22.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/1

---

KOPĪGĀ KONSULĀRĀ INSTRUKCIJA DIPLOMĀTISKAJĀM PĀRSTĀVNIECĪBĀM UN KONSULĀRAJIEM DIENESTIEM ATTIECĪBĀ UZ VĪZĀM

(2005/C 326/01)

SATURS

I.	Vispārēji noteikumi

1.	Darbības joma

2.	Vīzu veidi un to definīcija

2.1.	Vienotas vīzas

2.1.1.

Lidostas tranzīta vīzas

2.1.2.

Tranzīta vīzas

2.1.3.

Īstermiņa jeb ieceļošanas vīzas: vairākkārtējas ieceļošanas vīzas

2.1.4.

Grupas vīzas

2.2.	Ilgtermiņa vīzas

2.3.	Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu

2.4.	Vīzas, ko izsniedz uz robežas

2.5.	Vīzām līdzvērtīgi dokumenti, kas atļauj šķērsot ārējās robežas: FTD/FRTD

II.	Atbildīgā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārs dienests

1.	Atbildīgās valsts noteikšana

1.1.	Valsts, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz pieteikumu

1.2.	Valsts, kas pārstāv atbildīgo valsti

2.	Vīzas pieteikumi, par ko saskaņā ar 17. panta 2. punktu jāapspriežas ar attiecīgas valsts galveno iestādi vai vienu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

2.1.	Apspriedes ar attiecīgas valsts galveno iestādi

2.2.	Apspriedes ar vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

2.3.	Apspriežu procedūra pārstāvības gadījumā

3.	Nerezidentu iesniegti vīzas pieteikumi

4.	Atļauja izsniegt vienotas vīzas

III.	Pieteikuma procedūras sākšana

1.	Vīzas pieteikuma veidlapas. Pieteikuma veidlapu skaits.

2.	Dokumenti, kas jāpievieno pieteikumam

3.	Atgriešanās iespēju un iztikas līdzekļu garantijas

4.	Individuālas pārrunas ar pieteikuma iesniedzēju

IV	Juridiskais pamats

V.	Pieteikumu un pieņemtu lēmumu izskatīšana

Pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji

1.	Vīzas pieteikumu izskatīšana

1.1.	Vīzas pieteikumu pārbaude

1.2.	Pieteikuma iesniedzēja identitātes pārbaude

1.3.	Ceļošanas dokumenta pārbaude

1.4.	Citu dokumentu pārbaude atkarībā no pieteikuma

—	Dokumenti, kas apliecina brauciena mērķi

—	Dokumenti, kas apliecina transporta līdzekļa izmantošanu un atgriešanos

—	Dokumenti, kas apliecina, ka personai ir iztikas līdzekļi

—	Dokumenti, kas apliecina, ka personai ir, kur apmesties

—	Citi dokumenti, ko varētu pieprasīt

1.5.	Pieteikuma iesniedzēja godprātības novērtējums

2.	Lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz vīzu pieteikumiem

2.1.	Lēmums par vīzas veidu un ieceļošanas reižu skaitu

2.2.	Iestādes, kas iejaucas, administratīvā atbildība

2.3.	Procedūra, ko īsteno, ja vajadzīgas iepriekšējas apspriedes ar citu Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

a)

Procedūra

b)	Pieteikumu nosūtīšana attiecīgas valsts galvenajai iestādei

c)	Informācija, ko nosūta galvenajai iestādei

d)	Pieteikumu nosūtīšana no vienas galvenās iestādes uz citu

e)	Atbildes nosūtīšanas termiņš: termiņa pagarinājums

f)	Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz apspriedēm

g)	Konkrētu dokumentu nosūtīšana

2.4.	Atteikums izskatīt pieteikumu un izsniegt vīzu

3.	Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu

VI	Vīzu ielīmju aizpildīšana

1.	Kopīgo ierakstu iedaļa (8. iedaļa)

1.1.	Aile “DERĪGA”

1.2.	Aile “NO ... LĪDZ”

1.3.	Aile “IECEĻOŠANAS REIŽU SKAITS”

1.4.	Aile “UZTURĒŠANĀS ILGUMS ... DIENAS”

1.5.	Aile “IZDOTA [VIETA] ... [DATUMS] ...”

1.6.	Aile “PASES NUMURS”

1.7.	Aile “VĪZAS VEIDS”

1.8.	Aile “UZVĀRDS UN VĀRDS”

2.	Valstu ierakstu daļa (piebildēm) (9. iedaļa)

3.	Fotogrāfijas iedaļa

4.	Elektroniski skenējamā iedaļa (5. iedaļa)

5.	Citi ar vīzu izdošanu saistīti aspekti

5.1.	Vīzas parakstīšana

5.2.	Aizpildītas vīzas ielīmes anulēšana

5.3.	Vīzas ielīmes ielīmēšana pasē

5.4.	Pases un ceļošanas dokumenti, kuros drīkst ielīmēt vienotas vīzas

5.5.	Izdevējas iestādes – diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta – zīmogs 51

VII.	Administratīvā vadība un organizācija

1.	Vīzu daļu darba organizēšana

2.	Arhivēšana

3.	Vīzu reģistri

4.	Nodevas, ko iekasē par vīzu izdošanu

VIII.

Vietēja mēroga konsulāra sadarbība

1.	Vietēja mēroga konsulāras sadarbības pamatprincipi

2.	Kā izvairīties no vairākiem vienlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem vai pieteikumiem, kas iesniegti drīz pēc atteikuma izsniegt vīzu

3.	Pieteikuma iesniedzēja godprātības novērtējums

4.	Apmaiņa ar statistikas datiem

5.	Vīzu pieteikumi, ko aizpilda privātas administratīvas aģentūras, ceļojumu aģentūras un ceļojumu rīkotāji

5.1.	Starpnieku veidi

5.2.	Sadarbības saskaņošana ar privātām administratīvām aģentūrām, ceļojumu aģentūrām, ceļojumu rīkotājiem un ceļojumu mazumtirgotājiem

PIELIKUMI KOPĪGAJAI KONSULĀRAJAI INSTRUKCIJAI PAR VĪZĀM

1.

— Kopīgs to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem vīzu prasības piemēro dalībvalstis, kam uzliek saistības Regula (EK) Nr. 539/2001, kuru groza Regula (EK) Nr. 2414/02001 un Regula (EK) Nr. 453/2003 — Kopīgs to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņus no vīzu prasībām atbrīvo dalībvalstis, kam uzliek saistības Regula (EK) Nr. 539/2001, kuru groza Regula (EK) Nr. 2414/02001 un Regula (EK) Nr. 453/2003

2.	Noteikumi, kas reglamentē diplomātisko, oficiālo un dienesta pasu turētāju pārvietošanos, kā arī tādu caurlaižu turētāju pārvietošanos, ko izsniegušas konkrētas starptautiskas starpvaldību organizācijas

3.	To valstu saraksts, kuru valstpiederīgajiem ir vajadzīgas lidostas tranzīta vīzas, ja šo valstu izsniegto ceļošanas dokumentu turētājiem arī ir vajadzīgas minētās vīzas

4.	Dokumenti, kas dod tiesības turētājam ieceļot bez vīzas

5.	Vīzas pieteikumi, par ko saskaņā ar 17. panta 2. punktu jāapspriežas ar attiecīgas valsts galveno iestādi vai vienu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

6.	Goda konsuli, kam izņēmuma gadījumos un pagaidu kārtā ir tiesības izsniegt vienotas vīzas

7.	Pamatsummas, ko robežu šķērsošanai reizi gadā nosaka valsts iestādes

8.	Vienota vīzu ielīmju forma un informācija par to tehniskām specifikācijām un aizsardzības elementiem

9.	Ieraksti, ko Līgumslēdzējas Puses vajadzības gadījumā veic iedaļā “Piezīmes”

10.	Norādījumi ierakstu veikšanai optiski lasāmā zonā

11.	Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai ceļošanas dokumentā drīkst ielīmēt vīzu

12.	Nodevas, ko iekasē EURO valūtā par vīzas pieteikuma izskatīšanu saistītām administratīvām izmaksām

13.	Norādījumi vīzas ielīmes aizpildīšanai

14.	Līgumslēdzēju Pušu pienākums nosūtīt informāciju, ja izsniedz vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu vai ja anulē, atceļ vai samazina vienotu vīzu derīguma termiņu, vai arī ja izsniedz attiecīgas valsts uzturēšanās atļauju

15.	Līgumslēdzēju Pušu izstrādātu saskaņotu formu paraugi, kas apliecina ielūgumu, apņemšanos finansiāli atbalstīt un apņemšanos izmitināt

16.	Vienotas vīzas pieteikuma veidlapas saskaņotas formas paraugs

17.	Vienkāršota tranzīta dokuments (FTD) un Vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokuments (FRTD)

18.	Pārstāvniecības, kas izsniedz vienotas vīzas (tabula)

KOPĪGĀ KONSULĀRĀ INSTRUKCIJA

Par vīzām Šengenas Konvencijas līgumslēdzēju pušu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem

TEMATS:   Noteikumi, kas reglamentē visu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā derīgu vienotu vīzu izsniegšanu

I.   VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1.   Darbības joma

Šādi kopēji noteikumi, kas ir balstīti uz 3. nodaļu (1. un 2. iedaļu) 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un kurai pēc tam ir pievienojusies Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija un Austrija (še turpmāk saukta “Konvencija”), attiecas uz visu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā derīgu vīzu vizītei, kas pārsniedz trīs mēnešus, tostarp tranzīta vīzu, pieteikumu izskatīšanufn. (1)

Uz vīzām, kas paredzētas apmeklējumiem, kuras ir ilgākas par trim mēnešiem, attiecas attiecīgas valsts procedūras, un šo vīzu turētājiem dod tiesības uzturēties tikai attiecīgās valsts teritorijā. Tomēr šādas vīzas to turētājiem dod tiesības šķērsot citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijas, lai sasniegtu tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kura izsniegusi vīzu, ja šie turētāji ir izpildījuši 5. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minētās ieceļošanas prasības un nav tās Līgumslēdzējas Puses meklēto personu sarakstā, kuras teritoriju viņi vēlas šķērsot.

2.   Vīzu veidi un to definīcija

2.1.   Vienotas vīzas

Vienotas vīzas ir atļauja vai lēmums, kas izpaužas kā Līgumslēdzējas Puses ielīmēta ielīme pasē, ceļošanas dokumentā vai citā dokumentā un kas dod tiesības turētājam šķērsot robežu. Tās dod tiesības ārvalstniekiem, uz kuriem attiecas vīzu režīms, ierasties pie vīzu izsniegušās vai citas Līgumslēdzējas Puses ārējās robežas un atkarībā no vīzas veida pieprasīt tranzīta vai uzturēšanās tiesības, ja ir ievēroti pārējie tranzīta un ieceļošanas nosacījumi. Vienotā vīza pati par sevi automātiski nepiešķir ieceļošanas tiesības.

2.1.1.   Lidostas tranzīta vīzas

Ārvalstniekiem, kam šāda vīza ir vajadzīga, tā dod tiesības starpnolaišanās laikā vai pārsēšanās laikā no viena starptautiska lidojuma posma uz citu šķērsot lidostu starptautiskās tranzīta zonas, neieejot attiecīgās valsts teritorijā. Šīs vīzas prasība ir izņēmums vispārējām tiesībām uz bezvīzu tranzītu caur iepriekš minētajām starptautiskajām tranzīta zonām.

Šī veida vīza ir vajadzīga 3. pielikumā uzskaitīto valstu valstspiederīgajiem un personām, kas var nebūt šo valstu valstspiederīgie, bet kuru ceļošanas dokumentus ir izdevušas šo valstu iestādes.

Atbrīvojumi no lidostas tranzīta vīzu režīma prasībām ir izklāstīti 3. pielikuma III iedaļā.

2.1.2.   Tranzīta vīzas

Šīs vīzas dod tiesības ārvalstniekiem, kas ceļo no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsot Līgumslēdzēju Pušu teritorijas.

Vīza turētājam dod tiesības šķērsot šādu teritoriju vienu, divas vai – izņēmuma kārtā – vairāk reižu ar nosacījumu, ka neviens tranzīts nav ilgāks par piecām dienām.

2.1.3.   Īstermiņa jeb ieceļošanas vīzas: vairākkārtējas ieceļošanas vīzas

Šī vīza dod tiesības ārvalstniekiem, kuri vēlas ieceļot Līgumslēdzēju Pušu teritorijā un kuru ieceļošanas mērķis nav imigrēt, uzturēties nepārtrauktā apmeklējumā vai vairākos apmeklējumos, kas kopumā nav ilgākas par trim mēnešiem pusgada laikā no pirmās ieceļošanas reizes. Parasti šo vīzu var izsniegt vienai vai vairākām ieceļošanas reizēm.

Ārvalstniekiem, kam bieži jādodas uz vienu vai vairākām Šengenas valstīm, piemēram, komandējumos, īstermiņa vīzas var izsniegt vairākiem apmeklējumiem, ja šie apmeklējumi kopumā nav ilgāki par trim mēnešiem pusgadā. Šāda vairākkārtējās ieceļošanas vīza var būt derīga vienu gadu, izņēmuma gadījumos konkrētām personu kategorijām – ilgāk par vienu gadu. (sk. V 2, 2.1)

2.1.4.   Grupas vīzas

Šī vīza ir tranzīta vīza vai vīza, kuras derīguma termiņš nav ilgāks par trīsdesmit dienām un kuru, ja vien attiecīgās valsts tiesību akti neparedz citādāk, drīkst ielīmēt grupas pasē, kas izdota ārvalstnieku grupai, kura izveidota, pirms pieņemts lēmums par ceļošanu, ar nosacījumu, ka grupas locekļi ieceļo valsts teritorijā, uzturas tajā un to atstāj kā grupa.

Grupas vīzas var izsniegt grupām, kurās ir no 5 līdz 50 cilvēkiem. Personai, kas ir atbildīga par grupu, ir vajadzīga individuāla pase un vajadzības gadījumā individuāla vīza.

Atkāpjoties no iepriekš minētā, grupas tranzīta vīzu var izdot jūrniekiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (2).

2.2.   Ilgtermiņa vīzas

Vīzas apmeklējumiem, kas ir ilgāki par trim mēnešiem, ir valsts vīzas, ko izsniedz viena no dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

Tomēr šāda vīza laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, skaitot no vīzas derīguma sākuma datuma, vienlaicīgi ir derīga kā vienota īstermiņa vīza, ja tā ir izsniegta saskaņā ar kopējiem nosacījumiem un kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgiem iepriekš minētās Konvencijas 3. sadaļas 1. nodaļas noteikumiem vai atbilstīgi tiem, un tās turētājs izpilda ieceļošanas prasības, kas minētas Konvencijas 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā un ietverti šīs Instrukcijas IV sadaļā. Citos gadījumos šāda vīza turētājam ļauj šķērsot dalībvalsts teritoriju, lai sasniegtu tās dalībvalsts teritoriju, kura izsniegusi vīzu, tikai tranzītā, ja vien turētājs izpilda ieceļošanas prasības, kas minētas Konvencijas 5. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā, un nav minēts tās dalībvalsts meklēto personu sarakstā, kuras teritoriju viņš tranzītā vēlas šķērsot.

2.3.   Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu

Izņēmuma gadījumos, kad vīza ir derīga tikai vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, šādu vīzu ielīmē pasē, ceļošanas dokumentā vai citā dokumentā, kas turētājam dod tiesības šķērsot robežu, ja ieceļošana un izceļošana notiek tikai caur šīs vai šo Līgumslēdzēju Pušu teritoriju (sk. šīs instrukcijas V sadaļas 3. punktu).

2.4.   Vīza, ko izsniedz uz robežas (3)

2.5.   Vīzām līdzvērtīgi dokumenti, kas atļauj šķērsot ārējās robežas: FTD/FRTD

Lai atvieglotu tranzītu, var izsniegt vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 (4) un Padomes Regulu (EK) Nr. 694/2003 (5) (sk. 17. pielikumu).

II.   ATBILDĪGĀ DIPLOMĀTISKĀ PĀRSTĀVNIECĪBA VAI KONSULĀRAIS DIENESTS

Ārvalstniekiem, uz ko attiecas vīzu režīms (sk. 1. pielikumu) un kas vēlas ieceļot Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir jāiesniedz pieteikums atbildīgās diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta vīzu daļā.

1.   Atbildīgās valsts noteikšana

1.1.   Valsts, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz pieteikumu

Par īstermiņa vai vienoto tranzīta vīzu pieteikumu izskatīšanu ir atbildīga:

a)

— Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā atrodas vienīgais vai galvenais apmeklējuma galamērķis. Līgumslēdzēju Pusi, caur kuru notiek tranzīts, nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par galvenā galamērķa valsti. Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā iesniegts pieteikums, katrā konkrētā gadījumā pieņem lēmumu par to, kura ir galvenā galamērķa Līgumslēdzēja Puse, vērtēšanas gaitā ņemot vērā visus faktus un jo īpaši apmeklējuma mērķi, maršrutu un apmeklējuma vai apmeklējumu ilgumu. Izvērtējot šos faktorus, pārstāvniecība vai dienests galvenokārt pievērš uzmanību pieteikuma iesniedzēja iesniegtiem pavaddokumentiem. — Ja no viena galamērķa tieši izriet vai to papildina vairāki citi galamērķi, pārstāvniecība vai dienests pievērš īpašu uzmanību apmeklējuma galvenajam iemeslam vai mērķim; — Ja no galamērķa tieši neizriet un to nepapildina citi galamērķi, pārstāvniecība vai dienests pievērš īpašu uzmanību ilgākajam apmeklējumam; ja apmeklējumu ilgums ir vienāds, būtiskākais faktors ir pirmais apmeklējums.

b)

— Līgumslēdzēja Puse, kurā pirmajā ieceļo, ja nav iespējams noteikt galvenā galamērķa Līgumslēdzēju Pusi. Līgumslēdzēja Puse, kurā pirmajā ieceļo, ir valsts, kuras ārējo robežu pieteikuma iesniedzējs šķērso, lai pēc dokumentu pārbaudes iekļūtu Šengenas zonā. — Ja Līgumslēdzēja Puse, kurā pirmajā ieceļo, vīzu neprasa, Līgumslēdzējas Puses pienākums nav izdot vīzu un, ja vien tā ar attiecīgās personas piekrišanu vīzu neizsniedz brīvprātīgi, šis pienākums tiek nodots pirmajai galamērķa Līgumslēdzējai Pusei vai pirmajai tranzīta Līgumslēdzējai Pusei, kas prasa vīzu. — Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (derīgas vienas Līgumslēdzējas Puses vai Beniluksa valstu teritorijā) pieteikumu izskatīšana un šo vīzu izdošana ir attiecīgās Līgumslēdzējas Puses vai Pušu pienākums.

1.2.   Valsts, kas pārstāv atbildīgo valsti

a)

Ja atbildīgajai valstij nav diplomātiskas pārstāvniecības vai konsulāra dienesta attiecīgajā valstī, vienotu vīzu var izsniegt tās Līgumslēdzējas Puses pārstāvniecība vai dienests, kas pārstāv atbildīgās valsts intereses. Vīzu izdod pārstāvētās Līgumslēdzējas Puses vārdā ar tās piekrišanu un vajadzības gadījumā pēc savstarpējām galveno iestāžu apspriedēm. Ja vienai no Beniluksa valstīm ir diplomātiska pārstāvniecība vai konsulārs dienests, tā principā automātiski pārstāv pārējās Beniluksa valstis; ja tā to praktiski nespēj, tā var lūgt citu partnervalsti tās pārstāvēt vīzu jautājumos konkrētajā trešā valstī.

b)

Pat ja attiecīgai valstij ir diplomātiska pārstāvniecība vai konsulārs dienests trešā valstī, tā var lūgt, lai to pārstāv cita valsts, kam ir konsulārs dienests šajā trešā valstī. Vienoto vīzu izsniedz pārstāvētās valsts vārdā ar tās iepriekšēju atļauju un vajadzības gadījumā pēc galveno iestāžu savstarpējām apspriedēm.

c)

Ja vienotu vīzu izdod atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, viena vai vairākas pārstāvētas valstis un valsts, kas to vai tās pārstāv, vienojas par pārstāvības formu un precizē: — šādas pārstāvības ilgumu un nosacījumus tās izbeigšanai — un, piemērojot b) apakšpunktu, šādas pārstāvības īstenošanas pasākumus, tostarp nosacījumus, ar ko reglamentē nodrošinājumu ar pārstāvētājas valsts piedāvātām telpām vai pārstāvētājas valsts un pārstāvētās valsts sniegto personāla nodrošinājumu un iespējamo pārstāvētās valsts finanšu ieguldījumu izmaksu segšanai, kas rodas pārstāvētājai valstij, izsniedzot vīzas.

d)	Ja vienotu vīzu izsniedz atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pārstāvību atspoguļo tabulā, kurā norādītas pārstāvniecības, kas izsniedz vienotas vīzas (sk. 18. pielikumu).

e)

Šengenas vīzu izdošanas procedūra pārstāvības gadījumā atbilstīgi a) un b) apakšpunktam pamatojas uz šādiem principiem: — Pārstāvības noteikumi attiecas uz saskaņā ar Šengenas Konvenciju un Kopīgo konsulāro instrukciju izdodamo lidostas tranzīta vīzu, tranzīta vīzu un īstermiņa vīzu pieteikumu izskatīšanu. Pārstāvētājas valsts pienākums ir piemērot Kopīgās konsulārās instrukcijas noteikumus tikpat rūpīgi un operatīvi kā izsniedzot savas tās pašas kategorijas vīzas ar tādu pašu derīguma termiņu. — Ja vien divpusējos nolīgumos nav skaidri noteikts citādāk, pārstāvības noteikumi neattiecas uz vīzām, ko izsniedz sakarā ar algotu darbu vai tādu darbību, kuras veikšanai vajadzīga iepriekšēja atļauja no valsts, kurā šāda darbība paredzēta. Pieteikuma iesniedzējam ir jāvēršas akreditētā tās valsts konsulārā dienestā, kurā paredzēts veikt šo darbību. — Šengenas valstīm nav pienākums nodrošināt, lai vīzu izdošanas nolūkā tās būtu pārstāvētas visās trešās valstīs. Tās var pieņemt lēmumu, ka konkrētu trešo valstu gadījumā vīzu pieteikumi vai noteikta veida vīzu pieteikumi ir jāiesniedz pastāvīgā galvenajā galamērķa valsts konsulārā dienestā vai diplomātiskā pārstāvniecībā. — Tikai diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti ir atbildīgi par vīzas pieteikuma radītā nelegālas imigrācijas draudu novērtēšanu. — Pārstāvētā valsts uzņemas atbildību par patvēruma pieteikumiem, ko iesnieguši tādu vīzu turētāji, kurās iespiestais zīmogs nepārprotami liecina par to, ka pārstāvēto valstu vietā vīzas izdod pārstāvētāja valsts. — Izņēmuma gadījumos divpusējos nolīgumos var noteikt, ka noteiktu kategoriju ārvalstnieku iesniegtie vīzu pieteikumi pārstāvētājai valstij ir jāiesniedz tās pārstāvētās valsts iestādēm, kurā atrodas galvenais galamērķis, vai jānosūta šīs valsts pastāvīgai konsulārai pārstāvniecībai. Minētās kategorijas ir jāprecizē rakstiski (vajadzības gadījumā katrai diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam). Tādējādi uzskata, ka vīza ir izdota ar pārstāvētās dalībvalsts atļauju atbilstīgi Šengenas Konvencijas 30. panta 1. punktam. — Divpusējos nolīgumus laika gaitā var grozīt, pamatojoties uz konkrētu valstu pieņemtiem lēmumiem par patvēruma pieteikumiem, ko noteiktā laikposmā iesnieguši pārstāvībās izdotu vīzu turētāji, kā arī uz citu svarīgu, ar vīzu izdošanu saistītu informāciju. Pamatojoties uz iznākumu, var vienoties arī par pārstāvības noteikumu atcelšanu attiecībā uz konkrētām diplomātiskām pārstāvniecībām un konsulāriem dienestiem (un, iespējams, konkrētu valstspiederību). — Pārstāvība attiecas tikai uz vīzu izdošanu. Ārvalstnieki, kas nevar pieprasīt vīzu, jo nespēj sniegt pietiekamus pierādījumus, ka ir izpildījuši attiecīgās prasības, ir jāinformē, ka viņi var pieprasīt vīzu galvenajā galamērķa Šengenas valsts pastāvīgā diplomātiskā pārstāvniecībā vai konsulārā dienestā. — Attīstoties programmatūrai, ar kuras palīdzību konsulārie dienesti un diplomātiskās pārstāvniecības, kas uzņēmušās pārstāvību, var bez ievērojamām papildu grūtībām sazināties ar pārstāvētās valsts galvenajām iestādēm, pārstāvības noteikumus var uzlabot. — Vietējā mērogā diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti, īstenojot vietēju konsulāru sadarbību, nodrošina, lai vīzas pieteikumu iesniedzējiem būtu pieejama attiecīga informācija par pienākumiem, kas izriet no pārstāvības īstenošanas atbilstīgi a) un b) apakšpunktam.

2.   Vīzas pieteikumi, par kuriem saskaņā ar 17. panta 2. punktu jāapspriežas ar valsts galveno iestādi vai vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

2.1.   Apspriedes ar valsts galveno iestādi

Diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam, kas izskata pieteikumu, ir jālūdz atļauja savas valsts galvenajai iestādei, jāapspriežas ar to vai jāinformē to par lēmumu, ko tā attiecīgā gadījumā plāno pieņemt, saskaņā ar valsts tiesību aktos un praksē pieņemto kārtību un termiņiem. Gadījumi, par ko jāapspriežas ar valstīm, ir uzskaitīti 5.A pielikumā.

2.2.   Apspriedes ar vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu centrālajām iestādēm

Diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam, kurā iesniegti pieteikumi, ir jālūdz atļauja savas valsts galvenajai iestādei, kurai savukārt jānosūta pieteikums vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu kompetentām galvenajām iestādēm (sk. V sadaļas 2. punkta 2.3. daļu). Kamēr Izpildu komiteja nav apstiprinājusi galīgo to gadījumu sarakstu, kuros vajadzīgas savstarpējas apspriedes, ir spēkā Kopīgās konsulārās instrukcijas pielikumā iekļautais saraksts (sk. 5.B pielikumu).

2.3.   Konsultāciju procedūra pārstāvības gadījumā

a)	Ja 5.C pielikumā uzskaitīto valstu valstspiederīgie iesniedz vīzu pieteikumus Šengenas valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecībā, kas pārstāv citu Šengenas valsti, jāapspriežas ar pārstāvēto valsti.

b)	Informācija, ar ko apmainās saistībā ar vīzu pieteikumiem, nedrīkst atšķirties no informācijas, ar ko tobrīd saskaņā ar 5.B pielikumu apmainās apspriežoties. Tomēr veidlapā obligāti jāiekļauj aile atsaucei uz pārstāvētās valsts teritoriju.

c)	Attiecībā uz termiņiem, to pagarināšanu un atbildes veidu piemēro spēkā esošo Kopīgās konsulārās instrukciju.

d)	Pārstāvētajai valstij ir jāveic 5.B pielikumā minētās apspriedes.

3.   Nerezidentu iesniegti vīzas pieteikumi

Ja pieteikumu iesniedz valstī, kas nav pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas valsts, un ja pastāv šaubas par personas nodomiem (jo īpaši, ja ir pamanīti nelegālas imigrācijas draudi), vīzu izsniedz tikai pēc apspriedes ar pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas valsts diplomātisko pārstāvniecību, konsulāro dienestu un/vai galveno iestādi.

4.   Atļauja izsniegt vienotās vīzas

Izņemot 6. pielikumā minētos gadījumus, tikai Līgumslēdzēju Pušu diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti ir tiesīgi izsniegt vienotas vīzas.

III.   PIETEIKUMA PROCEDŪRAS SĀKŠANA

1.   Vīzas pieteikuma veidlapas – pieteikuma veidlapu skaits

Ārvalstniekiem jāaizpilda vienotas vīzas pieteikuma veidlapa. Vienotas vīzas pieteikums jāaizpilda, izmantojot saskaņotu veidlapu, kuras paraugs ir dots 16. pielikumā.

Vismaz viens pieteikuma veidlapu eksemplārs jāaizpilda tā, lai to varētu izmantot, apspriežoties ar galvenajām iestādēm. Ciktāl to prasa attiecīgu valstu administratīvās procedūras, Līgumslēdzējas Puses var lūgt vairākus pieteikuma eksemplārus.

2.   Pievienojamie dokumenti

Ārvalstniekiem jāpievieno pieteikumam šādi dokumenti:

a)	derīgs ceļošanas dokuments, kurā drīkst ielīmēt vīzu (sk. 11. pielikumu);

b)

vajadzības gadījumā dokumenti, kas apliecina plānotā apmeklējuma mērķi un nosacījumus. Ja ar iesniegto informāciju pietiek, lai diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests pārliecinātos, ka pieteikuma iesniedzējs rīkojas godprātīgi, par vīzu izsniegšanu atbildīgais personāls var atbrīvot pieteikuma iesniedzēju no minēto dokumentu iesniegšanas.

3.   Atgriešanās iespēju un iztikas līdzekļu garantijas

Ārvalstniekiem ir jāspēj uzrādīt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam, kurā tie iesniedz pieteikumu, garantiju, ka viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu sev iztiku un spētu atgriezties.

4.   Individuālas pārrunas ar pieteikumu iesniedzējiem

Parasti pieteikuma iesniedzēju uzaicina ierasties personīgi, lai viņš mutiski pamatotu pieteikuma iemeslus, jo īpaši tad, ja pastāv šaubas par apmeklējuma patieso mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties sākuma valstī.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir pazīstams vai ja attālums līdz diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam ir pārāk liels, šo prasību var atcelt, ja vien nepastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja godprātību, un lielu grupu gadījumā uzticama iestāde ar labu reputāciju var galvot par šo personu godprātību.

VIII sadaļas 5. punktā ir sīkāk izklāstīti noteikumi, ko piemēro privātu administratīvo aģentūru, ceļojumu aģentūru un ceļojumu rīkotāju un ceļojumu mazumtirgotāju aizpildītiem vīzas pieteikumiem.

IV   JURIDISKAIS PAMATS

Vienotas vīzas drīkst izsniegt tikai tad, ja izpildīti Konvencijas 15. un 5. pantā izklāstītie ieceļošanas noteikumi. Šajos pantos teikts:

15. pants

Parasti 10. pantā minētās vīzas var izsniegt tikai tad, ja ārvalstnieks atbilst 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajām ieceļošanas prasībām.

5. pants

1.

Ārvalstniekam var atļaut ieceļot Līgumslēdzēju Pušu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, ja viņš atbilst šādām prasībām: a) viņam ir Izpildu komitejas noteikts derīgs dokuments vai dokumenti, kas ļauj šķērsot robežu; b) viņam ir derīga vīza, ja tā ir vajadzīga; c) vajadzības gadījumā viņš var uzrādīt dokumentus, kas pamato paredzētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, un viņa rīcībā ir pietiekami iztikas līdzekļi gan paredzētās uzturēšanās laikam, gan lai atgrieztos valstī, no kuras ieceļo, vai tranzītam uz trešo valsti, kurā ir garantēta viņa uzņemšana, vai arī viņš spēj likumīgi iegūt šādus līdzekļus; d) par viņu nav ziņots nolūkā liegt ieceļošanu; e) viņš netiek uzskatīts par tādu, kas var apdraudēt kādas Līgumslēdzējas Puses sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai starptautiskās attiecības.

2.

Ārvalstniekam, kas neatbilst visām šīm prasībām, ieceļošana Līgumslēdzēju Pušu teritorijā ir jāatsaka, ja vien kāda Līgumslēdzēja Puse humānu iemeslu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ neuzskata par vajadzīgu atkāpties no šā principa. Šādā gadījumā ārvalstniekam atļauj ieceļot tikai attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, par ko tai jābrīdina pārējās Līgumslēdzējas Puses. Šie noteikumi neliedz piemērot īpašos noteikumus par patvēruma tiesībām un 18. panta noteikumus.

Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu drīkst izsniegt saskaņā ar 11. panta 2. punktā, 14. panta 1. punktā un 16. pantā izklāstītajiem noteikumiem saistībā ar 5. panta 2. punktu (sk. V sadaļas 3. punktu).

11. panta 2. punkts

2.	Šā panta 1. punkta noteikumi neliedz kādai Līgumslēdzējai Pusei vajadzības gadījumā attiecīgā pusgada laikā izsniegt jaunu vīzu, kas derīga tikai tās teritorijā.

14. panta 1. punkts

1.	Vīzu nedrīkst izsniegt, ja ceļošanas dokuments nav derīgs kādā no Līgumslēdzējām Pusēm. Ja ceļošanas dokuments ir derīgs tikai vienā vai vairākās Līgumslēdzējās Pusēs, izsniegtā vīza ir derīga tikai attiecīgajā Līgumslēdzējā Pusē vai Līgumslēdzējās Pusēs.

16. pants

“Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata par vajadzīgu kāda 5. panta 2. punktā minēta iemesla dēļ atkāpties no 15. pantā noteiktā principa un izsniegt vīzu ārvalstniekam, kas neatbilst visām 5. panta 1. punktā minētajām ieceļošanas prasībām, vīza ir derīga tikai šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, par ko tai jābrīdina pārējās Līgumslēdzējas Puses.”

V.   PIETEIKUMU UN PIEŅEMTO LĒMUMU IZSKATĪŠANA

Diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam vispirms jāpārbauda iesniegtie dokumenti , un lēmums par vīzas pieteikumu jāpieņem, pamatojoties uz šiem dokumentiem :

Pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji

Izskatot vīzu pieteikumus, galvenokārt jāņem vērā: Līgumslēdzēju Pušu drošība un cīņa pret nelegālo imigrāciju, kā arī citi ar starptautiskām attiecībām saistīti aspekti. Atkarībā no valsts kāds no minētajiem aspektiem var būt svarīgs par citiem, taču nevienu no tiem nedrīkst atstāt novārtā.

Saistībā ar drošību vēlams pārbaudīt, vai ir veiktas visas vajadzīgās pārbaudes: pārbaudītas Šengenas Informācijas sistēmas datnes ar brīdinājuma informāciju (informācija, kas ļauj liegt ieceļošanu), notikušas apspriedes ar to valstu galvenajām iestādēm, uz kurām attiecas šī procedūra.

Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests uzņemas pilnu atbildību par imigrācijas riska izvērtēšanu. Pieteikumu izskatīšanas mērķis ir atklāt tos pieteikuma iesniedzējus, kuri cenšas ieceļot Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, lai tur apmestos uz dzīvi, par ieganstu izmantojot tādus iemeslus kā tūrisms, studijas, darījumi vai ģimenes locekļu apciemošana. Tādēļ ar īpašu piesardzību jāizturas pret “riska grupām”, citiem vārdiem, bezdarbniekiem, cilvēkiem bez regulāriem ienākumiem u.c. Šajā pašā sakarā fundamentāli svarīgas ir individuālas pārrunas ar pieteikuma iesniedzēju, lai noteiktu brauciena nolūku. Tāpat var prasīt papildu pavaddokumentus, ko, ja iespējams, saskaņo, konsulāriem dienestiem sadarbojoties vietējā mērogā. Diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam arī jāizmanto vietēja mēroga konsulāra sadarbība, lai vairotu spējas noteikt nepatiesus vai viltotus dokumentus, kas iesniegti dažu vīzas pieteikumu atbalstam. Ja rodas šaubas par iesniegto dokumentu un pavaddokumentu autentiskumu, tostarp šaubas par to, cik patiess ir to saturs vai cik ticami ir intervijas laikā iegūtie apgalvojumi, diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam ir jāatturas no vīzas izsniegšanas.

Turpretī, ja konsulāras sadarbības rezultātā kļuvis zināms, ka pieteikuma iesniedzējam ir bona fide personas reputācija, veic mazāk stingras pārbaudes.

1.   Vīzas pieteikumu izskatīšana

1.1.   Vīzas pieteikumu pārbaude:

—	lūgtajam vizītes ilgumam ir jāatbilst apmeklējuma mērķim,

—	atbildēm uz veidlapā iekļautajiem jautājumiem ir jābūt pilnīgām un saskanīgām. Veidlapai jāpievieno vīzas pieteikuma iesniedzēja fotogrāfija un, ciktāl iespējams, tajā jānorāda apmeklējuma galamērķis.

1.2.   Pieteikuma iesniedzēja personības pārbaude un pārbaude, lai noskaidrotu, vai Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) par pieteikuma iesniedzēju nav brīdinājuma informācijas, kas ļautu liegt viņam ieceļošanu, vai pārbaude, lai noskaidrotu, vai pieteikuma iesniedzējs nerada kādus citus draudus (drošībai), kas būtu iemesls atteikumam izsniegt vīzu, vai lai noskaidrotu, vai no imigrācijas viedokļa pieteikuma iesniedzējs šā apmeklējuma laikā varētu uzturēties valstī ilgāk par atļauto laiku vai ir to darījis kādā iepriekšējā apmeklējumā.

1.3.   Ceļošanas dokumenta pārbaude:

—	pārbaude, lai noskaidrotu, vai dokuments ir kārtībā: dokumentam jābūt aizpildītam, tas nedrīkst būt labots, falsificēts vai viltots,

—	ceļošanas dokumenta teritoriālā derīguma pārbaude: dokumentam jābūt derīgam ieceļošanai Līgumslēdzēju Pušu teritorijā,

—	ceļošanas dokumenta derīguma termiņa pārbaude: ceļošanas dokumenta derīguma termiņam jābūt par trim mēnešiem ilgākam nekā vīzas derīguma termiņam (Konvencijas 13. panta 2. punkts);

—

Tomēr nopietnu humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ izņēmuma gadījumos ir iespējams ielīmēt vīzas ceļošanas dokumentos, kuru derīguma termiņš ir īsāks par iepriekšējā punktā minēto termiņu (trim mēnešiem) ar noteikumu, ka derīguma termiņš ir ilgāks par vīzas derīguma termiņu un nekas neapdraud iespēju atgriezties;

—	Līgumslēdzēju Pušu teritorijā veiktu iepriekšēju apmeklējumu ilguma pārbaude.

1.4.   Citu dokumentu pārbaude atkarībā no pieteikuma:

Vajadzīgu pavaddokumentu skaits un veids ir atkarīgs no iespējamā nelegālās imigrācijas radīta apdraudējuma un apstākļiem konkrētajā vietā (piemēram, no tā, vai valsts valūta ir konvertējama) un dažādās valstīs var būt atšķirīgs. Attiecībā uz pavaddokumentu izvērtēšanu Līgumslēdzēju Pušu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti var vienoties par praktisku, konkrētiem apstākļiem piemērotu kārtību.

Pavaddokumentiem ir jāaptver ceļojuma mērķis, transporta veids un atgriešanās, iztikas līdzekļi un apmešanās vieta:

—	dokumenti, kas apliecina brauciena mērķi, ir, piemēram: — ielūguma vēstule, — izsaukums, — dokuments, kas apliecina organizētu ceļojumu;

—	dokumenti, kas apliecina transporta līdzekļa izmantošanu un atgriešanos, ir, piemēram: — atpakaļceļa biļete, — nauda degvielas iegādei vai automašīnas apdrošināšanai;

—

dokumenti, kas apliecina, ka personai ir iztikas līdzekļi: Par pierādījumu, ka attiecīgai personai ir pieteikami iztikas līdzekļi, var uzskatīt: skaidru naudu konvertējamā valūtā, ceļotāju čekus, ārvalstu valūtas kontu čeku grāmatiņas, kredītkartes vai jebko citu, kas garantē līdzekļus konvertējamā valūtā. Iztikas līdzekļu daudzumam ir jābūt proporcionālam apmeklējuma ilgumam un mērķim, kā arī apmeklējamās Šengenas valsts vai Šengenas valstu dzīves dārdzībai.. Tālab katru gadu Līgumslēdzēju Pušu iestādes nosaka ieteicamo līdzekļu summu robežu šķērsošanai (sk. 7. pielikumu) (6). Turklāt, pamatojot īstermiņa vai ceļojuma vīzas pieteikumu, pieteikuma iesniedzējiem ir jāparāda, ka viņiem ir atbilstīga un derīga individuāla vai grupas ceļojuma apdrošināšana, lai segtu jebkurus izdevumus, kas varētu rasties saistībā ar repatriāciju medicīnisku iemeslu dēļ, neatliekamu medicīnisko palīdzību un/vai neparedzētu ārstēšanos slimnīcā. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapdrošinās dzīvesvietas valstī. Ja tas nav iespējams, viņiem jācenšas apdrošināties jebkurā citā valstī. Ja pieteikuma iesniedzēju apdrošina persona, pie kā pieteikuma iesniedzējs uzturēsies, šai personai tas jādara savā dzīvesvietā. Apdrošināšanai jābūt derīgai visā to dalībvalstu teritorijā, kur pilnībā piemēro Šengenas acquis, un tai ir jāattiecas uz visu personas uzturēšanās laikposmu. Mazākais pieļaujamais segums ir EUR 30 000. Šādas apdrošināšanas apliecinājumu iesniedz tad, kad izsniedz vīzu. Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kas ir kompetents izskatīt vīzas pieteikumu, var pieņemt lēmumu, ka šī prasība ir izpildīta, ja ir konstatēta iespēja, ka pastāv atbilstīgs apdrošināšanas segums, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja profesionālo stāvokli. Diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu, var pieņemt lēmumu šo prasību izņēmuma kārtā nepiemērot diplomātisko, oficiālo dienesta un citu oficiālo pasu turētājiem, vai arī, ja ar nepiemērošanu aizsargā attiecīgas valsts intereses ārpolitikas jomā, attīstības politikas vai citās būtiski svarīgu sabiedrības interešu jomās. Izņēmuma kārtā prasību uzrādīt ceļošanas apdrošināšanas apliecinājumu var nepiemērot arī tad, javietēja mēroga konsulārā sadarbībā konstatē, ka konkrētu trešo valstu valstspiederīgiem šādu apdrošināšanu nav iespējams iegūt. Novērtējot, vai apdrošināšana ir atbilstīga, dalībvalstis var noskaidrot, vai no apdrošināšanas sabiedrības prasītā apdrošināšanas summa būtu atgūstama kādā no dalībvalstīm, Šveicē vai Lihtenšteinā.

—

dokumenti, kas apliecina, ka personai ir, kur apmesties: Par pierādījumu tam, ka personai ir, kur apmesties, cita starpā var uzskatīt šādus dokumentus: a) viesnīcas vai līdzīgas iestādes rezervāciju; b) dokumentus, kas apliecina, ka uz pieteikuma iesniedzēja vārda ir īres vai īpašuma līgums, kas pierāda, ka pieteikuma iesniedzējam ir īpašums valstī, ko viņš paredz apmeklēt; c) ja ārvalstnieks paziņo, ka uzturēsies privātpersonas mājā vai kādā iestādē, diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam ir jāpārbauda, vai ārvalstnieks tiešām tur tiks izmitināts: — vai nu pārbaudot faktus valstu iestādēs, ja šādas pārbaudes ir vajadzīgas, — vai pieprasot, lai tiktu uzrādīta apliecība saskaņotas veidlapas formā, ko aizpildījis uzņēmējs vai uzņēmējiestāde un apzīmogojusi Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, apliecinot apņemšanos personu izmitināt, kā paredzēts attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos. Veidlapas paraugu var izstrādāt Izpildu komiteja; — vai pieprasot iesniegt apliecinājumu vai oficiālu vai publisku dokumentu, ar ko apstiprina apņemšanos izmitināt, kas noformēts un kura pareizība pārbaudīta saskaņā ar ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses valsts tiesību aktiem. Prasība uzrādīt iepriekšējos divos ievilkumos minētos dokumentus, kas apliecina apņemšanos izmitināt ārvalstnieku, nav jauns, ar vīzu izsniegšanu saistīts nosacījums. Šiem dokumentiem ir praktisks mērķis – pierādīt, ka ārvalstniekam ir pieejama apmešanās vieta un vajadzības gadījumā arī iztikas līdzekļi. Ja Līgumslēdzēja Puse izmanto šāda tipa dokumentu, tajā vienmēr būtu jānorāda uzņēmēja un viesa vai viesu vārdi, apmešanās vietas adrese, jebkāda iespējama radniecība, kā arī tas, vai uzņēmējs valstī dzīvo legāli. Pēc vīzas izsniegšanas diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests šajā dokumentā iespiež zīmogu un ieraksta vīzas numuru, lai to nebūtu iespējams izmantot atkārtoti. Šīs pārbaudes veic, lai izvairītos no jebkādiem aprēķina ielūgumiem, viltus ielūgumiem vai ielūgumiem, ko noformējuši nelegāli ārvalstnieki vai ārvalstnieki, kuru stāvoklis ir nestabils. Pirms vienotas vīzas pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējus var atbrīvot no prasības uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka viņiem ir, kur apmesties, ja viņi var pierādīt, ka viņu rīcībā ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai viņi varētu segt ar izturēšanos un apmešanos saistītus izdevumus tajā Šengenas valstī vai valstīs, ko viņi plāno apmeklēt.

—

Citi dokumenti, ko varētu pieprasīt: — pierādījums par dzīvesvietu un pierādījums par saikni ar dzīvesvietas valsti, — nepilngadīgo gadījumā – vecāku atļauja, — pieteikuma iesniedzēja sociālā un profesionālā statusa pierādījums. Ja Šengenas valstu tiesību akti prasa pierādījumus par ielūgumiem privātpersonām vai komandējumu gadījumā, apņemšanos atbalstīt finansiāli vai apņemšanos izmitināt, jāizmanto saskaņota forma.

1.5.   Pieteikuma iesniedzēja godprātības novērtējums

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja godprātību, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests pārbauda, vai, īstenojot vietēja mēroga konsulāru sadarbību, pieteikuma iesniedzēju atzīst par godprātīgu personu.

Turklāt saskaņā ar šīs instrukcijas VIII nodaļas 3. daļu jāizskata apmaiņas ceļā saņemtā informācija.

2.   Lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz vīzu pieteikumiem

2.1.   Lēmums par vīzas veidu un ieceļošanas reižu skaitu

Saskaņā ar 11. pantu, vienota vīza var būt:

—	ceļojumu vīza, kas derīga vienai vai divām ieceļošanas reizēm, ja nedz viens apmeklējums, nedz vairāki apmeklējumi kopumā nav ilgāki par trim mēnešiem pusgadā, skaitot no pirmās ieceļošanas datuma,

—

vīza, kas derīga vienu gadu un dod tiesības uz trīs mēnešus garu apmeklējumu pusgadā un vairākām ieceļošanas reizēm; šo vīzu var izsniegt personām, kas var dot visas vajadzīgās garantijas, un personām, par kurām Līgumslēdzējas Puses izrādījušas īpašu interesi. Izņēmuma gadījumos konkrētām personu kategorijām var izsniegt vīzu, kas derīga ilgāk par gadu, bet kuras derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem un kas dod tiesības uz vairākām ieceļošas reizēm,

—

tranzīta vīza, kas tās turētājam dod tiesības vienu, divas vai izņēmuma gadījumos vairākas reizes šķērsot Līgumslēdzēju Pušu teritoriju, lai nokļūtu trešās valsts teritorijā, ja vien neviens no tranzītiem nav ilgāks par piecām dienām, ir garantēta ārvalstnieka ierašanās trešā valstī un izraudzītajam maršrutam parasti ir vajadzīgs tranzīts caur Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.

2.2.   Iestādes, kas iejaucas, administratīvā atbildība

Diplomātiskais pārstāvis vai konsulārās daļas vadītājs atbilstīgi savas valsts piešķirtajām pilnvarām ir pilnībā atbildīgs par praktiskiem pasākumiem, ko viņa pārstāvniecība vai konsulārais dienests veic, izsniedzot vīzas, un par šiem jautājumiem apspriežas ar saviem kolēģiem.

Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests pieņem lēmumu, balstoties uz visu pieejamo informāciju un ņemot vērā konkrētā pieteikuma iesniedzēja situāciju.

2.3.   Procedūra, ko īsteno, ja vajadzīgas iepriekšējas apspriedes ar pārējo Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm

Līgumslēdzējas Puses ir pieņēmušas lēmumu izveidot sistēmu apspriedēm ar galvenajām iestādēm. Ja apspriežu tehniskā sistēma pārstāj darboties, atkarībā no situācijas var veikt šādus pagaidu pasākumus:

—	ierobežo apspriežu daudzumu un apspriežas tikai par tādām lietām, ko ir būtiski svarīgi apspriest,

—	var apspriesties, izmantojot Līgumslēdzēju Pušu vēstniecību un konsulātu vietējo tīklu,

—	izmanto to Līgumslēdzēju Pušu vēstniecību tīklu, kuras atrodas a) valstī, kas prasa apspriesties, b) valstī, ar ko apspriežas,

—	Kontaktpersonas izmanto parastos sakaru veidus: faksu, telefonu u.c.,

—	ievērojot kopējās intereses, izturas piesardzīgāk.

Ja pieteikumu iesniedzēji ietilpst 5.B pielikumā uzskaitītajās kategorijās, par kurām jāapspriežas ar Ārlietu ministrijas vai citas struktūras galveno iestādi (Konvencijas 17. panta 2. punkts), vienotas vīzas un ilgtermiņa vīzas, kas vienlaikus derīgas kā īstermiņa vīzas, izsniedz saskaņā ar turpmāk izklāstīto procedūru.

Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā vīzas pieteikumu iesniegusi persona, kas ietilpst kādā no šīm kategorijām, vispirms Šengenas Informācijas sistēmā pārbauda, vai par pieteikuma iesniedzēju nav brīdinājuma informācijas, kas ļauj liegt ieceļošanu.

Pēc tam pārstāvniecība vai dienests rīkojas saskaņā ar šādu procedūru:

a)	Procedūra Šā punkta b) apakšpunktā izklāstīto procedūru piemēro, ja Šengenas Informācijas sistēmā par vīzas pieteikuma iesniedzēju ir informācija, kas ļauj liegt ieceļošanu.

b)

Pieteikumu nosūtīšana valsts galvenajai iestādei Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā pieteikumu iesniegusi persona, kas ietilpst kādā no kategorijām, par ko ir jāapspriežas, tūlīt nosūta pieteikumu galvenajai iestādei savā valstī. — Ja galvenā iestāde pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu, par ko ir atbildīga Līgumslēdzēja Puse, kurai pieteikums nosūtīts, nav vajadzības sākt vai turpināt apspriežu procedūru ar to Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm, kuras lūgušas apspriedes. — Ja pieteikumu izskata atbildīgās valsts pārstāvis, Līgumslēdzējas Puses galvenā iestāde, kam iesniegts pieteikums, nosūta to atbildīgās valsts galvenajai iestādei. Ja pārstāvētās valsts galvenā iestāde – vai pārstāvētājas valsts galvenā iestāde, ja to paredz pārstāvības nolīgums – pieņem lēmumu noraidīt vīzas pieteikumu, nav jāsāk vai jāturpina apspriežu procedūru ar to Līgumslēdzēju Pušu galvenajām iestādēm, kas lūgušas apspriedes.

c)

Informācija, kas jānosūta galvenajai iestādei Apspriežoties ar galvenajām iestādēm, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā iesniegts pieteikums, nosūta savai galvenajai iestādei šādu informāciju: 1. Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā iesniegts pieteikums. 2. Pieteikuma iesniedzēja uzvārds, vārdi, dzimšanas datums un vieta un vecāku vārdi, ja zināmi. 3. Pieteikuma iesniedzēja (iesniedzēju) valstpiederība un iepriekšējās valstspiederības, ja zināmas. 4. Iesniegtā ceļošanas dokumenta vai iesniegto ceļošanas dokumentu veids un skaits, izdošanas datums un derīguma termiņa beigu datums. 5. Plānotā apmeklējuma ilgums un mērķis. 6. Plānotie ceļošanas datumi. 7. Vīzas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, profesija un darba devējs. 8. Dalībvalstu atsauksmes, jo īpaši par jebkādiem iepriekš iesniegtiem pieteikumiem vai apmeklējumiem parakstītājvalstu teritorijā. 9. Robeža, ko pieteikuma iesniedzējs plāno šķērsot, lai ieceļotu Šengenas teritorijā. 10. Jebkādi citi vārdi (pirmslaulību uzvārds vai vajadzības gadījumā uzvārds pēc laulībām, lai varētu veikt pilnīgu identifikāciju saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu un tās valsts tiesību aktu prasībām, kuras valstspiederīgais ir pieteikuma iesniedzējs). 11. Jebkāda informācija, ko diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests uzskata par vajadzīgu par, piemēram, dzīvesbiedru vai bērniem, kas ceļo kopā ar attiecīgo personu, kā arī jebkādas pieteikuma iesniedzējam iepriekš izsniegtas vīzas un vīzas pieteikumi uz to pašu galamērķi. Šo informāciju ņem no vīzas pieteikuma formas tādā secībā, kādā tā iekļauta iepriekš minētajā formā. Informācijai, ar ko apspriežoties jāapmainās galvenajām iestādēm, ir jāatbilst iepriekš minētajiem virsrakstiem. Līgumslēdzēja Puse, kas ierosina apspriesties, parasti ir atbildīga par to, kā informāciju nosūta, ar to saprotot, ka jābūt skaidri salasāmai atzīmei ar nosūtīšanas datumu un laiku un datumu un laiku, kad informāciju ir saņēmušas galvenās iestādes, kam tā adresēta.

d)

Pieteikumu nosūtīšana no vienas galvenās iestādes uz citu Tās Līgumslēdzējas Puses galvenā iestāde, kuras diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests ir saņēmis pieteikumu, savukārt apspriežas ar to Līgumslēdzējas Puses vai Pušu galveno iestādi vai iestādēm, kuras ir ierosinājušas apspriesties. Tālab par galvenajām iestādēm uzskata Līgumslēdzēju Pušu norādītās iestādes. Pēc vajadzīgo pārbaužu veikšanas šīs iestādes nosūta vīzas pieteikuma novērtējumu galvenajai iestādei, kas ar viņiem apspriedās.

e)

Atbildes nosūtīšanas termiņš: termiņa pagarinājums Galveno iestāžu rīcībā ir 7 kalendāro dienu maksimāli pieļaujamais termiņš, lai nosūtītu atbildi galvenajai iestādei, kas ierosināja apspriesties. Pirmo atbildes termiņu rēķina no dienas, kad galvenā iestāde, kam ir jāapspriežas, ir nosūtījusi pieteikumu. Ja šo 7 dienu laikā kāda no galvenajām iestādēm, ar ko apspriežas, lūdz pagarināt termiņu, to var pagarināt par 7 dienām. Izņēmuma gadījumos galvenā iestāde, ar ko apspriežas, var iesniegt pamatotu lūgumu pagarināt termiņu par vairāk nekā 7 dienām. Iestādēm, ar ko apspriežas, jānodrošina, ka steidzamos gadījumos atbildi izsūta tik ātri, cik vien iespējams. Pirmajā vai attiecīgi pagarinātajā termiņā nesaņemta atbilde ir pielīdzināma atļaujai un nozīmē, ka vienai vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm, ar ko apspriežas, nav pamata iebilst pret vīzas izsniegšanu.

f)

Konsultāciju rezultātā pieņemts lēmums Tiklīdz beidzies pirmais vai pagarinātais termiņš, Līgumslēdzējas Puses galvenā iestāde, kam iesniegts pieteikums, var dot atļauju diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam izsniegt vienotu vīzu. Ja galvenā iestāde nav pieņēmusi skaidru lēmumu, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā iesniegts pieteikums, var izsniegt vīzu 14 dienas pēc tam, kad galvenā iestāde, kas ierosinājusi apspriesties, nosūtījusi pieteikumu. Sākot apspriedes, katras galvenās iestādes pienākums ir par to informēt savas valsts diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāros dienestus. Ja galvenā iestāde saņem lūgumu izņēmuma kārtā pagarināt termiņu, tai par to ir jāinformē diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kurā iesniegts pieteikums: pārstāvniecība vai konsulārais dienests nedrīkst pieņemt lēmumu pieteikuma sakarā, kamēr nav saņemtas skaidras instrukcijas no savas valsts galvenās iestādes.

g)

Konkrētu dokumentu pārsūtīšana Izņēmuma gadījumos vēstniecība, kurā iesniegts vīzas pieteikums, pēc tās valsts konsulārās pārstāvniecības pieprasījuma, ar ko apspriežas, saskaņā ar Šengenas Konvencijas 17. pantu drīkst nosūtīt vīzas pieteikuma veidlapu (ar brīvu vietu fotogrāfijai). Šo procedūru piemēro tikai tādās vietās, kur ir gan konsultāciju lūgušās, gan konsultētājas valsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti, un tikai 5.B pielikumā uzskaitīto valstu pilsoņu pieteikumu gadījumā. Izņemot vietēja mēroga apspriedes atbilstīgi spēkā esošajiem Kopīgās konsulārās instrukcijas 5. B pielikuma noteikumiem, atbildi vai lūgumu par apspriedes termiņa pagarinājumu nekādos apstākļos nedrīkst pārsūtīt vietējā mērogā; galvenajām iestādēm savā starpā jāsazinās, izmantojot apspriežu tīklu.

2.4.   Atteikums izskatīt pieteikumu un izsniegt vīzu

Ja Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests atsakās izskatīt pieteikumu vai izsniegt vīzu, pārsūdzēšanas procedūru un iespējas reglamentē šīs Līgumslēdzējas Puses tiesību akti.

Ja vīzu atsaka un attiecīgās valsts tiesību akti paredz atteikuma pamatošanu, par pamatu jāizmanto šāds teksts:

Vajadzības gadījumā iepriekš minēto pamatojumu var papildināt ar sīkāku informāciju vai pievienot papildu informāciju atbilstīgi Šengenas valstu tiesību aktu prasībām, kas reglamentē šo jomu.

Ja diplomātiska vai konsulāra pārstāvniecība, kas pārstāv citu Šengenas valsti, ir spiesta pārtraukt vīzas pieteikuma izskatīšanu, par to jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam un viņš jāinformē, ka viņš var vērsties tuvākajā tādas valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecībā, kas ir kompetenta izskatīt vīzas pieteikumu.

3.   Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu

Vīzu, kas ir derīga tikai vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, var izsniegt:

(1)	ja diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests uzskata par vajadzīgu atkāpties no Konvencijas 15. pantā izklāstītajiem noteikumiem (16. pants) kāda 5. panta 2. punktā uzskaitīta iemesla dēļ (humānu iemeslu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ);

(2)

Konvencijas 14. pantā minētajos gadījumos: “1. Vīzu nedrīkst izsniegt, ja ceļošanas dokuments nav derīgs kādā no Līgumslēdzējām Pusēm. Ja ceļošanas dokuments ir derīgs tikai vienā vai vairākās Līgumslēdzējās Pusēs, izsniegtā vīza ir derīga tikai attiecīgajā Līgumslēdzējā Pusē vai Līgumslēdzējās Pusēs. 2. Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses ceļošanas dokumentu neatzīst par derīgu, vīzas vietā var izsniegt atļauju.”

(3)	ja pārstāvniecība vai dienests neapspriežas ar galvenajām iestādēm steidzamības dēļ (humānu iemeslu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ) vai ja šī procedūra rada iebildumus;

(4)

ja absolūtas nepieciešamības gadījumā pārstāvniecība vai dienests pieteikuma iesniedzējam, kas sešu mēnešu laikposmā jau izmantojis vīzu, kuras derīguma termiņš ir trīs mēneši, izsniedz jaunu vīzu apmeklējumam, ko veiks tajā pašā pusgadā. Iepriekš minētajā 1), 3) un 4) apakšpunktā paredzētajā gadījumā vīza ir derīga vienas Līgumslēdzējas Puses, Beniluksa vai divu Beniluksa valstu teritorijā, 2) apakšpunkta gadījumā – vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu, Beniluksa vai divu Beniluksa valstu teritorijā. Ja ir izsniegtas šīs vīzas, ir jāinformē pārējo Līgumslēdzēju Pušu pārstāvniecības vai dienesti.

VI   VĪZU IELĪMJU AIZPILDĪŠANA

Dokumenta 8. un 13. pielikumā: 8 – ielīmju aizsardzības elementu apraksts; 13 – aizpildītu vīzu ielīmju eksemplāru paraugi.

1.   Kopīgo ierakstu iedaļa (8. iedaļa)

1.1.   Aile “DERĪGA”

Šajā ailē norāda teritoriju, kurā vīzas turētājam ir tiesības ieceļot.

Šo aili var aizpildīt tikai vienā no šiem četriem veidiem:

a)	Šengenas valstis;

b)	viena vai vairākas Šengenas valstis, kuru teritorijā vīza ir derīga (šajā gadījumā lieto šādus saīsinājumus: A – Austrijai, F – Francijai, D – Vācijai, E – Spānijai, GR – Grieķijai, P – Portugālei, I – Itālijai, L – Luksemburgai, NL – Nīderlandei, B – Beļģijai);

c)	Beniluksa valstis;

d)	Šengenas valsts (lietojot b) apakšpunktā minētos saīsinājumus), kas izsniegusi valsts ilgtermiņa vīzu + Šengenas valstis.

—	Ja ielīmi izmanto, lai saskaņā ar Konvencijas 10. un 11. pantu izsniegtu vīzu, kas ir derīga ne tikai tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura vīzu izsniegusi, aili “Derīga” aizpilda, ierakstot vārdus “Šengenas valstis” tās Līgumslēdzējas Puses valodā, kura izsniedz vīzu.

—	Ja ielīmi izmanto, lai izsniegtu vīzas, kas derīgas, lai ieceļotu un uzturētos tikai vienas valsts teritorijā un izbrauktu no tās, šo iedaļu aizpilda tās valsts valodā, norādot, kuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vīzas turētājam ir tiesības ieceļot, uzturēties un no tās izbraukt.

—	Ja ielīmi izmanto, lai izsniegtu attiecīgas valsts ilgtermiņa vīzu, kas vienlaicīgi ir derīga kā vienota īstermiņa vīza ilgākais trīs mēnešus no derīguma sākuma datuma, šī aile ir jāaizpilda, norādot valsti, kas izsniegusi attiecīgas valsts ilgtermiņa vīzu, kam seko norāde “Šengenas valstis”.

—

Saskaņā ar Konvencijas 14. pantu ierobežots teritoriālais derīgums var aptvert vairākas dalībvalstis; tādos gadījumos saskaņā ar dalībvalstu kodiem, kas šajā ailē ir jānorāda, iespējamas šādas izvēles: a) aizpildot norādīt attiecīgo dalībvalstu kodus; b) tās dalībvalsts valodā, kura izsniedz vīzu, aizpildīt ar norādi “Šengenas valstis”, kam seko mīnus zīme iekavās un to dalībvalstu kodi, kuru teritorijā vīza nav derīga.

—	Ierobežots teritoriālais derīgums nevar attiekties uz teritoriju, kas ir mazāka par vienas Līgumslēdzējas Puses teritoriju.

1.2.   Aile “NO ... LĪDZ”

Šajā ailē norāda laikposmu, uz kuru vīza dod tiesības turētājam uzturēties attiecīgā teritorijā.

Datumu, no kura vīzas turētājs var ieceļot teritorijā, kurā vīza ir derīga, uzreiz pēc vārda “NO” ieraksta šādi:

—	datumu raksta ar diviem cipariem; ja attiecīgo datumu raksta ar vienu ciparu, pirmā cipara vietā raksta nulli;

—

defise;

—	mēnesi raksta ar diviem cipariem; ja attiecīgo mēnesi raksta ar vienu ciparu, pirmā cipara vietā raksta nulli;

—

defise;

—	gadu raksta ar diviem cipariem, kas atbilst gada pēdējiem diviem cipariem;

—	piemēram: 15-04-94 = 1994. gada 15. aprīlis.

Datumu, līdz kuram vīzas turētājam ir tiesības veikt apmeklējumu, uz ko viņam dod tiesības vīza, ieraksta aiz vārda “LĪDZ”. Vīzas turētājam ir jāatstāj teritorija, kurā vīza ir derīga, līdz šīs dienas pusnaktij.

Šo datumu raksta tāpat kā iepriekš minēto datumu.

1.3.   Aile “IECEĻOŠANAS REIZES”

Šajā ailē norāda, cik reizes vīzas turētājam ir atļauts ieceļot teritorijā, kurā vīza ir derīga; citiem vārdiem sakot, tajā norāda uzturēšanās laikposmus, ko var sadalīt vīzas derīguma termiņa laikā (sk. 1.4. punktu).

Ieceļot var vienu, divas vai vairākas reizes. Attiecīgo skaitu ieraksta pa labi no iepriekš iespiestās iedaļas, izmantojot “01”, “02” vai, ja vīza ļauj ieceļot vairāk nekā divas reizes, saīsinājumu “MULT”.

Attiecībā uz tranzīta vīzām ieceļošanas reižu skaits nedrīkst būt lielāks par divām reizēm (ieraksta “01” vai “02”). Vairāk nekā divas ieceļošanas reizes (“MULT”) drīkst atļaut tikai izņēmuma gadījumos.

Vīzas derīguma termiņš beidzas, kad kopējais turētāja izbraukšanas reižu skaits ir vienāds ar atļautajām ieceļošanas reizēm, pat ja vīzā norādīto dienu skaits vēl nav pagājis.

1.4.   Aile “UZTURĒŠANĀS ILGUMS ... DIENAS”

Šajā iedaļā norāda, cik dienas turētājs drīkst uzturēties teritorijā, kurā vīza ir derīga  (7). Šāda vizīte var būt nepārtraukta vai atkarībā no atļautā dienu skaita sadalīta vairākās reizēs laikposmā, kas minēts 1. punkta 2. apakšpunktā, ņemot vērā 1. punkta 3. apakšpunktā minēto atļauto ieceļošanas reižu skaitu.

Atļauto dienu skaitu ieraksta brīvajā vietā starp “UZTURĒŠANĀS ILGUMS” un “DIENAS” ar diviem cipariem; ja dienu skaits ir mazāks par 10, pirmais cipars ir nulle.

Maksimāli pieļaujamais dienu skaits, ko šajā ailē drīkst ierakstīt, ir 90 dienas pusgadā.

1.5.   Aile “IZSNIEGTA [VIETA] ... [DATUMS] ...”

Šajā iedaļā vīzu izsniegušās Līgumslēdzējas Puses valodā norādīts pilsētas nosaukums, kurā atrodas vīzu izsniegusī diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests; šo nosaukumu ieraksta Līgumslēdzējas Puses valodā starp vārdiem “[VIETA]” un “[DATUMS]”. Izsniegšanas datumu norāda pēc vārda “[DATUMS]”.

Izsniegšanas datumu raksta tāpat kā 1.2. punktā minēto datumu.

Iestādi, kas izsniegusi vīzu, var identificēt pēc ieraksta, kas redzams 4. iedaļā uz iespiestā zīmoga.

1.6.   Aile “PASES NUMURS”

Šajā ailē norāda tās pases numuru, kurā ielīmē vīzas ielīmi. Aiz šā numura ir atsauce uz bērniem un dzīvesbiedru, kas ceļo kopā ar vīzas turētāju, ja viņi ir reģistrēti vīzas turētāja pasē (ar burtu X, pirms kura norādīts skaits, apzīmē bērnus (piemēram, 3X = trīs bērni), ar burtu Y – dzīvesbiedru).

Ja vīzas turētāja ceļošanas dokumenta neatzīšanas dēļ vīzai lieto vienota formāta veidlapas, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, kas to izsniedz, var izvēlēties lietot to pašu veidlapu, lai attiecinātu vīzas derīgumu arī uz vīzas turētāja laulāto un vīzas turētāja apgādībā esošiem nepilngadīgajiem, kas ceļo kopā ar viņu, vai izsniegt atsevišķas veidlapas vīzas turētājam, viņa(–s) laulātajam un katrai viņa(–s) apgādībā esošai personai, ielīmējot attiecīgo vīzu katrā atsevišķā veidlapā.

Pases numurs ir sērijas numurs, kas iespiests vai perforēts visās vai gandrīz visās pases lapās.

Numurs, kas jāieraksta šajā ailē, ja vīza ir ielīmēta vienota formāta veidlapai, nav pases numurs, bet gan tas pats tipogrāfiskais numurs, ko veido seši cipari un kas ir uz veidlapas, kurai var pievienot vienu vai vairākas pavadvēstules, kas adresētas dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, kura izsniegusi vīzu.

1.7.   Aile “VĪZAS VEIDS”

Lai atvieglotu pārbaudes iestāžu darbu, šajā iedaļā precizē vīzas veidu, izmantojot burtus A, B, C un D, kas nozīmē:

A:	:	lidostas tranzīta vīza
B:	:	tranzīta vīza
C:	:	īstermiņa vīza
D:	:	valsts ilgtermiņa vīza
D + C:	:	valsts ilgtermiņa vīza, kas vienlaicīgi ir derīga kā īstermiņa vīza

Vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu un grupas vīzām attiecīgi lieto burtus A, B vai C.

1.8.   Aile “UZVĀRDS UN VĀRDS”

Šajā ailē raksta vīzas turētāja pasē vai ceļošanas dokumenta lauciņā “uzvārds” norādīto pirmo vārdu, un pēc tam lauciņā “vārds” norādītais pirmais vārds, tieši šādā secībā. Diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests pārliecinās, lai uzvārds un vārds, kas redzami pasē vai ceļošanas dokumentā un kas jāieraksta šajā ailē un elektroniski skenējamā iedaļā, ir tie paši, kas norādīti vīzas pieteikumā.

2.   Valstu ierakstu daļa (“PIEBILDES”) 9. iedaļa

Atšķirībā no 8. iedaļas (kopīgie un obligātie ieraksti) šī daļa ir atstāta brīva piebildēm, kas saistītas ar valstu noteikumiem. Kaut arī Līgumslēdzējas Puses šeit drīkst ierakstīt jebkādas piebildes, ko tās uzskata par svarīgām, viņu pienākums ir informēt par to partnerus, lai šos komentārus būtu iespējams atšifrēt (sk. 9. pielikumu).

3.   Fotogrāfijas iedaļa

Vīzas turētāja krāsu fotogrāfiju pielīmē šim nolūkam paredzētajā brīvajā vietā, kā norādīts 8. pielikumā. Attiecībā uz fotogrāfiju, kas jāpiestiprina vīzas uzlīmei, ievēro šādus noteikumus.

Galvas lielums no zoda līdz galvas virsai ir 70-80 % no fotogrāfijas virsmas vertikālā izmēra.

Obligātas izšķirtspējas prasības:

—	300 pikseļi uz collu (ppi), nesaspiesti, skenēšanai,

—	720 punkti uz collu (dpi) fotogrāfiju krāsu izdrukai.

Ja nav fotogrāfijas, šajā ailē obligāti jāieraksta vārdi “derīga bez fotogrāfijas” divās vai trijās valodās (tās dalībvalsts valodā, kura izsniedz vīzu, angļu valodā un franču valodā). Parasti šos vārdus uzdrukā ar printeri un, izņēmuma kārtā, uzliek īpašu zīmogu, un šādā gadījumā zīmogs apsedz daļu no rotācijas dobspieduma iedaļas, kuras kreisā vai labā puse norobežo fotogrāfijas pielīmēšanai atvēlēto lauciņu.

4.   Elektroniski skenējamā iedaļa (5. iedaļa)

Lēmumu par vīzas ielīmes un elektroniski skenējamās iedaļas formātu pieņēmusi ICAO [Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija], pamatojoties uz Šengenas valstu priekšlikumu. Šī iedaļa sastāv no divām rindām, kur katrā ir 36 rakstzīmes (OCR B-10 cpi). Norādījumi šīs iedaļas aizpildīšanai sniegti 10. pielikumā.

5.   Citi ar vīzu izsniegšanu saistītie aspekti

5.1.   Vīzas parakstīšana

Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem un praksi ir vajadzīgs paraksts rokrakstā, attiecīgajai atbildīgajai amatpersonai jāparaksta pases lapā ielīmētā ielīme.

Parakstu liek pa labi no ailes “PIEBILDES”; parakstam daļēji vajadzētu iesniegties pases vai ceļošanas dokumenta lappusē, tomēr tas nedrīkst aizsegt elektroniski skenējamo daļu.

5.2.   Aizpildītas vīzas ielīmes anulēšana

Vīzas ielīmē labojumus neveic. Ja, izsniedzot vīzu, tiek pieļauta kļūda, ielīmi anulē.

—	Ja kļūdu atklāj ielīmē, kas vēl nav ielīmēta pasē, ielīmi iznīcina, pārgriežot pa diagonāli.

—	Ja kļūdu atklāj pēc tam, kad ielīme ir ielīmēta pasē, ielīmei pārvelk sarkanu krustu un ielīmē jaunu ielīmi.

5.3.   Vīzas ielīmes ielīmēšana pasē

Ielīmi aizpilda pirms ielīmēšanas pasē. Zīmogu un parakstu liek uz ielīmes, tiklīdz tā ir ielīmēta pasē vai ceļošanas dokumentā.

Tiklīdz vīzas ielīme ir pareizi aizpildīta, to ielīmē pases pirmajā lappusē, kurā nav ierakstu vai zīmogu – izņemot pieteikuma identifikācijas spiedogu. Nepieņem pases, kurās nav brīvas vietas, kur ielīmēt ielīmi, pases, kurām beidzies derīguma termiņš, un pases, kas neļauj izbraukt no teritorijas, pirms nav beidzies vīzas derīguma termiņš, vai neļauj ārvalstniekam atgriezties izcelsmes valstī vai ieceļot trešā valstī (sk. Konvencijas 13. pantu).

5.4.   Pase un ceļošanas dokumenti, kuros drīkst ielīmēt vienotās vīzas

Kritēriji, pēc kuriem saskaņā ar Konvencijas 17. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem pieņem lēmumu, kuros dokumentos drīkst ielīmēt vīzu, ir uzskaitīti 11. pielikumā.

Saskaņā ar 14. pantu vīzu nedrīkst ielīmēt ceļošanas dokumentā, kas nav derīgs nevienā no Līgumslēdzējām Pusēm. Ja ceļošanas dokuments ir derīgs tikai vienā Līgumslēdzējā Pusē vai vairākās Līgumslēdzējās Pusēs, vīza, ko ielīmē, drīkst būt derīga tikai šajā Līgumslēdzējā Pusē vai Līgumslēdzējās Pusēs.

Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses ceļošanas dokumentu neatzīst par derīgu, vīzas vietā izsniedz atļauju. Valsts diplomātiskai pārstāvniecībai vai konsulāram dienestam ir jāizmanto vienota formāta veidlapa, lai ielīmētu vīzu, kas izsniegta tāda ceļošanas dokumenta turētājam, ko neatzīst valsts, kura izsniedz veidlapu. Šādai vīzai ir tikai ierobežots teritoriālais derīgums.

5.5.   Izsniedzēja – diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta – zīmogs

Vīzas izsniedzēja – diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta – zīmogu spiež iedaļā “PIEZĪMES” īpaši rūpīgi, lai nodrošinātu, ka tas netraucē nolasīt datus, un šis zīmogs daļēji pārklāj gan ielīmi, gan pases vai ceļošanas dokumenta lappusi, kurā ielīme ielīmēta. Tikai, ja ir jāiztiek bez elektoniski skenējamās iedaļas aizpildīšanas, zīmogu var uzspiest šai iedaļai, lai padarītu to nelietojamu. Zīmoga lielumu, saturu un to, kāda tinte jāizmanto, nosaka Līgumslēdzēju Pušu noteikumi.

Lai novērstu to, ka atkārtoti tiek izmantota vienotas formas veidlapā ielīmēta vīzas ielīme, izsniedzējas konsulārās pārstāvniecības zīmogu spiež labajā pusē, daļēji pārklājot gan ielīmi, gan veidlapu tā, lai netraucētu nolasīt aizpildītās ailes un lai zīmogs neiesniegtos elektroniski skenējamā iedaļā, ja tā ir aizpildīta.

VII.   ADMINISTRATĪVĀ VADĪBA UN ORGANIZĀCIJA

1.   Vīzu daļu darba organizēšana

Katra Līgumslēdzēja Puse ir atbildīga par savu vīzu daļu darba organizēšanu.

Pārstāvniecību vai dienestu vadītāji nodrošina, ka par vīzu izsniegšanu atbildīgās daļas darbs ir organizēts tā, lai novērstu jebkādu nolaidīgu rīcību, kas varētu veicināt zādzības un viltošanu.

—	par vīzu izsniegšanu atbildīgais personāls nekādā ziņā nedrīkst būt pakļauts vietēja mēroga spiedienam,

—	lai novērstu tādu “ieradumu” veidošanos, kas varētu mazināt modrību, atbildīgās amatpersonas tiek regulāri mainītas rotācijas kārtībā.

—	vīzas ielīmju glabāšana un izmantošana ir pakļauta drošības pasākumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro citiem dokumentiem, kam vajadzīga aizsardzība.

2.   Arhivēšana

Katra Līgumslēdzēja Puse ir atbildīga par vīzas pieteikumu arhivēšanu, un, ja vīzas izsniedz, apspriežoties ar centrālo iestādi – par pieteikuma iesniedzēju fotogrāfiju arhivēšanu.

Ja vīzu izsniedz, vīzas pieteikums jāglabā vismaz vienu gadu, ja vīzu atsaka – vismaz piecus gadus.

Lai pieteikumu būtu vieglāk atrast, apspriežoties un sniedzot apspriedes, norāda kartotēkas un arhīva datus.

3.   Vīzu reģistri

Katra Līgumslēdzēja Puse reģistrē saskaņā ar valsts praksi izsniegtās vīzas. Anulētas vīzu ielīmes reģistrē atsevišķi.

4.   Nodevas, kas jāiekasē par vīzas pieteikumu apstrādes administratīvajām izmaksām.

Nodevas, kas jāiekasē par vīzas pieteikuma apstrādes administratīvajām izmaksām ir uzskaitītas 12. pielikumā.

Nodevas tomēr neiekasē par administratīvām izmaksām, kas saistītas ar vīzas pieteikumu apstrādi, ko iesnieguši trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Savienības pilsoņa vai EEZ Līguma dalībvalsts valstspiederīgā ģimenes locekļi un kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties.

VIII.   VIETĒJA MĒROGA KONSULĀRĀ SADARBĪBA

1.   Vietēja mēroga konsulārās sadarbības pamatprincipi

Konsulārā sadarbība atrašanās vietā galvenokārt ir vērsta uz nelegālās imigrācijas draudu novērtēšanu. Tās galvenie mērķi ir noteikt kopējus lietu izskatīšanas kritērijus, apmainīties ar informāciju par viltotu dokumentu izmantošanu, iespējamiem nelegālās imigrācijas maršrutiem un par atteikumiem izsniegt vīzu, ja pieteikumi ir acīmredzami nepamatoti vai nepatiesi. Sadarbībai tāpat vajadzētu nodrošināt informācijas apmaiņu par bona fide pieteikuma iesniedzējiem un kopīgu informācijas pasniegšanu sabiedrībai par nosacījumiem, kas reglamentē Šengenas vīzas pieteikumus.

Konsulāru sadarbību īsteno, ņemot vērā arī vietējo administratīvo situāciju un sociālo un ekonomikas struktūru.

Pārstāvniecības un dienesti sanāksmes organizē regulāri, atkarībā no situācijas un tik bieži, cik tās uzskata par vajadzīgu: tie iesniedz šo sanāksmju ziņojumus galvenajām iestādēm. Pēc prezidentvalsts lūguma tie iesniedz vispārēju pusgada ziņojumu.

2.   Kā izvairīties no vairākiem vienlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem vai pieteikumiem, ko iesniedz drīz pēc tam, kad saņemts atteikums izsniegt vīzu

Informācijas apmaiņa starp pārstāvniecībām un dienestiem un pieteikumu identificēšanas pēc zīmoga vai kā citādi ir paredzēta, lai izvairītos no tā, ka viena un tā pati persona vienlaicīgi vai ar īsiem starplaikiem iesniedz vairākus vīzas pieteikumus vai nu laikā, kad tā pati vai cita pārstāvniecība vai dienests izskata pieteikumu, vai pēc tam, kad tā pati vai cita pārstāvniecība vai dienests ir noraidījis pieteikumu.

Neskarot iespējamās pārstāvniecību un dienestu savstarpējās apspriedes un informācijas apmaiņu, pārstāvniecība vai dienests, kurā iesniegts pieteikums, katra pieteikuma iesniedzēja pasē iespiež zīmogu ar tekstu “Pieprasījis vīzu … (datums) …(vieta).” Brīvajā vietā pie … (datums) ieraksta sešus ciparus (datums ar diviem cipariem, mēnesis ar diviem cipariem un gads ar diviem cipariem): otro brīvo vietu atstāj brīvu attiecīgajai diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam. Jānorāda arī pieprasītās vīzas kods.

Pieteikumu saņēmusī pārstāvniecība vai dienests pieņem lēmumu, vai iespiest zīmogus diplomātiskajās un dienesta pasēs.

Zīmogu var iespiest arī gadījumos, kad saņem ilgtermiņa vīzas pieteikumus.

Ja Šengenas valsts pārstāv citu Šengenas valsti, zīmogā pēc pieprasītā vīzas veida koda jābūt atzīmei “R”, aiz kuras norādīts pārstāvētās valsts kods.

Ja vīzu izsniedz, ielīmi, ja vien tas iespējams, līmē uz identifikācijas zīmoga.

Izņēmuma gadījumos, kad ir acīmredzami nelietderīgi iespiest zīmogu, prezidentvalsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests informē attiecīgo Šengenas valstu grupu un iesniedz šai grupai apstiprināšanai alternatīvu priekšlikumu, piemēram, par apmaiņu ar pasu kopijām vai noraidīto vīzu pieteikumu sarakstiem, norādot arī atteikumu iemeslus.

Diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro dienestu vadītāji vai nu pēc prezidentvalsts ierosmes, vai pēc pašu ierosmes pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīgi alternatīvi vai papildu preventīvi pasākumi.

3.   Pieteikuma iesniedzēja godprātības novērtējums

Lai atvieglotu pieteikuma iesniedzēja godprātības novērtēšanu, diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti var saskaņā ar valstu tiesību aktiem un šīs nodaļas 1. punktu apmainīties ar informāciju, pamatojoties uz noslēgtiem vietēja mēroga sadarbības nolīgumiem.

Laiku pa laikam var apmainīties ar informāciju par: personām, kuru pieteikumi noraidīti, jo viņas izmantojušas zagtus, pazaudētus vai viltotus dokumentus, vai kuras nav ievērojušas iepriekšējās vīzas paredzēto izbraukšanas datumu, vai arī kuras rada draudus drošībai un jo īpaši, ja ir pamats uzskatīt, ka persona mēģina nelegāli imigrēt Līgumslēdzēju Pušu teritorijā.

Informācija, ko veido un ar ko apmainās kopīgi, ir līdzeklis, ar kura palīdzību izvērtē vīzu pieteikumus. Tomēr tas neaizstāj vīzas pieteikuma izskatīšanu, meklēšanu Šengenas Informācijas sistēmā un galveno iestāžu apspriedes.

4.   Apmaiņa ar statistikas datiem

4.1.	Reizi trijos mēnešos jāapmainās ar statistikas datiem par izsniegtajām īstermiņa, tranzīta un lidostas tranzīta vīzām un oficiāli noraidītajiem šo vīzu pieteikumiem.

4.2.

Neskarot Konvencijas 16. pantā izklāstītās prasības, kas skaidri noteiktas Kopīgās konsulārās instrukcijas 14. pielikumā un saskaņā ar ko Šengenas valstīm 72 stundu laikā ir jāizsūta informācija par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniegšanu, Šengenas valstu diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro dienestu pienākums ir apmainīties ar statistikas datiem par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu un pārsūtīt šos datus savu valstu galvenajām iestādēm.

5.   Vīzas pieteikumi, ko aizpilda privātas administratīvas aģentūras, ceļojumu aģentūras un ceļojumu rīkotāji

Vīzas pieteikumu pamatlikums nosaka, ka vajadzētu būt iespējai noturēt individuālas pārrunas. Tomēr bez tām var iztikt, ciktāl nav pamatotu šaubu par pieteikuma iesniedzēja godprātību, vizītes mērķi vai pieteikuma iesniedzēja patieso nodomu atgriezties izcelsmes valstī, ja cienījama un maksātspējīga juridiska persona, kas organizē grupu ceļojumus, diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajam dienestam iesniedz vajadzīgos dokumentus un pietiekami ticami apliecina pieteikuma iesniedzēja godprātību, brauciena mērķi un pieteikuma iesniedzēja patieso nodomu atgriezties (sk. III sadaļas 4. punktu).

Tas, ka privātas administratīvas aģentūras, ceļojumu aģentūras, ceļojumu rīkotāji un to mazumtirgotāji rīkojas kā pieteikuma iesniedzēja pilnvaroti starpnieki, ir gan vienkārši, gan derīgi, jo īpaši valstīs ar lielu teritoriju. Šie komercstarpnieki pēc būtības nav vienādi, jo tie vienādā apjomā neuzņemas saistības pret klientiem, kas uztic tiem apstrādāt vīzu; tādējādi maksātspēja un uzticamība, ko no tiem gaida, principā būs tieši proporcionāla tam, ciktāl tie iesaistās, kopumā plānojot ceļojumu, izmitināšanu, medicīnisko un ceļojuma apdrošināšanu, un atbildībai, ko tie uzņemas saistībā ar klienta atgriešanos izcelsmes valstī.

5.1.   Starpnieku veidi

(a)	Vienkāršākā veida starpnieks ir privāta administratīva aģentūra, kuras sniegtā palīdzība klientam ietver tikai personas dokumentu un citu papilddokumentu iesniegšanu klienta uzdevumā.

(b)

Otra veida komercstarpnieks ir transporta aģentūras vai vietējās ceļojumu aģentūras, kas dažos gadījumos ir saistītas ar aviopārvadātājiem – gan attiecīgas valsts, gan citām aviokompānijām, kuras veic regulārus pasažieru pārvadājumus vai pasažieru līgumpārvadājumus. Palīdzība, ko šī aģentūras sniedz klientiem, ietver papilddokumentu iesniegšanu, kā arī vajadzības gadījumā biļešu tirdzniecību un vietas rezervēšanu viesnīcā.

(c)

Trešais starpnieka veids ir ceļojumu rīkotaji vai tūrisma firmas – gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas regulāri organizē kompleksus ceļojumus (kārto ceļojuma dokumentus, transportu, izmitināšanu, citus tūristiem paredzētus pakalpojumus, kas nav iepriekš minēto pakalpojumu palīgelements, medicīnisko un ceļojuma apdrošināšanu, pārsēšanos brauciena laikā), – kas pārdod šādus kompleksus ceļojumus vai laiž pārdošanā paši vai ar tāda mazumtirgotāja vai ceļojumu aģentūras starpniecību, ko ar ceļojumu rīkotāju saista līgumattiecības. Ceļojumu rīkotājam un aģentūrai, kas mazumtirdzniecībā piedāvā komplekso ceļojumu, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir tikai organizētā brauciena patērētājs un piedāvājums apstrādāt vīzas pieteikumu ir daļa no organizēšanas. Šim trešajam, kompleksajam starpniecības pakalpojuma veidam ir vairāki posmi un aspekti, ko var objektīvi pārraudzīt: darījumu dokumenti, vadība, brauciena faktiskā izpilde un galamērķis, izmitināšana un grupas ieceļošanas un izceļošanas grafiks.

5.2   Saskaņota sadarbība ar privātām administratīvām aģentūrām, ceļojumu aģentūrām, ceļojumu rīkotājiem un ceļojumu mazumtirgotājiem

(a)

Visām diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem, kas ir vienā pilsētā, vajadzētu censties nodrošināt iepriekš minēto pamatnostādņu saskaņotu piemērošanu vietējā mērogā, balstoties uz starpniecības pakalpojumu veidu, ko nodrošina attiecīgās aģentūras. Lai gan katra diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārs dienests patstāvīgi pieņem lēmumu, vai strādāt ar aģentūrām vai ne, tiem ir jāsaglabā iespēja jebkurā brīdī atsaukt akreditāciju, ja to pieprasa pieredze un vienotas vīzas politikas intereses. Ja diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests pieņem lēmumu sadarboties ar aģentūru, tam jāievēro šajā sadaļā izklāstītā darba prakse un procedūras. — Dalībvalstu konsulāriem dienestiem jābūt īpaši uzmanīgiem un cieši jāsadarbojas, izvērtējot un izņēmuma kārtā akreditējot privātas administratīvas aģentūras. Šo aģentūru vīzas pieteikumus izskatīs rūpīgi, pārbaudot katra vīzas turētāja pavaddokumentus un dokumentus, kas attiecas uz licenci un privātās aģentūras reģistrāciju komercreģistrā. — Izskatot transporta aģentūru vai vietējo ceļojumu aģentūru iesniegtos vīzu pieteikumus, īpaša uzmanība jāpievērš pieteikuma iesniedzēja apstākļiem un katrā gadījumā jāpārbauda pievienoto dokumentu ticamība. Konsulāriem dienestiem ir cieši jāsadarbojas, stiprinot attiecīgos mehānismus, ko izmanto, lai atklātu pārkāpumus pašu aģentūru un pārvadātāju iekšējā struktūrā, un, atbalstot šos mehānismus, aģentūru pieļautie pārkāpumi ir jādara zināmi vietējās un reģionālā mēroga konsulārās sadarbības dalībniekiem. — Kritēriji, ko ņem vērā, akreditējot ceļojumu aģentūras (ceļojumu rīkotājus un mazumtirgotājus), tostarp ir: spēkā esošā licence, komercreģistrācija, sabiedrības statūti, līgumi ar bankām, kuras šīs aģentūras izmanto, jaunākie līgumi ar tūrisma pakalpojumu Kopienas saņēmējiem, kam jāietver visi kompleksā ceļojuma elementi (izmitināšanas pakalpojumi un kompleksā ceļojuma pakalpojumi), līgumi ar aviosabiedrībām, kam jāietver izceļošana un garantēta atgriešanās noteiktā datumā, kā arī vajadzīgā medicīniskā un ceļojuma apdrošināšana. Šo ceļojumu aģentūru iesniegtie vīzu pieteikumi ir rūpīgi jāpārbauda.

(b)

Īstenojot vietējā mēroga konsulāro sadarbību, diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti tāpat cenšas saskaņot darba praksi un procedūras, kā arī kritērijus, ko izmanto, lai uzraudzītu privātu administratīvo aģentūru, ceļojumu aģentūru un ceļojumu organizētāju (ceļojumu rīkotāju un mazumtirgotāju) pienācīgu darbību. Šādai pārraudzībai jāietver vismaz akreditācijas dokumentu pārbaudes, ko var veikt jebkurā brīdī, pārbaudes uz vietas, tostarp personīga intervija vai intervija pa telefonu ar pieteikuma iesniedzēju, ceļojumu un izmitināšanas ticamības pārbaude un, ja iespējams, ar grupas atgriešanos saistīto dokumentu ticamības pārbaude.

(c)

Jānodrošina intensīva būtiskas informācijas apmaiņa par privātu administratīvu aģentūru, ceļojumu aģentūru un ceļojumu organizētāju (ceļojumu rīkotāju un mazumtirgotāju) darbību: jādara zināmi atklātie pārkāpumi, regulāri jāapmainās ar informāciju par noraidītiem vīzas pieteikumiem, jāziņo par atklātiem ceļojuma dokumentu viltošanas veidiem un par plānotiem braucieniem, kas nav notikuši. Sadarbība ar privātām administratīvām aģentūrām, ceļojumu aģentūrām un ceļojumu organizētājiem (ceļojumu rīkotājiem un mazumtirgotājiem) regulāri jāapspriež sanāksmēs, ko organizē, īstenojot kopēju konsulāro sadarbību.

(d)

Īstenojot vietējā mēroga konsulāro sadarbību, jāapmainās ar to privāto administratīvo aģentūru, ceļojumu aģentūru un ceļojumu organizētāju (ceļojumu rīkotāju un mazumtirgotāju) sarakstiem, kam akreditāciju piešķīrusi katra diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests vai kam akreditācija ir atcelta, pievienojot pamatojumu katram šādas atcelšanas gadījumam.

(e)	Privātām administratīvām aģentūrām, ceļojumu aģentūrām un ceļojumu organizētajiem (ceļojumu rīkotājiem un mazumtirgotājiem) ir jāiesniedz diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulātiem, kas tos akreditējuši, viena vai divu darbinieku vārdi, kas kā starpnieki ir pilnvaroti iesniegt vīzu pieteikumus.

---

(1)  Saskaņā ar Konvencijas 138. pantu šie noteikumi attiecas tikai uz Francijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Eiropas teritoriju.

(2)  OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.

(3)  Izņēmuma gadījumos īstermiņa vai tranzīta vīzas drīkst izsniegt uz robežas, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Kopīgās rokasgrāmatas par ārējām robežām II daļas 5. punktā.

(4)  OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.

(5)  OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.

(6)  Šīs ieteicamo līdzekļu summas nosaka saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Kopīgās rokasgrāmatas par ārējām robežām I daļā.

(7)  Tranzīta vīzu gadījumā tranzīts nedrīkst būt ilgāks par 5 dienām.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---