4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/1

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/2

1.

Komisija 2006. gada 24. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi Sony Corporation (“Sony”, Japāna) un NEC (“NEC”, Japāna) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidoto sabiedrību (“JV”, Japāna), kas veido kopuzņēmumu, iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4139 — Sony/NEC/JV uz šādu adresi:

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/3

1.

Komisija 2006. gada 24. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi Mellon Financial Corporation (“Mellon”, ASV) un WestLB AG (“WestLB”, Vācija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidoto sabiedrību (“JV”), kas veido kopuzņēmumu, iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4133 — Mellon/West LB uz šādu adresi:

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/4

1.

Komisija 2006. gada 27. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņa ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums BNP Paribas S.A. (“BNPP”, Francija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār uzņēmumu Banca Nazionale del Lavoro S.p.A. (“BNL”, Itālija), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4155 — BNP Paribas/BNL uz šādu adresi:

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/5

1.

Komisija 2006. gada 23. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi Robert Bosch GmbH (“Bosch”, Vācija) un Mann + Hummel GmbH (“Mann + Hummel,” Vācija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār ArvinMeritor, Inc. uzņēmējdarbību PPNA filtrēšanas produktu jomā Ziemeļamerikā (“The Business”, ASV), iegādājoties aktīvus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4171— Bosch/Mann + Hummel/ArvinMeritor Purolator uz šādu adresi:

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/6

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4123. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/7

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B-1049 Brussels

e-pasts: Dir83-189-Central@cec.eu.int

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III — 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32-2) 277 80 03

Fakss: (32-2) 277 54 01

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Miroslav Chloupek kungs

Director of International Relations Department

Tālr.: (420) 224 907 123

Fakss: (420) 224 914 990

E-pasts: chloupek@unmz.cz

Lucie Růžičková kundze

Tālr.: (420) 224 907 139

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: ruzickova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

Erhvervs- og Byggestyrelsen

(National Agency for Enterprise and Construction)

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Bjarne Bang Christensen kungs

Legal adviser

Tālr.: (45) 35 46 63 66 (tiešais)

E-pasts: bbc@ebst.dk

Birgit Jensen kundze

Principal Executive Officer

Tālr.: (45) 35 46 62 87 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: bij@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem — noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

Referat XA2

Scharnhorststr. 34 — 37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49-30) 20 14 63 53

Fakss: (49-30) 20 14 53 79

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Karl Stern kungs

Executive Officer of Trade Policy Division

EU and International Co-operation Department

Tālr.: (372) 625 64 05

Fakss: (372) 631 30 29

E-pasts: karl.stern@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

Interneta lapa: http://www.mkm.ee

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 ATHENS

Tālr.: (30-210) 696 98 63

Fakss: (30-210) 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 ATHENS

Evangelia Alexandri kundze

Tālr.: (30-210) 212 03 01

Fakss: (30-210) 228 62 19

E-pasts: alex@elot.gr

Kopējais e-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

S.G. de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

D.G. de Coordinación del Mercado Interior y otras PPCC

Secretaría de Estado para la Unión Europea

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Torres “Ágora”

C/ Serrano Galvache, 26-4a

E-20033 Madrid

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 913 79 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 913 79 84 64

Fakss: (34) 913 79 84 01

Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 153 44 97 05

Fakss: (33) 153 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

Kopējais e-pasts: d9834.france@industrie.gouv.fr

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353-1) 807 38 80

Fakss: (353-1) 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

Ministero delle attività produttive

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 — Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@attivitaproduttive.gov.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: enrico.castiglioni@attivitaproduttive.gov.it

Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it

Interneta lapa: http://www.minindustria.it

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13-15, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409310

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 40 94 09

Fakss: (357) 22 75 41 03

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

Ministry of Economics of Republic of Latvia

Trade Normative and SOLVIT Notification Division

SOLVIT Coordination Centre

55, Brīvības Street

LV-1519 Riga

Reinis Berzins

Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division

Tālr.: (371) 701 32 30

Fakss: (371) 728 08 82

Zanda Liekna

Senior Officer of Division of EU Internal Market Coordination

Tālr.: (371) 701 32 36

Tālr.: (371) 701 30 67

Fakss: (371) 728 08 82

E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv

Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 52 70 93 47

Fakss: (370) 52 70 93 67

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

SEE — Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46-1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

Hungarian Notification Centre —

Ministry of Economy and Transport

Industrial Department

Budapest

Honvéd u. 13-15.

H-1880

Zsolt Fazekas kungs

Leading Councillor

E-pasts: fazekas.zsolt@gkm.gov.hu

Tālr.: (36-1) 374 28 73

Fakss: (36-1) 473 16 22

E-pasts: notification@gkm.gov.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 21 24 24 20

Tālr.: (356) 21 24 32 82

Fakss: (356) 21 24 24 06

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31-50) 523 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31-50) 523 21 33

Fakss: (31-50) 523 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43-1) 711 00 58 96

Fakss: (43-1) 715 96 51 or (43-1) 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

Ministry of Economy and Labour

Department for European and Multilateral Relations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara Nieciak kundze

Tālr.: (48-22) 693 54 07

Fakss: (48-22) 693 40 28

E-pasts: barnie@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48-22) 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 212 94 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 212 94 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SIST — Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Vesna Stražišar kundze

Tālr.: (386-1) 478 30 41

Fakss: (386-1) 478 30 98

E-pasts: contact@sist.si

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421-2) 52 49 35 21

Fakss: (421-2) 52 49 10 50

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

un

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Leila Orava kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 86

Fakss: (358-9) 16 06 46 22

E-pasts: leila.orava@ktm.fi

Katri Amper kundze

Tālr.: (358-9) 16 06 46 48

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46-8) 690 48 82 or (46-8) 690 48 00

Fakss: (46-8) 690 48 40 or (46-8) 30 67 59

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44-207) 215 14 88

Fakss: (44-207) 215 15 29

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 61

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32-2) 286 18 71

Fakss: (32-2) 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue Joseph II 12-16

B-1000 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32-2) 286 17 49

Fakss: (32-2) 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

06510

Emek — Ankara

Mehmet Comert kundze

Tālr.: (90-312) 212 58 98

Fakss: (90-312) 212 87 68

E-pasts: comertm@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/13

1.

Balstoties uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, tādu valsts atbalstu, kas tiek sniegts, lai veicinātu atsevišķu Eiropas Savienības mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību, Komisija var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šā veida valsts atbalsts pazīstams kā valsts reģionālais atbalsts. Valsts reģionālais atbalsts var būt ieguldījumu atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem, vai atsevišķos konkrētos apstākļos — darbības atbalsts, taču abos gadījumos paredzēts konkrētiem reģioniem nolūkā izlīdzināt reģionālās atšķirības. Par reģionālo atbalstu tiek uzskatīts arī palielināta līmeņa atbalsts, kas tiek piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem mazāk attīstītajos reģionos un kas pārsniedz citās teritorijās pieļauto atbalstu.

2.

Palīdzēdams risināt mazāk attīstīto reģionu problēmas, valsts reģionālais atbalsts veicina dalībvalstu un visas Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šis ģeogrāfiskais faktors reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem, piemēram, atbalsta pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem, nodarbinātībai, mācībām vai videi, kam ir citi vispārējas nozīmes mērķi saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punktu, pat ja mazāk attīstītajās teritorijās tiek noteikts lielāks atbalsta īpatsvars, ņemot vērā specifiskās grūtības, ar kurām tās saskaras (1).

3.

Valsts reģionālā ieguldījumu atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas sekmē mazāk attīstītajos reģionos atrodošos uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu un diversifikāciju, un īpaši rosina uzņēmumus izveidot jaunas ražotnes šajos reģionos.

4.

Kritēriji, kurus Komisija piemēro, izvērtējot valstu reģionālā atbalsta saderību ar kopējo tirgu atbilstīgi EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktam, ir kodificēti 1998. gada pamatnostādnēs par valstu reģionālo atbalstu (2), kuras aptver laika posmu no 2000. līdz 2006. gadam (3). Īpašie noteikumi attiecībā uz atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem ir kodificēti 2002. gada daudznozaru pamatprincipos (4). Tomēr svarīgi politiski un ekonomiski notikumi kopš 1998. gada, tostarp Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, gaidāmā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās un arvien straujākais integrācijas process pēc vienotās valūtas ieviešanas ir radījuši nepieciešamību veikt vispusīgu pārskatīšanu, lai sagatavotu jaunās pamatnostādnes, kuras tiks piemērotas no 2007. līdz 2013. gadam.

5.

Reģionālais atbalsts var būt iedarbīgs tikai tad, ja to izmanto ierobežotā apjomā un samērīgi un ja tas koncentrējas Eiropas Savienības vismazāk attīstītajos reģionos. Tāpat atbalsta pieļautajai augšējai robežai jāatspoguļo attiecīgo reģionu attīstību ietekmējošo problēmu relatīvais smagums. Turklāt atbalsta radītajiem ieguvumiem no mazāk attīstītā reģiona attīstīšanas ir jābūt lielākiem par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem (5). Atbalsta radīto ieguvumu relatīvais svars var atšķirties atkarībā no piemērotās atrunas; līdz ar to vismazāk attīstītajos reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, var tikt pieļauta lielāka konkurences kropļošana nekā reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts (6).

6.

Atsevišķos, ļoti retos un skaidri definētos gadījumos reģiona strukturālie trūkumi var būt tik izteikti, ka, apvienojot reģionālo ieguldījumu atbalstu ar vispusīgu horizontālā atbalsta shēmu, tas tik un tā nebūtu pietiekami, lai dotu impulsu reģionālās attīstības procesam. Tikai šādos gadījumos reģionālo ieguldījumu atbalstu var papildināt ar reģionālo darbības atbalstu.

7.

Arvien vairāk ir faktu, kas liecina, ka jaunu uzņēmumu izveide Kopienā saistās ar būtiskiem šķēršļiem, kuri ir īpaši izteikti mazāk attīstītajos reģionos. Tādēļ Komisija ir nolēmusi ar šīm pamatnostādnēm ieviest jaunu atbalsta instrumentu nolūkā veicināt jaunu mazo uzņēmumu izveidi mazāk attīstītajos reģionos, nosakot diferencētu atbalsta maksimālo intensitāti atkarībā no konkrētā reģiona.

8.

Komisija šīs pamatnostādnes piemēros reģionālajam atbalstam visās ekonomikas nozarēs, izņemot zivsaimniecības nozari un ogļrūpniecību (7), uz ko attiecas īpaši noteikumi, kas izklāstīti atsevišķos tiesību aktos.

Lauksaimniecības nozarē šīs pamatnostādnes netiks piemērotas to lauksaimniecības produktu ražošanai, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā. Tās piemērojamas minēto produktu pārstrādei un tirdzniecībai, taču tikai tiktāl, cik noteikts Kopienas pamatnostādnēs valsts atbalstam lauksaimniecības nozarē (8) vai pamatnostādnēs, ar ko tās aizstātu.

Turklāt uz dažām nozarēm attiecas arī īpaši noteikumi, kuros ņemta vērā attiecīgo nozaru īpašā situācija un kuri var paredzēt pilnīgas vai daļējas atkāpes no šīm pamatnostādnēm (9).

Attiecībā uz tērauda rūpniecību, saskaņā ar sen iedibinātu praksi, Komisija uzskata, ka reģionālais atbalsts tērauda rūpniecībai, kā tā definēta I pielikumā, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tas pats attiecināms arī uz lielām individuālā atbalsta dotācijām, ko šajā nozarē piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 (10) 6. panta vai attiecīgās tiesības pārņemošas regulas izpratnē, un kas ar šo pašu regulu nav atbrīvotas no tās prasībām.

Tāpat reģionālo ieguldījumu atbalstu tā īpatnību dēļ nevar piešķirt sintētisko šķiedru nozarei, kā tā definēta II pielikumā.

9.

Atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā izpratnē, kā noteikts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11), var piešķirt tikai saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm (12).

10.

Vispārīgā gadījumā reģionālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar daudznozaru atbalsta shēmu, kura ir attiecīgās reģionālās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, ar skaidri noteiktiem mērķiem. Šāda shēma var arī palīdzēt kompetentajām iestādēm noteikt ieguldījumu projektu prioritātes atbilstīgi to lietderībai attiecīgajā reģionā. Ja izņēmuma kārtā ir paredzēts piešķirt īpašu individuālu atbalstu konkrētam uzņēmumam vai atbalstu, kas paredzēts tikai vienai darbības jomai, dalībvalstij ir pienākums pierādīt, ka projekts dos ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā un ka, ņemot vērā projekta veidu un apmēru, tas neradīs nepieņemamus konkurences kropļojumus. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirtais atbalsts pārlieku koncentrējas kādā nozarē, Komisija šo shēmu var pārskatīt atbilstīgi 17. pantam 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13), un saskaņā ar minētās regulas 18. panta c) punktu var ierosināt atcelt attiecīgo shēmu.

11.

Dalībvalstīm nav jāpaziņo par valsts reģionālā atbalsta shēmām, kuras atbilst visiem grupveida atbrīvojumu regulu nosacījumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. pantu Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (14).

12.

Ievērojot reģionālā atbalsta ārkārtas rakstura principu, Komisija uzskata, ka to Kopienas reģionu iedzīvotāju īpatsvaram, kuri saņem atbalstu, ir jābūt krietni mazākam par to reģionu īpatsvaru, kuri atbalstu nesaņem.

13.

Ņemot vērā vairāku Eiropadomes tikšanos secinājumus, kuros aicināts samazināt kopējo valsts atbalsta līmeni, kā arī ievērojot plaši paustās bažas par lieliem uzņēmumiem piešķirtā ieguldījumu atbalsta kropļojošo iedarbību, Komisija uzskata, ka kopējam iedzīvotāju īpatsvaram, uz kuriem attiecas 2007. — 2013. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ir jābūt tikai tik lielam, cik vajadzīgs, lai aptvertu vismazāk attīstītos reģionus, kā arī nelielu skaitu reģionu, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts vidējo līmeni. Līdz ar to tā ir nolēmusi kopējā iedzīvotāju īpatsvara robežu noteikt 42 % apmērā no Kopienas pašreizējo 25 dalībvalstu iedzīvotāju kopskaita, kas ir līdzīga robežai, kura tika noteikta 15 dalībvalstu Kopienai 1998. gadā. Šāda robeža nodrošinās pienācīgu reģionālā atbalsta koncentrācijas līmeni 25 valstu Eiropas Savienībā, vienlaikus atstājot pietiekamas manevrēšanas iespējas pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās, jo paredzams, ka reģionālo atbalstu varēs piešķirt visā to teritorijā (15).

14.

Tomēr paralēli tam, nolūkā pietiekami nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz pašreizējām dalībvalstīm, Komisija ir nolēmusi piemērot arī papildu pielaides, lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī aptverto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. — 2006. gada periodu nesamazinātos vairāk par 50 % (16).

15.

Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas uzskatam “vārdu” ārkārtīgi “un” liels “izmantošana [87. panta 3. punkta a) apakšpunkta] atkāpē norāda, ka tā attiecas tikai uz apgabaliem, kuros ekonomikas stāvoklis ir ārkārtīgi nelabvēlīgs salīdzinājumā ar visu Kopienu” (17).

16.

Komisija attiecīgi uzskata, ka paredzētie nosacījumi ir ievēroti, ja reģionā, kas ir NUTS (18) II līmeņa ģeogrāfiska vienība, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, mērot ar pirktspējas līmeni (PSL), ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja (19). Analīzē izmantojamo IKP uz vienu iedzīvotāju (20) par katru reģionu un Kopienas vidējo rādītāju nosaka Eiropas Kopienu Statistikas birojs. Cenšoties panākt iespējami lielāku saskaņotību, nosakot tos reģionus, uz kuriem saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādnēm attiecināma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpe, un tos reģionus, uz kuriem saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem attiecas konverģences mērķis, Komisija, nosakot 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta reģionus, ir izmantojusi tos pašus datus par IKP uz vienu iedzīvotāju kā nosakot konverģences reģionus saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem (21).

17.

Apzinoties īpaši nelabvēlīgos apstākļus, ar kādiem attālākie reģioni saskaras, būdami nomaļi un izjūtot īpašus šķēršļus integrācijai iekšējā tirgū, Komisija uzskata, ka reģionālais atbalsts attālākajiem reģioniem, uz kuriem attiecas Līguma 299. panta 2. punkts, (22) arī ietilpst 87. panta 3. punkta a) atkāpes piemērošanas jomā, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir vai nav mazāks par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja.

18.

Attiecībā uz dažiem reģioniem IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 75 % no Kopienas vidējā rādītāja tikai paplašināšanās statistiskā efekta dēļ. Tie ir NUTS II līmeņa reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-25 vidējā rādītāja, taču mazāks par 75 % no ES-15 vidējā rādītāja (23)  (24).

19.

Lai nodrošinātu, ka šo reģionu līdzšinējos attīstības panākumus neapdraud pārāk strauju pārmaiņu trieciens, gan ņemot vērā atbalsta intensitāti, gan iespēju saņemt darbības atbalstu, Komisija uzskata, ka tiem pārejas kārtā līdz 2010. gada 31. decembrim vēl jābūt tiesīgiem saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi.

20.

Komisija 2010. gadā pārskatīs šo reģionu statusu, balstoties uz jaunāko no Statistikas biroja pieejamo IKP datu vidējo rādītāju par trim gadiem. Ja kāda reģiona relatīvais IKP uz vienu iedzīvotāju būs krities zem 75 % no ES-25 vidējā, attiecīgais reģions arī turpmāk varēs saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi. Pretējā gadījumā statistiskā efekta reģioni no 2011. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi.

21.

Tiesa lietā 248/84 (25) pauda šādu viedokli par šīs atkāpes problēmu spektru un par novērtējuma principiem: “No otras puses, atkāpe, kas paredzēta [87. panta 3. punkta c) apakšpunktā] ir plašāka, jo tā ļauj neizvirzīt dažu apgabalu attīstībai ekonomiskos nosacījumus, kas paredzēti [87. panta 3. punkta a) apakšpunktā], ar noteikumu, ka šādam atbalstam” nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm“. Šis noteikums Komisijai dod tiesības atļaut piešķirt atbalstu, kas veicina saimniecisku izaugsmi kādas dalībvalsts apgabalos, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo attīstības līmeni.”

22.

Tomēr reģionālajam atbalstam, uz ko attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpe, ir jāiekļaujas dalībvalsts skaidri definētā reģionālajā politikā un, to piešķirot, jāievēro ģeogrāfiskās koncentrācijas princips. Tā kā šis atbalsts ir paredzēts reģioniem, kuri ir mazāk nelabvēlīgā stāvoklī par reģioniem, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, atbalsta ģeogrāfiskajam pārklājumam un piešķirtā atbalsta intensitātei ir jābūt stingri ierobežotai. Tādējādi vispārīgā gadījumā tikai neliela daļa kādas dalībvalsts teritorijas var pretendēt uz minēto atbalstu.

23.

Lai valsts iestādēm būtu pietiekama rīcības brīvība, izraugoties atbalstāmos reģionus, tomēr neapdraudot šā veida atbalstam piemērojamās Komisijas pārbaužu sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret visām dalībvalstīm, saskaņā ar minēto atkāpi atbalstāmo reģionu atlases process būtu jāveic divos posmos, pirmkārt, Komisijai attiecībā uz šo atbalstu nosakot katras dalībvalsts maksimāli aptveramo iedzīvotāju īpatsvaru (26) un, otrkārt, izraugoties atbalstāmos reģionus.

24.

Pirmkārt, attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) atkāpi valsts iedzīvotāju īpatsvara noteikšana ir jāveic, izmantojot objektīvu, taisnīgu un pārskatāmu metodi. Turklāt galīgais skaitlis nedrīkst pārsniegt to iedzīvotāju īpatsvara robežu, ko Komisija attiecībā uz tiesībām saņemt reģionālo atbalstu noteikusi saskaņā ar 3.1. iedaļu, ņemot vērā arī pielaides. Lai to nodrošinātu, Komisija iedzīvotāju īpatsvara maksimālo robežu attiecībā uz katru dalībvalsti nosaka, balstoties uz tālāk izklāstīto metodi.

25.

Pirmkārt, dalībvalstīm tiek automātiski ieskaitīts procents, kas atbilst to reģionu iedzīvotāju skaitam, kuriem bija tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi, bet kuri vairs neatbilst minētā panta nosacījumiem attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu un uz kuriem neattiecas statistiskā efekta reģiona statuss, kas aprakstīts 3.3. iedaļā. Tie ir reģioni, kuros laikā, kad tika pieņemtas 1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes, IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-15 līmeņa, taču kuri to ekonomikas attīstības rezultātā vairs neatbilst šim nosacījumam, par bāzi izmantojot ES-15. Tā kā šie reģioni (27) iepriekš ir saņēmuši salīdzinoši lielu atbalstu, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm, ja tās to vēlas, ir jādod iespēja turpināt atbalstīt šos reģionus šo pamatnostādņu darbības periodā saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (28).

26.

Otrkārt, lai varētu turpināt atbalstīt mazapdzīvotus reģionus, attiecīgajām dalībvalstīm tiek pieskaitīts arī procents, balstoties uz mazapdzīvoto reģionu iedzīvotāju skaitu (29).

27.

No 3.1. iedaļā noteiktās augšējās robežas — 42 % no ES-25 iedzīvotāju kopskaita — atņemot 3.2. un 3.3. iedaļā minēto objektīvo kritēriju piemērošanas rezultātā iegūto iedzīvotāju īpatsvaru, kā arī divos iepriekšējos punktos minētos pieskaitījumus, iegūto atlikumu var sadalīt starp dalībvalstīm, izmantojot svarus, kuros ņemtas vērā atšķirīgās reģionu IKP uz iedzīvotāju un bezdarba vērtības gan valsts, gan Kopienas līmenī. Pilna formula ir dota IV pielikumā (30).

28.

Visbeidzot, kā norādīts 3.1. iedaļā, piemēro pielaides, lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī aptverto iedzīvotāju skaits nesamazinās vairāk par 50 % salīdzinājumā ar 1998. gada pamatnostādnēm.

29.

Rezultātā iegūtais īpatsvars par katru valsti ir dots V pielikumā, kur iekļauti arī saraksti ar atbalstāmajiem reģioniem saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, statistiskā efekta reģioniem un ekonomiskās attīstības reģioniem.

30.

Atbilstības kritērijiem reģionu atlasei, ko veic dalībvalstis, ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai tie aptvertu daudzveidīgās situācijās, kurās potenciāli var tikt attaisnots valsts reģionālais atbalsts, tomēr šiem kritērijiem vienlaikus jābūt pārskatāmiem un jānodrošina pietiekama garantija, ka reģionālā atbalsta piešķiršanas rezultātā konkurence un tirdzniecība netiks kropļota tādā mērā, ka tas būtu pretēji vispārējām interesēm. Līdz ar to Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalstis reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpi var izraudzīties šādus reģionus (32):

31.

Bez tam, lai dalībvalstīm būtu pietiekami lielas manevrēšanas iespējas, nosakot atbalstu īpaša, vietēja rakstura reģionālu atšķirību mazināšanai teritorijās, kas mazākas par NUTS III iedalījumu, dalībvalstis var papildus izraudzīties mazākas teritorijas, kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem, ja vien to iedzīvotāju skaits ir vismaz 20 000 (35). Dalībvalstīm, kuras vēlēsies izmantot šo iespēju, būs pienākums pierādīt, ka ierosinātajās teritorijās ir akūtāka ekonomikas attīstības nepieciešamība nekā citās attiecīgā reģiona teritorijās, pierādījumiem izmantojot tādus vispāratzītus ekonomikas rādītājus kā IKP uz vienu iedzīvotāju, nodarbinātības vai bezdarba līmeni, vietējās produktivitātes vai kvalifikācijas rādītājus. Šajās teritorijās Komisija apstiprinās reģionālā atbalsta pasākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī tiks piemērots attiecīgais MVU papildu atbalsts. Tomēr, ņemot vērā konkurences kropļošanas iespēju domino efekta rezultātā attiecībā uz tuvējiem, pārticīgākiem reģioniem, Komisija šajās teritorijās neapstiprinās ieguldījumu atbalstu lieliem uzņēmumiem vai ieguldījumu atbalstu gadījumā, ja attaisnotie izdevumi pārsniedz 25 miljonus eiro.

32.

Katrai dalībvalstij atļautā kopējā iedzīvotāju aptvēruma ievērošana tiks pārbaudīta, balstoties uz attiecīgo reģionu faktisko iedzīvotāju skaitu atbilstīgi jaunākajiem pieejamiem oficiālajiem statistikas datiem.

33.

Reģionālais ieguldījumu atbalsts ir atbalsts, kas tiek piešķirts sākotnējo ieguldījumu projektam.

34.

Sākotnējs ieguldījums nozīmē ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, kas veikti, lai:

“Materiāli aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām un iekārtām. Ražotnes iegādes gadījumā var segt tikai izmaksas aktīvu pirkšanai no trešām personām, ja darījums noticis saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

“Nemateriāli aktīvi” ir aktīvi tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.

Tādējādi atjaunošanai paredzētie ieguldījumi, kuri neatbilst nevienam no šiem kritērijiem, šajā jēdzienā neietilpst (36).

35.

Par sākotnēju ieguldījumu var uzskatīt arī tieši ar ražotni saistītu aktīvu iegādi, ja attiecīgā ražotne ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, un to ir iegādājies neatkarīgs investors (37).

36.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu aprēķina vai nu atbilstoši sākotnējā ieguldījuma projekta materiālajām un nemateriālajām izmaksām vai ieguldījuma projekta rezultātā tieši radīto darba vietu algas (paredzamajām) izmaksām (38).

37.

Atbalsta veidi var būt dažādi. Piemēram, tās var būt dotācijas, aizdevumi ar zemām procentu likmēm, procentu atlaides, valsts garantijas, akciju iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem, atbrīvojumi no nodokļiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums, zemes, preču vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām.

38.

Ir svarīgi nodrošināt to, lai reģionālais atbalsts patiešām stimulētu tādu ieguldījumu veikšanu atbalstāmajās teritorijās, kuri pretējā gadījumā nebūtu veikti. Tādēļ atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmām var piešķirt tikai tad, ja pretendents ir iesniedzis atbalsta pieteikumu un par atbalsta shēmas administrēšanu atbildīgā iestāde ir rakstiski apliecinājusi (39), ka projekta detalizētas pārbaudes rezultātā konstatēts, ka tas principā atbilst atbalsta shēmā noteiktajiem atbilstīguma nosacījumiem, pirms tiek sākts darbs pie projekta (40). Visās atbalsta shēmās (41) ir jāiekļauj nepārprotama norāde uz abiem nosacījumiem. Īpaša atbalsta gadījumā kompetentajai iestādei ir jānosūta priekšlīgums, kurā paredzētais pasākums vispirms ir jāapstiprina Komisijai, lai saskaņā ar to piešķirtu atbalstu, pirms sākt darbu pie projekta. Ja darbs tiek sākts pirms ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi, viss projekts zaudē tiesības uz atbalstu.

39.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir dzīvotspējīgi un pamatoti un ka ir ievērota piemērojamā atbalsta maksimālā robeža, gadījumos, kad atbalsta summu aprēķina, balstoties uz materiālo un nemateriālo ieguldījumu izmaksām vai balstoties uz 35. punktā minētajām iegādes izmaksām, atbalsta saņēmējam vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām ir jānodrošina tāds finansiāls ieguldījums no saviem līdzekļiem vai ārējs finansējums, par kuru nav saņemts nekāds publisks atbalsts (42).

40.

Turklāt, lai nodrošinātu, ka ieguldījums veicina reālu un ilgtspējīgu reģiona attīstību, attiecībā uz atbalstu ir jāizvirza nosacījums — tā ievērošanu panākot ar atbalstam piekārtotiem nosacījumiem vai tā maksāšanas metodi –, ka attiecīgais ieguldījums paliek attiecīgajā reģionā vismaz piecus gadus kopš tā veikšanas (43). Turklāt, ja atbalsts ir aprēķināts, balstoties uz algu izmaksām, attiecīgajiem darbiniekiem jābūt pieņemtiem darbā trīs gadu laikā kopš darbu beigšanas. Katrai ieguldījumu rezultātā radītajai darba vietai jāpaliek attiecīgajā reģionā piecus gadus kopš datuma, kad šajā darba vietā pirmo reizi tika pieņemts darbinieks. MVU gadījumā dalībvalstis var samazināt šo ieguldījumu vai radīto darba vietu saglabāšanas piecu gadu periodu līdz mazākais trīs gadiem.

41.

Ar atbalsta līmeni saprot atbalsta intensitāti attiecībā pret atsauces izmaksām. Jebkura atbalsta intensitāte ir jāaprēķina kā bruto dotācijas ekvivalents (BDE) (44). Atbalsta intensitāte pēc bruto dotācijas ekvivalenta ir atbalsta diskontētā vērtība, kas izteikta procentuāli no attaisnoto izmaksu diskontētās vērtības. Attiecībā uz atbalstu, par ko Komisijai paziņo atsevišķi, bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina paziņošanas brīdī. Pārējos gadījumos ieguldījumu attaisnoto izmaksu vērtību diskontē atbalsta piešķiršanas brīdī. Atbalstu, kuru izmaksā vairākās daļās, diskontē attiecīgi tā paziņošanas vai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un lai aprēķinātu atbalsta apjomu aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā. Ja atbalsts tiek piešķirts kā atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, atbalsta maksājumu daļu diskontēšanu veic, balstoties uz piemērojamām atsauces likmēm attiecīgajos laikos, kad nodokļu atvieglojumi stājas spēkā.

42.

Atbalsta intensitāte ir jāpielāgo, ņemot vērā to reģiona problēmu veidu un intensitāti, kuru novēršanai tas paredzēts. Tas nozīmē, ka pēc definīcijas pieļaujamā atbalsta intensitāte ir mazāka reģionos, kuriem var piemērot 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpi, nekā tajos, kuriem var piemērot 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

43.

Komisijai arī jāņem vērā tas, ka nesenās paplašināšanās rezultātā ir būtiski palielinājušās relatīvās pārticības atšķirības reģionos, kuriem var piemērot 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Realitāte ir tāda, ka pašreiz lielā skaitā reģionu un pat veselās dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 45 % no ES-25 vidējā rādītāja, kas tā nebija 1998. gadā. Šīs palielinājušās pārticības līmeņa atšķirības Kopienā Komisijai liek sīkāk noteikt attiecīgo reģionu kategorijas.

44.

Tādējādi attiecībā uz reģioniem, kuriem var piemērot 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, Komisija uzskata, ka reģionālais atbalsts nevar pārsniegt:

45.

Apzinoties īpaši nelabvēlīgos apstākļus attālākajos reģionos, tie var pretendēt uz papildu 20 % no BDE, ja IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-25 vidējā rādītāja, un papildu 10 % no BDE pārējos gadījumos.

46.

Statistiskā efekta reģioni, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpe, no 2011. gada 1. janvāra var pretendēt uz atbalsta intensitāti 20 % apmērā.

47.

Pārējos 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionos reģionālā atbalsta maksimālais līmenis nevar pārsniegt 15 % no BDE. Tas tiek samazināts līdz 10 % no BDE attiecībā uz reģioniem, kuros gan IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 100 % no ES-25 vidējā, gan bezdarba līmenis ir mazāks par ES-25 vidējo, mērot NUTS III līmenī (balstoties uz iepriekšējo trīs gadu vidējiem pēc Statistikas biroja datiem) (45).

48.

Tomēr atbalsta intensitāte 15 % apmērā no BDE jebkurā gadījumā attiecas uz mazapdzīvotiem reģioniem un reģioniem (NUTS III līmeņa vai mazākiem), kas robežojas ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta statusa reģionu, kurus dalībvalsts ir izraudzījusies atbalstam saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī uz NUTS III reģioniem vai to daļām, kam ir sauszemes robeža ar valsti, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas vai EBTA valsts.

49.

Attiecībā uz atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (46) 4.1.2. punktā minēto maksimālo intensitāti var palielināt par 20 % no BDE, ja atbalsts tiek piešķirts maziem uzņēmumiem, un par 10 % no BDE, ja atbalsts tiek piešķirts vidējiem uzņēmumiem (47).

50.

No sākotnēju ieguldījumu atbalsta var segt izdevumus par zemi, ēkām un iekārtām (48).

51.

MVU gadījumā var segt arī ar ieguldījumiem saistītās priekšizpētes un konsultāciju izmaksas, ievērojot atbalsta intensitāti līdz 50 % no faktiskajām izmaksām.

52.

Ja notiek 35. punktā minētā veida pirkuma darījums, var segt tikai izmaksas aktīvu (49) pirkšanai no trešām personām (50). Darījumam jābūt veiktam saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

53.

Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, var segt tikai tad, ja tā ir finanšu izpirkumnoma (līzings) un tās līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Nomājot zemi un ēkas, lielu uzņēmumu gadījumā nomas darbības laikam ir jābūt vismaz pieciem gadiem pēc tam, kad noslēdzies ieguldījumu projekts, bet MVU gadījumā — 3 gadiem.

54.

Iegādājamiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot attiecībā uz MVU un uzņēmuma pārņemšanas gadījumā. Pārņemšanas gadījumā ir jāatņem to aktīvu vērtība, par kuru iegādi pirms pirkuma veikšanas jau ir ticis saņemts atbalsts.

55.

Attiecībā uz MVU jebkurā gadījumā var pilnībā segt ieguldījumu izmaksas nemateriālos aktīvos tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas. Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem minētās izmaksas ir atbalstāmas tikai līdz 50 % apmērā no projekta kopējiem attaisnotajiem ieguldījumu izdevumiem.

56.

Uz attaisnotajiem nemateriālajiem aktīviem jebkurā gadījumā attiecina nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tie saglabā saistību ar saņēmēju reģionu, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, un līdz ar to tos nevar novirzīt uz citiem reģioniem, jo īpaši tiem reģioniem, kam nav tiesību uz reģionālo atbalstu. Šajā nolūkā attaisnotajiem nemateriālajiem aktīviem ir jo īpaši jāatbilst šādiem nosacījumiem:

57.

Kā norādīts 4.1.1. iedaļā, reģionālo atbalstu var aprēķināt arī, balstoties uz paredzamajām algu izmaksām (51), kas saistītas ar darba vietu radīšanu sākotnēja ieguldījumu projekta rezultātā.

58.

Darba vietu izveide ir konkrētā ražotnē tieši nodarbināto darbinieku (52) skaita neto pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Visas minētajā 12 mēnešu laika posmā zaudētās darba vietas ir jāatņem no tajā pašā laika posmā izveidoto darba vietu faktiskā skaita (53).

59.

Atbalsta līmenis nevar pārsniegt noteiktu darbā pieņemtās personas algu izmaksu procentuālo attiecību, ko aprēķina par divu gadu laika posmu. Šī procentuālā attiecība atbilst tai ieguldījumu atbalsta intensitātei, kas atļauta konkrētajā teritorijā.

60.

Šo pamatnostādņu izpratnē “liels ieguldījumu projekts” ir “sākotnējs ieguldījums”, kā tas definēts šajās pamatnostādnēs, kura attaisnoto izdevumu summa pārsniedz 50 miljonus eiro (54). Lai novērstu iespēju, ka lielu ieguldījumu projektu mākslīgi sadala apakšprojektos nolūkā izvairīties no šo pamatnostādņu noteikumu piemērošanas, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja viena vai vairāku uzņēmumu veiktie sākotnējie ieguldījumi trīs gadu laikā ir tādi ieguldījumi pamatkapitālā, kas veido ekonomiski nedalāmu kopumu (55).

61.

Lai aprēķinātu, vai liela ieguldījumu projekta attaisnotie izdevumi pārsniedz šajās pamatnostādnēs noteiktās robežas, par pamatu attaisnotajiem izdevumiem ņem vai nu tradicionālās ieguldījumu izmaksas vai algu izmaksas, izvēloties lielākās no tām.

62.

Divos “Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipos” pēc kārtas, 1998. (56) un 2002. (57) gadā, Komisija samazināja lielu ieguldījumu projektu maksimālo atbalsta intensitāti, lai ierobežotu konkurences kropļošanu. Vienkāršošanas un pārskatāmības nolūkā Komisija ir nolēmusi 2007. — 2013. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnēs iestrādāt 2002. gada daudznozaru pamatprincipus.

63.

Tādējādi 2002. gada daudznozaru pamatprincipi vairs netiks piemēroti atbalstam, kas piešķirts vai paziņots (58) pēc 2006. gada 31. decembra, un tiks aizstāti ar šīm pamatnostādnēm (59).

64.

Dalībvalstīm ir pienākums Komisijai atsevišķi paziņot par esošu atbalsta shēmu ietvaros plānotu atbalsta piešķiršanu ieguldījumu projektiem, ja no visiem avotiem piedāvātā atbalsta summa pārsniedz atbalsta maksimāli pieļaujamo summu, kādu par ieguldījumiem, kuru attaisnotie izdevumi ir 100 miljoni eiro, var saņemt saskaņā ar 67. punktā noteikto intensitāti un nosacījumiem (60).

Tabulā ir apkopti dažādos reģionos visbiežāk sastopamajiem atbalsta intensitātes rādītājiem atbilstošie robežlielumi, pie kuriem par atbalstu ir jāziņo.

65.

Esošu atbalsta shēmu ietvaros piešķirot reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, par kuriem nav jāpaziņo, dalībvalstīm 20 darba dienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde piešķīrusi atbalstu, Komisijai jāiesniedz III pielikumā pievienotajā veidlapā prasītā informācija. Komisija šīs informācijas kopsavilkumu dara zināmu sabiedrībai, to ievietojot savā tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/).

66.

Dalībvalstīm ir jāveic detalizēta uzskaite par atbalsta piešķiršanu ikvienam lielam ieguldījumu projektam. Šajos reģistros ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievērota maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, un tie ir jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts.

67.

Reģionālajam ieguldījumu atbalstam attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem piemēro koriģētas reģionālā atbalsta maksimālās robežas (61), balstoties uz šo skalu:

Tādējādi pieļaujamo atbalsta summu lieliem ieguldījumu projektiem aprēķina saskaņā ar šādu formulu: atbalsta maksimālā summa = R × (50 + 0.50 × B + 0.34 × C); kur attiecīgi R ir reģiona nekoriģētā maksimālā robeža, B ir attaisnotie izdevumi no 50 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro un C ir attaisnotie izdevumi virs 100 miljoniem eiro. Šo aprēķinu veic, balstoties uz oficiālajiem maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā vai, ja par atbalstu jāpaziņo atsevišķi, paziņošanas dienā.

68.

Ja kopējā atbalsta summa no visiem avotiem pārsniedz 75 % no maksimālās atbalsta summas, kādu var saņemt par ieguldījumu, kura attaisnotie izdevumi ir 100 miljoni eiro, piemērojot parasto atbalsta maksimālo intensitāti, kāda saskaņā ar apstiprināto reģionālā atbalsta plānu ir spēkā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem atbalsta piešķiršanas plānotajā dienā, un ja

69.

Vispārīgā gadījumā attiecīgais produkts ir ieguldījumu projektā paredzētais produkts (64). Ja projekts attiecas uz starpproduktu un liela daļa no saražotā apjoma netiek pārdota tirgū, attiecīgais produkts var būt turpmākā ražošanas procesa produkts. “Attiecīgā produkta tirgus” jēdziens aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta iezīmes, cenu un paredzēto pielietojumu) vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību).

70.

Pierādījumi par to, ka uz atbalstu neattiecas 68. punkta a) un b) apakšpunktā minētās situācijas, ir jānodrošina dalībvalstij (65). Noietu un acīmredzamo patēriņu a) un b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā definē saskaņā ar attiecīgo līmeni Prodcom klasifikācijā (66), parasti EEZ, vai, ja šādi dati nav pieejami vai izmantojami, balstoties uz jebkādiem citiem vispārpieņemtiem tirgus segmentiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati.

71.

Atbalsta intensitātes maksimālās robežas, kas noteiktas 4.1. un 4.3. iedaļā, piemēro atbalsta kopsummai:

72.

Ja atbalstu, kas aprēķināts, balstoties uz materiālām un nemateriālām ieguldījumu izmaksām, apvieno ar atbalstu, kas aprēķināts, balstoties uz algu izmaksām, ir jāievēro attiecīgajam reģionam noteiktā intensitātes maksimālā robeža (67).

73.

Ja reģionālā atbalsta attaisnotie izdevumi pilnīgi vai daļēji ir attaisnoti arī attiecībā uz cita veida atbalstu, to kopējai daļai piemēro labvēlīgāko maksimālo robežu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

74.

Ja dalībvalsts nosaka, ka valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar vienu shēmu, var apvienot ar atbalstu, ko piešķir saskaņā ar citām shēmām, attiecībā uz katru shēmu ir jānorāda metode, ar kuru tiks nodrošināta atbilstība minētajiem nosacījumiem.

75.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu, cenšoties apiet šajās pamatnostādnēs noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.

76.

Reģionālais atbalsts, kura mērķis ir samazināt kāda uzņēmuma kārtējos izdevumus (darbības atbalsts), parasti ir aizliegts. Izņēmuma kārtā šādu atbalstu tomēr var piešķirt reģioniem, kam ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpi, ar nosacījumu, ka i) to attaisno šā atbalsta devums reģiona attīstībai un veids, un ii) tā apjoms ir proporcionāls trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt (69). Dalībvalstu ziņā ir pierādīt, ka trūkumi pastāv, kā arī novērtēt to nozīmi (70). Papildus tam, var tikt atļauti konkrēti darbības atbalsta veidi par labu mazapdzīvotiem reģioniem un vismazāk apdzīvotajiem reģioniem.

77.

Darbības atbalsts principā būtu jāpiešķir tikai attiecībā uz iepriekš noteiktu attaisnoto izdevumu vai izmaksu kopumu (71), un no tā sedz noteiktu, ierobežotu šo izmaksu daļu.

78.

Ņemot vērā finanšu darījumu un grupu iekšējo darījumu specifiku, kā tie definēti NACE klasifikācijas J iedaļā (65., 66. un 67. kods) un grupu iekšējos darījumus, kas iekļauti K iedaļā (74. kods), darbības atbalstam šajā nozarē ir pavisam niecīgas izredzes veicināt reģionālo attīstību, turpretim pastāv ļoti liels risks, ka tas kropļotu konkurenci, kā konstatēts Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (72). Tādēļ Komisija atbilstīgi šīm pamatnostādnēm neapstiprinās darbības atbalstu finanšu pakalpojumu nozarē vai grupu iekšējiem darījumiem, ja vien šo atbalstu nepiešķir saskaņā ar vispārējām shēmām, kuras attiecas uz visām nozarēm un kuru mērķis ir kompensēt transporta vai darbaspēka papildu izmaksas. Tāpat tiek izslēgts darbības atbalsts, kas paredzēts eksporta veicināšanai.

79.

Tā kā darbības atbalsta mērķis ir novērst reģionālās attīstības kavēkļus un vājās vietas, tam noteikti jābūt pagaidu rakstura un tas laika gaitā jāsamazina, atbalstu pārtraucot, kad attiecīgie reģioni faktiski sasniedz pārticīgāko ES teritoriju līmeni (73), izņemot 80. un 81. punkta gadījumus.

80.

Atkāpjoties no iepriekšējā punktā noteiktā, tādu darbības atbalstu, kas netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai:

81.

Papildus tam, attālākajos reģionos un mazapdzīvotajos reģionos var atļaut piešķirt atbalstu, kas netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, nolūkā daļēji kompensēt papildu transporta izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus:

82.

Jebkurā gadījumā regulāri jānovērtē darbības atbalsta nepieciešamība un līmenis, lai nodrošinātu tā ilgtermiņa lietderību attiecīgajam reģionam. Tādēļ Komisija darbības atbalsta shēmas apstiprinās tikai uz šo pamatnostādņu darbības laiku.

83.

Lai novērtētu darbības atbalsta shēmu ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, dalībvalstīm ik gadu būs jāiesniedz vienots ziņojums par katru NUTS II reģionu, kuram piešķirts darbības atbalsts, tajā sniedzot kopējo izdevumu vai nesaņemto ieņēmumu aplēses sadalījumu attiecībā uz katru reģionā apstiprināto darbības atbalsta shēmu, kā arī uzrādīti desmit lielākie darbības atbalsta saņēmēji attiecīgajā reģionā (76), norādot to darbības jomu(-as) un katra saņemto atbalsta apjomu.

84.

Lai gan visā ES raksturīgi, ka jaunizveidoti mazi uzņēmumi sastopas ar grūtībām, atbalstāmo reģionu ekonomisko attīstību kavē salīdzinoši neaktīva uzņēmējdarbība un, jo īpaši, par vidējo līmeni daudz zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars. Tādēļ šķiet nepieciešami ieviest jaunu atbalsta veidu, ko varētu piešķirt papildus reģionālajam ieguldījumu atbalstam, lai radītu stimulus, kas atbalstāmajās teritorijās sekmētu veidot jaunus mazos uzņēmumus un tos atbalstīt darbības sākumposmā.

85.

Lai nodrošinātu šā atbalsta veida mērķtiecību, ir acīmredzams, ka tas jānosaka atbilstīgi katra reģiona problēmu apmēram. Turklāt, lai novērstu nepieļaujamu konkurences kropļošanu, tostarp esošo uzņēmumu izstumšanu no tirgus, atbalstu, vismaz sākotnējā periodā, vajadzētu piešķirt tikai maziem uzņēmumiem, tam jābūt ierobežota apjoma un laika gaitā jāsamazinās.

86.

Līdz ar to, Komisija apstiprinās tādas atbalsta shēmas, kuras paredz kopējo atbalstu līdz 2 miljoniem eiro uz vienu uzņēmumu (77) maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpe, un līdz 1 miljonam eiro uz vienu uzņēmumu maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpe. Atbalsta summa, kas gada laikā piešķirta jaunizveidotam mazam uzņēmumam, nedrīkst pārsniegt 33 % no minētās kopējās atbalsta summas uz vienu uzņēmumu.

87.

Attaisnotie izdevumi ir ar uzņēmuma izveidi tieši saistītās juridisko pakalpojumu, konsultāciju pakalpojumu un administratīvās izmaksas, kā arī šādas izmaksas, ja tās faktiski radušās pirmajos piecos gados no uzņēmuma izveides brīža (78):

88.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

89.

Minēto pieļaujamo intensitāti par 5 procentu punktiem palielina: Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 60 % no ES-25 vidējā rādītāja, reģionos, kuros iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un mazās salās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, un citās tikpat lielās kopienās, kas ir līdzīgi izolētas.

90.

Dalībvalstij ir jāievieš attiecīga sistēma, lai pārliecinātos, ka netiek pārsniegta atbalsta summas augšējā robeža un attiecīgā atbalsta intensitāte attiecībā pret attaisnotajām izmaksām. Īpaši jāraugās, lai šajā nodaļā paredzētais atbalsts netiktu apvienots ar cita veida publisku atbalstu (tostarp de minimis atbalstu), cenšoties apiet noteikto maksimālo atbalsta intensitāti vai summu.

91.

Atbalsta veids, kas paredzēts vienīgi jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, var radīt pretdabisku stimulu, proti, esošu mazu uzņēmumu slēgšanu un atkārtotu reģistrēšanu, lai saņemtu šo atbalstu. Dalībvalstīm minētais risks būtu jāņem vērā un atbalsta shēmas jāveido tā, lai šo problēmu novērstu, piemēram, nosakot ierobežojumus pieteikumiem no nesen slēgtu uzņēmumu īpašniekiem.

92.

Ja šo pamatnostādņu piemērošanas rezultātā maksimālā atbalsta intensitāte samazinās par vairāk nekā 15 procentu punktiem, neto pret bruto (79), samazinājumu var veikt divos posmos, pirmo samazinājumu par vismaz 10 procentu punktiem piemērojot 2007. gada 1. janvārī un pārējo samazinājumu — 2011. gada 1. janvārī.

93.

Ja dalībvalstis attiecīgās teritorijas ir ierosinājušas reģionālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu visā 2007. — 2013. gada laika posmā, attiecībā uz ekonomiskās attīstības reģioniem atbalsta intensitātes samazināšanu var veikt divos posmos. Vismaz 10 procentu punktu samazinājums, neto pret bruto, jāpiemēro 2007. gada 1. janvārī. Galīgais samazinājums, kas vajadzīgs, lai ievērotu šajās pamatnostādnēs pieļauto jauno atbalsta intensitāti, jāpiemēro vēlākais 2011. gada 1. janvārī (80).

94.

Attiecībā uz reģioniem, kuri zaudē iespēju pretendēt uz darbības atbalstu, jo tie vairs neatbilst 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam, Komisija var piekrist darbības atbalsta shēmu pakāpeniskai pārtraukšanai lineārā veidā divu gadu laikā no dienas, kad zaudētas tiesības pretendēt uz šādu atbalstu.

95.

Līdz ar šo pamatnostādņu stāšanos spēkā vairāki reģioni zaudēs iespēju pretendēt uz reģionālo ieguldījumu atbalstu. Lai veicinātu šo reģionu vienmērīgu pāreju uz reformēto horizontālo valsts atbalsta režīmu, kas pakāpeniski tiek ieviests, īstenojot Valsts atbalsta rīcības plānu, dalībvalstis izņēmuma kārtā var noteikt papildu reģionus, kuri līdz 2009. gada 1. janvārim reģionālo atbalstu var saņemt saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ievērojot šādus nosacījumus:

96.

Dalībvalsts reģioni, kas tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar atkāpēm, un katra reģiona apstiprinātās intensitātes maksimālās robežas attiecībā uz atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem (82) kopā veido dalībvalsts reģionālā atbalsta plānu. Reģionālā atbalsta plānā noteikti arī reģioni, kuros var piešķirt uzņēmumu atbalstu. Darbības atbalsta shēmas netiek ietvertas reģionālā atbalsta plānos, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

97.

Tiesa ir nolēmusi, ka “lēmumi”, ar kuriem Komisija pieņem reģionālā atbalsta plānus attiecībā uz katru dalībvalsti, ir jāinterpretē kā reģionālā atbalsta pamatnostādņu neatņemama sastāvdaļa un kā tādi, kuriem ir saistošs spēks tikai pie nosacījuma, ka dalībvalstis tos ir akceptējušas (83).

98.

Turklāt jāatgādina, ka reģionālā atbalsta plānos nosaka arī jebkādu grupveida atbrīvojumu piemērošanas jomu, atbrīvojot reģionālo atbalstu no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu neatkarīgi no tā, vai šāds atbalsts piešķirts, balstoties uz Regulu (EK) 70/2001 (84) vai balstoties uz atbrīvojumu regulu, kas, iespējams, tiks pieņemta attiecībā uz citiem reģionālā atbalsta veidiem. Regulas (EK) 994/1998 (85) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts tikai atbrīvojums “atbalst[am], kas atbilst kartei [plānam], ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai”.

99.

Šo pamatnostādņu rezultātā atkarībā no dalībvalstu sociāli ekonomiskās situācijas, reģionālā atbalsta plānā būs:

100.

Protams, ja vien dalībvalstis ievēro šajās pamatnostādnēs minētos nosacījumus, to pārziņā ir lemt, vai tās vēlas piešķirt reģionālo atbalstu, un kādā apmērā. Iespējami drīz pēc šo pamatnostādņu publicēšanas katrai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu Komisijai jāiesniedz vienots reģionālā atbalsta plāns, kas aptver visu šīs valsts teritoriju.

101.

Komisija paziņojumus izskatīs saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktā noteikto procedūru. Pēc izskatīšanas noslēguma apstiprinātos reģionālā atbalsta plānus tā publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šie plāni būs spēkā no 2007. gada 1. janvāra vai no to publicēšanas dienas, ja tā ir vēlāk.

102.

Paziņojumā skaidri jānorāda reģioni, ko dalībvalsts ir ierosinājusi atbalsta saņemšanai saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu, un paredzētā atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem, ņemot vērā koriģētās reģionālā atbalsta maksimālās robežas attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem. Ja noteiktos reģionos tiks piemēroti pārejas noteikumi vai paredzēts mainīt atbalsta intensitāti, sīki jānorāda attiecīgie periodi un atbalsta intensitātes rādītāji.

103.

Ņemot vērā, ka reģionus, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un statistiskā efekta reģionus nosaka neatkarīgi no NUTS II līmeņa, vispārīgā gadījumā nav jāsniedz sīki pamatojošie sociālekonomiskie dati. Savukārt vispusīgi pamatojuma dati jāsniedz, paskaidrojot izvēli attiecībā uz tiem 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģioniem, kuri nav ekonomiskās attīstības reģioni, mazapdzīvoti reģioni un pierobežas reģioni, iekļaujot sīkus attiecīgo reģionu identifikācijas datus, demogrāfiskos datus, datus par attiecīgo reģionu IKP un bezdarba rādītājiem, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju.

104.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, kas ir būtiski svarīga ilgtermiņa reģionālajai attīstībai, dalībvalstu paziņoto reģionu sarakstam principā būtu jābūt spēkā visā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr tas var tikt pārskatīts posma vidū, 2010. gadā. Dalībvalstīm, kuras vēlas koriģēt saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstāmo reģionu sarakstu vai piemērojamā atbalsta intensitāti, jāiesniedz paziņojums Komisijā vēlākais līdz 2010. gada 1. aprīlim. Šādi veiktas izmaiņas reģionu sarakstā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij atļautā kopējā aptverto iedzīvotāju īpatsvara saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Izņemot statistiskā efekta reģionus, tiem reģioniem, kuriem šīs termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātā vairs nebūs tiesības pretendēt uz reģionālo atbalstu, nebūs piemērojams pārejas posma atbalsts. Turklāt dalībvalstis jebkurā laikā var Komisijai paziņot lūgumu pievienot sarakstam papildu reģionus, līdz kamēr tiek sasniegts attiecīgais iedzīvotāju aptvērums.

105.

Komisija paredz piemērot šīs pamatnostādnes attiecībā uz visu reģionālo atbalstu, kas piešķirts pēc 2006. gada 31. decembra. Reģionālo atbalstu, kas piešķirts vai tiks piešķirts līdz 2007. gadam, izvērtē saskaņā ar 1998. gada valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm.

106.

Tā kā reģionālā atbalsta shēmām vai pēc 2006. gada 31. decembra piešķiramajam īpašajam atbalstam ir jābūt saskaņā ar reģionālā atbalsta plānu, paziņojumus par tiem nevar uzskatīt par galīgiem, pirms pieņemts attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta plāns saskaņā ar 8. iedaļā minētajiem noteikumiem. Tādēļ vispārīgā gadījumā Komisija paziņojumus par reģionālā atbalsta shēmām, kuras piemērojamas pēc 2006. gada 31. decembra, vai par īpašo atbalstu, ko plānots piešķirt pēc šā datuma, neizskatīs, pirms netiks pieņemts attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta plāns (86). Tas pats attiecas uz atbalsta shēmām jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem saskaņā ar šo pamatnostādņu 6. iedaļu.

107.

Komisija uzskata, ka šo pamatnostādņu īstenošana visā Kopienā izraisīs ievērojamas izmaiņas noteikumos, ko piemēro reģionālajam atbalstam. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo apstākļu pārmaiņas, šķiet nepieciešami attiecībā uz visām reģionālā atbalsta shēmām, ietverot gan ieguldījumu atbalsta, gan darbības atbalsta shēmas, pārskatīt, vai tās joprojām ir pamatotas un iedarbīgas. Minēto iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu dalībvalstīm ierosinās šādus pasākumus:

Komisija aicinās dalībvalstis viena mēneša laikā paziņot, vai tās pieņem šos ierosinājumus.

108.

Turklāt Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu reģionālā atbalsta pārskatāmību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Konkrēti, šķiet, ka dalībvalstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām pusēm un arī pašai Komisijai jānodrošina viegla pieeja visu Eiropas Savienībā piemērojamo reģionālā atbalsta shēmu pilnam tekstam. Komisija uzskata, ka to var viegli panākt ar savstarpēji savienotām tīmekļa vietnēm. Šajā nolūkā, izskatot reģionālā atbalsta shēmas, Komisija katrā gadījumā lūgs dalībvalsts apņemšanos, ka galīgās atbalsta shēmas pilns teksts tiek publicēts internetā un ka publikācijas adrese tiek paziņota Komisijai. Par projektiem, kuros izdevumi bijuši pirms shēmas publicēšanas datuma, nevarēs saņemt reģionālo atbalstu.

109.

Komisija jebkurā laikā var izlemt šīs pamatnostādnes pārskatīt vai grozīt, ja tas vajadzīgs saistībā ar konkurences politiku vai lai ņemtu vērā citas Kopienas politikas un starptautiskās saistības.

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/45

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/47