26.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/1

I-VI

1.-12.

4.-8.

9.

10.-12.

13.-50.

13.-17.

18.-50.

18.-25.

26.-36.

35.-36.

37.-43.

40.-41.

42.-43.

44.-50.

51.-60.

ESF

Eiropas Sociālais fonds.

SPP

skolas priekšlaicīga pamešana.

ENS

Eiropas nodarbinātības stratēģija koordinē dalībvalstu nodarbinātības politiku un paredz izstrādāt nodarbinātības vadlīnijas, ko ik gadus pēc Komisijas priekšlikuma pieņem Padome.

Vadošā struktūra

dalībvalstu iecelta iestāde vai organizācija, kas pārvalda intervences programmu. No vienas puses, tā atbild par pārvaldības efektivitāti un pareizību, un, no otras puses, tā atbild par īstenošanu (informācijas saņemšana, izvērtēšana un novērtēšana saistībā ar programmu darbību, datu vākšana, gada ziņojuma sagatavošana, starpposma vērtēšana utt.).

MGI

Sociālās integrācijas programma (mission générale d'insertion).

VRP

Valsts rīcības plānu, ko katra dalībvalsts sagatavo lai īstenotu nodarbinātības vadlīnijas, kuras ik gadus pieņem Padome.

3. mērķis

ES politikas mērķis, lai cīnītos ar ilgtermiņa bezdarbu un sekmētu profesionālo integrāciju.

DP

Sociālekonomiskās attīstības darbības programma, ko kopīgi finansē gan valsts, gan struktūrfondi.

Maksātāja iestāde no Komisijas.

dalībvalsts iecelta iestāde vai organizācija, kas sagatavo un iesniedz maksājumu pieteikumus un saņem maksājumus

SGP

Sociālo garantiju programmas.

Struktūrfondi

Kopienas fondi sociālekonomiskās attīstības programmu atbalstam dalībvalstīs.

I.

Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju 2000. gadā (kā par daļu no savas sociālās integrācijas plāna) Eiropadome vienojās par to, ka mērķtiecīgi jāsamazina to jauniešu vidējā procentuālā daļa (19,3 %), kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Šādā nolūkā tā noteica rādītāju, kura sasniegšanai, “atsaucoties uz rādītāju, kas reģistrēts 2000. gadā, visām dalībvalstīm līdz 2010. gadam vismaz uz pusi jāsamazina skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu rādītājs (1), lai sasniegtu ES vidējo rādītāju 10 vai mazāk procentu apmērā”. Revīzija aptvēra sešas dalībvalstis (Spāniju, Franciju, Īriju, Nīderlandi, Portugāli un Apvienoto Karalisti) un tajās notiekošos pasākumus, kurus līdzfinansēja Eiropas Sociālais fonds (ESF), ar mērķi risināt skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu. Revīzijā tika vērtēts, vai ir bijušas pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanai paredzēto pasākumu efektivitāti un produktivitāti.

II.

ESF atbalsta dažāda veida pasākumus, kuru mērķis ir novērst mācību pamešanu vai sekmēt jauniešu atkārtotu iesaistīšanos izglītības sistēmā, piemēram, dažādu mācību programmu ieviešana, klases ar skolēniem, kuriem ir īpašas vajadzības, skolu apmeklējuma uzraudzības sistēmas, sociālās integrācijas iemaņas un darbības, izglītības vērtējums un profesijas izvēles konsultācijas.

III.

Dalībvalstu īstenotajā pārvaldībā saistībā ar lēmumu pieņemšanas procedūrām ir konstatētas stiprās puses un nepilnības, kas ietekmē no Kopienas fondiem gūstamo labumu. Jo īpaši:

IV.

Lai pienācīgi pildītu savu pārvaldības funkciju, Komisijai jāiegūst pamatota pārliecība par to, ka praksē dalībvalstīs tiek īstenota racionāla finanšu pārvaldība, labāk izmantojot pašlaik saņemto informāciju vai veicot papildu uzraudzības pasākumus.

V.

Palāta iesaka Komisijai:

VI.

Palāta arī iesaka dalībvalstu iestādēm sadarbībā ar Komisiju:

1.

Eiropadome 2000. gada martā vienojās par jaunu mērķi Eiropas Savienībai: pārveidot Eiropu par konkurētspējīgu, dinamisku un zināšanās balstītu ekonomiku ar plašāku sociālo integrāciju. Svarīgs sociālās integrācijas stratēģijas aspekts bija apzināties vajadzību apkarot tādu parādību kā priekšlaicīga mācību pamešana jauniešu vidū. Aplēses liecina, ka vecajās 15 ES dalībvalstīs 2000. gadā 19,3 % (2) jauniešu skolu pameta priekšlaicīgi.

2.

Problēma, ko risina skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanai līdzfinansētās programmas, ir liels skaits jauniešu ar viszemāko iespējamo izglītības līmeni, kas tiem ļautu veiksmīgi integrēties un gūt panākumus darba tirgū. Lai atrisinātu šo situāciju ESF līdzfinansē dalībvalstu īstenotos pasākumus.

3.

Palāta veica revīziju par ESF ieguldījumu skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaita samazināšanā. Revīzijas mērķis bija noteikt, vai pastāv pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu to ESF līdzfinansēto pasākumu produktivitāti un efektivitāti, kuru mērķis ir apkarot skolas priekšlaicīgu pamešanu un kuras ir iekļautas septiņu dalībvalstu programmās. Kopējās šo pasākumu izmaksas, kuras ietver ESF un valstu ieguldījumu, laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam ir plānotas 1 078 miljonu EUR apmērā, un līdz 2003. gada 31. decembrim bija iztērēti 489 miljoni EUR.

4.

Lai gan dalībvalstu piemērotās skolas priekšlaicīgas pamešanas definīcijas ir atvasinātas no šo valstu izglītības sistēmām, Eiropadome 1999. gadā pieņēma šādu “atskaitīto skolēnu” definīciju, kas kalpo par salīdzinošu pamatu, lai noteiktu skolas priekšlaicīgas pamešanas līmeņa samazināšanos: “jaunieši, kuri vienu gadu pirms Eiropas darbaspēka apsekojuma ir pabeiguši mācības 2. līmenī (zemākā līmeņa vidējā izglītība (3)) un kuri vairs nemācās vai neapmeklē mācību kursus”.

5.

Nākamajā gadā saistībā ar Lisabonas programmu Eiropadome vienojās par vairākiem sociālās integrācijas ekonomikas jomā sasniedzamiem mērķiem. Viens no šiem mērķiem ir mērķtiecīga skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaita samazināšana, kas paredzēja, ka, “atsaucoties uz rādītāju, kas reģistrēts 2000. gadā, visām dalībvalstīm līdz 2010. gadam vismaz uz pusi jāsamazina skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu rādītājs (4), lai sasniegtu ES vidējo rādītāju 10 vai mazāk procentu apmērā (5)”.

6.

Pēc tam dalībvalstu nodarbinātības politikas vadlīnijas 2002. gadā (6) ietvēra priekšlikumus, ka dalībvalstīm būtiski jāsamazina to jauniešu skaits, kas pamet mācības pie pirmās iespējas. Tas jādara, izstrādājot īpašus pasākumus stāvokļa uzlabošanai un uzlabojot izglītības un mācību kursu sistēmas, kā arī attiecīgo mācību programmu kvalitāti.

7.

Lai gan iepriekš minētās vadlīnijas un stratēģijas ir skaidras, tāpat kā citās nodarbinātības un sociālās politikas kopējās jomās, izglītības politika ir dalībvalstu pārziņā, un saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju ES to atbalsta. Tādēļ dalībvalstīs šī parādība ir novērojama dažādos mērogos saistībā ar dažādiem izglītības, ekonomikas, sociālajiem un kultūras kontekstiem. Kopienas atbalsts skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu samazināšanai tiek sniegts, īstenojot pasākumus un darbības atsevišķās darbības programmās, kas atbalsta dalībvalstu politiku saistībā ar mūžizglītību un plašāku pieeju darba tirgum. Vairumā gadījumu dalībvalstis ir no valsts budžeta finansējušas pasākumus, kas risina dažādus šīs problēmas aspektus.

8.

Vidējais skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu radītājs 2000. gadā bija 19,3 % bijušajās ES-15 dalībvalstīs, un tikai divās dalībvalstīs (Somijā un Zviedrijā) skolas priekšlaicīgas pamešanas rādītāji bija zemāki par ES mērķa radītāju 10 % apmērā. Skolas priekšlaicīgas pamešanas rādītājs 2004. gadā samazinājās līdz 18,0 %, un – līdz ar 10 jaunu dalībvalstu pievienošanos ES – tajā pašā gadā tas papildus samazinājās līdz 17,3 % (sk. 1. pielikumu). Ņemot vērā jaunās dalībvalstis, deviņās no 25 dalībvalstīm skolas priekšlaicīgas pamešanas rādītājs ir zemāks par ES mērķa rādītāju 10 % apmērā. Savā ziņojumā par to, kā tiek īstenota “Darba programma izglītības un mācību jomā līdz 2010. gadam” (7), Komisija atzīmē, ka pēdējos gados notikuši pastāvīgi uzlabojumi, samazinoties skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaitam, tomēr vienlaikus tā uzsver, ka minētais process jāpaātrina, lai 2010. gadā sasniegtu noteikto mērķa rādītāju 10 % apmērā.

9.

Struktūrfondu loma ir līdzfinansēt ieguldījumus fiziskajā un cilvēku kapitālā, lai tādējādi mazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp ES iedzīvotājiem un reģioniem. Eiropas Sociālais fonds ir viens no ES struktūrfondiem un ir paredzēts, lai veiktu ieguldījumus pasākumos, ko īsteno saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju. ESF atbalsta palielināšana tādā izglītības jomā, kas nav iekļauta ES politikā 2000.-2006. g. plānošanas periodā, norādīja uz to, ka Komisija un dalībvalstis atzīst vajadzību risināt šo problēmu, modernizējot izglītības sistēmas un mācību programmas. Lai gan ESF līdzfinansētajām darbībām, kas paredzētas skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanai, jāsniedz efektīvs ieguldījums Lisabonas stratēģijā 2000. gadā noteikto Eiropas Nodarbinātības vadlīniju un nosprausto mērķu (8) īstenošanā, šo darbību raksturs ir atkarīgs no katras dalībvalsts specifiskajām vajadzībām. Programmas, kas aprakstītas 2. pielikumā, ir tipiskas ESF līdzfinansētas darbības, kuru mērķis ir samazināt skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumus attiecīgajās dalībvalstīs. Minētajā pielikumā izcelti arī konkrēti aspekti, kas ietekmēja programmu efektivitāti, ietverot labas prakses piemērus.

10.

Revīzijas mērķis bija novērtēt Komisijā un dalībvalstīs to piemēroto procedūru pietiekamību, kuru mērķis ir nodrošināt skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas risināšanai ESF līdzfinansēto darbību efektivitāti un produktivitāti.

11.

Palāta īstenoja revīzijas mērķi, izvērtējot turpmāk minētos jautājumus:

12.

Palāta pārbaudīja pārvaldības procedūras Komisijā un sešās dalībvalstīs. Revīzijai tika izvēlētas 2000.-2006. gada darbības programmas Spānijā (Andalūzijā un Katalonijā), Francijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē un Apvienotajā Karalistē. Šīs dalībvalstis tika izvēlētas, pamatojoties uz skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas aktualitāti pēc Eurostat datiem (sk. 1. pielikumu) un ESF līdzekļu izmantošanas šajās valstīs, risinot šo problēmu. Revīzijas metodes ietvēra dokumentu apsekojumu un revīzijas apmeklējumus uz vietas 34 īstenotājstruktūrās un 50 skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas projektos (sk. 3. pielikumu), kur Palāta izskatīja un pārbaudīja pārvaldības procedūras valsts, reģionālā un projektu līmenī, kā arī intervēja dažādas ieinteresētās personas.

13.

Saskaņā ar 38. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (9), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, dalībvalstīm ir pienākums pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles pasākumi nodrošina, ka Kopienas līdzekļi tiek efektīvi un pareizi izmantoti, kā arī tām ir pienākums sniegt Komisijai šādu pasākumu aprakstu. Tām arī jānodrošina Kopienas līdzekļu izmantošana saskaņā ar racionālas finanšu pārvaldības principiem, un šādā nolūkā jāsadarbojas ar Komisiju. Tādējādi dalībvalstis principā atbild par pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi un par to piemērošanu pasākumam un projekta īstenošanai saskaņā ar Kopienas prasībām. Tomēr Komisijai ir galīgā atbildība par budžeta izpildi (kā aprakstīts EK Līguma 274. pantā un Finanšu regulā).

14.

Saistībā ar to, ievērojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 438/2001 (10) 5. pantu, Komisija no dalībvalstīm saņem to pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu. Tomēr šie apraksti galvenokārt attiecas uz likumību un pareizību, nevis uz ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes sasniegšanu. No savas puses, Komisijai saskaņā ar iepriekš minētās regulas 6. pantu “jāpārliecinās, vai (dalībvalstu) vadības un kontroles sistēmas… atbilst standartiem” un vai tai “tiek darīti zināmi visi šķēršļi, ko šīs sistēmas rada… lai Komisija varētu veikt pienākumus saskaņā ar Līguma 274. pantu”. Lai izpildītu šo prasību, Komisija vāc vadības informāciju par darbības programmām, izmantojot vairākus mehānismus. Tie ietver ikgadējās programmas pārskatīšanas sanāksmes, novērtējumus, ikgadējos īstenošanas ziņojumus, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (11), Komisijas dalību Programmu uzraudzības komitejas sanāksmēs, valsts kontroles ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar administratīvo vienošanos starp Komisiju un dalībvalstīm, un Komisijas veiktas revīzijas dalībvalstīs. Taču, izņemot projekta atlases procedūras, šie mehānismi ir nepietiekami izmantoti, lai specifiski novērtētu dalībvalstu pārvaldības sistēmu darbību atbilstoši ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem, kā definēts Finanšu regulas 27. pantā.

15.

Pārbaudot Komisijas revīzijas ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 438/2001 6. pantu par laika posmu no 2004. līdz 2005. gadam, tika konstatēts, ka dalībvalstu pārvaldības sistēmas netika sistemātiski pārbaudītas, lai pārliecinātos par to atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Turklāt, pārbaudot Komisijas pārvaldības lietas, Palāta konstatēja, ka, lai gan Komisija guva informāciju par darbības programmu īstenošanu, piedaloties programmu uzraudzības komiteju un koordinācijas komiteju sanāksmēs, divpusējās sanāksmēs ar dalībvalstīm un veicot revīzijas apmeklējumus uz vietas, šāda informācija netika pilnībā izmantota septiņās revidētajās darbības programmās. Tādēļ ir jāuzlabo procedūras šādas no daudziem avotiem iegūtas pārvaldības informācijas apstrādei un izmantošanai.

16.

Analizējot septiņus starpposma vērtēšanas ziņojumus par revidētajām darbības programmām, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 42. pantu, Palāta arī konstatēja, ka, lai gan ziņojumos bieži vien bija ietverti apsvērumi un ieteikumi par programmas pārvaldības jautājumiem, Komisija neuzskatīja par lietderīgu veikt neatkarīgu vērtējumu un īstenot šos ieteikumus. Tā vietā Komisija īstenoja pārvaldības funkciju, izmantojot savu konsultatīvo lomu programmu uzraudzības komitejās un koordinācijas komitejās un galīgi apstiprinot darbības programmu izmaiņas.

17.

Atzinumā par Padomes Regulu par struktūrfondiem (12) Palāta atkārtoti uzsvēra, ka Kopienas kontroles mehānismu būtiska pilnveidošana ir neatņemama sistēmas sastāvdaļa, ja par projekta vadību atbild valsts vai reģionālās iestādes. Proti, tas nozīmē, ka Komisijai jābūt iespējai gūt pārliecību par to, ka arī praksē tiek īstenota racionāla finanšu pārvaldība saistībā ar darbības programmām un skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas pasākumiem, vai nu labāk izmantojot pašreiz pieejamo informāciju, vai īstenojot jaunus uzraudzības pasākumus. Bez šādas informācijas ne Komisija, ne arī vadošās iestādes nevar iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka tiek piemēroti pienācīgi pārvaldības standarti, īstenojot darbības, kas risina skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu, un tādējādi arī gūt pārliecību par to, ka no Kopienas līdzekļu izmantošanas tiek iegūts maksimāls labums.

18.

Viens no ESF intervences mērķiem bija samazināt skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaitu nolūkā uzlabot darba tirgu un indivīda nodarbinātības iespējas (13). Lai gan potenciālā makroekonomiskā ietekme ir skaidra (14), pieci no septiņiem revidētajiem pasākumiem (15), kas risināja skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu, nebija pamatoti ar precīzu problēmas apjoma un rakstura novērtējumu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Neatkarīgi no politiskās vienprātības par jauniem papildu centieniem risināt skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu, kā tas atspoguļots Lisabonas stratēģijā, dažas dalībvalstis gausi piemēroja finansējumu elastīgām, jaunām pieejām, lai apkarotu skolas priekšlaicīgu pamešanu un pielāgotu izglītības sistēmas. Piemēram, tikai ļoti nedaudzos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas par līdzfinansējamām darbībām tika veikta izpēte.

19.

Turklāt ekonomiskais pamatojums finansējuma līmenim skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas darbībām, kā parādīts 1. tabulā, Spānijā (Andalūzijā), Francijā, Nīderlandē un Portugālē vai nu nebija pieejams, vai arī dokumentu trūkuma dēļ nebija pietiekami ilustrēts. Īrijā finansējumu piešķīra skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas izmēģinājuma programmai, pamatojoties uz detalizētu vajadzību novērtējumu, taču vēlāk paplašinātam programmas izmēģinājuma posmam papildu resursi tika piešķirti bez jebkādas sagaidāmo papildu ieguvumu prognozes, kas neatbilst labākajai praksei.

20.

Ja nav vajadzību analīzes un finansējuma līmeņa pamatojuma, nevar formulēt skaidrus mērķus un rezultātus gala iznākuma ziņā, kā arī īstenotājstruktūras nespēj noteikt racionālus kritērijus, kas būtu vēlāk izmantojami, lai atbilstoši ES procedūrām veiktu īstenotājstruktūru darbību vērtēšanu un noteiktu, vai tās ir sasniegušas izvirzītos mērķus.

21.

Četrās no sešām revidētajām dalībvalstīm (19) ESF atbalstītās darbības nebija daļa no stratēģiskā plāna, kurā ietverti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz, ar to sasniegšanu saistītais risks un specifikācijas skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanai, tā vietā valstis atbalstīja esošās sociālās un izglītības programmas, kuru mērķis ir dažādu šīs parādības aspektu risināšana (piemēram, stundu kavēšana vai skolas neapmeklēšana).

22.

Francijā, kur ESF finansējums bija piešķirts, lai pielāgotu un modernizētu izglītības sistēmu, tas tika izmantots, lai atbalstītu izglītojošus pasākumus, kas bija izglītības sistēmas parasta daļa un pastāvēja pirms ESF intervences šajā jomā. Līdzīgi arī Apvienotajā Karalistē atsevišķus finanšu līdzekļus izmantoja, lai nodrošinātu tiesību aktos noteikto izglītību saistībā ar konsultācijām par karjeras izvēli un konsultatīviem pakalpojumiem plānotajos darbības līmeņos. Šādos gadījumos, kad līdzfinansējumu nepiemēro skaidrai un nošķirtai stratēģijai skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas risināšanai, jāuzskata, ka finansējums netiek optimāli izmantots.

23.

Portugālē skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošana bija daļa no valsts stratēģijas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Tomēr šajā stratēģijā nebija saskaņoti atsevišķi pasākumi ar mērķi noteikt skolēnus, kuri iespējams gatavojas priekšlaicīgi pamest mācības, un sniegt tiem palīdzību. Apvienotajā Karalistē, lai gan pastāvēja skaidra saikne starp valdības politiku un prioritātēm skolas priekšlaicīgas pamešanas risināšanā un lai gan skolas priekšlaicīgas pamešanas problēma tika iekļauta 2000.-2006. g. darbības programmas 3. mērķī, tam nesekoja saskanīga un koncentrēta stratēģija šīs problēmas risināšanai. Finansējuma nodrošināšana skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas projektiem divās politikas jomās darbības programmā laika posmā no 2000.līdz 2004. gadam, kur katrā bija vairākas mērķa grupas, radīja divdomīgu situāciju saistībā ar paredzēto darbības mērķi un radīja apjukumu daļā saņēmēju. Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmēja centienu plānošanu, saskaņotību un termiņus (sk. Apvienotā Karaliste – 2. pielikumā). Turklāt, lai gan Apvienotās Karalistes valdības finansēta organizācija pasūtīja liela apjoma vērtējumus (20) apsekojuma ziņojumiem 2001. gadā, nebija pierādījumu tam, ka šis darbs ietekmējis saņēmējgrupu noteikšanu vai skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas darbību izvēli, lai gan šis darbs izklāstīja visvairāk iespējamos skolas priekšlaicīgas pamešanas iemeslus un efektīvākos intervences veidus skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas risināšanai.

24.

Lai gan Īrijā pastāvēja saskaņota stratēģija, pamatojoties uz izmēģinājuma iniciatīvu apkarot skolas priekšlaicīgu pamešanu, darbību īstenošanā gūtie rezultāti un pieredze netika pilnība izmantoti, izstrādājot stratēģiju turpmākajiem programmas posmiem. To ņēma vērā tikai pēc otrās iniciatīvas izstrādes.

25.

Līdzās stratēģiju nepilnībām četrās no sešām dalībvalstīm (21) nevienai konkrētai iestādei nebija skaidra pārskata par skolas priekšlaicīgas pamešanas stāvokli dalībvalstī vai konkrētajā reģionā. To rīcībā nebija ne skolas priekšlaicīgas pamešanas definīcijas, ne precīzu šīs problēmas skaitlisko raksturlielumu, kā arī tās nekoordinēja dažādās valsts, reģiona un Kopienas finansētās iniciatīvas. Tādējādi nebija pienācīgi izpētītas un koordinētas stratēģijas, kura risinātu dažādus skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas aspektus, un tas ietekmēja skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanai paredzēto darbību efektivitāti.

26.

Katrā no revidētajām dalībvalstīm dažādi definē skolas priekšlaicīgu pamešanu, un katrā no dalībvalstīm to definīcijas atšķiras dažādās organizācijās un reģionos. Līdz ar to atšķiras arī saņēmēju mērķgrupas, kā tas ir norādīts 2. tabulā; vienlaikus atšķirības ir konstatētas arī valsts un reģionālo iestāžu aplēsēs par esošo skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu.

27.

Francijā Izglītības ministrija aprēķināja, ka 60 000 skolēnu (8 % no grupas) ik gadus atstāj skolu, nesaņemot izglītību apliecinošu dokumentu. Taču pēc Eurostat definīcijas skolas priekšlaicīgai pamešanai, ko piemēroja revidētās skolas, šī grupa sasniedza 152 000 skolēnu (jeb 20 % no grupas). Līdzīgi tas bija Apvienotajā Karalistē, kur skolas priekšlaicīgas pamešanas dažādās definīcijas radīja dažādus statistikas datus par skolēnu atskaitīšanas novēršanu. Statistikas dati svārstījās no 31,5 % 16-18 gadus vecu jauniešu vidū, kuri neapmeklēja skolu vai mācību kursus Anglijā 2003. gadā, līdz 9 % 16-18 gadus vecu jauniešu vidū, kuri neapmeklēja skolu, mācību kursus un nebija nodarbināti Anglijā 2003. gadā. Visbeidzot skolas priekšlaicīgas pamešanas rādītājs Anglijā, saskaņā ar Eurostat definīciju, bija aprēķināts 18 % apmērā 2003. gadā (22).

28.

Šīs dažādās definīcijas skolas priekšlaicīgai pamešanai dalībvalstī nesekmē ne atbalsta virzīšanu noteiktiem ģeogrāfiskiem apvidiem, ne arī iniciatīvu ietekmes novērtēšanu. Plašākā mērogā Eurostat formulētās definīcijas pieņemšana atbalstītu Kopienas centienus risināt skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu.

29.

Dalībvalstu spēja aplēst iedzīvotāju mērķgrupas dalībvalstu īstenotajām darbībām bija ļoti dažāda. Īrijā Skolas pabeigšanas programmā tika noteiktas tās skolas un skolēni, kuriem ir vislielākās vajadzības. To veica, analizējot valsts datubāzi, lai noteiktu to skolēnu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet mācības (sk. Īrija – 2. pielikumā). Tad šo informāciju izmantoja, atlasot saņēmējus un sadalot finansējumu. Nīderlandē savukārt līdz 2004. gadam nebija iespējams precīzi noteikt atskaitīto skolēnu skaitu, jo nebija pietiekami daudz datu. Pēc tam skolu priekšlaicīgi pametušo skaits tika pārskatīts un palielināts no 16 000 uz 70 000 skolēnu. Tagad šī situācija ir labota, ieviešot valsts datubāzi.

30.

Iespēja aprēķināt vajadzības arī reģionos bija dažāda. Piemēram, lai gan Spānijā (Katalonijā) bija detalizēti aprēķini par atskaitītajiem skolēniem, pamatojoties uz informāciju, ko katrā pašvaldībā sniegušas skolas, Andalūzijā aprēķinātajam atskaitīto skolēnu skaita rādītājam, kas svārstījās no 50 000 līdz 75 000 skolēnu, nebija dokumentāru pierādījumu.

31.

Statistikas datu pieejamība ne vienmēr nodrošināja šo datu izmantošanu, pieņemot lēmumus par stratēģiju un darbību. Lai gan daļa statistikas datu bija pieejama valsts un reģionālā/“Académie” līmenī Francijā un Portugālē, skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas darbību vadīšanai tos neizmantoja ne PRODEP III pārvaldības iestāde Portugālē, ne lielākā daļa “Académies” Francijā. Tomēr vienā franču “Académie” (Lotringā) piecgades rīcības plānā bija detalizēti norādītas pamatproblēmas, kā arī tas ietvēra vajadzīgos korektīvos pasākumus. Lai gan statistika ir svarīga, lai noskaidrotu jomas, kurās visvairāk vajadzīgs atbalsts, vairumā ESF līdzfinansēto pasākumu viens no faktoriem bija tāds, ka šie pasākumi neattiecās uz jauniešiem, kuri bija jaunāki par obligāto skolas vecumu.

32.

Trijās no sešām dalībvalstīm (23) līdzfinansētās darbības ierobežoja noteikums par jauniešiem, kuri ir vecāki par obligāto skolas vecumu (t. i., 15 vai 16 gadi) vai kuri ir pārsnieguši noteikto izglītības līmeni, neizvērtējot potenciālo riskam pakļauto grupu, kas atrodas ārpus šīs kategorijas. Tas tika darīts, pamatojoties uz to, ka par gados jaunākiem skolēniem pilnībā atbild valsts izglītības iestādes. Piemēram, Apvienotajā Karalistē (saskaņā ar darbības programmas grozījumu 2004. gadā) atskaitīto skolēnu mērķgrupā, kas iekļāva jauniešus vecumā no 13 līdz 17 gadiem, vecuma kritērijs tika ierobežots ar jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kuri neapmeklēja skolu, mācību kursus un nebija nodarbināti. Savukārt Francijā, kur valsts tiesību akti paredz minimālo vecumu –16 gadi – dalībai sociālās integrācijas programmā, daži skolēni, kas bija jaunāki par šo vecumu, tomēr piedalījās šajā programmā.

33.

Lai gan ESF preventīvo intervenču ierobežojums (jaunieši, kas vecāki par obligāto skolas vecumu) būtu attaisnojams, pamatojoties uz lielāku skaitu skolēnu, kas pamet mācības, pētījums liecina, ka tādi skolas priekšlaicīgas pamešanas cēloņi kā mācību kavēšana, grūtības mācībās un uzvedības problēmas izveidojas agrākos gados un tādēļ priekšlaicīgai mācību pamešanai šajā vecumā jāpievērš līdzvērtīga uzmanība, ja vēlas būtiski un pastāvīgi samazināt atskaitīto skolēnu skaita rādītāju (24).

34.

Lai gan Lisabonas stratēģijā dalībvalstis tika aicinātas uz pusi samazināt to atskaitīto skolēnu rādītājus līdz 2010. gadam, šāda atskaites rādītāja noteikšanas pamatā nebija empīrisks apsekojums. Divās no sešām revidētajām dalībvalstīm (25) līdz 2003. gadam valsts iestādes nebija noteikušas nekādu ikgadējo vai jebkura cita veida mērķi atskaitīto skolēnu skaita samazināšanai. Turklāt pat tajos gadījumos, kad tika noteikti mērķi atskaitīto skolēnu skaita samazināšanai valsts vai reģionālā līmenī, konkrētos mērķus nevarēja objektīvi pamatot (26). Piemēram, Anglijā mērķis samazināt atskaitīto skolēnu līmeni par 2 % līdz 2010. gadam to jauniešu grupā, kas ir vecumā no16 līdz 18 gadiem un neapmeklē skolu, nav nodarbināti un neapmeklē mācību kursus (kas ir mazāka iedzīvotāju grupa nekā tā iedzīvotāju grupa, kas ietverta Eurostat definīcijā), būtu tikai nedaudz samazinājis atskaitīto skolēnu rādītāju, kas 2003. gadā bija 18 %. Līdz ar to Lisabonas stratēģijā minēto mērķi par skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu rādītāju līdz 2010. gadam nebūtu iespējams sasniegt.

35.

Francijā nebija skaidrs, kā ESF finansējums tika sadalīts skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanas darbībām starp reģioniem un reģionu iekšienē, kā arī nebija pamatojuma piešķirtajam ESF atbalsta līmenim konkrētajām atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas darbībām. Nepastāvēja arī sistemātiska saikne starp reģioniem, kuriem bija visvairāk vajadzīgs atbalsts, un skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu samazināšanas programmās iesaistīto skolēnu skaitu reģiona līmenī. Līdzīgi arī Spānijā (Andalūzijā) pamatojumu tam, kā atskaitīto skolēnu skaita samazināšanai paredzētais finansējums sadalīts starp ministrijām, pašvaldībām un bezpeļņas organizācijām, varēja sniegt tikai nelielai viena vai divu apakšpasākumu daļai. Apvienotajā Karalistē, tā kā vienīgā sociālās integrācijas mērķgrupa bija skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaita samazināšanas darbībās iesaistītie saņēmēji, finansējums reģioniem tika piešķirts, nevis pamatojoties uz skolas priekšlaicīgas pamešanas sastopamību reģionā, bet gan balstoties uz plašiem sociāli ekonomiskiem kritērijiem (galvenokārt jauniešu bezdarbs un zems apgūtās izglītības līmenis), ko Eiropas Komisija izmantoja, piešķirot 3. mērķa finansējumu dalībvalstīm. Savukārt vietējā līmenī prioritātes finansējuma piešķīrumam ģeogrāfiskā sadalījumā tika noteiktas, pamatojoties uz izglītības sasniegumiem un atpalicību. Īrijā Skolas pabeigšanas programmai finansējums tika piešķirts, pamatojoties uz ierosināto izdevumu tāmēm, kas bija sasaistītas ar pamatotām vajadzībām attiecībā uz esošajiem atskaitīto skolēnu skaita rādītājiem katrā no skolu konsorcijiem.

36.

Tādējādi vairumā gadījumu bija zaudēta iespēja izmantot pieejamos datus, precīzi nosakot riskam pakļautos iedzīvotājus, un tādējādi uzlabojot darbību formulējumu, plānošanu un īstenošanu un līdz ar to iegūstot labāku resursu izmantošanas efektivitāti un produktivitāti.

37.

Īrijā Skolas pabeigšanas programmā (sk. Īrija – 2. pielikumā), kurā bija ietverti detalizēti īstenojamie projekta elementi, daži elementi tika atmesti vai mainīti, nepieņemot par to lēmumu attiecīgā līmenī, piemēram, programmas pārvaldības komitejā, un pienācīgi neizvērtējot izmaiņu ietekmi uz darbību. Tomēr šajā programmā un vēl vienā revidētā Apvienotās Karalistes projektā (27) vietējo skolu vai koledžu konsorcija izveide, kas darbojās saskaņā ar rakstiskiem nolīgumiem, un koordinatora atbalsts ir novatoriska un lietderīga prakse, kas pozitīvi ietekmē projekta un programmas efektīvu pārvaldību.

38.

Nepilnības tika konstatētas arī projektu atlases procedūrā. Francijā šajā procesā netika ņemti vērā atskaitīto skolēnu rādītāji, un MGI programmā dažas skolas tika izvēlētas bez pietiekama pamatojuma. Apvienotajā Karalistē trijos no astoņiem pārbaudītajiem projektiem nebija pierādījumu tam, ka tika veikti pasākumi pēc tam, kad projekta vērtētājs bija uzdevis jautājumus un izteicis bažas par projekta pieteikumiem. Šādas nepilnības ir jo īpaši svarīgas, ņemot vērā to, ka atlases procesā bija ierobežota konkurence, jo šajā laika posmā tikai divi no trīs iepriekš minētajiem projektiem atbilda skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanai paredzētā atbalsta saņemšanai.

39.

Divās dalībvalstīs ESF darbību īstenošanā tika konstatēta arī kavēšanās līdz pat diviem gadiem. Tas notika tādēļ, ka Francijā ieilga sarunas ar Komisiju par atsevišķu izdevumu atbilstīgumu un valsts normatīvu un finansiālu noteikumu ieviešanu. Apvienotajā Karalistē kavēšanos izraisīja tas, ka saņēmējiem nebija skaidrības par paredzētajām darbību mērķgrupām. Rezultātā projekti skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmas risināšanai tika uzsākti gausāk.

40.

Programmās, kas paredzēja īpašus kursus skolēniem (28), atlases procedūras parasti balstījās uz to sekmēm. Citās programmās, kas ietvēra spektru līdzfinansēto darbību, dalībnieku atlase pamatojās uz iespējamību, ka šie dalībnieki varētu pamest mācības. Šos vērtējumus parasti veica vietējās administrācijas vai skolas līmenī, piemēram, Francijā skolas atlasīja skolēnus, veicot intervijas. Vairumā gadījumu (29) riska novērtējums un skolēnu iesaistīšanas kritēriji – ja tādi bija pieejami – nebija balstīti uz objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem.

41.

Lai gan Nīderlandē noteikumi paredzēja, ka skolu pārvaldēm uzmanība jāpievērš paaugstināta riska skolēniem, kas varētu priekšlaicīgi pamest skolu, praksē tika atlasīti visi skolēni, kas atbilda minimālajām prasībām, nenosakot prioritātes. Turklāt arī par skolēniem pieejamās informācijas kvalitāte un daudzums ievērojami atšķīrās, un dažkārt informācija bija nepietiekama.

42.

Tika konstatēts, ka pārvaldības informācijas sistēmas, kas parasti sniedz datus par izpildi, ir ierobežotas, taču tās ir piemērotas paredzētajam mērķim. Tomēr, izņemot projekta novērtējumu un atlasi, Francijā skolas priekšlaicīgas pamešanas samazināšanas darbībām izveidotajā sistēmā bija būtiskas nepilnības, kas liedza iegūt pienācīgu pārvaldības informāciju par darbību īstenošanu. Pirmkārt, vadošā iestāde nevarēja precīzi noteikt ESF finansējuma summu sadalījumā pa saņēmējiem, jo dati dublējās, bija neprecīzi un/vai nesalīdzināmi. Otrkārt, nebija iespējams pārliecināties par skolas priekšlaicīgas pamešanas samazināšanas projektos faktiski iesaistīto skolēnu skaitu visā valstī, kā arī iegūt detalizētu informāciju par saistītajiem izdevumiem. Pēc revīzijas vadošā iestāde paziņoja (30) par to, ka nākotnē tiks izveidots jauns informācijas sistēmas rīks, kas būs pielāgots jaunā plānošanas perioda (2007.-2013. g.) vajadzībām.

43.

Īrijā un Apvienotajā Karalistē kā īpašs traucēklis skolēnu vajadzību novērtēšanā jāmin informācijas apmaiņa par skolēniem starp pamatskolām, vidusskolām un izglītības struktūrām saistībā ar datu aizsardzību. Tādējādi dažas skolas neapzinājās riska raksturlielumus par jaunajiem skolēniem, taču, ja šāda informācija būtu bijusi pieejama, tā būtu sekmējusi šo skolēnu integrāciju skolas vidē. Apvienotajā Karalistē tika konstatēta nepietiekama informācijas apmaiņa vietējā līmenī. Lai gan saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem (31) bija jānoslēdz sadarbības nolīgumi starp dažādām vietējā finansējuma aģentūrām, revīzijā tika konstatēts, ka vai nu nebija vienošanās par datu apmaiņu, vai arī tā pienācīgi nenotika. Tādējādi vietējā mērogā apkopotā detalizētā statistikas informācija par skolas priekšlaicīgu pamešanu nebija pieejama izglītības iestādēm, kas formulēja stratēģiju un apstiprināja finansējuma piešķīrumu skolēnu atskaitīšanas samazināšanas darbībām.

44.

Katras darbības programmas vadošā iestāde atbild par līdzfinansēto darbību racionālu finanšu pārvaldību. Attiecīgi vadošajām iestādēm, veicot vērtēšanu, uzraudzības apmeklējumus un saņemot īstenotājstruktūru ziņojumus, vajadzētu novērtēt stratēģiju piemērotību, darbību atbilstību labai finanšu praksei un rezultātu pietiekamību.

45.

Parasti īstenotājstruktūras daļēji veica projektu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka šie projekti sasniedz savus mērķus. Tomēr grūtības radās Īrijā, koordinējot un izplatot informāciju par pētījumu, jo, tā kā starp dažādām īstenotājstruktūras – The Department of education and Science – apakšvienībām nebija savstarpējas saziņas, abas apakšvienības paralēli pasūtīja izpētes darbus, nezinot neko par otras apakšvienības darbu. Turklāt, lai gan īstenotājstruktūra arī pasūtīja pētījumu par riska novērtēšanas standartizēšanu saistībā ar priekšlaicīgu skolas pamešanu, šīs iniciatīvas pienesums netika pilnībā izmantots, jo skolas nebija pietiekami informētas par šā pētījuma rezultātiem, lai tas varētu ietekmēt skolēnu diagnosticēšanu un atlases procedūras. Arī Nīderlandē tika konstatēta neapmierinoša situācija, kad atsevišķas skolas atsevišķi pasūtīja un finansēja līdzīgus pētījumus un attīstības projektus saistībā ar skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanu.

46.

Galvenais problēmjautājums, ar ko saskārās dalībvalstis, novērtējot šādu ESF līdzfinansētu programmu ietekmi uz atskaitīto skolēnu skaita rādītāju, bija tas, ka bija grūti noteikt ietekmi, kāda ir bijusi valsts un vietējā mēroga izglītības iniciatīvām un citiem ārējiem faktoriem. Piemēram, Apvienotās Karalistes pasākumā valsts iestādes neuzskatīja, ka ESF finansējuma izmantošana būtu svarīgāka par valsts finansētajām darbībām, bet Nīderlandē daudzos skolu īstenotajos projektos bija elementi, kuriem nebija ESF līdzfinansējuma, tādējādi faktiski padarot neiespējamu noteikt Kopienas finansējuma pievienoto vērtību.

47.

Kopumā (32) darbības programmu starpposma vērtējumos bija maz kvantitatīvu apliecinājumu par līdzfinansēto priekšlaicīgas skolas pamešanas apkarošanas darbību ietekmi dalībvalstīs, jo nebija paredzēti nekādi īpaši šo darbību ietekmes rādītāji. Tā kā šādu rādītāju nebija, tad nebija iespējams noteikt, vai izvēlētais virziens un stratēģija bijusi visefektīvākā, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu. Piemēram, Apvienotajā Karalistē atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas mērķgrupas ietveršana šajā pasākumā, kam ir vairāki mērķi un kam bija daudzas mērķgrupas, neatviegloja uzraudzības datu vākšanu un atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas pasākumu vērtēšanu. Tādējādi valsts iestādes varēja veikt līdzfinansēto pasākumu analīzi tikai nelielam skaitam slēgto projektu, kuru mērķis bija sniegt atbalstu 13-17 gadus veciem jauniešiem, kam nepatīk mācīties. Šos projektus tieši finansēja reģionālie valdības dienesti, nevis starpniekstruktūras.

48.

Lai pārbaudītu atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas darbību īstenošanu, īpašus vērtējumus pasūtīja Īrija un Portugāle. Šāda iniciatīva, protams, ir lietderīga. Diemžēl abos gadījumos, lai gan, pamatojoties uz ieteikumiem, tika veiktas izmaiņas, tas, ka dalībvalstu iestādes neveica detalizētu secinājumu un ieteikumu analīzi, nozīmē, ka Palāta nevarēja izvērtēt šo izmaiņu atbilstību.

49.

Šīs nepilnības mazina pievienoto vērtību, ko sniedz pienācīga vērtēšana, palīdzot lēmumu pieņemšanas procesa pārvaldībā. Tomēr kā lietderīgs jauninājums vērtēšanā jāmin Īrijā noteiktā prasība veikt projektu pašnovērtējumu un tādu vērtēšanu, kas ietver gan statistikas datus par skolas apmeklētību, gan projekta īstenošanas kvalitatīvo ietekmi. Līdzīgi bija arī Apvienotajā Karalistē, kur visiem projektiem bija jāveic beigu novērtējums, bet vienā projektā (33) tika apkopoti arī pamatdati par projekta dalībniekiem, šos datus izmantojot, lai noteiktu šo dalībnieku vajadzības un turpmāku rīcību.

50.

Kopumā tādu pasākumu pievienotā vērtība, kuriem Kopiena sniedza finansiālu atbalstu, ir, pirmkārt, tas, ka šādi pasākumi saskaņā ar struktūrfondu partnerības principu sekmē vietējo ieinteresēto personu līdzdalību un apmierina pašvaldību specifiskās vajadzības. Piemēram, Nīderlandē un Īrijā ESF līdzfinansētie projekti sekmēja saziņu un koordināciju starp skolām un citām vietēja mēroga iesaistītām personām, izveidojot konsorciju, darba apvienības, sanāksmju vietas un izmantojot mājas lapas internetā. Otrkārt, šādi pasākumi var norādīt uz virzienu un sekmēt prioritāšu noteikšanu ES politikas vienotu mērķu sasniegšanā, piemēram, uz pusi samazinot skolas priekšlaicīgas pamešanas rādītāju līdz 2010. gadam. Visbeidzot, šādiem pasākumiem piemīt potenciāls palielināt izpratni visā Eiropas Savienībā par to, ka priekšlaicīga mācību pamešana ietekmē tautsaimniecību kopumā.

51.

Palātas secinājumi un ieteikumi par revīzijā izvirzītajiem jautājumiem ir minēti turpmāk.

52.

Lai Komisija pildītu tai uzticēto pārvaldības funkciju, tai jāgūst pamatota pārliecība par to, ka dalībvalstis praksē īsteno racionālu finanšu pārvaldību, vai nu labāk izmantojot pašlaik saņemto informāciju, vai veicot papildu uzraudzības pasākumus. Atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas pasākumu pārvaldībā tas nebija pietiekami uzskatāmi parādīts (sk. 13.-17. punktu).

Vajadzības gadījumā Komisijai jādod norādījumi dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka Kopienas finansējums tiek izmantots ekonomiski, produktīvi un efektīvi.Komisijai jāpārbauda, vai dalībvalstu pārvaldības sistēmas atbilst Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņā ar ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem.

53.

Palātas revīzijā par pārvaldības procesiem saistībā ar to darbību atlasi un īstenošanu, kas samazina atskaitīto skolēnu skaitu dalībvalstīs, tika pārbaudītas pārvaldības procedūras un noskaidrotas gan to stiprās puses, gan nepilnības, kas ietekmē no Kopienas līdzekļiem iegūstamo vērtību. Šie apsvērumi ir sniegti saistībā ar šādiem revīzijā skatītiem jautājumiem.

54.

Vairumā gadījumu dalībvalstu iestādes piemēroja ESF finansējumu, neveicot pienācīgu pašreizējās situācijas un prognozēto vai mērķa rezultātu analīzi. Turklāt vairumā gadījumu dalībvalstis nevarēja pietiekami pamatot skolas priekšlaicīgas pamešanas apkarošanas darbībām piešķirtos līdzekļus. Tomēr vienā programmā finansējums bija tieši saistīts ar pamatotām vajadzībām saistībā ar atskaitīto skolēnu rādītāju skolās (sk. 18.-25. punktu).

Dalībvalstu iestādēm jāveic sagaidāmo ekonomisko ieguvumu analīze, kas varētu ietvert dokumentētu un pienācīgu pamatojumu piešķirtā finansējuma līmenim un prioritārajiem apvidiem.

55.

Tika konstatēts, ka pastāv nozīmīgas atšķirības dalībvalstu spējā noteikt to personu skaitu, kas ir mērķa grupas to veiktajiem pasākumiem. Šādas pašas atšķirības noteikt vajadzību apmēru pastāv arī reģionu līmenī. Dažādu definīciju izmantošana skolas priekšlaicīgai pamešanai nav veicinājusi mērķtiecīgu ģeogrāfisko apvidu izvēli atbalsta sniegšanai, kā arī nav sekmējusi šādu iniciatīvu ietekmes novērtēšanu. Plašākā mērogā Eurostat formulētas definīcijas pieņemšana atbalstītu Komisijas centienus risināt skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu (sk. 26.-34. punktu).

Dalībvalstij jāturpina sekot sasniegumiem atskaitīto skolēnu problēmas risināšanā, pamatojoties uz definīciju par skolas priekšlaicīgu pamešanu, par kuru vienojās valstu un valdību vadītāji Lisabonas stratēģijā, lai ilgtermiņā veicinātu šīs problēmas mazināšanos. Saprātīgi ikgadējie mērķi atskaitīto skolēnu skaita samazināšanai varētu palīdzēt sasniegt Eiropadomes nosprausto mērķi.

56.

Dalībvalstis ne vienmēr piešķīra Kopienas līdzekļus dažādiem reģioniem un darbībām proporcionāli to vajadzībām vai atskaitīto skolēnu skaitam, vai pietiekami pamatojot šādu līdzekļu piešķīrumu (sk. 35.-36. punktu).

Valsts iestādēm, kuras atbild par Kopienas resursu sadali, jānodrošina, ka resursu piešķiršana balstās uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem, lai vairotu līdzekļu potenciālo ietekmi.

57.

Atsevišķas nepilnības tika konstatētas lēmumu pieņemšanas procedūrās, atlasot projektus, un atlases procedūrās, izvēloties skolēnus, kā arī informācijas apmaiņā par atskaitītajiem skolēniem starp vadošajām organizācijām un projektiem. No otras puses, tika konstatētas arī novatoriskas metodes, ar kuru palīdzību vietējās skolas un vidusskolas izveidoja konsorciju, lai kopīgi risinātu skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu (sk. 37.-43. punktu).

Atbildīgajām iestādēm jānodrošina, lai pienācīgi tiktu ievērotas projektu atlases procedūras un lai individuālie saņēmēji darbībām tiktu izvēlēti objektīvi un konsekventi visos projektos, piemērojot skolas priekšlaicīgas pamešanas riska novērtējuma standarta pieteikumu.Ja to atļauj likums, jānoslēdz un jāīsteno līgumi par datu apmaiņu starp visām vietēja un valsts mēroga organizācijām, kas atbild par skolēnu atskaitīšanas problēmas risināšanu.

58.

Vairumā gadījumu īstenotājstruktūras veica daļēju projektu uzraudzību nolūkā nodrošināt, ka tie sasniedz savus mērķus. Tomēr dalībvalstīs un starp dalībvalstīm bija nepietiekama koordinācija un informācijas izplatīšana par pētījumu saistībā ar priekšlaicīgu skolas pamešanu, tādējādi finansējums tika izlietots nepilnvērtīgi. Divās dalībvalstīs lietderīgs jauninājums bija prasība, lai projektiem tiktu veikts pašnovērtējums, kas norādītu uz veikto darbību ietekmi kvantitātes un kvalitātes ziņā. Tomēr kopumā darbības programmas vērtējumi sniedz maz informācijas par atskaitīto skolēnu skaita samazināšanas darbību rezultātiem vai ietekmi (sk. 44.-50. punktu).

59.

ESF finansējums ir maznozīmīgs finanšu līdzekļu resurss dalībvalstu kopējos cilvēkresursu ieguldījumos. Lai maksimāli palielinātu tā ietekmi, tas būtu pienācīgi pamatoti jāizmanto īpašām vajadzībām, kas skaidri parāda Kopienas līdzekļu pievienoto vērtību. Atskaitīto skolēnu skaita samazināšana ir viena no šādām jomām. Tomēr šāda finansējuma ieguldīšanas lietderīgums saistībā ar atskaitīto skolēnu skaita samazināšanu ir atkarīgs no katras dalībvalsts specifiskajām vajadzībām, racionālas un atbalstu sniedzošas valsts politikas un veida, kā šāds finansējums tiek izmantots.

60.

Lai ESF būtu efektīvs instruments Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai saistībā ar skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaita samazināšanu, tas jāpiemēro labi apdomātām stratēģijām, kas risina prioritāras vajadzības un ir paredzētas īpašu darbības mērķu sasniegšanai. Turklāt tam jāpiemēro labas pārvaldības metodes, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem darbības pārvaldības standartiem (sk. 18.-50. punktu).

Ņemot vērā labas pārvaldības prakses nozīmi problēmu diagnostikā, mērķu noteikšanā, resursu piešķiršanā un vērtēšanā saistībā ar skolas priekšlaicīgu pamešanu, Komisijai sadarbībā ar valsts iestādēm jāsekmē labākas prakses attīstība un izplatīšana šajās jomās, lai palielinātu Kopienas līdzekļu ietekmi.