Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinasēšanas operācijām (1):

2,06 % 2005. gada 1. novembris

Euro maiņas kurss (2)

2005. gada 4. novembris

(2005/C 274/01)

1 euro=

(1)  Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi

(2005/C 274/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 – ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9. pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://europa.eu.int/comm/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

ČEHIJAS REPUBLIKA

DĀNIJA

VĀCIJA

IGAUNIJA

GRIEĶIJA

SPĀNIJA

FRANCIJA

ĪRIJA

ITĀLIJA

KIPRA

LATVIJA

LIETUVA

LUKSEMBURGA

UNGĀRIJA

MALTA

NĪDERLANDE

AUSTRIJA

POLIJA

PORTUGĀLE

SLOVĒNIJA

SLOVĀKIJA

SOMIJA

ZVIEDRIJA

LIELBRITĀNIJA

EFTA – ESA

TURCIJA

(1)  Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.

(2)  Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3)  Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(4)  Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.

(5)  Informācijas procedūra ir pabeigta.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4016 — Macquarie Airports Copenhagen/Copenhagen Airports)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2005/C 274/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

Komisijas Atzinums

2005. gada 4. novembris

par plānu to radioaktīvo atkritumu iznīcināšanai, kas radušies, pārtraucot Sizewell A kodolelektrostacijas ekspluatāciju Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2005/C 274/04)

Eiropas Komisija 2005. gada 6. aprīlī no Apvienotās Karalistes valdības saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu saņēma vispārīgus datus saistībā ar Sizewell A kodolelektrostacijas darbības pārtraukšanas rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu iznīcināšanas plānu.

Pamatojoties uz šiem vispārīgajiem datiem un Komisijas 2005. gada 20. jūnijā pieprasīto papildu informāciju, ko Apvienotās Karalistes iestādes sniedza 2005. gada 4. jūlijā, un pēc apspriešanās ar ekspertu grupu Komisija ir izstrādājusi šādu atzinumu.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka jebkura veida radušos radioaktīvo atkritumu iznīcināšanas plāna īstenošana, pārtraucot Apvienotajā Karalistē esošās Sizewell A kodolelektrostacijas darbību, gan normālos apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, no veselības viedokļa neradīs nekādu būtisku ūdens, zemes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu kādā no dalībvalstīm.

Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē

(2005/C 274/05)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92

“PONIENTE DE GRANADA”

EK Nr.: ES/00273/23.01.2003

ACVN (X) AĢIN ( )

Šim kopsavilkumam ir informatīvs raksturs. Lai iegūtu sīkāku informāciju, it īpaši par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) produktu ražotājiem, iepazīstieties ar specifikāciju pilnu versiju, vēršoties vai nu konkrētās valsts iestādēs, vai arī kompetentos Eiropas Komisijas dienestos (1).

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde:

2.   Pieteikuma iesniedzēja grupa:

2.1.   Nosaukums: Asociación de aceites de oliva del Poniente de Granada

2.2.   Adrese:

2.3.   Sastāvs: Ražotājs/pārstrādātājs (X) citi ( )

3.   Produkta veids:

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa — 1.5 klase — Taukvielas.

4.   Specifikācijās sniegtais apraksts:

(prasību kopsavilkums atbilstīgi 4. panta 2. punktam)

4.1.   Nosaukums: “Poniente de Granada”

4.2.   Apraksts: Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta no vairākām olīvkoka augļu (Olea europea, L.) šķirnēm: Picudo, Picual ó Marteño, Hojiblanca, Lucio, Nevadillo de Alhama de Granada un Loaime.

Tās ir vidēji stabilas olīveļļas, pateicoties augstajam polifenolu koncentrācijas līmenim. Šo olīveļļu taukskābju sastāvs ir ļoti sabalansēts un piemērots diētai. To nosaka daudzās olīvu šķirnes, no kurām šī olīveļļa ir iegūta, kā arī ģeogrāfiskie apstākļi. Oleīnskābes līmenis ir no vidēja līdz augstam, linolēnskābes līmenis ir augsts, arī nepiesātināto un piesātināto taukskābju attiecība ir augsta.

Kas attiecas uz organoleptiskajām īpašībām, šīs olīveļļas ir viegli kūstošas mutē. Tās ietver plašu aromātu gammu: svaigu un gatavu augļu, zāles, vīģu utt. Turklāt dažādu olīveļļas īpašību perfektā kombinācija ļauj iegūt līdzsvarotas un pilnīgas garšas olīveļļas, kurās jūtams neliels rūgtums un pikantums ideālā harmonijā ar saldo garšu gammu.

Olīveļļu krāsa variē no dzelteni zaļas līdz dzelteni zeltainai atkarībā no ražas novākšanas laika, klimatiskajiem apstākļiem, šķirnes un konkrētā apvidus ģeogrāfiskajiem apstākļiem.

Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļām obligāti ir jābūt augstākā labuma neapstrādātām olīveļļām un jāatbilst analītiskajām prasībām, kas izteiktas ar šādām maksimālajām pieļaujamajām vērtībām.

Peroksīda skaitlis: ne vairāk kā 15 mEq aktīvā skābekļa kilogramā eļļas.

Ultravioleto staru absorbcija (K270): ne vairāk kā 0,15.

Mitrums: ne vairāk kā 0,2 no 100 nefiltrētām eļļām un 0,1 no 100 filtrētām eļļām.

Piejaukumi: ne vairāk kā 0,1 no 100.

Organoleptisko punktu skaits (paneļa tests): vismaz 6,5.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Produktu ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Granadas provinces rietumos (pie Poniente de Granada, kā to norāda pats nosaukums).

Šo ģeogrāfisko apgabalu veido zemesgabali, kas atrodas šādos municipālajos apgabalos: Algarinejo, Alhama de Granada, Arenas del Rey, Cacín, Huétor Tájar, Íllora, Jayena, Loja, Montefrío, Moraleda de Zafayona, Salar, Santa Cruz del Comercio, Villanueva de Mesía, Zafarraya, Zagra, kā arī Moclín apgabala rietumu daļā līdz dabiskajai robežai, ko veido Velillos upe — visi minētie apgabali atrodas Granadas provincē.

Produkcijas apstrādes un iepildīšanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Olīvas ievāc no attiecīgo šķirņu olīvkoku audzēm, kuras ierakstītas cilmes vietas nosaukuma reģistrā. Olīveļļu iegūst spiestuvēs, kuras atrodas ražošanas apgabalā un reģistrētas cilmes vietas nosaukuma reģistrā. Tāpat olīveļļa tiek uzglabāta reģistrētās olīveļļas spiestuvēs un iepildīšanas rūpnīcās, kuru rīcībā ir piemērotas iekārtas, kas nodrošina tās optimālu uzglabāšanu. Regulatīvā padome sagatavo uzraudzības plānu līdz pat olīveļļas galīgajai sertifikācijai. Regulatīvās padomes izsniegtā numurētā etiķete garantē to, ka olīveļļa, kurai piešķirts cilmes vietas nosaukums, atbilst specifikāciju nosacījumiem.

4.5.   Iegūšanas metode: Olīvkoki ir sastādīti rindās kvadrātveida laukumos, kas nodrošina plantācijas blīvumu no 60 līdz 125 kokiem hektārā. Katrā no šiem laukumiem parasti aug 2-3 koki. Vairāk nekā 85 % olīvkoku audžu atrodas neapūdeņotā zemē. Izmantotās audzēšanas metodes ir tādas, ko tradicionāli piemēro šajā apvidū un kas ir vērstas uz vides prasību ievērošanu. Ražu ievāc no nebojātiem un gataviem augļiem, ko noplūc tieši no koka ar tradicionālo metožu palīdzību: notraucot no koka ar kārti, mehāniski purinot vai izmantojot abas metodes (notraucot no koka ar kārti un purinot). Olīvu transportēšana uz spiestuvi vienmēr notiek nefasētā veidā piekabēs vai stingros konteineros. Olīveļļas spiestuves jaudai jābūt piemērotai, lai varētu nodrošināt maksimāla olīvu dienas pieveduma apstrādi. Presēšana tiek veikta reģistrētās olīveļļas spiestuvēs ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to novākšanas. Olīvu malšana notiek nepārtraukti, izmantojot veserdzirnavas no neaktīva materiāla, kas atļauts pārtikas rūpniecībā. Masas mīcīšanas temperatūra tiek kontrolēta, lai sliktākajā gadījumā tā ne brīdi nepārsniegtu 33 oC. Vienīgā atļautā piedeva ir attiecīgi apstiprināts pārtikas talks, kura pievienotais daudzums nedrīkst pārsniegt 2,5 %. Iegūto vielu nodalīšana pamatā notiek ar centrifūgas palīdzību. Olīveļļas, kas tiek iegūtas pēc masas otrās centrifugēšanas (otrreizējas apstrādes olīveļļas), nevar saņemt cilmes vietas nosaukumu “Poniente de Granada”. Dekantēšanas iekārtām (horizontālajām centrifūgām) pievienotā ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 32 oC. Vertikālajām centrifūgām pievienotā ūdens temperatūrai jābūt tādā līmenī, lai neļautu notikt fāžu inversijas fenomenam. Olīveļļas dekantēšana centrifūgā ilgst vismaz 6 stundas, un dekantēšana ar gravitācijas spēka palīdzību — 36 stundas. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa tiek uzglabāta pagrabā, nerūsējošā tērauda vai ar tēraudu pārklātās tvertnēs, kas piemērotas kvalitatīvai pārtikas produktu uzglabāšanai. Visām tvertnēm jābūt pilnībā noslēgtām un aprīkotām ar vāku tīrīšanas vajadzībām, ar slīpu vai konusveida pamatni, kā arī ierīci paraugu ņemšanai. Pagrabus un tvertnes pietiekami jāaprīko, lai novērstu lielas termiskās svārstības, kas bojā olīveļļas raksturīgās īpašības. Nefasētā veidā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļas ir atļauts pārvadāt tikai ražošanas apgabala ģeogrāfiskajās robežās. Produkcijas apstrādes un iepildīšanas apgabals sakrīt ar ražošanas apgabalu. Iepildīšanas uzņēmumā ir jābūt izveidotām aizsargātā cilmes vietas nosaukuma olīveļļu izsekojamības sistēmām. Olīveļļas tiek iepildītas traukos, kas garantē pārtikas drošumu un nebojā aizsargāto olīveļļu kvalitāti un prestižu.

4.6.   Saikne: Pirmās vēsturiskās ziņas par olīveļļas izgatavošanu ģeogrāfiskajā apgabalā atrodamas XVI un XVII gadsimta dokumentos tajos municipālajos apgabalos, kuros olīvu audzēšanai bijušas visbagātākās tradīcijas; tie ir Loja, Montefrío un Illora apgabali. Pastāv vēsturiski dokumenti, kuros apstiprināti būtiski olīveļļas spiestuvju noteikumi un kas noteikti jau 1586. gadā, kad publicēti “Loja pilsētas olīveļļu spiestuvju municipālie rīkojumi”, kuri bijuši spēkā līdz XVIII gadsimtam (nodaļa “Pārvaldes iestāde”, apakšnodaļa “Pilsētas mērs”, 2. grāmata, 1709. gads, Loja pilsētas municipālā bibliotēka). Marķīzs de Ensenada 1752. gadā aprakstījis olīveļļas ražošanas sektora lielo nozīmi Montefrío municipālajā apgabalā. Starptautiskā olīveļļas komiteja savā publikācijā “Olīvkoku pasaules enciklopēdija (1996)” starp Spānijas olīvkoku šķirnēm izceļ divas Montefrío apgabalam raksturīgas šķirnes: Manzanilla de Montefrío un Chorreao de Montefrío. Pascual Madoz (Spānijas ģeogrāfijas, statistikas un vēstures vārdnīca, 1845) apraksta Illora municipālā apgabala zemju piemērotību olīvkoku audzēšanai, atzīmējot hercogu Velingtonu īpašumā esošo saimniecību El Soto de Roma, kuras teritorijā atradušās slavenās Molino del Rey jeb “Karaļa dzirnavas”, kas uzceltas 1800. gadā. Lauksaimniecības, zvejniecības un pārtikas ministrija savā publikācijā “Olīveļļas pirmsākumi (1984)” apraksta Loja, Montefrío un Illora apgabalu olīveļļas kā Granadas provinces augstākās kvalitātes olīveļļas.

Ražošanas apgabalu raksturo tipiski Vidusjūras klimata apstākļi ar kontinentālā klimata iezīmēm. Ģeogrāfiskā apgabala atrašanās starp Andalūzijas rietumiem un austrumiem, ko ietekmē tādi orogrāfiskie faktori kā liela ieleja (Genil upes baseins), kas atrodas starp divām kalnu sistēmām (Subbético sistēma ziemeļos un Penibético — dienvidos), ir veicinājusi mikroklimata zonas izveidošanos, ko raksturo galējas kontinentālā klimata temperatūras ar garām un aukstām ziemām, garām un karstām vasarām, kā arī lielām temperatūras svārstībām starp ziemu un vasaru, nakti un dienu. Šādas krasas temperatūras svārstības ietekmē olīvu galīgo nogatavošanos, paaugstinot oleīnskābes līmeni, kā arī nepiesātināto un piesātināto taukskābju attiecību. Tajā pašā laikā tās ietekmē polifenolu līmeni olīvās, palielinot to koncentrāciju.

Galvenā īpašība, kas “Poniente de Granada” olīveļļas atšķir no citām, ir to iegūšana no sešu dažādu šķirņu kombinācijas: Picual, Hojiblanca, Picudo, Lucio, Loaime un Nevadillo de Alhama de Granada šķirnēm. Dažādu olīvkoku šķirņu audzēšana vienā saimniecībā ir sena prakse, kas raksturīga ģeogrāfiskā apgabala lauksaimniekiem. Pirmkārt, šādas prakses iemesls ir uzskats, ka tādā veidā olīvkoki labāk apputeksnēsies, un, otrkārt, tas tiek darīts, lai samazinātu olīvu ražu neregularitāti, ko var izraisīt klimatiskās atšķirības dažādos gados, kas raksturīgas minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.7.   Kontroles iestāde:

Kontroles iestāde atbilst standarta EN-45011 prasībām.

4.8.   Marķējums: Marķējumā obligāti jābūt šādai norādei: Denominación de Origen “Poniente de Granada”. Etiķetes apstiprina Regulatīvā padome. Regulatīvā padome izsniedz arī īpašas numurētās etiķetes.

4.9.   Valsts prasības:

(1)  Eiropas Komisija, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes nodaļa, BE-1049 Brisele.

VALSTS ATBALSTS — POLIJA

Valsts atbalsts Nr. C 21/2005 (ex PL45/04) — Kompensācija Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu

Valsts atbalsts Nr. C 22/2005 (ex PL49/04) — Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu

Uzaicinājums iesniegt atsauksmes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2005/C 274/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2005. gada 29. jūnijs vēstuli, kas autentiskā valodā ir ietverta šim kopsavilkumam pievienotajās lappusēs, Komisija darīja zināmu Polijai savu lēmumu, uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz augšminētajiem pasākumiem.

Ieinteresētās puses savas atsauksmes var iesniegt viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, izmantojot šādu adresi:

Šīs atsauksmes darīs zināmas Polijai. Ieinteresētā puse, kas iesniedz atsauksmes, var rakstveidā pieprasīt konfidenciālu attieksmi pret tās identitāti, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

I.   PROCEDŪRA

Polijas iestādes ar e-pastu 2004. gada 30. aprīlī paziņoja par divām valsts atbalsta shēmām par labu Polijas pasta operatoram Poczta Polska atbilstoši “pārejas posma procedūrai”, kura paredzēta Pievienošanās akta IV. 3 pielikumā, kas ir daļa no Līguma par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

II.   SHĒMU APRAKSTS

Poczta Polska ir Polijas valsts pasta operators, kas veic savu darbību, pamatojoties uz tiesību aktu “1997. gada 30. jūlija likums Par sabiedrisko pakalpojumu valsts uzņēmumu Poczta Polska”. Ar tiesību aktu “2003. gada 12. jūnija likums — Pasta likums” uzņēmumam Poczta Polska ir uzdots pienākums sniegt vispārējos pasta pakalpojumus visā Polijas Republikas teritorijā.

II.2   Kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu

Polijas iestādes paredz piešķirt subsīdijas uzņēmumam Poczta Polska, lai kompensētu potenciālos zaudējumus saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu. Subsīdiju apjomu ierobežos ciesto zaudējumu summa.

II.3   Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu.

Polijas iestādes paredz piešķirt Polijas pasta operatoram subsīdijas ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu. Atbalsta intensitāte ir 50 %.

III.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

Izklāstītie pasākumi atbilst nosacījumiem, lai tie būtu kvalificējami kā valsts atbalsts saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu. Ar Pasta likumu uzņēmumam Poczta Polska oficiāli noteikto konkrēto uzdevumu, sniegt vispārējos pasta pakalpojumus, var kvalificēt kā vispārējās ekonomiskās nozīmes pakalpojumu (VENP) Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.

PL 45/04: Kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu

Lai noteiktu, vai kompensācija uzņēmumam Poczta Polska par vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama un proporcionāla attiecībā pret tīrajām papildizmaksām saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, ko uzņēmumam Poczta Polska uzliek likums, Komisijai ir jāpārbauda, vai vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanas tīrās papildizmaksas ir pareizi novērtētas. Ja tas tā ir, tad valsts subsīdija pārmērīgi nekompensē šīs izmaksas un nerada tādu Poczta Polska stāvokli, kas tam ļauj šķērssubsidēt tā konkurences darbības.

Šajā posmā nav skaidrs, vai Poczta Polska pareizi nosaka vispārējo pasta pakalpojumu izmaksas un ieņēmumus no tiem, izmantojot atsevišķus kontus saskaņā ar Pārredzamības direktīvu un pareizi ieviešot pilno izmaksu sadales principus tā, kā tas paredzēts Pasta direktīvā no 14. panta 3. punkta līdz 14. panta 5. punktam.

Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija šajā posmā nevar secināt, ka tīrās papildu izmaksas, kas attiecinātas uz vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu, nav pārmērīgas un tādējādi nav pārmērīgi kompensētas ar valsts subsīdijām.

PL 49/04: Atbalsts Poczta Polska ieguldījumiem saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu.

Šajā posmā Komisijai ir nopietnas šaubas par to, ka ir nepieciešams ieguldījumu atbalsts, ko Polijas iestādes paredz piešķirt uzņēmumam Poczta Polska. Polijas iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju, lai Komisija varētu saprast, kādēļ ieguldījumu izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu pēc šās shēmas, neiekļauj kopējā vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanas izmaksu summā, par ko kompensācija jau ir paredzēta PL 45/04 pasākumā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Komisija jautā, kādēļ ir nepieciešams ieguldījumu atbalsts par labu uzņēmumam Poczta Polska, lai tas veiktu savus vispārējo pasta pakalpojumu sniedzēja pienākumus, un kāpēc ieņēmumus no Poczta Polska darbības nevar izmantot, lai finansētu minētos ieguldījumus.

Turklāt, iztrūkstot pierādījumiem par pilno izmaksu sadales principu korektu ieviešanu, Komisija šajā stadijā nevar secināt, ka tīrās papildizmaksas saistībā ar vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu nav pārvērtētas un pārmērīgi kompensētas ar atbalstu tā, ka tas var finansēt Poczta Polska konkurences darbības.

VĒSTULES TEKSTS

(1)  Dyrektywa Parlamentu Europejskiego i Rady 97/67/WE z dnia 15 grudnia 1997 r. w sprawie wspólnych zasad rozwoju rynku wewnętrznego usług pocztowych Wspólnoty oraz poprawy jakości usług (Dz.U. L 15 z 21.1.1998).

(2)  Komisja uznaje, że dodatkowe koszty netto wynikające ze zobowiązania z tytułu świadczenia usług publicznych to koszty poniesione w trakcie wywiązywania się ze zobowiązań z tytułu świadczenia usług publicznych, przy uwzględnieniu odpowiednich wpływów i rozsądnego zysku z wywiązywania się z tych zobowiązań.

(3)  Dyrektywa Komisji 80/723/EWG z dnia 25 czerwca 1980 r. w sprawie przejrzystości stosunków finansowych między Państwami Członkowskimi a przedsiębiorstwami publicznymi, zmieniona dyrektywami Komisji 85/413/EWG z dnia 24 lipca 1985 r., 93/84/EWG z dnia 30 września 1993 r. i 2000/52/WE z dnia 26 lipca 2000 r.

(4)  W notyfikacji przedmiotowego programu pomocy wskazano wyraźnie, że “jest praktycznie niemożliwym, aby przypisać koszty inwestycji związanych ze świadczeniem powszechnych usług pocztowych poszczególnym usługom. Dlatego też przyjmuje się, że koszty, które równają się szacowanym kosztom inwestycji, zostaną zaksięgowane jako koszty poniesione podczas świadczenia powszechnych usług pocztowych”.

(5)  Wyrok Sądu Pierwszej Instancji z dnia 14 stycznia 2004 r. w sprawie T-109/01, Fleuren Compost v Komisja, nyr, pkt 74.

Paziņojums par konkursu attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm

(2005/C 274/07)

I.   TEMATS

II.   TERMIŅI

III.   PIEDĀVĀJUMI

IV.   KONKURSA GARANTIJA

Attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz konkursa garantiju.

V.   LĪGUMTIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

Līgumtiesību piešķiršana

(1)  OV L 291, 11.5.2005., 4. lpp.

(2)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24,9,2005., 6. lpp.).

Paziņojums par konkursu attiecībā uz ievedmuitas nodokļa samazinājumu par kukurūzas ievešanu no trešajām valstīm

(2005/C 274/08)

I.   TEMATS

II.   TERMIŅI

III.   PIEDĀVĀJUMI

IV.   KONKURSA GARANTIJA

Attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz konkursa garantiju.

V.   LĪGUMTIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

Līgumtiesību piešķiršana

(1)  OV L 291, 5.11.2005., 3. lpp.

(2)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005.,6. lpp.).

Grozījums paziņojumā par konkursu attiecībā uz kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu izvešanu uz dažām trešajām valstīm

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 166, 2005. gada 7. jūlijā )

(2005/C 274/09)

I sadaļā “Temats” 54. lpp. 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

(1)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp.