ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Padome |
|
2005/C 252/1 |
||
|
Komisija |
|
2005/C 252/2 |
||
2005/C 252/3 |
Valsts — Itālija — Valsts atbalsts C 61/2003 (ex NN 42/2001) — Legge Aeronautica n. 808/85 — paplašināt procesu — Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu ( 1 ) |
|
2005/C 252/4 |
||
2005/C 252/5 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
|
III Paziņojumi |
|
|
Komisija |
|
2005/C 252/6 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Padome
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 24. septembris)
Eiropas Sociālā fonda komitejas locekļu pilnvaru atjaunošana
(2005/C 252/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 147. pantu,
ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (1), un jo īpaši tā XVIII pielikuma 52. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Struktūrfondiem (2), un jo īpaši tās 49. panta 1. punkta trešo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
1) |
Atbilstīgi Padomes Lēmumam (2001. gada 8. oktobris), ar ko ieceļ EK Līguma 147. pantā minētās komitejas locekļus (3), šo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2004. gada 22. oktobrī. |
2) |
Pievienošanās aktā noteikts, ka Eiropas Sociālā fonda komitejas locekļu pilnvaras pilnībā atjauno pēc pievienošanās. |
3) |
Tādēļ Līguma 147. pantā minētās Komitejas locekļus un locekļu aizstājējus būtu jāieceļ amatā uz trim gadiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo pielikumā minētās personas ieceļ par Eiropas Sociālā fonda komitejas locekļiem un locekļu aizstājējiem uz laikposmu no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 30. aprīlim.
2. pants
Šo lēmumu informācijas nolūkos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī
Padomes vārdā —
Priekšsēdētājs
D. ALEXANDER
(1) OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp.
(2) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu.
(3) OV C 292, 18.10.2001., 1. lpp.
PIELIKUMS
Dalībvalsts |
Pārstāv |
Loceklis/locekļa aizstājējs |
|
Austrija |
valdību |
loceklis |
Alfred HALLER kungs |
valdību |
loceklis |
Michael FÖRSCHNER kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Ulrike REBHANDL kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Maria KAUN kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Wolfgang TRITREMMEL kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Christa SCHWENG kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Silvia HOFBAUER kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Franz FRIEHS kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Ludwig ROITHINGER kungs |
|
Beļģija |
valdību |
loceklis |
Dominik ROLAND kungs |
valdību |
locekle |
Maryse CHABEAU kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Annemie PERNOT kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Sonja KOHNENMERGEN kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Robrecht BOTHUYNE kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
A. Werner ABELHAUSEN kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Ann WOUTERS kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Hervé DECUYPER kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa izstājēja |
Vera DOS SANTOS COSTA kundze |
|
Kipra |
valdību |
loceklis |
Ioannis MODITIS kungs |
valdību |
loceklis |
Alexandros ALEXANDROU kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
George HORRATAS kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
George PANTELIDES kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Emilios MICHAEL kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
Michael ANTONIOU kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Nikos MOISEOS kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Andreas PAVLIKAS kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Diomedes DIOMEDOUS kungs |
|
Čehijas Republika |
valdību |
loceklis |
František KONICEK kungs |
valdību |
locekle |
Iva SOLCOVA kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Thomas KUCHTÍK kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Jiří KOHOUTEK kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Jiří SVOBODA kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Vladimira DRBALOVÁ kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Zdenek MALEK kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Pavel JANICKO kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Hana MÁLKOVÁ kundze |
|
Dānija |
valdību |
locekle |
Marina NØRLYNG kundze |
valdību |
loceklis |
Allan PHILIPS kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Henning ERIKSEN kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Lise SKANTING kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Henning GADE kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
Jørgen BANG PETERSEN kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Kim KNUDSEN kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Lisbeth WILSTER kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Tyge GROES kungs |
|
Igaunija |
valdību |
locekle |
Kertu SAKS kundze |
valdību |
locekle |
Annemari PÄLL kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Merlin ORGLA kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Eve PÄÄRENDSON kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Aire MILL kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Ruta KRUUDA kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Harri TALIGA kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Mare VIIES kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Liina CARR kundze |
|
Francija |
valdību |
loceklis |
Bertrand GAUDIN kungs |
valdību |
loceklis |
Jean-François CHEVALLERAU kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Stéphane SAUREL kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
François TRAISNEL kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Philippe GARZON kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Alexandra DENIS kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Marie-France BOUTROUE kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Huguette BRUNEL kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Jean-Jacques DANIS kungs |
|
Vācija |
valdību |
loceklis |
Günter WINKLER kungs |
valdību |
locekle |
Inken KLASSEN kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Christian KONOW kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Alexandra-Friederike Prinzessin zu SCHOENAICH-CAROLATH kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Ilka HOUBEN kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Alexandra HÖRDER kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Inge KAUFMANN kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Jochen LAUX kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Ingo KOLF kungs |
|
Grieķija |
valdību |
locekle |
Anna DALAPORTA kundze |
valdību |
loceklis |
Konstantinos MAGAS kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Ourania ANTHOPOULOU kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Labros PAPAIOANNOU kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Petros GIANNOULOPOULOS kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Ioanna PAPAYANNI kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Dimitris TSOUKALAS kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Panagiotis POLYMENAKOS kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Vassilis PAPADOGAMBROS kungs |
|
Ungārija |
valdību |
locekle |
Judit RÓZSA kundze |
valdību |
locekle |
Renáta TÓTH kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Erzsébet BUDAVÁRI kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Antal CSUPORT kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
István WIMMER kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
László KRISÁN kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Erzsébet HANTI kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
László KOZÁK kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Edit PINK kundze |
|
Īrija |
valdību |
loceklis |
William PARNELL kungs |
valdību |
loceklis |
John HUGHES kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Eamonn BALMER kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Maria CRONIN kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Heidi LOUGHEED kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
Arthur FORBES kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Dan MURPHY kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Noirin GREENE kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Jim DORNEY kungs |
|
Itālija |
valdību |
locekle |
Aviana BULGARELLI kundze |
valdību |
locekle |
Silvana AMADORI kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Alessandra TOMAI kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Claudio GENTILI kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Eleonora PISICCHIO kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Silvia CIUFFINI kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Graziano TRERÈ kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Roberto PETTENELLO kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Maria Antonietta TIMI kundze |
|
Latvija |
valdību |
loceklis |
Andžs ŪBEĻA kungs |
valdību |
locekle |
Elita MILČAS kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Inta GEIBAS kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Elīna EGLES kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Daiga ERMSONES kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Anita NIPĀNES kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Pēteris KRĪGERA kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Iveta OZOLAS kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Irina HOMKO kundze |
|
Lietuva |
valdību |
locekle |
Nijolė MACKEVIČIENĖ kundze |
valdību |
locekle |
Jekaterina ŠARMAVIČIENĖ kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Aurimas MORKŪNAS kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Egidijus KASELIS kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Vaidotas LEVICKAS kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Laura SIRVYDIENĖ kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Daiva KVĖDARAITĖ kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Irena PETRAITIENĖ kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Janina ŠVEDIENĖ kundze |
|
Luksemburga |
valdību |
locekle |
Maryse FISCH kundze |
valdību |
loceklis |
Jeannot BERG kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Chantal FANDEL kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
François ENGELS kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Romain LANNERS kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Christiane BERTRAND-SCHAUL kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
René PIZZAFERRI kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Roby SCHADECK kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Viviane GOERGEN kundze |
|
Malta |
valdību |
loceklis |
Edward GRIMA BALDACCHINO kungs |
valdību |
locekle |
Alison SCERRI kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Sue VELLA kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Vincent FARRUGIA kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Joseph FARRUGIA kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
John SCICLUNA kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Emmanuel MICALLEF kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
William PORTELLI kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Charles MAGRO kungs |
|
Nīderlande |
valdību |
loceklis |
Louis GEELHOED kungs |
valdību |
locekle |
Korrie LOUWES kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Vanessa MONFILS kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Hans KOOLE kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
André VAN DER LEEST kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
L. M. VAN HOOGSTRATEN-VAN EMBDEN ANDRES kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Arjan PLOEGMAKERS kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
R.C. ROELOFSE kungs |
|
Polija |
valdību |
locekle |
Adriana NIEDOSZEWSKA kundze |
valdību |
loceklis |
Piotr STRONKOWSKI kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Anna MICKIEWICZ kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Andrzej JANKOWSKI kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Wiesław SINKIEWICZ kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Magda KOPCZYNSKA kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Katarzyna SOSNOWSKA kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Michał MENES kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Agata BARANOWSKA-GRYCUK kundze |
|
Portugāle |
valdību |
loceklis |
António VALADAS DA SILVA kungs |
valdību |
loceklis |
Luís COSTA kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
José REALINHO DE MATOS kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Clara GUERREIRO kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Helena LEAL kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
António ABRANTES kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Eugénio Óscar GARCIA DA ROSA kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Maria Leonor MALTEZ PARREIRA CORTEZ DOS SANTOS kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Ana Paula MATA BERNARDO kundze |
|
Spānija |
valdību |
locekle |
Carlos TORTUERO MARTIN kundze |
valdību |
loceklis |
Gonzalo GÓMEZ DE VILLALOBOS kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Miguel COLINA ROBLEDO kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
José Isaías RODRIGUEZ GARCIA CARO kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Begoña MORTON kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Ana BELTRÁN BLÁSQUEZ kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Ana HERMOSO kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Luis GALIANO RÁBAGO kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Laura GONZÁLEZ DE TXABARRI kundze |
|
Slovākija |
valdību |
locekle |
Andrea KOSTOLNÁ kundze |
valdību |
loceklis |
Ivan HROMADA kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Anna NOGOVÁ kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Peter MASARYK kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Daniel HRDINA kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Viola KROMEROVÁ kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Jozefa ŠVIRECOVÁ kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Milan BUŠO kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Margita ANČICOVÁ kundze |
|
Slovēnija |
valdību |
locekle |
Staša BALOH PLAHUTNIK kundze |
valdību |
locekle |
Nastja STERGAR kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
… |
|
darba devējus |
locekle |
Janja MEGLIČ kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Nina GLOBOČNIK kundze |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Sonja SPOLJARIČ kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Jure SNOJ kungs |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Stane KOŠIR kungs |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Jurij AHAČIČ kungs |
|
Somija, |
valdību |
loceklis |
Pertti TOIVONEN kungs |
valdību |
locekle |
Merja NIEMI kundze |
|
valdību |
locekļa aizstājēja |
Eeva-Liisa KOIVUNEVA kundze |
|
darba devējus |
locekle |
Riitta WÄRN kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Heikki SÚOMALAINEN kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājējs |
Jukka AHTELA kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Eine MIKKONEN kundze |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Mervi HUUSKONEN kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Heikki LIEDE kungs |
|
Zviedrija |
valdību |
locekle |
Mari MILD kundze |
valdību |
loceklis |
Ingmar PAULSSON kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Lars STENSTRÖM kungs |
|
darba devējus |
locekle |
Gunilla SAHLIN kundze |
|
darba devējus |
loceklis |
Torgny LJUNGQVIST kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Vivi JACOBSON LIBIETIS kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Thomas FREDEN kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Erika KJELLSTRAND kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājēja |
Charlotta KRAFFT kundze |
|
Apvienotā Karaliste |
valdību |
loceklis |
Gordon PURSGLOVE kungs |
valdību |
loceklis |
Ken LAMBERT kungs |
|
valdību |
locekļa aizstājējs |
Tim FIGURES kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Anthony THOMPSON kungs |
|
darba devējus |
loceklis |
Martin MORTON kungs |
|
darba devējus |
locekļa aizstājēja |
Anne LINDSAY kundze |
|
darba ņēmējus |
loceklis |
Alan MANNING kungs |
|
darba ņēmējus |
locekle |
Liz SMITH kundze |
|
darba ņēmējus |
locekļa aizstājējs |
Joe FEARNEHOUGH kungs |
Komisija
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/9 |
Euro maiņas kurss (1)
2005. gada 11. oktobris
(2005/C 252/02)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,2022 |
JPY |
Japānas jēna |
137,22 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4622 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,6865 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,3353 |
CHF |
Šveices franks |
1,5474 |
ISK |
Islandes krona |
73,71 |
NOK |
Norvēģijas krona |
7,845 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9555 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5731 |
CZK |
Čehijas krona |
29,54 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
249,96 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6968 |
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
PLN |
Polijas zlots |
3,875 |
RON |
Rumānijas leja |
3,5872 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,52 |
SKK |
Slovākijas krona |
38,767 |
TRY |
Turcijas lira |
1,6207 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,5929 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4203 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,3258 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,7318 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0298 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 249,69 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
7,8378 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,7233 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3805 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 106,15 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,5342 |
PHP |
Filipīnu peso |
67,083 |
RUB |
Krievijas rublis |
34,337 |
THB |
Taizemes bats |
49,162 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/10 |
VALSTS — ITĀLIJA
Valsts atbalsts C 61/2003 (ex NN 42/2001) — Legge Aeronautica n. 808/85 — paplašināt procesu
Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu
(2005/C 252/03)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Ar vēstuli, kura datēta 22.6.2005., kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Itālijai par savu lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paplašināt paredzēto procedūru attiecībā uz minētajiem pasākumiem, kas uzsākti saskaņā ar 2003. gada 1. oktobra Lēmumu C(2003) 3374 galīgais, kas publicēts OV C 16, 22.1.2004., 2. lpp.
Viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas atsauksmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, adresējot to:
Commission of the European Communities |
Competition DG |
State Aid Greffe |
BE-1000 Brussels |
Fakss Nr.: (32-2) 296 12 42 |
Visās vēstulēs lūdzu norādīt lietas nosaukumu un numuru.
Šīs piezīmes tiks darītas zināmas Itālijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
ITĀLIJAS VALDĪBAS SŪTĪTĀS VĒSTULES KOPSAVILKUMS
Itālija 1984. gada 20. oktobrī ziņoja Komisijai par 1985. gada 4. decembra Likumu 808/85 “Interventi per lo sviluppo e l'accrescimento di competitività delle industrie operanti nel settore aeronautico” (turpmāk “Likums 808/85”) un Komisija to apstiprināja 1986. gada 14. maijā saskaņā ar Valsts atbalsta noteikumiem.
Atbilstīgi Likumam 808/85, valsts drīkst finansēt daļu no izdevumiem, kas saistīti ar Itālijas uzņēmumu pētījumu un attīstības projektiem aeronavigācijas nozarē. Finansējums tiek piešķirts aizdevumu veidā, kārtība kompensāciju piešķiršanai tiek izskatīta, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu.
Pieņemot Likumu 808/85 saskaņā ar Valsts atbalsta noteikumiem, Komisija atgādināja Itālijas iestādēm par saistībām ziņot par katru liela apjoma valsts atbalstu atsevišķi, lai pirms atbalsta piešķiršanas Komisija to varētu apstiprināt atbilstīgi Valsts atbalsta noteikumiem.
Kopš Likuma 808/85 pieņemšanas Komisijai netika ziņots par nevienu liela apjoma atbalsta gadījumu. Pēc Komisijas sūdzības 2000. gadā attiecībā uz iepriekš minēto, Itālijas iestādes atzina, ka par 13 liela apjoma individuāla atbalsta piešķiršanas gadījumiem, piemērojot Likumu Nr. 808/85, netika ziņots Komisijai.
Komisija analizēja šos gadījumus un 2003. gada 1. oktobrī secināja, ka nav ceļami iebildumi par 7 (no 13) atbalsta gadījumu atbilstību kopējam tirgum, bet joprojām ir nopietnas šaubas par atlikušo 6 gadījumu atbilstību. Komisija uzsāka procedūras EK Līguma 88. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz pēdējiem 6 gadījumiem (1).
Minēto secinājumu pamatā ir hipotēze, ka piešķirtie aizdevumi piešķirti saskaņā ar Likumu 808/85 bez procentiem, bet aizdevums atmaksājams vienmēr pilnā apjomā. […] (2).
Iepriekš minētās procedūras laikā Francija un trešā persona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, iesniedza komentārus, kas pārsniedza procedūras prasības (6 gadījumi) un bija attiecināmi uz visa Likuma Nr. 808/85 piemērošanu.
Saskaņā ar informāciju, ko sniedza trešās personas, piešķirtie aizdevumi atbilstīgi Likumam Nr. 808/85 ne vienmēr būs jāatmaksā pilnā apmērā. Atmaksājamās pamatsummas saistību apjoms praksē būs saistīts ar pārdošanas apjomu. Turklāt, minētās trešās personas apgalvoja, ka Itālija nevarēja ziņot Komisijai par vairāk nekā 13 jau minētajiem liela apjoma atbalsta gadījumiem, par kuriem tā sākotnēji informēja Komisiju.
Trešās personas uzrādīja dokumentus, kas apstiprināja viņu apgalvojumus. Pārējos dokumentus atrada Komisija. Kad Itālijas iestādēm jautāja par šo tēmu, tās noliedza trešo personu apgalvojumus.
Pēc Komisijas pieprasījuma Itālijas iestādes iesniedza izrakstus no individuālo atbalstu juridiskā pamata aizdevumu piešķiršanai sešos gadījumos, kurus izskatīja saskaņā ar minētajām procedūrām. Minētie izraksti bija pārāk nepilnīgi, lai Komisija gūtu noteiktu priekšstatu par šo aizdevumu pamatsummu atmaksu saistībām šajos gadījumos. Itālijas iestādes atteicās sniegt pilnu minēto juridisko pamatu tekstu, aizbildinoties ar valsts drošības interesēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto Komisija secināja, ka pastāv nopietnas šaubas par precīzu aizdevumu pamatsummas atmaksas kārtību saskaņā ar Likumu Nr. 808/85. Šādai kārtībai būtu būtiska ietekme uz atbalsta atbilstību, jo aizdevuma bruto ekvivalents ir lielāks, ja pamatsumma nav jāatmaksā, nekā gadījumā, ja tikai piešķirts atbrīvojums no procentu maksājuma. Aizdevuma bruto ekvivalents ir būtisks, nosakot atbalsta intensitātes, kas savukārt ir noteicošas lemjot par to, vai atbalsts pētījumiem un attīstībai atbilst Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (3).
Turklāt Komisija arī secināja, ka pastāv nopietnas bažas par turpmākiem, bez jau sākotnēji atzītajiem 13, liela apjoma individuālā atbalsta gadījumiem, par kuriem netiek ziņots.
Jaunās bažas pārsniedz 2003. gada 1. oktobrī uzsākto procedūru apjomu, ne tikai tādēļ, ka tās attiecas uz jautājumiem, kas netika skarti šo procedūru sakarā, bet arī tādēļ, ka tās attiecas ne tikai uz 6 gadījumiem.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija nolemj paplašināt EK Līguma 88. panta 2. daļā noteiktās procedūras darbības jomu, iekļaujot tajā bažas par aizdevumu pamatsummu atmaksāšanas kārtību un uz iespējamo citu liela apjoma individuālā atbalsta esību, kā arī paplašināt šo šaubu darbības jomu uz pilnu Likuma Nr. 808/85 piemērošanu. Minētais paplašinājums attiecas tikai uz Likuma Nr. 808/85 piemērošanu civiliem mērķiem.
Saskaņā ar 14. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, jebkurš nelikumīgs atbalsts var tikt atprasīts no saņēmēja.
VĒSTULES TEKSTS
«La Commissione informa l'Italia che dopo aver esaminato le informazioni fornite dalle autorità italiane sulla misura in oggetto e sulla base delle indagini da essa svolte, ha deciso di estendere l'ambito del procedimento di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE avviato con decisione C(2003)3374 def. dell'1.10.2003.
I. IL PROCEDIMENTO
1. |
L'1.10.2003 la Commissione ha avviato il procedimento di indagine formale (di seguito: “il procedimento di indagine originario”) nei confronti di sei casi di aiuto di importo elevato a favore di progetti di Ricerca e sviluppo (di seguito: “R&S”) che non erano stati notificati dall'Italia. |
2. |
Per le fasi procedurali precedenti la succitata decisione della Commissione dell'1.10.2003, si rinvia alla sezione 1 di detta decisione. |
3. |
Il 22.1.2004 la decisione di avviare il procedimento di indagine formale è stata pubblicata nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea (4). |
4. |
Con lettera del 3.2.2004, registrata dalla Commissione il 4.2.2004, l'Italia ha presentato le sue osservazioni sul procedimento avviato. |
5. |
Con lettera del 20.2.2004, registrata dalla Commissione lo stesso giorno, la Francia ha inviato osservazioni in merito. |
6. |
Con lettera del 20.2.2004, registrata dalla Commissione il 23.2.2004, Finmeccanica ha inviato osservazioni sul procedimento di indagine originario. |
7. |
Con lettera del 18.2.2004, registrata dalla Commissione il 23.2.2004, l'Italia ha presentato una versione emendata delle sue osservazioni sul procedimento di indagine originario. |
8. |
Con lettera del 23.2.2004, registrata dalla Commissione lo stesso giorno, un terzo interessato che intendeva rimanere anonimo (in prosieguo “il terzo interessato anonimo”) ha presentato osservazioni sul procedimento di indagine originario. |
9. |
Con lettera D/52115 del 22.3.2004, le osservazioni pervenute alla Commissione sono state trasmesse all'Italia. |
10. |
Con lettera del 26.5.2004, registrata dalla Commissione il 28.5.2004, l'Italia ha replicato alle succitate osservazioni. |
11. |
Con lettera dell'1.7.2004, registrata dalla Commissione il 6.7.2004, il terzo interessato anonimo ha fornito ulteriori informazioni concernenti l'applicazione della Legge n. 808 del 4 dicembre 1985, “Interventi per lo sviluppo e l'accrescimento di competitività delle industrie operanti nel settore aeronautico” (in prosieguo la Legge n. 808/85 oppure “la legge”) legge che costituisce la base giuridica dei sei casi interessati dal procedimento di indagine originario. |
12. |
Con lettera del 3.8.2004, registrata dalla Commissione il 4.8.2004, l'Italia ha fornito ulteriori informazioni sulla Legge n. 808/85 e sull'applicazione della stessa ai casi in esame nell'ambito del procedimento di indagine originario. |
13. |
Con lettera del 19.8.2004, registrata dalla Commissione il 20.8.2004, il terzo interessato anonimo ha inviato ulteriori informazioni sulla Legge n. 808/85 e sull'applicazione della stessa a casi singoli. |
14. |
Con lettera D/56489 del 13.9.2004, la Commissione ha chiesto ulteriori informazioni sui casi in esame nell'ambito del procedimento di indagine originario. |
15. |
Con lettera del 20.9.2004, registrata dalla Commissione il 22.9.2004, il terzo interessato anonimo ha fornito ulteriori informazioni sulla Legge n. 808/85 e sull'applicazione della stessa a casi singoli. |
16. |
Con lettera del 30.9.2004, registrata dalla Commissione l'1.10.2004, l'Italia ha risposto alla succitata lettera della Commissione D/56489 del 13.9.2004. |
17. |
Con lettera D/57276 del 12.10.2004, la Commissione ha avvertito l'Italia che riteneva che avesse fornito risposte incomplete alla sua lettera D/56489 del 13.9.2004. La Commissione ha fatto presente all'Italia la sua richiesta, precisando che in caso di mancata risposta o di risposta incompleta, avrebbe ingiunto al governo italiano di fornire informazioni ai sensi dell'articolo 10, paragrafo 3 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio del 22 marzo 1999 recante modalità di applicazione dell'articolo 93 del trattato CE (5) (in prosieguo “il regolamento di procedura”). |
18. |
Con lettera del 15.10.2004, registrata dalla Commissione lo stesso giorno e con lettera del 22.10.2004, registrata dalla Commissione il 25.10.2004, l'Italia ha risposto alla succitata lettera della Commissione D/57276 del 12.10.2004. |
19. |
Il 10.12.2004 la Commissione ha deciso di ingiungere all'Italia di fornire informazioni (6) ed ha richiesto una risposta completa agli interrogativi sollevati nella succitata lettera D/56489 del 13.9.2004. La decisione è stata notificata all'Italia il 13.12.2004, con lettera n. C(2004)5009 del 10.12.2004. |
20. |
Con lettera del 23.12.2004, registrata dalla Commissione lo stesso giorno, l'Italia ha chiesto una proroga del termine fissato per rispondere all'ingiunzione di inviare informazioni. La proroga è stata concessa con lettera D/50036 del 5.1.2005. |
21. |
Con lettera del 19.1.2005, registrata dalla Commissione il 21.1.2005, l'Italia ha risposto all'ingiunzione di fornire informazioni. |
22. |
Con lettera del 10.3.2005, registrata dalla Commissione il 14.3.2005, l'Italia ha inviato un complemento di informazioni alla sua risposta all'ingiunzione di fornire informazioni. |
II. DESCRIZIONE DELL'AIUTO
2.1. Il regime — Legge n. 808/85
23. |
La Legge n. 808/85 era stata notificata alla Commissione ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 3 (7), del trattato CE con lettera del 20.10.1984. |
24. |
La legge prevedeva tre tipi di possibili interventi da parte dello Stato a favore di società del settore aeronautico. Dei tre tipi di intervento, ne sussiste soltanto uno risalente a quell'epoca e forma oggetto della presente decisione, più precisamente gli interventi disciplinati dall'articolo 3, lettera a) della legge. |
25. |
Tali interventi consistono nel finanziamento da parte dello Stato di una parte dei costi dei progetti di Ricerca e sviluppo realizzati da società italiane in collaborazione con società straniere nel settore aeronautico. |
26. |
La Legge n. 808/85 stabilisce che i finanziamenti dello Stato devono essere restituiti mediante quote sul ricavato della vendita dei prodotti oggetto del programma […] determinate in relazione ai previsti risultati commerciali ed economici. La legge stabilisce inoltre che dette modalità saranno fissate dalla disciplina di attuazione. |
27. |
La Legge, quale notificata alla Commissione, prevedeva una dotazione di 690 miliardi di ITL per detti interventi, da spendere nel periodo 1985-1989. |
28. |
La legge era stata autorizzata dalla Commissione, con lettera del 14.5.1986 (8), a titolo di aiuto di Stato compatibile con il trattato CE. Nella lettera la Commissione prendeva atto del fatto che le modalità esatte del finanziamento pubblico, in particolare per quanto riguarda i rimborsi, sarebbero state fissate successivamente per ciascun progetto specifico. Essa faceva presente alle autorità italiane che la disciplina, che all'epoca era appena stata adottata, degli aiuti di Stato per la Ricerca e sviluppo (9) prevedeva la notifica individuale alla Commissione di aiuti alla Ricerca e sviluppo concessi nel quadro di regimi di aiuti di Stato autorizzati a favore di progetti di costo superiore a 20 milioni di ECU. |
29. |
Le autorità italiane non hanno mai notificato alla Commissione ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE casi singoli di applicazione della legge. |
30. |
La legge originariamente notificata è stata rifinanziata varie volte dopo il 1989, ma nessun rifinanziamento è stato notificato alla Commissione ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE. |
31. |
Dopo l'entrata in vigore dell'attuale disciplina comunitaria per gli aiuti di Stato alla Ricerca e sviluppo (10), le autorità italiane, con lettera datata 27.3.1996 (A/32247), hanno accettato le misure utili proposte dalla Commissione in tale disciplina, riguardanti l'obbligo di notifica di tutti i progetti individuali di ricerca che superano il costo di 25 milioni di ECU e per i quali viene proposta la concessione di aiuti di equivalente sovvenzione lorda superiore a 5 milioni di euro. |
32. |
Negli anni 2001-2002, tra la Commissione e le autorità italiane vi è stato uno scambio di corrispondenza (11) sul regime in questione allo scopo di modificare il regime per renderlo conforme ai criteri della succitata disciplina comunitaria per gli aiuti di Stato alla Ricerca e sviluppo. |
33. |
Lo scambio di corrispondenza aveva portato all'adozione da parte dell'Italia di un testo volto ad applicare i criteri di detta disciplina (12). In seguito all'invio alla Commissione di detto documento, in data 22.11.2002, la Commissione aveva chiuso il caso con lettera del 18.12.2002. |
34. |
Da notare che nel quadro di detta corrispondenza la Commissione si è riferita al regime di aiuti come aiuto esistente. |
2.2. La denuncia originaria
35. |
Il 19.10.1999 è pervenuta alla Commissione una denuncia concernente aiuti di Stato concessi illegalmente in base alla Legge n. 808/85. |
36. |
Secondo il denunciante, l'Italia avrebbe concesso un certo numero di aiuti di Stato, ai sensi della Legge n. 808/85, al di là della soglia che fa scattare la notifica individuale, senza darne prima notifica alla Commissione. |
37. |
Dopo aver ricevuto una richiesta di informazioni dalla Commissione, le autorità italiane hanno informato la Commissione che tali aiuti erano effettivamente stati concessi. Secondo le autorità italiane si sarebbe trattato di tredici casi di aiuti singoli. Le autorità italiane hanno fornito l'elenco di questi tredici casi (in prosieguo “i tredici casi”) nonché ragguagli sul loro contenuto. |
38. |
Le autorità italiane hanno indicato che in ciascuno dei tredici casi l'aiuto era stato concesso sotto forma di prestito agevolato senza corresponsione di interessi. Tuttavia il capitale prestato doveva comunque essere restituito integralmente, secondo uno scadenzario prestabilito per ciascun caso singolo. Lo scadenzario è stato fornito. |
39. |
Le autorità italiane hanno calcolato l'equivalente sovvenzione lordo dei prestiti applicando il metodo indicato nell'allegato I, sezione 3, degli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale (13). A tal fine avevano utilizzato il tasso di riferimento comunitario e il tasso di sconto applicabili all'Italia, maggiorati di un premio di rischio per tener conto del rischio sostenuto dai singoli progetti di Ricerca e sviluppo in questione. |
40. |
La Commissione ha analizzato ciascuno dei tredici casi e, con decisione dell'1.10.2003 (14), ha concluso che:
|
41. |
Ciò premesso la Commissione non aveva sollevato obiezioni rispetto ai primi sette aiuti singoli, mentre aveva avviato il procedimento di indagine formale ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 2 del trattato CE nei confronti degli ultimi sei (in prosieguo “i sei casi”). |
42. |
Per giungere a tale conclusione la Commissione, nel suo ragionamento, si era sempre basata sulla presunzione che […] (18) la forma degli aiuti come aiuto agevolato il cui capitale è sempre rimborsabile integralmente. Ciò significava, in particolare, che l'equivalente sovvenzione lordo poteva essere calcolato utilizzando il metodo di cui all'allegato I, sezione 3, degli orientamenti sugli aiuti di Stato a finalità regionale. |
43. |
Quest'ipotesi di base era stata un fattore determinante ai fini del risultato della valutazione della Commissione, in particolare per il fatto che l'equivalente sovvenzione lordo dell'aiuto è un fattore cruciale per determinare se un aiuto singolo ecceda la soglia richiesta per la notifica individuale (19). |
2.3. Nuove questioni sollevate nel corso del procedimento
44. |
La Commissione ha pubblicato l'avvio del procedimento concernente i sei casi nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea del 22.1.2004. Come prevede il regolamento di procedura, con la pubblicazione dell'avviso la Commissione ha invitato gli Stati membri e i terzi interessati a trasmetterle le loro osservazioni sul caso in esame. |
45. |
Tre terzi hanno inviato osservazioni alla Commissione, più precisamente: Finmeccanica — attuale proprietario dei beneficiari degli aiuti –, la Francia e un terzo interessato, che ha preferito mantenere l'anonimato. |
46. |
Tutti i terzi interessati hanno rinviato osservazioni sui dubbi espressi dalla Commissione circa i sei casi. |
47. |
Tuttavia, sia la Francia che il terzo interessato anonimo hanno anche inviato commenti di carattere più generale che vanno al di là dell'ambito del procedimento. A loro avviso, il capitale dei prestiti concessi in base alla Legge n. 808/85, inclusi i tredici casi, non sarebbe sempre rimborsato integralmente. Inoltre vi sarebbero stati molti altri casi di aiuti singoli, oltre ai tredici in questione, eccedenti le soglie richieste per la notifica individuale che non sarebbero mai stati notificati dall'Italia. |
48. |
Ai sensi dell'articolo 6, paragrafo 2, del regolamento di procedura le osservazioni ricevute sono comunicate allo Stato membro interessato. Dato che le osservazioni concernenti i sei casi erano state inviate congiuntamente a commenti di carattere più generale e formavano un tutto unico, erano state trasmesse congiuntamente all'Italia. |
49. |
Pertanto l'Italia aveva già avuto la possibilità di esprimersi anche riguardo a questi commenti di carattere più generale. Tale opportunità non pregiudica il diritto dell'Italia di esprimere nuovamente il suo punto di vista nel quadro dell'estensione del procedimento, risultante dalla presente decisione. |
In merito al rimborso dei capitali prestati
50. |
Secondo la Francia e il terzo interessato anonimo, le autorità italiane non avrebbero descritto correttamente la forma degli aiuti concessi in base alla Legge n. 808/85. |
51. |
In particolare, diversamente da quanto sostengono le autorità italiane, il capitale dei prestiti concessi in virtù della Legge n. 808/85 non sarebbe sempre rimborsabile integralmente. Di fatto il capitale dei prestiti verrebbe rimborsato unicamente in caso di successo commerciale dei programmi cui sia stato destinato. In caso di insuccesso la restituzione di parte o della totalità del capitale del prestito verrebbe annullata. Va sottolineato che, secondo la Francia e il terzo interessato anonimo, ciò varrebbe non solo per i sei casi o per i tredici casi, bensì per tutta l'applicazione della Legge n. 808/85. |
52. |
Interrogate sui particolari del meccanismo di rimborso dei prestiti, più precisamente sul legame tra rimborso e vendite, le autorità italiane hanno ribadito la loro dichiarazione, ossia che il capitale dei prestiti è sempre rimborsato integralmente (20). Esse hanno aggiunto che il legame tra vendite e rimborso di fatto verrebbe stabilito ex ante in quanto i tempi per il rimborso dei prestiti si baserebbero sulle previsioni di vendita. Nel caso in cui le vendite risultassero inferiori alle previsioni fatte ex ante, la società sarebbe comunque tenuta a rimborsare il prestito secondo i tempi previsti. |
53. |
Successivamente, il terzo interessato anonimo ha presentato un ulteriore documento a sostegno della sua posizione (21). Si tratta di una relazione di una grande banca d'investimento […]. In tale relazione, […], la banca scrive che Finmeccanica avrebbe dichiarato che “il capitale deve essere rimborsato soltanto quando le consegne eccedano un determinato volume[…] per cui Finmeccanica ha rimborsi molto bassi da effettuare[…] ed è molto meno probabile che debba restituire tutto l'anticipo”. |
54. |
Per valutare dettagliatamente se e in base a quale meccanismo il capitale dei prestiti debba essere rimborsato, la Commissione ha chiesto alle autorità italiane di fornirle una copia dei singoli decreti di concessione per i sei casi. |
55. |
Le autorità italiane, in un primo tempo, hanno fornito alla Commissione estratti dei decreti di concessione che però non ne comprendevano i considerando. Le autorità italiane sostenevano infatti che i considerando non potevano essere forniti alla Commissione per ragioni di sicurezza nazionale. Di fatto, i considerando dei decreti di concessione di aiuti in base alla Legge n. 808/85 sarebbero identici sia per i prodotti civili che per quelli militari. Pertanto, benché i sei casi riguardino l'aviazione civile, i considerando dei relativi decreti di concessione conterrebbero anch'essi questioni concernenti la sicurezza nazionale. |
56. |
Gli estratti dei decreti di concessione forniti dalle autorità italiane non hanno permesso alla Commissione di elaborare un'opinione definitiva sulle condizioni previste per il rimborso dei prestiti. |
57. |
In particolare, l'articolo dei decreti di concessione concernente il rimborso (22) è scritto in maniera ambigua in quanto stabilisce che l'aiuto “verrà restituito mediante quote progressive calcolate sulla base degli incassi relativi alle vendite …” ma aggiunge che ciò avverrà secondo le modalità dei decreti di concessione, inclusa una tabella con uno scadenzario prestabilito per i rimborsi, il cui totale rappresenta il 100 % del capitale prestato |
58. |
Nessuno degli estratti forniti contiene disposizioni atte a risolvere questi due aspetti che sembrano contraddittori. Poiché non si poteva escludere che una disposizione del genere figurasse nelle parti mancanti dei testi, la Commissione ha ingiunto all'Italia di fornirle informazioni (23) ed ha richiesto il testo integrale dei decreti di concessione. |
59. |
Le autorità italiane inizialmente (24) hanno rifiutato di fornire altre informazioni, sostenendo ancora una volta, che la rivelazione di altri elementi contenuti nei testi avrebbe inciso su interessi di sicurezza nazionale dell'Italia. |
60. |
Successivamente, le autorità italiane hanno fornito alla Commissione versioni più complete dei decreti di concessione che includevano, oltre agli estratti già forniti, l'intestazione del ministero, le firme delle parti e la maggior parte dei considerando dei decreti di concessione. Tuttavia alcuni considerando continuavano a mancare. |
61. |
Ciò nonostante, il testo più completo contenuto nelle nuove versioni non ha permesso di risolvere in maniera convincente l'apparente contraddizione delle disposizioni relative alla restituzione dei prestiti. |
62. |
Alla fine, dopo che le autorità italiane le avevano fornito documenti più completi, la Commissione ha appreso l'esistenza di una relazione della Corte dei conti sull'applicazione della Legge n. 808/85 (25). |
63. |
Nella sezione 6 di detto documento, la Corte dei conti analizza la situazione dei rimborsi. |
64. |
In questa sezione la Corte dei conti cita un decreto ministeriale (26), che fisserebbe il meccanismo previsto per il rimborso dei prestiti concessi in base alla Legge n. 808/85. Questo decreto ministeriale non è mai stato trasmesso alla Commissione dalle autorità italiane né sembra che sia stato reso pubblico in Italia. La Corte dei conti lo cita unicamente con il numero di registrazione presso la Corte. |
65. |
Secondo la Corte dei conti, il meccanismo istituito nel succitato decreto ministeriale stabilirebbe, in particolare, che i rimborsi previsti siano indicati in una tabella contenente le rate da restituire allo Stato. |
66. |
Tuttavia non sarebbe stato necessario rispettare lo scadenzario figurante in questa tabella se il programma non riportava il successo tecnico o economico inizialmente previsto. In particolare l'articolo 3 del decreto ministeriale stabilisce che “qualora per motivazioni commerciali e/o economiche il programma venisse chiuso prima del completamento della restituzione del finanziamento … l'impresa inoltrerà apposita dichiarazione al ministero dell'Industria, del commercio e dell'artigianato; successivamente non sarà tenuta agli adempimenti”. |
67. |
La Corte dei conti prosegue affermando che l'incidenza delle quote dei rimborsi dei finanziamenti varia dallo 0,86 % all'80,18 %,precisa che l'importo totale dei rimborsi effettuati incide sul totale dei finanziamenti concessi per una quota pari a 68,92 % (27) e spiega che in taluni casi i rimborsi sono stati posticipati o non hanno avuto luogo. |
In merito ad ulteriori casi non notificati di aiuti singoli di importo elevato
68. |
La Francia e il terzo interessato anonimo presentano elenchi di altri programmi diversi dai tredici casi che avrebbero fruito di aiuti in base alla Legge n. 808/85 di importo superiore alle soglie richieste per la notifica individuale, che, ciò nonostante non sarebbero stati notificati alla Commissione. |
69. |
Mentre le autorità francesi non indicano la loro fonte di informazione su questi eventuali altri casi non notificati, il terzo interessato anonimo cita relazioni del governo italiano al Parlamento quale sua principale fonte di informazione al riguardo. |
70. |
La seguente tabella elenca i progetti che, secondo le autorità francesi e secondo il terzo interessato anonimo, non sarebbero stati notificati, insieme ai commenti delle autorità italiane.
[…] |
71. |
Da notare che le cifre fornite dai terzi e riassunte sopra indicano gli importi prestati anziché l'equivalente sovvenzione lordo. Il rapporto tra importo del prestito e equivalente sovvenzione lordo dipende dalla modalità di rimborso degli aiuti. Come si è già osservato, i terzi e le autorità italiane non concordano su dette modalità. |
72. |
Interrogate al riguardo, le autorità italiane hanno spiegato che le cifre provenienti dai terzi erano, almeno in parte, incorrette. In particolare le relazioni che il terzo interessato anonimo cita come fonte principale di informazione conterrebbero soltanto ipotesi di eventuali aiuti futuri. Non tutti i progetti presi in considerazione in dette relazioni ai fini dell'aiuto sarebbero stati effettivamente avviati. Inoltre, alcuni dei progetti che sono stati avviati non avrebbero beneficiato di aiuto o avrebbero ricevuto meno aiuto di quanto inizialmente previsto nelle relazioni. Infine, alcuni dei progetti sarebbero di natura militare. |
III. VALUTAZIONE
3.1. Sussistenza di aiuto ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE
73. |
Una misura costituisce aiuto ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE quando, attraverso la concessione di risorse statali, reca un vantaggio selettivo in termini di concorrenza e incide sugli scambi intracomunitari. |
74. |
I prestiti accordati in virtù della Legge n. 808/85 chiaramente sono selettivi, non foss'altro in quanto ne fruiscono unicamente imprese attive nel settore aeronautico. |
75. |
I prestiti in questione sono concessi tramite fondi provenienti dal bilancio dello Stato e quindi comportano risorse statali. |
76. |
I prestiti sono senza corresponsione di interesse per cui conferiscono un vantaggio alle imprese che ne fruiscono rispetto alle imprese che finanziano i propri progetti ricorrendo al mercato. |
77. |
Infine, nella maggior parte dei casi, i progetti in questione riguardano prodotti (elicotteri, piccoli aeromobili o talvolta parti di aeromobili più grandi) caratterizzati da importanti scambi intracomunitari. |
3.2. Dubbi espressi dalla Commissione
78. |
Da quando la Commissione ha avviato l'indagine in merito alla denuncia originaria concernente l'applicazione della Legge n. 808/85, le autorità italiane hanno continuato a sostenere che, almeno per i tredici casi, gli aiuti concessi in virtù della legge erano sì stati accordati sotto forma di prestiti agevolati, senza corresponsione di interesse, ma che il capitale dei medesimi è sempre rimborsabile integralmente. |
79. |
La Francia e il terzo interessato anonimo contestano tale tesi. A loro avviso i capitali prestati devono essere restituiti soltanto nella misura in cui i programmi in questione riscuotano successi commerciali (33). |
80. |
La Commissione ha cercato di stabilire quale di queste posizioni sia corretta, almeno per i sei casi che formavano oggetto del procedimento nel corso del quale erano intervenuti la Francia e il terzo interessato anonimo. |
81. |
Occorre innanzitutto notare che sia la posizione dell'Italia che della Francia e del terzo interessato anonimo sono compatibili con il testo della legge quale notificato alla Commissione nel 1984. |
82. |
Tale testo stabilisce che “i finanziamenti vanno restituiti senza corresponsione di interessi, mediante quote sul ricavato della vendita dei prodotti oggetto del programma in collaborazione, determinate in relazione ai previsti risultati commerciali ed economici” (34). |
83. |
Il testo effettivamente indica che le modalità di rimborso possono dipendere dalle vendite. Le modalità per il rimborso di un prestito possono comprendere l'importo del capitale che deve essere restituito e/o i tempi previsti per il rimborso. |
84. |
Pertanto sia la posizione dell'Italia (che soltanto i tempi di rimborso dipendono dalle vendite) che quella della Francia e del terzo interessato anonimo (che non solo i tempi di rimborso, ma anche le quote da rimborsare dipendono dalle vendite) sono compatibili con il testo della legge. |
85. |
Per stabilire quale delle due posizioni sia corretta si dovrebbero quindi esaminare le specifiche modalità di esecuzione che, come stabilisce la legge originaria e come ha indicato la Commissione nella decisione del 1986 sulla legge in questione (35) dovrebbero essere fissate da altri testi. |
86. |
Pertanto l'accesso alla base giuridica dei sei casi, in particolare al testo integrale di detti decreti di concessione, probabilmente avrebbe permesso alla Commissione di formulare una conclusione al riguardo. |
87. |
La Commissione osserva che l'Italia ha rifiutato di concederle l'accesso al testo integrale di detti decreti di concessione in questione. La Commissione prende atto della tesi sostenuta dall'Italia a questo proposito concernente gli interessi di sicurezza nazionale. Pur non pronunciandosi in questa fase dell'analisi sul contenuto di tale tesi, la Commissione osserva che l'impossibilità di accedere al testo integrale di siffatti documenti cruciali può unicamente suscitare dubbi circa le rivendicazioni delle autorità italiane. |
88. |
Tali dubbi sono rafforzati dall'apparente incoerenza degli estratti dei testi che sono stati forniti. La mancanza di coerenza è ancora più rilevante dato che questi testi dovevano chiarire le disposizioni generali della legge. |
89. |
I dubbi sono peraltro ulteriormente rafforzati dalla summenzionata relazione della banca e, da ultimo, dalla relazione della Corte dei conti che sembrano contraddire la posizione delle autorità italiane. |
90. |
Considerato quanto sopra, la Commissione nutre seri dubbi sul fatto che i capitali prestati in base alla Legge n. 808/85 siano sempre integralmente restituiti. |
91. |
La Commissione sottolinea che la questione se i capitali prestati debbano essere rimborsati integralmente in tutte le occasioni oppure se debbano essere rimborsati soltanto in funzione del successo commerciale dei programmi ha un notevole peso su un certo numero di criteri utilizzati per valutare la compatibilità degli aiuti di Stato per la Ricerca e sviluppo. |
92. |
Infatti l'equivalente sovvenzione lordo di un prestito, il cui capitale non dovesse essere restituito integralmente, sarebbe notevolmente superiore a quella di un prestito in cui solo gli interessi fossero condonati. Se nessun capitale dovesse essere rimborsato, l'equivalente sovvenzione lordo sarebbe pari all'importo del prestito. |
93. |
La prima conseguenza di questo aumento dell'equivalente sovvenzione lordo consisterebbe nel fatto che un maggiore numero di aiuti singoli raggiungerebbe la soglia richiesta per la notifica individuale in base alla disciplina Ricerca e sviluppo, dato che uno dei due criteri di detta soglia è espresso in termini di equivalente sovvenzione lordo. |
94. |
Una seconda conseguenza, non meno importante, consisterebbe nel fatto che aumenterebbero anche le intensità di aiuto. Poiché le intensità di aiuto sono un aspetto importante ai fini della valutazione della compatibilità degli aiuti in base alla disciplina Ricerca e sviluppo, un incremento dell'equivalente sovvenzione lordo potrebbe avere un'incidenza significativa sulla compatibilità dell'aiuto. |
95. |
I dubbi espressi dalla Commissione sulla natura dei prestiti devono quindi essere intesi come inclusivi anche di tutte le potenziali implicazioni del mutamento dell'equivalente sovvenzione lordo in termine di compatibilità degli aiuti con i criteri della disciplina Ricerca e sviluppo. |
96. |
Infine, qualora il rimborso dei capitali prestati fosse effettivamente collegato al successo dei programmi in questione, si potrebbe sostenere che l'aiuto assumerebbe la forma di “anticipi rimborsabili unicamente in caso di successo delle attività di ricerca” ai sensi del punto 5.6 della disciplina Ricerca e sviluppo. |
97. |
In tal caso la Commissione dubiterebbe della compatibilità di questi anticipi con la prassi da essa costantemente seguita per quanto concerne l'applicazione del succitato punto 5.6 (36), per i seguenti motivi: |
98. |
Innanzitutto, è prassi costante della Commissione (37) considerare che le modalità di restituzione di anticipi che sono rimborsabili unicamente in caso di esito positivo dell'attività di ricerca (in prosieguo “anticipi rimborsabili”) si basino su un piano di rimborso fondato su un'ipotesi realistica di vendite. In tal caso, il rimborso dovrebbe quindi essere almeno pari al capitale prestato, maggiorato degli interessi calcolati secondo il tasso di sconto della Commissione in vigore all'epoca della concessione degli anticipi rimborsabili. Inoltre, qualora il successo del programma dovesse superare le previsioni della succitata ipotesi, il piano di rimborso dovrebbe prevedere pagamenti supplementari allo Stato, oltre a quelli summenzionati. |
99. |
In secondo luogo, è prassi della Commissione ritenere che, in ogni caso, l'importo dell'anticipo rimborsabile non ecceda il 40 % dei costi ammissibili per le attività di sviluppo precompetitive e il 60 % dei costi ammissibili per le attività di ricerca industriale ai sensi dell'allegato I della disciplina Ricerca e sviluppo (38). Tale prassi è seguita ormai da anni. In particolare era seguita all'epoca in cui è stata adottata la precedente disciplina Ricerca e sviluppo (39) (40). |
100. |
Considerato quanto sopra la Commissione inoltre nutre seri dubbi sul fatto […] (41) informata di tutti i casi singoli eccedenti le soglie richieste per la notifica individuale, ai sensi sia della decisione originaria del 1986 che delle misure utili accettate dall'Italia nel 1996. |
101. |
A questo proposito la Commissione sottolinea che, come spiegato al punto 94, qualora l'affermazione della Francia e del terzo interessato anonimo circa il rimborso non integrale dei capitali prestati risultasse corretta, il calcolo utilizzato dalle autorità italiane per determinare quali progetti dovevano essere notificati risulterebbe incorretto, traducendosi potenzialmente in molti altri casi che esigerebbero la notifica individuale. |
102. |
La Commissione riconosce che la natura di un determinato tipo di aiuti rende impossibile determinarne ex ante l'equivalente sovvenzione lordo dato che dipenderebbe da ipotesi di evoluzione del mercato. La Commissione ritiene che in tali casi, salvo possano basarsi su statistiche solide e incontestate, gli Stati membri dovrebbero considerare per difetto l'ipotesi peggiore ai fini del calcolo dell'equivalente sovvenzione lordo, per valutare se un aiuto singolo ecceda la soglia richiesta per la notifica individuale. |
103. |
La Commissione prende atto dell'elenco di potenziali aiuti non notificati fornito dalla Francia e dal terzo interessato anonimo. A suo avviso, le autorità italiane non le hanno fornito informazioni chiare e convincenti che le asserzioni dei terzi al riguardo fossero incorrette. |
104. |
In particolare, la spiegazione delle autorità italiane, secondo cui le fonti del terzo interessato anonimo riguardano unicamente ipotesi di sostegni pubblici futuri anziché il sostegno effettivo concesso può essere convincente da un punto di vista teorico. Tuttavia la Commissione ritiene che di fatto, per dissipare i dubbi, le autorità italiane dovrebbero fornire prove concrete per ogni caso singolo attestanti che i sostegni effettivamente concessi, erano indubbiamente diversi dalle ipotesi originarie. |
105. |
Inoltre la Commissione dubita che i progetti AB139 e BA609 possano essere definiti militari, […]. |
106. |
Quanto al progetto AB139, la Commissione rileva, ad esempio, che il sito web di AgustaWestland (42) fornisce il seguente elenco di applicazioni per questo progetto: servizio medico d'urgenza, lotta antincendi, navetta per il capo pilota del porto, applicazione della legge, offshore, ricerca e salvataggio, e VIP/Corporate. La Commissione ritiene che nessuna di queste applicazioni sia militare. |
107. |
Quanto al progetto BA609, la Commissione rileva ad esempio che il sito web di Bell Agusta (43) contiene un elenco di FAQ, in cui, alla domanda “Il BA609 presenta una configurazione sia civile che militare?” la società risponde “Il BA609 attualmente è previsto unicamente con la configurazione civile. La configurazione più vicina a quella militare sarebbe la configurazione FAR [Ricerca e salvataggio] per il velivolo destinato ai guardiacoste. Attualmente non sono disponibili configurazioni militari”. |
3.3. Basi procedurali della presente decisione
108. |
Benché il procedimento di indagine originario riguardasse unicamente i sei casi, e malgrado le osservazioni dei terzi siano state presentate in tale ambito, da quanto sopra si evince chiaramente che i nuovi dubbi sollevati da dette osservazioni vanno ben oltre i sei casi. |
109. |
Fatta salva la precisazione di cui al punto seguente, questi dubbi riguardano tutta l'applicazione della Legge n. 808/85. Di conseguenza riguardano, naturalmente, tutte le applicazioni individuali di detta legge e quindi anche ciascuno dei tredici casi (44), inclusi quelli che erano stati considerati non richiedere la notifica preventiva e quelli sui quali la Commissione non ha sollevato obiezioni nella sua decisione dell'1.10.2003. |
110. |
Tuttavia, a causa del diverso status giuridico in termini di aiuti di Stato delle varie applicazioni della legge, la presente decisione di estensione del procedimento si basa su una serie di aspetti procedurali, a seconda che l'aiuto debba essere considerato esistente oppure illegale. |
111. |
La Commissione osserva che la sua decisione del 1986 non specificava le intensità di aiuto da osservare per progetti al di sotto della soglia di notifica (individuale) ed è consapevole del fatto che la sua corrispondenza amministrativa con le autorità italiane in merito a opportune misure circa la legge in questione, registrata con il numero di aiuto di Stato E 48/2001 (45), definiva tale legge come “aiuto esistente”. |
112. |
Tuttavia aiuti singoli eccedenti le soglie richieste per la notifica individuale, come stabilito nel 1986 e successivamente nel 1996, devono essere considerati come aiuti nuovi. Inoltre, tutte le applicazioni della legge successive alla trasmissione alla Commissione da parte delle autorità italiane, in data 22.11.2002, del testo volto a dare attuazione ai criteri della disciplina Comunitaria degli aiuti di Stato alla Ricerca e Sviluppo del 1996, che non risultassero in linea con detti criteri, come applicati dall'Italia, costituirebbero anch'esse aiuti nuovi o, in ogni caso, attuazione abusiva di aiuti. |
113. |
Pertanto la presente decisione non riguarda progetti individuali sotto la soglia per la notifica individuale, con le eccezioni qui di seguito indicate. I dubbi della Commissione si riferiscono all'applicazione della legge 808/85, inclusi tutti i provvedimenti di concessione individuali il cui ammontare era inferiore alla soglia richiesta per la notifica individuale, adottati a decorrere dal 22.11.2002. A tale riguardo, la presente decisione viene adottata ai sensi dell'articolo 16 del regolamento di procedura. |
114. |
Per quei casi, tra i tredici, che alla data dell'1.10.2003 formavano oggetto di una decisione della Commissione di non sollevare obiezioni (46), la presente decisione è ancora adottata in base all'articolo 16 del regolamento di procedura. Per i due casi per i quali la notifica preventiva non era stata ritenuta necessaria, la presente decisione è assunta ai sensi dell'art.16 così come dell'art.9 del regolamento di procedura. Infatti, qualora i dubbi sulla restituzione dei capitali prestati risultassero fondati, tale decisione si sarebbe basata su informazioni incorrette […]. Come spiegato ai punti 42 e 43, questa informazione incorretta è stata un fattore determinante ai fini della decisione di non sollevare obiezioni in quanto aveva implicazioni riguardo alla necessità della notifica individuale. |
115. |
Un aiuto individuale ai sensi dell'articolo 1, lettera e) del regolamento di procedura che avrebbe dovuto essere notificato e che non lo è stato costituisce un aiuto illegale ai sensi dell'articolo 1, lettera f) del medesimo regolamento di procedura. Per quanto riguarda gli aiuti illegali la presente decisione viene adottata in base all'articolo 13 del regolamento di procedura. |
116. |
Questa è appunto la situazione dei sei casi. Infatti, dato che la Commissione non ha mai approvato questi casi e ha perfino già avviato nei loro confronti un procedimento ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 2, i casi in questione continuano a costituire aiuti illegali ai sensi dell'articolo 1, lettera f) del regolamento di procedura. |
117. |
Questa è anche la situazione di potenziali altri casi non notificati di importo elevato diversi dai tredici casi. Infatti un aiuto individuale ai sensi dell'articolo 1, lettera e) del regolamento di procedura che avrebbe dovuto essere notificato e che non lo è stato costituisce un aiuto illegale ai sensi dell'articolo 1, lettera f) del regolamento di procedura. |
3.4. Ambito della presente decisione
118. |
L'ambito della presente decisione si limita agli aiuti individuali concessi a progetti civili. |
119. |
La Commissione sottolinea che in questa fase dell'analisi essa ritiene che i progetti consistenti nel modificare un prodotto militare per adattarlo ad uso civile siano da considerarsi come progetti civili. |
120. |
Conformemente all'art.15 del regolamento (CE) n. 659/1999, la presente decisione non si applica ad aiuti individuali con riferimento ai quali il periodo limite sia spirato. |
3.5. Varie
121. |
La presente decisione non pregiudica eventuali azioni della Commissione concernenti la risposta incompleta dell'Italia all'ingiunzione di fornire informazioni del 10.12.2004. |
IV. CONCLUSIONE
122. |
Alla luce di quanto sopra, la Commissione, nel quadro della procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE, intima all'Italia di presentare osservazioni e di fornire, entro un mese dalla data di ricezione della presente, qualsiasi informazione che possa contribuire a chiarire i punti specifici in causa, in particolare:
|
123. |
La Commissione invita le autorità italiane a trasmettere senza indugio copia della presente ai potenziali beneficiari dell'aiuto. |
124. |
La Commissione fa presente all'Italia l'effetto sospensivo dell'articolo 88, paragrafo 3 del trattato in rapporto ad aiuti non coperti dalla decisione della Commissione del 1986, tenendo conto degli emendamenti trasmessi alla Commissione dall'Italia in data 22.11.2002, e richiama all'attenzione del governo italiano l'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio in base al quale tutti gli aiuti illegali possono formare oggetto di recupero presso il beneficiario.» |
(1) OV C 16, 22.1.2004., 2. lpp.
(2) Profesionāls noslēpums.
(3) OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.
(4) GU C 16 del 22.1.2004, pag. 2.
(5) GU L 83 del 27.3.1999, pag. 1.
(6) Lettera della Commissione C(2004)5009 del 10.12.2004.
(7) All'epoca articolo 93, paragrafo 3.
(8) SG(86) D/5685.
(9) GU C 83 dell'11.4.1986, pag. 2.
(10) GU C 45 del 17.2.1996, pag. 5.
(11) Lettera della Commissione rif. D/54984 del 30.11.2001, D/50557 dell'11.2.2002, D/52819 del 4.6.2002, e lettera dall'Italia rif. A/30747 dell'1.2.2002, A/31921 del 13.3.2002 e A/57170 del 18.12.2002.
(12) Delibera CIPE 2 Agosto 2002. “Direttive per gli interventi nel settore aerospaziale”.
(13) GU C 74 del 10.3.1998, pag. 9.
(14) Cfr. nota a piè di pagina n. 3.
(15) Queste soglie variavano a seconda dell'epoca in cui l'aiuto era stato concesso. Per gli aiuti concessi prima del 17.2.1996 era obbligatoria una notifica individuale qualora i costi ammissibili fossero superiori a 20 milioni di euro. Per gli aiuti concessi dopo il 17.2.1996 la notifica individuale è obbligatoria qualora i costi ammissibili superino 25 milioni di euro e l'equivalente sovvenzione lordo dell'aiuto sia superiore a 5 milioni di euro. Per il periodo precedente l'introduzione dell'euro, l'ECU sostituisce l'euro.
(16) Disciplina comunitaria per gli aiuti di Stato alla ricerca e sviluppo GU C 83 dell'11.4.1986, pag. 2.
(17) GU C 45 del 17.2.1996, pag. 5.
(18) Segreto professionale.
(19) Per gli aiuti concessi dopo il 17.2.1996.
(20) Lettera del 3.8.2004, registrata dalla Commissione il 4.8.2004.
(21) Lettera del 20.9.2004, registrata dalla Commissione il 22.9.2004.
(22) Recante il numero 3 in tutti i decreti di concessione.
(23) Lettera della Commissione n. C(2004)5009 del 10.12.2004.
(24) Lettera del 19.1.2005, registrata dalla Commissione il 21.1.2005.
(25) Corte dei Conti – Indagine sulla promozione dello sviluppo tecnologico dell'industria aeronautica ed aumento dei livelli occupazionali nel settore di cui alla legge 24 dicembre 1985, n. 808. Disponibile sul sito web della Corte dei Conti
http://www.corteconti.it/Ricerca-e-1/Gli-Atti-d/Controllo-/Documenti/Sezione-ce1/Anno-2003/Secondo-co/allegati-d7/indagine-industria-aeronautica.doc_cvt.htm.
(26) Decreto del Ministro dell'industria, del commercio e dell'artigianato del 14 marzo 1988 (registrato alla Corte dei conti il successivo 20 luglio, reg. n. 11 ind. fg. 154). Secondo gli allegati a numerose relazioni annuali al Parlamento sull'applicazione della legge, il titolo del decreto sarebbe “criteri generali per modalità e tempi di erogazione, condizioni e modo di restituzione dei finanziamenti ex art. 3 della legge 808 del 24 dicembre 1985”.
(27) Tuttavia non è chiaro a quali casi singoli si riferisca la Corte dei conti né quale sia la base per il calcolo della media.
(28) Il terzo interessato anonimo indica questo progetto come progetto “ATR C”.
(29) Il terzo interessato anonimo indica questo progetto come progetto “ATR-100 Pax”.
(30) Cfr. Nota a piè di pagina n. 1
(31) Indicato come DF dalle terze parti e come QF dall'Italia, ma potrebbe trattarsi dello stesso progetto
(32) Alla Commissione risulta che le due abbreviazioni “Amx E” e “Amx Export” utilizzate dal terzo interessato anonimo si riferiscono allo stesso programma.
(33) Nessuno nega che i prestiti siano senza interessi.
(34) Articolo 4, ultimo paragrafo della legge.
(35) Cfr. nota a piè di pagina n. 5.
(36) Cfr. ad esempio la decisone della Commissione nel caso N 234/01 – Francia – Aiuto alla Ricerca e sviluppo in favore di Snecma e relativi riferimenti. GU C 133 del 5.6.2002, pag. 10.
(37) “conformemente agli obblighi internazionali dell'UE derivanti, per esempio, dall'accordo dell'Uuruguay Round sulle sovvenzioni e sulle misure compensatorie”
(38) Cfr. ad esempio il caso N 234/01 summenzionato nonché i riferimenti alla nota a piè di pagina 30 del medesimo.
(39) Cfr. nota a piè di pagina 8.
(40) Cfr. ad esempio la decisione della Commissione N. 97/807/CE del 30 aprile 1997 concernente l'aiuto concesso dalla Spagna alla società aerospaziale Construcciones Aeronáuticas, SA (Casa). GU L 331 del 3.12.1997, pag. 10.La nota a piè di pagina 5 di detta decisione contiene riferimenti di decisioni conformi a tale prassi risalenti al 28.10.1988.
(41) Leggere “di essere stata”.
(42) http://www.agustawestland.com/products01_01.asp?id_product=15
(43) http://www.bellagusta.com/air_ba_faq.cfm#8
(44) Con eccezione de caso che era stato considerato di natura militare.
(45) Cfr. punti 32=34.
(46) Ad eccezione del caso che era stato ritenuto di natura militare.
(47) Cfr. nota a piè di pagina 24.
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/21 |
Informācijas procedūra — Tehniskie noteikumi
(2005/C 252/04)
(Teksts ir spēkā EEA)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)
Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā
Atsauce (1) |
Nosaukums |
Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2) |
2005/0456/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par speciāliem materiāliem un iekārtām, kas pakļaujamas Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes uzraudzībai |
9.12.2005. |
2005/0457/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzumu robežvērtībām, pie kurām nav sagaidāms kodolizcelsmes kaitējums |
9.12.2005. |
2005/0458/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas detalizēti nosaka veidu, kādā paziņo par notikumiem ekspluatācijas un pārvadāšanas laikā un par šo notikumu iemeslu noteikšanu |
9.12.2005. |
2005/0459/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par periodisku kodoldrošības novērtēšanu |
9.12.2005. |
2005/0460/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas nosaka sīkumus par kodoliekārtu kodoldrošības prasībām, šīs iekārtas izvietojot, projektējot, būvējot, nododot ekspluatācijā, ekspluatējot, atslēdzot un slēdzot uzstādīšanas vietu, kā arī kritērijus, noteiktās iekārtas iedalot drošības kategorijās |
9.12.2005. |
2005/0461/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas nosaka detalizētas prasības fiziskās apsardzes nodrošināšanai |
9.12.2005. |
2005/0462/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par kvalifikācijas piemērotību |
9.12.2005. |
2005/0463/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par prasībām kodolmateriālu, radioaktīvo atkritumi un sadegtas kodoldegvielas konservēšanai |
9.12.2005. |
2005/0464/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par kodolmateriālu uzskaiti un kontroli un paziņošanu par noteiktajām darbībām |
9.12.2005. |
2005/0465/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts par detalizēto avārijas plānu negadījumam vai avārijas gadījumam |
9.12.2005. |
2005/0466/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas nosāka sīkās prasības radioaktīvo materiālu pārvadāšanai |
9.12.2005. |
2005/0467/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas nosaka sīkās prasības atļaujas turētāja kvalitātes sistēmas dokumentācijai, kā arī sīkās kodoliekārtu kvalitātes prasības, sīkās noteikto iekārtu kvalitātes prasības un sīkumus par šo iekārtu apstiprināšanu |
9.12.2005. |
2005/0468/SK |
Slovākijas Republikas Kodoluzraudzības pārvaldes paziņojuma projekts, kas detalizēti nosaka atsevišķo lēmumu pieņemšanai nepieciešamās kodoliekārtu dokumentācijas apjomu, saturu un sagatavošanas veidu |
9.12.2005. |
2005/0469/FIN |
Likums par kuģu ledus kategorijām un par ledlaužu palīdzību |
12.12.2005. |
2005/0470/F |
Ēras pie Adūras [Aire sur l′Adour] municipālās pārvaldes tehnisko normu projekts, kuras piemērojamas gāzes sadales cauruļvadiem un kuras skar 2004. gada 15. jūnija Dekrēta Nr. 2004-555 piemērošanu gāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas cauruļvadu un savienošanas iekārtu tehniskajām normām |
12.12.2005. |
2005/0471/F |
Starpkopienu savienības tehnisko normu projekts Anengas [Huningue], Sentluisas Āgeneimas [Saint-Louis Hégenheim] un Vilāžnefas [Village-Neuf] komūnu apgādei ar dabas gāzi, kuras piemērojamas gāzes sadales cauruļvadiem, un kuras skar 2004. gada 15. jūnija Dekrēta Nr. 2004-555 piemērošanu gāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas cauruļvadu un savienošanas iekārtu tehniskajām normām |
12.12.2005. |
2005/0472/NL |
Veselības, labklājības un sporta ministra noteikumi, kas izstrādāti kopā ar Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministru, attiecībā uz grozījumiem noteikumos par atlikumiem un pesticīdiem |
12.12.2005. |
2005/0475/HU |
Par grozījumiem rīkojumā 11/1994. (VI. 8.) MKM par audzināšanas un izglītības iestāžu darbību |
13.12.2005. |
2005/0479/UK |
Grozījums 2004. gada (Skotijas) Būvniecības noteikumu pamatnostādnēs |
14.12.2005. |
Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 – ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9. pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.
Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).
Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.
Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:
European Commission |
DG Enterprise and Industry, Unit C3 |
BE–1049 Brussels |
e-pasts: Dir83-189-Central@cec.eu.int |
Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://europa.eu.int/comm/enterprise/tris/
Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:
VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU
BEĻĢIJA
BELNotif |
Qualité et Sécurité |
SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie |
NG III – 4ème étage |
boulevard du Roi Albert II/16 |
BE-1000 Bruxelles |
Pascaline Descamps kundze |
Tālr.: (32) 2 206 46 89 |
Fakss: (32) 2 206 57 46 |
E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be |
paolo.caruso@mineco.fgov.be |
Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be |
Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be |
ČEHIJAS REPUBLIKA
Czech Office for Standards, Metrology and Testing |
Gorazdova 24 |
P.O. BOX 49 |
CZ-128 01 Praha 2 |
Mr. Miroslav Chloupek |
Director of International Relations Department |
Tālr.: (420) 224 907 123 |
Fakss: (420) 224 914 990 |
E-pasts: chloupek@unmz.cz |
Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz |
Interneta lapa: http://www.unmz.cz |
DĀNIJA
Erhvervs- og Boligstyrelsen |
Dahlerups Pakhus |
Langelinie Allé 17 |
DK-2100 Copenhagen Ø (or DK-2100 Copenhagen OE) |
Tālr.: (45) 35 46 66 89 (tiešais) |
Fakss: (45) 35 46 62 03 |
E-pasts: Birgitte Spühler Hansen kundze - bsh@ebst.dk |
Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem - noti@ebst.dk |
Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer |
VĀCIJA
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit |
Referat XA2 |
Scharnhorststr. 34–37 |
DE-10115 Berlin |
Christina Jäckel kundze |
Tālr.: (49) 30 2014 6353 |
Fakss: (49) 30 2014 5379 |
E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de |
Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de |
IGAUNIJA
Ministry of Economic Affairs and Communications |
Harju str. 11 |
EE-15072 Tallinn |
Karl Stern kungs |
Tālr.: (372) 6 256 405 |
Fakss: (372) 6 313 660 |
E-pasts: karl.stern@mkm.ee |
Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee |
GRIEĶIJA
Ministry of Development |
General Secretariat of Industry |
Mesogeion 119 |
EL-101 92 ATHENS |
Tālr.: (30) 210 696 98 63 |
Fakss: (30) 210 696 91 06 |
ELOT |
Acharnon 313 |
EL-111 45 ATHENS |
Tālr.: (30) 210 212 03 01 |
Fakss: (30) 210 228 62 19 |
E-pasts: 83189in@elot.gr |
Interneta lapa: http://www.elot.gr |
SPĀNIJA
Ministerio de Asuntos Exteriores |
Secretaría de Estado de Asuntos Europeos |
Direccion General de Coordinacion del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias |
Subdireccion General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente |
C/Padilla, 46, Planta 2a, Despacho: 6218 |
ES-28006 MADRID |
Angel Silván Torregrosa kungs |
Tālr.: (34) 91 379 83 32 |
Esther Pérez Peláez kundze |
Tehniskais konsultants |
E-pasts: esther.perez@ue.mae.es |
Tālr.: (34) 91 379 84 64 |
Fakss: (34) 91 379 84 01 |
Kopējais e-pasts: d83-189@ue.mae.es |
FRANCIJA
Délégation interministérielle aux normes |
Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP) |
Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC) |
Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI) |
DiGITIP 5 |
12, rue Villiot |
FR-75572 Paris Cedex 12 |
Suzanne Piau kundze |
Tālr.: (33) 1 53 44 97 04 |
Fakss: (33) 1 53 44 98 88 |
E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr |
Françoise Ouvrard kundze |
Tālr.: (33) 1 53 44 97 05 |
Fakss: (33) 1 53 44 98 88 |
E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr |
ĪRIJA
NSAI |
Glasnevin |
IE-Dublin 9 |
Tony Losty kungs |
Tālr.: (353) 1 807 38 80 |
Fakss: (353) 1 807 38 38 |
E-pasts: tony.losty@nsai.ie |
Interneta lapa: http://www.nsai.ie |
ITĀLIJA
Ministero delle attività produttive |
Dipartimento per le imprese |
Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività |
Ufficio F1 – Ispettorato tecnico dell'industria |
Via Molise 2 |
IT-00187 Roma |
Vincenzo Correggia kungs |
Tālr.: (39) 06 47 05 22 05 |
Fakss: (39) 06 47 88 78 05 |
E-pasts: vincenzo.correggia@minindustria.it |
Enrico Castiglioni kungs |
Tālr.: (39) 06 47 05 26 69 |
Fakss: (39) 06 47 88 77 48 |
E-pasts: enrico.castiglioni@minindustria.it |
Kopējais e-pasts: ucn98.34.italia@attivitaproduttive.gov.it |
Interneta lapa: http://www.minindustria.it |
KIPRA
Cyprus Organization for the Promotion of Quality |
Ministry of Commerce, Industry and Tourism |
13, A. Araouzou street |
CY-1421 Nicosia |
Tālr.: (357) 22 409313 vai (357) 22 375053 |
Fakss: (357) 22 754103 |
Antonis Ioannou kungs |
Tālr.: (357) 22 409409 |
Fakss: (357) 22 754103 |
E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy |
Thea Andreou kundze |
Tālr.: (357) 22 409 404 |
Fakss: (357) 22 754 103 |
E-pasts: tandreou@cys.mcit.gov.cy |
Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy |
Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy |
LATVIJA
Ministry of Economics of Republic of Latvia |
Trade Normative and SOLVIT Notification Division |
SOLVIT Coordination Centre |
55, Brivibas Street |
LV-1519 Rīga |
Reinis Berzins |
Deputy Head of Trade Normative and SOLVIT Notification Division |
Tālr.: (371) 7013230 |
Fakss: (371) 7280882 |
Zanda Liekna |
Solvit Coordination Centre |
Tālr.: (371) 7013236 |
Fakss: (371) 7280882 |
E-pasts: zanda.liekna@em.gov.lv |
Kopējais e-pasts: notification@em.gov.lv |
LIETUVA
Lithuanian Standards Board |
T. Kosciuskos g. 30 |
LT-01100 Vilnius |
Daiva Lesickiene kundze |
Tālr.: (370) 5 2709347 |
Fakss: (370) 5 2709367 |
E-pasts: dir9834@lsd.lt |
Interneta lapa: http://www.lsd.lt |
LUKSEMBURGA
SEE – Service de l'Energie de l'Etat |
34, avenue de la Porte-Neuve |
B.P. 10 |
LU-2010 Luxembourg |
J.P. Hoffmann kungs |
Tālr.: (352) 46 97 46 1 |
Fakss: (352) 22 25 24 |
E-pasts: see.direction@eg.etat.lu |
Interneta lapa: http://www.see.lu |
UNGĀRIJA
Hungarian Notification Centre – |
Ministry of Economy and Transport |
Budapest |
Honvéd u. 13-15. |
HU-1055 |
Zsolt Fazekas kungs |
E-pasts: fazekaszs@gkm.hu |
Tālr.: (36) 1 374 2873 |
Fakss: (36) 1 473 1622 |
E-pasts: notification@gkm.hu |
Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm |
MALTA
Malta Standards Authority |
Level 2 |
Evans Building |
Merchants Street |
VLT 03 |
MT-Valletta |
Tālr.: (356) 2124 2420 |
Fakss: (356) 2124 2406 |
Lorna Cachia kundze |
E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt |
Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt |
Interneta lapa: http://www.msa.org.mt |
NĪDERLANDE
Ministerie van Financiën |
Belastingsdienst/Douane Noord |
Team bijzondere klantbehandeling |
Centrale Dienst voor In-en uitvoer |
Engelse Kamp 2 |
Postbus 30003 |
NL-9700 RD Groningen |
Ebel van der Heide kungs |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 34 |
Hennie Boekema kundze |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 35 |
Tineke Elzer kundze |
Tālr.: (31) 50 5 23 21 33 |
Fakss: (31) 50 5 23 21 59 |
Kopējais e-pasts: |
Enquiry.Point@tiscali-business.nl |
Enquiry.Point2@tiscali-business.nl |
AUSTRIJA
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit |
Abteilung C2/1 |
Stubenring 1 |
AT-1010 Wien |
Brigitte Wikgolm kundze |
Tālr.: (43) 1 711 00 58 96 |
Fakss: (43) 1 715 96 51 or (43) 1 712 06 80 |
E-pasts: not9834@bmwa.gv.at |
Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at |
POLIJA
Ministry of Economy and Labour |
Department for European and Multilateral Relations |
Plac Trzech Krzyży 3/5 |
PL-00-507 Warszawa |
Barbara Nieciak kundze |
Tālr.: (48) 22 693 54 07 |
Fakss: (48) 22 693 40 28 |
E-pasts: barnie@mg.gov.pl |
Agata Gągor kundze |
Tālr.: (48) 22 693 56 90 |
Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl |
PORTUGĀLE
Instituto Portugês da Qualidade |
Rua Antonio Gião, 2 |
PT-2829-513 Caparica |
Cândida Pires kundze |
Tālr.: (351) 21 294 82 36 or 81 00 |
Fakss: (351) 21 294 82 23 |
E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt |
Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt |
Interneta lapa: http://www.ipq.pt |
SLOVĒNIJA
SIST – Slovenian Institute for Standardization |
Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point |
Šmartinska 140 |
SI-1000 Ljubljana |
Tālr.: (386) 1 478 3041 |
Fakss: (386) 1 478 3098 |
E-pasts: contact@sist.si |
Vesna Stražišar kundze |
SLOVĀKIJA
Kvetoslava Steinlova kundze |
Director of the Department of European Integration, |
Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic |
Stefanovicova 3 |
SK-814 39 Bratislava |
Tālr.: (421) 2 5249 3521 |
Fakss: (421) 2 5249 1050 |
E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk |
SOMIJA
Kauppa-ja teollisuusministeriö |
(Ministry of Trade and Industry) |
Adrese apmeklētājiem: |
Aleksanterinkatu 4 |
FI-00170 Helsinki |
un |
Ratakatu 3 |
FI-00120 Helsinki |
Pasta adrese: |
PO Box 32 |
FI-00023 Government |
Tuomas Mikkola kungs |
Tālr.: (358) 9 5786 32 65 |
Fakss: (358) 9 1606 46 22 |
E-pasts: tuomas.mikkola@ktm.fi |
Katri Amper kundze |
Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi |
Interneta lapa: http://www.ktm.fi |
ZVIEDRIJA
Kommerskollegium |
(National Board of Trade) |
Box 6803 |
Drottninggatan 89 |
SE-113 86 Stockholm |
Kerstin Carlsson kundze |
Tālr.: (46) 86 90 48 82 or (46) 86 90 48 00 |
Fakss: (46) 8 690 48 40 or (46) 83 06 759 |
E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se |
Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se |
Interneta lapa: http://www.kommers.se |
LIELBRITĀNIJA
Department of Trade and Industry |
Standards and Technical Regulations Directorate 2 |
151 Buckingham Palace Road |
UK-London SW1 W 9SS |
Philip Plumb kungs |
Tālr.: (44) 2072151488 |
Fakss: (44) 2072151529 |
E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk |
Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk |
Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd |
EFTA – ESA
EFTA Surveillance Authority |
Rue Belliard 35 |
BE-1040 Bruxelles |
Adinda Batsleer kundze |
Tālr.: (32) 2 286 18 61 |
Fakss: (32) 2 286 18 00 |
E-pasts: aba@eftasurv.int |
Tuija Ristiluoma kundze |
Tālr.: (32) 2 286 18 71 |
Fakss: (32) 2 286 18 00 |
E-pasts: tri@eftasurv.int |
Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int |
Interneta lapa: http://www.eftasurv.int |
EFTA |
Goods Unit |
EFTA Secretariat |
Rue Joseph II 12-16 |
BE-1000 Bruxelles |
Kathleen Byrne kundze |
Tālr.: (32) 2 286 17 49 |
Fakss: (32) 2 286 17 42 |
E-pasts: kathleen.byrne@efta.int |
Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int |
Interneta lapa: http://www.efta.int |
TURCIJA
Undersecretariat of Foreign Trade |
General Directorate of Standardisation for Foreign Trade |
Inönü Bulvari no 36 |
TR-06510 |
Emek – Ankara |
Mehmet Comert kundze |
Tālr.: (90) 312 212 58 98 |
Fakss: (90) 312 212 87 68 |
E-pasts: comertm@dtm.gov.tr |
Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr |
(1) Gads — reģistrācijas numurs — izcelsmes dalībvalsts.
(2) Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.
(3) Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.
(4) Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.
(5) Informācijas procedūra ir pabeigta.
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/27 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(2005/C 252/05)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Pieņemšanas datums: 7.6.2005.
Dalībvalstis: Portugāle
Atbalsta Nr.: N 479/2004
Nosaukums: Atbalsts Nestlé Portugal S.A./Subsīdija
Mērķis: Apmācība
Juridiskais pamats: Portaria No 1285/2003, DR I-Série B, No 266, of 17 November 2003
Budžets:: 1 178 519, 91 EUR
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas diena: 20.5.2005.
Dalībvalsts: Itālija, Sicīlijas reģions
Atbalsta numurs: N 565/2003
Nosaukums: Atbalsts vides aizsardzības un energotaupības pasākumiem
Mērķis: Shēmā paredzēts rosināt MVU veikt ieguldījumus energotaupībā un termoelektroiekārtās.
Juridiskais pamats: Legge regionale 3 maggio 2001 n. 6 — articolo 1, comma 4, lettera a), e relativo progetto di bando che stabilisce le modalità d'applicazione
Budžets: Kopā: EUR 34 397 029,48
Intensitāte: 35 % TDE + 15 % BDE (MVU reģionālā piemaksa) + 10 % (saskaņā ar vides aizsardzības pamatnostādnēm).
Ilgums: No 2005. līdz 2006. gadam
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas diena: 6.4.2005.
Dalībvalsts: Spānija
Atbalsta Nr.: N583/04
Nosaukums: Valsts programma platjoslas tikla paplašināšanai lauku un izolētos apgabalos
Mērķis: atbalstīt platjoslas pakalpojumu sniegšanu ar līdzīgiem nosacījumiem, kā pilsētas teritorijās, atsevišķos Spānijas lauku un attālinātajos apgabalos, kuros pašlaik pakalpojumus nesniedz un kur nav plānu pārklājuma nodrošināšanai tuvākajā nākotnē.
Juridiskais pamats: Proyecto de Orden por la que se regulan las bases, el régimen de ayudas y la gestión y se realiza la convocatoria del programa de extensión de la banda ancha en zonas rurales y aisladas
Kopbudžets: tiešo subsīdiju apjoms kopā — EUR 26,4 miljoni;
aizņēmumu apjoms kopā — EUR 111,9 miljoni.
Atbalsta intensitāte: nav zināma; atkarīgs no operatoru piedāvājumiem un galīgā kontrakta ar izvēlēto operatoru, maksimāli 30 % no attaisnotajām izmaksām.
Projekta ilgums: no 2005. līdz 2008. gadam.
Cita informācija: izvēlētajiem operatoriem būs jāsniedz trešo personu operatoriem nediskriminējoša un pilnīga piekļuve [tīklam].
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
III Paziņojumi
Komisija
12.10.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 252/28 |
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
Atbalsts informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku
(2005/C 252/06)
1. PRIEKŠVĒSTURE
Komisija 2000. gada 17. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (1), kurā noteikts to pasākumu veids un saturs, ko Kopiena var finansēt.
Komisijas Regulā (EK) Nr. 2208/2002 (2) Komisija kā jaunās un vienkāršotās pieejas sastāvdaļu ir paredzējusi sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 814/2000 piemērošanai. Atbilstoši 3. pantam Regulā (EK) Nr. 2208/2002, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1820/2004 (3), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda prioritārās tēmas un pasākumus, termiņus pieteikumu iesniegšanai un attiecīgo pasākumu uzsākšanai.
Šis ir uzaicinājums iesniegt priekšlikumus gada darba programmu vai individuālu pasākumu finansēšanai no 2006. gada budžeta apropriācijām.
2. PRIORITĀRIE PASĀKUMI 2006. GADAM
Ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vēlas dot iespēju:
— |
sniegt informāciju par reformēto kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) kā ieguldījumu ES 25 dalībvalstu nodarbinātībā, konkurētspējā, izaugsmē un stabilitātē, |
— |
diskutēt par KLP sniegtajām iespējām un priekšrocībām attiecībā uz lauksaimniecības nozari, lauku reģionu attīstību un sabiedrību kopumā Eiropā un ārpus tās, kā arī attiecībā uz pastiprinātu klātbūtni pasaules tirgū un |
— |
sniegt informāciju par Eiropas lauksaimniecības modeli pārējai pasaulei. |
Pieteikumu iesniedzējiem tā ir iespēja parādīt, kādu saziņas vidi tie uzskata par piemērotāko šajā nozarē attiecībā uz īpašiem jautājumiem un īpašām mērķauditorijām un kāpēc. Tāpat iesniedzēji tiek aicināti iesniegt informācijas līdzekļu plānu viņu ierosinātajiem projektiem, kurā detalizēti norāda projekta īstenošanu, ziņojumu sniegšanu un efektivitātes novērtēšanu. Izraugoties veiksmīgos pieteikumus, īpašu uzmanību pievērš informācijas līdzekļu plānam, kā norādīts II pielikuma 6. punktā.
2.1. Sniedzamie ziņojumi
Galvenie ziņojumi, ko Komisija vēlas sniegt mērķauditorijām, ir saistīti ar šādiem KLP aspektiem un mērķiem:
— |
attīstīt un nostiprināt lauku apvidus paplašinātajā ES, aizsargāt vidi un saglabāt lauku apvidu sociālo struktūru ar lauku attīstības pastiprinātu politiku, kā arī veicināt kohēziju ES, |
— |
īstenot jauno KLP un tās instrumentus, proti, savstarpēji nesaistītus vienreizējus maksājumus, un ieguldīt lauksaimniecības nozares stabilā attīstībā, |
— |
paaugstināt orientēšanos uz tirgu un nostiprināt lauksaimniecības konkurētspēju ES, veicināt jauninājumus un sniegt jaunas iespējas ražotājiem ES un pasaules tirgū, |
— |
virzīt sabiedrības pieprasīto produkciju un pakalpojumus, orientēt tos vairāk uz tirgu un paaugstināt produkcijas kvalitāti un ekoloģisko vērtību, |
— |
PTO kontekstā un saistībā ar reģionālajiem nolīgumiem attiecībā uz Eiropas kaimiņvalstīm izskaidrot Eiropas lauksaimniecības modeļa mērķus un priekšrocības, jo īpaši uzlabotos tirdzniecības nosacījumus attiecībā uz ārpuskopienas valstīm, vides aizsardzību, lauku attīstību — tostarp turpinot lauku apsaimniekošanu un apdzīvošanu — un pārtikas nekaitīgumu. |
Pilnīga informācija par kopējās lauksaimniecības politikas reformu ir pieejama šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/agriculture/
Priekšroku dod projektiem, kas koncentrējas uz konkrētiem piemēriem atsevišķās nozarēs, kuras parāda izklāstīto mērķu īstenošanas praktiskos aspektus un ir skaidri attiecināmas uz mērķauditoriju.
2.2. Mērķauditorijas
Projektu mērķauditorijas saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ir:
— |
visa Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozare, tostarp patērētāji, |
— |
plaša sabiedrība. |
Pieteikumu iesniedzējiem jānorāda, vai to projekta priekšlikums attiecināms uz mērķauditoriju vairākās dalībvalstīs, un šādā gadījumā, uz kurām valstīm un ar kādiem līdzekļiem.
2.3. Saziņas vide
Komisija vēlas, lai jo īpaši tiktu izmantota šāda saziņas vide:
— |
Raidorganizācijas — gan radio, gan televīzija, vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Ja ir ierosinātas konkrētai auditorijai paredzētas pārraides, Komisija vēlas iepriekš pārliecināties, ka pārraidēm tiks nodrošināts pietiekams skatītāju skaits. Ir pieļaujami projekti, kas saistīti ar video vai audio materiālu, kas nav paredzēti pārraidīšanai, tiešo izplatīšanu. |
— |
Internet tīkls, kuram ir arvien lielāka nozīme kā informācijas un atsauksmju avotam attiecībā uz daudziem ES pilsoņiem. |
— |
Konferences un semināri, kas iesaista vienu vai abas no minētajām auditorijām. |
— |
Prese — Komisijai jau ir laba tiešā saskare ar ES presi. Tomēr projekti, ko uzsāks šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātā, domājams, paši piesaistīs preses interesi. Pieteikumu iesniedzējiem jāparāda, kā viņi ierosina veicināt šo interesi. |
Komisija vēlas saņemt projektus ar augstu pievienoto vērtību, kuros var izmantot vairāk nekā vienu plašsaziņas līdzekli. Piemēram, delegāti apmeklē konferenci, vēlāk to pārraida televīzijā, izskatītos jautājumus paziņo vietējā vai reģionālajā presē un ievieto Internet tīklā.
2.4. Informācijas līdzekļu plāns
Informācijas līdzekļu plānā, kas norādīts II pielikuma 6. punktā, precizē, kā sasniedzami šādi projekta aspekti:
— |
Īstenošana: kā projektu plāno, vada un saglabā tā atbilstību budžetam? Kāds noteiktais laiks ir paredzēts? Kāda nozīme paredzēta Komisijas personālam? |
— |
Ziņojumu sniegšana: kādu(s) ziņojumu(s) sniedz projekts? Kurām auditorijām? Kādus plašsaziņas līdzekļus izmanto un kā? |
— |
Efektivitātes novērtēšana: priekšroku dod priekšlikumiem, kas ļauj novērtēt, cik efektīvi ir sniegti ziņojumi (piemēram, kā auditorija novērtējusi semināru vai radio programmu, nevis tikai auditorijas lielums, jautājuma aptveršanas lietderība Internet tīklā, nevis aptveršanas apjoms). |
Komisija pieļauj, ka attiecībā uz mazākiem projektiem (izmaksas līdz EUR 30 000) novērtēšana pēc pasākuma veikšanas nav obligāta.
3. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI PIETEIKUMU IESNIEGŠANAI
3.1. Kā sagatavot pieteikumu
Pirms pieteikšanās pieteikumu iesniedzējiem ir uzmanīgi jāizlasa Padomes Regula (EK) Nr. 814/2000, Komisijas Regula (EK) Nr. 2208/2002 un visi pielikumi šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus.
Finansējuma pieteikumi ir jāiesniedz vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Jāiekļauj arī tulkojums angļu vai franču valodā.
Pieteikumiem jābūt noformētiem, izmantojot atbilstošas veidlapas, kas ir pieejamas šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/agriculture/grants/capinfo/index_en.htm
3.2. Pieteikuma nosūtīšanas termiņš un adrese
1) |
Pieteikuma iesniedzējiem līdz 2005. gada 12.decembrim ir jānosūta viens pilna pieteikuma eksemplārs ar attaisnojošiem dokumentiem kā ierakstīta vēstule ar paziņojumu par saņemšanu (uz aploksnes esošo pasta zīmogu uzskata par apstiprinājumu izsūtīšanas datumam) uz šādu adresi:
Tā kā katra visas Komisijas dienestiem ienākošās dokumentācijas lapa ir jāskenē, lūdzu, neskavojiet kopā savas pieteikuma vēstules un attaisnojošo dokumentu lapas. Pieteikuma vēstule un budžets ir jāparaksta un jādatē tiesiski pilnvarotam pieteikuma iesniedzējas organizācijas pārstāvim. Nosūtāmie dokumenti ir uzskaitīti I pielikumā. |
2) |
Vienlaicīgi, taču ne vēlāk kā līdz 2005. gada 12. decembra pulksten 24:00 (pēc Briseles laika), pieteikuma iesniedzēji nosūta pieteikuma kopiju elektroniskā formātā, kas ir vienāda ar 1) punktā minēto, uz šādu e-pasta adresi: AGRI-GRANTS@cec.eu.int Ja pieteikumi, kas ir izsūtīti saskaņā ar 1) un 2) punktu, nav identiski, pa pastu izsūtītajam pieteikumam ir augstāks spēks nekā pieteikumam, kas izsūtīts pa e-pastu. Pieteikumi, kas ir izsūtīti pēc 1) un 2) punktā noteiktā termiņa un/vai nosūtīti uz citām pasta vai elektroniskā pasta adresēm, nekā ir noteikts 1) un 2) punktā, vai sūtīti tikai pa e-pastu, netiek izskatīti. |
3.3. Komisijas ievērotā procedūra saistībā ar pieteikuma apstrādi un grafiku
Komisija vispirms pārbauda visu to dokumentu esību, kas nepieciešami, lai pieteiktos subsīdijas saņemšanai atbilstīgi šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, kā minēts I pielikumā. Komisija patur tiesības noraidīt pieteikumus, kuros nav visa I pielikumā prasītā dokumentācija.
Vēlāk īpašā novērtēšanas komiteja uzsāk pieteikumu novērtēšanu. Šāda novērtēšana sastāv no četriem secīgiem posmiem, kā norādīts turpmāk. Tikai tie pieteikumi, kas atbilst viena posma prasībām, pāriet uz nākamo.
(1) |
Pieteikumu iesniedzēju novērtēšana pēc atbilstības kritērijiem, kā norādīts II pielikumā; |
(2) |
pieteikumu iesniedzēju novērtēšana pēc izslēgšanas kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas 2208/2002 5. pantam un, pamatojoties uz dokumentāciju, kas iesniegta saskaņā ar I pielikuma 3. punktu; |
(3) |
pieteikumu iesniedzēju novērtēšana pēc izvēles kritērijiem atbilstoši III pielikuma 1. punktam; |
(4) |
pieteikumu novērtēšana, ņemot vērā piešķiršanas kritērijus atbilstoši III pielikuma 2. punktam. |
Pēc novērtēšanas minētā komiteja izveido visaugstākās tehniskās kvalitātes pasākumu sarakstu.
Pasākumus uzskata par visaugstākās tehniskās kvalitātes pasākumiem, ja tie saņem 60 no 100 iespējamajiem punktiem saskaņā ar III pielikuma 2. punktu, un ja tiem ir vismaz 40 % katram kritērijam atvēlēto punktu. Komisija var paaugstināt minimālo pieļaujamo novērtējumu, ņemot vērā pieejamos budžeta resursus.
Komisijas lēmums par subsīdijas piešķiršanu var atšķirties no novērtēšanas komitejas sniegtā priekšlikuma.
Komisija paredz izveidot saņēmēju un apstiprināto summu sarakstu līdz 2006. gada 30. jūnijam.
Ja pieprasītā subsīdija saņēmējam ir piešķirta, viņš saņem subsīdiju līgumu, kurš izteikts euro un kurā norādīti finansējuma nosacījumi un apjoms.
Ja pieprasītā subsīdija saņēmējam nav piešķirta, viņš saņem rakstisku informāciju, kurā ir sniegti paskaidrojumi pieteikuma noraidīšanai ar atsauci jo īpaši attiecībā uz atbilstības, izvēles un piešķiršanas kritērijiem.
4. FINANSĒJUMS
Attaisnotās izmaksas ir noteiktas IV pielikumā. Komisijas ieguldījums ir ierobežots līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. Izņēmuma gadījumos tas var pieaugt līdz 75 %, pamatojoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 2208/2002 7. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
Pasākumu atzīst par īpaši nozīmīgu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2208/2002 7. panta 2. punktu, ja tam piešķirti vismaz 75 % 1. līdz 4. piešķiršanas kritērijam, kā izklāstīts III pielikuma 2. punktā.
Pasākumiem, kuriem ir piešķirta subsīdija saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, netiek izsniegts iepriekšējs finansējums.
Izraugoties pieteikumu, Komisijai nav jāuzņemas piešķirt pilnu pieteikuma iesniedzēja pieprasīto summu. Subsīdija nekādā gadījumā nepārsniedz pieprasīto summu.
(1) OV L 100, 20.4.2000., 7. lpp.
(2) OV L 337, 13.12.2002., 21. lpp.
(3) OV L 320, 21.10.2004., 14. lpp.
I PIELIKUMS
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
SUBSĪDIJAS PIETEIKUMA IESNIEGŠANAI NEPIECIEŠAMIE DOKUMENTI
(1) |
Pienācīgi aizpildītas pieteikuma veidlapas (i) vēstule, ii) veidlapa Nr. 1., 2., 3. un 4., iii) budžets, tostarp izdevumu budžets un ienākumu tabula, iv) bankas datu veidlapa un v) juridiskās personas datu veidlapa). Vēstule, budžets ar izdevumu budžetu un ienākumu tabulu, bankas datu veidlapa un juridiskās personas datu veidlapa ir jāparaksta un jādatē tiesiski pilnvarotam pieteikuma iesniedzējas organizācijas pārstāvim. Gada darba programmas gadījumā, kurā var būt divi līdz pieci konkrēti informatīvie pasākumi, kā ir noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2208/2002 2. panta b) punktā, viena veidlapa Nr. 4 un viens budžets (izdevumu budžets un ienākumu tabula) ir jāaizpilda katram darba programmā iekļautajam pasākumam. |
(2) |
Pieteikuma iesniedzējiem un pieteikuma iesniedzēja partneriem: statūti un pēdējais pārskata ziņojums, kā arī attiecīgos gadījumos struktūras shēma un reglaments, ja tie ir minēti statūtos. |
(3) |
Pieteikuma iesniedzējiem (izņemot valsts iestādes):
|
(4) |
Pieteikuma iesniedzējiem un pieteikuma iesniedzēja partneriem: veidlapa par interešu konfliktiem, kas ir noformēta pēc parauga, kas pieejams šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 3.1. punktā norādītajā tīmekļa vietnē. |
(5) |
Pieteikuma iesniedzējiem (izņemot valsts iestādes): bilance un gada pārskati par vismaz diviem pēdējiem finanšu gadiem, attiecībā uz kuriem konti ir slēgti, vai jebkurš cits dokuments, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja finanšu stāvokli un spēju turpināt darbību laikā, kurā tiks veikts pasākums. |
(6) |
Pieteikuma iesniedzējiem (ja pieprasītā subsīdija ir vienāda ar vai lielāka par EUR 300 000): ārējās revīzijas ziņojums, kuru sastādījis apstiprināts revidents un kurā apliecināti pēdējā slēgtā finanšu gada pārskati un kurā sniegts pieteikuma iesniedzēja finansiālās dzīvotspējas novērtējums. |
(7) |
Pieteikuma iesniedzējiem un pieteikuma iesniedzēja partneriem: dzīves apraksti personālam, kas veic ierosinātā pasākuma sagatavošanu, īstenošanu, paveiktā darba kontroli un novērtēšanu. |
(8) |
Ja pieteikuma iesniedzējs plāno izmantot piegādātājus/ apakšuzņēmējus un ja visu pakalpojumu apjoms, ko sniedz viens piegādātājs/ apakšuzņēmējs, pārsniedz EUR 10 000, pieteikuma iesniedzējam brīdī, kad pieprasīts maksājums pēc pasākuma beigām, ir jāuzrāda pierādījums, ka viņš ir pieprasījis vismaz trīs piedāvājumus, kā arī izraudzītais piedāvājums. Šajā brīdī pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda, ka izraudzītais piegādātājs/ apakšuzņēmējs ir visizdevīgākais materiālajā ziņā, un jāpamato sava izvēle, ja izvēlētais piedāvājums nav lētākais. |
(9) |
Ja ierosinātajā pasākumā ir paredzēts ieguldīt citu piegādātāju (tai skaitā partneru) līdzekļus, ir jābūt šāda ieguldījuma pierādījumam (kam jāsastāv vismaz no katra paredzētā piegādātāja oficiālā finansējuma apliecinājuma, minot pasākuma nosaukumu un veicamā ieguldījuma apjomu). |
II PIELIKUMS
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
IEROSINĀTO PASĀKUMU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
(1) |
Gada darba programmu subsīdiju pieteikumi ir robežās no EUR 50 000 līdz EUR 500 000. Ikviena katrā programmā esoša konkrētā pasākuma pieprasītā subsīdija iekļaujas 2. punktā noteiktajās robežās. |
(2) |
Subsīdiju pieteikumi konkrētiem pasākumiem ir robežās no EUR 12 500 līdz EUR 100 000. |
(3) |
Gada darba programmas un konkrētos pasākumus īsteno (tostarp sagatavošana, īstenošana, paveiktā darba kontrole un novērtēšana) laikā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam. |
(4) |
Viens pieteikuma iesniedzējs nevar iesniegt vairāk par vienu gada darba programmu vai vienu konkrētu pasākumu vienā budžeta gadā. |
(5) |
Papildus Regulas (EK) Nr. 814/2000 2. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem subsīdijas nevar saņemt par šādiem pasākumiem:
|
(6) |
Katram konkrētam pasākumam ir jāiesniedz informācijas līdzekļu plāns, kurā ietver šo:
|
(7) |
Budžets
|
III PIELIKUMS
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
IZVĒLES UN PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI
1. IZVĒLES KRITĒRIJI
Lai uzskatāmi parādītu savu tehnisko nodrošinājumu, pieteikuma iesniedzējiem attiecībā uz sevi un saviem partneriem jāuzrāda, ka:
— |
tiem ir nepieciešamās tehniskās iemaņas tiešā saistībā ar ierosinātā pasākuma sagatavošanu, īstenošanu, paveiktā darba kontroli un novērtēšanu; |
— |
tiem ir vismaz trīs gadu pieredze darbā ar ierosināto jautājumu(-iem). |
Lai uzskatāmi parādītu savu finansiālo stāvokli, pieteikuma iesniedzējiem attiecībā uz sevi un saviem partneriem jāuzrāda, ka:
— |
to finanšu stāvoklis ir stabils, lai turpinātu savu darbību laikā, kurā tiks veikts pasākums. To novērtē, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti atbilstoši I pielikuma 5. punktam, un visu pārējo informāciju, ko Komisija var uzskatīt par noderīgu. |
2. PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI
Katru pasākumu novērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:
(1) |
(maksimāli 25 punkti) pasākuma samērīgumu un vispārējās intereses novērtē, jo īpaši ņemot vērā:
|
(2) |
(maksimāli 25 punkti) Kopienas dimensiju un pievienoto vērtību novērtē, jo īpaši ņemot vērā:
|
(3) |
(maksimāli 25 punkti) izvēlēto izplatīšanas politiku novērtē, jo īpaši ņemot vērā:
|
(4) |
(maksimāli 25 punkti) pasākuma novērtēšanu izvērtē, jo īpaši ņemot vērā:
|
IV PIELIKUMS
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS
IZMAKSAS
(1) |
Lai izmaksas attaisnotu, tām:
|
(2) |
Šādas izmaksas netiek attaisnotas:
|
(3) |
Ja Komisija nepieprasa citādi, jebkurā saņēmēja paziņojumā vai publikācijā par pasākumu, tostarp konferencē vai seminārā, norāda, ka pasākumu finansiāli atbalsta Eiropas Kopiena, ka vienīgais atbildīgais par paziņojumu vai publikāciju ir autors un ka Komisija neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Saņēmējam ir jānodrošina, ka šāda norāde ir skaidri salasāma un saprotama. Gadījumā, ja pasākums neatbilst šim nosacījumam, Komisija patur tiesības atteikt jebkuru maksājumu saņēmējam. |
(4) |
Īpašie noteikumi attiecībā uz galīgā norēķina izveidi:
|
Izdevumu kategorija |
Attaisnotās izmaksas |
Nepieciešamie attaisnojošie dokumenti |
||||||
Personāla izmaksas |
Ja darbības kopējās izmaksas (izņemot darbinieku izmaksas) ir virs EUR 15 000: izmaksā vienreizēju fiksētu summu maksimāli EUR 10 000 apmērā, tostarp personāla izmaksas sagatavošanai, īstenošanai un paveiktā darba kontrolei. Ja darbības kopējās izmaksas (izņemot darbinieku izmaksas) ir EUR 15 000 vai mazākas: izmaksā vienreizēju fiksētu summu maksimāli EUR 5 000 apmērā, tostarp personāla izmaksas sagatavošanai, īstenošanai un paveiktā darba kontrolei. |
Attaisnojošie dokumenti nav nepieciešami. |
||||||
Transporta izmaksas: |
||||||||
Vilciens |
Ceļojuma izmaksas otrajā klasē, izmantojot īsāko maršrutu (1) |
Biļete |
||||||
Lidmašīna |
Rezervēšanas maksa un izdevumi lidojumam ekonomiskajā klasē, izmantojot zemāko pieejamo veicinošo tarifu (APEX, PEX, Excursion utt.) |
|
||||||
Tālsatiksmes autobuss un citi transporta līdzekļi (2). |
Starppilsētu pārbraucieni pa īsāko maršrutu. |
Faktūra, kurā norādīta vismaz iekāpšanas un izkāpšanas vieta, pasažieru skaits un ceļojuma datumi. |
||||||
Privāts vai īrēts automobilis (3) |
Braucienam turp un atpakaļ, kas nepārsniedz 300 km, noteiktā kompensācija ir EUR 0,25 par kilometru. |
Lietotāja parakstīts paziņojums, kurā norādīts datums, laiks, maršruta sākuma un gala punkts, veiktais attālums kilometros, pasažieru vārdi un uzvārdi, automobiļa valsts reģistrācijas numura zīme un ceļojuma iemesls. |
||||||
Naktsmītnes un maltītes |
Personām, kas uzturas viesnīcā: dienas nauda (4) par katru viesnīcā pavadīto nakti (tostarp 24 stundu izmitināšana un maltītes). Dienas naudas likme pieejama šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 3.1. punktā norādītajā Internet adresē. Personām, kas neuzturas viesnīcā: 1/2 no dienas naudas par katru diennakti (tostarp izmitināšana un maltītes). Kopējo dienas naudas summu aprēķina šādi:
Stundu skaitu rēķina no uzturēšanās norises vietā sākuma līdz beigām. |
Atlīdzības izmaksai jāuzrāda viesnīcas rēķins. Uz rēķina jānorāda personas vārds un uzvārds, datumi un viesnīcā pavadīto nakšu skaits. Ja rēķins attiecas uz grupu, jānorāda tā pati informācija. Atlīdzības izmaksai jāuzrāda katra dalībnieka apliecinājums. Šādā apliecinājumā jānorāda ar pasākumu saistīti dati (datums, vieta un pasākuma nosaukums), dalībnieka statuss (referents, dalībnieks utt.), kā arī viņa/ viņas uzturēšanās laiks, ko aprēķina no uzturēšanās sākuma līdz beigām. Minētais apliecinājums dalībniekam ir jādatē un jāparaksta. |
||||||
Mutiskā tulkošana |
|
Attaisnojoši dokumenti nav nepieciešami. |
||||||
|
Faktūra, kurā norāda vismaz pasākuma nosaukumu, valodas, no kuras uz kuru veikta mutiskā tulkošana, datumus, kad darbs veikts, kā arī nostrādāto stundu skaitu. |
|||||||
Tulkošana |
|
Attaisnojoši dokumenti nav nepieciešami. |
||||||
|
Faktūra, kurā norāda vismaz pasākuma nosaukumu, valodas, no kuras uz kuru veikta tulkošana, un lappušu skaitu. |
|||||||
Honorāri konsultantiem un referentiem (5) |
Maksimālais apjoms EUR 600 dienā (neiekļaujot PVN). |
Faktūra, kurā norāda vismaz pasākuma nosaukumu, īstenotā darba veidu un datumus, kad darbs tika veikts. Naktsmītnes, maltītes un transporta izmaksas: skatīt iepriekš. |
||||||
Konferences telpu un aprīkojuma īre |
|
Faktūra, kurā norāda vismaz pasākuma nosaukumu, aprīkojuma veidu un datumus, kad konferences telpas un aprīkojums tika īrēts. |
(1) Ja izmanto citu braukšanas klasi, izdevumi tiek attaisnoti tikai tad, ja uzrāda transporta uzņēmuma apstiprinājumu, kurā norādītas izmaksas ceļojumam otrajā klasē; šādā gadījumā attaisnotās izmaksas ierobežo līdz šim apjomam.
(2) Izdevumus par autobusu, metro, tramvaju un taksometru neattaisno.
(3) Izdevumi, kas lietotājiem radušies par degvielu, automobiļu stāvvietām, ceļa lietotāju nodokļiem un maltītēm, nav attaisnojami. Automobiļu īres izmaksas neattaisno.
(4) Restorānu rēķinus, kā arī rēķinus par ēdināšanu, kafijas pauzēm utt. nepieņem. Šīs izmaksas ir ietvertas dienas naudā.
(5) Honorāri ekspertiem vai referentiem nav attaisnojami, ja attiecīgās personas ir valsts, Kopienas vai starptautiskie valsts civildienesta ierēdņi un locekļi vai darbinieki organizācijā, kas saņem subsīdiju, kā arī asociētā vai saistītā organizācijā.