĪST, ka Eiropas Tiesas nesenajos nolēmumos ir uzsvērts tas, ka jāprecizē mijiedarbība starp EK līguma noteikumiem, jo īpaši par pakalpojumu brīvu apriti un valstu veselības aizsardzības sistēmu sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem.

4.	UZSKATA, ka veselības aizsardzības sistēmas ir Eiropas sociālās aizsardzības augsta līmeņa nozīmīga sastāvdaļa un sniedz būtisku ieguldījumu sociālajā kohēzijā un sociālajā taisnīgumā.

5.	ATGĀDINA galvenās vērtības — universālumu, piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, taisnīgumu un solidaritāti.

6.	APSTIPRINA pielikumā pievienoto deklarāciju par kopējām vērtībām un principiem, uz kā balstās veselības aizsardzības sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs (pielikums).

7.	AICINA Eiropas Komisiju nodrošināt to, ka, sagatavojot īpašus priekšlikumus attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem, tiek ievērotas deklarācijā iekļautās kopējās vērtības un principi.

8.	AICINA Eiropas Savienības iestādes nodrošināt, ka to darbībā tiek ievērotas deklarācijā iekļautās kopējās vērtības un principi.

PIELIKUMS

Deklarācija par kopējām vērtībām un principiem

Šī Eiropas Savienības 25 veselības aizsardzības ministru deklarācija ir par kopējām vērtībām un principiem, uz kā balstās Eiropas veselības aizsardzības sistēmas. Mēs uzskatām, ka šāda deklarācija ir svarīga, jo tā mūsu pilsoņiem nodrošina skaidru informāciju un tā ir tieši laikā, jo nesen noticis Parlamenta balsojums un iesniegts grozītais Komisijas priekšlikums izslēgt veselības aizsardzību no ierosinātās direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Mēs esam cieši pārliecināti, ka panākumiem šajā jomā būtu jābūt politiskās vienošanās, nevis vienīgi jurisdikcijas, rezultātam.

Mēs arī uzskatām, ka tālāk minētās kopējās vērtības un principus būtu svarīgi ievērot, piemērojot konkurētspējas noteikumus sistēmām, ar ko tos īsteno.

Šī deklarācija balstās uz Padomē notikušām diskusijām, kā arī diskusijām ar Komisiju, kas notika saistībā ar atklātas koordinācijas metodi un augsta līmeņa pārdomu procesu par pacientu mobilitātes un veselības aizsardzības attīstību ES. Tajā ņem vērā arī Eiropas un starptautiskos tiesību aktus, kas ietekmē veselības jomu.

Šajā deklarācijā noteiktas kopējās vērtības un principi visā Eiropas Savienībā attiecībā uz to, kā veselības aizsardzības sistēmas atbilst to iedzīvotāju un pacientu vajadzībām, ko tās apkalpo. Tajā arī izskaidrots, ka praktiskais veids, kā šīs vērtības un principi tiek īstenoti ES veselības aizsardzības sistēmās, ļoti atšķiras dalībvalstīs, un tā tas būs turpmāk. Jo īpaši valsts līmenī būtu jāpieņem lēmumi par to, kādu veselības aizsardzības pakalpojumu kopumu var izmantot pilsoņi, un par mehānismiem, ko izmanto, lai tos finansētu un sniegtu, kā piemēram, lai zinātu, cik lielā mērā var balstīties uz tirgus mehānismu un konkurētspējas ietekmi, lai pārvaldītu veselības aizsardzības sistēmas.

Kopējās vērtības un principi

Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmas ir augstā Eiropas sociālās aizsardzības līmeņa nozīmīga sastāvdaļa, un tās veicina sociālo kohēziju un sociālo taisnīgumu, kā arī ilgtspējīgu attīstību.

Dažādu ES iestāžu darbībā lielā mērā tiek ņemtas vērā galvenās vērtības — universālums, piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei, taisnīgums un solidaritāte. Kopā tas veido visas Eiropas kopējās vērtības. Universālums nozīmē, ka nevienam nevar liegt piekļuvi veselības aizsardzības pakalpojumiem; solidaritāte ir cieši saistīta ar mūsu valsts veselības aizsardzības sistēmu finanšu kārtību un vajadzību nodrošināt piekļuvi visiem; taisnīgums ir saistīts ar vienlīdzīgu piekļuvi pēc vajadzības, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālā stāvokļa vai maksātspējas. ES veselības aizsardzības sistēmu mērķis ir arī samazināt nevienlīdzības attiecībā uz veselību — par to ir norūpējusies ES un dalībvalstis — un ar to ir cieši saistīts darbs dalībvalstu sistēmās attiecībā uz slimību profilaksi, inter alia, sekmējot veselīgu dzīvesveidu.

Visu ES veselības aizsardzības sistēmu mērķis ir nodrošināt pakalpojumus, kas ir vērsti uz pacientu un atbilst indivīda vajadzībām.

Tomēr dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas pieejas, īstenojot šīs vērtības: tām ir, piemēram, dažādas pieejas jautājumam, vai personām būtu jāveic personīga iemaksa viņu veselības aprūpes izmaksās, vai tai būtu jābūt vispārējai iemaksai, vai to maksā no papildu apdrošināšanas. Dalībvalstis ir īstenojušas dažādus pasākumus, nodrošinot taisnīgumu: dažas izvēlējās to izteikt ar pacientu tiesību palīdzību; citas, izmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākumus. Šo noteikumu ievērošanas kontrole arī ir atšķirīga — dažās valstīs tā notiek ar tiesas, citās ar komisiju, ombudu u.c. palīdzību.

Visu mūsu sistēmu svarīga iezīme ir tas, ka mēs cenšamies tās izveidot finansiāli ilgtspējīgas, lai turpmāk saglabātu šīs vērtības.

Pieņemt pieeju, kas īpaši izvirza profilakses pasākumus, — tā ir dalībvalstu stratēģiju neatņemama sastāvdaļa, samazinot finansiālo slogu valstu veselības aizsardzības sistēmām, jo profilakses pasākumi ievērojami samazina veselības aprūpes izmaksas un tādējādi sekmē finansiālo ilgtspēju, izvairoties no slimībām un ar tām saistītām turpmākajām izmaksām.

Bez šīm galvenajām vērtībām ir arī darbības principi, kas ir kopēji Eiropas Savienībā un ko visi ES pilsoņi vēlētos atrast jebkurā ES veselības aizsardzības sistēmā, kā arī struktūras, kas tos palīdz īstenot. Tajos ietilpst:

— Kvalitāte:

Visas ES veselības aizsardzības sistēmas cenšas nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi. Tas tiek panākts, jo īpaši, veselības aprūpes darbiniekiem uzliekot par pienākumu pastāvīgi turpināt apmācības, pamatojoties uz skaidri noteiktiem valsts standartiem, un nodrošinot, ka darbiniekiem ir piekļuve informācijai par labāko praksi attiecībā uz kvalitāti, stimulējot jauninājumus un izplatot labāko praksi, attīstot sistēmas, kas nodrošina labu klīnisko pārvaldību, un kontrolējot veselības aizsardzības sistēmas kvalitāti. Daudzi no šiem mērķiem ir arī saistīti ar drošības principu.

— Drošība:

Pacienti var sagaidīt, ka katra ES veselības aizsardzības sistēma viņiem sniegs sistemātisku pieeju, nodrošinot pacienta drošību, tostarp riska faktoru uzraudzību, veselības profesionāļu apmācības un aizsardzību pret maldinošām medikamentu un ārstēšanas reklāmām.

— Pamatota un ētiska veselības aprūpe:

Demogrāfiskās pārmaiņas un jaunas medicīniskās tehnoloģijas var radīt sarežģītus jautājumus (ētiskus un ar pieejamību saistītus), uz kuriem ES dalībvalstīm jāsniedz atbilde. Ir svarīgi nodrošināt, lai veselības aprūpes sistēma būtu ar pierādījumiem pamatota, gan lai sniegtu kvalitatīvu ārstēšanu, gan lai nodrošinātu ilgtspēju ilgam laikposmam. Visas sistēmas saskaras ar vajadzību noteikt prioritātes veselības aprūpē, lai saskaņotu individuālu pacientu vajadzības ar finanšu resursiem, kas pieejami visu iedzīvotāju ārstēšanai.

— Pacienta dalība:

Visas ES veselības aizsardzības sistēmas cenšas būt vērstas uz pacientu. Tas nozīmē, ka tās cenšas pacientus iesaistīt viņu ārstēšanā, būt atklātiem ar viņiem un piedāvāt izvēles, ja tas ir iespējams, piemēram, izvēlēties starp dažādiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Katra sistēma cenšas personām sniegt informāciju par viņu veselības stāvokli, kā arī nodrošināt viņiem tiesības būt pilnīgi informētiem par piedāvāto ārstēšanu un tiesības piekrist šādai ārstēšanai. Visām sistēmām būtu jāsniedz arī pārskats par savu darbību, jānodrošina laba pārvaldība un pārskatāmība.

— Sūdzību iesniegšanas iespēja:

Pacientam būtu jābūt tiesībām problēmu gadījumā iesniegt sūdzību. Tas nozīmē, ka jābūt pārskatāmai un taisnīgai sūdzību izskatīšanas procedūrai, kā arī skaidrai informācijai par pienākumiem un īpašām pārskatīšanas formām, ko noteikusi attiecīgā veselības aizsardzības sistēma (piemēram, kompensācija).

— Privātuma ievērošana un konfidencialitāte:

ES un valstu tiesību aktos ir atzītas visu ES pilsoņu tiesības uz personīgās informācijas konfidencialitāti.

Mēs kā veselības aizsardzības ministri konstatējam, ka pieaug interese par jautājumu attiecībā uz tirgus mehānisma (tostarp, konkurences spiediena) nozīmi veselības aizsardzības sistēmas pārvaldīšanā. Šajā jomā Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmās ir pieņemti daudzi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt daudzveidību un izvēli, kā arī efektīvāk izmantot resursus. Mēs varam savstarpēji mācīties no pieņemtajiem pasākumiem šajā jomā, bet katrai dalībvalstij ir jānosaka sava pieeja, kopā ar konkrētiem pasākumiem, kas piemēroti attiecīgajai veselības aizsardzības sistēmai.

Lai arī nav nepiemēroti mēģināt standartizēt ES veselības aizsardzības sistēmas, tomēr milzīga nozīme ir darbībai Eiropas līmenī veselības aprūpes jomā. Dalībvalstis ir uzņēmušās saistības kopā darboties, daloties pieredzē un informācijā par pieeju un labu praksi, piemēram, izmantojot Komisijas augsta līmeņa grupu attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem un medicīnisko aprūpi, vai pašreizējo atklātas koordinācijas metodi attiecībā uz veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, lai sasniegtu to kopīgo mērķi — veicināt rezultatīvāku un pieejamāku kvalitatīvu veselības aprūpi Eiropā. Mēs uzskatām, ka īpaši vērtīga ir jebkāda piemērota ierosme veselības pakalpojumu jomā, kas Eiropas pilsoņiem nodrošinātu skaidru informāciju par viņu tiesībām, pārvietojoties no vienas ES dalībvalsts uz citu, kā arī šo vērtību un principu iekļaušana tiesību aktu sistēmā, lai nodrošinātu to juridisko noteiktību.

Noslēdzot, mūsu veselības aizsardzības sistēmas ir Eiropas sociālās infrastruktūras svarīga sastāvdaļa. Mēs nenovērtējam par zemu turpmākās grūtības, kas saistītas ar personas vajadzību saskaņošanu ar pieejamajiem finanšu resursiem, kā arī Eiropas iedzīvotāju novecošanu, pieaugošajām vēlmēm un medicīnas progresu. Izskatot turpmākās stratēģijas, mūsu kopīgajām rūpēm būtu jābūt to vērtību un principu aizsardzībai, uz kuriem balstās ES veselības aizsardzības sistēmas. Mēs — Eiropas Savienības 25 dalībvalstu veselības aizsardzības ministri — aicinām Eiropas iestādes nodrošināt, ka tās aizsargās šīs vērtības, jo turpinās darbs, lai izvērtētu Eiropas Savienības ietekmi uz veselības aizsardzības sistēmām, kā arī veselības aspektu integrāciju visās politikas jomās.

22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/4

Padomes secinājumi par sieviešu veselību

(2006/C 146/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:

1.	ATZĪMĒ, ka Eiropas Savienības pilsoņi, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, lielu nozīmi piešķir pēc iespējas augstākam cilvēku veselības līmenim un uzskata to par būtisku priekšnosacījumu augstai dzīves kvalitātei;

ATGĀDINA, KA

—	EK līguma 3. panta 2. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. punktā noteikts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesību nodrošina visās politikas jomās;

—

EK līguma 152. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, nodrošina augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kā arī noteikts, ka Kopienas darbība papildina valsts politiku un to virza sabiedrības veselības uzlabošanai, cilvēku saslimšanas un slimību novēršanai, kā arī draudu avotu novēršanai cilvēku veselībai;

—	Padome 1997. gada 4. decembrī pieņēma rezolūciju saistībā ar ziņojumu (1) par situāciju Eiropas Kopienā sieviešu veselības jomā (2);

—	Eiropas Parlaments 1997. gada 9. martā pieņēma rezolūciju saistībā ar Komisijas ziņojumu par situāciju Eiropas Kopienā sieviešu veselības jomā (3);

—	Eiropas Parlaments 2005. gada 28. aprīlī pieņēma Rezolūciju par sociālās aizsardzības modernizāciju un labas kvalitātes veselības aprūpes izveidi, kurā aicināja Komisiju iesniegt jaunu ziņojumu par situāciju Eiropas Savienībā sieviešu veselības jomā (4);

3.	ATGĀDINA par ziņojumu par Eiropas Savienībā sasniegto progresu saistībā ar Pekinas Rīcības platformu, ko 2005. gada janvārī izstrādāja prezidentvalsts Luksemburga un kurā ir uzsvērts, ka sieviešu veselība arvien ir problemātisks jautājums, kā arī uzsvērts, cik svarīgi ir ievākt atbilstīgus datus;

4.	ATGĀDINA par 2001. gada 5.-7. februāra PVO sanāksmē Kopenhāgenā apstiprināto Stratēģisko rīcības plānu sieviešu veselībai Eiropā;

5.	ATZĪST, ka sociālie un veselību noteicošie faktori, klīniskās izpausmes, terapeitiskās pieejas, slimību un veselības traucējumu ārstēšanas efektivitāte un blakusefekti sievietēm un vīriešiem var būt atšķirīgi;

6.	UZSVER, cik svarīgi ir veicināt sabiedrības kopējo izpratni, bet arī veselības aizsardzības jomā strādājošo izpratni par to, ka dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors;

7.	ATZĪST, cik svarīgi ir novērst nevienlīdzības, kas var pastāvēt dalībvalstīs un starp tām, risinot ar sociālajiem un veselību noteicošajiem faktoriem saistītus jautājumus;

8.	PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas paziņojumu “Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006.—2010. gadam)” (5), kurā atzīts veselības dzimumu aspekts, un kura mērķis inter alia ir stiprināt dzimumu politikas integrēšanu veselības politikā;

9.	ATZĪMĒ, ka Kopienas rīcības programmas sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības jomā 2003.—2008. gadam (6) mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un uzlabot sabiedrības veselību, tādējādi veicinot nevienlīdzības jautājumu risināšanu veselības jomā;

10.

PAUŽ GANDARĪJUMU par to, ka priekšlikumā Padomes Lēmumam par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (7) ar dzimumu saistītus aspektus plāno iestrādāt pētniecībā veselības jomā;

11.	ATZĪST vajadzību pēc biomedicīnas pētījumiem saistībā ar dzimumu, kā arī pētījumiem saistībā ar sociāli ekonomiski noteicošajiem faktoriem;

12.

ATZĪST: lai arī sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem, tām ilgāku dzīves laiku ir slikta veselība. Dažu slimību, piemēram, osteoporozes sastopamība un izplatība ir lielāka sieviešu vidū. Citas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimība, vēzis un garīgās veselības traucējumi skar vīriešus un sievietes atšķirīgā veidā. Dažas ar dzimstību un reproduktīviem orgāniem saistītas slimības, piemēram, endometrioze un dzemdes kakla vēzis skar tikai sievietes;

13.	UZSVER, ka sirds un asinsvadu slimība ir viens no galvenajiem sieviešu nāves cēloņiem, kā arī viens no cēloņiem sieviešu sliktākai dzīves kvalitātei Eiropas Savienībā, neraugoties uz to, ka dažās dalībvalstīs to arvien uzskata par galvenokārt vīriešu slimību;

14.	AR BAŽĀM ATZĪMĒ, ka smēķēšanas paplašināta izplatība sieviešu vidū dažās dalībvalstīs izraisa būtiski lielāku plaušu vēža un sirds un asinsvadu slimības risku;

15.	AR BAŽĀM ATZĪMĒ, ka saskaņā ar prognozēm dažās dalībvalstīs līdz 2020. gadam par galveno slimības slogu sievietēm kļūs depresija. Garīgās veselības traucējumi ietekmē dzīves kvalitāti un tādējādi var ietekmēt saslimstības un mirstības līmeni;

16.	ATZĪST neveselīga dzīves veida būtisko ietekmi uz daudzām slimībām un tādējādi atzīst potenciālu, kurš piemīt inter alia veselīgu diētu un fiziskās aktivitātes popularizēšanai, lai samazinātu saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām un dažiem vēža paveidiem;

17.	PIEKRĪT, ka profilakses pasākumi saistībā ar dzimumu, veselības popularizēšana un ārstēšana palīdz samazināt saslimstību ar izplatītākajām slimībām un sieviešu mirstību no tām un tādējādi uzlabo viņu dzīves kvalitāti;

18.

ATZĪMĒ, ka uzticami, savietojami un salīdzināmi dati par situāciju sieviešu veselības jomā ir būtiski svarīgi, lai uzlabotu sabiedrības informētību un izstrādātu piemērotas stratēģijas, politiku un darbības, lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni, un ka ar dzimumu saistīti dati un ziņojumi ir būtiski politikas veidošanai;

19.	UZSVER, ka gandrīz desmit gadus pēc pēdējā ziņojuma ir vajadzīgs jauns ziņojums par situāciju sieviešu veselības jomā paplašinātajā Eiropas Savienībā;

20.

AICINA dalībvalstis:

—	ievākt ar dzimumu saistītus datus par veselību, kā arī sadalīt un analizēt statistikas datus pa dzimumiem;

—	veikt ierosmes, lai uzlabotu vispārējo izpratni un veselības aprūpes sistēmā strādājošo zināšanas par saikni starp dzimumu un veselību;

—	veicināt veselību un novērst slimības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzimumu atšķirības;

—	veicināt pētniecību par medikamentu dažādu iedarbību uz sievietēm un vīriešiem, kā arī ar dzimumiem saistītu pētniecību veselības jomā;

—	iedrošināt dzimumu aspektu integrēšanu veselības aprūpes jomā;

—	izpētīt un risināt ar iespējamo dzimumu nevienlīdzību saistītus jautājumus, lai samazinātu plaisu veselības jomā un lai nodrošinātu vienlīdzīgu aprūpi un pieeju aprūpei;

21.

AICINA Eiropas Komisiju:

—	integrēt ar dzimumu saistītus aspektus pētniecībā veselības jomā;

—	atbalstīt informācijas un pieredzes apmaiņu par paraugpraksi saistībā ar dzimumu veselības popularizēšanu un profilaksi;

—	palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt iedarbības stratēģijas, lai samazinātu nevienlīdzību veselības jomā, kam piemīt ar dzimumu saistīts aspekts;

—	veicināt un stiprināt ar dzimumu saistītas informācijas salīdzināmību un savietojamību veselības jomā dalībvalstīs un Kopienas mērogā, izstrādājot piemērotus datus;

—	izstrādāt otro ziņojumu par sieviešu veselības situāciju Eiropas Savienībā;

22.	AICINA Eiropas Komisiju balstīties uz EUROSTAT un uz topošā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta zināšanām, lai veicinātu datu ievākšanu un analīzi, kā arī paraugprakses apmaiņu;

23.	AICINA Eiropas Komisiju turpināt sadarboties ar atbilstīgām starptautiskām un starpvaldību organizācijām, jo īpaši ar PVO un ESAO, lai nodrošinātu darbību efektīvu koordināciju.

(1) Dok. 8537/97; COM(97)224 galīgā redakcija

(2) OV C 394, 30.12.1997., 1. lpp.

(3) OV C 175, 21.06.1999., 68. lpp.

(4) A6-0085/2005

(5) OV dok. 7034/06; COM(2006) 92 galīgā redakcija

(6) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.

(7) Dok. 12736/05

22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/6

Euro maiņas kurss (1)

2006. gada 21. jūnijs

(2006/C 146/03)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2632
JPY	Japānas jēna	145,22
DKK	Dānijas krona	7,4534
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,68550
SEK	Zviedrijas krona	9,2023
CHF	Šveices franks	1,5618
ISK	Islandes krona	94,21
NOK	Norvēģijas krona	7,9140
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5750
CZK	Čehijas krona	28,563
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	279,26
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6959
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	4,0965
RON	Rumānijas leja	3,5855
SIT	Slovēnijas tolērs	239,64
SKK	Slovākijas krona	38,530
TRY	Turcijas lira	2,1075
AUD	Austrālijas dolārs	1,7181
CAD	Kanādas dolārs	1,4051
HKD	Hongkongas dolārs	9,8112
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0474
SGD	Singapūras dolārs	2,0112
KRW	Dienvidkorejas vons	1 207,37
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,1011
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,1043
HRK	Horvātijas kuna	7,2550
IDR	Indonēzijas rūpija	11 826,71
MYR	Malaizijas ringits	4,632
PHP	Filipīnu peso	67,202
RUB	Krievijas rublis	34,1130
THB	Taizemes bats	48,488

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/9

MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

(2006/C 146/06)

Gada vidējās izmaksās nav ņemts vērā samazinājums par 20 %, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta 2. punktā un 95. panta 2. punktā.

Mēneša neto vidējās izmaksas ir samazinātas par 20 %.

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 1996. GADĀ (1)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 1996. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Lihtenšteina	Nav pieprasīts	Nav pieprasīts

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu par 1996. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Lihtenšteina

—	vienai ģimenei

CHF 5 710,08

CHF 380,67

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 1997. GADĀ (2)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 1997. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Lihtenšteina	Nav pieprasīts	Nav pieprasīts

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu par 1997. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Lihtenšteina

—	vienai ģimenei

CHF 6 116,94

CHF 407,80

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 1998. GADĀ (3)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 1998. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Lihtenšteina	Nav pieprasīts	Nav pieprasīts

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu par 1998. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Lihtenšteina

—	vienai ģimenei

CHF 6 693,41

CHF 446,23

—	vienam cilvēkam

CHF 6 255,52

CHF 417,03

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 1999. GADĀ (4)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 1999. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Lihtenšteina	Nav pieprasīts	Nav pieprasīts

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu par 1999. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Lihtenšteina

—	vienai ģimenei

CHF 7 055,38

CHF 470,36

—	vienam cilvēkam

CHF 6 656,02

CHF 443,73

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 2000. GADĀ (5)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 2000. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Lihtenšteina	Nav pieprasīts	Nav pieprasīts

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu par 2000. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Lihtenšteina

—	vienai ģimenei

CHF 7 428,71

CHF 495,25

—	vienam cilvēkam

CHF 6 942,72

CHF 462,85

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 2002. GADĀ (6)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 2002. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Grieķija	EUR 670,52	EUR 44,70
Norvēģija	NOK 26 668	NOK 1 778

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Kompensējamās summas attiecībā uz pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu izsniegti 2002. gadā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām (no 2002. gada tikai uz vienu iedzīvotāju):

	Gadā	Mēnesī (neto)
Grieķija	EUR 1 276,62	EUR 85,11
Norvēģija	NOK 48 745	NOK 3 250

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 2003. GADĀ (7)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 2003. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Gadā	Mēnesī (neto)
Luksemburga	EUR 2 234,06	EUR 148,94
Grieķija	EUR 766,13	EUR 51,08
Apvienotā Karaliste	GBP 1 724,50	GBP 114,97

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Kompensējamās summas attiecībā uz pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu izsniegti 2003. gadā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām (no 2002. gada tikai uz vienu iedzīvotāju):

	Gadā	Mēnesī (neto)
Luksemburga	EUR 6 019,65	EUR 401,31
Grieķija	EUR 1 490,78	EUR 99,39
Apvienotā Karaliste	GBP 2 605,81	GBP 173,72

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJĀS IZMAKSAS 2004. GADĀ (8)

I Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 94. panta piemērošana

Summas, kas jāatlīdzina saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu par 2004. gadā sniegtajiem pabalstiem natūrā ģimenes locekļiem, nosaka, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

Gadā

Mēnesī (neto)

Čehija

—	apdrošinātās personas un pension āri, jaunāki par 65 gadiem

CZK 11 398,00

CZK 759,85

Luksemburga

EUR 2 362,70

EUR 157,51

Vācija

—	vienam cilvēkam

EUR 1 034,73

EUR 68,98

Lihtenšteina

CHF 3 607,62

CHF 240,51

Zviedrija

SEK 14 557,99

SEK 970,53

Slovākija

—	apdrošinātās personas un pensionāri, jaunāki par 65 gadiem

SKK 8 721,33

SKK 581,42

Francija

EUR 1 834,34

EUR 122,29

Malta

MTL 230,25

MTL 15,35

II Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 95. panta piemērošana

Kompensējamās summas attiecībā uz pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 28. un 28.a pantu izsniegti 2004. gadā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām (no 2002. gada tikai uz vienu iedzīvotāju):

Gadā

Mēnesī (neto)

Čehija

—	pensionāri un pensionāru ģimenes locekļi, 65 g. v. un vecāki

36 037,41 CZK

2 402,49 CZK

Luksemburga

7 161,42 EUR

477,43 EUR

Vācija

—	vienam cilvēkam

4 184,79 EUR

278,99 EUR

Lihtenšteina

7 812,50CHF

520,83 CHF

Zviedrija

39 006,75 SEK

2 600,45 SEK

Slovākija

—	pensionāri un pensionāru ģimenes locekļi, 65 g. v. un vecāki

25 653,29 SKK

1 710,22 SKK

Francija

4 621,96 EUR

308,13 EUR

Malta

595,48 MTL

39,70 MTL

(1) Vidējās izmaksas 1996. gadā:

Spānija un Luksemburga (OV C 303, 2.10.1998.).

Beļģija, Īrija, Nīderlande un Portugāle (OV C 56, 26.2.1999.).

Vācija, Austrija un Apvienotā Karaliste (OV C 228, 11.8.1999.).

Grieķija, Francija un Zviedrija (OV C 27, 29.1.2000.).

Itālija (OV C 211, 28.7.2001.).

Norvēģija (OV C 182, 31.7.2002.).

(2) Vidējās izmaksas 1997. gadā:

Spānija (OV C 228, 11.8.1999.).

Beļģija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Portugāle (OV C 27, 29.1.2000.).

Grieķija, Francija, Austrija (OV C 207, 20.7.2000.).

Zviedrija (OV C 76, 8.3.2001.).

Itālija (OV C 211, 28.7.2001.).

Norvēģija (OV C 182, 31.7.2002.).

(3) Vidējās izmaksas 1998. gadā:

Spānija un Luksemburga (OV C 27, 29.1.2000.).

Nīderlande un Austrija (OV C 207, 20.7.2000.).

Beļģija, Vācija un Portugāle (OV C 76, 8.3.2001.).

Apvienotā Karaliste (OV C 211, 28.7.2001.).

Grieķija, Francija un Zviedrija (OV C 20, 23.1.2002.), OV C 34, 7.2.2002. (labojumi).

Itālija (OV C 182, 31.7.2002.).

Īrija (OV C 3, 8.1.2003.).

Norvēģija (OV C 163, 12.7.2003.).

(4) Vidējās izmaksas 1999. gadā:

Spānija un Austrija (OV C 76, 8.3.2001.).

Vācija (OV C 211, 28.7.2001.).

Beļģija, Grieķija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste (OV C 20, 23.1.2002.), (OV C 34, 7.2.2002. (labojumi).

Itālija un Zviedrija(OV C 182, 31.7.2002.).

Īrija un Norvēģija (OV C 163, 12.7.2003.).

(5) Vidējās izmaksas 2000. gadā:

Spānija un Luksemburga (OV C 20, 23.1.2002.).

Beļģija, Vācija, Nīderlande un Austrija (OV C 182, 31.7.2002.).

Itālija, Portugāle un Zviedrija(OV C 3, 8.1.2003.).

Norvēģija un Apvienotā Karaliste (OV C 163, 12.7.2003.).

Grieķija, Francija un Īrija (OV C 37, 11.2.2004.).

(6) Vidējās izmaksas 2002. gadā:

Luksemburga un Austrija (OV C 37, 11.2.2004.).

Beļģija, Francija, Portugāle, Zviedrija (OV C 27, 3.2.2005., 4. lpp.).

Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste (OV C 232, 21.9.2005., 3. lpp.).

Lihtenšteina (OV C 17, 24.1.2006.).

(7) Vidējās izmaksas 2003. gadā:

Austrija, Spānija un Šveice (OV C 27, 3.2.2005., 4. lpp.).

Vācija, Francija, Nīderlande (OV C 232, 21.9.2005., 3. lpp.).

Beļģija, Portugāle, Zviedrija un Lihtenšteina(OV C 17, 24.1.2006.).

(8) Vidējās izmaksas 2004. gadā:

Latvija: (OV C 232, 21.9.2005.).

Spānija, Austrija, Šveice un Slovēnija (OV C 17, 24.1.2006.).

22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/15

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 146/08)

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Reinzeme-Pfalca)

Atbalsta Nr.: N 470/2005

Nosaukums: Federālās zemes garantiju programma

Mērķis: Papildināt un paplašināt investīciju garantijas saskaņā ar lauksaimniecisko investīciju atbalsta programmu (AFP) pamatplānā, kura kopējs uzdevums ir “lauksaimniecības struktūru un piekrastes aizsardzības uzlabošana”

Juridiskais pamats: Verwaltungsvorschrift des rheinland-pfälzischen Ministers der Finanzen “Übernahme von Bürgschaften zur Förderung der Landwirtschaft”

Budžets: 20 miljonu euro garantiju līnija

Atbalsta intensitāte vai summa: 0,225 % atbalsta bruto ekvivalents

Atbalsta ilgums: Līdz 2006. gada 31. decembrim

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta Nr.: N 476/05

Nosaukums: Atbalsts kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (M.A.P.A.)

Mērķis: Attīstīt lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, radot un attīstot kvalitātes atšķirības zīmju aizsargstruktūru

Juridiskais pamats: Orden APA/…/2005, de … de …, por la que se establecen las bases reguladoras para la concesión de subvenciones para potenciar la creación, funcionamiento y desarrollo de las estructuras de los productos agroalimentarios protegidos con signos de calidad diferenciada

Budžets: 205 000 EUR

Atbalsta intensitāte vai summa: Maksimālā atbalsta summa nepārsniegs 70 % no katra paredzētā pasākuma kopējām izmaksām

Atbalsta ilgums: 2005. g.

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Īrija

Atbalsta Nr.: N 486/05

Nosaukums: Ieguldījumu atbalsta shēma lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanai

Mērķis: Ieguldījumu atbalsts, lai palīdzētu lauksaimniekiem nodrošināt atbilstību rīcības programmas pasākumiem, kas ieviešami atbilstīgi Nitrātu direktīvai

Juridiskais pamats: Approved programme under Title II, Chapter I, of Council Regulation (EC) No 1257/1999 on support for rural development from the European Guidance and Guarantee Fund (EAGGF)

Budžets: 248 miljoni EUR

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Maksimālā atbalsta intensitāte 75 % nelabvēlīgos reģionos, 60 % citos reģionos

Ilgums: 2006.—2008. g. Pieteikumus pieņems līdz 2006. gada 31. decembrim

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija (Lombardija)

Atbalsta Nr.: N 514/05

Nosaukums: Reģionālie pasākumi, lai sniegtu atbalstu mājputnu audzēšanas un medījamo putnu saimniecībām, kuras skārusi putnu gripa — kompensācija par zaudētajiem ienākumiem. 2005. gada 4. augusta reģionālais dekrēts Nr. 470

Mērķis: Kompensācija mājputnu un medījamo putnu audzētājiem par zaudētajiem ienākumiem saistībā ar putnu gripu

Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta Regionale della Regione Lombardia n. 470 del 4.8.2005, riguardante: Legge Regionale n. 7/2000 — «Misure regionali di sostegno a favore degli allevatori avicoli e fauna selvatica colpiti dall'influenza aviaria» — Indennizzi per mancato reddito

Budžets: Aptuveni 1 800 000 EUR gadā

Atbalsta intensitāte vai summa: Līdz 100 % no zaudējumiem

Atbalsta ilgums: 6 gadi

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Lietuvas Republika

Atbalsta Nr.: N 571/2005

Nosaukums: Valsts atbalsts kompensācijai par lauksaimniecības nozarei nelabvēlīgiem laika apstākļiem

Mērķis: Kompensācija par sliktiem laika apstākļiem

Juridiskais pamats:

—	2002 m. birželio 25 d. Lietuvos Respublikos žemės ūkio ir kaimo plėtros įstatymas Nr. IX-987 (Valstybės žinios, Nr. 72-3009).

—	Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministro 2005 m. spalio 19 d. įsakymas Nr. 3D-491 „Dėl pagalbos žemės ūkio subjektams, patyrusiems nuostolius dėl hidrometeorologinių reiškinių nukentėjusiose teritorijose laikotarpiu nuo 2005 m. liepos 30 d. iki rugpjūčio 15 d., teikimo taisyklių patvirtinimo“

Budžets: Kopējais budžets: 11 250 LTL (aptuveni 3 260 000 EUR)

Atbalsta intensitāte vai summa: Līdz 100 %

Atbalsta ilgums: 1 gads

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Lietuvas Republika

Atbalsta Nr.: N 586/2005

Nosaukums: Atbalsts vaislinieku iegādei

Mērķis: Investīciju atbalsts augstas ģenētiskās kvalitātes dzīvnieku iegādei

Juridiskais pamats:

—	Žemės ūkio ir kaimo plėtros įstatymas (Valstybės žinios, 2002, Nr. 73–3009)

—	Gyvulių veislininkystės įstatymas (Valstybės žinios, 1994, Nr. 14–226: 1998, Nr. 110–3023)

—	Žemės ūkio ministro įsakymas dėl veislininkystės rėmimo taisyklių ir paramos 2005 m. veisliniams gyvūnams įsigyti teikimo taisyklių patvirtinimo (Valstybės žinios, 2005, Nr. 50–1656)

Budžets: Gadā 6 200 000 LTL (aptuveni 1 800 000 EUR)

Atbalsta intensitāte vai apjoms: 50 %

Ilgums: Neierobežots

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Austrija

Atbalsta Nr.: N 600/2005

Nosaukums: Izmaiņas valsts direktīvā par pakalpojumu sniegšanu (Dienstleistungsrichtlinie)

Mērķis: Atbalsts pakalpojumu sniegšanai lauksaimniecības nozarē

Juridiskais pamats: Sonderrichtlinie für die Förderung von nicht-investiven Maßnahmen in der Landwirtschaft (Dienstleistungsrichtlinie)

Budžets: Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju, izmaiņām nav ietekmes uz budžetu

Atbalsta intensitāte vai summa: Mainīga

Atbalsta ilgums: Neierobežots

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija (Kastīlija-Leona)

Atbalsta Nr.: N 655/2005

Nosaukums: Atbalsts darba vietu izveides attīstīšanai lauku vidē

Mērķis: Ar asociatīvo organizāciju pastiprināšanu attīstīt un nostiprināt nodarbinātību un ienākumus strādājošajiem lauksaimniecības nozarē, lai uzturētu un padarītu dinamiskāku ekonomisko aktivitāti reģionā, kuram lauku apvidos raksturīgs nodarbinātības līmenis, kas ir zemāks par 50,5 %, un stipra iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ciematos

Juridiskais pamats: Orden AYG/…/2005 de … de …, por la que se establece un régimen de ayudas para fomentar la creación de empleo en el medio rural en la Comunidad autónoma de Castilla y León

Budžets: 500 000 EUR

Atbalsta intensitāte vai summa: Maksimālā summa ir 12 000 euro uz iesaistītu darbinieku — maksimālā intensitāte ir 50 % no attaisnotām izmaksām (60 % strādājošiem invalīdiem)

Atbalsta ilgums: Viens gads

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Hamburga)

Atbalsta Nr.: NN 45/2005 (ex N 109/2005)

Nosaukums: Kritušo dzīvnieku aizvākšana un iznīcināšana Hamburgā

Mērķis: Atbalsts kritušo dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai: 100 % izdevumu — līdz 2003. gadam, 75 % izdevumu — sākot no 2004. gada. 2004. gadā 25 % izdevumu ir atlīdzināti kā de minimis atbalsts

Juridiskais pamats:

—

Gesetz über die Beseitigung von Tierkörpern, Tierkörperteilen und tierischen Erzeugnissen (Tierkörperbeseitigungsgesetz) in der jeweils gültigen Fassung: BGBl. I 1975, S. 2313, BGBl. I 1975, S. 2610 (Änderung), BGBl. I 2001, S. 226 (Änderung), BGBl. I 2001, S. 524 (Neufassung), BGBl. I 2001, S. 1215 (Änderung).

—	Gesetz zur Durchführung gemeinschaftsrechtlicher Vorschriften über die Verarbeitung und Beseitigung von nicht für den menschlichen Verkehr bestimmten tierischen Nebenprodukten (Tierische Nebenprodukte-Beseitigungsgesetz), BGBl. I 2004, S. 82.

—	Gebührengesetz, Gebührenordnung für das öffentliche Gesundheitswesen und Hamburgisches Gesetz zur Ausführung des Viehseuchengesetzes, jeweils in der geltenden Fassung

Budžets: 727 985,11 EUR

Atbalsta intensitāte vai summa: Līdz 100 %

Atbalsta ilgums: No 1994. līdz 2013. gadam

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Šlēzviga-Holšteina)

Atbalsta Nr.: NN 46/04

Nosaukums: TSE apkarošana (aitas un kazas)

Mērķis: laba dzīvnieku veselība

Juridiskais pamats: TSE-Beihilfe Richtlinien

Budžets: 40 000 EUR (2002. gadā), 12 310 EUR (2003. gadā), 12 310 EUR (2004. gadā), 5 200 EUR (2005. gadā), 2 600 EUR (sākot no 2006. gada)

Atbalsta intensitāte: maksimāli 100 %

Atbalsta ilgums: no 1.1.2003. līdz 31.12.2013.

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Berlīne)

Atbalsta Nr.: NN 74/2004 (ex N 437/2004)

Nosaukums: Kritušo dzīvnieku aizvākšana un iznīcināšana Berlīnē

Mērķis: Atbalsts kritušo dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai: 100 % izdevumu — līdz 2003. gadam, 50 % izdevumu — sākot no 2004. gada

Juridiskais pamats: Gesetz über die Beseitigung von Tierkörpern, Tierkörperteilen und tierischen Erzeugnissen; Verordnung über Tierkörperbeseitigungsanstalten und Sammelstellen, Gesetz zur Ausführung des Tierkörperbeseitigungsgesetzes (Berlin), Verordnung über die Erhebung von Entgelten für die Inanspruchnahme von Leistungen im Rahmen der Tierkörperbeseitigung

Budžets: 414 045,12 EUR

Atbalsta intensitāte vai summa: Mainīga

Atbalsta ilgums: No 1993. līdz 2013. gadam

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

22.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/18

VALSTS ATBALSTS — ITĀLIJA

Valsts atbalsts Nr. C 18/2006 (ex N 524/2005) — Apvienošanās pasākums

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 146/09)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2006. gada 16. maija vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam sekojošajās lappusēs, Komisija paziņoja Itālijai savu lēmumu par EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu.

Ieinteresētās puses var iesniegt savas apsvērumus viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General Competition

State aid Greffe

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 296 12 42

Šos apsvērumus darīs zināmus Itālijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

1. Procedūra

Par pasākumu tika paziņots 2005. gada 18. oktobrī. Atbildot uz pieprasījumu pēc papildu informācijas, Itālija 2006. gada 27. martā sniedza savu jaunāko informāciju.

2. Tā pasākuma apraksts, attiecībā uz kuru komisija uzsāk procedūru

Pasākuma juridiskais pamats ir 2. pants 2005. gada 17. jūnija dekrētā Nr. 106, kas pārveidots par 2005. gada 31. jūlija likumu Nr. 156. Juridiskai pamats satur pārtraukšanas klauzulu. Pasākums ir 10 % nodokļu kredīts (balstīts uz IRAP), ko apvienošanās nolūkā piešķir mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem no vienas un tās pašas nozares, lai to veiktu ar apvienošanos vai iegādi. Pārņemšanas vai apvienošanās procesam jānotiek vismaz trīs gadus. Paziņotajam pasākumam paredzētais budžets ir 120 miljoni EUR 2006. gadam, 242 miljoni EUR 2007. gadam un 122 miljoni EUR 2008. gadam. Attiecībā uz kumulāciju Itālijas iestādes norādīja, ka pasākums var kumulēt ar citiem atbalsta pasākumiem. Tā kā tā ir nodokļu sistēma, attaisnoto izmaksu nav.

3. Pasākuma novērtējums

Komisija uzskata paziņoto pasākumu par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, kā to ir norādījušas Itālijas iestādes. Pasākums ietver valsts līdzekļus. Tas ir selektīvs par labu tikai mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas var izmantot nodokļu kredītu. Šie uzņēmumi var darboties tikai tādās nozarēs, kur pastāv tirdzniecība dalībvalstu starpā. Pasākums traucē vai apdraud konkurenci.

Pirmkārt, starp mērķiem tiek atzīta mazo uzņēmumu attīstības veicināšana, jo tā tiek atzīta, pieņemot īpašus noteikumus par atbalstu par labu MVU, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 70/2001. Atzīstot, ka MVU izaugsme ir mērķis, kura sasniegšanu dalībvalstis var veicināt ar atbalstu, regula nosaka nosacījumus, kas nodrošina, lai atbalsts netraucētu konkurenci tiktāl, kas būtu pretrunā kopējām interesēm. Jo īpaši regula atļauj atbalstu MVU izaugsmei, ko panāk ar ieguldījumu vai darbavietu izveides palīdzību, nevis ar ārēju iegādi. Tādēļ Komisija šaubās, vai apskatāmais pasākums ir uzskatāms par saderīgu tā iemesla dēļ, ka tas veicina MVU izaugsmi.

Otrkārt, Itālijas sniegtā informācija norāda vairākus cēloņus, kas ierobežo Itālijas uzņēmumu lielumu. Šos cēloņus galvenokārt izraisa “reglamentācijas nepilnības”. Tādēļ Komisija šaubās, vai ir vajadzīgs pagaidu nodokļu pasākums un vai tas ir piemērots, lai atrisinātu minētos strukturālos sarežģījumus.

Treškārt, Komisija šaubās par nodokļu samazinājuma proporcionalitāti. Pasākums nav piesaistīts tām izmaksām, kas rodas darbībā, un tas var potenciāli dot saņēmējiem “straujo peļņu”, jo īpaši tad, ja uzņēmums ir daudzu atšķirīgu uzņēmumu summēšanās rezultāts.

Ceturtkārt, Komisijai ir bažas par pasākumu, jo tas var kumulēt ar citu atbalstu. Visbeidzot, Komisija šobrīd uzskata, ka tā nevar apstiprināt apvienošanās pasākuma shēmu, ja tā automātiski attiecas uz tādiem uzņēmumiem, kam jāatmaksā agrāks nelikumīgs un neatbilstošs atbalsts, pat ja šāds atbalsts tika piešķirts shēmas ietvaros, jo īpaši tādos gadījumos, kad vēl nav sākta atgūšanas procedūra un pret Itāliju ir celta apsūdzība Tiesā par bezdarbību. Jebkura šāda automātiska pieteikuma dēļ Komisijai nebūtu iespējams ņemt vērā kumulējušos traucējumus, ko rada iepriekšējais atbalsts un jaunais atbalsts.

VĒSTULES TEKSTS

“1.	La Commissione desidera informarLa che intende iniziare, riguardo al provvedimento in oggetto, la procedura d'indagine di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato CE.

Procedimento

Le autorità italiane hanno notificato il provvedimento in oggetto con lettera del 18 ottobre 2005, alla quale la Commissione ha inviato una prima risposta il 10 novembre. Le autorità italiane hanno fornito altre informazioni, in particolare studi economici di supporto, con lettera del 20 dicembre 2005, protocollata presso la Commissione il 22 dicembre (A/40729). La Commissione ha chiesto ragguagli supplementari con lettera dell'8 febbraio 2006 e le autorità italiane hanno risposto con due lettere, rispettivamente del 13 marzo (A/31911) e del 27 marzo 2006 (A/32302).

Descrizione

3.	Scopo del provvedimento è favorire la crescita di microimprese e di piccole imprese mediante un processo di consolidamento (concentrazione o aggregazione di microimprese e piccole imprese).

4.	La base giuridica del provvedimento è l'articolo 2 del decreto-legge 17 giugno 2005, n. 106, convertito dalla legge 31 luglio 2005, n. 156. Tale base giuridica comprende una clausola di sospensione.

Il provvedimento consiste in un credito d'imposta, da accordare a microimprese e piccole imprese del medesimo settore che si consolidano mediante concentrazione o aggregazione. Il credito d'imposta è pari al 10 % della differenza tra il valore della produzione dell'impresa risultante dal processo di concentrazione e il valore della produzione dell'impresa più grande tra quelle partecipanti a tale processo. Il valore della produzione è la base imponibile ai fini dell'imposta regionale sulle attività produttive (IRAP). Tale credito può essere utilizzato come compensazione dei pagamenti di varie imposte societarie o di contributi sociali. Benché vi sia un nesso con il processo di consolidamento, l'importo del credito d'imposta non viene calcolato sulla base degli investimenti o dei costi.

L'Italia ha già applicato un provvedimento analogo nel 2005 (1), nell'ambito del regolamento che prevede l'esenzione per categoria per gli aiuti alle PMI (2). Tale precedente versione del provvedimento limita il credito d'imposta al massimale del 50 % dei costi di consulenza per il processo di concentrazione o aggregazione. Le autorità italiane hanno informato che, dato il suddetto limite, il provvedimento ha avuto un'applicazione ridotta: sono state ricevute 132 domande, per un importo totale di 3 442 261 EUR di credito d'imposta. Sono state accolte soltanto 46 domande, per l'importo totale di 415 306 EUR.

7.	Per il provvedimento ora notificato è stato previsto un bilancio di 120 milioni di EUR per il 2006, di 242 milioni di EUR per il 2007 e di 122 milioni di EUR per il 2008.

Potranno beneficiare del provvedimento imprese risultanti dalla concentrazione di microimprese e piccole imprese, ai sensi della definizione di PMI (3). Data la sua natura fiscale, il provvedimento si applica solo ad imprese con sede stabile in Italia che possono, tuttavia, concentrarsi con imprese provenienti da tutto il SEE. Il beneficio è limitato al caso delle operazioni alle quali partecipano due o più imprese del medesimo settore. Le imprese in questione potranno ottenere il credito d'imposta soltanto se la loro concentrazione o aggregazione perdurerà per almeno tre anni.

Per beneficiare del credito d'imposta, le imprese devono inoltrarne domanda al Centro operativo di Pescara dell'Agenzia delle entrate. L'esame delle domande viene effettuato secondo l'ordine cronologico di presentazione, fino a esaurimento dei fondi. Le domande vengono accolte o respinte entro il lasso di tempo di 30 giorni.

10.

Inoltre, le autorità italiane hanno informato che potranno beneficiare del provvedimento le imprese che realizzano profitti, dato che le imprese non redditizie non sarebbero in grado di avvalersi del credito d'imposta. Le autorità italiane hanno anche segnalato che tale strumento fiscale presenta il vantaggio di essere concesso a posteriori e che in tal modo si agevolano i controlli a posteriori (il credito d'imposta viene revocato, per esempio, se la concentrazione si scinde prima di tre anni).

11.	Per quanto riguarda il cumulo, le autorità italiane hanno informato che il provvedimento può cumularsi con altre misure di aiuto. Poiché si tratta di un regime fiscale, non vi sono costi ammissibili.

12.

Nella lettera dell'8 febbraio 2006, la Commissione ha chiesto alle autorità italiane di sospendere l'erogazione del nuovo aiuto previsto dal regime di premi di concentrazione alle imprese che non avevano rimborsato aiuti incompatibili, in ottemperanza a precedenti decisioni di recupero, in particolare la decisione 2000/128/CE della Commissione, dell'11 maggio 1999, relativa al regime di aiuti concessi dall'Italia per interventi a favore dell'occupazione (GU L 42 del 15.2.2000, pag. 1) e la decisione 2003/193/CE della Commissione, del 5 giugno 2002, relativa alle esenzioni fiscali e prestiti agevolati concessi dall'Italia in favore di imprese di servizi pubblici (GU L 77 del 24.3.2003, pag. 21). Le autorità italiane hanno rifiutato d'impegnarsi in tal senso e hanno inoltre dichiarato che, a loro parere, non si può applicare ai regimi la giurisprudenza della sentenza Deggendorf, in base alla quale la Commissione deve controllare il cumulo tra vecchi e nuovi aiuti.

Valutazione

13.	Le autorità italiane hanno notificato il provvedimento a norma dell'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE. Tale misura comprende una clausola di sospensione.

14.

Le autorità italiane dichiarano che, a loro parere, il provvedimento in oggetto costituisce un aiuto. Esso comporta l'intervento di risorse statali ed è selettivo, poiché favorisce soltanto le microimprese e piccole imprese che possono avvalersi del credito d'imposta. Queste imprese sono o possono essere operanti in settori nei quali si effettuano scambi tra gli Stati membri. Il provvedimento falsa o minaccia di falsare la concorrenza. Secondo la Commissione, risultano soddisfatte le condizioni enunciate all'articolo 87, paragrafo 1 del trattato CE per riconoscere l'esistenza di un aiuto.

15.	La Commissione ha quindi esaminato se il provvedimento possa esser ritenuto compatibile con il trattato CE.

16.	Tale provvedimento non si configura come un aiuto ai consumatori, né come un aiuto inteso a porre rimedio ai danni provocati da inondazioni o altre calamità naturali. Di conseguenza, ad esso non si applicano le deroghe previste all'articolo 87, paragrafo 2 del trattato CE.

17.

La Commissione ha poi esaminato se il provvedimento possa considerarsi compatibile con le deroghe previste all'articolo 87, paragrafo 3 del trattato CE. La Commissione osserva che lo scopo del provvedimento non consiste nel favorire lo sviluppo economico di determinate regioni, in quanto riguarda le imprese in tutto il territorio italiano.

18.

Inoltre, la Commissione osserva che il provvedimento non è inteso a promuovere la realizzazione di un importante progetto di comune interesse europeo, né a porre rimedio a una perturbazione dell'economia di uno Stato membro. Infine, la Commissione osserva che il provvedimento non si prefigge di promuovere la cultura o la conservazione del patrimonio, né rientra in altre categorie di aiuti.

19.	La Commissione osserva invece che il provvedimento può rientrare nella deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c), riguardante gli aiuti intesi ad agevolare lo sviluppo di determinate attività.

20.

In particolare, il provvedimento è destinato alle aggregazioni di microimprese e piccole imprese. La promozione dello sviluppo delle microimprese e piccole imprese è riconosciuto come uno degli obiettivi degli aiuti, quale è sancito dall'adozione di norme specifiche riguardanti gli aiuti a favore delle PMI (4), in special modo nel regolamento n. 70/2001.

21.

Tale regolamento, nel riconoscere che lo sviluppo delle PMI è un obiettivo che gli Stati membri possono favorire mediante aiuti (5), stabilisce le condizioni per assicurare che simili aiuti non falsino la concorrenza in misura contraria all'interesse comune. In particolare, l'articolo 4 del regolamento consente l'erogazione di aiuti per la crescita delle PMI mediante investimenti o creazione di posti di lavoro (6), piuttosto che mediante acquisizioni esterne.

22.	Il provvedimento non rispetta né le condizioni previste dall'articolo 4, né quelle di altri articoli del regolamento. Di conseguenza, la Commissione dubita, in questa fase, che il provvedimento in esame possa essere ritenuto compatibile sulla base del fatto che promuova la crescita delle PMI.

23.	In aggiunta, e ad ogni buon fine, la Commissione ha proceduto a valutare il provvedimento sotto gli aspetti della necessità, della proporzionalità e del numero limitato di effetti negativi.

Necessità dell'aiuto

24.

Le autorità italiane hanno fatto notare che le minori dimensioni delle imprese italiane, rispetto ai partner UE, costituiscono un fallimento del mercato. L'Italia ha presentato alcuni studi volti a dimostrare tale imperfezione. Per esempio, uno studio effettuato di recente da un istituto di ricerca in materia economica (7) mostra che la struttura dimensionale delle imprese italiane esercita un'incidenza negativa sull'incremento della produttività e stima che, se in Italia vi fosse una struttura analoga a quella del resto dell'Europa, il settore manifatturiero avrebbe una produttività superiore del 20 %. Le piccole imprese tendono a investire di meno nella R&S e nell'innovazione e sono meno in grado di trasformare in maggiore produttività gli investimenti nelle tecnologie dell'informazione e delle comunicazioni, il che a sua volta porta a una minore efficienza dell'economia, a tassi inferiori d'impiego delle nuove tecnologie ed a minore produttività, creando così una sorta di circolo vizioso, una trappola dimensionale.

25.

Tuttavia, dai medesimi studi risulta che le cause di tale problema sono dovute soprattutto a questioni regolamentari, in misura tale che può sembrare opportuno parlare piuttosto di un “fallimento regolamentare”. L'Italia non è stata in grado d'indicare in qual modo il provvedimento in esame sia necessario per ovviare a tale imperfezione: ha informato che il provvedimento è stato adottato prescindendo da tali cause.

26.	Di conseguenza, la Commissione dubita una misura fiscale temporanea sia necessaria ed appropriata a risolvere le difficoltà strutturali in questione.

Proporzionalità

27.

Le autorità italiane hanno spiegato di essersi risolte a uno sgravio fiscale del 10 % mediante una semplice soluzione, consistente anzitutto nel decidere che era necessario un incentivo a due cifre per attrarre l'interesse dei potenziali beneficiari, e nel fissarlo poi al livello minimo di tale ordine di grandezza. Inoltre, le autorità italiane hanno indicato che lo sgravio fiscale viene calcolato in base all'IRAP, che è un'imposta pagata da pressoché tutte le imprese ed è più onerosa per le imprese a impiego più intensivo di manodopera.

28.

La Commissione ha dubbi riguardo alla proporzionalità di tale sgravio fiscale. Pur riconoscendo che il sistema adottato dalle autorità italiane per stabilire il tasso dello sgravio fiscale ha il pregio della semplicità, la Commissione desidera altri chiarimenti sulla sua proporzionalità, poiché l'incentivo non è correlato ai costi causati dal processo di concentrazione o aggregazione e potrebbe esser tale da comportare inaspettati guadagni per i beneficiari. In particolare, quando l'impresa risultasse dall'aggregazione di varie imprese, il valore del beneficio, misurato dalla differenza tra il valore della produzione della nuova entità e il valore della produzione della maggiore tra le imprese partecipanti nell'aggregazione, potrebbe essere estremamente elevato.

Cumulo

29.	Le autorità italiane hanno informato che il provvedimento può cumularsi, in quanto si tratta di una misura fiscale non correlata a costi ammissibili. La Commissione osserva anzitutto che ciò appare in contraddizione con l'articolo 8, paragrafo 2 del regolamento (CE) n. 70/2001 (8).

Beneficiari aventi ricevuto aiuti illegali ed incompatibili

30.

Inoltre, la Commissione fa notare il problema del cumulo delle distorsioni risultanti dall'aiuto ricevuto nell'ambito del regime di premi di concentrazione con altre distorsioni derivanti da aiuti illegittimi e incompatibili, in particolare quelli previsti nei regimi menzionati al punto 12, che non sono ancora stati rimborsati. Nella sentenza del 15 maggio 1997, la Corte di giustizia ha statuito che “quando la Commissione esamina la compatibilità di un aiuto con il mercato comune, deve prendere in considerazione tutti gli elementi pertinenti, ivi compreso, eventualmente, il contesto già esaminato in una decisione precedente, nonché gli obblighi che tale decisione precedente abbia potuto imporre ad uno Stato membro”. Secondo la Corte di giustizia, la compatibilità di un nuovo aiuto può dipendere dall'esistenza di un precedente aiuto illegittimo che non sia stato restituito, poiché l'effetto cumulativo degli aiuti potrebbe produrre gravi distorsioni della concorrenza nel mercato comune. Di conseguenza, la Commissione, nell'esaminare la compatibilità di un aiuto di Stato con il mercato comune, ha la facoltà di prendere in considerazione al tempo stesso l'effetto cumulativo di tale aiuto con un aiuto precedente e il fatto che l'aiuto precedente non sia stato rimborsato (9).

31.

In applicazione della giurisprudenza Deggendorf, la Commissione valuta una nuova misura di aiuto tenendo conto dell'eventualità che i beneficiari non abbiano ottemperato a precedenti decisioni con le quali la Commissione stessa abbia ordinato loro di rimborsare precedenti aiuti illegittimi e incompatibili. In simili casi, la Commissione deve accertare gli effetti che esercita sui beneficiari il combinarsi del nuovo aiuto con i precedenti aiuti incompatibili che non sono stati ancora restituiti.

32.

La Commissione nota che, nel caso in esame, le autorità italiane hanno rifiutato d'impegnarsi a non erogare il nuovo aiuto previsto dal regime di premi di concentrazione alle imprese che non hanno ancora rimborsato l'aiuto incompatibile, in ottemperanza alle decisioni di recupero menzionate al punto 12. Le autorità italiane hanno dichiarato che, a loro parere, la giurisprudenza Deggendorf non si applica ai regimi.

33.	La Commissione fa notare anzitutto che la giurisprudenza Deggendorf si applica a tutti i tipi di aiuto, che siano concessi singolarmente o nell'ambito di regimi.

34.	In secondo luogo, la Commissione rammenta alle autorità italiane l'esigenza di eseguire le decisioni in materia di aiuti di Stato, in particolare quando esse impongono il recupero di aiuti illegittimi e incompatibili mediante rimborso da parte dei beneficiari.

35.

In considerazione di quanto detto sinora, e in applicazione della giurisprudenza Deggendorf, a questo stadio la Commissione ritiene di non poter approvare il regime di premi di concentrazione, se questo si applica automaticamente ad imprese che devono ripagare precedenti aiuti illegali ed incompatibili, anche se tali aiuti erano stati erogati in base ad un regime, in particolare nei casi menzionati al punto 12.

36.	Su tale aspetto, la Commissione chiede il parere delle autorità italiane e delle parti interessate.

Conclusioni

37.

In base alle precedenti considerazioni, e agendo secondo la procedura stabilita all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato CE, la Commissione chiede all'Italia di presentarle le sue osservazioni e di trasmetterle, entro un mese dalla data alla quale avrà ricevuto la presente lettera, tutte le informazioni che possano essere utili per valutare il provvedimento.

38.	La Commissione rammenta all'Italia che l'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE ha effetto sospensivo e richiama l'attenzione sull'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio, a norma del quale tutti gli aiuti illegittimi possono essere recuperati presso i beneficiari.

39.

La Commissione avverte l'Italia che informerà le parti interessate, pubblicando la presente lettera e una sintesi del caso nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea. Inoltre, la Commissione informerà le parti interessate degli Stati EFTA firmatari dell'Accordo SEE, pubblicando una comunicazione nel Supplemento SEE della Gazzetta ufficiale dell'Unione europea e informerà l'Autorità di vigilanza EFTA inviandole una copia della presente lettera. Tutti gli interessati saranno invitati a presentare osservazioni entro un mese dalla data delle suddette pubblicazioni.”

(1) Basato sull'articolo 9 del decreto-legge n. 35/2005, convertito dalla legge n. 80/2005. Tale provvedimento è stato registrato presso la Commissione il 21.4.2005, con il riferimento XS 89/05.

(2) Regolamento (CE) n. 70/2001 della Commissione, del 12 gennaio 2001, relativo all'applicazione degli articoli 87 e 88 del trattato CE agli aiuti di Stato a favore delle piccole e medie imprese (GU L 10 del 13.1.2001, pag. 33).

(3) Raccomandazione della Commissione, del 6 maggio 2003, relativa alla definizione delle microimprese, piccole e medie imprese (GU L 124 del 20.5.2003, pag. 36).

(4) Regolamento (CE) n. 70/2001 della Commissione, del 12 gennaio 2001, relativo all'applicazione degli articoli 87 e 88 del trattato CE agli aiuti di Stato a favore delle piccole e medie imprese.

(5) Vedere in particolare il considerando 5 e specialmente il considerando 13 del regolamento n. 70/2001.

(6) Vedere in particolare l'articolo 4 — Investimenti — del regolamento (CE) n. 70/2001.

(7) Prometeia/Banca Intesa: Analisi dei settori industriali, ottobre 2005.

(8) Vedere anche il considerando n. 19 del regolamento (CE) n. 70/2001.

(9) Causa C-355/95P, Textilwerke Deggendorf GmbG (TWD) contro Commissione, Racc. 1997, pag. I-2549, punti 25-27.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 146

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 22. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2006/C 146/1	Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem	1

2006/C 146/2	Padomes secinājumi par sieviešu veselību	4

	Komisija
2006/C 146/3	Euro maiņas kurss	6

2006/C 146/4	Dalībvalstu lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu ( 1 )	7

2006/C 146/5	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	8

2006/C 146/6	Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija	9

2006/C 146/7	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4260 — Advent/RWE Solutions) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	14

2006/C 146/8	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	15

2006/C 146/9	Valsts atbalsts — Itālija — Valsts atbalsts Nr. C 18/2006 (ex N 524/2005) — Apvienošanās pasākums — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	18

2006/C 146/0	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4220 — Food Service Project/Tele Pizza) ( 1 )	22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ