ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Komisija |
|
2005/C 274/1 |
||
2005/C 274/2 |
||
2005/C 274/3 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4016 — Macquarie Airports Copenhagen/Copenhagen Airports) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2005/C 274/4 |
||
2005/C 274/5 |
||
2005/C 274/6 |
Valsts atbalsts — Polija — Valsts atbalsts Nr. C 21/2005 (ex PL45/04) — Kompensācija Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu — Valsts atbalsts Nr. C 22/2005 (ex PL49/04) — Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu — Uzaicinājums iesniegt atsauksmes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 ) |
|
|
III Paziņojumi |
|
|
Komisija |
|
2005/C 274/7 |
||
2005/C 274/8 |
||
2005/C 274/9 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Komisija
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/1 |
Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinasēšanas operācijām (1):
2,06 % 2005. gada 1. novembris
Euro maiņas kurss (2)
2005. gada 4. novembris
(2005/C 274/01)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,1933 |
JPY |
ItipclflclS 16113. |
140,52 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4640 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,67640 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,5915 |
CHF |
Šveices franks |
1,5439 |
ISK |
Islandes krona |
72,00 |
NOK |
Norvēģijas krona |
7,7975 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9556 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5736 |
CZK |
Čehijas krona |
29,357 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
249,13 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6964 |
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
PLN |
Polijas zlots |
3,9903 |
RON |
Rumānijas leja |
3,6623 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,49 |
SKK |
Slovākijas krona |
38,931 |
TRY |
Turcijas lira |
1,6096 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,6207 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4090 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,2516 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,7345 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0266 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 250,40 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
7,9363 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,6485 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3828 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
11 998,63 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,506 |
PHP |
Filipīnu peso |
65,787 |
RUB |
Krievijas rublis |
34,0630 |
THB |
Taizemes bats |
48,907 |
(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/2 |
Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi
(2005/C 274/02)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)
Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā
Atsauce (1) |
Nosaukums |
Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2) |
2005/0535/A |
Federālās veselības un sieviešu lietu ministres rīkojuma projekts par termiski neapstrādātu pienu (Rīkojums par termiski neapstrādātu pienu) |
6.1.2006. |
2005/0536/A |
Federālās veselības un sieviešu lietu ministres rīkojums par noteiktu higiēnas priekšrakstu attiecībā uz pārtikas produktiem pieskaņošanu (Pārtikas produktu higiēna — rīkojums par pieskaņošanu) |
6.1.2006. |
2005/0537/E |
Karaļa Dekrēta Projekts ar kuru tiek papildināta noteiktā kārtība darbībai ar iepakojumiem un to atliekām |
9.1.2006. |
2005/0538/LT |
Lietuvas Republikas Valdības lēmuma projekts “Par grozījumiem Lietuvas Republikas Valdības 2003. g. 3. februāra lēmumā” Nr. 174 “Par Nacionālās radio frekvenču sadales tabulas apstiprināšanu” |
9.1.2006. |
2005/0539/E |
Bezvadu pieejas tīkli, ieskaitot vietējās datu bāzes (RLANs) 5 GHz joslā, lietošanai ēku iekšpusē vai to tuvumā |
9.1.2006. |
2005/0540/E |
Bezvadu mikrofoni |
9.1.2006. |
2005/0541/FIN |
Departamenta priekšlikums Parlamentam par grozījumiem tīkla kodu likumā |
9.1.2006. |
2005/0542/A |
RVS 8S.06.25, Tehniskie līguma nosacījumi ceļu būvēm, seguma izveidošanas darbiem, bitumena segumiem, plānajiem aukstās konstrukcijas segumiem un blīvai virsmas nosegšanai |
9.1.2006. |
2005/0543/A |
Federālās Veselības un sieviešu lietu ministres rīkojuma projekts par kaujamu lopu un gaļas pārbaudi (Gaļas pārbaužu rīkojums). [5. Nodaļa “Pielāgojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 17.pantu”; § 19 Veterinārārstu klātbūtne mazos uzņēmumos; § 20 Kaujamu lopu pārbaužu pielāgošana savvaļas dzīvnieku fermās] |
9.1.2006. |
2005/0544/NL |
Grozījumi vairākos nodokļu likumos (2006.g. Nodokļu plāns) |
|
2005/0545/A |
Likumprojekts, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Karintijas 1997. gada Dzīvokļu celtniecības veicināšanas likumā |
9.1.2006. |
2005/0546/DK |
B Kuģniecības pārvaldes ziņojumi. Tehniskie notikumi par kuģu būvēšanu un aprīkojumu |
11.1.2006. |
2005/0547/E |
Noteikumi, ar kuriem tiek reglamentētas tehniskās specifikācijas “B” un “C” tipa azartspēļu automātiem |
11.1.2006. |
2005/0548/S |
Valsts Glābšanas dienestu pārvaldes priekšraksti un vispārējie ieteikumi par sprāgstvielu uzglabāšanu |
12.1.2006. |
2005/0549/D |
Regula par elektronisko juridisko saraksti tiesās un prokuratūrās, kas Frankfurtē pie Mainas |
13.1.2006. |
2005/0550/E |
Noteiktu radiosakaru aparāti 57-59 GHz frekvenču joslā |
16.1.2006. |
2005/0551/E |
Noteiktu radiosakaru aparāti 48,5-50,2 GHz frekvenču joslā. |
16.1.2006. |
2005/0552/E |
Digitālā sistēma automātiskajiem mobilajiem GSM telefoniem |
16.1.2006. |
2005/0554/PL |
Ekonomikas un darba ministra rīkojums par prasībām, kam jāatbilst mucām, kā arī par atsevišķām pārbaužu un apskates jomām, kurās tiek veiktas mucu likumīgās metroloģiskās pārbaudes |
16.1.2006. |
2005/0555/B |
Projekts- Vides aizsardzības vienošanās, attiecībā uz Vlarea- akceptēšanas prasības izpildi par izmantoto eļļu un taukiem |
|
2005/0556/D |
Pielietojuma noteikumi celtniecības produktiem un celtniecības komplektiem saskaņā ar Eiropas tehniskajiem sertifikātiem un harmonizētajām normām atbilstoši Celtniecības produktu direktīvām, 2005. gada septembra redakcija |
18.1.2006. |
2005/0557/D |
Grozījumi un papildinājumi Tehnisko Celtniecības noteikumu Paraugu saraksta 2005. gada septembra izdevumam |
18.1.2006. |
2005/0558/D |
Pielietojuma noteikumi celtniecības produktiem un celtniecības komplektiem saskaņā ar Eiropas tehniskajiem sertifikātiem un harmonizētajām normām atbilstoši Celtniecības produktu direktīvai MBO 2005. gada septembra redakcijas 17. panta 4. daļā un 21. panta 2. daļā minēto regulu pielietojuma jomā |
18.1.2006. |
2005/0559/UK |
Ūdens vide (naftas uzglabāšana) (Skotija) Priekšraksti 2006 |
18.1.2006. |
2005/0560/UK |
TR 2513 A — Darbības specifikācija Wig Wag signāla kontroles aprīkojumam |
18.1.2006. |
2005/0561/D |
Tehniskie līguma papildnosacījumi — Ūdens būves (ZTV-W) būvbedru nostiprināšanā, celtniecības grunts uzlabošanā (Darbu sadaļa 209) |
18.1.2006. |
2005/0562/UK |
Dzīvnieku slimību (atzīto dezinfekcijas līdzekļu) (grozījumi) (Anglija) rīkojums 2006 |
18.1.2006. |
2005/0563/CZ |
Priekšlikums 2005. … Paziņojumam par grozījumiem Čehijas Kalnrūpniecības institūta Paziņojumā Nr. 35/1998 Sb. par prasībām darba drošības un aizsardzības, kā arī raktuvju dzelzceļa lietošanas drošības nodrošināšanai brūnogļu ieguves raktuvēs |
19.1.2006. |
2005/0564/A |
Radio pieslēgvietu apraksti “Satelītu radiosakari” Pieslēgvieta Nr.: FSB-RU002, FSB-RU006 |
19.1.2006. |
2005/0565/F |
Dekrēts par saindēšanās riska ar svinu, kas izdalās no krāsojuma, diagnosticēšanu |
19.1.2006. |
2005/0566/A |
Radio pieslēgvietu apraksti “Virzītie radiosakari” Pieslēgvieta Nr.: FSB-RR009, FSB-RR010, FSB-RR018, FSB-RR022, FSB-RR042, FSB-RR065, FSB-RR066, FSB-RR067 |
19.1.2006. |
2005/0567/F |
Dekrēts par akta sastādīšanu, pastāvot riskam par iespējamu saskarsmi ar svinu |
19.1.2006. |
2005/0568/D |
Grozījumi Direktīvā par kuģu tvaika katlu iekārtu būvēšanu un aprīkojumu uz jūras kuģiem, kas kursē zem Vācijas karoga |
19.1.2006. |
2005/0569/GR |
Dzelzsbetona armatūras tehnisko īpašību kontrole |
20.1.2006. |
Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 – ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9. pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.
Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).
Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.
Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:
European Commission |
DG Enterprise and Industry, Unit C3 |
BE–1049 Brussels |
e-pasts: Dir83-189-Central@cec.eu.int |
Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://europa.eu.int/comm/enterprise/tris/
Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:
VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU
BEĻĢIJA
BELNotif |
Qualité et Sécurité |
SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie |
NG III – 4ème étage |
boulevard du Roi Albert II/16 |
BE-1000 Bruxelles |
Pascaline Descamps kundze |
Tālr.: (32) 2 206 46 89 |
Fakss: (32) 2 206 57 46 |
E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be |
paolo.caruso@mineco.fgov.be |
Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be |
Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be |
ČEHIJAS REPUBLIKA
Czech Office for Standards, Metrology and Testing |
Gorazdova 24 |
P.O. BOX 49 |
CZ-128 01 Praha 2 |
Mr. Miroslav Chloupek |
Director of International Relations Department |
Tālr.: (420) 224 907 123 |
Fakss: (420) 224 914 990 |
E-pasts: chloupek@unmz.cz |
Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz |
Interneta lapa: http://www.unmz.cz |
DĀNIJA
Erhvervs- og Boligstyrelsen |
Dahlerups Pakhus |
Langelinie Allé 17 |
DK-2100 Copenhagen Ø (or DK-2100 Copenhagen OE) |
Tālr.: (45) 35 46 66 89 (tiešais) |
Fakss: (45) 35 46 62 03 |
E-pasts: Birgitte Spühler Hansen kundze - bsh@ebst.dk |
Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem - noti@ebst.dk |
Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer |
VĀCIJA
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit |
Referat XA2 |
Scharnhorststr. 34–37 |
DE-10115 Berlin |
Christina Jäckel kundze |
Tālr.: (49) 30 2014 6353 |
Fakss: (49) 30 2014 5379 |
E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de |
Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de |
IGAUNIJA
Ministry of Economic Affairs and Communications |
Harju str. 11 |
EE-15072 Tallinn |
Karl Stern kungs |
Tālr.: (372) 6 256 405 |
Fakss: (372) 6 313 660 |
E-pasts: karl.stern@mkm.ee |
Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee |
GRIEĶIJA
Ministry of Development |
General Secretariat of Industry |
Mesogeion 119 |
EL-101 92 Athens |
Tālr.: (30) 210 696 98 63 |
Fakss: (30) 210 696 91 06 |
ELOT |
Acharnon 313 |
EL-111 45 Athens |
Tālr.: (30) 210 212 03 01 |
Fakss: (30) 210 228 62 19 |
E-pasts: 83189in@elot.gr |
Interneta lapa: http://www.elot.gr |
SPĀNIJA
Ministerio de Asuntos Exteriores |
Secretaría de Estado de Asuntos Europeos |
Direccion General de Coordinacion del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias |
Subdireccion General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente |
C/Padilla, 46, Planta 2a, Despacho: 6218 |
ES-28006 Madrid |
Angel Silván Torregrosa kungs |
Tālr.: (34) 91 379 83 32 |
Esther Pérez Peláez kundze |
Tehniskais konsultants |
E-pasts: esther.perez@ue.mae.es |
Tālr.: (34) 91 379 84 64 |
Fakss: (34) 91 379 84 01 |
Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es |
FRANCIJA
Délégation interministérielle aux normes |
Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP) |
Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC) |
Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI) |
DiGITIP 5 |
12, rue Villiot |
FR-75572 Paris Cedex 12 |
Suzanne Piau kundze |
Tālr.: (33) 1 53 44 97 04 |
Fakss: (33) 1 53 44 98 88 |
E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr |
Françoise Ouvrard kundze |
Tālr.: (33) 1 53 44 97 05 |
Fakss: (33) 1 53 44 98 88 |
E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr |
ĪRIJA
NSAI |
Glasnevin |
IE-Dublin 9 |
Tony Losty kungs |
Tālr.: (353) 1 807 38 80 |
Fakss: (353) 1 807 38 38 |
E-pasts: tony.losty@nsai.ie |
Interneta lapa: http://www.nsai.ie |
ITĀLIJA
Ministero delle attività produttive |
Dipartimento per le imprese |
Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività |
Ufficio F1 – Ispettorato tecnico dell'industria |
Via Molise 2 |
IT-00187 Roma |
Vincenzo Correggia kungs |
Tālr.: (39) 06 47 05 22 05 |
Fakss: (39) 06 47 88 78 05 |
E-pasts: vincenzo.correggia@minindustria.it |
Enrico Castiglioni kungs |
Tālr.: (39) 06 47 05 26 69 |
Fakss: (39) 06 47 88 77 48 |
E-pasts: enrico.castiglioni@minindustria.it |
Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it |
Interneta lapa: http://www.minindustria.it |
KIPRA
Cyprus Organization for the Promotion of Quality |
Ministry of Commerce, Industry and Tourism |
13, A. Araouzou street |
CY-1421 Nicosia |
Tālr.: (357) 22 409313 vai (357) 22 375053 |
Fakss: (357) 22 754103 |
Antonis Ioannou kungs |
Tālr.: (357) 22 409409 |
Fakss: (357) 22 754103 |
E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy |
Thea Andreou kundze |
Tālr.: (357) 22 409 404 |
Fakss: (357) 22 754 103 |
E-pasts: tandreou@cys.mcit.gov.cy |
Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy |
Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy |
LATVIJA
Ministry of Economics of Republic of Latvia |
Trade Normative and SOLVIT Notification Division |
SOLVIT Coordination Centre |
55, Brivibas Street |
LV-1519 Rīga |
Reinis Berzins |
Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division |
Tālr.: (371) 7013230 |
Fakss: (371) 7280882 |
Zanda Liekna |
Solvit Coordination Centre |
Tālr.: (371) 7013236 |
Fakss: (371) 7280882 |
E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv |
Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv |
LIETUVA
Lithuanian Standards Board |
T. Kosciuskos g. 30 |
LT-01100 Vilnius |
Daiva Lesickiene kundze |
Tālr.: (370) 5 2709347 |
Fakss: (370) 5 2709367 |
E-pasts: dir9834@lsd.lt |
Interneta lapa: http://www.lsd.lt |
LUKSEMBURGA
SEE – Service de l'Energie de l'Etat |
34, avenue de la Porte-Neuve |
B.P. 10 |
LU-2010 Luxembourg |
J.P. Hoffmann kungs |
Tālr.: (352) 46 97 46 1 |
Fakss: (352) 22 25 24 |
E-pasts: see.direction@eg.etat.lu |
Interneta lapa: http://www.see.lu |
UNGĀRIJA
Hungarian Notification Centre – |
Ministry of Economy and Transport |
Budapest |
Honvéd u. 13-15. |
HU-1055 |
Zsolt Fazekas kungs |
E-pasts: fazekaszs@gkm.hu |
Tālr.: (36) 1 374 2873 |
Fakss: (36) 1 473 1622 |
E-pasts: notification@gkm.hu |
Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm |
MALTA
Malta Standards Authority |
Level 2 |
Evans Building |
Merchants Street |
VLT 03 |
MT-Valletta |
Tālr.: (356) 2124 2420 |
Fakss: (356) 2124 2406 |
Lorna Cachia kundze |
E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt |
Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt |
Interneta lapa: http://www.msa.org.mt |
NĪDERLANDE
Ministerie van Financiën |
Belastingsdienst/Douane Noord |
Team bijzondere klantbehandeling |
Centrale Dienst voor In-en uitvoer |
Engelse Kamp 2 |
Postbus 30003 |
NL-9700 RD Groningen |
Ebel van der Heide kungs |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 34 |
Hennie Boekema kundze |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 35 |
Tineke Elzer kundze |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 33 |
Fakss: (31) 50 5 23 21 59 |
Kopējais e-pasts: |
Enquiry.Point@tiscali-business.nl |
Enquiry.Point2@tiscali-business.nl |
AUSTRIJA
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit |
Abteilung C2/1 |
Stubenring 1 |
AT-1010 Wien |
Brigitte Wikgolm kundze |
Tālr.: (43) 1 711 00 58 96 |
Fakss: (43) 1 715 96 51 or (43) 1 712 06 80 |
E-pasts: not9834@bmwa.gv.at |
Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at |
POLIJA
Ministry of Economy and Labour |
Department for European and Multilateral Relations |
Plac Trzech Krzyży 3/5 |
PL-00-507 Warszawa |
Barbara Nieciak kundze |
Tālr.: (48) 22 693 54 07 |
Fakss: (48) 22 693 40 28 |
E-pasts: barnie@mg.gov.pl |
Agata Gągor kundze |
Tālr.: (48) 22 693 56 90 |
Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl |
PORTUGĀLE
Instituto Portugês da Qualidade |
Rua Antonio Gião, 2 |
PT-2829-513 Caparica |
Cândida Pires kundze |
Tālr.: (351) 21 294 82 36 or 81 00 |
Fakss: (351) 21 294 82 23 |
E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt |
Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt |
Interneta lapa: http://www.ipq.pt |
SLOVĒNIJA
SIST – Slovenian Institute for Standardization |
Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point |
Šmartinska 140 |
SI-1000 Ljubljana |
Tālr.: (386) 1 478 3041 |
Fakss: (386) 1 478 3098 |
E-pasts: contact@sist.si |
Vesna Stražišar kundze |
SLOVĀKIJA
Kvetoslava Steinlova kundze |
Director of the Department of European Integration, |
Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic |
Stefanovicova 3 |
SK-814 39 Bratislava |
Tālr.: (421) 2 5249 3521 |
Fakss: (421) 2 5249 1050 |
E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk |
SOMIJA
Kauppa-ja teollisuusministeriö |
(Ministry of Trade and Industry) |
Adrese apmeklētājiem: |
Aleksanterinkatu 4 |
FI-00170 Helsinki |
un |
Ratakatu 3 |
FI-00120 Helsinki |
Pasta adrese: |
PO Box 32 |
FI-00023 Government |
Tuomas Mikkola kungs |
Tālr.: (358) 9 5786 32 65 |
Fakss: (358) 9 1606 46 22 |
E-pasts: tuomas.mikkola@ktm.fi |
Katri Amper kundze |
Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi |
Interneta lapa: http://www.ktm.fi |
ZVIEDRIJA
Kommerskollegium |
(National Board of Trade) |
Box 6803 |
Drottninggatan 89 |
SE-113 86 Stockholm |
Kerstin Carlsson kundze |
Tālr.: (46) 86 90 48 82 or (46) 86 90 48 00 |
Fakss: (46) 8 690 48 40 or (46) 83 06 759 |
E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se |
Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se |
Interneta lapa: http://www.kommers.se |
LIELBRITĀNIJA
Department of Trade and Industry |
Standards and Technical Regulations Directorate 2 |
151 Buckingham Palace Road |
UK-London SW1 W 9SS |
Philip Plumb kungs |
Tālr.: (44) 2072151488 |
Fakss: (44) 2072151529 |
E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk |
Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk |
Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd |
EFTA – ESA
EFTA Surveillance Authority |
Rue Belliard 35 |
BE-1040 Bruxelles |
Adinda Batsleer kundze |
Tālr.: (32) 2 286 18 61 |
Fakss: (32) 2 286 18 00 |
E-pasts: aba@eftasurv.int |
Tuija Ristiluoma kundze |
Tālr.: (32) 2 286 18 71 |
Fakss: (32) 2 286 18 00 |
E-pasts: tri@eftasurv.int |
Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int |
Interneta lapa: http://www.eftasurv.int |
EFTA |
Goods Unit |
EFTA Secretariat |
Rue Joseph II 12-16 |
BE-1000 Bruxelles |
Kathleen Byrne kundze |
Tālr.: (32) 2 286 17 49 |
Fakss: (32) 2 286 17 42 |
E-pasts: kathleen.byrne@efta.int |
Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int |
Interneta lapa: http://www.efta.int |
TURCIJA
Undersecretariat of Foreign Trade |
General Directorate of Standardisation for Foreign Trade |
Inönü Bulvari no 36 |
TR-06510 |
Emek – Ankara |
Mehmet Comert kundze |
Tālr.: (90) 312 212 58 98 |
Fakss: (90) 312 212 87 68 |
E-pasts: comertm@dtm.gov.tr |
Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr |
(1) Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.
(2) Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.
(3) Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.
(4) Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.
(5) Informācijas procedūra ir pabeigta.
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/8 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4016 — Macquarie Airports Copenhagen/Copenhagen Airports)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(2005/C 274/03)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. |
Komisija 2005. gada 26. oktobris saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi “Macquarie Airports Copenhagen ApS”, kas pieder “Macquarie Bank” grupai (“Macquarie”, Austrālija), minētās Padomes Regulas 3. panta 1. punkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār Copenhagen Airports A/S (“Copenhagen Airports”, Dānija), iegādājoties tā akcijas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
4. |
Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4016 — Macquarie Airports Copenhagen/Copenhagen Airports uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/9 |
Komisijas Atzinums
2005. gada 4. novembris
par plānu to radioaktīvo atkritumu iznīcināšanai, kas radušies, pārtraucot Sizewell A kodolelektrostacijas ekspluatāciju Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(2005/C 274/04)
Eiropas Komisija 2005. gada 6. aprīlī no Apvienotās Karalistes valdības saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu saņēma vispārīgus datus saistībā ar Sizewell A kodolelektrostacijas darbības pārtraukšanas rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu iznīcināšanas plānu.
Pamatojoties uz šiem vispārīgajiem datiem un Komisijas 2005. gada 20. jūnijā pieprasīto papildu informāciju, ko Apvienotās Karalistes iestādes sniedza 2005. gada 4. jūlijā, un pēc apspriešanās ar ekspertu grupu Komisija ir izstrādājusi šādu atzinumu.
1. |
Attālums starp uzņēmumu un tuvāko punktu kādas citas dalībvalsts teritorijā, šajā gadījumā Francijā, ir aptuveni 135 km. |
2. |
Darbības normālas pārtraukšanas gadījumā kaitīgie notekūdeņi un gāzveida emisija nevar radīt būtisku apdraudējumu citu dalībvalstu iedzīvotāju veselībai. |
3. |
Cietus vidēja aktivitātes līmeņa radioaktīvos atkritumus glabā uz vietas un apstrādā ilgākā laika posmā atbilstoši Apvienotās Karalistes valdības politikai. Zema aktivitātes līmeņa radioaktīvos atkritumus un kodolreaktoru degvielas elementus ar samazinātu radioaktivitāti glabā uz vietas, līdz tos transportē apglabāšanai vai pārstrādei uz citām iekārtām Apvienotajā Karalistē. Cietvielu atkritumus vai atliekas, kas nav radioaktīvas, un materiālus, kuriem nepiemēro reglamentējošās kontroles, nodos iznīcināšanai kā parastus atkritumus vai nodos atkārtotai lietošanai vai otrreizējai pārstrādei. To visos gadījumos veic atbilstoši kritērijiem, kas noteikti drošības pamatstandartos (Direktīva 96/29/Euratom). |
4. |
Ja negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, notiktu neparedzēta radioaktīvo atkritumu noplūde, devas, ko saņemtu citu dalībvalstu iedzīvotāji, no veselības viedokļa nebūtu bīstamas. |
Visbeidzot, Komisija uzskata, ka jebkura veida radušos radioaktīvo atkritumu iznīcināšanas plāna īstenošana, pārtraucot Apvienotajā Karalistē esošās Sizewell A kodolelektrostacijas darbību, gan normālos apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, no veselības viedokļa neradīs nekādu būtisku ūdens, zemes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu kādā no dalībvalstīm.
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/10 |
Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē
(2005/C 274/05)
Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92
“PONIENTE DE GRANADA”
EK Nr.: ES/00273/23.01.2003
ACVN (X) AĢIN ( )
Šim kopsavilkumam ir informatīvs raksturs. Lai iegūtu sīkāku informāciju, it īpaši par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) produktu ražotājiem, iepazīstieties ar specifikāciju pilnu versiju, vēršoties vai nu konkrētās valsts iestādēs, vai arī kompetentos Eiropas Komisijas dienestos (1).
1. Dalībvalsts kompetentā iestāde:
Nosaukums: |
Subdirección General de Denominaciones de Calidad y Relaciones Interprofesionales y Contractuales. Dirección General de Alimentación. Secretaria General de Agricultura y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación de España |
||
Adrese: |
|
||
Tālrunis: |
(34) 913 47 53 94 |
||
Fakss: |
(34) 913 47 54 10 |
2. Pieteikuma iesniedzēja grupa:
2.1. Nosaukums: Asociación de aceites de oliva del Poniente de Granada
2.2. Adrese:
Carretera de Priego s/n, ES-18 270 Montefrío (Granada) España |
Tālrunis: 34 58 33 62 35 |
Fakss: 34 58 33 65 44 |
2.3. Sastāvs: Ražotājs/pārstrādātājs (X) citi ( )
3. Produkta veids:
Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa — 1.5 klase — Taukvielas.
4. Specifikācijās sniegtais apraksts:
(prasību kopsavilkums atbilstīgi 4. panta 2. punktam)
4.1. Nosaukums: “Poniente de Granada”
4.2. Apraksts: Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta no vairākām olīvkoka augļu (Olea europea, L.) šķirnēm: Picudo, Picual ó Marteño, Hojiblanca, Lucio, Nevadillo de Alhama de Granada un Loaime.
Tās ir vidēji stabilas olīveļļas, pateicoties augstajam polifenolu koncentrācijas līmenim. Šo olīveļļu taukskābju sastāvs ir ļoti sabalansēts un piemērots diētai. To nosaka daudzās olīvu šķirnes, no kurām šī olīveļļa ir iegūta, kā arī ģeogrāfiskie apstākļi. Oleīnskābes līmenis ir no vidēja līdz augstam, linolēnskābes līmenis ir augsts, arī nepiesātināto un piesātināto taukskābju attiecība ir augsta.
Kas attiecas uz organoleptiskajām īpašībām, šīs olīveļļas ir viegli kūstošas mutē. Tās ietver plašu aromātu gammu: svaigu un gatavu augļu, zāles, vīģu utt. Turklāt dažādu olīveļļas īpašību perfektā kombinācija ļauj iegūt līdzsvarotas un pilnīgas garšas olīveļļas, kurās jūtams neliels rūgtums un pikantums ideālā harmonijā ar saldo garšu gammu.
Olīveļļu krāsa variē no dzelteni zaļas līdz dzelteni zeltainai atkarībā no ražas novākšanas laika, klimatiskajiem apstākļiem, šķirnes un konkrētā apvidus ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļām obligāti ir jābūt augstākā labuma neapstrādātām olīveļļām un jāatbilst analītiskajām prasībām, kas izteiktas ar šādām maksimālajām pieļaujamajām vērtībām.
Peroksīda skaitlis: ne vairāk kā 15 mEq aktīvā skābekļa kilogramā eļļas.
Ultravioleto staru absorbcija (K270): ne vairāk kā 0,15.
Mitrums: ne vairāk kā 0,2 no 100 nefiltrētām eļļām un 0,1 no 100 filtrētām eļļām.
Piejaukumi: ne vairāk kā 0,1 no 100.
Organoleptisko punktu skaits (paneļa tests): vismaz 6,5.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Produktu ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Granadas provinces rietumos (pie Poniente de Granada, kā to norāda pats nosaukums).
Šo ģeogrāfisko apgabalu veido zemesgabali, kas atrodas šādos municipālajos apgabalos: Algarinejo, Alhama de Granada, Arenas del Rey, Cacín, Huétor Tájar, Íllora, Jayena, Loja, Montefrío, Moraleda de Zafayona, Salar, Santa Cruz del Comercio, Villanueva de Mesía, Zafarraya, Zagra, kā arī Moclín apgabala rietumu daļā līdz dabiskajai robežai, ko veido Velillos upe — visi minētie apgabali atrodas Granadas provincē.
Produkcijas apstrādes un iepildīšanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu.
4.4. Izcelsmes apliecinājums: Olīvas ievāc no attiecīgo šķirņu olīvkoku audzēm, kuras ierakstītas cilmes vietas nosaukuma reģistrā. Olīveļļu iegūst spiestuvēs, kuras atrodas ražošanas apgabalā un reģistrētas cilmes vietas nosaukuma reģistrā. Tāpat olīveļļa tiek uzglabāta reģistrētās olīveļļas spiestuvēs un iepildīšanas rūpnīcās, kuru rīcībā ir piemērotas iekārtas, kas nodrošina tās optimālu uzglabāšanu. Regulatīvā padome sagatavo uzraudzības plānu līdz pat olīveļļas galīgajai sertifikācijai. Regulatīvās padomes izsniegtā numurētā etiķete garantē to, ka olīveļļa, kurai piešķirts cilmes vietas nosaukums, atbilst specifikāciju nosacījumiem.
4.5. Iegūšanas metode: Olīvkoki ir sastādīti rindās kvadrātveida laukumos, kas nodrošina plantācijas blīvumu no 60 līdz 125 kokiem hektārā. Katrā no šiem laukumiem parasti aug 2-3 koki. Vairāk nekā 85 % olīvkoku audžu atrodas neapūdeņotā zemē. Izmantotās audzēšanas metodes ir tādas, ko tradicionāli piemēro šajā apvidū un kas ir vērstas uz vides prasību ievērošanu. Ražu ievāc no nebojātiem un gataviem augļiem, ko noplūc tieši no koka ar tradicionālo metožu palīdzību: notraucot no koka ar kārti, mehāniski purinot vai izmantojot abas metodes (notraucot no koka ar kārti un purinot). Olīvu transportēšana uz spiestuvi vienmēr notiek nefasētā veidā piekabēs vai stingros konteineros. Olīveļļas spiestuves jaudai jābūt piemērotai, lai varētu nodrošināt maksimāla olīvu dienas pieveduma apstrādi. Presēšana tiek veikta reģistrētās olīveļļas spiestuvēs ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to novākšanas. Olīvu malšana notiek nepārtraukti, izmantojot veserdzirnavas no neaktīva materiāla, kas atļauts pārtikas rūpniecībā. Masas mīcīšanas temperatūra tiek kontrolēta, lai sliktākajā gadījumā tā ne brīdi nepārsniegtu 33 oC. Vienīgā atļautā piedeva ir attiecīgi apstiprināts pārtikas talks, kura pievienotais daudzums nedrīkst pārsniegt 2,5 %. Iegūto vielu nodalīšana pamatā notiek ar centrifūgas palīdzību. Olīveļļas, kas tiek iegūtas pēc masas otrās centrifugēšanas (otrreizējas apstrādes olīveļļas), nevar saņemt cilmes vietas nosaukumu “Poniente de Granada”. Dekantēšanas iekārtām (horizontālajām centrifūgām) pievienotā ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 32 oC. Vertikālajām centrifūgām pievienotā ūdens temperatūrai jābūt tādā līmenī, lai neļautu notikt fāžu inversijas fenomenam. Olīveļļas dekantēšana centrifūgā ilgst vismaz 6 stundas, un dekantēšana ar gravitācijas spēka palīdzību — 36 stundas. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa tiek uzglabāta pagrabā, nerūsējošā tērauda vai ar tēraudu pārklātās tvertnēs, kas piemērotas kvalitatīvai pārtikas produktu uzglabāšanai. Visām tvertnēm jābūt pilnībā noslēgtām un aprīkotām ar vāku tīrīšanas vajadzībām, ar slīpu vai konusveida pamatni, kā arī ierīci paraugu ņemšanai. Pagrabus un tvertnes pietiekami jāaprīko, lai novērstu lielas termiskās svārstības, kas bojā olīveļļas raksturīgās īpašības. Nefasētā veidā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļas ir atļauts pārvadāt tikai ražošanas apgabala ģeogrāfiskajās robežās. Produkcijas apstrādes un iepildīšanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu. Iepildīšanas uzņēmumā ir jābūt izveidotām aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļu izsekojamības sistēmām. Olīveļļas tiek iepildītas traukos, kas garantē pārtikas drošumu un nebojā aizsargāto olīveļļu kvalitāti un prestižu.
4.6. Saikne: Pirmās vēsturiskās ziņas par olīveļļas izgatavošanu ģeogrāfiskajā apgabalā atrodamas XVI un XVII gadsimta dokumentos tajos municipālajos apgabalos, kuros olīvu audzēšanai bijušas visbagātākās tradīcijas; tie ir Loja, Montefrío un Illora apgabali. Pastāv vēsturiski dokumenti, kuros apstiprināti būtiski olīveļļas spiestuvju noteikumi un kas noteikti jau 1586. gadā, kad publicēti “Loja pilsētas olīveļļu spiestuvju municipālie rīkojumi”, kuri bijuši spēkā līdz XVIII gadsimtam (nodaļa “Pārvaldes iestāde”, apakšnodaļa “Pilsētas mērs”, 2. grāmata, 1709. gads, Loja pilsētas municipālā bibliotēka). Marķīzs de Ensenada 1752. gadā aprakstījis olīveļļas ražošanas sektora lielo nozīmi Montefrío municipālajā apgabalā. Starptautiskā olīveļļas komiteja savā publikācijā “Olīvkoku pasaules enciklopēdija (1996)” starp Spānijas olīvkoku šķirnēm izceļ divas Montefrío apgabalam raksturīgas šķirnes: Manzanilla de Montefrío un Chorreao de Montefrío. Pascual Madoz (Spānijas ģeogrāfijas, statistikas un vēstures vārdnīca, 1845) apraksta Illora municipālā apgabala zemju piemērotību olīvkoku audzēšanai, atzīmējot hercogu Velingtonu īpašumā esošo saimniecību El Soto de Roma, kuras teritorijā atradušās slavenās Molino del Rey jeb “Karaļa dzirnavas”, kas uzceltas 1800. gadā. Lauksaimniecības, zvejniecības un pārtikas ministrija savā publikācijā “Olīveļļas pirmsākumi (1984)” apraksta Loja, Montefrío un Illora apgabalu olīveļļas kā Granadas provinces augstākās kvalitātes olīveļļas.
Ražošanas apgabalu raksturo tipiski Vidusjūras klimata apstākļi ar kontinentālā klimata iezīmēm. Ģeogrāfiskā apgabala atrašanās starp Andalūzijas rietumiem un austrumiem, ko ietekmē tādi orogrāfiskie faktori kā liela ieleja (Genil upes baseins), kas atrodas starp divām kalnu sistēmām (Subbético sistēma ziemeļos un Penibético — dienvidos), ir veicinājusi mikroklimata zonas izveidošanos, ko raksturo galējas kontinentālā klimata temperatūras ar garām un aukstām ziemām, garām un karstām vasarām, kā arī lielām temperatūras svārstībām starp ziemu un vasaru, nakti un dienu. Šādas krasas temperatūras svārstības ietekmē olīvu galīgo nogatavošanos, paaugstinot oleīnskābes līmeni, kā arī nepiesātināto un piesātināto taukskābju attiecību. Tajā pašā laikā tās ietekmē polifenolu līmeni olīvās, palielinot to koncentrāciju.
Galvenā īpašība, kas “Poniente de Granada” olīveļļas atšķir no citām, ir to iegūšana no sešu dažādu šķirņu kombinācijas: Picual, Hojiblanca, Picudo, Lucio, Loaime un Nevadillo de Alhama de Granada šķirnēm. Dažādu olīvkoku šķirņu audzēšana vienā saimniecībā ir sena prakse, kas raksturīga ģeogrāfiskā apgabala lauksaimniekiem. Pirmkārt, šādas prakses iemesls ir uzskats, ka tādā veidā olīvkoki labāk apputeksnēsies, un, otrkārt, tas tiek darīts, lai samazinātu olīvu ražu neregularitāti, ko var izraisīt klimatiskās atšķirības dažādos gados, kas raksturīgas minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
4.7. Kontroles iestāde:
Nosaukums: |
Consejo Regulador de la denominación de origen «Poniente de Granada» |
||
Adrese: |
|
||
Tālr.: |
(34) 958 33 68 79 |
||
Fakss: |
(34) 958 33 68 79 |
Kontroles iestāde atbilst standarta EN-45011 prasībām.
4.8. Marķējums: Marķējumā obligāti jābūt šādai norādei: Denominación de Origen “Poniente de Granada”. Etiķetes apstiprina Regulatīvā padome. Regulatīvā padome izsniedz arī īpašas numurētās etiķetes.
4.9. Valsts prasības:
— |
1970. gada 2. decembra Likums Nr. 25/1970 par vīnogulājiem, vīniem un alkoholiskajiem dzērieniem. |
— |
1972. gada 23. marta Karaļa dekrēts Nr. 835/1972, ar ko nosaka Likuma Nr. 25/1970 noteikumus. 1994. gada 25. janvāra lēmums, ar ko precizē saistību starp Spānijas tiesību aktiem un Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību. |
— |
1999. gada 22. oktobra Karaļa dekrēts Nr. 1643/1999, ar ko noteikta procedūra attiecībā uz iesniegumiem reģistrācijai Kopienas aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. |
(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes nodaļa, BE-1049 Brisele.
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/14 |
VALSTS ATBALSTS — POLIJA
Valsts atbalsts Nr. C 21/2005 (ex PL45/04) — Kompensācija Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu
Valsts atbalsts Nr. C 22/2005 (ex PL49/04) — Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu
Uzaicinājums iesniegt atsauksmes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu
(2005/C 274/06)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Ar 2005. gada 29. jūnijs vēstuli, kas autentiskā valodā ir ietverta šim kopsavilkumam pievienotajās lappusēs, Komisija darīja zināmu Polijai savu lēmumu, uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz augšminētajiem pasākumiem.
Ieinteresētās puses savas atsauksmes var iesniegt viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, izmantojot šādu adresi:
European Commission |
Directorate-General for Competition |
State aid greffe |
SPA 3 6/5 |
BE-1049 Brussels |
Fax No: (32-2) 296 12 42. |
Šīs atsauksmes darīs zināmas Polijai. Ieinteresētā puse, kas iesniedz atsauksmes, var rakstveidā pieprasīt konfidenciālu attieksmi pret tās identitāti, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
I. PROCEDŪRA
Polijas iestādes ar e-pastu 2004. gada 30. aprīlī paziņoja par divām valsts atbalsta shēmām par labu Polijas pasta operatoram Poczta Polska atbilstoši “pārejas posma procedūrai”, kura paredzēta Pievienošanās akta IV. 3 pielikumā, kas ir daļa no Līguma par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
II. SHĒMU APRAKSTS
Poczta Polska ir Polijas valsts pasta operators, kas veic savu darbību, pamatojoties uz tiesību aktu “1997. gada 30. jūlija likums Par sabiedrisko pakalpojumu valsts uzņēmumu Poczta Polska”. Ar tiesību aktu “2003. gada 12. jūnija likums — Pasta likums” uzņēmumam Poczta Polska ir uzdots pienākums sniegt vispārējos pasta pakalpojumus visā Polijas Republikas teritorijā.
II.2 Kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu
Polijas iestādes paredz piešķirt subsīdijas uzņēmumam Poczta Polska, lai kompensētu potenciālos zaudējumus saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu. Subsīdiju apjomu ierobežos ciesto zaudējumu summa.
II.3 Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu.
Polijas iestādes paredz piešķirt Polijas pasta operatoram subsīdijas ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu. Atbalsta intensitāte ir 50 %.
III. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS
Izklāstītie pasākumi atbilst nosacījumiem, lai tie būtu kvalificējami kā valsts atbalsts saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu. Ar Pasta likumu uzņēmumam Poczta Polska oficiāli noteikto konkrēto uzdevumu, sniegt vispārējos pasta pakalpojumus, var kvalificēt kā vispārējās ekonomiskās nozīmes pakalpojumu (VENP) Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.
PL 45/04: Kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu
Lai noteiktu, vai kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama un proporcionāla attiecībā pret tīrajām papildizmaksām saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ko uzņēmumam Poczta Polska uzliek likums, Komisijai ir jāpārbauda, vai vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanas tīrās papildizmaksas ir pareizi novērtētas. Ja tas tā ir, tad valsts subsīdija pārmērīgi nekompensē šīs izmaksas un nerada tādu Poczta Polska stāvokli, kas tam ļauj šķērssubsidēt tā konkurences darbības.
Šajā posmā nav skaidrs, vai Poczta Polska pareizi nosaka vispārējo pasta pakalpojumu izmaksas un ieņēmumus no tiem, izmantojot atsevišķus kontus saskaņā ar Pārredzamības direktīvu un pareizi ieviešot pilno izmaksu sadales principus tā, kā tas paredzēts Pasta direktīvā no 14. panta 3. punkta līdz 14. panta 5. punktam.
Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija šajā posmā nevar secināt, ka tīrās papildu izmaksas, kas attiecinātas uz vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu, nav pārmērīgas un tādējādi nav pārmērīgi kompensētas ar valsts subsīdijām.
PL 49/04: Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu.
Šajā posmā Komisijai ir nopietnas šaubas par to, ka ir nepieciešams ieguldījumu atbalsts, ko Polijas iestādes paredz piešķirt uzņēmumam Poczta Polska. Polijas iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju, lai Komisija varētu saprast, kādēļ ieguldījumu izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu pēc šās shēmas, neiekļauj kopējā vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanas izmaksu summā, par ko kompensācija jau ir paredzēta PL 45/04 pasākumā.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Komisija jautā, kādēļ ir nepieciešams ieguldījumu atbalsts par labu uzņēmumam Poczta Polska, lai tas veiktu savus vispārējo pasta pakalpojumu sniedzēja pienākumus, un kāpēc ieņēmumus no Poczta Polska darbības nevar izmantot, lai finansētu minētos ieguldījumus.
Turklāt, iztrūkstot pierādījumiem par pilno izmaksu sadales principu korektu ieviešanu, Komisija šajā stadijā nevar secināt, ka tīrās papildizmaksas saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu nav pārvērtētas un pārmērīgi kompensētas ar atbalstu tā, ka tas var finansēt Poczta Polska konkurences darbības.
VĒSTULES TEKSTS
“Komisja pragnie poinformować Polskę, że po przeanalizowaniu informacji dostarczonych przez polskie władze w kwestii środków, o których mowa powyżej, podjęła decyzję o wszczęciu postępowania określonego w art. 88 ust. 2 Traktatu WE.
I. PROCEDURA
1. |
W dniu 30 kwietnia 2004 r. (A/33137) władze Polski pocztą elektroniczną notyfikowały dwa programy pomocowe na rzecz polskiego operatora pocztowego Poczty Polskiej, zgodnie z “procedurą przejściową”, o której mowa w części 3 załącznika IV do Traktatu o Przystąpieniu stanowiącego część Traktatu o Przystąpieniu Republiki Czeskiej, Estonii, Cypru, Łotwy, Litwy, Węgier, Malty, Polski, Słowenii i Słowacji do Unii Europejskiej. |
2. |
W dniach 26 lipca 2004 r. (D/55454 i D/55455), 26 listopada 2004 r. (D/58531) i 7 lutego 2005 r. (D/50974) Komisja zwróciła się o dodatkowe informacje. Władze polskie przedłożyły dodatkowe informacje w pismach z dnia: 10 września 2004 r. (A/36825), 27 października 2004 r. (A/38289), 3 grudnia 2004 r. (A/39442) oraz 29 marca 2005 r. (A/32670). W dniach 25 października 2004 r. i 31 stycznia 2005 r. miały miejsce dwa spotkania między władzami polskimi i przedstawicielami Komisji. W dniu 20 czerwca 2005 r. Komisja otrzymała od władz polskich dodatkowe informacje. |
II. OPIS PROGRAMÓW POMOCY
II.1. Beneficjent
3. |
Poczta Polska jest polskim publicznym operatorem pocztowym, prowadzącym działalność na podstawie ustawy z dnia 30 lipca 1997 r. o państwowym przedsiębiorstwie użyteczności publicznej “Poczta Polska”. |
4. |
Na mocy ustawy z dnia 12 czerwca 2003 r. — “Prawo pocztowe” (zwanej dalej “Prawem pocztowym”) Poczcie Polskiej powierzono świadczenie powszechnych usług pocztowych na całym terytorium Rzeczypospolitej Polskiej. |
5. |
Poczta Polska świadczy swoje usługi za pośrednictwem 8 306 urzędów pocztowych, z czego 56 % znajduje się na obszarach wiejskich a 44 % na terenie miast. Poczta Polska zatrudnia obecnie ponad 96 000 pracowników. |
6. |
Działalność Poczty Polskiej jest zorganizowana wokół trzech zasadniczych obszarów świadczenia usług: pocztowego (listy, druki zaadresowane i nieopatrzone adresem, wymiana korespondencji, terminale sortowania listów, transport samochodowy oraz listonosze), przesyłek ekspresowych i logistyki (przesyłki ekspresowe, paczki, przedsiębiorstwa świadczenia usług logistycznych oraz przedsiębiorstwo transportu powietrznego), finansowego, handlowego i nowych technologii (Postdata, marketing bezpośredni, portal pocztowy, usługi e-mail, sklep internetowy oraz podpis elektroniczny, sprzedaż informacji ekonomicznych i inne usługi komercyjne). |
7. |
W 2002 r. przychody ogółem oraz zysk netto Poczty Polskiej wyniosły odpowiednio 5 410 mln PLN (1 294 mln EUR) oraz 21 mln PLN (5 mln EUR). Według władz polskich źródłem 53 % przychodów ogółem Poczty Polskiej są powszechne usługi pocztowe, zaś koszty świadczenia tych usług stanowią 50 % kosztów całkowitych Poczty Polskiej. 60 % przychodów ogółem Poczty Polskiej pochodzi ze świadczenia usług pocztowych, paczek, marketingu bezpośredniego oraz dystrybucji prasy. 30 % tych przychodów pochodzi ze świadczenia usług finansowych, natomiast 10 % ze świadczenia usług logistycznych i transportowych. |
8. |
Zgodnie z ustawą z dnia 28 lutego 2003 r. — Prawo upadłościowe i naprawcze, Poczta Polska korzysta ze statusu prawnego (“przedsiębiorstwo państwowe”), który chroni ją przed postawieniem w stan upadłości. Taki status prawny wydaje się zapewniać przedsiębiorstwu nieodpłatną gwarancję rządową na czas nieograniczony i bez limitów w odniesieniu do kwoty i zakresu. Gwarancja ta nie jest analizowana przez Komisję w świetle zasad pomocy państwa w niniejszej decyzji, lecz stanowi przedmiot osobnego postępowania w ramach sprawy z zakresu pomocy państwa E 12/05. |
II.2. Rekompensata dla Poczty Polskiej za świadczenie powszechnych usług pocztowych
9. |
Na podstawie art. 17 ustawy z dnia 30 lipca 1997 r. o państwowym przedsiębiorstwie użyteczności publicznej “Poczta Polska”, na podstawie “Prawa pocztowego” oraz rozporządzenia Ministra Infrastruktury z dnia 9 stycznia 2004 r. w sprawie warunków wykonywania powszechnych usług pocztowych, polskie władze zamierzają przyznać Poczcie Polskiej dotacje w celu zrekompensowania ewentualnych strat, jakie Poczta Polska może ponieść w związku ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych. |
10. |
Dotacje te będą przyznawane ex post na podstawie zarejestrowanych w każdym roku obrachunkowym strat, jeśli takowe wystąpią. Kwota dotacji będzie ograniczona do wysokości kwoty poniesionych strat. |
11. |
Okres realizacji programu jest nieograniczony, a budżetu nie sprecyzowano. |
12. |
Władze polskie wskazały na fakt, że od 1998 r. nie zostały poniesione żadne straty wynikające ze świadczenia powszechnych usług pocztowych. Od tego czasu nie miała miejsca żadna rekompensata ze strony państwa. |
II.3. Pomoc dla Poczty Polskiej na inwestycje związane ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych
13. |
Na podstawie art. 17 ustawy z dnia 30 lipca 1997 r. o państwowym przedsiębiorstwie użyteczności publicznej “Poczta Polska” i rozporządzenia Rady Ministrów z dnia 1 czerwca 2004 r. w sprawie szczegółowych warunków udzielania pomocy publicznej na finansowanie inwestycji państwowego przedsiębiorstwa użyteczności publicznej “Poczta Polska”, władze polskie zamierzają przyznać polskiemu operatorowi pocztowemu dotacje na zrealizowanie inwestycji związanych ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych. |
14. |
Do kosztów kwalifikujących się do objęcia programem pomocowym zalicza się grunty, budynki, wyposażenie, studia wykonalności, obsługę inwestycyjną, szkolenia i koszty uruchomienia. Intensywność pomocy wynosi 50 %. |
15. |
Projekty inwestycyjne przewidziane na lata 2005-2007, kwalifikujące się do objęcia pomocą zgodnie z omawianym programem, dotyczą budowy czterech “ośrodków wysyłki i dystrybucji” we Wrocławiu, Katowicach, Gdańsku i Bydgoszczy. Całkowity szacowany koszt wynosi 686 mln PLN (około 163 mln EUR). |
16. |
Czas trwania programu jest nieograniczony, a budżet na 2005 r. wynosi około 48 mln EUR. |
III. OCENA POMOCY
III.1. Istnienie pomocy w rozumieniu art. 87 ust. 1 Traktatu WE
17. |
Przedmiotowe środki pomocy spełniają warunki podlegające ocenie zgodnie z zasadami pomocy państwa:
|
18. |
Ponadto Komisja musi określić, czy przedmiotowe środki zapewniają Poczcie Polskiej korzyści gospodarcze, gdyż w razie spełnienia wszystkich kryteriów określonych w wyroku w sprawie Altmark (zob. sprawa C-280/00, Altmark Trans GmbH ust. 87-97) mogą one nie kwalifikować się jako pomoc państwa w rozumieniu art. 87 ust. 1 Traktatu. Mowa tu o następujących kryteriach:
|
19. |
Komisja uznaje, że w przypadku Poczty Polskiej czwarte kryterium nie jest spełnione. Zadanie świadczenia usług publicznych nie zostało przyznane w wyniku otwartej procedury zamówień publicznych, a poziom rekompensaty nie będzie określany w odniesieniu do kosztów typowego przedsiębiorstwa działającego w tym sektorze. W związku z tym przedmiotowe środki pomocy zapewniają korzyści gospodarcze Poczcie Polskiej, które mogą zostać zakwalifikowane jako pomoc państwa w rozumieniu art. 87 ust. 1 Traktatu. |
III.2. Zgodność środków pomocy ze wspólnym rynkiem
20. |
Komisja musi ocenić, czy — zgodnie z tym, co twierdzą polskie władze — przedmiotowe środki pomocy są zgodne z rynkiem wewnętrznym na podstawie art. 86 ust. 2 Traktatu, ponieważ stanowią one rekompensatę dla Poczty Polskiej za wywiązywanie się ze zobowiązań z tytułu świadczenia usług publicznych. |
Usługi świadczone w ogólnym interesie gospodarczym
21. |
Zgodnie z art. 86 ust. 2 Traktatu “Przedsiębiorstwa zobowiązane do zarządzania usługami świadczonymi w ogólnym interesie gospodarczym (…) podlegają normom niniejszego Traktatu, zwłaszcza regułom konkurencji, w granicach, w jakich ich stosowanie nie stanowi prawnej lub faktycznej przeszkody w wykonywaniu poszczególnych zadań im powierzonych. Rozwój handlu nie może być naruszony w sposób pozostający w sprzeczności z interesem Wspólnoty”. |
22. |
Aby uzasadnić zgodność programów pomocowych z rynkiem wewnętrznym, na podstawie art. 86 ust. 2 Traktatu, muszą być spełnione pewne warunki:
|
Charakter usług i ich powierzenia
23. |
Na mocy Prawa pocztowego (ustawy z dnia 12 czerwca 2003 r. — Prawo pocztowe) Poczcie Polskiej powierzono świadczenie powszechnych usług pocztowych na terytorium Rzeczypospolitej Polskiej. |
24. |
Artykuł 3 Prawa pocztowego definiuje powszechne usługi pocztowe, jako “usługi polegające na:
świadczone w obrocie krajowym i zagranicznym na terytorium Rzeczypospolitej Polskiej, w sposób jednolity w porównywalnych warunkach i po przystępnych cenach, z zachowaniem wymaganej prawem jakości oraz z zapewnieniem co najmniej jednego opróżniania nadawczej skrzynki pocztowej i doręczania przesyłek co najmniej w każdy dzień roboczy i nie mniej niż przez 5 dni w tygodniu”. |
25. |
Podana wyżej definicja powszechnych usług pocztowych powierzonych Poczcie Polskiej jest zgodna z odpowiednimi przepisami dyrektywy pocztowej (1). |
26. |
Szczególne zadanie oficjalnie powierzone Poczcie Polskiej przez Prawo pocztowe, polegające na świadczeniu powszechnych usług pocztowych, może zostać zakwalifikowane jako usługi świadczone w ogólnym interesie gospodarczym w rozumieniu art. 86 ust. 2 Traktatu. |
27. |
Prawo pocztowe stanowi instrument prawny, który wystarczająco jasno określa i powierza Poczcie Polskiej usługi świadczone w ogólnym interesie gospodarczym. |
Potrzeba i proporcjonalność rekompensaty ze strony państwa
PL 45/04: rekompensata dla Poczty Polskiej za świadczenie powszechnych usług pocztowych
28. |
Władze polskie zamierzają przyznać Poczcie Polskiej dotacje w celu zrekompensowania ewentualnych strat, jakie Poczta Polska może ponieść w związku ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych. Dotacje te będą przyznawane ex post na podstawie zarejestrowanych w każdym roku obrachunkowym strat, jeśli takowe wystąpią. Kwota dotacji będzie ograniczona do wysokości kwoty poniesionych strat. |
29. |
W celu ustalenia, czy rekompensata dla Poczty Polskiej za świadczenie powszechnych usług pocztowych jest konieczna i proporcjonalna do wysokości dodatkowych kosztów netto (2), wynikających ze zobowiązania z tytułu świadczenia usług publicznych, ustawowo nałożonego na Pocztę Polską, Komisja musi sprawdzić, czy dodatkowe koszty netto świadczenia powszechnych usług pocztowych są poprawnie oszacowane. Jeśli tak, dotacja publiczna nie stanowi nadmiernej rekompensaty tych kosztów i nie prowadzi do sytuacji, która umożliwiłaby Poczcie Polskiej subsydiowanie krzyżowe na rzecz obszarów jej działalności podlegających konkurencji. |
30. |
Oszacowanie dodatkowych kosztów netto związanych ze zobowiązaniem z tytułu świadczenia usług publicznych jest ściśle związane oraz zależne od metody, jaką stosuje Poczta Polska do rozdzielenia swoich kosztów i przychodów między wszystkie swoje obszary działalności, w szczególności między działalność związaną ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych i inne obszary działalności. |
31. |
Na tym etapie nie można mieć pewności co do tego, że Poczta Polska prawidłowo określa koszty i przychody pochodzące ze świadczenia powszechnych usług pocztowych, prowadząc odrębne rachunki, w rozumieniu dyrektywy w sprawie przejrzystości (3), i prawidłowo wdrażając zasady pełnego rozdzielenia kosztów w rozumieniu art. 14 ust. 3, 4 i 5 dyrektywy pocztowej. |
32. |
Według władz polskich Poczta Polska wprowadziła rozdzielenie rachunkowości w styczniu 2004 r. Polski urząd regulacyjny zagwarantował, że Poczta Polska spełnia wymogi rachunkowości określone w art. 14 ust. 2 dyrektywy pocztowej.. Jednakże nie można mieć na tym etapie pewności co do tego, że urząd ten zweryfikował zgodność rachunków Poczty Polskiej z artykułem 52 ust. 4 Prawa pocztowego i z rozporządzeniem Ministra Finansów z dnia 24 grudnia 2003 r. w sprawie sposobu podziału kosztów operatora świadczącego powszechne usługi pocztowe, tak jak tego wymaga art. 14 ust. 5 dyrektywy pocztowej. |
33. |
Na tym etapie Komisja ma poważne wątpliwości, mające swoje źródło w rzeczywistych danych liczbowych któregokolwiek zamkniętego roku obrachunkowego, co do poprawności oszacowania kosztów i przychodów w zakresie powszechnych usług pocztowych oraz co do tego, czy oszacowanie to rzeczywiście wyklucza wszelką nadmierną rekompensatę dodatkowych kosztów netto z tytułu świadczenia powszechnych usług pocztowych. |
34. |
Z tego względu, na podstawie dostępnych informacji, Komisja nie może mieć na tym etapie pewności, że dodatkowe koszty netto związane ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych nie są przeszacowane, co prowadziłoby do nadmiernej rekompensaty przez dotacje publiczne. Innymi słowy Komisja nie może wykluczyć tego, że potencjalną nadwyżkę rekompensaty za dodatkowe koszty netto związaną ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych operator pocztowy może wykorzystać do finansowania obszarów działalności podlegających konkurencji. |
PL 49/04: pomoc dla Poczty Polskiej na inwestycje związane ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych
35. |
Władze polskie notyfikowały przedmiotowy program pomocy jako rekompensatę za koszty inwestycyjne związane wyłącznie ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych. |
36. |
Na tym etapie Komisja ma poważne wątpliwości co do tego, czy pomoc inwestycyjna, jaką władze polskie zamierzają przyznać Poczcie Polskiej, jest rzeczywiście niezbędna. Władze polskie nie przekazały wystarczających informacji, pozwalających Komisji na zrozumienie dlaczego koszty inwestycyjne kwalifikujące się do przyznania pomocy w ramach tego programu nie są już wyliczane w obrębie całkowitej kwoty kosztów poniesionych podczas świadczenia powszechnych usług pocztowych, których rekompensata została już przewidziana w programie PL 45/04. |
37. |
Ponadto w piśmie z dnia 10 września 2004 r. władze polskie wskazały, że “dotąd Poczta Polska prowadziła rejestry zysku i kosztów, które umożliwiały obliczenie w przybliżeniu zyskowności świadczenia powszechnych usług pocztowych. Zarówno w 2002 jak i w 2003 r. Poczta Polska nie wykazała w swoich sprawozdaniach finansowych strat wynikających ze świadczenia powszechnych usług pocztowych”. Z dostępnych informacji wynika również, że Poczta Polska jako całość w tym samym okresie nie zaksięgowała żadnych strat. |
38. |
W piśmie z dnia 29 marca 2005 r. władze polskie wskazały również, że w 2004 r. Poczta Polska wygenerowała ze wszystkich obszarów swojej działalności pozytywny wynik netto w wysokości 101,4 mln PLN (około 21 mln EUR) oraz że przewiduje zysk netto za rok 2005 w wysokości 29,7 mln PLN (około 7 mln EUR). W zakresie, w jakim dotyczy to zyskowności powszechnych usług pocztowych, władze polskie wskazały, że w 2004 r. zysk brutto wyniósł 273 mln PLN (około 65 mln EUR) oraz że jego wysokość spadnie w 2005 r. do 93 mln PLN (około 22 mln EUR) z powodu przewidzianego spadku ilości przesyłek listowych. |
39. |
W obliczu okoliczności, o których mowa powyżej, Komisja ma wątpliwości, czy pomoc inwestycyjna na rzecz Poczty Polskiej jest niezbędna do spełnienia wymogów nałożonych na nią jako na dostawcę powszechnych usług pocztowych oraz dlaczego zysk pochodzący z prowadzenia działalności poczty Polskiej nie może zostać wykorzystany do sfinansowania inwestycji, o których mowa. |
40. |
Ponadto, z powodu braku dowodów na poprawne wdrożenie zasad pełnego rozdzielenia kosztów (4), Komisja nie może mieć na tym etapie pewności, że dodatkowe koszty netto związane ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych nie są przeszacowane i nadmiernie rekompensowane poprzez przedmiotową pomoc w taki sposób, że Poczta Polska może finansować swoje podlegające konkurencji obszary działalności. |
41. |
W świetle powyższego Komisja ma poważne wątpliwości co do niezbędności zgłoszonej pomocy oraz co do tego, że pomoc jest ograniczona do minimum i że nie jest źródłem nadmiernych korzyści dla Poczty Polskiej. |
III.3. “Procedura przejściowa”
42. |
W części 3 załącznika IV do Traktatu o Przystąpieniu stanowiącego część Traktatu o Przystąpieniu Republiki Czeskiej, Estonii, Cypru, Łotwy, Litwy, Węgier, Malty, Polski, Słowenii i Słowacji do Unii Europejskiej została określona “procedura przejściowa”. Zapewnia ona ramy prawne dla oceny programów pomocowych oraz środków pomocy indywidualnej, które zostały wprowadzone w życie w nowym Państwie Członkowskim przed datą przystąpienia i które nadal można stosować po przystąpieniu; procedurę tą stosuje się do tych programów i środków, które nie zostały jeszcze umieszczone w wykazie “istniejących środków pomocy” załączonym do załącznika IV, i które wprowadzano w życie począwszy od dnia 10 grudnia 1994 r. Środki, które można stosować po przystąpieniu, i które wprowadzono w życie przed dniem 10 grudnia 1994 r., po przystąpieniu uznaje się za pomoc istniejącą w rozumieniu art. 88 ust. 1 Traktatu WE. W odniesieniu do powyższego właściwym kryterium jest prawnie wiążący akt, zgonie z którym właściwe władze krajowe przyznają pomoc (5). |
43. |
Na podstawie “procedury przejściowej”, zgodność ze wspólnym rynkiem środków pomocy, które można stosować po przystąpieniu, musi być w pierwszym rzędzie oceniona przez władze krajowe odpowiedzialne za monitorowanie pomocy państwa (w przypadku Polski jest to Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów — UOKiK). |
44. |
Państwowy organ monitorujący może dążyć do uzyskania pewności prawnej, notyfikując dane środki Komisji Europejskiej. Po otrzymaniu notyfikacji, Komisja rozważy zgodność zgłoszonych środków ze wspólnym rynkiem. |
45. |
Jeśli Komisja ma poważne wątpliwości co do zgodności notyfikowanych środków z dorobkiem prawnym Wspólnoty, może przed upływem trzech miesięcy od daty otrzymania pełnej notyfikacji wnieść zastrzeżenia. |
46. |
W przeciwnym przypadku, jeśli Komisja nie wniesie w terminie zastrzeżeń co do notyfikowanych środków, środki te uznaje się za pomoc istniejącą począwszy od daty przystąpienia. |
47. |
Oba przedmiotowe programy pomocy zostały notyfikowane przez władze polskie zgodnie ze wspomnianą powyżej procedurą w ramach “procedury przejściowej”. |
48. |
Komisja uznaje, że program pomocowy “PL 45/04: rekompensata dla Poczty Polskiej za świadczenie powszechnych usług pocztowych” kwalifikuje się do notyfikacji zgodnie z “procedurą przejściową”, ponieważ jego wejście w życie miało miejsce przed przystąpieniem Polski do Unii Europejskiej. |
49. |
Jednakże Komisja ma poważne wątpliwości co do tego, czy program pomocy “PL 49/04: pomoc dla Poczty Polskiej na inwestycje związane ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych” kwalifikuje się do notyfikacji zgodnie z “procedurą przejściową”. Na podstawie dostępnych informacji Komisja nie może mieć na tym etapie pewności, że wejście w życie programu miało miejsce przed przystąpieniem, jako że niektóre warunki przyznania pomocy zostały określone w rozporządzeniu Rady Ministrów w sprawie szczegółowych warunków udzielania pomocy publicznej na finansowanie inwestycji państwowego przedsiębiorstwa użyteczności publicznej “Poczta Polska”, które weszło w życie 4 czerwca 2004 r., tj. po przystąpieniu. |
IV. WNIOSKI
50. |
W związku z powyższym, Komisja proponuje, aby: Polskę, zgodnie z procedurą opisaną w art. 88 ust. 2 Traktatu WE, przedstawiła swoje uwagi i wszelkie informacje mogące pomocne w ocenie przedmiotowych środków pomocy w terminie do jednego miesiąca od daty otrzymania niniejszego listu. Komisja zwraca się z prośbą do władz polskich o niezwłoczne przekazanie kopii niniejszego listu potencjalnemu beneficjentowi pomocy. |
51. |
Niniejszym, Komisja pragnie ostrzec Polskę, że informacja o sprawie zostanie przekazana zainteresowanym stronom poprzez publikację niniejszego listu i jego streszczenia w Dzienniku Urzędowym Unii Europejskiej. Odnośna informacja przekazana zostanie również zainteresowanym stronom w krajach EFTA, które są sygnatariuszami porozumienia EOG, poprzez publikację komunikatu w suplemencie EOG do Dziennika Urzędowego, jak również organowi nadzorującemu EFTA, któremu przesłana zostania kopia niniejszego listu. Wszystkie zainteresowane strony wymienione powyżej mogą przedstawiać swoje uwagi w terminie do jednego miesiąca od daty ukazania się takiej publikacji.” |
(1) Dyrektywa Parlamentu Europejskiego i Rady 97/67/WE z dnia 15 grudnia 1997 r. w sprawie wspólnych zasad rozwoju rynku wewnętrznego usług pocztowych Wspólnoty oraz poprawy jakości usług (Dz.U. L 15 z 21.1.1998).
(2) Komisja uznaje, że dodatkowe koszty netto wynikające ze zobowiązania z tytułu świadczenia usług publicznych to koszty poniesione w trakcie wywiązywania się ze zobowiązań z tytułu świadczenia usług publicznych, przy uwzględnieniu odpowiednich wpływów i rozsądnego zysku z wywiązywania się z tych zobowiązań.
(3) Dyrektywa Komisji 80/723/EWG z dnia 25 czerwca 1980 r. w sprawie przejrzystości stosunków finansowych między Państwami Członkowskimi a przedsiębiorstwami publicznymi, zmieniona dyrektywami Komisji 85/413/EWG z dnia 24 lipca 1985 r., 93/84/EWG z dnia 30 września 1993 r. i 2000/52/WE z dnia 26 lipca 2000 r.
(4) W notyfikacji przedmiotowego programu pomocy wskazano wyraźnie, że “jest praktycznie niemożliwym, aby przypisać koszty inwestycji związanych ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych poszczególnym usługom. Dlatego też przyjmuje się, że koszty, które równają się szacowanym kosztom inwestycji, zostaną zaksięgowane jako koszty poniesione podczas świadczenia powszechnych usług pocztowych”.
(5) Wyrok Sądu Pierwszej Instancji z dnia 14 stycznia 2004 r. w sprawie T-109/01, Fleuren Compost v Komisja, nyr, pkt 74.
III Paziņojumi
Komisija
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/20 |
Paziņojums par konkursu attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm
(2005/C 274/07)
I. TEMATS
1. |
Ar šo tiek izsludināts konkurss attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas KN kodu 1005 90 00 ievešanu no trešajām valstīm. |
2. |
Daudzums, par ko ievedmuitas nodokli var samazināt, ir 250 000 tonnas. |
3. |
Konkurss notiek saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1809/2005 (1). |
II. TERMIŅI
1. |
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai iknedēļas līgumtiesību piešķiršanai sākas 4.11.2005 un beidzas 10.11.2005 plkst. 10.00. |
2. |
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš turpmākām iknedēļas līgumtiesību piešķiršanām sākas katras nedēļas piektdienā un beidzas nākamās nedēļas ceturtdienā plkst. 10.00. Šis paziņojums par konkursu attiecas tikai uz šo konkursu. Ja tas netiek grozīts vai aizstāts, tas attiecas uz visām iknedēļas līgumtiesību piešķiršanām, ko veic šā konkursa norises laikā. Taču tajās nedēļās, kad nenotiek Labības pārvaldības komitejas sēdes, piedāvājumu iesniegšana tiek apturēta. |
III. PIEDĀVĀJUMI
1. |
Piedāvājumi jāiesniedz rakstiski vēlākais II punktā minētajos datumos un laikos, nogādājot tos personīgi ar kvīti par saņemšanu, vai pa faksu, uz šādu adresi:
Piedāvājumi, ko neiesniedz pa faksu vai ar telegrammu, jāiesniedz divās aizzīmogotās aploksnēs minētajās adresēs. Uz apzīmogotās iekšējās aploksnes jābūt norādei: “Piedāvājums konkursā attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm — Regula (EK) Nr. 1809/2005”. Līdz attiecīgās dalībvalsts paziņojumam par līgumtiesību piešķiršanu iesniegtos piedāvājumus nevar anulēt. |
2. |
Piedāvājums, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 1839/95 (2) 6. panta 3. punktā minētais apliecinājums un deklarācija, jānoformē tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi piedāvājumu. |
IV. KONKURSA GARANTIJA
Attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz konkursa garantiju.
V. LĪGUMTIESĪBU PIEŠĶIRŠANA
Līgumtiesību piešķiršana
a) |
dod tiesības izsniegt izvešanas atļauju tajā dalībvalstī, kurā piedāvājums iesniegts, norādot piedāvājumā minēto eksporta kompensāciju, ko par attiecīgo daudzumu piešķir; |
b) |
uzliek par pienākumu pieprasīt a) punktā minētajā dalībvalstī izvešanas atļauju šim daudzumam. |
(1) OV L 291, 11.5.2005., 4. lpp.
(2) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24,9,2005., 6. lpp.).
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/22 |
Paziņojums par konkursu attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm
(2005/C 274/08)
I. TEMATS
1. |
Ar šo tiek izsludināts konkurss attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas KN kodu 1005 90 00 ievešanu no trešajām valstīm. |
2. |
Daudzums, par ko ievedmuitas nodokli var samazināt, ir 100 000 tonnas. |
3. |
Konkurss notiek saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1808/2005 (1). |
II. TERMIŅI
1. |
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai iknedēļas līgumtiesību piešķiršanai sākas 04.11.2005 un beidzas 10.11.2005 plkst. 10.00. |
2. |
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš turpmākām iknedēļas līgumtiesību piešķiršanām sākas katras nedēļas piektdienā un beidzas nākamās nedēļas ceturtdienā plkst. 10.00. Šis paziņojums par konkursu attiecas tikai uz šo konkursu. Ja tas netiek grozīts vai aizstāts, tas attiecas uz visām iknedēļas līgumtiesību piešķiršanām, ko veic šā konkursa norises laikā. Taču tajās nedēļās, kad nenotiek Labības pārvaldības komitejas sēdes, piedāvājumu iesniegšana tiek apturēta. |
III. PIEDĀVĀJUMI
1. |
Piedāvājumi jāiesniedz rakstiski vēlākais II punktā minētajos datumos un laikos, nogādājot tos personīgi ar kvīti par saņemšanu, pa teleksu, faksu vai ar telegrammu, uz šādu adresi:
Piedāvājumi, ko neiesniedz pa faksu vai elektronisko pastu, jāiesniedz divās aizzīmogotās aploksnēs minētajās adresēs. Uz apzīmogotās iekšējās aploksnes jābūt norādei: “Piedāvājums konkursā attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm — Regula (EK) Nr. 1808/2005”. Līdz attiecīgās dalībvalsts paziņojumam par līgumtiesību piešķiršanu iesniegtos piedāvājumus nevar anulēt. |
2. |
Piedāvājums, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 1839/95 (2) 6. panta 3. punktā minētais apliecinājums un deklarācija, jānoformē tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi piedāvājumu. |
IV. KONKURSA GARANTIJA
Attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz konkursa garantiju.
V. LĪGUMTIESĪBU PIEŠĶIRŠANA
Līgumtiesību piešķiršana
a) |
dod tiesības izsniegt izvešanas atļauju tajā dalībvalstī, kurā piedāvājums iesniegts, norādot piedāvājumā minēto eksporta kompensāciju, ko par attiecīgo daudzumu piešķir; |
b) |
uzliek par pienākumu pieprasīt a) punktā minētajā dalībvalstī izvešanas atļauju šim daudzumam. |
(1) OV L 291, 5.11.2005., 3. lpp.
(2) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005.,6. lpp.).
5.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 274/24 |
Grozījums paziņojumā par konkursu attiecībā uz kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu izvešanu uz dažām trešajām valstīm
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 166, 2005. gada 7. jūlijā )
(2005/C 274/09)
I sadaļā “Temats” 54. lpp. 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
“Kopējais daudzums, par ko var piešķirt maksimālo eksporta kompensāciju atbilstīgi 4. panta 1. punktam Komisijas regulā (EK) Nr. 1501/95 (1), ir aptuveni 4 000 000 tonnu.”
(1) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp.