14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/1

1.

Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

2.

Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Tā ir saistoša visām iestādēm, kamēr vien ir spēkā šis nolīgums.

3.

Šis nolīgums negroza iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos. Ja ir atsauce uz šo punktu, Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments pieņems lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā — “EK līgums”) 272. panta 9. punkta piektajā daļā.

4.

Ja 2007.—2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk tekstā — “finanšu shēma”) laikā notiek Līguma pārskatīšana, kas ietekmē budžetu, attiecīgi veiks vajadzīgās korekcijas.

5.

Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu piekrišanu. Grozījumi finanšu shēmā ir izdarāmi saskaņā ar procedūrām, kas šim nolūkam noteiktas šajā nolīgumā.

6.

Šim nolīgumam ir trīs daļas:

7.

Kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu un ikreiz, kad tā saskaņā ar 30. punktu iesniedz priekšlikumu par jaunu finanšu shēmu, Komisija sniedz pārskatu par šā nolīguma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par grozījumiem.

8.

Šis nolīgums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, un tas aizstāj:

9.

Finanšu shēma ir izklāstīta I pielikumā. Tā ir iestāžu budžeta disciplīnas atsauces shēma.

10.

Finanšu shēmas mērķis ir nodrošināt to, ka vidējā termiņā Eiropas Savienības izdevumi, sadalot tos plašās kategorijās, attīstās sistemātiski un nepārsniedz pašu resursus.

11.

Finanšu shēma paredz izdevumu summas kā saistību apropriācijas, nosakot tās katram gadam laika posmā no 2007.—2013. gadam un katrai izdevumu kategorijai vai apakškategorijai. Arī izdevumu gada kopsummas ir norādītas kā saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

Visas minētās summas ir izteiktas 2004. gada cenās.

Finanšu shēmā nav ņemti vērā budžeta posteņi, kurus finansē no ieņēmumiem, kas iezīmēti, kā noteikts 18. pantā Finanšu regulā (2002. gada 25. jūnijs), ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), turpmāk tekstā — “Finanšu regula”.

Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un paredzamā attīstība attiecībā uz Kopienas pašu resursu dažādām kategorijām indikatīvi tiek izklāstīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju atjauninās katru gadu, kad tiek veikta finanšu shēmas tehniska korekcija.

12.

Iestādes apzinās, ka visas finanšu shēmā norādītās absolūtās summas ir ikgadējais izdevumu maksimālais apjoms, kas ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Neskarot minēto maksimālo apjomu izmaiņas, ko izdara saskaņā ar šo nolīgumu, iestādes apņemas izmantot savas attiecīgās pilnvaras tā, lai ievērotu dažādos ikgadējos izdevumu maksimālos apjomus, īstenojot katru budžeta procedūru un izpildot attiecīgā gada budžetu.

13.

Noslēdzot šo nolīgumu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes piekrīt, ka finanšu shēmas laikā akceptēs neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas izriet no budžetiem, kuri pieņemti atbilstīgi finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās pozīcijās, izņemot finanšu shēmas 1.B apakškategoriju “Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

14.

Saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtos Eiropas Parlamenta un Padomes aktus un Padomes pieņemtos aktus, kuros ir paredzēts pārsniegt budžetā pieejamās apropriācijas vai finanšu shēmā saskaņā ar 12. punktu paredzētos pieejamos piešķīrumus, finansiālā ziņā nedrīkst īstenot, kamēr nav izdarīti grozījumi budžetā un, vajadzības gadījumā, atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma, ievērojot katram no šiem gadījumiem noteikto procedūru.

15.

Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas — nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu.

Vajadzības gadījumā abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu pieņems lēmumu par finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam.

16.

Katru gadu Komisija pirms budžeta procedūras n+1 gadam finanšu shēmā veiks šādas tehniskās korekcijas:

Minētās tehniskās korekcijas Komisija veiks, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % gadā.

Šādu korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes paziņos abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm.

Attiecībā uz attiecīgo gadu neveiks turpmākas tehniskās korekcijas — ne attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas turpmākajos gados.

17.

Ja tiek konstatēts, ka kādas dalībvalsts kopējais IKP 2007.—2009. gadā par vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kopējā IKP, kas aplēsts, sagatavojot šo nolīgumu, Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2011. gadu koriģēs summas, kuras minētajam laika posmam attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas no kohēzijas atbalsta fondiem. Minēto korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst pārsniegt 3 miljardus EUR. Ja neto ietekme ir pozitīva, kopējos papildu resursus ierobežo līdz nepilnīgo izdevumu līmenim salīdzinot ar maksimālajiem apjomiem 1.B apakškategorijai 2007.—2010. gadam. Nepieciešamās korekcijas sadalīs vienādās proporcijās 2011.—2013. gadā, un attiecīgi mainīs atbilstošos maksimālos apjomus.

18.

Informējot abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par tehniskajām korekcijām finanšu shēmā, Komisija, ņemot vērā īstenošanu, iesniegs priekšlikumus par korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Saskaņā ar šā nolīguma 3. punktu Eiropas Parlaments un Padome lems par šiem priekšlikumiem līdz n gada 1. maijam.

19.

Komisija 2010. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2013. gada. Minētajā atjaunināšanā ņems vērā budžeta saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tajā ņems vērā arī noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka maksājumu apropriācijas attīstās sistemātiski, salīdzinot ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm.

20.

Ja saistībā ar pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūru aptur budžeta saistības attiecībā uz Kohēzijas fondu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar attiecīgo pamataktu lems par atlikto saistību pārvietošanu uz nākamajiem gadiem. N gada atliktās saistības nevar atkārtoti paredzēt budžetā pēc n+2 gada.

21.

Papildus parastajām tehniskajām korekcijām un korekcijām, ko veic atbilstīgi īstenošanas nosacījumiem, neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu.

22.

Parasti šādi pārskatīšanas priekšlikumi saskaņā ar 21. punktu ir jāiesniedz un jāpieņem, pirms tiek sākta attiecīgā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par ne vairāk kā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par vairāk nekā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu.

23.

Neskarot 40. punktu, iestādes izvērtēs, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp tajā kategorijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā jebkuru apropriāciju paredzamu nepilnīgu izmantošanu. Mērķim vajadzētu panākt to, lai jauno plānoto izdevumu nozīmīgs apjoms gan absolūtā izteiksmē, gan procentuāli nepārsniegtu pozīcijai noteikto maksimālo apjomu.

Iestādes izvērtēs, kādā apjomā vienas kategorijas maksimālā apjoma palielinājums līdzsvarojams, samazinot kādas citas kategorijas maksimālo apjomu.

Neviena finanšu shēmas obligāto izdevumu pārskatīšana nedrīkst samazināt summu, kas pieejama neobligātiem izdevumiem.

Ikvienā pārskatīšanā ir jāsaglabā atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

24.

Ja Eiropas Parlaments un Padome nepanāk vienošanos par finanšu shēmas koriģēšanu vai pārskatīšanu, ko ierosinājusi Komisija, tad iepriekš noteiktās summas pēc ikgadējās tehniskās korekcijas turpina piemērot kā izdevumu maksimālos apjomus attiecīgajam gadam.

25.

Ārkārtas palīdzības rezerves mērķis ir nodrošināt ātru reakciju uz trešo valstu īpašām palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nebija iespējams paredzēt, izstrādājot budžetu, un — pirmkārt un galvenokārt — humānās palīdzības operācijām, taču arī krīžu civilam noregulējumam un aizsardzībai, ja to prasa apstākļi. Rezerves ikgadējais apjoms finanšu shēmas darbības laikā tiek noteikts 221 miljonu EUR apjomā nemainīgās cenās.

Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

Ja Komisija uzskata, ka rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu, lai izmantotu rezervi, ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms.

Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trialoga sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot rezervi un par nepieciešamo summu. Līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.

26.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt ātru finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā. Fondam pieejamais maksimālais apjoms būs 1 miljards EUR (pašreizējās cenas). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī būs pieejama vismaz viena ceturtdaļa ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārnest uz nākamajiem gadiem.

Ārkārtējos gadījumos un gadījumā, ja fondā pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajiem ikgadējiem apjomiem. Fonda ikgadējā summa, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu par atbilstošā budžeta instrumenta izmantošanu. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos attiecīgo kategoriju maksimālos apjomus.

Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu.

27.

Elastības fonds, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir 200 miljoni EUR (pašreizējās cenas), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

Ikgadējā apjoma neizmantoto daļu var pārnest uz laika posmu līdz n+2 gadam. Ja elastības fonda līdzekļi tiek izmantoti, vispirms izmantos pārnestās summas, sākot ar agrāk pārnestajām summām. Tā n gada apjoma daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiks dzēsta.

Komisija iesniegs priekšlikumu par fonda izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā ņems vērā fonda izmantošanas principu, kā arī norādīs finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Komisijas priekšlikums tiks iekļauts provizoriskajā budžeta projektā vai arī tam pievienos attiecīgu budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

Lēmumu par elastības fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā.

28.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgu strukturālo izmaiņu sekām, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū.

Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 500 miljonus (pašreizējās cenas), ko var saņemt no jebkuras rezerves, kas pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no atceltajām saistību apropriācijām no iepriekšējiem diviem gadiem, izņemot saistību apropriācijas, kas saistītas ar finanšu shēmas 1.B kategoriju.

Apropriācijas iekļaus Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības, kā noteikts otrajā daļā.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu.

Iesniedzot priekšlikumu par fonda izmantošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu, un iesniegs abām budžeta abām lēmējinstitūcijas iestādēm priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 24. panta 4. punktu.

Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā attiecīgajā kategorijā, vajadzības gadījumā pārsniedzot I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus.

29.

Ja laika posmā, uz kuru attiecas finanšu shēma, Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, tad Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar 3. punktu kopīgi koriģēs finanšu shēmu, lai ņemtu vērā izdevumu vajadzības, ko rada pievienošanās sarunu iznākums.

30.

Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija iesniegs priekšlikumus par jaunu vidēja termiņa finanšu shēmu.

Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nevienojas par jaunu finanšu shēmu un ja neviena no iestādēm nepārprotami neizbeidz pastāvošo finanšu shēmu, tad pastāvošajā finanšu shēmā noteiktos pēdējā gada maksimālos apjomus koriģēs saskaņā ar 16. punktu tā, lai 2013. gada maksimālie apjomi tiktu saglabāti nemainīgās cenās. Ja pēc 2013. gada Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis un ja to uzskatīta par nepieciešamu, pagarināto finanšu shēmu koriģēs, lai ņemtu vērā pievienošanās sarunu iznākumu.

31.

Iestādes vienojas izstrādāt procedūru iestāžu sadarbībai budžeta jautājumu risināšanā. Sīkāk izstrādāti noteikumi par šo sadarbību ir izklāstīti II pielikumā.

32.

Katru gadu Komisija iesniegs provizorisku budžeta projektu, kurā atspoguļotas Kopienas faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņems vērā:

Provizoriskajam budžeta projektam pievienos darbības pārskatus, kuros ietverta Finanšu regulas 27. panta 3. punktā un 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā informācija (mērķi, rādītāji un novērtējuma informācija).

33.

Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavotos provizoriskos budžeta projektus un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi.

Pirms otrā lasījuma Padomē Komisija nosūtīs vēstuli Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājam, kopiju nosūtot otrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei, ar saviem apsvērumiem par iespējām izpildīt budžeta projekta grozījumus, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis pirmajā lasījumā.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes šos apsvērumus ņems vērā saistībā ar II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu sadaļās un nodaļās abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju saskaņošanas procedūras gaitā.

34.

Iestādes par obligātiem uzskata izdevumus, kuri viennozīmīgi izriet no Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

35.

Provizoriskajā budžeta projektā ir jāietver priekšlikums par klasifikāciju katrai jaunai budžeta pozīcijai un katrai pozīcijai ar grozītu juridisko bāzi.

Ja Eiropas Parlaments un Padome neakceptē provizoriskajā budžeta projektā ierosināto klasifikāciju, abas minētās iestādes izvērtēs attiecīgā budžeta pozīcijas klasifikāciju, pamatojoties uz III pielikumu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā.

36.

Neskarot 13. punkta pirmo daļu, iestādes vienojas par šādiem noteikumiem:

37.

Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus pieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, ietvers noteikumu, kurā likumdevēja institūcija nosaka finansējumu programmai.

Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums būs galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot provizorisko budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 5 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Ikvienam palielinājumam, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam.

38.

Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, nebūs ietverta “summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauci, to uzskatīs likumdevējas iestādes gribas indikāciju, un tas neietekmēs EK līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. Šo noteikumu minēs visos tiesību aktos, kuros būs šāda finanšu atsauce.

Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskatīs par atsauces summu šā nolīguma 37. punkta nozīmē.

39.

Finanšu pārskats, kas paredzēts Finanšu regulas 28. pantā, atspoguļos ierosinātās programmas mērķus finanšu izteiksmē un ietvers grafiku visam programmas laikam. Vajadzības gadījumā to pārskatīs, sagatavojot provizorisko budžeta projektu un ņemot vērā programmas īstenošanas stadiju. Pārskatīto finanšu pārskatu nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai, gan iesniedzot provizorisko budžeta projektu, gan pēc budžeta pieņemšanas.

40.

Ievērojot neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas noteiktas 13. punkta pirmajā daļā, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

41.

Iestādes vienojas ar zvejniecības nolīgumiem saistītos izdevumus finansēt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti IV pielikumā.

42.

Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. pantu sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes — izmantojot II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto provizorisko budžeta projektu — centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Kopienas budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļaus iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai provizoriskajā budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļaus vienā budžeta sadaļā (KĀDP) un sadalīs starp šīs nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Šī summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot provizorisko budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Padome, un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervē neiekļaus fondus. Katrs pants attieksies uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visām turpmākiem — proti, neparedzētiem — instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, tiks attiecīgi nodrošināts elastīgums, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta sadaļas apjoms finanšu gadā nebūs pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu, ņemot vērā 25. punktu.

KĀDP budžeta sadaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

Iestādes vienojas par to, ka laika posmā no 2007.—2013. gadam KĀDP būs pieejami vismaz 1 740 miljoni EUR un ka summa darbībām, kas iekļautas trešajā ievilkumā minētajā pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta sadaļas kopsummas.

43.

Katru gadu Padomes prezidentvalsts apspriedīs ar Eiropas Parlamentu plānotu Padomes dokumentu, ko nosūtīs līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kur izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums. Turklāt Padomes prezidentvalsts informēs Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, saskaņošanas sanāksmē pirms otrā lasījuma Padomē. Dalību šajās sanāksmēs nosaka šādi:

Pieņemot lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Padome nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

44.

Iestādes ir vienisprātis, ka ir būtiski stiprināt iekšējo kontroli, nepalielinot administratīvu slogu, kam priekšnosacījums ir pamatā esošo tiesību aktu vienkāršošana. Šajā sakarā prioritāra būs pareiza finanšu pārvaldība, kuras mērķis ir pozitīva ticamības deklarācija par līdzekļiem, kuru pārvaldība ir dalīta. Šādam nolūkam noteikumus varētu pēc vajadzības paredzēt attiecīgajos pamataktos. Saistībā ar to paplašinātajiem pienākumiem saistībā ar struktūrfondiem un saskaņā ar attiecīgo valstu konstitucionālajām prasībām attiecīgās revīzijas iestādes dalībvalstu izstrādās novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstību Kopienas noteikumiem.

Tādēļ dalībvalstis apņemas atbilstīgā valsts līmenī sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām.

45.

Iestādes vienojas, ka šo nolīgumu un budžetu īstenos atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai, kuras pamatā ir ekonomijas, efektivitātes un lietderības principi, finanšu interešu aizsardzība, administratīvo izmaksu samērīgums un lietotājiem draudzīgas procedūras. Iestādes veiks atbilstīgus pasākumus, jo īpaši Finanšu regulā, kura būtu jāpieņem atbilstīgi saskaņošanas procedūrai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, un gaisotnē, kas ļāva panākt vienošanos 2002. gadā.

46.

Komisija divas reizes gadā — pirmo reizi maijā/jūnijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam) un otro reizi decembrī/janvārī (pēc budžeta pieņemšanas) — iesniegs pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu finanšu shēmas 1.A, 2. (videi un zivsaimniecībai), 3.A, 3.B un 4. kategorijai. Minētajā dokumentā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā veikt nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru priekšlikumu par tiesību aktu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā laika posmam no maija līdz decembrim. Budžeta lēmējinstitūcija jo īpaši būtu jāinformē par:

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni priekšlikumi par tiesību aktiem.

Pamatojoties uz Komisijas sniegtajām ziņām, visās trialoga sarunās, kas paredzētas šajā nolīgumā, būtu jānodrošina situācijas apzināšana.

47.

Izstrādājot priekšlikumu par ikvienas jaunas aģentūras izveidi, Komisija izvērtēs iespaidu uz attiecīgo budžeta izdevumu pozīciju. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, abas lēmējinstitūcijas iestādes apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par attiecīgās aģentūras finansēšanu.

Līdzīgu procedūru jāpiemēro, ja paredzēts izveidot jaunu Eiropas Skolu.

48.

Ja pēc 2007. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas, kas reglamentē struktūrfondus, Kohēzijas fondu, Lauku attīstības fondu un Eiropas Zivsaimniecības fondu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas pēc Komisijas priekšlikuma apstiprināt 2007. gadā neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu uz turpmākiem gadiem papildus attiecīgajiem izdevumu maksimālajiem apjomiem.

Lēmumus par 2007. gada neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem līdz 2008. gada 1. maijam pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 3. punktu.

49.

Iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu.

Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem.

Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par darbībām, ko Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka finansē, lai atbalstītu ieguldījumus izpētē un attīstībā, Eiropas komunikāciju tīklus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus.

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/18

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/19

—

Zákon č. 321/2004 Sb., o vinohradnictví a vinařství a o změně některých souvisejících zákonů, Sbírka zákonů, 2004, č. 105, 28. 5. 2004

—

Návrh vyhlášky, kterou se stanoví podmínky, kritéria, způsob a další podrobnosti týkající se podpory poskytované Vinařským fondem

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/21

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/22

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/23

—

ja kāda kontroles un uzraudzības aģentūra ir iekļauta sarakstā, tas automātiski negarantē, ka šīs aģentūras izdotie sertifikāti ir pieņemami. Var tikt pieprasīti papildu apliecinājuma dokumenti. Tāpat ir iespējams, ka izsniegtajos sertifikātos vēlāk konstatē neprecizitātes,

—

jebkurā brīdī kādu no aģentūrām var izņemt no saraksta. Pirms sākt sadarbību ar kādu no šīm aģentūrām, eksportētājiem vajadzētu pārbaudīt attiecīgās valsts iestādēs (sk. Regulas (EK) Nr. 800/1999 X pielikumu), vai konkrētā aģentūra joprojām ir apstiprināta,

—

eksportētāji var iegūt vairāk informācijas par jebkuru no šīm aģentūrām no tās valsts iestādes, kas to ir apstiprinājusi.

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/28

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4148. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://ec.europa.eu/eur-lex/lex)

14.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/28

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32004M3344. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://ec.europa.eu/eur-lex/lex)