26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/1

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-204/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sestās PVN direktīvas 17. un 19. pants - Subsīdijas - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu ierobežošana)

(2005/C 296/01)

tiesvedības valoda — spāņu

Lietā C-204/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 14. maijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa [E. Traversa] un L. Locano Palačiosa [L. Lozano Palacios]) pret Spānijas Karalisti (pārstāve — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), J. Malenovskis [J. Malenovský] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

paredzot atskaitāmo daļu no pievienotās vērtības nodokļa, kuru maksā nodokļa maksātāji, kas veic tikai ar nodokli apliekamus darījumus, un nosakot speciālus noteikumus, kas ierobežo PVN atskaitīšanu, pērkot preces vai pakalpojumus, kuri ir finansēti ar subsīdiju palīdzību, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Kopienu tiesības, proti — 17. panta 2. un 5. punkts un 19. pants Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK.

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 226, 20.09.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/1

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 22. septembrī

lietā C-221/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/676/EEK - Daļēja transpozīcija - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Piesārņoto ūdeņu vai ūdeņu, ko varētu ietekmēt piesārņojums, neidentificēšana - Jutīgo zonu nepareiza vai nepietiekoša noteikšana - Labas lauksaimniecības prakses kodekss - Trūkumi - Rīcības programma - Trūkumi un daļēja piemērošana)

(2005/C 296/02)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-221/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 22. maijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Hordana [G. Valero Jordana], kam palīdz M. van der Vaude [M. van der Woude] un T. Čelingsvērts [T. Chellingsworth], advokāti) pret Beļģijas Karalisti (pārstāves — A. Snūksa [A. Snoecx], pēc tam E. Dominkovica [E. Dominkovits]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Rosas [A. Rosas], tiesneši E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], S. fon Bārs [S. von Bahr], J. Malenovskis [J. Malenovský] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 22. septembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nenosakot: attiecībā uz Flandrijas reģionu pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnīgi un pareizi ieviestu Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 4. pantu, beidzoties 1998. gada 23. novembra argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un, pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnīgi un pareizi ieviestu tās 3. panta 1. un 2. punktu, 5. un 10. pantu, beidzoties 1999. gada 9. novembra argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un

—	attiecībā uz Valonijas reģionu pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnīgi un pareizi ieviestu šīs direktīvas 3. panta 1. un 2. punktu un 5. pantu, beidzoties 1999. gada 9. novembra argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam,

—	Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu;

2)	tiktāl, ciktāl savas prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija norāda uz iebildumiem, kas, salīdzinot ar argumentētajos atzinumos izteiktajiem, ir jauni, prasība ir nepieņemama;

iebilduma par Direktīvas 91/676 5. panta, lasot to kopā ar tās III pielikumu, pārkāpumu daļa, saskaņā ar kuru Flandrijas reģiona rīcības programma tiek piemērota šajā reģionā tikai daļēji, īpaši attiecībā uz maksimālajiem lopkopības mēslojuma daudzumiem, ko jutīgajās zonās var iestrādāt gada laikā, nav pamatota;

4)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 19.07.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/2

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-243/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (1)

(PVN - Priekšnodokļa atskaitīšana - Ar subsīdiju palīdzību finansēti ražošanas līdzekļi)

(2005/C 296/03)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-243/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 6. jūnijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — E. Traversa [E. Traversa], kam palīdz advokāts N. Kutrelis [N. Coutrelis]) pret Francijas Rebubliku (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un K. Jurgensena-Mersjē [C. Jurgensen-Mercier]), ko atbalsta Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), J. Malenovskis [J. Malenovský] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

paredzot speciālus noteikumus, kas ierobežo par ražošanas līdzekļu iegādi samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu tādēļ, ka iegāde ir finansēta ar subsīdiju palīdzību, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kurus tai uzliek Kopienu tiesības, proti — 17. un 19. pants Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa direktīvu 95/7/EK;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 171, 19.07.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/2

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 29. septembrī

lietā C-251/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Neatbilstība Direktīvas 80/778/EEK I pielikumā norādītajām prasībām - 7. panta 6. punkts - Cilvēku patēriņam paredzētais ūdens)

(2005/C 296/04)

tiesvedības valoda — portugāļu

Lietā C-251/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 11. jūnijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Kaeiross [A. Caeiros] un G. Valero Hordana [G. Valero Jordana]) pret Portugāles Republiku (pārstāvji — L. Fernandešs [L. Fernandes] un M. Loišs [M. Lois]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši A. La Pergola [A. La Pergola], Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet] (referents), U. Lehmuss [U. Lõhmus] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 29. septembrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīvas 80/778/EEK par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti I pielikuma prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 7. panta 6. punkts un 19. pants;

2)	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 184, 02.08.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/3

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-276/03 P Scott SA pret Eiropas Kopienu Komisiju un Francijas Republiku (1)

(Apelācija - Nelikumīgs valsts atbalsts - Regulas (EK) Nr. 659/1999 piemērošana laikā - Lēmums par atbalsta nesaderīgumu un atgūšanu - Noilguma termiņš - Pārtraukšana - Nepieciešamība informēt atbalsta saņēmēju par pārtraucošu darbību)

(2005/C 296/05)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-276/03 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2003. gada 24. jūnijā iesniedza Scott SA, Sentkluda [Saint-Cloud] (Francija) (pārstāvji — Dž. Levers [J. Lever], Dž. Perecs [G. Peretz], A. Nurijs [A. Nourry], R. Grifits [R. Griffith] un M. Papadakis [M. Papadakis]), citiem lietas dalībniekiem esot Eiropas Kopienu Komisijai (pārstāvji Dž. Flets [J. Flett]) un Francijas Republikai, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], K. Šīmans [K. Schiemann], E. Juhāss [E. Juhász] un E. Levits, ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs], sekretāre M. F. Kontē [M.-F. Contet], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Scott SA un Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 200, 23.08.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/3

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-291/03 (VAT and Duties Tribunal, Mančestra, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) MyTravel plc pret Commissioners of Customs & Excise (1)

(Sestā PVN direktīva - Ceļojumu aģentu režīms - Kompleksie ceļojumi - Pakalpojumi, kas iegādāti no trešām personām, un pašu pakalpojumi - Nodokļa aprēķināšanas metode)

(2005/C 296/06)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-291/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko VAT and Duties Tribunal, Mančestra (Apvienotā Karaliste), iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 30. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 4. jūlijā, tiesvedībā MyTravel plc pret Commissioners of Customs & Excise , Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši E. Bordžs-Bartē [A. Borg Barthet] (referents), Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], S. fon Bārs [S. von Bahr] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs, kurš taksācijas periodā ir aizpildījis savu pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, izmantojot metodi, kura paredzēta valsts tiesiskajā regulējumā, kas valsts iekšējās tiesībās transponē Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, var pārrēķināt savu pievienotās vērtības nodokļa parādu atbilstoši metodei, ko Tiesa atzinusi par saderīgu ar Kopienu tiesībām, ievērojot valsts tiesībās paredzētos nosacījumus, kuriem jāatbilst līdzvērtības un efektivitātes principiem;

Sestās direktīvas 77/388 26. pants ir interpretējams tādējādi, ka ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs, kurš par vienotu kompleksā ceļojuma cenu nodrošina ceļotājam pakalpojumus, kas iegādāti no trešām personām un kas ir paša piedāvāti pakalpojumi, principā var nodalīt to kompleksā ceļojuma cenas daļu, kas attiecas uz paša pakalpojumiem pēc tirgus vērtības, ja vien šo vērtību ir iespējams noteikt. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs var izmantot faktisko izmaksu kritēriju tikai tad, ja viņš pierāda, ka šis kritērijs precīzi atspoguļo kompleksā ceļojuma cenas faktisko struktūru. Tirgus vērtības kritērija piemērošana nav pakļauta ne nosacījumam, ka tam jābūt vienkāršākam par metodi, kas balstīta uz faktiskajām izmaksām, ne arī nosacījumam, ka tā rezultātā jāiegūst pievienotās vērtības nodokļa parāds, kas ir identisks vai līdzīgs faktisko izmaksu metodes rezultātā aprēķinātajam parādam. Līdz ar to:

—	ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs nevar izmantot tirgus vērtības metodi pēc savas brīvas izvēles,

—	šī pēdējā metode ir piemērojama pašu pakalpojumiem, kuru tirgus vērtība ir nosakāma, pat ja tajā pašā taksācijas periodā atsevišķu kompleksajā ceļojumā ietverto pašu pakalpojumu daļas vērtība nav nosakāma, jo nodokļu maksātājs nepārdod līdzīgus pakalpojumus ārpus kompleksā ceļojuma ietvariem;

iesniedzējtiesai, ievērojot pamata prāvas apstākļus, ir jānosaka tirgus vērtība avioceļojumiem, kas pamata lietā tiek piedāvāti kompleksā ceļojuma ietvaros. Iesniedzējtiesa šo tirgus vērtību var noteikt, vadoties pēc vidējām vērtībām. Šādos apstākļos tirgus, kas ietver citiem ceļojumu rīkotājiem pārdotās sēdvietas, uzskatāms par vispiemērotāko tirgu.

(1) OV C 213, 06.09.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/4

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-458/03 (Verwaltungsgericht, Autonome Sektion für die Provinz Bozen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Parking Brixen GmbH pret Gemeinde Brixen, Stadtwerke Brixen AG. (1)

(Valsts pakalpojumu līgumi - Procedūras valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai - Pakalpojumu koncesija - Publisko maksas stāvvietu apsaimniekošana)

(2005/C 296/07)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-458/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Verwaltungsgericht, Autonome Sektion für die Provinz Bozen [Administratīvā tiesa, Bolcāno provinces neatkarīgā nodaļa] (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 23. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 30. oktobrī, tiesvedībā Parking Brixen GmbH pret Gemeinde Brixen, Stadtwerke Brixen AG , Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), K. Lēnartss [K. Lenaerts] un E. Juhāss [E. Juhász], ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], sekretāre M. F. Kontē [M.-F. Contet], galvenā administratore, 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Valsts iestādes piešķirtās [tiesības] pakalpojumu sniedzējam par publiskās maksas stāvvietas apsaimniekošanu, kurš atlīdzību par tās apsaimniekošanu saņem ar trešo personu, kuras izmanto šo stāvvietu, maksājumiem, ir valsts pakalpojumu koncesija, attiecībā uz kuru nav piemērojama Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai.

EKL 43. pants un EKL 49. pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principi ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie iestājas pret to, ka valsts iestāde, neīstenojot konkurenci, piešķir valsts pakalpojumu koncesiju akciju sabiedrībai, kas izveidota šīs valsts iestādes speciālā uzņēmuma pārveidošanas rezultātā, kuras sociālais mērķis ir paplašināts attiecībā uz jaunām svarīgām nozarēm, kuras kapitālam īstermiņā jābūt atvērtam citiem finanšu līdzekļiem, kuras darbību teritoriālā joma ir paplašināta valstī kopumā, kā arī ārvalstīs, un kuras valdei ir ļoti plašas vadības pilnvaras, kuras tā var īstenot neatkarīgi.

(1) OV C 7, 10.01.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/4

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-502/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Atkritumu apsaimniekošana - Direktīva 75/442/EEK, ko groza Direktīva 91/156/EEK - 4., 8. un 9. pants)

(2005/C 296/08)

tiesvedības valoda — grieķu

Lietā C-502/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 26. novembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — M. Konstantinidis [M. Konstantinidis]) pret Grieķijas Republiku (pārstāve — E. Skandalu [E. Skandalou]), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] un J. Klučka [J. Klučka], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	nenosakot pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem, ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK, 4., 8. un 9. pantu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 47, 21.02.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/5

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-522/03 (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Scania Finance France SA pret Rockinger Spezialfabrik für Anhängerkupplungen GmbH & Co. (1)

(Briseles Konvencija - Atzīšana un izpilde - Atteikuma pamatojums - Jēdziens “izsniegšana vai paziņošana noteiktā kārtībā”)

(2005/C 296/09)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-522/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši 1971. gada 3. jūnija Protokolam par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ko Oberlandesgericht München (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 31. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 15. decembrī, tiesvedībā Scania Finance France SA pret Rockinger Spezialfabrik für Anhängerkupplungen GmbH & Co., Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], K. Šīmans [K. Schiemann], E. Juhāss [E. Juhász] un M. Ilešičs [M. Ilešič], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

27. panta 2. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas pievienošanos, ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos un ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, kā arī šai konvencijai pievienotā Protokola IV panta pirmā daļa ir interpretējama tā, ka, ciktāl jautājums starp valsti, kurā dokuments sastādīts, un valsti, kurai dokuments adresēts, ir risināms, piemērojot starptautisku konvenciju, tas, vai dokuments, ar kuru ierosināta lieta, atbildētājam, kurš nav ieradies, ir izsniegts noteiktajā kārtībā, jāvērtē tikai un vienīgi, ņemot vērā šīs konvencijas normas, tomēr paredzot iespēju dokumentu tieši nosūtīt starp tiesu ierēdņiem, ja nepastāv valsts, kurai dokuments adresēts, oficiāls iebildums atbilstoši Protokola IV panta otrajai daļai.

(1) OV C 47, 21.02.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/5

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-9/04 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) krimināllietā pret Geharo BV (1)

(Direktīva 88/378/EEK - Rotaļlietas - Direktīva 91/338/EEK - Maksimāli atļautais kadmija līmenis)

(2005/C 296/10)

tiesvedības valoda — holandiešu

Lietā C-9/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 23. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 12. janvārī, krimināllietā pret Geharo BV, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), N. Kolnerika [N. Colneric], K. Šīmans [K. Schiemann] un E. Levits, ģenerāladvokāts P. Ležē [P. Léger], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvas 91/338/EEK, ar ko desmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem, 1. panta otrais teikums ir jāinterpretē tā, ka tas pieļauj tajā ietvertā aizlieguma pārdot izstrādājumus, kuros kadmija līmenis ir augstāks par atļauto maksimālo robežu, piemērošanu rotaļlietām, uz kurām attiecas Padomes 1988. gada 3. maija Direktīva 88/378/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību.

(1) OV C 59, 06.03.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/6

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-120/04 (Oberlandesgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Medion AG pret Thomson multimedia Sales Germany & Austria GmbH (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Preču zīmes izmantošana, ko veic trešā persona - Salikts apzīmējums, kas ietver trešās personas nosaukumu, kuram seko preču zīme)

(2005/C 296/11)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-120/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 17. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 5. martā, tiesvedībā Medion AG pret Thomson multimedia Sales Germany & Austria GmbH , Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), R. Šingtens [R. Schintgen], G. Arestis [G. Arestis] un J. Klučka [J. Klučka], ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F.G. Jacobs], sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], administratore, 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču vai pakalpojumu identiskuma dēļ sabiedrībai var rasties sajaukšanas iespēja gadījumā, ja apstrīdēto apzīmējumu veido trešās personas uzņēmuma nosaukuma, no vienas puses, un reģistrētas preču zīmes ar parastu atšķirtspēju, no otras puses, kombinācija un ja saliktā apzīmējuma kopējo iespaidu rada ne tikai agrākā preču zīme vien, bet šajā apzīmējumā tā tomēr saglabā atšķirīgu patstāvīgu stāvokli.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/6

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-200/04 (Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Finanzamt Heidelberg pret internationale Sprach — und Studienreisen GmbH (1)

(Sestā PVN direktīva - Īpašs režīms ceļojumu aģentiem un ceļojumu rīkotājiem - 26. panta 1. punkts - Piemērošanas joma - Komplekss pakalpojums, kas ietver nokļūšanu galamērķa valstī un/vai uzturēšanos tajā, ieskaitot valodu apmācību - Pamata pakalpojums un papildu pakalpojums - Jēdziens - Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām)

(2005/C 296/12)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-200/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesfinanzhof (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 18. martā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 5. maijā, tiesvedībā Finanzamt Heidelberg pret internationale Sprach- und Studienreisen GmbH, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], P. Kūris [P. Kūris] un Dž. Arestis [G. Arestis] (referents), ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro], sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

26. pants Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz uzņēmēju, kas piedāvā tādus pakalpojumus kā programmas ar nosaukumu “High-School” un “College”, ko veido valodu apmācību ceļojumu organizācija un mācības ārvalstīs, un kas par samaksu par kompleksu pakalpojumus klientiem savā vārdā nodrošina uzturēšanos ārvalstīs laikposmā no trim līdz desmit mēnešiem un šim mērķim izmanto citu nodokļu maksātāju pakalpojumus.

(1) OV C 190, 24.07.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/7

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 13. oktobrī

lietā C-379/04 (Landgericht Würzburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Richard Dahms GmbH pret Fränkischer Weinbauverband eV (1)

(Vīna nozares produkti - Regula (EK) Nr. 753/2002 - 21. pants - Tieša iedarbība - Vīna un dzirkstošā vīna konkurss - Konkursa dalības maksa)

(2005/C 296/13)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-379/04 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Landgericht Würzburg (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 23. augustā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 3. septembrī, tiesvedībā Richard Dahms GmbH pret Fränkischer Weinbauverband eV, Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši A. La Pergola [A. La Pergola], E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents) un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 13. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

21. pants Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību, ir jāinterpretē tādējādi, ka vīna konkursa dalībnieks vai potenciālais dalībnieks nevar, pamatojoties uz šo noteikumu, apstrīdēt šī konkursa organizēšanas nosacījumus un tostarp noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā tiek noteikta dalības maksa šajā konkursā.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/7

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 6. oktobrī

lietā C-429/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/96/EK - Saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2005/C 296/14)

tiesvedības valoda — holandiešu

Lietā C-429/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 6. oktobrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsons [K. Simonsson] un V. Vils [W. Wils]) pret Beļģijas Karalisti (pārstāvji — D. Havens [D. Haven] un M. Vimmers [M. Wimmer]), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann] un Dž. Arestis [G. Arestis], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 6. oktobrī ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 284, 20.11.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/8

TIESAS RĪKOJUMS

(otrā palāta)

2005. gada 14. jūlijā

lietā C-70/04 Šveices Konfederācija pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Starptautiskās attiecības - EK-Šveices nolīgums par gaisa transportu - Prasība atcelt tiesību aktu, ko cēla trešā valsts - Šveices Konfederācija - Komisijas Lēmums 2004/12/EK - Vācijas pasākumi, kas saistīti ar pieeju Cīrihes lidostai pieeju - Padomes Regula (EEK) Nr. 2408/92 - Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums 2004/407/EK, Euratom, ar ko groza Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem 51. un 54. punktu - Lietas nodošana Pirmās instances tiesai)

(2005/C 296/15)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā C-70/04 par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam kontekstā ar Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu 20. pantu, kas celta 2004. gada 13. februārī, Šveices Konfederācija, ko pārstāv S. Hirsbruners [S. Hirsbrunner] un U. Soltēss [U. Soltész], advokāti, pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv F. Benjons [F. Benyon], M. Hutunens [M. Huttunen] un M. Nījārs [M. Niejahr], pārstāvji, ko atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv K. D. Kvasovskis [C.-D. Quassowski] un A. Tīmane [A. Tiemann], pārstāvji, kam palīdz T. Mazings [T. Masing], advokāts, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], J. Makarčiks [J. Makarczyk], P. Kūris [P. Kūris] un Dž. Arestis [G. Arestis], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 14. jūlijā ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Nodot lietu C-70/04 Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/8

TIESAS RĪKOJUMS

(sestā palāta)

2005. gada 22. jūnijā

lietā C-190/04 P Graham French, John Steven Neiger, Michael Leighton pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu Komisiju, John Pascoe, Richard Micklethwait, Ruth Margaret Micklethwait (1)

(Apelācija - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Anglijas augstākās instances tiesas nepamatots atteikums vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu - Pasākumu neveikšana no Padomes un Komisijas puses - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2005/C 296/16)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-190/04 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2004. gada 23. aprīlī iesniedza Grehems Frenčs [Graham French], Džons Stīvens Naidžers [John Steven Neiger], Maikls Leigtons [Michael Leighton], ko pārstāv Dž. Barnets [J. Barnett], advokāts, citiem lietas dalībniekiem esot Eiropas Savienības Padomei, ko pārstāv M. Simsa [M. Sims] un M. Bauers [M. Bauer], pārstāvji, Eiropas Kopienu Komisijai, ko pārstāv K. Doksijs [C. Docksey] un M. Šoters [M. Shotter], pārstāvji, Džons Pasko [John Pascoe], Ričards Maikletveits [Richard Micklethwait], Rūta Margareta Maikletveita [Ruth Margaret Micklethwait], Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši Ž.-P. Puisošē [J.-P. Puissochet] un U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 22. jūnijā ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	French, Neiger un Leighton atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 156, 12.06.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/9

TIESAS RĪKOJUMS

(sestā palāta)

2005. gada 22. jūnijā

lietā C-281/04 P Michael Leighton, Graham French, John Steven Neiger pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu Komisiju un John Pascoe, Richard Micklethwait, Ruth Margaret Micklethwait (1)

(Apelācija - Prasība sakarā ar bezdarbību - Procedūras par valsts pienākumu neizpildi neuzsākšana - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2005/C 296/17)

tiesvedības valoda — angļu

Lietā C-281/04 P par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2004. gada 25. jūnijā iesniedza Maikls Leigtons [Michael Leighton], Grehems Frenčs [Graham French], Džons Stīvens Naidžers [John Steven Neiger], ko pārstāv Dž. Barnets [J. Barnett], advokāts, citiem lietas dalībniekiem esot Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Kopienu Komisijai, ko pārstāv E. Traversa [E. Traversa] un M. Šoters [M. Shotter], pārstāvji, Džons Paskoe [John Pascoe], Ričards Maikletveits [Richard Micklethwait], Rūta Margareta Maikletveita [Ruth Margaret Micklethwait], Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši Ž.–P. Puisošē [J.-P. Puissochet] un U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 22. jūnijā ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Leighton, French un Neiger atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 288, 11.09.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Centrale Raad van Beroep 2005. gada 15. jūlija lēmumu lietā D.P.W. Hendrix pret Raad van bestuur van het uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-287/05)

(2005/C 296/18)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Centrale Raad van Beroep (Centrālā administratīvās apelācijas tiesa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 15. jūlija lēmumu lietā D.P.W. Hendrix pret Raad van bestuur van het uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Darbinieku apdrošināšanas ieviešanas institūta valde) un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 18. jūlijā.

Centrale Raad van Beroep lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai saskaņā ar Wajong (Wet arbeidsongeschiktheidsvoorziening jonggehandicapten, Darba nespējīgu jauniešu invaliditātes apdrošināšanas likums) izmaksāts pabalsts, kas uzskaitīts Regulas Nr. 1408/71 (1) IIa pielikumā, ir uzskatāms par īpašu, uz iemaksām nebalstītu pabalstu Regulas Nr. 1408/71 4. panta 2a. punkta izpratnē, tādējādi, ka tikai koordinējošais noteikums, ko ievieš ar Regulas Nr. 1408/71 10a. pantu, būtu piemērojams attiecībā uz tādām personām, kā apelācijas sūdzības iesniedzējs pamata prāvā? Vai, atbildot uz šo jautājumu, ir svarīgi, ka attiecīgā persona sākotnēji ir saņēmusi pabalstu (kas balstīts uz iemaksām) darba nespējīgiem jauniešiem saskaņā ar AAW ( Algemene Arbeidsongeschiktheidswet, Vispārējais darba nespējas likums), kurš no 1998. gada 1. janvāra, stājoties spēkā likumam, tika pārveidots par Wajong pabalstu?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai darbinieks var atsaukties uz EKL 39. pantu, kā to ievieš ar Regulas Nr. 1612/68 (2) 7. pantu, attiecībā pret dalībvalsti, kuras pilsonis tas ir, ja viņš ir strādājis tikai šajā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī?

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir apstiprinoša, vai EKL 39. pantu, kā to ievieš Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punkts, ir jāsaprot tādējādi, ka ar to vienmēr saderīgs ir noteikums, ar kuru pabalsta piešķiršana vai izmaksas turpināšana tiek padarīta atkarīga no tā, vai attiecīgā persona dzīvo tajā dalībvalstī, kuras tiesību akti tiek aplūkoti, ja šie tiesību akti paredz īpašu, uz iemaksām nebalstītu pabalstu, ko paredz Regulas Nr. 1408/71 4. panta 2a. punkts un kas ir uzskaitīts Regulas Nr. 1408/71 IIa pielikumā?

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz trešo jautājumu ir noraidoša, vai Kopienu tiesības (ieskaitot Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktu un EKL 39. pantu, kā arī EKL 12. pantu, un EKL 18. pantu) ir jāinterpretē tādējādi, ka Wajong var atrast pietiekamu attaisnojumu, lai piemērotu pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumu attiecībā uz Savienības pilsoni, kurš ir pilnībā nodarbināts Nīderlandē un šajā sakarā ir pakļauts tikai Nīderlandes tiesību aktiem?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālās drošības shēmu attiecināšanu uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā (OV L 149, 2. lpp.)

(2) Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.)

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hajdú-Bihar Megyei Bíróság 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Ákos Nadasdi pret Vám-és Pénzügyőrség Észak-Alföldi Regionális Parancsnoksága

(Lieta C-290/05)

(2005/C 296/19)

tiesvedības valoda — ungāru

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Hajdú-Bihar Megyei Bíróság [Haidū-Biharas meģes tiesa] (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Ákos Nadasdi [Ākošs Nadašdi] pret Vám-és Pénzügyőrség Észak-Alföldi Regionális Parancsnoksága [Ziemeļu Alfeldas muitas un finanšu pārvalde] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 19. jūlijā.

Hajdú-Bihar Megyei Bíróság lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai saskaņā ar EKL 90. pantu dalībvalstis drīkst saglabāt nodevu lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem no citām dalībvalstīm, ja šī nodeva ir pilnīgi neatkarīga no šī transportlīdzekļa vērtības un tās apmērs tiek noteikts pamatojoties tikai uz transportlīdzekļa tehniskajiem rādītājiem (dzinēja tips, dzinēja tilpums) un tā klasifikāciju saistībā ar vidi?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai 2003. gada Likums Nr. CX par reģistrācijas nodevu, kas ir piemērojama šajā gadījumā, attiecībā uz ievestiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir saderīgs ar EKL 90. panta pirmo daļu, ja reģistrācijas nodeva nav maksājama par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri ir tikuši laisti apgrozībā Ungārijā pirms attiecīgā likuma stāšanās spēkā?

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind

(Lieta C-291/05)

(2005/C 296/20)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak (Valsts padome, Administratīvo lietu nodaļa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. jūlijā.

Raad van State lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.a

Ja trešās valsts pilsonis uzņemošajā dalībvalstī atbilstoši 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (1) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 10. pantam tiek uzskatīts par darba ņēmēja ģimenes locekli un ja šīs dalībvalsts izdotās uzturēšanās atļaujas termiņš nav beidzies, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts, kuras pilsonis ir darba ņēmējs, šī iemesla dēļ nevar liegt trešās valsts pilsonim iebraukt un uzturēties šajā valstī, kad darba ņēmējs atgriežas tajā?

1.b

Ja uz pirmo jautājumu ir sniegta noliedzoša atbilde, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts pati var noteikt to, vai trešās valsts pilsonis atbilst iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas tam ir paredzēti valsts tiesībās, vai arī tai vispirms ir jānosaka tas, vai trešās valsts pilsonis var atsaukties uz Kopienu tiesībām kā darba ņēmēja ģimenes loceklis?

2.	Vai atbildes uz jautājumu 1.a un 1.b ietekmē tas, ka pirms ierašanās uzturēšanās dalībvalstī trešās valsts pilsonim saskaņā ar tās valsts tiesībām, kuras pilsonis ir darba ņēmējs, nebija tiesību tur uzturēties?

3.a

Ja dalībvalsts, kuras pilsonis ir darba ņēmējs (turpmāk tekstā — “attiecīgā persona”), darba ņēmējam atgriežoties tajā, drīkst izvērtēt to, vai joprojām ir izpildīti nosacījumi, kas uzturēšanās atļaujas izdošanai ģimenes loceklim paredzēti Kopienu tiesībās, vai trešās valsts pilsonim, kas ir attiecīgās personas, kas atgriežas no uzņemošās dalībvalsts, lai strādātu savā valstī, ģimenes loceklis, ir tiesības uzturēties šajā dalībvalstī un, ja tā, tad — cik ilgi?

3.b

Vai šādas tiesības ir arī tad, ja attiecīgā persona savā dalībvalstī nestrādā īstu un aktīvu darbu vai vairs nevar tikt uzskatīta par darba meklētāju Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvas 90/364/EEK (2) par tiesībām uz dzīvesvietu izpratnē, tostarp ņemot vērā apstākli, ka attiecīgā persona, pamatojoties uz Nīderlandes pilsonību, saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu?

4.	Kāda nozīme ir apstāklim, ka šis trešās valsts pilsonis ir ģimenes loceklis Eiropas Savienības pilsonim, kas ir izmantojis tiesības, ko tam nodrošina Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 18. pants, un ir atgriezies savas piederības dalībvalstī?

(1) OV L 257, 2. lpp.

(2) OV L 180, 26. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State 2005. gada 19. jūlija lēmumu lietā Minister van Vreemdelingenzaken en Integratie pret I. Günes

(Lieta C-296/05)

(2005/C 296/21)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Raad van State (Valsts padome, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 19. jūlija lēmumu lietā Minister van Vreemdelingenzaken en Integratie (ārlietu un integrācijas lietu ministrs) pret I. Ginesu [I. Günes] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 22. jūlijā.

Raad van State lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai Papildprotokola (1) 41. panta 1. punktā jēdziens “ierobežojums” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver sevī prasību ārvalstniekam, kurš ir Turcijas pilsonis, saskaņā ar Vreemdelingenbesluit 2000 3.71 panta 1. punktu pieteikties Turcijā vai valstī, kurā tas pastāvīgi dzīvo, uz pagaidu uzturēšanās atļauju, attiecībā uz kuru viņam ir jāgaida lēmums pirms ierašanās Nīderlandē, un šīs prasības neievērošanas gadījumā viņa pieteikums uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir jānoraida?

2a.

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai ir jāuzskata, ka Papildu protokola 41. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jauns ierobežojums šī noteikuma izpratnē tiek radīts arī tad, ja tiek pastiprināti valsts noteikumi attiecībā uz prasību saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju, kas seko pēc šīs prasības mīkstināšanas pēc 1973. gada 1. janvāra?

2b.	Vai atbilde uz 2a. jautājumu ir atšķirīga, ja prasības par pagaidu uzturēšanās atļauju mīkstināšana notika nevis ar uz regulējošo noteikumu kā tādu, bet gan ar politiku un ieviešanas praksi?

(1) Nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ko apstiprina ar 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp.).

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/11

Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 22. jūlijā

(Lieta C-297/05)

(2005/C 296/22)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 22. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Mišels van Bēks [Michel van Beek] un Dezirē Zailstra [Désiree Zijlstra], pārstāvji.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, attiecinot uz citā dalībvalstī pirms tam reģistrētiem motortransportlīdzekļiem tehnisko apskati pirms to reģistrēšanas Nīderlandē, lai gan šāda apskate netiek prasīta, nododot pirms tam Nīderlandē reģistrētu motortransportlīdzekli īpašniekam vai turētājam, kurš dzīvo Nīderlandē, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 28. un 30. pants;

2)	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Nīderlandē uz citā dalībvalstī iepriekš reģistrētiem motortransportlīdzekļiem attiecinātās tehniskās apskates kā priekšnosacījums to reģistrēšanai valsts reģistrā nav attaisnojamas saskaņā ar EKL 30. pantā minētajiem mērķiem vai pildot obligātu prasību, kas atzīta Tiesas judikatūrā.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/12

Apelācija, ko 2005. gada 10. augustā ierosināja Creative Technology Ltd, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-352/02 Creative Technology Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otrs procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) dalībnieks — José Vila Ortiz

(Lieta C-314/05 P)

(2005/C 296/23)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 10. augustā izskatīšanai ir iesniegta Creative Technology Ltd, Singapūra (Singapūra), ko pārstāv Stīvens Džons [Stephen Jones] un Pols Rolinsons [Paul Rawlinson], Solicitors, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-352/02 (1) Creative Technology Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otrs procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) dalībnieks — José Vila Ortiz.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

i)	atcelt spriedumu;

ii)	atcelt Apelāciju padomes lēmumu;

iii)	atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu Nr. 145/2001;

iv)	atļaut reģistrēt apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmi;

v)	piespriest iebilduma iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai/apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies saistībā ar šo apelāciju, apelāciju Pirmās instances tiesā, Apelāciju padomē un iebildumu procesu Iebildumu nodaļā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka vārds “PC WORKS”, kas reģistrācijai pieteikts kā Kopienas preču zīme, nav sajaucami līdzīgs ar agrāku Spānijas preču zīmi attiecībā uz grafisku preču zīmi, kas ietver vārdus “W WORK PRO”. Tiek apgalvots, ka Iebildumu nodaļa, Apelāciju ceturtā padome un Pirmās instances tiesa kļūdījās, veicot attiecīgo preču zīmju visaptverošo vērtējumu un jo īpaši piešķirot pārmērīgu nozīmi elementam “WORK”, kas ir iekļauts abās preču zīmēs.

Bez tam tiek apgalvots, ka Iebildumu nodaļa, Apelāciju ceturtā padome un Pirmās instances tiesa neatzina, ka attiecīgās preces nav parasti pirkumi, bet patērētāji tās pērk pēc rūpīgiem apsvērumiem, un jo īpaši, ka Iebildumu nodaļa, Apelāciju ceturtā padome un Pirmās instances tiesa nenovērtēja samērā informēta, uzmanīga un apdomīga attiecīgās sabiedrības locekļa atbilstošās pazīmes, jo šāds attiecīgās sabiedrības loceklis šajā gadījumā nepirktu šīs preces bez rūpīgas izvērtēšanas.

Attiecīgi, Pirmās instances tiesa kļūdījās, apstiprinot Iebildumu nodaļas un Apelāciju ceturtās padomes lēmumus un pilnībā noraidot reģistrācijas pieteikumu.

Tādēļ tiek apgalvots, ka apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas, Apelāciju ceturtās padomes un Pirmās instances tiesas lēmumiem ir jāapmierina un ka Iebildumu nodaļas, Apelāciju ceturtās padomes un Pirmās instances tiesas lēmumi ir jāatceļ pilnībā. Prasītāja/apelācijas sūdzības iesniedzēja arī vēlas, lai tiktu atlīdzināti tiesāšanās izdevumi apelācijas procesā un procesā Iebildumu nodaļā, Apelāciju ceturtajā padomē un Pirmās instances tiesā.

(1) OV C 182, 23.07.2005., 35. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/12

Apelācija, ko 2005. gada 28. jūlijā (2005. gada 27. jūlija fakss) ierosināja Plus Warenhandelsgesellschaft mbH par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-34/04 Plus Warenhandelsgesellschaft mbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-324/05 P)

(2005/C 296/24)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 28. jūlijā (2005. gada 27. jūlija fakss) izskatīšanai ir iesniegta Plus Warenhandelsgesellschaft mbH, ko pārstāv P. H. Korts [P. H. Kort], M. V. Huzmans [M. W. Husemann], B. Pipenbrinks [B. Pipenbrink], advokāti firmā Kort Rechsanwälte (GBR), Ellerstraße 123/125, D-40227, Diseldorfa, Vācija, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-34/04 Plus Warenhandelsgesellschaft mbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-34/04 (1);

—	taisīt galīgo spriedumu šajā lietā un nolemt par labu apelācijas sūdzības iesniedzējam vai, pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzējs vēlas novērst ar agrāko preču zīmi “POWER” saistīto tiesību nodošanu reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei (“TURKISH POWER”). Apelācijas sūdzības iesniedzējs pamato savu apelācijas sūdzību par iepriekšminēto spriedumu, apgalvojot, ka ir pieļauta juridiska kļūda, piemērojot pašreizējās Kopienas tiesības par Kopienas preču zīmēm un ka ar spriedumu, par kuru ir iesniegta apelācija, Pirmās instances tiesa grozīja savu lēmumu pieņemšanas praksi un pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu.

Pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja faktu, ka agrākās preču zīmes tiesības tiek pārkāptas, nododot neatkarīgu to veidojošu vārdisku apzīmējumu “POWER” reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Vārdam “POWER” Vācijas iestāžu piešķirtās aizsardzības apjoms ir neierobežots un tā rezultātā attiecīgajām precēm ir ekskluzīvas preču zīmju tiesības. Ir jābūt iespējamam un bez ierobežojumiem kombinēt agrāko preču zīmi ar patstāvīgiem vārdiskiem vai grafiskiem elementiem, ja tas ir nepieciešamas, lai to varētu laist tirgū. Tomēr spriedums, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, ierobežo apelācijas sūdzības iesniedzēja brīvību radīt.

Pirmās instances tiesa kļūdaini uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme atkārtoti izmanto vārdu, kas ietverts agrākajā preču zīmē, veidojot to, un ir pieņēmusi to kā preču zīmi. Vārda “POWER” dominējošo stāvokli reģistrācijai pieteiktajā preču nemazina vārds “TURKISH”, jo tas ir raksturīgs tabakas industrijai un ir ierasts izmantošanai tabakas norādē “Turkish blend”. Tādēļ to var uzskatīt par norādi uz tabakas maisījuma turku izcelsmi, kas ir savienots ar vārdu “POWER”, lai izveidotu preču zīmi. Tādējādi Pirmās instances tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka vārdu kombinācija “TURKISH POWER” ir ar norādošu iedarbību, kas ir neatkarīga no vārda “POWER”.

Pirmās instances tiesa kļūdaini secināja, ka pastāvēja pietiekamas fonētiskas atšķirības starp konfliktējošajām preču zīmēm, jo ar fonētisko sajaukšanas risku starp abām preču zīmēm pietiek, lai atteiktu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Attiecībā uz šo divu preču zīmju vizuālo līdzību Pirmās instances tiesa neuzskatīja, ka no vizuālā skatpunkta preču zīmes galvenokārt raksturo vārdi, no kurām tās ir izveidotas, jo patērētāji ir labāk pazīst vārdus un var tos vieglāk atcerēties. Secinājums, ka vizuālie elementi dominē pār vārdiem, no kuriem ir izveidota reģistrācijai pieteiktā preču zīme, tādējādi ir nepamatots.

Tiesa kļūdaini pieņēma, ka attiecīgā sabiedrības daļa ir īpaši vērīga: nav pierādīts, ka patērētāji, pērkot cigaretes, ir vērīgāki, nekā pērkot pārtikas preces vai citas patēriņa preces. Tādēļ, pat ja varētu pieņemt īpašas vērības pastāvēšanu, nevar izslēgt, ka vārdiska preču zīme “POWER” liks patērētājiem domāt par agrāko preču zīmi un ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks uzreiz saistīta ar apelācijas sūdzības iesniedzēja uzņēmumu, t.i., kā “POWER” turku tabakas maisījumam pakārtota preču zīme.

(1) OV 2005 C 205, 21. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/13

Apelācijas sūdzība, ko 2005. gada 15. septembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-7/04 Shaker di L. Laudato & C. sas/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs, otram lietas dalībniekam procesā esot Limiñana y Botella, SL

(Lieta C-334/05 P)

(2005/C 296/25)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 15. septembrī izskatīšanai ir iesniegta Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko pārstāv O. Montalto [O. Montalto] un M. Kapostanjo [M. Capostagno], pārstāvji, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-7/04 Shaker di L. Laudato & C. sas/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs, otram lietas dalībniekam procesā esot Limiñana y Botella, SL.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt spriedumu, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība;

2)	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesas spriedumā, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība šajā lietā, ir pieļauta Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdaina interpretācija un kļūdaina piemērošana.

Tas ir pastāvīgs princips, ka preču zīmju sajaukšanas iespējas izvērtēšana saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek balstīta uz diviem atšķirīgiem elementiem: pirmkārt, uz analītisku salīdzinājumu starp abiem apzīmējumiem un precēm un pēc tam uz iegūto rezultātu izvērtēšanu, lai noteiktu, vai attiecīgo preču vidusmēra patērētājs varētu uzskatīt, ka šīs preces nāk no vien un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Jo īpaši attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu — veicot analīzi, lai noteiktu, vai apzīmējumi ir līdzīgi, ir jāņem vērā vizuālie, fonētiskie un konceptuālie aspekti, lai nonāktu pie visaptveroša vērtējumu, kas balstīts uz preču zīmju radīto kopējo iespaidu, ņemot īpaši vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pienācīgi neizmantoja iepriekšminēto principu un jo īpaši tā izslēdza jebkādu sajaukšanas iespēju, pamatojot tās vērtējumu tikai uz preču zīmes, par kuru ir strīds, vizuālo uztveri, neņemot vērā pārējos elementus, kurus nevar ignorēt un kuri ir daļa no sajaušanas iespējas visaptverošā novērtējuma.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka spriedumam, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, piemīt acīmredzama nekonsekvence un neloģiskums.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal départemental des pensions militaires du Morbihan 2005. gada 7. septembra spriedumu lietā Ameur Echouikh pret Secrétaire d'Ėtat aux anciens combattants

(Lieta C-336/05)

(2005/C 296/26)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Tribunal départemental des pensions militaires du Morbihan lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 7. septembra spriedumu lietā Ameur Echouikh pret Secrétaire d'Ėtat aux anciens combattants un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 15. septembrī.

Tribunal départemental des pensions militaires du Morbihan lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, kas 1996. gada 26. februārī parakstīts Briselē, 64. un 65. pantam ir tieša iedarbība?

Gadījumā, ja jebkāda iemesla dēļ minētais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums šajā lietā nav piemērojams, vai ir jāuzskata, ka Nolīguma par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Marokas Karalisti, kas 1976. gada 27. aprīlī parakstīts Rabatā un kuru paredzēts aizvietot ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, 40. līdz 42. panta noteikumiem ir tieša iedarbība?

Vai Marokas pilsonis, kurš dienējis kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos, tai skaitā ārpus šīs valsts teritoriālajām robežām, ietilpst “darba ņēmēju” kategorijā iepriekš minēto 1996. gada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 64. un 65. panta un 1976. gada Nolīguma par sadarbību 40. līdz 42. panta izpratnē?

Neatkarīgi no tā, vai iepriekš minēto nolīgumu, kas ar Marokas Karalisti parakstīti 1976. un 1996. gadā, noteikumiem ir tieša iedarbība, vai Marokas pilsonis, ja tas ietilpst “darba ņēmēju” kategorijā iepriekš minēto noteikumu izpratnē Kopienas juridiskajā sistēmā, var atsaukties uz EK līguma 12. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā paredzētā vispārējā nediskriminācijas principa dzimuma dēļ tiešo iedarbību?

Vai kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos dienējošā Marokas pilsoņa lūgtā militārā invaliditātes pensija saistībā ar negadījuma sekām vai slimību, kas radušies šī militārā dienesta laikā, ietilpst 1996. gada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 64. pantā paredzētajā darba samaksas kategorijā vai šī nolīguma 65. pantā paredzētajā sociālā nodrošinājuma sistēmas kategorijā?

Vai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, kas 1996. gada 26. februārī parakstīts Briselē, 64. un 65. pants, un pirms minētā nolīguma spēkā stāšanās — Nolīguma par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Marokas Karalisti, kas 1976. gada 27. aprīlī parakstīts Rabatā, 40. līdz 42. pants, vai arī EK līguma 12. pants (iepriekšējā redakcijā — 6. pants) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pants liedz dalībvalstij atsaukties uz valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem ierobežojošajiem noteikumiem saistībā ar Marokas pilsoņa pilsonību, lai:

—	atteiktos piešķirt militāro invaliditātes pensiju, kas bez šī ierobežojuma tiktu piešķirta šīs valsts pilsoņiem, kuri līdzīgi kā minētā persona pastāvīgi uzturas tās teritorijā, atrodas tādā pat situācijā un ir dienējuši šīs dalībvalsts bruņotajos spēkos tādos pašos apstākļos kā minētā persona?

—	attiecībā uz šo personu piemērotu atšķirīgus nosacījumus, nekā tā piemēro saviem pilsoņiem saistībā ar militārā dienesta laikā radušos negadījumu seku vai slimību kompensācijai paredzētās militārās pensijas piešķiršanu, aprēķināšanu un ilgumu?

Vai tas, ka attiecīgā persona tās lūguma par pensijas piešķiršanu iesniegšanas laikā nestrādāja, un negadījums vai slimība, ar kuru šis lūgums ir pamatots, radās iepriekšējā militārā dienesta laikposmā, proti, laika periodā no 1949. gada 19. augusta līdz 1964. gada 16. augustam un ārpus tās dalībvalsts teritoriālajām robežām, kurā attiecīgā persona dienēja kā militārpersona, šajā gadījumā — Saigonā, var ietekmēt atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem?

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht München 2005. gada 9. septembra lēmumu krimināllietā pret Stefan Kremer

(Lieta C-340/05)

(2005/C 296/27)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Oberlandesgericht München (Minhenes pavalsts augstākā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 9. septembra lēmumu krimināllietā pret Štefanu Krēmeru [Stefan Kremer] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 19. septembrī.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas gadījumu, kad personai vienā dalībvalstī (uzņēmējā dalībvalstī) valsts iestādes prasmju trūkuma dēļ ir atņēmušas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai atteikušas tādas piešķirt un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšana no jauna uzņēmējā dalībvalstī ir atkarīga no tā, ka pretendents pierāda savas prasmes, iesniedzot medicīnisku un psiholoģisku atzinumu atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, bet viņš šādus pierādījumus neiesniedz un vēlāk, neraugoties uz to, ka uzņēmējas dalībvalsts termiņa ierobežojums nav notecējis, iegūst transportlīdzekļa vadīšanas tiesības citā dalībvalstī (izdevējā dalībvalstī).

Oberlandesgericht München lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai Direktīvas 91/439/EEK (1) 8. panta 4. punkts iepriekš minētajā gadījumā pieļauj tādu uzņēmējas dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru citas dalībvalsts izdotās transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uzņēmējā dalībvalstī var izmantot tikai pēc pieteikuma un pārbaudes, vai nav izpildīti Direktīvas 8. panta 2. punktā paredzēto pasākumu priekšnoteikumi,

vai arī no Direktīvas 1. panta 2. punktā paredzētajām prasībām par vadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu, kā arī no prasības interpretēt Direktīvas 8. panta 4. punktu sašaurināti izriet, ka uzņēmējai dalībvalstij ir jāatzīst transportlīdzekļa vadīšanas tiesību derīgums bez kontroles procedūras veikšanas un ka tai ir tikai pilnvaras noraidīt tiesības izmantot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uzņēmējā dalībvalstī, kamēr (joprojām) pastāv iemesli, kas pamato Direktīvas 8. panta 2. punktā paredzēto pasākumu piemērošanu?

(1) OV L 237, 1. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/15

Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 22. septembrī

(Lieta C-355/05)

(2005/C 296/28)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 22. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Īriju, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Bernhards Šima [Bernhard Schima] un Dojina Loumni [Doyin Lawumni], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 33. pants;

2)	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2004. gada 1. jūlijā.

(1) OV L 176, 2003. gada 15. jūlijs.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/16

Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 23. septembrī

(Lieta C-358/05)

(2005/C 296/29)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 23. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Spānijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv B. Šima [B. Schima] un S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (1), un, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 30. pants;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transpozīcijai noteiktais termiņš beidzās 2004. gada 1. jūlijā.

(1) OV L 176, 15.07.2003., 37. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/16

Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 26. septembrī

(Lieta C-361/05)

(2005/C 296/30)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 26. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Spānijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv I. Martinesa del Perala [I. Martínez del Peral] un M. Konstantinidis [M. Konstantinidis], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka,

—

neizpildot pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 75/442/EEK (1), ko groza Direktīva 91/156/EEK (2), 4., 9. un 13. pants un Direktīvas 99/31/EK (3) 14. pants, neveikdama pasākumus, kas vajadzīgi, lai Nijaras [Níjar] un Oijo de Migelas [Hoyo de Miguel] atkritumu poligoni izpildītu pienākumus, kas izriet no minētajām direktīvām;

—

nesaņemot no Spānijas iestādēm informāciju, kas ļautu apstrīdēt saņemto sūdzību par Kueva del Mohonas [Cueva del Mojón] atkritumu poligonu, kas atrodas Lamohonerā [La Mojonera], tādējādi neizpildīdama pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 75/442/EEK, ko groza Direktīva 91/156/EEK, 4., 9. un 13. pants un Direktīvas 99/31/EK 14. pants, neveikdama pasākumus, kas vajadzīgi, lai Kueva del Mohonas atkritumu poligons izpildītu pienākumus, kas izriet no minētajām direktīvām,

Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek iepriekšējā rindkopā minētās tiesību normas;

2)	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tas, ka šo atkritumu poligonu situācija turpina pastāvēt, rada būtisku kaitējumu videi ilgstošā laikposmā, turklāt kompetentās iestādes tajā neiejaucas, neskatoties uz Komisijas brīdinājumiem.

Faktiski nelikumīgos poligonos no atkritumiem zemē, gaisā un ūdenī nokļūst ķīmiskas vielas, kas apdraud cilvēku veselību, piesārņo gruntsūdeņus, virszemes ūdeņus un atmosfēru, kā arī floru un faunu. Turklāt nelikumīga sadedzināšana un liesmas, kas rodas spontāni sakarā ar to, ka nekontrolētajos poligonos atkritumi ir viegli uzliesmojoši, izraisa daudzus ugunsgrēkus ar videi katastrofālām sekām.

(1) Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva par atkritumiem, OV L 194, 25.07.1975., 39. lpp.

(2) Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva, OV L 78, 26.03.1991., 32. lpp.

(3) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva par atkritumu poligoniem, OV L 182, 16.07.1999., 1. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/17

Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 27. septembrī

(Lieta C-364/05)

(2005/C 296/31)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 27. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Nīderlandi, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv M. van Beks [Michel van Beek], pārstāvis.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Nīderlandes Karaliste:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/20/EK (1) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm,

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2003. gada 8. oktobra Direktīvu 2003/94/EK (2), ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm,

vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai,

nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2001/20 22. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis pirms 2003. gada 1. maija pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un paziņo par to Komisijai. Attiecībā uz Direktīvu 2003/94 17. pants nosaka, ka šis termiņš ir 2004. gada 30. aprīlis.

(1) OV L 121, 34. lpp.

(2) OV L 262, 22. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/17

Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 7. oktobrī

(Lieta C-369/05)

(2005/C 296/32)

tiesvedības valoda — grieķu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 7. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Grieķijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Marija Patakja [Maria Patakia], Juridiskā dienesta juriskonsulte, un Nikola Jerela [Nicola Yerrell], Juridiskā dienesta locekle, pārstāves.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, nepieņemot vai, jebkurā gadījumā, Komisijai nedarot zināmus normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/79/EK (1) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA), Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

—	Noteiktais termiņš Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2003. gada 1. decembrī.

(1) OV L 302, 01.12.2000., 57. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/17

Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija cēla 2005. gada 7. oktobrī

(Lieta C-372/05)

(2005/C 296/33)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 7. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Ginters Vilmss [Dr. Günter Wilms], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, atsakoties aprēķināt un pārskaitīt pašu resursus saistībā ar militārā ekipējuma importu, to neapliekot ar nodokļiem laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim, un atsakoties maksāt procentus par resursu nenodošanu Komisijas rīcībā, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Regulas Nr. 1552/89 (1) un attiecīgi Regulas Nr. 1150/2000 (2) 2., 9., 10. un 11. pants;

2)	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vācijas Federatīvajā Republikā kopš 1998. gada 1. janvāra tika nodrošināta militārā ekipējuma importa atbrīvošana no muitas nodokļiem, un līdz ar to tā nepārskaitīja muitas pašu resursus. Atbildētāja, neskatoties uz tai iesniegtu atgādinājumu, nav aprēķinājusi sakarā ar šo atbrīvošanu no muitas nodokļiem nesamaksāto pašu resursu apmēru un nav to laicīgi nodevusi Komisijas rīcībā. Atbildētāja turklāt ir atteikusies sniegt detalizētus datus par faktisko importu, kas ir nepieciešami kavējuma procentu aprēķināšanai, un samaksāt kavējuma procentus.

Šī atbrīvošana no muitas nodokļiem ir EK līguma 26. panta, kā arī Kopienu Muitas kodeksa 20. panta pārkāpums, kas nav attaisnojams, pamatojoties uz EK līguma 296. pantu. EKL 296. pants, kā izņēmums no vispārīgā muitas nodokļu iekasēšanas principa, ir jāinterpretē šauri un saskaņā ar šo interpretāciju dalībvalstij, kas vēlas atsaukties uz šo normu, ir jāpierāda, ka ir izpildīti visi tas piemērošanas priekšnosacījumi.

Šajā lietā tas nozīmē, ka Vācijas iestādēm ir pienākums pierādīt to, cik ļoti muitas nodokļu iekasēšana apdraud Vācijas Federatīvās Republikas būtiskās drošības intereses. Dalībvalstij ir arī jāpierāda, ka pie īpašajiem nosacījumiem valsts drošība ir apdraudēta tieši. Vācijas iestādes tomēr nav iesniegušas nekādas konkrētas norādes vai pieturas punktus, kā un kāpēc noteiktu muitas nodokļu iekasēšana kaitētu tās iespējām aizstāvēties. Citas dalībvalstis šādu importu apliek ar muitas nodokļiem, neradot kaitējumu valsts drošībai. Attiecībā uz šīm dalībvalstīm šāda atbrīvošana izņēmuma kārtā būtu netaisnīga un bezatbildīga, jo tām nāktos ciest tās finansiālās sekas.

Vācijas iestāžu izvirzītais arguments, ka tām ir jāievēro militārā slepenība, nevar attaisnot Kopienu tiesību pārkāpumu, jo sensitīvu datu uzticēšana Kopienas iestādēm ir tikai procesuālas dabas jautājums, kas nevar atbrīvot atbildētāju no tā materiālajām saistībām pārskaitīt Kopienai atbilstošos pašu resursus.

Tas, ka Padomes Regulā Nr. 150/2003 ir paredzēta iespēja nepiemērot muitas nodokļus tajā uzskaitītajām precēm pie noteiktiem nosacījumiem pēc tās spēkā stāšanās 2003. gada 1. janvārī, nevar kalpot par attaisnojumu iepriekš notikušam Kopienu muitas tiesību pārkāpumam. Pirms šīs regulas spēkā stāšanās nepastāvēja iespēja nepiemērot kopējo muitas tarifu, ko muitas iekasēja līdz 2002. gada 31. decembrim, un attiecīgie pašu resursi ir jānodod Kopienas rīcībā.

(1) OV L 155, 1. lpp.

(2) OV L 130, 1. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/20

Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. septembra spriedums — DaimlerChrysler AG/Komisija

(Lieta T-325/01) (1)

(Konkurence - EK Līguma 81. pants - Aizliegtas vienošanās - Pārstāvības līgums - Automašīnu izplatīšana - Ekonomiska vienība - Pasākumi paralēlas automašīnu tirdzniecības kavēšanai - Cenu fiksēšana - Regula (EK) Nr. 1475/95 - Naudassods)

(2005/C 296/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DaimlerChrysler AG, Štutgarte (Vācija), (pārstāvji — R. Behtolds [R. Bechtold] un V. Bošs [W. Bosch], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Mells [W. Mölls], kam palīdz H. J. Freinds [H.-J. Freund], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2001. gada 10. oktobra Lēmumu 2002/758/EK par EKL 81. panta piemērošanas kārtību (lieta COMP/36.264 Mercedes-Benz (OV 2002, L 257, 1. lpp.) un, pakārtoti, samazināt ar šo lēmumu uzlikto naudassodu.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2001. gada 10. oktobra Lēmuma 2002/758/EK par EKL 81. panta piemērošanas kārtību (lieta COMP/36.267 — Mercedes-Benz) 1. pantu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka sabiedrība Daimler-Chrysler AG, kā arī sabiedrības Daimler-Benz AG un Mercedes-Benz AG, kuras prasītāja aizstāja, ir pašas vai ar savas filiāles MBBel starpniecību izdarījušas EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, piedaloties vienošanās par atlaižu ierobežošanu Beļģijā, kas tika noslēgta 1995. gada 20. aprīlī un tika izbeigta 1999. gada 10. jūnijā;

2)	atcelt 2. pantu, izņemot tā pirmo frāzi;

3)	atcelt Lēmuma 2002/758 3. pantu tiktāl, ciktāl tajā prasītājai uzlikts naudassods 71,825 miljonu eiro apmērā;

4)	ar lēmuma 2002/758 3. pantu uzlikto naudassodu par pārkāpumu sakarā ar cenu fiksēšanu Beļģijā noteikt 9,8 miljonu eiro apmērā;

5)	prasību pārējā daļā noraidīt;

6)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina 60 % no prasītājas tiesāšanās izdevumiem. Prasītāja 40 % savu tiesāšanās izdevumu sedz pati.

(1) OV C 68, 16.03.2002.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/20

Pirmās instances tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedums — Sumitomo Chemical un Sumika Fine Chemicals/Komisija

(Apvienotās lietas T-22/02 un T-23/02) (1)

(Konkurence - Vienošanās vitamīnu nozarē - Komisijas lēmums, ar kuru konstatē pārkāpumus, kas ir beigušies, un neuzliek soda naudu - Regula (EEK) Nr. 2988/74 - Komisijas pilnvaru uzlikt soda naudu vai sankcijas noilgums - Tiesiskās drošības princips - Nevainīguma prezumpcija - Leģitīmas intereses konstatēt pārkāpumus)

(2005/C 296/43)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sumitomo Chemical Co. Ltd, Tokija (Japāna), SumikaFine Chemicals Co. Ltd, Osaka (Japāna), (pārstāvji -M. Klusmans [M. Klusmann], advokāts, un V. Tērnere [V. Turner], solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Piņataro-Nolīna [L. Pignataro-Nolin] un E. Velans [A. Whelan])

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmumu 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/E 1/37.512 — Vitamīni) (OV 2003, L 6, 1. lpp) daļā, kas attiecas uz prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmumu 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/E 1/37.512- Vitamīni) daļā, kas attiecas uz prasītājiem;

2)	atbildētāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 109, 04.05.2002.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/21

Pirmās instances tiesas 2005. gada 27. septembra spriedums — Common Market Fertilizers/Komisija

(Apvienotās lietas T-134/03 un 135/03) (1)

(Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa - Regulas (EK) Nr. 3319/94 1. panta 3. punkts - Tieša importētāja aplikšana - Jēdziens “ekspertu grupa” Regulas (EEK) Nr. 2454/93 907. panta izpratnē - Tiesības uz aizstāvēšanos - “Klaja nolaidība” Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. panta izpratnē - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2005/C 296/44)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Common Market Fertilizers SA, Brisele (Beļģija) (pārstāviji — A. Sutons [A. Sutton] un N. Flandēns [N. Flandin], avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — K. Lūiss [X. Lewis])

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 20. decembra Lēmumus C (2002) 5217 final un C (2002) 5218 final, ar ko atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbrīvošana no ievedmuitas nodevas nav attaisnojama.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus, kā arī Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 158, 05. 07. 2003

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/21

Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Rasmussen/Komisija

(Lieta T-203/03) (1)

(Ierēdņi - Nepareiza komandējuma izdevumu deklarēšana - Disciplinārlieta - Rājiens - Valodu režīms - Ārsta noslēpums)

(2005/C 296/45)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Lars Bū Rasmusens [Lars Bo Rasmussen], Helerupa [Hellerup], (Dānija) (pārstāvji — Ž. Buneu [G. Bouneou] un F. Frabeti [F. Frabetti], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji J. Kurals [J. Curral] un V. Džoris [V. Joris], pēc tam V. Džoris [V. Joris] un M. Patkova [M. Patkova])

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2002. gada 1. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājam kā disciplinārsods tika piemērots rājiens par nepareizu komandējuma izdevumu deklarēšanu, un lūgums atmaksāt saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 85. pantu atgūtās summas, kā arī lūgums atlīdzināt iespējami radušos morālo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no tiesāšanās izdevumiem, kas radušies Komisijai;

3)	Komisija pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem sedz pati.

(1) OV C 200, 23.08.2003.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/22

Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Land Oberösterreich un Austrija/Komisija

(Apvienotās lietas T-366/03 un T-235/04) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Valsts noteikumi, kas paredz atkāpi no saskaņošanas pasākuma - Aizliegums Augšaustrijā izmantot ģenētiski modificētus organismus - EKL 95. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi)

(2005/C 296/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Land Oberösterreich , (pārstāvis — F. Mitendorfers [F. Mittendorfer], advokāts) un Austrijas Republika (pārstāvji — H. Hauers [H. Hauer] un H. Dosi [H. Dossi], pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakja [M. Patakia] un U. Velkers [U. Wölker], pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 2. septembra Lēmumu 2003/653/EK, kas attiecas uz valsts noteikumiem, kuros aizliegts Augšaustrijas pavalstī izmantot ģenētiski modificētus organismus atbilstoši EK līguma 95. panta 5. punkta noteikumiem (OV L 230, 34. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	prasītājas atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 35, 07.02.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/22

Pirmās instances tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedums — Fischer/Tiesa

(Lieta T-404/03) (1)

(Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Invaliditāte - Darbs uz pusslodzi medicīnisku iemeslu dēļ - Pamatojums - Invaliditātes komisija - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2005/C 296/47)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pija Fišere [Pia Fischer], (Konca-Rošīda [Konz-Roscheid] Vācija), (pārstāvis — K. Maruenda [C. Marhuenda], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Tiesa (pārstāvis — M. Šauss [M. Schauss], pārstāvis)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt iecēlējinstitūcijas 2003. gada 10. aprīļa un 2003. gada 6. jūnija lēmumus, ar kuriem atzīts, ka prasītājai nav piešķirams pilnīgas pastāvīgas invaliditātes, kuras dēļ nav iespējams veikt atbilstošos darba pienākumus, statuss, un tā ir aicināta uzsākt darbu uz pusslodzi medicīnisku iemeslu dēļ uz kopējo laika posmu trīspadsmit nedēļas, un, otrkārt, prasība simboliski pārskaitīt vienu eiro par morālo kaitējumu, ko tā, iespējams, cietusi.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt pilnībā;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 47, 21.02.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/22

Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Bunker & BKR/ITSB

(Lieta T-423/04) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildums - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur vārdisku elementu “B.K.R.”, reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “BK RODS” - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2005/C 296/48)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bunker & BKR, SL, Almansa (Spānija), (pārstāvis — H. Astiss Suaress [J. Astiz Suárez], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — H. Garsija Murijo [J. García Murillo])

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, — Marine Stock Ltd , Tortola, Britu Virdžīnu salas (Apvienotā Karaliste), (pārstāvis — M. de Justo Beilijs [M. de Justo Bailey], advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 30. jūnija lēmumu lietā R 0458/2002-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bunker & BKR, SL un Marine Stock Ltd.

Sprieduma rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 30. jūnija lēmumu lietā R-0458/2002-4;

2)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai;

3)	persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 314, 18.12.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/23

Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. septembra rīkojums — Krahl/Komisija

Lieta T-358/03 (1)

(Ierēdņi - Darbs trešajā valstī - Izmitināšanas izmaksas - Prasība - Termiņi - Sabiedriskās kartības raksturs - Prasības novēlota iesniegšana - Nepieņemamība)

(2005/C 296/49)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zigfrīds Krāls [Sigfried Krahl] (Zagreba, Horvātija) (pārstāvji — S. Orlandi [S. Orlandi], A. Kūlens [A. Coolen], Ž. N. Luī [J.-N. Louis] un E. Maršals [E. Marchal], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Kurals [J. Currall] un H. Krēmers [H. Krämer], pārstāvji)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru atteikts atmaksāt visus izmitināšanas izdevumus, kas prasītājam radušies saistībā ar darbu Zagrebā.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 7, 10.01.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/23

Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. septembra rīkojums — Ehcon/Komisija

(Lieta T-140/04) (1)

(Valsts pakalpojumu līgumi - Uzaicinājums uz konkursu - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Ārpuslīgumiskā atbildība - Noilgums - Nepieņemamība - Acīmredzami nepamatota prasība)

(2005/C 296/50)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adviesbureau Ehcon BV, Reivaijka [Reeuwijk] (Nīderlande) (pārstāvis — M. Hūdkops [M. Goedkoop], avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji: L. Parpala [L. Parpala] un E. Manhīvs [E. Manhaeve])

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas iespējami radušies prasītājai sakarā ar tās piedāvājuma noraidīšanu konkursā, kura uzaicinājums publicēts 1996. gada 10. augustā (OV C 232, 35. lpp.), attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīvu 80/778/EEK par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti (OV L 229, 11. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt kā daļēji nepieņemamu un kā daļēju acīmredzami nepamatotu;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 146, 29.05.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/24

Pirmās instances tiesas 2005. gada 19. septembra rīkojums — Aseprofar un Edifa/Komisija

(Lieta T-247/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Apstrīdams tiesību akts - Tiesvedības sakarā ar pienākumu neizpildi neuzsākšana - Paziņojums 2002/C 244/03)

(2005/C 296/51)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar) un Española de desarrollo e impulso farmacéutico, SA (Edifa) (Madride, Spānija) (pārstāvis — L. Ortiss Blanko [L. Ortiz Blanco], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — G. Valero Hordana [G. Valero Jordana])

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 30. marta lēmumu par lietvedības izbeigšanu attiecībā uz sūdzību P/2002/4609 un Komisijas 2004. gada 30. marta lēmumu par lietvedības izbeigšanu attiecībā uz sūdzību P/2003/5119, ciktāl tā saistīta ar EKL 29. panta piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos un Española de desarrollo e impulso farmacéutico, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 217, 28.08.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/24

Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. septembrī rīkojums — Lorte u.c./Padome

(Lieta T-287/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regulas (EK) Nr. 864/2004 un Nr. 865/2004 - Atbalsta sistēma olīveļļas nozarē - Fiziskas personas un juridiskas personas - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

(2005/C 296/52)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Lorte SL (Seviļa, Spānija), Oleo Unión, Federación empresarial de organizaciones de productores de aceite de oliva (Seviļa, Spānija), Unión de organizaciones de productores de aceite de oliva (Unaproliva) (Haena, Spānija), (pārstāvis — R. Iļjeskas Ortiss [R. Illescas Ortiz])

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M.Balta [M.Balta] un F. Gižons [F. Gijón])

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 864/2004 par Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tieša atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, grozīšanu un tās pielāgošanu sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 161, 48. lpp.), kā arī Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 865/2004 par tirgus kopējo organizāciju olīveļļas un galda olīvu nozarē, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 827/68 (OV L 161, 97. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepamatotu;

2)	prasītāji sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	nav jālemj par Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 284, 20.11.2004

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/24

Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. septembrī rīkojums — ASAJA u.c./Padome

(Lieta T-295/04 un lieta T-297/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (EK) Nr. 864/2004 - Atbalsta sistēma olīveļļas nozarē - Fiziskas personas un juridiskas personas - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

(2005/C 296/53)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Centro Provincial de Jóvenes Agricultores de Jaén (ASAJA), Salvadors Kontreras Gila [Salvador Contreras Gila], Hosē Ramiro Lopess [José Ramiro López], Antonio Ramiro Lopess [Antonio Ramiro López], Kristobals Gaļjego Martiness [Cristóbal Gallego Martínez], Benito Garsija Burgoss [Benito García Burgos] un Atonio Parrass Rosa [Antonio Parras Rosa] (Haena, Spānija) (pārstāvis — H. Vaskess Medina [J. Vázquez Medina], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Balta [M. Balta] un F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón])

Priekšmets

Prasība atcelt 1. panta 7. punktu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 864/2004 par Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tieša atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, grozīšanu un tās pielāgošanu sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt kā nepamatotas;

2)	prasītāji sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	nav jālemj par Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 251, 09.10.2004.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/25

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2005. gada 20. septembra rīkojums — Deloitte Business Advisory/Komisija

(Lieta T-195/05 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra - Iespējas palaišana garām - Steidzamība - Interešu līdzsvars)

(2005/C 296/54)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deloitte Business NV (Brisele, Beļģijā) (pārstāvji — D. Van Heuvens [D. Van Heuven], S. Ronse [S. Ronse] un S. Ložī [S. Logie])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāviji — L. Pinjataro-Nolins [L. Pignataro-Nolin] un E. Manhēve [E. Manhaeve])

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākuma noteikšanu, lai, pirmkārt, apturētu, no vienas puses, Komisijas lēmuma, ar ko noraidīts piedāvājums, ko tostarp iesniegusi prasītāja uzaicinājuma uz konkursu Nr. SANCO/2004/01/041procedūras ietvaros, piemērošanu un, no otras puses, lēmuma, ar ko piešķir attiecīgo līgumu trešai personai, piemērošanu un, otrkārt, aizliegtu Komisijai, no vienas puses, paziņot lēmumu par attiecīgā lēmuma piešķiršanu personai, kurai tas piešķirts, un, no otras puses, parakstīt šo līgumu, pretējā gadījumā paredzot naudas sodu.

Rezolutīvā daļa

1)	noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu.

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tiek atlikta.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/25

Prasība, kas celta 2005. gada 12. jūlijā — Deutsche Telekom/ITSB

(Lieta T-257/05)

(2005/C 296/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Telekom AG, Bonna (Vācija) (pārstāvis — J.- K. Gēderts [J.-C. Gaedertz], Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2005. gada 2. maija lēmumu, kas pieņemts apelācijas procesā R 0620/2004-2;

—	atjaunot prasītājas tiesības (restitutio in integrum) saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 78. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “t” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 36., 38., 39. un 41. klasē — Reģistrācijas pieteikums Nr. 2 893 865

Pārbaudītāja lēmums: Atteikt reģistrāciju

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt lūgumu atjaunot prasītājas tiesības un noraidīt tās apelāciju

Izvirzītie pamati: Atteikums atjaunot prasītājas tiesības apelācijas procesā ir prettiesisks, jo tas ir nepareizi, ka prasītājas advokātu darba organizācija neatbilst Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) par Kopienas preču zīmi 78. panta 1. punkta prasībām.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/26

Prasība, kas celta 2005. gada 2. septembrī — Aqua-Terra Bioprodukt/ITSB

(Lieta T-330/05)

(2005/C 296/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aqua-Terra Bioprodukt GmbH, Greishaima [Greisheim] (Vācija) (pārstāvis — P. A. Millers [P. A. Müller], Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: De Ceuster Meststoffen N.V., Sintkatelaine-Vāvere [Sint-Katelijne-Waver] (Beļģija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 1. jūlija lēmumu, kas pieņemts apelācijas procesā Nr. R 0984/2004-1;

—

pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 1. jūlija lēmumu apelācijas procesā Nr. R 0984/2004-1, ciktāl tiek skartas “bioloģiskās vielas, proti, preparāti notekūdeņu kondicionēšanai, rekonstruēšanai un rekultivēšanai vai to lietošanai notekūdeņu apstrādes rūpnīcās”.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Grafiska preču zīme “aqua terra” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1. un 3. klasē — Reģistrācijas pieteikums Nr. 1 480 243

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: De Ceuster Meststoffen N.V.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Valsts vārdiska preču zīme “AQUATERRA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1., 5. un 31. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumu, kas tiek ierobežots attiecībā uz 1. klasē ietilpstošajām precēm, un atteikt reģistrāciju attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 1. klasē

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt prasītājas apelāciju

Izvirzītie pamati: Apstrīdētais lēmums pārkāpj Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu sakarā ar pretstatīto preču zīmju sajaukšanas iespējas kļūdaino vērtējumu. Netika ņemtas vērā individuālās preces un to līdzība (kā bija nepieciešams) un tā vietā tika veikts vispārējs vērtējums.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/26

Prasība, kas celta 2005. gada 3. septembrī — Sorensen/Komisija

(Lieta T-335/05)

(2005/C 296/57)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Suzanna Sorensena [Susanne Sorensen], Brisele (Beļģija), (pārstāvji — S. Orlandi [S. Orlandi], A. Kūlens [A. Coolen], Ž.-N. Luī [J.-N. Louis], E. Maršals [E. Marchal], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu par prasītājas iecelšanu asistenta amatā daļā, ar ko tā tika klasificēta B*3 pakāpes 2. līmenī;

—	atcelt lēmumu anulēt visus punktus, kas sastāda prasītājas “sac à dos”;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, Komisijas ierēdne, sākotnēji tika iecelta amatā C2 pakāpē. Būdama ārējā konkursa COM/B/1/02 (B5/B4 pakāpe) kandidāte, ar apstrīdēto 2004. gada 5. augusta lēmumu viņa tika iecelta B*3 pakāpes 2. līmenī. Lai pamatotu savu prasību, prasītāja norāda uz konkursa paziņojuma pārkāpumu, kā arī uz paziņojuma par vakanci pārkāpumu, jo abi paziņojumi paredzēja B5 vai B4 pakāpes. Šajā pašā kontekstā viņa izvirza Civildienesta noteikumu 4., 5., 29. un 31. panta pārkāpumu. Pamatojoties uz faktu, ka šī paša konkursa kandidāti pirms 2004. gada 1. maija (datuma, kad stājās spēkā Civildienesta noteikumu grozījumi) iecelti amatā B5 vai B4 pakāpēs (pakāpes, kas atbilst B*5 vai B*6 kategorijām pēc jaunās denominācijas), prasītāja izvirza arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpumu. Turklāt viņa uzskata, ka ir arī pārkāpts tiesību uz karjeru princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo viņa leģitīmi cerēja, ka tiks iecelta B*5 vai B*6 pakāpē. Šajā pašā kontekstā viņa norāda uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta prettiesiskumu, kas pārkāpj arī tiesiskās drošības principu.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/27

Prasība, kas celta 2005. gada 5. septembrī — De Soeten/Padome

(Lieta T-336/05)

(2005/C 296/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hendersa De Sotena [Henders De Soeten] (Hāga, Nīderlande), (pārstāvji — S. Orlandi [S. Orlandi], A. Kūlens [A. Coolen], Ž.-N. Luī [J.-N. Louis], E. Maršals [E. Marchal], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas lūgums ļaut tai atstāt dienestu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, nesamazinot pensijas apmēru;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir bijusī Padomes ierēdne, kas kopš 2004. gada 1. jūlija ir pensijā. Viņa bija iesniegusi lūgumu izmantot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzēto iespēju, kas iecēlējinstitūcijai ļauj dienesta interesēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pārredzamām procedūrām, kas ieviestas atbilstoši vispārīgiem izpildes noteikumiem, nepiemērot šī paša panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pensijas samazinājumu ierēdņiem, kuri atstāj dienestu pirms 63 gadu sasniegšanas.

Savā prasībā prasītāja apstrīd lēmumu, ar kuru tai atteikta šāda iespēja. Viņa apgalvo, ka viens no kandidātiem, kam šāda iespēja tika dota, strādāja tajā pašā dienestā, kur viņa. Viņa uzskata, ka tāpēc abos gadījumos dienesta intereses bija vienādas, un apgalvo, ka ir pārkāpts iepriekš minētais pants, kā arī Padomes izdotie vispārīgie izpildes noteikumi, jo viņai bija gan ilgāks darba stāžs, gan lielāki panākumi nekā otram kandidātam.

Viņa turklāt apgalvo, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā, jo Padome nav apsvērusi to, ka kritērija “dienesta intereses” novērtējumā ir jāņem vērā ierēdņu individuālās īpašības.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/27

Prasība, kas celta 2005. gada 9. septembrī — Claudel/Revīzijas palāta

(Lieta T-338/05)

(2005/C 296/59)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Raimonds Klodels [Raymond Claudel] (Merla [Merl], Luksemburga), (pārstāvis — Ē. Buaželo [E. Boigelot], avocat)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Revīzijas palātas 2004. gada 11. novembra Lēmuma (DEC183/04/DEF) 17. punkta d) apakšpunktu, ar ko nav atzīts, ka prasītājs veic nodaļas vadītāja funkcijas, sākot ar 2004. gada 30. aprīli;

—	piešķirt atlīdzību par materiālo un morālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo un ex bono 5000 eiro apmērā, kas var tikt palielināts tiesvedības laikā;

—	jebkurā gadījumā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs ir Revīzijas palātas ierēdnis, kas ir atbildīgs par ārlietu dienestu pakalpojumiem. Ar savu prasību prasītājs apstrīd Revīzijas palātas lēmumu, jo ar to nav atzīts, ka viņš veic nodaļas vadītāja funkcijas un, jo īpaši, Civildienesta noteikumu ar grozījumiem pēc 2004. gada 1. maija 44. pantā paredzēto algas pielikumu.

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 44. un 7. pantu, kā arī acīmredzamu kļūdu viņa amata novērtējumā. Viņš tāpat atsaucas uz pienākuma norādīt pamatojumu, vienlīdzīgas attieksmes principa, pienācīgas rūpīgas principa, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpumu. Prasītājs izvirza prasījumu par zaudējumu, ko tas, iespējams, cietis, atlīdzību.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/28

Prasība, kas celta 2005. gada 9. septembrī — MacLean-Fogg/ITSB

(Lieta T-339/05)

(2005/C 296/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MacLean-Fogg Company, Mandleina [Mundelein], ASV, (pārstāvji –H. Eihmans [H. Eichmann], Dž. Bārts [G. Barth], U. Blūmenrēders [U. Blumenröder], K. Niklas-Falters [C. Niklas-Falter], M. Kinkeldijs [M. Kinkeldey], K. Brands [K. Brandt], A. Franke [A. Franke], U. Stefani [U. Stephani], B. Alekote [B. Allekotte], E. Bertrams [E. Bertram], K. Lohners [K. Lochner], B. Ertle [B. Ertle], K. Noiherls [C. Neuhierl], S. Prūkners [S. Prückner], K. Šmits [C. Schmitt], B. Menerts [B. Mehnert], P. Lūbe [P. Lübbe], S. Brotje [S. Brötje], lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 20. jūnija lēmumu lietā R 1122/2004-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “LOCTHREAD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6. klasē (skrūves, metāla skrūves, uzgriežņi, metāla uzgriežņi) — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 440 666

Pārbaudītāja lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo preču zīme ir jāapskata kopumā un nevis kā sastāvoša no diviem angļu vārdiem, kurai tādējādi piemīt minimāla atšķirtspēja.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/28

Prasība, kas celta 2005. gada 13. septembrī — Adler Modemärkte/ITSB

(Lieta T-340/05)

(2005/C 296/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adler Modemärkte GmbH, Haibaha [Haibach], Vācija (pārstāvis — R. Kāze [R. Kaase], lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: BVM S.p.A., Boloņa, (Itālija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 23. maija lēmumu lietā R 434/2003-4, jo tas neatbilst Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “Eagle” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 595 909

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: BVM S.p.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Valsts un starptautiska grafiska preču zīme un vārdiska preču zīme “Blue Eagle” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumu attiecībā uz visām precēm, par kurām ir strīds

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas. Abu preču zīmju kopējais iespaids ir būtiski atšķirīgs un elements “eagle” nav pretstatītās preču zīmes dominējošais elements.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/28

Prasība, kas celta 2005. gada 14. septembrī — Henkel/ITSB

(Lieta T-342/05)

(2005/C 296/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Henkel KGaA, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvis — K. Osterrīts [C. Osterrieth] Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Serra Y Roca S.A, Barselona (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 14. jūlija lēmumu, kas pieņemts apelācijas procesā R 0556/2003-1 attiecībā uz Kopienas preču zīmes Nr. 1 284 470, kas tika reģistrēta 2005. gada 19. jūlijā, reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: SERRA Y ROCA S.A.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Vārdiska preču zīme “COR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 284 470;

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Valsts preču zīme “DOR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 21. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: Noraidīt iebildumu attiecībā uz precēm “beršanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes”, kas ietilpst 3. klasē

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt prasītājas apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja sakarā ar to vizuālo un fonētisko līdzību. Turklāt prasītājas preču zīmes atšķirtspējas līmenis ir augstāks par vidējo, pateicoties šī preču zīmes intensīvai izmantošanai.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/29

Prasība, kas celta 2005. gada 5. septembrī –V/Eiropas Parlaments

(Lieta T-345/05)

(2005/C 296/63)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: V, Binsteda (Apvienotā Karaliste), (pārstāvji — Dž. Lofthauss [J. Lofthouse], barrister, M. Monane [M. Monan], K. Heijs [C. Hayes], solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu un atcelt Eiropas Parlamenta 2005. gada 5. jūlija lēmumu par prasītāja imunitātes atņemšanu;

—	pat ja minētais lēmums ir spēkā, atzīt, ka tas jebkurā gadījumā nav spēkā attiecībā uz privilēģiju atņemšanu, jo tajā minēta tikai imunitāte; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs ir Eiropas Parlamenta deputāts. Pret viņu tika ierosināta krimināllieta, pēc kā Eiropas Parlamentu lūdza apstiprināt to, ka kriminālvajāšana pret prasītāju var turpināties saskaņā ar 1965. gada Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un, jebkurā gadījumā, atņemt visas privilēģijas un imunitāti, lai kriminālvajāšana varētu turpināties. Parlaments ar apstrīdēto lēmumu nolēma atņemt prasītāja imunitāti.

Prasītājs lūdz atcelt minēto lēmumu. Viņš apgalvo, ka lēmumā pieļautas tiesību kļūdas, jo tajā atzīts, ka 1965. gada Protokola 8. pants neaizsargā pret tiesvedību. Viņš apgalvo, ka Parlamenta argumentācija ir pretrunīga, atņemot ko tādu, ko tas uzskata par neesošu.

Prasītājs turklāt apgalvo, ka Parlaments neveica taisnīgu un pilnīgu faktu un abu pušu argumentu izvērtēšanu. Šajā sakarā prasītājs atsaucas arī uz Eiropas Parlamenta Reglamenta 7. panta 7. punkta pārkāpumu, jo komiteja izteica atzinumu pēc būtības par kriminālvajāšanu, lai arī tai ir aizliegts to darīt.

Visbeidzot prasītājs atsaucas uz pilnīga un atbilstoša pamatojuma trūkumu apstrīdētajā lēmumā un apgalvo, ka tas nebija piemērots vai samērīgs.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/29

Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Procter & Gamble/ITSB

(Lieta T-346/05)

(2005/C 296/64)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Procter & Gamble Company, Cincinati (ASV), (pārstāvis — G. Kuipers [G. Kuipers], lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 6. jūlija lēmumu (lieta R 1188/2004-1), kas P&G tika paziņota ar 2005. gada 11. jūlija vēstuli, ciktāl ar to tiek konstatēts, ka preču zīme neatbilst nosacījumiem, kas noteikti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Trīsdimensiju preču zīme kvadrātveida baltas tabletes formā, uz kuras ir attēlots zils sešu ziedlapu zieds, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē (mazgāšanas un balināšanas līdzekļi un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, beršanas un abrazīvie līdzekļi; trauku mazgāšanas, tīrīšanas un kopšanas līdzekļi; ziepes) — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 683 119

Pārbaudītāja lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/30

Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Procter & Gamble/ITSB

(Lieta T-347/05)

(2005/C 296/65)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Procter & Gamble Company, Cincinati (ASV), (pārstāvis — G. Kuipers [G. Kuipers])

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 6. jūlija lēmumu (lieta R 1182/2004-1), kas P&G tika paziņota ar 2005. gada 13. jūlija vēstuli, ciktāl ar to tiek konstatēts, ka preču zīme neatbilst nosacījumiem, kas noteikti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Trīsdimensiju preču zīme kvadrātveida baltas tabletes formā, uz kuras ir attēlots zaļš piecu ziedlapu zieds, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē (mazgāšanas un balināšanas līdzekļi un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, beršanas un abrazīvie līdzekļi; trauku mazgāšanas, tīrīšanas un kopšanas līdzekļi; ziepes) — reģistrācijas pieteikums Nr. 1 683 473

Pārbaudītāja lēmums: Noraidīt reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/30

Prasība, kas celta 2005. gada 7. septembrī — Provincia di Imperia/Komisija

(Lieta T-351/05)

(2005/C 296/66)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Provincia di Imperia (Imperija, Itālija) (pārstāvji — S. Rostanjo [S. Rostagno], advokāts, un K. Plato [K. Platteau], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apstrīdēto lēmumu un visus ar to saistītos tiesību aktus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir Komisijas 2005. gada 30. jūnija lēmuma atcelšana, kurā ir nolemts nepieņemt priekšlikumu, ko prasītāja iesniegusi, atbildot uz Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar Kopienu līdzfinansējumu jauninājumu jomā 6. panta nozīmē Regulā par Eiropas Sociālo fondu (1) programmu plānojumam 2000. — 2006. gadam.

Apstrīdētajā lēmumā Komisija informēja prasītāju, ka tās priekšlikums neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus [ietvertajiem] vērtēšanas kritērijiem. Komisija pamato savu lēmumu ar to, ka prasītājas priekšlikumā nebija paskaidrots, kādā veidā tā pilnveido un ņem vērā pieredzi, ko tā attiecīgajā jomā ir guvusi Ligūrijā [Liguria], un apgalvo, ka starp 6. un 7. pielikumā doto budžeta informāciju ir būtiska neatbilstība.

Prasītāja apstrīd šo lēmumu, izvirzot divus galvenos punktus:

—

tā apgalvo, ka — pretēji Apstrīdētajā lēmumā ietvertajiem apgalvojumiem — starp tās iesniegtā priekšlikuma pielikumos doto budžeta informāciju nav būtisku neatbilstību, jo priekšlikums ir balstīts uz Kandidātu rokasgrāmatā publicēto subsīdiju pieteikuma paraugu un tā pielikumi ir uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus neatņemama sastāvdaļa. Prasītāja neapstrīd to, ka starp 6. un 7. pielikumā sniegto budžeta informāciju ir atšķirības, bet apgalvo, ka tās ir saistītas ar struktūru un abos pielikumos prasīto atšķirīgo informāciju — 6. pielikumā ir dotas vienīgi norādes par piemērotiem tiešajiem izdevumiem, 7.b pielikumā kandidātam ir prasīts norādīt piemērotos tiešos izdevumus un piemērotos netiešos izdevumus. [Prasītāja] norāda, ka, pirmkārt, starp tās priekšlikuma 6. un 7. pielikumu nav nekādas neatbilstības un, otrkārt, [priekšlikums] visos punktos precīzi atbilst Komisijas izveidotajam paraugam;

—

prasītāja tāpat apgalvo, ka ir sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, kādā veidā priekšlikumā ir pilnveidota un ņemta vērā pieredze, kas ir gūta attiecīgo jauninājumu jomā. Pēc prasītājas uzskatiem, [apgalvojums], ka trūkst paskaidrojuma par saikni starp priekšlikumu un iepriekš gūto pieredzi, ir radies, analizējot tikai daļu no tās priekšlikuma. Aplūkojot [priekšlikumu] kopumā, kļūtu skaidrs pretējais.

Turklāt prasītāja norāda, ka Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu, jo nav ievērojusi pašas pieņemtus noteikumus par to, kā ir izvērtējams tās projekta jauninājuma raksturs. Precīzāk sakot — kā norāda prasītāja — Komisija ir izmantojusi tikai vienu vērtēšanas kritēriju, proti, veidu, kā izveidot un pilnveidot jauno projektu, pamatojoties uz iepriekš gūto pieredzi, kaut arī prasītājas projekts bija uzskatāms par jauninājumu, ņemot vērā citu vērtēšanas kritēriju, proti, atkāpi no parastās attiecīgo organizāciju darbības; arī šis kritērijs bija pieļauts Kandidātu rokasgrāmatā.

Pamatojot savus apgalvojumus, prasītāja arī norāda, ka ar Apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts EKL 53. pants, Regulas 1784/1999 6. pants un Regulas 1260/1999 22. un 24. pants, Paziņojuma Nr. COM (2000) 894 galīgajā versijā (2) ietvertie noteikumi, kā arī noteikumi, ko Komisija paredzējusi saistībā ar savu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (3). Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi būtisku kļūdu faktisko apstākļu vērtējumā, nepareizi izmantojusi pilnvaras un pārkāpusi tiesiskās drošības principu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) 1784/99 par Eiropas Sociālo fondu (OV L 213/5, 12.08.1999.).

(2) Komisijas 2000. gada 12. janvāra Paziņojums par jauninājumu īstenošanu 6. panta nozīmē Regulā par Eiropas Sociālo fondu programmu plānojumam 2000. - 2006. gadam.

(3) Paziņojums ar nosaukumu “Budžeta pozīcija 04.0210000.00.11 – Jauninājums Regulas par Eiropas Sociālo fondu 6. panta nozīmē:” Jauna pieeja izmaiņu veikšanā “– Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus VP/2003/021” (OV 2004., C 255/11) un noteikumi, kas paredzēti Kandidātu rokasgrāmatā, kura ir šī paziņojuma neatņemama sastāvdaļa.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/31

Prasība, kas celta 2005. gada 16. septembrī — Grieķijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-352/05)

(2005/C 296/67)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika [Pārstāvji: Georgijs Kanelopuls [Georgios Kanellópoulos] un Stiliani Čaritaki [Styliani Charitaki]]

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—

atcelt vai grozīt apstrīdēto Komisijas 2005. gada 20. jūlija lēmumu, kas izziņots ar dokumenta numuru K(2005)2756 un pasludināts ar numuru 2005/579/EK (1), ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu;

—	piespriest Komisijai segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija, dzēšot kontus saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 729/70 (2), ir izslēgusi no Kopienas finansējuma dažādus Grieķijas Republikas izdevumus intervences krājumu, augļu un dārzeņu, tabakas un piemaksu par dzīvniekiem nozarēs.

Prasītāja lūdz atcelt šo lēmumu un izvirza pamata argumentu, ka kontu dzēšanas procedūra nav spēkā, jo ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1259/1999 (3) 7. pants saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1663/95 (4) 8. pantu, jo apspriedēs un abpusējās sarunās prasītājas un Komisijas starpā netika spriests par konkrētu izslēdzamo izdevumu apmēru, bet pārējie izslēgtie izdevumi bija notikuši pirms iepriekšējā 24 mēnešu laikposma pirms Komisijas paziņojuma. Pēc prasītājas domām šis 24 mēnešu laikposms sākas krietni vēlāk, nekā to ņem vērā Komisija.

Attiecībā uz izlīdzināšanu intervences krājumu nozarē prasītāja uzskata, ka Komisijas veiktie izlīdzinājumi ir pamatoti uz Regulu Nr. 1258/1999, Nr. 296/96 (5) un Nr. 2040/2000 (6) nepareizu interpretāciju un piemērošanu, ka tie satur nepareizu Komisijas Dokumentā VI/5330/97/23.12.97 ietverto vadlīniju interpretāciju un ir balstīti uz kļūdainu faktiskās situācijas vērtējumu un to pamatojums ir neskaidrs vai nepietiekams, ir pārkāptas Komisijas rīcības brīvības robežas un samērīguma princips.

Attiecībā uz kartupeļu audzēšanas nozari un vīna dārziem prasītāja apstrīd komisijas vērtējumu saistībā ar faktiskajiem apstākļiem un apgalvo, ka pamatojums ir nepietiekams un pretrunīgs un ir pārkāpts samērīguma princips. Tā turklāt uzskata, ka veiktajam izlīdzinājumam ir jāaprobežojas ar diviem procentiem un ka tas jebkurā gadījumā nevar attiekties uz Dodekanis reģionu, kurā ir kadastrs, un tādēļ attiecībā uz šo reģionu jo īpaši nevar uzskatīt, ka tajā pastāvētu grūtības saistībā ar pārbaudēm uz vietas.

Attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari prasītāja uzskata, ka Komisija vienā gadījumā ārpus termiņa veikto maksājumu nav uzskatījusi par attaisnojamu, jo Grieķijas iestādes pārbaudīja attiecīgā maksājuma saderīgumu ar valsts un Kopienu tiesībām. Papildus prasītāja atsaucas uz to, ko tā jau minēja saistībā ar intervences krājumu nozari.

Attiecībā uz tabakas nozari prasītāja norāda uz Kopienu tiesību normu nepareizu interpretāciju un piemērošanu, faktisku maldību, nepietiekamu pamatojumu un Dokumentos Nr. VI/5330/97 un Nr. AGRI/17933/2000 ietverto vadlīniju pārkāpumu par vispārējām pārbaudēm ar Regulā Nr. 2848/98 (7) paredzētās pilnībā funkcionējošās integrētās administrācijas un kontroles sistēmas, pārbaužu uz vietas datiem, maksājumiem ar čekiem un papildus pārbaudēm un citām pārbaudēm.

Visbeidzot, attiecībā uz dzīvnieku nozari (kazu un aitu gaļa) prasītāja apstrīd Komisijas veikto faktu vērtējumu un uzskata, ka sniegtie paskaidrojumi ir kļūdaini. Tā arī apgalvo, ka fiksētās likmes korekcijas koeficienta 10 % apmēra piemērošana ir prettiesiska, kas savukārt ir nepareiza vadlīniju dokumenta AGRI/6145/2000 piemērošana un ir nesamērīga ar nepilnību smagumu.

(1) OV L 199, 29.07.2005., 84. lpp.

(2) Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regula (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 94, 28.04.1970., 13. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 26.06.1999., 103. lpp.).

(4) Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 08.07.1995., 6. lpp.).

(5) Komisijas 1996. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2766/88 (OV L 39, 17.02.1996., 5. lpp.).

(6) Padomes 2000. gada 26. septembra Regula (EK) Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu (OV L 244, 29.09.2000., 27. lpp.).

(7) Komisijas 1998. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2848/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 attiecībā uz piemaksu sistēmu, razošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas pieškirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 31.12.1998., 17.lpp.).

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/32

Prasība, kas celta 2005. gada 19. septembrī — Martina Zelenkovà/Eiropas Parlaments

(Lieta T-356/05)

(2005/C 296/68)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Martina Zelenkovà, Brisele (Beļģija), (pārstāvji — Ž. Vandersandens [G. Vandersanden], L. Levī [L. Levi], K. Ronci [C. Ronzi], juristi)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—

apmierināt prasītājas prasījumus, t.i., atcelt pakāpi, kas noteikta ar iecēlējinstitūcijas 2004. gada 16. novembra lēmumu par iecelšanu amatā (kam bija jāstājas spēkā 2004. gada 1. decembrī) iecelt prasītāju A* kategorijas 5. pakāpes 2. līmenī, veicot prasītājas tiesību atjaunošanu, kas izriet no likumīgas nodarbinātības, t.i., likumīgas pakāpes noteikšanas, sākot ar 2004. gada 1. decembri, kas nozīmē iepriekšējo LA8 pakāpi vai tās ekvivalentu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1.-11. pantu (A*7 ar atbilstošo līmeni saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms 2004. gada 1. maija);

—

atlīdzināt (i) zaudējumus ar “intérêts de retard” kā kompensāciju par kaitējumu prasītājas karjerai un atlīdzināt (ii) citus zaudējumus likumīgas samaksas formā, jo īpaši piemērojot pārejos noteikumu, kas ietverts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 21. pantā, kas ir spēkā no 2004. gada 1. maija, vai, pakārtoti, samazinot iemaksas pensiju shēmā, pamatojoties uz vienlīdzīgas darba samaksas principu. Šīs tiesības būs pienācīgi jāizvērtē vēlākā posmā un tagad tiek novērtētas provizoriski un ex aequo et bono kā vismaz 5000 EUR gadā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja — ierēdne, kas iecelta amatā pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, bet no rezerves saraksta, kas tika sastādīts pamatojoties uz konkursu, kas notika pirms šī datuma, apstrīd piešķirto pakāpi, ko Parlaments noteica kā A*5 atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Viņa izvirza tādus pašu pamatus un argumentus kā prasītāji lietā T-58/05 (1).

(1) OV C 93, 16.04.2005., 38. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/33

Prasība, kas celta 2005. gada 21. septembrī — Nuova Agricast/Komisija

(Lieta T-362/05)

(2005/C 296/69)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nuova Agricast s.r.l. (Čeriņola [Cerignola], Itālija) (pārstāvis — Mikele Arkandželo Kalabreze [Michele Arcangelo Calabrese], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja, paturot iespēju izmantot visas procesuālās tiesības, lūdz atzīt, ka ar prasības pieteikumā noradīto prettiesisko darbību Komisija smagi un acīmredzami pārkāpusi Kopienu tiesības, nodarot prasītājai materiālus zaudējumus, kā arī piespriest atbildētājai šajā sakarā samaksāt šādas summas:

a)	zaudējumu atlīdzību EUR 701 692,77 apmērā, jo prasītāja nav saņēmusi pirmo atbalsta kvotu;

b)	zaudējumu atlīdzību EUR 701 692,77 apmērā, jo prasītāja nav saņēmusi otro atbalsta kvotu;

c)	zaudējumu atlīdzību EUR 701 692,77 apmērā, jo prasītāja nav saņēmusi trešo atbalsta kvotu;

d)	procentus par šīm summām ar vērtības samazināšanās atlīdzinājumu;

EUR 1 453 387,03 vai citu, augstāku vai zemāku summu, kas, attiecīgajā gadījumā saskaņojot ar Komisiju, šajā lietā ir uzskatāma par zaudējumu atlīdzību, jo prasītāja uz pārskata gada beigām, tas ir, uz 2002. gada 30. jūniju, ir guvusi mazākus ienākumus salīdzinot ar tiem, ko tā būtu guvusi gadījumā, ja investīciju programma pilnībā izpildīta;

f)	procentus par summu atbilstoši iepriekš minētajam e) punktam, ieskaitot vērtības samazināšanās atlīdzinājumu;

g)	tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājai sniegto tehnisko konsultāciju izmaksas.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā lietā, kas ir arī prasītāja lietās T-139/03 (1), T-151/03 (2) un T-98/04 (3), pārmet Komisijai prettiesisku darbību valsts atbalsta Nr. N 715/99 iepriekšējas pārbaudes ietvaros, kas bez jebkādiem iebildumiem tika noslēgta ar apstiprinājumu. Ar šo apstiprinājumu uz turpmākajiem septiņiem gadiem (no 2000. līdz 2006. gadam) atbilstoši Likumam 488/92, kas 1997. gadā jau bija apstiprināts līdz 1999. gada 31. decembrim, tika apstiprināts valsts atbalsta regulējums.

Šajā sakarā ir jānorāda, ka atbalsta saņemšanas īpašie administratīvie noteikumi paredzēja, ka Itālijas valdībai katru pusgadu bija jāizsludina konkurss, kurā varēja piedalīties ieinteresētie uzņēmumi. Šī konkursa finansēšanai paredzētie finanšu līdzekļi tika piešķirti prioritārā sarakstā iekļautiem uzņēmumiem līdz šo līdzekļu pilnīgas izbeigšanās brīdim. Prasītāja, kas bija piedalījusies trešajā konkursā, atbalstu iegūt nevarēja, jo atbilstoši saraksta kārtībai uzņēmumiem paredzētie līdzekļi izbeidzās.

Itālijas valdība, iesniedzot pārbaudei atbalstu Nr. N 715/99, lūdza Komisijai piekrišanu tam, lai pieteikumus, kas attiecas uz trešo un ceturto konkursu, varētu iesniegt atkārtoti pirmā konkursa saskaņā ar jauno regulējumu ietvaros. Tomēr Komisija apstiprināja pieteikumu tikai attiecībā uz ceturto konkursu.

Lai pamatotu savus prasījumus, prasītāja norāda:

—

Komisija, atbildot uz Itālijas valdības lūgumu attiecībā uz piekrišanu tam, lai pieteikumus, kas attiecas uz trešo konkursu atbilstoši vecajam regulējumam, varētu iesniegt atkārtoti, uzskatīja to par nesaderīgu ar kopējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru. Līdz ar to atbildētāja ir pārkāpusi EKL 88. panta 2. punktu un tiesību uz aizstāvēšanos aizsardzības principu.

—	Komisija ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu un prettiesiski iejaukusies pastāvošajā tiesiskajā stāvoklī.

—	Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

Veicot atkārtotu pārbaudi, vai lūgums sniegt piekrišanu tam, lai trešā konkursa uzņēmumi varētu iesniegt savus pieteikumus no jauna, ir saderīgs ar kopējo tirgu, un pieņemot lēmumu par tā nesaderību, nedodot ieinteresētām personām ne mazāko iespēju izteikt savu viedokli, Komisija ir grozījusi savu lēmumu par 1977. gada regulējuma apstiprinājumu, kas jau paredzēja pārbaudi atbilstoši EKL 87. pantam.

Turklāt atbildētāja ir iejaukusies vēl pastāvošajās tiesiskajās attiecībās un ir tās likvidējusi, līdz ar to faktiski atsaucot 1977. gada regulējumu, bet tomēr neievērojot procesuālās garantijas, kas atbalsta atsaukšanas gadījumā paredzētas Regulā (EK) Nr. 659/99.

(1) Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. jūnija lēmums, nav publicēts.

(2) Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. jūnija lēmums, Krājumā vēl nav publicēts.

(3) Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. jūnija lēmums, nav publicēts.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/34

Prasība, kas celta 2005. gada 21. septembrī — COFRA/Komisija

(Lieta T-363/05)

(2005/C 296/70)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: COFRA s.r.l., (Barleta [Barletta], Itālija) (pārstāvis — Mikele Arkandželo Kalabreze [Michele Arcangelo Calabrese]

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

Saskaņā ar procesuālajiem nosacījumiem prasītājs lūdz Pirmās instances tiesu atzīt, ka Komisija, rīkojoties prettiesiski, kā tas ir norādīts prasības pieteikumā, ir izdarījusi smagu un acīmredzamu Kopienu tiesību pārkāpumu un radījusi prasītājam materiālus zaudējumus; un līdz ar to piespriest atbildētājai samaksāt šādu atlīdzību:

a)	EUR 387 700,00, kas koriģēta atbilstoši ISTAT likmei, sākot no 2001. gada 26. jūnija līdz sprieduma taisīšanas dienai;

b)	EUR 387 700,00, kas koriģēta atbilstoši ISTAT likmei, sākot no 2002. gada 26. jūnija līdz sprieduma taisīšanas dienai;

c)	EUR 387 700,00, kas koriģēta atbilstoši ISTAT likmei, sākot no 2003. gada 26. jūnija līdz sprieduma taisīšanas dienai;

d)	atbilstošos procentus, kam piemērota korekcijas likme;

e)	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus par prasītājam sniegtajām tehniskajām konsultācijām.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-362/05 Nuova Agricast/Komisija.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/34

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Austrija/Komisija

(Lieta T-368/05)

(2005/C 296/71)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāvis — H. Dosi [H. Dossi])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūlija Lēmumu K(2005)2685, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

pakārtoti, atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūlija Lēmumu K(2005)2685, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, ciktāl šis lēmums attiecas uz finanšu korekcijas aprēķināšanu, kā arī apmēru, un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

pakārtoti, atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūlija Lēmumu K(2005)2685, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, ciktāl šis lēmums attiecas uz akreditētās Austrijas Lauksaimniecības tirgus maksājumu aģentūras izdevumiem piemaksu par dzīvniekiem jomā Šteiermarkas [Steiermark] un Kerntenas [Kärnten] reģionos; pakāroti, atcelt minēto lēmumu attiecībā uz Šteiermarku un Kerntenu, ciktāl tas saistīts ar finanšu korekcijas aprēķināšanu, kā arī apmēru, un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir izslēgusi no Kopienas finansējuma šī lēmuma pielikumā precizētos izdevumus sakarā ar to neatbilstību Kopienu tiesību normām.

Prasītājas prasība balstās uz diviem pamatiem. Pirmkārt, tā apgalvo, ka, pieņemot lēmumu, atbildētāja ir pārkāpusi EKL un tiesību aktus par tā piemērošanu. Konkrēti, prasītāja šajā sakarā norāda, ka ir pārkāpts Regulas (EEK) Nr. 729/70 (1) 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts, kā arī Regulas (EK) Nr. 1258/1999 (2) 7. panta 4. punkts, jo finanšu korekcija, kas Austrijas Republikai rada izdevumus, būtu pieļaujama tikai tad, ja Austrijas Republika nebūtu izpildījusi pienākumus, ko Kopienu tiesības tai uzliek attiecībā uz ELVGF izdevumu kontroli un tādējādi būtu radījusi finansiālas sekas ELVGF. Kā norāda Austrijas Republika, šie kumulatīvie nosacījumi šajā gadījumā nav jāpiemēro. Turklāt ar Apstrīdēto lēmumu Komisija nav izpildījusi pienākumu sadarboties ar dalībvalstīm, kas izriet no EKL 10. panta.

Otrais pamats attiecas uz būtisku procesuālo normu pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka Komisija Apstrīdētajā lēmumā acīmredzami nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un lēmuma pamatā esošos argumentus ir balstījusi uz apgalvojumiem, kam trūkst faktoloģiska pamatojuma.

(1) Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regula (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.

(2) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/35

Prasība, kas celta 2005. gada 23. septembrī — Spānijas Karaliste/Komisija

(Lieta T-369/05)

(2005/C 296/72)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — D. Fernando Diess Moreno [D. Fernando Díez Moreno])

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 15. jūlija Lēmumu 2005/555/EK, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekcijām, ko Spānijā piemēro vīnogu lauku pārveidošanai un pārstrukturēšanai, kā arī medus ražošanas un pārdošanas uzlabošanas pasākumiem, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir iesniegta pret Komisijas 2005. gada 15. jūlija Lēmumu (2005/555/EK), ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu. Šajā lēmumā uzskaitītie izņēmumi ietver uz Spānijas Karalisti attiecinātās finanšu korekcijas, ko piemēro augļu un dārzeņu, piena, intervences krājumu, vīna un tabakas, piemaksu par dzīvniekiem nozarēs un medus nozarē.

Šī prasība attiecas tikai uz finanšu korekciju, kas piemērota summām, kuras izmaksātas kā kompensācija par zaudētajiem ienākumiem vīnkopības nozarē (EUR 4 790 799,61) un uz tām finanšu korekcijām, kas attiecas uz PVN iekļaušanu ELVGF finansējumā medus nozarē (EUR 58 315,34). Prasītāja valsts uzskata, ka Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1) Komisija piemēro šaurā nozīmē. Minētā valsts tāpat apstrīd PVN shēmu, ar ko uzlabo medus ražošanu un pārdošanu.

Spānijas iestādes uzskata, ka:

—	ienākumu zaudēšana nav saistīta ar ražas novākšanu, bet ar pašiem stādījumiem, un

—	PVN nevar uzskatīt par intervenci nolūkā stabilizēt tirgu un tādējādi to nevar finansēt ELVGF Garantiju nodaļa.

(1) OV L 179, 14.07.1999., 1. lpp.

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/36

Prasība, kas celta 2005. gada 28. septembrī — AITEC — Associazione Italiana Tecnico Economica del Cemento u.c./Komisija

(Lieta T-371/05)

(2005/C 296/73)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: AITEC — Associazione Italiana Tecnico Economica del Cemento u.c. (Roma, Itālija), BUZZI UNICEM S.P.A. (Kasale Monferrato [Casale Monferrato], Itālija), ITALCEMENTI GROUP (Bergamo [Bergamo], Itālija) (pārstāvji — Massimo Merla [Massimo Merla] un Klaudio Tezauro [Claudio Tesauro], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz to, ka Komisija nevar pierādīt, ka komisāram Dimam [Dimas] izsniegtā atļauja deva tam tiesības parakstīt [Komisijas] pieņemtos pasākumus attiecībā uz konkurences politiku un, jo īpaši, valsts atbalstu, atzīt, ka lēmums ir atceļams un ka tas nav spēkā;

—

atcelt: i) Lēmuma daļu, kurā ir atzīts, ka nebija iebildumu pret valsts sadales plānu (“VSP”) (Lēmuma 2. pants), un ar kuru tika apstiprināta kvotu sadale plānā minētajām nozarēm, jo šī Lēmuma daļa pieļauj ar šo kvotu sadali saistīto diskrimināciju, kas radīja labvēlīgākus apstākļus vienas nozares konkrētām sabiedrībām un nelabvēlīgākus apstākļus citām sabiedrībām; ii) to Lēmuma daļu, kurā ir atzīts, ka [Itālijas] nodoms atļaut attiecībā uz jau pastāvošām iekārtām, kuru atļaujas ir atjaunojamas, saņemt daļu no kvotām, kas ir paredzētas jauno tirgus dalībnieku jau pastāvošo iekārtu daļām, kuras tika pārveidotas pirms atļaujas atjaunošanas, pat tad, ja jaunie tirgus dalībnieki nav pilnībā izmantojuši tiem īpaši paredzētās kvotas, ir nesaderīgs ar Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 10. kritēriju; iii) to Lēmuma daļu, ar kuru Itālijas valstij ir uzlikts pienākums grozīt VSP tādā veidā, lai tas neļautu attiecībā uz jau pastāvošām iekārtām, kuru atļaujas ir atjaunojamas, saņemt daļu no tām kvotām, kas ir paredzētas jauno tirgus dalībnieku tām jau pastāvošo iekārtu daļām, kuras ir pārveidotas pirms attiecīgās atļaujas atjaunošanas (Lēmuma 2. panta b) punkts).

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir 2005. gada 25. maija (1) lēmums, kurā Komisija izteica savu viedokli par Itālijas paziņotā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu (“VSP”) valsts sadales plāna saderību ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. jūnija Direktīvas 2003/87 (2) III pielikumā minētajiem kritērijiem.

Pirmkārt, prasītāji vēlas noskaidrot, vai komisārs, kurš parakstīja apstrīdētā pasākuma [dokumentus], bija tiesīgs pieņemt [šo] Lēmumu. Tie jo īpaši lūdz Pirmās Instances tiesu izspriest, vai komisārs Dimas bija kompetents pieņemt pasākumus saistībā ar konkurences politiku, un jo īpaši valsts atbalstu, un pietiekošu pierādījumu gadījumā tie lūdz Pirmās instances tiesu apstrīdēto pasākumu atzīt par spēkā neesošu.

Otrkārt, prasītāji uzskata, ka Komisija pārkāpa EKL 88. panta 2. un 3. punktu, jo tā izskatīja VSP — pasākumu ar valsts atbalsta elementiem, to nesaskaņojot ar EKL 88. panta 2. un 3. punktā minētajām procesuālajām normām.

Treškārt, prasītāja uzskata, ka tad, kad Komisija uzzināja par to, ka VSP, iespējams, ir raksturīgi valsts atbalsta aspekti, tā pārkāpa EKL 87. pantu, Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 5. kritēriju un nediskriminācijas principu, jo, apstiprinot VSP noteikto kvotu sadali, tā atzina ar šo sadali saistīto diskrimināciju, kas savukārt kaitēja cementa ražotāju interesēm.

Ceturtkārt, prasītāji uzskata, ka Komisija nepareizi piemēroja Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 10. kritēriju, nolemjot, ka “Itālijas nodoms atļaut attiecībā uz jau pastāvošām iekārtām, kuru attiecīgās atļaujas ir jāatjauno, saņemt daļu no kvotām, kuras ir paredzētas šo jauno tirgus dalībnieku jau pastāvošo iekārtu daļām, kuras tika pārveidotas pirms atļaujas atjaunošanas,” bija pretējs šim kritērijam. Komisija pārkāpa Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 5. kritēriju un nediskriminācijas principu, jo, neņemot vērā to rūpniecības nozaru īpašo raksturu, kuras ietekmēja Direktīvas īstenošana, ciktāl jautājums bija par to iespēju palielināt ražošanas apjomu, tā radīja nelabvēlīgus apstākļus cementa ražotājiem salīdzinājumā ar citiem ražotājiem.

Visbeidzot, prasītāji uzskata, ka Komisija pārkāpa Direktīvas 2003/87/EK 11., 12., 13. un 28. pantu, jo tā apstiprināja VSP, neraugoties uz to, ka tajā nebija skaidru normu, kas ļautu sabiedrībām attiecīgi sagatavoties kvotu pārskaitīšanai vai iekārtu apvienošanai, noteica citu atlikušo kvotu pārskaitīšanas periodu piecu gadu perioda vietā un nepamatotus ierobežojumus iekārtu apvienošanai, kā arī nepieņēma normas anulēto kvotu nodošanai.

(1) Komisijas 2005. gada 25. maija lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Itālija darīja zināmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87 [C(2005)1527, galīgā versija, OV C 226, 15.09.2005., 2. lpp.].

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2005., 32. lpp.).

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/37

Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Itālijas Republika/Komisija

(Lieta T-373/05)

(2005/C 296/74)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — Paolo Džentili [Paolo Gentili], Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2005. gada 20. jūlija Lēmumu C(2005)2756, ciktāl ar to Itālijas Republikai ir uzlikts pienākums tabakas atbalsta shēmai piemērot vienotas likmes korekciju 5 % apmērā no izdevumiem, kas deklarēti 2001. un 2002. gadā attiecībā uz 2000. gada ražu. Piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas valdība cēla prasību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, apstrīdot Komisijas 2005. gada 20. jūlija Lēmumu C(2005)2756, par kuru tika paziņots minētajā dienā, ciktāl ar to tabakas atbalsta shēmai tika piemērota finansiāla vienotas likmes korekcija, kas sasniedz 5 % no izdevumiem, kuri deklarēti 2001. un 2002. gadā attiecībā uz 2000. tirdzniecības gadu.

Sava prasījuma pamatojumam Itālijas valdība norāda, ka:

2005. gada 20. jūlija Lēmumā C(2005)2756 ir iekļauts nepietiekams pamatojums saistībā ar Līguma 253. pantu un ka Komisija ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, sagrozot faktus, jo ar Apstrīdēto lēmumu tika piemērota vienotas likmes korekcija atbalstam, kas piešķirts tabakas ražošanai 2000. gadā, nenorādot pietiekami sīku pamatojumu attiecībā uz normām, kas iespējams ir pārkāptas, vai, jebkurā gadījumā, nenorādot faktisku pamatojumu, kas varētu attaisnot lēmumu;

2)	ir pārkāpts un nepareizi piemērots 7. panta 4. punkts Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1), jo lēmumā piemērot vienotas likmes korekciju atbalstam, kas ir piešķirts tabakas ražošanai 2000. tirdzniecības gadā, nav sīki norādīts pamatojums, kas ir minētās normas obligāta prasība.

(1) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 26.06.1999., 103. lpp.).

26.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/37

Prasība, kas celta 2005. gada 7. oktobrī — Azienda Agricola Le Canne/Komisija

(Lieta T-375/05)

(2005/C 296/75)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Azienda Agricola “Le Canne” S.r.l. (Porto Viro [Porto Viro], Itālija) (pārstāvji — Džuzepe Karraio [Giuseppe Carraio] un Frančeska Maconetto [Francesca Mazzonetto], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2005. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. C(2005)2939 daļā, ar kuru ir samazināts atbalsts, kas piešķirts Azienda Agricola Le Canne s.r.l. ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 4028/86;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus vismaz tādā apmērā, kas vienāds ar līdz šim nepārskaitīto subsīdiju daļu un procentiem, kas prasītājai pienāktos saskaņā ar banku aprēķiniem, no visas atlikušās parāda summas saskaņā ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 no lēmuma atcelšanas dienas — 1995. gada 27. oktobra — līdz parāda atbalsta summas pilnīgai nomaksai;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasībā tiek lūgts ir atcelt Eiropas Komisijas 2005. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. C(2005)2939, kas ir prasītājai paziņots 2005. gada 3. augustā, un ar kuru samazināts atbalsts, kas Azienda Agricola Le Canne s.r.l. tika piešķirts ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 4028/86, projekta “Ražošanas vienības akvakultūrā modernizācija Rosolina (Rosolīnā) Venēcijā” ietvaros. Prasītāja savu prasījumu pamatojumam izvirza četrus pamatus:

Kā pirmais pamats tiek izvirzīta noilguma iestāšanās attiecībā uz Komisijas apgalvoto nelikumību ir administratīvajā procesā, lai samazinātu līdzfinansējumam piešķirto atbalstu. Šajā sakarā prasītāja norāda uz 3. panta 1. punkta pārkāpumu 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (1).

Savā otrajā pamatā prasītāja norāda, ka Komisija nav ievērojusi pienākumu izpildīt 2002. gada 5. martā (2) pasludināto spriedumu, ar kuru atcelts tiesību akts; jo, lai gan jaunajā lēmumā, kar kuru aizstāts atceltais 2000. gada 11. jūlija lēmums, Komisija varētu no jauna izskatīt visus lietas apstākļus, tai bija jāievēro tie ietvari un procesuālie noteikumi, kas izrietēja no 1999. gada 23. novembra vēstules, kas sakarā ar minētā lēmuma atcelšanu joprojām nav izskatīta. Toties Komisija nevarēja izvirzīt jaunus iebildumus, kuri nebija iesniegti pirms šīs dienas.

Turklāt, lai gan Komisija bija netieši atzinusi, ka tā faktiski bija parādā lielāko daļu atbalsta, kas bija atcelts par spēkā neesošu atzītajā lēmumā par subsīdiju samazināšanu, tā tomēr neatzina, ka tā paliek parādā nokavējuma procentus par prettiesiski ieturētām summām.

Trešajā pamatā ir norādīts, ka Regulas Nr. 4028/86 44. panta 1. punktā starp izsmeļoši uzskaitītajiem atbalsta samazinājuma nosacījumiem nav minētas apstrīdētajā lēmumā prasītājai inkriminētās prettiesiskās darbības, proti tas, ka atbalsta ietvaros veikto būvdarbu izpildes laikā apakšuzņēmējs piedalījās atbalsta saņēmēja kapitālā.

Ar savu ceturto pamatu, kurā ir norādīts uz vienlīdzības, samērīguma un pamatotības, kā arī kapitāla brīvas aprites principa pārkāpumu, prasītājs pakārtoti norāda uz Komisijas apstrīdētā samazinājuma aprēķināšanā piemērotais kritērijs ir patvaļīgs: faktiski Komisija nešķirojot visiem attiecīgajiem laikposmiem piemēroja vienādu samazinājumu, neņemot vērā apstākli, ka apakšuzņēmēja daļa atbalsta saņēmējas sabiedrības kapitālā laika gaitā pakāpeniski mainījās.

(1) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(2) Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. marta spriedums lietā T-241/00 Le Canne/Komisija, Recc. 2002, II-1251. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 296

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	48. sējums 2005. gada 26. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Tiesa
	TIESA
2005/C 296/1	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-204/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Sestās PVN direktīvas 17. un 19. pants — Subsīdijas — Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu ierobežošana)	1

2005/C 296/2	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 22. septembrī lietā C-221/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/676/EEK — Daļēja transpozīcija — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Piesārņoto ūdeņu vai ūdeņu, ko varētu ietekmēt piesārņojums, neidentificēšana — Jutīgo zonu nepareiza vai nepietiekoša noteikšana — Labas lauksaimniecības prakses kodekss — Trūkumi — Rīcības programma — Trūkumi un daļēja piemērošana)	1

2005/C 296/3	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-243/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (PVN — Priekšnodokļa atskaitīšana — Ar subsīdiju palīdzību finansēti ražošanas līdzekļi)	2

2005/C 296/4	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 29. septembrī lietā C-251/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Neatbilstība Direktīvas 80/778/EEK I pielikumā norādītajām prasībām — 7. panta 6. punkts — Cilvēku patēriņam paredzētais ūdens)	2

2005/C 296/5	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-276/03 P Scott SA pret Eiropas Kopienu Komisiju un Francijas Republiku (Apelācija — Nelikumīgs valsts atbalsts — Regulas (EK) Nr. 659/1999 piemērošana laikā — Lēmums par atbalsta nesaderīgumu un atgūšanu — Noilguma termiņš — Pārtraukšana — Nepieciešamība informēt atbalsta saņēmēju par pārtraucošu darbību)	3

2005/C 296/6	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-291/03 (VAT and Duties Tribunal, Mančestra, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) MyTravel plc pret Commissioners of Customs & Excise (Sestā PVN direktīva — Ceļojumu aģentu režīms — Kompleksie ceļojumi — Pakalpojumi, kas iegādāti no trešām personām, un pašu pakalpojumi — Nodokļa aprēķināšanas metode)	3

2005/C 296/7	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 13. oktobrī lietā C-458/03 (Verwaltungsgericht, Autonome Sektion für die Provinz Bozen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Parking Brixen GmbH pret Gemeinde Brixen, Stadtwerke Brixen AG. (Valsts pakalpojumu līgumi — Procedūras valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai — Pakalpojumu koncesija — Publisko maksas stāvvietu apsaimniekošana)	4

2005/C 296/8	Tiesas Spriedums (piektā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-502/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Vide — Atkritumu apsaimniekošana — Direktīva 75/442/EEK, ko groza Direktīva 91/156/EEK — 4., 8. un 9. pants)	4

2005/C 296/9	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 13. oktobrī lietā C-522/03 (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Scania Finance France SA pret Rockinger Spezialfabrik für Anhängerkupplungen GmbH & Co. (Briseles Konvencija — Atzīšana un izpilde — Atteikuma pamatojums — Jēdziens izsniegšana vai paziņošana noteiktā kārtībā)	5

2005/C 296/0	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-9/04 (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) krimināllietā pret Geharo BV (Direktīva 88/378/EEK — Rotaļlietas — Direktīva 91/338/EEK — Maksimāli atļautais kadmija līmenis)	5

2005/C 296/1	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-120/04 (Oberlandesgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Medion AG pret Thomson multimedia Sales Germany & Austria GmbH (Preču zīmes — Direktīva 89/104/EEK — 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Sajaukšanas iespēja — Preču zīmes izmantošana, ko veic trešā persona — Salikts apzīmējums, kas ietver trešās personas nosaukumu, kuram seko preču zīme)	6

2005/C 296/2	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 13. oktobrī lietā C-200/04 (Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Finanzamt Heidelberg pret internationale Sprach — und Studienreisen GmbH (Sestā PVN direktīva — Īpašs režīms ceļojumu aģentiem un ceļojumu rīkotājiem — 26. panta 1. punkts — Piemērošanas joma — Komplekss pakalpojums, kas ietver nokļūšanu galamērķa valstī un/vai uzturēšanos tajā, ieskaitot valodu apmācību — Pamata pakalpojums un papildu pakalpojums — Jēdziens — Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām)	6

2005/C 296/3	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 13. oktobrī lietā C-379/04 (Landgericht Würzburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Richard Dahms GmbH pret Fränkischer Weinbauverband eV (Vīna nozares produkti — Regula (EK) Nr. 753/2002 — 21. pants — Tieša iedarbība — Vīna un dzirkstošā vīna konkurss — Konkursa dalības maksa)	7

2005/C 296/4	Tiesas Spriedums (piektā palāta) 2005. gada 6. oktobrī lietā C-429/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2001/96/EK — Saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	7

2005/C 296/5	Tiesas Rīkojums (otrā palāta) 2005. gada 14. jūlijā lietā C-70/04 Šveices Konfederācija pret Eiropas Kopienu Komisiju (Starptautiskās attiecības — EK-Šveices nolīgums par gaisa transportu — Prasība atcelt tiesību aktu, ko cēla trešā valsts — Šveices Konfederācija — Komisijas Lēmums 2004/12/EK — Vācijas pasākumi, kas saistīti ar pieeju Cīrihes lidostai pieeju — Padomes Regula (EEK) Nr. 2408/92 — Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums 2004/407/EK, Euratom, ar ko groza Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem 51. un 54. punktu — Lietas nodošana Pirmās instances tiesai)	8

2005/C 296/6	Tiesas Rīkojums (sestā palāta) 2005. gada 22. jūnijā lietā C-190/04 P Graham French, John Steven Neiger, Michael Leighton pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu Komisiju, John Pascoe, Richard Micklethwait, Ruth Margaret Micklethwait (Apelācija — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Anglijas augstākās instances tiesas nepamatots atteikums vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu — Pasākumu neveikšana no Padomes un Komisijas puses — Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība — Acīmredzama nepieņemamība)	8

2005/C 296/7	Tiesas Rīkojums (sestā palāta) 2005. gada 22. jūnijā lietā C-281/04 P Michael Leighton, Graham French, John Steven Neiger pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Kopienu Komisiju un John Pascoe, Richard Micklethwait, Ruth Margaret Micklethwait (Apelācija — Prasība sakarā ar bezdarbību — Procedūras par valsts pienākumu neizpildi neuzsākšana — Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība — Acīmredzama nepieņemamība)	9

2005/C 296/8	Lieta C-287/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Centrale Raad van Beroep 2005. gada 15. jūlija lēmumu lietā D.P.W. Hendrix pret Raad van bestuur van het uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen	9

2005/C 296/9	Lieta C-290/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hajdú-Bihar Megyei Bíróság 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Ákos Nadasdi pret Vám-és Pénzügyőrség Észak-Alföldi Regionális Parancsnoksága	10

2005/C 296/0	Lieta C-291/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind	10

2005/C 296/1	Lieta C-296/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State 2005. gada 19. jūlija lēmumu lietā Minister van Vreemdelingenzaken en Integratie pret I. Günes	11

2005/C 296/2	Lieta C-297/05: Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 22. jūlijā	11

2005/C 296/3	Lieta C-314/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 10. augustā ierosināja Creative Technology Ltd, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-352/02 Creative Technology Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otrs procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) dalībnieks — José Vila Ortiz	12

2005/C 296/4	Lieta C-324/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 28. jūlijā (2005. gada 27. jūlija fakss) ierosināja Plus Warenhandelsgesellschaft mbH par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-34/04 Plus Warenhandelsgesellschaft mbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)	12

2005/C 296/5	Lieta C-334/05 P: Apelācijas sūdzība, ko 2005. gada 15. septembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-7/04 Shaker di L. Laudato & C. sas/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs, otram lietas dalībniekam procesā esot Limiñana y Botella, SL	13

2005/C 296/6	Lieta C-336/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal départemental des pensions militaires du Morbihan 2005. gada 7. septembra spriedumu lietā Ameur Echouikh pret Secrétaire d'Ėtat aux anciens combattants	14

2005/C 296/7	Lieta C-340/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberlandesgericht München 2005. gada 9. septembra lēmumu krimināllietā pret Stefan Kremer	15

2005/C 296/8	Lieta C-355/05: Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 22. septembrī	15

2005/C 296/9	Lieta C-358/05: Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 23. septembrī	16

2005/C 296/0	Lieta C-361/05: Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 26. septembrī	16

2005/C 296/1	Lieta C-364/05: Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 27. septembrī	17

2005/C 296/2	Lieta C-369/05: Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 7. oktobrī	17

2005/C 296/3	Lieta C-372/05: Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija cēla 2005. gada 7. oktobrī	17

2005/C 296/4	Lietas C-333/02 izslēgšana no reģistra	18

2005/C 296/5	Lietas C-101/03 izslēgšana no reģistra	18

2005/C 296/6	Lietas C-338/03 izslēgšana no reģistra	19

2005/C 296/7	Lietas C-510/03 izslēgšana no reģistra	19

2005/C 296/8	Lietas C-330/04 izslēgšana no reģistra	19

2005/C 296/9	Lietas C- 478/04 izslēgšana no reģistra	19

2005/C 296/0	Lietas C-481/04 izslēgšana no reģistra	19

2005/C 296/1	Lietas C-74/05 izslēgšana no reģistra	19

	PIRMĀS INSTANCES TIESA
2005/C 296/2	Lieta T-325/01: Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. septembra spriedums — DaimlerChrysler AG/Komisija (Konkurence — EK Līguma 81. pants — Aizliegtas vienošanās — Pārstāvības līgums — Automašīnu izplatīšana — Ekonomiska vienība — Pasākumi paralēlas automašīnu tirdzniecības kavēšanai — Cenu fiksēšana — Regula (EK) Nr. 1475/95 — Naudassods)	20

2005/C 296/3	Apvienotās lietas T-22/02 un T-23/02: Pirmās instances tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedums — Sumitomo Chemical un Sumika Fine Chemicals/Komisija (Konkurence — Vienošanās vitamīnu nozarē — Komisijas lēmums, ar kuru konstatē pārkāpumus, kas ir beigušies, un neuzliek soda naudu — Regula (EEK) Nr. 2988/74 — Komisijas pilnvaru uzlikt soda naudu vai sankcijas noilgums — Tiesiskās drošības princips — Nevainīguma prezumpcija — Leģitīmas intereses konstatēt pārkāpumus)	20

2005/C 296/4	Apvienotās lietas T-134/03 un 135/03: Pirmās instances tiesas 2005. gada 27. septembra spriedums — Common Market Fertilizers/Komisija (Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa — Regulas (EK) Nr. 3319/94 1. panta 3. punkts — Tieša importētāja aplikšana — Jēdziens ekspertu grupa Regulas (EEK) Nr. 2454/93 907. panta izpratnē — Tiesības uz aizstāvēšanos — Klaja nolaidība Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. panta izpratnē — Pienākums norādīt pamatojumu)	21

2005/C 296/5	Lieta T-203/03: Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Rasmussen/Komisija (Ierēdņi — Nepareiza komandējuma izdevumu deklarēšana — Disciplinārlieta — Rājiens — Valodu režīms — Ārsta noslēpums)	21

2005/C 296/6	Apvienotās lietas T-366/03 un T-235/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Land Oberösterreich un Austrija/Komisija (Tiesību aktu tuvināšana — Valsts noteikumi, kas paredz atkāpi no saskaņošanas pasākuma — Aizliegums Augšaustrijā izmantot ģenētiski modificētus organismus — EKL 95. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi)	22

2005/C 296/7	Lieta T-404/03: Pirmās instances tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedums — Fischer/Tiesa (Ierēdņi — Prasība atcelt tiesību aktu — Invaliditāte — Darbs uz pusslodzi medicīnisku iemeslu dēļ — Pamatojums — Invaliditātes komisija — Prasība par zaudējumu atlīdzību)	22

2005/C 296/8	Lieta T-423/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums — Bunker & BKR/ITSB (Kopienas preču zīme — Iebildums — Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur vārdisku elementu B.K.R., reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka vārdiska preču zīme BK RODS — Sajaukšanas iespēja — Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	22

2005/C 296/9	Lieta T-358/03: Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. septembra rīkojums — Krahl/Komisija (Ierēdņi — Darbs trešajā valstī — Izmitināšanas izmaksas — Prasība — Termiņi — Sabiedriskās kartības raksturs — Prasības novēlota iesniegšana — Nepieņemamība)	23

2005/C 296/0	Lieta T-140/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. septembra rīkojums — Ehcon/Komisija (Valsts pakalpojumu līgumi — Uzaicinājums uz konkursu — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Ārpuslīgumiskā atbildība — Noilgums — Nepieņemamība — Acīmredzami nepamatota prasība)	23

2005/C 296/1	Lieta T-247/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 19. septembra rīkojums — Aseprofar un Edifa/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Apstrīdams tiesību akts — Tiesvedības sakarā ar pienākumu neizpildi neuzsākšana — Paziņojums 2002/C 244/03)	24

2005/C 296/2	Lieta T-287/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. septembrī rīkojums — Lorte u.c./Padome (Prasība atcelt tiesību aktu — Regulas (EK) Nr. 864/2004 un Nr. 865/2004 — Atbalsta sistēma olīveļļas nozarē — Fiziskas personas un juridiskas personas — Individuālas skaršanas neesamība — Nepieņemamība)	24

2005/C 296/3	Lieta T-295/04 un lieta T-297/04: Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. septembrī rīkojums — ASAJA u.c./Padome (Prasība atcelt tiesību aktu — Regula (EK) Nr. 864/2004 — Atbalsta sistēma olīveļļas nozarē — Fiziskas personas un juridiskas personas — Individuālas skaršanas neesamība — Nepieņemamība)	24

2005/C 296/4	Lieta T-195/05 R: Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2005. gada 20. septembra rīkojums — Deloitte Business Advisory/Komisija (Pagaidu noregulējums — Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra — Iespējas palaišana garām — Steidzamība — Interešu līdzsvars)	25

2005/C 296/5	Lieta T-257/05: Prasība, kas celta 2005. gada 12. jūlijā — Deutsche Telekom/ITSB	25

2005/C 296/6	Lieta T-330/05: Prasība, kas celta 2005. gada 2. septembrī — Aqua-Terra Bioprodukt/ITSB	26

2005/C 296/7	Lieta T-335/05: Prasība, kas celta 2005. gada 3. septembrī — Sorensen/Komisija	26

2005/C 296/8	Lieta T-336/05: Prasība, kas celta 2005. gada 5. septembrī — De Soeten/Padome	27

2005/C 296/9	Lieta T-338/05: Prasība, kas celta 2005. gada 9. septembrī — Claudel/Revīzijas palāta	27

2005/C 296/0	Lieta T-339/05: Prasība, kas celta 2005. gada 9. septembrī — MacLean-Fogg/ITSB	28

2005/C 296/1	Lieta T-340/05: Prasība, kas celta 2005. gada 13. septembrī — Adler Modemärkte/ITSB	28

2005/C 296/2	Lieta T-342/05: Prasība, kas celta 2005. gada 14. septembrī — Henkel/ITSB	28

2005/C 296/3	Lieta T-345/05: Prasība, kas celta 2005. gada 5. septembrī –V/Eiropas Parlaments	29

2005/C 296/4	Lieta T-346/05: Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Procter & Gamble/ITSB	29

2005/C 296/5	Lieta T-347/05: Prasība, kas celta 2005. gada 12. septembrī — Procter & Gamble/ITSB	30

2005/C 296/6	Lieta T-351/05: Prasība, kas celta 2005. gada 7. septembrī — Provincia di Imperia/Komisija	30

2005/C 296/7	Lieta T-352/05: Prasība, kas celta 2005. gada 16. septembrī — Grieķijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija	31

2005/C 296/8	Lieta T-356/05: Prasība, kas celta 2005. gada 19. septembrī — Martina Zelenkovà/Eiropas Parlaments	32

2005/C 296/9	Lieta T-362/05: Prasība, kas celta 2005. gada 21. septembrī — Nuova Agricast/Komisija	33

2005/C 296/0	Lieta T-363/05: Prasība, kas celta 2005. gada 21. septembrī — COFRA/Komisija	34

2005/C 296/1	Lieta T-368/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Austrija/Komisija	34

2005/C 296/2	Lieta T-369/05: Prasība, kas celta 2005. gada 23. septembrī — Spānijas Karaliste/Komisija	35

2005/C 296/3	Lieta T-371/05: Prasība, kas celta 2005. gada 28. septembrī — AITEC — Associazione Italiana Tecnico Economica del Cemento u.c./Komisija	36

2005/C 296/4	Lieta T-373/05: Prasība, kas celta 2005. gada 26. septembrī — Itālijas Republika/Komisija	37

2005/C 296/5	Lieta T-375/05: Prasība, kas celta 2005. gada 7. oktobrī — Azienda Agricola Le Canne/Komisija	37

	CIVILDIENESTA TIESA
2005/C 296/6	Paziņojums	39

	III Paziņojumi
2005/C 296/7	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 281, 12.11.2005.	40