ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 133E
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

49. gadagājums
2006. gada 8. jūnijs

Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   (Paziņojums)

 

EIROPAS PARLAMENTS

 

2005. - 2006. GADA SESIJA

 

Trešdiena, 2005. gada 22. jūnijs

2006/C 133 E/01

PROTOKOLS

1

SĒDES NORISE

1

Sesijas atsākšana

1

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

1

Labojumi iepriekšējo sēžu balsojumos

1

Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

2

Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

2

Parlamenta sastāvs

2

Pilnvaru pārbaude

2

Komiteju un delegāciju sastāvs

2

Dokumentu iesniegšana

3

Apropriāciju pārvietojumi

7

Priekšsēdētāja paziņojums

7

Darba kārtība

7

Eiropadome (2005. gada 16.-17. jūnijā Briselē) — Luksemburgas prezidentūras darbības pusgads (debates)

7

Grozījumi 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (debates)

8

Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

9

Personu pārvietošanās pāri robežām ***I (debates)

9

Pētījumi drošības jomā (debates)

9

Informācijas sabiedrība (debates)

9

Lloyd's lieta (debates)

10

Budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **II (debates)

10

Nākamās sēdes darba kārtība

11

Sēdes slēgšana

11

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

12

 

Ceturtdiena, 2005. gada 23. jūnijs

2006/C 133 E/02

PROTOKOLS

14

SĒDES NORISE

14

Sēdes atklāšana

14

Oficiāla sveikšana

14

Dokumentu iesniegšana

14

Lielbritānijas prezidentūras darbības programma (debates)

15

Oficiāla sveikšana

16

Lielbritānijas prezidentūras darbības programma (debašu turpināšana)

16

Balsošanas laiks

16

Grozījumi 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (balsojums)

16

Parlamenta sastāvs

17

Padomes kopējo nostāju paziņošana

17

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

17

Labojumi iepriekšējo sēžu balsojumos

17

Balsošanas laiks (turpinājums)

17

Bīstamu vielu un preparātu tirgū laišana un lietošana (c/m/r) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

17

Personu pārvietošanās pāri robežām ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

18

Noteikumi par budžeta izpildi * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

18

Statistikas datu kvalitāte pārmērīga budžeta deficīta gadījumos * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

18

Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

19

Ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku pārkāpšana * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

19

Grozījumi budžeta grozījuma projektā Nr. 2/2005 (balsojums)

19

Budžeta grozījuma projekts Nr. 2/2005 (balsojums)

19

Budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **II (balsojums)

20

Kopienas finanšu interešu aizsardzība ***I (balsojums)

20

Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai ***I (balsojums)

20

Melnā paltusa resursu atjaunošanas plāns * (balsojums)

21

Eiropadome (2005. gada 16. - 17. jūnijā Briselē) (balsojums)

21

Lloyd's lieta (balsojums)

21

Pētījumi drošības jomā (balsojums)

21

Informācijas sabiedrība (balsojums)

22

Balsojuma skaidrojumi

22

Balsojuma labojumi

22

Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana

23

Nākamo sēžu datumi

23

Sesijas pārtraukšana

23

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

24

I PIELIKUMS

26

II PIELIKUMS

32

PIEŅEMTIE TEKSTI

48

P6_TA(2005)0245Eiropas Parlamenta deputātu nolikumsEiropas Parlamenta rezolūcija par grozījumiem 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (2005/2124(INI))

48

PIELIKUMSEIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS, AR KO PIEŅEM EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU NOLIKUMU

49

P6_TA(2005)0246Dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišana un lietošana (c/m/r) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem (vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas — c/m/r) (KOM(2004)0638 — C6-0136/2004 — 2004/0225(COD))

56

P6_TA(2005)0247Kopienas Robežu kodekss ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām (KOM(2004)0391 — C6-0080/2004 — 2004/0127(COD))

57

P6_TC1_COD(2004)0127Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām (Šengenas Robežu kodekss)

57

I PIELIKUMSAPSTIPRINĀJUMA DOKUMENTI, LAI PĀRBAUDĪTU IECEĻOŠANAS NOSACĪJUMU IZPILDI

77

II PIELIKUMSINFORMĀCIJAS REĢISTRĀCIJA

78

III PIELIKUMSPARAUGI ZĪMĒM, KAS APZĪMĒ JOSLAS ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀS

78

IV PIELIKUMSSPIEDOGU IESPIEŠANA

79

V PIELIKUMS

80

VI PIELIKUMSĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDU TIPU ROBEŽĀM UN DAŽĀDIEM TRANSPORTLĪDZEKĻU VEIDIEM, KO IZMANTO DALĪBVALSTU ĀRĒJO ROBEŽU ŠĶĒRSOŠANAI

83

VII PIELIKUMSĪPAŠAS PROCEDŪRAS KONKRĒTU KATEGORIJU PERSONĀM

88

VIII PIELIKUMS

91

P6_TA(2005)0248Budžeta izpilde *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 382/2001, kas attiecas uz dienu, kad regula zaudē spēku, un dažiem noteikumiem par budžeta izpildi (KOM(2004)0840 — C6-0044/2005 — 2004/0288(CNS))

92

P6_TA(2005)0249Statistikas datu kvalitāte attiecībā uz pārmērīgu budžeta deficītu *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā (KOM(2005)0071 — C6-0108/2005 — 2005/0013(CNS))

93

P6_TA(2005)0250Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām (Sudāna) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko piemēro dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā (KOM(2005)0180 — C6-0138/2005 — 2005/0068(CNS))

96

P6_TA(2005)0251Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām (Kongo) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (KOM(2005)0227 — C6-0185/2005 — 2005/0101(CNS))

99

P6_TA(2005)0252Budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projekts (grozījumi)2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projekta grozījumi — Algu korekcijas (9491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD))

102

P6_TA(2005)0253Budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektsEiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektu — Algu korekcijas (9491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD))

103

P6_TA(2005)0254Budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par Padomes regulas, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, pieņemšanu (9817/2005 — C6-0192/2005 — 2005/0064(SYN))

104

P6_TA(2005)0255Kopienas finanšu interešu aizsardzība ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību (KOM(2004)0509 — C6-0125/2004 — 2004/0172(COD))

105

P6_TC1-COD(2004)0172Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību

105

P6_TA(2005)0256Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (KOM(2004)0313 — C6-0032/2004 — 2004/0099(COD))

116

P6_TC1-COD(2004)0099Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai

116

I PIELIKUMS

121

II PIELIKUMSATBALSTA SAŅĒMĒJU AAK SARAKSTS (2003. GADA 1. JANVĀRĪ)

130

III PIELIKUMSESAO/AAK LOCEKĻU SARAKSTS

130

IV PIELIKUMSIZRAKSTI NO EKONOMISKĀS SADARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBAS ATBALSTA KOMITEJAS (ESAO/AAK) IETEIKUMA OFICIĀLĀS ATTĪSTĪBAS PALĪDZĪBAS ATSAISTEI VISMAZĀK ATTĪSTĪTAJĀM VALSTĪM (2001.GADA MARTĀ)

131

P6_TA(2005)0257Melnā paltusa resursi *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izstrādā melnā paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas ietvaros (KOM(2004)0640 — C6-0197/2004 — 2004/0229(CNS))

131

P6_TA(2005)0258Lloyd's lietaEiropas Parlamenta rezolūcija par Lloyd's locekļu lūgumrakstiem

134

P6_TA(2005)0259Pētījumi drošības jomāEiropas Parlamenta rezolūcija par pētījumiem drošības jomā — turpmākie pasākumi (2004/2171(INI))

135

P6_TA(2005)0260Informācijas sabiedrībaEiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas sabiedrību (2004/2204(INI))

140

LV

 

I (Paziņojums)

EIROPAS PARLAMENTS

2005. - 2006. GADA SESIJA

Trešdiena, 2005. gada 22. jūnijs

8.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 133/1

PROTOKOLS

(2006/C 133 E/01)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1.   Sesijas atsākšana

Sēde tika atklāta plkst.15.10.

2.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

3.   Labojumi iepriekšējo sēžu balsojumos

Turpmāk minētie deputāti iesniedza šādus balsojuma labojumus.

2005. gada 8. jūnija sēde

Reimer Böge ziņojums — A6-0153/2005

—

grozījums Nr. 34

pret: Bernadette Vergnaud

—

galīgais balsojums

atturas: Adeline Hazan

Dariusz Rosati ziņojums — A6-0138/2005

—

grozījums Nr. 9

atturas: Henri Weber

—

grozījums Nr. 8

par: Henri Weber

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (B6-0327/2005)

—

29. punkts, 2. daļa

pret: Diamanto Manolakou, Athanasios Pafilis, Georgios Toussas

2005. gada 9. jūnija sēde

Ona Juknevičienė ziņojums — A6-0109/2005

—

4. punkts

atturas: Henri Weber

4.   Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

Padome ir nosūtījusi oficiāli apstiprinātu kopiju šādam dokumentam:

—

Eiropas Ekonomikas kopienas un Sanmarīno Republikas sadarbības un muitas savienības nolīguma protokols attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas dalību līgumslēdzēju pušu statusā pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai.

5.   Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

Atļauja sagatavot patstāvīgus ziņojumus (Reglamenta 45. pants)

—

JURI komiteja: Amendment of the decision of 4 June 2003 on adoption of the statute for Members of the European Parliament (2005/2124(INI)) (1)

Atļauja sagatavot patstāvīgus ziņojumus (Reglamenta 112. pants)

—

AFET komiteja: Common foreign and security policy 2004 (2005/2134(INI)) (1)

6.   Parlamenta sastāvs

Francijas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka Jean-Pierre Audy ir iecelts par Parlamenta deputātu Brice Hortefeux vietā, sākot no 2005. gada 11. jūnija.

Sēdes vadītājs atgādināja Reglamenta 3. panta 5. punkta noteikumus.

7.   Pilnvaru pārbaude

Pēc JURI komitejas priekšlikuma Parlaments apstiprināja Sharon Margaret Bowles, Syed Salah Kamall un Vincenzo Lavarra mandātus.

8.   Komiteju un delegāciju sastāvs

Pēc PPE-DE, PSE, Verts/ALE grupu un pie grupām nepiederošo deputātu pieprasījuma Parlaments apstiprināja turpmāk minēto deputātu iecelšanu amatā.

—

ITRE komiteja: Vincenzo Lavarra aizstāj Pier Antonio Panzeri.

—

IMCO komiteja: Giovanni Rivera.

—

JURI komiteja: Syed Salah Kamall.

Delegācija ES un Rumānijas Apvienotajā Parlamentārajā komitejā:

—

Heide Rühle vairs nav delegācijas loceklis.

9.   Dokumentu iesniegšana

Tika iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

1.

Padome un Komisija:

—

Proposal for a decision of the European Parliament and of the Council establishing for the period 2007 - 2013 the specific programme “Fight against violence (Daphne) and drugs prevention and information” as part of the General programme “Fundamental Rights and Justice” (COM(2005)0122 [01] — C6-0095/2005 — 2005/0037(COD)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: BUDG, ENVI, FEMM

—

Proposal for a decision of the European Parliament and of the Council establishing for the period 2007 - 2013 the specific programme “Civil justice” as part of the General programme “Fundamental Rights and Justice” (COM(2005)0122 [04] — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: BUDG, JURI

—

Proposal for a decision of the European Parliament and the Council establishing the European Refugee Fund for the period 2008 - 2013 as part of the General programme “Solidarity and Management of Migration Flows” (COM(2005)0123 [01] — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: AFET, DEVE, BUDG, EMPL, CULT

—

Proposal for a decision of the European Parliament and the Council establishing the External Borders Fund for the period 2007 - 2013 as part of the general programme “Solidarity and Management of Migration Flows” (COM(2005)0123 [02] — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: AFET, DEVE, BUDG

—

Proposal for a decision of the European Parliament and the Council establishing the European Return Fund for the period 2008 - 2013 as part of the General programme “Solidarity and Management of Migration Flows” (COM(2005)0123 [04] — C6-0126/2005 — 2005/0049(COD)) (2).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: AFET, DEVE, BUDG

—

Budžeta grozījumu 2. projekts 2005. finanšu gadam — Vispārējais ieņēmumu un izdevumu pārskats — Ieņēmumu un izdevumu pārskats pa iedaļām: I iedaļa — Parlaments — II iedaļa — Padome — III iedaļa — Komisija — IV iedaļa — Tiesa — V iedaļa — Revīzijas palāta — VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja — VII iedaļa — Reģionu komiteja — VIII iedaļas A daļa — Eiropas ombuds — VIII iedaļas B daļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (09491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

—

Priekšlikums Padomes lēmumam par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par papildu informācijas par pasažieri (API) un pasažieru datu reģistra (PNR) datu apstrādi (KOM(2005)0200 — C6-0184/2005 — 2005/0095(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: AFET

—

Projekts Padomes regulai, ar ko paredz dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (09538/2005 — C6-0185/2005 — 2005/0101(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

 

atzinums: DEVE, ECON

—

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam DEC 18/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0683 — C6-0186/2005 — 2005/2130(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

—

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam DEC 19/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0684 — C6-0187/2005 — 2005/2131(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

—

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam DEC20/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0685 — C6-0188/2005 — 2005/2132(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

—

Priekšlikums apropriāciju pārvietojumam DEC21/2005 — III iedaļa — Komisija (SEK(2005)0757 — C6-0189/2005 — 2005/2133(GBD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: BUDG

—

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka obligātos noteikumus cāļu aizsardzībai, ko audzē gaļas ieguvei (KOM(2005)0221 — C6-0190/2005 — 2005/0099(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AGRI

 

atzinums: ENVI

—

Proposition de directive du Parlement européen et du Conseil portant modification de la directive 2004/39/CE concernant les marchés d'instruments financiers, en ce qui concerne certaines échéances (COM(2005)0253 — C6-0191/2005 — 2005/0111(COD)) (3).

nodots

atbildīgajai komitejai: ECON

 

atzinums: JURI

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (KOM(2005)0235 — C6-0193/2005 — 2005/0105(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AGRI

—

Priekšlikums Padomes lēmumam par papildprotokola noslēgšanu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos (09617/2005 — C6-0194/2005 — 2005/0091(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AFET

 

atzinums: INTA

—

Priekšlikums Padomes direktīvai par Kopienas pasākumiem putnu gripas kontrolei (KOM(2005)0171 [01] — C6-0195/2005 — 2005/0062(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AGRI

 

atzinums: BUDG, ENVI

—

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (KOM(2005)0171 [02] — C6-0196/2005 — 2005/0063(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AGRI

 

atzinums: BUDG, ENVI

—

Priekšlikums Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (KOM(2005)0131 — C6-0197/2005 — 2005/0031(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

—

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīguma noslēgšanu un Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumu attiecināšanu arī uz Dāniju (KOM(2004)0594 — C6-0198/2005 — 2004/0205(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

—

Padomes Lēmums par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (09648/2005 — C6-0199/2005 — 2004/0265(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AFET

 

atzinums: INTA

—

Padomes Lēmums, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (09649/2005 — C6-0200/2005 — 2004/0292(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AFET

 

atzinums: INTA

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3317/94 attiecībā uz zvejas atļauju pieprasījumu nosūtīšanu trešām valstīm (KOM(2005)0238 — C6-0201/2005 — 2005/0110(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: PECH

—

Padomes Lēmums par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko nodibina asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (05092/2005 — C6-0202/2005 — 2004/0196(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai: AFET

 

atzinums: INTA

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [18] — C6-0203/2005 — 2005/0089(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

 

atzinums: LIBE

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1321/2004 attiecībā uz Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes izpilddirektora amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [13] — C6-0204/2005 — 2005/0084(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

 

atzinums: ITRE

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos attiecībā uz direktora amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [09] — C6-0205/2005 — 2005/0080(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

 

atzinums: LIBE

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, attiecībā uz direktora amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [08] — C6-0206/2005 — 2005/0079(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

 

atzinums: BUDG

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [07] — C6-0207/2005 — 2005/0078(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

 

atzinums: ENVI

—

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 40/94 attiecībā uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu (KOM(2005)0190 [06] — C6-0208/2005 — 2005/0077(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai: JURI

2.

Parlamenta komitejas:

2.1.

Ziņojumi:

—

***I Report on the proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on International Rail Passengers' Rights and Obligations (COM(2004)0143 — C6-0003/2004 — 2004/0049(COD)) (4) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Sterckx Dirk (A6-0123/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to vilciena brigāžu sertificēšanu, kuras vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa tīklā (KOM(2004)0142 — C6-0002/2004 — 2004/0048(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Savary Gilles (A6-0133/2005).

—

Report on the communication from the Commission to the Council and the Euroepan Parliament on Stimulating Technologies for Sustainable Development: An Environmental Technologies Action Plan for the European Union (2004/2131(INI)) (4) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Myller Riitta (A6-0141/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību (KOM(2004)0139 — C6-0001/2004 — 2004/0047(COD)) — Transporta un tūrisma komiteja.

Referents: Jarzembowski Georg (A6-0143/2005).

—

Report on the role of women in Turkey in social, economic and political life (2004/2215(INI)) (4) — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja.

Referents: Bozkurt Emine (A6-0175/2005).

—

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā (KOM(2005)0071 — C6-0108/2005 — 2005/0013(CNS)) — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Gauzès Jean-Paul (A6-0181/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (KOM(2004)0313 — C6-0032/2004 — 2004/0099(COD)) — Attīstības komiteja.

Referents: Gahler Michael (A6-0182/2005).

2.2.

Ieteikumi otrajam lasījumam:

—

**II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju par Padomes regulas, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, pieņemšanu (KOM(2005)0154 — C6-0119/2005 — 2005/0064(SYN)) — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Karas Othmar (A6-0204/2005).

3.

Deputāti:

3.1.

Rezolūciju priekšlikumi (Reglamenta 113. pants):

—

Ortuondo Larrea Josu — Rezolūcijas priekšlikums par anšovu krājumu situāciju Biskajas līcī (B6-0383/2005).

nodots

atbildīgajai komitejai: PECH

 

atzinums: ENVI

—

Garriga Polledo Salvador — Rezolūcijas priekšlikums par Kopienas solidaritāti ar imigrantiem (B6-0384/2005).

nodots

atbildīgajai komitejai: LIBE

3.2.

Rakstiskas deklarācijas iekļaušanai reģistrā (Reglamenta 116. pants):

—

Alessandra Mussolini un Adriana Poli Bortone par euro konversijas apturēšanu (37/2005);

—

Amalia Sartori par 1 un 2 euro banknošu ieviešanu (38/2005).

10.   Apropriāciju pārvietojumi

Budžeta komiteja ir izskatījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par aproriāciju pārvietojumu DEC17/2005 (C6-0136/2005 — SEK(2005)0591 galīgais).

Pēc iepazīšanās ar Padomes atzinumu tā ir atļāvusi veikt pārvietojumu pilnā apmērā saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu.

11.   Priekšsēdētāja paziņojums

Priekšsēdētājs uzstājās ar paziņojumu saistībā ar 65. gadadienu, kopš sākās PSRS okupācija Baltijas valstīs.

12.   Darba kārtība

Darba kārtība tika apstiprināta (2005. gada 6. jūnija protokola 10. punkts), un tika izplatīts kļūdu labojums darba kārtībai (PE 357.269/OJ/COR).

Uzstājās Hans-Peter Martin un, atsaucoties uz Reglamenta 132. panta 2. punktu, prasīja, lai Gargani ziņojumu (A6-0189/2005 — 89. punkts labotajā darba kārtībā) svītro no darba kārtības (sēdes vadītājs uzskatīja, ka šis pieprasījums nav pieņemams).

Tādējādi darba kārtība tika noteikta.

13.   Eiropadome (2005. gada 16. - 17. jūnijā Briselē) — Luksemburgas prezidentūras darbības pusgads (debates)

Eiropadomes ziņojums un Komisijas paziņojums: Eiropadome (2005. gada 16. - 17. jūnijā Briselē)

Padomes paziņojums: Luksemburgas prezidentūras darbības pusgads

Jean-Claude Juncker (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar Eiropadomes ziņojumu un uzstājās ar Padomes paziņojumu.

José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) uzstājās ar Komisijas paziņojumu.

Uzstājās: Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā un Jens-Peter Bonde IND/DEM grupas vārdā.

SĒDI VADA: Dagmar ROTH-BEHRENDT

Priekšsēdētāja vietniece

Uzstājās: Guntars Krasts UEN grupas vārdā, Koenraad Dillen, pie grupām nepiederošs deputāts, Jean Spautz, Robert Goebbels, Lapo Pistelli, Claude Turmes, Erik Meijer, Mario Borghezio, Wojciech Roszkowski, Irena Belohorská, Alain Lamassoure, Magda Kósáné Kovács, Cecilia Malmström, Johannes Voggenhuber, Dimitrios Papadimoulis, Bastiaan Belder, Alessandro Battilocchio, Gerardo Galeote Quecedo, Bárbara Dührkop Dührkop, Kyösti Tapio Virrankoski, Bernat Joan i Marí, Miguel Portas, Nils Lundgren, Andreas Mölzer, Struan Stevenson, Jo Leinen un Paolo Costa.

SĒDI VADA: Pierre MOSCOVICI

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Graham Booth, James Hugh Allister, Konstantinos Hatzidakis, Catherine Guy-Quint, Alfonso Andria, Marianne Thyssen, Edite Estrela, Othmar Karas, Pervenche Berès, Hartmut Nassauer, Inger Segelström, Camiel Eurlings, Borut Pahor, Íñigo Méndez de Vigo, Carlos Carnero González, Jacques Toubon, Panagiotis Beglitis, Timothy Kirkhope, Proinsias De Rossa, Rihards Pīks, Lasse Lehtinen, Josef Zieleniec un Libor Rouček.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Alexander Stubb, Neena Gill, Georgios Papastamkos, Laima Liucija Andrikienė, Etelka Barsi-Pataky, Jacek Protasiewicz, Ioannis Kasoulides, James Elles, Maria da Assunção Esteves, Malcolm Harbour, Nicolas Schmit (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) un Margot Wallström (Komisijas priekšsēdētāja vietniece).

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

—

Graham Watson, Anne E. Jensen, Annemie Neyts-Uyttebroeck un Andrew Duff ALDE grupas vārdā par Eiropadomes sanāksmi 2005. gada 16. un 17. jūnijā (B6-0386/2005),

—

Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā par Eiropadomes sanāksmi Briselē 2005. gada 16. un 17. jūnijā (B6-0387/2005),

—

Martin Schulz un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā par 2005. gada 16. un 17. jūnijā notikušās Eiropadomes sanāksmes rezultātiem (B6-0388/2005),

—

Brian Crowley, Cristiana Muscardini, Roberta Angelilli, Wojciech Roszkowski un Ģirts Valdis Kristovskis UEN grupas vārdā par 2005. gada 16. un 17. jūnijā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumiem (B6-0389/2005),

—

Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā par 2005. gada 16. un 17. jūnijā Briselē notikušās Eiropadomes sanāksmes rezultātiem (B6-0390/2005),

—

Monica Frassoni, Daniel Marc Cohn-Bendit, Johannes Voggenhuber un Kathalijne Maria Buitenweg Verts/ALE grupas vārdā par Eiropadomes sanāksmi 2005. gada 16. un 17. jūnijā (B6-0391/2005).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.13. punkts.

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

14.   Grozījumi 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (debates)

Ziņojums par grozījumiem 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu [2005/2124(INI)] — Juridiskā komiteja.

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0189/2005).

Giuseppe Gargani iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Nicolas Schmit (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) un Margot Wallström (Komisijas priekšsēdētāja vietniece), kura izsaka Komisijas atzinumu saskaņā ar EK līguma 190. panta 5. punktu.

Uzstājās: Maria Berger PSE grupas vārdā, Diana Wallis ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā, Helmuth Markov GUE/NGL grupas vārdā, Hélène Goudin IND/DEM grupas vārdā, Umberto Pirilli UEN grupas vārdā, Hans-Peter Martin, pie grupām nepiederošs deputāts, Luigi Cocilovo, Nicolas Schmit un Giuseppe Gargani.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005.gada 23. jūnija protokola 7.1. punkts.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 20.25 un atsākta plkst. 21.05.)

SĒDI VADA: Antonios TRAKATELLIS

Priekšsēdētāja vietnieks

15.   Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

Saskaņā ar Reglamenta 144. pantu ar vienu minūti ilgu runu uzstājās šādi deputāti, kuri vēlējās pievērst Parlamenta uzmanību politiski svarīgiem jautājumiem:

Bogusław Sonik, Jörg Leichtfried, Bairbre de Brún (tā kā deputāte sāka uzstāšanos gēlu valodā, sēdes vadītājs viņai norādīja, ka no šīs valodas nav tulkojuma), Urszula Krupa, Zita Pleštinská un Kartika Tamara Liotard.

16.   Personu pārvietošanās pāri robežām ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām [KOM(2004)0391 — C6-0080/2004 — 2004/0127(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Michael Cashman (A6-0188/2005).

Uzstājās: Nicolas Schmit (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) un Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Michael Cashman iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Alessandro Battilocchio (DEVE komitejas atzinuma sagatavotājs), Manuel Medina Ortega (JURI komitejas atzinuma sagatavotājs), Stefano Zappalà PPE-DE grupas vārdā, Inger Segelström PSE grupas vārdā, Gérard Deprez ALDE grupas vārdā, Sylvia-Yvonne Kaufmann GUE/NGL grupas vārdā un Claude Moraes.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.2. punkts.

17.   Pētījumi drošības jomā (debates)

Ziņojums par pētījumiem drošības jomā — turpmākie pasākumi [2004/2171(INI)] — Ārlietu komiteja.

Referents: Bogdan Klich (A6-0103/2005).

Bogdan Klich iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Viviane Reding (Komisijas locekle).

Uzstājās: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (LIBE komitejas atzinuma sagatavotājs), Romana Jordan Cizelj PPE-DE grupas vārdā, Panagiotis Beglitis PSE grupas vārdā un Georgios Karatzaferis IND/DEM grupas vārdā.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.15. punkts.

18.   Informācijas sabiedrība (debates)

Ziņojums par informācijas sabiedrību [2004/2204(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

Referente: Catherine Trautmann (A6-0172/2005).

Catherine Trautmann iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Viviane Reding (Komisijas locekle).

Uzstājās: María Badía i Cutchet (CULT komitejas atzinuma sagatavotāja), Lambert van Nistelrooij PPE-DE grupas vārdā, David Hammerstein Mintz Verts/ALE grupas vārdā, Umberto Guidoni GUE/NGL grupas vārdā, Reino Paasilinna PSE grupas vārdā, Paul Rübig, Francisca Pleguezuelos Aguilar, András Gyürk, Ljudmila Novak, Bogusław Sonik un Malcolm Harbour.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.16. punkts.

19.   Lloyd's lieta (debates)

Mutisks jautājums, ko uzdeva Marcin Libicki PETI komitejas vārdā Komisijai par Lloyd's Names prasītāju lietu: Pirmās direktīvas par nedzīvības apdrošināšanu īstenošana (B6-0245/2005).

Marie Panayotopoulos-Cassiotou (aizstājot autoru) izvērsa mutisko jautājumu.

Charlie McCreevy (Komisijas loceklis) atbildēja uz mutisko jautājumu.

Uzstājās: Robert Atkins PPE-DE grupas vārdā, Manuel Medina Ortega PSE grupas vārdā, Diana Wallis ALDE grupas vārdā, Paul van Buitenen Verts/ALE grupas vārdā, Luca Romagnoli, pie grupām nepiederošs deputāts, Proinsias De Rossa un Charlie McCreevy.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

—

Marcin Libicki PETI komitejas vārdā par Lloyd's locekļu lūgumrakstiem (B6-0385/2005)

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.14. punkts.

20.   Budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **II (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam: Padomes Kopējā nostāja, lai pieņemtu Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu [9817/2005 — C6-0192/2005 — 2005/0064(SYN)] — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Othmar Karas (A6-0204/2005).

Othmar Karas iepazīstināja ar ieteikumu otrajam lasījumam.

Uzstājās Charlie McCreevy (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Alexander Radwan PPE-DE grupas vārdā, Ieke van den Burg PSE grupas vārdā, Sergej Kozlík, pie grupām nepiederošs deputāts, Cristobal Montoro Romero, Manuel António dos Santos un Charlie McCreevy.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2005. gada 23. jūnija protokola 12.9. punkts.

21.   Nākamās sēdes darba kārtība

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 357.269/JE).

22.   Sēdes slēgšana

Sēde tika slēgta plkst. 23.40.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Josep Borrell Fontelles

Priekšsēdētājs

(1)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.

(2)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.

(3)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.

(4)  Šī dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams.

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Adamou, Agnoletto, Allister, Alvaro, Andersson, Andria, Andrikienė, Antoniozzi, Arnaoutakis, Atkins, Attard-Montalto, Attwooll, Aubert, Audy, Ayala Sender, Aylward, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Baco, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bertinotti, Bielan, Birutis, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bonino, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Mihael Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Budreikaitė, van Buitenen, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Carollo, Casa, Casaca, Cashman, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cercas, Cesa, Chichester, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Cirino Pomicino, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Cramer, Crowley, Ryszard Czarnecki, Daul, de Brún, Degutis, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Drčar Murko, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duin, Duka-Zólyomi, Duquesne, Ebner, Ehler, El Khadraoui, Elles, Esteves, Estrela, Ettl, Eurlings, Jillian Evans, Robert Evans, Fajmon, Farage, Fatuzzo, Fazakas, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Flasarová, Flautre, Florenz, Foglietta, Fontaine, Ford, Fotyga, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gibault, Giertych, Gill, Gklavakis, Goebbels, Goepel, Golik, Gomes, Gomolka, Goudin, Genowefa Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, Gröner, Grosch, Grossetête, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hammerstein Mintz, Handzlik, Hannan, Harangozó, Harbour, Harkin, Harms, Hasse Ferreira, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jonckheer, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Jelko Kacin, Kaczmarek, Kallenbach, Kamiński, Karas, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klich, Klinz, Knapman, Koch, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Krasts, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Krupa, Kuc, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Laignel, Lamassoure, Lambert, Lambrinidis, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Laschet, Lauk, Lavarra, Lax, Lechner, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Fernand Le Rachinel, Letta, Liberadzki, Lichtenberger, Lienemann, Liotard, Lipietz, Locatelli, López-Istúriz White, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Malmström, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Mantovani, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Masip Hidalgo, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Mitchell, Mölzer, Mohácsi, Montoro Romero, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Morgantini, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscat, Mussolini, Musumeci, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Obiols i Germà, Öger, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Borut Pahor, Paleckis, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Patrie, Peillon, Pęk, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinheiro, Piotrowski, Pirilli, Piskorski, Pistelli, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podkański, Poettering, Poignant, Polfer, Pomés Ruiz, Portas, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Salvini, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Savary, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Schmidt, Ingo Schmitt, Pál Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schroedter, Schulz, Schuth, Schwab, Seeber, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Sinnott, Siwiec, Sjöstedt, Skinner, Škottová, Smith, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Spautz, Speroni, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stenzel, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Tatarella, Thomsen, Thyssen, Titford, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vaugrenard, Ventre, Verges, Vergnaud, Vidal-Quadras Roca, Vincenzi, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weisgerber, Westlund, Whitehead, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wijkman, Wise, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Wurtz, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zaleski, Zani, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka.

Ceturtdiena, 2005. gada 23. jūnijs

8.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 133/14

PROTOKOLS

(2006/C 133 E/02)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1.   Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.05.

2.   Oficiāla sveikšana

Sēdes vadītājs Parlamenta vārdā sveica Korejas Republikas parlamenta delegāciju Lee Sang-deuk vadībā, kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

3.   Dokumentu iesniegšana

Tika iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

1.

Padome un Komisija:

—

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 94 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību frontālās sadursmes gadījumā un Noteikumiem Nr. 95 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā (Dokuments attiecas uz EEZ) (07590/2005 — C6-0209/2005 — 2004/0243(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai: INTA

 

atzinums: TRAN

2.

Parlamenta komitejas:

2.1.

Ziņojumi:

—

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 382/2001, kas attiecas uz dienu, kad regula zaudē spēku, un dažiem noteikumiem par budžeta izpildi (KOM(2004)0840 — C6-0044/2005 — 2004/0288(CNS)) — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

Referents: Martin David (A6-0154/2005).

—

Ziņojums par rūpniecisko zveju un zivju miltu un zivju eļļas ražošanu (2004/2262(INI)) — Zivsaimniecības komiteja.

Referents: Stevenson Struan (A6-0155/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību (KOM(2004)0509 — C6-0125/2004 — 2004/0172(COD)) — Budžeta kontroles komiteja.

Referents: Duchoň Petr (A6-0156/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru 29. reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem (vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas — c/m/r) (KOM(2004)0638 — C6-0136/2004 — 2004/0225(COD)) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Florenz Karl-Heinz (A6-0163/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (KOM(2004)0634 — C6-0130/2004 — 2004/0231(COD)) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Blokland Johannes (A6-0169/2005).

—

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam Eiropas Kopienas vārdā noslēgt ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (KOM(2004)0635 — C6-0062/2005 — 2004/0232(CNS)) — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Blokland Johannes (A6-0170/2005).

—

Ziņojums par informācijas sabiedrību (2004/2204(INI)) — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

Referents: Trautmann Catherine (A6-0172/2005).

—

Ziņojums par tūrismu un attīstību (2004/2212(INI)) — Attīstības komiteja.

Referents: Cornillet Thierry (A6-0173/2005).

—

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko piemēro dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā (KOM(2005)0180 — C6-0138/2005 — 2005/0068(CNS)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Cavada Jean-Marie (A6-0186/2005).

—

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām (KOM(2004)0391 — C6-0080/2004 — 2004/0127(COD)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Cashman Michael (A6-0188/2005).

—

Ziņojums par grozījumiem 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (2005/2124(INI)) — Juridiskā komiteja.

Referents: Gargani Giuseppe (A6-0189/2005).

—

Ziņojums par projektu Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījumiem Nr. 2/2005 — algu korekcijas. I iedaļa — Eiropas Parlaments, II iedaļa — Padome, III iedaļa — Komisija, IV iedaļa — Eiropas Kopienu Tiesa, V iedaļa — Revīzijas palāta, VI iedaļa — Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa — Reģionu komiteja, VIII (A) iedaļa — Eiropas ombuds, VIII (B) iedaļa — Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (09491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD)) — Budžeta komiteja.

Referenti Garriga Polledo Salvador, Jensen Anne E. (A6-0190/2005).

—

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (KOM(2005)0227 — C6-0185/2005 — 2005/0101(CNS)) — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Cavada Jean-Marie (A6-0194/2005).

4.   Lielbritānijas prezidentūras darbības programma (debates)

Padomes paziņojums: Lielbritānijas prezidentūras darbības programma.

Tonijs Blērs (Apvienotās Karalistes premjerministrs un nākamais amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar Apvienotās Karalistes prezidentūras darbības programmu.

Uzstājās José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs).

Uzstājās: Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Daniel Marc Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā, Nigel Farage IND/DEM grupas vārdā, Brian Crowley UEN grupas vārdā, Roger Helmer, pie grupām nepiederošs deputāts, Timothy Kirkhope, Gary Titley un Karin Riis-Jørgensen.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Caroline Lucas, Roberto Musacchio, Mirosław Mariusz Piotrowski, Mogens N.J. Camre, Ashley Mote, Françoise Grossetête, Hannes Swoboda, Chris Davies, Jillian Evans, Eoin Ryan, James Hugh Allister un József Szájer.

5.   Oficiāla sveikšana

Sēdes vadītājs Parlamenta vārdā sveica Kuveitas Asamblejas delegāciju Dr. Nasser Jasem Al-Sane vadībā, kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

6.   Lielbritānijas prezidentūras darbības programma (debašu turpināšana)

Uzstājās: Poul Nyrup Rasmussen, Lena Ek, Ian Hudghton, Ryszard Czarnecki, Elmar Brok, Pasqualina Napoletano, Jean-Louis Bourlanges, Jana Bobošíková, Jaime Mayor Oreja un Bernard Poignant.

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

Uzstājās: Jorgo Chatzimarkakis, Jacek Emil Saryusz-Wolski, Enrique Barón Crespo, Andrew Duff, Antonio Tajani, Martine Roure, Sajjad Karim, Gunnar Hökmark, Jan Andersson, Nicholson of Winterbourne, Ursula Stenzel, Miguel Angel Martínez Martínez, Bill Newton Dunn, Avril Doyle, Charles Tannock, Karl von Wogau, Nikolaos Vakalis, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Margie Sudre, Tony Blair un José Manuel Barroso.

Debates tika slēgtas.

7.   Balsošanas laiks

Sīkāka informācija par balsojumiem (grozījumi, atsevišķi balsojumi un balsojumi pa daļām) ir sniegta protokola I pielikumā.

7.1.   Grozījumi 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (balsojums)

Ziņojums par grozījumiem 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu [2005/2124(INI)] — Juridiskā komiteja.

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0189/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 1. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS (tostarp lēmums par nolikuma pieņemšanu)

Pieņemts (P6_TA(2005)0245).

Par balsojumu uzstājās:

—

Pirms balsošanas Carl Schlyter norādīja uz kļūdu teksta zviedru valodas versijā;

—

Edith Mastenbroek sniedza precizējumus par 13. grozījuma saturu;

—

Giuseppe Gargani (referents) uzstājās pēc balsošanas.

SĒDI VADA: Alejo VIDAL-QUADRAS ROCA

Priekšsēdētāja vietnieks

8.   Parlamenta sastāvs

Antonio De Poli paziņoja, ka viņš ir ievēlēts par Venetas reģiona padomes locekli.

Tā kā šis amats saskaņā ar 7. panta 3. punktu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments saskaņā ar Reglamenta 4. panta 4. punktu paziņo, ka 2005. gada 16.maijā ir atbrīvojusies vieta, un par to informē attiecīgo valsti.

9.   Padomes kopējo nostāju paziņošana

Saskaņā ar Reglamenta 57. panta 1. punktu sēdes vadītājs paziņoja, ka ir saņemta šāda Padomes kopējā nostāja kopā ar pamatojumu par tās pieņemšanu, kā arī Komisijas nostāja par:

—

Kopējā nostāja, lai pieņemtu Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (09817/2005 — KOM(2005)0272 — C6-0192/2005 — 2005/0064(SYN))

nodots

atbildīgajai komitejai: ECON

Trīs mēnešu termiņš, lai Parlaments pieņemtu tā nostāju, sākas rītdien, 2005. gada 24. jūnijā.

10.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

11.   Labojumi iepriekšējo sēžu balsojumos

Minētā deputāte paziņoja par šādiem balsojuma labojumiem:

2005. gada 8. jūnija sēde

Reimer Böge ziņojums — A6-0153/2005

—

50. punkts, 1. daļa

pret: Bernadette Bourzai

—

grozījums Nr. 33

pret: Bernadette Bourzai

12.   Balsošanas laiks (turpinājums)

12.1.   Bīstamu vielu un preparātu tirgū laišana un lietošana (c/m/r) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem (vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas— c/m/r) [KOM(2004)0638 — C6-0136/2004 — 2004/0225(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Referents: Karl-Heinz Florenz (A6-0163/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 2. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0246).

12.2.   Personu pārvietošanās pāri robežām ***I (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām [KOM(2004)0391 — C6-0080/2004 — 2004/0127(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Michael Cashman (A6-0188/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 3. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0247).

12.3.   Noteikumi par budžeta izpildi * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 382/2001, kas attiecas uz dienu, kad regula zaudē spēku, un dažiem noteikumiem par budžeta izpildi [KOM(2004)0840 — C6-0044/2005 — 2004/0288(CNS)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

Referents: David Martin (A6-0154/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 4. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0248).

12.4.   Statistikas datu kvalitāte pārmērīga budžeta deficīta gadījumos * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā [KOM(2005)0071 — C6-0108/2005 — 2005/0013(CNS)] — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Jean-Paul Gauzès (A6-0181/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 5. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0249).

12.5.   Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā [KOM(2005)0180 — C6-0138/2005 — 2005/0068(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Jean-Marie Cavada (A6-0186/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 6. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0250).

12.6.   Ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku pārkāpšana * (Reglamenta 131. pants) (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku [KOM(2005)0227 — C6-0185/2005 — 2005/0101(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Referents: Jean-Marie Cavada (A6-0194/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 7. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2005)0251).

12.7.   Grozījumi budžeta grozījuma projektā Nr. 2/2005 (balsojums)

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 8. punkts)

GROZĪJUMI

Pieņemts (P6_TA(2005)0252).

12.8.   Budžeta grozījuma projekts Nr. 2/2005 (balsojums)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma projektu Nr. 2/2005 — algu korekcijas

I iedaļa — Eiropas Parlaments, II iedaļa — Padome, III iedaļa — Komisija, IV iedaļa — Eiropas Kopienu Tiesa, V iedaļa — Revīzijas palāta, VI iedaļa — Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa — Reģionu komiteja, VIII iedaļas A daļa — Eiropas ombuds, VIII iedaļas B daļa — Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs [09491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD)] — Budžeta komiteja.

Līdzreferenti: Salvador Garriga Polledo un Anne E. Jensen (A6-0190/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 9. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0253).

12.9.   Budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **II (balsojums)

Ieteikums otrajam lasījumam: Padomes Kopējā nostāja, lai pieņemtu Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu [9817/2005 — C6-0192/2005 — 2005/0064(SYN)] — Ekonomikas un monetārā komiteja.

Referents: Othmar Karas (A6-0204/2005).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 10. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2005)0254).

12.10.   Kopienas finanšu interešu aizsardzība ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību [KOM(2004)0509 — C6-0125/2004 — 2004/0172(COD)] — Budžeta kontroles komiteja.

Referents: Petr Duchoň (A6-0156/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 11. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0255).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0255).

12.11.   Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai ***I (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai [KOM(2004)0313 — C6-0032/2004 — 2004/0099(COD)] — Attīstības komiteja.

Referents: Michael Gahler (A6-0182/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 12. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0256).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0256).

12.12.   Melnā paltusa resursu atjaunošanas plāns * (balsojums)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izstrādā melnā paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas ietvaros [KOM(2004)0640 — C6-0197/2004 — 2004/0229(CNS)] — Zivsaimniecības komiteja.

Referents: Henrik Dam Kristensen (A6-0116/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 13. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2005)0257).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2005)0257).

12.13.   Eiropadome (2005. gada 16. - 17. jūnijā Briselē) (balsojums)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0386/2005, B6-0387/2005, B6-0388/2005, B6-0389/2005, B6-0390/2005 un B6-0391/2005

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0386/2005

(aizstāj B6-0386/2005, B6-0388/2005, B6-0389/2005 un B6-0391/2005)

Iesnieguši šādi deputāti:

—

Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā,

—

Martin Schulz un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā,

—

Graham Watson, Jules Maaten un Cecilia Malmström ALDE grupas vārdā,

—

Monica Frassoni, Daniel Marc Cohn-Bendit un Johannes Voggenhuber Verts/ALE grupas vārdā,

—

Brian Crowley, Cristiana Muscardini, Guntars Krasts un Roberta Angelilli UEN grupas vārdā,

—

Hannes Swoboda PSE grupas vārdā prasa atlikt debates saskaņā ar Reglamenta 170. panta 1. punktu.

Parlaments izteica piekrišanu šim pieprasījumam.

12.14.   Lloyd's lieta (balsojums)

Rezolūcijas priekšlikums B6-0385/2005

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 14. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0258).

12.15.   Pētījumi drošības jomā (balsojums)

Ziņojums par pētījumiem drošības jomā — turpmākie pasākumi [2004/2171(INI)] — Ārlietu komiteja.

Referents: Bogdan Klich (A6-0103/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 15. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0259).

Par balsojumu uzstājās:

—

Pirms balsošanas Hannes Swoboda PSE grupas vārdā ierosināja balsot kopumā par visiem grozījumiem. Tobias Pflüger GUE/NGL grupas vārdā pievienojās šim priekšlikumam, tomēr prasīja, lai par 22. līdz 25. grozījumu balsotu atsevišķi.

Sēdes vadītājs pieņēma šo pieprasījumu.

12.16.   Informācijas sabiedrība (balsojums)

Ziņojums par informācijas sabiedrību [2004/2204(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

Referente: Catherine Trautmann (A6-0172/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: I pielikuma 16. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2005)0260).

13.   Balsojuma skaidrojumi

Rakstiski balsojuma skaidrojumi:

Balsojuma skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojuma skaidrojumi:

Giuseppe Gargani ziņojums — A6-0189/2005

—

Michl Ebner, Hiltrud Breyer, Frank Vanhecke, Christoph Konrad un Othmar Karas

14.   Balsojuma labojumi

Turpmāk minētie deputāti iesniedza šādus balsojuma labojumus.

Giuseppe Gargani ziņojums — A6-0189/2005

—

12. pants, 1. punkts

par: Rainer Wieland, Anders Wijkman

—

14. pants, 1. punkts

pret: Hiltrud Breyer

—

grozījums Nr.1

pret: Avril Doyle

—

27. pants, 1. punkts

par: Philip Bushill-Matthews

pret: Bart Staes

—

grozījums Nr. 2

pret: Glyn Ford

atturas: Christa Prets

—

27. pants, 2. punkts

par: Charlotte Cederschiöld, Avril Doyle, Claude Turmes

pret: Michael Cramer

—

rezolūcija (kopumā)

par: Patrick Gaubert, Karin Jöns, Lambert van Nistelrooij, Anders Wijkman

Henrik Dam Kristensen ziņojums — A6-0116/2005

—

normatīvā rezolūcija

par: Hans-Peter Martin

Bogdan Klich ziņojums — A6-0103/2005

—

rezolūcija (kopumā)

par: Antoine Duquesne

pret: Jens-Peter Bonde

Reinhard Rack bija klāt, bet nepiedalījās balsošanā.

Karl-Heinz Florenz bija klāt, bet nepiedalījās balsošanā.

15.   Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana

Saskaņā ar Reglamenta 172. panta 2. punktu šīs sēdes protokolu iesniegs Parlamentam apstiprināšanai nākamās sēdes sākumā.

Ar Parlamenta piekrišanu pieņemtos tekstus nosūtīs tajos minētajām struktūrām.

16.   Nākamo sēžu datumi

Nākamās sēdes notiks no 2005. gada 4. līdz 7. jūlijam.

17.   Sesijas pārtraukšana

Eiropas Parlamenta sesija tika pārtraukta.

Sēde tika slēgta plkst.13.10.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Josep Borrell Fontelles

Priekšsēdētājs

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Adamou, Agnoletto, Albertini, Allister, Alvaro, Andersson, Andria, Andrikienė, Antoniozzi, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Assis, Atkins, Attard-Montalto, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Aylward, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Baco, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Birutis, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bonino, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Brepoels, Breyer, Březina, Brok, Brunetta, Budreikaitė, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busquin, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Carollo, Casa, Casaca, Cashman, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Cesa, Chatzimarkakis, Chichester, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Cirino Pomicino, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Daul, Davies, de Brún, Degutis, Dehaene, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dionisi, Dobolyi, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duin, Duka-Zólyomi, Duquesne, Ebner, Ehler, Ek, El Khadraoui, Elles, Esteves, Estrela, Ettl, Eurlings, Jillian Evans, Robert Evans, Fajmon, Falbr, Farage, Fatuzzo, Fava, Fazakas, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Flautre, Florenz, Fontaine, Ford, Fotyga, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gibault, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glante, Glattfelder, Goebbels, Goepel, Golik, Gomolka, Goudin, Genowefa Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, Gräßle, de Grandes Pascual, Grech, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Grosch, Grossetête, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hall, Hammerstein Mintz, Handzlik, Hannan, Harangozó, Harbour, Harkin, Hasse Ferreira, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Helmer, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Ibrisagic, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Kamiński, Karas, Karatzaferis, Karim, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klich, Klinz, Knapman, Koch, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Lamassoure, Lambert, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Laschet, Lauk, Lax, Lechner, Le Foll, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Fernand Le Rachinel, Letta, Liberadzki, Lichtenberger, Lienemann, Liotard, Lipietz, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Malmström, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Mantovani, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Masip Hidalgo, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Mussolini, Musumeci, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, Niebler, Novak, Obiols i Germà, Öger, Özdemir, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Borut Pahor, Paleckis, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patrie, Pavilionis, Peillon, Pęk, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pinheiro, Piotrowski, Pirilli, Piskorski, Pistelli, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podkański, Poettering, Poignant, Pomés Ruiz, Portas, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Salvini, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Savary, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Schmidt, Ingo Schmitt, Pál Schmitt, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schroedter, Schulz, Schuth, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Speroni, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stenzel, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Tatarella, Thyssen, Titford, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Varvitsiotis, Vatanen, Vaugrenard, Ventre, Verges, Vergnaud, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whitehead, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wijkman, Wise, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Wurtz, Wynn, Zahradil, Zaleski, Zani, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Zieleniec, Zimmer, Zvěřina, Zwiefka.

I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+

pieņemts

-

noraidīts

↓

zaudējis spēku

A

atsaukts

PS (..., ..., ...)

balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)

EB (..., ..., ...)

elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)

bd

balsošana pa daļām

ats

atsevišķa balsošana

groz

grozījums

KG

kompromisa grozījums

AD

attiecīgā daļa

S

svītrojošs grozījums

=

identiski grozījumi

§

punkts

pants

pants

apsv

apsvērums

RP

rezolūcijas priekšlikums

KRP

kopīgs rezolūcijas priekšlikums

AIZKL

aizklāta balsošana

1.   Grozījumi 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu

Ziņojums: Giuseppe GARGANI (A6-0189/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Lēmums

3. pants, aiz 2. §

4

UEN

 

-

 

5

UEN

 

-

 

6. panta 1. §

6

UEN

 

-

 

7. panta 1. §

7

UEN

 

-

 

7. pants, aiz 3. §

8

UEN

 

-

 

aiz 7. panta

9

UEN

 

-

 

9. panta 1. §

10

UEN

 

A

 

12. panta 1. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

490, 55, 42

12. panta 2. §

12S

PPE-DE

 

A

 

14. panta 1. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

499, 33, 65

17. panta 9. §

11

UEN

 

-

 

aiz 17. panta

1

Verts/ALE

PS

-

99, 440, 57

20. panta 3. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

516, 33, 44

23. panta 2. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/EB

+

362, 178, 54

27. panta 1. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

502, 22, 71

27. panta 2. §

2

Verts/ALE

PS

-

100, 434, 62

§

sākotnējais teksts

PS

+

465, 74, 58

12. apsvērums

§

sākotnējais teksts

ats/EB

-

190, 351, 51

Rezolūcija

aiz 3. §

13

MASTENBROEK u.c.

 

-

 

aiz 4. §

14

MASTENBROEK u.c.

EB

-

263, 276, 51

aiz E apsvēruma

3

UEN

 

-

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

403, 89, 92

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: 12. apsvērums

ALDE: 12. apsvērums

Verts/ALE: 12. apsvērums

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

Verts/ALE: 1. un 2. grozījums

PPE-DE: galīgais balsojums

IND/DEM: 12. panta 1. §, 14. panta 1. §, 20. panta 3. §, 27. panta 1. un 2. § un galīgais balsojums

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE:

23. panta 2. §

1. daļa:“Maksājumus saskaņā ar ... ik mēnesi euro”

2. daļa:“vai pēc deputāta izvēles ... veic maksājumus.”

Dažādi

PPE-DE atsauca 12. grozījumu.

2.   Bīstamu vielu un preparātu tirgū laišana un lietošana (c/m/r) ***I

Ziņojums: Karl-Heinz FLORENZ (A6-0163/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

3.   Personu pārvietošanās pāri robežām ***I

Ziņojums: Michael CASHMAN (A6-0188/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

4.   Noteikumi par budžeta izpildi *

Ziņojums: David MARTIN (A6-0154/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

5.   Statistikas datu kvalitāte pārmērīga budžeta deficīta gadījumos *

Ziņojums: Jean-Paul GAUZÈS (A6-0181/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

6.   Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā *

Ziņojums: Jean-Marie CAVADA (A6-0186/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

7.   Ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku pārkāpšana *

Ziņojums: Jean-Marie CAVADA (A6-0194/2005)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Viens balsojums

 

+

 

8.   Grozījumi budžeta grozījuma projektā Nr. 2/2005 — BUDG

BUDŽETS (grozījumi)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Budžeta groz. Nr. 2/2005

1-3

komiteja

 

+

Vajadzīgs kvalificēts vairākums

9.   Budžeta grozījuma projekts Nr. 2/2005 — BUDG

Ziņojums: Salvador GARRIGA POLLEDO / Anne Elisabet JENSEN (A6-0190/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

10.   Budžeta stāvokļa uzraudzība un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana **II

Ziņojums: Othmar KARAS (A6-0204/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-6

komiteja

EB

-

Vajadzīgs kvalificēts vairākums

257, 309, 1

11.   Kopienas finanšu interešu aizsardzība ***I

Ziņojums: Petr DUCHOŇ (A6-0156/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-5

7-8

10-12

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķs balsojums

6

komiteja

bd

+

 

9

komiteja

bd

+

 

Balsojums: ierosinātie grozījumi

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: 6. un 9. grozījums

12.   Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai ***I

Ziņojums: Michael GAHLER (A6-0182/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-31

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

13.   Melnā paltusa resursu atjaunošanas plāns *

Ziņojums: Henrik Dam KRISTENSEN (A6-0116/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-10

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

PS

+

540, 12, 12

Pieprasījums balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

14.   Lloyd's lieta

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0385/2005

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

Lūgumrakstu komitejas rezolūcija

(B6-0385/2005)

B apsvērums

1

PPE-DE

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

15.   Pētījumi drošības jomā

Ziņojums: Bogdan KLICH (A6-0103/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

 

1-21

IND/DEM

 

-

 

35. §

22S

IND/DEM

 

-

 

38. §

23S

IND/DEM

 

-

 

39. §

24

IND/DEM

 

-

 

42. §

25

IND/DEM

 

-

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

393, 97, 29

Pieprasījumi balsot pēc saraksta:

GUE/NGL: galīgais balsojums

Dažādi:

Par 1. un 21. grozījumu balsoja kopumā.

16.   Informācijas sabiedrība

Ziņojums: Catherine TRAUTMANN (A6-0172/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Iesniedzējs

PS utt.

Balsojums

PS/EB - piezīmes

5. §, 5. ievilkums

1

GUE/NGL

EB

-

178, 219, 8

8. §, 6. ievilkums

2

GUE/NGL

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

12. panta 1. punkts

Par: 490

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Guidoni, Kaufmann, Markov, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland

NI: Battilocchio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Helmer, Masiel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Rutowicz

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Graça Moura, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Buitenweg, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 55

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Liotard, Meijer, Strož, Svensson

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Claeys, Dillen, Lang, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Deß, Friedrich, Gomolka, Gräßle, Lechner, Liese, Mayer, Posselt, Sommer, Wieland

PSE: Cottigny, Kuc

UEN: Szymański

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 42

ALDE: Cavada, Harkin, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: de Brún, Flasarová, Kohlíček, McDonald, Pafilis, Portas, Remek, Toussas

NI: Allister, Bobošíková, Kozlík

PPE-DE: Ebner, Guellec, Hoppenstedt, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Reul, Ribeiro e Castro, Schmitt Ingo, Stevenson, von Wogau, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Ferreira Anne, Le Foll, Lienemann, Pahor, Roth-Behrendt, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Roszkowski

Verts/ALE: Breyer

2.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

14. panta 1. punkts

Par: 499

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Kaufmann, Pflüger, Rizzo, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Salvini, Speroni, Tomczak

NI: Allister, Battilocchio, Czarnecki Marek Aleksander, De Michelis, Helmer, Masiel, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 33

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter, Mote

PPE-DE: Friedrich, Schnellhardt

PSE: Cottigny

UEN: Szymański

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 65

ALDE: Cavada, Morillon, Nicholson of Winterbourne, Resetarits

GUE/NGL: Flasarová, Kohlíček, Pafilis, Remek, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Knapman, Louis, Nattrass, Rogalski, Titford, Whittaker, Wise

NI: Baco, Claeys, Czarnecki Ryszard, Dillen, Kozlík, Lang, Le Rachinel, Martinez, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Ebner, Hoppenstedt, Jałowiecki, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Ribeiro e Castro, Schmitt Ingo, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Ferreira Anne, Fruteau, Grech, Le Foll, Leichtfried, Lienemann, Pahor, Roth-Behrendt, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Roszkowski

Verts/ALE: Breyer, Lichtenberger, Turmes

3.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

1. groz.

Par: 99

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Salvini, Speroni

NI: Claeys, Dillen, Mussolini, Vanhecke

PPE-DE: Brepoels, Doyle, Liese

PSE: van den Berg, Berman, Bozkurt, van den Burg, Corbey, Désir, Gill, McAvan, Mann Erika, Mastenbroek, Mikko, Napoletano, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Rasmussen, Siwiec

UEN: Aylward, Crowley, Didžiokas, Fotyga, Janowski, Kamiński, Ó Neachtain, Roszkowski, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 440

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Kohlíček, Strož, Svensson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Allister, Battilocchio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Lang, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berès, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Prets, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Berlato, Camre, La Russa, Muscardini, Musumeci, Szymański, Tatarella

Atturas: 57

ALDE: Cavada, Davies, Morillon, Nicholson of Winterbourne, Resetarits

GUE/NGL: Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Kaufmann, Pafilis, Remek, Rizzo, Toussas

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, Rogalski

NI: Baco, Bobošíková, Helmer, Kozlík, Martin Hans-Peter, Mote, Rivera

PPE-DE: Callanan, Ebner, Gawronski, Grosch, Heaton-Harris, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Ribeiro e Castro, Schmitt Ingo, Sommer, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: De Vits, El Khadraoui, Ferreira Anne, Grech, Le Foll, Lienemann, Muscat, Pahor, Reynaud, Roure, Tarabella, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Wiersma

4.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

20. panta 3. punkts

Par: 516

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Kaufmann, McDonald, Markov, Maštálka, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Pęk, Salvini, Speroni

NI: Allister, Battilocchio, De Michelis, Helmer, Lang, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lehtinen, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Szymański, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Pret: 33

GUE/NGL: Flasarová, Kohlíček, Strož

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Piotrowski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Martin Hans-Peter, Masiel, Mote, Rutowicz, Vanhecke

PPE-DE: Pleštinská

PSE: Cottigny, Leichtfried

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 44

ALDE: Cavada, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Liotard, Meijer, Remek, Svensson

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Rogalski

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Ebner, Hoppenstedt, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Reul, Ribeiro e Castro, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Ferreira Anne, Fruteau, Hazan, Le Foll, Liberadzki, Lienemann, Myller, Pahor, Roure, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Roszkowski

Verts/ALE: de Groen-Kouwenhoven, Lichtenberger, Voggenhuber

5.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

27. panta 1. punkts

Par: 502

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Guidoni, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Triantaphyllides, Uca, Verges, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Knapman, Louis, Salvini, Speroni, Titford, Tomczak

NI: Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Helmer, Lang, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brepoels, Březina, Brok, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Rühle, Schmidt, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 22

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Kohlíček, Strož

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter, Mote

PPE-DE: Beazley, Bushill-Matthews, Deva, Elles, Harbour, Hoppenstedt, Langen

PSE: Cottigny, Van Lancker

Verts/ALE: Breyer, Romeva i Rueda, Schlyter, Smith

Atturas: 71

ALDE: Cavada, Davies, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Kaufmann, Liotard, McDonald, Markov, Meijer, Pafilis, Remek, Svensson, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Krupa, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Whittaker, Wise

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Ebner, Guellec, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Quisthoudt-Rowohl, Ribeiro e Castro, Schmitt Ingo, Schnellhardt, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Ferreira Anne, Fruteau, Grech, Jöns, Le Foll, Leichtfried, Lienemann, Pahor, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Pirilli, Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: Flautre, Jonckheer

6.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

2. groz.

Par: 100

ALDE: Davies

GUE/NGL: Agnoletto, de Brún, Kaufmann, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Dillen, Martin Hans-Peter, Masiel, Mussolini, Vanhecke

PPE-DE: Brepoels, De Veyrac, Liese, Schmitt Ingo

PSE: van den Berg, Berman, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Corbey, Gill, Kinnock, McAvan, McCarthy, Martin David, Mastenbroek, Mikko, Santoro, Stihler, Van Lancker

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 434

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Kohlíček, Strož

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Tomczak

NI: Lang, Le Rachinel, Martinez, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berlinguer, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kuc, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Szejna, Tabajdi, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Atturas: 62

ALDE: Cavada, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Adamou, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Pafilis, Remek, Rizzo, Svensson, Toussas

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Helmer, Kozlík, Mote, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Callanan, Ebner, Gawronski, Heaton-Harris, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Quisthoudt-Rowohl, Ribeiro e Castro, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: Berger, Bösch, Ettl, Ferreira Anne, Grech, Kreissl-Dörfler, Leichtfried, Lienemann, Muscat, Napoletano, Pahor, Reynaud, Swoboda, Tarabella, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud, Wiersma

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Pirilli, Roszkowski, Szymański

7.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

27. panta 2. punkts

Par: 465

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Guidoni, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Grabowski, Krupa, Louis, Pęk, Salvini, Speroni

NI: Allister, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Helmer, Lang, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Rivera, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Castiglione, del Castillo Vera, Cesa, Chichester, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, De Veyrac, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Škottová, Sommer, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Leinen, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Cramer, Flautre, Horáček, Lipietz, Turmes

Pret: 74

ALDE: Resetarits, Samuelsen, Szent-Iványi

GUE/NGL: Strož

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter, Mote, Mussolini, Romagnoli, Rutowicz

PPE-DE: Cederschiöld, Chmielewski, Doyle, Hökmark, Silva Peneda

PSE: van den Berg, Berman, Bozkurt, Corbey, Cottigny, Gill, Kósáné Kovács, Koterec, Lehtinen, Mastenbroek, Rasmussen

UEN: Muscardini

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Evans Jillian, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 58

ALDE: Cavada, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Markov, Pafilis, Remek, Toussas

IND/DEM: Coûteaux, Piotrowski, Rogalski, Tomczak

NI: Baco, Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Brepoels, Caspary, Ebner, Hoppenstedt, Konrad, Landsbergis, Laschet, Pieper, Quisthoudt-Rowohl, Ribeiro e Castro, Sonik, Stevenson, Zatloukal, Zieleniec

PSE: van den Burg, Ferreira Anne, Fruteau, Grech, Hazan, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, Pahor, Roure, Schulz, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Wiersma

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Pirilli, Roszkowski, Szymański

8.   Gargani ziņojums A6-0189/2005

Rezolūcija

Par: 403

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Guidoni, Kaufmann, Liotard, McDonald, Markov, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Rizzo, Seppänen, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde

NI: Allister, Battilocchio, De Michelis, Helmer, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Brepoels, Březina, Brok, Bushill-Matthews, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Carollo, Casa, Castiglione, Cederschiöld, Cesa, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fjellner, Fontaine, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Graça Moura, Grossetête, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klich, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lombardo, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Martens, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mikolášik, Mitchell, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pinheiro, Poettering, Queiró, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Pál, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Šťastný, Stenzel, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vlasák, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Zahradil, Zaleski, Zatloukal, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arnaoutakis, Assis, Attard-Montalto, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Ford, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuc, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moraes, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rasmussen, Riera Madurell, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Scheele, Schulz, Segelström, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vincenzi, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, La Russa, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Jonckheer, Kusstatscher, Lambert, Lucas, Onesta, Rühle, Schroedter, Smith, Staes

Pret: 89

GUE/NGL: Flasarová, Guerreiro, Kohlíček, Maštálka, Pafilis, Ransdorf, Strož, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Farage, Giertych, Goudin, Grabowski, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Lang, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Masiel, Mote, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Böge, Caspary, Chichester, Deß, Ebner, Ehler, Florenz, Gomolka, Gräßle, Hoppenstedt, Klamt, Konrad, Kuźmiuk, Langen, Mann Thomas, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Pieper, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Schmitt Ingo, Schwab, Sommer, Sturdy, Ulmer, Weber Manfred, Weisgerber, Wuermeling

PSE: Bullmann, Cottigny

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Muscardini, Roszkowski, Szymański

Verts/ALE: Breyer, Schlyter

Atturas: 92

ALDE: Budreikaitė, Cavada, Geremek, Kułakowski, Morillon, Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Portas, Remek, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Borghezio, Speroni

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Ayuso González, del Castillo Vera, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Fernández Martín, Fraga Estévez, Galeote Quecedo, Garriga Polledo, de Grandes Pascual, Grosch, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Herranz García, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Kaczmarek, Landsbergis, López-Istúriz White, Marques, Mato Adrover, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Montoro Romero, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Pomés Ruiz, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Salafranca Sánchez-Neyra, Sonik, Stevenson, Tannock, Wojciechowski, Zappalà, Zieleniec

PSE: Berès, Bourzai, Carlotti, Désir, Douay, Fruteau, Gröner, Hazan, Jöns, Kindermann, Le Foll, Lienemann, Reynaud, Rosati, Roure, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

UEN: Didžiokas, Pirilli

Verts/ALE: Beer, Bennahmias, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Harms, Isler Béguin, Kallenbach, Lagendijk, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Romeva i Rueda, Schmidt, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

9.   Kristensen ziņojums A6-0116/2005

Rezolūcija

Par: 540

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bonino, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Duquesne, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lax, Letta, Lynne, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Tomczak

NI: Battilocchio, Bobošíková, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, De Michelis, Dillen, Lang, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Brepoels, Březina, Brok, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Cesa, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Klamt, Klich, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Pomés Ruiz, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Šťastný, Stenzel, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wuermeling, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Grabowska, Grech, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuc, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stihler, Swoboda, Tabajdi, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Wynn, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Didžiokas, La Russa, Muscardini, Pirilli, Tatarella

Verts/ALE: Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jillian, Flautre, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 12

ALDE: Maaten, Malmström, Samuelsen

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Titford, Whittaker, Wise

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Wijkman

UEN: Ryan

Atturas: 12

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis

NI: Kozlík

PPE-DE: Koch, Konrad

UEN: Fotyga, Janowski, Kamiński, Musumeci, Roszkowski, Szymański

10.   Klich ziņojums A6-0103/2005

Rezolūcija

Par: 393

ALDE: Alvaro, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Hall, Harkin, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Karim, Klinz, Krahmer, Lax, Letta, Lynne, Maaten, Malmström, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Pannella, Pistelli, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Toia, Virrankoski, Wallis

NI: Battilocchio, Czarnecki Marek Aleksander, De Michelis, Masiel, Mussolini, Rivera, Romagnoli

PPE-DE: Antoniozzi, Audy, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Bonsignore, Brepoels, Březina, Brok, Buzek, Cabrnoch, Carollo, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cesa, Chmielewski, Coelho, Daul, Demetriou, Deß, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dionisi, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gklavakis, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Kuźmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lombardo, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pálfi, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pinheiro, Piskorski, Pleštinská, Podkański, Poettering, Posselt, Protasiewicz, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schmitt Ingo, Schmitt Pál, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sonik, Šťastný, Stenzel, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wojciechowski, Wortmann-Kool, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Assis, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Berès, van den Berg, Berger, Bösch, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Evans Robert, Falbr, Fava, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Grabowska, Gröner, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Harangozó, Hasse Ferreira, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuc, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Masip Hidalgo, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Piecyk, Pittella, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, Santoro, dos Santos, Schapira, Sifunakis, Siwiec, Stihler, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Whitehead, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani

UEN: Berlato, Fotyga, Janowski, Kamiński, La Russa, Roszkowski, Szymański, Tatarella

Pret: 97

ALDE: Nicholson of Winterbourne

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, de Brún, Flasarová, Guerreiro, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Verges, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Borghezio, Chruszcz, Clark, Coûteaux, Giertych, Goudin, Grabowski, Krupa, Louis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Salvini, Speroni, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Claeys, Dillen, Martin Hans-Peter, Martinez, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Andrikienė, Harbour, Méndez de Vigo

PSE: Berman

UEN: Aylward, Crowley, Didžiokas, Musumeci, Pirilli, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Evans Jillian, Flautre, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schmidt, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Ždanoka

Atturas: 29

ALDE: Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: Guidoni

IND/DEM: Bonde, Booth

NI: Czarnecki Ryszard, Kozlík, Rutowicz

PPE-DE: Ashworth, Bowis, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Kamall, Konrad, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Zvěřina

PSE: Berlinguer, Grech, Muscat

UEN: Camre, Muscardini.

PIEŅEMTIE TEKSTI

 

P6_TA(2005)0245

Eiropas Parlamenta deputātu nolikums

Eiropas Parlamenta rezolūcija par grozījumiem 2003. gada 4. jūnija lēmumā, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (2005/2124(INI))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 190. panta 5. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 108. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā tā 2003. gada 4. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma pieņemšanu (1),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0189/2005),

A.

ņemot vērā tā 2003. gada 17. decembra rezolūciju (2),

B.

tā kā ir lietderīgi grozīt iepriekš pieņemtos lēmumus par Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu,

C.

tā kā grozītajā tekstā nav būtisku jaunu noteikumu, kuru dēļ būtu vēlreiz jāapspriežas ar Komisiju,

D.

ņemot vērā Padomes 2005. gada 6. jūnija vēstuli,

E.

ņemot vērā 2005. gada 3. jūnija dalībvalstu pārstāvju saistības, ko tās uzņēmās tiekoties ar Padomi, lai izskatītu Eiropas Parlamenta pieprasījumu pārskatīt 1965. gada Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību attiecīgo noteikumu daļu par Eiropas Parlamenta deputātiem, lai iespējami īsā laikā panāktu vienošanos,

1.

groza tā 2003. gada 4. jūnija lēmumu par Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kā redzams pievienotajā tekstā;

2.

aicina Padomi apstiprināt grozīto tekstu;

3.

aicina Prezidiju nodrošināt, lai jaunie noteikumi, kas reglamentē deputātu izdevumu atlīdzināšanu, stātos spēkā vienlaicīgi ar nolikumu;

4.

attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu uzstāj uz vispārēju kompromisu, kurā ir šādi elementi:

a)

atsevišķa un neatkarīga tās nolikuma daļas pārbaude, uz kuru attiecas sekundārie tiesību akti, un tās daļas pārbaude, uz kuru attiecas primārie tiesību akti, kā arī abu daļu apstiprināšana saskaņā ar tiem organizatoriskajiem noteikumiem, kuri attiecas uz katru no tām;

b)

attiecībā uz to daļu, uz kuru attiecas primārie tiesību akti, dalībvalstis tiek aicinātas pārskatīt tos noteikumus 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās, kuri saistīti ar Eiropas Parlamenta deputātiem, par paraugu ņemot 2003. gada 3. un 4. jūnijā apstiprināto nolikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un pieteikuma iesniedzēju valstu parlamentiem.

(1)  OV C 68, 18.3.2004., 210. lpp.

(2)  OV C 91 E, 15.4.2004., 230. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS, AR KO PIEŅEM EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU NOLIKUMU

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 190. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

ar Padomes piekrišanu,

tā kā:

(1)

Parlamentu veido “pārstāvji, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas”. Šie pārstāvji saskaņā ar EK līguma 190. panta 1. punktu ir “Kopienā apvienoto valstu tautu ievēlētie deputāti”. Šo apzīmējumu izmanto arī EK līguma 190. panta 2. punktā (“dalībvalstīs ievēlēto pārstāvju skaits”) un EK līguma 190. panta 3. punktā (“Pārstāvjus ievēl uz pieciem gadiem.”). Šie noteikumi, saskaņā ar kuriem deputāti ir tautu pārstāvji, paredz nolikumā izmantot apzīmējumu “deputāti”.

(2)

Saskaņā ar EK līguma 199. panta 1. punktu Parlamentam ir tiesības tā darbības iekšējos jautājumus regulēt tā Reglamentā, ņemot vērā šo nolikumu.

(3)

Nolikuma 1. pants definē deputāta jēdzienu un izskaidro, ka runa nav par viņu tiesībām un pienākumiem, bet gan par noteikumiem un vispārīgiem nosacījumiem saistībā ar deputāta pilnvaru īstenošanu.

(4)

Deputātu brīvību un neatkarību, kas noteiktas 2. pantā un nav minētas nevienā primāro tiesību aktu tekstā, ir nepieciešams aizsargāt ar tiesību aktiem. Deputātu apņemšanās noteiktā laikā atteikties no savām pilnvarām vai tādi paziņojumi par nodomu atteikties no pilnvarām nenoteiktā laikā, kurus politiskās partijas var izmantot pēc saviem ieskatiem, nav savienojami ar deputāta brīvības un neatkarības jēdzienu un tādēļ nevar būt juridiski saistoši.

(5)

3. panta 1. punktā ir pārņemts teksts no 4. panta 1. punkta 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās.

(6)

Saskaņā ar 5. pantu noteiktās iniciatīvas tiesības ir ikviena Parlamenta deputāta nozīmīgākās tiesības. Šīs tiesības nevar atņemt saskaņā ar Parlamenta Reglamentu.

(7)

6. pantā noteiktās tiesības iepazīties ar dokumentiem, kuras jau iepriekš izrietēja no Parlamenta Reglamenta, attiecas uz pilnvaru īstenošanas būtisku aspektu un tāpēc jāiekļauj nolikumā.

(8)

Neņemot vērā centienus, kas ir vērsti pret valodu daudzveidību, 7. pantam jānodrošina, ka tā reāli tiek saglabāta. Nav pieļaujama nevienas oficiālās valodas diskriminācija. Šim principam jābūt spēkā arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.

(9)

Saskaņā ar 9. un 10. pantu deputātiem par pienākumu pildīšanu jāsaņem alga. Attiecībā uz šīs algas apmēru Eiropas Parlamenta izveidota ekspertu grupa 2000. gada maijā ir iesniegusi pētījumu. Eksperti uzskata, ka atbilstoša ir alga 38,5 % apmērā no Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša pamatalgas.

(10)

Tā kā algu, pārejas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir lietderīgi, ka tie ir pakļauti aplikšanai ar nodokli par labu Kopienām.

(11)

Pamatojoties uz deputātu īpašo stāvokli, jo īpaši tas attiecas uz apstākli, ka viņu dzīves vietai nav jābūt Parlamenta darba vietās, un viņu īpašo saistību ar valsti, kurā viņi ir ievēlēti, ir lietderīgi nodrošināt dalībvalstīm iespēju piemērot tajās spēkā esošos noteikumus nodokļu tiesību jomā attiecībā uz algu, pārejas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju.

(12)

9. panta 3. punkts ir nepieciešams, jo partijas bieži cer, ka daļu no 1. un 2. punktā norādītajiem maksājumiem izmantos to vajadzībām. Šādai partiju finansēšanas formai ir jābūt aizliegtai.

(13)

9. panta 2. punktā un 13. pantā paredzētajam pārejas pabalstam jāpalīdz pārvarēt laika posmu starp deputāta pilnvaru izbeigšanos un profesionālās darbības atsākšanu. Uzsākot īstenot citas deputāta pilnvaras vai kādu oficiālu amatu, vairs nav pamata šā pabalsta maksāšanai.

(14)

Ņemot vērā attīstību dalībvalstīs pensiju jomā, tiek uzskatīts par vajadzīgu ieviest, ka bijušais deputāts, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesīgs pieprasīt vecuma pensiju. 14. panta noteikumi neietekmē dalībvalstu pilnvaras ņemt vērā vecuma pensiju, aprēķinot pienākošos pensiju saskaņā ar dalībvalsts iekšējām tiesību normām.

(15)

Normas par apgādnieka zaudējuma pensiju būtiskākajos jautājumos atbilst Eiropas Kopienas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Pārdzīvojušā laulātā tiesības, kurš ir noslēdzis jaunu laulību, pamatojas uz mūsdienīgo ideju, ka šīs tiesības izriet no paša veiktajiem maksājumiem, bet nevis tikai nodrošina “apgādību”. Šīs tiesības pastāv arī tad, ja pārdzīvojušais laulātais ir uzskatāms par “nodrošinātu”, pamatojoties uz paša ienākumiem vai savu īpašumu.

(16)

18. pantā iekļautie noteikumi ir nepieciešami, jo, stājoties spēkā nolikumam, vairs netiek veikti tādi dalībvalstu maksājumi kā ar slimību saistītās izmaksas vai pabalsts sakarā ar veselības apdrošināšanas iemaksām. Šīs kompensācijas bieži piešķir arī pēc deputātu pilnvaru izbeigšanās.

(17)

Attiecībā uz noteikumiem par izdevumu kompensāciju jāņem vērā pamatprincipi, kurus Eiropas Kopienu Tiesa ir izstrādājusi spriedumā Lord Bruce lietā (1). Saskaņā ar to Parlaments var piešķirt kompensācijas attiecīgos gadījumos, pamatojoties uz vienotu likmi, lai samazinātu administratīvos izdevumus, kas ir saistīti ar sistēmu, saskaņā ar kuru pārbauda katru izdevumu atsevišķi. Tas atbilst priekšstatam par labu pārvaldību.

(18)

2003. gada 28. maijā Parlamenta Prezidijs ir apstiprinājis vairākus tādus noteikumus par deputātu izdevumiem un piemaksām, kas pamatojas uz faktiskiem izdevumeim, kuriem jāstājas spēkā vienlaicīgi ar šo nolikumu.

(19)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek saglabāti noteikumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Parlamenta deputāti, īstenojot savas deputāta pilnvaras, dalībvalstīs ir pielīdzināti šo valstu deputātiem. Šīs problēmas risinājums Eiropas Savienības līmenī nav iespējams, ņemot vērā lielo skaitu ļoti atšķirīgu noteikumu dalībvalstīs. Ja šādu noteikumu nebūtu, Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru īstenošana attiecīgajā dalībvalstī būtu ievērojami apgrūtināta vai pat vispār neiespējama. Efektīva deputāta pilnvaru īstenošana ir arī dalībvalstu interesēs.

(20)

25. panta 1. punkts ir nepieciešams tādēļ, ka ļoti atšķirīgie dalībvalstu noteikumi, kuriem līdz šim bija pakļauti deputāti, padara neiespējamu visu to problēmu risinājumu Eiropas Savienības līmenī, kas ir saistītas ar pāreju no vecās sistēmas uz jauno Eiropas Savienības sistēmu. Deputātiem noteiktās izvēles tiesības izslēdz tiesību ierobežošanu vai materiālus zaudējumus saistībā ar šo pāreju. 2. un 3. punkts izriet no lēmuma saskaņā ar 1. punktu.

(21)

Atšķirīgā situācija dažādās dalībvalstīs ir ņemta vērā 29. pantā, kurā dalībvalstīm ļauts kā pārejas pasākumu pieņemt normas, kas atšķiras no šā nolikuma noteikumiem. Šo pašu atšķirību dēļ dalībvalstīm ir arī iespēja saglabāt vienādu algu Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstu parlamentu deputātiem,

IR NOLĒMIS.

I DAĻA

NOTEIKUMI UN VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU UZDEVUMU ĪSTENOŠANAI

1. pants

Šajā nolikumā ir iekļauti noteikumi un vispārīgie nosacījumi Eiropas Parlamenta deputātu uzdevumu īstenošanai.

2. pants

1.   Deputāti ir brīvi un neatkarīgi.

2.   Vienošanās par atteikšanos no deputāta pilnvarām pirms vai pilnvaru laika beigās nav spēkā.

3. pants

1.   Deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.

2.   Vienošanās par deputāta pilnvaru īstenošanas veidu nav spēkā.

4. pants

Dokumenti un pieraksti elektroniskā formā, kurus ir saņēmis, sagatavojis vai izsūtījis kāds deputāts, nav pielīdzināmi Parlamenta dokumentiem, ja vien tie nav iesniegti saskaņā ar Reglamentu.

5. pants

1.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības, ikvienam deputātam ir tiesības iesniegt priekšlikumu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem.

2.   Parlaments tā Reglamentā nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

6. pants

1.   Deputātiem ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas ir Parlamenta rīcībā.

2.   1. punkts neattiecas uz personas lietām un norēķiniem.

3.   Eiropas Savienības tiesību aktus un vienošanās iestāžu starpā par piekļuvi dokumentiem 1. punkts neietekmē.

4.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

7. pants

1.   Parlamenta dokumentus tulko visās oficiālajās valodās.

2.   Uzstāšanās simultāni tulko visās citās oficiālajās valodās.

3.   Parlaments nosaka šā panta noteikumu īstenošanas nosacījumus.

8. pants

1.   Deputāti var apvienoties politiskās grupās.

2.   Parlaments tā Reglamentā nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

9. pants

1.   Deputātiem ir tiesības pieprasīt atbilstošu algu, kas nodrošina viņu neatkarību.

2.   Pēc deputāta pilnvaru laika beigām viņiem ir tiesības uz pārejas pabalstu un pensiju.

3.   Vienošanās par algu, pārejas pabalsta par mandāta beigšanos un pensijas izmantošanu citiem, nekā tikai privātiem mērķiem nav spēkā.

4.   Deputātu un bijušo deputātu pārdzīvojušajiem laulātajiem (apgādnieka zaudētājiem) ir tiesības uz pensiju.

10. pants

Alga sasniedz 38,5 % no Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša pamatalgas.

11. pants

Algu, ko deputāts saņem par deputāta pilnvaru īstenošanu citā parlamentā, ņem vērā, aprēķinot Eiropas Parlamenta algu.

12. pants

1.   Saskaņā ar 9. pantu paredzētā alga ir pakļauta Kopienas nodoklim, ievērojot tos pašus nosacījumus, kādi ir noteikti 13. pantā Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās ierēdņiem un citiem darbiniekiem.

2.   Atskaitījumi saistībā ar profesionāliem un personīgiem izdevumiem, kā arī ģimenes un sociāli pabalsti saskaņā ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (2), 3. panta 2. - 4. punktu netiek piemēroti.

3.   1. punkts neietekmē dalībvalstu suverēnās tiesības attiecībā uz algu piemērot attiecīgās valsts nodokļu tiesību aktu noteikumus, ja nenotiek dubultā nodokļu aplikšana.

4.   Dalībvalstīm ir tiesības ņemt vērā šo algu, nosakot nodokļu likmi attiecībā uz citiem ienākumiem.

5.   Šo pantu piemēro arī attiecībā uz pārejas pabalstu, kā arī vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar 13., 14., 15., un 17. pantu.

6.   Maksājumi saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu un iemaksas pensiju fondā saskaņā ar 27. pantu ar nodokļiem netiek aplikti.

13. pants

1.   Deputātiem pēc to pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu 10. pantā noteiktās algas apmērā.

2.   Par katru deputāta pilnvaru īstenošanas gadu ir tiesības saņemt šo pabalstu vienu mēnesi, tomēr ne mazāk kā sešus, bet ne vairāk kā 24 mēnešus.

3.   Ja deputāts uzņemas deputāta pilnvaras kādā citā parlamentā vai stājas kādā oficiālā amatā, pārejas pabalstu maksā kamēr viņš uzsāk šo deputāta pilnvaru vai amata pienākumu pildīšanu.

4.   Nāves gadījumā pārejas pabalstu pēdējo reizi izmaksā par to mēnesi, kurā bijušais deputāts ir nomiris.

14. pants

1.   Bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju.

2.   Šīs pensijas apmērs ir 3,5% no 10. pantā noteiktās algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu un viena divpadsmitā daļa no tās — par katru turpmāko pilnu mēnesi, tomēr pensijas apmērs nevar pārsniegt 70 % no šīs algas.

3.   Tiesības saņemt pensiju saglabājas neatkarīgi no tiesībām uz jebkādu citu pensiju.

4.   11. pantu piemēro mutatis mutandis.

15. pants

1.   Invaliditātes gadījumā, kura radusies deputāta pilnvaru īstenošanas laikā, deputātiem ir tiesības saņemt pensiju.

2.   14. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis. Pensijas apmērs tomēr ir vismaz 35 % no 10. pantā noteiktās algas.

3.   Tiesības rodas, atsakoties no deputāta pilnvarām.

4.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

5.   11. pantu piemēro mutatis mutandis.

16. pants

Ja bijušajam deputātam ir tiesības saņemt gan pārejas pabalstu saskaņā ar 13. pantu, gan pensiju saskaņā ar 14. vai 15. pantu, piemēro noteikumus pēc deputāta izvēles.

17. pants

1.   Deputāta nāves gadījumā vai arī bijušā deputāta nāves gadījumā, kuram/kurai miršanas brīdī bija vai būtu tiesības uz pensiju saskaņā ar 14. vai 15. pantu, laulātajam un uzturtiesīgajiem bērniem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

2.   Apgādnieka zaudējuma pensijas kopējais apmērs nevar būt lielāks kā pensija, kuru deputāts būtu tiesīgs saņemt deputāta pilnvaru laikam beidzoties, vai uz kādu bijušajam deputātam bija vai būtu tiesības.

3.   Pārdzīvojušais laulātais saņem 60 % no 2. punktā noteiktās summas, tomēr ne mazāk kā 30 % no 10. pantā noteiktās algas. Šīs tiesības neietekmē apstāklis, ka laulātais ir vēlreiz apprecējies. Šādu tiesību nav, ja katra atsevišķa gadījuma apstākļi nerada nekādas saprātīgas šaubas par to, ka laulība bija noslēgta tikai ar mērķi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju.

4.   Uzturtiesīgs bērns saņem 20 % no 2. punktā noteiktās summas.

5.   Vajadzības gadījumā apgādnieka zaudējuma pensijas maksimālo apmēru samērīgi 3. un 4. punktā noteiktajām procentu likmēm sadala starp laulāto un bērniem.

6.   Apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksā, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kas seko mēnesim, kad deputāts miris.

7.   Laulātā nāves gadījumā viņa tiesības zūd tā mēneša beigās, kurā ir noticis nāves gadījums.

8.   Bērna tiesības saņemt pensiju zūd tā mēneša beigās, kad viņš sasniedz 21 gadu vecumu. Tomēr šīs tiesības saglabājas profesionālās sagatavošanās laikā, taču ne ilgāk kā līdz tā mēneša beigām, kad bērns sasniedz 25 gadu vecumu. Šīs tiesības saglabājas arī tad, ja bērns slimības vai darba nespējas dēļ pats nespēj sev nodrošināt uzturu.

9.   Dalībvalstīs atzītu kopdzīves formu partnerus pielīdzina laulātajiem.

10.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

18. pants

1.   Deputātiem un bijušajiem deputātiem, kas saņem pensiju, kā arī piederīgie, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ir tiesības saņemt atlīdzību divu trešdaļu apmērā no izmaksām, kas viņiem ir radušās slimības vai grūtniecības dēļ, kā arī sakarā ar bērna piedzimšanu.

2.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

19. pants

1.   Deputātiem ir tiesības uz apdrošināšanu pret risku, kas ir saistīts ar deputāta pilnvaru īstenošanu.

2.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus. Deputāti sedz vienu trešdaļu no maksājamām apdrošināšanas prēmijām.

20. pants

1.   Deputātiem ir tiesības pieprasīt tādu izdevumu atmaksāšanu, kas viņiem radušies saistībā ar deputāta pilnvaru īstenošanu.

2.   Par braucieniem uz darba vietām un no tām un par citiem komandējumiem Parlaments atlīdzina faktiski radušās izmaksas.

3.   Pārējos ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītos izdevumus var kompensēt, pamatojoties uz vienotu likmi.

4.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

5.   9. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

21. pants

1.   Deputātiem ir tiesības saņemt tādu personīgu līdzstrādnieku palīdzību, kurus viņi brīvi izvēlas.

2.   Parlaments sedz ar šo personīgu līdzstrādnieku nodarbināšanu faktiski saistītos izdevumus.

3.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

22. pants

1.   Deputātiem ir tiesības izmantot Parlamenta biroju un sakaru iekārtas, kā arī dienesta automašīnas.

2.   Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

23. pants

1.   Visus maksājumus veic no Eiropas Savienības budžeta.

2.   Maksājumus saskaņā ar 10., 13., 14., 15. un 17. pantu veic ik mēnesi euro vai pēc deputāta izvēles — tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas viņa/viņas dzīves vieta. Parlaments nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic maksājumus.

24. pants

Lēmumi, kas pieņemti šā nolikuma īstenošanai, stājas spēkā pēc to publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

II DAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

25. pants

1.   Parlamenta deputāti, kas bija ievēlēti pirms šā nolikuma stāšanās spēkā un tika ievēlēti atkārtoti, var izvēlēties izmantot dalībvalstu līdzšinējo sistēmu attiecībā uz algu, pārejas pabalstu, kā arī pensiju visā viņu darbības laikā.

2.   Maksājumus veic no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

26. pants

1.   Deputāti, kas saskaņā ar 25. pantu ir izvēlējušies izmantot dalībvalstu līdzšinējo sistēmu, rakstiski paziņo par to Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc šā nolikuma stāšanās spēkā.

2.   Lēmums ir galīgs un nav atsaucams.

3.   Ja paziņojums nav iesniegts šā termiņa laikā, ir spēkā šā nolikuma noteikumi.

27. pants

1.   Eiropas Parlamenta izveidotais brīvprātīgais pensiju fonds pēc šā nolikuma stāšanās spēkā tiek saglabāts deputātiem vai bijušajiem deputātiem, kuri jau ir ieguvuši tiesības uz maksājumiem no šā fonda vai kuri šīs tiesības iegūs nākotnē.

2.   Iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā. Parlaments var noteikt priekšnoteikumus un nosacījumus jaunu tiesību vai nākotnē paredzamo tiesību iegūšanai.

3.   Deputātiem, kas saņem algu saskaņā ar 10. pantu, var nepiešķirt jaunas tiesības vai nākotnē paredzamās tiesības pensiju fondā.

4.   Pensiju fonds nav to deputātu rīcībā, kuri pēc šā nolikuma stāšanās spēkā pirmo reizi tiek ievēlēti Parlamentā.

5.   9. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

28. pants

1.   Tiesības uz pensiju, kuras deputāts šā nolikuma ieviešanas dienā ir ieguvis saskaņā ar atsevišķu valstu noteikumiem, saglabājas pilnā apjomā.

2.   Ja deputāta pilnvaru īstenošanas ilgums Eiropas Parlamentā vai kādas dalībvalsts parlamentā nav pietiekams, lai saskaņā ar atsevišķu valstu noteikumiem radītu tiesības saņemt pensiju, šo laiku ņem vērā pensijas aprēķināšanā, pamatojoties uz šo nolikumu. Parlaments var noslēgt vienošanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm par iegūto tiesību pārcelšanu.

29. pants

1.   Pārejas periodam, kas nav ilgāks par Eiropas Parlamenta diviem sasaukumiem, dalībvalstis attiecībā uz deputātiem, kas ir ievēlēti no šīm valstīm, var pieņemt tādus noteikumus par algu, pārejas pabalstu, pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas atšķiras no šā nolikuma noteikumiem.

2.   Šādu noteikumu pieņemšanas rezultātā deputāti vismaz jāpielīdzina attiecīgo dalībvalstu parlamentu deputātiem.

3.   Visus maksājumus veic no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

4.   Šādi noteikumi neietekmē deputātu tiesības saskaņā ar šā nolikuma 18.-22. pantu.

III DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

30. pants

Šis nolikums stājas spēkā tā Eiropas Parlamenta sasaukuma pirmajā dienā, kas sākas 2009. gadā.

(1)  1981. gada 15. septembra spriedums lietā Nr. 208/80, Lord Bruce of Donington v Eric Gordon Aspden, Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums, 1981, 2205. lpp.

(2)  OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124 27.4.2004., 1. lpp.).

P6_TA(2005)0246

Dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišana un lietošana (c/m/r) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem (vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas — c/m/r) (KOM(2004)0638 — C6-0136/2004 — 2004/0225(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0638) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0136/2004),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0163/2005),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)  OVvēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0247

Kopienas Robežu kodekss ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām (KOM(2004)0391 — C6-0080/2004 — 2004/0127(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0391) (1),

—

ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0080/2004),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu (A6-0188/2005),

A.

ņemot vērā Padomes nodomu apstiprināt visus grozījumus, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta nostājas projektā (A6-0188/2005) saskaņā ar prezidentūras paziņoto Eiropas Parlamenta 2005. gada 22. jūnija plenārsēdē,

B.

ņemot vērā Komisijas nodomu apstiprināt visus grozījumus, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta nostājas projektā (A6-0188/2005) saskaņā ar prezidentūras paziņoto Eiropas Parlamenta 2005. gada 22. jūnija plenārsēdē,

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)  OVvēl nav publicēts.

P6_TC1_COD(2004)0127

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām (Šengenas Robežu kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Pasākumu pieņemšana saskaņā ar Līguma 62. panta 1. punktu, nosakot, ka nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, ir daļa no Savienības mērķa — izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā paredzēts Līguma 14. pantā.

(2)

Saskaņā ar Līguma 61. pantu tādas telpas izveide, kurā personas var brīvi pārvietoties, ir jāpapildina ar citiem pasākumiem. Līguma 62. panta 2. punktā paredzētā kopējā politika ārējo robežu šķērsošanai ir šāds pasākums.

(3)

Kopēju pasākumu pieņemšanai attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz robežkontroli pie ārējām robežām būtu jāatspoguļo Eiropas Savienības sistēmā iekļautais Šengenas acquis un jo īpaši atbilstīgie noteikumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) un Kopējās rokasgrāmatas (3) atbilstīgie noteikumi.

(4)

Attiecībā uz robežkontroli pie ārējām robežām vienota tiesību aktu krājuma izveide, konkrēti, konsolidējot un attīstot acquis, ir viens no svarīgākiem elementiem kopējā ārējo robežu pārvaldības politikā, kā noteikts Komisijas 2002. gada 7. maija paziņojumā Pretī integrētai Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldībai. Šis mērķis bija ietverts Padomes 2002. gada 13. jūnijā apstiprinātajā un 2002. gada 21. un 22. jūnija Seviļas Eiropadomes, kā arī 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes atbalstītajā Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības plānā.

(5)

Kopēju noteikumu izstrāde attiecībā uz personu pārvietošanos pār robežām nedz apšauba, nedz ietekmē brīvas pārvietošanās tiesības, kas dotas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un šīm valstīm, no otras puses, izmanto tādas pašas tiesības brīvi pārvietoties kā Savienības pilsoņi.

(6)

Robežkontrole notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tās veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Robežkontrolei būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, valsts politikai, sabiedrības veselības aizsardzībai un starptautiskām attiecībām.

(7)

Robežkontrole būtu jāveic tā, lai pilnībā respektētu cilvēku cieņu. Robežkontrole būtu jāveic profesionāli un izrādot cieņu, un tai vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem.

(8)

Robežkontrole nav tikai personu kontrole robežšķērsošanas vietās un uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām, bet arī iekšējās drošības apdraudējumu analīze un tādu draudu analīze, kuri var ietekmēt ārējo robežu drošību. Tāpēc jāparedz nosacījumi, kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē kontroli robežšķērsošanas vietās un uzraudzību.

(9)

Lai izvairītos no pārlieku ilgas gaidīšanas, būtu jāparedz iespēja izņēmuma un neparedzētu apstākļu gadījumā atvieglināt kontroli pie ārējām robežām. Ja robežkontrole pie ārējām robežām ir atvieglināta, trešo valstu valstspiederīgo dokumentos joprojām obligāti ir sistemātiski jāiespiež spiedogi. Spiedogu iespiešana ļauj precīzi apliecināt robežšķērsošanas dienu un vietu, ne visos gadījumos apliecinot to, ka veikti visi vajadzīgie ceļošanas dokumentu kontroles pasākumi.

(10)

Lai saīsinātu gaidīšanas laiku personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, ja apstākļi ļauj, ārējās robežšķērsošanas vietās būtu jānodrošina atsevišķas joslas, visās dalībvalstīs apzīmētas ar vienotas formas norādēm. Atsevišķas joslas būtu jānodrošina starptautiskās lidostās. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot atsevišķas joslas jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās, ja to uzskata par vajadzīgu un vietējie apstākļi to ļauj.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kontroles procedūras pie ārējām robežām neradītu lielus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī sociālai un kultūras apmaiņai. Lai to nodrošinātu, tām būtu jānorīko pietiekams skaits darbinieku un jāatvēl pietiekami resursi.

(12)

Dalībvalstīm būtu jānorīko attiecīgs valsts dienests vai dienesti, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīgi par robežkontroles uzdevumiem. Ja vienā dalībvalstī par to ir atbildīgs vairāk nekā viens dienests, tiem būtu cieši un nepārtraukti jāsadarbojas savā starpā.

(13)

Dalībvalstu operatīva sadarbība un palīdzība robežkontroles jomā būtu jāvada un jākoordinē Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4).

(14)

Šī regula neskar personu pārbaudes, ko veic saskaņā ar vispārējām policijas pilnvarām, un drošības pārbaudes, kas ir identiskas pārbaudēm, ko veic pirms iekšzemes lidojumiem, kā arī iespēju dalībvalstīm veikt ārkārtas pārbaudes bagāžai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3925/91 (1991. gada 19. decembris) par kontroles un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos (5), un valstu tiesību aktus par ceļošanas vai personas dokumentu nēsāšanu vai prasību personām informēt iestādes par uzturēšanos attiecīgas dalībvalsts teritorijā.

(15)

Dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja pie iekšējām robežām uz laiku atjaunot robežkontroli gadījumā, ja rodas nopietni draudi to sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Tam būtu jāparedz priekšnosacījumi un procedūras, nodrošinot to, ka attiecīgais pasākums notiek izņēmuma kārtā un ka tiek ievērots proporcionalitātes princips. Apjoma un ilguma ziņā robežkontrolei būtu jāaprobežojas ar absolūtu minimumu, kas vajadzīgs, lai vērstos pret draudiem.

(16)

Telpā, kur personas var brīvi pārvietoties, robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā. Nevajadzētu veikt robežkontroli vai formalitātes, ja to dara vienīgi tāpēc, ka notiek robežas šķērsošana.

(17)

Būtu jāizstrādā procedūra, kas Komisijai ļautu pieņemt konkrētus sīki izstrādātus praktiskus noteikumus, kas reglamentē robežkontroli. Šādos gadījumos šīs regulas īstenošanas pasākumi būtu jāveic saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz procedūras Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai (6).

(18)

Tāpat būtu jāizstrādā procedūra, kas dalībvalstīm ļautu Komisijai darīt zināmus grozījumus citos sīki izstrādātos praktiskos noteikumos, kas reglamentē robežkontroli.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz personu pārvietošanos pār robežām — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tālab to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(20)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. To būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu saistībām attiecībā uz starptautisku aizsardzību un neizdošanu.

(21)

Atkāpjoties no Līguma 299. panta, šī regula attiecas vienīgi uz tām Francijas un Nīderlandes teritorijām, kas atrodas Eiropā. Šī regula neietekmē īpašos noteikumus, ko piemēro Seūtai un Meliļai, kā definēts Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (7).

(22)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula attīsta Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai būtu saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas jāpieņem lēmums, vai transponēt šo lēmumu savos tiesību aktos.

(23)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus — kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (8) — kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā Nr. 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (9).

(24)

Ir jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir apsvērta Vēstuļu apmaiņās starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tās izpildu pilnvaras (10).

(25)

Attiecībā uz Šveici šī regula šī regula turpina pilnveidot tos Šengenas acquis noteikumus — kā definēts Nolīgumā, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A daļā minēto jomu, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (11) un 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (12).

(26)

Ir jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir apsvērta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(27)

Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Apvienotajā Karalistē, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro.

(28)

Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Īrijā, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (14). Tāpēc Īrija nepiedalās regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro.

(29)

Šajā regulā 1. panta pirmais teikums, 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts, III sadaļa un tie II sadaļas noteikumi, kā arī pielikumi, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), ir pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai ir citādi saistīti ar to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un principi

Šī regula paredz, ka neveic to personu robežkontroli, kuras šķērso iekšējās robežas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tajā ir ietverti noteikumi par to personu robežkontroli, kuras šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iekšējās robežas” ir

a)

dalībvalstu kopīgas sauszemes robežas, tostarp upju un ezeru robežas,

b)

iekšējiem reisiem paredzētas dalībvalstu lidostas,

c)

dalībvalstu jūras, upju un ezeru ostas, ko izmanto regulārai prāmju satiksmei;

2)

“ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes, arī upju un ezeru robežas, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, ar nosacījumu, ka tās nav iekšējas robežas;

3)

“iekšējs lidojums” ir jebkurš lidojums vienīgi uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, nenolaižoties trešās valsts teritorijā;

4)

“regulāra prāmju satiksme” ir prāmju satiksme starp noteiktām divām vai vairākām ostām dalībvalstu teritorijā, nepiestājot ostās ārpus dalībvalstu teritorijas un nodrošinot pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumus saskaņā ar publicētiem kustības sarakstiem;

5)

“personas, kas izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību”, ir:

a)

Eiropas Savienības pilsoņi Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kuri ir tiesīgi uz pārvietošanās brīvību un uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā (15);

b)

trešo valstu valstspiederīgie un — neatkarīgi no valstspiederības — viņu ģimenes locekļi, kas saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām trešām valstīm, no otras puses, ir tiesīgi izmantot tādas pašas tiesības uz pārvietošanās brīvību, kādas ir Savienības pilsoņiem;

6)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un uz ko neattiecas šā panta 5. punkts;

7)

“personas, par ko izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanas atļauju” ir trešās valsts valstspiederīgie, par ko saskaņā ar Šengenas Konvencijas 96. pantu Šengenas Informācijas Sistēmā (“SIS”) izdots brīdinājums atteikt ieceļošanas atļauju;

8)

“robežšķērsošanas vieta” ir vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai;

9)

“robežkontrole” ir darbības, ko saskaņā ar šo regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību;

10)

“robežpārbaudes” ir pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās;

11)

“robežuzraudzība” ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no robežpārbaudēm;

12)

“pārbaude otrajā līnijā” ir turpmāka pārbaude, ko var veikt īpašā vietā, kas nav tā pati vieta, kur pārbauda visas personas (pirmā līnija);

13)

“robežsargs” ir robežšķērsošanas vietā vai pie robežas, vai arī robežas tiešā tuvumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem norīkots valsts iestādes darbinieks, kas saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem veic robežkontroles uzdevumus/valsts iestādes darbinieks, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem norīkots robežšķērsošanas vietā, pie robežas vai robežas tiešā tuvumā un kurš saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem veic robežkontroles uzdevumus;

14)

“pārvadātājs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli nodarbojas ar personu pārvadājumiem;

15)

“uzturēšanās atļauja” ir:

a)

visas uzturēšanās atļaujas, ko dalībvalstis izsniegušas atbilstoši vienotajam formātam, kas noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (16);

b)

visi citi dokumenti, ko kāda dalībvalsts izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, atļaujot uzturēties vai atkārtoti ieceļot tās teritorijā, kas nav pagaidu atļaujas, ko izdod uz laiku, kamēr izskata pieprasījumu izsniegt a) apakšpunktā minēto uzturēšanās atļauju vai arī patvēruma pieprasījumu;

16)

“kruīza kuģis” ir kuģis, kas brauc pa konkrētu maršrutu saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu, kurā ietvertas tūristiem domātas programmas dažādās ostās, un kas ceļojuma laikā parasti neuzņem un arī neizsēdina pasažierus;

17)

“izklaides kuģošana” ir izklaides kuģu izmantošana sportam vai tūrismam;

18)

“piekrastes zveja” ir zveja, ko veic ar kuģiem, kas, nepiestājot kādā trešās valsts ostā, ik dienu vai 36 stundu laikā atgriežas ostā, kas ir dalībvalsts teritorijā;

19)

“sabiedrības veselības apdraudējums” ir slimība, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos, kā arī citas infekcijas slimības vai lipīgas parazītu slimības, ja uz tām attiecas aizsardzības noteikumi, kas attiecas uz dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz personām, kas šķērso dalībvalstu iekšējās vai ārējās robežas, neskarot:

a)

tādu personu tiesības, kuras izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību;

b)

bēgļu tiesības, kā arī tādu personu tiesības, kuras lūdz starptautisku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz neizdošanu.

II SADAĻA

ĀRĒJĀS ROBEŽAS

I nodaļa

Ārējo robežu šķērsošana un ieceļošanas nosacījumi

4. pants

Ārējo robežu šķērsošana

1.   Ārējās robežas var šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā. Robežšķērsošanas vietās, kas nav atvērtas visu diennakti, darbalaiks ir skaidri norādīts.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu robežšķērsošanas vietu sarakstu saskaņā ar 34. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izņēmumus prasībai ārējās robežas šķērsot vienīgi konkrētās robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā var pieļaut šādos gadījumos:

a)

saistībā ar izklaides kuģošanu vai piekrastes zveju;

b)

attiecībā uz jūrniekiem, kas nokāpj krastā un uzturas tās ostas teritorijā, kurā ienācis viņu kuģis, vai ostas tiešā tuvumā esošā pašvaldības teritorijā;

c)

ja rodas īpaša vajadzība, attiecībā uz personām vai personu grupām, kam ir attiecīgas valsts tiesību aktos paredzētas atļaujas, un tas nav pretrunā dalībvalstu valsts politikas un iekšējās drošības interesēm;

d)

personām vai personu grupām neparedzamās ārkārtas situācijās.

3.   Neskarot 2. punktā paredzētos izņēmumus vai dalībvalstu starptautiskas aizsardzības saistības, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem ievieš sodus par ārējo robežu neatļautu šķērsošanu ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām. Sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

5. pants

Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi

1.   Attiecībā uz uzturēšanos, kas nav ilgāka par trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas šādi ieceļošanas noteikumi:

a)

viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments vai dokumenti, kas dod tiesības šķērsot robežu;

b)

viņiem ir derīga vīza, ja tā vajadzīga saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, (17) izņemot gadījumus, ja viņiem ir derīga uzturēšanas atļauja;

c)

viņi pamato iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi gan iecerētās uzturēšanas laikam, gan lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītā dotos uz trešo valsti, kurā viņus noteikti uzņems; vai arī viņiem ir iespēja likumīgi iegūt iztikas līdzekļus;

d)

viņi nav personas, par ko SIS izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu;

e)

viņus neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām, un, jo īpaši, valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanas atļauju.

2.   Neizsmeļošs to apliecinājuma dokumentu saraksts, kurus robežsargi var pieprasīt uzrādīt trešo valstu valstspiederīgajiem, lai pārliecinātos par to, vai ir ievēroti 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, ir iekļauts I pielikumā.

3.   Iztikas līdzekļus vērtē, ņemot vērā uzturēšanās ilgumu un mērķi, kā arī lētas uzturēšanās vietas vidējās cenas par uzturu un izmitināšanu attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs, tās reizinot ar uzturēšanās dienu skaitu.

Dalībvalstu noteiktās atsauces summas dara zināmas Komisijai saskaņā ar 34. pantu.

Pietiekamu iztikas līdzekļu pierādījums var būt, piemēram, skaidra nauda, ceļojuma čeki un kredītkartes, kas ir trešo valstu valstspiederīgo īpašumā. Ja tas paredzēts attiecīgu dalībvalstu tiesību aktos, arī sponsoru deklarācijas un garantijas vēstules no cilvēkiem, pie kā trešās valsts valstspiederīgais apmetīsies, var būt pietiekamu iztikas līdzekļu pierādījums, ja trešās valsts valstspiederīgais apmetas pie cilvēkiem, kas viņu uzņem.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta,

a)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst visiem 1. punktā minētajiem nosacījumiem, bet kam ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai atkārtotas ieceļošanas vīza, vai, ja tas paredzēts attiecīgas valsts tiesību aktos, abi šie dokumenti, ir atļauts tranzītā šķērsot citu dalībvalstu teritorijas, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai atkārtotas ieceļošanas vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un ja brīdinājumam pievienota norāde par ieceļošanas vai tranzīta atteikumu;

b)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilst 1. punktā, izņemot tā b) apakšpunktu, minētajiem nosacījumiem un kuri ierodas pie robežas, var dot atļauju ieceļot dalībvalstu teritorijās, ja vīzas izsniedz pie robežas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu pie robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (18).

Pie robežas izsniegtās vīzas reģistrē sarakstā.

Ja vīzu nevar piestiprināt pie dokumenta, to izņēmuma kārtā piestiprina pie atsevišķas lapas, ko ievieto dokumentā. Tādos gadījumos standartlapām, kas paredzētas vīzu piestiprināšanai, izmanto vienoto standartveidlapu, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (19);

c)

dalībvalstis humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atļaut savā teritorijā ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja uz konkrētu trešās valsts valstspiederīgo attiecas 1. punkta d) apakšpunktā minētais brīdinājums, dalībvalsts, kas ļauj viņam ieceļot savā teritorijā, attiecīgi informē citas dalībvalstis.

II nodaļa

Ārējo robežu kontrole un ieceļošanas atteikums

6. pants

Robežpārbaudes norise

1.   Robežsargi, pildot pienākumus, pilnībā respektē cilvēku cieņu.

Visus pasākumus, pildot to pienākumus, veic samērīgi ar šo pasākumu mērķiem.

2.   Robežsargi, veicot robežpārbaudes, nediskriminē personas šādu iemeslu dēļ: dzimums, rase vai izcelsme, ticība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija.

7. pants

Personu robežpārbaudes

1.   Robežsargi pie ārējām robežām pārbauda pārvietošanos pār robežu. Pārbaudes veic saskaņā ar šo nodaļu.

Pārbaudes var attiekties arī uz robežu šķērsojošo personu transportlīdzekļiem un lietām. Ja ir jāveic pārmeklēšana, piemēro attiecīgas dalībvalsts tiesību aktus.

2.   Visām personām veic minimālo pārbaudi, lai, pamatojoties uz uzrādītajiem ceļošanas dokumentiem, noskaidrotu viņu identitāti. Minimālajā pārbaudē ātri un lietišķi, vajadzības gadījumā, izmantojot tehniskus līdzekļus un attiecīgās datubāzēs pārbaudot informāciju par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem un pazaudētiem dokumentiem, kā arī dokumentiem, kas zaudējuši spēku, pārbauda to dokumentu derīgumu, kuri ļauj to likumīgajam turētājam šķērsot robežu, kā arī pārliecinās, ka tiem nav viltojuma pazīmju.

Minimālā pārbaude, kas ir minēta 1. punktā, ir obligāta personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties.

Veicot minimālās pārbaudes personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, robežsargi tomēr var izlases kārtībā pārbaudīt informāciju valstu un Eiropas attiecīgās datubāzēs, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona nerada reālus, konkrētus un pietiekami nopietnus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, sabiedriskai kārtībai, starptautiskām attiecībām vai neapdraud sabiedrības veselību.

Informācijas pārbaudes rezultāti neapdraud tādu personu ieceļošanas tiesības, kuras attiecīgās dalībvalsts teritorijā izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, kā paredzēts Direktīvā 2004/38/EK.

3.   Trešo valstu valstspiederīgos ieceļojot un izceļojot pārbauda pilnībā.

a)

Pilna pārbaude ieceļojot ir pārliecināšanās par to, vai ir ievēroti 5. panta 1. punktā paredzētie ieceļošanas nosacījumi un — attiecīgos gadījumos — to dokumentu pārbaude, kuri dod tiesības uzturēties valstī un veikt profesionālas darbības. Pie tās pieder rūpīga šādu aspektu pārbaude:

i)

pārliecināšanās par to, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir robežas šķērsošanai derīgs dokuments, kura derīguma termiņš nav beidzies, un ka vajadzības gadījumā dokumentā ir vajadzīgā vīza vai uzturēšanās atļauja,

ii)

rūpīga ceļošanas dokumenta pārbaude, vai tam nav viltojuma pazīmju,

iii)

ieceļošanas un izceļošanas spiedogu pārbaude attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, lai, salīdzinot ieceļošanas un izceļošanas datumus, pārliecinātos par to, ka persona nav jau pārsniegusi maksimāli atļauto uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā,

iv)

pārliecināšanās par attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ceļojuma sākumpunktu un galapunktu, kā arī par iecerētās uzturēšanās mērķi un, vajadzības gadījumā, atbilstīgajiem apstiprinājuma dokumentiem,

v)

pārliecināšanās par to, ka attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir pietiekami iztikas līdzekļi gan iecerētās uzturēšanās laikam un mērķim, gan lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītā dotos uz trešo valsti, kurā viņu noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt iztikas līdzekļus,

vi)

pārliecināšanās par to, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais, viņa transportlīdzeklis un vestie priekšmeti neapdraud kādas dalībvalsts politiku, iekšējo drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskas attiecības; pārliecināšanās ietver tiešu datu salīdzināšanu ar SIS un attiecīgas valsts datubāzē esošiem datiem un brīdinājumiem par personām un, vajadzības gadījumā, par priekšmetiem, kā arī veicamās darbības, ko attiecīgā gadījumā veic, saņemot brīdinājumu.

b)

Pilna pārbaude izceļojot ir:

i)

pārliecināšanās par to, ka trešo valstu valstspiederīgajam ir robežas šķērsošanai derīgs dokuments,

ii)

rūpīga ceļošanas dokumenta pārbaude, vai tam nav viltojuma pazīmju,

iii)

ja iespējams, pārliecināšanās par to, ka trešās valsts valstspiederīgais nav uzskatāms par draudu kādas dalībvalsts politikai, iekšējai drošībai vai starptautiskām attiecībām.

c)

Papildus b) apakšpunktā minētajām pārbaudēm pilna pārbaude izceļojot var būt arī:

i)

pārliecināšanās par to, ka attiecīgai personai ir derīga vīza, ja tā ir vajadzīga saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001, izņemot gadījumus, ja personai ir derīga uzturēšanās atļauja,

ii)

pārliecināšanās par to, ka attiecīgā persona nav pārsniegusi maksimālo atļautas uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā,

iii)

par SIS un valstu datubāzu ziņojumos iekļautām personām un lietām saņemtu brīdinājumu lasīšana.

4.   Ja ir iespējas un ja trešās valsts valstspiederīgais to pieprasa, šādas pilnas pārbaudes var veikt privātās telpās.

5.   Trešās valsts valstspiederīgos, kam jāveic pilna pārbaude otrajā līnijā, informē par pārbaudes mērķi un procedūru.

Tāda informācija ir pieejama visās Savienības oficiālajās valodās un tās valsts vai to valstu valodās, ar ko robežojas attiecīgā dalībvalsts, un tajā norāda, ka trešās valsts valstspiederīgais var pieprasīt norādīt to robežsargu vārdu vai dienesta numuru, kuri veic pilno pārbaudi otrajā līnijā, kā arī robežšķērsošanas vietas nosaukumu un datumu, kad šķērsota robeža.

6.   Personām, kas izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību, veic pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.

7.   Sīki izstrādāti noteikumi par to, kāda informācija jāreģistrē, ir iekļauti II pielikumā.

8. pants

Robežpārbaužu atvieglināšana

1.   Izņēmuma un neparedzētos apstākļos kontrole pie sauszemes robežām var būt atvieglināta. Par šādiem ārkārtas un neparedzētiem apstākļiem uzskata apstākļus, kad neparedzami notikumi izraisa tik intensīvu satiksmi, ka gaidīšanas laiks pie robežšķērsošanas vietas kļūst pārmērīgs, un kad ir izmantoti visi personāla, tehniskie un organizatoriskie resursi.

2.   Ja robežpārbaudes ir atvieglinātas saskaņā ar 1. punktu, ieceļošanas plūsmu robežpārbaudes ir prioritāras salīdzinājumā ar izceļošanas plūsmu robežpārbaudēm.

Robežsargs, kas atbild par robežšķērsošanas vietu, pieņem lēmumu atvieglināt pārbaudes.

Pārbaužu atvieglināšana ir pagaidu raksturs, to pielāgo konkrētiem apstākļiem un ievieš pakāpeniski.

3.   Arī tad, ja robežpārbaudes ir atvieglinātas, robežsargi trešo valstu valstspiederīgajiem ieceļojot un izceļojot iespiež spiedogus ceļošanas dokumentos saskaņā ar 10. pantu.

4.   Katra dalībvalsts reizi gadā nosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai ziņojumu par šā panta piemērošanu.

9. pants

Atsevišķas joslas un informācija uz zīmēm

1.   Dalībvalstis nodrošina atsevišķas joslas, jo īpaši lidostu robežšķērsošanas vietās, lai veiktu personu pārbaudes saskaņā ar 7. pantu. Joslas norāda, izmantojot zīmes, uz kurām ir III pielikumā paredzētās norādes.

Dalībvalstis var izveidot atsevišķas joslas jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās, kā arī robežu šķērsošanai starp dalībvalstīm, kas pie savām kopējām robežām nepiemēro 20. pantu. Zīmes ar III pielikumā paredzētajām norādēm lieto, ja dalībvalstis pie robežām izveido atsevišķas joslas.

Lai nodrošinātu optimālas robežšķērsotāju plūsmas, dalībvalstis nodrošina to, ka šādas joslas ir skaidri iezīmētas, arī ja ir notikusi atkāpšanās no noteikumiem par atsevišķām joslām, kā paredzēts 4. punktā.

2.

a)

Personas, kas izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību, var izmantot joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma A daļā doto zīmi. Tās var izmantot arī joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma B daļā doto zīmi.

b)

Visas pārējās personas izmanto joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma B daļā doto zīmi.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās zīmju norādes var būt valodā vai valodās, kādas katra dalībvalsts uzskata par piemērotām.

3.   Jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās dalībvalstis var sadalīt transportlīdzekļu plūsmu dažādās joslās vieglajiem un kravas transportlīdzekļiem un autobusiem, izmantojot III pielikuma C daļā dotās zīmes.

Dalībvalstis vajadzības gadījumā var mainīt norādes uz minētajām zīmēm, ņemot vērā vietējos apstākļus.

4.   Ja kādā robežšķērsošanas vietā rodas īslaicīga transporta plūsmas nelīdzsvarotība, kompetentas iestādes uz laiku, kas vajadzīgs nelīdzsvarotības novēršanai, var atteikties no noteikumiem par dažādu joslu izmantošanu.

5.   Esošo zīmju pielāgošanu 1., 2., un 3. punktā minētajiem noteikumiem pabeidz līdz 2009. gada 31. maijam. Ja dalībvalstis šajā laikā nomaina esošās zīmes vai uzstāda jaunas, attiecībā uz tām ievēro minētajos punktos paredzētās norādes.

10. pants

Spiedogu iespiešana trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos

1.   Trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos ieceļojot un izceļojot sistemātiski iespiež spiedogus. Spiedogus par ieceļošanu vai izceļošanu iespiež šādos dokumentos:

a)

dokumentos ar derīgu vīzu, kas trešās valsts valstspiederīgajam dod tiesības šķērsot robežu;

b)

tādu trešo valstu valstspiederīgo dokumentos, kuriem dalībvalsts vīza ir izsniegta pie robežas, dodot tiesības šķērsot robežu;

c)

dokumentos, kas dod tiesības šķērsot robežu trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas prasība pēc vīzas.

2.   Spiedogus ieceļojot un izceļojot iespiež tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tāda Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, bet neuzrāda minētās direktīvas 10. pantā paredzēto uzturēšanās atļauju.

Spiedogus ieceļojot un izceļojot iespiež tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, bet neuzrāda Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā paredzēto uzturēšanās atļauju.

3.   Spiedogus ieceļojot un izceļojot neiespiež:

a)

tādu valstu vadītāju vai augstu amatpersonu ceļošanas dokumentos, kuru ierašanās ir iepriekš oficiāli saskaņota, izmantojot diplomātiskus kanālus;

b)

lidaparātu pilotu apliecībās vai apkalpes locekļu apliecībās;

c)

tādu jūrnieku ceļošanas dokumentos, kuri dalībvalsts teritorijā uzturas tikai tik ilgi, kamēr pietauvojies viņu kuģis, un nepamet tās ostas teritoriju, kurā ienācis kuģis;

d)

kruīza kuģu apkalpju un pasažieru ceļošanas dokumentos, uz kuriem neattiecas robežpārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 3.2.3. punktu;

e)

dokumentos, kas dod tiesības Andoras, Monako un Sanmarīno valstspiederīgajiem šķērsot robežu.

Ārkārtas gadījumos pēc trešās valsts valstspiederīgā lūguma ieceļošanas un izceļošanas spiedogu var nespiest, ja iespiests spiedogs attiecīgai personai varētu radīt nopietnus sarežģījumus. Tādā gadījumā ieceļošanas vai izceļošanas spiedogu iespiež atsevišķā lapā, kurā norādīts vārds, uzvārds un pases numurs. Lapu izsniedz trešās valsts valstspiederīgajam.

4.   Praktiski pasākumi spiedogu iespiešanai ir izklāstīti IV pielikumā.

5.   Kad vien iespējams, trešo valstu valstspiederīgos informē par robežsargu pienākumu ieceļojot un izceļojot iespiest spiedogu viņu ceļošanas dokumentos, pat ja robežpārbaudes ir atvieglinātas saskaņā ar 7. pantu.

6.   Komisija līdz 2008. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā darbojas noteikumi par spiedogu iespiešanu ceļošanas dokumentos.

11. pants

Pieņēmums attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu

1.   Ja trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā nav ieceļošanas spiedoga, attiecīgās valsts kompetentās iestādes var pieņemt, ka tā turētājs neatbilst vai vairs neatbilst attiecīgā dalībvalstī piemērojamiem uzturēšanās ilguma nosacījumiem.

2.   Šī panta 1. punktā paredzēto pieņēmumu var atspēkot, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis jebkādiem līdzekļiem sagādā ticamus pierādījumus — piemēram, transporta biļetes vai pierādījumus par viņa uzturēšanos ārpus dalībvalstu teritorijas — apliecinot, ka viņš ir ievērojis nosacījumus par īslaicīgas uzturēšanās ilgumu.

Tādā gadījumā:

a)

ja trešās valsts pilsonis atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, kompetentas iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā norāda dienu, kad, un vietu, kur attiecīgā persona šķērsojusi tādas dalībvalsts ārējo robežu, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis;

b)

ja trešās valsts pilsonis atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, par kuru vēl nav pieņemts lēmums saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu, kompetentas iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā norāda dienu, kad, un vietu, kur attiecīgā persona šķērsojusi šādas dalībvalsts ārējo robežu.

Papildus a) un b) apakšpunktā minētajām norādēm, attiecīgam trešās valsts pilsonim var izsniegt VIII pielikumā doto veidlapu.

Dalībvalstis cita citu, Komisiju un Padomes Ģenerālsekretariātu informē par to praksi attiecībā uz šajā pantā minētajām norādēm.

3.   Ja 1. punktā minēto pieņēmumu neatspēko, kompetentas iestādes var izraidīt trešās valsts valstspiederīgo no attiecīgo dalībvalstu teritorijas.

12. pants

Robežuzraudzība

1.   Robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi.

2.   Robežsargi robežuzraudzībai izmanto stacionāras vai mobilas vienības.

Uzraudzību veic tā, lai nepieļautu personu izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no mēģinājumiem to darīt.

3.   Uzraudzību starp robežšķērsošanas vietām veic robežsargi, kuru skaits un darbības metodes ir atbilstīgas esošiem vai paredzamiem draudiem un apdraudējumiem. Uzraudzība paredz biežas un negaidītas uzraudzības periodiskuma pārmaiņas, lai visu laiku pastāvētu risks, ka neatļauta robežšķērsošana tiks atklāta.

4.   Uzraudzību veic stacionāras vai mobilas vienības, kas pienākumus veic patrulējot vai izvietojot posteņus vietās, kas ir zināmas kā paaugstināta riska vietas vai ko uzskata par tādām; šādas uzraudzības mērķis ir aizturēt personas, kas nelikumīgi šķērso robežu. Uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.

5.   Papildu noteikumus, kas reglamentē uzraudzību, var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Ieceļošanas atteikums

1.   Trešās valsts valstspiederīgajiem, kas neatbilst 5. panta 1. punktā izklāstītiem ieceļošanas nosacījumiem, un nepieder pie to personu kategorijas, uz ko attiecas 5. panta 4. punkts, atsaka ieceļošanu dalībvalstu teritorijās. Tas neskar īpašos noteikumus par patvēruma tiesībām un starptautisku aizsardzību vai ilgtermiņa vīzām.

2.   Ieceļošanu var atteikt tikai ar pamatotu lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus. Tādu lēmumu pieņem iestāde, kas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem ir pilnvarota to darīt. Tie stājas spēkā nekavējoties.

Pamatoto lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus, pieņem, izmantojot V pielikuma B daļā doto standartveidlapu, ko aizpilda iestāde, kas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir pilnvarota atteikt ieceļošanu. Aizpildīto standartveidlapu nodod attiecīgam trešās valsts valstspiederīgajam, kas apliecina, ka ir saņēmis šo veidlapu ar lēmumu par ieceļošanas atteikumu.

3.   Personām, kam atteikta ieceļošana, ir tiesības iesniegt pārsūdzību. Pārsūdzības iesniedz saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem. Trešās valsts valstspiederīgajam arī izsniedz rakstisku norādi par kontaktpunktiem, kur var saņemt informāciju par pārstāvjiem, kas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir kompetenti pārstāvēt trešās valsts valstspiederīgo.

Šādas pārsūdzības iesniegšana neaptur ieceļošanas atteikuma lēmuma izpildi.

Neskarot jebkādu kompensāciju, ko piešķir saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, trešās valsts valstspiederīgajam ir tiesības panākt, ka dalībvalsts, kas atteikusi ieceļošanu, labo anulēto ieceļošanas spiedogu un jebkādu citu veiktu anulēšanu vai papildinājumu, ja pārsūdzības izskatīšanā tiktu konstatēts, ka lēmums atteikt ieceļošanu bijis nepamatots.

4.   Robežsargi nodrošina, ka trešās valsts valstspiederīgais, kas saņēmis ieceļošanas atteikumu, neieceļo attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

5.   Dalībvalstis vāc statistiku par to personu skaitu, kam atteikta ieceļošana, par atteikuma iemesliem, to personu valstspiederību, kam atteikta ieceļošana, un to, pie kāda tipa robežas (sauszemes robeža, robeža lidostās, jūras robeža) ieceļošana atteikta. Reizi gadā dalībvalstis nosūta šo statistiku Komisijai. Komisija reizi divos gados publicē dalībvalstu sniegtās statistikas apkopojumu.

6.   Sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē ieceļošanas atteikumus, ir izklāstīti V pielikuma A daļā.

III nodaļa

Robežkontroles personāls un resursi un dalībvalstu sadarbība

14. pants

Robežkontroles personāls un resursi

Dalībvalstis atbilstīgā apjomā izmanto attiecīgus resursus un personālu, lai saskaņā ar 6. līdz 13. pantu veiktu robežkontroli pie to ārējām robežām, nodrošinot efektīvu, intensīvu un vienota līmeņa kontroli.

15. pants

Kontroles īstenošana

1.   Robežkontroli, kas paredzēta 6. līdz 13. pantā, veic robežsargi saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Robežkontrole neietekmē pilnvaras sākt kriminālvajāšanu, kuras robežsargiem ir piešķirtas ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un kuras neietilpst šīs regulas darbības jomā.

Dalībvalstis nodrošina, ka robežsargi ir specializēti un attiecīgi apmācīti profesionāļi. Dalībvalstis veicina to, ka robežsargi mācās valodas, jo īpaši tās, kas ir vajadzīgas viņu pienākumu izpildei.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar 34. pantu dara Komisijai zināmu to valsts dienestu sarakstu, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par robežkontroli.

3.   Lai efektīvi kontrolētu robežas, katra dalībvalsts nodrošina ciešu un nepārtrauktu to dienestu sadarbību, kuri ir atbildīgi par robežkontroli.

16. pants

Dalībvalstu sadarbība

1.   Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību un uztur ciešu un nepārtrauktu sadarbību, lai saskaņā ar šīs regulas 6. līdz 15. pantu efektīvi īstenotu robežkontroli. Tās apmainās ar visu būtisko informāciju.

2.   Dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk — Aģentūra), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004.

3.   Neskarot Aģentūras kompetenci, dalībvalstis var turpināt operatīvu sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, arī apmainoties ar sadarbības koordinatoriem, ja sadarbība papildina Aģentūras darbību.

Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis ziņo Aģentūrai par šā punkta pirmajā daļā minēto operatīvo sadarbību.

4.   Dalībvalstis nodrošina apmācības par robežkontroles noteikumiem, kā arī pamattiesībām. Šajā sakarā ņem vērā vienotos mācību standartus, ko ievieš un attīsta Aģentūra.

17. pants

Kopīga kontrole

1.   Dalībvalstis, kas attiecībā uz savām kopīgajām sauszemes robežām nepiemēro 20. pantu, var kopīgi veikt šo kopējo robežu kontroli līdz minētā panta piemērošanas dienai, un tādā gadījumā personu var apstādināt tikai vienreiz, lai veiktu ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes, neskarot dalībvalstu individuālo atbildību, kas izriet no 6. līdz 13. panta.

Lai to nodrošinātu, dalībvalstis var savā starpā slēgt divpusējus nolīgumus.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par nolīgumiem, ko tās noslēdz saskaņā ar 1. punktu.

IV nodaļa

Īpaši robežpārbaužu noteikumi

18. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz dažādu tipu robežām un dažādiem transportlīdzekļu veidiem, ko izmanto ārējo robežu šķērsošanai

Šīs regulas VI pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz pārbaudēm pie dažādu tipu robežām un attiecībā uz dažādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto robežu šķērsošanai.

Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 5. panta un 7. - 13. panta.

19. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz dažādu kategoriju personu pārbaudēm

1.   Šīs regulas VII pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz šādu kategoriju personu pārbaudēm:

a)

valstu vadītāji un viņu delegāciju locekļi:

b)

lidaparātu piloti un citi lidaparātu apkalpes locekļi;

c)

jūrnieki;

d)

diplomātisko, oficiālo un dienesta pasu turētāji, kā arī starptautisku organizāciju pārstāvji;

e)

darba ņēmēji, kas strādā otrpus robežai;

f)

nepilngadīgie.

Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 5. panta un 7. - 13. panta.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar 34. pantu Komisijai dara zināmus paraugus apliecībām, ko to Ārlietu ministrijas izsniedz akreditētiem diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

III SADAĻA

IEKŠĒJĀS ROBEŽAS

I nodaļa

Robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām

20. pants

Iekšējo robežu šķērsošana

Iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām — neatkarīgi no viņu valstspiederības — nepiemēro robežpārbaudes.

21. pants

Pārbaudes iekšzemē

Robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē:

a)

policijas pilnvaras, ko īsteno kompetentas dalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja vien pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm; tas attiecas arī uz pierobežas teritorijām. Policijas pilnvaru īstenošanu pirmā teikuma nozīmē nevar uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja policijas veiktie pasākumi:

i)

par mērķi neizvirza robežkontroli,

ii)

balstās uz vispārēju policijas informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības apdraudējumiem un konkrēti ir paredzēti pārrobežu noziedzības apkarošanai,

iii)

ir izstrādāti un veikti tā, ka tie noteikti atšķiras no sistemātiskajām personu pārbaudēm pie ārējām robežām,

iv)

tiek veikti izlases kārtībā;

b)

personu drošības pārbaudes ostās un lidostās, ko veic kompetentas iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, kā arī ostu, lidostu un pārvadātāju veiktas drošības pārbaudes, ja tās veic arī personām, kas ceļo pa dalībvalsts teritoriju;

c)

iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi;

d)

trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Šengenas konvencijas 22. pantu ziņot par atrašanos attiecīgā dalībvalstī.

22. pants

Šķēršļu novēršana ceļu satiksmei robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām

Dalībvalstis likvidē visus šķēršļus netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo īpaši visus ātruma ierobežojumus, ko nepamato ceļu satiksmes drošības apsvērumi.

Vienlaikus dalībvalstīm jābūt gatavām nodrošināt iespējas veikt robežpārbaudes, ja tiek atjaunota robežkontrole pie iekšējām robežām.

II nodaļa

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām

23. pants

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām

1.   Ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru vai, steidzamības gadījumā, saskaņā ar 25. pantā paredzēto procedūru var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.

2.   Ja valsts politikas vai iekšējās drošības nopietnais apdraudējums turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laiku, dalībvalsts var paildzināt robežkontroli, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti 1. punktā, un, ņemot vērā visus jaunos apstākļus, paildzināt robežkontroli ikreiz vēl par 30 dienām, ievērojot 26. pantā paredzēto procedūru.

24. pants

Procedūra paredzamu notikumu gadījumos

1.   Ja dalībvalsts saskaņā ar 23. panta 1. punktu paredz atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, tā, cik vien drīz iespējams, dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz šādu informāciju, tiklīdz tā ir pieejama:

a)

ierosinātās atjaunošanas iemeslus, sīki aprakstot notikumus, kas rada nopietnu apdraudējumu valsts politikai vai iekšējai drošībai;

b)

ierosinātās atjaunošanas darbības jomu, konkrēti norādot, kur paredzēts atjaunot robežkontroli;

c)

oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)

ierosinātās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)

attiecīgos gadījumos, pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

2.   Komisija, saņēmusi attiecīgās dalībvalsts paziņojumu un ņemot vērā šā panta 3. punktā paredzētās konsultācijas, var sniegt atzinumu, neskarot Līguma 64. panta 1. punktu.

3.   Par 1. punktā minēto informāciju, kā arī par Komisijas atzinumu, ko tā var sniegt saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts, kas paredz atjaunot robežkontroli, konsultējas ar pārējām dalībvalstīm Padomē un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli un rada apdraudējumu valsts politikai vai iekšējai drošībai.

4.   Šā panta 3. punktā minētās konsultācijas notiek vismaz piecpadsmit dienas pirms dienas, kad paredzēts atjaunot robežkontroli.

25. pants

Procedūra gadījumos, kas prasa steidzamu rīcību

1.   Ja kādā dalībvalstī valsts politikas vai iekšējās drošības apsvērumi prasa steidzamu rīcību, attiecīgā dalībvalsts var izņēmuma kārtā un nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām.

2.   Dalībvalsts, kas atjauno robežkontroli pie iekšējam robežām, bez kavēšanās par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz 24. panta 1. punktā minēto informāciju un pamatojumu šīs procedūras izmantošanai.

26. pants

Procedūra, lai paildzinātu robežkontroli pie iekšējām robežām

1.   Dalībvalstis robežkontroli pie iekšējām robežām var paildzināt vienīgi saskaņā ar 23. panta 2. punktu pēc tam, kad tā par to paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

2.   Dalībvalsts, kas paredz paildzināt robežkontroli, pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu visu būtisko informāciju par iemesliem, kāpēc paildzināta robežkontrole pie iekšējām robežām. Piemēro 24. panta 2. punktu.

27. pants

Informācija Eiropas Parlamentam

Attiecīgā dalībvalsts vai, attiecīgā gadījumā, Padome cik drīz vien iespējams informē Eiropas Parlamentu par pasākumiem, ko veic saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu. Attiecībā uz trešo secīgo paildzinājumu saskaņā ar 26. pantu attiecīgā dalībvalsts, ja tas tiek prasīts, sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam par nepieciešamību īstenot robežkontroli pie iekšējām robežām.

28. pants

Noteikumi, kas jāpiemēro, atjaunojot robežkontroli pie iekšējam robežām

Atjaunojot robežkontroli pie iekšējām robežām, mutatis mutandis piemēro attiecīgos II sadaļas noteikumus.

29. pants

Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

Dalībvalsts, kas saskaņā ar 23. pantu atjaunojusi robežkontroli pie iekšējām robežām, apstiprina dienu, kad robežkontroli atceļ, un tajā pašā laikā vai drīz pēc tam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo īpaši norādot, kā notiek pārbaudes un cik efektīva ir robežkontroles atjaunošana.

30. pants

Sabiedrības informēšana

Lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām pieņem pārskatāmi, un sabiedrību par to informē pilnībā, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības iemeslu to nedarīt.

31. pants

Konfidencialitāte

Pēc attiecīgas dalībvalsts lūguma pārējās dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko sniedz saistībā ar robežkontroles atjaunošanu un paildzināšanu pie iekšējām robežām, kā arī attiecībā uz ziņojumu, ko sagatavo saskaņā ar 29. pantu.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Grozījumi pielikumos

Grozījumus III, IV un VIII pielikumā izdara saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

33. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, turpmāk — Komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu, un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas pamatnoteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Neskarot jau pieņemtos īstenošanas pasākumus, uz četriem gadiem, skaitot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, tiek atlikta to šīs regulas noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz tehnisku noteikumu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus un tālab pārskata šos noteikumus līdz četru gadu termiņa beigām.

34. pants

Paziņošana

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

—

uzturēšanās atļauju sarakstu,

—

savu robežšķērsošanas vietu sarakstu,

—

atsauces summas, kas vajadzīgas ārējo robežu šķērsošanai un ko ik gadu nosaka attiecīgās valsts iestādes,

—

to attiecīgās valsts dienestu sarakstu, kuri atbildīgi par robežkontroli,

—

to standartapliecību paraugus, ko izsniedz Ārlietu ministrijas.

2.   Komisija informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar 1. punktu, dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot publikāciju “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā un citus piemērotus līdzekļus.

35. pants

Vietējā pierobežas satiksme

Šī regula neskar Kopienas noteikumus par vietējo pierobežas satiksmi un spēkā esošos divpusējos nolīgumus par vietējo pierobežas satiksmi.

36. pants

Seūta un Meliļa

Šī regula neietekmē īpašos noteikumus, ko piemēro Seūtai un Meliļai, kā noteikts Spānijas Karalistes deklarācijā par Seūtu un Meliļu, kas pievienota Nobeiguma aktam Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (20).

37. pants

Procedūra, kā dalībvalstis paziņo informāciju

Līdz ... (*1) dalībvalstis paziņo Komisijai savus noteikumus, kas attiecas uz 21. panta c) un d) punktu, 4. panta 3. punktā minētos sodus un divpusējos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar 17. panta 1. punktu. Par pārmaiņām šajos noteikumos paziņo piecās darbadienās.

Dalībvalstu paziņoto informāciju publicē “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā.

38. pants

Ziņojums par III sadaļas piemērošanu

Līdz ... (*2) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par III sadaļas piemērošanu.

Komisija pievērš īpašu uzmanību jebkādām grūtībām, ko izraisa robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus šādu grūtību novēršanai.

39. pants

Atcelšana

1.   No ... (*3) tiek atcelts 2. līdz 8. pants Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu.

2.   No 1. punktā paredzētās dienas tiek atcelti arī šādi akti:

a)

Kopējā rokasgrāmata, tostarp tās pielikumi;

b)

Šengenas Izpildu komitejas 1994. gada 26. aprīļa Lēmums (SCH/Com-ex (94) 1, rev 2), 1994. gada 22. decembra Lēmums (SCH/Com-ex (94) 17, rev. 4) un 1995. gada 20. decembra Lēmums (SCH/Com-ex (95) 20, rev. 2);

c)

Kopējās konsulārās instrukcijas 7. pielikums;

d)

Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (21);

e)

Padomes Lēmums 2004/581/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka obligātās norādes, kurām jābūt uz zīmēm ārējās robežas šķērsošanas vietās (22);

f)

Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29 aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas II daļas grozījumiem un tās 16. pielikuma sagatavošanu (23);

g)

Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004 (2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un kopīgajā rokasgrāmatā (24).

3.   Atsauces uz svītrotajiem pantiem un atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā ... (*4). Regulas 34. pants tomēr stājas spēkā dienu pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumu.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Nostāja.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(3)  OV C 313, 16.12.2002., 97. lpp. Kopējā rokasgrāmatā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2133/2004 (OV L 369, 16.12.2004., 5. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 239, 22.9.2000., 69. lpp.

(8)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(10)  OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(11)  Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(13)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(14)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(15)  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(16)  OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.

(17)  OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.).

(18)  OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.

(19)  OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.

(20)  OV L 239, 22.9.2000., 73. lpp.

(*1)  Desmit darbadienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(*2)  Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(*3)  Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(21)  OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/927/EK (OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.).

(22)  OV L 261, 6.8.2004., 119. lpp.

(23)  OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.

(24)  OV L 369, 16.12.2004., 5. lpp.

(*4)  Seši mēneši pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

I PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA DOKUMENTI, LAI PĀRBAUDĪTU IECEĻOŠANAS NOSACĪJUMU IZPILDI

Dokumenti, kas minēti 5. panta 2. punktā, var būt arī:

a)

lietišķiem braucieniem:

i)

uzņēmuma vai iestādes ielūgums piedalīties sanāksmēs, konferencēs vai pasākumos, kas ir saistīti ar tirdzniecību, rūpniecību vai darbu,

ii)

citi dokumenti, kas liecina par tirdzniecības attiecībām vai darba attiecībām,

iii)

tirdzniecības izstāžu vai kongresu ieejas kartes, ja persona brauc uz tādu pasākumu;

b)

ceļojumiem, kas saistīti ar studijām vai citādām apmācībām:

i)

apliecība par uzņemšanu mācību iestādē, lai apmeklētu praktiskas vai teorētiskas pamatapmācību un turpmāku apmācību nodarbības,

ii)

studenta kartes vai izziņas par apmeklētajiem apmācību kursiem;

c)

ceļojumiem, kas saistīti ar tūrismu vai personiskiem iemesliem:

i)

apstiprinājuma dokumenti par mitekli:

—

ielūgums no cilvēka, pie kura uzturēsies, ja tāds ir,

—

apstiprinājuma dokuments no iestādes, kas nodrošina pajumti vai

—

jebkādi citi piemēroti dokumenti, kur norādīta paredzētā apmešanās vieta,

ii)

apstiprinājuma dokumenti par ceļojuma maršrutu:

apstiprinājums nodrošinātai vietai organizētā ceļojumā vai jebkādi citi piemēroti dokumenti, kas liecina par iecerētā ceļojuma plāniem,

iii)

apstiprinājuma dokumenti par atgriešanos:

biļete atpakaļceļam vai abos virzienos;

d)

braucieniem politisku, zinātnes, kultūras, sporta vai reliģiskiem pasākumu — vai citu iemeslu dēļ:

ielūgumi, ieejas biļetes, iestāšanās apliecības vai programmas, kas jebkā liecina par uzņēmējorganizācijas nosaukumu un uzturēšanās ilgumu, vai jebkāds cits dokuments, kas liecina par vizītes mērķi.

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS REĢISTRĀCIJA

Visās robežšķērsošanas vietās jebkuru dienesta informāciju un citu īpaši svarīgu informāciju reģistrē ar roku vai elektroniski. Reģistrējamā informācija jo īpaši ir:

a)

par vietējām robežpārbaudēm atbildīgā robežsarga vārds un pārējo darbinieku vārdi katrā maiņā;

b)

personu pārbaužu atvieglinājumi, ko piemēro saskaņā ar 8. pantu;

c)

dokumenti, kas pie robežas izsniegti pasu un vīzu vietā;

d)

informācija par aizturētām personām un sūdzības (noziedzīgi nodarījumi un administratīvi pārkāpumi);

e)

personas, kam saskaņā ar 11. pantu atteikta ieceļošana (atteikuma pamatojums un valstspiederība);

f)

drošības kodi ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem, to robežsargu identitāte, kuri katrā konkrētā datumā vai maiņā lieto konkrēto spiedogu, kā arī informācija par nozaudētiem un nozagtiem spiedogiem;

g)

pārbaudīto personu sūdzības;

h)

citi īpaši nozīmīgi policijas vai tieslietu pasākumi;

i)

īpaši notikumi.

III PIELIKUMS

PARAUGI ZĪMĒM, KAS APZĪMĒ JOSLAS ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀS

A daļa

Image

 (1)

B daļa

Image

C daļa

Image

 (2)

Image

 (2)

Image

 (2)

Image

Image

Image

(1)  Islandes un Norvēģijas gadījumā logotips nav vajadzīgs.

(2)  Islandes un Norvēģijas gadījumā logotips nav vajadzīgs.

IV PIELIKUMS

SPIEDOGU IESPIEŠANA

1.   Saskaņā ar 10. pantu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos sistemātiski iespiež spiedogus, viņiem ieceļojot un izceļojot. Šo spiedogu sīks apraksts ir dots Šengenas Izpildu komitejas Lēmumā Nr. SCH/COM-EX (94)16 rev un Nr. SCH/Cem-Handb (93) 15 (CONFIDENTIAL).

2.   Spiedogu drošības kodus maina regulāri, ne retāk kā reizi mēnesī.

3.   Ja ieceļo un izceļo trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga vīza, spiedogu pēc iespējas iespiež tā, lai tas nosegtu vīzas malu, neietekmējot vīzas datu salasāmību vai drošības elementus vīzas ielīmē. Ja ir jāiespiež vairāki spiedogi (piemēram, daudzkārtējām vīzām), tos iespiež lapā, kas atrodas pretī lapai, kur ir vīza.

Ja šo lapu nevar izmantot, spiedogu iespiež nākamajā lapā. Mašīnlasāmajā daļā spiedogus nespiež.

4.   Dalībvalstis norīko valstu kontaktpunktus, kas atbild par informācijas apmaiņu attiecībā uz robežšķērsošanas vietās izmantoto ieceļošanas un izceļošanas spiedogu drošības kodiem, un informē par to pārējās dalībvalstis, Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisiju. Šiem kontaktpunktiem ir tūlītēja piekļuve informācijai par kopējiem ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem, ko lieto pie attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas, un jo īpaši šādai informācijai:

a)

robežšķērsošanas vieta, kurai ir piešķirts attiecīgais spiedogs;

b)

tā robežsarga identitāte, kurš konkrētajā laikā lieto attiecīgo spiedogu;

c)

katra spiedoga drošības kods jebkurā laikā.

Visus pieprasījumus par vienotajiem ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem iesniedz ar iepriekšminēto valstu kontaktpunktu starpniecību.

Tāpat valstu kontaktpunkti tūlīt nosūta pārējiem kontaktpunktiem, Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai informāciju par izmaiņām kontaktpunktos, kā arī par nozaudētiem vai nozagtiem spiedogiem.

V PIELIKUMS

A daļa

Procedūras ieceļošanas atteikumam pie robežas

1.   Atsakot ieceļošanu, kompetentais robežsargs:

a)

aizpilda ieceļošanas atteikuma standartveidlapu, kā noteikts B daļā. Attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais paraksta veidlapu, un viņam izsniedz parakstītās veidlapas eksemplāru. Ja trešās valsts valstspiederīgais atsakās parakstīt veidlapu, robežsargs to atzīmē veidlapas iedaļā piezīmes;

b)

iespiež pasē ieceļošanas spiedogu, ko ar neizdzēšamu melnu tinti pārsvītro krustiski, tam pretī labajā pusē, arī ar neizdzēšamu tinti, ieraksta ieceļošanas atteikuma iemeslam atbilstīgo(s) burtu(s), kuru saraksts ir dots minētajā ieceļošanas atteikuma standartveidlapā;

c)

2. punktā minētos gadījumos vīzu anulē, iespiežot spiedogu ANULĒTS. Tādā gadījumā vīzas ielīmes optiski mainīgo elementu, drošības elementu latentā attēla efekts, kā arī terminu vīza pārsvītro tā, lai novērstu turpmāku ļaunprātīgu izmantošanu. Robežsargs tūlīt informē savas centrālās iestādes par šo lēmumu;

d)

katru ieceļošanas atteikumu iekļauj reģistrā vai sarakstā, norādot attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā identitāti un valstspiederību, atsauces uz dokumentu, kas viņam devis tiesības šķērsot robežu, kā arī ieceļošanas atteikuma iemeslu un datumu.

2.   Vīzu anulē šādos gadījumos:

a)

ja par vīzas turētāju ir izdots brīdinājums SIS, lai atteiktu ieceļošanu, ja vien viņam nav kādas dalībvalsts izdotas vīzas vai atkārtotas ieceļošanas vīzas, un viņš grib ieceļot tranzīta nolūkā, lai nokļūtu tās dalībvalsts teritorijā, kura izdevusi dokumentu;

b)

ja ir nopietns iemesls uzskatīt, ka vīza ir iegūta krāpnieciski.

Tomēr tas, ka trešās valsts valstspiederīgais pie robežas neuzrāda vienu vai vairākus 5. panta 2. punktā minētos apstiprinājuma dokumentus, nav iemesls automātiski pieņemt lēmumu anulēt vīzu.

3.   Ja trešās valsts valstspiederīgo, kam ir atteikta ieceļošana, līdz robežai nogādājis pārvadātājs, vietējā atbildīgā iestāde:

a)

liek pārvadātājam uzņemties atbildību par trešās valsts valstspiederīgo un tūlīt nogādāt viņu trešā valstī, no kuras viņš ieceļojis, vai trešā valstī, kas viņam izsniegusi dokumentu, kurš ļauj šķērsot robežu, vai citā trešā valstī, kurā viņu noteikti uzņems, vai rast līdzekļus tālākai transportēšanai saskaņā ar Šengenas Konvencijas 26. pantu un Padomes Direktīvu 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (1);

b)

līdz sūtīšanai tālāk veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un, ņemot vērā vietējos apstākļus, lai neļautu valstī nelikumīgi ieceļot to trešo valstu valstspiederīgajiem, kam atteikta ieceļošana.

4.   Ja ir iemesls gan trešās valsts valstspiederīgā ieceļošanas atteikumam, gan viņa aizturēšanai, robežsargs sazinās ar iestādēm, kas ir atbildīgas pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.

B daļa

Ieceļošanas atteikuma standartveidlapa

Image

Teksts attēlu

(1)  OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.

VI PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDU TIPU ROBEŽĀM UN DAŽĀDIEM TRANSPORTLĪDZEKĻU VEIDIEM, KO IZMANTO DALĪBVALSTU ĀRĒJO ROBEŽU ŠĶĒRSOŠANAI

1.   Sauszemes robežas

1.1.   Pārbaudes uz autoceļiem

1.1.1.   Lai nodrošinātu efektīvas personu pārbaudes, kā arī drošu un vienmērīgu ceļu satiksmes plūsmu, pārvietošanos robežšķērsošanas vietās attiecīgi regulē. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, lai novirzītu un bloķētu satiksmi. Tās par to informē Komisiju saskaņā ar 33. pantu.

1.1.2.   Ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu un ja apstākļi to ļauj, tās var saskaņā ar 9. pantu pie sauszemes robežām konkrētās robežšķērsošanas vietās izmantot atsevišķas joslas.

Ārkārtas gadījumos un ja to prasa satiksmes un infrastruktūras apstākļi, dalībvalstu kompetentās iestādes var jebkurā laikā pārtraukt atsevišķo joslu izmantošanu.

Dalībvalstis var sadarboties ar kaimiņvalstīm, izveidojot atsevišķas joslas ārējo robežu šķērsošanas vietās.

1.1.3.   Personas, kas ceļo transportlīdzekļos, pārbaudes laikā parasti var palikt tajos. Tomēr, ja apstākļi prasa, var prasīt, lai personas izkāpj no transportlīdzekļiem. Pilnas pārbaudes veic, ja atļauj vietējie apstākļi, šim nolūkam paredzētās vietās. Personāla drošības interesēs pārbaudes, ja iespējams, veic divi robežsargi.

1.2.   Pārbaudes uz dzelzceļa

1.2.1.   Vilcienos, kas šķērso ārējās robežas, veic gan vilcienu pasažieru, gan personāla pārbaudes, arī preču vilcienos vai tukšos vilcienos. Pārbaudes veic vai nu:

—

uz pirmās pienākšanas vai atiešanas stacijas perona dalībvalsts teritorijā,

—

vai vilcienā, tranzīta laikā.

Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par to, kā veikt pārbaudes. Tās par to informē Komisiju saskaņā ar 33. pantu.

1.2.2.   Atkāpjoties no 1.2.1. punkta un lai sekmētu ātrgaitas pasažieru vilcienu satiksmes plūsmas, dalībvalstis, kuru teritorijā vilcieni iebrauc no trešām valstīm, savstarpēji vienojoties ar attiecīgām trešām valstīm, var pieņemt lēmumu personu ieceļošanas pārbaudes vilcienos no trešām valstīm veikt vai nu:

—

trešo valstu stacijās, kur personas iekāpj vilcienā,

—

vai stacijās dalībvalstu teritorijā, kur personas izkāpj no vilciena,

—

vai vilcienos tranzīta laikā starp stacijām dalībvalstu teritorijā, ja personas paliek vilcienā iepriekšējā stacijā vai iepriekšējās stacijās.

1.2.3.   Tā kā dalībvalstu teritorijā ātrgaitas vilcieni no trešām valstīm pietur vairākās stacijās, ja dzelzceļa pārvadātājs var uzņemt pasažierus tikai atlikušajai brauciena daļai pa dalībvalstu teritoriju, tad ieceļošanas pārbaudi šiem pasažieriem veic vilcienā vai galapunkta stacijā, izņemot gadījumus, kad pārbaudes ir veiktas saskaņā ar 1.2.1. punktu vai 1.2.2. punkta pirmo ievilkumu.

Personas, kas atlikušajā ceļojuma daļā pa dalībvalstu teritoriju vēlas braukt tikai ar vilcienu, pirms vilciena atiešanas saņem skaidru paziņojumu, ka viņiem veiks ieceļošanas pārbaudi ceļojuma laikā vai galastacijā.

1.2.4.   Braucot pretējā virzienā, personām, kas atrodas vilcienā, izceļošanas pārbaudi veic analoģiski.

1.2.5.   Robežsargs var prasīt veikt vagonu tukšumu pārbaudi, vajadzības gadījumā ar vilciena personāla palīdzību, lai pārliecinātos, ka tajos nav noslēptas personas vai priekšmeti, uz ko attiecas robežpārbaudes.

1.2.6.   Ja ir iemesls uzskatīt, ka vilcienā slēpjas personas, par ko ir ziņots, ka tās izdarījušas likumpārkāpumu, vai ko tur aizdomās par likumpārkāpumu, vai trešās valsts valstspiederīgie, kas gatavojas nelikumīgi ieceļot, robežsargs — ja viņš nevar rīkoties saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem — informē dalībvalstis, uz kurām vilciens dodas, vai kuru teritorijā tas brauc.

2.   Robežas lidostās

2.1.   Pārbaužu procedūra starptautiskajās lidostās

2.1.1.   Kompetentas dalībvalstu iestādes nodrošina to, ka lidostu pārvaldītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai fiziski nošķirtu iekšējo reisu pasažieru plūsmu no citu reisu pasažieru plūsmām. Lai to panāktu, visās starptautiskās lidostās izveido atbilstīgu infrastruktūru.

2.1.2.   Vietu, kur veic robežpārbaudes, nosaka saskaņā ar šādu procedūru:

a)

trešās valsts reisu pasažieriem, kas pārsēžas iekšēja reisa lidaparātā, ieceļošanas pārbaudi veic lidostā, kurā ielidojis reisa lidaparāts no trešās valsts. Iekšējā reisa pasažieriem, kas pārsēžas lidaparātā, kurš lido uz trešo valsti (pārsēšanās pasažieriem), izceļošanas pārbaudi veic lidostā, ko kuras reiss izlido;

b)

reisos no trešām valstīm vai uz tām, ja tajos nav pārsēšanās pasažieru, un reisos, kas reisa laikā veic vairāk par vienu starpnolaišanos dalībvalstu lidostās, nemainot lidaparātu:

i)

pasažieriem reisos no trešām valstīm vai uz tām, ja dalībvalstu teritorijā nav iepriekšējas vai turpmākas pārsēšanās, ieceļošanas pārbaudi veic ieceļošanas lidostā un izceļošanas pārbaudi — izceļošanas lidostā,

ii)

pasažieriem reisos no trešām valstīm vai uz tām, ja dalībvalstu teritorijā notiek vairāk nekā viena starpnolaišanās, nemainot lidaparātu (tranzītpasažieriem), un, ja lidojuma posmā pa dalībvalstu teritoriju pasažieri nevar iekāpt lidaparātā, ieceļošanas pārbaudi veic ielidošanas lidostā un izceļošanas pārbaudi — izlidošanas lidostā,

iii)

ja reisos no trešām valstīm ar vairāk nekā vienu starpnolaišanos dalībvalstu teritorijā lidsabiedrība var uzņemt pasažierus tikai lidojuma posmam pa šo teritoriju, pasažieriem izceļošanas pārbaudi veic izlidošanas lidostā un ieceļošanas pārbaudi — ielidošanas lidostā.

Pārbaudes pasažieriem, kas starpnolaišanās laikā jau atrodas lidaparātā un tajā nav iekāpuši dalībvalstu teritorijā, veic saskaņā ar b) apakšpunkta ii) daļu. Pretēju procedūru piemēro attiecīgos reisos, ja galapunkta valsts ir kāda trešā valsts.

2.1.3.   Lidaparātos vai pie izejas uz lidaparātu robežpārbaudes parasti neveic, izņemot gadījumus, ja tās var pamatot ar draudiem, kas saistīti ar iekšēju drošību un nelikumīgu imigrāciju. Lai nodrošinātu to, ka lidostās, kas izvēlētas kā robežšķērsošanas vietas, personas pārbauda saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti 6. līdz 13. pantā, dalībvalstis nodrošina to, ka lidostas iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai virzītu pasažieru plūsmu uz pārbaudēm paredzētajām vietām.

Dalībvalstis nodrošina to, ka lidostu pārvaldītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepiederīgu personu ieiešanu paredzētajās zonās un iziešanu no tām, piemēram, tranzīta zonā. Tranzīta zonā pārbaudes parasti neveic, izņemot gadījumus, ja tās var pamatot ar drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze; pārbaudes tranzīta zonā var veikt personām, kam vajadzīga lidostas tranzīta vīza, lai pārbaudītu, vai viņām ir tāda vīza.

2.1.4.   Ja nepārvaramas varas dēļ vai draudošu briesmu gadījumā, vai pēc iestāžu norādēm, lidaparātam, kas veic reisu no trešās valsts, ir jānolaižas uz skrejceļa, kas neatrodas robežšķērsošanas vietā, lidaparāts var turpināt lidojumu tikai pēc tam, kad tas saņēmis robežsargu un muitas atļauju. Tas ir spēkā arī tad, ja lidaparāts, kas veic reisu no trešās valsts, nolaižas bez atļaujas. Jebkurā gadījumā uz tādu lidaparātu pasažieru pārbaudēm attiecas 6. līdz 13. pants.

2.2.   Pārbaužu procedūra lidlaukos

2.2.1.   Nodrošina to, ka lidostās, kurām saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem nav starptautiskas lidostas statusa (lidlauki), bet kurās ir atļauti lidojumu maršruti no trešām valstīm vai uz tām, personas pārbaudītu saskaņā ar 6. līdz 13. pantu.

2.2.2.   Atkāpjoties no 2.1.1. punkta un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (2002. gada 16. decembris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (1), lidlaukos nav jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu iekšējo reisu pasažieru plūsmu fizisku nodalīšanu no citu reisu pasažieru plūsmām. Turklāt, ja satiksme nav blīva, robežsargu klātbūtne ne vienmēr ir vajadzīga, ja vien vajadzības gadījumā ir nodrošināta personāla laicīga ierašanās.

2.2.3.   Ja lidlaukā robežsargu klātbūtne nav nodrošināta visu laiku, lidlauka vadītājs atbilstīgi informē robežsargus par tādu lidaparātu ielidošanu un izlidošanu, kuri veic reisus no trešām valstīm vai uz tām.

2.3.   Personu pārbaudes privātos reisos

2.3.1.   Veicot privātus reisus no trešām valstīm vai uz tām, kapteinis pirms pacelšanās nosūta galamērķa dalībvalsts robežsargiem un vajadzības gadījumā tās dalībvalsts robežsargiem, kurā notiks pirmā ieceļošana, vispārēju paziņojumu, kurā saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikumu inter alia ir ietverts reisa plāns, kā arī informācija par pasažieru identitāti.

2.3.2.   Ja privāti reisi no trešās valsts, kuru mērķis ir kāda dalībvalsts, veic starpnolaišanos citu dalībvalstu teritorijā, kompetentas ieceļošanas dalībvalsts iestādes veic robežpārbaudes un iespiež ieceļošanas spiedogu 2.3.1. punktā minētajā vispārējā paziņojumā.

2.3.3.   Ja ir šaubas par to, vai lidaparāts ierodas vienīgi no dalībvalstu teritorijas vai dodas vienīgi uz dalībvalstu teritoriju, nenolaižoties trešās valsts teritorijā, kompetentas iestādes veic personu pārbaudes lidostās un lidlaukos saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu.

2.3.4.   Nosacījumus planieru, ultravieglu lidaparātu, helikopteru, maza lidojuma rādiusa lidaparātu un dirižabļu ieceļošanai un izceļošanai nosaka ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, ar divpusējiem nolīgumiem.

3.   Jūras robežas

3.1.   Jūras satiksmes vispārējās pārbaužu procedūras

3.1.1.   Pārbaudes uz kuģiem veic ienākšanas vai iziešanas ostā uz kuģa vai šim nolūkam paredzētā vietā, kas atrodas kuģa tiešā tuvumā. Tomēr saskaņā ar nolīgumiem, kas panākti šajā jautājumā, pārbaudes var veikt arī braucienu laikā vai kādas trešās valsts teritorijā, kad kuģis ienāk ostā vai iziet no tās.

Pārbaužu nolūks ir nodrošināt, ka gan apkalpe, gan pasažieri atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, neskarot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3.1.2.   Kuģa kapteinis vai viņa vietā tāda persona vai uzņēmums, kas pārstāv kuģa īpašnieku visos jautājumos, kuri saistīti ar kuģa īpašnieka pienākumiem, gatavojot kuģi ceļam (kuģa īpašnieka aģents), divos eksemplāros sastāda apkalpes un visu pasažieru sarakstu. Vēlākais, ierodoties ostā, viņš nodod sarakstu(s) robežsargiem. Ja nepārvaramas varas dēļ sarakstu vai sarakstus nevar nosūtīt robežsargiem, vienu eksemplāru nosūta attiecīgam robežapsardzības postenim vai kuģniecības iestādei, kas to bez kavēšanās pārsūta robežsargiem.

3.1.3.   Vienu no diviem saraksta eksemplāriem, ko attiecīgi paraksta robežsargs, atdod kuģa kapteinim, kas to pēc pieprasījuma uzrāda ostā.

3.1.4.   Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā tūlīt ziņo par izmaiņām kuģa apkalpes sastāvā vai pasažieru skaitā.

Turklāt kapteinis tūlīt un, ja iespējams, pat pirms kuģis ienāk ostā, informē kompetentās iestādes par tādiem kuģa pasažieriem, kas nelikumīgi ceļo bez biļetes. Tomēr pasažieri, kas nelikumīgi ceļo bez biļetes, paliek kuģa kapteiņa pārziņā.

3.1.5.   Kuģa kapteinis laikus un saskaņā ar attiecīgā ostā spēkā esošiem noteikumiem paziņo robežsargiem par kuģa iziešanu; ja kapteinis nevar viņus informēt, viņš vēršas pie attiecīgas kuģniecības iestādes. Iepriekš aizpildītā un parakstītā saraksta (aizpildīto un parakstīto sarakstu) otru eksemplāru atdod robežsargiem vai kuģniecības iestādei.

3.2.   Īpašas pārbaužu procedūras noteiktu veidu jūras pārvadājumiem

Kruīza kuģi

3.2.1.   Kruīza kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā, vēlākais, 24 stundas pirms iziešanas no izceļošanas ostas un pirms ienākšanas jebkurā ostā dalībvalsts teritorijā attiecīgos robežsargus informē par kruīza maršrutu un programmu.

3.2.2.   Ja kruīza kuģa maršrutā ir tikai tādas ostas, kas ir dalībvalstu teritorijā, tad, atkāpjoties no 4. un 6. panta, robežpārbaudes neveic, un kruīza kuģis var piestāt ostās, kuras nav robežšķērsošanas vietas.

Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, tomēr var veikt kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes.

3.2.3.   Ja kruīza kuģa maršrutā ir gan ostas, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, gan ostas trešo valstu teritorijā, tad, atkāpjoties no 6. panta, robežpārbaudes veic šādi:

a)

ja kruīza kuģis ienāk no ostas, kas atrodas trešā valstī, un tas pirmo reizi ienāk ostā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, apkalpei un pasažieriem veic ieceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem, kā minēts 3.2.4. punktā.

Pasažieriem, kas nokāpj krastā, veic ieceļošanas pārbaudes saskaņā ar 6. pantu, ja vien ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze konkrētos gadījumos neliecina, ka tādas pārbaudes nav vajadzīgas;

b)

ja kruīza kuģis ienāk no ostas, kas atrodas trešā valstī, un atkārtoti ienāk ostā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, apkalpei un pasažieriem veic ieceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem, kā minēts 3.2.4. punktā, ciktāl šajos sarakstos notikušas pārmaiņas, kopš kruīza kuģis ienācis iepriekšējā ostā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā.

Pasažieriem, kas nokāpj krastā, veic ieceļošanas pārbaudes saskaņā ar 6. pantu, ja vien ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze konkrētos gadījumos neliecina, ka tādas pārbaudes nav vajadzīgas;

c)

ja kruīza kuģis no ostas, kas atrodas dalībvalstī, ienāk citā ostā, kas atrodas kādā dalībvalstī, pasažieriem, kuri nokāpj krastā, ieceļošanas pārbaudes veic saskaņā ar 6. pantu, ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze;

d)

ja kruīza kuģis iziet no ostas, kas atrodas dalībvalstī, un dodas uz ostu, kas atrodas trešā valstī, apkalpei un pasažieriem veic izceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem.

Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, pasažieriem, kas uzkāpj uz kuģa, veic izceļošanas pārbaudes saskaņā ar 6. pantu;

e)

ja kruīza kuģis iziet no ostas, kas atrodas dalībvalstī, un dodas uz citu ostu, kas atrodas dalībvalstī, izceļošanas pārbaudes neveic.

Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, tomēr var veikt kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes.

3.2.4.   Apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstos iekļauj:

a)

vārdu un uzvārdu;

b)

dzimšanas datumu;

c)

pilsonību;

d)

ceļošanas dokumenta numuru un tipu, un attiecīgos gadījumos vīzas numuru.

Kruīza kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā attiecīgiem robežsargiem nosūta vārdu un uzvārdu sarakstus, vēlākais, 24 stundas pirms ienākšanas katrā ostā, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, vai arī, ja brauciens līdz ostai ilgst mazāk nekā 24 stundas, tūlīt pēc tam, kad ir pabeigta iekāpšana iepriekšējā ostā.

Vārdu un uzvārdu sarakstiem uzspiež spiedogu dalībvalstu teritorijā pirmajā ienākšanas ostā un pēc tam — visos gadījumos, kad sarakstā izdara grozījumus. Vārdu un uzvārdu sarakstus ņem vērā, vērtējot 3.2.3. punktā minētos apdraudējumus.

Izklaides kuģošana

3.2.5.   Atkāpjoties no 4. un 6. panta, personām uz izklaides kuģiem, kas ienāk no ostas kādā dalībvalstī, vai iziet uz tādu ostu, neveic robežpārbaudes, un tie var ienākt ostās, kas nav robežšķērsošanas vietas.

Saskaņā ar nelikumīgās imigrācijas draudu novērtējumu, jo īpaši ja attiecīgās dalībvalsts teritorijas tiešā tuvumā ir trešās valsts piekraste, tomēr veic tādu personu pārbaudes un/vai izklaides kuģu pārmeklēšanu.

3.2.6.   Atkāpjoties no 4. panta, izklaides kuģi, kas ienāk no trešām valstīm, izņēmuma kārtā var ienākt ostās, kas nav robežšķērsošanas vietas. Tādos gadījumos personas, kas atrodas uz kuģa, informē ostas iestādes, lai saņemtu atļauju ienākt ostā. Ostas iestādes sazinās ar iestādēm tuvākajā ostā, kas ir norādīta kā robežšķērsošanas vieta, ziņojot par kuģa ierašanos. Par pasažieriem ziņo, iesniedzot uz kuģa esošo personu sarakstu ostas iestādēs. Vēlākais, ierodoties ostā, sarakstu dara pieejamu robežsargiem.

Tāpat, ja nepārvaramas varas dēļ izklaides kuģim jāpiestāj ostā, kas nav robežšķērsošanas vieta, ostas iestādes sazinās ar tuvākās ostas iestādēm, kas ir norādīta kā robežšķērsošanas vieta, lai ziņotu par kuģi.

3.2.7.   Veicot pārbaudes, iesniedz dokumentu ar visiem kuģa tehniskiem parametriem un to personu vārdiem, kuras atrodas uz kuģa. Vienu dokumenta eksemplāru nodod ienākšanas un iziešanas ostas iestādēm. Kamēr kuģis uzturas vienas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, šā saraksta eksemplāru pievieno kuģa dokumentiem.

Piekrastes zveja

3.2.8.   Atkāpjoties no 4. un 6. panta, piekrastes zvejas kuģu apkalpes, kas katru dienu vai 36 stundu laikā atgriežas reģistrācijas ostā vai kādā citā dalībvalstu teritorijā esošā ostā, un nepiestāj ostā, kas atrodas trešās valsts teritorijā, nepārbauda katru reizi. Tomēr, nosakot, cik bieži pārbaudes būtu jāveic, ņem vērā nelikumīgās imigrācijas draudu novērtējumu, jo īpaši ja attiecīgās dalībvalsts teritorijas tiešā tuvumā ir trešās valsts piekraste. Ņemot vērā tādus draudus, veic personu pārbaudes un/vai kuģu pārmeklēšanu.

3.2.9.   Tādu piekrastes zvejas kuģu apkalpes, kuri nav reģistrēti ostā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, pārbauda saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz jūrniekiem.

Kuģa kapteinis ziņo kompetentām iestādēm par visām izmaiņām apkalpes sarakstā un par pasažieru klātbūtni.

Prāmju satiksme

3.2.10.   Pārbaudi veic personām, kas brauc ar prāmjiem, kuri kursē uz trešo valstu teritorijā esošām ostām. Piemēro šādus noteikumus:

a)

ja iespējams, dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu nodrošina atsevišķas joslas;

b)

kājāmgājēju pārbaudi veic individuāli;

c)

transportlīdzekļa pasažieru pārbaudi veic, viņiem atrodoties pie transportlīdzekļa;

d)

prāmju pasažierus, kas ceļo ar autobusiem, uzskata par kājāmgājējiem. Tādi pasažieri pārbaudei izkāpj no autobusa;

e)

smago kravas transportlīdzekļu vadītāju un visu līdzbraucēju pārbaudes veic, viņiem atrodoties pie transportlīdzekļa. Tādu pārbaudi veic atsevišķi no citu pasažieru pārbaudēm;

f)

lai nodrošinātu pārbaužu ātrumu, izveido attiecīgu izeju skaitu;

g)

lai atklātu nelikumīgus imigrantus, izvēles kārtā veic pasažieru izmantoto transportlīdzekļu pārbaudi, un vajadzības gadījumā transportlīdzekļos esošās kravas un citu preču pārbaudi;

h)

prāmju apkalpju locekļus pārbauda tāpat kā komerckuģu apkalpju locekļus.

4.   Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem

4.1.   Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem, šķērsojot ārējās robežas attiecas uz visu tipu kuģu un peldošu transportlīdzekļu izmantošanu komerciāliem vai izklaides mērķiem upēs, kanālos un ezeros.

4.2.   Attiecībā uz kuģiem, ko izmanto komerciāliem mērķiem, kapteini un uz kuģa nodarbinātās personas, kas iekļautas apkalpes sarakstā, kā arī šo personu uz kuģa dzīvojošos ģimenes locekļus uzskata par apkalpes locekļiem vai tiem pielīdzinātām personām.

4.3.   Attiecīgos 3.1. līdz 3.2. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro iekšzemes ūdensceļu kuģošanas pārbaudēm.

(1)  OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 849/2004 (OV L 158, 30.4.2004., 1. lpp.).

VII PIELIKUMS

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS KONKRĒTU KATEGORIJU PERSONĀM

1.   Valstu vadītāji

Atkāpjoties no 5. panta un 7. - 13. panta, valstu vadītājiem un viņu delegāciju locekļiem, par kuru ierašanos un aizbraukšanu robežsargiem ir iepriekš oficiāli ziņots pa diplomātiskiem kanāliem, var neveikt robežpārbaudes.

2.   Lidaparātu piloti un citi apkalpes locekļi

2.1.   Atkāpjoties no 5. panta, pilotu apliecību vai apkalpes apliecību turētāji, kā paredzēts 1944. gada 7. decembra Civilās aviācijas konvencijas 9. pielikumā, veicot pienākumu un pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, var:

a)

iekāpt lidaparātos un izkāpt no tiem starpnolaišanās lidostās vai ielidošanas lidostās, kas atrodas dalībvalsts teritorijā;

b)

ieceļot tādā dalībvalsts teritorijā esošā administratīvā teritorijā, kurā ir starpnolaišanās lidosta vai ielidošanas lidosta;

c)

ar jebkādu transportlīdzekli doties uz lidostu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, lai iekāptu lidaparātā, kas izlido no šīs lidostas.

Visos citos gadījumos jāievēro 5. panta 1. punktā paredzētās prasības.

2.2.   Attiecībā uz lidaparāta apkalpes locekļu pārbaudēm piemēro 6. līdz 13. pantu. Ja iespējams, vispirms pārbauda lidaparātu apkalpes. Tas nozīmē, ka viņus pārbauda vai nu pirms pasažieriem, vai īpašās, šiem nolūkiem paredzētās vietās. Atkāpjoties no 7. panta, apkalpes, ko par robežkontroli atbildīgais personāls pazīst kā attiecīgu pienākumu veicējas, var pārbaudīt izlases kārtā.

3.   Jūrnieki

3.1.   Atkāpjoties no 4. un 7. panta, dalībvalstis var atļaut jūrniekiem, kam ir jūrnieka personu apliecinoši dokumenti, kas izdoti saskaņā ar 2003. gada 19. jūnija Ženēvas Konvenciju (Nr. 185), 1965. gada 5. aprīļa Londonas Konvenciju un attiecīgas valsts noteikumiem, ieceļot dalībvalstu teritorijā, nokāpjot krastā, lai uzturētos ostas zonā, kurā piestāj kuģis, vai tuvējās administratīvās teritorijās, neierodoties robežšķērsošanas vietā, ar nosacījumu, ka viņi ir iekļauti sava kuģa apkalpes sarakstā, kas iepriekš ir iesniegts pārbaudei attiecīgajām iestādēm.

Ņemot vērā ar nelikumīgu imigrāciju un iekšējo drošību saistītu draudu analīzi, robežsargi saskaņā ar 7. pantu jūrniekus tomēr pārbauda pirms nokāpšanas krastā.

Ja kāds jūrnieks rada draudus valsts politikai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai, viņam var atteikt atļauju nokāpt krastā.

3.2.   Jūrnieki, kas paredz uzturēties ārpus tām administratīvām teritorijām, kas atrodas ostu tuvumā, ievēro 5. panta 1. punktā izklāstītos noteikumus ieceļošanai dalībvalstu teritorijā.

4.   Diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāji un starptautisko organizāciju locekļi

4.1.   Tā kā dalībvalstu atzītu trešo valstu vai to valdību izdotu diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāji, kā arī 4.4. punktā uzskaitīto starptautisko organizāciju izdotu dokumentu turētāji, kas ceļo, pildot savus pienākumus, ir tiesīgi izmantot īpašas privilēģijas vai neaizskaramību, tad robežšķērsošanas vietās viņiem var dot priekšroku pat tad, ja — attiecīgos gadījumos — viņiem ir vajadzīga vīza.

Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, personām, kas ir tādu dokumentu turētāji, nav jāpierāda, ka viņām ir pietiekami iztikas līdzekļi.

4.2.   Ja persona, kas ierodas pie ārējās robežas, atsaucas uz privilēģijām, neaizskaramību un izņēmumiem, robežsargs var prasīt, lai tā sniedz statusa pierādījumus, uzrādot atbilstīgus dokumentus, proti, akreditācijas valsts izsniegtus apliecinājumus vai diplomātisko pasi, vai pierādīt statusu citādiem līdzekļiem. Ja robežsargam ir šaubas, steidzamos gadījumos viņš var tieši vērsties Ārlietu ministrijā.

4.3.   Akreditēti diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes var ieceļot dalībvalstu teritorijā, uzrādot 19. panta 2. punktā minēto apliecību, kā arī dokumentu, kas dod tiesības šķērsot robežu. Turklāt, atkāpjoties no 13. panta, robežsargi nedrīkst atteikt diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētājiem ieceļot dalībvalstu teritorijā, iepriekš nesazinoties ar attiecīgām valsts iestādēm. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja par attiecīgo personu Šengenas Informācijas sistēmā ir izdots brīdinājums.

4.4.   Starptautisko organizāciju izsniegtie dokumenti 4.1. punktā norādītajiem mērķiem ir jo īpaši šādi dokumenti:

—

Apvienoto Nāciju Organizācijas ceļošanas atļauja, ko saskaņā ar Ņujorkā 1947. gada 21. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālā asamblejā pieņemto Konvenciju par īpašo aģentūru privilēģijām un imunitāti izsniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas un tai pakļautu aģentūru darbiniekiem;

—

Eiropas Kopienas ceļošanas atļauja;

—

Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) ceļošanas atļauja;

—

Eiropas Padomes ģenerālsekretāra izdota apliecība;

—

dokumenti, kas kas izdoti saskaņā ar III. panta 2. punktu Ziemeļatlantijas Līguma valstu nolīgumā par to karaspēka vienību tiesisko statusu (militārās personu apliecības un komandējuma pavēle, ceļošanas atļauja vai individuāla vai grupas pavēle par ceļošanu), kā arī dokumenti, kas izdoti saskaņā ar Partnerattiecībām mieram.

5.   Darba ņēmēji, kas strādā otrpus robežai

5.1.   Procedūras, kā pārbaudīt darba ņēmējus, kas strādā otrpus robežai, reglamentē vispārēji noteikumi par robežkontroli, jo īpaši 7. un 13. pants.

5.2.   Atkāpjoties no 7. panta, darba ņēmējus, kas strādā otrpus robežai un ko robežsargi labi pazīst tāpēc, ka viņi bieži šķērso robežu vienā un tajā pašā robežšķērsošanas vietā, un par kuriem saskaņā ar pirmās pārbaudes rezultātiem nav brīdinājumu Šengenas informācijas sistēmā vai valsts datubāzē, pārbauda tikai izlases kārtā, lai pārliecinātos par to, ka viņiem ir robežas šķērsošanai derīgi dokumenti, un viņi atbilst attiecīgiem ieceļošanas nosacījumiem. Laiku pa laikam šīs personas pārbauda pilnībā, bez brīdinājuma un ar neregulāriem starplaikiem.

5.3.   Šā panta 5.2. punktu var attiecināt arī uz citu kategoriju personām, kas regulāri šķērso robežu.

6.   Nepilngadīgie

6.1.   Robežsargi pievērš īpašu uzmanību nepilngadīgiem, kas ceļo citu personu pavadībā vai vieni. Nepilngadīgos, kas šķērso ārējās robežas, ieceļojot un izceļojot pārbauda tāpat kā saskaņā ar šo regulu pārbauda pieaugušos.

6.2.   Ja nepilngadīgos pavada pieaugušais, robežsargs pārbauda, vai personas, kas pavada nepilngadīgos, pilda vecāku pienākumus, jo īpaši, ja nepilngadīgos pavada tikai viens pieaugušais un ja ir nopietns iemesls aizdomām, ka nepilngadīgie varētu būt pretlikumīgi aizvesti no tādas personas (tādu personu) aizgādnības, kura (kuras) likumīgi pilda viņu vecāku pienākumus. Tādā gadījumā robežsargs veic turpmāku izmeklēšanu, lai saņemtajā informācijā konstatētu nekonsekvences vai pretrunas.

6.3.   Ja nepilngadīgie ceļo vieni, robežsargi, rūpīgi pārbaudot ceļošanas dokumentus un apstiprinājuma dokumentus, pārliecinās par to, ka nepilngadīgie nepamet teritoriju pret tās personas (to personu) gribu, kura (kuras) pilda viņu vecāku pienākumus.

VIII PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

P6_TA(2005)0248

Budžeta izpilde *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 382/2001, kas attiecas uz dienu, kad regula zaudē spēku, un dažiem noteikumiem par budžeta izpildi (KOM(2004)0840 — C6-0044/2005 — 2004/0288(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0840) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 133. un 181.a pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0044/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0154/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi mainīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

prasa Padomei paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.

prasa uzsākt samierināšanas procedūru saskaņā ar 1975. gada 4.marta Kopīgo deklarāciju, ja Padome ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

5.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

1. PANTA - 1. PUNKTS (jauns)

9.a apsvērums (jauns) (Regula (EK) Nr. 382/2001)

 

- 1.

Pēc 9. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:

“ (9a)

Programma “ES tilts uz Japānu” un Uzņēmumu vadošā personāla mācību programma ir bijušas tik sekmīgas, ka nākotnē jāparedz līdzīgas programmas ar citām valstīm, piemēram, Ķīnu.”

Grozījums Nr. 2

1. PANTA - 1.A PUNKTS (jauns)

4. panta ha) apakšpunkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 382/2001)

 

- 1.a 4.pantā pēc h) apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“ ha)

pasākumu saskaņošana katrā partnervalstī un starp dažādām partnervalstīm.“

(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0249

Statistikas datu kvalitāte attiecībā uz pārmērīgu budžeta deficītu *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3605/93 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā (KOM(2005)0071 — C6-0108/2005 — 2005/0013(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0071) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 104. panta 14. punkta trešo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0108/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0181/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

2. APSVĒRUMS

(2) Komisijas kā statistikas iestādes funkcijas minētajā kontekstā tās vārdā īpaši izmanto Eurostat. Kā noteikts Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmumā par Eiropas Kopienu Statistikas biroja lomu Kopienas statistikas apkopošanā, Eurostat kā Komisijas struktūrvienībai, kura atbild par Komisijas uzdoto Kopienas statistikas sagatavošanas uzdevumu izpildi, ir jāveic savi uzdevumi saskaņā ar taisnīguma, ticamības, relevances, izmaksu lietderības, statistikas konfidencialitātes un caurskatāmības principu.

(2) Komisijas kā statistikas iestādes funkcijas minētajā kontekstā tās vārdā īpaši izmanto Eurostat. Kā noteikts Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmumā par Eiropas Kopienu Statistikas biroja lomu Kopienas statistikas apkopošanā, Eurostat kā Komisijas struktūrvienībai, kura atbild par Komisijas uzdoto Kopienas statistikas sagatavošanas uzdevumu izpildi, ir jāveic savi uzdevumi saskaņā ar taisnīguma, ticamības, nozīmīguma, izmaksu lietderības, statistikas konfidencialitātes un caurskatāmības principu. Eiropas statistikas prakses kodeksam, kuru kopīgi izveidos valstu statistikas institūti un Eurostat, ir jānostiprina profesionālās neatkarības princips, resursu atbilstīgums un statistikas datu kvalitāte.

Grozījums Nr. 2

5. APSVĒRUMS

(5) Budžeta uzraudzības ticamība ir kardināli atkarīga no ticamas budžeta statistikas datiem. Ir ārkārtīgi svarīga tādu datu kvalitāte, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3605/93 sniedz dalībvalstis un kurus Komisija saskaņā ar protokolu paziņo Padomei.

(5) Budžeta uzraudzības ticamība ir kardināli atkarīga no ticamiem budžeta statistikas datiem. Ir ārkārtīgi svarīga tādu datu kvalitāte, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3605/93 sniedz dalībvalstis un kurus Komisija saskaņā ar protokolu paziņo Padomei. Šajā sakarā ECOFIN Padomes 2005. gada 20. marta ziņojuma A3 daļas 1.5, 1.6 un 1.7 punkti, kuru apstiprināja Briseles Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. marta sanāksme, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu departamenta Statistikas nodaļas izstrādātie Oficiālās statistikas pamatprincipi jāņem par pamatu, lai sasniegtu prasītos augstas kvalitātes standartus.

Grozījums Nr. 3

9. APSVĒRUMS

(9) Lai nodrošinātu kvalitāti gan valsts budžeta sektora datiem kopumā, gan dalībvalstu paziņotajiem faktiskajiem rādītājiem, kas ir šiem datiem pakārtoti, ir jāveido dialogs starp Komisiju un dalībvalstu statistikas iestādēm. Komisija tālab regulāri var veikt gan ar dialogu saistītus, gan padziļinātas uzraudzības apmeklējumus, tādējādi pastiprinot ziņoto datu uzraudzību un panākot nepārtrauktu datu kvalitātes nodrošinājumu. Dalībvalstīm ir nekavējoties jānodrošina Komisijai pieeja informācijai.

(9) Lai nodrošinātu dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, kā arī to valsts budžeta pārskatu kvalitāti, uz kuriem šie dati pamatojas, ir jāveido pastāvīgs dialogs starp Komisiju un dalībvalstu statistikas iestādēm. Komisija tālab regulāri var veikt gan ar dialogu saistītus, gan padziļinātas uzraudzības apmeklējumus, tādējādi pastiprinot ziņoto datu uzraudzību un panākot nepārtrauktu datu kvalitātes nodrošinājumu. Dalībvalstīm ir nekavējoties jānodrošina Komisijai piekļuve informācijai. Komisijai regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par programmu un darbu saistībā ar statistikas kvalitātes paaugstināšanu Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr. 5

1. PANTA 2. PUNKTS

7. panta 2.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 3605/93)

 

2.a Gadījumā, ja plānotā valsts budžeta deficīta un parāda aprēķinos vai šo datu pārskatīšanā neizmanto „kopējos ārējos pieņēmumus“, kurus Komisija publiskojusi saistībā ar ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanu, lai salīdzinātu dalībvalstis, dalībvalstis sīki izskaidro novirzes iemeslu un aprēķina atšķirību starp prognozēm.

Grozījums Nr. 6

1. PANTA 3. PUNKTS

9. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 3605/93)

1. Komisija (Eurostat) novērtē gan dalībvalstu sniegto reālo datu, gan tos pamatojošo valdības pārskatu kvalitāti. Reālo datu kvalitāte nozīmē atbilstību uzskaites noteikumiem , pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un datu konsekvenci.

1. Komisija (Eurostat) regulāri novērtē gan dalībvalstu sniegto faktisko datu, gan tos pamatojošo valsts budžeta pārskatu kvalitāti. Faktisko datu kvalitāte nozīmē atbilstību Eiropas kontu sistēmas 1995 (EKS 95) standartiem , pilnīgumu, ticamību, salīdzināmību, savlaicīgumu un datu konsekvenci.

Grozījums Nr. 7

1. PANTA 3. PUNKTS

9. panta 2.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 3605/93)

 

2.a Komisija (Eurostat) regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti un ar statistikas kvalitāti saistīto Eiropas obligāto standartu izstrādes gaitu.

Grozījums Nr. 8

1. PANTA 3. PUNKTS

12. panta 1. daļa (Regula (EK) Nr. 3605/93)

Komisija (Eurostat) nodrošina nepārtrauktu dialogu ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) visās dalībvalstīs regulāri veiks ar dialogu saistītus, kā arī padziļinātas uzraudzības apmeklējumus.

Komisija (Eurostat) nodrošina nepārtrauktu dialogu ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) visās dalībvalstīs regulāri veiks ar dialogu saistītus apmeklējumus ; tā var arī veikt padziļinātas uzraudzības apmeklējumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 322/97. Ar dialogu saistītos apmeklējumus veic saskaņā ar grafiku, kuru kopīgi noteikušas dalībvalstis un Komisija (Eurostat). Ja iespējams, ar dialogu saistītie apmeklējumi notiek vienlaicīgi visās dalībvalstīs, pamatojoties uz gada ziņojumu par statistikas datu pielāgošanas izvērtējumu un prognozēm šajā jomā.

Grozījums Nr. 9

1. PANTA 3. PUNKTS

12. panta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 3605/93)

Ar dialogu saistīti apmeklējumi ir paredzēti, lai pārskatītu sniegtos datus, pārbaudītu metodiskus jautājumus un novērtētu atbilstību uzskaites noteikumiem. Padziļinātas uzraudzības apmeklējumi ir paredzēti, lai uzraudzītu procesus un pārskatus, ar kuriem pamatoti sniegtie dati, un lai sīki apkopotu ziņas par sniegto datu atbilstību uzskaites noteikumiem un šo datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci.

Ar dialogu saistīti apmeklējumi ir paredzēti, lai pārskatītu sniegtos datus, pārbaudītu metodiskus jautājumus un novērtētu atbilstību uzskaites noteikumiem. Ar dialogu saistīto apmeklējumu rezultātus paziņo vismaz valstu statistikas institūtiem. Padziļinātas uzraudzības apmeklējumi ir paredzēti, lai uzraudzītu procesus un pārskatus, ar kuriem pamatoti sniegtie dati, un lai sīki apkopotu ziņas par sniegto datu atbilstību uzskaites noteikumiem un šo datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci . Padziļinātas uzraudzības apmeklējumus nosaka Komisija (Eurostat) gadījumos, kad pastāv nopietnas šaubas par iesniegto datu pareizību vai konsekvenci, un saskaņā ar programmā plānoto.

Grozījums Nr. 10

1. PANTA 3. PUNKTS

13. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 3605/93)

1. Komisijai (Eurostat) dalībvalstīs veicot padziļinātas uzraudzības apmeklējumus, var palīdzēt galvenokārt citu dalībvalstu attiecīgo iestāžu, kā arī citu Komisijas struktūrvienību eksperti, kuri funkcionālā līmenī atbild par valdības pārskatu kontroli, un citas Komisijas struktūrvienības.

1. Komisijai (Eurostat) dalībvalstīs veicot padziļinātas uzraudzības apmeklējumus, var palīdzēt citu dalībvalstu eksperti , kas ir attiecīgās dalībvalsts statistikas iestāžu ierēdņi, vai, atsevišķos gadījumos, apmeklētās dalībvalsts citas iestādes, kuras funkcionālā līmenī atbild par valsts budžeta pārskatu kontroli, vai citas Komisijas struktūrvienības saskaņā ar vienošanos starp apmeklēto dalībvalsti un Komisiju (Eurostat) .

Grozījums Nr. 11

1. PANTA 3. PUNKTS

13. panta 1.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 3605/93)

 

1.a No Kopienas iestādēm Eurostat ir galvenā loma attiecībā uz statistikas datu kvalitātes uzraudzību. Taču Eurostat, gatavojoties pārbaužu veikšanai, ir jāievēro iekšējā kārtība, uzturot kontaktus ar citām kompetentajām Kopienas iestādēm un informējot tās, kā arī kopīgi ar tām jāpieņem lēmumi lēmumu pieņemšanas procedūrā pēc uzraudzības apmeklējumu veikšanas.

Grozījums Nr. 12

1. PANTA 3. PUNKTS

14. pants (Regula (EK) Nr. 3605/93)

Komisija (Eurostat) ziņo Ekonomikas un finanšu lietu komitejai par atzinumiem saistībā ar dialogu , kā arī padziļinātas uzraudzības apmeklējumiem . Minētos ziņojumus publisko.

Komisija (Eurostat) ziņo Ekonomikas un finanšu lietu komitejai par atzinumiem saistībā ar dialogu. Tā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par secinājumiem saistībā ar padziļinātas uzraudzības apmeklējumiem . Minētos ziņojumus publisko.

Grozījums Nr. 13

1. PANTA 3. PUNKTS

16. panta 2.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 3605/93)

 

2.a Komisija (Eurostat) ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par grozītajiem datiem un šo grozījumu iemesliem.

(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0250

Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām (Sudāna) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko piemēro dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā (KOM(2005)0180 — C6-0138/2005 — 2005/0068(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0180) (1),

—

ņemot vērā Padomes tekstu (8910/2005),

—

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (2),

—

ņemot vērā EK līguma 60. un 301. pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0138/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0186/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

2.a atsauce (jauna)

 

ņemot vērā ziņojumu, ko sniegusi Starptautiskā izmeklēšanas komisija Darfūras jautājumā (sagatavots, piemērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2004. gada 18. septembra Rezolūciju Nr. 1564 (2004)),

Grozījums Nr. 2

2. apsvērums

(2) Kopējā nostāja 2005/XXX/CFSP , cita starpā, paredz īstenot to personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Sankciju komiteja norādījusi, ka tās traucē miera procesu, apdraud Darfūras un tās reģiona stabilitāti, pārkāpj starptautisko tiesību aktus humāno un cilvēktiesību jomā vai veic citus nežēlīgus noziegumus, pārkāpj ieroču embargo vai ir atbildīgas par konkrētiem militāriem gaisa uzbrukumiem. Uz šiem pasākumiem attiecas Līguma darbības joma un tāpēc, lai nepieļautu konkurences traucējumus, tie jāīsteno Kopienas pasākumos, ciktāl tas attiecas uz Kopienu.

(2) Kopējā nostāja 2005/411/KĀDP cita starpā paredz īstenot to personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Sankciju komiteja norādījusi, ka tās traucē miera procesu, apdraud Darfūras un tās reģiona stabilitāti, pārkāpj starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību normas vai veic citus nežēlīgus noziegumus, pārkāpj ieroču embargo vai ir atbildīgas par dažiem militāriem gaisa uzbrukumiem. Uz šiem pasākumiem, kuru efektivitāte un faktiskā ietekme šajā jomā jāizvērtē veidos, kas vēl jānosaka, lai nodrošinātu, ka tiek pārtraukti smagi cilvēktiesību pārkāpumi , attiecas Līguma darbības joma. Tāpēc, lai nepieļautu konkurenci ierobežojošas darbības, šos pasākumus īsteno visā Kopienā.

Grozījums Nr. 3

3.a apsvērums (jauns)

 

(3a) Ieviešot ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1591 (2005)) paredzētos pasākumus, Kopiena nodrošina šo pasākumu saskaņotību ar procedūrām, kuras piemēro saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (3), un jo īpaši ar tā 8. un 96. pantu.

Grozījums Nr. 4

3.b apsvērums (jauns)

 

(3b) Šajā regulā paredzētie pasākumi neskar citu pasākumu pieņemšanu ar mērķi īstenot vienošanos par pamieru, kura parakstīta Ndžamenā 2004. gada 8. aprīlī, ne arī pienākumu saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību aizsardzības konvenciju noteikumiem saukt pie kriminālatbildības un tiesāt personas, ko tur aizdomās par smagiem humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumiem, kā arī neskar Starptautiskās Krimināltiesas prokurora veikto izmeklēšanu saistībā ar Darfūrā pastrādātajiem noziegumiem, pamatojoties uz ANO Drošības padomes iesniegto ad hoc prasību tiesā, ievērojot Rezolūciju Nr. 1593 (2005) .

Grozījums Nr. 5

2. panta 1. punkts

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to fizisko vai juridisko personu, iestāžu vai organizāciju īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas I pielikumā .

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to fizisko vai juridisko personu, iestāžu vai organizāciju īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas sarakstā, ko Komisija sastādījusi saskaņā ar 10. pantu .

Grozījums Nr. 6

2. panta 2. punkts

2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikuma sarakstā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām vai organizācijām vai to interesēs.

2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami tām fiziskajām vai juridiskajām personām, vai iestādēm, vai to interesēs, kuras uzskaitītas sarakstā, ko Komisija sastādījusi saskaņā ar 10. pantu .

Grozījums Nr. 7

4. panta c) apakšpunkts

(c)

arests vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, iestādēm vai organizācijām, kas uzskaitītas I pielikuma sarakstā;

(c)

arests vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, iestādēm vai organizācijām, kuras uzskaitītas sarakstā, kuru Komisija sastādījusi saskaņā ar 10. pantu ;

Grozījums Nr. 8

7. panta 3. punkts

3. Visa informācija7, kas sniegta vai saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā tika sniegta vai saņemta.

3. visu informāciju, kas sniegta vai saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā tika sniegta vai saņemta. To izmanto tikai līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai nepieciešamajā laika posmā, un uz to attiecina kārtību, kas garantē datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 9

8.a pants (jauns)

 

8.a pants

Fiziskām un juridiskām personām, kā arī iestādēm un organizācijām, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi tika nepamatoti iesaldēti, atmaksā summu, kas atbilst nepamatoti nodarītā zaudējuma veidam un apmēram.

Grozījums Nr. 10

10. panta 1. punkts

1. Komisija ir pilnvarota:

a)

grozīt I pielikumu , pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas nolēmumiem; un

b)

grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

1. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ir pilnvarota:

a)

noteikt un grozīt, kā arī pierādītas kļūdas gadījumā labot sarakstu ar 2. pantā minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām, iestādēm vai organizācijām, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas konstatējumiem; un

b)

grozīt pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

Komisija iepriekš konfidenciāli paziņo Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un Attīstības komitejai par a) apakšpunktā minētā saraksta sastādīšanu un grozīšanu.

Grozījums Nr. 11

I pielikums

 

Šis pielikums ir svītrots.

(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV L 139, 2.6.2005., 25. lpp.

(3)   OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

P6_TA(2005)0251

Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret dažām personām (Kongo) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (KOM(2005)0227 — C6-0185/2005 — 2005/0101(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0227)) (1),

—

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2005/440/KĀDP (2),

—

ņemot vērā EK līguma 60. un 301. pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0185/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0194/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

3.a apsvērums (jauns)

 

(3a) Piemērojot ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1572(2004) paredzētos pasākumus, Kopiena nodrošina šo pasākumu saskaņotību ar procedūrām, kuras piemēro saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (3), un jo īpaši ar tā 8. un 96. pantu.

Grozījums Nr. 2

3.b apsvērums (jauns)

 

(3b) Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nevajadzētu ietekmēt citu pasākumu pieņemšanu, lai saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību konvenciju noteikumiem ierosinātu krimināllietu un tiesātu personas, kuras tur aizdomās par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo īpaši ar Starptautiskās krimināltiesas starpniecību, pamatojoties uz Kongo Demokrātiskās Republikas iestāžu 2004. gada 19. aprīlī iesniegto ad hoc prasību tiesā saskaņā ar Romas Statūtu 12. pantu.

Grozījums Nr. 3

2. panta 1. punkts

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to fizisko vai juridisko personu, iestāžu vai organizāciju īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas I pielikumā .

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to fizisko vai juridisko personu, iestāžu vai organizāciju īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas sarakstā, ko Komisija sastādījusi saskaņā ar 9. pantu .

Grozījums Nr. 4

2. panta 2. punkts

2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, iestādēm vai organizācijām vai to interesēs.

2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami tām fiziskajām vai juridiskajām personām, iestādēm vai organizācijām vai to interesēs, kuras uzskaitītas sarakstā, ko Komisija sastādījusi saskaņā ar 9. pantu .

Grozījums Nr. 5

4. panta c) apakšpunkts

(c)

arests vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, iestādēm vai organizācijām, kas uzskaitītas I pielikumā ;

(c)

arests vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, iestādēm vai organizācijām, kuras uzskaitītas sarakstā, kuru Komisija sastādījusi saskaņā ar 9. pantu ;

Grozījums Nr. 6

6. panta 3. punkts

3. Jebkuru informāciju, kas sniegta vai saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā tika sniegta vai saņemta.

3. Jebkuru informāciju, kas sniegta vai saņemta saskaņā ar 1. un 2. punktu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā tika sniegta vai saņemta. To izmanto tikai līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai nepieciešamajā laika posmā, un uz to attiecina kārtību, kas garantē datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 7

8.a pants (jauns)

 

8.a pants

Fiziskām un juridiskām personām, kā arī iestādēm un organizācijām, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi tika nepamatoti iesaldēti, atmaksā summu, kas atbilst nepamatoti nodarītā zaudējuma veidam un apmēram.

Grozījums Nr. 8

9. panta 1. punkts

1. Komisija ir pilnvarota:

a)

grozīt I pielikumu , pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas nolēmumiem; un

b)

grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

1. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ir pilnvarota:

a)

sastādīt un grozīt, kā arī pierādītas kļūdas gadījumā labot sarakstu ar 2. pantā minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām, iestādēm vai organizācijām, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas konstatējumiem; un

b)

grozīt pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

Komisija iepriekš konfidenciāli paziņo Eiropas Parlamenta komitejām, kas ir atbildīgas par pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu, kā arī par attīstības jautājumiem, par a) apakšpunktā minētā saraksta sastādīšanu un grozīšanu.

Grozījums Nr. 9

I pielikums

 

Šis pielikums ir svītrots.

(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV L 152, 15.6.2005., 22. lpp.

(3)   OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

P6_TA(2005)0252

Budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projekts (grozījumi)

2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projekta grozījumi — Algu korekcijas (9491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD))

Grozījums Nr. 1

III IEDAĻA: Komisija

Pozīcija

2005. gada budžets

BGP Nr. 2/2005

Grozījums

2005. g. budžets +BG Nr. 2

Saistības

Saistības

Saistības

Saistības

XX 01 01 01 01

Izdevumi, kas saistīti ar iestādē nodarbināto personālu — atlīdzība un pabalsti

 (1)1 385 350 900

 (1)1 358 392 190

+4 608 710

 (1)1 363 000 900

XX 01 01 02 01

Izdevumi saistībā ar Kopienas delegācijās nodarbināto personālu — atlīdzība un pabalsti

136 916 000

134 478 125

+4 419 875

138 898 000

XX 01 02 01 01

Iestādē strādājošie ārštata darbinieki — palīgpersonāls

62 774 936

62 286 643

- 611 707

61 674 936

A2 01 01

Publikāciju birojs — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

45 623 652

44 917 453

+50 947

44 968 400

A3 01 01

Eiropas Birojs Krāpšanas apkarošanai (OLAF) — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

30 442 900

29 873 865

+ 103 135

29 977 000

A4 01 01

Eiropas Personāla atlases birojs — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

7 280 700

7 141 844

+58 856

7 200 700

A5 01 01

Birojs individuālo tiesību pārvaldībai un izmaksai — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

18 625 870

18 242 613

+35 387

18 278 000

A6 01 01

Infrastruktūras un apgādes birojs (Brisele) — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

31 667 000

31 026 629

+ 127 371

31 154 000

A7 01 01

Infrastruktūras un apgādes birojs (Luksemburga) — izdevumi, kas saistīti ar nodarbināto personālu

13 490 000

13 235 603

+83 397

13 319 000

PAMATOJUMS

Atjaunot summas, ko Komisija norādījusi provizoriskajā budžeta projektā.

Grozījums Nr. 2

PIELIKUMS KOM-A-II — II PIELIKUMS — Publikāciju birojs — IEŅĒMUMI

Pozīcija

2005. gada budžets

BGP Nr. 2/2005

Grozījums

2005. g. budžets +BG Nr. 2

Saistības

Saistības

Saistības

Saistības

KOM-A-II 4 1

Darbinieku iemaksas pensiju shēmā

2 536 978

2 497 709

+ 294 291

2 792 000

PAMATOJUMS

Atjaunot summas, ko Komisija norādījusi provizoriskajā budžeta projektā.

Grozījums Nr. 3

VI IEDAĻA: Ekonomikas un sociālo lietu komiteja — IEŅĒMUMI

Pozīcija

2005. gada budžets

BGP Nr. 2/2005

Grozījums

2005. g. budžets +BG Nr. 2

Saistības

Saistības

Saistības

Saistības

4 0 4. pants

Ieņēmumi no īpašas nodevas, ko piemēro iestāžu deputātu, ierēdņu un citu darbinieku algām

3 319 072

3 313 336

-2 949 944

363 392

PAMATOJUMS

Atjaunot summas, ko Komisija norādījusi provizoriskajā budžeta projektā.

(1)  Apropriācija EUR 2 600 000 apmērā ir iekļauta 31 01 40. pantā.

P6_TA(2005)0253

Budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projekts

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektu — Algu korekcijas (9491/2005 — C6-0172/2005 — 2005/2045(BUD))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom Līguma 177. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2005. finanšu gadam, ko pieņēma 2004. gada 16. decembrī (2),

—

ņemot vērā 1999. gada 6. maijā noslēgto Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2005. finanšu gada provizorisko budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektu, ko Komisija iesniedza 2005. gada 30. martā (SEK(2005)0421),

—

ņemot vērā budžeta grozījumu Nr. 2/2005 projektu, ko Padome izstrādāja 2005. gada 30. maijā (9491/2005 — C6-0172/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0190/2005),

A.

tā kā 2004. gada darbinieku algu korekcijas bija zemākas nekā plānots,

B.

tā kā budžeta lēmējiestāde pieprasīja iestādēm iesniegt tāmes, lai koriģētu to administratīvos izdevumus saistībā ar algu korekcijām,

C.

tā kā budžeta lēmējinstitūcija 2004. gada 25. novembra deklarācijā (4) pieprasīja, lai attiecīgajos budžeta grozījumos tiktu iekļauti tikai iestāžu administratīvo izdevumu apropriāciju samazinājumi, kas radušies sakarā ar gadskārtējo algu un pensiju korekciju,;

D.

tā kā Komisijas priekšlikumā bija iekļauti atsevišķi administratīvi jautājumi, kas neattiecas uz algu korekcijām,

1.

piekrīt algu korekcijām Eiropas Parlamentā, Padomē, Eiropas Kopienu Tiesā, Revīzijas palātā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā, Eiropas ombuda birojā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja birojā, kas apstiprinātas Padomes budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektā;

2.

nolemj Komisijas budžetā pielāgot algas un pensijas atbilstīgi priekšlikumiem provizoriskajā budžeta grozījuma Nr. 2/2005 projektā un ir iesniedzis attiecīgu budžeta grozījumu;

3.

piekrīt Revīzijas palātas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja biroja amatu saraksta un Komisijas nomenklatūras izmaiņām, kas apstiprinātas Padomes budžeta grozījumu projektā Nr. 2/2005;

4.

nolemj pielāgot ieņēmumu aprēķinus (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Publikāciju biroja) atbilstīgi priekšlikumiem provizoriskajā budžeta grozījumu projektā Nr. 2/2005 un ir iesniedzis divus attiecīgus budžeta grozījumus;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju kopā ar budžeta grozījumu projektu Nr. 2/2005 Padomei, Komisijai un citām attiecīgām iestādēm.

(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 60, 8.3.2005., 1. lpp.

(3)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003, 25. lpp).

(4)  2004. gada 16. decembrī pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0103.

P6_TA(2005)0254

Budžeta stāvokļa uzraudzība un ekonomikas politikas uzraudzība un koordinācija **II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par Padomes regulas, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, pieņemšanu (9817/2005 — C6-0192/2005 — 2005/0064(SYN))

(Sadarbības procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9817/2005 — C6-0192/2005),

—

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0154) (2),

—

apspriedies ar Padomi saskaņā ar EK līguma 252. pantu un 99. panta 5. punktu (C6-0192/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 60. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0204/2005),

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)  2005. gada 9. jūnijā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0231.

(2)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0255

Kopienas finanšu interešu aizsardzība ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību (KOM(2004)0509 — C6-0125/2004 — 2004/0172(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0509) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 280. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0125/2004),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0156/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0172

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā, nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 280. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma (2) 251. pantā paredzēto procedūru,

tā kā:

(1)

Kopiena un dalībvalstis piešķir lielu nozīmi Kopienas finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses.

(2)

Kopienas savstarpējās palīdzības regulējumam jāpieļauj cieša un pastāvīga sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses visās Kopienas finanšu resursu un izdevumu jomās.

(3)

Regulas noteikumi nedrīkst ietekmēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanu, izmantojot izmeklēšanas pilnvaras un saskaņā ar garantijām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (3). Šīs regulas darbības joma ir jāierobežo līdz konkrētiem palīdzības veidiem, informācijas apmaiņai un koordinēšanai, kas var notikt pirms vai pēc OLAF izmeklēšanas vai paralēli tai.

(4)

Jauno Kopienas pasākumu ieviešana nedrīkst ietekmēt attiecīgās valsts krimināllikuma un noteikumu par savstarpēju palīdzību krimināllietās piemērošanu vai tiesvedību attiecīgajā valstī.

(5)

Cīņa pret starptautisko krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, prasa pastiprinātu koordinēšanu Kopienas līmenī, kā arī daudzdisciplīnu sadarbību ar dalībvalstu iestādēm krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības jomā, kas daudzos gadījumos ir saistīta ar organizētās noziedzības struktūrām un kaitē Kopienas finanšu interesēm. Šai regulai tālāk jāļauj sadarbība dalībvalstu visu kompetento iestāžu starpā, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju.

(6)

Šīs regulas noteikumi nedrīkst ietekmēt Kopienas tiesību aktus, kas paredz konkrētāku vai plašāku sadarbību starp dalībvalstīm un starp tām un Komisiju kā, piemēram, Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (4), vai Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulu (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu (5).

(7)

Informācijas apmaiņa ir galvenais elements cīņā pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses. Komisijai ir jāizmanto dalībvalstu sniegtā informācija, lai veidotu visaptverošu visEiropas krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības pārskatu un darītu zināmu to dalībvalstīm.

(8)

Krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, jo īpaši starptautiskajos gadījumos, kas bieži ietver organizētas starptautiskas krāpšanas shēmas divās vai vairākās dalībvalstīs, var visefektīvāk novērst un apkarot, ja operatīva, statistikas vai vispārēja rakstura informācija ir analizēta un pakļauta riska analīzei Kopienas līmenī, izmantojot Komisijas vispār, un jo īpaši OLAF ziņu vākšanas un riska analīzes veikšanas kapacitāti.

(9)

Cīņa pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, arī rada nepieciešamību pēc saskaņotiem turpmākiem pasākumiem. Tāpēc Komisijas savāktajai vai nodotajai informācijai ir jābūt pieņemamai par pierādījumu administratīvos un tiesas procesos.

(10)

Dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas veiksmīgas sadarbības interesēs, ja uz informāciju attiecas dienesta noslēpums, informācijas apmaiņa jāorganizē saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, tai pašā laikā nodrošinot, ka saskaņā ar jauniem noteikumiem apstrādātie personas dati bauda pienācīgu datu aizsardzību.

(11)

Pienācīgi jāņem vērā datu aizsardzības noteikumi, kas ir piemērojami Kopienas iestādēm, kuri izklāstīti Līguma 286. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6), kā arī tie, kas piemērojami dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7).

(12)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(13)

Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt tādas darbības mērķus, kas ir, cīņa pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, un ja darbības apjoma un rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula ir samērīga ar minētajiem mērķiem.

(14)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikts tiesiskais regulējums savstarpējai administratīvai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un efektīvu Kopienas finanšu interešu aizsardzību pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību.

2. pants

Joma

1.   Šo regulu piemēro krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības gadījumos, kas apdraud Kopienas finanšu intereses un kas ir īpaši būtiskas Kopienas līmenī.

Tā attiecas arī uz gadījumiem, kad nelikumīgas darbības, pilnībā vai daļēji, notiek ārpuskopienas valstīs.

Dalībvalstu kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju un sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu arī citos gadījumos, ja tās uzskata šādu informācijas apmaiņu un palīdzību Kopienas līmenī par nepieciešamu apkarojot krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses.

2.   Šīs regulas noteikumus nepiemēro tādā mērā, ka Kopienas tiesību akti paredz daudz konkrētāku sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, vai paredz Komisijas plašāku pieeju informācijai.

Jo īpaši šī regula neietekmē Regulas (EK) Nr. 515/97 piemērošanu un sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1798/2003.

3.   Šī regula neietekmē Regulas (EK) Nr. 1073/1999 piemērošanu.

4.   Šī regula neietekmē attiecīgās valsts krimināllikumu vai noteikumu par savstarpējo palīdzību krimināllietās piemērošanu vai tiesvedību attiecīgajā valstī.

5.   Šajā regulā paredzētais pienākums palīdzēt neietver informācijas vai dokumentu sniegšanu, kurus ir ieguvušas kompetentās administratīvās iestādes, rīkojoties ar tiesu iestādes pilnvarojumu vai pēc tās pieprasījuma.

Tomēr, ja ir pieprasīta palīdzība, šādu informāciju vai dokumentus jāsniedz, ja tiesu iestāde, ar kuru attiecīgajā jautājumā jākonsultējas, dod savu piekrišanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.

“pārkāpums” nozīmē krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību, kas ir īpaši būtiska Kopienas līmenī un kas apdraud Kopienas finanšu intereses, un jo īpaši:

a)

tādu Kopienas tiesību pārkāpumu, ko rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, tai skaitā līgumu laušana, kas izriet no Kopienas tiesību normām un ietver gan tiešu, gan netiešu Kopienas finansējumu , kurš kaitē vai varētu kaitēt Kopienas budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, vai nu mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienas vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus;

b)

tādu tiesību aktu pārkāpumu, kuri attiecas uz pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā tas minēts Direktīvā 77/388/EEK (9) kas mazina vai varētu mazināt Kopienu pašu resursus, kā minēts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (10);

c)

nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas (naudas atmazgāšanas) Direktīvas 91/308/EEK (11) 1. panta c) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz ienākumiem, kas gūti pārkāpuma rezultātā, kā tas minēts šī punkta a) un b) apakšpunktā.

2.

“pārkāpumi, kas ir īpaši būtiski Kopienas līmenī” ir pārkāpumi:

a)

kam ir vai varētu būt atzari citās dalībvalstīs vai, ja ir reālas saites ar citās dalībvalstīs veiktajām darbībām, vai tie saistīti ar Kopienas izdevumiem (tiešiem vai netiešiem), uz kuriem neattiecas īpaši savstarpējās palīdzības noteikumi ; un

b)

kuri atklāti neatkarīgi no tā, vai operatīvā darbība to atklāšanai ir bijusi vienreizēja vai vairākkārtēja un kuri, paredzams, radītu vispārējus fiskālus zaudējumus attiecīgajās dalībvalstīs vairāk nekā EUR500 000 apmērā PVN jomā vai radītu zaudējumus Kopienas finanšu interesēm EUR100 000 vai lielākā apmērā citos gadījumos, ko aptver šī regula; nelikumīgi naudas legalizēšanas (naudas atmazgāšanas) gadījumā robeža attiecas uz predikatīvu noziegumu.

3.

“tiesību akti, kas attiecas uz PVN” nozīmē visus Kopienas noteikumus par pievienotās vērtības nodokli un dalībvalstu pieņemtos likumus un noteikumus nolūkā panākt atbilsmi šiem Kopienas noteikumiem.

4.

“iesniedzēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kas pieprasa palīdzību.

5.

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kurai pieprasa palīdzību.

6.

“administratīvā izziņa” nozīmē visas kontroles, pārbaudes un citas kompetento iestāžu veiktās darbības, pildot savus pienākumus nolūkā konstatēt pārkāpumu izdarīšanu, izņemot darbību, kas veikta pēc tiesas iestādes pieprasījuma vai saskaņā ar tās tiešu rīkojumu.

7.

“finanšu informācija” ir informācija par aizdomīgiem darījumiem, ko saņēmuši kompetentie attiecīgās valsts kontaktpunkti saskaņā ar Direktīvu 91/308/EEK, un cita informācija, kas ir atbilstoša to finanšu darījumu izsekošanai, kuri ir saistīti ar pārkāpumiem, uz ko attiecas šī regula.

8.

“kompetentās iestādes” ir valsts vai Kopienas iestādes, kā minēts 4. panta 1. punktā.

Šī panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās robežas var paaugstināt saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Kompetentās iestādes

1.   Sadarbība saskaņā ar šo regulu ietver šādas kompetentās iestādes, kas darbojas savu attiecīgo pilnvaru ietvaros:

a)

dalībvalstu iestādes, kas ir:

i)

tieši atbildīgas par Kopienas budžeta finanšu līdzekļu pārvaldību, un kā tādas paredzētas attiecīgajās Kopienas tiesībās un valsts likumos, vai

ii)

saskaņā ar piemērojamām valsts administratīvo tiesību normām atbildīgas par krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, novēršanu, vai

iii)

kompetentās iestādes, kas uzskaitītas Regulā (EK) Nr. 1798/2003, attiecīgie centrālie koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti, kuri izraudzīti atbilstīgi minētajai regulai, citas nodokļu izmeklēšanas iestādes, kuru kompetencē ir izmeklēt krāpšanās ar PVN maksāšanu, vai kompetentās iestādes, kas minētas Direktīvā 92/12/EEK (12), ciktāl savāktā informācija var sniegt krāpšanās ar PVN maksāšanu pierādījumu — tas neizslēdz tiešu kontaktu, informāciju apmaiņas vai sadarbības iespējas starp šajā pantā minētajām dažādu dalībvalstu amatpersonām un iestādēm —, vai

iv)

dalībvalstu izveidotas kā “finanšu ziņu vākšanas vienības”atbilstīgi Lēmumam 2000/642/TI (13), lai savāktu un analizētu informāciju, kas ir saņemta saskaņā ar Direktīvu 91/308/EEK;

b)

Komisija, tai skaitā OLAF.

2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm, neatkarīgi no to kompetences un iekšējā statusa, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju.

3.     Komisijas rīcībā ir saraksts ar visām tām sadarbības iestādēm, uz kurām attiecas šī regula. Sarakstu regulāri atjaunina un tas ir pieejams internetā.

II SADAĻA

SADARBĪBAS PIENĀKUMI

1. nodaļa

Savstarpēja administratīvā palīdzība un informācijas apmaiņa

1. iedaļa

Palīdzība pēc pieprasījuma

5. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.   Kompetentās iestādes palīdz viena otrai pēc pieprasījuma, lai novērstu un atklātu pārkāpumus. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai izpildītu pieprasījumu un saskaņā ar šīs regulas mērķiem, nodod iesniedzējai iestādei visu informāciju, kas ir būtiska pārkāpumu novēršanai un atklāšanai. Nododamā informācija ietver informāciju par darbībām, kas veido pārkāpumu, kā arī finanšu informāciju gan par pamatā esošajām darbībām, gan par iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām.

2.   Lai iegūtu meklēto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati uz savu atbildību vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī.

3.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara pieejamu visu tās rīcībā esošu vai iegūtu informāciju par atklātām vai plānotām darbībām vai darījumiem, kuri veido vai kuri iesniedzējai iestādei šķiet, ka veido pārkāpumus vai, vajadzības gadījumā, par īpašās uzraudzības rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 6. pantu.

Tā nodod iesniedzējai iestādei tās rīcībā esošu vai iegūtu jebkāda veida apliecinājumu, dokumentu vai apstiprinātu dokumenta kopiju. Tomēr oriģināldokumentus un priekšmetus sniedz tikai tajos gadījumos, kur tas nav pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

4.   Pieprasījumiem pēc palīdzības un informācijas apmaiņai jāpievieno iesniedzējai iestādei zināmo faktu īss izklāsts.

5.   Ja iesniedzēja iestāde adresē savu pieprasījumu iestādei, kas nav kompetenta sniegt pieprasīto palīdzību, minētā iestāde tūlīt pārsūta pieprasījumu kompetentajai iestādei.

6. pants

Īpaša uzraudzība

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde, cik vien tas ir iespējams, veic īpašu uzraudzību vai organizē īpašas uzraudzības veikšanu savā darbības zonā:

a)

pār personām un, konkrētāk, to pārvietošanos, ja ir pamats uzskatam, ka tās izdara pārkāpumus;

b)

pār vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada pamatu aizdomām, ka tās paredzētas darbībām, kas veido pārkāpumus;

c)

pār tādu preču apriti, kuras norādītas kā iespējamo pārkāpumu priekšmets;

d)

pār transportlīdzekļiem un finanšu darījumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka tos izmanto, lai veiktu pārkāpumus.

7. pants

Administratīvā izziņa pēc pieprasījuma

1.   Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde veic administratīvu izziņu attiecībā uz darbībām, kas veido vai kuras iesniedzējai iestādei šķiet, ka veido pārkāpumu, vai arī pieprasījuma saņēmēja iestāde organizē šādas izziņas veikšanu.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, veic šo administratīvo izziņu tā, it kā rīkotos pati uz savu atbildību vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī. Izziņas rezultātus tā dara zināmus iesniedzējai iestādei.

2.   Uz vienošanās pamata starp iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi, iesniedzējas iestādes ieceltas amatpersonas var būt klāt 1. punktā minētajā administratīvajā izziņā. Izziņu vienmēr veic pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas.

Iesniedzējas iestādes amatpersonas pēc savas iniciatīvas nevar uzņemties pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonām piešķirtās pārbaudes pilnvaras; tomēr tām ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts amatpersonu starpniecību un vienīgi administratīvās izziņas norises nolūkā, ir piekļuve tām pašām telpām, un tiem pašiem dokumentiem, kuriem ir piekļuve pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonām.

3.   Ja attiecīgās valsts kriminālprocesuālās normas rezervē atsevišķas darbības tām amatpersonām, kas īpaši noteiktas ar valsts likumu, iesniedzējas iestādes amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Ne pie kādiem apstākļiem tās nepiedalās telpu kratīšanā vai personu oficiālajā nopratināšanā saskaņā ar krimināllikumu.

8. pants

Amatpersonu darbība citā dalībvalstī vai komandējumā kādā dalībvalstī

Uz vienošanās pamata starp iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi un saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes noteikto kārtību, iesniedzējas iestādes pienācīgi pilnvarotām amatpersonām var atļaut iegūt informāciju par pārkāpumiem no birojiem, kur savas funkcijas veic tās dalībvalsts administratīvās iestādes, kur atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

Attiecīgajai informācijai jābūt vajadzīgai iesniedzējai iestādei un jāizriet no dokumentācijas, kurai minēto biroju amatpersonām ir piekļuve.

Iesniedzējas iestādes amatpersonām ir atļauts iegūt minētās dokumentācijas kopijas.

9. pants

Amatpersonu rakstisks pilnvarojums

Iesniedzējas iestādes amatpersonām, kas atrodas citā dalībvalstī vai ir komandējumā kādā dalībvalstī saskaņā ar 7. un 8. pantu, vienmēr jābūt spējai uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina to personību un oficiālos pienākumus.

10. pants

Termiņš palīdzības un informācijas sniegšanai

1.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 5. un 7. pantā minēto palīdzību un informāciju tik ātri, cik vien tas ir iespējams, un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas. Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā jau ir minētā informācija, termiņš ir četras nedēļas.

2.   Īpašos gadījumos pieprasījuma saņēmēja un iesniedzēja iestāde var vienoties par citādiem termiņiem nekā paredzēts 1. punktā.

3.   Gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde nespēj atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā nekavējoties informē iesniedzēju iestādi par neizpildes iemesliem un paziņo, kad tā varēs atbildēt.

11. pants

Dati par pievienotās vērtības nodokli

1.   Lai sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt un izmeklēt pārkāpumus šīs regulas 3. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstis nekavējoties sniedz Komisijai šādu savu reģistru informāciju , kas glabājas valsts datubāzēs, kā tas minēts Regulā (EK) Nr. 1798/2003:

—

PVN reģistrācijas numurus, kurus izdeva dalībvalstis, kas saņēma informāciju,

—

Kopienas iekšējo preču piegāžu kopējo vērtību, kas piegādātas PVN reģistrācijas numuru īpašniekiem un kuras piegādājuši visi tirgus dalībnieki, kas reģistrēti kā PVN maksātāji dalībvalstī, kura sniedz informāciju.

Sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz šo piekļuvi, tai skaitā noteikumi par konfidencialitāti un datu aizsardzību, kā arī par tās informācijas izmantošanu, kas iegūta no dalībvalstu reģistriem, ir jānosaka saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Ciktāl tas var sniegt pierādījumu par pārkāpumiem 3. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstu iestādes dara zināmu Komisijai informāciju, kas ir savākta, pamatojoties uz Direktīvu 92/12/EEK.

2. iedaļa

Spontāna palīdzība

12. pants

Informācijas sniegšana par darbībām vai darījumiem

1.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm bez iepriekšēja pieprasījuma ir jāsniedz Komisijai visa būtiskā informācija attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kas veido vai šķiet, ka veido pārkāpumus.

2.   Darbojoties ar atbilstoša tehnoloģiskā atbalsta palīdzību, Komisija analizē sniegto informāciju un sniedz dalībvalstīm attiecīgos analītiskos rezultātus, lai tehniski un operatīvi palīdzētu pārkāpumu atklāšanā un izmeklēšanā. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi ir notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par šo faktu informē attiecīgās dalībvalstis.

3.   Pienākums spontāni apmainīties ar finanšu informāciju starp dalībvalstīm un Komisiju pastāv neatkarīgi no tā, vai darījums ir veikts ar vienu vai vairākām darbībām, kas, šķiet, ir saistītas.

4.   Noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību jāpieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Īpaša uzraudzība bez pieprasījuma

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka tas nāktu par labu Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret pārkāpumiem, tās:

a)

veic vai organizē īpašu uzraudzību, kā minēts 6. pantā;

b)

dara zināmu Komisijai un, vajadzības gadījumā, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, un jo īpaši ziņojumus un citus dokumentus vai apliecinātas kopijas vai izrakstus no tiem par darbībām, kas veido vai kuras tām šķiet, ka veido tādas darbības, kuras apdraud Kopienas finanšu intereses.

14. pants

Vispārējas informācijas nodošana

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes dara zināmu Komisijai vispārēju informāciju par jauniem pārkāpumu izdarīšanas veidiem, līdzekļiem, metodēm un praksi, kā arī par pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, tiklīdz šāda informācija ir tām pieejama, kas varētu veicināt attiecīgo tiesību aktu pretkrāpšanas nodrošinājumu.

2.   Komisija dara zināmu kompetentajām iestādēm katrā dalībvalstī visu to informāciju, tiklīdz tā ir pieejama, kas ļautu tām novērst pārkāpumus un īstenot attiecīgus tiesību aktus.

2. nodaļa

Informācijas izmantošana

15. pants

Izmantošana par pierādījumu

Pārbaudes rezultāti, apliecības, informācija, dokumenti, apliecinātas kopijas un visas ziņas, kuras ir darītas zināmas kompetentajai iestādei 5., 6., 7. un 12. pantā paredzētās palīdzības laikā, veido pieņemamu pierādījumu administratīvos un tiesas procesos jebkurā dalībvalstī tādā pašā veidā, it kā tie būtu iegūti dalībvalstī, kur notiek process.

16. pants

Informācijas apmaiņa

Atbilstīgi šai regulai un tās mērķiem Komisija ar citām kompetentajām iestādēm var apmainīties ar informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo regulu, kā arī saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem tiktāl, ciktāl šāda apmaiņa ir saderīga ar Kopienas noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir iegūta informācija.

17. pants

Turpmāki pasākumi

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par jebkādu nodotās informācijas būtisku atjaunināšanu un administratīvo izziņu, kas veikta saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši uzsāktajiem administratīviem vai tiesas procesiem, ciktāl tas ir saderīgs ar attiecīgās valsts krimināllikumu.

18. pants

Konfidencialitātes noteikumi un datu aizsardzība

1.   Uz informāciju, ko dara zināmu vai iegūst jebkādā veidā saskaņā ar šo regulu, attiecas dienesta noslēpums un tā ir aizsargāta, tāpat kā ir aizsargāta līdzīga informācija ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura to saņēmusi, un attiecīgiem noteikumiem, kas attiecas uz Kopienas iestādēm un struktūrām.

Šādu informāciju nedrīkst darīt zināmu citām personām vai iestādēm, kā tikai tām, kas pieder pie Kopienas iestādēm un struktūrām, vai dalībvalstīs, un kuru funkciju izpildei vajadzīgs to zināt, un to arī nedrīkst izmantot citiem nolūkiem kā tiem, kas paredzēti Kopienas finanšu interešu efektīvas aizsardzības nodrošināšanai.

2.   Komisija un dalībvalstis, apstrādājot personas datus atbilstīgi šai regulai, nodrošina, ka tiek ievēroti Kopienas un attiecīgās valsts noteikumi par datu aizsardzību, jo īpaši tie, kas paredzēti ar Direktīvu 95/46/EK, un, vajadzības gadījumā, ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Pirms 11. panta 1. punkta otrajā daļā, 12. panta 4. punktā un 24. pantā paredzēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas jākonsultējas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

19. pants

Attiecības ar trešajām valstīm

1.   Dalībvalstu vai Komisijas iegūto informāciju no trešās valsts, un uz ko attiecas šī regula, dara zināmu dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai, ja tas ļauj tām novērst pārkāpumus vai tos apkarot.

2.   Ar nosacījumu, ka attiecīgā trešā valsts ir uzņēmusies juridiskas saistības sniegt palīdzību, kas prasīta, lai savāktu pierādījumus par pārkāpuma raksturu tādām darbībām, kuras šķiet, ka veido pārkāpumu, to informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo regulu, kā saskaņotas rīcības daļu var darīt zināmu minētajai trešajai valstij, ja tam piekrīt kompetentās iestādes, kas nodod informāciju, saskaņā ar to valsts noteikumiem par personas datu aizsardzību, ar Direktīvas 95/46/EK 25. un 26. pantu un, vajadzības gadījumā, ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

3.     Šajā sakarā OLAF ir koordinējoša nozīme.

20. pants

Komisijas veiktā riska analīze

Komisija var izmantot jebkādu vispārēja vai operatīva rakstura informāciju, ko darījušas zināmu dalībvalstis saskaņā ar šo regulu, lai, izmantojot atbilstošu informācijas tehnoloģijas atbalstu, veiktu gan stratēģisko, gan taktisko riska novērtējumu, kā rezultātā notiek uz savāktajām ziņām pamatotu ziņojumu un brīdinājumu izstrāde nolūkā palielināt noteikto draudu apzināšanos, un tādējādi sekmētu atbilstošu kompetento valstu iestāžu un Komisijas operatīvo reakciju efektivitāti Komisijas kompetences ietvaros.

21. pants

Spēkā esošo tiesību normu grozīšana

Komisija iesniedz nepieciešamos priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 1798/2003 un Lēmuma 2000/642/TI grozīšanai.

III SADAĻA

PIEDZIŅA

22. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu piedziņas iespējas palielināšana un pienākums sniegt informāciju

1.     Lai veicinātu 3. panta 1. punkta 1. apakšpunktā noteikto pārkāpumu rezultātā radušos prasījumu piedziņu, Direktīvas 91/308/EEK 2.a pantā minētās iestādes un personas pēc pieprasījuma un saskaņā ar 2. punktu sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu attiecīgo finanšu informāciju, kas šīm iestādēm dod tiesības piemērot 23. pantā noteiktos pasākumus.

2.     Pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, pievieno pārskatu par pieprasītājai iestādei vai Komisijai zināmajiem attiecīgajiem faktiem, kā arī nopietnu aizdomu pamatojumu. Attiecīgās kredītiestādes un/vai finanšu iestādes nodrošina šīs informācijas konfidencialitāti.

23. pants

Piedziņas līdzekļi

1.     Lai nodrošinātu piedziņas efektivitāti, dalībvalstis, nepieciešamības gadījumā saņemot pilnvaru no tiesu iestādes, arestē un iesaldē nelikumīgas darbības rezultātā iegūtos ieņēmumus, kas ietekmē Kopienas finansiālās intereses. Šo noteikumu piemēro attiecībā uz jebkura pārkāpuma rezultātā iegūtajiem ieņēmumiem, ja summa ir lielāka kā EUR 50 000, vai attiecībā uz Direktīvas 91/308/EEK 1. panta D) punkta pirmajā ievilkumā minēto īpašumu, kura vērtība atbilst šādiem ieņēmumiem.

2.     Šā panta 1. punktā minētos pasākumus var piemērot attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir izdarījušas pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu, vai kuras ir iesaistījušās pārkāpuma izdarīšanā vai tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos tajā. Šos pasākumus var piemērot arī attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras gūst labumu no pārkāpuma rezultātā iegūtajiem ieņēmumiem.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz savstarpējo palīdzību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta II sadaļas 1. nodaļā, pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru.

Papildus jautājumiem, kas minēti 11. panta 1. punkta otrajā daļā un 12. panta 4. punktā, minētie noteikumi var ietvert jo īpaši:

a)

pārkāpumus 3. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

b)

pārkāpumus 3. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē;

c)

pārkāpumus struktūrfondu jomā.

25. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 515/97 43. pantu.

2.   Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

26. pants

Novērtējuma ziņojums

Ik pēc trim gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1)  OV C 301, 7.12.2004., 4. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Nostāja.

(3)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(4)  OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(5)  OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) ( OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004., 30. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums (2000. gada 17. oktobris), par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.).

P6_TA(2005)0256

Piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (KOM(2004)0313 — C6-0032/2004 — 2004/0099(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0313) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 179. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0032/2004),

—

ņemot vērā tā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0182/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2004)0099

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2005. gada 23. jūnijā nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. pantu un 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Prakse tieši vai netieši saistīt atbalsta sniegšanu ar tādu preču un pakalpojumu iegādi, kuri, izmantojot šo atbalstu, iepirkti palīdzības sniedzēja valstī, samazina tā efektivitāti un nesaskan ar attīstības politiku, kas vērsta uz nabadzīgajām valstīm. Atbalsta atsaiste nav pašmērķis, bet jāizmanto par līdzekli, lai stimulētu citus elementus cīņā pret nabadzību, tādus kā īpašuma tiesības, reģionālā integrācija un resursu palielināšana, koncentrējoties uz tiesību piešķiršanu vietējiem un reģionālajiem preču un pakalpojumu piegādātājiem jaunattīstības valstīs.

(2)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības atbalsta komiteja (ESAO/AAK) 2001. gada martā pieņēma Ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm (3). Dalībvalstis pieņēma šos ieteikumus, un Komisija atzina šo ieteikumu par pamatu Kopienas atbalstam.

(3)

Vispārējo lietu padome, kas tika sasaukta vienlaikus ar Eiropadomi Barselonā, 2002. gada 14.martā, gatavojoties starptautiskajai konferencei par finansējumu attīstībai, kas notika Monterejā 2002. gada 18. - 22. martā, secināja, ka Eiropas Savienība (ES)“ieviesīs AAK ieteikumu par atbalsta atsaisti vismazāk attīstītajām valstīm un turpinās sarunas par turpmāku divpusējā atbalsta atsaisti. ES apsvērs arī turpmāko rīcību Kopienas atbalsta atsaistē, saglabājot pašreizējo ES un ĀKK cenu atvieglojumu sistēmu”.

(4)

Komisija 2002. gada 18. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Atsaiste: atbalsta efektivitātes palielināšana”. Tas atspoguļoja Komisijas viedokli par šo jautājumu un iepriekšminēto Barselonas saistību iespējamos īstenošanas variantus ES Atbalsta palīdzības sniegšanas sistēmā.

(5)

Padome 2003. gada 20. maija secinājumos par atbalsta atsaisti par atbalsta atsaisti uzsvēra nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tā piekrita iepriekšminētajā paziņojumā iekļautajiem noteikumiem un lēma par ierosinātajiem variantiem.

(6)

Eiropas Parlaments rezolūcijā par augstāk minēto Komisijas paziņojumu (4) 2003. gada 4. septembrīminēja nepieciešamību turpināt Kopienas atbalsta atsaisti. Tajā bija izteikts atbalsts šajā paziņojumā izklāstītajiem noteikumiem un piekrišana ieteiktajiem variantiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība turpināt debates par plašāku atsaisti, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un dokumentētiem priekšlikumiem , kā arī pausts nepārprotams aicinājums dot priekšroku vietējai un reģionālai sadarbībai, prioritējot — šādā secībā — piegādātājus no saņēmējas valsts, kaimiņu jaunattīstības valstīm un pārējām jaunattīstības valstīm, lai nostiprinātu saņēmēju valstu centienus uzlabot ražošanu valsts, reģionālajā, vietējā un ģimenes līmenī, un veikt pasākumus nolūkā uzlabot pārtikas un pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību iedzīvotājiem saskaņā ar vietējām paražām, kā arī ražošanas un tirdzniecības sistēmām.

(7)

Lai noteiktu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai, jāizskata vairāki aspekti. Atbilstības noteikumus par personu piekļuvi nosaka 3. pants. Noteikumus par ekspertu piesaistīšanu un tādu piegāžu un materiālu izcelsmi, ko iegādājas atbilstīga persona, nosaka attiecīgi 4. un 5. pants. Savstarpīguma definīcija un īstenošanas noteikumi ir ietverti 6. pantā. Izņēmumi un to īstenošana ir noteikta 7. pantā. Īpašos noteikumus attiecībā par darbībām, ko finansē starptautiska organizācija, reģionāla organizācija vai līdzfinansē trešā valsts, nosaka 8. pants. Īpašos noteikumus par humāno palīdzību nosaka 9. pants.

(8)

Piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai nosaka pamatakti, ar kuriem reglamentē šādu palīdzību, saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), (“Finanšu regula”). Ar šo regulu izdarītas izmaiņas attiecībā uz piekļuvi Kopienas palīdzībai ir saistītas ar grozījumiem visos šos instrumentos. Visi grozījumi visos galvenajos tiesību aktos ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

(9)

Pretendenti, kam piešķirti līgumi saskaņā ar Kopienas instrumentu, īpaši ievēro Starptautiskās darba organizācijas (SDO) starptautiski atzītiem galvenajiem darba standartiem, piemēram, brīvība apvienoties organizācijās un slēgt kolektīvos darba līgumus, piespiedu un obligātā darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšana.

(10)

Pretendenti, kam piešķirti līgumi saskaņā ar Kopienas instrumentu, īpaši ievēro šādas starptautiski atzītas konvencijas vides jomā — 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Kartahenas 2000. gada protokolu par bioloģisko drošību un 1997. gada Kioto protokolu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ietverti noteikumi par ieinteresēto personu piekļuvi I pielikumā minētajiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā lietotie termini tiek skaidroti, atsaucoties uz Finanšu regulu un uz 2002. gada 23. decembra (6) Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz Finanšu regulas īstenošanas kārtību.

3. pants

Atbilstības noteikumi

1.   Saskaņā ar Kopienas instrumentu finansēto iepirkumu vai mērķfinansējumu līgumu iegūšanā var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir nodibinātas Eiropas Kopienas dalībvalstīs vai Eiropas Kopienas atzītas oficiālas kandidātvalstī, vai arī Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstī.

2.   Saskaņā ar I pielikuma A daļā noteikto Kopienas tematisko instrumentu finansēto iepirkumu vai mērķfinansējuma līgumu var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir nodibinātas tādas jaunattīstības valstī , kas noteikta II pielikumā ietvertajā ESAO/AAK sarakstā , papildus tām juridiskajām personām, kuras, pamatojoties uz attiecīgo instrumentu, jau ir atbilstīgas.

3.   To iepirkuma vai mērķfinansējuma līgumu slēgšanas tiesību iegūšanā, ko finansē saskaņā ar I pielikuma B daļā noteikto Kopienas ģeogrāfisko instrumentu, var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir nodibinātas tādā jaunattīstības valstī , kas noteikta II pielikumā ietvertajā ESAO/AAK sarakstā , un kuras ir skaidri minētas kā atbilstīgas, kā arī tie, kuri attiecīgajā instrumentā jau ir minēti kā atbilstīgi.

4.   Iepirkumu vai mērķfinansējumu līgumu iegūšanā, ko finansē saskaņā ar Kopienas instrumentu, var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir nodibinātas jebkurā citā valstī, kas nav šī panta 1., 2. un 3. pantā minētās valstis, ja savstarpējā piekļuve to ārējai palīdzībai ir noteikta saskaņā ar 6. pantu.

5.    Iepirkuma vai mērķfinansējuma piešķiršanas līgumu iegūšanā, ko finansē saskaņā ar Kopienas instrumentu, var piedalīties starptautiskās organizācijas.

6.   Iepriekš minētais neskar tās organizācijas, kas atbilst jebkura līguma slēgšanai, ne arī Finanšu regulas 114. panta 1. punktā paredzēto izņēmuma noteikumu.

4. pants

Eksperti

Visi eksperti, kurus piesaistījuši 3. un 8. pantā definētie pretendenti, var būt jebkuras valsts piederīgie. Šis pants neskar kvalitātes un finanšu prasības, kā tās noteiktas Kopienas iepirkuma noteikumos.

5. pants

Izcelsmes noteikumi

Visu piegāžu un materiālu izcelsmei, kuri iepirkti saskaņā ar līgumu, kas finansēts saskaņā ar Kopienas instrumentu, jābūt Kopienā vai atbilstīgā valstī, kā noteikts šīs regulas 3. un 7. pantā. Termins “Izcelsme” šīs regulas vajadzībām ir definēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

6. pants

Savstarpīgums ar trešajām valstīm

1.   Savstarpēja piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai tiek piešķirta valstij, kura atbilst 3. panta 4. punkta noteikumiem, ja vien šāda valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām dalībvalstis un attiecīgās saņēmējas valstis .

2.   Savstarpējas piekļuves piešķiršana Kopienas ārējai palīdzībai ir balstīta uz ES un citu atbalsta sniedzēju salīdzinājumu un tiek veikta nozares līmenī atbilstīgi ESAO/AAK noteiktajām kategorijām vai valsts līmenī neatkarīgi no tā, vai tā ir atbalsta sniedzēja vai saņēmēja valsts . Lēmums par savstarpīguma piešķiršanu atbalsta sniedzējai valstij ir balstīts uz šāda atbalsta sniedzēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem.

3.   Savstarpēju piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai ievieš ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7) atbilstīgi procedūrām, un to veic attiecīgā komiteja, kura ir saistīta ar attiecīgo aktu. Eiropas Parlamenta tiesības regulārai informācijas saņemšanai saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu ir jāievēro pilnībā. Šāds lēmums ilgst vismaz vienu gadu.

4.   Savstarpēja piekļuve Kopienas ārējai palīdzībai vismazāk attīstītajās valstīs, kā noteikts II pielikumā, tiek automātiski piešķirta III pielikumā minētajām trešajām valstīm.

5.   Procedūrā, kas aprakstīta 1., 2. un 3. punktā, konsultējas ar saņēmējām valstīm.

7. pants

Izņēmumi no atbilstības un izcelsmes noteikumiem

1.   Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos Komisija var noteikt par atbilstīgām to valstu juridiskas personas, kuras nav atbilstīgas saskaņā ar 3. pantu.

2.   Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos Komisija var ļaut iegādāties piegādes un materiālus, kuru izcelsmes valsts saskaņā ar 3. pantu nav atbilstīga.

3.   Izņēmumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, var pamatot ar ražojumu un pakalpojumu nepieejamību attiecīgo valstu tirgos īpašas steidzamības dēļ vai arī gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai darbības izpilde nav iespējama vai ir pārāk sarežģīta.

8. pants

Darbības, kurās iesaistītas starptautiskās organizācijas vai līdzfinansējums

1.   Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kas tiek īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 3. pantu, kā arī visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai pret visiem atbalsta sniedzējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm , materiāliem un ekspertiem .

2.   Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kuru līdzfinansē trešā valsts atbilstīgi 6. pantā noteiktajam savstarpīgumam vai reģionāla organizācija, vai dalībvalsts , attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas juridiskās personas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar 3. panta noteikumiem, kā arī visas juridiskās personas, kuras ir piemērotas saskaņā ar šādas trešās valsts vai reģionālas organizācijas dalībvalsts noteikumiem . Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem .

3.     Attiecībā uz pārtikas atbalsta pasākumiem šo pantu piemēro tikai ārkārtas pasākumiem.

9. pants

Humānā palīdzība un nevalstiskās organizācijas

1.   Humānās palīdzības vajadzībām 1996. gada 20. jūnija Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību (8) nozīmē un tās palīdzības vajadzībām, kuru sniedz tiešā veidā ar nevalstisko organizāciju starpniecību 1998. gada 17. jūlija Padomes Regulas (EK) Nr. 1658/98 par līdzfinansējuma darbībām, ko kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veic jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis (9), nozīmē, 3. panta noteikumi neattiecas uz atbilstības kritērijiem, kas noteikti mērķfinansējuma saņēmēju atlasei.

2.   Šī mērķfinansējuma saņēmējiem jāievēro šīs regulas noteikumi, ja humānās palīdzības un palīdzības, kuru sniedz tiešā veidā ar NVO starpniecību Regulas (EK) Nr. 1658/98 nozīmē, īstenošanā ir nepieciešams organizēt iepirkumu līgumu konkursu.

10. pants

Pamatprincipu ievērošana un vietējo tirgu stiprināšana

1.     Lai paātrinātu nabadzības izskaušanu, veicinot vietējo kapacitāti, tirgus un pirkumus, īpaša uzmanība jāpievērš vietējam un reģionālam iepirkumam partnervalstīs .

2.     Pretendenti, kam piešķirti līgumi saskaņā ar Kopienas instrumentu, īpaši ievēro SDO starptautiski atzītiem galvenajiem darba standartiem, piemēram, brīvība apvienoties organizācijas un slēgt kolektīvos darba līgumus, piespiedu un obligātā darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana saistībā ar nodarbinātību un profesiju, kā arī bērnu darba atcelšana.

3.     Jaunattīstības valstu piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai veicina ar visa veida tehnisko palīdzību, ko uzskata par piemērotu.

11. pants

Regulas īstenošana

Šī regula groza un reglamentē visu I pielikumā uzskaitīto spēkā esošo Kopienas instrumentu attiecīgās daļas. Komisija ik pa laikam groza šīs Regulas II - IV pielikumu, lai ņemtu vērā visus grozījumus, kas izdarīti ESAO dokumentos.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

(1)  OV C 157, 28.6.2005., 99. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Nostāja.

(3)  ESAO/AAK 2001. gada ziņojums, 2002., 3. sējums, Nr. 1, 46. lpp.

(4)  OV C 76 E, 25.3.2004., 474. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9)  OV L 213, 30.7.1998., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

I PIELIKUMS

Turpmāk uzskaitītajos Kopienas instrumentos tiek izdarīti šādi grozījumi.

A DAĻA. Tematiskie Kopienas instrumenti

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1568/2003 par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs (1):

—

5. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1567/2003 par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs (2):

—

5. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1724/2001 par pasākumiem pretkājnieku sauszemes mīnu problēmas atrisināšanai jaunattīstības valstīs (3):

—

4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

8. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

4)

Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1725/2001 par rīcību pretkājnieku mīnu problēmas pārvarēšanai trešās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis (4):

—

4. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

7. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 2493/2000 par pasākumiem, lai veicinātu vides aspekta pilnīgu iekļaušanu jaunattīstības valstu attīstības procesā (5):

—

5. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

8. panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 2494/2000 par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs (6):

—

6. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

9. panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai] iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

9. panta 9. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

7)

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 975/1999, ar kuru paredz prasības attiecībā uz to, kā īstenot sadarbību attīstības veicināšanas jomā, kas palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu (7):

—

5. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību mērķfinansējuma līgumu slēgšanai nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai] iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

8)

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 976/1999, ar ko paredz prasības tādu Kopienas darbību īstenošanai, kuras nav sadarbība attīstības veicināšanas jomā un kuras atbilstīgi Kopienas sadarbības politikai palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu trešās valstīs (8):

—

5. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šeit izklāstītajiem noteikumiem atbilstību mērķfinansējuma līgumu slēgšanai reglamentē arī Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautie valstspiederības un izcelsmes noteikumi un to izņēmumi”.

—

6. pantā pievieno šādu tekstu: “Lai 5. panta 1. punktā minētie partneri atbilstu Kopienas atbalsta saņemšanai, to galvenajam birojam jāatrodas valstī, kura atbilst Kopienas atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo regulu, kā arī saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]. Šim birojam jādarbojas kā faktiskajam lēmumu pieņemšanas centram attiecībā uz visām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu. Izņēmuma kārtā birojs var atrasties citā trešā valstī”.

—

9. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka atbilstīgi šajā regulā, kā arī Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

9. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šeit izklāstītajiem noteikumiem, to piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

9)

Padomes 1998. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2836/98 par dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu sadarbībā attīstības jomā (9):

—

5. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

7. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

7. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

10)

Padomes 1998. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1658/98 par līdzfinansējuma darbībām, ko kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veic jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis (10):

—

3. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu: “To galvenajam birojam ir jābūt kādā no atbilstīgajām valstīm, un birojam ir jābūt galvenajam lēmumu pieņemšanas centram par līdzfinansētiem pasākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

3. panta 1. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu: “To finanšu līdzekļu lielākās daļas izcelsmei jābūt atbilstīgā valstī, kas noteikta Regulā (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

3. panta 3. punktā pievieno šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

11)

Komisijas 1997. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2519/97 par noteikumiem to produktu mobilizācijai, kuri jāpiegādā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96 kā Kopienas pārtikas palīdzība (11):

—

2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar EK Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

4. panta 1.un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

4. pantā svītro 3. un 4. punktu.

12)

Padomes 1997. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2046/97 par ziemeļu un dienvidu sadarbību cīņā pret narkotikām un narkomāniju (12):

—

5. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “Sadarbības partneri, kas saskaņā ar šo regulu atbilst finansiālā atbalsta saņemšanai, ir reģionālas un starptautiskas organizācijas, jo īpaši UNDCP, nevalstiskās organizācijas, valstu, provinču vai pašvaldību dienesti un aģentūras, organizācijas, kas darbojas Kopienā, institūti, valsts vai privātie uzņēmumi. Atbilstību mērķfinansējuma līgumu slēgšanai nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

6. panta 5. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regulā (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

9. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

9. panta 8. punktu svītro un aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

13)

Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2258/96 par rehabilitācijas un atjaunošanas pasākumiem jaunattīstības valstīs (13):

—

4. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

6. panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

14)

Padomes 1996. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1292/96 par pārtikas atbalsta politiku, pārtikas atbalsta vadību un īpašiem pasākumiem pārtikas drošības atbalstam  (14):

—

9. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Valstis, kas saskaņā ar šo regulu atbilst Kopienas atbalsta saņemšanai, ir uzskaitītas pielikumā. Šajā sakarā par prioritāriem uzskata iedzīvotāju nabadzīgākos slāņus un valstis ar zemu ienākumu līmeni un nopietnu pārtikas trūkumu.

Padome ar kvalificētu vairākumu var grozīt šo sarakstu pēc Komisijas priekšlikuma.

Atbilstību mērķfinansējuma līgumu noslēgšanai nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem.

2.   Bezpeļņas nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas saskaņā ar šo regulu atbilst tieša vai netieša Kopienas finansējuma saņemšanai, jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

ja tās ir nevalstiskās organizācijas, tām atbilstīgā valstī saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem jābūt autonomām organizācijām;

b)

to galvenajam birojam jāatrodas atbilstīgā valstī. Šim galvenajam birojam jābūt faktiskajam lēmumu pieņemšanas centram attiecībā uz visiem līdzfinansētajiem pasākumiem;

c)

tām jāparāda spēja veiksmīgi īstenot pārtikas atbalsta pasākumus; jo īpaši:

—

to administratīvās un finanšu pārvaldības jaudu,

—

to tehnisko un loģistisko jaudu veikt ierosināto pasākumu,

—

attiecīgo NVO īstenoto, Kopienas vai dalībvalstu finansēto pasākumu rezultātus,

—

to pieredzi pārtikas atbalsta un nodrošinātības ar pārtiku jomā,

—

to klātbūtni saņēmējvalstī un zināšanas par šo valsti vai jaunattīstības valstīm;

d)

tām jāuzņemas saistības izpildīt Komisijas nosacījumus pārtikas atbalsta piešķiršanai.”

—

10. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai].”

—

11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Produktus mobilizē saņēmējvalstī vai vienā jaunattīstības valstī (uzskaitītas pielikumā), ja iespējams, no valsts, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā reģionā, kurā saņēmējvalsts. Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

Svītro 11. panta 3. punktu.

—

Regulas 11. panta 4. punkts kļūst par 11. panta 3. punktu.

—

17. panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

B DAĻA. Kopienas instrumenti ar ģeogrāfisku darbības jomu

15)

Padomes 2001. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2500/2001 par pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai (15):

—

8. panta 7. punkta pirmajā daļā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem.”

—

8. panta 7. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, sīkāk nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

8. panta 8. punktā pievieno šādu teikumu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, sīkāk nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 257/2001 par pasākumu īstenošanu, lai sekmētu ekonomisko un sociālo attīstību Turcijā (16):

—

5. panta 5. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem piedalīšanos līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai līdzfinansē trešā valsts, nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

6 panta 7. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

6. panta 8. punktā pievieno šādu teikumu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, sīkāk nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 29. oktobra Regula (EK) Nr. 2130/2001 par darbībām, lai atbalstītu personas, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (17):

—

7. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem, piedalīšanos līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai līdzfinansē trešā valsts, nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

10. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Kopienas palīdzība ir pieejama partneriem, kuru galvenais birojs atrodas kādā no valstīm, kura atbilst šīs palīdzības saņemšanai saskaņā ar šo regulu un Regulas (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai] ar noteikumu, ka šis birojs ir šādas uzņēmējdarbības faktiskais vadības centrs. Izņēmuma gadījumos šis birojs var atrasties citā trešajā valstī”.

—

13. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar EK Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

13. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, sīkāk nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

18)

Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai  (18):

—

7. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

19)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1726/2000 par sadarbību ar Dienvidāfriku attīstības jomā (19):

—

7. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

7. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “Piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

20)

Padomes 1999. gada 29. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 99/2000 attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (20):

—

11. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem piegāžu un materiālu izcelsmi, kas iepirkti saskaņā ar šo regulu, nosaka atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

11. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

—

11. panta 5. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, sīkāk nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

21)

Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1267/1999, ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (21):

—

6.a panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, sīkāk nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

6.a panta 2. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, sīkāk nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

22)

Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (22):.

—

3. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

23)

Padomes 1996. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1488/96 (MEDA) par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās (23):

—

8. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regulā (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem”.

—

8. panta 8. punktā pievieno šādu teikumu: “Dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Regula (EK) Nr. .../2005 [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

24)

Padomes 1994. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1734/94 par finansiālo un tehnisko sadarbību ar okupētajām teritorijām  (24):

—

2. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību, sīkāk nosaka EK Regula Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

25)

Padomes 1992. gada 29. jūnija Regula (EEK) Nr. 1762/92 (MEDA) par finansiālās un tehniskās sadarbības protokolu īstenošanu, kas noslēgti starp Kopienu un Vidusjūras ārpuskopienas valstīm (25):

—

2. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, sīkāk nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

26)

Padomes 1992. gada 25. februāra Regula (EEK) Nr. 443/92 (ALA) par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (26):

—

9. pantā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem dalību līgumslēgšanas procedūrās, kuras īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību vai kuras līdzfinansē trešā valsts, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ... Regula (EK) Nr. .../2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai”.

—

13. punktā pievieno šādu teikumu: “Papildus šīs regulas noteikumiem atbilstību dalībai konkursu procedūrās, uz kurām attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Regula (EK) Nr. .../2005 iekļautajiem valstspiederības un izcelsmes noteikumiem un to izņēmumiem [par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai]”.

(1)  OV L 224, 6.9.2003., 7. lpp.

(2)  OV L 224, 6.9.2003., 1. lpp.

(3)   OV L 234, 1.9.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 234, 1.9.2001., 6. lpp.

(5)   OV L 288, 15.11.2000., 1. lpp.

(6)   OV L 288, 15.11.2000., 6. lpp.

(7)   OV L 120, 8.5.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2240/2004 (OV L 390, 31.12.2004., 3. lpp.).

(8)   OV L 120, 8.5.1999., 8. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2242/2004 (OV L 390, 31.12.2004., 21. lpp.).

(9)   OV L 354, 30.12.1998., 5. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10)   OV L 213, 30.7.1998., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(11)  OV L 346, 17.12.1997., 23. lpp.

(12)  OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.

(13)  OV L 306, 28.11.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(14)  OV L 166, 5.7.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(15)   OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 850/2005.

(16)  OV L 39, 9.2.2001., 1. lpp.

(17)   OV L 287, 31.10.2001., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 107/2005 (OV L 23, 26.1.2005., 1. lpp.).

(18)   OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004 (OV L 389, 30.12.2004., 1. lpp.).

(19)   OV L 198, 4.8.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1934/2004 (OV L 338., 13.11.2004., 1. lpp.).

(20)   OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp.

(21)   OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004.

(22)   OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004.

(23)   OV L 189, 30.7.1996., 1. lpp.

(24)   OV L 182, 16.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 669/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 1. lpp.).

(25)   OV L 181, 1.7.1992., 1. lpp.

(26)   OV L 52, 27.2.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

II PIELIKUMS

ATBALSTA SAŅĒMĒJU AAK SARAKSTS (2003. GADA 1. JANVĀRĪ)

I daļa: Jaunattīstības valstis un teritorijas

(Oficiālā attīstības palīdzība)

II daļa: Valstis un teritorijas pārejas periodā

(Oficiālā palīdzība)

Vismazāk attīstītās valstis

(LDCs)

Citas valstis ar zemu ienākumu līmeni

(Citas LDCs)

(per capita NKI < $ 745 2001. gadā)

Valstis ar zemāku vidējo ienākumu līmeni

(LMICs)

(per capita NKI $ 746-$2975 2001. gadā)

Valstis ar augstāku vidējo ienākumu līmeni

(UMICs)

(per capita NKI $ 2976-$9205 2001. gadā)

Valstis ar augstu ienākumu līmeni

(HICs)

(per capita NKI >$ 9206 2001. gadā)

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un jaunās neatkarīgās bijušās Padomju Savienības valstis

(CEECs/NIS)

Attīstītākās valstis un teritorijas

Afganistāna

Angola

Bangladeša

Benina

Butāna

Burkinafaso

Burundi

Kambodža

Kaboverde

Centrālāfrikas Republika

Čada

Komoru salas

Kongo Dem. Republika

Džibutija

Ekvatoriālā Gvineja

Eritreja

Etiopija

Gambija

Gvineja

Gvineja-Bisava

Haiti

Kiribati

Laosa

Lesoto

Libērija

Madagaskara

Malāvija

Maldivu salas

Mali

Mauritānija

Mozambika

Mjanma

Nepāla

Nigēra

Ruanda

Samoa

Santomē un Prinsipi

Senegāla

Sjeraleone

Somālija

Sudāna

Tanzānija

Austrumtimora

Togo

Tuvalu

Uganda

Vanuatu

Jemena

Zambija

Armēnija (1)

Azerbaidžāna (1)

Kamerūna

Kongo Rep.

Kotdivuāra

Gruzija (1)

Gana

Indija

Indonēzija

Kenija

Korejas Demokrātiskā Republika

Kirgizstāna (1)

Moldova (1)

Mongolija

Nikaragva

Nigērija

Pakistāna

Papua-Jaungvineja

Tadžikistāna (1)

Uzbekistāna (1)

Vjetnama

Zimbabve

Albānija (1)

Alžīrija

Beliza

Bolīvija

Bosnija un Hercegovina

Ķīna

Kolumbija

Kuba

Dominikānas

Republika

Ekvadora

Ēģipte

Salvadora

Fidži

Gvatemala

Gajāna

Hondurasa

Irāna

Irāka

Jamaika

Jordānija

Kazahstāna (1)

Maķedonija (bijusī Dienvidslāvijas Republika)

Māršala salas

Mikronēzija, Federatīvās

Valstis

Maroka

Namībija

Niue

Paragvaja

Peru

Filipīnas

Serbija un Melnkalne

Dienvidāfrika

Šrilanka

Sentvinsenta un Grenadīnas

Surinama

Svazilenda

Sīrija

Taizeme

Tokelau (2)

Tonga

Tunisija

Turcija

Turkmenistāna (1)

Volisa un Futuna (2)

Palestīnas pārvaldītās zonas

Botsvāna

Brazīlija

Čīle

Kuka salas

Kostarika

Horvātija

Dominika

Gabona

Grenāda

Libāna

Malaizija

Maurīcija

Majota (2)

Nauru

Panama

Sv. Helēnas sala (2)

Sentlusija

Venecuēla

———————

Pasaules bankas aizņēmuma atļautais slieksnis ($ 5185 2001. gadā)

———————

Angvilla (2)

Antigva un Barbuda

Argentīna

Barbadosa

Meksika

Montserrata (2)

Omāna

Palau

Saūda Arābija

Seišela salas

Sentkitsa un Nevisa

Trinidāda un Tobāgo

Tērksas un Kaikosas salas (2)

Urugvaja

Bahreina

Baltkrievija (1)

Bulgārija (1)

Čehija (1)

Igaunija (1)

Ungārija (1)

Latvija (1)

Lietuva (1)

Polija (1)

Rumānija (1)

Krievija (1)

Slovākija (1)

Ukraina (1)

Aruba (2)

Bahamu salas

Bermudu salas (2)

Bruneja

Kaimanu salas (2)

Ķīnes Taipeja

Kipra

Folklenda salas (2)

Franču Polinēzija (2)

Gibraltārs (2)

Honkonga (2)

Izraēla

Koreja

Kuveita

Lībija

Makao (2)

Malta

Nīderlandes Antiļas (2)

Jaunkaledonija (2)

Katara

Singapūra

Slovēnija

Apvienotie Arābu Emirāti

Virdžīnas salas (UK) (2)

(1)  Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un jaunās neatkarīgās bijušās Padomju Savienības valstis (CEECs/NIS).

(2)  Teritorijas.

III PIELIKUMS

ESAO/AAK LOCEKĻU SARAKSTS

Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Austrija, Beļģija, Dānija, Eiropas Komisija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Vācija, Zviedrija.

IV PIELIKUMS

IZRAKSTI NO EKONOMISKĀS SADARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBAS ATBALSTA KOMITEJAS (ESAO/AAK) IETEIKUMA OFICIĀLĀS ATTĪSTĪBAS PALĪDZĪBAS ATSAISTEI VISMAZĀK ATTĪSTĪTAJĀM VALSTĪM (2001.GADA MARTĀ)

II.   Īstenošana

a)   Piemērošanas joma

7.

Atsaiste ir sarežģīts process. Dažādām valsts palīdzības attīstītības jomā kategorijām ir nepieciešamas dažādas pieejas, turklāt dalībvalstu pasākumi, ko tās veiks ieteikuma īstenošanai, atšķirsies ar piemērošanas jomu un laiku. Ievērojot to, AAK locekles cik iespējams lielā mērā un saskaņā ar šajā ieteikumā noteiktajiem kritērijiem un procedūrām atsaistīs valsts palīdzību attīstītības jomā vismazāk attīstītajām valstīm:

i)

AAK dalībvalstis piekrīt līdz 2002. gada 1. janvārim atsaistīt valsts palīdzību attīstītības jomā vismazāk attīstītajām valstīm šādās jomās: maksājumu bilance un atbalsts strukturāliem pielāgojumiem; parādu dzēšana; palīdzība nozaru un daudznozaru programmām; atbalsts investīciju projektiem; atbalsts importa un patēriņa preču jomā; komercpakalpojumu līgumi, kā arī valsts palīdzība attīstītības jomā nevalstiskajām organizācijām iepirkumu līgumu slēgšanas nolūkiem.

ii)

Attiecībā uz tehnisko sadarbību, kas saistīta ar ieguldījumiem, un neatkarīgu tehnisko sadarbību, ir atzīts, ka AAK locekļu politikas var vadīties pēc tā, cik svarīgi ir saglabāt valsts iesaistīšanos pasākumos atbalsta sniedzējās valstīs līdztekus mērķim izmantot partnervalstu pieredzi, ievērojot šī ieteikuma mērķus un principus. Ieteikums neattiecas uz neatkarīgu tehnisko sadarbību.

iii)

Attiecībā uz pārtikas atbalstu, ir atzīts, ka AAK dalībvalstu politikas var vadīties pēc apspriedēm un nolīgumiem citos starptautiskajos forumos, kas reglamentē pārtikas atbalsta sniegšanu, ievērojot šī ieteikuma mērķus un principus.

8.

Šis ieteikums neattiecas uz pasākumiem, kuru finansējums ir mazāks par SDR 700 000 (SDR 130 000 ar investīcijām saistītas tehniskās sadarbības gadījumā).

P6_TA(2005)0257

Melnā paltusa resursi *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izstrādā melnā paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas ietvaros (KOM(2004)0640 — C6-0197/2004 — 2004/0229(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2004)0640) (1),

—

ņemot vērā EK Līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir ar to apspriedusies (C6-0197/2004),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0116/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izstrādā melnā paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas ietvaros

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 2

7. apsvērums

(7) Tādēļ atjaunošanas plāns ir jāīsteno pastāvīgi . Šajā nolūkā jānosaka procedūra to kuģu sarakstu nosūtīšanai, kuriem izsniegtas speciālas zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām.

(7) Tādēļ atjaunošanas plānu ir stingri jāiestrādā Kopienas tiesību aktos . Šajā nolūkā jānosaka procedūra to kuģu sarakstu nosūtīšanai, kuriem izsniegtas speciālas zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām.

Grozījums Nr. 3

9. apsvērums

(9) Ir vajadzīgi papildu kontroles pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu Kopienas līmenī un lai panāktu saskaņotību ar atjaunošanas plāniem, ko Padome pieņēmusi citās jomās. Šādos pasākumos jāiekļauj pienākums iepriekš paziņot par iebraukšanu dalībvalsts norādītā ostā un ierobežot pielaides robežas .

(9) Ir vajadzīgi papildu kontroles pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu Kopienas līmenī un lai panāktu saskaņotību ar atjaunošanas plāniem, ko Padome pieņēmusi citās jomās. Šādos pasākumos jāiekļauj pienākums iepriekš paziņot par iebraukšanu dalībvalsts norādītā ostā.

Grozījums Nr. 4

3. panta 1. punkta 2. daļa

Tomēr, ja NAFO nolemj, ka šie kopējie pieļaujamās nozvejas (TAC) līmeņi nenodrošina minētā krājuma ilgspējīgu zvejniecību, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu koriģē pirmajā daļā noteikto kopējo TAC līmeni atbilstoši NAFO lēmumam.

Tomēr, ja NAFO nolemj, ka šie kopējie pieļaujamās nozvejas (TAC) līmeņi nenodrošina minētā krājuma ilgspējīgu zvejniecību (vai ja, no otras puses, konstatē krājuma atjaunošanos) , Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu koriģē pirmajā daļā noteikto kopējo TAC līmeni atbilstoši NAFO lēmumam.

Grozījums Nr. 5

5. panta 4. punkts

4. Katra dalībvalsts sadala melnā paltusa kvotas starp kuģiem, kas iekļauti 1. pantā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju katru gadu ne vēlāk kā līdz 15. decembrim par kvotu sadali.

4. Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības, lai sadalītu melnā paltusa kvotas starp kuģiem, kas iekļauti 1. pantā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju katru gadu ne vēlāk kā līdz 15. janvārim par kvotu sadali.

Grozījums Nr. 6

6. panta 3. punkts

3. Ja tiek uzskatīts, ka melnā paltusa daudzumi, par kuriem ziņo saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ir izsmēluši 70% no dalībvalstu kvotas, kuģu kapteiņi nosūta b) apakšpunktā minētās atskaites katru dienu .

3. Ja tiek uzskatīts, ka melnā paltusa daudzumi, par kuriem ziņo saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ir izsmēluši 70% no dalībvalstu kvotas, kuģu kapteiņi nosūta b) apakšpunktā minētās atskaites katru trešo dienu .

Grozījums Nr. 7

7. panta 1. punkts

1. Laikā, kad kuģis atrodas otrajā apakšzonā un 3KLMNO rajonos, ik dienas uz klāja izceltie melnā paltusa daudzumi jāuzglabā atsevišķi no pārējās nozvejas un tiem ir jābūt skaidri apzīmētiem ar etiķetēm.

1. Ņemot vērā kuģa apkalpes un kuģa kustības drošību, kura ietilpst kapteiņa pienākumos un kompetencē laikā, kad kuģis atrodas NAFO otrajā apakšzonā un 3KLMNO rajonos, ik dienas uz klāja izceltie melnā paltusa daudzumi jāuzglabā atsevišķi no pārējās nozvejas un tiem ir jābūt skaidri apzīmētiem ar etiķetēm.

Grozījums Nr. 8

8. pants

8. pants

Pielaides, novērtējot kuģa žurnālā norādītos daudzumus

svītrots

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2868/88 9. panta 2. punkta, atļautā pielaide, novērtējot uz klāja esošos daudzumus kilogramos, tiek noteikta 5% apmērā no kuģa žurnālā norādītā daudzuma.

Grozījums Nr. 9

9. panta 4.a punkts (jauns)

 

4.a Šajā pantā izklāstītie pasākumi attiecas tikai un vienīgi uz kuģiem ar īpašu zvejošanas atļauju, kuri minēti 4. pantā.

Grozījums Nr. 10

10. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Šajā pantā izklāstītie pasākumi attiecas tikai un vienīgi uz kuģiem ar īpašu zvejošanas atļauju, kuri minēti 4. pantā.

(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2005)0258

Lloyd's lieta

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Lloyd's locekļu lūgumrakstiem

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.

ņemot vērā tā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Lloyd's locekļu lūgumrakstiem (1), kuru apstiprināja ar 358 balsīm “par” un 0 balsīm “pret”, atturoties 35 deputātiem,

B.

ņemot vērā, ka, neskatoties uz šajā rezolūcijā minētajām prasībām, lūgumraksta iesniedzēji joprojām no Parlamenta un jo īpaši no Eiropas Komisijas nav saņēmuši pienācīgu atbildi par to, kā Apvienotās Karalistes iestādes no 1978. līdz 2001. gadam pārņēma un īstenoja Pirmo nedzīvības apdrošināšanas Direktīvu 73/239/EEK (2), it īpaši attiecībā uz regulatīvo režīmu un maksātspējas prasībām,

C.

atgādinot, ka šajā rezolūcijā Parlaments paturēja tiesības turpināt uzdot jautājumus un veikt izmeklēšanu, ja Komisija nesniegtu atbildi uz jautājumiem, kas iesniegti līdz 2003. gada 15. novembrim,

D.

atgādinot, ka 2004. gada februārī toreizējais šī jautājuma referents Parlamentu aicināja Eiropas Kopienu Tiesā ierosināt procedūru pret Komisiju sakarā ar neatbildēšanu uz jautājumiem, kurus Eiropas Parlaments uzdevis par direktīvas īstenošanu attiecīgajā periodā, un atzīstot, ka toreiz Parlaments neveica oficiālu balsošanu par šo pieprasījumu,

E.

tā kā 2004. gada 9. marta rezolūcijā par ziņojumu par labāku Kopienas tiesību piemērošanas uzraudzību (3) Parlaments “stingri nosoda Komisijas attieksmi pret Parlamentu un it īpaši pret tā atbildīgo komiteju gadījumā, kas saistīts ar Londonas Lloyd's, kura sakarā ir bijusi skaidra atteikšanās sazināties ar Parlamentu par visiem jautājumiem, kurus tas uzdeva”,

F.

ņemot vērā, ka atbildīgā komiteja 2004. gada aprīlī ieteica tiesvedību pret Komisiju uzsākt, kad būs izpildītas visas procedūru prasības, un to, ka Parlamenta priekšsēdētājs tagad ir noteicis, ka šīs procedūru prasības vēl nav izpildītas,

1.

aicina Komisiju sniegt konkrētu atbildi uz augstākminētā 2003. gada 25. septembra ziņojumā izvirzītajiem jautājumiem vai nu šajā plenārsēde, vai rakstveidā divu mēnešu laikā un nolemj saskaņā ar Līguma 232. pantu uzsākt procedūru pret Komisiju, ja Komisija nesniegs atbildi;

2.

patur tiesības vajadzības gadījumā uzsākt turpmākus izmeklēšanas pasākumus, ņemot vērā trīs jaunus lūgumrakstus, kurus par to pašu direktīvu citi Lloyd's locekļi iesnieguši 2005. gadā;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)  OV C 77 E, 26.3.2004., 411. lpp.

(2)  Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā Direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(3)  OV C 102 E, 28.4.2004., 142. lpp.

P6_TA(2005)0259

Pētījumi drošības jomā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pētījumiem drošības jomā — turpmākie pasākumi (2004/2171(INI))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu, kas parakstīts Romā, 2004. gada 29. oktobrī,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Drošības pētījums — turpmākā rīcība” (KOM(2004)0590) un iepriekšējos Komisijas paziņojumus (KOM(2003)0113 un KOM(2004)0072),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana — paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. - 2013. gadā” (KOM(2004)0101), kā arī Komisijas paziņojumu “Zinātne un tehnoloģijas — Eiropas nākotnes pamats — Nostādnes pētniecības atbalsta politikā Eiropas Savienībā” (KOM(2004)0353),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam “Par teroristu finansēšanas novēršanu un cīņu pret to, veicot pasākumus informācijas apmaiņas, pārredzamības un finanšu darījumu izsekojamības uzlabošanai” (KOM(2004)0700), “Sagatavotība un seku pārvaldība cīņā pret terorismu” (KOM(2004)0701) un “Terora aktu novēršana, sagatavotība un reaģēšana uz tiem” (KOM(2004)0698),

—

ņemot vērā tā 1997. gada 15.maija (1), 1999. gada 28. janvāra (2) un 2002. gada 10. aprīļa (3) rezolūcijas par ar Eiropas drošību saistītām nozarēm,

—

ņemot vērā tā 2000. gada 30. novembra rezolūciju par vienotas Eiropas drošības un aizsardzības politikas izveidošanu pēc Ķelnes un Helsinkiem (4),

—

ņemot vērā tā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par jauno Eiropas drošības un aizsardzības sistēmu — prioritātēm un trūkumiem (5),

—

ņemot vērā tā 2003. gada 20. novembra rezolūciju par ES Aizsardzības aprīkojuma politiku (6),

—

ņemot vērā priekšlikumu Baltajai grāmatai par Eiropas aizsardzību, ko 2004. gada maijā iesniedzis ES Drošības pētījumu institūts,

—

ņemot vērā ziņojumu par Cilvēka drošības doktrīnu Eiropai, kas ES Augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos iesniegts 2004. gada 15. septembrī,

—

ņemot vērā 2004. gada 15.marta Drošības pētniecības ekspertu grupas ziņojumu “Pētniecība drošai Eiropai”,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0103/2005),

A.

tā kā pēc pēdējām ģeopolitiskajām, sociālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām un tādiem neseniem pasaules notikumiem kā teroristu uzbrukumi 2001. gada 11. septembrī ASV un 2004. gada 11.martā Madridē, drošība ir kļuvusi par vēl neatliekamāku jautājumu, un ES dalībvalstīm ir jābūt labāk sagatavotām cīņai ar jauniem draudiem drošībai, efektīvāk izmantojot savu zinātību,

B.

tā kā paplašināšanās līdz divdesmit piecām dalībvalstīm rada jaunus drošības izaicinājumus jaunai Eiropai, kas tagad robežojas ar vairākiem neaizsargātiem reģioniem,

C.

tā kā minēto jauno draudu radīšanā ir izmantotas jaunās tehnoloģijas, ko neierobežo valstu robežas, un, tos radot, ļaunprātīgi izmanto modernajām tehnoloģijām un demokrātiskajai Eiropas sabiedrībai piemītošo atklātumu un pārredzamību, kā arī rada draudus dalībvalstu drošībai gan no ārpuses, gan arī ES teritorijas iekšienē, līdz ar to kļūst vēl grūtāk nošķirt iekšējo drošību no ārējās drošības,

D.

tā kā Eiropas Savienībai jāspēj nodrošināt savu pilsoņu aizsardzību, veicināt Eiropas kontinenta un kaimiņu teritoriju stabilitāti un veicināt miera un starptautiskās drošības saglabāšanu saskaņā ar ANO Statūtu principiem un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

E.

tā kā uzticamu drošības un aizsardzības politiku un drošāku Eiropu ir grūti nodrošināt bez tehnoloģiski attīstītiem instrumentiem, kuros izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai drošības draudus samazinātu līdz minimumam,

F.

tā kā, neskatoties uz ES potenciālu pētniecības un drošības tehnoloģiju attīstības jomā, konkrētas drošības pētniecības sistēmas trūkums ES līmenī un liela sadrumstalotība un dublēšanās drošības pētniecības sistēmās un programmās rada nozīmīgus šķēršļus rentablu risinājumu izstrādei,

G.

tā kā kopējais ASV ieguldījumu apjoms savā drošībā ir vidēji četras reizes lielāks nekā Eiropas ieguldījumu apjoms, un šos līdzekļus, ko nepiešķir ASV Aizsardzības departamenta aizsāktajai divkāršās izmantošanas tehnoloģiju pētniecībai, sadala daudziem ASV departamentiem, tādā veidā nodrošinot vispusīgu pieeju drošības pētniecībai,

H.

tā kā ieguldījumi dalībvalstu aizsardzības nozares pētniecībā un attīstībā ir aptuveni piecas reizes mazāki nekā attiecīgie ASV ieguldījumi, līdz ar to palielinās ES risks kļūt par viegli ievainojamu un atkarīgu šajā jomā,

I.

tā kā atšķirība starp civilo un militāro pētniecību kļūst aizvien nemanāmāka,

J.

tā kā drošības pētniecībai ir stratēģiska nozīme Eiropas rūpnieciskās konkurētspējas paaugstināšanā un zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanā, kā noteikts Lisabonas un Barselonas mērķos,

1.

atbalsta Komisijas priekšlikumu Eiropas Drošības pētniecības programmai (turpmāk — EDPP); uzsver vajadzību izveidot strukturētu un efektīvu drošības pētniecības programmu ES līmenī, lai risinātu pašreizējās un nākotnes drošības problēmas un pievērstos skaidri definētām Eiropas prasībām, paaugstinātu Eiropas pilsoņu drošību un nodrošinātu Eiropas uzticamību un EDPP darbību efektivitāti, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

2.

uzskata, ka efektīvas drošības pētniecības programmas pamatā ir jābūt saskaņotai uzziņas sistēmai, kurā iesaistītas attiecīgās drošības pētniecībā ieinteresētās personas un kurai piešķirts atbilstošs un pamatots finansējums, un tā ir jāveido, ņemot vērā esošo Kopienas pieredzi kopīgu pētniecības programmu pārvaldībā;

3.

uzsver sabiedrības ieinteresētību visos ar drošības pētniecību saistītajos jautājumos un tāpēc aicina šīs jomas programmām un projektiem piešķirt pietiekamu stabilitāti, kā arī budžeta dotācijas piesaistīt iekšzemes kopprodukta pieauguma tendencei, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtspējību un vislabākos rezultātus.

Par Eiropas Drošības pētniecības programmu un tās finansēšanu

4.

ņem vērā Komisijas priekšlikumu attīstīt EDPP kā ES 7. Pētniecības pamatprogrammas daļu; uzsver, ka EDPP jāatbilst drošības pētniecības īpašajam raksturam, ņemot vērā tādus specifiskus elementus kā noteikumi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesības, klasificētas informācijas apstrādi, drošas informācijas aizsardzību un tehnoloģiju nodošanu; uzsver, ka par EDPP darbībām jālemj saskaņā ar koplēmuma procedūru;

5.

aicina Komisiju ņemt vērā, ka ir izveidota 29. pantā paredzētā Datu aizsardzības darba grupa, lai dotu Komisijai padomu par visiem tiem Kopienas pasākumiem, kas skar fizisko personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi un privāto dzīvi;

6.

aicina Padomi un Komisiju, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, pirms finansējuma piešķiršanas attiecīgajai pētniecībai savās atbilstīgajās struktūrvienībās un savā starpā skaidri noteikt drošības pētniecības jomā sasniedzamos mērķus un prioritātes, kā arī dalībvalstu un attiecīgo Eiropas aģentūru lomu dažādos pētniecības posmos;

7.

aicina Padomi un Komisiju noteikt prioritātes, ņemot vērā darbības programmu, lai īstenotu Hāgas programmu cīņai pret terorismu attiecībā uz iekšējo drošību un Eiropas drošības stratēģiju attiecībā uz ārējo drošību;

8.

iesaka turpmākajās EDPP prioritātēs iekļaut cīņu pret terorismu, teritoriālo uzraudzību, civilo aizsardzību, ES ārējo robežu kontroli, kā arī citas jomas, kurās Kopienas rīcība var radīt pievienoto vērtību, nenonākot pretrunā ar dalībvalstu kompetenci;

9.

uzskata, ka vienam no galvenajiem programmas mērķiem jābūt ES ārējo robežu aizsardzībai un tādu īpašas nozīmes infrastruktūru aizsardzībai kā, piemēram, Eiropas komunikāciju tīkli un kodolspēkstacijas;

10.

aicina Komisiju izmantot pieredzi, kas ir iegūta saistībā ar pirmo uzaicinājumu izteikt priekšlikumus sagatavošanas pasākumu kontekstā, nosakot prioritārās jomas; uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš izpētei, kā sabiedrība uztver pētījumus drošības jomā, ka arī klasificētas informācijas apstrādei, lai varētu izvērst plašāku šādu datu apmaiņu dalībvalstu starpā;

11.

atbalsta uzskatu, ka EDPP uzmanība ir jāpievērš galvenokārt pētniecības pasākumiem un tehnoloģiju jautājumiem, kuros paredzama kopēja pievienotā vērtība, lai sekmīgi prognozētu, kontrolētu un mazinātu tādas jaunas drošības problēmas, kas ir saistītas ar bioloģisko terorismu, kibernoziegumiem un citiem modernās organizētās noziedzības veidiem, lai reāli paveiktu ES drošības uzdevumus un mazinātu cietušo skaitu;

12.

uzstāj, ka drošības pētniecības programma ir jāizveido, ņemot vērā regulāru ar drošības jautājumiem saistītu vajadzību analīzi, lai noteiktu galvenos tehnoloģijas un ar tehnoloģiju nesaistītus instrumentus, kas vajadzīgi, lai risinātu pēc aukstā kara esošās mainīgās drošības problēmas;

13.

aicina papildus tehnoloģiskai pētniecībai pievērsties kopēju modelēšanas un draudu izlūkošanas iespēju attīstīšanai, izmantojot salīdzinošās priekšrocības, kuras dalībvalstīm ir katrā konkrētā gadījumā;

14.

norāda, ka dažos gadījumos ierosinātie projekti saturēs dubultus drošības elementus, kuriem tādēļ jābūt cieši saistītiem; uzsver, ka pieprasīt, lai pētījumi saskaņā ar EDPP attiektos tikai uz drošības aspektiem, būtu neproduktīvi; tādēļ ierosina kompleksu pieeju un ciešu sadarbību starp EDPP un citiem ES 7. Pētniecības programmas pētniecības pasākumiem; iesaka, ka EDPP ir pēc iespējas precīzi jānošķir militārā un nemilitārā pētniecība;

15.

uzskata, ka Komisijas ziņojumā uzsvars ir uz tehnoloģisko pētniecību; aicina izveidot saskaņotāku mijiedarbību starp pētniecību dabaszinātnēs un pētniecību tehnoloģiju jomā un citās zinātnēs, jo īpaši politiskās, sociālās un humanitārās zinātnēs;

16.

uzskata, ka, lai mazinātu atšķirību starp pētniecību un pielietojumu reālā dzīvē un lai tehnoloģiskos sasniegumus pielietotu ikdienā, īpaša un lielāka uzmanība jāpievērš darbību pētniecībai (DP), sistēmu analīzei (SA) un modelēšanai;

17.

norāda, ka, lai risinātu būtiskus dalībvalstu trūkumus un neveiksmes C4ISR sistēmu jomā (vadība, kontrole, sakari, skaitļošana, informācija, novērošana un izlūkošana), ir jācenšas panākt lielāku progresu sensoru sistēmās, biotehnoloģijā, kosmosa un IT tehnoloģijā;

18.

atzīmē, ka izšķiroša nozīme ir ar gaisa telpu saistītiem pielietojumiem un pakalpojumiem tādās jomās kā globālā pozicionēšana, vispasaules novērošana un datu vākšana un tām EDPP jāpievērš īpaša uzmanība;

19.

aicina Komisiju turpināt darbu, pamatojoties uz Drošības pētniecības ekspertu grupas publicēto ziņojumu “Pētniecība drošai Eiropai” un Kosmosa un drošības ekspertu grupas gala ziņojumu, lai uz nacionālajām satelītu iniciatīvām attiecinātu tos sadarbības un kopdarbības veidus drošības pētniecībā, kas vajadzīgi, lai maksimāli palielinātu civilo, militāro un divējādas izmantošanas sistēmu iespējas un atbilstu ES darbības vajadzībām un prasībām;

20.

atzīst, ka saskaņotai un efektīvai drošības pētniecības programmas īstenošanai ir vajadzīgs atbilstošāks papildu finansējums; tādēļ uzskata, ka ekspertu grupas ziņojumā ierosināto finansējumu 1 miljards euro gadā varētu sasniegt, izmantojot ES Pētniecības pamatprogrammas līdzekļus un citus avotus;

21.

uzskata, ka, esot šādam finansējuma līmenim, ES ir racionālāk un efektīvāk jāizmanto esošie resursi un jānovērš pašreizējā tēriņu sadrumstalotība;

22.

uzsver, ka ieguldījumu palielināšana drošības pētniecībā nedrīkst samazināt izdevumu līmeni civilajā pētniecībā;

23.

aicina Padomi un Komisiju izpētīt to papildu līdzekļu līdzsvarotas sadalīšanas sistēmu, kuri jāpiesaista papildus Kopienas pētniecības plānā paredzētajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu to, ka pētniecības izmaksu daļas noteikšanā ņemtu vērā dalībvalstu ekonomikas nozīmīgumu atbilstīgi procentuālai daļai no IKP, kā arī lai uzņemtos saistības daudzgadu periodam nolūkā nodrošināt iespēju veikt stabilu plānošanu.

Konsultēšanās un sadarbība ar ieinteresētajām pusēm

24.

atbalsta ieteiktās Eiropas Drošības pētniecības padomdevējas iestādes (EDPPI) izveidi; uzskata, ka, tā kā pašreiz nav par politikas izstrādi atbildīgās iestādes, ir nepieciešama precīzāka informācija par to, vai padomdevēja padome darbosies pietiekami efektīvi un būs gatava efektīvi konsultēt par drošības pētniecības saturu un risināt programmas darbības problēmas; uzsver, ka Eiropas Parlamentu EDPPI jāpārstāv pieciem tā locekļiem, tostarp atbildīgo komiteju (Ārlietu komitejas, Drošības un aizsardzības apakškomitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas) priekšsēdētājiem vai to pārstāvjiem;

25.

uzsver visu attiecīgo EDPPI sistēmā esošo un drošības pētniecībā ieinteresēto personu grupu ekspertu konsultēšanās un sadarbības nozīmi; tomēr pieprasa šajās konsultācijās un sadarbībā pietiekamā mērā iesaistīt rūpniecības pārstāvjus, pētniecības sponsorus, valsts līmeņa un privātos patērētājus, zinātniskās izpētes iestādes, valsts iestādes un pilsoņu brīvību organizāciju pārstāvjus;

26.

pieprasa, lai EDPPI veiktos pasākumus un darba metodes paskaidro Eiropas Parlamentam un saskaņo ar to;

27.

uzsver, ka, izveidojot Eiropas Drošības pētniecības padomdevēju iestādi, ir jānovērš jebkāda dublēšanās drošības pētniecības sistēmā;

28.

atbalsta viedokli, ka, lai mazinātu pašreizējo drošības struktūru un programmu dublēšanās un sadrumstalotības lielās izmaksas, ir jāveicina plašāka un ciešāka sadarbība un koordinācija, īstenojot dalībvalstu Eiropas drošības pētniecības pasākumus un centienus, citus ES pētniecības pasākumus un citu tādu starptautisku organizāciju iniciatīvas, kuru darbība ir saistīta ar pasaules vai reģionālas drošības jautājumiem;

29.

iesaka, ka transatlantisko attiecību ietvaros Eiropas drošības pētniecībā jāīsteno vajadzīgie centieni, lai novērstu dublēšanos un sekmētu savietojamību, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Savienības pētniecības specifiku šajā jomā; neatkarīgi no tā uzsver, ka ES drošības pētniecības budžeta līdzekļi ir jāizmanto darbam ES korporatīvo interešu labā.

Institucionāla izveide

30.

pastāv uz to, ka Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam Eiropas drošības pētniecības pasākumu izstrādē, ne tikai regulāri saņemot informāciju par sasniegto, bet galvenokārt iepriekš apspriežoties par plānotās programmas īstenošanu;

31.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam stratēģiskās rīcības vadlīnijas, kā arī saņemtos ieteikumus par īstenošanas principiem un mehānismiem, īpašos ierosinājumus attiecībā uz dalību, līgumu veidiem un finansēšanas instrumentiem EDPP pētniecības pasākumiem, kā arī vajadzīgajiem normatīvajiem aktiem par intelektuālo īpašumu un to tehnoloģiju nodošanu, kas izstrādātas kopā ar EDPPI;

32.

aicina atbildīgo komisāru pirms EDPP īstenošanas ziņot Ārlietu komitejai un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai;

33.

pastāv uz to, ka, lai sekmētu sadarbību un efektīvu koordināciju starp EDPP, jauno Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un Eiropas Savienības būtiskām politikām, kas saistītas ar drošības un aizsardzības jautājumiem, ir vajadzīga saskaņotāka politiskā un institucionālā sistēma;

34.

uzskata, ka ir precīzāk jānosaka jaunās EAA darbība, jo īpaši attiecībā uz drošības pētniecības pasākumiem un aģentūras darba attiecībām ar EDPP;

35.

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt efektīvu EDPP un EAA sadarbību, lai novērstu funkciju iespējamu dublēšanos pētniecības un tehnoloģiju jomā;

36.

aicina Komisiju ņemt vērā “sabiedrības intereses” jēdzienu drošības pētniecībā gan attiecībā uz Eiropas Savienību, gan dalībvalstīm, lai izvairītos no riska finansēt tos projektus, kuri neatbilst politiskajām prioritātēm vai noteiktām saistībām attiecībā uz sabiedrības interesēm vai privātās dzīves aizsardzību; uzsver pārredzamības lielo nozīmi līgumu piešķiršanas jomā;

37.

aicina efektīvi plānot aizsardzības un civilās pētniecības savstarpējo izmantojamību, saskaņojot pielietojumus un nododot tehnoloģiju no vienas nozares otrai; vienlaikus aicina skaidrāk noteikt specifiskos instrumentus, kas varētu palīdzēt risināt konkrētas problēmas ar drošību saistītajā pētniecībā.

Eiropas Drošības pētniecības programmas vadība

38.

uzskata, ka, lai nodrošinātu efektīvu EDPP vadību, galvenokārt jāizmanto pieredze, kas gūta finansēšanas mehānismu, metožu un institucionālās izveides sagatavošanas darbības laikā;

39.

pieprasa, lai EDPP vadībā lielu uzmanību pievērš savstarpējas izmantojamības un savienojamības nozīmei, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību, novērstu nevajadzīgu dublēšanos un uzlabotu ES centienu saskaņotību;

40.

stingri aizstāv spēcīgas kopējas pētniecības un attīstības infrastruktūras izveidi, laboratoriju sadarbības veicināšanu ES mērogā un cilvēkresursu attīstību pētniecības un tehnoloģiju jomā, veidojot Eiropu par pievilcīgu vidi kvalificētiem pētniekiem šajā jomā;

41.

pieprasa sekmēt rūpniecības un pētniecības kopienu sistemātisku sadarbību un izmantot to kopējos sasniegumus, lai Eiropas jauninājumu rādītājs būtu visaugstākais pasaulē;

42.

uzskata, ka EDPP jābūt saderīgai ar atvērta, integrēta un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tirgus izveidi un tādu novatorisku mehānismu ieviešanu, kas rada iespējas Eiropas ražošanai sasniegt salīdzinošas priekšrocības pasaules tirgū; norāda, ka pārredzamība līgumu piešķiršanā ir ļoti svarīga;

43.

uzsver priekšrocības, kādas nodrošinātu konkurētspējīgāka Eiropas drošības rūpniecība, kas balstīta uz esošo aizsardzības rūpniecības un citu specializētu un ar jaunām tehnoloģijām saistītu nozaru jaudu, veicinot ekonomisko izaugsmi un vispārējo Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī uzsver to pozitīvo ietekmi uz Eiropas Savienības sabiedrību;

44.

uzsver, ka ES iniciatīvas drošības pētniecībā nedrīkst novest pie ES principu un cilvēktiesību vērtību, demokrātisko tiesību, politisko brīvību, pilsoņu brīvību un ētikas principu nozīmes samazināšanās;

*

* *

45.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

(1)  OV C 167, 2.6.1997., 137. lpp.

(2)  OV C 128, 7.5.1999., 86. lpp.

(3)  OV C 127 E, 29.5.2003., 582. lpp.

(4)  OV C 228, 13.8.2001., 173. lpp.

(5)  OV C 64 E, 12.3.2004., 599. lpp.

(6)  OV C 87 E, 7.4.2004., 518. lpp.

P6_TA(2005)0260

Informācijas sabiedrība

Eiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas sabiedrību (2004/2204(INI))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā — pēc Ženēvas augstāka līmeņa sanāksmes (WSIS)” (KOM(2004)0111),

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 9. un 10. decembra secinājumus (15472/04),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā — Ženēvas principu īstenošana praksē” (KOM(2004)0480),

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 8. un 9. marta secinājumus (6606/04),

—

ņemot vērā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē Ženēvā par informācijas sabiedrību (WSIS)2003. gada 12. decembrī pieņemto deklarāciju par principiem un rīcības plānu,

—

ņemot vērā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)2003. gada 17. oktobra rezolūciju 32C/34 par starptautiska normatīva instrumenta izstrādes iespēju attiecībā uz kultūras daudzveidību,

—

ņemot vērā 2003. gada 12.martaUNESCO izpildpadomes sākotnējos pētījumus par tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem, kas attiecas uz normatīva instrumenta iespējamību saistībā ar kultūras daudzveidību,

—

ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja atzinuma vēstuli, kuru viņš 2003. gada 26. novembrī nosūtīja Komisijas un Padomes priekšsēdētājam,

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 5. jūnija secinājumus (9686/03),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā — ES perspektīva saistībā ar ANO Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par informācijas sabiedrību (WSIS)” (KOM(2003)0271),

—

ņemot vērā UNESCO2001. gada 2. novembra vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6-0172/2005),

A.

tā kā WSIS Tunisā (“Tunisas augstākā līmeņa sanāksme”), kas notika 2005. gada 16. - 18. novembrī, ir informācijas un saziņas tehnoloģiju (IST) kā ilgtspējīgas un kopīgas izaugsmes veicināšanas faktora otrais būtiskais posms, jo nabadzība ir ne tikai preču un pakalpojumu, bet arī iespēju integrēties sabiedrībā trūkums;

B.

tā kā IST ir valsts politikas stratēģisks instruments, kā arī sadarbības un savstarpēja izdevīguma galvenais līdzeklis, pateicoties attīstīto, jaunattīstības un mazāk attīstīto valstu rīcības plānam;

C.

tā kā IST, palīdzot īstenot Tūkstošgades mērķus, var dot ieguldījumu gan līdzsvara nodrošināšanā pasaules līmenī, gan individuālajā attīstībā;

D.

tā kā UNESCO lēmums pieņemt konvenciju par kultūras daudzveidību ir galvenā iniciatīva integrējošākas informācijas sabiedrības attīstībai, kura pamatojas uz kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību, starptautisku apmaiņu kultūras jomā, kā arī uz plurālisma veicināšanu;

E.

tā kā informācijas sabiedrībai ir jābūt visiem pieejamai, jo izglītība un apmācība, veselības aizsardzība, pētniecība un tirdzniecība ir prioritāras jomas, kas ir pietuvinātas sabiedrībai;

F.

tā kā IST straujai izaugsmei ir jāpastiprina demokrātija un pilsoņu līdzdalība, lai viņi vairāk būtu dalībnieki nekā patērētāji;

G.

tā kā šīm tehnoloģijām ir jāattīstās saistībā ar neatkarīgām regulējošām valsts iestādēm, garantējot piekļuvi, vārda un informācijas brīvību, kultūras daudzveidību, kā arī daudzvalodību;

H.

tā kā Eiropas Savienība nodrošina savas darbības efektivitāti ar dalībvalstu koordinācijas un Komisijas pozitīvas iesaistīšanas palīdzību saskaņā ar saviem politiskajiem mērķiem un saistībām pret mazāk attīstītām valstīm;

I.

tā kā IST ir cieši saistītas ar sabiedrību, kas pamatojas uz zināšanām un informāciju, kuras izveidi paredz Lisabonas stratēģija Eiropas Savienībai, kā arī Barselonas deklarācija;

J.

tā kā Eiropas Savienībai ir svarīga nozīme ar digitālo pakalpojumu pieejamību saistītās teritoriālās un sociālās nevienlīdzības samazināšanā, sekmīgi īstenojot savu iekšējo politiku un attīstot partnerattiecības, kas apvieno valsts iestādes, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību;

K.

tā kā Savienības rīcībā ir instrumenti cīņai pret nevienlīdzību saistībā ar digitālo pakalpojumu pieejamību — attīstības atbalsta politika, starptautiskā sadarbība ekonomikas un zinātnes jomā, kā arī finanšu iestādes (piemēram, Eiropas Investīciju banka (EIB));

L.

tā kā ES, pieņemot vienotu juridisko pamatu attiecībā uz elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, ir parādījusi, cik liela nozīme ir atvērtam un konkurētspējīgam tirgum, lai veicinātu ieguldījumus jaunos pakalpojumu veidos un piedāvātu ātrdarbīgu savienojumu par pieņemamām cenām;

M.

tā kā tiesības uz izglītību, kā arī arodapmācības un tālākapmācības pieejamību ir vienas no pamattiesībām, ko paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta,

1.

atzinīgi novērtē Padomes no jauna izteikto apņemšanos īstenot pasākumus, lai sekmīgi noritētu WSIS otrais posms;

2.

kopumā apstiprina Komisijas ierosinājumus, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem draudzīgu pamatnoteikumu izšķirošo nozīmi, IST izmantošanu prioritārajās jomās, tostarp tiešsaistes valdībā, pētniecības un jaunievedumu nozīmi, kā arī IST ieguldījumu attīstībā, sagaidot no Komisijas tādas stratēģijas izstrādi, kura atbilstu WSIS vispārējam rīcības plānam, ko apspriedīs Tunisas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gadā;

3.

norāda, ka:

—

veiksmīga ES dalībvalstu koordinēšana ir atvieglojusi Komisijas līdzdalību WSIS procesā, it īpaši interneta pārvaldības darba grupā,

—

Eiropas Savienības pieredze dod pozitīvu ieguldījumu tādas regulējošās vides izveidē, kura sekmē WSIS rīcības plāna īstenošanu;

4.

uzsver, ka:

—

tā kā IST attīstība var palielināt nevienlīdzību saistībā ar digitālo pakalpojumu pieejamību, radot labvēlīgākus apstākļus tiem, kuriem šīs tehnoloģijas ir pieejamas un kuri prot tās izmantot, šis risks ir jāņem vērā visās ierosinātajās darbībās, tās pielāgojot attiecīgā reģiona, valsts vai vietējiem apstākļiem,

—

tā kā IST veicina konkurētspēju, kā arī zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšanos, tikpat liela nozīme ir jāpiešķir šo tehnoloģiju attīstības ietekmei attiecībā uz ekonomikas un kultūras jomu, lai šī attīstība būtu noderīga saistībā ar nodarbinātību, uzņēmumiem un sociālo kohēziju,

—

īpaša uzmanība jāvelta problēmām, kas varētu rasties saistībā ar mobilo un interneta pakalpojumu, kā arī ar to satura koncentrāciju; aicina Komisiju pārraudzīt šādas koncentrācijas sekas,

—

pieejamībai individuālā līmenī jābūt tikpat attīstītai, kā pieejamībai kolektīvā līmenī,

—

e-iekļaušanai jāattiecas uz pieejamību, tiešsaistes pakalpojumu piedāvājumu (valdībā, izglītībā un tālākapmācībā, veselības aizsardzībā un tirdzniecībā), kā arī uz apmācību par to lietošanu, visnepieciešamākos pamatpakalpojumus nodrošinot bez maksas saskaņā ar visu iesaistīto pušu vienošanos, kā arī brīvajai un atklātajai pirmkoda programmatūrai (FLOSS) esot vienam no līdzekļiem, kā piekļūt šiem pakalpojumiem;

5.

uzsver:

—

pētniecības un attīstības stratēģisko nozīmi minētā procesa visos posmos un līmeņos — jaunu tehnoloģiju attīstībā un izplatībā, rīcības plāna salīdzināšanā ar uzraudzības struktūrvienību izveidi un tā novērtēšanā,

—

nepieciešamību prioritārajos pētījumos iekļaut izpēti sociālajā un ekonomikas jomā, kura ļauj novērtēt IST pieejamības sociālo ietekmi, kā arī sociālo ietekmi,

—

iespējas, ko sniedz 7. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas izstrāde, kā arī pētniecības budžeta palielināšana,

—

to, cik svarīgi ir attīstīt vietējā līmeņa kvalifikāciju un iemaņas, atbalstot izglītību un pētniecību informātikas jomā,

—

vajadzību pilnveidot uzņēmējdarbības un jaunievedumu spēju, lai dažādās valstis spētu izmantot IST tādu pakalpojumu un sistēmu ieviešanā, kuri tiešā veidā atbilst to iedzīvotāju vajadzībām;

6.

atzinīgi novērtē:

—

to, ka Komisija piešķir lielu nozīmi vajadzībai visās valstīs nodibināt neatkarīgas regulējošas iestādes, kā arī vajadzībai pēc skaidriem pamatnoteikumiem konkurences tiesību jomā, kuri ļautu ieguldītājiem droši darboties,

—

nozīmīgumu, kas piešķirts attīstībai starptautisko saziņas līdzekļu, reglamentējošās sadarbības, kā arī labākās prakses apmaiņas jomā;

7.

iesaka:

—

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm paātrināt pētījumu tīklu izveidi IST jomā ar tādu infrastruktūras līdzekļu palīdzību, kā GEANT projekts, ar pētniecības centru vai tehnoloģisko platformu, kā arī izglītības un tālākapmācības ekspertu un praktiķu tīklu palīdzību,

—

īstenot aktīvu atbalsta politiku attiecībā uz kopēju, uz informāciju pamatotu programmu lietošanu, lai izplatītu pētniecības rezultātus tajās jomās, kurās tie izrādās noderīgi un kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem,

—

pēc vajadzības tajās iesaistīt atbildīgos valsts darbiniekus, kā arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjus;

8.

aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis:

—

uzskatīt WSIS par sadarbības paātrinātāju gan saistībā ar tradicionālajām ģeogrāfiskajām vai vēsturiskajām saitēm (Vidusjūras reģions, ĀKK utt.), gan arī saistībā ar jaunu sadarbību ar jaunattīstības valstīm,

—

prioritāti piešķirt vismazāk attīstīto valstu vajadzībām attiecībā uz infrastruktūru un apmācību,

—

respektēt vietējās un reģionālās zināšanas un iemaņas praktiskajā un teorētiskajā sadarbībā,

—

darboties tā, lai Eiropas Savienības īstenotie centieni dotu ieguldījumu līdzsvara nodrošināšanā starp ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, no vienas puses, un sociālo, kā arī ekonomikas ilgtspējību, no otras puses,

—

izmantot valsts un privātā sektora atklātu partnerattiecību (reģioni, valstis, pašvaldības, uzņēmumi, asociācijas, NVO) elastīgus veidus, kas apvieno institucionālus finansētājus, tādus kā EIB, vai privātus finansētājus,

—

izveidot darba grupu ar dalībvalstu regulējošo valsts iestāžu līdzdalību, lai sekmētu efektīvu, integrētu un neatkarīgu regulējošu modeļu izmantošanu, kā arī dalītos pieredzē par veiksmīgiem pasākumiem tirgus atvēršanā, kuri ir veicinājuši ieguldījumus un samazinājuši patēriņa cenas;

—

pārvaldības pasākumu plānošanā pienācīgi ņemt vērā nepieciešamību aizsargāt kultūras daudzveidību;

9.

ar interesi pieņem zināšanai brīvprātīga finansēšanas fonda izveidi, tomēr atzīmējot, ka tas neaizvieto esošā vai paredzamā finansējuma nepieciešamo mobilizāciju;

10.

ierosina apsvērt jaunus noteikumus, lai optimizētu saistībā ar sadarbības programmām un EAF piešķirtos līdzekļus, kā arī atkārtoti piešķirt neizlietotās apropriācijas, lai nodrošinātu līdzekļus rīcības plāna īstenošanai;

11.

uzskata, ka interneta pārvaldības attīstība ir WSIS panākumu atslēga un tai ir jāiekļaujas grafikā, kas atbilst deklarācijai par principiem un rīcības plānam;

12.

uzsver, ka tomēr ir jāsaglabā starptautiska un neatkarīga interneta pārvaldības sistēma;

13.

uzsver, ka no interneta stabilitātes un uzticamības ir atkarīga IST pieejamība, kā arī ieguldījumi tajās;

14.

atgādina, ka ar informācijas sabiedrības attīstību saistītais uzdevums ir izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, lai pastiprinātu standartu efektīvu īstenošanu cilvēktiesību jomā starptautiskā, reģionālā un valsts līmenī;

15.

uzsver, ka digitālās apmācības programmas ir ļoti būtiskas, lai izveidotu pasaules brīvības un drošības telpu, kurā pilsoņi, informācijas potenciālie patērētāji, gūtu maksimālu labumu no savām pilsoņa tiesībām; norāda, ka izglītība, tostarp cilvēktiesību jomā, ir integrējošas informācijas sabiedrības centrālais elements;

16.

sagaida, ka Tunisas augstākā līmeņa sanāksme:

—

ļaus panākt attīstību interneta pārvaldības kopīgā definēšanā, kā arī tāda veida organizācijā, kas nodrošinātu partnervalstu labāku pārstāvību,

—

kopīgi risinās tos vispārējas intereses jautājumus, kuri saistīti ar interneta pārvaldību (domēnu nosaukumi, adrešu piešķiršana), kā arī pastiprinās starptautisko sadarbību interneta drošības un ļaunprātīgas izmantošanas (tostarp surogātpasta izplatīšanas) novēršanas jomā, kā arī cīņā pret kibernoziegumiem (tostarp bērnu pornogrāfiju) un mēģinājumiem ierobežot plurālismu, vārda brīvību un cilvēktiesības;

—

noskaidros sabiedrības atbildību, proti:

—

ņems vērā intelektuālo īpašumu un kultūras daudzveidību jaunas pārvaldības izstrādē,

—

raudzīsies, lai tiktu ievērota digitālo tehnoloģiju un platformas neitralitāte un savstarpējā savietojamība,

—

veicinās apmaiņu tehnoloģiju, ekonomikas un kultūras jomā saistībā ar taisnīgi regulētu konkurenci;

17.

aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā tā ieteikumus un arī turpmāk to iesaistīt WSIS pasākumu īstenošanā, lai nodrošinātu atbilstību starp ES izsludinātajām ambīcijām un to īstenošanu ES politikas jomās, it īpaši attiecībā uz budžetu;

18.

atzinīgi novērtē iniciatīvu W2i Digitālo pilsētu konventa rīkošanai Bilbao 2005. gada novembrī, ko ierosināja digitālās pilsētas, bet uzsver, ka jāsāk arī digitālo reģionu izveides iniciatīva;

19.

vēlas pastiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību saistībā ar Tunisas augstākā līmeņa sanāksmi;

20.

uzsver privātā sektora iesaistīšanās nozīmīgumu WSIS procesā;

21.

uzsver, ka jāveicina jauninājumi izglītības sistēmās, mūžizglītības programmas un e-mācību iniciatīvas (gan attiecībā uz skolotājiem, gan studentiem), kā arī iesaka skaidri uzsvērt, cik liela nozīme ir izglītībai, apmācībai un tāda programmu satura radīšanas instrumentiem, kas atspoguļo kultūras daudzveidību;

22.

aicina dalībvalstis rīkoties saskaņā ar UNESCO programmas “Izglītību visiem 2015. gadā” mērķi, kā arī atsaukties uz UNICEF aicinājumiem piešķirt lielākus līdzekļus izglītībai saistībā ar paktu ar nākamajām paaudzēm;

23.

uzsver, ka globalizācija apdraud kultūru daudzveidību no valodu un identitātes viedokļa un ka informācijas sabiedrība var arī izpausties kā iespēja veicināt kultūru dialogu ar pasaules informācijas tīklu palīdzību;

24.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.