10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/1

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 15. septembrī

lietā C-464/02 Eiropas Kopienu Komisija pret Dānijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Automašīnas - Darba devēja veiktā automašīnas nodošana darba ņēmēja rīcībā - Darba devēja dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis - Citā dalībvalstī dzīvojošs darba ņēmējs - Automašīnas aplikšana ar nodokli)

(2005/C 315/01)

tiesvedības valoda — dāņu

Lietā C-464/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2002. gada 23. decembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen] un D. Martins [D. Martin]) pret Dānijas Karalisti (pārstāvis — J. Molde [J. Molde]), ko atbalsta Somijas Republika (pārstāve — T. Pinne [T. Pynnä]), Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric] (referente), K. Šīmans [K. Schiemann], E. Juhāss [E. Juhász] un E. Levits, ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs], sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs, 2005. gada 15. septembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Dānijas Karaliste tiktāl, ciktāl:

—

tās tiesību akti un administratīvā prakse neļauj darba ņēmējiem, kas dzīvo Dānijā un citā dalībvalstī veic tādu darbu, kas nav to pamatnodarbošanās, profesionāliem un privātiem mērķiem izmantot uzņēmumam piederošu transportlīdzekli, kas reģistrēts šajā citā dalībvalstī, kur reģistrēts to darba devēja uzņēmums, un

—

tās tiesību akti un administratīvā prakse ļauj darba ņēmējiem, kas dzīvo Dānijā un citā dalībvalstī veic tādu darbu, kas nav to pamatnodarbošanās, vai nu profesionāliem vai profesionāliem un privātiem mērķiem izmantot uzņēmumam piederošu transportlīdzekli, kas reģistrēts šajā citā dalībvalstī, kur ir to darba devēja juridiskā adrese vai galvenā atrašanās vieta, un kuru nav ne paredzēts galvenokārt pastāvīgi izmantot Dānijā, ne tas arī tiek šādi izmantots, tikai tad, ja amats, ko tie ieņem pie šī darba devēja, ir to pamatnodarbošanās un šajā sakarā tiek nomaksāts nodoklis,

nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 39. pants.

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats;

4)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 44, 22.02.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/1

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-111/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Zviedrijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Lauksaimniecības produktu brīva aprite - Direktīva 89/662/EEK - 5. pants - Veterinārās pārbaudes preču galamērķa dalībvalstī - Valsts iepriekšējas paziņošanas sistēma, kas piemērojama noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importētājiem no citām dalībvalstīm)

(2005/C 315/02)

tiesvedības valoda — zviedru

Lietā C-111/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 12. martā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Strēma van Līra [L. Ström van Lier] un A. Bordess [A. Bordes]) pret Zviedrijas Karalisti (pārstāvis — A. Kruse [A. Kruse]), ko atbalsta Somijas Republika (pārstāve — A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski]), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents), R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], P. Kūris [P. Kūris] un Dž. Arestis [G. Arestis], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

uzturot spēkā obligātu iepriekšējas paziņošanas sistēmu noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importam no citām dalībvalstīm, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvas 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, 5. pants;

2)	Zviedrijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 112, 10.05.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/2

TIESAS SPRIEDUMS

(Virspalāta)

2005. gada 13. septembrī

lietā C-176/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi (1)

(Prasība par tiesību akta atcelšanu - LES 29. pants, 31. panta e) punkts, 34. pants un 47. pants - Pamatlēmums 2003/80/TI - Vides aizsardzība - Kriminālsods - Kopienas kompetence - Tiesiskais pamats - EKL 175. pants)

(2005/C 315/03)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-176/03 par prasību atbilstoši LES 35. pantam, ko 2003. gada 15. aprīlī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Petī [M. Petite], Ž. F. Paskjē [J.-F. Pasquier] un V. Bogensbergers [W. Bogensberger],) ko atbalsta Eiropas Parlaments (pārstāvji — G. Garsons Klariana [G. Garzón Clariana], H. Dauntjers Tebenss [H. Duintjer Tebbens] un A. Bāss [A. Baas], kā arī M. Gomeša-Leala [M. Gómez-Leal], pret Eiropas Savienības Padomi (pārstāvji — Ž. K. Pirī [J.-C. Piris] un J. Šute [J. Schutte], kā arī K. Mihūla [K. Michoel]), ko atbalsta Dānijas Karaliste, ko pārstāv J. Molde [J. Molde], Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv V. D. Plesings [W.-D. Plessing] un A. Ditrihs [A. Dittrich], Grieķijas Republika, ko pārstāv E. M. Mamuna [E.-M. Mamouna] un M. Tasopulu [M. Tassopoulou], Spānijas Karaliste, ko pārstāv N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], Francijas Republika, ko pārstāv Ž. de Bergess [G. de Bergues], F. Alabruns [F. Alabrune] un E. Puisē [E. Puisais], Īrija, ko pārstāv Dž. O'Hagans [D. O'Hagan],, kam palīdz P. Galahers [P. Gallagher] un E. Ficsimonss [E. Fitzsimons], SC, kā arī E. Regans [E. Regan], BL, Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un K. Viselsa [C. Wissels], Portugāles Republika, ko pārstāv L. Fernandešs [L. Fernandes] un A. Fraga Pirešs [A. Fraga Pires], Somijas Republika, ko pārstāv A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski], Zviedrijas Karaliste, ko pārstāv A. Krūse [A. Kruse], kā arī K. Vistranda [K. Wistrand] un A. Falka [A. Falk], Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko pārstāv K. Džeksone [C. Jackson], kam palīdz R. Plenders [R. Plender], QC, Tiesa (Virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātas priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K.V.A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] un E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši M. R. Šintgens [M. R. Schintgen] (referents), N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], Dž. Arestis [G. Arestis], M. Ilešičs [M. Ilešič] un J. Malenovskis [J. Malenovský], ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer], sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], 2005. gada 13. septembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	atcelt Padomes 2003. gada 27. janvāra Pamatlēmumu 2003/80/TI par vides krimināltiesisko aizsardzību;

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Nīderlandes Karaliste, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 135, 07.06.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/2

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-264/03 Eiropas kopienu Komisija pret Francijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts līgumi - Direktīva 92/50/EEK - Procedūra valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Būvētāja pārstāvja pilnvarojums - Personas, kam var uzticēt būvētāja pārstāvja uzdevumus - Saskaņā ar Francijas tiesībām dibinātu juridisku personu izsmeļošs uzskaitījums)

(2005/C 315/04)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-264/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 17. jūnijā cēla Eiropas kopienu Komisija (pārstāvji — B. Stromskis [B. Stromsky] un K. Vīdners [K. Wiedner], kā arī F. Simoneti [F. Simonetti]) pret Francijas Republiku (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un D. Petraušs [D. Petrausch]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas] (referents), tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], E. Borgs-Bartets [A. Borg-Barthet] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro], sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], administratore, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

atbilstoši 4. pantam 1985. gada 12. jūlija likumā Nr. 85-704 “Par publisko būvju celtniecību un tās saistību ar privāto būvju celtniecību” ar grozījumiem, kas veikti ar 1996. gada 14. novembra likumu “Par pilsētas attīstības veicināšanas pakta īstenošanu”, paredzot, ka būvētāja pārstāvis var būt vienīgi kāda no izsmeļoši uzskaitītajām, saskaņā ar Francijas tiesībām dibinātajām juridiskajām personām, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, ar grozījumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvā 97/52/EK, un pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants.

(1) OV C 200, 23.08.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/3

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

apvienotajās lietās C-327/03 un C-328/03 (Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Vācijas Federatīvā Republika pret ISIS Multimedia Net GmbH un Co. KG, u.c. (1)

(Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīva 97/13/EK - 11. panta 2. punkts - Atlīdzība par jaunu tālruņa numuru piešķiršanu - Agrākā monopoluzņēmuma rīcībā esošu bezmaksas numuru glabāšana)

(2005/C 315/05)

tiesvedības valoda — vācu

Apvienotajās lietās C-327/03 un C-328/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesverwaltungsgericht (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 30. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 28. jūlijā, tiesvedībā Vācijas Federatīvā Republika pret ISIS Multimedia Net GmbH und Co. KG , ko pārstāv ISIS Multimedia Net Verwaltungs GmbH (C-327/03), Firma O2 (Germany) GmbH und Co. OHG (C-328/03), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer], sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

11. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvā 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu sakaru [telekomunikāciju] pakalpojumu jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas iestājas pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tas ir pamata lietā, saskaņā ar kuru jaunam operatoram telekomunikāciju tirgū ir jāmaksā atlīdzība par tālruņa numuru piešķiršanu, ņemot vērā to ekonomisko vērtību, turpretī tajā pašā tirgū dominējošā stāvoklī esošais telekomunikāciju uzņēmums bez maksas ir pārņēmis ļoti lielu numuru rezervi, kas bija agrākā monopoluzņēmuma rīcībā, kura tiesību pārņēmējs tas ir, un valsts tiesības izslēdz šādas atlīdzības maksājumu par šo rezervi a posteriori.

(1) OV C 251, 18.10.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/3

TIESAS SPRIEDUMS

(virspalāta)

2005. gada 18. oktobrī

lietā C-405/03 (Gerechtshof te 's-Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Class International BV pret Colgate-Palmolive Company, Unilever NV, SmithKline Beecham plc, Beecham Group plc (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - Regula (EK) Nr. 40/94 - Tiesības, ko piešķir preču zīme - Preču zīmes izmantošana komercdarbībā - Kopienas izcelsmes preču imports - Preces, kurām piemēro ārējā tranzīta muitas procedūru vai procedūru glabāšanai muitas noliktavā - Preču zīmes īpašnieka iebildumi - Preču, kurām piemēro ārējā tranzīta muitas procedūru vai procedūru glabāšanai muitas noliktavā, pārdošanas piedāvājums vai pārdošana - Preču zīmes īpašnieka iebildumi - Pierādīšanas pienākums)

(2005/C 315/06)

tiesvedības valoda — holandiešu

Lietā C-405/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Gerechtshof te 's-Gravenhage (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 28. augustā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 29. septembrī, tiesvedībā Class International BV pret Colgate-Palmolive Company, Unilever NV, SmithKline Beecham plc, Beecham Group plc, Tiesa (virspalāta palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas] un J. Malenovskis [J. Malenovský], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], M. Ilešičs [M. Ilešič] un J. Klučka [J. Klučka], ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs], sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 18. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

5. panta 1. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un 9. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi ir jāinterpretē tā, ka preču zīmes īpašnieks nevar iebilst tikai pret to, ka, piemērojot ārējā tranzīta procedūru vai procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā, Kopienā ieved ar šo preču zīmi aptvertas oriģinālās izcelsmes preces, ko minētais īpašnieks agrāk jau nav laidis Kopienas tirgū vai kas nav laistas tirgū ar viņa piekrišanu. Preču zīmes īpašnieks nevar izvirzīt noteikumu, ka ārējā tranzīta procedūras vai procedūras uzglabāšanai muitas noliktavā piemērošana attiecīgajām precēm ir atkarīga no tā, vai šo preču ievešanas brīdī Kopienā, attiecīgā gadījumā — saskaņā ar pirkuma līgumu, jau ir noteikta galīgā piegāde trešajās valstīs.

Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā un Regulas Nr. 40/94 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā preču “piedāvāšana” un “laišana tirgū” var ietvert, attiecīgi, ar preču zīmi aptverto oriģinālās izcelsmes preču, kuru muitas statuss ir ārpuskopienas preces, piedāvāšanu un pārdošanu, ja piedāvāšanu veic un/vai pārdošanu realizē periodā, kurā precēm ir piemērota ārējā tranzīta procedūra vai procedūra uzglabāšanai muitas noliktavā. Preču zīmes īpašnieks var iebilst pret šādu preču piedāvāšanu vai pārdošanu, ja tā neizbēgami izraisa to laišanu Kopienas tirgū.

Pamata lietā esošajā situācijā pienākums sniegt pierādījumu par apstākļiem, kas ļauj īstenot Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā un Regulas Nr. 40/94 9. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētās aizlieguma tiesības, gulstas uz preču zīmes īpašnieku, pierādot vai nu to, ka ar šo preču zīmi aptvertās ārpuskopienas preces ir laistas brīvā apgrozībā, vai to, ka šīs preces tiek piedāvātas vai pārdotas, kas neizbēgami izraisa to laišanu Kopienas tirgū.

(1) OV C 304, 13.12.2003.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/4

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-468/03 (VAT and Duties Tribunal, Londona (Apvienotā Karaliste), lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Overland Footwear Ltd pret Commissioners of Customs & Excise (1)

(Kopējais muitas tarifs - Ievedmuitas nodoklis - Deklarētā muitas vērtība, kurā iekļauta pirkšanas starpniecības nauda - Muitas nodokļa piemērošana visai deklarētajai summai - Muitas deklarācijas pārskatīšana - Nosacījumi - Par pirkšanas starpniecības naudu samaksāto muitas nodokļu atmaksa)

(2005/C 315/07)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-468/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko VAT and Duties Tribunal, Londona (Apvienotā Karaliste), iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 29. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 6. novembrī, tiesvedībā Overland Footwear Ltd pret Commissioners of Customs & Excise , Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši J. Makarčiks [J. Makarczyk], K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un J. Klučka [J. Klučka], ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro], sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], administratore, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29., 32. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas ir iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un ievešanas deklarācijā nav nodalīta no preču pārdošanas cenas, ir jāuzskata par darījuma vērtības sastāvdaļu šī kodeksa 29. panta izpratnē un līdz ar to ir apliekama ar nodokli;

Regulas Nr. 2913/92 78. un 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka

—	pēc ievesto preču atlaišanas muitas dienestiem, kuriem iesniegts deklarētāja lūgums pārskatīt muitas deklarāciju attiecībā uz minētajām precēm, ir pienākums, ievērojot iespējamo pārsūdzību tiesā, vai nu noraidīt lūgumu ar pamatotu lēmumu vai veikt lūgto pārskatīšanu;

—	ja pārskatīšanas beigās muitas dienesti konstatē, ka deklarētajā muitas vērtībā kļūdas dēļ ir iekļauta pirkšanas starpniecības nauda, tiem ir jāizlabo stāvoklis, atmaksājot šai starpniecības naudai piemēroto ievedmuitas nodokli.

(1) OV C 7, 10.01.2004.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/5

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 20.oktobrī

lietā C-511/03 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Staat der Nederlanden (Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij) pret Ten Kate Holding Musselkanaal BV, u.c. (1)

(Veterinārās pārbaudes - Aizsardzība pret govju sūkļveida encefalopātiju (govju trakumsērgu) - Atgremotāju barošana ar neatgremotāju izcelsmes proteīniem - Dalībvalsts atbildība par privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar tai piedēvējamiem Kopienu tiesību pārkāpumiem - Piemērojamās tiesības - Pienākums celt prasību pret Komisiju sakarā ar bezdarbību)

(2005/C 315/08)

tiesvedības valoda — holandiešu

Lietā C-511/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden [Augstākā tiesa] (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 5. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 8. decembrī, tiesvedībā Staat der Nederlanden ( Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij ) pret Ten Kate Holding Musselkanaal BV , Ten Kate Europrodukten BV , Ten Kate Producktie Maatschappij BV , Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas] (referents), tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], S. fon Bārs [S. von Bahr], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un A. O`Kīfs [A. Ó Caoimh], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 20.oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Kopienu tiesības attiecībā uz dalībvalsti neparedz nekādu pienākumu kāda sava pilsoņa labā celt prasību par tiesību akta atcelšanu atbilstoši EKL 230. pantam vai sakarā ar bezdarbību atbilstoši EKL 232. pantam. Tomēr principā tās neiestājas pret to, ka valsts tiesības paredz šādu pienākumu vai valsts atbildību, ja tā šādi nerīkojas;

Komisijas 1994. gada 27. jūnija lēmuma Nr. 94/381/EK 1. panta 2. punkts par noteiktiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar govju sūkļveida encefalopātiju un barošanu, kam pamatā ir zīdītāju izcelsmes proteīni, to lasot kopā ar 17. pantu Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, un 17. pantu Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvā 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, ir interpretējams tādējādi, ka, ja ar Eiropas Kopienas Komisijas rīcībā esošo informāciju nevar pierādīt, ka pārbaudes, kuras tiek veiktas režīma, ar ko ļauj atšķirt atgremotāju izcelsmes proteīnus no neatgremotāju izcelsmes proteīniem, ietvaros, ko tai dalībvalsts iesniegusi izvērtēšanai atļaujas piešķiršanas nolūkā, piešķir pietiekamas garantijas sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā, un ja Pastāvīgā veterinārā komiteja ir izskatījusi šīs dalībvalsts pieteikumu, bet nav paudusi viedokli tostarp jaunas informācijas, kas izmaina risku sabiedrības veselībai, dēļ, ir jāuzskata, ka Komisijai nav Eiropas Savienības Padomei jāsniedz ierosinājums par veicamajiem pasākumiem.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/5

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-6/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas uz Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Savvaļas fauna un flora)

(2005/C 315/09)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-6/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226 pantam, ko 2004. gada 9. janvārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beks [M. van Beek] un L. Flinns [L. Flynn]) pret Lielbritānijas uz Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (pārstāvji — K. Džeksone [C. Jackson], kam palīdz K. Smita [K. Smith], barrister), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Klučka [J. Klučka] (referents), ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

neieviešot noteiktajā termiņā visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 1992. gada 21. maija Padomes Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību prasību pilnīgu un pareizu ieviešanu un jo īpaši:

—	6. panta 2. panta prasības attiecībā uz Gibraltāru;

—	6. panta 3. un 4. punkta prasības attiecībā uz ūdens ņemšanas plāniem un projektiem un zemes izmantošanas plāniem;

—	11. panta prasības;

—	12. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasības attiecībā uz Gibraltāru;

—	12. panta 2. punkta prasības;

—	12. panta 4. punkta prasības;

—	13. panta 1. punkta prasības;

—	14. panta 2. punkta prasības;

—	15. panta prasības;

—	16. panta prasības;

—	Direktīvas 92/43 prasības kopumā ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no šīs direktīvas;

2)	pārējā daļā prasība tiek noraidīta;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/6

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-73/04 (Oberlandesgericht Hamm lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Brigitte un Marcus Klein pret Rhodos Management Ltd (1)

(Briseles Konvencija - Jurisdikcija tiesvedībā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma noma - Tiesības noteiktā laika periodā izmantot nekustamo īpašumu)

(2005/C 315/10)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-73/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši 1971. gada 3. jūnija Protokolam par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberlandesgericht Hamm (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 27. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 17. februārī, tiesvedībā Brigitte un Marcus Klein pret Rhodos Management Ltd, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], N. Kolnerika [N. Colneric], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] un E. Levits, ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1968. gada 27. septembra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos un ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, ir jāinterpretē tā, ka tas nav piemērojams līgumam par iestāšanos klubā, kas pret samaksātu biedra naudu, kura ir kopējās summas dominējošais elements, ļauj kluba biedriem iegūt tikai pēc veida un atrašanās vietas norādīta nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības, kas izmantojamas noteiktā laika periodā, un paredz biedru uzņemšanu organizācijā, kura ļauj tiem savas izmantošanas tiesības mainīt.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/6

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005.gada 15. septembrī

lietā C-258/04 (Lježas Cour du travail lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Office national de l'emploi pret Ioannis Ioannidis (1)

(Darba meklētāji - Eiropas Savienības pilsonība - Nediskriminācijas princips - EKL 39. pants - Bezdarbnieka pabalsti jauniešiem sakarā ar to, ka viņi meklē savu pirmo darbu - Pabalsta piešķiršana, kas atkarīga no tā, vai vidusskola pabeigta attiecīgajā dalībvalstī)

(2005/C 315/11)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-258/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Lježas Cour du travail (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 7. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 17. jūnijā, tiesvedībā Office national de l'emploi pret Ioannis Ioannidis, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits, ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005.gada 15. septembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

EKL 39. pants iestājas pret to, ka dalībvalsts atsaka piešķirt gaidīšanas pabalstus citas dalībvalsts pilsonim, kas meklē darbu un kas kā bērns neatrodas pirmajā valstī dzīvojoša migrējošā darba ņēmēja apgādībā, pamatojoties tikai uz to, ka šī persona ir ieguvusi vidējo izglītību citā dalībvalstī.

(1) 1 OV C 201, 07.08.2004.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/7

TIESAS SPRIEDUMS

(sestā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-505/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/19/EK - Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana - Māsas, zobārsti, veterinārārsti, vecmātes, arhitekti, farmaceiti un ārsti - Netransponēšana noteiktajā termiņā - Gibraltāra)

(2005/C 315/12)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-505/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 8. decembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — H. Støvlbæk) pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (pārstāve — S. Nwaokolo), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: sestās palātas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J.-P. Puissochet, tiesneši S. von Bahr un A. Borg Barthet (referents), ģenerāladvokāts A. Tizzano, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nepieņemot visus normatīvos vai administratīvos aktus, lai attiecībā uz Gibraltāru panāktu atbilstību Padomes 2001. gada 14. maija Direktīvai 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 31, 05.02.2005.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/7

TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2005. gada 20. oktobrī

lietā C-70/05 Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme pret nodarbinātību un profesiju - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2005/C 315/13)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-70/05 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2005. gada 14. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Martin) pret Luksemburgas Lielhercogisti (pārstāvis — S. Schreiner), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja N. Colneric (referente), kas pilda ceturtās palātas priekšsēdētāja funkcijas, tiesneši K. Lenaerts un E. Juhász, ģenerāladvokāts L. A. Geelhoed, sekretārs R. Grass, 2005. gada 20. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK par kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 02.04.2005.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bács-Kiskun Megyei Bíróság 2005. gada 12. jūlija lēmumu lietā Ilona Németh pret Vám- és Pénzügyőrség Dél-Alföldi Regionális Parancsnoksága

(Lieta C-333/05)

(2005/C 315/14)

tiesvedības valoda — ungāru

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Bács-Kiskun Megyei Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 12. jūlija lēmumu lietā Ilona Németh pret Vám- és Pénzügyőrség Dél-Alföldi Regionális Parancsnoksága un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 14. septembrī.

Bács-Kiskun Megyei Bíróság lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai tāds dalībvalsts nodoklis kā Ungārijas reģistrācijas nodoklis ir uzskatāms par muitas nodokli vai maksājumu ar līdzīgu iedarbību?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tāds dalībvalsts nodoklis kā Ungārijas reģistrācijas nodoklis, kura samaksāšana ir priekšnosacījums vieglās automašīnas reģistrācijai un nodošanai ekspluatācijā, jebkādā veidā vienmēr ir uzskatāms par ievedmuitas nodokli?

3.	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai tāds dalībvalsts nodoklis kā Ungārijas reģistrācijas nodoklis ir saderīgs ar EKL 90. pantu un Direktīvas 77/388/EEK (1) 33. pantu, vai arī Ungārijas reģistrācijas nodoklis ir kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas pārkāpums?

Vai tāds dalībvalsts nodoklis kā Ungārijas reģistrācijas nodoklis ir saderīgs ar Kopienu tiesībām to pašreizējā attīstības stadijā, ja reģistrācijas nodokļa apmērs jaunām un lietotām vieglajām automašīnām, neņemot vērā transportlīdzekļa klasifikāciju atbilstoši vides aizsardzības prasībām, nekādā veidā neatspoguļo lietoto automašīnu vērtības samazinājumu un tiek piemērots pilnīgi neatkarīgi no tā, kad transportlīdzeklis tika nodots ekspluatācijā un cik ilgi tas jau ir (likumīgā) lietošanā?

(1) OV 1977, L 145, 1. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Köln 2005. gada 24. augusta rīkojumu lietā Rizeni Letoveho Provozu UR SP pret Bundesamt für Finanzen

(Lieta C-335/05)

(2005/C 315/15)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Finanzgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 24. augusta rīkojumu lietā Rizeni Letoveho Provozu UR SP pret Bundesamt für Finanzen un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 15. septembrī.

Finanzgericht Köln lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās Direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem [– pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā] (1) 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē šauri tādējādi, ka atbilstoši šim pantam dalībvalstīm piešķirtā iespēja pakļaut PVN atmaksu nosacījumam, ka trešā valsts ir piešķīrusi salīdzinošas priekšrocības attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, neattiecas uz valstīm, kas kā General Agreement on Trade in Servines — GATS — (BGBl. II 1994, 1473, 1643) līgumslēdzējas puses var atsaukties uz tajā paredzēto labvēlīgas attieksmes pret valstīm klauzulu (GATS II panta 1. punkts)?

(1) OV L 326, 40. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/9

Apelācija, ko 2005. gada 19. septembrī ierosināja Le Front National, M. F. Stirbois, B. Gollnisch, C. Lang, J. C. Martinez, Ph. Claeys, K. Dillen un M. Borghezio, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 11. jūlija rīkojumu lietā T-17/04 Le Front National e.a. pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi

(Lieta C-338/05 P)

(2005/C 315/16)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 19. septembrī izskatīšanai ir iesniegta Le Front National, ko pārstāv W. de Saint-Just, advokāts, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 11. jūlija rīkojumu lietā T-17/04 Le Front National e.a., pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir atcelt apstrīdēto 2005. gada 11. jūlija rīkojumu ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāju, politiskās partijas Le Front National un Eiropas Parlamenta deputātu no dažādiem valsts politiskajiem grupējumiem (Front National, Lega Nord, Vlaams Blok), Pirmās instances tiesā prasīja atzīt par spēkā neesošu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (1), jo īpaši tās nelikumības dēļ, vienlīdzības, caurskatāmības, politikas plurālisma un subsidiaritātes principa pārkāpuma dēļ, kā arī sakarā ar aizdomām par procesuālo pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Pirmās instances tiesa apstrīdētajā 2005. gada 11. jūlija rīkojumā, nosprieda vispirms (48. punkts), ka apstrīdētā regula skar Le Front National tieši. Pirmās instances tiesa nosprieda (52. punkts) arī, ka prasītājus deputātus apstrīdētā regula neskar tieši. Tomēr ir acīmredzami, ka šie ievēlētie deputāti ar to darbību un līdzdalību savā politiskajā partijā atšķiras no “visiem citiem pilsoņiem”. Līdz ar to viņi var apstrīdēt tiesību aktu, kas skar tā politiskā grupējuma tiesības un regulējumu, pie kura tie pieder. Tomēr Pirmās instances tiesa nosprieda (66. punkts), ka apstrīdētā regula Le Front National neskar individuāli.

Tādējādi Pirmās instances tiesa pievienojās Eiropas Parlamenta argumentācijai, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 2004/2003 4. pantam nav tiešas piemērojamības un “līdz ar to, Regulai Nr. 2004/2003 nav tiešas iedarbības uz Le Front National”.

Tomēr regulas 13. pants paredz: “šīs regulas 4. līdz 10. pantu piemēro no dienas, kad atklāj pirmo sesiju pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004. gada jūnijā.” Ņemot vērā to, ka Le Front National Eiropas vēlēšanās savus sarakstus ir iesnidzis visos lielajos Francijas reģionos, un nav šaubu par to, ka tā plašās klātesamības Francijā dēļ tās deputāti tiks ievēlēti, tas, ka Le Front National tiks pārstāvēta Eiropas Parlamentā, nav nedz pārspīlējums, nedz “spekulācija”. No šāda viedokļa regula “par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu” skar šo partiju tieši.

(1) OV L 297, 1. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour du travail de Liège 2005. gada 6. septembra spriedumu lietā Monique Chateignier pret Office national de l'emploi, saīsināti O.N.Em.

(Lieta C-346/05)

(2005/C 315/17)

tiesvedības valoda franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Cour du travail de Liège (Ljēžas Darba tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 6. septembra spriedumu lietā Monique Chateignier pret Office national de l'emploi (Valsts Darba birojs) un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 22. septembrī.

Cour du travail de Liège lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai EK līguma 39. panta 2. punkts un Regulas (EEK) Nr. 1408/71 3. panta 1. punkts, kas garantē vienādu attieksmi pret dalībvalstu darba ņēmējiem, kā arī personu, tajā skaita darba ņēmēju, brīvu pārvietošanos, ļauj interpretēt Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 67. panta 3. punktu tādējādi, ka ar to darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts pilsonis, tiek uzlikts pienākums pabeigt stažēšanos, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu dzīvesvietas valstī, pat ja šīs dalībvalsts tiesības to neprasa attiecībā uz darba ņēmēju ārvalstnieku no kādas trešās valsts vai citas dalībvalsts?

(1) Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.)

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court, Īrija, 2004. gada 30. jūlija rīkojumu lietā Elaine Farrell pret Alan Whitty, Minister for the Environment, Īrija, un Attorney General, un Motor Insurers' Bureau of Ireland

(Lieta C-356/05)

(2005/C 315/18)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 30. jūlija rīkojumu lietā Elaine Farrell pret Alan Whitty, Minister for the Environment, Īrija, un Attorney General, un Motor Insurers' Bureau of Ireland un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 23. septembrī.

High Court lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai, sākot ar 1995. gada 31. decembri, — datumu, līdz kuram Īrijai bija jātransponē Trešās Direktīvas (1) tiesību normas attiecībā uz transporta līdzekļu, kas nav motocikli, pasažieriem, Trešās Direktīvas 1. pants uzlika Īrijai pienākumu noteikt, ka civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma attiecībā uz tādu personu miesas bojājumu nodarīšanu, kuri brauc transporta līdzekļa daļā, kas nav paredzēta un aprīkota ar pasažieru sēdekļiem?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir pozitīva — vai Trešās Direktīvas 1. pants piešķir personai tiesības, uz kurām tā var tieši atsaukties valsts tiesā?

(1) Padomes 1990. gada 14. maija Trešā Direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OV L 129, 19.05.1990., 33.-35. lpp.).

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal de grande instance de Brive-La-Gaillarde 2005. gada 9. septembra rīkojumu lietā Estager SA pret Receveur principal de la Recette des Douanes de Brive

(Lieta C-359/05)

(2005/C 315/19)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Tribunal de grande instance de Brive-La-Gaillarde lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 9. septembra rīkojumu lietā Estager SA pret Receveur principal de la Recette des Douanes de Brive un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 26. septembrī.

Tribunal de grande instance de Brive-La-Gaillarde lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai 2000. gada 19. septembra Rīkojuma Nr. 2000-916 par atsevišķu frankos izteiktu summu pielāgošanu euro tajos tiesību aktos, kas attiecas uz BAPSA nodokļa konvertēšanu, kurš tiek piemērots mīksto kviešu miltu, rupja maluma miltu un putraimu izstrādājumiem, no 100 frankiem uz 16 euro, noteikumi atbilst Kopienu tiesiskajam regulējumam attiecībā uz euro ieviešanu?

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Vestre Landsret 2005. gada 5. oktobra lēmumu lietā Anklagemyndigheden pret Uwe Kay Festersen

(Lieta C-370/05)

(2005/C 315/20)

tiesvedības valoda — dāņu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 5. oktobra lēmumu lietā Anklagemyndigheden pret Uwe Kay Festersen un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 10. oktobrī.

Vestre Landsret lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai tas ir pretrunā ar EKL 43. un 56. pantu, ja dalībvalsts kā priekšnosacījumu lauksaimniecībā izmantojama zemes gabala iegādei izvirza prasību, ka pircēja pastāvīgajai dzīvesvietai ir jābūt uz šī zemes gabala?

2.	Vai, lai atbildētu uz pirmo jautājumu ir svarīgi tas, ka zemes gabals nevar būt patstāvīga vienība un ka dzīvojamā ēka atrodas zemes gabala apbūves zonā?

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof 2005. gada 21. jūlija lēmumu lietā Gintec International Import–Export GmbH pret Verband Sozialer Wettbewerb e.V.

(Lieta C-374/05)

(2005/C 315/21)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Bundesgerichtshof (Vācijas Federālās tiesas) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 21. jūlija lēmumu lietā Gintec International Import–Export GmbH pret Verband Sozialer Wettbewerb e.V. un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 12. oktobrī.

Bundesgerichtshof lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/27/EK (2) grozījumu redakcijā attiecībā uz personām, kuras nav veselības aprūpes speciālisti, un reklāmu ar loteriju ir paredzēti ne tikai zāļu reklamēšanas aizlieguma minimālie nosacījumi, bet gan maksimāli ierobežojoša norma?

Ja uz pirmo jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde,

vai par nepiedienīgu vai maldinošu “atlabšanas” reklāmu Direktīvas 2001/83/EK 90. panta j) apakšpunkta nozīmē var uzskatīt to, ja reklāmdevējs atsaucas uz trešo personu, kas nav veselības aprūpes speciālisti, veiktu aptauju, kas liecina par reklamēto zāļu vispārēju pozitīvu vērtējumu, nenorādot uz to lietošanas indikācijām?

b)	vai tas, ka Direktīvā 2001/83/EK nav skaidri aizliegta reklāma ar loteriju, nozīmē, ka tā principā ir atļauta, vai arī Direktīvas 2001/83/EK 87. panta 3. punkts satur aptverošu dispozīciju, ar kuru var pamatot aizliegumu reklamēt zāles internetā, solot katru mēnesi izlozēt balvu ar mazu vērtību?

3.	Vai uz iepriekš minētajiem jautājumiem sniedzama tāda pati atbilde attiecībā uz Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/28/EEK par cilvēkiem paredzētu zāļu reklāmu (3)?

(1) OV L 311, 67. lpp.

(2) OV L 136, 34. lpp.

(3) OV L 113, 13. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/12

Prasība, kas celta 2005. gada 13. septembrī — Ott u. c./Komisija

(Lieta T-349/05)

(2005/C 315/22)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Martial Ott (Oberanven, Luksemburga), Fernando Lopez Tola (Luksemburga, Luksemburgas Lielhercogiste), Francis Weiler (Itzig, Luksemburga) (pārstāvji — G. Bounéou, F. Frabetti, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt to ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti amatā 2004. gadā (1), jo šajā sarakstā nav minēti prasītāji, kā arī, papildus, atcelt aktus, kas pieņemti, sagatavojot šo lēmumu;

—	pakārtoti, atcelt 2004. gadā piešķirtos punktus, ko ņem vērā, veicot paaugstināšanu amatā, jo īpaši tos, kas piešķirti pēc paaugstināšanas komiteju ieteikuma;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāju izvirzītie pamati ir tādi paši, kādus izvirzījuši prasītāji lietā T-327/05.

(1) Saraksts publicēts 30.11.2004. administratīvajā paziņojumā Nr. 130.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/12

Prasība, kas celta 2005. gada 19. septembrī — TF1/Komisija

(Lieta T-354/05)

(2005/C 315/23)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Télévision française 1 SA (Boloņa, Francija) (pārstāvji — J.-P. Hordies, C. Smits, advokāti]

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 20. aprīlī pieņemto lēmumu par abonentmaksas shēmu France Télévision interesēs;

—	saskaņā ar tiesību aktiem piespriest atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu Télévision française 1 lūdz atcelt Komisijas 2005. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru tā saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu ir atzinusi par saderīgu ar kopējo tirgu Francijas iestāžu apstiprināto abonentmaksas shēmu France Télévision interesēs.

Lai pamatotu savu prasību par lēmuma atcelšanu, prasītāja izvirza piecus pamatus, kas pēc būtības balstās uz:

—	lēmuma nepietiekamu pamatojumu;

—

aizstāvības tiesību neievērošanu; prasītāja pārmet Komisijai, ka neskatoties uz iepriekš pastāvošo prasītājas un Komisijas savstarpējo dialogu un saziņu, tā nav aicinājusi prasītāju attiecīgā atbalsta pārbaudes procedūras laikā iesniegt savus apsvērumus, jo īpaši, par Francijas valsts saistību pamatotību un apjomu;

—

Francijas valsts saistību nepietiekama apjoma; pēc prasītājas domām paredzētās saistības nespēj nodrošināt Francijas abonentmaksas shēmas saderību ar Kopienu normām, ko piemēro valsts atbalstam, jo īpaši ar normu par sabiedrisko pakalpojumu finansējuma samērīgumu un pienākumu nodrošināt valsts līdzekļu izmantošanas pārskatāmību;

—	procesuālo normu pārkāpumu; prasītāja kritizē atbildētājas rīcību, valsts iestādēm šķietami uzliekot pienākumu novērtēt to, vai valsts atbalsta pasākums veido atbalstu Kopienu tiesību izpratnē, kaut gan šīs kontroles veikšana ietilpst tikai Komisijas kompetencē;

—

juridisku kļūdu attiecībā uz EK līguma 86. panta 2. punkta piemērojamību gadījumā, kad atbalstu veido sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma izpildes izmaksu pārmērīga kompensācija. Prasītāja apstrīd Komisijas sniegto interpretāciju spriedumam lietā Altmark (1) un tās piemērojamību šajā gadījumā. Tā norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi juridisku kļūdu, jo veikusi pārbaudi par valsts pasākuma, ar ko kompensē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izmaksas, iespējamo pamatošanu ar EK līguma 86. panta 2. punktu, kaut gan pati Komisija iepriekš bija atzinusi, ka minētais pasākums neatbilst spriedumā lietā Altmark izvirzītajiem nosacījumiem.

(1) 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00, Recueil 2003, I-7747. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/13

Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Vandaele/Komisija

(Lieta T-355/05)

(2005/C 315/24)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karen Vandaele (Bertem, Beļģijā) [Pārstāvji: S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, avocats]

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—	atcelt lēmumu, ar ko prasītāja tiek pieņemta darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbiniece, tiktāl, ciktāl tajā prasītājas sākotnējā dienesta pakāpe, pieņemot darbā, tiek noteikta saskaņā ar 2004. gada 28. aprīļa lēmuma par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā 2. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja piedalījās personāla atlases procedūrā OLAF/T/B/02, ko Komisija bija izsludinājusi, lai atlasītu B kategorijas pagaidu darbiniekus Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF). Ar 2002. gada 28. oktobra vēstuli prasītāja tika informēta, ka viņa ir uzņemta piemēroto kandidātu sarakstā. Darbā OLAF kā Komisijas darbiniece viņa tomēr stājās tikai 2004. gada 1. septembrī, kaut darbā pieņemšanas procedūra bija sākusies jau 2003. gada beigās. Ar 2004. gada 3. novembrī parakstīto līgumu viņa tika ieskaitīta B*4 pakāpē, piemērojot Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmumu par pagaidu darbinieku pieņemšanu, saskaņā ar ko pagaidu darbiniekus pieņem darbā A*8 vai B*4 pakāpē.

Ar savu prasību prasītāja apstrīd tai piešķirto pakāpi. Tā uzskata, ka Komisija ar savu 2004. gada 28. aprīļa lēmumu ir grozījusi uzaicinājumu iesniegt pieteikumus attiecībā uz B kategorijas — zemākās kategorijas — kandidātiem, kuru pakāpe izsludināšanas brīdī bija B5 (jaunajos civildienesta noteikumos — B*5). Šāds grozījums, kas veikts pēc konkursu izturējušo kandidātu saraksta izveidošanas, ir Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta trešās daļas pārkāpums, kā arī prasītājas cerību tikt pieņemtai darbā vakantā amatā, kas domāts atlases procedūru izturējušajiem kandidātiem, kurā viņa piedalījās, pārkāpums.

Turklāt prasītāja uzsver, ka ir noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo tās pašas atlases procedūras veiksmīgajiem kandidātiem, kuri tika pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija, piemērojot iepriekšējos noteikumus, tika piešķirtas augstākas pakāpes un līdz ar to uz tiem attiecās izdevīgāki karjeras attīstības noteikumi.

Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz viņas tiesiskās paļāvības, ka viņa bez neattaisnotas kavēšanās tiks pieņemta darbā B*2 vai B*3 kategorijā, pārkāpumu.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/13

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Frankin u.c./Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-359/05)

(2005/C 315/25)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jacques Frankin (Sorée, Beļģija) un citi, (Pārstāvji — G. Bounéou un F. Frabetti, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt implicīto lēmumu par atbalsta sniegšanas noraidījumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 24. pantu;

—	piespriest Komisijai solidāri atlīdzināt šī fakta rezultātā prasītājiem nodarītos zaudējumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, kuri visi ir Komisijas ierēdņi vai darbinieki, lūdza pārcelt to Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju uz Kopienas sistēmu atbilstoši 1991. gadā pieņemtā Beļģijas likuma noteikumiem. 2003. gadā Beļģija pieņēma jaunu likumu, ar kuru, saskaņā ar prasītāju teikto, tika noteikti labvēlīgāki nosacījumi šādam jaunam pārcelšanas veidam. Tomēr [tiem] prasītājiem, kuri jau bija pieprasījuši pārcelt savas tiesības uz pensiju, nevarēja piemērot 2003. gada likuma noteikumus.

Informatīvas sanāksmes, kas notika 2004. gada 9. decembrī, rezultātā prasītāji saprata, ka Komisija nedomāja sniegt atbalstu ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, lai iegūtu tiem izdevīgāko pārcelšanu.

Savā prasības pieteikumā tie apstrīd Komisijas lēmumu, kuru tie kvalificē kā atbalsta atteikumu, pārkāpjot Civildienesta noteikumu 24. pantu. Bez šī panta tie savas prasības atbalstam izvirza arī nediskriminācijas, patvaļīgas rīcības aizlieguma, pienākuma norādīt pamatojumu, tiesiskās paļāvības, “patere legem quam ipese fecsti” principa pārkāpumu, kā arī pilnvaru pārsniegšanu.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/14

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Genette/Komisija

(Lieta T-361/05)

(2005/C 315/26)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Genette, Gorze (Francija), (pārstāvis — M. A. Lucas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Pensiju nodaļas direktora 2005. gada 25. janvāra lēmumu, ar kuru tiek noraidīts prasītāja 2004. gada 31. oktobra lūgums (Nr. D/1106/2004) par viņa Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju, pārcelšanu;

—	atcelt DG ADMIN ģenerāldirektorāta 2005. gada 10. jūnija lēmumu. ar kuru tiek noraidīta 2005. gada 22. aprīļa sūdzība par 2005. gada 2. februāra Pensiju nodaļas direktora lēmumu, ar kuru [savukārt] tika noraidīts [prasītāja] 2004. gada 31. oktobra lūgums;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas ir Komisijas ierēdnis, iesniegtā lūguma rezultātā 2002. gadā viņa Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju atbilstoši 1991. gadā pieņemtajiem Beļģijas likuma noteikumiem tika pārceltas uz Kopienas sistēmu. 2003. gadā Beļģijā pieņēma jaunu likumu, ar kuru tika reglamentēti šie pārcēlumi, kura noteikumi, saskaņā ar prasītāja teikto, bija [tam] labvēlīgāki.

1991. gada likums paredzēja iespēju atsaukt pārcelšanas lūgumu, ar iestādes piekrišanu. Prasītājs tad iesniedza pieteikumu, lūdzot Komisijai sniegt savu piekrišanu uz pieteikuma, ko tas tika iesniedzis atbilstoši 1991. gada sistēmai, atsaukšanu, lai tas pēc tam varētu iesniegt jaunu pieteikumu atbilstoši 2003. gada likuma noteikumiem. Šo lūgumu noraidīja ar apstrīdēto lēmumu pamatojoties uz to, ka Kopienas noteikumi neparedzēja iespēju par lūguma atsaukumu.

Ar savu prasību prasītājs apstrīd sava lūguma noraidījumu. Tas norāda uz vairākām acīmredzamām kļūdām attiecībā uz viņa lūguma priekšmeta novērtējumu, viņa apšaubīto lēmumu galīgo raksturo, jaunu un būtisku faktu esamību un prasības iesniegšanas termiņu. Tāpat viņš norāda uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta pārkāpumu, kā arī tā vispārējiem izpildes noteikumiem. Prasītājs turklāt uzskata, ka apstrīdētie lēmumi ir pretrunā viņa pamattiesībām par efektīvu tiesas aizsardzību, kā arī Civildienestu noteikumu 24. pantā noteiktajam atbalsta sniegšanas pienākumam.

Visbeidzot prasītājs norāda uz Beļģijas 1991. gada likuma pretrunīgumu attiecībā uz Kopienu tiesībām, jo īpaši attiecībā uz VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/14

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Saint-Gobain Pam/ITSB

(Lieta T-364/05)

(2005/C 315/27)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Saint-Gobain Pam SA, Nansī (Francija) (pārstāvis — J. Blanchard, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Propamsa SA

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 15. aprīļa lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PAM PLUVIAL” attiecībā uz 6. klasē (“metāla vai uz metāla pamata izgatavotas caurules un caurulītes, čuguna caurules un caurulītes, metāla uzmavas, kas paredzētas iepriekš minētajām precēm”) un 17. klasē (“nemetāla uzmavas, kas paredzētas cietām nemetāla caurulēm un caurulītēm”) ietilpstošajām precēm.

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Propamsa SA.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskā un grafiskā preču zīme Nr. 737 992“PAM PAM” attiecībā uz 19. klasē ietilpstošajām precēm (“celtniecības materiāli”), Spānijas vārdiskā preču zīme Nr. 120 075“PAM” attiecībā uz 19. klasē ietilpstošajām precēm (“cements”) un starptautiska grafika preču zīme Nr. 463 089“PAM” attiecībā uz 1. klasē ietilpstošajām precēm (“industriālai izmantošanai paredzētas līmvielas”) un 19. klasē ietilpstošajām precēm (“nemetāla celtniecības materiāli”).

Iebildumu nodaļas lēmums: pieņemt iebildumu un reģistrācijas pieteikumu noraidīt.

Apelāciju padomes lēmums: prasību noraidīt.

Izvirzītie pamati:

funkcionālās turpinātības principa pārkāpums starp dažādām Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja instancēm, tādā nozīmē, ka atbilstoši minētajam principam, ja lietas dalībnieks pirmajā instancē noteiktajā termiņā neiesniedz noteiktus faktiskos un tiesiskos elementus, tie ir nepieņemami atbilstoši Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 74. panta 2. punktam, un viņš nevar atsaukties uz minētajiem elementiem Apelāciju padomē;

minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/15

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Mische/Parlaments

(Lieta T-365/05)

(2005/C 315/28)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Harald Mische (Brisele, Beļģija) [Pārstāvji: G. Vandersanden un L. Levi, lawyers]

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi

—

atcelt iecelējinstitūcijas 2004. gada 4. oktobra lēmumā par pieņemšanu darbā noteikto dienesta pakāpes klasifikāciju, kas stājās spēkā 16. novembrī, ar kuru, pieņemot prasītāju darbā Konkurences ģenerāldirektorātā par “jaunāko juristu”, viņam tika piešķirts A kategorijas 6. pakāpes 1. līmenis, atjaunojot prasītājam visas tiesības, kas izriet no tiesiskas un pienācīgas pieņemšanas darbā, tas ir, tiesisku un pienācīgu klasifikāciju 2004. gada 16. novembrī, kas nozīmē vismaz A7/3 pakāpes (piemērojama no 2003. gada 1. novembra) vai tā ekvivalenta atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1.-11. pantam (A*8/3) piešķiršanu;

—

piespriest atlīdzināt prasītājam zaudējumus nokavējuma procentu veidā, piešķirt kompensāciju par kaitējumu viņa karjerai, atlīdzināt citus zaudējumus tiesiskas un pienācīgas samaksas veidā, proti, piemērojot no 2004. gada 1. maija spēkā esošās Civildienesta noteikumu redakcijas XIII pielikuma 21. pantā noteiktos pārejas noteikumus, vai, alternatīvi, piespriest pensiju programmas iemaksu samazinājumu, balstoties uz atlīdzības vienlīdzības principu. Šīs tiesības, kas ir pienācīgi jānovērtē vēlākā stadijā, uz doto brīdi ir iepriekšēji un ex aequo et bono novērtētas par minimālo summu 10 000 EUR gadā;

—	Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, ierēdnis, kas pieņemts darbā pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, bet no rezerves saraksta, kas sastādīts, pamatojoties uz pirms šī datuma rīkotu konkursu, apstrīd viņam, ieceļot amatā, piešķirto pakāpi. Prasītājs atsaucas uz tiem pašiem pamatiem un argumentiem, ko viņš jau norādīja lietā T-288/05 (1).

(1) OV C 229, 17.09.2005, 35. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/15

Prasība, kas celta 2005. gada 23. septembrī — UPC France/Komisija

(Lieta T-367/05)

(2005/C 315/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: UPC France Holding B.V. (Schiphol-Rijk, Nīderlande) (pārstāvji — D. Powell, solicitor, N. Flandin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu Nr. 382/2004 par valsts atbalstu — Francija,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2005. gada 3. maija Lēmumu 382/2004 par valsts atbalstu — Francija (1), ar ko atzīst, ka Francijas iestāžu piešķirtās subsīdijas platjoslas telekomunikāciju tīkla būvniecībai un izmantošanai Limuzēnas (Limousin) (DORSAL) teritorijā nav valsts atbalsts.

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vairākus pamatus, kas balstās uz pamatformas neievērošanu, kā arī uz Kopienu tiesību pārkāpumu.

Attiecībā uz pamatformas neievērošanu prasītājs apgalvo, ka Komisija pārkāpa savas procesuālās tiesības, kļūdaini atturoties no formālas pārbaudes procedūras uzsākšanas, ko paredz EK Līguma 88. panta 2. punkts un 6. pants Regulā Nr. 659/99 (2), kas prasītājam kā ieinteresētai personai ļautu iesniegt apsvērumus pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas.

Ar pirmo pamatu attiecībā uz Kopienu tiesību pārkāpumu prasītājs norāda, ka Komisija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka attiecīgais pasākums neietvēra valsts atbalsta elementus, jo subsīdijas tika piešķirtas, kompensējot sabiedriskos pakalpojumus, un ka spriedumā lietā Altmark (3) noteiktie kritēriji šajā lietā bija izpildīti.

Turklāt prasītājs apstrīd Apstrīdēto lēmumu, jo tajā ar platjoslas tīklu saistītie pakalpojumi ir kvalificēti par sabiedriskiem pakalpojumiem, lai gan telekomunikāciju jomā sabiedrisko pakalpojumu definīcija, kura izriet no Direktīvas par “vispārīgo pakalpojumu”, attiecas tikai uz pamatjoslas tīkla pakalpojumiem.

Turpmāk prasītājs apgalvo, ka, ja attiecīgie pienākumi ir uzskatāmi par tādiem, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, quod non, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Limožes (Limoges) pilsētā trūka privātās iniciatīvas un nepastāvēja konkurence. Tāpat tas apgalvo, ka izmantotā procedūra, lai izvēlētos uzņēmēju paredzētā uzdevuma — vispārējo interešu pakalpojuma — izpildei, neļāva izvēlēties tādu kandidātu, kas ir spējīgs sniegt šo pakalpojumu sabiedrībai par zemāko cenu. Jebkurā gadījumā, attiecībā uz Limožes pilsētu tas šajā lietā uzskata, ka valsts subsīdijas nav pamatotas, jo kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un spriedumu lietā Altmark tādējādi nevarēja piemērot.

Ar otro pamatu prasītājs atsaucas arī uz nozīmīgiem procedūras pārkāpumiem, kas pieļauti procedūrā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas deleģēšanu, kas potenciālos kandidātus, kam varētu deleģēt sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, nostāda nevienlīdzīgā stāvoklī.

Pēdējais prasītāja izvirzītais pamats ir balstīts uz nepietiekamu pamatojumu, jo Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā uzskatīja, ka viss Limuzēnas reģions, neņemot vērā apdzīvoto teritoriju, piemēram Limožes pilsētas, īpatnības, kas veido patiesus konkurences sektorus reģionā, nedz arī to, kāpēc tā Apstrīdētajā lēmumā nav atsaukusies uz prasītājas tīkla pastāvēšanu Limožes pilsētā.

(1) K (2005) 1170, galīgā redakcija, 1. lpp.

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, OV L 83, 27.03.1999., 1. lpp.

(3) 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00, Recueil 2003, I-7747. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/16

Prasība, kas celta 2005. gada 30. septembrī — Francija/Komisija

(Lieta T-370/05)

(2005/C 315/30)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francija Republika (Parīze, Francija) (pārstāvji — G. de Bergues, A. Colomb, pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2005. gada 20. jūlija Lēmumu K(2005) 2756, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, tā galīgajā redakcijā, ciktāl atbilstoši korekcijai, kas piemērota pēc to platību noteikšanas, par kurām ir tiesības uz atbalstu vīnogulāju lauku pārstrukturēšanai un pārveidei 2001. līdz 2003. gadā, ar to no Kopienu finansējuma izslēdz summu EUR 13 519 122,05 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Apstrīdēto lēmumu, kas ir šīs prāvas priekšmets, Komisija nolēma noskaidrot prasītājas grāmatojumus attiecībā uz vīnkopības nozari saistībā ar summu, kas atbilst tai, kura ir jāizslēdz no Kopienas finansējuma, pirmkārt, tāpēc, ka tika piemērota korekcija par tiesību izveidot jaunus stādījumus pārsniegšanu, un, otrkārt, tāpēc, ka Komisija piemēroja korekciju attiecībā uz platībām, ko Francija paziņojusi par tādām, par kurām var saņemt atbalstu pārstrukturēšanai/pārveidei, un kas atšķiras no platībām, kuras Komisija uzskatīja par tādām, par kurām var saņemt minēto atbalstu attiecībā uz 2000./2001. un 2001./2002. tirdzniecības gadu. Prasītāja apstrīd tikai attiecīgā lēmuma otro daļu, kas attiecas uz korekciju par pārsniegtajām platībām.

Savu apgalvojumu pamatojumam prasītāja atsaucas uz diviem pamatiem. Izvirzot pirmo, prasītāja norāda, ka Komisija kļūdaini ir piemērojusi Regulas 1258/99 (1) 7. panta 4. punktu, jo tā nav pierādījusi, ka Francijas valdība ir pārkāpusi Kopienu tiesību normas par pārstrukturēšanas atbalsta aprēķināšanu un vīnogulāju lauku pārveidi, ne arī to, ka Francijas valdības izmantotās aprēķināšanas metodes dēļ Kopienas budžetam ir radīti zaudējumi.

Otrais prasītājas izvirzītais pamats ir balstīts uz nepietiekamu pamatojumu, jo Apstrīdētajā lēmumā nav izskaidrotas normas, ko Komisija bija paredzējusi piemērot attiecībā uz neapstādītajām platībām, kuras var ņem vērā atbalsta aprēķinā, ne arī skaidri pamatots tas, kāpēc atbalsta summā vīnogulāju lauku pārstrukturēšanai un pārveidei, ir piemērota finansiāla korekcija 10 % apmērā.

(1) 1999. gada 17. maija Regula (EK) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, EKOV L 160, 26.06.1999., 103. līdz 112. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/17

Prasība, kas celta 2005. gada 5. oktobrī — Giant/Padome

(Lieta T-372/05)

(2005/C 315/31)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giant (China) Co., Ltd (Kunšana [Kunshan City], Ķīnas Tautas Republika) (pārstāvis — P. de Bāre [P. De Baere], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2005. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (1) ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu un groza Regulu (EK) Nr. 1524/2000, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz tādu velosipēdu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republika, tiktāl, ciktāl ar to tiek noraidīta prasītājas prasība par tirgus ekonomikas statusu, pārkāpjot 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu saistībā ar Padomes Regulas 384/96 (“pamata regula”) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, pārkāpj pamata regulas 11. panta 10. punktu ar to, ka tā noraida prasītājas prasību par antidempinga maksājuma neieturēšanu no noteiktās eksporta cenas un pārkāpj EKL 253. pantu, tiktāl, ciktāl tā nav norādījusi iemeslus;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, atbilstoši Ķīnas tiesību aktiem nodibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ražo galvenokārt velosipēdus un to [rezerves] daļas, eksportējot tās uz Kopienu. Tā kā prasītāja tika skarta ar apstrīdētajiem pasākumiem, tā iesniedza pieteikumu Komisijai, prasot uz to attiecināt tirgus ekonomikas statusu (“TES”). Prasītāja arī iesniedza antidempinga sūdzības un uzsāka saraksti ar Komisiju par dažādiem jautājumiem.

Tagad prasītāja apstrīd (apstrīdēto) Regulu, vispirms aplūkojot TES lūguma noraidījumu. Saskaņā ar prasītājas teikto, tās lūgums tika noraidīts, pamatojoties uz apsvērumu, ka sakarā ar eksporta licenžu sistēmas pastāvēšanu prasītājas lēmumi par pārdošanas cenām un daudzumiem netika pieņemti atbilstoši tirgus signāliem un bez būtiskas valsts iejaukšanās. Prasītāja apgalvo ka pamata regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka TES ir jāpiešķir, ja noteiktā situācijā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi, neskatoties uz valsts tiesību aktu vai mehānismu, kas nav atbilstoši tiem, kādi ir spēkā tirgus ekonomikās, pastāvēšanu. Tā kā apstrīdētā Regula neattiecās uz tās īpašo situāciju, prasītāja uzskata, ka ir bijusi acīmredzama kļūda novērtējumā, kas novedusi pie 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta pārkāpuma. Šajā pašā sakarā, prasītāja norāda uz EKL 253. panta pārkāpumu, tiktāl, ciktāl ar apstrīdēto regulu netiek nosaukti iemesli, kuru dēļ tika noraidīta TES lūgums.

Prasītāja arī apstrīd to, ka tika noraidīts tās lūgums par to, ka antidempinga maksājuma apmērs nav jāietur no noteiktās eksporta cenas, kā izmaksas, kuras veidojas starp importu un tālākpārdošanu atbilstoši pamata regulas 11. panta 10. punktam, noraidījumu. Prasītāja uzskata, ka Padome ir pieļāvusi tiesisku maldību, tiktāl, ciktāl tā uzskatīja, ka nebija pārmaiņas tālākpārdošanā un sekojošajās pārdošanas cenās, atsaucoties uz iepriekšējās izmeklēšanās noteiktajām prasītājas eksporta cenām. Saskaņā ar prasītājas teikto iepriekšējās izmeklēšanās tās eksporta cena netika noteikta. Turklāt prasītāja iebilst, ka ar 11. panta 10. punktu netiek prasīts novērtēt pārmaiņas, atsaucoties uz iepriekšējās izmeklēšanās noteiktajām eksporta cenām.

(1) OV L 183, 1. lpp.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/18

Prasība, kas celta 2005. gada 13. oktobrī — Tea-Cegos un STG/Komisija

(Lieta T-376/05)

(2005/C 315/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: TEA-CEGOS (Madride, Spānija) un Services Techniques Globaux (STG) (Brisele, Beļģija), (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2005. gada 12. oktobra lēmumu, ar ko izslēgts konsorcija TEA-CEGOS dalības pieteikums un piedāvājums un ar kuru Komisija atcēla savu lēmumu par pamatlīguma piešķiršanu konsorcijam TEA-CEGOS attiecībā uz konkursu EuropeAid -2/119860/C — 7. daļa;

—	atcelt jebkuru atbildētājas lēmumu, ko tā šī konkursa ietvaros pieņem pēc 2005. gada 12. oktobra un jo īpaši jebkuru Komisijas lēmumu par līguma piešķiršanu un noslēgšanu, izpildot šos lēmumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji šajā tiesvedībā ir konsorcija dalībnieki, kas izveidots, lai piedalītos atbildētājas izsludinātajā uzaicinājumā uz konkursu “EuropeAid/119860/C/SV/MULTI”. Tas iesniedza savu piedāvājumu uz 7. daļu “Culture, Governance and Home Affairs”.

2004. gada 20. maija vēstulē konsorcijs tika informēts, ka tās dalības pieteikums ir pieņemts. 2005. gada 18. jūlija vēstulē atbildētāja to informēja, ka uzskata par vajadzīgu pārskatīt savu lēmumu par pamatlīguma piešķiršanu tam, pamatojot šādas izmaiņas ar faktu, ka attiecīgais lēmums pieņemts, balstoties uz nepilnīgu informāciju, kas sniegta procedūras laikā. 2005. gada 12. oktobrī Komisija pieņēma lēmumu, ar ko apstiprināja prasītāju dalības pieteikuma un piedāvājuma noraidījumu, balstoties uz konkursa paziņojuma (1) 13. pantā paredzēto izslēgšanas noteikumu. Lēmuma pamatojumam ta atsaucās uz faktu, ka viens no konsorcija dalībniekiem bija loceklis citā grupā, no kuras viens loceklis pretendēja uz to pašu līgumu. Tāds ir apstrīdētais lēmums.

Tiesību akta atcelšanas prasības pamatojumam prasītāji izvirza vairākus pamatus.

Pirmkārt, tie apgalvo, ka atbildētāja pārkāpa līguma noslēgšanai paredzētos dokumentus, jo tā kļūdaini piemēroja konkursa paziņojuma 13. pantu, kā arī piedāvājuma iesniedzēja norādījumu 14. pantu. Prasītāji apgalvo, ka konkursa paziņojuma 13. pants nebija piemērojams, kad jau bija pieņemts lēmums par līguma piešķiršanu. Tie turklāt apgalvo, ka nedz nokavēja atbildētājas pieprasīto dokumentu iesniegšanu, nedz sniedza nepatiesu informāciju, tādējādi netika izpildīti piedāvājuma iesniedzēja norādījumu 14. panta piemērošanas nosacījumi, kas vienīgais var pamatot līguma piešķiršanas lēmuma atcelšanu šajā procedūras stadijā.

Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka atbildētāja pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz jēdzienu “juridiska grupa” konkursa paziņojuma 13. pantā, ņemot vērā tikai struktūras kritēriju un nepiemērojot interešu konflikta pārbaudi starp viena konkursa pretendentiem. Prasītāji uzskata, ka atbildētājas vērtējums pēc rakstura ierobežo tiesiskās drošības principu. Turklāt prasītāji apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.

Trešais prasītāju izvirzītais pamats attiecas uz iespējamo labas pārvaldības principa un rūpības pienākuma pārkāpumu. Prasītāji apgalvo, ka šaubu gadījumā atbildētājai vajadzēja informēt konsorciju saprātīgā termiņā un iztaujāt tos konkursa procedūras ietvaros nevis pēc lēmuma par līguma piešķiršanu, kas ļautu tiem ietaupīt izdevumus, kuri saistīti ar piedalīšanos turpmākās procedūras stadijās.

Pēdējā pamatā prasītāji norāda, ka netika ievērota viņu tiesiskā paļāvība, kā arī teorija par retrait des actes administratifs (administratīvo aktu atcelšana). Viņi apgalvo, ka šajā gadījumā lēmums par līguma piešķiršanu nebija prettiesisks un līdz ar to atbildētāja to nevarēja atcelt.

(1) Paziņojums par daudzkārtējumu pamatlīgumu “Multiple framework contract to recruit technical assistance for short-term expertise for the exclusive benefit of third countries benefiting from the European Commission's external aid” 2004/S 132-111932, OV S 132.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/18

Prasība, kas celta 2005. gada 20. oktobrī — GHK Consulting Limited/Komisija

(Lieta T-383/05)

(2005/C 315/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: GHK Consulting Limited (Londona, Apvienotā Karaliste) (Pārstāvji — J-E. Svensson un M. Dittmer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 12. oktobra lēmumu, ar ko izslēgts prasītāja vadītā konsorcija dalības pieteikums un piedāvājums un ar kuru Komisija atcēla savu lēmumu par pamatlīguma piešķiršanu konsorcijam attiecībā uz konkursu EuropeAid//119860/C/ — 7. daļa;

—	atcelt jebkuru Komisijas lēmumu, ko tā pieņēmui pēc 2005. gada 12. oktobra un jo īpaši jebkuru Komisijas lēmumu par līguma noslēgšanu ar citiem pretendentiem;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ar atsauces numuru EuropeAid//119860/C — 7. daļa izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pamatlīguma noslēgšanai par ekspertu algošanu īslaicīgam tehniskās palīdzības darbam par īpašu ieguvumu, ko saņem Eiropas Komisijas ārējās palīdzības trešās saņēmējvalstis. Prasītājs, kas rīkojas kā konsorcija vadītājs, iesniedza savu piedāvājumu.

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija izslēdza prasītāja konsorciju ar pamatojumu, ka Danish Institute of International Studies (turpmāk tekstā — “DIIS”), prasītāja konsorcija dalībnieks, bija tās pašas apvienības loceklis kā Danish Institute of Human Rights (turpmāk tekstā — “DIHR”), kas cita konsorcija sastāvā iesniedza piedāvājumu uz to pašu līgumu. Attiecīgās iepirkumu procedūras paziņojuma 13. punkts aizliedza vienas apvienības juridiskām personām iesniegt vairāk kā vienu pieteikumu uz katru daļu.

Savas prasības atbalstam par apstrīdētā lēmuma atcelšanu prasītājs apstrīd Komisijas atzinumu, ka DIIS, DIHR un kāds trešais institūts veido juridisku apvienību. Atbilstoši prasītāja apgalvojumam neviena no šīm iestādēm nekontrolē citas, jo minētajos institūtos ir pilnīga pašpārvalde un katram ir savi statūti, tiem nav kopējs akadēmiskais personāls, katram ir sava vadība un valde, ko ir ievēlējušas pilnīgi atšķirīgas iestādes, un tiem nav nekādu kopēju ekonomisku interešu vai mērķu. Prasītājs turklāt apgalvo, ka jebkādi neskaidri noteikumi konkursa paziņojumā ir jāinterpretē par labu piedāvājumu iesniedzējiem un ka Komisija ir atbildīga par to, ka dalības nosacījumi jau iepriekš nav noteikti pietiekami skaidri.

10.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 315/20

(2005/C 315/37)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 296, 26.11.2005.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 281, 12.11.2005.

OV C 271, 29.10.2005.

OV C 257, 15.10.2005.

OV C 243, 1.10.2005.

OV C 229, 17.9.2005.

OV C 217, 3.9.2005.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex

CELEX: http://europa.eu.int/celex

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 315

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	48. sējums 2005. gada 10. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Tiesa
	TIESA
2005/C 315/1	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 15. septembrī lietā C-464/02 Eiropas Kopienu Komisija pret Dānijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — Automašīnas — Darba devēja veiktā automašīnas nodošana darba ņēmēja rīcībā — Darba devēja dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis — Citā dalībvalstī dzīvojošs darba ņēmējs — Automašīnas aplikšana ar nodokli)	1

2005/C 315/2	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-111/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Zviedrijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Lauksaimniecības produktu brīva aprite — Direktīva 89/662/EEK — 5. pants — Veterinārās pārbaudes preču galamērķa dalībvalstī — Valsts iepriekšējas paziņošanas sistēma, kas piemērojama noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importētājiem no citām dalībvalstīm)	1

2005/C 315/3	Tiesas Spriedums (Virspalāta) 2005. gada 13. septembrī lietā C-176/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi (Prasība par tiesību akta atcelšanu — LES 29. pants, 31. panta e) punkts, 34. pants un 47. pants — Pamatlēmums 2003/80/TI — Vides aizsardzība — Kriminālsods — Kopienas kompetence — Tiesiskais pamats — EKL 175. pants)	2

2005/C 315/4	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-264/03 Eiropas kopienu Komisija pret Francijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Valsts līgumi — Direktīva 92/50/EEK — Procedūra valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Būvētāja pārstāvja pilnvarojums — Personas, kam var uzticēt būvētāja pārstāvja uzdevumus — Saskaņā ar Francijas tiesībām dibinātu juridisku personu izsmeļošs uzskaitījums)	2

2005/C 315/5	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 20. oktobrī apvienotajās lietās C-327/03 un C-328/03 (Bundesverwaltungsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Vācijas Federatīvā Republika pret ISIS Multimedia Net GmbH un Co. KG, u.c. (Telekomunikāciju pakalpojumi — Direktīva 97/13/EK — 11. panta 2. punkts — Atlīdzība par jaunu tālruņa numuru piešķiršanu — Agrākā monopoluzņēmuma rīcībā esošu bezmaksas numuru glabāšana)	3

2005/C 315/6	Tiesas Spriedums (virspalāta) 2005. gada 18. oktobrī lietā C-405/03 (Gerechtshof te 's-Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Class International BV pret Colgate-Palmolive Company, Unilever NV, SmithKline Beecham plc, Beecham Group plc (Preču zīmes — Direktīva 89/104/EEK — Regula (EK) Nr. 40/94 — Tiesības, ko piešķir preču zīme — Preču zīmes izmantošana komercdarbībā — Kopienas izcelsmes preču imports — Preces, kurām piemēro ārējā tranzīta muitas procedūru vai procedūru glabāšanai muitas noliktavā — Preču zīmes īpašnieka iebildumi — Preču, kurām piemēro ārējā tranzīta muitas procedūru vai procedūru glabāšanai muitas noliktavā, pārdošanas piedāvājums vai pārdošana — Preču zīmes īpašnieka iebildumi — Pierādīšanas pienākums)	3

2005/C 315/7	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-468/03 (VAT and Duties Tribunal, Londona (Apvienotā Karaliste), lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Overland Footwear Ltd pret Commissioners of Customs & Excise (Kopējais muitas tarifs — Ievedmuitas nodoklis — Deklarētā muitas vērtība, kurā iekļauta pirkšanas starpniecības nauda — Muitas nodokļa piemērošana visai deklarētajai summai — Muitas deklarācijas pārskatīšana — Nosacījumi — Par pirkšanas starpniecības naudu samaksāto muitas nodokļu atmaksa)	4

2005/C 315/8	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 20.oktobrī lietā C-511/03 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Staat der Nederlanden (Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij) pret Ten Kate Holding Musselkanaal BV, u.c. (Veterinārās pārbaudes — Aizsardzība pret govju sūkļveida encefalopātiju (govju trakumsērgu) — Atgremotāju barošana ar neatgremotāju izcelsmes proteīniem — Dalībvalsts atbildība par privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar tai piedēvējamiem Kopienu tiesību pārkāpumiem — Piemērojamās tiesības — Pienākums celt prasību pret Komisiju sakarā ar bezdarbību)	5

2005/C 315/9	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-6/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas uz Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 92/43/EEK — Dabisko dzīvotņu aizsardzība — Savvaļas fauna un flora)	5

2005/C 315/0	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 13. oktobrī lietā C-73/04 (Oberlandesgericht Hamm lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Brigitte un Marcus Klein pret Rhodos Management Ltd (Briseles Konvencija — Jurisdikcija tiesvedībā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma noma — Tiesības noteiktā laika periodā izmantot nekustamo īpašumu)	6

2005/C 315/1	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005.gada 15. septembrī lietā C-258/04 (Lježas Cour du travail lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Office national de l'emploi pret Ioannis Ioannidis (Darba meklētāji — Eiropas Savienības pilsonība — Nediskriminācijas princips — EKL 39. pants — Bezdarbnieka pabalsti jauniešiem sakarā ar to, ka viņi meklē savu pirmo darbu — Pabalsta piešķiršana, kas atkarīga no tā, vai vidusskola pabeigta attiecīgajā dalībvalstī)	6

2005/C 315/2	Tiesas Spriedums (sestā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-505/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2001/19/EK — Diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēja atzīšana — Māsas, zobārsti, veterinārārsti, vecmātes, arhitekti, farmaceiti un ārsti — Netransponēšana noteiktajā termiņā — Gibraltāra)	7

2005/C 315/3	Tiesas Spriedums (ceturtā palāta) 2005. gada 20. oktobrī lietā C-70/05 Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2000/78/EK — Vienlīdzīga attieksme pret nodarbinātību un profesiju — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	7

2005/C 315/4	Lieta C-333/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bács-Kiskun Megyei Bíróság 2005. gada 12. jūlija lēmumu lietā Ilona Németh pret Vám- és Pénzügyőrség Dél-Alföldi Regionális Parancsnoksága	8

2005/C 315/5	Lieta C-335/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Finanzgericht Köln 2005. gada 24. augusta rīkojumu lietā Rizeni Letoveho Provozu UR SP pret Bundesamt für Finanzen	8

2005/C 315/6	Lieta C-338/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 19. septembrī ierosināja Le Front National, M. F. Stirbois, B. Gollnisch, C. Lang, J. C. Martinez, Ph. Claeys, K. Dillen un M. Borghezio, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 11. jūlija rīkojumu lietā T-17/04 Le Front National e.a. pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi	9

2005/C 315/7	Lieta C-346/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour du travail de Liège 2005. gada 6. septembra spriedumu lietā Monique Chateignier pret Office national de l'emploi, saīsināti O.N.Em.	9

2005/C 315/8	Lieta C-356/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court, Īrija, 2004. gada 30. jūlija rīkojumu lietā Elaine Farrell pret Alan Whitty, Minister for the Environment, Īrija, un Attorney General, un Motor Insurers' Bureau of Ireland	10

2005/C 315/9	Lieta C-359/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal de grande instance de Brive-La-Gaillarde 2005. gada 9. septembra rīkojumu lietā Estager SA pret Receveur principal de la Recette des Douanes de Brive	10

2005/C 315/0	Lieta C-370/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Vestre Landsret 2005. gada 5. oktobra lēmumu lietā Anklagemyndigheden pret Uwe Kay Festersen	10

2005/C 315/1	Lieta C-374/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof 2005. gada 21. jūlija lēmumu lietā Gintec International Import–Export GmbH pret Verband Sozialer Wettbewerb e.V.	11

	PIRMĀS INSTANCES TIESA
2005/C 315/2	Lieta T-349/05: Prasība, kas celta 2005. gada 13. septembrī — Ott u. c./Komisija	12

2005/C 315/3	Lieta T-354/05: Prasība, kas celta 2005. gada 19. septembrī — TF1/Komisija	12

2005/C 315/4	Lieta T-355/05: Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Vandaele/Komisija	13

2005/C 315/5	Lieta T-359/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Frankin u.c./Eiropas Kopienu Komisija	13

2005/C 315/6	Lieta T-361/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Genette/Komisija	14

2005/C 315/7	Lieta T-364/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Saint-Gobain Pam/ITSB	14

2005/C 315/8	Lieta T-365/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Mische/Parlaments	15

2005/C 315/9	Lieta T-367/05: Prasība, kas celta 2005. gada 23. septembrī — UPC France/Komisija	15

2005/C 315/0	Lieta T-370/05: Prasība, kas celta 2005. gada 30. septembrī — Francija/Komisija	16

2005/C 315/1	Lieta T-372/05: Prasība, kas celta 2005. gada 5. oktobrī — Giant/Padome	17

2005/C 315/2	Lieta T-376/05: Prasība, kas celta 2005. gada 13. oktobrī — Tea-Cegos un STG/Komisija	18

2005/C 315/3	Lieta T-383/05: Prasība, kas celta 2005. gada 20. oktobrī — GHK Consulting Limited/Komisija	18

2005/C 315/4	Lieta T-270/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 29. septembra rīkojums — BIC/Komisija	19

2005/C 315/5	Lieta T-125/05: Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. oktobra rīkojums — Umwelt-und Ingenieurtechnik/Komisija	19

2005/C 315/6	Lieta T-289/05: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2005. gada 13. oktobra rīkojums — Milella un Campanela/Komisija	19

	III Paziņojumi
2005/C 315/7	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 296, 26.11.2005.	20