6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/1

Prasība, kas celta 2006. gada 6. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-66/06)

(2006/C 108/01)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Simonetti un X. Lewis, F. Louis, avocat un C. O'Daly, solicitor)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot atbilstoši Direktīvas 85/337/EEK 2. panta 1. punktam un 4. panta 2., 3. un 4. punktam visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, tos projektus, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme un kas pieder pie II pielikuma 1. punkta a), b), c) un f) apakšpunktā nosauktajiem projektiem, pakļauj novērtējumam attiecībā uz to ietekmi atbilstoši Direktīvas 85/337/EEK 5.–10. pantam, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vienotu un absolūtu pakāpju izmantošana projekta apjoma noteikšanai

Komisija uzskata, ka tiesību normas, ar kurām Īrija transponē šo direktīvu, ir nepietiekamas, jo tās neparedz iedarbīgus pasākumus attiecībā uz Direktīvas 85/337/EEK II pielikuma 1. punkta a), b), c) un f) apakšpunktos minētajiem projektiem, ar kuriem varētu panākt šīs direktīvas 2. panta 1. punktā un 4. panta un 2. un 3. punktā prasītos rezultātus.

Direktīvas 4. panta 2. punkts atļauj dalībvalstīm noteikt vai nu katra no gadījumiem pārbaudi, vai arī “kritērijus un/vai pakāpi” ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamības noteikšanai II pielikumā nosauktajiem projektiem. Neatkarīgi no tā, kādā veidā dalībvalsts to nosaka, tam ir jāatbilst 4. panta 3. punktam, tas ir, III pielikumā nosauktajiem izvēles kritērijiem. Izvēles kritērijos ietilpst, piemēram, projekta apmērs, atbilstība citiem projektiem, tā vieta, attiecīgā ģeogrāfiskā apvidus vides ietekmējamība un tā ietekme uz vēsturiskas, kultūras vai arheoloģiskas nozīmes ainavām.

Tomēr Īrija tiesību normās, ar kurām ir transponēta direktīva, attiecībā uz projektiem, uz kuriem attiecas II pielikuma 1. punkta a), b), c) un f) apakšpunkti, ir balstījusies uz vienotām un absolūtām pakāpēm, neparedzot iespēju novērtēt citas projekta pazīmes.

Intensīva zivsaimniecība

Šķiet, ka attiecībā uz zivsaimniecības izmēģinājumu uzņēmumiem tiesību normas, ar kurām ir transponēta direktīva, skaidri paredz ietekmes uz vides novērtēšanas iespēju, ja “ministrs uzskata, ka piedāvātā akvakultūra iespējams būtiski nelabvēlīgi ietekmēs vidi”. Tomēr šīs tiesību normas nesatur norādi uz Direktīvas 85/337/EEK III pielikumā nosauktajiem izvēles kritērijiem. Līdz ar to ministram, lemjot par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, nav skaidra pienākuma ņemt vērā šādam zivsaimniecības izmēģinājumu uzņēmumam piedāvāto atrašanās vietu vai kādu citu no izvēles kritērijiem.

Komisija atzīmē, ka Īrija atzīst nepieciešamību skaidri paredzēt III pielikumā nosauktos izvēles kritērijus attiecībā uz zivsaimniecības projektiem. Tomēr saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju, nav pieņemti attiecīgi tiesību akti un par tiem Komisijai nav paziņots.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/2

Prasība, kas celta 2006. gada 8. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku

(Lieta C-74/06)

(2006/C 108/02)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, piemērojamās nodokļu likmes noteikšanas nolūkos piemērojot lietotiem transportlīdzekļiem, kas Grieķijas teritorijā ievesti no citas dalībvalsts, tikai un vienīgi tādu amortizācijas kritēriju, kas balstīts tikai uz transportlīdzekļa vecumu, un saskaņā ar kuru sešus līdz divpadsmit mēnešus vecām automašīnām ir pieļaujams samazinājums 7 % apmērā un automašīnām, kuru vecums ir viens gads — samazinājums 14 % apmērā, — kas negarantē, ka maksājamais nodoklis (kaut vai tikai atsevišķos gadījumos) nepārsniedz atlikušā nodokļa summu, kas ietverts attiecīgajā valstī jau reģistrēto šī paša veida lietoto automašīnu vērtībā, pie tam amortizācijas aprēķināšanas bāze nav tikusi darīta zināma sabiedrībai un ekspertu veiktā automašīnu pārbaude ir pakļauta administratīva nodokļa samaksai EUR 300 apmērā, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar EKL 90. pantu;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Fiksētā amortizācijas skala, kuru Grieķijas Republika piemēro ievestajiem lietotajiem transportlīdzekļiem, ar judikatūrā noteikto precizitāti neatspoguļo to reālo amortizāciju un līdz ar to negarantē, ka par to reģistrāciju maksājamais nodoklis, kaut vai tikai atsevišķos gadījumos, nepārsniedz atlikušā nodokļa summu, kas ietverts Grieķijā jau reģistrēto šī paša veida lietoto automašīnu vērtībā.

Procedūra apelāciju komisijā nav pietiekama, lai novērstu šīs pamatsistēmas nepilnības; šī sistēma paredz, ka iepriekš tiek samaksāts ievērojama apmēra administratīvs nodoklis, kam ir atturošs raksturs, un tās ietvaros netiek publicēti kritēriji, kas ir jāņem vērā lietoto transportlīdzekļu vērtības noteikšanai, kā rezultātā šī procedūra ir neefektīva.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/2

Apelācija, ko 2006. gada 9. februārī ierosināja Britannia Alloys & Chemicals Ltd. par 2005. gada 11. novembra spriedumu lietā T-33/02, Britannia Alloys & Chemicals Ltd. pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-76/06 P)

(2006/C 108/03)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Britannia Alloys & Chemicals Ltd. (pārstāvji — S. Moblijs [S. Mobley], H. Bardels [H. Bardell] un M. Komons [M. Commons], Solicitors)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt spriedumu, ciktāl ar to noraidīts prasības pieteikums, ko iesniedza Britannia saistībā ar lēmumu;

—	atcelt lēmuma 3. pantu, ciktāl tas attiecas uz Britannia;

—	pakārtoti ii) punktam, grozīt lēmuma 3. punktu, ciktāl tas attiecas uz Britannia, lai tiktu atcelts vai būtiski samazināts naudas sods, kas uzlikts Britannia;

—	pakārtoti ii) un iii) punktam, nosūtīt lietu Pirmās instances tiesai, lai tā lemtu saskaņā ar Tiesas juridiskajiem apsvērumiem;

—	jebkurā gadījumā piespriest, lai Komisija sedz pati savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Britannia saistībā ar procesu Pirmās instances tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka:

Pirmās instances tiesa pārkāpa Regulas Nr. 17/62/EEK (“Regula Nr. 17”) (1) 15. panta 2. punktu, uzskatot, ka Komisija likumīgi saskaņā ar 15. panta 2. punktu piemēroja maksimālo likmi 10 % apmērā no Britannia apgrozījuma par saimniecisko gadu, kas beidzās 1996. gada 30. jūnijā, nevis par saimniecisko gadu pirms lēmuma pieņemšanas;

Pirmās instances tiesa pārkāpa vienlīdzīguma principu

apstiprinot Komisijas veikto nošķiršanu starp uzņēmumiem, kas pēc būtības ir vienādā situācijā, attiecībā uz tiem piemērojot maksimālo likmi 10 % apmērā no apgrozījuma, kā tas ir Britannia gadījumā, attiecībā uz pēdējo gadu, kad notika tas, ko Komisija uzskata par “parastu ekonomisko darbību”, un visu pārējo uzņēmumu gadījumā, kuriem bija adresēts lēmums, attiecībā uz saimniecisko gadu pirms lēmuma pieņemšanas;

b)	apstiprinot Komisijas lēmumu, kas diskriminē Brittania saistībā ar gadu, attiecībā uz kuru attiecas maksimālā likme 10 % apmērā no apgrozījuma, salīdzinot ar Komisijas praksi citos tieši salīdzināmos gadījumos;

Pirmās instances tiesa pārkāpa tiesiskās drošības principu

a)	apstiprinot, ka Komisijas izmantoja citu gadu, nevis saimniecisko gadu, kas bija pirms tam, piemērojot maksimālo likmi no apgrozījuma, kas ir noteikts Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā. Skaidrība ir obligāta attiecībā uz maksimālo soda apmēru, kādu varētu piemērot; un

b)	interpretējot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu tādējādi, ka ar to tiek piemērots sods, kas neatbilst sodam, kas bija noteikts pārkāpuma izdarīšanas laikā, tādējādi pārkāpjot uzņēmumu pamattiesības.

(1) EEK Padome: Regula Nr. 17: Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu, OV 13, 21.02.1962., 204.–211. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Nīderlandes Hoge Raad 2006. gada 27. janvāra rīkojumu lietā Staat der Nederlanden (Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport) pret 1. Antroposana, Patiëntenvereniging voor Antroposofische Gezondheidszorg, 2. Nederlandse Vereniging van Antroposofische artsen, 3. Weleda Nederland N.V. un 4. Wala Nederland N.V.

(Lieta C-84/06)

(2006/C 108/04)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staat der Nederlanden (Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport)

Atbildētāji: 1. Antroposana, Patiëntenvereniging voor Antroposofische Gezondheidszorg, 2. Nederlandse Vereniging van Antroposofische artsen, 3. Weleda Nederland N.V. un 4. Wala Nederland N.V.

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK (1) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm dalībvalstīm izvirza prasību pakārtot antropozofiskos medikamentus, kas tai pat laikā nav homeopātiskie medikamenti, Direktīvas III sadaļas 1. nodaļā minētajiem tirdzniecības atļaujas nosacījumiem?

2)	Noraidošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā: vai Nīderlandes tiesību norma, ar ko antropozofiskos medikamentus pakārto iepriekšminētajiem tirdzniecības atļaujas nosacījumiem, ir EKL 28. pantā minētā aizlieguma izņēmums, kas balstīts uz EKL 30. pantu?

(1) OV L 311, 67. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/4

Prasība, kas celta 2006. gada 13. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-88/06)

(2006/C 108/05)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un I. Kaufmann-Bühler, pārstāvji)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/45/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/655/EEK par minimālajām prasībām darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai darba aprīkojuma izmantošanas laikā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 19. jūlijā.

(1) OV L 195, 19.07.2001., 46. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/4

Apelācija, ko 2006. gada 15. februārī ierosināja Bausch & Lomb Inc. par Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. novembra spriedumu lietā T-154/03 Biofarma SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-95/06 P)

(2006/C 108/06)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bausch & Lomb Inc. (pārstāvji — M. Silverleaf QC, R. Black, B. Gerber un E. Kohner, solicitors)

Citi lietas dalībnieki: 1. Biofarma SA; 2. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto spriedumu;

—	atjaunot ITSB Trešās apelācijas kameras 2003. gada 5. februāra lēmumu;

—	uzdot ITSB veikt apelācijas iesniedzēja vārdā prasīto preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest pretējai pusei atlīdzināt Pirmās instances tiesas un šīs apelācijas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apgalvo, ka Pirmās instances tiesas spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

Spriedumā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka pastāv iespēja maldināt sabiedrības daļu par abām attiecīgajām preču zīmēm. Apelācijas iesniedzējs uzskata, ka Pirmās instances tiesa, izdarot šādu secinājumu, ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Pieļautās kļūdas ir izklāstītas turpmāk.

Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, nepareizi vai vispār nelemjot par to, vai preces, attiecībā uz kurām bija jāreģistrē konkurējošās preču zīmes, ir līdzīgas preces. Saistībā ar šo Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu.

Pirmās instances tiesai bija jālemj, vai preces, attiecībā uz kurām tiek prasīta reģistrācija, ir līdzīgas tām, attiecībā uz kurām tiek lietota konfliktējošā preču zīme. Ja Pirmās instances tiesa to būtu izdarījusi, tā būtu secinājusi, ka tās nav līdzīgas, un līdz ar to — ka nebija pamata piemērot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Alternatīvi, tā būtu nolēmusi, ka pastāv vienīgi nejauša līdzība un ka tāda neliela līdzība, izvērtējot, vai pastāv sajaukšanas iespēja, prasa lielu līdzības pakāpi starp konfliktējošām preču zīmēm un pamatojumu (kas nav sniegts), kāpēc attiecīgā sabiedrība sagaida, ka tām ir komerciāli saistīta izcelsme.

Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, attiecībā konkurējošo preču zīmju šķietamo līdzību. Savu vērtējumu tā nepamatoja ar visaptverošu kopējā iespaida vērtējumu, kuru preču zimes visuāli un akustiski rada vidusmēra patērētājam, bet gan ar sīku vārdu, kas veido šo preču zīmi, lingvistisko un valodas pazīmju analīzi pa minūtēm.

Novērtējot līdzību, Pirmās instances tiesai bija jāaplūko preču zīmes kā veselums un saistībā ar konfliktējošo preču zīmju kopumā vizuālo un īpaši akustisko iedarbību uz vidusmēra patērētāja acīm un ausim. Turklāt Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka ir vispārējs pamats pieņemt, ka attiecīgo preču izvēlei un lietošanai attiecīgā sabiedrība velta īpašu uzmanību. Ja Pirmās instances tiesa būtu izvēlējusies pareizu pieeju, tā būtu konstatējusi, ka abas abas preču zīmes ne tikai atšķirīgi skan, bet arī izskatās.

Pirmās instances tiesa nav identificējusi attiecīgo sabiedrību un līdz ar to pieļāvusi tiesību kļūdu. Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atzīstot, ka attiecīgās sabiedrības daļu veido pacienti. Pirmās instances tiesai atbilstoši tiesībām bija jāsecina, ka attiecīgā sabiedrība ir profesionāli mediķi.

Novērtējot līdzību, Pirmās instances tiesa rīkojās mehāniski. Tā neizvērtēja tās konstatēto līdzību un to, vai tā rada iespēju maldināt sabiedrību. Tā vietā tā pieņēma, ka šajā gadījumā tā ir. Pēc šī pieņēmuma izdarīšanas, Pirmās instances tiesa tālāk noliedza, ka atšķirības attiecīgo preču zīmju un preču starpā likvidē šo līdzību. Tā nav motivējusi šo lēmumu. Tādējādi Pirmās intances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā to ir interpretējusi Tiesa, un/vai procesuālu pārkāpumu, it īpaši Reglamenta 81. panta pārkāpumu, nemotivējot savu nolēmumu.

Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, nenosakot attiecīgo preču vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni, un to, vai tas var mazināt maldināšanas iespēju. Tai bija jāņem vērā īpaši augstais uzmanības līmenis, ko vidusmēra patērētājs velta gatavojoties veikt izvēli un izvēloties starp attiecīgajām precēm un to, kā tas var ietekmēt maldināšanas iespēju. Tādējādi Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā to ir interpretējusi Tiesa.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris 2006. gada 22. februāra lēmumu lietā Philippe Derouin pret Union pour le Recouvrement des Cotisations de Sécurité Sociale et d`Allocations Familiales de Paris — Région parisienne (Ursaaf)

(Lieta C-103/06)

(2006/C 108/07)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris

Iesniegšanas datums: 2006. gada 22. februāris

Pamata prāvas dalībnieki

Prasītājs: Philippe Derouin

Atbildētāja: Union pour le Recouvrement des Cotisations de Sécurité Sociale et d`Allocations Familiales de Paris — Région parisienne (Ursaaf)

Prejudiciālais jautājums

Vai 1971. gada 14. jūnija Regula Nr. 1408/71 (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā aizliedz, ka tādā nodokļu konvencijā kā 1968. gada 22. maija franču-britu ir paredzēts, ka no Francijā dzīvojošu un šajā valstī sociāli apdrošinātu personu gūtajiem ienākumiem Apvienotajā Karalistē nav jāveic iemaksas sociālo iemaksu fondā (C.S.G.) un iemaksas Francijā pastāvošā sociālā parāda atmaksai (C.R.D.S.)?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/6

Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-109/06)

(2006/C 108/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — W. Mölls)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1), vai nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transpozīcijai beidzās 2003. gada 31. decembrī.

(1) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Kammergericht Berlin2006. gada 21. februāra rīkojumu zemesgrāmatu lietā Gerda Möllendorf, Christiane Möllendorf-Niehuus, pārējie lietas dalībnieki: 1. Salem-Abdul Ghani El-Rafei, 2. Dr. Kamal Rafehi, 3. Ageel A. Al-Ageel

(Lieta C-117/06)

(2006/C 108/09)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Gerda Möllendorf, Christiane Möllendorf-Niehuus.

Pārējie lietas dalībnieki: 1. Salem-Abdul Ghani El-Rafei, 2. Dr. Kamal Rafehi, 3. Ageel A. Al-Ageel.

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Padomes 2002. gada 27. maija Regulas (EK) Nr. 881/2002 (1) 2. panta 3. punkta, 4. panta 1. punkta noteikumi aizliedz pirkuma — pārdevuma līguma izpildes gadījumā īpašuma tiesību uz zemes gabalu pāreju augstāk minētās Regulas I pielikumā norādītai fiziskai personai?

Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir apstiprinoša, vai Regula (EK) Nr. 881/2002 aizliedz veikt nepieciešamo reģistrāciju zemesgrāmatā īpašuma tiesību pārejai uz zemes gabalu arī tad, ja reģistrācijas pamatā esošais pirkuma — pārdevuma līgums ir noslēgts pirms darbību ierobežojumu publicēšanas EK Oficiālajā Vēstnesī, un īpašuma tiesību pāreja ir tikusi pasludināta par saistošu, un pirkuma maksa, ko saskaņā ar līgumu Regulas I pielikumā minētā fiziskā persona maksā kā pircējs, līdz šim brīdim:

a)	ir noguldīta uz notāra vārda atvērtā bankas kontā vai

b)	ir samaksāta pārdevējam?

(1) OV L 139, 9. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/6

Apelācija, ko 2006. gada 27. februārī ierosināja Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio SpA (FIAMM) un Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio Technologies Inc (FIAMM Technologies) par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedumu lietā T-69/00 Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio SpA (FIAMM) un Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio Technologies Inc (FIAMM Technologies) pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-120/06 P)

(2006/C 108/10)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio SpA (FIAMM) un Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio Technologies Inc (FIAMM Technologies) (pārstāvji — I. Van Bael, F. Di Gianni un A. Cevese, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi

—	ja process to atļauj, lemt pēc būtības, atzīstot prasītājām tiesības uz tādu zaudējumu atlīdzību, par ko ir atbildīgas atbildētājas sakarā ar nelikumīgu vai likumīgu darbību;

—	jebkurā gadījumā — piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā procesā, kā arī procesā pirmajā instancē;

—	pakārtoti, piešķirt prasītājām taisnīgu kompensāciju par nesaprātīgu procesa ilgumu Pirmās instances tiesā;

—	veikt citus pasākumus, kas vajadzīgi taisnīguma īstenošanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētais spriedums ir kļūdains, jo tajā nav pamatojuma attiecībā uz vienu no izvirzītajiem pamatargumentiem, proti, īpašajos faktiskajos apstākļos, kas raksturo šo lietu, prasītājām ir tiesības atsaukties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Strīdu noregulēšanas iestādes pieņemtu lēmumu, lai prasības atlīdzināt zaudējumus nolūkā pierādītu Kopienas rīcības prettiesiskumu.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/7

Apelācija, ko 2006. gada 1. martā ierosināja Giorgio Fedon & Figli SpA un Fedon America, Inc. par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedumu lietā T-135/01 Giorgio Fedon & Figli SpA un Fedon America, Inc. pret Eiropas Kopienu Komisiju un Eiropas Savienības Padomi

(Lieta C-121/06 P)

(2006/C 108/11)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Giorgio Fedon & Figli SpA un Fedon America, Inc. (pārstāvji — I. Van Bael, A. Cevese, F. Di Gianni un R. Antonini, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedumu;

—	ja process to atļauj, lemt pēc būtības, atzīstot prasītājām tiesības uz tādu zaudējumu atlīdzību, par ko ir atbildīgas atbildētājas sakarā ar nelikumīgu vai likumīgu darbību;

—	jebkurā gadījumā — piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus procesā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā;

—	pakārtoti, piešķirt prasītājām taisnīgu kompensāciju par nesaprātīgu procesa ilgumu Pirmās instances tiesā;

—	veikt citus pasākumus, kas vajadzīgi taisnīguma īstenošanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētais spriedums ir kļūdains, jo tajā nav nekāda pamatojuma attiecībā uz vienu no izvirzītajiem pamatargumentiem, proti, īpašajos faktiskajos apstākļos, kas raksturo šo lietu, prasītājām ir tiesības atsaukties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Strīdu noregulēšanas iestādes pieņemtu lēmumu, lai prasības atlīdzināt zaudējumus nolūkā pierādītu Kopienas rīcības prettiesiskumu.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/7

Apelācija, ko 2006. gada 1. martā ierosināja Eiropas Kopienu Komisija par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā T-33/01 Infront WM AG (agrākā Kirchmedia WM AG) pret Komisiju

(Lieta C-125/06 P)

(2006/C 108/12)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki:

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Banks un M. Huttunen, pārstāvji)

Pretējā puse procesā: Francijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā T-33/01 Infront WM AG pret Eiropas Kopienu Komisiju;

—	pieņemt galīgu spriedumu lietā, atzīstot, ka prasītājs nebija tiesīgs celt prasību lietā T-33/01;

—	piespriest prasītājam lietā T-33/01 atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tam radušies tajā lietā un šajā apelācijā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība attiecas uz jēdzienu “skar tieši un individuāli” EKL 230. panta 4. punkta izpratnē. Komisija uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa (turpmāk tekstā — “PIT”) pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot šos jēdzienus. Tādējādi tā izjauca līdzsvaru, kas pastāv starp iestādēm un ir atspoguļots noteikumos, kuri reglamentē vēršanos Kopienu tiesās, lai apstrīdētu Kopienu akta spēkā esamību. PIT uzskatīja, ka Komisijas lēmums tieši un individuāli skāra uzņēmumu, kurš labākajā gadījumā attiecīgā lēmuma rezultātā varēja ciest netiešu ekonomisku kaitējumu un kurš pat nav pierādījis šāda kaitējuma pastāvēšanu. Tā par pierādījumu tam, ka prasītājs ir skarts tieši un individuāli, uzskatīja faktus, kuri attiecas arī uz citiem uzņēmējiem, kas atrodas prasītājam līdzīgā situācijā.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Dioikitiko Protodikeio Tripolis2006. gada 3. marta nolēmumu lietā CARREFOUR—MARINOPOULOS AE pret Nomarchiaki Aftodioikisi Tripolis

(Lieta C-126/06)

(2006/C 108/13)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Protodikeio Tripolis (Tripolises Pirmās instances administratīvā tiesa) (Grieķija).

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: CARREFOUR — MARINOPOULOS AE.

Atbildētāja: Nomarchiaki Aftodioikisi Tripolis (Tripolises provinces administrācija).

Prejudiciālie jautājumi

a)	Vai iepriekšējā atļauja, kas ir minēta nolēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu pamatojuma daļā un kas tiek pieprasīta iepriekš apceptu maizes izstrādājumu (“bake-off” produktu) laišanai apgrozībā, ir pasākums, kas ir līdzvērtīgs importa kvantitatīvajam ierobežojumam EKL 28. panta nozīmē?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai iepriekšējas atļaujas, kas ir nepieciešama maizes izstrādājumu cepšanai, mērķis ir izvirzīts tikai attiecībā uz kvalitāti tādā nozīmē, ka tirgotās maizes īpašības nošķir tikai pēc maizes kvalitātes (maizes smarža, garša, krāsa un garozas izskats) un tās uzturvērtības (Tiesas 2002. gada 5. novembra spriedums lietā C-325/00 Komisija/Vācija, Recueil, I-9977. lpp.)), vai tās mērķis ir arī aizsargāt patērētājus un sabiedrības veselību no iespējamiem viltojumiem kvalitātes ziņā (Grieķijas Valsts Padomes spriedums 3852/2002)?

Ņemot vērā to, ka iepriekš minētais ierobežojums vienādi attiecas uz visiem iepriekš apceptu maizes izstrādājumu (“bake-off” produktu) ražotājiem gan vietējā, gan Kopienu tirgū, vai šis jautājums ir saistīts ar Kopienu tiesībām un vai šis ierobežojums ir tāds, kas tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli skar šo preču tirdzniecību starp dalībvalstīm?

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/8

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti

(Lieta C-127/06)

(2006/C 108/14)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — A. Aresu)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (1) vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 21. panta 1. punkts;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 9. oktobrī.

(1) OV L 271, 16. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/9

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti

(Lieta C-128/06)

(2006/C 108/15)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Maidani un G. Braun, pārstāvji)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīvu 2003/124/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju (1), vai, jebkurā gadījumā, tos nepaziņojot Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2003/124/EK transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 12. oktobrī.

(1) OV L 339, 70. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/9

Apelācija, ko 2006. gada 4. martā ierosināja Autosalone Ispra Snc par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 30. novembra spriedumu lietā T-250/02 Autosalone Ispra Snc pret Eiropas Atomenerģijas Kopienu

(Lieta C-129/06 P)

(2006/C 108/16)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Autosalone Ispra Snc (pārstāvis — B. Casu, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Atomenerģijas Kopiena, ko pārstāv Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. de March, pārstāvis, un A. Dal Ferro, advokāts)

Prasītājas prasījumi

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-250/02;

—

nodot lietu T-250/02 atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai pēc tam, kad ir pieņemti atbilstoši pierādījumu savākšanas pasākumi, pat pēc savas ierosmes, kā, piemēram, ekspertīze un attiecīgās vietas vai lietas apskate vai liecinieku nopratināšana, tā pieņem jaunu spriedumu, apmierinot prasītājas izvirzītos prasījumus pirmajā instancē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka Pirmās instances tiesas spriedums ir kļūdains, jo:

juridiski kļūdaini ir kvalificēta šī lieta, sagrozot pierādījumus;

ir pārkāpti Kopienas procesuālie noteikumi pierādījumu savākšanas jomā.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/10

Apelācija, ko Castellblanch, SA ierosināja 2006. gada 27. februārī par Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T-29/04, Castellblanch, SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Champagne Louis Roederer, SA

(Lieta C-131/06 P)

(2006/C 108/17)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Castellblanch, SA (pārstāvji — F. de Visscher, E. Cornu, E. De Gryse un D. Moreau, advokāti)

Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Champagne Louis Roederer, SA

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T-29/04 Castellblanch, SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiktāl, ciktāl tas nosaka, ka, pieņemot 2003. gada 17. novembra lēmumu lietā R 0037/2002-2, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrā padome nav pārkāpusi Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un galīgi izspriest lietu, un tādējādi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2003. gada 17. novembra lēmumu lietā R 0037/2002-2 tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta Castellblanch SA apelācija un apmierināti iebildumi Nr. B 15703 attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm, kā arī noraidīts preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 55962 attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt pirmās instances un apelācijas procesa tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ciktāl Pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā divus jaunus dokumentus, kas pirmo reizi tika iesniegti šai tiesai un kas tai bija jāatzīst par nepieņemamiem, ar Pirmās instances tiesas spriedumu ir pārkāptas Kopienu tiesības.

Ciktāl Pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka agrākās preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis pietiekamus agrākās preču zīmes izmantošanas attiecīgajā teritorijā pierādījumus, apelācijas sūdzības iesniedzēja neapstrīd spriedumu saistībā ar tās Pirmās instances tiesai iesniegtajā prasībā atcelt tiesību aktu norādīto pirmo pamatu apstrīdēto. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd to, ka, veicot apzīmējumu salīdzinājumu, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā agrākās preču zīmes izmantošanas raksturu, un it īpaši nav ņēmusi vērā šīs izmantošanas iespaidu uz agrākās preču zīmes atšķirtspēju.

Attiecībā uz preču salīdzinājumu un sajaukšanas iespēju ar Pirmās instances tiesas spriedumu tiek pārkāpti vairāki Kopienu tiesību noteikumi attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka agrākās preču zīmes izmantošanas pierādījums ir sniegts tikai par “Champagne” nevis par visām precēm, attiecībā uz kurām agrākā preču zīme ir reģistrēta. Turpmāk attiecībā uz Pirmās instances tiesas “Champagne” un “Cava” salīdzinājumu, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedums ietver pretrunīgu argumentāciju, jo Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, no vienas puses, ka patērētāji parasti izrāda īpašu interesi par vīna izcelsmi un, no otras puses, ka “Champagne” un “Cava” ir līdzīgi. No tā izriet, ka šajā lietā Pirmās instances tiesa sajaukšanas iespēju ir novērtējusi nepareizi.

Veicot sajaukšanas iespējas vērtējumu, Pirmās instances tiesa nelikumīgi nav izskatījusi agrākās preču zīmes izmantošanas veida ietekmi; tāpat, novērtējot konfliktējošo preču zīmju līdzību, tā ir nepareizi novērtējusi apelāciju sūdzības iesniedzējas preču zīmes asociācijas izraisošo un neizraisošo daļu attiecīgo svarīgumu. Rezultātā Pirmās instances tiesa sajaukšanas iespēju šajā lietā ir novērtējusi nepareizi.

(1) OV L 11, 1.–36. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/11

Prasība, kas celta 2006. gada 7. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-132/06)

(2006/C 108/18)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un M. Afonso, pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Itālijas Republika skaidri un vispārīgi norādot 2002. gada 27. decembra Likuma Nr. 289 8. un 9. pantā (2003. gada Likums par finansēm), ka netiks izvērtēti ar nodokli apliekamie darījumi par vairākiem taksācijas gadiem, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1977. gada 17. maija (1) Sestās direktīvas 77/388/EEK 2. un 22. pants mijiedarbībā ar EK līguma 10. pantu;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija norāda, ka Kopienu tiesības uzliek par pienākumu dalībvalstīm divpusēju pienākumu, kas ietver sevī ne tikai pienākumu pieņemt tādus valsts tiesību aktus, kas īsteno Sesto PVN Direktīvu, bet arī tādus administratīvos pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka PVN maksātāji rīkojas atbilstīgi pienākumiem, kas noteikti Sestajā direktīvā, proti, galvenokārt, pienākums maksāt nodokli, kas jāmaksā par darījumiem, kas ir apliekami ar nodokli noteiktā laika posmā. Kopienu likumdevējam nebūtu jēgas un jebkāda praktiska iemesla ieviest PVN saskaņošanu, ja valsts nodokļu iestādēm nebūtu uzlikts pienākums īstenot novērtēšanas un uzraudzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt “vienādu nodokļu iekasēšanu visās dalībvalstīs”, kā tas ir precizēts Sestās direktīvas preambulas četrpadsmitajā apsvērumā.

Noteikumus, ko ieviesa Itālijas Likuma Nr. 289/2002 8. un 9. pants plašā mērogā pārkāpa administratīvo rīcības brīvību, ko Kopienu likumdevējs ir atstājis dalībvalstīm. Būtībā, tā vietā, lai izmantotu minēto rīcības brīvību un nolūkā sasniegt efektīvu nodokļu uzraudzību, Itālijas valsts ar iepriekš minēto likumu tiešā un vispārējā, kā arī nediskriminējošā un preventīvā veidā atteicās no visām PVN aprēķina un pārbaudes formām, tādējādi tieši pārkāpa Sestās direktīvas 22. pantā noteiktās prasības un līdz ar to arī 2. pantā minēto vispārējo pienākumu maksāt PVN par visiem ar nodokli apliekamiem darījumiem. Itālijas likumdevējs visiem PVN maksātājiem, kuri pakļauti tās fiskālajai kompetencei deva iespēju pilnībā apiet jebkādu fiskālo kontroli attiecībā uz vairākiem taksācijas gadiem. Šādu nozīmīgu ieguvumu nodokļu maksātājs var iegūt, samaksājot summu, kas aprēķināta saskaņā ar standarta metodi, kurai vairs nav jebkāda saistība ar PVN, kas būtu jāmaksā par preču piegādi vai pakalpojumiem, ko veicis nodokļu maksātājs attiecīgajā taksācijas gadā.

Šis pārsteidzošais piemērs tik radikālai “atbrīvošanai” no nodokļu saistībām, kas aprēķinātas sekojoši ierastajiem PVN noteikumiem un “apmēru”, kas maksājams kā “parādu atlaišana”, ir īpaši redzams gadījumā, kurā nodokļu maksātājs nav iesniedzis jebkādu nodokļu deklarāciju. Nodokļu maksātājs var padarīt par likumīgu savu [nodokļu maksātāja] stāvokli par katru taksācijas gadu, samaksājot 1 500 euro gadījumā, ja tā ir fiziska persona, un 3 000 euro gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir uzņēmums. Cits piemērs attiecībā uz pilnīgi nepastāvošo saikni ar bāzes aprēķinu par veiktajiem darījumiem (bet nedeklarētiem) ir atrodami noteikumos, kas nosaka “parādu” atlaišanu, ko varēja panākt, iesniedzot papildināto deklarāciju. Apmērs, kas jāmaksā nodokļu maksātājam, kurš vēlas gūt labumu no atlaišanas, ir aprēķināts kā procentuāla likme (2 %), ko piemēro PVN, ko būtu bijis jāmaksā saistībā ar preču piegādi un sniegtajiem pakalpojumiem katru taksācijas gadu (vai PVN, ko nepilnīgi atskaitīja par pirkumiem tajā pašā taksācijas gadā).

Šāda vispārēja un preventīva atteikšanās no jebkādas PVN kontroles varētu ievērojami traucēt kopējās PVN sistēmas darbību. Tā jo īpaši var apdraudēt fiskālās neitralitātes principu, kas uz vieniem un tiem pašiem darījumiem aizliedz piemērot atšķirīgu PVN dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem. Jebkāds izņēmums no noteikuma, ka PVN tiek aplikts un iekasēts efektīvi, no vienas puses, varētu radīt ievērojamu zaudējumu, kurš kaitē gan Itālijas, gan citu dalībvalstu uzņēmumiem, kuri ir pakļauti pievienotās vērtības nodokļa noteikumiem, un, no otras puses, ievērojami grautu Kopienas iekšējā tirgū pastāvošo “godīgas konkurences” principu, kas minēts Sestās direktīvas preambulas ceturtajā apsvērumā.

(1) OV. L 145., 1.lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/12

Prasība, kas celta 2006. gada 8. martā — Eiropas Parlaments pret Eiropas Savienības Padomi

(Lieta C-133/06)

(2006/C 108/19)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — H. Duintjer Tebbens, A. Caiola un A. Auersperger Matić)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt, pamatojoties uz EKL 230. pantu, 29. panta 1. un 2. punktu un 36. panta 3. punktu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvā 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (1);

—	alternatīvi — atcelt Direktīvu 2005/85/EK pilnībā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlaments, pamatojot savu prasību, izvirza četrus pamatus: EK līguma pārkāpums, Padomei nav kompetences pieņemt attiecīgās tiesību normas, būtisks formas pārkāpums, un konkrētāk — apstrīdēto tiesību normu pamatojuma neesamība, un pienākuma lojāli sadarboties neievērošana.

Nosakot, ka trešo valstu minimālo kopējo sarakstu, ko dalībvalstis uzskata par drošām izcelsmes valstīm, un Eiropas trešo valstu kopējo sarakstu, ko uzskata par drošām trešajām valstīm, pieņem un groza Padome ar konsultāciju procedūru, Padome ir pārkāpusi EKL 67. panta 5. punkta pirmo ievilkumu, kas paredz pāreju uz koplēmuma procedūru pēc tam, kad ir pieņemti tiesību akti, kuros definēti kopīgi noteikumi un pamatprincipi patvēruma un bēgļu politikas jomā. Padome nav kompetenta noteikt atvasinātā tiesību aktā juridisku pamatu sekojošu atvasinātu tiesību aktu pieņemšanai, ja tie nav izpildes pasākumi.

Turklāt Padome nav pietiekami pamatojusi atkāpi no šīs Direktīvas 2005/85/EK 29. panta 1. un 2. punktā un 36. panta 3. punktā noteiktajām likumdošanas tiesībām, kas ir būtisks formas pārkāpums. Visbeidzot, Padome nav ievērojusi EKL 10. pantā paredzēto lojālas sadarbības ar Eiropas Parlamentu pienākumu, jo apstrīdētās tiesību normas neņem vērā koplēmuma nozīmi, ko EK līgums piešķir Eiropas Parlamentam, un pieņemtas, neņemot vērā 2005. gada 27. septembrī, konsultāciju attiecībā uz šo direktīvu procedūras laikā, pieņemto likumdošanas lēmumu, ar kuru Parlaments vērsa Padomes uzmanību uz šo jautājumu.

(1) OV L 326, 13. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/12

Prasība, kas celta 2006. gada 8. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-134/06)

(2006/C 108/20)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un H. Støvbæk)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus attiecībā uz veterināra profesiju, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 14. maija Direktīvu 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 89/48/EEK un 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvas 77/452/EEK, 77/453/EEK, 78/686/EEK, 78/687/EEK, 78/1026/EEK, 78/1027/EEK, 80/154/EEK, 80/155/EEK, 85/384/EEK, 85/432/EEK, 85/433/EEK un 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 16. pants;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā Direktīvas 2001/19/EK 16. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2003. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības, un ka dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Komisija konstatēja, ka Grieķijas Republika vēl nav veikusi nepieciešamos pasākumus attiecībā uz veterināra profesiju.

(1) OV L 206, 31.07.2001., 1. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/13

Apelācija, ko 2006. gada 10. martā ierosināja Roderich Weissenfels par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-33/04 Roderich Weissenfels pret Eiropas Parlamentu

(Lieta C-135/06 P)

(2006/C 108/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Roderich Weissenfels (pārstāvis — G. Maximini, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi

1)	atcelt Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-33/04 Weissenfels/Eiropas Parlaments (1), kas pasludināts 2006. gada 31. janvārī;

2)	atcelt atbildētāja 2006. gada 26. jūnija lēmumu, ar ko no dubulta apmēra apgādājamā bērna pabalsta, ko prasītājs saņēmis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punktu, atvilkta summa, kas pirms tam viņam par dēlu Frederiku pārskaitīta kā īpašs pabalsts bērnam invalīdam;

3)	atcelt klusējot pieņemto lēmumu, ar ko noraidīts 2003. gada 4. jūnijā iesniegtais prasītāja lūgums izmaksāt nepamatoti ieturēto apgādājamā bērna pabalstu;

4)	atcelt atbildētāja 2004. gada 28. aprīļa lēmumu, ar ko īpašais pabalsts bērnam invalīdam, kas piešķirts prasītāja dēlam Frederikam kā “līdzīgi pabalsti” ir kvalificēta kā apgādājamā bērna pabalsts dubultā apmērā;

5)	piespriest atbildētājam atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājam radušies (pakārtoti: likumisko procentu apmērā), kopš 1998. gada 1. decembra nepamatoti ieturot daļu (kā apgādājamā bērna pabalstu dubultā apmērā) no viņa atalgojuma;

6)	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs, ieskaitot izdevumus, kas radušies prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijā apelācijas iesniedzējs uzsver, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi procesuālas kļūdas, jo apstrīdētajā spriedumā, tā nav pareizi izvērtējusi prasītāja prasījumus un nepamatoti tos ir ierobežojusi. Pirmās instances tiesas konstatējums, saskaņā ar kuru prasījums par zaudējumu atlīdzību ir minēts tikai atbildē uz repliku, juridiski nepareizs, jo sākotnējais prasījums prasības pieteikumā pēc sava satura ir uzskatāms par prasījumu par zaudējumu atlīdzību.

Pirmās instances tiesa nav formāli izvērtējusi apskatāmo pabalstu identiskumu — kā priekšnosacījumu Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkta piemērošanai — un to nav ievērojusi materiālā ziņā. No formālā viedokļa nav runa par “līdzīgu pabalstu”, jo Luksemburgas īpašais pabalsts nekādā ziņā nav saistīts ar algota darbinieka aktivitāti. No materiālā viedokļa ir jāņem vērā divu pabalstu atšķirīgie mērķi: ja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punktu tikai prasītājam ir tiesības saņemt pabalstu, kura mērķis ir — neatkarīgi no tā dzīvesvietas — sniegt atvieglojumu, tad tiesības saņemt atsevišķu Luksemburgas īpašo pabalstu ir tikai tam, kam tas pienākas — tātad prasītāja dēlam, — ar mērķi sevi uzturēt tikmēr, kamēr viņš dzīvo Luksemburgā.

Tādējādi nav izslēgta Civildienesta noteikumu 67. panta 2. punkta piemērošana, jo nedz formālā, nedz materiālā ziņā nav runa par līdzīgiem pabalstiem Kopienu tiesību izpratnē. Līdz ar to pretējs Tiesas uzskats ir pretrunā Kopienu tiesībām.

(1) OV C 74, 18. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/14

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-139/06)

(2006/C 108/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un D. Lawunmi)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šādas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: 2002/96/EK (1) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un 2003. gada 8. decembra Direktīvu 2003/208/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (2), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvu transpozīcijai beidzās 2004. gada 13. augustā.

(1) OV L 37, 13.02.2003., 24. lpp.

(2) OV L 345, 13.12.2003., 106. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/14

Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-140/06)

(2006/C 108/23)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Walker un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (1), vai nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 14. panta 1. punkts.

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 18. jūlijā.

(1) OV L 189, 12. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/14

Prasība, kas celta 2006. gada 20. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti

(Lieta C-151/06)

(2006/C 108/24)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Maidani, pārstāvis)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītāju prasījumi

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīvu 2003/125/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai (1), Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2003/125/EK transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 12. oktobrī.

(1) OV L 339, 73. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/16

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — BASF pret Komisiju

(Lieta T-15/02) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās vitamīnu produktu nozarē - Tiesības uz aizstāvēšanos - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Naudas soda sākotnējās summas noteikšana - Preventīvā ietekme - Atbildību pastiprinošie apstākļi - Vadošā vai iniciatora loma - Sadarbība administratīvajā procedūrā - Profesionālais noslēpums un labas pārvaldības princips)

(2006/C 108/25)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BASF AG, Ludvigshafena (Vācija) (pārstāvji — N. Levy, J. Temple-Lang, solicitors, R. O' Donoghue, barrister, un C. Feddersen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Wainwright un L. Pignataro-Nolin, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu vai samazināt naudas sodus, ko prasītājai uzliek ar Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru 3. panta b) punktu (Lieta COMP/E-1/37.512 — Vitamīni) (OV 2003, L 6, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

naudas sodu, ko par pārkāpumiem attiecībā uz C un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem prasītājai uzliek ar Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru 3. panta b) punktu (Lieta COMP/E-1/37.512 — Vitamīni), summu noteikt šādi:

—	pārkāpums attiecībā uz C vitamīnu: 10,875 miljoni euro;

—	pārkāpums attiecībā uz D 3 vitamīnu: 5,6 miljoni euro;

—	pārkāpums attiecībā uz beta karotīnu: 16 miljoni euro;

—	pārkāpums attiecībā uz karotinoīdiem: 15,5 miljoni euro;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	prasītāja sedz četras piektdaļas savu tiesāšanās izdevumu un četras piektdaļas Komisijas norādīto tiesāšanās izdevumu; Komisija sedz vienu piektdaļu savu tiesāšanās izdevumu un vienu piektdaļu prasītājas norādīto tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 109, 04.05.2002.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/16

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Daiichi Pharmaceutical pret Komisiju

(Lieta T-26/02) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās vitamīnu produktu nozarē - Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai - Naudas soda sākotnējās summas noteikšana - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Paziņojums par sadarbību)

(2006/C 108/26)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daiichi Pharmaceutical Co. Ltd, Tokija (Japāna) (pārstāvji — Ž. Buharts [J. Buhart] un P. M. Luī [P.-M. Louis], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Veinraits [R. Wainwright] un L. Pinjatoro-Nolina [L. Pignataro-Nolin])

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu vai samazināt naudas sodu, ko prasītājai uzliek ar Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru 3. panta f) punktu (Lieta COMP/E-1/37.512 — Vitamīni) (OV 2003, L 6, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	naudas soda, kas prasītājai ir uzlikts ar Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru 3. panta f) punktu (Lieta COMP/E-1/37.512 — Vitamīni), apmēru samazināt līdz 18 000 000 euro;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	prasītāja sedz četras piektdaļas savu tiesāšanās izdevumu un četras piektdaļas Komisijas norādīto tiesāšanās izdevumu; Komisija sedz vienu piektdaļu savu tiesāšanās izdevumu un vienu piektdaļu prasītājas norādīto tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 97, 20.04.2002.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/17

Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. marta spriedums — Telefon & Buch pret ITSB

(Lieta T-322/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Prasības pieņemamība - Neparedzēti apstākļi - Lūgums atzīt par spēkā neesošu - Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Vārdiska preču zīme “WEISSE SEITEN” - Absolūts atteikuma pamatojums - Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts)

(2006/C 108/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Telefon & BuchVerlagsgesellschaft mbH, Zalcburga (Austrija), (pārstāvji — H. Ceiners [H. Zeiner] un M. Baldares del Barko [M. Baldares del Barco], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Herold Business Data GmbH & Co. KG, Mēdlinge [Mödling] (Austrija), (pārstāvji — A. Lensins-Krāmers [A. Lensing-Kramer], K. fon Nusbaums [C. von Nussbaum] un U. Rīze [U. Reese], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 19. jūnija lēmumu (apvienotās lietas R 580/2001-1 un R 592/2001-1) attiecībā uz procesu starp Herold Business Data AG un Telefon & Buch Verlagsgesellschaft mbH par akta atcelšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas radušies personai, kas iestājusies lietā;

3)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C, 08.01.2005.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/17

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Herbillon pret Komisiju

(Lieta T-411/03) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana - Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

(2006/C 108/28)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Georges Herbillon, Arlona (Beļģija), (pārstāvji — N. Lhoëst un É. De Schietere de Lophem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un C. Berardis-Kayser, pārstāvji)

Priekšmets

Pirmkārt, Komisijas 2002. gada 20. decembra lēmuma par prasītāja galīgo klasifikāciju A7 pakāpes trešajā līmenī un, otrkārt, Komisijas 2003. gada 29. jūlija lēmuma, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība, atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

(1) OV C 35, 07.02.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/18

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Valero Jordana pret Komisiju

(Lieta T-429/03) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana - Pakāpes klasifikācijas pārskatīšana - Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

(2006/C 108/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gregorio Valero Jordana, Uccle (Beļģija), (pārstāvji — N. Lhoëst un É. De Schietere de Lophem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz D. Waelbroeck, advokāts)

Priekšmets

Galvenokārt — atcelt Komisijas 2002. gada 19. decembra lēmumu, ar ko prasītājam piešķirta A7 pakāpes 3. līmenis, un vajadzības gadījumā — atcelt Komisijas 2003. gada 9. septembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība, un — pakārtoti — noteiktu dokumentu uzrādīšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/18

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Leite Mateus pret Komisiju

(Lieta T-10/04) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana - Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

(2006/C 108/30)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Alberto Leite Mateus, Zāventema (Beļģija), (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un V. Joris, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 20. decembra lēmumu par prasītāja galīgo klasifikāciju B3 pakāpē no 1988. gada 1. marta.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2002. gada 20. decembra lēmumu par prasītāja galīgo klasifikāciju B3 pakāpē no 1988. gada 1. marta.

2)	Komisija sedz tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/18

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Verborgh pret Komisiju

(Lieta T-26/04) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana - Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

(2006/C 108/31)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jacques Verborgh, Āltera (Beļģija), (pārstāvji — N. Lhoëst un É. De Schietere de Lophem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un S. Pilette, pārstāvji)

Priekšmets

Pirmkārt, Komisijas 2002. gada 20. decembra lēmuma par prasītāja galīgo klasificēšanu A7 pakāpes trešajā līmenī un, ja vajadzīgs, Komisijas 2003. gada 9. oktobra lēmuma, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība, atcelšana un, pakārtoti, noteiktu dokumentu uzrādīšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

(1) OV C 71, 20.03.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/19

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Eurodrive pret ITSB

(Lieta T-31/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “euroMASTER” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “EUROMASTER” - Preču un pakalpojumu līdzības neesamība - Daļējs iebilduma noraidījums - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2006/C 108/32)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurodrive Services and Distribution NV, Amsterdama (Nīderlande) (pārstāvji — E. Chávarri un A. Pérez-Gómez, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — I. de Medrano Caballero)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Jesús Gómez Frías, Madride (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 12. novembra lēmumu (apvienotās lietas R 419/2001-1 un R 530/2001-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Jesús Gómez Frías un Eurodrive Services and Distribution NV.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 190, 24.07.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/19

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia pret ITSB

(Lieta T-35/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Agrāka vārdiska preču zīme “FERRERO” - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “FERRÓ”, reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2006/C 108/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia, Pikermi (Grieķija), (pārstāvis — K. Krisantis [C. Chrissanthis], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves], pārstāvis)

Citi procesa Apelāciju padomē dalībnieki, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Ferrero OHG mbH, Štatalendorfa (Vācija), (pārstāvis — M. Šēfers [M. Schaeffer], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 1. decembra lēmumu lietā R 460/2002-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia AVEE un Ferrero OHG mbH.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	piespriest prasītājai atlīdzināt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumus;

3)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/20

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Kimman pret Komisiju

(Lieta T-44/04) (1)

(Ierēdņi - Iecelšana - Pakāpes klasifikācijas pārskatīšana - Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

(2006/C 108/34)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eugène Kimman, Overijse (Beļģija), (pārstāvji — N. Lhoëst un É. De Schietere de Lophem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un A. Bouquet, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 20. decembra lēmumu, kurā prasītājs iecelts B5 pakāpē, un vajadzības gadījumā atcelt Komisijas 2003. gada 1. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/20

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Devely pret ITSB

(Lieta T-129/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Trīsdimensiju preču zīme - Plastmasas pudeles forma - Reģistrācijas atteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Agrāka valsts preču zīme - Parīzes konvencija - TRIPs līgums - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2006/C 108/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG Unterhahinga [Unterhaching] (Vācija) (pārstāvji — R. Kuncs-Halšteins [R. Kunz-Hallstein] un R. Kuncs-Halšteins [H. Kunz-Hallstein], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 20. janvāra lēmumu lietā R 367/2003-2, ar kuru noraidīts trīsdimensiju apzīmējuma — pudeles formas — reģistrācijas pieteikums Kopienas preču zīmei

Sprieduma rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 168, 26.6.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/20

Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Itālija pret Komisiju

(Lieta T-226/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (EK) Nr. 316/2004 - Vīna tirgus kopīgā organizācija - Tradicionālu apzīmējumu aizsardzība - Noteiktu papildu tradicionālu apzīmējumu klasifikācijas grozīšana - Izmantošana trešo valstu izcelsmes vīnu marķējumā - Procesuālo noteikumu pārkāpums - Samērīguma princips - TRIPS līgums)

(2006/C 108/36)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — M. Fiorilli, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Nolin un V. di Bucci)

Priekšmets

Lūgums daļēji atcelt Komisijas 2004. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 316/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 55, 6. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to tiek grozīts Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2002 (OV L 118, 1. lpp.) 24., 36. un 37. pants attiecībā uz tradicionāliem apzīmējumiem.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 179, 10.07.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/21

Pirmās instances tiesas 2006. gada 8. marta spriedums — Lantzoni pret Tiesu

(Lieta T-289/04) (1)

(Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - Paaugstināšanas punktu piešķiršana - Saistība ar novērtējuma ziņojumu)

(2006/C 108/37)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimitra Lantzoni (pārstāvji — sākotnēji C. Marhuenda, pēc tam M. Bouché, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa (pārstāvis — M. Schauss)

Priekšmets

Lūgums atcelt Eiropas Kopienu Tiesas iecēlējinstitūcijas 2003. gada 7. oktobra lēmumu par paaugstināšanas punktiem, kas prasītājai piešķirti par 1999.—2000. gadu un 2001. gadu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz paaugstināšanas punktu piešķiršanu par 1999.—2000. gadu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt kā nepamatotu;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/21

Pirmās instances tiesas 2006. gada 8. marta rīkojums — Service station Veger pret Komisiju

(Lieta T-238/99) (1)

(Pieteikums par lietas ierosināšanu - Formas prasības - Acīmredzami nepieņemama prasība)

(2006/C 108/38)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Service station V/H J.P. Veger, Maria Hoop (Nīderlande), (pārstāvis — P. Brouwers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji G. Rozet un H. Speyart, pēc tam G. Rozet un H. van Vliet)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 1999. gada 20. jūlija Lēmumu 1999/705/EK par Nīderlandes valsts atbalstu 633 Nīderlandes degvielas uzpildes stacijām, kas atrodas netālu no Vācijas robežas (OV L 280, 87. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 08.01.2000.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/21

Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. februāra rīkojums — Komisija pret Trends u.c.

(Lieta T-448/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Iebildums par nepieņemamību - Pret sabiedrības dalībniekiem vērsta prasība)

(2006/C 108/39)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia, pārstāvis, kam palīdz M. Bra, K. Kapoutzidou un S. Chatzigiannis, advokāti)

Atbildētāji: Transport environment Development Systems (Trends), Atēnas (Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts) Marios Kontaratos, Atēnas, Anastasios Tillis, Neo Irakleio (Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts), Georgios Argyrakos, Atēnas, Konstantinos Petrakis, Cholargos (Grieķija) un Fotini Koutroumpa, Glyfada (Grieķija)

Priekšmets

Komisijas prasība izdot rīkojumu, ka atbildētajiem ir jāatlīdzina finansiālā ieguldījuma pārsniegums, ko Eiropas Kopiena ir samaksājusi saskaņā ar diviem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Kopienu programmas “Telematics applications of commun interest” īstenošanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu attiecībā uz atbildētājiem Tillis, Kontaratos, Agyrakos, Patrakos un Koutroumpa;

2)	Komisija sedz pati savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina atbildētājam Tillis sakarā ar viņa iesniegto iebildumu par nepieņemamību radušos izdevumus.

(1) OV C 184, 02.08.2003.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/22

Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. februāra rīkojums — Komisija pret Trends u.c.

(Lieta T-449/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Iebildums par nepieņemamību - Prasība pret sabiedrības dalībniekiem)

(2006/C 108/40)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia, pārstāvis, kam palīdz M. Bra, K. Kapoutzidou un S. Chatzigiannis, advokāti)

Atbildētāji: Transport Environment Development Systems (Trends), Atēnas (Grieķija), (pārstāvis — V. Christianos, advokāts), Marios Kontaratos, Atēnas, Anastasios Tillis, Neo Irakleio (Grieķija), (pārstāvis — V. Christianos, advokāts), Georgios Argyrakos, Atēnas, Konstantinos Petrakis, Cholargos (Grieķija), un Fotini Koutroumpa, Glyfada (Grieķija)

Priekšmets

Komisijas lūgums piespriest atbildētājiem atlīdzināt finanšu iemaksu pārmaksāto summu, ko Eiropas Kopiena pārskaitīja saskaņā ar diviem līgumiem, kas noslēgti Kopienas programmas “Telematics systems in the area of transport” īstenošanas ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz Tillis, Kontaratos, Argyrakos, Petrakis un Koutroumpa;

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Tillis tiesāšanās izdevumus saistībā ar viņa iebildumu par nepieņemamību.

(1) OV C 184, 02.08.2003.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/22

Prasība, kas celta 2005. gada 3. februārī — Komisija pret Environment Management Consultants LTD

(Lieta T-46/05)

(2006/C 108/41)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Triantafyllou, kam palīdz advokāts N. Korogiannakis)

Atbildētāja: Environment Management Consultants LTD, Nicosia (Kipra)

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest atbildētājai maksāt EUR 44 056,81, ko veido pamata summa EUR 31 965,28 un nokavējuma naudu EUR 12 091,53 no dienas, kad parādu bija jāsāk atmaksāt līdz 2005. gada 31. janvārim,

—	piespriest atbildētājai maksāt nokavējuma naudu EUR 9,62 dienā no 2005. gada 1. februāra līdz pilnīgai parāda samaksai, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Kopiena, ko pārstāv Eiropas Kopienu Komisija, noslēdza ar atbildētāju līgumu, tādējādi piemērojot daļu no noteikumiem, ko ietver speciālā programma ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Jo īpaši līgums attiecās uz projekta īstenošanu, kura nosaukums bija “Metāla pārklājuma un ķīmiskā sastāva slēgtā cikla gaitas demonstrējums” un ko bija jāīsteno 30 mēnešu laikā no 1998. gada 1. novembra. Līguma ietvaros Komisija uzņēmās pienākumu finansiāli atbalstīt projekta veiksmīgu norisi, atmaksājot 50 % no pamatotajiem izdevumiem un 100 % no pārējiem izdevumiem, maksimāli EUR 538 800 apmērā.

1999. gada maijā sabiedrība, kura vadīja darbus, bankrotēja un pārtrauca 1999. gada 5. maijā uzsāktā projekta īstenošanu. Neskatoties uz pārējo palikušo apvienības dalībnieku centieniem, citu darbu vadītāju nebija iespējams atrast. Līdz ar to, Komisija nolēma līgumu pārtraukt, jo tā bija pārliecinājusies, ka pārējie apvienības dalībnieki projektu īstenot nevar. Komisija šo lēmumu darīja zināmu atbildētājai ar 2000. gada 16. jūnija vēstuli, kurā Komisija lūdza atbildētāju iesniegt izdevumu sarakstu un tehnisko atskaiti par veiktajiem darbiem no 1998. gada februāra līdz maijam.

Atbildētāja iesniedza izdevumu sarakstu par laika posmu no 1998. gada 1. novembra līdz 2000. gada 30. aprīlim, bet Komisija nolēma aprēķināt personāla izmaksas tikai par laikposmu no 1999. gada februāra līdz maijam, kas pēc tās domām bija reālais programmas laikposms, pierēķinot iekārtu izmaksas. Balstoties uz šiem aprēķiniem, Komisija atzina izdevumus EUR 23 404,72 apmērā un ar savu prasību vēlas panākt summas EUR 31 965,28 apmērā atmaksu, kas ir atlikums no atbildētājai izmaksātā avansa maksājuma, kā arī procentu samaksu, kas ir jāmaksā par šo summu atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/23

Prasība, kas celta 2006. gada 27. februārī — ENERCON pret ITSB

(Lieta T-71/06)

(2006/C 108/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ENERCON GmbH, Auriha (Vācija), (pārstāvis — R. Böhm, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2005. gada 30. novembra lēmumu lietā 0179/2005-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Trīsdimensiju preču zīme vēja turbīnas daļas formā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 2496743

Iebildumu nodaļas lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

zvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo preču zīmes aptvertās preces forma ir ārpus parastā formu diapazona. Tādēļ trīsdimensiju preču zīme ir atšķirtspējīga.

Regulas 7. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl Apelāciju padomei, izvērtējot apstākļus, bija jāuzaicina prasītāja sniegt papildu viedokļus, ja tie būtu pierādījumi 7. panta 3. punkta nozīmē.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/23

Prasība, kas celta 2006. gada 28. februārī — Cassegrain pret ITSB

(Lieta T-73/06)

(2006/C 108/43)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean Cassegrain, Parīze (Francija), (pārstāvji — Y. Coursin un T. van Innis, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—	prioritāri, atcelt pieņemto lēmumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

pakārtoti, nozīmēt ekspertu vai ekspertu grupu, kuras pienākums būtu izskaidrot Pirmās instances tiesai, vai vispār, vai kādos apstākļos ražotas preces forma vai tās kontūras attēlojums var ietekmēt sabiedrības atmiņu tāpat kā tai pievienotais vārds, kas to pavada, kā komerciālās izcelsmes norāde, un atlikt lēmumu par izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Grafiska preču zīme, kas attēlo somu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 003598571)

Iebildumu nodaļas lēmums: Atteikt reģistrāciju

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. Prasītājs apgalvo, ka preču zīme ir pietiekami atšķirtspējīga, lai nošķirtu un raksturotu somu vai somu klāstu, ko piedāvā viens uzņēmums, no cita uzņēmuma piedāvātajām somām vai somu klāstiem.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/24

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Fox Racing Inc. pret ITSB

(Lieta T-74/06)

(2006/C 108/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fox Racing Inc., Morgan Hill (ASV) (pārstāvis — P. Brownlow, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Lloyd IP Limited, Penrith (Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 8. decembra lēmumu (lieta R 1180/2004-1), ciktāl ar to noraidīts pieteikums attiecībā uz motociklu un drošības ķiverēm, un aizsargapģērbiem motociklistiem un velosipēdistiem (9. klase) un apģērbiem, proti, jakām, lietusmēteļiem, sporta krekliem, svīteriem, krekliem, biksēm, blūzēm, triko, īsbiksēm, platmalēm, cepurēm, pieres lentām, galvas saitēm, cimdiem, jostām, zābakiem, zeķēm un priekšautiem (25. klase);

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “SHIFT” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 16., 18. un 25. klasē — pieteikums Nr. 2419349

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Lloyd Lifestyle Limited

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme un agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme “Swift” un valsts grafiska preču zīme “Swift leathers” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to noraidīts pieteikums attiecībā uz “gaisa spiediena līmeņrāžiem” un precēm, kas ietilpst 16. un 18. klasē; apstiprināt apstrīdēto lēmumu pārējā daļā

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/24

Prasība, kas celta 2006. gada 24. februārī — Plásticos Españoles, S.A. (Aspla) pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta T-76/06)

(2006/C 108/45)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Plásticos Españoles, S.A. (Aspla), Torrelavega (Spānija), (pārstāvji — E. Garayar un A. García Castillo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	atzīt 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634 final lietā COMP/F/38/354 — Industriālie iepakojuma maisi, pakārtoti, ievērojami samazināt Plásticos Españoles uzliktā naudas soda apmēru;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības priekšmets ir Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmuma C(2005) 4634 final lietā COMP/F/38/354 — Industriālie iepakojuma maisi atcelšana. Apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka prasītāja līdz ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpusi EKL 81. pantu, laika posmā no 1991. gada līdz 2002. gadam piedaloties vienošanos un saskaņotu darbību sistēmā plastikāta industriālo iepakojuma maisu sektorā Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Spānijā un Francijā. Par šiem pārkāpumiem Komisija prasītājai un uzņēmumam Armando Álvarez, S.A. uzlika naudas sodu solidāras atbildības ietvaros.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja izvirza šādus pamatus:

—	Komisijas veikts kļūdains faktu novērtējums attiecībā uz prasītājas darbību apjomu, skarto produktu tirgus apjomu un ģeogrāfisko tirgu, kā arī par tirgus daļām, kas izmantotas par pamatu naudas soda aprēķināšanai;

—	EKL 81. panta 1. punkta un tiesiskās drošības principa pārkāpums, kļūdaini kvalificējot pārkāpumu kā “atsevišķu un nepārtrauktu” un nepareizi nosakot uzņēmumu, kuriem uzlikts naudas sods, atbildību;

—

pakārtoti, EKL 81. panta 1. punkta un tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, kļūdaini kvalificējot pārkāpumu kā “atsevišķu un nepārtrauktu” attiecībā uz prasītāju, nepareizi nosakot prasītājas individuālo atbildību un to diskriminējot salīdzinājumā ar uzņēmumu Stempher B.V., kurš saskaņā ar Komisijas teikto arī bija piedalījies attiecīgajā pārkāpumā;

—	Regulas Nr. 17/1962 (1) 15. panta 2. punkta un Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai pārkāpums acīmredzamas kļūdas dēļ prasītājai uzliktā naudas soda aprēķinā un acīmredzams vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu pārkāpums, nosakot tā apmēru.

(1) Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17: Pirmā Regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 1962 13, 204. lpp.).

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/25

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Budapesti Erőmű pret Komisiju

(Lieta T-80/06)

(2006/C 108/46)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Budapesti Erőmű, Budapešta, Ungārija (pārstāvji — M. Powell, solicitor, C. Arhold, K. Struckmann, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2005. gada 9. novembra lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta lietā C 41/2005 (ex NN 49/2005) — Ungārijas balasta izmaksas — vai pakārtoti — atcelt lēmumu daļā, kas attiecas uz prasītāja noslēgtajiem elektroenerģijas pirkšanas līgumiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	pieņemt citus vai papildu pasākumus, kas nepieciešami lietas taisnīgai atrisināšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs ir siltuma piegādātājs un elektroenerģijas ražotājs Ungārijā. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija nolēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz attiecīgo jauno valsts atbalstu, ko satur elektroenerģijas pirkšanas līgumi starp Ungārijas elektroenerģijas ražotājiem un Ungārijas valsts elektroenerģijas tīkla operatoru (1).

Savu prasību prasītājs pamato ar to, ka Komisija nebija kompetenta pieņemt apstrīdēto lēmumu. No Pievienošanās līgumu (2) IV pielikuma 3. nodaļas 1. punkta un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (3) 1. punkta b) punkta izriet, ka Komisijai ir kompetence tikai attiecībā uz valsts atbalstu, kas ir piemērojams pēc jaunas dalībvalsts pievienošanās datuma. Prasītājs apgalvo, ka elektroenerģijas pirkšanas līgumi ir noslēgti pirms pievienošanās un pēc pievienošanās nav vairs piemērojami.

Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu un kļūdu novērtējumā, uzsākot formālu izmeklēšanas procedūru, nepastāvot objektīvam pamatam uzskatīt, ka prasītāja elektroenerģijas pirkšanas līgumi ietver valsts atbalstu. Prasītājs uzskata, ka Komisija nav izvērtējusi prasītājas elektroenerģijas pirkšanas līgumu raksturu saistībā ar apstākļiem līgumu noslēgšanas laikā, ir neatbilstoši novērtējusi ekonomisku priekšrocību jēdzienu un konkurences izkropļošanas un ietekmes uz tirdzniecību jēdzienus EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

Prasītājs arī apgalvo, ka Komisija ir kļūdījusies, uzskatot, ka elektroenerģijas pirkšanas līgumi satur jaunu valsts atbalstu, jo tie ir noslēgti pirms Ungārijas elektroenerģijas tirgus atvēršanas.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums nav pienācīgs.

(1) Valsts atbalsts – Ungārija –Valsts atbalsts C 41/2005 (ex NN 49/2005) – Ungārijas balasta izmaksas – Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta (teksts, kas attiecas uz EEK) piemērošanu (OV 2005 C 324, 12. lpp.)

(2) Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā – IV pielikums: Pievienošanās akta 22. pantā minētais saraksts – 3. Konkurences politika (OV 2003 L 236, 797. lpp.)

(3) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.)

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/26

Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — Apple Computer International pret Komisiju

(Lieta T-82/06)

(2006/C 108/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apple Computer International, Korka (Īrija), (pārstāvji — Dž. Brīns [G. Breen], Solicitor, P. Srīnans [P. Sreenan], SC, B. Kiglijs [B. Quigley], BL)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pasludināt, ka klasifikācija, kas ir ietverta Komisijas Regulas (EK) Nr. 2171/2005 pielikuma 2. punktā, faktiski ir lēmums, kurš — kaut arī ir regulas formā — prasītāju skar tieši un individuāli;

—	atcelt Komisijas Regulu (EK) Nr. 2171/2005 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 346, 7. lpp.), ciktāl ar to šķidro kristālu tipa krāsainie monitori, kas ir aprakstīti šīs regulas pielikumā ietvertās tabulas 2. punktā, tiek klasificēti ar KN kodu 8528 21 90;

—	pasludināt, ka monitori, kas atbilst tehniskajam raksturojumam, kas ir ietverts apstrīdētās Regulas pielikuma 2. punktā, ir pareizi klasificēti kombinētās nomenklatūras 8471. pozīcijā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā Regulā četri šķidro kristālu monitori (LCD) klasificēti ar diviem dažādiem Kombinētās nomeklatūras KN kodiem. Prasītāja norāda, ka, kaut gan ierīce, uz kuru ir izdarīta atsauce apstrīdētās Regulas pielikuma 2. punktā (turpmāk tekstā — “ierīce”), nav identificēta kā prasītājas produkts, tehniskais raksturojums un apraksts viennozīmīgi identificē šo produktu kā Apple 20'' LCD.

Prasītāja norāda, ka, klasificējot tās 20'' LCD monitorus 8528. pozīcijā, Komisija pārkāpa Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un pieļāva acīmredzamu kļūdu Kopienas noteikuma par tarifu klasifikāciju interpretēšanā.

Prasītāja apgalvo, ka šī ierīce saskaņā ar 8471. pozīciju, kā tā ir interpretēta kombinētās nomenklatūras 84. nodaļas 5. piezīmē, izpilda kritērijus, lai šo ierīci klasificētu kā automātiskas datu apstrādes iekārtas “vienību”, un ka šī ierīce tiek vienīgi vai galvenokārt izmantota automātiskas datu apstrādes iekārtā, un, turklāt, neveic nekādu īpašu funkciju, izņemot datu apstrādi. Prasītāja uzskata, ka klasificēšana 8528. pozīcijā tādējādi ir acīmredzama kļūda Kopienas noteikumu par tarifu klasifikāciju interpretēšanā.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā klasifikācija ir tiešā pretrunā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-11/93 Siemens Nixdorf pret Hauptzollamt Augsburg, Recueil, I-1945. lpp.

(1) OV L 256, 1. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/27

Prasība, kas celta 2006. gada 13. martā — Onderlinge Waarborgmaatschappij Azivo Algemeen Ziekenfonds De Volharding pret Komisiju

(Lieta T-84/06)

(2006/C 108/48)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Onderlinge Waarborgmaatschappij Azivo Algemeen Ziekenfonds De Volharding U.A., Hāga (Nīderlande), (pārstāvji — G. van der Wal un T. Boesman, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 3. maija lēmumu lietās Nr. 541/2004 un Nr. 542/2004;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir veselības apdrošināšanas sabiedrība, kurā apdrošinātas aptuveni 150 000 personas. Šiem apdrošinātajiem principā ir vajadzīgs plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts nekā vidēji Nīderlandē apdrošinātajiem. Tādēļ prasītājas rezultāti ilgākā laika posmā ir sliktāki nekā citām veselības apdrošināšanas sabiedrībām. Prasītāja apgalvo, ka šie negatīvie rezultāti ir radušies izlīdzināšanas sistēmas nepilnību dēļ.

Savā prasībā prasītāja apstrīd Komisijas lēmumu (1) saskaņā ar EKL 87. pantu un EKL 88. pantu atļaut valsts atbalsta pasākumus, kurus Nīderlande ir paziņojusi jaunās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros. Šie atbalsta pasākumi ir saistīti ar finanšu rezervju izveidošanu no veselības apdrošināšanas līdzekļiem un riska izlīdzināšanas sistēmu (2).

Saskaņā ar prasītājas teikto Komisija ir kļūdījusies, novērtējot izlīdzināšanas sistēmas darbību, un neatbilstoši izskatījusi lietu. Prasītāja min, ka šajā ziņā lēmums ir pretrunā EKL 86. panta 2. punktam, nav saprotams vai vismaz ir nepietiekami pamatots.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija arī ir nelikumīgi apstiprinājusi riska izlīdzināšanas sistēmu, pamatojoties uz EKL 86. panta 2. punktu. Prasītāja apgalvo, ka izlīdzināšanas sistēmas nepilnību dēļ daudziem veselības apdrošinātājiem paredzētā kompensācija ir lielāka nekā nepieciešams, lai segtu sabiedriskā pienākuma pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kamēr daudzi citi veselības apdrošinātāji šo nepilnību dēļ nesaņem pienācīgu kompensāciju.

Prasītāja arī apgalvo, ka, ņemot vērā paziņotā atbalsta režīma sarežģītību, Komisijai bija jāierosina formālā izmeklēšanas procedūra, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā. Komisijai katrā ziņā bija radušās nopietnas grūtības sākotnējās izmeklēšanas procedūras laikā, kas veikta atbilstoši EKL 88. panta 3. punktam, nosakot, vai atbalsta shēma bija saderīga ar kopējo tirgu, ņemot vērā, ka tās rīcībā nebija pietiekama informācija.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija nepareizi neņēma vērā to, ka Nīderlandes jaunā veselības aprūpes sistēma ir pretrunā nedzīvības apdrošināšanas direktīvai (3) un EKL 43. pantam, un EKL 49. pantam. Prasītāja šajā sakarā īpaši norāda uz jaunās veselības aprūpes sistēmas noteikumiem par prēmiju atšķirību aizliegumu, pieņemšanas pienākumu un riska izlīdzināšanas sistēmu. Prasītāja arī uzskata, ka Komisija nelikumīgi un pretrunā EKL 253. pantam nav pamatojusi savu viedokli par to, ka Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva un EKL 43. pants, un EKL 49. pants kontekstā ar EKL 87. pantu un EKL 86. panta 2. punktu neaizliedz paziņoto valsts atbalstu.

(1) OV C 324, 28. lpp.

(2) Atbalsta pasākumi Nr. 541/2004 un Nr. 542/2004.

(3) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 228, 1. lpp.).

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/27

Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — L'Oréal pret ITSB

(Lieta T-87/06)

(2006/C 108/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L'Oréal S.A., Parīze (Francija), (pārstāvis — Ksavjē Bufē Delmā d'Otāns [X. Buffet Delmas d'Autane], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Revlon (Suisse) S. A., Šlīrena (Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 9. janvāra lēmumu attiecībā uz apelāciju R 216/2003-4 saistībā ar iebildumu procesu Nr. B 216 087 (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 011 626);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt izdevumus saistībā ar visiem procesiem šajā sakarā (jo īpaši saistībā ar prasību un apelāciju).

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “FLEXI DESIGN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 011 626

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Revlon (Suisse) S.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Valsts vārdiska preču zīme “FLEX” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 34. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumu attiecībā uz visām tajā ietvertajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 15. panta un 43. panta 2. punkta pārkāpums, jo Revlon (Suisse) S.A. iesniegtie pierādījumi nevar tikt uzskatīti par vārdiskas preču zīmes “FLEX” pienācīgiem faktiskās izmantošanas pierādījumiem attiecīgajā laika periodā ne Apvienotajā Karalistē, ne Francijā.

Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas un attiecīgi, nepastāv to sajaukšanas iespēja.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/28

Prasība, kas celta 2006. gada 17. martā — Dorel Juvenile Group pret ITSB

(Lieta T-88/06)

(2006/C 108/50)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dorel Juvenile Group, Inc., Canton (ASV), (pārstāvis — Gesa Simon, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2006. gada 11. janvāra lēmumu (lieta R 616/2004-2) un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “SAFETY 1ST” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12., 20., 21. un 28. klasē — pieteikums Nr. 2 258 696

Pārbaudītāja lēmums: Pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja attiecībā uz pieteikumā norādītajām precēm

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/28

Prasība, kas celta 2006. gada 20. martā — TOMORROW FOCUS pret ITSB

(Lieta T-90/06)

(2006/C 108/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TOMORROW FOCUS AG, Minhene (Vācija), (pārstāvis — U.Gürtler, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Citi procesa Apelāciju padomē dalībnieki: Information Builders (Netherlands) B.V., Amstelveen (Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāja Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 17. janvāra lēmumu (lieta R116/2005-1) daļā par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma “Tomorrow Focus”, Nr. 002382455, noraidīšanu;

—

grozīt atbildētāja Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 17. janvāra lēmumu (lieta R116/2005-1) tādējādi, lai Kopienas preču zīmi “Tomorrow Focus” reģistrācijas pieteikums Nr. 002382455, būtu atļauts reģistrēt arī attiecībā uz precēm “datori un informācijas apstrādes ierīces”, kā arī pakalpojumiem “datorprogrammēšana un programmatūras projektēšana (datorprogrammatūra); datorprogrammu uzturēšana un aktualizēšana un tiešsasaistes aktualizēšanas pakalpojumi”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Tomorrow Focus”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 16., 35., 38., 41. un 42. klasē (pieteikums Nr. 2382455).

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Information Builders (Netherlands) B.V.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme “Focus”, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 16., un 42. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 68585).

Iebildumu nodaļas lēmums: pieņemt iebildumus un noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz 9. un 42. klases precēm.

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu, noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 42. klasē, kā arī pārējā daļā noraidīt iebildumus.

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo nepareizi tika konstatēta sajaukšanas iespēja starp salīdzināmām preču zīmēm.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994 L 11, 1. lpp).

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/29

Prasība, kas celta 2006. gada 17. martā — Tsakiris-Mallas A.E. pret ITSB

(Lieta T-96/06)

(2006/C 108/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tsakiris-Mallas A. E., Argyroupoli Attikis (Grieķija) (pārstāvis — Kharalambos Samaras, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: “LATE EDITIONS LIMITED”, Leighton Buzzard (Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2006. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1127/2004-2

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “exé” attiecībā uz precēm 18. un 25. klasē — pieteikums Nr. 2190015

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks:“LATE EDITIONS LIMITED”

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts preču zīme “EXE” attiecībā uz precēm 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Iebildumus pieņemt attiecībā uz noteiktām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/30

Civildienesta tiesas Lēmums Nr. 1/2006,

kas pieņemts 2006. gada 15. februāra plenārsēdē,

par lietu nodošanu palātām

(publicēšanai OV)

(2006/C 108/55)

Ar 2005. gada 30. novembra Lēmumu 2005/C 322/09 par kritērijiem, kas jāievēro, lietas nododot palātām (OV 2005, C 322, 17. lpp.), Civildienesta tiesa neatkarīgi no jomām, uz kurām lietas attiecas, nolēma konkrētu skaitu lietu nodot trešajai palātai saskaņā ar automātiskiem intervāliem, kas noteikti plenārsēdē.

2006. gada 15. februāra plenārsēdē šie intervāli tika attiecināti uz katru septīto lietu, ņemot vērā no jauna ierosināto lietu kārtas numurus, sarakstam sākoties ar pirmo Civildienesta tiesā no jauna ierosināto lietu, proti, lietu F-118/05.

Kā jau ir noteikts iepriekš minētajā lēmumā, no šīs kārtības var atkāpties, ja lietas ir savstarpēji saistītas, kā arī, lai nodrošinātu līdzsvarotu un pietiekami dažādu darba slodzi Civildienesta tiesā.

Luksemburgā, 2006. gada 15. februārī

Sekretārs

W. HAKENBERG

Priekšsēdētājs

P. MAHONEY

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/30

Prasība, kas celta 2006. gada 20. februārī — Semeraro pret Komisiju

(Lieta F-19/06)

(2006/C 108/56)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Magdalena Semeraro, Brisele (Beļģija), (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlājinstitūcijas 2005. gada 8. novembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas 2005. gada 12. augusta sūdzība par viņas karjeras novērtējuma ziņojumu par 2004. gadu (KNZ);

—	ciktāl nepieciešams, atcelt arī minēto ziņojumu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, Komisijas ierēdne, kas 2004. gada 30. novembrī tika paaugstināta C*6 pakāpē, uzskata, ka viņai 2004. gada novērtējuma ietvaros, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir piešķirts pārāk mazs nopelnu punktu skaits.

Tā kā viņas sūdzība šajā jautājumā tika noraidīta, viņa cēla šo prasību, kurā viņa izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par Civildienesta noteikumu 25. panta un Civildienesta noteikumu 43. panta izpildes vispārējo noteikumu (IVN) 9. panta 7. punkta pārkāpumu. It īpaši to, ka sūdzības novērtētājs KNZ atstāja bez labojumiem, atbildē uz Apvienotās referentu komitejas iebildumiem un piezīmēm nesniedzot konkrētus un šai lietai piemītošus faktus.

Otrais pamats ir par Civildienesta noteikumu 43. panta un IVN 1. panta 2. punkta, samērīguma un nediskriminācijas principu pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu novērtējumā. Pirmkārt, nopelnu punktu samazināšana par 2004. gada novērtējumu nesaskanot ar to, ka sniegtais analītiskais novērtējums ir tāds pats kā iepriekšējos gados. Otrkārt, vadības sniegtajam pamatojumam, saskaņā ar kuru samazinājums ir izskaidrojams ar prasītājas paaugstināšanu amatā 2004. gada nogalē, neesot nozīmes.

Trešais pamats ir par Civildienesta noteikumu 25. panta, to XIII pielikuma 10. panta 3. punkta un IVN 9. panta 7. punkta pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu novērtējumā. It īpaši par to, ka ne novērtētājs, ne apstiprinātājs, ne sūdzības novērtētājs neesot snieguši pietiekamu pamatojumu, noraidoši atbildot uz jautājumu par prasītājas gatavību veikt B* kategorijas ierēdņu pienākumus.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/31

Prasība, kas celta 2006. gada 22. februārī — De Luca pret Komisiju

(Lieta F-20/06)

(2006/C 108/57)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Patrizia De Luca, Brisele (Beļģija), (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants ir prettiesisks;

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 23. februāra lēmumu, ar ko prasītāja tika pieņemta darbā kā administratore ĢD “Tiesiskums, brīvība un drošība” direktorāta “Civil Justice, Rights and Citizenship” nodaļā “Civil Justice” tiktāl, ciktāl viņa tiek iecelta amatā A*9 pakāpes otrajā līmenī, un atcelt darba stāža pakāpes stāšanos spēkā 2005. gada 1. februārī;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, A6 pakāpes (vēlāk A*10) ierēdne, pēc Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (1), stāšanās spēkā tika iecelta administratores amatā kā konkursa COM/A/11/01, par kuru paziņojums tika publicēts 2001. gadā, laureāte. Piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantu, prasītāja tika iecelta A*9 pakāpē.

Vispirms prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums rada lejupēju gradāciju, neievērojot tiesiskuma ietvarus, kas noteikti paziņojumā par konkursu, kuru viņa sekmīgi izturēja, kā arī karjeras izaugsmes iespējas. Viņa atsaucas arī uz Civildienesta noteikumu 4., 5., 29. un 31. panta pārkāpumu, kā arī uz labas pārvaldības un samērīguma principa pārkāpumu.

Prasītāja norāda, ka minētais lēmums turklāt ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu. Pirmkārt, ir notikusi viena un tā paša konkursa vai tāda paša līmeņa konkursa laureātu klasifikācija dažādos līmeņos, vadoties pēc tā, vai pieņemšana darbā ir notiksi pirms vai pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā. Otrkārt, prasītājas darba stāža pakāpe tika noteikta, neņemot vērā viņas kā A*10 pakāpes ierēdnes darba stāžu, kas ir pretrunā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši, attiecībā uz pagaidu darbinieku iecelšanu ierēdņu statusā.

Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu, jo viņa varēja sagaidīt, ka viņu iecels tajā pakāpē, kāda bija norādīta paziņojumā par konkursu.

(1) OV L 124, 27.04.2004., 1. lpp.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/31

Prasība, kas celta 2006. gada 2. martā — Da Silva pret Komisiju

(Lieta F-21/06)

(2006/C 108/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joao Da Silva, Brisele (Beļģija), (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu, ieskaitot tajā ietverto iebildi par nelikumību;

—	atcelt prasītāja klasifikāciju A*14 pakāpes 2. līmenī, kas ietverta 2005. gada 18. maija lēmumā, ar ko prasītājs iecelts direktora amatā;

—

atjaunot prasītāju pakāpē un līmenī, kura tam bija jāpiešķir (vai atbilstošajos — saskaņā ar jauno Civildienesta noteikumu klasifikāciju), saskaņā ar paziņojuma par vakanci noteikumiem, kas atbilstoši Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktam publicēta 2003. gada 7. novembrī (paziņojums par A2 pakāpes direktora vakanci);

—	ar atpakaļejošu spēku pilnīgi atjaunot prasītāja karjeru, kāda tā bija datumā, kad viņš tika klasificēts pakāpē un līmenī, kas tādējādi tiks izlabots, ieskaitot kavējuma procentu samaksu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2003. gada 7. novembrī Komisija publicēja paziņojumu par A2 pakāpes direktora amata vakanci, piemērojot Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu. Prasītājs, nodaļas vadītājs, kam piešķirts A3 pakāpes 7. līmenis, kurš uz laiku ieņēma minēto amatu, nolēma pieteikt savu kandidatūru.

Ar 2005. gada 18. maija lēmumu viņš tika iecelts vakantajā amatā un klasificēts A*14 pakāpes 2. līmenī, sākot ar 2004. gada 16. septembri.

Savā prasībā prasītājs apgalvo, ka šī klasifikācija ir zemāka par A2 pakāpi, kas tagad ir A*15, kura norādīta paziņojumā par vakanci. Turklāt šī klasifikācija ir zemāka arī par to, kas prasītājam bija pirms iecelšanas direktora amatā, kad viņš bija nodaļas vadītājs. Šis rezultāts neesot loģisks, jo direktora amats ietver svarīgākas funkcijas un pienākumus.

Prasītājs uzskata, ka, viņu klasificējot, tika pārkāpts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts un 5. panta 5. punkts. Tāpat tika pārkāpti arī vairāki tiesību principi: nediskriminācijas, amata un pakāpes atbilstības princips, kas 7. panta 1. punktā ir ietverts kā būtisks princips, kurš nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem, aizlieguma pieņemt aktus ar atpakaļejošu spēku, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips, kā arī labas pārvaldības un pienākuma sniegt palīdzību princips. Turklāt tika pārkāptas tiesības uz karjeras izaugsmi un dienesta intereses.

Pakārtoti prasītājs apgalvo, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts ir prettiesisks.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/32

Prasība, kas celta 2006. gada 6. martā — Vienne u.c. pret Eiropas Parlamentu

(Lieta F-22/06)

(2006/C 108/59)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Philippe Vienne, Bascharage (Luksemburga), un citi (pārstāvji — G. Bounéou un F. Frabetti, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt skaidro 2005. gada 14. novembra lēmumu, ar kuru Eiropas Parlaments atteica prasītājiem Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzēto palīdzību;

—	piespriest Eiropas Parlamentam solidāri atlīdzināt zaudējumus, ko tādēļ ir cietuši prasītāji;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, visi Eiropas Parlamenta ierēdņi vai darbinieki, saskaņā ar Beļģijas likumu, kas pieņemts 1991. gadā, lūdza pārcelt viņu Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju uz Kopienas sistēmu. 2003. gadā Beļģija pieņēma jaunu likumu, kas, pēc prasītāju domām, jauniem šāda veida darījumiem paredz labākus nosacījumus. Tomēr prasītāji, kuru tiesības jau ir pārceltas, vairs nevar pamatoties uz 2003. gada likuma normām.

Prasītāji tāpēc iesniedza lūgumu sniegt viņiem palīdzību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 24. pantā. Eiropas parlaments, nevēlēdamies palīdzēt saviem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem panākt minēto pārcelšanu, 2005. gada 14. novembra lēmumā noraidīja viņu lūgumu.

Savā prasībā prasītāji apstrīd šo lēmumu, ko viņi raksturo kā atteikumu palīdzēt, pārkāpjot Civildienesta noteikumu 24. pantu. Papildus šai normai savu prasījumu pamatojumam viņi min pienākuma sniegt padomu, nediskriminācijas principa, patvaļīgas rīcības aizlieguma, pienākuma norādīt pamatojumu, tiesiskās paļāvības un patere legem quam ipse fecisti noteikuma pārkāpumu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/32

Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Abad–Villanueva u.c. pret Komisiju

(Lieta F-23/06)

(2006/C 108/60)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Roberto Abad–Villanueva u.c. (pārstāvji — T. Bontinck un J. Feld, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumus, ar ko prasītājiem dara zināmu viņu pāreju kategorijas ietvaros, jo tajos ir piešķirta zemāka pakāpe par to, kuru vajadzēja iegūt, piemērojot Civildienesta noteikumus, ir saglabātas reizināšanas likmes un atcelti prasītājiem iepriekš piešķirtie paaugstināšanas amatā punkti;

—	atzīt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. punkta pretlikumību;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji visi ir izturējuši iekšējo konkursu, lai pārietu kategorijā COMP/PA/04 un COMP/PB/04, kuru paziņojumi tikai publicēti pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās. Pēc šī datuma atbildētāja viņus iecēla amatā kategorijā, kas bija augstāka par iepriekšējo, tomēr saglabājot agrākās pakāpes, līmeņus un reizināšanas likmes. Savukārt viņu paaugstināšanas amatā punkti tika pielīdzināti nullei.

Savā prasībā prasītāji vispirms norāda, ka lēmumi par iecelšanu amatā pārkāpj Civildienesta noteikumu 31. un 62. pantu, kā arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu, jo atbilstoši šiem noteikumiem viņiem bija jāsaņem labvēlīgāka klasifikācija. Līdz ar to, atbildētāja, pirmkārt, ierobežoja ierēdņu tiesības tikt ieceltiem amatā tādā pakāpē, ko paredz konkursa paziņojums, un, otrkārt, diskriminēja prasītājus salīdzinājumā ar personām, kas izturēja citus konkursus, kas sniedz pieeju šīm pašām kategorijām.

Turklāt prasītāji uzskata, ka atbildētājai nav juridiskā pamata attiecībā uz viņiem turpināt piemērot reizināšanas likmi, ko paredz viņu iepriekšējās kategorijas, kā arī anulēt viņu paaugstināšanas amatā punktus, kas tiem jau bija “mugursomā”.

Visbeidzot, pēc prasītāju domām, apstrīdētie lēmumi pārkāpa arī tiesiskās paļāvības, iegūto tiesību aizsardzības un vienlīdzīgas attieksmes principus.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/33

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Abarca Montiel u.c. pret Komisiju

(Lieta F-24/06)

(2006/C 108/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sabrina Abarca Montiel u.c. (pārstāvis — L. Vogel, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt iestādes, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (IPSL), 2005. gada 21. novembra lēmumu, ar ko ir noraidītas sūdzības, kuras prasītājas iesniedza dažādos datumos laikposmā no 2005. gada 26. jūlija līdz 2005. gada 17. augustam un ar kurām kritizē administratīvos lēmumus par katras prasītājas amata klasificēšanu un atalgojuma noteikšanu un 7. pantu komisāru kolēģijas 2005. gada 27. aprīļa lēmumā, kurā ir ietverti “Vispārīgi īstenošanas noteikumi par pārejas pasākumiem, kas ir piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem” (VIN), kā arī minētā lēmuma I un II pielikumu;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt arī lēmumus, pret kuriem ir iesniegtas iepriekš minētās sūdzības;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas, kas pašlaik ir Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošās līgumdarbinieces, jau pirms viņu iecelšanas amatā pildīja tos pašus pienākumus saskaņā ar darba līgumiem, kuriem piemēro Beļģijas tiesības. Viņas apstrīdēja viņu amata klasifikāciju un atalgojumu, ko noteikusi atbildētāja, viņas ieceļot amatā par līgumdarbiniecēm.

Ar viņu prasības pirmo pamatu prasītājas apgalvo, ka saskaņā ar VIN un citiem noteikumiem par Komisijas līgumdarbiniekiem viņu amats būtu bijis jāklasificē III funkciju grupā, nevis II funkciju grupā, ņemot vērā viņu kvalifikāciju un darba stāžu.

Ar otro pamatu prasītājas it īpaši sūdzas par to, ka viņām nav piešķirta VIN 6. pantā paredzētā minimālā alga.

Ar trešo pamatu prasītājas norāda uz to, ka ir pārkāpts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 2. panta 2. punkts, vienošanās protokols, kas noslēgts 2002. gada 22. janvārī starp Komisiju un to mazbērnu novietņu un bērnudārzu darbinieku delegāciju, kas strādā saskaņā ar līgumiem, kam piemēro Beļģijas tiesības, un nediskriminācijas princips, kā arī vispārējie principi sociālā nodrošinājuma jomā. It sevišķi, aprēķinot prasītājām garantēto atalgojumu, nav bijis jāņem vērā ģimenes pabalsti.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/34

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Ider u.c. pret Komisiju

(Lieta F-25/06)

(2006/C 108/62)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Béatrice Ider un citi (pārstāvis — L. Vogel, avokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt iestādes, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, 2005. gada 21. novembra lēmumu, ar ko noraidītas prasītāju 2005. gada 26. jūlija sūdzības par administratīvajiem lēmumiem, ar kuriem attiecīgi tika noteikta katra prasītāja klasifikācija un darba alga, kā arī Komisāru kolēģijas 2005. gada 27. aprīlī pieņemtā lēmuma 8. pantu, kas ietver “Vispārīgos noteikumus par pārejas pasākumu izpildi, kas piemērojami darbiniekiem, kurus Briseles infrastruktūras birojs nodarbina silītēs un bērnudārzos”, kā arī šī lēmuma I un II pielikumu;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt arī lēmumus, par kuriem iesniegtas minētās sūdzības;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, patreizējie līgumdarbinieki, kas strādā silītēs un bērnudārzos Briselē, pirms savas iecelšanas amatā jau veica šos pašus pienākumus saskaņā ar darba līgumiem, kam piemērojamas Beļģijas tiesības. Viņi apstrīd klasifikāciju un atalgojumu, ko atbildētāja noteikusi, ieceļot viņus amatā līgumdarbinieku statusā.

Kā pirmo pamatu prasītāji izvirza to, ka, piemērojot vienošanās protokolu, kas 2002. gada 22. janvārī saskaņā ar Beļģijas tiesībām noslēgts starp Komisiju un silīšu un bērnudārzu personāla pārstāvjiem, viņiem bija jānosaka labāka klasifikācija. Viņu klasifikācija I grupas 1. līmenī liecinot par acīmredzamu kļūdu novērtējumā un nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo viņi esot tikuši uzskatīti par iesācējiem bez jebkādas darba pieredzes, lai gan viņiem bija ievērojams darba stāžs.

Kā otro pamatu prasītāji min to, ka ir pārkāpts Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta 2. punkts, iepriekš minētais vienošanās protokols, nediskriminācijas princips, kā arī sociālā nodrošinājuma vispārīgie tiesību principi. It īpaši to, ka prasītājiem piešķiramās darba algas aprēķinā nebija jāņem vērā ģimenes pabalsti.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/34

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Bertolete u.c. pret Komisiju

(Lieta F-26/06)

(2006/C 108/63)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Marli Bertolete u.c. (pārstāvis — L. Vogel, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt iestādes, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (IPSL), 2005. gada 21. novembra lēmumu, ar ko ir noraidītas sūdzības, kuras prasītājas iesniedza 2005. gada 26. jūlijā un ar kurām kritizē administratīvos lēmumus par katras prasītājas amata klasificēšanu un atalgojuma noteikšanu un 7. pantu komisāru kolēģijas 2005. gada 27. aprīļa lēmumā, kurā ir ietverti “Vispārīgi īstenošanas noteikumi par pārejas pasākumiem, kas ir piemērojami Briseles mazbērnu novietnēs un bērnudārzos strādājošajiem Briseles Infrastruktūras biroja darbiniekiem” (VIN), kā arī minētā lēmuma I un II pielikumu;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt arī lēmumus, pret kuriem ir iesniegtas iepriekš minētās sūdzības;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar otro pamatu prasītājas it īpaši sūdzas par to, ka viņām nav piešķirta VIN 6. pantā paredzētā minimālā alga.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/35

Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Lofaro pret Komisiju

(Lieta F-27/06)

(2006/C 108/64)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Lofaro, Brisele (Beļģija), (pārstāvis — J.-L. Laffineur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2005. gada 6. jūnija lēmumu par prasītāja pārbaudes laika pagarināšanu par 6 mēnešiem, 2005. gada 28. septembra lēmumu par atlaišanu šī laika posma beigās, kā arī ar pārbaudes laiku saistītos gala ziņojumus, ar kuriem šie divi lēmumi ir pamatoti;

—	turklāt, ja vajadzīgs, atcelt Iestādes, kas pilnvarota slēgt darba līgumus (AHCC), 2005. gada 23. novembra lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam par nodarīto kaitējumu, saskaņā ar taisnīguma un godīguma principu aprēķinātos EUR 85 473 par zaudējumiem un EUR 50 000 par morālo kaitējumu, ņemot vērā šo summu palielinājumu vai samazinājumu tiesvedības laikā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, bijušais Komisijas pagaidu darbinieks, tika pieņemts darbā uz laika posmu no 2004. gada 16. septembra līdz 2009. gada 15. septembrim, pamatojoties uz darba līgumu, kurā atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 14. pantam bija paredzēts sešu mēnešu pārbaudes laiks. Pēc pirmā negatīvā novērtējuma ziņojuma, pārbaudes laika pagarināšanas un otrā negatīvā novērtējuma ziņojuma atbildētāja minēto darba līgumu izbeidza.

Savā prasībā prasītājs norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Tā ir pārkāpusi arī vispārējos principus, kas nodrošina tiesības uz cieņu un aizstāvību, kā arī bijusi pārmērīgi kritiska.

6.5.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/36

(2006/C 108/66)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 96, 22.4.2006.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex

CELEX: http://europa.eu.int/celex

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 108

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 6. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Tiesa
	EIROPAS KOPIENU TIESA
2006/C 108/1	Lieta C-66/06: Prasība, kas celta 2006. gada 6. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju	1

2006/C 108/2	Lieta C-74/06: Prasība, kas celta 2006. gada 8. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku	2

2006/C 108/3	Lieta C-76/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 9. februārī ierosināja Britannia Alloys & Chemicals Ltd. par 2005. gada 11. novembra spriedumu lietā T-33/02, Britannia Alloys & Chemicals Ltd. pret Eiropas Kopienu Komisiju	2

2006/C 108/4	Lieta C-84/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Nīderlandes Hoge Raad 2006. gada 27. janvāra rīkojumu lietā Staat der Nederlanden (Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport) pret 1. Antroposana, Patiëntenvereniging voor Antroposofische Gezondheidszorg, 2. Nederlandse Vereniging van Antroposofische artsen, 3. Weleda Nederland N.V. un 4. Wala Nederland N.V.	3

2006/C 108/5	Lieta C-88/06: Prasība, kas celta 2006. gada 13. februārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju	4

2006/C 108/6	Lieta C-95/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 15. februārī ierosināja Bausch & Lomb Inc. par Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. novembra spriedumu lietā T-154/03 Biofarma SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)	4

2006/C 108/7	Lieta C-103/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal des affaires de sécurité sociale de Paris 2006. gada 22. februāra lēmumu lietā Philippe Derouin pret Union pour le Recouvrement des Cotisations de Sécurité Sociale et d’Allocations Familiales de Paris — Région parisienne (Ursaaf)	5

2006/C 108/8	Lieta C-109/06: Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	6

2006/C 108/9	Lieta C-117/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Kammergericht Berlin2006. gada 21. februāra rīkojumu zemesgrāmatu lietā Gerda Möllendorf, Christiane Möllendorf-Niehuus, pārējie lietas dalībnieki: 1. Salem-Abdul Ghani El-Rafei, 2. Dr. Kamal Rafehi, 3. Ageel A. Al-Ageel	6

2006/C 108/0	Lieta C-120/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 27. februārī ierosināja Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio SpA (FIAMM) un Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio Technologies Inc (FIAMM Technologies) par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedumu lietā T-69/00 Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio SpA (FIAMM) un Fabbrica Italiana Accumulatori Motocarri Montecchio Technologies Inc (FIAMM Technologies) pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju	6

2006/C 108/1	Lieta C-121/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 1. martā ierosināja Giorgio Fedon & Figli SpA un Fedon America, Inc. par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedumu lietā T-135/01 Giorgio Fedon & Figli SpA un Fedon America, Inc. pret Eiropas Kopienu Komisiju un Eiropas Savienības Padomi	7

2006/C 108/2	Lieta C-125/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 1. martā ierosināja Eiropas Kopienu Komisija par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā T-33/01 Infront WM AG (agrākā Kirchmedia WM AG) pret Komisiju	7

2006/C 108/3	Lieta C-126/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Dioikitiko Protodikeio Tripolis2006. gada 3. marta nolēmumu lietā CARREFOUR—MARINOPOULOS AE pret Nomarchiaki Aftodioikisi Tripolis	8

2006/C 108/4	Lieta C-127/06: Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti	8

2006/C 108/5	Lieta C-128/06: Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti	9

2006/C 108/6	Lieta C-129/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 4. martā ierosināja Autosalone Ispra Snc par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 30. novembra spriedumu lietā T-250/02 Autosalone Ispra Snc pret Eiropas Atomenerģijas Kopienu	9

2006/C 108/7	Lieta C-131/06 P: Apelācija, ko Castellblanch, SA ierosināja 2006. gada 27. februārī par Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T-29/04, Castellblanch, SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Champagne Louis Roederer, SA	10

2006/C 108/8	Lieta C-132/06: Prasība, kas celta 2006. gada 7. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku	11

2006/C 108/9	Lieta C-133/06: Prasība, kas celta 2006. gada 8. martā — Eiropas Parlaments pret Eiropas Savienības Padomi	12

2006/C 108/0	Lieta C-134/06: Prasība, kas celta 2006. gada 8. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika	12

2006/C 108/1	Lieta C-135/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 10. martā ierosināja Roderich Weissenfels par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-33/04 Roderich Weissenfels pret Eiropas Parlamentu	13

2006/C 108/2	Lieta C-139/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	14

2006/C 108/3	Lieta C-140/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika	14

2006/C 108/4	Lieta C-151/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. martā — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti	14

	PIRMĀS INSTANCES TIESA
2006/C 108/5	Lieta T-15/02: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — BASF pret Komisiju (Konkurence — Aizliegtas vienošanās vitamīnu produktu nozarē — Tiesības uz aizstāvēšanos — Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai — Naudas soda sākotnējās summas noteikšana — Preventīvā ietekme — Atbildību pastiprinošie apstākļi — Vadošā vai iniciatora loma — Sadarbība administratīvajā procedūrā — Profesionālais noslēpums un labas pārvaldības princips)	16

2006/C 108/6	Lieta T-26/02: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Daiichi Pharmaceutical pret Komisiju (Konkurence — Aizliegtas vienošanās vitamīnu produktu nozarē — Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai — Naudas soda sākotnējās summas noteikšana — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Paziņojums par sadarbību)	16

2006/C 108/7	Lieta T-322/03: Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. marta spriedums — Telefon & Buch pret ITSB (Kopienas preču zīme — Prasības pieņemamība — Neparedzēti apstākļi — Lūgums atzīt par spēkā neesošu — Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Vārdiska preču zīme WEISSE SEITEN — Absolūts atteikuma pamatojums — Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts)	17

2006/C 108/8	Lieta T-411/03: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Herbillon pret Komisiju (Ierēdņi — Iecelšana amatā — Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana — Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)	17

2006/C 108/9	Lieta T-429/03: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Valero Jordana pret Komisiju (Ierēdņi — Iecelšana — Pakāpes klasifikācijas pārskatīšana — Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)	18

2006/C 108/0	Lieta T-10/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Leite Mateus pret Komisiju (Ierēdņi — Iecelšana amatā — Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana — Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)	18

2006/C 108/1	Lieta T-26/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Verborgh pret Komisiju (Ierēdņi — Iecelšana amatā — Klasificēšanas pakāpē atkārtota izskatīšana — Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)	18

2006/C 108/2	Lieta T-31/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Eurodrive pret ITSB (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes euroMASTER — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes EUROMASTER — Preču un pakalpojumu līdzības neesamība — Daļējs iebilduma noraidījums — Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	19

2006/C 108/3	Lieta T-35/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia pret ITSB (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Agrāka vārdiska preču zīme FERRERO — Kopienas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu FERRÓ, reģistrācijas pieteikums — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	19

2006/C 108/4	Lieta T-44/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Kimman pret Komisiju (Ierēdņi — Iecelšana — Pakāpes klasifikācijas pārskatīšana — Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)	20

2006/C 108/5	Lieta T-129/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Devely pret ITSB (Kopienas preču zīme — Trīsdimensiju preču zīme — Plastmasas pudeles forma — Reģistrācijas atteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Agrāka valsts preču zīme — Parīzes konvencija — TRIPs līgums — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	20

2006/C 108/6	Lieta T-226/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta spriedums — Itālija pret Komisiju (Prasība atcelt tiesību aktu — Regula (EK) Nr. 316/2004 — Vīna tirgus kopīgā organizācija — Tradicionālu apzīmējumu aizsardzība — Noteiktu papildu tradicionālu apzīmējumu klasifikācijas grozīšana — Izmantošana trešo valstu izcelsmes vīnu marķējumā — Procesuālo noteikumu pārkāpums — Samērīguma princips — TRIPS līgums)	20

2006/C 108/7	Lieta T-289/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 8. marta spriedums — Lantzoni pret Tiesu (Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — Paaugstināšanas punktu piešķiršana — Saistība ar novērtējuma ziņojumu)	21

2006/C 108/8	Lieta T-238/99: Pirmās instances tiesas 2006. gada 8. marta rīkojums — Service station Veger pret Komisiju (Pieteikums par lietas ierosināšanu — Formas prasības — Acīmredzami nepieņemama prasība)	21

2006/C 108/9	Lieta T-448/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. februāra rīkojums — Komisija pret Trends u.c. (Šķīrējklauzula — Iebildums par nepieņemamību — Pret sabiedrības dalībniekiem vērsta prasība)	21

2006/C 108/0	Lieta T-449/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. februāra rīkojums — Komisija pret Trends u.c. (Šķīrējklauzula — Iebildums par nepieņemamību — Prasība pret sabiedrības dalībniekiem)	22

2006/C 108/1	Lieta T-46/05: Prasība, kas celta 2005. gada 3. februārī — Komisija pret Environment Management Consultants LTD	22

2006/C 108/2	Lieta T-71/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. februārī — ENERCON pret ITSB	23

2006/C 108/3	Lieta T-73/06: Prasība, kas celta 2006. gada 28. februārī — Cassegrain pret ITSB	23

2006/C 108/4	Lieta T-74/06: Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Fox Racing Inc. pret ITSB	24

2006/C 108/5	Lieta T-76/06: Prasība, kas celta 2006. gada 24. februārī — Plásticos Españoles, S.A. (Aspla) pret Eiropas Kopienu Komisiju	24

2006/C 108/6	Lieta T-80/06: Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Budapesti Erőmű pret Komisiju	25

2006/C 108/7	Lieta T-82/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — Apple Computer International pret Komisiju	26

2006/C 108/8	Lieta T-84/06: Prasība, kas celta 2006. gada 13. martā — Onderlinge Waarborgmaatschappij Azivo Algemeen Ziekenfonds De Volharding pret Komisiju	27

2006/C 108/9	Lieta T-87/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. martā — L'Oréal pret ITSB	27

2006/C 108/0	Lieta T-88/06: Prasība, kas celta 2006. gada 17. martā — Dorel Juvenile Group pret ITSB	28

2006/C 108/1	Lieta T-90/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. martā — TOMORROW FOCUS pret ITSB	28

2006/C 108/2	Lieta T-96/06: Prasība, kas celta 2006. gada 17. martā — Tsakiris-Mallas A.E. pret ITSB	29

2006/C 108/3	Lieta T-275/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. marta rīkojums — Aries Meca pret Komisiju	29

2006/C 108/4	Lieta T-506/04: Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. marta rīkojums — Success Markering pret ITSB	29

	EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESA
2006/C 108/5	Civildienesta tiesas Lēmums Nr. 1/2006, kas pieņemts 2006. gada 15. februāra plenārsēdē, par lietu nodošanu palātām (publicēšanai OV)	30

2006/C 108/6	Lieta F-19/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. februārī — Semeraro pret Komisiju	30

2006/C 108/7	Lieta F-20/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. februārī — De Luca pret Komisiju	31

2006/C 108/8	Lieta F-21/06: Prasība, kas celta 2006. gada 2. martā — Da Silva pret Komisiju	31

2006/C 108/9	Lieta F-22/06: Prasība, kas celta 2006. gada 6. martā — Vienne u.c. pret Eiropas Parlamentu	32

2006/C 108/0	Lieta F-23/06: Prasība, kas celta 2006. gada 3. martā — Abad–Villanueva u.c. pret Komisiju	32

2006/C 108/1	Lieta F-24/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Abarca Montiel u.c. pret Komisiju	33

2006/C 108/2	Lieta F-25/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Ider u.c. pret Komisiju	34

2006/C 108/3	Lieta F-26/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Bertolete u.c. pret Komisiju	34

2006/C 108/4	Lieta F-27/06: Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā — Lofaro pret Komisiju	35

2006/C 108/5	Lieta F-96/05: Civildienesta tiesas 2006. gada 21. marta rīkojums — Marenco pret Komisiju	35

	III Paziņojumi
2006/C 108/6	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 96, 22.4.2006.	36