23.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/1

I-VIII

1.-12.

13.-14.

15.-81.

15.-29.

16.-21.

22.-24.

25.-29.

30.-32.

33.-71.

33.-38.

39.-41.

42.-58.

59.-71.

72.-81.

72.

73.-81.

82.-95.

82.

83.-84.

85.-92.

93.

94.-95.

I.

ES iestādēs divdesmit vienai valodai ir oficiālas un darba valodas statuss. Parlaments, Komisija un Padome ir iestādes, kuru darbības specifikas dēļ ir vajadzīgs vislielākais mutiskās tulkošanas pakalpojumu apjoms. Parlamentam ir sava mutiskās tulkošanas nodaļa. Vajadzību pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem Padomē un Komisijā apmierina Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (Mutiskās tulkošanas ĢD).

II.

Tā kā gada laikā pieprasījums pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem ir atšķirīgs, ES iestādes nodarbina ne tikai pastāvīgos štata tulkus (ierēdņus), bet arī ārštata tulkus kā palīgdarbiniekus (turpmāk saukti par “ĀKT” jeb “ārštata konferenču tulkiem”).

III.

Palātas veiktās revīzijas mērķis ir novērtēt, vai Parlamentā, Komisijā un Padomē mutiskās tulkošanas pakalpojumu finanšu pārvaldība ir racionāla. Revīzijas mērķis, jo īpaši, bija noteikt, vai šīm iestādēm ir pienācīgi instrumenti un procedūras, lai nodrošinātu, ka:

IV.

Revīzija parādīja, ka mutiskās tulkošanas kvalitāte atbilst vajadzībām un tam, ko sagaida tās lietotāji, bet ir jāveic vairāki pasākumi, lai samazinātu mutiskās tulkošanas izmaksas un izvairītos no pieprasītu, taču neizmantotu mutisko tulkošanas pakalpojumu sniegšanas.

V.

Iestādes ir pieņēmušas dažādas pieejas, lai izpildītu pieprasījumus pēc mutiskās tulkošanas. Mutiskās tulkošanas ĢD kopā ar Komisijas ģenerāldirektorātu, kas lūdz nodrošināt mutisko tulkošanu, pārbauda, vai tiešām jānodrošina mutiskā tulkošana un izlemj par izpildāmajiem pieprasījumiem, bet Parlamentā šādas pārbaudes netiek veiktas, un visi pieprasījumi, kas formāli atbilst noteikumiem, tiek izpildīti, ja vien ir pieejami mutiskās tulkošanas resursi. Padome 2004. gadā pieņēma jaunu kārtību, kas nodrošina skaidrus labumus, lai ierobežotu lūgumus pēc mutiskās tulkošanas.

VI.

Palātas veiktie aprēķini liecina par to, ka 2003. gadā mutiskās tulkošanas kopējās izmaksas Parlamentā bija aptuveni 57 miljoni EUR un 106 miljoni EUR Komisijā, Padomē, komitejās un dažās aģentūrās. Vidējās izmaksas par viena tulka tulkošanas dienu bija EUR 1 476 Parlamentā un EUR 1 046 Komisijā un Padomē.

VII.

Lai gan iestādes ir veiksmīgi ierobežojušas mutisko tulkošanu, varētu gūt papildu ietaupījumus, ja izvairītos no vēlīnas sanāksmju atcelšanas, “pēdējā brīdī” iesniegtiem mutiskās tulkošanas pieprasījumiem, nevienmērīga sanāksmju sadalījuma nedēļā un gadā un lielām ceļošanas izmaksām ĀKT. Tā kā šie faktori ir lielākoties ārpus mutiskās tulkošanas nodaļu kontroles, ietaupījumi būtu iespējami, ja sanāksmju organizatori rīkotos pārdomātāk.

VIII.

Sesiju ziņojumi, kuros norādītas valodas, kādas izmantotas sanāksmēs, ir ļoti noderīgi, lai novērtētu, vai nodrošinātie mutiskās tulkošanas pasākumi atbilst sanāksmju dalībnieku vajadzībām, taču daudzos gadījumos tie nav sagatavoti. Padomes sniegtie ziņojumi par atcelto sanāksmju izmaksām ir uzskatāmi par labu praksi, un tā būtu jāievieš arī citās iestādēs.

1.

Saskaņā ar EK dibināšanas līguma 290. pantu Padome ir pilnvarota vienpusēji pieņemt noteikumus par valodu lietojumu Kopienas iestādēs.

2.

Saskaņā ar Regulu Nr. 1, kas tiek atjaunināta ik pēc jaunas valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, Padome ir piešķīrusi 21 valodai (čehu, dāņu, holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru) oficiālas un darba valodas statusu iestādēs (1).

3.

Pamatojoties uz Regulu Nr. 1, mutiskās tulkošanas pakalpojumi ir vajadzīgi, kad sanāksmē izmanto vairākas darba valodas.

4.

Parlaments, Komisija un Padome ir iestādes, kuru darbības specifikas dēļ ir jānodrošina vislielākais mutiskās tulkošanas pakalpojumu apjoms. Parlamentā 2003. gadā mutiskās tulkošanas galīgās izmaksas bija aptuveni 57 miljoni EUR, bet Komisijas, Padomes, komiteju un dažu aģentūru kopējās galīgās mutiskās tulkošanas izmaksas bija apmēram 106 miljoni EUR.

5.

Parlamenta Mutiskās tulkošanas direktorāts nodrošina visus vajadzīgos mutiskās tulkošanas pakalpojumus Parlamentam (sanāksmēm Briselē, Strasbūrā vai citur), Ombudam, Komisijai Luksemburgā un Revīzijas palātai. Pēc revīzijas pabeigšanas atsevišķās dienās Parlaments nodrošina mutiskās tulkošanas pakalpojumus arī Reģionu komitejai.

6.

Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (Mutiskās tulkošanas ĢD) nodrošina Komisijai vajadzīgos mutiskās tulkošanas pakalpojumus (aptuveni 40 % no visām mutiskās tulkošanas dienām), izņemot sanāksmes Luksemburgā, kā arī mutiskās tulkošanas pakalpojumus Padomei (vairāk nekā 50 % no visām mutiskās tulkošanas dienām), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Investīciju bankai un dažām Eiropas Savienības aģentūrām.

7.

Padomei ir maza konferenču struktūrvienība, kas organizē sanāksmes un pasūta Mutiskās tulkošanas ĢD mutiskās tulkošanas pakalpojumus.

8.

Tā kā gada laikā pieprasījums pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem atšķiras atkarībā no sanāksmju biežuma un pieprasītajām valodu kombinācijām, Eiropas Savienības iestādes nodarbina ne tikai pastāvīgos štata tulkus (ierēdņus) (2), bet arī ārštata tulkus kā palīgdarbiniekus (turpmāk tekstā – “ĀKT” (3) jeb “ārštata konferenču tulki”). Darba apstākļus, atalgojumu un izdevumu kompensāciju ĀKT nosaka Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un nolīgums, kas noslēgts starp Starptautisko konferenču tulku asociāciju (IACI) – lielāko profesionālo tulku apvienību – un trīs ES iestādēm, kas nodarbina tulkus, proti, Komisiju, Parlamentu un Kopienu Tiesu; pastāvīgo štata tulku gadījumā iepriekš minēto nosaka Civildienesta noteikumi (4).

9.

Kopumā 2003. gadā Eiropas iestādēs tika nodrošinātas aptuveni 150 000 mutiskās tulkošanas dienu. No šīs kopsummas Padomē – 39 %, Komisijā Briselē – 26 %, Komisijā Luksemburgā – 4 % un Parlamentā – 21 %. Citās Eiropas Savienības iestādēs un organizācijās (Kopienu Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Investīciju banka, aģentūras u. c.) – atlikušie 10 %. No pakalpojuma sniedzējiem Mutiskās tulkošanas ĢD nodrošina aptuveni 70 % no visiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, Parlaments – 27 % (5) un Kopienu Tiesa – 3 %.

1. tabula

ES iestādēm nodrošināto mutiskās tulkošanas dienu apjoms (indeksācijas nolūkos 1998. g. = 100) (6), tostarp jauno ES dalībvalstu valodās

10.

Kā redzams 1. tabulā, pēdējos gados ES iestādēm ir izdevies samazināt tām sniegtos mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Padome bija vienīgā no trīs lielajām iestādēm, kur mutiskās tulkošanas dienu skaits palielinājās laikposmā no 1998. līdz 2003. gadam, bet jaunā “on request” sistēma, ko ieviesa 2004. gada 1. maijā, šķiet ir mainījusi šo tendenci (sk. 27. punktu). Tomēr 2004. gads bija pārejas gads un tādēļ, iespējams, nav reprezentatīvs.

11.

Laikposmā no 1998. līdz 2003. gadam mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmantošanas attīstība Padomē ir skaidrojama ne tikai ar sanāksmju skaita pieaugumu, bet arī ar šīs iestādes sanāksmēs izmantojamo aktīvo un pasīvo valodu (7) skaita palielināšanos.

12.

Regulas Nr. 1 6. pantā ir noteikts, ka “Kopienas iestādes savos reglamentos var noteikt, kuras valodas ir lietojamas īpašos gadījumos”. Šis noteikums paver iespēju pielāgot valodu lietojumu katras iestādes īpašajām vajadzībām. Kā norādīts I pielikumā, iestādes šo iespēju ir izmantojušas dažādās pakāpēs.

13.

Palātas veiktās revīzijas mērķis bija novērtēt finanšu pārvaldības pareizību saistībā ar mutiskās tulkošanas pakalpojumiem Parlamentā, Komisijā un Padomē. Šī revīzija ietvēra 97 % no visiem tulkošanas pakalpojumiem (t. i., visus mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izņemot tos, kas sniegti Kopienu Tiesai, kurai ir savs mutiskās tulkošanas dienests). Revīzijā īpaša uzmanība bija pievērsta tam, vai revidētajām iestādēm ir adekvāti instrumenti un procedūras, lai nodrošinātu, ka:

14.

Revīzija aptvēra izdevumus par 2003. finanšu gadu, taču tika ņemtas vērā arī izmaiņas, kas notika 2004. gadā pēc pēdējās ES paplašināšanās.

15.

Faktiskā valodu izmantošana sanāksmēs parāda, ka dažkārt sniegtie mutiskās tulkošanas pakalpojumi pārsniedz faktiskās vajadzības pēc tiem (atsevišķi sanāksmju dalībnieki priekšroku dod kādai citai plaši izmantotai darba valodai, nevis savai dzimtajai valodai, vai arī sanāksmes dalībnieki neierodas, kā rezultātā tiek lieki nodrošināti atsevišķi mutiskās tulkošanas resursi). Palāta pārbaudīja, kādā apjomā revidētajām iestādēm ir pienācīgas procedūras, lai pēc iespējas precīzāk prognozētu valodu lietojumu sanāksmēs, uzraudzītu to faktisko izmantošanu un novērstu to, ka sanāksmju organizatori pieprasa mutiskās tulkošanas pakalpojumus, kas pārsniedz šādas darba apjoma prognozes.

16.

Reglaments (sk. I pielikumu), kas nosaka, ka katram deputātam ir iespēja izmantot kādu no oficiālajām valodām pēc viņa/viņas izvēles un ka mutiskā tulkošana tiek nodrošināta citās oficiālajās valodās, uzliek par pienākumu Parlamentam nodrošināt lielu mutiskās tulkošanas resursu pieejamību.

17.

Lai organizētu un kontrolētu mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu, Eiropas Parlamenta Prezidijs 1999. gadā pieņēma “Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību”, kas atjaunināts 2004. gadā. Šā kodeksa pamatprincips ir panākt to, lai daudzvalodības izmaksas nepārsniegtu pieņemamos budžeta apmērus, vienlaikus saglabājot deputātu līdztiesību, un lai resursi tiktu izmantoti efektīvāk, kā arī lai valodu nodrošinājuma lietotāji vairāk apzinātos savus pienākumus, ņemot vērā faktiskās vajadzības.

18.

Mutisko tulkošanu var pieprasīt Parlamenta Mutiskās tulkošanas direktorātā tikai to kategoriju sanāksmēm, kas minētas Parlamenta Rīcības kodeksā (Parlamenta plenārsēdes, Parlamenta struktūrvienības, komitejas, delegācijas u. c.). Mutisko tulkošanu nenodrošina deputātiem, kas darbojas individuāli, vai ārējām struktūrvienībām, taču Prezidijs var apstiprināt izņēmuma gadījumus. Mutiskās tulkošanas direktorāts nodrošina pieprasītos mutiskās tulkošanas pakalpojumus atbilstīgi prioritātēm un ierobežojumiem, kas minēti Rīcības kodeksā.

19.

Rīcības kodekss pēc grozījumiem 2004. gadā nosaka, ka katrai Parlamenta struktūrvienībai, kurai vajadzīgi mutiskās tulkošanas pakalpojumi (“lietotājs” saskaņā ar Rīcības kodeksā lietoto terminoloģiju), jānosaka un regulāri jāatjaunina mutiskās tulkošanas profils, pamatojoties uz pieprasītajām valodām un tām valodām, kuras faktiski izmanto deputāti. Šis ir ļoti noderīgs instruments, lai nodrošinātu, ka pieprasījumi atbilst faktiskajām vajadzībām. Tomēr, tā kā Eiropas Parlamenta deputātiem nav pienākuma iepriekš apstiprināt savu klātbūtni sanāksmē, nepietiek vien ar mutiskās tulkošanas profilu, lai novērstu nevajadzīgu mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu, ja deputāti, kuriem bija plānots sniegt konkrētos mutiskās tulkošanas pakalpojumus, sanāksmē faktiski neierodas.

20.

Saskaņā ar Rīcības kodeksu katras sanāksmes beigās tulku komandas vadītājs, vienojoties ar sanāksmes sekretariātu, izveido sarakstu ar valodu nodrošinājumu, kas bija pieprasīts, bet nav izmantots, un iesniedz to Mutiskās tulkošanas direktorātam. Šā saraksta kopiju nosūta sanāksmes sekretariātam. Praksē šī procedūra komiteju un delegāciju sanāksmēs tiek īstenota kopš 2004. gada septembra.

21.

Resursi, kas nodrošināti saskaņā ar Reglamentu, pārsniedz faktisko vajadzību pēc šādiem resursiem, ja konkrētajā sanāksmē netiek izmantotas visas paredzētās oficiālās valodas. Parlaments nekad nav veicis pētījumu, lai novērtētu šādu gadījumu biežumu un sekas.

22.

Katrā ģenerāldirektorātā (ĢD) administratīvā struktūrvienība apkopo mutiskās tulkošanas pieprasījumus konkrētās sanāksmēs un nosūta tos elektroniski Mutiskās tulkošanas ĢD, izmantojot DOR sistēmu (“Demande d'Organisation de Réunion”). Katrs ĢD ierosina vēlamo valodu konfigurāciju un pēc prioritātes sarindo sanāksmes, kas notiek vienā un tajā pašā dienā. Iekšējās iknedēļas arbitrāžas sanāksmēs Mutiskās tulkošanas ĢD izlemj par to, kurus pieprasījumus ir iespējams izpildīt, ņemot vērā tulku un sanāksmju telpu pieejamību. Turpmākās koordinēšanas sanāksmēs nosaka konkrēto valodu konfigurāciju sanāksmēm, kas notiks pēc sešām nedēļām. Bieži vien Mutiskās tulkošanas ĢD piešķirto aktīvo un/vai pasīvo valodu skaits ir mazāks par sākotnēji pieprasīto valodu skaitu, un tas tiek piešķirts, pamatojoties uz pārrunām starp Mutiskās tulkošanas ĢD un to ģenerāldirektorātu, kas organizē attiecīgo sanāksmi.

23.

Mutiskās tulkošanas ĢD tulku komandas vadītājs sagatavo sesijas ziņojumu (“rapport de séance”), kurā viņš/viņa norāda, kādas valodas ir izmantotas sanāksmē. Šādi ziņojumi 2004. gadā tika sagatavoti par 82,5 % no 8 107 sanāksmēm, kurās tika nodrošināta mutiskā tulkošana. Komandu vadītāji 17,7 % gadījumā no visiem ziņojumiem norādīja, ka ir bijusi pieprasīta pasīvā mutiskā tulkošana un tās nodrošinājums ir pārsniedzis faktiskās vajadzības viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ: atsevišķas valstu delegācijas nerunāja savā oficiālajā valodā, tās nerunāja vispār vai nepiedalījās sanāksmē. Ziņojumos pieprasītās un nodrošinātās aktīvās mutiskās tulkošanas neizmantošana bija minēta 7,2 % gadījumu. Šādi gadījumi rada situāciju, kad vismaz 1 750 mutiskās tulkošanas dienas (8) tiek apmaksātas, taču tā arī netiek izmantotas, kas savukārt izmaksā aptuveni no 1,5 līdz 2 miljoniem EUR.

24.

Lai gan pašreizējās procedūrās, kas dod Mutiskās tulkošanas ĢD tiesības pieņemt galīgo lēmumu par atšķirīgiem mutiskās tulkošanas pieprasījumiem no dažādiem ģenerāldirektorātiem, mutiskās tulkošanas dienestam ir grūti izlemt par to, kuras sanāksmes ir steidzamākas vai svarīgākas. Citās starptautiskās iestādēs ir ieviestas sistēmas, kas ir vairāk orientētas uz resursu pārvaldību:

No Eiropas Savienības iestādēm Padome ir pieņēmusi 27. punktā minēto sistēmu, kas palielina valstu delegāciju atbildību par izmaksām. Saskaņā ar jauno uz darbībām balstīto pārvaldības sistēmu Mutiskās tulkošanas ĢD varētu apsvērt līdzīgus pasākumus.

25.

Nomenklatūra, ko izmantoja pirms ES paplašināšanās, lai noteiktu valodu konfigurāciju, kas jānodrošina katrā sanāksmē, bija tradicionāla un netika regulāri atjaunināta. Nebija procedūras, lai pārbaudītu, vai sanāksmes dalībniekiem patiešām vajadzēja mutisko tulkošanu dzimtajā valodā un vai viņi izteicās savā dzimtajā valodā.

26.

Valodu pārlieku lielais piedāvājums tika konstatēts 2001. gadā, aptaujājot 799 Padomes un Komisijas delegātus (9). Lai gan 73 % aptaujāto norādīja, ka viņiem bijusi iespēja izteikties dzimtajā valodā, tikai 59 % atzina, ka ir runājuši šajā valodā. Šis gadījums ir attiecināms uz delegātiem, kuru dzimtā valoda nav plaši izplatīta un kuri brīvi pārvalda kādu plaši zināmu oficiālo valodu. Maz ticams, ka delegātiem, kuri runāja kādā no oficiālajām valodām, bija vajadzīgs mutiskais tulkojums viņu dzimtajā valodā no tās oficiālās valodas, ko viņi izmantoja. Tādēļ ir pamatoti uzskatīt, ka valodas, kurās ir vajadzīga mutiskā tulkošana, ir tādas valodas, kurās faktiski runāja sanāksmē.

27.

Padomes Ģenerālsekretāra lēmums Nr. 56/04 (10) par valodu lietojumu pēc ES paplašināšanās ir būtiski mainījis to, kā tiek izmantoti mutiskās tulkošanas pakalpojumi. Jaunā sistēma pielāgo valodu lietojumu delegāciju faktiskajām vajadzībām, palielina to atbildību saistībā ar mutiskās tulkošanas izmaksām un mudina dalībvalstis novērst nevajadzīgus mutiskās tulkošanas pieprasījumus, tādējādi arī samazinot mutiskās tulkošanas izmaksas.

28.

No 2004. gada 1. jūlija mutiskā tulkošana netiek nodrošināta 25 sagatavošanas struktūru (komiteju, grupu un darba grupu) sanāksmēs. Rezultātā vidējais sanāksmju skaits Padomē, kurās tika nodrošināta mutiskā tulkošana, ir samazinājies no 13 līdz 11 sanāksmēm dienā. Pilnīgu 20/20 valodu konfigurāciju finansē no Padomes budžetā paredzētiem līdzekļiem Padomes, Eiropadomes un, lielākais, 20 sagatavošanas struktūru sanāksmēm.

29.

Sagatavošanas struktūru gadījumā aktīvu vai pasīvu mutisko tulkošanu nodrošina, ja to pieprasa valsts delegācijas. Lai segtu šīs izmaksas, delegācijas var paredzēt finanšu piešķīrumu 2 miljonu EUR apmērā katrai valodai. Jebkura neizmantotu līdzekļu summa 66 % apmērā tiek pieskaitīta attiecīgās dalībvalsts delegātu ceļošanas izdevumiem paredzētajām budžeta apropriācijām. Valstu delegācijām ir iespēja pielāgot to mutiskās tulkošanas pieprasījumus reizi sešos mēnešos, par to ziņojot divus mēnešus iepriekš. Rezultātā 2004. gada laikā viena vai vairākas valodas tika svītrotas no valodu lietojuma saraksta vairākās sagatavošanas struktūrās.

30.

Mutiskās tulkošanas pieprasījumus attiecībā uz oficiālajām valodām pirms ES paplašināšanās kopumā var izpildīt. Jauno oficiālo valodu gadījumā situācija ir atšķirīga, jo nepietiek tulku, lai apmierinātu Eiropas Savienības īpašās vajadzības valodu jomā (11).

31.

Eiropas Personāla atlases biroja (EPAB) rīkotie atlases konkursi tulkiem jaunajās ES oficiālajās valodās noslēdzās tikai pēc ES paplašināšanās. Maltiešu valodas gadījumā konkursu neizturēja neviens kandidāts, un arī pārējo jauno oficiālo valodu gadījumā veiksmīgo kandidātu skaits nebija pietiekams, lai apmierinātu ES mutiskās tulkošanas dienestu vajadzības.

32.

Grūtības radās 2004. gadā Padomē, kur pieprasījums pēc mutiskās tulkošanas dažās jaunajās ES oficiālajās valodās bija pat lielāks nekā citās oficiālajās valodās. Mutiskās tulkošanas ĢD nebija iespējams izpildīt 37 % pieprasījumu sanāksmēm, kas notika no 2004. gada maija līdz decembrim.

33.

Lai pārvaldītu izdevumus saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem – ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti –, ir jāzina sniegto pakalpojumu pilnās izmaksas, kas kalpotu par pamatu racionālai resursu sadalei.

34.

Parlaments nav veicis aplēses par ĀKT un pastāvīgo tulku vidējām pilnām izmaksām. Parlaments aprēķina tiešās izmaksas (būtībā atalgojumu un ceļošanas izdevumu atlīdzību) tikai par mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, ko snieguši ĀKT, un nepārskata šos aprēķinus regulāri.

35.

Katru gadu Mutiskās tulkošanas ĢD aprēķina vidējās tulka pieejamības nodrošināšanas izmaksas (12) pilnai dienai vai pusei dienas. Šie aprēķini tiek izmantoti par pamatu, lai iekasētu mutiskās tulkošanas izdevumus no tām iestādēm un organizācijām (“starpiestāžu norēķini”), kurām Mutiskās tulkošanas ĢD nodrošina mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Tā kā atceltie mutiskās tulkošanas pieprasījumi arī tiek uzskatīti par tulku pieejamības nodrošināšanas pieprasījumu, šis koncepts novērtē mutiskās tulkošanas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas izmaksas, taču ne faktiski sniegto mutiskās tulkošanas izmaksas. Turklāt tulka pieejamības nodrošināšanas izmaksas atbilstīgi Mutiskās tulkošanas ĢD aprēķiniem neietver visas pieskaitāmas izmaksas vai pensiju iemaksas par pastāvīgajiem darbiniekiem. Visas personāla pensijas maksā no Komisijas budžeta, un šī metode, šķiet, ir piemērota starpiestāžu izcenojumu noteikšanai, taču nepamatoti samazina mutisko tulku pieejamības nodrošināšanas pieprasījumu pilnās izmaksas. Tas pats attiecas uz Kopienas nodokļiem, ko piemēro pastāvīgo un ārštata tulku atalgojumam, kas būtu jāatskaita no izmaksām, jo tie ir ES budžeta ieņēmumi.

36.

Palāta ir izstrādājusi metodi, kas aprakstīta II pielikumā, lai aprēķinātu mutiskās tulkošanas galīgās un pilnās izmaksas attiecībā uz ĀKT un štata tulka nostrādāto mutiskās tulkošanas dienu. Tā pati metode tika izmantota, lai aprēķinātu izmaksas gan Parlamentā, gan Mutiskās tulkošanas ĢD.

37.

Revidentu veikto aprēķinu rezultāti par 2003. gadu ir attēloti turpmāk dotajās tabulās.

2. tabula

Pastāvīgā tulka nodrošinātās mutiskās tulkošanas dienas izmaksas

3. tabula

Ārštata tulka nodrošinātās mutiskās tulkošanas dienas izmaksas

4. tabula

Vidēji svērtās un kopējās mutiskās tulkošanas izmaksas, ko nodrošina patstāvīgie un ārštata tulki

38.

Vienas mutiskās tulkošanas dienas vidējās izmaksas Parlamentā pēc nodokļiem un pensiju iemaksām ir EUR 1 476 un EUR 1 046 – Mutiskās tulkošanas ĢD, pilnas dienas sanāksme ar nepārtrauktu mutiskās tulkošanas nodrošinājumu izmaksā attiecīgi aptuveni EUR 40 000 un EUR 34 500 pirms ES paplašināšanās (11/11 valodu nodrošinājums ar 3 tulkiem katrā valodas kabīnē jeb kopumā – 33 tulki) un attiecīgi aptuveni EUR 88 500 un EUR 63 000 pēc ES paplašināšanās (20/20 valodu nodrošinājums ar 3 tulkiem katrā valodas kabīnē jeb kopumā – 60 tulki). Ja kabīnē ir 4 tulki, kas nav neierasti Parlamenta sanāksmēs, mutiskās tulkošanas izmaksas vienas dienas sanāksmei var sasniegt EUR 118 000 (vai EUR 84 000, ja to nodrošina Mutiskās tulkošanas ĢD). Sanāksme ar 3/3 valodu nodrošinājumu (angļu, franču un vācu valoda kā pasīvā un aktīvā valoda ar kopumā 6 tulkiem) Parlamentā izmaksā tikai EUR 8 900 un EUR 6 300 – Mutiskās tulkošanas ĢD gadījumā. Tas norāda uz to, cik svarīgi ir balstīt mutiskās tulkošanas pieprasījumus uz faktiskajām vajadzībām.

39.

Lai gan pastāvīgo un ārštata tulku atalgojuma sistēma ir vienāda abās iestādēs, Parlamentā vienas mutiskās tulkošanas dienas izmaksas ir daudz augstākas nekā Mutiskās tulkošanas ĢD. Palāta konstatēja, ka šī izmaksu starpība ir galvenokārt tādēļ, ka pastāv vairāki šķēršļi, attiecībā uz kuriem vadībai ir maza ietekme, proti:

40.

Mutiskās tulkošanas ĢD nolīgtie ĀKT kopumā izmaksā būtiski mazāk nekā pastāvīgie tulki (sk. arī 59.-62. punktu). Tā kā pastāvīgo tulku nodrošināto tulkošanas dienu skaits laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam samazinājās par 4 %, izmaksu starpība starp abām tulku kategorijām 2003. gadā nenovēršami palielinājās.

41.

Lielākā daļa Mutiskās tulkošanas ĢD nolīgto ārštata tulku bija vietējie tulki vai arī ieradās uz sanāksmēm no tuvienes (55 % no ĀKT nolīgtajām dienām 2003. gadā un 59 % – 2004. gadā), tādējādi izmaksas par viesnīcām, piemaksas par ceļa izdevumiem bija nelielas vai tādu vispār nebija. Tā kā šie tulki saņem atalgojumu par nolīgto dienu skaitu, vietējie ārštata tulki izmaksā mazāk nekā pastāvīgie tulki, taču – kā to parādīja pēc Komisijas uzdevuma veiktais pētījums (17) – ārštata tulki, kuri nav vietējie, izmaksā vairāk.

42.

Mutiskās tulkošanas pakalpojumi, pieprasot to nodrošināšanu īsi pirms sanāksmes, ir jo īpaši dārgi, jo, iespējams, ir jāsedz ceļošanas izdevumi ĀKT īsiem tulkošanas uzdevumiem (piemēram, vienai atsevišķai sanāksmei), kamēr mutiskās tulkošanas pieprasījumi, kas iesniegti laicīgi, rada iespēju plānot ārštata tulku nodarbināšanu ilgākam laika posmam (piemēram, pilnai darba nedēļai, kuras laikā notiek vairākas sanāksmes).

43.

Revīzijā tika konstatēts, ka 2003. gadā lielā daļā gadījumu Rīcības kodeksā noteiktie termiņi netika ievēroti: pēc noteiktā termiņa bija 853 pieprasījumi (vidēji 17 pieprasījumi nedēļā) un 650 atcelšanas gadījumi (vidēji 13 atcelšanas gadījumi nedēļā).

44.

Vēlīna sanāksmju atcelšana, lai gan dažkārt no tā nav iespējams izvairīties, rada nelietderīgu finanšu resursu izmantošanu, ja norīkotie tulki nevar tikt nodarbināti citās sanāksmēs. Ja tādā gadījumā izmantotie tulki ir ĀKT, viņu atalgojums ir uzskatāms par iestādes līdzekļu pilnīgu zaudējumu; ja tulki ir ierēdņi, viņi varēja būt norīkoti citām sanāksmēm, kuru gadījumā tika nolīgti ĀKT, pieņemot, ka pastāvīgie štata tulki nebija pieejami. GERI (akronīms no “Gestion des Réunions et des Interprètes”) datorsistēma, ko izmanto Parlamentā, ļauj noteikt daļēji noslogoto pieprasīto un piešķirto mutiskās tulkošanas dienu skaitu, kuras tomēr vēlāk nebija vajadzīgas sanāksmju atcelšanas dēļ (18). Dati liecina, ka 2003. gadā kopumā bija 6 298 daļēji noslogotas dienas (2 864 daļēji noslogotas dienas pastāvīgajiem tulkiem un 3 434 daļēji noslogotas dienas ĀKT). Tas ir aptuveni 8 % no nodrošinātajām mutiskās tulkošanas dienām un 7,5 % no pieprasītajām mutiskās tulkošanas dienām. Tā rezultātā aptuveni 4 milj. EUR tika iztērēti par mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, kas bija pieejami, taču netika izmantoti. Labāka plānošana būtu atļāvusi, lai atceltajām sanāksmēm norīkotie pastāvīgie tulki aizvietotu tos ĀKT, kas ir nolīgti citām sanāksmēm (par šo jautājumu sk. 47. punktu).

45.

Sanāksmju atcelšana un īsas sanāksmes kombinācijā ar Mutiskās tulkošanas ĢD vajadzību pēc vairākiem rezerves tulkiem katrā valodā, lai nodrošinātu mutisko tulkošanu sanāksmēs, kurās mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek pieprasīti pēdējā brīdī vai arī neparedzētos tulku prombūtnes gadījumos, ir cēlonis lielam skaitam tā sauktās tiešas vai netiešas pastāvīgas darba gatavības (19) gadījumiem, proti, gadījumi, kad tulki ir pieejami, taču viņiem tiek piešķirts pastāvīgās darba gatavības statuss, jo viņu pakalpojumi nav vajadzīgi. Pastāvīgie tulki 2003. gadā pavadīja vidēji 33 dienas dīkstāvē, esot pastāvīgā darba gatavībā. Lielais pastāvīgās darba gatavības gadījumu skaits (aptuveni 130 mutiskās tulkošanas dienas attiecīgi 2003. gadā attiecībā uz vairāk nekā vienu ceturtdaļu no pastāvīgo tulku skaita) radās augustā, kad notika ļoti maz sanāksmju. Tā rezultātā kopumā 15 000 mutiskās tulkošanas dienu, kas atbilst aptuveni 15 % štata tulku darba dienām, netika izmantotas. Ārštata tulki kopumā pavadīja vairāk nekā 6 000 dienu netiešā pastāvīgā darba gatavībā. Kopējās tulku netiešās pastāvīgās darba gatavības izmaksas (20) 2003. gadā ir aptuveni 18 miljoni EUR, ņemot vērā vidējās mutiskās tulkošanas dienas izmaksas EUR 865 apmērā. Lai gan saskaņā ar pastāvošo darba kārtību nav iespējams izvairīties no ievērojamas daļas izmaksu saistībā ar pastāvīgo darba gatavību, jādara viss iespējamais, lai samazinātu šādas izmaksas.

46.

Komisijas nodaļu pieprasītās mutiskās tulkošanas dienas 2003. gadā tika atceltas 15 % gadījumu, taču dati par to gadījumu skaitu, kad tulku resursi netika pazaudēti, jo bija iespējams uz atceltajām sanāksmēm norīkotos tulkus piesaistīt citām sanāksmēm, nav pieejami.

47.

Vismaz 100 patstāvīgie tulki (jeb vairāk nekā 20 % no visiem pastāvīgajiem tulkiem) 2003. gadā bija norīkoti atceltām sanāksmēm un pavadīja deviņas darba dienas dīkstāvē vai netiešā pastāvīgā darba gatavībā, lai gan tajā pašā laikā tika nolīgti vairāk nekā 100 ārštata tulki.

48.

Sanāksmes, kas ilga pavisam īsu laiku arī radīja tādu kā netiešo pastāvīgo darba gatavību, jo mutiskā tulkošana ir jānodrošina tikai pavisam nedaudz vai arī tikai pusi dienas. Viens no iemesliem šādām īsām sanāksmēm ir tāds, ka darba grupas, kuru sanāksmes ir plānotas regulāri, sanāk kopā pat tādos gadījumos, kad dienas kārtībā iekļautie jautājumi ir pavisam nedaudz un nav izskatāmi steidzīgi.

49.

Saskaņā ar Padomes veiktajiem aprēķiniem 2003. gadā vairāk nekā 5 % no Padomes izdevumiem par mutisko tulkošanu (2,4 miljoni EUR no 45,7 miljoniem EUR) bija veikti par atceltajām sanāksmēm gadījumos, kad Padome nevarēja izmantot nolīgtos tulkus citām sanāksmēm, kas notika tajā pašā dienā. Tas atbilst kopumā gandrīz 4 000 mutiskās tulkošanas dienu gadā.

50.

Vēlīnu pieprasījumu gadījumā par neplānotām sanāksmēm vai vienas vai vairāku papildu valodu nodrošināšanu, kas iesniegti vēlāk nekā sešas darba dienas pirms sanāksmes, rēķinā norādītā likme 2003. gadā bija EUR 835, kas ir par vienu trešdaļu vairāk nekā standarta likme EUR 632 apmērā. Šādi vēlīni pieprasījumi 2003. gadā veidoja aptuveni 3 % no Padomei iesniegtajiem rēķiniem.

51.

Svarīgi ir sanāksmju organizētājiem darīt zināmas sanāksmju atcelšanas un vēlīnu pieprasījumu izmaksas. Katra mēneša beigās Padomes prezidējošās dalībvalsts centrālas koordinācijas struktūrvienības vadītājs saņem pārskatu par atcelto sanāksmju izmaksām, un tā ir uzskatāma par labu praksi, ja to izmanto vadības nolūkos.

52.

Lai Mutiskās tulkošanas ĢD varētu segt izmaksas saistībā ar citām iestādēm sniegtiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem (izmaksas, ko sedz no šo iestāžu administratīvā budžeta), ir izveidota starpiestāžu norēķinu sistēma, pamatojoties uz nolīgumiem par to sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, kas noslēgti starp Mutiskās tulkošanas ĢD un attiecīgo iestādi.

53.

Mutiskās tulkošanas ĢD 2003. gadā Padomei iesniedza rēķinus, pieprasot pamatlikmi EUR 632 par dienu vai EUR 369 par pusi dienas, par tulkiem, kas pasūtīti vismaz sešas nedēļas pirms sanāksmēm Briselē. Lielākas likmes piemēroja komandējumu un vēlīnu pieprasījumu gadījumā.

54.

Par pašreizējo norēķinu sistēmu Palāta izdarīja turpmāk minētās piezīmes:

55.

Pamatojoties uz Rakstiskās un mutiskās tulkošanas starpiestāžu komitejas un 2002. gada “Chêne Report” (21), ievērojami panākumi tika sasniegti, izveidojot ciešāku sadarbību starp ES iestādēm saistībā ar mutisko tulkošanu. Galvenie sasniegumi ietver:

56.

Papildu ietaupījumus un uzlabotu efektivitāti var panākt vairākās citās jomās, taču šķērslis ciešākai sadarbībai ir pašreizējā darba organizācija, kurā iesaistīti trīs neatkarīgi mutiskās tulkošanas dienesti (Mutiskās tulkošanas ĢD, Parlamenta un Kopienu Tiesas mutiskās tulkošanas dienesti).

57.

Darba dalīšana starp Parlamentu un Komisiju (Mutiskās tulkošanas ĢD) nav efektīva šādu iemeslu dēļ:

58.

Tādēļ būtu jāanalizē, vai iepriekš minētās problēmas var atrisināt, izveidojot vienotu starpiestāžu biroju vai aģentūru, kas nodrošinātu mutiskās tulkošanas pakalpojumus visām ES iestādēm, vai uzlabojot starpiestāžu sadarbību. Mutiskās tulkošanas dienestu centralizācija būtu savietojama ar katras iestādes autonomiju, kā to jau pierāda tas, ka Padome ir uzticējusi Komisijai jau daudzus gadus nodrošināt to ar mutiskās tulkošanas pakalpojumiem bez ievērojamām problēmām. Starp Mutiskās tulkošanas ĢD un Padomi parakstītais nolīgums par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti parāda, ka ir ļoti vienkārši garantēt iestādei (klientam) noteiktu mutiskās tulkošanas dienu skaitu.

59.

ĀKT nolīgšanas lietderība mutiskās tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanai pastāvīgo tulku vietā ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no sanāksmju sadalījuma gadā un nedēļā, vietējo tulku pieejamības vai attāluma, kāds pastāv starp tulka profesionālās darbības vietu un sanāksmes vietu. Palāta uzskata, ka jau iepriekš minētā un Mutiskās tulkošanas ĢD pasūtītā pētījuma (17) rezultāti ir kopumā atzīstami par spēkā esošiem. Tie norāda, ka vispārējais optimālais rādītājs ir tāds, ka mutisko tulkošanu 51 % tulkošanas dienu nodrošina pastāvīgie tulki. Pastāvīgo tulku nodrošināto mutiskās tulkošanas dienu īpatsvars samazinājās no 53 % 2000. gadā līdz 46 % 2002. gadā, un 2004. gadā tas palielinājās līdz 50 %.

60.

Tomēr vispārējā mērķa īpatsvara attiecība 51:49 nav piemērota visām valodām. Mutiskās tulkošanas ĢD nav aprēķinājis optimālo īpatsvara attiecību katrai valodai. Piemēram, flāmu valodas ārštata tulku (54 % 2003. gadā) optimālajam īpatsvaram jābūt lielākam, jo ir pieejami daudzi vietējie ĀKT, kas dzīvo Briselē vai tās apkārtnē un ne tik dārgie ārštata tulki, kas nedzīvo uz vietas (ĀKT, kas nedzīvo tālu no Briseles).

61.

No otras puses, varētu pieņemt darbā vairāk pastāvīgo tulku, piemēram, grieķu un portugāļu valodā, jo ceļošanas izmaksas šo valodu ĀKT ir virs vidējām ĀKT ceļošanas izmaksām. Šajās valodās ĀKT izmantošana ir relatīvi bieža (attiecīgi 59 % un 67 % no mutiskās tulkošanas dienām 2003. gadā), un pastāvīgajiem tulkiem ir viena no lielākajām slodzēm (attiecīgi 116 un 108 dienas salīdzinājumā ar vidēji 104 dienām 2003. gadā), bet vietējo ĀKT īpatsvars ir viszemākais (tikai 30 % portugāļu un 42 % grieķu salīdzinājumā ar 2003. gada vidējo rādītāju 56 % apmērā).

62.

Parlaments nav veicis nekādus īpašus aprēķinus, lai noteiktu ārštata un pastāvīgo tulku optimālo īpatsvaru. ĀKT 2003. gadā nodrošināja 57 % no visām mutiskās tulkošanas dienām. Neskatoties uz lielajām izmaksām, lielāks ārštata tulku īpatsvars nekā Mutiskās tulkošanas ĢD, šķiet, ir pamatots, jo pieprasījums pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem nav tik viendabīgs. Tomēr piecām valodām ar vislielāko procentuālo ārštata tulku īpatsvaru (lejupejošā secībā: spāņu, itāļu, angļu, somu un zviedru) ĀKT ceļošanas izmaksas ir virs vidējām ceļošanas izmaksām.

63.

ĀKT ceļošanas izdevumi ir ievērojami lielāki nekā pastāvīgo tulku ceļošanas izdevumi. Tā kā Nolīgums paredz ĀKT ceļa izdevumu piemaksu, dienas naudu un ceļošanas izdevumu un viesnīcas izdevumu atlīdzību, ĀKT gūst labumu no labvēlīgākiem ceļošanas nosacījumiem nekā viņu kolēģi pastāvīgie tulki. Ārpus Briseles notiekošo sanāksmju gadījumā rodas nevienlīdzīgi ceļošanas nosacījumi tulkiem, kas veic vienu un to pašu darbu. Saskaņā ar IACI nolīgumiem ar citām starptautiskām organizācijām, ĀKT gūst labumu no tiem pašiem nosacījumiem par ceļošanas izdevumu atlīdzināšanu kā tā paša līmeņa pastāvīgie tulki (22).

64.

Saskaņā ar 10. pantu Komisijas noteikumos, ar ko īsteno Nolīgumu, kas noslēgts starp IACI un ES iestādēm (23), ĀKT ir tiesīgs saņemt atlīdzību, uzrādot pavaddokumentus, par apmaināmu un atlīdzināmu IATA biļeti par zemāko cenu, kurai nepiemēro kvotas. Īstenošanas noteikumi, ko piemēro ĀKT, kas strādā ES iestādēs Luksemburgā (24), ietver līdzīgu klauzulu.

65.

Nolīgums jāmaina, lai nodrošinātu, ka ĀKT saņem ne vairāk kā to summu, kas atbilst cenai par biļeti ar ierobežojumiem (t. i., biļetei par viszemāko cenu). Šī summa tomēr ir maksājama arī neierašanās gadījumā slimības, sanāksmes atcelšanas vai kādu citu no ĀKT neatkarīgu iemeslu dēļ.

66.

ĀKT saņemto maksājumu parauga pārbaudē tika konstatēts, ka lielākā daļa ĀKT, kas ceļošanai izmantoja gaisa satiksmi, saņēma biznesa klases biļetes kompensāciju, neuzrādot nekādu pamatojumu lietā par to, kādēļ bija vajadzība iegadāties tieši šādu biļeti.

67.

Pretēji noteikumiem, kas nosaka, ka ārštata tulki nav tiesīgi saņemt dienas naudu pilnībā gadījumos, kad ierēdnis saņemtu tikai daļu no dienas naudas, dienas nauda pilnā apmērā tiek piešķirta pat par tādiem laika posmiem, kas mazāki par 12 stundām (25).

68.

Pārbaudot 17 revīzijai atlasītus maksājumus, kas saņemti no ĀKT, kuri ceļošanai izmantoja gaisa satiksmi, tika konstatēts, ka četri no tiem saņēma biznesa klases biļetes kompensāciju, neuzrādot nekādu pamatojumu lietā par to, kādēļ bija vajadzība iegādāties tieši šādu biļeti.

69.

Dienas samaksa pieredzējušiem tulkiem, ko veica ES iestādes 2004. gadā, piemērojot fiksētu likmi EUR 483,98 dienā, atbilst pašreizējiem tirgus apstākļiem privātajā sektorā. Tomēr tā ir zemāka nekā vidējā bruto likme, ko maksā citas starptautiskas organizācijas, kas arī ir parakstījušas nolīgumus ar IACI. Lielāks nodarbinātības apjoms, garāka termiņa līgumi, nekā to spēj piedāvāt ES iestādes, kā arī labvēlīgs nodokļu režīms (ĀKT maksā Kopienas nodokli – tādējādi viņu šādi gūtus ienākumus neapliek ar attiecīgas rezidences valsts iedzīvotāju ienākuma nodokli) izskaidro samaksas atšķirības ES iestādēs un citās starptautiskās organizācijās.

70.

Labvēlīga nodokļu režīma efekts ir tāds, ka par spīti zemākai bruto likmei neto samaksa, ko ārštata tulki saņem no Mutiskās tulkošanas ĢD un Parlamenta, ir augstāka par neto samaksu, ko saņem tulki, strādājot privātajā sektorā vai citās starptautiskās organizācijās. Tas nozīmē, ka ES iestādes var atļauties ĀKT atlasē piemērot augstus standartus, taču tām ir rūpīgi jāseko līdzi tirgus apstākļiem, lai izvairītos no pārmaksāšanas ĀKT.

71.

Pretēji Eiropas Savienības iestādēm Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija maksā samazinātu samaksas likmi atceltu sanāksmju gadījumā, kā arī īsu un vispārīgu vai netehnisku sanāksmju gadījumā (26).

72.

Palātas veiktais pētījums starp politiskajām grupām neatklāja nekādas sūdzības par mutiskās tulkošanas dienestu kvalitāti, uzticamību un izpalīdzību, taču bija norādīts, ka mutiskās tulkošanas sesiju ierobežojums līdz trīsarpus stundām bija pārāk strikts.

73.

Aptuveni 1,2 % sesiju ziņojumu (27) 2003. gadā un 0,5 % sesiju ziņojumu 2004. gadā bija minēta neoficiāla sūdzība lielākoties saistībā ar valodu lietojumu. Ārējo konsultantu veiktais vērtējums par Mutiskās tulkošanas ĢD sniegto mutiskās tulkošanas pakalpojumu kvalitāti 2001. gadā, ietverot pētījumu starp delegātiem, kas apmeklēja Komisijas un Padomes sanāksmes ar mutisko tulkošanu, parādīja, ka 91 % šo delegātu bija kopumā apmierināti vai ļoti apmierināti ar Mutiskās tulkošanas ĢD nodrošinātās mutiskās tulkošanas kvalitāti. Par visvājāko punktu tika minētas zināšanas par sanāksmēs apspriestajiem jautājumiem. Šī problēma, šķiet, ir saistāma ar vēlīnu sanāksmju dokumentu izdali vai to nepieejamība, ko tulki aptaujā norādīja kā vislielāko problēmu. Vairāk nekā puse tulku bija neapmierināti ar izdalītajiem sanāksmju dokumentiem, jo īpaši dokumentu nepieejamība tulku aktīvajās valodās tika norādīta kā problēma, ar kuru nākas saskarties ikdienas darbā.

74.

Kopš 2003. gada pēdējā ceturkšņa Mutiskās tulkošanas ĢD ir lūdzis sanāksmju organizatoriem aizpildīt nelielu aptaujas veidlapu pēc katras sanāksmes. Sanāksmju organizatori 94 % gadījumu ir norādījuši aptaujas veidlapās, ka viņi ir bijuši ļoti apmierināti vai apmierināti ar Mutiskās tulkošanas ĢD pakalpojumiem un mutiskās tulkošanas kvalitāti.

75.

Revidentiem lielākoties to pašu apstiprināja vairāki Padomes katras prezidējošās dalībvalsts izveidotās centrālās koordinēšanas struktūrvienības, turpmāk tekstā sauktas par “Padomes prezidentūras koordinatoru”, vadītāji un sanāksmju pieprasītāji Komisijā. Mutiskās tulkošanas kvalitāte gandrīz vienbalsīgi tika minēta par galveno Mutiskās tulkošanas ĢD stipro pusi.

76.

Kā atbalsts, lai nodrošinātu mutiskās tulkošanas kvalitāti un konsekvenci, Mutiskās tulkošanas ĢD tulku rīcībā ir daudzvalodīgs glosārijs par daudziem tematiem. Sanāksmju dokumenti savukārt ir bieži vien pieejami tikai angļu valodā, un tādējādi tulkiem pašiem tie ir jāpapildina, veicot terminoloģijas izpēti datubāzē. Mutiskās tulkošanas kvalitāti varētu uzlabot, arī nodrošinot nemainīgākas tulku komandas noteikta veida sanāksmju virknei. Tas šķiet ir īpaši piemēroti sanāksmēs, kurās apspriež tehniskus jautājumus.

77.

Mutiskās tulkošanas ĢD ierēdņu izpalīdzība arī ir uzskatāma par vienu no Mutiskās tulkošanas ĢD stiprajām pusēm. Ja Mutiskās tulkošanas ĢD pilnībā vai daļēji noraida mutiskās tulkošanas pieprasījumu iknedēļas arbitrāžas vai koordinēšanas sanāksmju laikā, pieprasītās sanāksmes tiek parasti pārceltas uz nākamo nedēļu, vai arī tās notiek, nodrošinot mazāku valodu konfigurāciju. Komitejas un darba grupas ir atzinušas, ka būtiskas kavēšanās gadījumi ir ārkārtēji.

78.

Palātas veikto interviju laikā ar Komisijas un Padomes klientiem visbiežāk minētais negatīvais faktors, tāpat kā Parlamenta gadījumā, bija mutiskās tulkošanas sesiju ierobežojums līdz trīsarpus stundām.

79.

Padomē nav sistēmas, ar kuras palīdzību tiktu novērtēta mutiskās tulkošanas kvalitāte un delegātu apmierinātība ar to.

80.

Padomes 2002.-2003. gada prezidentūras koordinatori, kurus intervēja Palātas revidenti, gandrīz vienbalsīgi atzina, ka mutiskās tulkošanas kvalitāte ir galvenā Mutiskās tulkošanas ĢD stiprā puse. Oficiālas sūdzības no sanāksmju organizatoriem vai delegācijām ir ārkārtas gadījums. Mutiskās tulkošanas ĢD saņēma tikai četras vai piecas šādas sūdzības 2002. un 2003. gadā, no kurām tikai divas katrā gadā bija saistītas ar mutiskās tulkošanas kvalitāti.

81.

Padomes prezidentūras koordinatori arī uzskata, ka paziņošana sešas nedēļas iepriekš, kā to pieprasa Mutiskās tulkošanas ĢD, ir pārāk ilgs laika posms un nenovēršami saistās ar daudzām izmaiņām. Bija arī ierosinājums, lai Ģenerālsekretariāts izstrādātu skaidrākas un sīkākas instrukcijas Padomes prezidentūras koordinatoram un sanāksmju organizatoriem, kas ļautu uzlabot sanāksmju plānošanu un izvairīties no biežas sanāksmju atcelšanas, jo īpaši jaunas prezidentūras pirmajās nedēļās.

82.

Revīzijā tika konstatēts, ka pēdējo piecu gadu laikā iestādēm ir izdevies ierobežot izdevumus par mutisko tulkošanu, lai gan 2004. gada maijā oficiālo valodu skaits pieauga no 11 līdz 20 oficiālajām valodām. Ir izveidotas sistēmas, lai nodrošinātu, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek sniegti tikai, kad Komisija un Padome ir noteikusi, ka tie ir vajadzīgi. Šajās iestādēs īstenotā labākā prakse jāievieš Parlamentā (sk. 15.-29. punktu).

83.

Vajadzība pēc mutiskās tulkošanas ES oficiālajās valodās pirms ES paplašināšanās ir kopumā apmierināta, taču tulku skaits no vai uz jaunajām ES oficiālajām valodām ir nepietiekams (sk. 30.-32. punktu).

84.

Darba valodu skaita palielināšanās rada praktiskas un finansiālas problēmas, kuras ir iespējams atrisināt, kontrolējot pieprasījumu pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem un ar tiem saistītās izmaksas. Mazu valstu pievienošanās ES rada lielu pieprasījuma pieaugumu mazos mutiskās tulkošanas tirgos, kur mutiskās tulkošanas pakalpojumu piedāvājums ir samērā ierobežots, tādējādi arvien grūtāk ir izpildīt visus mutiskās tulkošanas pieprasījumus. EPAB organizētie konkursi, lai atlasītu štata tulkus jaunajās valodās, nebija noslēgušies pirms ES paplašināšanās dienas, kā arī to rezultātā netika atlasīti pietiekami daudz veiksmīgu kandidātu, lai apmierinātu ES mutiskās tulkošanas dienestu vajadzības (sk. 30.-31. punktu).

85.

Tulku atalgojums ir aptuveni 80 % no mutiskās tulkošanas izmaksām. Papildu izmaksas veido vadība, administrācija, mācības, informāciju tehnoloģijas u. c. Palāta lēš, ka 2003. gadā Parlamenta un Mutiskās tulkošanas ĢD sniegto pakalpojumu vērtība bija attiecīgi aptuveni 57 un 106 miljoni EUR. Ietverot mutiskās tulkošanas izmaksas Kopienu Tiesā, mutiskās tulkošanas kopējas izmaksas ES iestādēs pirms ES paplašināšanās bija aptuveni 170 miljoni EUR. Mutiskās tulkošanas dienas izmaksas Parlamentā ir krietni augstākas nekā Mutiskās tulkošanas ĢD, lielākoties sakarā ar veidu, kādā tiek organizētas Parlamenta sanāksmes (sk. 33.-41. punktu un II pielikumu).

86.

Neatkarīgi no pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu un samazinātu mutiskās tulkošanas izmaksas, vēl pastāv iespējas veikt papildu ietaupījumus, labāk organizējot sanāksmes un nodrošinot, ka pēc iespējas mazāk tiek veiktas izmaiņas pēdēja brīdī, kā arī sanāksmes tiek atceltas pēc iespējas retāk (sk. 42.-51. punktu).

87.

Turklāt iestādēm jāpārskata to politika par mutiskās tulkošanas resursu rezervēm, lai samazinātu ar tām saistītās izmaksas (45. punkts).

88.

Kā tas ir norādīts 44. un 49. punktā, Parlaments un Padome 2003. gadā iztērēja vairāk nekā 6 miljonus EUR par mutiskās tulkošanas pakalpojumiem, kas bija pieprasīti, taču vēlāk neizmantoti sanāksmju atcelšanas dēļ. Sanāksmes tika atceltas arī Komisijā, taču 46. punktā izklāstīto iemeslu dēļ to atcelšanas izmaksas nevar aprēķināt.

89.

Ar Mutiskās tulkošanas ĢD starpniecību Komisija nodrošina ar mutisko tulkošanu sevi un Padomi, kā arī citas iestādes. Mutiskās tulkošanas izmaksas tiek attiecinātas uz citām iestādēm – kas ir efektīvs resursu pārvaldības instruments –, taču Palāta konstatēja, ka rēķinos ietvertā samaksas likme neiekļauj pilnās izmaksas. Lai gan tam nav tiešas ietekmes uz ES budžetu, tomēr tas var kalpot par pamatu nepiemērotiem pārvaldības lēmumiem par pieejamo resursu sadali.

90.

Izmaksas varētu samazināt, stingrāk piemērojot Nolīgumu ar IACI un turpinot datorsistēmu integrēšanu, kā arī īstenojot ciešāku starpiestāžu sadarbību.

91.

Būtu jāapsver iespēja pārskatīt Nolīgumu ar IACI, lai ārštata tulki gūtu labumu no tiem pašiem pasākumiem, ko piemēro pastāvīgajiem tulkiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas piemērs rāda, ka ceļošanas noteikumu centralizācija ārštata tulkiem ir finansiāli izdevīga (28). Pārrunas ar IACI varētu uzsākt, pamatojoties uz Nolīguma 19. pantu, lai grozītu Nolīgumu saistībā ar šo jautājumu (sk. 63.-71. punktu). Jāapsver arī iespēja vienoties ar ceļošanas aģentūrām, aviokompānijām, viesnīcām u. c. par īpašām cenām ĀKT.

92.

Vispārīgā politika, kas paredz, kad mutisko tulkošanu nodrošina štata tulki un kad ārštata tulki, nav pilnīgi skaidra, taču tā ir atkarīga no daudziem faktoriem: sanāksmju sadalījuma gadā un nedēļā, vietējo ārštata tulku pieejamības, pieprasītās valodas kombinācijas, attāluma no tulka pastāvīgās darba vietas līdz sanāksmes vietai u. c. Vietējie ārštata tulki parasti izmaksā mazāk nekā štata tulki, turpretim ārštata tulki, kas nav vietējie, vidēji ir dārgāki (sk. 39.-41. punktu).

93.

Lietotāji kopumā ir apmierināti ar sniegto mutiskās tulkošanas pakalpojumu kvalitāti (sk. 72.-75. punktu), lai gan daudzi ir aicinājuši būt elastīgākiem saistībā ar sanāksmēm noteiktiem laika ierobežojumiem.

94.

Jāveic neatkarīgs novērtējums par iespējamajiem labumiem no tāda vienota starpiestāžu biroja izveides, kas sniegtu mutiskās tulkošanas pakalpojumus visām ES iestādēm, salīdzinājumā ar tiem labumiem, ko sniedz uzlabota starpiestāžu sadarbība (sk. 58. punktu).

95.

Katras ES paplašināšanās rezultātā ir palielinājies darba valodu skaits, un lūgumi pēc mutiskās tulkošanas pakalpojumiem ir kļuvuši sarežģītāki. Šis ziņojums parāda, ka mutiskās tulkošanas izmaksu ierobežošanai un kontrolei iestādes ir spējušas veikt pragmatiskus pasākumus, nepārkāpjot daudzvalodības principu. Palāta iesaka iestādēm turpināt šādu pasākumu īstenošanu.