ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 321

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

48. sējums
2005. gada 16. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Informācija

 

Komisija

2005/C 321/1

Euro maiņas kurss

1

2005/C 321/2

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/M.2139 Bombardier/Adtranz (saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci, OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)  ( 1 )

2

2005/C 321/3

Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos atzinums, kas sniegts tās 133. sēdē 2005. gada 29. jūnijā attiecībā uz lēmuma projektu par lietu COMP/M.2139 — Bombardier/ADtranz  ( 1 )

3

2005/C 321/4

Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos

4

2005/C 321/5

Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Apvienotās Karalistes veiktie grozījumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai starp Glāzgovu un Barru ( 1 )

5

2005/C 321/6

Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Apvienotās Karalistes veiktie grozījumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai starp Glāzgovu (Glasgow) un Kempbeltaunu (Campbeltown) un Glāzgovu un Tairi (Tiree) ( 1 )

6

2005/C 321/7

Valsts atbalsts — Nīderlande — Valsts atbalsts nr. C 35/2005 (ex N 59/2005) — Platjoslas attīstība Apingedamā — Aicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )

7

2005/C 321/8

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai ( 1 )

13

2005/C 321/9

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai ( 1 )

15

2005/C 321/0

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam ( 1 )

17

2005/C 321/1

Dalībvalstu sniegta informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )

18

2005/C 321/2

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )

20

2005/C 321/3

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4047 Aviva/Ark Life) ( 1 )

21

2005/C 321/4

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3963 — Philips/Lumileds) ( 1 )

22

2005/C 321/5

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.3980 — Canon/Canon España) ( 1 )

22

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Informācija

Komisija

16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/1


Euro maiņas kurss (1)

2005. gada 15. desembris

(2005/C 321/01)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1999

JPY

Japānas jēna

139,28

DKK

Dānijas krona

7,4517

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,67670

SEK

Zviedrijas krona

9,4180

CHF

Šveices franks

1,5420

ISK

Islandes krona

74,81

NOK

Norvēģijas krona

7,9595

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CYP

Kipras mārciņa

0,5735

CZK

Čehijas krona

28,952

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

252,67

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6964

MTL

Maltas lira

0,4293

PLN

Polijas zlots

3,8445

RON

Rumānijas leja

3,6442

SIT

Slovēnijas tolērs

239,49

SKK

Slovākijas krona

37,918

TRY

Turcijas lira

1,6180

AUD

Austrālijas dolārs

1,6026

CAD

Kanādas dolārs

1,3888

HKD

Hongkongas dolārs

9,3024

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7279

SGD

Singapūras dolārs

2,0003

KRW

Dienvidkorejas vons

1 214,90

ZAR

Dienvidāfrikas rands

7,6685

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,6880

HRK

Horvātijas kuna

7,3850

IDR

Indonēzijas rūpija

11 801,02

MYR

Malaizijas ringits

4,532

PHP

Filipīnu peso

63,853

RUB

Krievijas rublis

34,4000

THB

Taizemes bats

49,072


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/2


Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/M.2139 Bombardier/Adtranz

(saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci, OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2005/C 321/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Komisija 2001. gada 3. aprīlī par savietojamu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību atzina koncentrāciju, kurā Bombardier Padomes Regulas (EK) Nr. 4064/89 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ieguva vienpersonisku kontroli pār uzņēmumu DaimlerChrysler Rail Systems (Adtranz). Atzīšana par koncentrācijas savietojamību ir spēkā, ja tiek izpildīti vairāki noteikumi un pienākumi.

Viens no noteikumiem attiecās uz VA Tech AG meitas uzņēmumu Elin EBG Traction (“ETR”), kas ir vietējās satiksmes vilcienu un tramvaju/ātrgaitas tramvaju dzinēju tehnoloģiju piegādātājs. Kad tika izbeigta ETR strukturālā saikne ar Bombardier, kas bija nepieciešams, lai tiktu atzīta savietojamība ar kopējo tirgu, bija nepieciešams ETR nodrošināt darba apjomu, kas ļautu tam ekonomiski izdzīvot. Tādēļ Bombardier tika uzlikts par pienākumu ar ETR noslēgt Kopīgas attīstības līgumu, kurā atrunāta šo divu uzņēmumu sadarbība līdz 2006. gadam attiecībā uz tramvaju “CityRunner Type Linz”, kam ETR piegādā elektrisko vilci.

Šīs saistības pamatojums drīz nepastāvēs. Siemens plāno iegūt vienpersonisku kontroli pār VA Tech un līdz ar to arī pār ETR. Tādēļ ETR finansiālajā struktūrā notiks izmaiņas, un ETR ekonomiskai izdzīvošanai šādā gadījumā vairs nebūs nepieciešams nodrošināt Bombardier pasūtījumus. Tādējādi, ja Siemens iegūst kontroli pār ETR, vairs nav nepieciešams Bombardier uzlikt par pienākumu CityRunner Type Linz vajadzībām elektrisko vilci iegādāties no ETR.

Ja spēkā paliek lēmums lietā COMP/M.3653 Siemens/VA Tech un Siemens plānotā vienpersoniskās kontroles ieguve pār VA Tech AG, kas atļauta ar šo lēmumu, tiek īstenota, šis lēmuma projekts ierosina atcelt minēto saskaņā ar 8. panta 5. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 4064/2004 Bombardier uzlikto pienākumu.

Ievērojot faktu, ka ierosinātais lēmuma projekts tikai atbrīvo Bombardier no pienākuma un Siemens savā 2005. gada 16. jūnija vēstulē skaidri atsakās no tiesībām, kas varētu izrietēt no šī pienākuma, lietā nav nepieciešams izteikt īpašus apsvērumus attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam.

Briselē, 2005. gada 30. jūnijā.

Serge DURANDE


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/3


Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos atzinums, kas sniegts tās 133. sēdē 2005. gada 29. jūnijā attiecībā uz lēmuma projektu par lietu COMP/M.2139 — Bombardier/ADtranz

(2005/C 321/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka 2001. gada 4. aprīļaBombardier apņemšanās lietā COMP/M.2139 Bombardier/ADtranz 5 gadus iegādāties elektrisko vilci Cityrunner Linz tipa tramvajiem vienīgi no Elin EBG Traction, kas ir VA Tech meitas uzņēmums, vairs nav nepieciešama, ja Komisija pieņem lēmumu lietā Nr. 3653 Siemens/VA Tech, kas ir spēkā, ievērojot noteikumus un pienākumus, un tā rezultātā VA Tech kļūst par Siemens sastāvdaļu.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka līdz ar to lietā COMP/M.2139 Bombardier/ADtranz pieņemtā lēmuma Pielikuma 1. b) punktā minētais pienākums ar Komisijas ierosināto lēmumu ir jāatceļ.

3.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā arī citus diskusijas gaitā izteiktos apsvērumus.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/4


Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos

(2005/C 321/04)

1.

Komisija paziņo, ka tālāk minēto antidempinga pasākumu termiņš beigsies tālāk tabulā norādītajā datumā, ja netiks ierosināta to pārskatīšana saskaņā ar tādu procedūru, kā noteikts Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis 11. panta 2. punktā.

2.   Procedūra

Kopienas ražotāji var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā pieprasījumā jānorāda pietiekami pierādījumi tam, ka šo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums.

Ja Komisija nolems pārskatīt attiecīgos pasākumus, importētājiem, eksportētājiem, eksportētājas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem tiks dota iespēja paplašināt, atspēkot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos pasākumus vai iebilst pret tiem.

3.   Termiņa ierobežojums

Kopienas ražotāji, pamatojoties uz augstāk minēto, var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu, un tam jānonāk Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (Nodaļa B-1), J-79 5/16, B-1049 Briselē (2) jebkurā laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas datuma, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tālāk tabulā norādītā datuma.

4.

Šis paziņojums tiek publicēts saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu.

Produkts

Izcelsmes vai eksportētāja(-as) valsts(-is)

Pasākumi

Atsauce

Beigu datums

Polietilēntereftalāta (PET) plēve

Indija

Korejas Republika

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 1676/2001 (OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.) tāpat kā uz Indiju attiecināta arī uz importa sūtījumiem no Brazīlijas un Izraēlas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1975/2004 (OV L 342, 18.11.2004., 1. lpp.)

24.8.2006.

Indija

Saistības

Komisijas Lēmums Nr. 2001/645/EK (OV L 227, 23.8.2001., 56. lpp.)

24.8.2006.

Ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas un uzpildāmas kabatas krama šķiltavas

Ķīnas Tautas Republika

Taivāna

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 1824/2001 (L 248, 18.9.2001., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 155/2003 (OV L 25, 30.1.2003., 27. lpp.)

19.9.2006.


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  Telefakss: (32-2) 295 65 05.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/5


Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Apvienotās Karalistes veiktie grozījumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai starp Glāzgovu un Barru

(2005/C 321/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi lēmumu grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu starp Glāzgovu un Barru, kā izklāstīts Paziņojumā, kas publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 387, 6. lpp., 1996. gada 21. decembrī, tā grozījumi publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 355, 4. lpp., 1999. gada 8. decembrī, C 310, 8. lpp., 2002. gada 13. decembrī un C 278, 6. lpp., 2003. gada 19. novembrī saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem.

2.

Grozītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas:

Minimālais lidojumu biežums

divi lidojumi starp Glāzgovu un Barru turp un atpakaļ katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas

Tilpība

Izmantotā lidaparāta tilpība ir ne mazāk kā

13 sēdvietas lidojumam no Glāzgovas uz Barru un 15 sēdvietas lidojumam no Barras uz Glāzgovu (no pirmdienas līdz piektdienai); kā arī

12 sēdvietas lidojumam no Glāzgovas uz Barru un 15 sēdvietas lidojumam no Barras uz Glāzgovu (sestdienās)

Gaisa kuģa tips

Izmantotais gaisa kuģis ir piemērots, lai nolaistos Barras lidjoslā, kas atrodas Traigh Mhor pludmalē.

Pasažieru pārvadāšanas cenas

Cena par biļeti vienā virzienā nedrīkst pārsniegt GBP 71 (ieskaitot maksu par pakalpojumu un drošību, bet neieskaitot gaisa kuģa pasažiera nodevu).

Maksimālās biļešu cenas katrā maršrutā var paaugstināt vienu reizi katru gadu ar Skotijas valdības iepriekšēju rakstveida piekrišanu un saskaņā ar Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības cenu indeksu (visas pozīcijas) vai jebkuru indeksu, kas to aizstāj.

Citas tarifu līmeņu izmaiņas nedrīkst veikt bez iepriekšējas rakstiskas Skotijas valdības piekrišanas.

Jaunās maksimālās biļešu cenas katram maršrutam jāpaziņo Civilās aviācijas iestādei, un tās nestājas spēkā, pirms tiek paziņotas Eiropas Komisijai, kas var tās publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/6


Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Apvienotās Karalistes veiktie grozījumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai starp Glāzgovu (Glasgow) un Kempbeltaunu (Campbeltown) un Glāzgovu un Tairi (Tiree)

(2005/C 321/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi lēmumu grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu starp Glāzgovu un Kempbeltaunu un Glāzgovu un Tairi, kā izklāstīts Paziņojumos, kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 387, 6. lpp. un C 387, 7. lpp. 1996. gada 21. decembrī, to grozījumi publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 355, 3. lpp., 1999. gada 8. decembrī, C 310, 7. lpp., 2002. gada 13. decembrī un C 278, 5. lpp., 2003. gada 19. novembrī saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem.

2.

Grozītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas:

—   Minimālais lidojumu biežums

divi lidojumi starp Glāzgovu un Kempbeltaunu turp un atpakaļ katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, kā

arī

viens lidojums starp Glāzgovu un Tairi turp un atpakaļ katru dienu, izņemot svētdienas.

—   Tilpība

Tā lidaparāta tilpībai, ko izmanto lidojumiem starp Glāzgovu un Kempbeltaunu no pirmdienas līdz piektdienai, būtu jābūt ne mazākai par 14 sēdvietām (no Glāzgovas uz Kempbeltaunu) un ne mazākai par 16 sēdvietām (no Kempbeltaunas uz Glāzgovu).

Tā lidaparāta tilpībai, ko izmanto lidojumiem starp Glāzgovu un Tairi no pirmdienas līdz piektdienai, būtu jābūt ne mazākai par 13 sēdvietām (no Glāzgovas uz Tairi) un ne mazākai par 16 sēdvietām (no Tairi uz Glāzgovu).

(Pašreizējais pakalpojumu sniedzējs paredz vienu sēdvietu pastam visos izejošos lidojumos no Glāzgovas uz Tairi. Taču par to jāvienojas atsevišķi.)

—   Pasažieru pārvadāšanas cenas

Cena par biļeti vienā virzienā lidojumiem starp Glāzgovu un Kempbeltaunu nedrīkst pārsniegt GBP 50 (ieskaitot maksu par pakalpojumu un drošību, bet neieskaitot gaisa kuģa pasažiera nodevu), kā arī

Cena par biļeti vienā virzienā lidojumiem starp Glāzgovu un Tairi nedrīkst pārsniegt GBP 62 (ieskaitot maksu par pakalpojumu un drošību, bet neieskaitot gaisa kuģa pasažiera nodevu).

Maksimālās biļešu cenas katrā maršrutā var paaugstināt vienu reizi katru gadu ar Skotijas valdības iepriekšēju rakstveida piekrišanu un saskaņā ar Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības cenu indeksu (visas pozīcijas) vai jebkuru indeksu, kas to aizstāj.

Citas tarifu līmeņu izmaiņas nedrīkst veikt bez iepriekšējas rakstiskas Skotijas valdības piekrišanas.

Jaunās maksimālās biļešu cenas katrā maršrutā jāpaziņo Civilās aviācijas pārvaldei, un tās stājas spēkā tikai pēc tam, kad tiek paziņotas Eiropas Komisijai, kas var tās publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/7


VALSTS ATBALSTS — NĪDERLANDE

Valsts atbalsts nr. C 35/2005 (ex N 59/2005)

Platjoslas attīstība Apingedamā

Aicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktu

(2005/C 321/07)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar vēstuli 2005. gada 20. oktobrī, kas tās oriģinālvalodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija ir paziņojusi Nīderlandei par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu/pasākumu.

Ieinteresētās puses var iesniegt savas piezīmes par platjoslas attīstības finansēšanas projektu Apingedamā, attiecībā uz kuru Komisija ir uzsākusi procedūru. Termiņš piezīmju iesniegšanai ir viens mēnesis pēc šī kopsavilkuma un pielikumā pievienotās vēstules publicēšanas dienas. Piezīmes jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Competition Directorate-General

DG COMP State Aid Greffe

Office SPA 3 06/05

B-1049 Brussels

Faksa numurs: (32-2) 296 12 42

Šīs piezīmes tiks darītas zināmas Nīderlandes iestādēm. Jebkura no ieinteresētajām pusēm, kas iesniedz savas piezīmes, pamatojot savu prasību, var rakstiski pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta.

KOPSAVILKUMS

Procedūra

2004. gada novembrī kabeļu operators Essent iesniedza Komisijai sūdzību par valsts līdzekļu piešķiršanu stikla šķiedras tīklam Apingedamā, Nīderlandē. Essent jau ir iesniedzis apelāciju Nīderlandes tiesā 2004. gada septembrī. Tiesa uzdeva izdeva rīkojumu pašvaldībai ziņot par plānoto atbalsta piešķiršanu Komisijai un apturēja tālāko tīkla izbūvi (1). Nīderlandes iestādes 2005. gada februārī ziņoja Komisijai par pasākumu, apgalvojot, ka tas neparedz valsts atbalstu. Komisija 2005. gada martā pieprasīja no Nīderlandes iestādēm sīkāku informāciju. Nīderlandes iestādes atbildēja vēlāk par noteikto termiņu — 2005. gada augustā.

Pasākuma apraksts

Apingedamas pašvaldība uzskata, ka publiskais finansējums ir nepieciešams, lai, atbalstot stikla šķiedras tīkla (Fibre to the Home, FttH) ekspluatāciju, nodrošinātu pilsoņiem modernus platjoslas pakalpojumus, kas līdz šim nav bijuši pietiekami pieejami. Pašvaldība nolēma finansiāli piedalīties šajā projektā pēc tam, kad tirgus dalībnieki nebija izrādījuši interesi par projektu saskaņā ar tirgus noteikumiem.

Plānotais šķiedras tīkls ir sadalīts pasīvajā un aktīvajā slānī. Pasīvais slānis piederēs sabiedriskam fondam, ko dibina un kontrolē pašvaldība. Aktīvā slāņa īpašnieks un finansētājs būs uzņēmums, ko izveido privātie ieguldītāji (Damsternet). Damsternet attiecībā pret pakalpojumu sniedzējiem būs tikai vairumtirgotājs, un tie savukārt sniegs platjoslas pakalpojumus gala lietotājiem (mājsaimniecībām un uzņēmumiem).

Pasākuma novērtējums

Pasākumā tiek izmantoti valsts līdzekļi, jo šī tīkla pasīvo slāni finansē Apingedamas pašvaldība. Fondam, Damsternet un privāto pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirtas ekonomiskas priekšrocības, jo tie varēs nodrošināt infrastruktūru un piekļūt tai ar nosacījumiem, kas ir daudz izdevīgāki par tirgus noteikumiem. Valsts iejaukšanās izkropļo konkurenci, jo šis pasākums maina esošos tirgus nosacījumus, ļaujot ātru platjoslas pakalpojumiem sniedzējiem (Damsternet) iekļūt vairumtirgū, kā arī ļaujot pakalpojumu sniedzējiem iekļūt saistītajos privāto platjoslas pakalpojumu un telekomunikāciju tirgos. Tā kā šī iejaukšanās, iespējams, skars elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējus no citām dalībvalstīm, pasākums var ietekmēt tirdzniecību.

Šķiet, ka saderīguma novērtējumu var veikt tikai, pamatojoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tas nozīmē, ka pasākumam ir jābūt nepieciešamam un proporcionālam, lai sasniegtu ar vispārējām interesēm saistītu mērķi, t.i., tirgus nepilnību korekciju vai apstiprinātu kohēzijas/pārdalīšanas mērķi.

Nepieciešamība un proporcionalitāte

Platjoslas savienojumu pieejamība ir pakalpojumu veids, kas pēc savas būtības spēj ietekmēt produktivitāti un ekonomisko izaugsmi. Citos gadījumos Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsts infrastruktūrai var būt piemērots un proporcionāls instruments tirgus nepilnību novēršanai un/vai izlīdzinājuma problēmām. Šim projektam tiešām piemīt dažas iezīmes, kas iepriekšējos Komisijas lēmumos par valsts līdzekļu piešķiršanu platjoslas pakalpojumu projektiem ir vērtētas pozitīvi (atklāts konkurss, brīva pieeja, u.c.). Turklāt, ņemot vērā to, ka FttH tīklu tehniskie raksturlielumi ļauj sniegt modernākus pakalpojumus nekā tie, ko nodrošina parastie vara vai kabeļu tīkli (2), var apgalvot, ka valsts atbalsts būtu vēlams līdzeklis jauninājumu straujākai veicināšanai, pat pieļaujot, ka negatīvi tiek ietekmēti privātā sektora ieguldījumi un mazināta privātā sektora interese veikt turpmākus ieguldījumus.

Komisija līdz šim ir apstiprinājusi tikai tās lietas, kur tirgū nav radušies konkurējoši platjoslas pakalpojumi. Šajā lietā iejaukšanās notiek jomā, kur privātie platjoslas pakalpojumi (KPN un Essent) un zināmā mērā arī vairumtirgus struktūra platjoslas pakalpojumu piedāvāšanai jau ir pieejami par cenām, kas ir salīdzināmas ar citiem reģioniem. Šajā gadījumā ir vērojama būtiska pārklāšanās ar esošo tīklu segumu un pakalpojumu noteikumiem, un tāpēc pastāv nopietns risks, ka valsts iejaukšanās šajā jomā var izspiest no tirgus citu dalībnieku esošās un nākamās investīcijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija par apstrīdēto pasākumu ir nolēmusi uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta EK Līguma 88. panta 2. punktā, jo Komisija nav pārliecināta, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

Saskaņā ar 14. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, jebkurš nelikumīgs atbalsts var tikt atprasīts no saņēmēja.

VĒSTULES TEKSTS

“Met dit schrijven stelt de Commissie Nederland ervan in kennis dat zij, na onderzoek van de door uw autoriteiten verstrekte inlichtingen betreffende bovengenoemde steunmaatregel, heeft besloten de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag in te leiden.

I.   Procedure

1.

Bij schrijven van 2 november 2004 (dat op 18 november 2004 geregistreerd werd onder nummer CP 212/2004) diende kabelexploitant Essent Kabelcom (hierna: Essent), een informele klacht in bij de Commissie. De klacht betreft overheidsfinanciering voor een glasvezelaansluitnetwerk (Fibre-to-the-Home, FTTH) in Appingedam, een stad in Noord-Nederland. Essent heeft intussen bevestigd dat de klacht als een formele klacht dient te worden beschouwd.

2.

Essent, die de op een na grootste kabelexploitant van Nederland is en die ook een kabelnetwerk in Appingedam exploiteert, had de zaak in september 2004 al aanhangig gemaakt bij een Nederlandse rechtbank. De rechtbank heeft de gemeente op grond van artikel 88, lid 3, EG-Verdrag opgedragen het steunvoornemen aan te melden bij de Commissie en de verdere aanleg van het netwerk te staken.

3.

Bij een schrijven dat op 3 februari 2005 werd geregistreerd, meldden de Nederlandse autoriteiten de maatregel bij de Commissie aan om redenen van rechtszekerheid, waarbij ze aanvoerden dat de maatregel geen steun behelsde. Op 31 maart 2005 verzocht de Commissie de Nederlandse autoriteiten om verdere informatie. Na een verlenging van de termijn antwoordden zij hierop bij brief van 4 augustus 2005, die op 16 augustus 2005 werd geregistreerd. De informatie in deze brief verschilt aanzienlijk van de informatie die bij de oorspronkelijke aanmelding werd verstrekt.

II.   Uitvoerige beschrijving van de maatregel

Achtergrond

4.

De gemeente Appingedam vindt dat de tussenkomst van de overheid nodig is om te voorzien in de algemene beschikbaarheid van geavanceerde breedbanddiensten voor ondernemingen en particulieren door uitrol van een glasvezelaansluitnetwerk (Fibre-to-the-Home, FTTH) in Appingedam te steunen. Volgens de gemeente bieden Essent en telecommunicatie-exploitant KPN in Appingedam weliswaar internettoegang maar geen geavanceerde breedbanddiensten. De gemeente heeft besloten financieel deel te nemen in het project nadat gebleken was dat de marktpartijen geen belangstelling hadden om hierin op marktvoorwaarden deel te nemen.

De componenten van het netwerk

5.

De passieve laag van het glasvezelnetwerk (graafrechten, buizen, glasvezels, enz.) zal het eigendom worden van een openbare stichting („Stichting Glasvezelnet Appingedam”, hierna: de stichting), op te richten door en onder toezicht van de gemeente. De investering in de passieve laag wordt op 4,9 miljoen EUR geschat. Aanvankelijk was niet voorzien dat de aanleg van de passieve laag openbaar zou worden aanbesteed. Er is evenwel besloten, zoals in de brief van 4 augustus 2005 wordt verklaard, om dit wel te doen.

6.

De kosten van de actieve laag (telecommunicatieapparatuur, netwerkbeheer, enz.) worden op 1 tot 1,3 miljoen EUR geschat. De actieve componenten hebben een geschatte economische levensduur van 5 tot 8 jaar. De exploitant van de actieve laag zal alleen wholesale-diensten aanbieden aan service providers die breedbanddiensten aan de eindgebruikers (huishoudens en bedrijven) zullen verstrekken.

7.

De autoriteiten verklaarden aanvankelijk dat de actieve laag eigendom zou worden van en gefinancierd zou worden door een entiteit („Stichting Damsternet”, hierna: Damsternet) die door bepaalde particuliere investeerders zou worden opgericht. Niet alle particuliere partijen waren bekend. Volgens de autoriteiten hebben NKF (een kabelfabrikant), Nacap (de pijpleidingdivisie van een internationaal actieve bouwonderneming, genaamd Koop Holding) en Ericsson Telecommunications belangstelling getoond. In de brief van 4 augustus 2005 hebben de autoriteiten evenwel verklaard dat de gemeente het gebruiksrecht van het actieve netwerk uiteindelijk openbaar zou aanbesteden. In dit stadium is het bovendien niet duidelijk op basis van welke financiële voorwaarden het gebruiksrecht zou worden gegund. In de concept-gebruiksovereenkomst wordt bepaald dat de houder van het gebruiksrecht jaarlijks een gebruiksvergoeding aan de stichting zal betalen. De stichting zal echter „maximaal een bedrag opeisen dat overeenkomt met 80 % van de in dat jaar gegenereerde cashflow”. Indien deze cashflow negatief is, zal de stichting geen vergoeding opeisen. In een dergelijk geval zullen zij slechts een minimale betaling verlangen, zoals aangegeven in een bijlage bij de gebruiksovereenkomst. In de bijlage wordt evenwel nog niet bepaald welke betaling voorzien is.

III.   Het standpunt van de Nederlandse autoriteiten

8.

De Nederlandse autoriteiten stellen dat er geen sprake is van een steunmaatregel en voeren hiervoor verschillende argumenten aan.

9.

Allereerst beroepen zij zich op een „marktfalen”, d.w.z. dat de markt niet de diensten verschaft die door de autoriteiten essentieel worden geacht voor de bevolking. Marktinvesteerders zijn niet bereid om in het project te investeren omdat het geen marktconform financieel rendement zou opleveren. Doordat de markt niet in het project investeert, ziet Appingedam zich genoodzaakt dit glasvezelnetwerk aan te leggen als een „publieke infrastructuur”. De Nederlandse autoriteiten voeren daarom aan dat de gemeente Appingedam enkel steun verleent voor de aanleg van een „publieke infrastructuur” die voor alle partijen openstaat op vergelijkbare voorwaarden.

10.

In de tweede plaats betogen de autoriteiten dat er geen steun gemoeid is met dit project op de vier niveaus die daarbij kunnen worden onderscheiden. Er is geen sprake van een voordeel voor de stichting en zelfs wanneer dat het geval zou zijn, zou dat niet van invloed zijn op het handelsverkeer tussen de lidstaten. Er wordt ook geen steun verleend aan de exploitant van de actieve laag. De Commissie merkt op dat de autoriteiten evenwel geen argumenten aanvoeren om deze beweringen te staven. Voorts zijn de autoriteiten van mening dat er geen steun wordt verleend aan de dienstenaanbieders. De exploitant zou een marktconforme wholesale-prijs moeten aanrekenen aan de providers die retail-diensten aanbieden die zij reeds via bestaande infrastructuur aanboden. Indien de Commissie garanties van de gemeente zou verlangen dat de exploitant marktconforme prijzen aanrekent, zal de gemeente dit vastleggen in de overeenkomst tussen de stichting en de exploitant. Tenslotte betogen de autoriteiten dat, in tegenstelling tot de zaak ATLAS (3), het netwerk in Appingedam hoofdzakelijk zou worden gebruikt om diensten te verlenen aan huishoudens/particulieren die geen economische activiteiten verrichten. Voorzover er sprake is van steun aan ondernemingen in Appingedam, blijft deze onder de toegestane steunintensiteit die is vastgelegd in Verordening (EG) nr. 69/2001 („de minimis-steun”) en bovendien valt deze onder de kaderregeling voor steun aan kleine en middelgrote ondernemingen (MKB).

11.

De Nederlandse autoriteiten betogen dat indien de Commissie tot de conclusie komt dat de maatregel steun vormt, de maatregel verenigbaar is omdat deze zowel noodzakelijk als evenredig is. De maatregel is nodig omdat particuliere investeerders niet willen investeren in Appingedam, een perifeer gebied met een sociaal-economische achterstand. Voor zover er breedbanddiensten beschikbaar zijn, zijn de huidige prijzen ervan hoger dan in andere gebieden van Nederland. Aangezien alle exploitanten open toegang tot het netwerk zullen krijgen op gelijke voorwaarden, is de mededinging gewaarborgd en zal geen enkele exploitant een selectief voordeel genieten. De autoriteiten stellen ook dat de maatregel evenredig is. De stichting is niet betrokken bij de exploitatie van de actieve laag. De operator zal een niet-discriminerende, open toegang bieden en niet met dienstenaanbieders concurreren. De aanleg van het netwerk zal plaatsvinden op marktvoorwaarden.

IV.   Beoordeling van de maatregel/steun

12.

Op grond van het Verdrag en geconsolideerde rechtspraak is er sprake van staatssteun in de zin van artikel 87, lid 1, wanneer door overheidsbemoeienis of door met staatsmiddelen bekostigde maatregelen een voordeel wordt verleend aan de begunstigde, welke de mededinging vervalst of dreigt te vervalsen en het handelsverkeer tussen de lidstaten ongunstig dreigt te beïnvloeden.

Staatsmiddelen

13.

De gemeente Appingedam zal ofwel een lening ofwel een garantie voor een lening verstrekken. Bijgevolg zijn de middelen voor de financiering van de passieve laag van dit netwerk afkomstig van de gemeente Appingedam. Deze middelen moeten daarom als staatsmiddelen worden beschouwd.

Economisch voordeel

14.

De autoriteiten hebben verschillende argumenten aangevoerd als zou de maatregel geen steun behelzen, ofwel omdat deze geen voordeel meebrengt ofwel omdat deze niet van invloed is op het handelsverkeer tussen de lidstaten. Op deze argumenten zal hierna worden ingegaan.

15.

Volgens de Nederlandse autoriteiten valt een dergelijke vorm van overheidsbemoeienis niet onder artikel 87, lid 1, EG-Verdrag, maar dient deze veeleer te worden gezien als een typische overheidstaak, aangezien algemene infrastructuur wordt aangelegd.

16.

De Commissie is echter niet overtuigd dat dit project kan worden beschouwd als het verschaffen van een algemene infrastructuur. Overeenkomstig de bevindingen van de Commissie in de zaak ATLAS (4) bieden het passieve netwerk en de actieve componenten geen dienst aan eindgebruikers, maar voorzieningen voor bedrijven die breedbanddiensten aanbieden. Zoals uit de aanwezigheid van KPN en Essent in Appingedam blijkt, is het verschaffen van dit soort infrastructuur geen typische overheidstaak, maar een activiteit die gewoonlijk wordt verricht door marktpartijen die de uiteindelijke dienst aan huishoudens en bedrijven verstrekken. Het project overlapt daarmee tot op zekere hoogte marktinitiatieven of voorziet in de verstrekking van diensten die al beschikbaar zijn, hoewel de door de stichting aan te leggen infrastructuur graafwerkzaamheden en passieve elementen behelst. De Commissie is derhalve in dit stadium van mening dat het project in Appingedam onder de staatssteunregels valt en niet als algemene infrastructuur kan worden aangemerkt die tot de gewone verantwoordelijkheden van de staat jegens de bevolking behoort.

Voordeel voor de stichting

17.

De stichting die eigenaar is van de passieve infrastructuur, is opgericht door de gemeente en staat onder haar toezicht. De stichting stelt de passieve laag ter beschikking van de exploitant. Dit kan als een economische activiteit worden beschouwd en de stichting kan derhalve worden aangemerkt als een onderneming in de zin van artikel 87, lid 1, EG-Verdrag. De passieve laag wordt door de gemeente gefinancierd zonder enige vergoeding van de stichting. Dit komt neer op een economisch voordeel voor de stichting in de zin van artikel 87, lid 1, EG-Verdrag.

Voordeel voor de exploitant

18.

De bewering dat er geen steun wordt verleend aan de exploitant, wordt niet door de autoriteiten gestaafd.

19.

De autoriteiten hebben bevestigd dat het gebruiksrecht openbaar zal worden aanbesteed. Indien dat gebeurt, kan de aanbesteding in principe het economische voordeel voor de winnende leverancier tot een minimum worden beperkt in de zin van artikel 87, lid 1, EG-Verdrag. Het valt evenwel te betwijfelen of de passieve laag op dezelfde voorwaarden zal worden aangelegd als bij een particuliere investering. Volgens de autoriteiten kon het project niet door particuliere investeerders worden uitgevoerd en waren banken evenmin bereid om geld te steken in dit project. De gemeente heeft verschillende banken gevraagd om dit project te financieren, maar met uitzondering van de Bank Nederlandse Gemeenten (BNG) hebben zij dit allemaal geweigerd. BNG is bereid de gemeente een lening te verstrekken omdat zij, aldus de gemeente, alleen de kredietwaardigheid van de begunstigde van de lening, in casu de gemeente, maar niet de aanleg van het FTTH-netwerk door de stichting of het project als zodanig heeft beoordeeld.

Voordeel voor internetaanbieders (ISP's) en andere aanbieders van elektronische communicatiediensten

20.

Zelfs wanneer de toegang tot het optische netwerk via de exploitant op transparante en gelijke voorwaarden aan alle geïnteresseerde ISP's en andere exploitanten zal worden verleend, zal de tarifering van deze toegang waarschijnlijk ruim onder de onderliggende kosten liggen als gevolg van de overheidsbemoeienis en niet gebaseerd zijn op de markttarieven voor vergelijkbare wholesale-breedbanddiensten. De dienstenaanbieders zal daarom een voordeel worden verleend aangezien zij de kans krijgen om tot de markt voor snelle retail-breedbanddiensten toe te treden en bedrijfsactiviteiten te ontwikkelen tegen voorwaarden die anders niet op de markt kunnen worden verkregen.

Voordeel voor de eindgebruikers

21.

Het voorgaande suggereert dat het voordeel dat aan de exploitant, dienstenaanbieders en andere aanbieders van telecommunicatiediensten wordt verleend, zich ook zou kunnen vertalen in een voordeel voor de huishoudens en ondernemingen in Appingedam. Particuliere gebruikers vallen niet onder de staatssteunregels. Echter ondernemingen in het beoogde gebied zouden wellicht kunnen profiteren van een dienstverlening die verder reikt en lager geprijsd is dan wat op louter commerciële basis zou worden aangeboden gezien de huidige aanbiedingen voor huurlijnen en satellietverbindingen. Bovendien zouden zij een voordeel kunnen genieten in vergelijking met bedrijven in andere regio's van Nederland. De autoriteiten hebben bij herhaling aangevoerd dat, indien er sprake is van steun voor ondernemingen in Appingedam, het steunniveau onder de toegestane steunintensiteit ligt, zoals bepaald bij Verordening (EG) nr. 69/2001 („de minimis-steun”), en dat de maatregel bovendien onder de kaderregeling inzake overheidssteun voor kleine en middelgrote ondernemingen (KMO's) valt. De Commissie erkent dat het voordeel voor elk van de zakelijke eindgebruikers onder de drempel voor de minimis-steun zou kunnen liggen. Er kan in dit stadium echter niet worden uitgesloten dat de steun wel de in deze verordening vastgelegde plafonds overschrijdt.

Concurrentievervalsing

22.

Door deze tussenkomst van de overheid worden de bestaande marktvoorwaarden in Appingedam gewijzigd doordat de gesubsidieerde toegang van de exploitant tot de wholesale-markt voor snelle breedbanddiensten alsmede de toegang van dienstenaanbieders tot de downstream-markten van onder andere retail-breedband- en retail-telecommunicatiediensten mogelijk wordt gemaakt. De bestaande exploitanten, Essent en KPN, hebben bij hun beslissingen inzake infrastructuurinvesteringen en -onderhoud, hun berekeningen gebaseerd op de veronderstelling dat andere exploitanten de kosten van nieuwe infrastructuur zouden moeten dragen of een marktprijs zouden moeten betalen voor de toegang tot wholesale-diensten, hetgeen niet langer het geval lijkt te zijn als er overheidssteun wordt verleend. Het feit dat er nieuwe infrastructuur beschikbaar komt tegen voorwaarden die op het eerste gezicht niet marktconform zijn, heeft tot gevolg dat de concurrentie wordt vervalst, ook op de downstream-markten van retail-breedband- en andere retail-elektronische communicatiediensten.

Gevolgen voor het handelsverkeer

23.

Voor zover de overheidsmaatregelen gevolgen kunnen hebben voor telecommunicatiebedrijven en dienstenaanbieders in andere lidstaten, zijn deze van invloed op het handelsverkeer. De telecommunicatiemarkt staat steeds meer open voor concurrentie tussen exploitanten en dienstenaanbieders, die zich over het algemeen bezighouden met activiteiten waarvoor handelsverkeer bestaat tussen de lidstaten.

Conclusie

24.

In het licht van het voorgaande is de Commissie van mening dat het met staatsmiddelen gefinancierde project een economisch voordeel verleent aan de stichting, de exploitant en de dienstenaanbieders, hetgeen zich tenminste ten dele zou kunnen vertalen in een economisch voordeel voor ondernemingen in Appingedam. Voorts is het project concurrentievervalsend en van invloed op het handelsverkeer tussen de lidstaten.

V.   Beoordeling van de steunmaatregel: verenigbaarheid

25.

Na de vaststelling dat er sprake is van staatssteun in de zin van artikel 87, lid 1, van het EG-Verdrag, dient te worden nagegaan of de maatregel verenigbaar met de gemeenschappelijke markt kan worden geacht.

26.

Wanneer staatsmiddelen enkel worden verleend ter compensatie van de verstrekking van een dienst van algemeen economisch belang (hierna: DAEB), dan hoeft hiermee geen staatssteun te zijn gemoeid. Het Hof van Justitie heeft te kennen gegeven dat de compensatie van kosten die voortvloeien uit openbare dienstverplichtingen, niet onder de werkingssfeer van artikel 87, lid 1, van het Verdrag vallen indien aan een aantal voorwaarden is voldaan. Deze voorwaarden worden beschreven in het Altmark-arrest van 24 juli 2003 (5). De autoriteiten hebben zich evenwel niet beroepen op de voorwaarden die zijn vastgelegd in het Altmark-arrest en hebben evenmin het bestaan van een DAEB aangevoerd, zelfs niet impliciet. Er zijn geen aanwijzingen dat de overheidsmaatregel moet worden beschouwd als compensatie voor de diensten die door de begunstigde ondernemingen worden verstrekt. Daarom heeft de Commissie in dit stadium de aangemelde maatregel niet bezien tegen deze achtergrond of getoetst aan het bepaalde in artikel 86, lid 2, van het EG-Verdrag.

27.

De Commissie merkt op dat met het voorgenomen project wordt beoogd de ruime beschikbaarheid en het ruime gebruik van snelle breedbanddiensten te verzekeren tegen voorwaarden die meer overeenkomen met minder afgelegen gebieden die dichter bevolkt zijn en relatief meer bedrijven tellen. Voorts wordt erkend dat de bestaande kaderregelingen en richtsnoeren niet kunnen worden toegepast voor de beoordeling van steunmaatregelen die dit specifiek tot doel hebben. De Commissie is derhalve van mening dat de toetsing van de verenigbaarheid van de maatregel met de gemeenschappelijke markt rechtstreeks op artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag dient te worden gebaseerd (6).

28.

In artikel 87, lid 3, onder c), EG-Verdrag wordt bepaald dat:

„steunmaatregelen om de ontwikkeling van bepaalde vormen van economische bedrijvigheid of van bepaalde regionale economieën te vergemakkelijken, mits de voorwaarden waaronder het handelsverkeer plaatsvindt daardoor niet zodanig worden veranderd dat het gemeenschappelijke belang wordt geschaad, als verenigbaar met de gemeenschappelijke markt kunnen worden beschouwd”.

29.

In het kader van een toetsing aan artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag houdt dit in dat de overheidsmaatregel noodzakelijk moet zijn en in verhouding dient te staan tot het beoogde doel van algemeen belang, d.w.z. de correctie van een gebrekkige marktwerking.

Noodzakelijkheid

30.

De toegang tot een breedbandnetwerk is een voorziening die door zijn aard een positieve invloed kan hebben op de productiviteit en de groei van een groot aantal sectoren en activiteiten (7). Er zijn aanwijzingen dat een grotere beschikbaarheid van breedbandnetwerken ten goede kan komen aan de regionale economische ontwikkeling en de schepping en het behoud van werkgelegenheid, alsook verbeterde gezondheids- en onderwijsvoorzieningen (8).

31.

De autoriteiten stellen dat de maatregel gericht is tegen een gebrekkige marktwerking: Appingedam is een achterstandsgebied waar de netwerkeigenaren Essent en KPN niet hun netwerken willen upgraden noch toegang willen verlenen tot hun core-netwerken of „dark fibre” aan providers die FTTH willen aanbieden. De autoriteiten hebben ook verklaard dat Essent en KPN pas na de aankondiging van de gemeente dat zij haar eigen FTTH-initiatief zou lanceren, hun netwerken hebben geüpgraded teneinde breedbanddiensten aan te bieden.

32.

Het is evenwel de vraag of er bij de situatie in Appingedam wel sprake is van een „gebrekkige marktwerking”. In de eerste plaats voorziet de markt, aldus de autoriteiten, niet in de FTTH-infrastructuur omdat het verwachte rendement op de investering onvoldoende was om een investering tegen marktvoorwaarden te rechtvaardigen. Dit kan worden verklaard door een lage vraag naar breedbanddiensten alsook de hoge kapitaaluitgaven voor de aanleg van de infrastructuur.

33.

In de tweede plaats is, aldus de Commissie, de toegang tot een breedbandnetwerk al beschikbaar in Appingedam hoewel de diensten die thans worden verstrekt, niet geheel vergelijkbaar zijn met de diensten die met het geplande netwerk zouden kunnen worden aangeboden. KPN en Essent bieden allebei retail-breedbanddiensten aan tot 8Mbit/s en KPN biedt tot op zekere hoogte ook wholesale-toegang tot infrastructuur en diensten. Bijgevolg is er een aanzienlijke overlapping van netwerkdekking en dienstverlening, die tot de beste in de Europese Unie behoren, en daarom valt het te betwijfelen of er sprake is van een “marktfalen”, die met deze maatregel kan worden verholpen.

Evenredigheid

34.

Om te bepalen of de maatregel verenigbaar is met de gemeenschappelijke markt, dient ook de evenredigheid van de maatregel te worden onderzocht. De maatregel dient in verhouding te staan tot het beoogde doel en mag de concurrentie niet zo zeer vervalsen dat het gemeenschappelijke belang wordt geschaad.

35.

Er dient te worden erkend dat de technische kenmerken van bijvoorbeeld glasvezelaansluitnetwerken verschillen van de bestaande kabel- en telecommunicatienetwerken in Appingedam. Er kan worden aangevoerd dat de nieuwe generatie netwerken niet te vergelijken valt met de bestaande netwerken omdat zij andere en veel geavanceerdere diensten mogelijk maken dan de bestaande netwerken. Volgens degenen die zich hierop beroepen kan overheidssteun voor de volgende generatie van openbaar toegankelijke, lokale aansluitnetwerken een positief effect hebben op de economische ontwikkeling vanwege de positieve externe effecten die deze netwerken zullen hebben op innovatie en groei. Bovendien hebben de bestaande exploitanten van elektronische communicatienetwerken (nog) niet in deze infrastructuur geïnvesteerd vanwege de hoge kapitaaluitgaven en omdat hun bestaande investeringen daardoor niet meer van nut zouden zijn. Wanneer deze redenering wordt doorgetrokken, zou staatssteun voor de nieuwe generatie netwerken een gewenst middel kunnen zijn om het tempo van innovatie en economische ontwikkeling te versnellen, zelfs tegen de prijs dat in het verleden gedane investeringen mogelijk worden ondermijnd en toekomstige investeringen ontmoedigd.

36.

In dit stadium valt evenwel moeilijk te bezien welke toepassingen of diensten aan particulieren en bedrijven kunnen worden aangeboden die niet met behulp van breedbanddiensten via de bestaande netwerken kunnen worden verschaft. Dit betekent dat er sprake is van een hoge substitueerbaarheid tussen enerzijds de retail en wholesale-diensten die via het geplande FTTH-netwerk worden verstrekt en anderzijds de diensten die via de bestaande netwerken worden verstrekt, waardoor de maatregel de mededinging in de nabije toekomst ernstig zou kunnen vervalsen. Dit geldt des te meer in het licht van een aantal geplande ontwikkelingen. KPN heeft aangekondigd dat zij de capaciteit van haar dienstverlening zal verhogen en Essent onderzoekt de mogelijkheid om de superbreedbandverbinding ETTH (Ethernet to the home) via haar bestaande netwerken aan te bieden, waardoor de capaciteit van haar netwerk aanzienlijk wordt vergroot. De maatregel die door de autoriteiten wordt voorzien, houdt daarom een ernstig risico in van verdringing van bestaande en toekomstige investeringen door marktpartijen als gevolg van de overheidssteun. Onder de gegeven omstandigheden is het daarom de vraag of de geplande maatregel en het gebruik als zodanig van het steuninstrument als evenredig kunnen worden beschouwd.

Conclusie

37.

Op grond van het voorgaande en de informatie die in dit stadium beschikbaar is, betwijfelt de Commissie of de betwiste maatregel verenigbaar is met de gemeenschappelijke markt in overeenstemming met artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag.

VI.   Besluit

38.

In het licht van het voorgaande heeft de Commissie besloten de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag in te leiden ten aanzien van de betwiste maatregel omdat zij betwijfelt of deze verenigbaar is met de gemeenschappelijke markt in overeenstemming met artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag.

Gelet op de bovenstaande overwegingen verzoekt de Commissie Nederland in het kader van de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag binnen een maand vanaf de datum van ontvangst van dit schrijven zijn opmerkingen te maken en alle dienstige inlichtingen te verstrekken voor de beoordeling van de steunmaatregel. Zij verzoekt uw autoriteiten onverwijld een afschrift van deze brief aan de potentiële begunstigden van de steunmaatregel te doen toekomen.

De Commissie wijst Nederland op de schorsende werking van artikel 88, lid 3, van het EG-Verdrag. Zij verwijst naar artikel 14 van Verordening (EG) nr. 659/1999, volgens hetwelk elke onrechtmatige steun van de begunstigden kan worden teruggevorderd.

Voorts deelt de Commissie Nederland mee, dat zij de belanghebbenden door de bekendmaking van dit schrijven en van een samenvatting ervan in het Publicatieblad van de Europese Unie in kennis zal stellen. Tevens zal zij de belanghebbenden in de lidstaten van de EVA die partij zijn bij de EER-Overeenkomst door de bekendmaking van een mededeling in het EER-supplement van het Publicatieblad in kennis stellen, alsmede de Toezichthoudende Autoriteit van de EVA door haar een afschrift van dit schrijven toe te zenden. Alle bovengenoemde belanghebbenden zal worden verzocht hun opmerkingen te maken binnen een maand vanaf de datum van deze bekendmaking.”


(1)  Groningenas rajona tiesa pēc Essent pieprasījuma uzdeva pašvaldībai ziņot par šiem plāniem Komisijai saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(2)  Tiek minēti argumenti, ka nākamās paaudzes tīkli nav salīdzināmi ar esošajiem vara vai kabeļu tīkliem un valsts iejaukšanās, lai atbalstītu brīvi pieejamu lokālos nākamās paaudzes tīklus, var pozitīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, jo šie tīkli veicinātu jauninājumus un izaugsmi. Elektronisko komunikāciju tīklu esošie operatori (pagaidām) neveic ieguldījumus šajās infrastruktūrās, jo tās prasa lielus kapitālieguldījumus un vienlaikus apdraud esošos ieguldījumus (interešu konflikts).

(3)  Zie beschikking van de Commissie van 9 september 2004 in zaak N 213/03: steunmaatregel N 213/2003 — ATLAS-project in het Verenigd Koninkrijk; regeling breedbandinfrastructuur voor bedrijventerreinen (Corrigendum).

(4)  Zie 3.

(5)  Arrest van het Hof van Justitie van 24 juli 2003, in zaak C-280/00, Altmark Trans, Jurispr. 2003, blz. I-7747 .

(6)  Zie de beschikkingen van de Commissie in de zaken N 213/03, „ATLAS-project”, en bijv. N 126/04 „Breedbanddiensten voor KMO's in Lincolnshire” en N 307/04, „Breedbanddiensten in Schotland — afgelegen en plattelandsgebieden”.

(7)  Zie bijvoorbeeld: Lehr, Osorio, Gillet en Sirbu: „Measuring Broadband's Economic Impact”, 2005.

(8)  OESO „Broadband Driving Growth: Policy Responses”, oktober 2003; Orazem, Peter, University of Kansas Business School, „The Impact of High-Speed Internet Access on Local Economic Growth”, augustus 2005.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/13


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

(2005/C 321/08)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.

XE 06/03

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Friuli-Venēcija-Džūlija

Atbalsta shēmas nosaukums

Sociālo kooperatīvu atbalsta pasākumi

Juridiskais pamats

Decreto del Presidente della Regione n. 0199 del 17 giugno 2003 (art. 2. co. 1, lett. d, che aggiunge il capo V bis al regolamento di cui al decreto del Presidente della Regione n. 0299 del 1o ottobre 2002), pubblicato sul Bollettino ufficiale della Regione n. 30 del 23 luglio 2003

Ikgadējie plānotie izdevumi

Līdz EUR 1 000 000

Atbalsta maksimālā intensitāte

Darba vietu izveidošana

Atbalsta intensitāte, ko aprēķina kā procentuālu to darbaspēka izmaksu daļu, kuras kooperatīvi sedz divos gados pēc attiecīgo darbinieku pieņemšanas darbā, nedrīkst pārsniegt

a)

15 % — mazos uzņēmumos;

b)

7,5 % — vidējos uzņēmumos.

Ja darba vietas izveido teritorijā, uz kuru attiecas izņēmums atbilstīgi EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, vai EK Līguma I pielikumā minētās produkcijas ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā mazāk labvēlīgos apgabalos, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999, tad atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt atbilstīgo reģionālā atbalsta maksimumu, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem ir 8 % TDE plus 10 % BDE

Neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā

Atbalsta intensitāte, ko aprēķina kā procentuālu to darbaspēka izmaksu daļu, kuras kooperatīvi sedz gada laikā pēc neizdevīgo darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšanas darbā, nedrīkst pārsniegt 50 % (neizdevīgiem darba ņēmējiem) vai 60 % (strādājošiem invalīdiem)

Papildu izmaksas saistībā ar strādājošo invalīdu nodarbināšanu

Turpmāk minētos pasākumus var finansēt līdz 100 % apmērā no attaisnotajām papildu izmaksām:

a)

darba vietas pielāgošana strādājošu invalīdu vajadzībām;

b)

īpašu iekārtu pielāgošana vai iegāde, lai tās nodotu šo darbinieku rīcībā.

Sociālie kooperatīvi, kuros strādājoši invalīdi pārstāv vismaz 50 % no darbaspēka, var saņemt dotācijas līdz 80 % apmērā no attaisnotajām izmaksām par tādu telpu un iekārtu būvniecību, uzstādīšanu vai paplašināšanu, kurās vai pie kurām vismaz 50 % darbaspēka ir invalīdi

Ieviešanas datums

2003. gada 22. augusts

Shēmas termiņš

2007. gada 30. jūlijs

Atbalsta mērķis

Darba vietu izveidošana

Veicināt tāda personāla, tostarp vecāko speciālistu un vadības statusā tiesiski un ekonomiski esoša personāla, pieņemšanu darbā un integrāciju sociālos kooperatīvos, kas veic saimniecisku darbību, ar mērķi nodarbināt sociāli atstumtas personas un personas, kurām draud šāda atstumtība

Neizdevīgu darba ņēmēju vai strādājošo invalīdu pieņemšana darbā

Veicināt neizdevīgu darba ņēmēju un strādājošo invalīdu pieņemšanu darbā un integrāciju sociālos kooperatīvos, kas veic saimniecisku darbību, ar mērķi nodarbināt neizdevīgas personas, kuras ir sociāli atstumtas vai kurām draud šāda atstumtība

Papildu izmaksu segšana saistībā ar strādājošo invalīdu nodarbināšanu

Sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir darba apstākļu uzlabošana strādājošiem invalīdiem sociālos kooperatīvos, kas veic saimniecisku darbību, ar mērķi nodarbināt neizdevīgas personas, kuras ir sociāli atstumtas vai kurām draud šāda atstumtība; atbalstīt aizsargāto nodarbinātību šādos kooperatīvos

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares EK, izņemot ogļrūpniecību un kuģu būvi, un — attiecībā uz atbalstu darba vietu izveidošanai — transporta nozari.

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Saskaņā ar 4. pantu 2002. gada 25. janvāra reģionālajā likumā Nr. 3 atbalstu var piešķirt jebkura no četrām apgabala administrācijām Friuli-Venēcijas-Džūlijas autonomajā reģionā (Gorīcija, Pordenone, Trieste un Udīne).

Tomēr par plānošanu, politiku, koordināciju un pārraudzību un attiecībām ar ES atbild autonomā reģiona administrācija:

Regione autonoma Friuli-Venezia Giulia

Direzione regionale dell'artigianato e della cooperazione

Servizio per gli incentivi alla cooperazione

Via Giulia 75/1 — I-34126 Trieste

Tālr.: 040 377 48 55 — E-pasts: dir.art.coop@regione.fvg.it

Papildu informācija

Atbrīvojuma regula ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, un tās spēkā esību paredzēts pagarināt vēl uz sešu mēnešu ilgu pārejas laiku. Ja Regulu (EK) Nr. 2204/2002 grozīs saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumu (2003/361/EK), tad atbalsta piešķiršanā piemēros jauno definīciju par mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/15


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

(2005/C 321/09)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs

XE 12/04

Dalībvalsts

Grieķijas republika

Reģions

Ahejas nome

Atbalsta shēmas nosaukums

2004. Gada Integrētas Intervences Programma Ahejas prefektūrai subsīdiju piešķiršanā uzņēmumam, lai pieņemtu darbā bezdarbniekus (Jaunas darba vietas)

Juridiskais pamats

Άρθρο 29 του Ν. 1262/82 «Για την παροχή κινήτρων ενίσχυσης της οικονομικής και περιφερειακής ανάπτυξης της χώρας και τροποποίηση συναφών διατάξεων» όπως συμπληρώθηκε με το άρθρο 8 παράγραφος 1 του Ν. 1545/85 «Εθνικό Σύστημα Προστασίας από την ανεργία και άλλες διατάξεις» που τροποποιήθηκε με το άρθρο 6 του Ν. 1836/89 «Προώθηση της απασχόλησης και της επαγγελματικής κατάρτισης και άλλες διατάξεις» και το άρθρο 6 του Ν. 2434/96 «Μέτρα πολιτικής για την απασχόληση και την επαγγελματική κατάρτιση και άλλες διατάξεις», Κοινή Απόφαση των Υπουργών Οικονομίας & Οικονομικών και Απασχόλησης & Κοινωνικής Προστασίας (33297/20.11.2003), Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 2204/2002 της Ευρωπαϊκής Επιτροπής

Ikgadējie plānotie izdevumi

Kopējais apjoms gadā

EUR 6,75 miljoni 2004. gadā

EUR 7,08 miljoni 2005. gadā

EUR 3,03 miljoni 2006. gadā

Kopā: EUR 16,86 miljoni

Galvotie aizdevumi

 

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. līdz 5. punktu, 5. pantu un 6. pantu

 

Īstenošanas datums

No 2004. gada februāra

Shēmas darbības termiņš

Līdz 2006. gada jūnijam

Atbalsta mērķis

4. pants — Darba vietu izveidošana

5. pants — Neizdevīgu darba ņēmēju un strādājošo invalīdu pieņemšana darbā

6. pants — Strādājošo invalīdu nodarbināšana

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares Kopienā (1), saistībā ar kurām ir tiesības uz nodarbinātības atbalstu

Visa rūpniecība (1)

Visi pakalpojumi (1)

Citi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Grieķijas Republikas

Nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrija

Darbaspēka nodarbinātības organizācija

Darbaspēka ģenerāldiektorāts

Nodarbinātības direktorāts

Adrese:

Εθν. Αντιστάσεως 8,

GR-16610 Άλιμος/Ethn. Antistaseos 8, GR-16610 Alimos

Informācija:

E. Harhalu (Ε.Χαρχάλου)

Τηλ./Tālr. (210) 998 91 35-136,

www.oaed.gr

Papildu informācija

Programmas izmaksas pilnībā sedz no Darbaspēka nodarbinātības organizācijas resursiem

Atbalsts, par kuru iepriekš jāinformē Komisija

Pasākums neietver atbalsta piešķiršanu vai par atbalsta piešķīrumu nepieciešams iepriekšējs paziņojums Komisijai, kā paredzēts regulas 9. pantā

 


(1)  Izņemot kuģu būvi un citas nozares, uz kurām attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās par valsts atbalstu konkrētajā nozarē.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/17


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam

(2005/C 321/10)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.: XT 50/03

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Bazilikāta

Atbalsta shēmas nosaukums: III prioritāte, III.1.D.1. pasākums, publisks paziņojums A.P. Nr. 01–2003 — “Tālākā izglītība”

Juridiskais pamats:

P.O.R. Basilicata 2000/2006 approvato con decisione 2372 del 22.8.2000

Complemento di programmazione

Shēmai paredzētie gada izdevumi: Resursi, kas paredzēti 2003. gadam, pasākumam III.1.D.1, ir vienādi ar kopējo summu 6 240 693 EUR

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalstu reglamentē tādās robežās un maksimālās intensitātes ietvaros, kas turpmāk norādīti bruto subsīdijas ekvivalenta izteiksmē, atkarībā no uzņēmuma izmēra, mācību veida, ko sniedz tādā mērā, kā norādīts nākamajā tabulā:

Atkarībā no galīgā saņēmēja iepriekšējā tabulā minētās intensitātes palielina par 10 procentu punktiem gadījumos, kad darbība — atbalsta objekts — ir adresēta neizdevīgu darbinieku apmācībai, kā noteikts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. panta g) apakšpunktu

Īstenošanas datums:

Shēmas ilgums: Līdz 31.12.2005. g

Atbalsta mērķis: “Nepārtraukto mācību” darbības īstenošana par labu uzņēmumiem, kuri atrodas Bazilikātas reģionā. Vispārīgo vai speciālo mācību raksturu pārbaudīs ex–ante vērtēšanas komisija uz to kritēriju pamata, kas noteikti un precizēti pievienotajā publiskajā paziņojumā

Tautsaimniecības nozare(-s): Visas tautsaimniecības nozares, izņemot tās, kas paredzētas Līguma 32. pantā

Atbalsta piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Regione Basilicata

Dipartimento Formazione Lavoro Cultura e Sport

C.so Umberto I, 28

I-85100 Potenza

Cita informācija: Publiskais paziņojums A.P. n. 01–2003 “formazione continua” paredz divas atbalsta shēmas:


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/18


Dalībvalstu sniegta informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2005/C 321/11)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs

XS 15/03

Dalībvalsts

Grieķija

Reģions

Visi reģioni (13) visa valsts

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem kas (kopienas atbalsta shēmas) 2000.-2006.  gada reģionālās sadarbības programmās)

“Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un jauninājumus tūrismā”

Juridiskais pamats

Άρθρο 35 του Νόμου 3016/2002 (ΦΕΚ 110 Α, 17.5.2002)

Shēmas paredzamās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Shēma ir organizēta vairākās kārtās, pirmā no 2003. gada februāra, un pārējās vēlāk visu reģionālo sadarbības programmu laiku (2000.-2006.). Paredzētie valsts izdevumi ir 150 000 000 EUR

Atbalsta maksimālā intensitāte

Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem 2000.-2006.  gada reģionālās sadarbības programmās (atbalsta maksimālā intensitāte atbilst apstiprinātajai “reģionālā atbalsta kartei” un “MVU regulai (EK) Nr. 70/2001”, to izsaka ar TDE, minēta reģionālā atbalsta maksimālais apjoms nepārsniegs 15 %, jo uz visām teritorijām attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts un saskaņā ar 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu “MVU regulā (EK) Nr. 70/2001”).

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Atikas reģionam, Saloniku prefektūrai: 35 %

Centrālās Maķedonijas reģionam (izņemot Saloniku prefektūru), Tesālijas reģionam, Rietumgrieķijas reģionam, Vidusgrieķijas reģionam, Krētas salai: 40 %

Dienvidegejas reģionam, Ziemeļegejas reģionam, visu reģionu SALĀM, izņemot Krētu, Peleponēsas reģionam, Ipeiras reģionam, Rietummaķedonijas reģionam, Austrummaķedonijas reģionam, Trāķijai un Trizoīnijas provincei Atikas reģionā: 45 %

Piezīmes:

1.

Visu reģionu salām atbalsta maksimālais apjoms ir līdz 45 %

2.

Šī shēma attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem KAS 2000.-2006. gada reģionālās sadarbības programmās tikai saistībā ar šādiem ieguldījumiem:

tūrisma uzņēmumu modernizācija,

administratīvās kārtības modernizēšana,

kvalitātes nodrošināšana,

jauninājumu attīstība,

jauni ieguldījumi kopēju rīcību gadījumā.

Piešķiršanas datums

Shēmas atbalstu var piešķirt no 2003. gada februāra

Shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

2006. gada 31. decembris ar noteikumu, ka ir iespējams ES attaisnoto izdevumu atmaksas termiņa pagarinājums

Atbalsta mērķis

Mērķis ir nodrošināt valsts atbalsta shēmu maziem un ļoti maziem tūrisma uzņēmumiem (MVU), kā norādīts Komisijas 1996. gada ieteikumā, KAS 2000.-2006. gada reģionālās sadarbības programmās, lai atbalstītu labas kvalitātes projektus, kuros paredzēti ilgtspējīgi jauni ieguldījumi, kā arī esošo darba vietu saglabāšana vai jaunu ilgtspējīgu darba vietu radīšana

Tautsaimniecības nozare (nozares)

Attiecīgo nozari vai nozares izvēlēties no saraksta Tūrisma pakalpojumi (NACE 55.1, 55.2, 60.23, 63.3, 63.4, 74.84, 92.61, 93.04)

Viesnīcu pakalpojumi

Tūrisms ar atpūtu telšu nometnēs

Mēbelētu istabu izīrēšana

Mēbelētu dzīvokļu izīrēšana

Citi tūrisma pakalpojumi (60.23, 63.3, 63.4)

Ar īpašu tūrisma infrastruktūru saistīti pakalpojumi

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ekonomikas, finanšu un reģionālās pārvaldes iestāžu ministrija

Νikis Str. 5-7, Αthens GR-101 80

Cita informācija

Ir paredzēts, ka atbalsta apjoms vienam ieguldījumam nepārsniegs 200 000 EUR un vidēji tas nepārsniegs 100 000 EUR uz ieguldījumu


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/20


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

(2005/C 321/12)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs: XS 102/03

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Sardīnija

Atbalsta shēmas nosaukums: Uzņēmumu pakalpojumu tīklu finansēšana rūpnieciskajos apgabalos un vietējo ražošanas sistēmu sfērā

Juridiskais pamats: L.R. 24.12.1998, n. 37, art. 4

Delibera di Giunta n. 21/23 del 21.7.2003

Shēmā paredzētie ikgadējie izdevumi: EUR 6 713 940,38

Maksimālā atbalsta intensitāte: 35 % neto subsīdijas + 15 % bruto subsīdijas

Īstenošanas datums: No 2003. gada 11. augusta

Shēmas ilgums: Līdz 2003. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Veicināt Sardīnijas rūpnieciskās jomas un vietējo ražošanas sistēmu attīstību un konkurētspēju, uzlabojot pakalpojumu tīklu uzņēmumiem, aktivizējot ražošanas, tirdzniecības un jauninājumu sekmēšanas procesus un ar savstarpējiem ražošanas, tehnoloģiskiem un tirdzniecības sakariem starp šajā pašā jomā vai apgabalā strādājošajiem

Attiecīgā(-s) tautsaimniecības nozare(-s): Visas tautsaimniecības nozares, izņemot pasākumus, kas saistīti ar to produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, uz kuriem attiecas Līguma 1. pielikums.

Attiecībā uz korķa ozolu nozari ir pieļaujamas tikai šādas EK kombinētās nomenklatūras darbības nozares:

KN 4502 (Dabiskais korķis, mizots, taisnstūra vai kvadrātisku kluču, plašu, lokšņu vai slokšņu veidā (ieskaitot sagataves korķu izgatavošanai ar nenoapaļotām malām);

KN 4503 (Dabiskā korķa izstrādājumi);

KN 4504 (Aglomerēts korķis (ar saistvielu vai bez tās) un tā izstrādājumi)

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Regione Autonoma della Sardegna

Assessorato dell'Industria — Servizio Infrastrutture

Viale Trento n. 69

I-09123 Cagliari

Cita informācija: Palīdzības saņēmēji ir apvienības un apvienību tipa sabiedrības, ko dibinājuši MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), kas darbojas rūpniecības nozarēs, kas noteiktas ar rūpniecības valdes 1997. gada 7. augusta Dekrētu Nr. 377, un vietējās ražošanas sistēmās, kas noteiktas ar DGR 2002. gada 2. jūlija dokumentu Nr. 21/38. Saņēmēji saglabā MVU raksturu


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/21


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4047 Aviva/Ark Life)

(2005/C 321/13)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Komisija 2005. gada 12. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Hibernian Life Holdings, kas pieder Aviva plc (“Aviva”, Apvienotā Karaliste), minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūt pilnu kontroli pār Ark Life Assurance Company Limited (“Ark Life”, Īrija), iegādājoties tās akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Aviva: dzīvības apdrošināšanas produkti, tostarp aizsardzība, pensijas un ietaupījumi un ieguldījumu produkti, kā arī ieguldījumu pārvaldības pakalpojumi,

Ark Life: dzīvības apdrošināšanas produkti, tostarp aizsardzību, pensijas un ietaupījumi un ieguldījumu produkti.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M. 4047 Aviva/Ark Life uz šādu adresi:

European Commission

Competition DG

Merger Registry

J-70

B-1049 Brusseles.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/22


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3963 — Philips/Lumileds)

(2005/C 321/14)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2005. gada 24. novembrī nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3963. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)


16.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/22


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3980 — Canon/Canon España)

(2005/C 321/15)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2005. gada 18. novembrī nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3980. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)