1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/1

---

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 7. jūlijā

lietā C-5/03 Grieķijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(ELVGF - Noteiktu izdevumu izslēgšana - Augļi un dārzeņi - Apelsīni - Dzīvnieku piemaksas - Liellopi - Aitas un kazas)

(2005/C 243/01)

tiesvedības valoda — grieķu

Lietā C-5/03 par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam, ko 2003. gada 3. janvārī cēla Grieķijas Republika (pārstāves — S. Haritaki [S. Charitaki] un E. Svolopulu [E. Svolopoulou]) pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāve M. Kondu-Durande [M. Condou-Durande], kam palīdz N. Korogianakis [N. Korogiannakis]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas] (referents), tiesneši E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], J. Malenovskis [J. Malenovský] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore, 2005. gada 7. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

atcelt Komisijas 2002. gada 5. novembra Lēmumu 2002/881/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma noteiktus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas ietvaros, ciktāl ar to no Kopienu finansējuma 2 procentu apmērā izslēdz izdevumus, kas veikti augļu un dārzeņu nozarē;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt divas trešdaļas no Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

4)	pārējā daļā lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 55, 08.03.2003.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/1

---

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 21. jūlijā

lietā C-130/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sauszemes pārvadājumi - Regula (EK) Nr. 1172/98 - Statistikas pārskats par preču autopārvadājumiem)

(2005/C 243/02)

tiesvedības valoda — grieķu

Lietā C-130/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 11. martā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Triandafilu [D. Triantafyllou]) pret Grieķijas Republiku (pārstāve — S. Hala [S. Chala]), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] un J. Klučka [J. Klučka] (referents), ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 21. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

nenododot Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat) ik ceturksni attiecībā uz 1999. līdz 2002. gadu statistikas datus par preču autopārvadājumiem saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Padomes 1998. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī regula;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 30.04.2004.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/2

---

Apelācija, ko 2005. gada 4. maijā ierosināja Energy Technologies ET SA par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-445/04 Energy Technologies ET SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otrs procesa dalībnieks Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē — Aparellaje eléctrico, SL

(Lieta C-197/05 P)

(2005/C 243/03)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 4. maijā izskatīšanai ir iesniegta Energy Technologies ET SA, Friburga [Fribourg] (Šveice), ko pārstāv A. Bomana [A. Boman], apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2005. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-445/05 (1) Energy Technologies ET SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), otrs procesa dalībnieks Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē — Aparellaje eléctrico, SL.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt apstrīdēto rīkojumu un nosūtīt lietu Pirmās instances tiesai preču zīmes jautājumā izskatīšanai;

2)	atlikt lietas izskatīšanu vēl uz sešiem mēnešiem, lai dotu prasītājai iespēju novērtēt šīs apelācijas papildu pamatojuma un, iespējams, eksperta viedokļa iesniegšanas nepieciešamību.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētajā rīkojumā Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, pamatojoties uz to, ka Energy Technologies ET nepārstāvēja advokāts, kā to paredz Tiesas statūtu 19. pants.

Prasītāja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir kļūdaini interpretējusi Tiesas statūtu 19. pantu, un ka tās konstatējums, ka prasītāju nepārstāvēja advokāts šī panta izpratnē, ir kļūdains.

---

(1)  OV C 182, 23.07.2005., 36. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/2

---

Apelācija, ko 2005. gada 18. maijā iesniedza Osman Ocalan Kurdistan Worker's Party (PKK) vārdā un Serif Vanley Kurdistan National Congress (KNK) vārdā, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 15. februāra rīkojumu lietā T-229/02 Kurdistan Worker's Party (PKK) un Kurdistan National Congress (KNK)/Eiropas Savienības Padome, kuru atbalsta Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-229/05 P)

(2005/C 243/04)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 18. maijā izskatīšanai ir iesniegta Osmanas Okalana [Osman Ocalan] Kurdistan Worker's Party (PKK) vārdā un Šerifa Venlija [Serif Vanley] Kurdistan National Congress (KNK) vārdā, Brisele (Beļģija), ko pārstāv M. Millers [M. Muller] un E. Grīvs [E. Grieves], barristers, Dž. Dž. Pīrsa [J. G. Pierce], solicitor, vadībā apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 15. februāra rīkojumu lietā T-229/02 (1) Kurdistan Worker's Party (PKK) un Kurdistan National Congress (KNK)/Eiropas Savienības Padome, kuru atbalsta Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Kopienu Komisija.

Prasītāju prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atzīt, ka Osmana Okalana prasības pieteikums organizācijas vārdā, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu PKK, ir pieņemams;

2)	atzīt, ka Šerifa Venlija prasības pieteikums organizācijas vārdā, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu KNK, ir pieņemams;

3)	pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā par pieņemamību.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības iesniedzējs iesniedz apelācijas sūdzību par Pirmās instances tiesas (no)lēmumu, izvirzot šādu pamatojumu:

Tas apgalvo, ka Pirmās instances tiesas (no)lēmums ir kļūdains, tāpēc, ka Pirmās instances tiesa jau ir atzinusi pirmā apelācijas sūdzības iesniedzēja esamību un tā (tiesīb)spēju celt prasību, nozīmēt juridiskos pārstāvjus un izvirzīt šos apgalvojumus. Iesniegtie dokumenti apliecina, ka advokātam izsniegtā pilnvara ir pilnībā atbilstoša Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta [prasībām]. Minētās pilnvaras [likumību] nekad nav apstrīdējis ne atbildētājs, ne Pirmās instances tiesa, jo tā ir paziņojusi par prasību minētajam atbildētājam atbilstoši parasti [pieņemtiem] noteikumiem, kādi piemērojami, pieņemot derīgu pilnvaru.

Atbildētāja izvirzītā iebilde par (tiesīb)spēju, kas pamatota ar PKK darbības pārtraukšanu, ir pretrunā Pirmās instances tiesas reglamenta 114. panta 1. punktam (iepriekšējais 91. pants), ciktāl tas attiecas uz prasības pamatu. Citiem vārdiem runājot, šo iebildi nevar pārbaudīt [procesa] stadijā, kad tiek pārbaudīta pieņemamība.

Tāpat Pirmās instances tiesas (no)lēmums par (tiesīb)spēju, kas balstīts uz tās sniegto interpretāciju par pirmā prasītāja izvirzītajiem argumentiem par darbības pārtraukšanu ir nelikumīgs (no)lēmums de facto par jautājumu pēc būtības, kas nav ticis pieņemts šajā procesuālajā stadijā. Šāds (no)lēmums ir pretrunā Pirmās instances tiesas piezīmei, saskaņā ar kuru “PKK pastāvēšanas fakts” ir jautājums pēc būtības par kuru Pirmās instances tiesai nav jālemj [procesa] stadijā par pieņemamību.

Pirmās instances tiesas sniegtā interpretācija par pirmā prasītāja izvirzītajiem argumentiem par darbības pārtraukšanu jebkurā gadījumā ir pilnībā nepamatota. Okalana apgalvojumu rūpīgāka izpēte nekādā veidā neapliecina PKK darbības pārtraukšanu visiem nepieciešamajiem gadījumiem, ieskaitot aizlieguma apstrīdēšanu.

Pat, ja tas bija pamatoti, ka Pirmās instances tiesa prasītāja argumentus interpretēja kā tādus, kas pārliecinoši balstīti uz neierobežotu apgalvojumu par darbības pārtraukšanu, prasītājs apgalvoja, ka jautājums par atlikušajām tiesībām, ietverot arī tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu, lai apstrīdētu aizliegumu, paliek neatrisināts kā jautājums pēc būtības, ko vajadzēja pārbaudīt [procesa] vēlākā stadijā.

Prasītājs arī apgalvo, ka Pirmās instances tiesas izmantotie kritēriji jautājumā par pieņemamību, kas ietver kritēriju par “(tiesīb)spēju” un “skarts tieši un individuāli”, ir pārāk ierobežojošs gadījumos, kas attiecas uz pamatbrīvību īstenošanas gadījumiem. Izsakoties precīzāk, ar Pirmās instances tiesas izmantotiem sašaurināti un ierobežojoši [interpretējamiem] kritērijiem tiek pārkāpts 6., 13. un 34. pants Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā un saistītā judikatūra par tiesībām celt prasību (locus standi).

Tostarp, nerunājot par piemērojamiem kritērijiem, tiesa ir rīkojusies aizskaroši, nesamērīgi un pretrunā taisnīguma normām, jo tā balstoties tikai uz minētā [pirmā] prasītāja iepriekšēji izvirzīto argumentu interpretāciju noraida prasītāju, kurš izvirzījis pamattiesību pārkāpumu.

Otrais apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo:

Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot kritērijus par pieņemamību un balstot savu (no)lēmumu uz pieņēmumu, ka PKK vairāk nepastāv, arī pārvērtējot jautājumu pēc būtības, lai atzītu prasību par nepieņemamu.

---

(1)  OV C 143, 11.6.2005, 34. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/3

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Roterdamas tiesas 2005. gada 5. jūnija lēmumu krimināllietā pret Omni Metal Service

(Lieta C-259/05)

(2005/C 243/05)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Roterdamas tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 8. jūnija lēmumu krimināllietā pret Omni Metal Service un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. jūnijā.

Roterdamas tiesa lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai kabeļa atlikumus, tādus kā lietā aplūkotos (15 cm diametrā), var klasificēt kā “elektroniskos lūžņus”, piemēram, vadus u.c., kā noteikts Zaļajā sarakstā zem KN 020 koda? (1)

2.

Ja Eiropas Kopienu Tiesas atbilde uz 1. jautājumu ir noraidoša, vai var uzskatīt vai ir jāuzskata Zaļajā sarakstā iekļautu materiālu kombināciju, kas ka tāda Zaļajā sarakstā nav minēta, par Zaļā saraksta materiālu un vai var šādu materiālu kombināciju pārvadāt ar mērķi pārstrādāt, nepiemērojot paziņošanas procedūru?

3.	Vai šajā sakarā ir vajadzīgs, ka atlikumi tiek piedāvāti vai pārvadāti atsevišķi?

---

(1)  Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās II pielikums (OV L 30, 1. lpp.)

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/4

---

Apelācija, ko 2005. gada 27. jūnijā ierosināja Jose Maria Sison, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Jose Maria Sison/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-266/05 P)

(2005/C 243/06)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 27. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta Hosē Marija Sisona [Jose Maria Sison], ar dzīvesvietu Ūtrehtā [Utrecht] (Nīderlande), ko pārstāv J. Fermons [J. Fermon], A. Komte [A. Comte], H. Šulcs [H. Schultz] un D. Gurses [D. Gurses], advokāti, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 26. aprīļā spriedumu apvienotajās lietās T-110/03, T-150/03 un T-405/03 (1) Jose Maria Sison/Eiropas Savienības Padome.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas (otrās palātas) 2005. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-110/03, T-150/03 un T-405/03;

—

pamatojoties uz EKL 230. pantu, atcelt šādus aktus: a) Padomes 2003. gada 27. februāra Lēmumu 06/c/01/03 jeb Padomes 2003. gada 27. februāra atbildi uz atkārtoto pieteikumu, ko Jans Fermons saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) 7. panta 2. punktu nosūtīja pa faksu 2003. gada 3. februārī, kas apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvim paziņota 2003. gada 28. februārī; b) Padomes 2003. gada 21. janvāra Lēmumu 41/c/01/02 jeb Padomes 2003. gada 21. janvāra atbildi uz atkārtoto pieteikumu, ko Jans Fermons saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktu nosūtīja pa faksu 2002. gada 11. decembrī, kas Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvim paziņota 2003. gada 23. janvārī; c) Padomes 2003. gada 2. oktobra Lēmumu 36/c/02/03 jeb Padomes 2003. gada 2. oktobra atbildi uz atkārtoto pieteikumu par pieeju dokumentiem, ko Jans Fermons (2/03) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktu Padomei nosūtīja pa faksu 2003. gada 5. septembrī, kas Padomes ģenerālsekretariātā reģistrēts 2003. gada 8. septembrī;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams šādu iemeslu dēļ:

1.	EKL 220., 225. un 230. panta, ECTK 6. un 13. pantā ietvertā vispārīgā Kopienu tiesību principa, kā arī aizstāvības tiesību pārkāpums. Pirmās instances tiesa esot nepamatoti ierobežojusi likumības pārbaudes apjomu, neatbildot uz apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem.

2.

Tiesību uz pieeju dokumentiem (LES 1. panta 2. punkta un 6. panta 1. punkta, EKL 255. panta, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 4. panta 6. punkta, kā arī 220., 225. un 230. panta) pārkāpums. Pirmās instances tiesas veiktais vērtējums faktiski piešķirot Padomei neierobežotu rīcības brīvību un iespēju pilnībā liegt tiesības piekļūt dokumentiem.

3.	Pienākuma norādīt pamatojumu (EKL 253. panta) un EKL 220., 225. un 230. panta pārkāpums. Pirmās instances tiesas vērtējums novedot pie pienākuma norādīt pamatojumu noliegšanas un pārkāpjot EKL 253. pantu.

4.

Tiesību uz pieeju dokumentiem (LES 1. panta 2. punkta un 6. panta 1. punkta, EKL 255. panta) un ECTK 6. panta 2. punkta, nevainīguma prezumpcijas un ECTK 13. panta, kurā ikvienam, kura ECTK noteiktās tiesības, ir pārkāptas, ir garantētas tiesības uz efektīvu aizsardzību, pārkāpums. Pirmās instances tiesa esot patvaļīgi ierobežojusi šīs lietas apjomu.

5.	Tiesību uz pieeju dokumentiem un LES 1. panta 2. punkta un 6. panta 1. punkta, EKL 255. panta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkta un 9. panta 3. punkta pārkāpums. Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. un 9. pantu.

---

(1)  OV C 171, 09.07.2005., 15. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/5

---

Apelācija, ko 2005. gada 27. jūnijā iesniedza Giorgio Lebedef, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) spriedumu lietā 191/02 Giorgio Lebedef/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-268/05 P)

(2005/C 243/07)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 27. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta Džordžo Ļebedeva [Giorgio Lebedef], ko pārstāv G. Buno [G. Bouneou] un F. Frabeti [F. Frabetti], advokāti, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) spriedumu lietā T-191/02 G. Lebedef/Eiropas Kopienu Komisija.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

Atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2005. gada 12. aprīļa spriedumu lietā T-191/02 Džordžo Ļebedevs, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Zēnigerbergā (Luksemburga), ko pārstāv G. Buno un F. Frabeti, advokāti, kas norādījuši adresi Luksemburgā, prasītājs apelācijas lietā, pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J.Currall], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā, atbildētājs — par prasību atcelt Komisijas 2001. gada 5. decembra lēmumu, ar ko tā atcēla 1974. gada 20. septembra pamanolīgumu, pieņēma jaunus darbības noteikumus attiecībā uz apspriedes līmeņiem, instanci un procedūrām, ko 2000. gada 19. janvārī apstiprināja arodbiedrību un profesionālo organizāciju vairākums un Komisijas administrācija, 2001. gada 4. aprīļa vienošanos jautājumā par personāla pārstāvju rīcībā esošiem līdzekļiem, apstiprināja noteikumus par streiku, kuri ietverti 1974. gada 20. septembra pamatnolīguma I pielikumā, uzaicināja Komisijas viceprezidentu N. Kinoku [N.Kinnock] apspriest ar Arodbiedrību un profesionālām organizācijām un aicināt kolēģiju pirms 2002. gada marta beigām pieņemt jaunu pamatnolīgumu un iekļaut civildienesta noteikumu grozījumus, kuri veicinātu apspriedes ar arodbiedrību un profesionālām organizācijām, grozījumus, kas paredz iespēju pieņemt vēlēšanu noteikumus, iestādes personālam par tiem nobalsojot, un, nepieciešamības gadījumā, par lūgumu atcelt N. Kinoka 2001. gada 22. novembra vēstuli, kas ir adresēta katras arodbiedrības prezidentam, lai paziņotu tiem viņa lēmumu lūgt Komisiju ar 2001. gada 5. decembri atcelt iepriekš minēto 1974. gada 20. septembra pamatnolīgumu un pieņemt vairākus iepriekš minētos punktus, ka arī par lūgumu atcelt E. Halskova [E.Halskov] 2001. gada 6. decembra lēmumu, ar kuru ir atteikts prasītājam piešķirt komandējumu, lai piedalītos 2001. gada 7. decembra apspriedē par “civildienesta noteikumu grozījumu projektu vispārējo paketi”.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas prasības par apstrīdētā sprieduma atcelšanu atbalstam apelācijas prasības iesniedzējs apstrīd sprieduma 4. daļas 96. līdz 103. punktu. Jo īpaši “…2001. gada 5. decembra lēmuma atcelšanas pieļaujamību, jo ar to tiek pieņemti rīcības noteikumi un ciktāl ar to apelācijas prasības iesniedzējam tiek liegts izmantot savas tiesības saskaņā ar 2001. gada 4. aprīļa vienošanos”.

Tā kā rīcības noteikumi, ciktāl tie liedz apelācijas prasības iesniedzējam piedalīties apspriežu procesā, pārstāvot arodbiedrību, ietekme viņa situāciju, atņemot viņa individuālās tiesības, kas izriet no viņa arodbiedrības pārstāvja statusa apspriežu procedūrā (skat. šajā sakarā 1989. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās 193/87 un 194/87 Maurissen and Union Syndicale/Revīzijas palāta, Recueil 1989. g., 1045. lpp., un 1998. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-42/97 Lebedef/Komisija, Recueil CD 1998. g., I-A-371 un II-1071. lpp., 18. līdz 21. punkts). Līdz ar to rīcības noteikumi negatīvi ietekmē apelācijas prasības iesniedzēju un tam ir iemesls šos noteikumus apstrīdēt ar mērķi tos atcelt.

Šo secinājumu neietekmē pastāvīgā judikatūra, ko nosaka 1994. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās T-97/92 un T-111/92 Rijnoudt un Hocken/Komisija, Recueil CD 1994. g., I-A159. un II-511. lpp., 82. un 86. punkts, un 1994. gada 15. jūlija spriedums apvienotajās lietas T-576/93 līdz T-582/93 Browet un citi/Komisija, Recueil CD I-A-191. un II-619. lpp., 44. punkts. Attiecīgās situācijas lietās, kuras pasludināti šie spriedumi, atšķiras no izskatāmās lietas apstākļiem, jo šajā gadījumā apelācijas prasības iesniedzēja tiesības izriet tieši no noteikumiem par līdzekļiem un, kaut arī tās piešķirtas, lai veicinātu prasītāja arodbiedrības dalību apspriedēs, uz tiem attiecas Civildienesta noteikumu procedūras, jo tās tieši ietekmē viņa paša tiesisko stāvokli.

Pirmās instances tiesa apstrīdētajā spriedumā attiecībā uz pieļaujamību ir atzinusi, ka A&D (apelācijas prasības iesniedzēja arodbiedrība) nav pārstāvis. Prasītājs šo secinājumu apstrīd, jo rīcības noteikumos nav objektīvi pārbaudīts, vai arodbiedrības un profesionālās organizācijas ir pārstāvji, un šā jautājuma salīdzinošajā izvērtējuma ir acīmredzama kļūda. Turklāt ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiesības uz aizstāvību, pienākums sniegt pamatojumu, patvaļas aizliegums un Civildienesta noteikumu 24.a pants.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/6

---

Apelācija, ko 2005. gada 5. jūlijā ierosināja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB), par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-260/03 Celltech R&D Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB)

(Lieta C-273/05 P)

(2005/C 243/08)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 5. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Arno Foliards-Mongirāls [Arnaud Folliard-Monguiral], pārstāvis, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-260/03 (1) Celltech R&D Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB).

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-260/03;

2)	noraidīt apelācijas sūdzību, ko prasītājs procesā Pirmās instances tiesā iesniedza par ITSB Apelāciju otrās padomes 2003. gada 19. maija lēmumu lietā R 659/2002 2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “CELLTECH” reģistāciju kā Kopienas preču zīmi,

3)	piespriest prasītājam procesā Pirmās instances tiesā segt tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā.

Ja Eiropas Kopienu Tiesa neapmierinās Apelācijas sūdzības iesniedzēja pamata prasījumu 2. daļu, tad Apelācijas sūdzības iesniedzējs attiecīgi lūdz Eiropas Kopienu Tiesu:

1)	atcelt Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-260/03,

2)	nodot lietu izskatīšanai Pirmās instances tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Eiropas Kopienu Tiesai Birojs lūdz atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu. Birojs apgalvo, ka Pirmās instances tiesas lēmums pārkāpj Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un nesniedz pamatojumu Tiesas secinājumiem. Apelācijas sūdzības pamats sastāv no šādiem pieciem punktiem:

—

lai gan Pirmās instances tiesa atzina, ka “vismaz viena no vārdiskas preču zīmes”“CELLTECH” nozīmēm ir “šūnu tehnoloģija”, tā nepamatoti lūdza Apelāciju padomei sniegt “zinātniskos terminos izklāstītu jēdziena “šūnu tehnoloģija” izskaidrojumu”, lai paskaidrotu, “kādā veidā šie termini sniedz jebkādu informāciju par reģistrācijas pieteikumā norādīto preču un pakalpojumu paredzēto nolūku un raksturu, jo īpaši par veidu, kādā šīs preces un pakalpojumi būtu izmantojami šūnu tehnoloģijā vai kā tie no tās izriet”;

—

Pirmās instances tiesa nepamatoti ignorēja principu, saskaņā ar ko pati elementu kombinācija, katrs no kuras elementiem ir attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošs, bez jebkādām neparastām variācijām attiecībā uz sintaksi vai nozīmi, ir šīs īpašības aprakstoša Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē;

—

Tiesa, apgalvojot, ka aprakstoša rakstura vai atšķirtspējas neesamības gadījumā ir jāapraksta attiecīgo preču vai pakalpojumu “paredzētais nolūks”, pieļāva kļūdu tiesību jautājumā. Lai gan Tiesa atzina, ka “šūnu tehnoloģija” ietilpst attiecīgo preču un pakalpojumu “izmantošanas jomā”, tā kļūdaini uzskatīja, ka šādas “izmantošanas jomas” apraksts būtu nepietiekams, lai konstatētu, ka apzīmējums “CELLTECH” ir aprakstošs un tāpēc tam nav atšķirtspējas;

—	Tiesa nepareizi uzskatīja, ka attiecīgo preču un pakalpojumu ražošanu vai piegādi aprakstošs process neietilpst Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas ietvaros;

—	Tiesa turklāt nesniedza pamatojumus saviem secinājumiem.

---

(1)  OV C 155, 25.06.05., 16. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/7

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (Anglija un Velsa), Chancery Division, 2005. gada 22. jūnija lēmumu lietā 1) Carol Marilyn Robins un 2) John Burnett pret Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-278/05)

(2005/C 243/09)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts High Court of Justice (Anglija un Velsa), Chancery Division, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 22. jūnija lēmumu lietā 1) Kerola Merilina Robinsa [Carol Marilyn Robins] un 2) Džons Burnets [John Burnett] pret Secretary of State for Work and Pensions (Darba un pensiju valsts sekretārs) un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 6. jūlijā.

High Court of Justice (Anglija un Velsa), Chancery Division, lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.

Vai Direktīvas 80/987/EEK (1) 8. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas uzliek dalībvalstīm pienākumu visiem vajadzīgajiem līdzekļiem nodrošināt, ka darbinieku iegūtās tiesības saskaņā ar uzņēmumu vai starpuzņēmumu galīgā atalgojuma pensiju programmām pilnībā finansē dalībvalsts gadījumā, ja darbinieka privātais darba devējs kļūst maksātnespējīgs un šādas programmas līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu šādus pabalstus?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai 8. panta prasības ir pienācīgi ieviestas ar iepriekš minēto tiesisko regulējumu, kas ir spēkā Apvienotajā Karalistē?

3.

Ja Apvienotās Karalistes tiesību aktu normas neatbilst 8. pantam, kādi kritēriji jāizmanto valsts tiesai, lai izvērtētu, vai attiecīgais Kopienu tiesību pārkāpums ir pietiekami būtisks, lai iestātos atbildība par zaudējumu atlīdzību? Jo īpaši, vai nodarījums vien ir pietiekams, lai tiktu atzīts pietiekami būtisks pārkāpums, vai arī dalībvalstij ir acīmredzamai un būtiski jāpārkāpj savas likumdošanas kompetence, vai arī jāpiemēro citi kritēriji un ja tā, tad kādi?

---

(1)  Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/7

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesgerichtshof2005. gada 2. jūnija lēmumu lietā Montex Holdings Ltd. pret Diesel S.p.A.

(Lieta C-281/05)

(2005/C 243/10)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Bundesgerichtshof (Federālā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 2. jūnija lēmumu lietā Montex Holdings Ltd. pret Diesel S.p.A. un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 13. jūlijā.

Bundesgerichtshof lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem, kas saistīti ar 5. panta 1. punkta un 3. panta interpretāciju Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā Direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (1), un EKL 28. līdz 30. panta interpretāciju:

a)	vai reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam tiesības aizliegt tādu preču tranzītu, uz kurām atveidota konkrētā preču zīme?

b)	ja uz jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde — vai no fakta, ka preču saņēmējā valstī preču zīme nav aizsargāta, izriet īpašs vērtējums?

c)

Ja uz a) jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde, un neatkarīgi no atbildes uz b) jautājumu — vai ir jānošķir dalībvalstij paredzētās preces, kuru izcelsme ir dalībvalstī, asociētajā valstī vai trešajā valstī? Vai šajā sakarā ir jāizvērtē tas, vai prece izcelsmes valstī ir ražota likumīgi, vai pārkāpjot minētajā valstī spēkā esošās preču zīmes īpašnieka tiesības?

---

(1)  OV L 40, 1. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/8

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Symvoulio tis Epikrateias2005. gada 10. maija lēmumu lietā Enosis Efopliston Aktoploïas, ANEK, Minoïkes Grammes, N.E. Lesvou un Blue Star Ferries pret Ypourgos Emporikis Naftilias un Ypourgos Aigaiou

(Lieta C-285/05)

(2005/C 243/11)

tiesvedības valoda — grieķu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Symvoulio tis Epikrateias (Valsts Padome, Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 10. maija lēmumu lietā Enosis Efopliston Aktoploïas, ANEK, Minoïkes Grammes, N.E. Lesvou un Blue Star Ferries pret Ypourgos Emporikis Naftilias un Ypourgos Aigaiou un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 15. jūlijā.

Symvoulio tis Epikrateias lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

a.

Vai saskaņā ar 6. panta 3. punktu Padomes 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV 1992, L 364), privātpersonas var atsaukties uz šo regulu, lai apstrīdētu Grieķijas likumdevēja līdz 2004. gada 1. janvārim pieņemto noteikumu spēkā esamību?

b.

Ja uz pirmo jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde — vai Regulas Nr. 3577/92 1., 2. un 4. pants ļauj pieņemt valsts tiesību normas saskaņā ar kurām kuģu īpašnieki var sniegt jūras kabotāžas pakalpojumus tikai noteiktos maršrutos, ko katru gadu nosaka kompetentā valsts iestāde, un kam jāiegūst iepriekšēja administratīva atļauja saskaņā ar atļaujas izsniegšanas kārtību, kura: a) bez izņēmuma attiecas uz visiem ar salām saistītiem maršrutiem un b) ļauj kompetentām valsts iestādēm izdot atļauju sniegt regulārus pakalpojumus, vienpusēji grozot pieteikuma detaļas, kas attiecas uz biežumu, pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu un maksu, pamatojoties uz savu diskrecionāro varu un iepriekš nenosakot piemērojamos kritērijus?

c.

Ja uz pirmo jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde — vai pakalpojumu sniegšanas brīvības nelikumīgu ierobežojumu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49. panta izpratnē ietver valsts tiesību akti, kas paredz kuģa īpašnieka, kam administrācija ir izsniegusi atļauju reģistrēt kuģi noteiktā maršrutā (apstiprinot viņa pieteikumu iesniegtajā variantā, vai arī ar kuģa īpašnieka piekrišanu izdarot pieteikumā atsevišķus grozījumus), pienākumu apkalpot attiecīgo maršrutu nepārtraukti visu darbības gadu, un lai nodrošinātu šī pienākuma izpildi, pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniegt garantijas vēstuli, kurā norādītā summa daļēji vai pilnībā tiktu iekasēta minētā pienākuma neizpildes vai daļējas izpildes gadījumā?

d.

Vai 5. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunkti Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvā 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV 1998, L 144), redakcijā, kas bija spēkā lietas apstākļu rašanās laikā, proti, pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīvu 2003/24/EK (OV 2003, L 123), pieļauj valsts tiesību aktus, kas pilnībā aizliedz iekšzemes pārvadājumiem izmantot attiecīgu vecumu sasniegušos kuģus?

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/8

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Efeteio Patron2005. gada 8. jūnija rīkojumu lietā Irini Lechouritou, V. Karkoulias, G. Pavlopoulos, P. Bratsikas, D. Sotiropoulos un G. Dimopoulos pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-292/05)

(2005/C 243/12)

tiesvedības valoda — grieķu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Efeteio Patron (Patru Apelācijas tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 8. jūnija rīkojumu lietā Irini Lehuritu [Irini Lechouritou], V. Karkuliass [V. Karkoulias], G. Pavlopuls [G. Pavlopoulos], P. Bracikas [P. Bratsikas], D. Sotiropuls [D. Sotiropoulos] un G. Dimopuls [G. Dimopoulos] pret Vācijas Federatīvo Republiku un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. jūlijā.

Efeteio Patron lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.

Vai prasības par zaudējumu atlīdzību, ko cēlušas fiziskas personas pret Līgumslēdzēju valsti, kura saskaņā ar civiltiesībām ir atbildīga par tās bruņoto spēku darbību vai bezdarbību, atbilstoši Briseles konvencijas 1. pantam ietilpst tās materiālajā piemērošanas jomā gadījumā, ja šī darbība vai bezdarbība, kas notikusi laikā, kad kara rezultātā prasītāju dzīvesvietas valsts atradās atbildētājas militārā okupācijā, ir acīmredzami pretrunā kara tiesībām un ja to var uzskatīt par noziegumu pret cilvēci?

2.

Vai ar Briseles konvenciju ir saderīgs tas, ka atbildētāja valsts izvirza iebildumu par imunitāti, kā rezultātā apstiprinošas atbildes gadījumā Konvenciju nevar piemērot jo īpaši attiecībā uz atbildētājas bruņoto spēku darbību vai bezdarbību, kas notikusi pirms Konvencijas stāšanās spēkā, proti, no 1941. līdz 1944. gadam?

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/9

---

Prasība pret Eiropas Parlamentu un Padomi, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 16. jūlijā

(Lieta C-299/05)

(2005/C 243/13)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 16. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Parlamentu un Padomi, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Denī Martēns [Denis Martin] un Marī-Žozē Žonsī [Marie-José Jonczy], pārstāvji, kuri norādīja adresi Luksemburgā.

Eiropas Kopienu Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

Atcelt I pielikuma 2. punktu 2005. gada 13. aprīļa Regulā (EK) Nr. 647/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (1) attiecībā uz iedaļām W. Somija, b) apakšpunkts, X. Zviedrija, c) apakšpunkts un Y. Apvienotā Karaliste, d), e) un f) apakšpunkts;

2)	piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Komisijas teikto, pieņemot Regulu Nr. 647/05, likumdevējs ir noteicis Eiropas Kopienu Tiesas [judikatūrā] iepriekš izklāstītos kritērijus speciālo no iemaksām neatkarīgo naudas pabalstu koordinēšanai. Tomēr likumdevējs nav izdarījis secinājumus no šiem kritērijiem, pārņemot Regulas Nr. 1408/71 IIa pielikumā minētajā sarakstā pabalstus, kas minēti zem [šādām] iedaļām: W. Somija b) apakšpunkts, X. Zviedrija c) apakšpunkts un Y. Apvienotā Karaliste d), e) un f) apakšpunkts un kuri, pēc Komisijas domām, neatbilst “speciālo” pabalstu kritērijiem šīs pašas regulas 4. panta 2.a punkta izpratnē.

---

(1)  OV L 117, 04.05.2005., 1. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/9

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof2005. gada 17. maija lēmumu lietā Hauptzollamt Hamburg-Jonas pret ZVK Zuchtvieh-Kontor GmbH

(Lieta C-300/05)

(2005/C 243/14)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Bundesfinanzhof (Federālās Finanšu tiesas) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 17. maija lēmumu lietā Hauptzollamt Hamburg-Jonas pret ZVK Zuchtvieh-Kontor GmbH un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 27. jūlijā.

Bundesfinanzhof lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai iekraušanas un izkraušanas laiks pieder pie “brauciena laika” Direktīvas 91/628/EEK (1) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā pielikuma 48. punkta 4. apakšpunkta d) daļas izpratnē (jaunajā redakcijā, kas ietverta Direktīvā 95/29/EK (2))?

---

(1)  OV L 340, 17. lpp.

(2)  OV L 148, 52. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/10

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour d'arbitrage (Beļģija) 2005. gada 13. jūlija rīkojumu lietā Ordre des barreaux francophones et germanophones, Ordre français des avocats du barreau de Bruxelles pret Ministru Padomi, un Ordre des barreaux flamands un Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles pret Ministru Padomi

(Lieta C-305/05)

(2005/C 243/15)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Cour d'arbitrage [Apelācijas tiesa], (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 13. jūlija rīkojumu lietā Ordre des barreaux francophones et germanophones, Ordre français des avocats du barreau de Bruxelles pret Ministru Padomi, un Ordre des barreaux flamands un Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles pret Ministru Padomi, un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 29. jūlijā.

Cour d'arbitrage lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

Vai 1. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvā 2001/97/EK, kura groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) (1), pārkāpj Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, un līdz ar to Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu, ciktāl jaunais 2. panta 5. punkts, kas ar to tika ieviests Direktīvā 91/308/EEK, paredz iekļaut neatkarīgu juridisko profesiju pārstāvjus, neizslēdzot advokātus, šīs direktīvas piemērošanas jomā, kuras mērķis būtībā ir paredzēt fizisku personu un šajā direktīvā minēto iestāžu pienākumu informēt par cīņu pret naudas atmazgāšanu atbildīgās iestādes par visiem faktiem, kas varētu liecināt par šādu naudas atmazgāšanu (Direktīvas 91/308/EEK 6. pants, kas aizstāts ar Direktīvas 2001/97/EK 1. panta 5. punktu)?

---

(1)  OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/10

---

Prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 4. augustā

(Lieta C-308/05)

(2005/C 243/16)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 4. augustā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Nīderlandes Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Antonio Aresu [Antonio Aresu] un Hūberts van Vlīts [Hubert van Vliet], pārstāvji.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 21. pants nosaka, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai no 2004. gada 15. janvāra izpildītu šīs direktīvas prasības, un ka tās par to nekavējoties informē Komisiju.

Komisijai ir jāsecina, ka Nīderlandes Karaliste vēl aizvien nav veikusi šos pasākumus vai vismaz paziņojusi par tiem.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/11

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Il Tribunale di Bergamo2005. gada 28. jūnija lēmumu lietā likvidējamā D.I.A Srl pret Cartiere Paolo Pigna SpA

(Lieta C-309/05)

(2005/C 243/17)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Tribunale di Bergamo (Bergamo tiesas) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 28. jūnija lēmumu lietā likvidējamā D.I.A Srl pret Cartiere Paolo Pigna SpA un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 4. augustā, par jautājumiem, par kuriem Corte di Cassazione (Kasācijas tiesa), Sezione Lavaro (Lavaro nodaļa) jau ir izvirzījusi 2004. gada 18. oktobra rīkojumā Nr. 20410 (1).

---

(1)  Lieta C-465/04 Honyvem Informazioni Commerciali srl/Mariella De Zotti, OV C 31, 05.02.2005., 4.lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/11

---

Prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 8. augustā

(Lieta C-310/05)

(2005/C 243/18)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 8. augustā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Marija-Hosē Žonsī [Marie-José Jonczy] un Antonio Aresu [Antonio Aresu], pārstāvji, kuri norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1), vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 21. panta 1. punkts;

2)	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Luksemburgas Lielhercogiste attiecībā uz Direktīvu 2001/95/EK joprojām nav pieņēmusi likumdošanas aktus, kam bija jāstājas spēkā 2004. gada 15. janvārī, un, jebkurā gadījumā, nav darījusi šos aktus zināmus Komisijai.

---

(1)  OV L 11, 15.01.2002., 4. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/11

---

Apelācija, ko 2005. gada 8. augustā ierosināja Naipes Heraclio Fournier SA par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās T-160/02 līdz T-162/02 Naipes Heraclio Fournier SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un persona, kas iestājusies lietā — France Cartes SAS

(Lieta C-311/05 P)

(2005/C 243/19)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 8. augustā izskatīšanai ir iesniegta Naipes Heraclio Fournier SA, ko pārstāv Enrike Armiho Čavari [Enrique Armijo Chávarri] un Antonio Kastans Peress-Gomess [Antonio Castán Pérez-Gómez], abogados, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās T-160/02 līdz T-162/02 Naipes Heraclio Fournier SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un persona, kas iestājusies lietā — France Cartes SAS.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi: taisīt spriedumu, ar kuru atceļ apstrīdēto spriedumu un apmierina tās prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība par atcelšanu balstās uz trīs pamatiem.

Pirmais pamats ir balstīts uz to, ka Apelāciju otrā padome pārkāpa tiesiskuma principu un Naipes Heraclio Fournier SA tiesības uz aizstāvību. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesai savās darbībās neaprobežojās tikai ar apstrīdētā akta tiesiskuma pārbaudi, bet veica jaunu lietas pārbaudi pilnā apjomā, neatkarīgi no apstrīdēto lēmumu satura un konkrētiem prasījumiem, ko izvirzīja prasītājs un persona, kas iestājusies lietā.

Otrais pamats ir balstīts uz to, ka Apelāciju otrā padome pārkāpa tiesiskuma principu un Regulas Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa pārsniedza tās juridisko kompetenci, pašai savu argumentu pamatojumam koriģējot un labojot materiālo tiesību kļūdas, ko Apelāciju otrā padome pieļāva attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto aizliegumu piemērošanu attiecībā uz prasītājas grafiskajām preču zīmēm.

Trešais pamats ir balstīts uz apstrīdētā sprieduma pamatojuma trūkumu saskaņā ar EKL 253. panta noteikumiem. Izvirzot šo pamatu, pirmkārt, tiek apgalvots, ka no apstrīdētā sprieduma skaidri un nepārprotami neizriet, ar kādu argumentāciju ir pamatots Pirmās instances tiesas uzskats, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais absolūtais reģistrācijas aizliegums attiecas uz prasītājas grafiskajām preču zīmēm.

---

(1)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula par Kopienas preču zīmi, OV L 11, 1994. gada 14. janvāris, 1. lpp.

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/12

---

Apelācija, ko 2005. gada 8. augustā ierosināja TeleTech Holdings, Inc. par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-288/03 TeleTech Holdings, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (persona, kas iestājusies lietā — Teletech International, S.A.)

(Lieta C-312/05 P)

(2005/C 243/20)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 8. augustā izskatīšanai ir iesniegta TeleTech Holdings, Inc., ko pārstāv E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri] un A. Kastans Peress-Gomess [A. Castán Pérez-Gómez], avocats, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-288/03 TeleTech Holdings, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (persona, kas iestājusies lietā — Teletech International, S.A.).

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir — atcelt apstrīdēto spriedumu un apmierināt tās prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācija ir balstīta uz diviem pamatiem.

Pirmais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 40/94 (1) 52. panta (lasot to kontekstā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu) pārkāpumu, ciktāl Pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja minēto pantu, kā arī pārkāpa Kopienas preču zīmju un valsts preču zīmju līdzāspastāvēšanas un salīdzināšanas principu. Uz šī paša pamata balstās apgalvojums par augstākminētās regulas 74. panta pārkāpumu, kā arī par kļūdainu interpretāciju un prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, interpretējot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pieļāva kļūdu tiesību jautājumā, ciktāl Pirmās instances tiesa nepareizi piemēroja konkrētās sabiedrības daļas uztveres kritēriju, lai novērtētu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.

---

(1)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1994. gada 14. janvāris, 1. lpp.)

---

1.10.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/13

---

(2005/C 243/21)

Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 229, 17.9.2005.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 217, 3.9.2005.

OV C 205, 20.8.2005.

OV C 193, 6.8.2005.

OV C 182, 23.7.2005.

OV C 171, 9.7.2005.

OV C 155, 25.6.2005.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex

CELEX: http://europa.eu.int/celex

---