6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/1

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-123/02 Eiropas Parlaments pret Royal & Sun Alliance Insurance (1)

(Šķīrējklauzula - Apdrošināšanas līgumi - Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai - Ļaunprātīga izmantošana - Līgumiska atbildība - Zaudējumu atlīdzība)

(2005/C 193/01)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-123/02 par prasību atbilstoši EKL 238. pantam, ko 2002. gada 5. aprīlī cēla Eiropas Parlaments (pārstāvji — D. Peteršaims [D. Petersheim], O. Kezu-Russo [O. Caisou-Rousseau] un M. Ekere [M. Ecker]) pret Royal & Sun Alliance Insurance (advokāti — J. L. Fagnarts [J.-L. Fagnart] un L. Vaels [L. Vael]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents) un K. Šīmans [K. Schiemann], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretāre Mugika Arsamendi [Múgica Arzamendi], galvenā administratore, 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	garantijas anulēšana Līgumiem Nr. 5.013.347 un 1F516.071, par kuru Royal & Sun Alliance Insurance paziņoja Eiropas Parlamentam attiecīgi 2001. gada 9. oktobrī un 6. novembrī, ir uzskatāma par nelikumīgu šo līgumu laušanu;

2)	Royal & Sun Alliance Insurance atlīdzina zaudējumus, kas Eiropas Parlamentam nodarīti tādēļ, ka nelikumīgi tika lauzti Līgumi Nr. 5.013.347 un 1F516.071;

summa, ko Royal & Sun Alliance Insurance ir parādā kā zaudējumu atlīdzību Eiropas Parlamentam par 2001. gadu, tiek veidota, reizinot, pirmkārt, 205 131, 175 eiro ar procentiem no apdrošināšanas iemaksām, ko saņēma Royal & Sun Alliance Insurance no kopējās summas no tām, ko Parlaments bija parādā četriem līdzapdrošinātājiem, un reizinot, otrkārt, 178 453, 01 eiro ar tiem pašiem procentiem un ar daļskaitli 44/46, kas atbilst prorata temporis. Pēc tam no šo divu iznākumu summas ir jāatņem summa, ko šī iestāde pārskaitīja vai kas bija jāpārskaita Royal & Sun Alliance Insurance garantijas “darba strīdi — uzbrukumi” ietvaros par laika posmu no 2001. gada 5. novembra līdz 2001. gada 31. decembrim par tās īpašumu, kas atrodas Beļģijā, kā arī Luksemburgā, kopā ar garantijām par laika posmu no 2001. gada 18. novembrim līdz 2001. gada 31. decembrim, par īpašumu, kurš atrodas Francijā;

summa, ko Royal & Sun Alliance Insurance ir parādā kā zaudējumu atlīdzību Eiropas Parlamentam par 2002. gadu, tiek veidota, reizinot summu 389 291, 73 eiro ar procentiem no apdrošināšanas iemaksām, ko saņemtu Royal & Sun Alliance Insurance no kopējās iemaksu summas, ko Parlaments bija parādā četriem līdzapdrošinātājiem kā garantiju par 2002. gadu, un no tādējādi iegūtā iznākuma atņemot summu, kas šai iestādei bija jāpārskaita Royal & Sun Alliance Insurance, lai apdrošinātu īpašumu, kas atrodas Francijā, pret visiem materiālajiem zaudējumiem 2002. gadā;

5)	summa, ko Royal & Sun Alliance Insurance ir parādā Eiropas Parlamentam, ir apliekama ar likumiskajiem kavējuma procentiem, sākot ar 2002. gada 4. aprīli;

6)	Royal & Sun Alliance Insurance atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 144, 15.06.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/2

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-124/02 Eiropas Parlaments pret AIG Europe (1)

(Šķīrējklauzula - Apdrošināšanas līgumi - Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai - Ļaunprātīga izmantošana - Līgumiska atbildība - Zaudējumu atlīdzība)

(2005/C 193/02)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-124/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 238. pantam, ko 2002. gada 5. aprīlī cēla Eiropas Parlaments (pārstāvji — D. Peteršaims [D. Petersheim], O. Kezu-Russo [O. Caisou-Rousseau] un M. Ekere [M. Ecker]) pret AIG Europe (advokāti — J. L. Fagnarts [J.-L. Fagnart] un L. Vaels [L. Vael]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents) un K. Šīmans [K. Schiemann], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretāre Mugika Arsamendi [Múgica Arzamendi], galvenā administratore, 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	garantijas anulēšana Līgumam Nr. 5.013.347, par kuru AIG Europe paziņoja Eiropas Parlamentam attiecīgi 2001. gada 5. novembrī, ir uzskatāma par nelikumīgu šā līguma laušanu;

2)	AIG Europe atlīdzina zaudējumus, kas Eiropas Parlamentam nodarīti tādēļ, ka nelikumīgi tika lauzts Līgums Nr. 5.013.347;

summa, ko AIG Europe ir parādā kā zaudējumu atlīdzību Eiropas Parlamentam par 2001. gadu, tiek veidota, reizinot, pirmkārt, 205 131, 175 eiro ar procentiem no apdrošināšanas iemaksām, ko saņēma AIG Europe no kopējās iemaksu summas, ko Parlaments bija parādā četriem līdzapdrošinātājiem, un reizinot, otrkārt, 178 453, 01 eiro ar tiem pašiem procentiem. Pēc tam no šo divu iznākumu summas ir jāatņem summa, ko šī iestāde pārskaitīja vai kas bija jāpārskaita AIG Europe garantijas “darba strīdi — uzbrukumi” ietvaros par laika posmu no 2001. gada 5. novembra līdz 2001. gada 31. decembrim par tās īpašumu, kas atrodas Beļģijā, kā arī Luksemburgā, kopā ar garantijām par laika posmu no 2001. gada 16. novembrim līdz 2001. gada 31. decembrim, kas par īpašumu, kurš atrodas Francijā;

summa, ko AIG Europe ir parādā kā zaudējumu atlīdzību Eiropas Parlamentam par 2002. gadu, tiek veidota, reizinot summu 389 291, 73 eiro ar procentiem no apdrošināšanas iemaksām, ko saņemtu AIG Europe no kopējās summas no tām, ko Parlaments bija parādā četriem līdzapdrošinātājiem kā garantiju par 2002. gadu, un no tādējādi iegūtā iznākuma atņemot summu, kas šai iestādei bija jāpārskaita AIG Europe, lai apdrošinātu īpašumu, kas atrodas Francijā, pret visiem materiālajiem zaudējumiem 2002. gadā;

5)	summa, ko AIG Europe ir parādā Eiropas Parlamentam, ir apliekama ar likumiskajiem procentiem, sākot ar 2002. gada 4. aprīli;

6)	AIG Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 144, 15.06.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/2

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-125/02 Eiropas Parlaments pret HDI International (1)

(Šķīrējklauzula - Apdrošināšanas līgumi - Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai - Ļaunprātīga izmantošana - Līgumiska atbildība - Zaudējumu atlīdzība)

(2005/C 193/03)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-125/02 par prasību atbilstoši EKL 238. pantam, ko 2002. gada 5. aprīlī cēla Eiropas Parlaments (pārstāvji — D. Peteršaims [D. Petersheim], O. Kezu-Russo [O. Caisou-Rousseau] un M. Ekere [M. Ecker]) pret HDI International (advokāti — J. L. Fagnarts [J.-L. Fagnart] un L. Vaels [L. Vael]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] (referents) un K. Šīmans [K. Schiemann], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretāre Mugika Arsamendi [Múgica Arzamendi], galvenā administratore, 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	garantijas anulēšana Līgumam Nr. 5.013.347, par kuru HDI International paziņoja Eiropas Parlamentam 2001. gada 30. oktobrī, kā arī 2001. gada 13. un 20. novembrī, ir uzskatāma par nelikumīgu šā līguma laušanu;

2)	HDI International atlīdzina zaudējumus, kas Eiropas Parlamentam nodarīti tādēļ, ka nelikumīgi tika lauzts Līgums Nr. 5.013.347;

summa, ko HDI International ir parādā kā zaudējumu atlīdzību Eiropas Parlamentam, tiek veidota, reizinot summu 389 291, 73 eiro ar procentiem no apdrošināšanas iemaksām, ko saņemtu HDI International no kopējās iemaksu summas, ko Parlaments bija parādā četriem līdzapdrošinātājiem kā garantiju par 2002. gadu, un no tādējādi iegūtā iznākuma atņemot summu, kas šai iestādei bija jāpārskaita HDI International, lai apdrošinātu īpašumu, kas atrodas Francijā, pret visiem materiālajiem zaudējumiem 2002. gadā;

4)	summa, ko HDI International ir parādā Eiropas Parlamentam, ir apliekama ar Francijā piemērojamajiem likumiskajiem procentiem, sākot ar 2002. gada 4. aprīli;

5)	HDI International atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 144, 15.06.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/3

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 9. jūnijā

lietā C-287/02 Spānijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(ELGVF - Kontu dzēšana - 2001. finanšu gads - Piemērošanas noteikumi)

(2005/C 193/04)

tiesvedības valoda — spāņu

Lietā C-287/02 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2002. gada 9. augustā cēla Spānijas Karaliste (pārstāvji — L. Fragasa Gadeja [L. Fraguas Gadea]) pret Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Nījārs [M. Niejahr] un S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán]), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], Ž.-P. Puisošē [J.-P. Puissochet], S. Fon Bārs [S. von Bahr] un J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), ģenerāladvokāts F. G. Džeikobss [F.G. Jacobs], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 9. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Komisijas 2002. gada 12. jūnija Lēmums 2002/461/EK par dalībvalstu kontu dzēšanu saistībā ar izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, 2001. finanšu gadam ir atceļams, ciktāl tā I pielikumā attiecībā uz Spānijas Karalistei atlīdzināmo summu ir ietverti precizējumi finansējumā Castille-La Manche maksātāja rēķinā, kas atbilst kompensāciju atlīdzināšanas summai;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 233, 28.09.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/3

TIESAS SPRIEDUMS

(virspalāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-105/03 (Tribunale di Firenze lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu): kriminālprocess pret Maria Pupino (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - LES 34. un 35. pants - Pamatlēmums 2001/220/TI - Cietušo statuss kriminālprocesā - Neaizsargātu personu aizsardzība - Nepilngadīgo kā liecinieku nopratināšana - Pamatlēmuma juridiskais spēks)

(2005/C 193/05)

tiesvedības valoda — itāļu

Lietā C-105/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LES 35. pantam, ko Tribunale di Firenze (Firences tiesa) (Itālija) pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 3. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 5. martā, kriminālprocesā pret Mariju Pupino [Maria Pupino], Tiesa (virspalāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Jāns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] un E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), P. Kūris [P. Kūris], E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] un M. Ilešičs [M. Ilešič], ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore, 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmuma 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā 2. un 3. pants un 8. panta 4. punkts ir interpretējami tādā veidā, ka valsts tiesai ir jābūt iespējai ļaut maziem bērniem, pret kuriem, saskaņā ar viņu apgalvojumiem, [kāds] slikti izturējies — kā ir noticis pamata lietā, — dot liecību atbilstoši noteikumiem, kas var nodrošināt šiem bērniem pienācīgu aizsardzības pakāpi, piemēram, ārpus atklātas tiesas sēdes un pirms tās sākuma.

2.	Valsts tiesai ir jāņem vērā visas valsts tiesības kopumā un jāinterpretē tās, cik vien iespējams ņemot vērā minētā pamatlēmuma tekstu un mērķi.

(1) OV C 146, 21.06.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/4

TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2005. gada 9. jūnijā

apvienotajās lietās C-211/03, C-299/03 un C-316/03 līdz C318/03(Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) HLH Warenvertriebs GmbH, Orthica BC pret Vācijas Federatīvo Republiku (1)

(Brīva preču aprite - Zāļu un pārtikas produktu nodalīšana - Prece, ko izcelsmes dalībvalstī tirgo kā uztura bagātinātāju, bet importa dalībvalstī uzskata par zālēm - Tirdzniecības atļauja)

(2005/C 193/06)

tiesvedības valoda — vācu

Apvienotajās lietās C-211/03, C-299/03 un C-316/03 līdz C318/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 7. maijā, kā arī 4.,3.,7. un 8. jūlijā un kas Tiesā reģistrēti 2003. gada 15. maijā, 11. un 24. jūlijā, tiesvedībā HLH Warenvertriebs GmbH (C-211/03), Orthica BC (C-299/03 un C316/03 līdz C318/03) pret Vācijas Federatīvo Republiku, piedaloties Der Vertreter des öffentlichen Interesses beim Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen, Tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Jāns [P. Jann], tiesneši N. Kolnerika [N. Colneric], H. N. da Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits [E. Levits], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], 2005. gada 9. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	Kvalificējot produktu kā zāles vai kā pārtikas produktu, ir jāņem vērā visas produkta īpašības, kas konstatētas gan tā sākotnējā stāvoklī, gan pēc tā sajaukšanas ar ūdeni vai jogurtu atbilstoši tā lietošanas veidam.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, veido papildu tiesisko regulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvai 2002/46/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kuras piemērošana ir izslēgta tiktāl, cik tāds Kopienas tiesiskais regulējums kā minētā direktīva satur īpašas normas par noteiktām pārtikas produktu kategorijām.

3)	Produktam, kas atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu gan par pārtikas produktu, gan par zālēm, ir piemērojamas tikai uz zālēm attiecināmas īpašās Kopienu tiesību normas.

Produkta farmakoloģiskās īpašības ir faktors, uz kuru pamatojoties dalībvalstu iestādēm ir jānovērtē šī produkta iespējamā iedarbība un tas, vai produktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 1. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē var izmantot cilvēkiem, lai noteiktu medicīnisko diagnozi vai atjaunotu, izlabotu vai mainītu cilvēku fizioloģiskās funkcijas. Risks, ko produkta lietošana var radīt veselībai, ir autonoms faktors, kas valsts kompetentajām iestādēm arī ir jāņem vērā, kvalificējot šo produktu kā zāles.

5)	Produktu, kas ir zāles Direktīvas 2001/83 nozīmē, var ievest citā dalībvalstī tikai tad, ja ir saņemta tirdzniecības atļauja, kas izdota saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, pat tad, ja to citā dalībvalstī likumīgi tirgo kā pārtikas produktu.

6)	Jēdzienam “augstākais drošais daudzums”, kas ietverts Direktīvas 2002/46 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nav nekādas nozīmes zāļu un pārtikas produktu nodalīšanā.

Dalībvalsts, novērtējot risku, ko pārtikas produkti vai uztura bagātinātāji var radīt sabiedrības veselībai, var ņemt vērā attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju uztura vajadzības kritēriju. Taču šādas vajadzības trūkums vien nav pietiekams, lai, balstoties uz EKL 30. pantu vai Direktīvas 2002/46 12. pantu, pamatotu tādu pārtikas produktu vai uztura bagātinātāju pilnīgu tirdzniecības aizliegumu, kas likumīgi ražoti vai tirgoti citā dalībvalstī.

Apstāklis, ka dalībvalsts iestādēm ir vērtējuma brīvība attiecībā uz uztura vajadzības trūkuma atzīšanu, kas pakļauta tikai ierobežotai tiesas kontrolei, atbilst Kopienu tiesībām ar nosacījumu, ka tiesas kontroles valsts procedūra attiecībā uz lēmumiem, ko šajā sakarā pieņēmušas šīs iestādes, nodrošina tiesai, kas izskata prasību par šāda lēmuma atcelšanu, lēmuma tiesiskuma kontroles ietvaros iespēju efektīvi piemērot attiecīgos Kopienu tiesību principus un noteikumus.

1. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, ir jāinterpretē tādējādi, ka pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļa līdz šim Kopienā nav ievērojami izmantota cilvēku uzturā, ja, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir pierādīts, ka šis pārtikas produkts vai pārtikas produkta sastāvdaļa nevienā dalībvalstī līdz atsauces datumam nav lietota cilvēku uzturā ievērojamā daudzumā. Vērtējot šāda pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas izmantošanas cilvēka uzturā nozīmi, atsauces datums ir 1997. gada 15. maijs.

10)	Valsts tiesa jautājumus par produktu kvalifikāciju nevar uzdot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei. Šīs iestādes atzinums, kas, iespējams, ir izteikts par jautājumu, kas ir valsts tiesā izskatāmas prāvas priekšmets, var būt pierādīšanas līdzeklis, kas šai tiesai ir jāņem vērā šajā prāvā.

(1) OV C 200, 23.08.2003

OV C 275, 15.11.2003

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/5

TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2005. gada 9. jūnijs

lietā C-270/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Atkritumu apsaimniekošana - Direktīva 75/442/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 91/156/EEK - Atkritumu transportēšana un savākšana - 12. pants)

(2005/C 193/07)

tiesvedības valoda — itāļu

Lietā C-270/03 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2003. gada 23. jūnijā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Visadžo [L. Visaggio] un R. Amorosi [R. Amorosi]) pret Itālijas Republiku (pārstāvis I. M. Braguļja [I. M. Braguglia], kam palīdz M. Fjorilli [M. Fiorrilli], advokāts), Tiesa (trešā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž.-P. Puisošē [J.-P. Puissochet] (referents), S. fon Bārs [S. von Bahr], J. Malenovskis [J. Malenovský] un U. Lehmuss [U. Lõhmus], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore, 2005. gada 9. jūnijs ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

atbilstoši 30. panta 4. punktam 1997. gada 5. februāra dekrētā-likumā Nr. 22, ar kuru transponēta Direktīva 91/156/EEK par atkritumiem, Direktīva 91/689/EEK par bīstamiem atkritumiem un Direktīva 94/62/EEK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, ko groza 1998. gada 9. decembra likuma Nr. 426 1. panta 19. punkts, atļaujot uzņēmumiem:

—	kā regulāru ikdienas darbību veikt pašiem savu atkritumu, kas nav bīstami, savākšanu un transportēšanu bez pienākuma reģistrēties Atkritumu apglabāšanu veicošo uzņēmumu Valsts reģistrā un

—	transportēt pašiem savus bīstamos atkritumus tādos daudzumos, kas nepārsniedz 30 kilogramus vai 30 litrus dienā, bez pienākuma reģistrēties minētajā reģistrā,

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar 12. pantu Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 23.08.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/6

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

apvienotajās lietās C-462/03 un 463/03 (Bundesvergabeamt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Strabag AG, Kostmann GmbH pret Österreichische Bundesbahnen (1)

(Publiskie iepirkumi - Direktīva 93/38/EEK - Ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozares - Jēdzieni tīklu “apsaimniekošana” un “nodrošināšana”, lai iedzīvotājiem sniegtu pakalpojumus dzelzceļa transporta jomā - Dzelzceļa infrastruktūras darbi)

(2005/C 193/08)

tiesvedības valoda — vācu

Apvienotajās lietās C-462/03 un 463/03 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Bundesvergabeamt (Federālais iepirkumu birojs, Austrija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2003. gada 27. oktobrī un kas Tiesā reģistrēti 2003. gada 4. novembrī, tiesvedībā Strabag AG, Kostmann GmbH pret Österreichische Bundesbahnen, Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], R. Šintgens [R. Schintgen], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Klučka [J. Klučka], ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Ja līgumslēdzējs subjekts, veicot kādu no Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu [iepirkumu] piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, 2. panta 2. punktā īpaši minētajām darbībām, plāno, veicot šādu darbību, piešķirt piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu vai organizēt konkursu, šo iepirkumu vai šo konkursu reglamentē šīs direktīvas noteikumi.

(1) OV C 21, 24.01.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/6

TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-104/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 97/13/EK - Telekomunikāciju pakalpojumi - Ieguldījums pētniecībā un attīstībā)

(2005/C 193/09)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-104/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 27. februārī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Ž.-F. Paskjē [F. Pasquier] un M. Šoters [M. Shotter]) pret Francijas Republiku (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un S. Ramē [S. Ramet]), Tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann] un E. Levits [E. Levits] (referents), ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed] sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 16. jūnija ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu sakaru pakalpojumu jomā 3. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu, aplūkojot tos kopsakarā ar tās pielikumu, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 94, 17.04.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/7

TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 9. jūnijā

lietā C-135/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti (1)

(Faunas aizsardzība - Savvaļas putni - Medību periodi - Medības Gipuzkoa [Guipúzcoa] provincē laikā, kad lauku baloži atgriežas savās ligzdošanas vietās)

(2005/C 193/10)

tiesvedības valoda — spāņu

Lietā C-135/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 12. martā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Hordana [G. Valero Jordana] un M. van Beks [M. van Beek]) pret Spānijas Karalisti (pārstāvji — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad] un M. Muņjoss Peress [Muñoz Pérez]), Tiesa (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un Dž. Arestis [G. Arestis], ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore, 2005. gada 9. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	atļaujot Gipuzkoa provincē lauku baložu medības “a contrapasa”, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 7. panta 4. punkts;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.04.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/7

TIESAS SPRIEDUMS

(sestā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-191/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Piesārņojums un dūņas - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Direktīva 91/271/EEK)

(2005/C 193/11)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-191/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 23. aprīlī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bordess [A. Bordes] un G. Valero Hordana [G. Valero Jordana]) pret Francijas Republiku (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un S. Jurgensena-Mersjē [C. Jurgensen-Mercier]), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet] (referents), tiesneši A. La Pergola [A. La Pergola] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh], ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma, ko Komisija nosūtīja 2000. gada 18. decembrī, nenosūtot Eiropas Kopienu Komisijai informāciju, kas kompetentajām iestādēm vai atbilstošajām organizācijām bija jāsavāc līdz 1999. gada 31. decembrim, veicot uzraudzību pār notekūdeņu un dūņu novadīšanas stāvokli, ko paredz 15. pants Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, attiecībā uz konkrētām aglomerācijām, kurām [komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas bija jāizveido] līdz 1998. gada 31. decembrim, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 15. panta 4. punkts;

2)	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 156, 12.06.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/8

TIESAS SPRIEDUMS

(sestā palāta)

2005. gada 16. jūnijā

lietā C-349/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/77/EK - Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgus - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2005/C 193/12)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-349/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 13. augustā cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Džipīni Furnjē [E. Gippini Fournier] un K. Mojzesovica [K. Mojzesowicz]) pret Luksemburgas Lielhercogisti (pārstāvji — Z. Šrainers [S. Schreiner]), Tiesa (sestā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], tiesneši S. fon Bārs [S. von Bahr] un J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 16. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nesniedzot Eiropas Kopienu Komisijai visu nepieciešamo informāciju, kas tai ļautu pārliecināties, ka ir izpildītas Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvā 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū paredzētās prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 9. pants;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 25.09.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/8

TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 9. jūnijā

lietā C-510/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/6/EK - Uz kuģiem attiecināmās formalitātes - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2005/C 193/13)

tiesvedības valoda — franču

Lietā C-510/04 par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2004. gada 13. decembrī cēla Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsons [K. Simonsson] un V. Vils [W.Wils]) pret Beļģijas Karalisti (pārstāvis — M. Vimmers [M. Wimmer]), Tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Klučka [J. Klučka] (referents), ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger], sekretārs R. Grass [R. Grass], 2005. gada 9. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

nepieņemot noteiktajā termiņā normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. februāra Direktīvu 2002/6/EK par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās un/vai atiet no tām, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 31, 05.02.2005.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division (Patents Court) 2004. gada 20. decembra rīkojumu lietā Yissum Research and Development Company of the Hebrew University of Jerusalem pret Comptroller-General of Patents

(lieta C-202/05)

(2005/C 193/14)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division (Patents Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 20. decembra rīkojumu lietā Yissum Research and Development Company of the Hebrew University of Jerusalem pret Comptroller-General of Patents un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 9. maijā.

High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division (Patents Court) lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem saistībā ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Regulas Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (1) (turpmāk tekstā — “Regula”):

1.	Gadījumā, ja pamatpatents aizsargā otru terapeitiski aktīvās vielas izmantošanas medicīniskiem mērķiem paņēmienu, kas tiek saprasts ar “produktu” Regulas 1. panta b) punktā un jo īpaši — vai terapeitiski aktīvās vielas izmantošanai ir nozīme “produkta” definīcijā Regulas mērķiem?

2.	Vai jēdziens “zāļu aktīvo vielu kombinācija” Regulas 1. panta b) punkta izpratnē nozīmē, ka katrai šādas kombinācijas sastāvdaļai ir jābūt terapeitiski aktīvai?

3.	Vai pastāv “zāļu aktīvo vielu kombinācija”, ja ir tāda vielu kombinācija, kas sastāv no divām sastāvdaļām, viena no kurām ir viela ar terapeitisku iedarbību pret specifisku indikāciju, bet otra padara iespējamu zāļu formu, kas nodrošina zāļu iedarbīgumu pret šo indikāciju?

(1) OV C 182, 02.07.1992., 1. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundessozialgericht 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Gertraud Hartmann/Bavārijas pavalsts

(lieta C-212/05)

(2005/C 193/15)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā ir iesniegts izskatīšanai Bundessozialgericht [Federālā Sociālo lietu tiesa] (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Gertraud Hartmann pret Bavārijas pavalsti un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 17. maijā.

Bundessozialgericht lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (1) (turpmāk tekstā — Regula Nr. 1612/68) laikposmā no 1994. gada janvāra līdz 1998. gada septembrim par viesstrādnieku ir uzskatāms arī Vācijas pilsonis, kurš 1990. gadā, saglabājot savas Vācijā pastāvošās pasta ierēdņa dienesta attiecības, mainīja savu dzīves vietu no Vācijas uz Austriju un kopš tā laika pilda savus amata pienākumus, pārejot robežu?

Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 7. panta 2. punktu notiek netieša diskriminācija, ja nestrādājošam a) punktā minētās personas laulātajam, kas dzīvo Austrijā un ir šīs valsts pilsonis, attiecīgajā laikā netiek piešķirts Vācijas bērnu kopšanas pabalsts, jo Vācijā nav ne viņa dzīves vieta, ne pastāvīgās uzturēšanās vieta?

(1) OV L 257, 2. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundessozialgericht 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Wendy Geven pret Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsti

(lieta C-213/05)

(2005/C 193/16)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā ir iesniegts izskatīšanai Bundessozialgericht [Federālās Sociālo lietu tiesas], Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Wendy Geven pret Nordrhein-Westfalen pavalsti un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 17.maijā.

Bundessozialgericht lūdz Tiesu lemt par šādu jautājumu:

1. Vai Eiropas kopienu tiesības liedz (jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (1) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. panta 2. punkts) Vācijas Federatīvajai Republikai nepiešķirt Vācijas bērnu kopšanas pabalstu citā dalībvalstī dzīvojošai šīs valsts pilsonei, kam Vācijā ir nenozīmīga nodarbošanās (no 3 līdz 14 stundām nedēļā), jo Vācijā nav ne viņas pastāvīgā dzīves vieta, ne parastā uzturēšanās vieta?

(1) OV L 257, 2. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/10

Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 17. maijā

(lieta C-216/05)

(2005/C 193/17)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 17. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Īriju, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Ksavjē Lūiss [Xavier Lewis], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, nosakot personām iepriekšēju dalības maksu par pilnīgu un efektīvu piedalīšanos atsevišķos ietekmes uz vidi novērtējumos, Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek 6. un 8. pants Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1), kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (2);

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Īrijas teritorijas plānojuma tiesību aktos ir noteikts, ka plānošanas iestādes un plānošanas apelāciju padome var pieprasīt dalības maksu no personām par apsvērumu iesniegšanu vai viedokļa izteikšanu plānošanas procedūrās vai par apsvērumu iesniegšanu plānošanas apelāciju padomē. Komisija apgalvo, ka šādu dalības maksu iekasēšana ir Direktīvas 85/337/EEK, kurā izdarīti grozījumi ar Direktīvu 97/11/EK, pārkāpums, jo:

—	Direktīva nesatur nevienu tiesību normu, kas skaidri atļautu šādu maksājumu iekasēšanu;

—	šādi maksājumi ir pretrunā Direktīvas sistēmai un mērķim;

—	Direktīvas 6. panta 2. un 3. punkta tekstu nevar interpretēt tik plaši, kā to dara Īrija;

—	Īrija ierobežo tiesības, kas sabiedrībai paredzētas Direktīvas 6. panta 2. punktā.

(1) OV L 175, 05.07.1985., 40. lpp.

(2) OV L 73, 14.03.1997., 5. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal Supremo 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Confederación Española de Empresarios de Estaciones de Servicio pret Compañía Española de Petróleos, S.A.

(lieta C-217/05)

(2005/C 193/18)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Confederación Española de Empresarios de Estaciones de Servicio pret Compañía Española de Petróleos, S.A. un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 17.maijā.

Tribunal Supremo lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai 10. līdz 13. pants Komisijas 1983. gada 22. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1984/83 (1) par EK līguma 85. panta 3. punkta (jaunajā redakcijā — EKL 81. pants) piemērošanu ekskluzīvas tirdzniecības līgumu kategorijām ir jāinterpretē tadējādi, ka šie panti ir piemērojami degvielas ekskluzīvas piegādes līgumiem, kas formāli kvalificēti kā komisijas vai aģenta līgumi, bet satur turpmāk minētos elementus:

A)	uzpildes stacijas īpašnieks apņemas pārdot tikai piegādātāja degvielu par piegādātāja noteiktajām mazumtirdzniecības cenām, ievērojot tā izvirzītos nosacījumus un tā tirdzniecības un darbības metodes;

B)	uzpildes stacijas īpašnieks uzņemas ar precēm saistīto risku brīdī, kad viņš tās saņem no piegādātāja uzpildes stacijas uzglabāšanas rezervuāros;

preču saņemšanas brīdī īpašnieks apņemas tās glabāt apstākļos, kas ļauj izvairīties no zudumiem vai to kvalitātes pasliktināšanās, un nepieciešamības gadījumā uzņemas atbildību attiecībā gan pret piegādātāju, gan trešajām personām par preču zudumiem, piesārņojumu vai sajaukšanu, kā arī tā rezultātā radītajiem zaudējumiem;

D)	uzpildes stacijas īpašniekam ir jāsamaksā piegādātājam degvielas vērtība deviņas dienas pēc tās piegādes uzpildes stacijai?

(1) OV L 173, 30.06.1983., 5. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal administratif de Lyon 2005. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Jean Auroux un citi pret Commune de Roanne, personai, kas iestājusies lietā esot Société d'équipement du département de la Loire

(lieta C-220/05)

(2005/C 193/19)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Tribunal administratif de Lyon [Lionas administratīvā tiesa, Francija] lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Žans Orū [Jean Auroux] un citi pret Commune de Roanne, personai, kas iestājusies lietā, esot Société d'équipement du département de la Loire, un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 19. maijā.

Tribunal administratif de Lyon lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai līgums, ar kuru pirmā līgumslēdzēja iestāde uztic otrai līgumslēdzējai iestādei sabiedrības interesēs īstenot pilsētas attīstības projektu, kura ietvaros šī otrā līgumslēdzēja iestāde pirmajai nodod būves, kam jākalpo tās vajadzībām, un pēc kura beigām pirmā līgumslēdzēja iestāde automātiski kļūst par to teritoriju un būvju īpašnieci, kuras nav tikušas nodotas trešajām personām, ir būvdarbu valsts līgums grozītās 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK (1) 1. panta noteikumu izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša — vai, lai noteiktu šīs direktīvas 6. pantā noteikto 500 000 000 speciālo aizņemšanās tiesību robežvērtību, ir jāņem vērā tikai cena, kas tiek maksāta par būvju nodošanu līgumslēdzējai iestādei, vai arī šīs cenas un izdarīto līdzdalības maksājumu summa, pat tad, ja tie tikai daļēji izmantoti šo darbu veikšanai, vai kopējā darbu vērtība, objektiem, kas līguma beigās nav nodoti, automātiski kļūstot par pirmās līgumslēdzējas iestādes īpašumu un tai tad turpinot spēkā esošo līgumu izpildi un pārņemot parādus, ko uzņēmusies otrā līgumslēdzēja iestāde?

Ja atbilde uz pirmajiem diviem jautājumiem ir apstiprinoša — vai pirmā līgumslēdzēja iestāde, noslēdzot šādu līgumu, ir atbrīvota no šajā direktīvā paredzēto valsts līgumu piešķiršanas procedūru izmantošanas, pamatojoties uz to, ka šis līgums var tikt noslēgts tikai ar noteiktām juridiskām personām, un ka šīs pašas procedūras piemēros otrā līgumslēdzēja iestāde savu būvdarbu līgumu piešķiršanai?

(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 9/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 09.08.1993, 54. lpp.)

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Supreme Court, Īrija, 2005. gada 11. maija rīkojumu lietā Sam McCauley Chemists (Blackpool) Ltd un Mark Sadja pret Pharmaceutical Society of Ireland, Minister for Health and Children, Ireland un Attorney General

(lieta C-221/05)

(2005/C 193/20)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 11. maija rīkojumu lietā Sam McCauley Chemists (Blackpool) Ltd un Mark Sadja pret Pharmaceutical Society of Ireland, Minister for Health and Children, Ireland un Attorney General un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 19. maijā.

Supreme Court lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai 2. pants Padomes 1985. gada 16. septembra Direktīvā 85/433/EEK par farmācijas diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (1)

a)	nosaka tikai vienu pienākumu, proti, prasību dalībvalstij atzīt direktīvas 2. panta 1. punktā minēto kvalifikāciju, ko neattiecina uz jaunu aptieku dibināšanu saskaņā ar 2. panta 2. punktu, vai

b)	tā nosaka dalībvalstij atsevišķu pienākumu atzīt Direktīvas 2. panta 1. punktā minēto kvalifikāciju, bet papildus piešķir tai diskrecionāru varu paplašināt šo atzīšanu, attiecinot to uz personām ar šādu kvalifikāciju, kas dibina jaunas publiskas aptiekas saskaņā ar 2. panta 2. punktu?

(1) OV L 254, 24.09.1985, 37. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. J. van der Weerd, 2. Maatschap van der Bijl, 3. J.W. Schoonhoven pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(lieta C-222/05)

(2005/C 193/21)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā tiesa tirdzniecības un rūpniecības jautājumos, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. J. van der Weerd, 2. Maatschap van der Bijl, 3. J. W. Schoonhoven pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit [lauksaimniecības, dabas pārvaldes un pārtikas kvalitātes ministrs] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. maijā.

College van Beroep voor het bedrijfsleven lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai Kopienu tiesības uzliek pienākumu pēc pašu iniciatīvas veikt pārbaudi, tas ir, pamatu pārbaudi, kas iziet ārpus strīdus priekšmeta, bet kas ir pamatoti uz Direktīvu 85/511/EK?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 85/511/EEK (1) 11. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, lasot to kopā ar tās 13. panta 1. punkta otro ievilkumu, noteiktajam dalībvalstu pienākumam nodrošināt, ka laboratoriskas pārbaudes mutes un nagu sērgas vīrusa noteikšanai veic laboratorijas, kas ir uzskaitītas Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā, ir tieša iedarbība?

(a)	Vai Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir noteikusi laboratorija, kas nav norādīta B pielikumā, ir jābūt kādām tiesiskām sekām?

(b)

Ja atbilde uz 3(a). jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punkta nolūks ir aizsargāt indivīdu, tādu kā apelācijas iesniedzēji pamatprāvā, intereses? Ja nē, vai indivīdi, tādi kā apelācijas iesniedzēji pamatprāvā, var atsaukties uz pienākumu, ko šis noteikums uzliek dalībvalstu iestādēm, pārkāpumu?

(c)	Ja atbilde uz 3b. jautājumu nosaka, ka indivīdi var atsaukties uz Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punktu: Kādām tiesiskām sekām ir jābūt faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir konstatējusi laboratorija, kura nav norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā?

4.	Vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē, ņemot vērā tās 11. un 13. pantu, tādējādi, ka norāde Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir arī jānorāda uz ID-Lelystad B.V.?

Ja no atbildes uz augšminētajiem jautājumiem izriet, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību var konstatēt Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā nenorādīta laboratorija, vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka norāde “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir jānorāda arī uz ID-Lelystad B.V.:

Vai Direktīva 85/511/EEK ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts administratīvai iestādei, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus, ir saistošs laboratorijas, kura ir norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā, veiktās pārbaudes iznākums vai, ja atbilde uz 2a. jautājumu nozīmē, ka administratīvā iestāde var pamatot savus mutes un nagu sērgas kontroles pasākumus arī uz rezultātiem, kurus ieguvusi Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā nenorādīta laboratorija — pēdējās laboratorijas rezultāti, vai arī galīgās iestādes noteikšana ietilpst dalībvalsts procesuālajā autonomijā un tiesai, kurā notiek pamatprāvas izskatīšana, ir jānoskaidro, vai noteikumi tiek piemēroti neatkarīgi no tā, vai laboratoriskā pārbaude ir veikta atbilstoši Kopienu vai valsts tiesību noteiktam pienākumam, un vai valsts procesuālo tiesību piemērošana nepadara Kopienu noteikumu piemērošanu par ārkārtīgi sarežģītu vai praktiski neiespējamu?

Ja atbilde uz 5. jautājumu nozīmē, ka to, vai valsts iestādēm ir saistošs laboratoriskais rezultāts, nosaka Direktīva 85/511/EEK:

Vai valsts iestādēm ir bez nosacījumiem saistošs laboratorijas iegūtais mutes un nagu sērgas vīrusa pārbaudes rezultāts? Ja nē, kādu rīcības brīvību Direktīva 85/511/EEK atstāj dalībvalstīm?

(1) Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV L 315, 11. lpp.).

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā H. de Rooy sr. un H. de Rooy jr. pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(lieta C-223/05)

(2005/C 193/22)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts College van Beroep voor het bedrijfsleven [Administratīvā tiesa tirdzniecības un rūpniecības jautājumos] lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 17. maijā lietā H. de Rooy sr. un H. de Rooy jr. pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit [lauksaimniecības, dabas pārvaldes un pārtikas kvalitātes ministrs] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. maijā.

College van Beroep voor het bedrijfsleven lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai Kopienu tiesības uzliek tiesām pienākumu pēc pašu iniciatīvas veikt pārbaudi, tas ir, pamatu pārbaudi, kas iziet ārpus strīdus priekšmeta, bet kas ir pamatoti uz Direktīvu 85/511/EK?

(a)	Vai Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir noteikusi laboratorija, kas nav norādīta B pielikumā, ir jābūt kādām tiesiskām sekām?

(b)

Ja atbilde uz 3(a). jautājumu ir apstiprinoša:

(c)	Ja atbilde uz 3b. jautājumu nosaka, ka indivīdi var atsaukties uz Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punktu: Kādām tiesiskām sekām ir jābūt faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir konstatējusi laboratorija, kura nav norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā?

4.	Vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē, ņemot vērā tās 11. un 13. pantu, tādējādi, ka norāde Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir jānorāda arī uz ID-Lelystad B.V.?

Ja atbilde uz 5. jautājumu nozīmē, ka to, vai valsts iestādēm ir saistošs laboratoriskais rezultāts, nosaka Direktīva 85/511/EEK:

(1) Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV L 315, 11. lpp.).

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. Maatschap H. en J. van `t Oever, 2. Maatschap F. van `t Oever en W. Fien, 3. B. van `t Oever, 4. Maatscap A. en J. Fien, 5. Maatscap K. Koers en J. Stellingswerf, 6. H. Koers, 7. Maatscap K. en G. Polinder, 8. G. van Wijhe pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(lieta C-224/05)

(2005/C 193/23)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā tiesa tirdzniecības un rūpniecības jautājumos, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. Maatschap H. en J. van `t Oever, 2. Maatschap F. van `t Oever en W. Fien, 3. B. van `t Oever, 4. Maatscap A. en J. Fien, 5. Maatscap K. Koers en J. Stellingswerf, 6. H. Koers, 7. Maatscap K. en G. Polinder, 8. G. van Wijhe pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit [lauksaimniecības, dabas pārvaldes un pārtikas kvalitātes ministrs] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. maijā.

College van Beroep voor het bedrijfsleven lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai Kopienu tiesības uzliek tiesām pienākumu pēc pašu iniciatīvas veikt pārbaudi, tas ir, pamatu pārbaudi, kas iziet ārpus strīdus priekšmeta, bet kas ir pamatoti uz Direktīvu 85/511/EK?

(a)	Vai Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir noteikusi laboratorija, kas nav norādīta B pielikumā, ir jābūt kādām tiesiskām sekām?

(b)

Ja atbilde uz 3(a). jautājumu ir apstiprinoša:

(c)	Ja atbilde uz 3b. jautājumu nosaka, ka indivīdi var atsaukties uz Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punktu: Kādām tiesiskām sekām ir jābūt faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir konstatējusi laboratorija, kura nav norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā?

4.	Vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē, ņemot vērā tās 11. un 13. pantu, tādējādi, ka norāde Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir jānorāda arī uz ID-Lelystad B.V.?

Vai Direktīva 85/511/EEK ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts administratīvai iestādei, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus, ir saistošs laboratorijas, kura ir norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā, veiktās pārbaudes iznākums vai, ja atbilde uz 2a. jautājumu nozīmē, ka administratīvā iestāde var pamatot savus mutes un nagu sērgas kontroles pasākumus arī uz rezultātiem, kurus ieguvusi Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā nenorādīta laboratorija — pēdējās laboratorijas rezultāti, vai arī galīgās iestādes noteikšana ietilpst dalībvalsts procesuālajā autonomijā un tiesai, kurā notiek pamatprāvas izskatīšana, ir jānoskaidro, vai noteikumi tiek piemēroti neatkarīgi no tā, vai laboratoriskā pārbaude ir veikta atbilstoši Kopienu vai valsts tiesībās noteiktam pienākumam, un vai valsts procesuālo tiesību piemērošana nepadara Kopienu noteikumu piemērošanu par ārkārtīgi sarežģītu vai praktiski neiespējamu?

Ja atbilde uz 5. jautājumu nozīmē, ka to, vai valsts iestādēm ir saistošs laboratoriskais rezultāts, nosaka Direktīva 85/511/EEK:

(1) Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV L 315, 11. lpp.).

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā B. J. Van Middendorp pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(lieta C-225/05)

(2005/C 193/24)

tiesvedības valoda — holandiešu

College van Beroep voor het bedrijfsleven lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai Kopienu tiesības uzliek tiesām pienākumu pēc pašu iniciatīvas veikt pārbaudi, tas ir, pamatu pārbaudi, kas iziet ārpus strīdus priekšmeta, bet kas ir pamatoti uz Direktīvu 85/511/EK?

(a)	Vai Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir noteikusi laboratorija, kas nav norādīta B pielikumā, ir jābūt kādām tiesiskām sekām?

(b)

Ja atbilde uz 3(a). jautājumu ir apstiprinoša:

(c)	Ja atbilde uz 3b. jautājumu nosaka, ka indivīdi var atsaukties uz Direktīvas 85/511/EEK 11. panta 1. punktu: Kādām tiesiskām sekām ir jābūt faktam, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir konstatējusi laboratorija, kura nav norādīta Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā?

4.	Vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē, ņemot vērā tās 11. un 13. pantu, tādējādi, ka norāde Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir jānorāda arī uz ID-Lelystad B.V.?

Ja no atbildes uz augšminētajiem jautājumiem izriet, ka mutes un nagu sērgas vīrusa esamību var atklāt Direktīvas 85/511/EEK B pielikumā nenorādīta laboratorija, vai Direktīvas 85/511/EEK B pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka norāde “Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad” var norādīt vai tai ir jānorāda arī uz ID-Lelystad B.V.:

Ja atbilde uz 5. jautājumu nozīmē, ka to, vai valsts iestādēm ir saistošs laboratoriskais rezultāts, nosaka Direktīva 85/511/EEK:

(1) Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV L 315, 11. lpp.).

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Argenzia Entrate Ufficio Trento

(lieta C-228/05)

(2005/C 193/25)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Agenzia Entrate Ufficio Trento un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 24.maijā.

Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai 17. panta 7. punkta pirmais teikums Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, ievērojot šī paša panta 2. punktu ir interpretējams tādējādi, ka

(a)

tas iestājas pret to, ka dalībvalsts paziņojums par tāda valsts tiesību akta pieņemšanu kā apskatāmā Prezidenta Dekrēta Nr. 633/72 šobrīd spēkā esošā 19.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts, kura iedarbība vēlāk pagarināta, kas ierobežo PVN atskaitīšanas tiesības attiecībā uz preču izmantošanu un apkopi atbilstoši 17. panta 2. punktam, tiek uzskatīts par “apspriešanos ar Pievienotās vērtības nodokļa komiteju” ko paredz šīs direktīvas 29. pants, ja PVN komiteja ir ņēmusi vērā tikai to, ka šāda norma ir pieņemta;

(b)

tas iestājas arī pret to, ka ikviens ierobežojums PVN atskaitīšanas tiesībām saistībā ar (a) apakšpunktā minēto preču pirkumu, izmantošanu un apkopi, kas pieņemts pirms apspriešanās ar PVN Komiteju un ir spēkā, pamatojoties uz vairākiem tā darbību pagarinošiem un vairāk nekā 25 gadu garumā secīgi pieņemtiem tiesību aktiem, tiek uzskatīts par pasākumu, kas atrodas tās piemērošanas sfērā?

(c)

ja atbilde uz 1 (b) jautājumu ir apstiprinoša, Tiesu lūdz norādīt kritērijus, kas ļautu noteikt iespējamo maksimālo laika periodu, šādiem spēkā esamības pagarinājumiem uz Sestās direktīvas 17. panta 7. punktā minēto ciklisko saimniecisko iemeslu pamata, vai arī precizēt, vai tas, ka netiek ievērots atbrīvojumu pagaidu raksturs (tie laika gaitā tiek atkārtoti) piešķir nodokļu maksātājam atskaitīšanas tiesības.

Ja nav izpildīti iepriekš minētajai 17. panta 7. punktā paredzētajai procedūrai izvirzītie nosacījumi, Tiesa tiek lūgta konstatēt, vai Sestās direktīvas 17. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas iestājas pret valsts tiesību aktu vai administratīvu praksi, ko dalībvalsts pieņēmusi pēc Sestās direktīvas stāšanās spēkā (Itālijā — 1979. gada 1. janvāris), kurš, objektīvi un bez termiņa ierobežojumiem, ierobežo PVN atskaitījumu attiecībā uz noteiktu automašīnu iegādi, izmantošanu un apkopi.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Korkein Hallinto-oikeus 2005. gada 23. maija lēmumu lietā Oy Esab pret Keskusverolautakunta

(lieta C-231/05)

(2005/C 193/26)

tiesvedības valoda — somu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Korkein Hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 23. maija lēmumu lietā Oy Esab pret Keskusverolautakunta un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 23. maijā.

Korkein Hallinto-oikeus lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1. Vai EKL 43. un 56. pants, ievērojot EKL 58. pantu un Padomes Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem (1), kas atrodas dažādās dalībvalstīs, ir interpretējami tādējādi, ka tie iestājas pret tādu tiesisko regulējumu kā Somijas tiesiskais regulējums par ieguldījumu pārvedumu koncernu iekšienē, saskaņā ar ko uz ieguldījumu pārvešanas koncerna ietvaros samazināšanu attiecas priekšnosacījums, ka gan šī pārveduma veicējs, gan arī tā saņēmējs ir vietējās sabiedrības?

(1) 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK, OV L 225, 6. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/17

Prasība pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 30. maijā

(lieta C-236/05)

(2005/C 193/27)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 30. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Kārena Benksa [Karen Banks], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, ar ievērojamu nokavējumu paziņojot datus, kas jādara zināmi saskaņā ar 19.i panta pirmo un otro ievilkumu Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šie noteikumi;

2)	piespriest Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Regulas Nr. 2847/93 19.i pantam dalībvalstīm noteiktā termiņā elektroniski Komisijai jādara zināmi konkrēti dati. Komisijai šiem datiem jābūt pieejamiem, lai pārvaldītu un attīstītu kopējo zivsaimniecības politiku, ciktāl tā saistīta ar dzīvo ūdeņu resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu.

Apvienotā Karaliste 19.i pantā paredzētos datus attiecībā uz 1999., 2000., 2001., 2002. un 2003. gadu darīja zināmus ar ievērojamu nokavējumu. 2004. gadam noteiktie termiņi netika ievēroti un vēl joprojām nav saņemti dati attiecībā uz 2005. gadu. Līdz ar to Komisija apgalvo, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētais Regulas Nr. 2847/93 noteikums.

(1) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/18

Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 30. maijā

(lieta C-237/05)

(2005/C 193/28)

tiesvedības valoda — grieķu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 30. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Grieķijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv M. Patakia [M. Patakia] un K. Levis [X. Lewis], kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, ievērojot kompetento valsts iestāžu pastāvīgo praksi attiecībā uz darbiem, saistībā ar pieprasījumu/deklarāciju sastādīšanu un saņemšanu no labības audzētājiem un citiem Integrētās Pārvaldes un Kontroles Sistēmas ietvaros (IPKS) 2001. gadā, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīva 92/50/EEK (1), jo īpaši tās 3. panta 2. punkts, 7. pants, 11. panta 1. punkts un 15. panta 2. punkts, kā arī vispārējais pārskatāmības princips.

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ir saņēmusi sūdzību attiecībā uz ietvara līguma un tā izpildes līgumu noslēgšanu — izmantojot tiešu saistību ar PASAGES (2) — par vairāku pakalpojumu sniegšanu saistībā ar Integrētās Pārvaldes un Kontroles Sistēmas izmantošanu lauksaimniecības sektorā 2001. gadā.

Ievērojot Tiesas judikatūru, Komisija uzskata, ka Grieķijas valsts iestādēm bija jāpiemēro Direktīvas 92/50 III, IV, V un VI sadaļā paredzētie noteikumi par izsludināšanu un procedūru.

Bez tam Komisija uzskata, ka, no vienas puses, Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka pastāv iemesli Direktīvas 92/50 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanai, un ka, no otras puses, tā nepareizi kvalificējusi attiecīgo pakalpojumu sniegšanu kā Direktīvas IB pielikumā minēto pakalpojumu sniegšanu.

Pakārtoti Komisija apgalvo, ka dalībvalstis nav atbrīvotas no pienākuma saglabāt zināmu publiskumu pat attiecībā uz pakalpojumiem, kuri minēti Direktīvas IB pielikumā.

Visbeidzot, Komisija norāda, ka, papildus pastāvošajai nevienprātībai starp Grieķijas valsts iestādēm un Komisiju attiecībā uz strīdīgo Direktīvas normu interpretāciju, pretēji Grieķijas valsts iestāžu norādītajam, praksē Direktīvas īstenošana netika nodrošināta.

Līdz ar to Komisija uzskata, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 92/50/EEK 3. panta 2. punkts, 7. pants, 11. panta 1. punkts un 15. panta 2. punkts, kā arī vispārējais pārskatāmības princips.

(1) OV L 209, 24.07.1992, 1. lpp.

(2) Panellinia Synomospondia Enoseon Georgikon Synetairismon (Visgrieķijas Lauksaimniecības kooperatīvu savienību konfederācija)

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour d'appel du Grand-Duché de Luxembourg 2005. gada 1. jūnija spriedumu lietā Administration d'Enregistrement et des Domaines pret Eurodental SARL

(lieta C-240/05)

(2005/C 193/29)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Cour d'appel du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburgas Lielhercogistes Apelācijas tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 1. jūnija spriedumu lietā Administration d'Enregistrement et des Domaines pret Eurodental SARL un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 3. jūnijā.

Cour d'appel du Grand-Duché de Luxembourg lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai preču piegāde, kura notiek dalībvalsts teritorijā un uz kuru attiecas atbrīvojums atbilstoši 13. panta A daļas 1. punkta e) apakšpunktam Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (77/388/EEK) (1), un kura nedod priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu, ietilpst, attiecīgi, minētās direktīvas 15. panta 1. un 2. punkta piemērošanas jomā atbilstoši minēto punktu saturam, kāds tiem bija līdz 1993. gada 1. janvārim, un 28.c panta A daļas a) punkta piemērošanas jomā, kas ir spēkā no 1993. gada 1. janvāra, un tādējādi — tās pašas direktīvas 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, kas dod priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja Kopienas dalībvalstī reģistrēts uzņēmējs piegādā preces citā Kopienas dalībvalstī reģistrētam uzņēmējam un ja ir izpildīti nosacījumi minētās direktīvas 15. panta 1. un 2. punkta piemērošanai, atbilstoši minēto punktu saturam, kāds tiem bija līdz 1993. gada 1. janvārim, un 28.c panta A daļas a) punkta piemērošanai, kas ir spēkā no 1993. gada 1. janvāra?

Vai dalībvalsts teritorijā sniegti pakalpojumi, uz kuriem attiecas atbrīvojums atbilstoši 13. panta A daļas 1. punkta e) apakšpunktam Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (77/388/EEK) un kuri nedod priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu, ietilpst minētās direktīvas 15. panta 3. punkta piemērošanas jomā atbilstoši minētā punkta saturam, kāds tam bija līdz 1993. gada 1. janvārim (līdz 1993. gada 1. janvārim nebija paredzēti nekādi atbrīvojumi), un tādējādi — tās pašas direktīvas 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, ja Kopienas dalībvalstī reģistrēts uzņēmējs sniedz pakalpojumus citā Kopienas dalībvalstī reģistrētam uzņēmējam un ja ir izpildīti nosacījumi 15. panta 3. punkta piemērošanai, atbilstoši minētā punkta saturam, kāds tam bija līdz 1993. gada 1. janvārim?

(1) OV L 145, 1. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Conseil d'Ètat (Francija) 2005. gada 9. maija lēmumu lietā Nicolae Bot pret Prefecture du Val-de-Marne

(lieta C-241/05)

(2005/C 193/30)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā ir iesniegts izskatīšanai Conseil d'Ètat [Valsts padomes] (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 9. maija lēmumu lietā Nikolā Bo [Nicolae Bot] pret Prefecture du Val-de-Marne [Valdemarnes prefektūra] un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 2. jūnijā.

Conseil d'Ètat lūdz Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādu jautājumu: Kas ir jāsaprot ar “pirmās ieceļošanas dienu” saskaņā ar Konvencijas par Šengenas līguma izpildi 20. panta 1. punktu un jo īpaši, vai par “pirmo ieceļošanu” šīs konvencijas dalībvalstu teritorijā var uzskatīt ikvienu ieceļošanu, kas notikusi, beidzoties sešu mēnešu laikposmam, kurā nav notikusi neviena cita ieceļošana šajā teritorijā, kā arī -attiecībā uz ārzemnieku, kas atkārtoti ieceļo uz īsu laiku — katru ieceļošanu, kas notiek tieši pēc sešu mēnešu laikposma izbeigšanās skaitot no dienas, kad notikusi pēdējā zināmā “pirmā ieceļošana”?

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/20

Apelācija, ko 2005. gada 6. jūnijā ierosināja Agraz, SA u.c., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-243/05 P)

(2005/C 193/31)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 6. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta Agraz, SA u.c., ko pārstāv Žozē Luišs da Krušs Vilasa [José Luis da Cruz Vilaça] un Doroteja Šusī [Dorothée Choussy], advokāti, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. martā spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu daļā, kur tā nosprieda, ka zaudējumi nebija nosakāmi un noraidīja prasību, un, izskatot lietu no jauna, —

prioritāri — atzīt, ka Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības nosacījumi šajā gadījumā ir izpildīti; piespriest atbildētājai samaksāt katrai no prasītāju sabiedrībām ražošanas atbalsta atlikumu (kas ir uzskaitīti pielikumā A.27), Pirmās instances tiesai nosakot kavējuma procentus, sākot ar 2000. gada 12. jūliju (vai, pakārtoti, ar 2000. gada 13. jūliju, vai arī, pakārtoti tam, ar 2000. gada 16. jūliju) līdz nomaksas dienai; un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs, ieskaitot apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus;

pakārtoti — nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā lemtu par pabalsta apmēru, kas izmaksājams apelācijas sūdzības iesniedzējām, vēlreiz tās uzklausot, un lai piespriestu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (ieskaitot tos, kas radušies apelācijas sūdzības iesniedzējām) apelācijas instancē un Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza šādus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatojumam:

1. pamats: kļūda tiesību piemērošanā, Pirmās instances tiesai uzskatot, ka zaudējumi, kas nodarīti apelācijas sūdzības iesniedzējām, nebija nosakāmi un ka tādēļ tām nebija tiesību uz atlīdzību pamatojuma;

Šis pamats ir iedalāms divās daļās:

Pirmajā daļā Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav ievērojusi Kopienas tiesu judikatūru, kā arī principus, kas noteikti katras dalībvalsts tiesiskajā kārtībā ātrpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības jomā, kļūdaini interpretējot “nosakāmu zaudējumu” jēdzienu un sajaucot zaudējuma rakstura noteikšanu ar tā apmēra aprēķināšanu.

Otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza argumentus, lai demonstrētu, ka tādā līmenī, lai atzītu apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz atlīdzību, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā sekas, kas radās tādēļ, ka tika atzīts, ka Komisijas rīcība bija nelikumīga, pārkāpjot Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), kā arī pienācīgas rūpības principu un labas pārvaldības principu.

2. pamats: sacīkstes principa un apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību tikt uzklausītām pārkāpums;

3. pamats: apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu izmanīšana;

4. pamats: savas pilnās jurisdikcijas pilnvaru un pienākuma taisīt spriedumu ignorēšana no Pirmās instances tiesas puses; atteikums izskatīt lietu, tā kā Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā atzinumu sekas attiecībā uz zaudējumu noteikšanu.

(1) OV L 297, 29. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberster Patent- und Markensenat 2005. gada 9. februāra lēmumu lietā Armin Häupl pret Lidl Stiftung & Co KG

(lieta C-246/05)

(2005/C 193/32)

tiesvedības valoda — vācu

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Oberster Patent- und Markensenat (Augstākā Patentu un preču zīmju palāta) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 9. februāra lēmumu lietā Armin Häupl pret Lidl Stiftung & Co KG un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 10. jūnijā.

Oberster Patent- und Markensenat lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

1.	Vai 10. panta 1. punkts Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/104/EEK (1), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, ir interpretējams tādējādi, ka “reģistrācijas procedūras pabeigšanas diena” nozīmē aizsardzības perioda sākumu?

Vai 12. panta 1. punkts Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, ir interpretējams tādējādi, ka pastāv atbilstīgi iemesli preču zīmes neizmantošanai, ja preču zīmes īpašnieka komercdarbības stratēģijas īstenošanu kavē apstākļi, kas nav uzņēmējsabiedrības kontrolē, vai arī preču zīmes īpašnieka pienākums ir mainīt savu komercdarbības stratēģiju, lai laicīgi varētu izmantot savu preču zīmi?

(1) OV L 40, 1. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/21

Prasība pret Somijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 15. jūnijā

(lieta C-249/05)

(2005/C 193/33)

tiesvedības valoda — somu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 15. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Somijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv D. Triantafillu [D. Triantafyllou] un I. Koskinens [I. Koskinen], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1977. gada 7. maija Sestās PVN direktīvas 77/388/EEK (1) 21. un 22. pants, kā arī EKL 28. un 49. pants, jo tā uzdevusi pienākumu iecelt pārstāvi ārzemēs rezidējošam nodokļu maksātājam, kas Somijā veic ar nodokli apliekamus darījumus un ir reģistrēts citā dalībvalstī vai trešajā valstī, ar kuru noslēgts nolīgums par savstarpēju administratīvu sadarbību, kura piemērošanas joma atbilst Direktīvai 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā (2), un Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulai (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu (3);

2)	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Sestās PVN direktīvas 77/308/EEK 21. panta 2. punktam nerezidentam tirgus dalībniekam, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, dalībvalstis nevar uzlikt pienākumu iecelt nodokļu pārstāvi. Nerezidenta tirgus dalībnieka gadījumā nodokļu pārstāvja iecelšana ir brīvprātīga.

Somijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēts šādi: a) ja tirgus dalībnieks ir nodokļu maksātājs, kas nav Somijas rezidents, tad pievienotās vērtības nodokli maksā pakalpojuma saņēmējs (“apgrieztā nodokļa iekasēšana”); b) ja nodokļu maksātājam, kas nav Somijas rezidents, pastāv iespēja reģistrēties kā nodokļu maksātājam, tad šādos gadījumos tam ir pienākums Somijā iecelt nodokļu pārstāvi.

Somijas sistēma attiecībā uz nodokļu pārstāvju iecelšana nav saderīga ar Kopienu tiesībām. Pienākums iecelt nodokļu pārstāvi ir pretrunā Sestās PVN direktīvas 21. panta 2. punktam.

Somijas sistēma tirgus dalībniekam nerezidentam var paredzēt iespēju reģistrēties kā nodokļu maksātājam, taču šādas iespējas izmantošanu Somijas Republika nevar padarīt atkarīgu no tā, ka izpildīts pienākums par nodokļu pārstāvja iecelšanu, kas ir pretrunā Sestajai PVN direktīvai, kā arī neatbilst Direktīvas 2000/65/EEK (4) mērķim, kā arī EK līgumā noteiktiem preču un pakalpojumu aprites brīvības pamatprincipiem.

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, OV L 145, 1. lpp.

(2) OV L 73, 18. lpp.

(3) OV L 264, 1. lpp.

(4) Padomes 2000. gada 17. oktobra Direktīva 2000/65/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz to, kā nosakāms pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/22

Apelācija, ko 2005. gada 20. jūnijā ierosināja Sniace S.A., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā paplašinātā palāta) 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-88/01 Sniace S.A./Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-260/05 P)

(2005/C 193/34)

tiesvedības valoda — spāņu

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 20. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta Sniace S.A., ko pārstāv D. H. Baro Fuentess [D. J. Baró Fuentes], abogado, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā paplašinātā palāta) 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-88/01 Sniace S.A./Eiropas Kopienu Komisija.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	atcelt Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-88/01;

2)	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus vai, ja nepieciešams, nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai pēc būtības Pirmās instances tiesā;

3)	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja 2001. gada 16. oktobra lūgumu veikt procesa organizatoriskos pasākumus, kā arī lūgumu pusēm personīgi ierasties tiesā, lai uzklausītu liecinieku liecības un eksperta ziņojumu, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs sagatavojis 2001. gada 20. aprīlī;

4)	piespriest atbildētājam pirmajā instancē segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savus prasījumus apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda:

uz kļūdu tiesībās, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja pieteikums tika atzīts par nepieņemamu uzskatot, ka prasītājs atbilstošā formā nav norādījis iemeslus, kādēļ apstrīdētais lēmums varētu skart tā likumīgās intereses, būtiski ietekmējot tā situāciju tirgū. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi dažādas kļūdas lietas materiālu vērtējumā, jo īpaši saistībā ar tiešo konkurenci starp celulozes šķiedrām (lyocell, lyocelle pakārtotie standarti un proviskoze), ko ražo un pārdod valsts atbalsta saņēmējs uzņēmums un celulozes šķiedrām (viskoze), ko ražo un pārdod prasītājs. Abi šķiedru veidi savstarpēji konkurē atsevišķos izmantošanas un piemērošanas veidos vienā tirgū. Pirmās instances tiesa tāpat nav atbilstoši novērtējusi dažādus lietas materiālus, kas juridiski apstiprina virkni īpašu apstākļu, kas raksturīgi tikai apelācijas sūdzības iesniedzējam (slēgts saņēmēju loks un neizmantotas ražošanas jaudas celulozes šķiedru tirgū, utt.). Visbeidzot Pirmās instances tiesa kļūdaini izvērtējusi lietas materiālus, kas pierāda būtisku ietekmi uz prasītāja stāvokli tirgū;

uz kļūdu tiesībās, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja pieteikums tika atzīts par nepieņemamu uzskatot, ka apelācijas iesniedzējs nav skarts tieši, jo iepriekšējā administratīvajā procesā tam bijusi sekundāra nozīme. Šajā sakarā Eiropas Komisija lika apelācijas sūdzības iesniedzējam kā ieinteresētajai pusei iesniegt piezīmes EKL 88. panta 2. punkta izpratnē. Apelācijas sūdzības iesniedzējs izmantoja savas procesuālās tiesības un iesniedza piezīmes par Lenzing Lyocell piešķirto atbalstu. Neskatoties uz to, minētajai dalībai nebija lietderīgas iedarbības, jo Komisija uzskatīja par vajadzīgu administratīvā procesa laikā neatklāt noteiktu informāciju;

pakārtoti, uz pamattiesību saņemt efektīvu tiesas aizsardzību pārkāpumu. Ar Pirmās instances tiesas lēmumu, kurā prasība atzīta par nepieņemamu, neskatot lietu pēc būtības, ir pārkāptas aizstāvības tiesības un atteikts izskatīt lietu. Lēmums atkāpjas no tiesas judikatūras, kas padarījusi elastīgākus nosacījumus, kas ieinteresētajām trešajām personām jāievēro ceļot prasību saistībā ar valsts atbalstu;

papildus pakārtoti, uz Kopienu tiesību pārkāpumu. Šo pamatu, savukārt, var iedalīt divās daļās. No vienas puses, ir noticis procesuālās vienlīdzības principa pārkāpums, jo Pirmās instances tiesas piektā paplašinātā palāta izdarot secinājumus saskaņā ar salīdzinošo pārbaudi, ir atšķirīgi izskatījusi divas salīdzināmas situācijas. No otras puses, ir noticis Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. un 65. panta pārkāpums, jo Pirmās instances tiesa noraidīja prasītāja lūgumu veikt procesa organizatoriskos un pierādījumu savākšanas pasākumus.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/23

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 31. maijā

lietā T-272/02 Comune di Napoli pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Metro līnijas celtniecība Neapolē (Itālija) - Kopienas finanšu atbalsta slēgšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesiskā paļāvība - Taisnīgums - Pamatojums)

(2005/C 193/35)

tiesvedības valoda — itāļu

Lietā T-272/02 Comune di Napoli, Itālija, ko pārstāv M. Merola [M. Merola], C. Tezauro [C. Tesauro], Dž. Tarallo [G. Tarallo] un E. Barone [E. Barone], advokāti, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji — L. Flinns [L.Flynn] un A. Aresu [A. Aresu], kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību atcelt Komisijas lēmumu, kas izriet no vēstules, kura nosūtīta Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrijai 2002. gada 11. jūnijā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) (atbalsts Nr. 850503066) piešķirtā finanšu atbalsta slēgšanu un implicītu noraidījumu pieteikumam par ERAF ietvaros cita piešķirtā finanšu atbalsta (atbalsts Nr. 850503067) aprēķina labojumiem. Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja P. Linda [P. Lindh], tiesneši R. Garsija-Valdekasass [R. García-Valdecasas] un Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators, 2005. gada 31. maijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 261, 26.10.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/23

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 31. maijā

lietā T-284/02 Triantafyllia Dionyssopoulou pret Eiropas Savienības Padomi (1)

(Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - Civildienesta noteikumu 45. pants - Salīdzinošs nopelnu izvērtējums - Faktiskās darbības ņemšana vērā atsauces perioda laikā - Gadu un vecuma ņemšana vērā - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2005/C 193/36)

tiesvedības valoda — franču

Lietā T-284/02 Triantafīlia Dionīsopulu [Triantafyllia Dionyssopoulou], ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv [J. Martin], avocat, pret Eiropas Savienības Padomi (pārstāvji — M. Simsa [M. Sims] un F. Antons [F. Anton]) par lūgumu, no vienas puses, atcelt lēmumu, ar noteikts prasītāju nepaaugstināt C2 pakāpē 2001. gada paaugstināšanas procedūras ietvaros un, no otras puses, lūgumu atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas tai radušies šī lēmuma pieņemšanas sakarā, Pirmās instances tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], R. Garsija-Valdekasass [R. García-Valdecasas] un I. Labucka, sekretārs I. Natsinas [I. Natsinas], 2005. gada 31. maijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 289, 23.11.2002.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/24

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 7. jūnijā

lietā T-375/02 Alessandro Cavallaro pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Ierēdņi - Atklāts konkurss - Atlases komisijas lēmums liegt piedalīties mutiskajā eksāmenā, ņemot vērā rakstiskā eksāmena rezultātus - Atlases komisijas sēžu noslēpums - Pamatojums - Vienlīdzīga attieksme - Kļūda faktos)

(2005/C 193/37)

tiesvedības valoda — itāļu

Lietā T-375/02 Alesandro Kavajaro [Alessandro Cavallaro], ar dzīvesvietu Romā (Itālijā), ko pārstāv K. Forte [C. Forte], avocat, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji — J. Kurals [J. Currall], L. Locano Palačiosa [L. Lozano Palacios], kam palīdz A. dal Fero [A. Dal Ferro], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā) par lūgumu atcelt iecēlējinstitūcijas 2002. gada 11. septembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, kas iesniegta par atklātā konkursa COM/A/6/01 atlases komisijas 2002. gada 15. maija lēmumu viņam piešķirt nepietiekami augstu novērtējumu minētajā konkursā kārtotajā rakstiskajā eksāmenā un tādējādi tam liegt piedalīties mutiskajā eksāmenā, kā arī par lūgumu atcelt turpmākos konkursa posmus, ciktāl tas vajadzīgs tā tiesību atjaunošanai, Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe], sekretārs M. J. Plingers [M. J. Plingers] administrators, 2005. gada 7. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 22.02.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/24

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 31. maijā

lietā T-105/03 Triantafyllia Dionyssopoulou pret Eiropas Savienības Padomi (1)

(Ierēdņi - Novērtējuma ziņojums - Prasība atcelt aktu - Juridiski pamatotas intereses izzušana - Tiesvedības izbeigšana - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2005/C 193/38)

tiesvedības valoda — franču

Lietā T-105/03 Triantafilija Dionusipulu [Triantafyllia Dionyssopoulou], ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv F. Renārs [F. Renard], pret Eiropas Savienības Padomi (pārstāvji — M. Simsa [M. Sims] un F. Antons [F. Anton]) par prasību, no vienas puses, atcelt lēmumu, ar kuru pieņemts prasītāja galīgais novērtējuma ziņojums par laika posmu no 1999. līdz 2001. gadam, un, otrkārt, prasību sniegt atlīdzību par zaudējumiem saistībā ar prasītāja ciesto kaitējumu, Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneši R. Garsija-Valdekasass [R. García-Valdecasas] un I. Labucka [I. Labucka], sekretārs I. Natsinas [I. Natsinas], adminstrators, 2005. gada 31. maijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	Izbeigt tiesvedību attiecībā uz prasījumiem atcelt aktu;

2)	prasījumus attiecībā uz zaudējumu atlīdzību noraidīt kā nepamatotus;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 112, 10.5.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/24

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 2. jūnijā

lietā T-177/03 Andreas Strohm pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Ierēdņi - Atteikums paaugstināt A4 pakāpē - Nopelnu salīdzinošs izvērtējums - Pienākums norādīt pamatojumu - Papildu pamatojums - Prasība atcelt tiesību aktu un par zaudējumu atlīdzību - Pieņemamība)

(2005/C 193/39)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā T-177/03 Andreass Stroms [Andreas Strohm], Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv K. Illigs [C. Illig], avocat, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji — K. Berardī Kaizere [C. Berardis-Kayser], kurai palīdz B. Vēgenbaurs [B. Wägenbaur], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2002. gada 14. augusta lēmumu nepaaugstināt prasītāju A4 pakāpē 2002. gadā, kā arī par prasību par zaudējumu atlīdzību, Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un D. Švābi [D. Šváby], sekretāre D. Kristensena [C. Kristensen], administratore, 2005. gada 2. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	atcelt Komisijas 2002. gada 14. augusta lēmumu nepaaugstināt prasītāju A4 pakāpē 2002. gada paaugstināšanas procedūrā;

2)	noraidīt prasību kā nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz prasītāja zaudējumu atlīdzību;

3)	atbildētāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 20.08.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/25

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 31. maijā

lietā T-294/03 Jean-Louis Gibault pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Vispārējais konkurss - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Pamatojuma trūkums - Diskriminācija pilsonības dēļ)

(2005/C 193/40)

tiesvedības valoda — franču

Lietā T-294/03 Žans–Luī Žibols [Jean-Louis Gibault], ar dzīvesvietu Vatrelo [Wattrelos] (Francija), ko pārstāv F. Tuitšēvers [F. Tuytschaever], avocat, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvis J. Kurals [J. Currall], kas norādīja adresi Luksemburgā) par lūgumu atcelt vispārējā konkursa COM/A/6/01 vērtēšanas komitejas lēmumu neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā, Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneši I. Labucka un V. Trstenjaka [V. Trstenjak], sekretārs I. Natsinas [I. Natsinas], 2005. gada 31. maijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt kā nepamatotu;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 251, 18.10.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/25

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 7. jūnijā

lietā T-303/03 Lidl Stiftung pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Vārdiskas preču zīmes “Salvita” reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “SOLEVITA” - Valsts agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums - Iebilduma noraidīšana)

(2005/C 193/41)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā T-303/03 Lidl Stiftung & Co. KG, Nekarsulma [Neckarsulm] (Vācija), ko pārstāv P. Gross [P. Groß], advokāts, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji — U. Pflēgars [U. Pfleghar] un G. Šneiders [G. Schneider]), otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā — REWE-ZENTRAL AG, Ķelne (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja M. Kinkeldijs [M. Kinkeldey], pēc tam — M. Kinkeldijs un Č. Šmits [C. Schmitt], avocats, par prasību par ITSB Apelāciju pirmās palātas 2003. gada 30. jūnija lēmumu (lieta R 408/2002-1) attiecībā uz valsts preču zīmes “SOLEVITA” īpašnieka iebildumiem pret Kopienas vārdiskas preču zīmes “Salvita” reģistrāciju, Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un D. Švābi [D. Šváby], sekretārs H. Jungs [H. Jung], 2005. gada 7. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 275, 15.11.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/26

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 8. jūnijā

lietā T-315/03 Hans-Peter Wilfer pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB) (1)

(Kopienas preču zīme - Vārdiska preču zīme “ROCKBASS” - Absolūts atteikuma pamatojums - Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Faktu pārbaude, ko Apelāciju padome veic pēc savas iniciatīvas - Prasītāja iesniegto apstākļu neņemšana vērā - Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. un 2. punkts)

(2005/C 193/42)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā T-315/03 Hans Peters Vilfers [Hans-Peter Wilfer], ar dzīvesvietu Marknoikirhenā [Markneukirchen] (Vācija), ko pārstāv A. Kokleiners [A. Kockläuner], advokāts, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji — D. Šenens [D. Schennen] un G. Šneiders [G. Schneider]) par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 11. jūlija lēmumu (lieta R 266/2002-1) attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “ROCKBASS” kā Kopienas preču zīmes reģistrēšanu, Pirmās instances tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Linda [P. Lindh] un V. Vadapals [V. Vadapalas], sekretārs I. Natsinas [I. Natsinas], administrators, 2005. gada 8. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājs sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas ITSB tiesāšanās izdevumu;

3)	ITSB sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu ceturtdaļu prasītāja tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 289, 29.11.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/26

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 7. jūnijā

lietā T-316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (1)

(Kopienas preču zīme - Vārdisks apzīmējums “MunichFinancialServices” - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2005/C 193/43)

tiesvedības valoda — vācu

Lietā T-316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft AG, Minhene (Vācija), ko pārstāv G. Virtenbergers [G. Würtenberger] un R. Kunce [R. Kunze], advokāti, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji — D. Šenens [D. Schennen] un G. Šneiders [G. Schneider]) par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 26. jūnija lēmumu (lieta R 337/2002-4) attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “MinheneFinancialServices” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe], sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore, 2005. gada 7. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 289, 29.11.2003.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/27

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 31. maijā

lietā T-373/03 Solo Italia Srl pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (1)

(Kopienas preču zīme - Vārdiska preču zīme “PARMITALIA” - Termiņš apelācijas iesniegšanai par Iebildumu nodaļas lēmumu - Regulas (EK) Nr. 40/94 59. pants - Regulas (EK) Nr. 2868/95 48. noteikums - Šīs apelācijas nepieņemamība)

(2005/C 193/44)

tiesvedības valoda — franču

Lietā T-373/03 Solo Italia Srl, Osona [Ossona] (Itālija), ko pārstāv A. Bensusāns [A. Bensoussan], M.-E. Hāsa [M.-E. Haas] un L. Teljē-Lonjevska [L. Tellier-Loniewski], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā, pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji — I. de Medrano Kavaljero [I. de Medrano Caballero] un A. Foliārs-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral]), otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā — Nuova Sala Srl, Breša [Brescia] (Itālija), ko pārstāv E. Gavuci [E. Gavuzzi], S. Hasans [S. Hassan] un K. Pastore [C. Pastore], avocats, par prasību par ITSB Apelāciju otrās palātas 2003. gada 10. septembra lēmumu (lieta R 208/2003-2), ar kuru apstiprināts atteikums reģistrēt vārdisku preču zīmi “PARMITALIA”, Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneses I. Labucka [I. Labucka] un V. Trstenjaka [V. Trstenjak], sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators, 2005. gada 31. maijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 21, 24.1.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/27

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

2005. gada 9. jūnijā

lietā T-80/04 Jean-Pierre Castets pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Ierēdņi - Invaliditātes piešķiršana - Atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu - Dienu skaits, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot atlīdzību - Ar dienesta vajadzībām nesaistīti iemesli)

(2005/C 193/45)

tiesvedības valoda — franču

Lietā T-80/04 Žans Pjērs Kasē [Jean-Pierre Castets], bijušais Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīves vietu Saint-Victor-des-Oules (Francija), ko pārstāv Dž. Kretens [G. Crétin], advokāts, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvji — J. Kurals [J. Currall] un V. Džoris [V. Joris]), kas norādīja adresi Luksemburgā) par prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noteikts atlīdzības apmērs par ikgadējo atvaļinājumu, ko prasītājs nav izmantojis viņa amata saistību izbeigšanās brīdī, ciktāl atlīdzības aprēķins izriet no ierobežojuma, ka atlikt var tikai divpadsmit brīvdienu izmantošanu viena kalendārā gada laikā, Pirmās instances tiesa (ceturtā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka], sekretārs H. Jungs [H. Jungs], 2005. gada 9. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 94, 17.4.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/28

PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS

2005. gada 25. maijā

lietā T-443/03 Sociedad Operadora de Telecomunicaciones de Castilla Y León, SA (Retecal) u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju (1)

(Konkurence - Koncentrācijas - Sūdzība par Spānijas valsts iestāžu šķietamu pārkāpumu - Lēmums sūdzību noraidīt - Nepieņemamība)

(2005/C 193/46)

tiesvedības valoda — spāņu

Lietā T-443/03 Sociedad Operadora de Telecomunicaciones de Castilla y León, SA (Retecal), Boecillo, (Spānija), Euskaltel, SA, Zamudio-Vizcaya, (Spānija), Telecable de Asturias, SA, Oviedo, (Spānija), R Cable y Telecomunicaciones Galicia, SA, La Corogne, (Spānija), Tenaria, SA, Kordovilla [Cordovilla], (Spānija), ko pārstāv H. Himenezs Leglesija [J. Jiménez Laiglesia] advokāts, pret Eiropas Kopienu Komisiju (pārstāvis: M. F. Kastijo de la Torre [M. F. Castillo de la Torre], kas norādīja adresi Luksemburgā, prasītājas atbalsta Spānijas karaliste (pārstāve: L. Fragasa Gadeja [L. Fraguas Gadea]), Sogecable, SA, Tres Cantos, Madride (Spānija), ko pārstāv S. Martinezs Lažē [S. Martínez Lage] un H. Brokelmans [H. Brokelmann], advokāti, un Telefónica, SA, Madride, ko sākumā pārstāvēja M. Merola [M. Merola] un S. Moreno Sančess [S. Moreno Sánchez], pēc tam M. Merola [M. Merola], advokāti, par prasību atcelt Komisijas 2003. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāju sūdzība par šķietamu Spānijas valsts iestāžu pārkāpumu attiecībā uz 9. panta 8. punktu Padomes 1989. gada 21. decembra Regulā (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (labotā redakcija OV 1990, L 257, 13. lpp.), koncentrācijas starp Vía Digital un Sogacable ietvaros (lieta COMP/M.2845 — Sogecable/Canal Satélite Digital/Vía Digital), Pirmās instances tiesa (piektā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un D. Švābijs [D. Švaby], sekretārs H. Jungs [H. Jung], 2005. gada 25. maijā ir izdevusi rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	prasītājas sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas, Telefónica, SA un Sogecable, SA tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 59, 6.3.2004.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/28

Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko SUCCESS-MARKETING Unternehmensberatungsgesellschaft m.b.H. iesniedza 2004. gada 31. decembrī

(lieta T-506/04)

(2005/C 193/47)

valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 31. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko cēla SUCCESS-MARKETING Unternehmensberatungsgesellschaft m.b.H., Linca [Linz] (Austrija). Prasītāju pārstāv G. Zekleners [G. Secklehner] un C. Ofners [C. Ofner], advokāti, kas norādīja adresi Luksemburgā.

CHIPITA INTERNATIONAL S.A. INTERNATIONAL DIVISION, Atēnas, arī piedalījās procesā ITSB Apelāciju padomē.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2004. gada 15. oktobra lēmumu (lieta R 39/2004-2);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu:

Grafiska preču zīme “PAN SPEZIALITÄTEN”attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē (gatavie maisījumi maizes, kūku, smalkmaizīšu, kruasānu, picu cepšanai …) — Kopienas preču zīme Nr. 382 374

Kopienas preču zīmes īpašnieks:

CHIPITA INTERNATIONAL S.A. INTERNATIONAL DIVISION

Lietas dalībnieks, kas lūdz Kopienas preču zīmi atzīt par spēkā neesošu:

Prasītāja

ITSB Anulēšanas nodaļas lēmums:

Lūgumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu noraidīt

ITSB Apelāciju padomes lēmums:

Apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Reģistrētajai preču zīmei trūkst jebkādas atšķirtspējas Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta izpratnē.

—

Preču zīme ir aprakstoša un tāpēc tā nebauda aizsardzību minētās Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšunkta izpratnē attiecībā uz precēm, kas satur labības graudus vai labības produktus. Attiecībā uz precēm, kas nesatur labību vai labības produktus, preču zīme ir maldinoša Regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/29

Prasība pret Eiropas Savienības Padome, ko Anke Kröppelin iesniedza 2005. gada 28. janvarī

(lieta T-54/05)

(2005/C 193/48)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 28. janvarī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Anke Krepelina [Anke Kröppelin], ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), kuru pārstāv Sebastians Orlandi [Sébastien Orlandi], Ksavjē Martēns [Xavier Martin], Alberts Kūlens [Albert Coolen], Etienne Marchal [Etjēns Maršals] un Žans-Noels Luī [Jean-Noël Louis], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt Padomes lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītājas lūgums atcelt Padomes lēmumu prasītājai nepiešķirt ekspatriācijas pabalstu un no tā izrietošās tiesības;

2)	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati, uz kuriem atsaucas prasītāja, ir identiski tiem, uz kuriem šī pati prasītāja atsaucas lietā T-408/04 (1).

(1) OV C 300, 4.12.2004., 50 .lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/29

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Franky Callewaert un citi iesniedza 2005. gada 4. maijā

(lieta T-192/05)

(2005/C 193/49)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 4. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Frenkijs Kaleverts [Franky Callewaert], ar dzīvesvietu Ruselarē [Roeselare] (Beļģija), un citas personas, ko pārstāv Žoržs Vandersandens [Georges Vandersanden] un Lora Levi [Laure Levi], advokāti.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt klasifikāciju pakāpē, kas prasītājiem piešķirta ar lēmumiem par viņu iecelšanu amatā, ciktāl šī klasifikācija balstās uz jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu;

—

atjaunot prasītāju karjeru (tostarp viņu pieredzes celšanu arī koriģētās pakāpes ietvaros, viņu tiesības uz paaugstinājumu un viņu tiesības uz pensiju), pamatojoties uz pakāpi, ko viņiem būtu jāpiešķir atbilstoši paziņojumam par konkursu, kura rezultātā viņus iekļāva rezerves kandidātu sarakstā — vai nu pakāpē, kas minēta šajā paziņojumā par konkursu, vai atbilstoši tās ekvivalentam saskaņā ar jauno Civildienesta noteikumu klasifikāciju (un atbilstošam līmenim saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami pirms 2004. gada 1. maija), no brīža, kad tika pieņemts lēmums par viņu iecelšanu;

—

piešķirt prasītājiem procentus par kavējumu, kas aprēķināti, pēc likmes, ko veido Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktā likme, kas piemērojama attiecīgajā laika periodā, kura paaugstināta par diviem punktiem, piemērojot to attiecībā uz visām summām, kas veido starpību starp atalgojumu, kas atbilst viņu klasifikācijai, kas minēta lēmumā par iecelšanu un klasifikāciju, uz kuru viņiem būtu tiesības, par periodu līdz datumam, kurā pieņemts lēmums par viņu atbilstošo klasifikāciju pakāpē;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-58/05 un līdzīgi kā lietās T-130/05, T-160/05, T-162/05, T-164/05, T-170/05 un T-183/05.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/30

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko N.V. Deloitte Business Advisory iesniedza 2005. gada 19. maijā

(lieta T-195/05)

(2005/C 193/50)

tiesvedības valoda — holandiešu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 19. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla N.V. Deloitte Business Advisory, reģistrēta Briselē, kuru pārstāv Dirks Van Heuvens [Dirk Van Heuven], Stīvs Ronse [Steve Ronse] un Sofija Ložī [Sofie Logie], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt apstrīdēto lēmumu;

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas kopā ar citiem uzņēmumiem izveidoja konsorciju ar nosaukumu EUPHET, iesniedza piedāvājumu Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Sanco Evaluation Framework Contract, Lot 1 (Public Health) — tender No SANCO/2004/01/041”. Prasības pieteikumā prasītāja lūdz atcelt Eiropas Komisijas lēmumu par tiesību slēgt līgumu nepiešķiršanu EUPHET, kā arī atcelt lēmumu par šo tiesību piešķiršanu trešajai personai, kas prasītājai netika paziņots un kura saturs tai tādējādi nebija zināms.

Savas prasības atbalstam prasītāja pamatojas uz Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), 94. panta pārkāpumu un Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), 138. panta un 147. panta 3. punkta pārkāpumu. Prasītāja tāpat atsaucas uz konkursa nolikuma pārkāpumu, vispārējā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

Kā uzskata prasītāja, norādītais izslēgšanas iemesls, proti, ka tās piedāvātie interešu konflikta novēršanas noteikumi ir nepietiekoši un nesniedz pietiekamu garantiju, ir pilnībā nelikumīgs un ir pretrunā konkursa nolikumam. Prasītāja uzskata, ka pietiek ar to, ka līguma slēdzējs, parakstot līguma projektu, tādējādi apņemas nekavējoties paziņot Komisijai par iespējamu interešu konfliktu un darīt visu vajadzīgo, lai šo konfliktu pēc iespējas ātrāk izbeigtu. Prasītāja arī paskaidro, ka tā ir piedāvājusi noteikumus, kas bija stingrāki nekā prasīts.

Turklāt prasītāja norāda, ka viņai nekad nav lūgts iesniegt papildus informāciju. Kā uzskata prasītāja, tas ir Regulas Nr. 2342/2002 146. panta 3. punkta pārkāpums, tiesiskās paļāvības principa, vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpums, kā arī Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkta un 99. panta pārkāpums.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (OVL 248, 1. lpp.)

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.)

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/31

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean François Vivier iesniedza 2005. gada 9. maijā

(lieta T-196/05)

(2005/C 193/51)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 9. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Žans-Fransuā Vivjē [Jean François Vivier], ar dzīvesvietu Petten (Nīderlande), kuru pārstāv Sebastians Orlandi [Sébastien Orlandi], Alberts Kūlens [Albert Coolen] un Etjēns Maršals [Etienne Marchal], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt Komisijas lēmumu par viņa kvalificēšanu A*6 pakāpē;

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs tika pieņemts darbā Komisijā pagaidu darbinieka statusā tādā amatā, kura atbildības līmenis paziņojuma par amata vakanci bija noteikts no A7 līdz A4 pakāpei, kas pēc jaunās sistēmas atbilst A*8 līdz A*12 pakāpei. Tomēr, pieņemot darbā, prasītājam tika piešķirta A*6 pakāpe.

Prasītājs lūdz atcelt šo lēmumu un apgalvo, ka, piešķirot viņam zemāku pakāpi kā viņa ieņemamajam amatam paredzētā, ir pārkāpts pārējiem darbiniekiem piemērojamo noteikumu 9. pants, jo viņam tikusi piešķirta zemāka pakāpe kā viņa ieņemamajam amatam paredzētā. Prasītājs turklāt uzsver, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12 pants, uz ko atsaukusies Komisija pieņemtā lēmuma pamatojumam, šajā gadījumā nav piemērojams, jo prasītājs ir stājies darbā pēc 2004. gada 30. aprīļa.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/31

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Asa Sundholm iesniedza 2005. gada 9. maijā

(lieta T-197/05)

(2005/C 193/52)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 9. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Asa Sundholma [Asa Sundholm], ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), kuru pārstāv Sebastians Orlandi [Sébastien Orlandi], Ksavjē Martēns Membjels [Xavier Martin Membiela], Alberts Kūlens [Albert Coolen] un Etjēns Maršals [Etienne Marchal], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprina prasītājas karjeras attīstības ziņojumu par 2003. gadu;

2)	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Uzturot savu prasību, prasītāja vispirms izvirza acīmredzamu pretrunu pastāvēšanu starp vērtētāja piezīmēm un komentāriem, kas ietver pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

Turklāt prasītāja izvirza acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl vērtētājs viņu ir kritizējis par precizējumu pieprasīšanu augstākstāvošajiem ierēdņiem attiecībā uz viņai uzticēto pienākumu izpildes veidu, kaut gan tie nav noteikuši, ka šie norādījumi iepriekš ir tikuši noteikti tādā veidā, ka nav vajadzīgi turpmāki paskaidrojumi.

Visbeidzot prasītāja izvirza iespējamu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, uzsverot, ka apelācijas izskatītājs savu lēmumu ir balstījis uz jauniem faktiem, neļaujot viņai darīt zināmu savu viedokli.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/31

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Laura Gnemmi iesniedza 2005. gada 18. maijā

(lieta T-199/05)

(2005/C 193/53)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 18. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Laura Gnemmi [Laura Gnemmi], ar dzīvesvietu Aronā [Arona] (Itālijā), kuru pārstāv Žils Buneu [Gilles Bounéou] un Frederiks Frabeti [Frédéric Frabetti], advokāti, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt 2003. gada novērtējumu attiecībā uz viņu;

2)	pakārtoti, atcelt viņas karjeras novērtējuma ziņojumu par laikposmu 01.01.2003. — 31.12.2003.;

3)	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja atsaucas uz tādiem pašiem pamatiem, kādi jau ir izvirzīti lietas T–97/04 (1) ietvaros, kas attiecas uz viņas karjeras novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2001. līdz 2002. gadam.

(1) OV C 106, 30.04.2004., 82. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/32

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Michael Cwik iesniedza 2005. gada 12. maijā

(lieta T-200/05)

(2005/C 193/54)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 12. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Mihaels Kviks [Michael Cwik], ar dzīvesvietu Tervūrenā [Tervuren] (Beļģija), kuru pārstāv Nikolass Lojests [Nicolas Lhoëst], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

1)	atcelt ĢD ECFIN ģenerāldirektora 2004. gada 25. jūnija lēmumu, ar kuru tas bez grozījumiem apstiprina prasītāja karjeras attīstības ziņojumu (KAZ) par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim;

2)	atcelt, ciktāl tas ir vajadzīgs, Komisijas 2005. gada 24. janvāra lēmumu, ar kuru tiek noraidīta prasītāja sūdzība (R/970/04);

3)	piespriest atbildētājai samaksāt simbolisku zaudējumu atlīdzību EUR 1 apmērā;

4)	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti, uz kuriem prasītājs atsaucas par ierēdņu jauno novērtējuma sistēmu, ir līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-96/04. Turklāt prasītājs apgalvo, ka jaunā sistēma noved pie pilnvaru nepareizas izmantošanas, ciktāl piešķirtais nopelnu punktu skaits ir atkarīgs no paredzētajām paaugstināšanām. Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka strīdīgais ziņojums ir zaudējis spēku dēļ acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/32

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko José María Perez Santander iesniedza 2005. gada 18. maijā

(lieta T-201/05)

(2005/C 193/55)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 18. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Hosē Marija Perezs Santanders [José María Perez Santander], ar dzīvesvietu Ikselē [Ixelles] (Beļģija), kuru pārstāv Žoržs Vandersandens [Georges Vandersanden] un Lora Levi [Laure Levi], advokāti.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt klasifikāciju pakāpē, kas prasītājam piešķirta ar lēmumu par viņa iecelšanu amatā, ciktāl šī klasifikācija balstās uz jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu;

—

attiecīgi, atjaunot prasītāja karjeru (tostarp viņa pieredzes celšanu arī koriģētās pakāpes ietvaros, viņa tiesības uz paaugstinājumu un viņa tiesības uz pensiju), pamatojoties uz pakāpi, ko viņam būtu jāpiešķir atbilstoši paziņojumam par konkursu, kura rezultātā viņu iekļāva rezerves kandidātu sarakstā — vai nu pakāpē, kas minēta šajā paziņojumā par konkursu, vai atbilstoši tās ekvivalentam saskaņā ar jauno Civildienesta noteikumu klasifikāciju (un atbilstošam līmenim saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami pirms 2004. gada 1. maija), no brīža, kad tika pieņemts lēmums par viņa iecelšanu;

—

piešķirt prasītājam procentus par kavējumu, kas aprēķināti, pēc likmes, ko veido Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktā likme, kas piemērojama attiecīgajā laika periodā, kura paaugstināta par diviem punktiem, piemērojot to attiecībā uz visām summām, kas veido starpību starp atalgojumu, kas atbilst viņa klasifikācijai, kas minēta lēmumā par iecelšanu un klasifikāciju, uz kuru viņam būtu tiesības, par periodu līdz datumam, kurā pieņemts lēmums par viņa atbilstošo klasifikāciju pakāpē;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietas T-58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija (1).

(1) OV C 93, 16.04.2005, 38. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/33

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Caroline Ogou iesniedza 2005. gada 18. maijā

(lieta T-202/05)

(2005/C 193/56)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 18. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Karolīna Ogū [Caroline Ogou], ar dzīvesvietu Abidžanā [Abidjan] (Kotdivuāra), kuru pārstāv Marks-Albērs Luka [Marc-Albert Lucas], kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt 2004. gada 6. aprīļa Paziņojumu par konkursu COM/PB/04 un tajā minētos norādījumus par elektroniskās pieteikšanās procedūru vai vismaz paziņojuma IX.1. punktu;

—	atzīt par prettiesiskiem tās kandidatūras pieteikšanai radītos šķēršļus, kā rezultātā viņai 2004. gada 12. maijā nebija pieejama elektroniskā pieteikuma veidlapa, kas noteikta Paziņojumā par konkursu paredzētajā procedūrā;

—	atcelt “Task Force Concours Interne” lēmumu, kas tai paziņots elektroniski 2004. gada 12. maijā un ar ko noraidīts tās pieteikums, ko viņa tam bija nosūtījusi tajā pašā dienā citā formātā;

—

atcelt šādus turpmākos konkursa procedūras dokumentus:

—	Civildienesta noteikumu 28. panta a), b) un c) punktā paredzētajiem nosacījumiem atbilstošo kandidātu sarakstu, ko sagatavojusi iecēlējinstitūcija un kas nodots atlases komisijai kopā ar katra kandidāta personīgo lietu,

—	to atlases komisijas sagatavoto kandidātu sarakstu, kas atbilst Paziņojumā par konkursu paredzētajiem nosacījumiem,

—	piemēroto kandidātu sarakstu, ko atlases komisija sagatavojusi darba beigās,

—	un lēmumus par iecelšanu amatā, ko iecēlējinstitūcija pieņēmusi vai būtu pieņēmusi, pamatojoties uz iepriekš minēto;

—	vajadzības gadījumā atcelt Personāla un administrācijas nodaļas ģenerāldirektora 2005. gada 3. februāra lēmumu, ar ko noraidīta viņas 2004. gada 12. augusta sūdzība par iepriekšminētajiem apstrīdētajiem dokumentiem,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas ir Komisijas vietējā darbiniece, nevarēja elektroniski pieteikties iekšējā konkursā COM/PB/04 pārcelšanai no C kategorijas uz B kategoriju atbilstoši Paziņojumam par konkursu, jo Komisija bija izveidojusi tādu elektroniskās pieteikšanās sistēmu, lai konkursā nevarētu pieteikties vietējie darbinieki.

Prasītāja norāda, ka Paziņojuma par konkursu III.1. punkts, kurā paredzēts, ka konkursā atļauts pieteikties ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem un ka tādējādi tajā nav atļauts pieteikties vietējiem darbiniekiem, neatbilst Civildienesta noteikumu 4. un 27. pantam un 29. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principam. Tādējādi šķēršļi, kas tika radīti, lai viņa nevarētu pieteikumu aizpildīt “tiešsaistē”, bija prettiesiski. Prasītāja šajā sakarā apgalvo, ka vietējie darbinieki, kas iestādē strādā, pamatojoties uz publiskajām tiesībām, ir daļa no iekšējā vai Civildienesta noteikumos paredzētā personāla, un tiem principā ir tiesības piedalīties iekšējos konkursos, kas izsludināti uz amatiem, kuros paredzēts veikt uzdevumus, kas līdzvērtīgi ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzdevumiem, un ka aizliegumu tiem piedalīties iekšējos konkursos neattaisno ne ieņemamajiem amatiem izvirzītās prasības, ne arī tas atbilst dienesta interesēm.

Prasītāja arī norāda, ka Paziņojuma par konkursu IX punkts, kā arī kandidātiem sagatavoto norādījumu 2. punkts ir pretrunā Civildienesta noteikumu III pielikuma 2., 4. un 5. pantam, ciktāl tajos paredzēta obligāta elektroniskās pieteikšanās procedūra, kas radīja šķēršļus prasītājas kandidatūras pieteikšanai.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/34

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Giorgio Lebedef un citi iesniedza 2005. gada 23. maijā

(lieta T-204/05)

(2005/C 193/57)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 23. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Džordžio Ļebedevs [Giorgio Lebedef], ar dzīvesvietu Luksemburgā, Armands Imberts [Armand Imbert], ar dzīvesvietu Briselē, Žans-Marī Ruso [Jean-Marie Rousseau], ar dzīvesvietu Briselē, un Maria Rozario Domeneka Kobo [Maria Rosario Domenech Cobo], ar dzīvesvietu Briselē, kurus pārstāv Žils Buno [Gilles Bounéo] un Frederiks Frabeti [Frédéric Frabetti], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

atcelt izteiktu 2004. gada 12. jūlija lēmumu noraidīt prasību D/393/04, ar kuru prasītāji lūdza, lai personālo datoru operētājsistēmu un visu programmatūru, kas tiek izmantota viņu personālajos datoros, kompetentais dienests nodrošina to dzimtajā valodā vai, pakārtoti, citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā pēc to izvēles;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, visi būdami Komisijas ierēdņi, iesniedza augstākstāvošām personām pieteikumu, lai operētājsistēma un visas programmas, kas tiek izmantotas to personālajos datoros, tiktu nodrošinātas to dzimtajā valodā vai, pakārtoti, citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā pēc to izvēles. Pēc minētā pieteikuma un turpmāko sūdzību noraidījuma, prasītāji iesniedza šo prasības pieteikumu. Viņi apgalvo, ka visas datoru konfigurācijas uzstādīšana angļu valodā, kaut gan izmantotās programmas ir pieejamas vairākās valodās, ir diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums, jo pilnīgai datora izmantošanai vajadzīgas gandrīz perfektas angļu valodas zināšanas, kas ir augstāka līmenī, nekā var saprātīgi pieprasīt no Eiropas ierēdņa, kas pēc izcelsmes nav anglofons.

Prasītāji arī izvirza iespējamu pienācīgas rūpības pienākuma, patvaļīgas rīcības aizlieguma un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kā arī iespējamu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/34

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko European Dynamics SA iesniedza 2005. gada 17. maijā

(lieta T-205/05)

(2005/C 193/58)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 17. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla European Dynamics SA, Atēnas (Grieķijas Republika), kuru pārstāv N. Korogiannakis [N. Korogiannakis], jurists.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas lēmumu, kas prasītājai nosūtīts ar 2005. gada 3. marta vēstuli, attiecībā uz rīkojuma izdošanu par summas 59 485 eiro apmērā atgūšanu no prasītājas saistībā ar “eEBO” projektu, Komisijas lēmumu, kas prasītājai nosūtīts ar 2004. gada 12. novembra vēstuli, ar kuru Komisija nolēma atmaksāt tādu summu saistībā ar darbiem, kas nepārsniedz 85 971 eiro, kā arī Komisijas lēmumu, kas prasītājai nosūtīts ar 2003. gada 16. maija vēstuli, ar kuru nolemts izbeigt līgumu EDC-53007 eEBO/27873: eContent exposure and business opportunities.

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt prasītājas juridiskos un cita veida izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija prasītājai bija piešķīrusi līgumu attiecībā uz projektu “e-Content Exposure and Business Opportunities” (eEBO). Par zināmiem darbiem saistībā ar šo līgumu prasītāja noslēdza apakšlīgumus, kaut arī apakšlīgumu slēgšana nebija atļauta. Komisija veica tehnisko pārbaudi un lūdza sniegt paskaidrojumus par noteiktiem jautājumiem attiecībā uz prasītājas piesaistīto personālu. Šīs izvērtēšanas rezultātā Komisija pieņēma lēmumu, kas šajā lietā tiek apstrīdēts.

Sava pieteikuma atbalstam prasītāja norāda, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo neņēma vērā, ka eEBO-projekts bija atkarīgs no cita e-content projekta, proti, PICK, un to, ka PICK projekta līgumslēdzējs neievēroja savas saistības. Prasītāja arī uzskata, ka Komisija kļūdījās, izbeidzot projektu kopumā.

Bez tam prasītāja norāda, ka Komisija pārkāpa labas pārvaldības un atklātības principus un nenovērsa konkrētus interešu konfliktus. Pēc prasītājas domām, Komisija neveica nekādus pasākumus pēc tam, kad prasītāja bija norādījusi, ka projekts neīstenojas it kā personisko attiecību dēļ starp konkrētiem Komisijas ierēdņiem un diviem ekspertiem, ar kuriem prasītāja noslēdza apakšlīgumu attiecībā uz darba daļu.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/35

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean-Marc Colombani iesniedza 2005. gada 27. maijā

(lieta T-206/05)

(2005/C 193/59)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 27. maijā ir iesniegta izskatīšanai prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Žans Marks Kolombani [Jean-Marc Colombani], ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), kuru pārstāv Stefans Rodrigess [Stéphane Rodrigues] un Alise Žoma [Alice Jaume], kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2005. gada 7. marta lēmumu un ar to saistītos pasākumus, kas veikti attiecībā uz prasītāja algu;

—	veikt visus pasākumus, kas nepieciešami lai nodrošinātu prasītāja tiesības un intereses, jo īpaši attiecībā uz minimālo iztikas līdzekļu apjomu, kas bija viņam jānodrošina.

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus zaudējumus EUR 10 002 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Komisijas ierēdnis, līdz 2004. gada 31. augustam atradās atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ. Beidzoties atvaļinājumam, pēc viņa lūguma par atjaunošanu darbā, ar 2004. gada 28. septembra lēmumu viņš tika atjaunots darbā Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā (DG RELEX). Tomēr minētajā lēmumā netika tieši norādīts ieņemamais amats, tajā nosakot vienīgi to, ka precīzs amats viņam tiks paziņots vēlāk.

Ar 2005. gada 7. marta paziņojumu administrācija informēja prasītāju, ka viņš kopš 2004. gada 5. oktobra atrodas prombūtnē un attiecībā uz viņu tiks veikti atbilstoši pasākumi. Viņš nesaņēma savu mēnešalgu par aprīli un viņa paziņojumā par algu bija norādīts, ka viņš Komisijai ir parādā summu, ko viņš saņēma kā algu sākot ar 2004. gada oktobri.

Ceļot šo prasību, prasītājs apstrīd 2005. gada 7. marta paziņojumu un ar to saistītos pasākumus. Viņš atsaucas uz to, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvēšanos, apgalvojot, ka viņam nebija iespējams aizstāvēt savas intereses pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas. Tāpat arī viņš apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kā arī pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Jo īpaši viņš uzsver, ka nekad nav ticis informēts par viņa iecelšanu amatā RELEX/C.1 nodaļā. Prasītājs apstrīd arī apgalvojumu, ka viņš neesot pieņēmis attiecīgo darba piedāvājumu.

Prasītājs apgalvo, ka pārkāpts Civildienesta noteikumu 40. pants, kas, kā apgalvo prasītājs, ļauj viņam noraidīt pirmo darba piedāvājumu. Tāpat arī viņš uzsver, ka pārkāpts Civildienesta noteikumu 60. pants, jo viņa apgalvotā prombūtne nav pienācīgi konstatēta un nav tikusi pirmām kārtām atskaitīta no viņa ikgadējā atvaļinājuma. Prasītājs tāpat arī apgalvo, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu VIII un IX pielikums, kas nodrošina viņam iztikas minimuma samaksu. Visbeidzot, viņš apgalvo, ka ir pārkāpti labas pārvaldības princips un pienākums ievērot ierēdņu intereses.

Papildus apstrīdēto dokumentu atcelšanai prasītājs prasa arī atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas viņam, iespējams, ir nodarīts.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/36

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Gudrun Schulze iesniedza 2005. gada 25. maijā

(lieta T-207/05)

(2005/C 193/60)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 25. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Gudruna Šulce [Gudrun Schulze], ar dzīves vietu Briselē, kuru pārstāv Stefans Rodrigess [Stéphane Rodrigues] un Alise Džaume [Alice Jaume], advokāti.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas sūdzība, kas pieņemts vienlaicīgi ar iecēlējinstitūcijas 2004. gada 11. oktobra lēmumu par iecelšanu, ciktāl prasītājas amata pakāpe piešķirta saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu un viņas amata pakāpes līmenis — saskaņā ar Civildienesta noteikumu 32. pantu šā brīža redakcijā;

2)	norādīt iecēlējinstitūcijai apstrīdēto lēmumu atcelšanas sekas, un proti, prasītājas pārcelšana amata pakāpē A*10, 4. līmenī ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 16. jūnija — datuma, ar kuru stājās spēkā 2004. gada 11. oktobra lēmums par iecelšanu;

3)	pakārtoti, piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, ko prasītāja cietusi tāpēc, ka viņa nav bijusi iecelta amata pakāpes A*10 4. līmenī ar 2004. gada 16. jūniju — datumu, kad stājās spēkā 2004. gada 11. oktobra lēmums par iecelšanu;

4)	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Laika posmā no 2000. gada marta līdz 2000. gada decembrim, prasītāja Komisijā pildīja pagaidu darbinieka funkcijas, sākotnēji amata pakāpē A4, un vēlāk, sākot ar 2001. gada janvāri, amata pakāpē A6. No 2004. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim prasītāja bija palīgdarbinieks AI 04 pakāpē.

Izturējusi atklāto konkursu COM/A/3/02 A7/A6 pakāpes administratoriem jomā “pētniecība”, prasītāja ar apstrīdēto 2004. gada 11. oktobra lēmumu tika iecelta ierēdņa statusā. Viņa tika iecelta amatā, kurā tā bija nodarbināta iepriekš kā pagaidu darbinieks vai palīgdarbinieks. Piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantu, prasītāja iecelšanas brīdī tika iecelta jaunajā amata pakāpē A*6, kas ir zemāka nekā agrākās amata pakāpes A7/A6, kuras saskaņā ar jauno sistēmu atbilst amata pakāpēm A*8/A*10.

Pamatojot savu prasību, prasītāja vispirms atsaucas uz to, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants šajā gadījumā nav piemērojams. Prasītāja uzskata, ka šis pants attiecas vienīgi uz ierēdņiem, kuri ir iekļauti kandidātu sarakstā, kuri atbilst izvirzītajām prasībām. Laureāti, kuri iekļauti kandidātu rezerves sarakstā amatā iecelšanai nevar tikt uzskatīti par ierēdņiem.

Pakārtoti prasītāja atsaucas uz šī paša panta prettiesiskumu, kas, kā norāda prasītāja, pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu starp tiem, kas izturējuši konkursus, kuru paziņojumi publicēti pirms 2004. gada 1. maija, kā arī uz Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punkta prettiesiskumu. Turklāt viņa arī apgalvo, ka viņas iecelšana amatā amata pakāpē A*6 nozīmē netiešu diskrimināciju, ievērojot viņas vecumu salīdzinājumā ar administratoriem, kuri iecelti amatā šajā pakāpē, ciktāl netiek ņemta vērā viņas ilgā karjera. Bez tam, prasītāja uzskata, ka tiktu pārkāpts arī vienlīdzīgas attieksmes princips starp ierēdņiem, kuri veic vienas un tās pašas funkcijas, jo viņai ir tāda pati pieredze un viņa pilda tādas pašas funkcijas kā citi ierēdņi, kuri tomēr ir klasificēti augstākās amata pakāpēs un saņem augstāku atlīdzību.

Tāpat prasītāja atsaucas uz Civildienesta noteikumu 31. panta pārkāpumu, tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības, labas pārvaldības principa pārkāpumu, kā arī pienācīgas rūpības pienākuma pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj arī prasītājas tiesisko paļāvību saņemt papildu darba stāžu atbilstoši Civildienesta noteikumu 32. pantam redakcijā, kas piemērojama līdz 2004. gada 1. maijam.

Visbeidzot, prasītāja prasa atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, ko viņa cietusi tāpēc, ka tikusi iecelta amatā zemākā amata pakāpē.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/36

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Michael Brown iesniedza 2005. gada 30. maijā

(lieta T-208/05)

(2005/C 193/61)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 30. maijā ir iesniegta izskatīšanai prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Maikls Brauns [Michael Brown], ar dzīvesvietu Overeisā (Beļģija), kuru pārstāv Lūkass Fogels [Lucas Vogel], advokāts.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 10. februāra lēmumu (paziņots 2005. gada 14. februārī, saņemts 2005. gada 25. februārī), kurā ir noraidīta prasītāja 2004. gada 16. septembrī iesniegtā sūdzība par lēmumu, ko 2004. gada 22. jūnijā pieņēma konkursa COM/PB/04 atlases komisijas priekšsēdētājs un kurā prasītājam ir liegta piedalīšanās minētajā konkursā;

2)	ja nepieciešams, atcelt arī minēto 2004. gada 22. jūnija konkursa COM/PB/04 atlases komisijas priekšsēdētāja lēmumu, kā arī tā 2004. gada 19. jūlija apstiprinājumu;

3)	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kurš ir Komisijas palīgdarbinieks, kandidatūra iekšējā konkursā COM/PB/04 par pārcelšanu citā kategorijā tika noraidīta, pamatojoties uz to, ka viņš kandidatūru pieteikšanas laikā nebija ne pagaidu darbinieks, ne ierēdnis.

Prasītājs nosauc divus prasības pamatus:

—

pirmkārt, Civildienesta noteikumu 27. panta un 29. panta 1. punkta pārkāpums, kā arī acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apstrīdēto lēmumu un paziņojuma par konkursu rezultātā kandidāti, kas varēja apliecināt īpašu kompetenci un atbilstošu profesionālo pieredzi Komisijā, tika izslēgti iespējams, mazāk kompetentu kandidātu un tādu kandidātu labā, kam ir mazāks darba stāžs Komisijas dienestos, un,

—

otrkārt, nediskriminācijas principa pārkāpums, jo civildienesta darbinieki, kas nozīmīgu savas karjeras daļu ir pavadījuši Komisijā palīgdarbinieku statusā, varēja piedalīties konkursā tikai tādēļ, ka kandidatūru pieteikšanas laikā viņi bija pagaidu darbinieki, bet prasītājam, kurš ilgu laiku bija pagaidu darbinieks, šī iespēja tika liegta tikai tādēļ, ka viņš šajā laikā bija palīgdarbinieks.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/37

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Itālijas Republika iesniedza 2005. gada 30. maijā

(lieta T-212/05)

(2005/C 193/62)

tiesvedības valoda — itāļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 30. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Itālijas Republika, kuru pārstāv Antonio Čingolo [Antonio Cingolo], Avvocato dello Stato.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdētos memorandus [2005. gada 21. marta memorands Nr. 02772 [POR Kampānijas reģions Ob 1 2000-2006 (Nr. CCI 1999 IT 16 1 PO 007)], 2005. gada 13. maija memorands Nr. 04534 [Docup Ob 2 Lombardijas reģions 2000-2006 (Nr. CCI 2000 IT 16 2 DO 014)]] un 2005. gada 13. maija memorands Nr. 04537 [Docup Ob.2 Lombardijas reģions 2000-2006 (Nr. CCI2000IT 16 2 DO 014)]] un visus saistītos un iepriekšējos aktus;

2)	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-345/04 Itālijas Republika/Komisija. (1)

(1) OV C 262, 23.10.2004, 55. lpp.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/37

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean-Luc Delplancke un Matteo Governatori iesniedza 2005. gada 26. maijā

(lieta T-213/05)

(2005/C 193/63)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 26. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Žans-Luks Delplanks [Jean-Luc Delplancke], ar dzīvesvietu Brēnlekonte [Braine-le-Comte] (Beļģija) un Mateo Governatori [Matteo Governatori], ar dzīvesvietu Senžosētennoda [Saint-Josse-ten-Node] (Beļģija), kurus pārstāv Sebastians Orlandi [Sébastien Orlandi], Ksavjē Martēns [Xavier Martin], Alberts Kūlens [Albert Coolen], Žans-Noels Luī [Jean-Noël Louis] un Etjēns Maršals [Etienne Marchal], kuri norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumus par prasītāju iecelšanu Eiropas Kopienu ierēdņu amatos, ciktāl viņiem ir noteiktas amatu pakāpes, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietās T-130/05, T-160/05, T-162/05, T-170/05, T-183/05 un līdzīgi kā lietās T-58/05, T-164/05, T-192/05 un T-201/05.

6.8.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/38

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Huvis Corporation iesniedza 2005. gada 10. jūnijā

(lieta T-221/05)

(2005/C 193/64)

tiesvedības valoda — angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 10. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Huvis Corporation, Seula [Seoul] (Korejas Republika), kuru pārstāv Ž.-F. Belli [J.-F. Bellis], F. Di Džanni [F. di Gianni] un R. Antonini [R. Antonini], advokāti.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

atcelt 2. pantu Padomes 2005.gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 428/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 2852/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Korejas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu, un izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Taivānas izcelsmes minētā produkta importu, ciktāl tas piemēro galīgo antidempinga maksājumu Huvis Corporation ražotajam attiecīgā produkta importam no Korėjas un, cik lielā mērā tas ir vajadzīgs, atzīt par nepiemērojamiem Pamatregulas noteikumus, pamatojoties uz kuriem apstrīdētajā Regulā bija ietvertas kļūdas;

—	piespriest Padomei atlīdzināt šos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir Korejas sabiedrība, kas specializējas poliestera šķiedru dzijas, poliestera štāpeļšķiedru un polyethylene terephthalate ražošanā. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2005 (1) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 5,7 % apmērā prasītājas ražotajam Korejas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam.

Prasītāja apgalvo, ka Padomes izmantotā metodoloģija, lai aprēķinātu prasītājas dempinga starpību un, jo īpaši, tās pieprasīto nodokļu atmaksas koriģēšanu ir pretrunā 2. panta 4. punktam PTO līgumā par antidempinga pasākumiem, jo tā nesniedz godīgu salīdzinājumu starp prasītājas eksporta cenu un parasto vērtību, un tā uzlika prasītājai nepamatotu pierādījumu sniegšanas nastu.

Ar prasītājas nodokļu atmaksas koriģēšanai izmantoto metodoloģiju arī tika pārkāpts tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības, labas pārvaldes un samērīguma princips, jo, izmantojot šo metodi, Padome nelikumīgi palielināja prasītājas dempinga starpību. Vēl jo vairāk, Padome pārkāpa 11. panta 9. punktu Pamatregulā par antidempingu, jo, lai aprēķinātu nodokļu atmaksas koriģēšanu, tā piemēroja citu aprēķina metodoloģiju pārbaudes procedūrā, nevis to, kuru izmantoja sākotnējā izmeklēšanā. Ar šo metodoloģiju arī tiek pārkāpts nediskriminācijas princips, tāpēc, ka citos līdzīgos gadījumos Padome piemēroja daudz labvēlīgāku metodoloģiju.

Tāpat prasītāja apgalvo, ka pārbaudes procedūras ietvaros tās pieprasīto kredīta izmaksu noraidījums ir pretrunā 2. panta 4. punktam PTO līgumam par antidempingu, jo tas nesniedz godīgu salīdzinājumu starp prasītājas eksporta cenu un parasto vērtību un Padomes meklētajiem pierādījumiem prasītājas prasījumu atbalstam par labu kredīta izmaksu koriģēšanai, kas noved pie tā, ka prasītājai nepamatoti tiek uzlikta pierādījumu sniegšanas nasta.

Ar prasītājas pieprasīto kredīta izmaksu noraidījumu arī ir pārkāpts labas pārvaldības princips, jo šo noraidījumu pamatoja ar to, ka prasītāja savas prasības atbalstam neiesniedza rakstisku pierādījumu, lai gan par prasītājai piešķirtajiem maksājumu termiņiem tika panākta vienošanās, pamatojoties uz Korejas Republikā spēkā esošām tirdzniecības noteikumu paražām.

(1) Padomes 2005. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 428/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 2852/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Korejas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu, un izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Taivānas izcelsmes minētā produkta importu (OV L 71, 1. lpp.)

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 193

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	48. sējums 2005. gada 6. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Tiesa
	TIESA
2005/C 193/1	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-123/02 Eiropas Parlaments pret Royal & Sun Alliance Insurance (Šķīrējklauzula — Apdrošināšanas līgumi — Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai — Ļaunprātīga izmantošana — Līgumiska atbildība — Zaudējumu atlīdzība)	1

2005/C 193/2	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-124/02 Eiropas Parlaments pret AIG Europe (Šķīrējklauzula — Apdrošināšanas līgumi — Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai — Ļaunprātīga izmantošana — Līgumiska atbildība — Zaudējumu atlīdzība)	2

2005/C 193/3	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-125/02 Eiropas Parlaments pret HDI International (Šķīrējklauzula — Apdrošināšanas līgumi — Anulēšana apdrošinātā riska pastiprināšanai — Ļaunprātīga izmantošana — Līgumiska atbildība — Zaudējumu atlīdzība)	2

2005/C 193/4	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 9. jūnijā lietā C-287/02 Spānijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju (ELGVF — Kontu dzēšana — 2001. finanšu gads — Piemērošanas noteikumi)	3

2005/C 193/5	Tiesas Spriedums (virspalāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-105/03 (Tribunale di Firenze lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu): kriminālprocess pret Maria Pupino (Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — LES 34. un 35. pants — Pamatlēmums 2001/220/TI — Cietušo statuss kriminālprocesā — Neaizsargātu personu aizsardzība — Nepilngadīgo kā liecinieku nopratināšana — Pamatlēmuma juridiskais spēks)	3

2005/C 193/6	Tiesas Spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 9. jūnijā apvienotajās lietās C-211/03, C-299/03 un C-316/03 līdz C318/03(Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) HLH Warenvertriebs GmbH, Orthica BC pret Vācijas Federatīvo Republiku (Brīva preču aprite — Zāļu un pārtikas produktu nodalīšana — Prece, ko izcelsmes dalībvalstī tirgo kā uztura bagātinātāju, bet importa dalībvalstī uzskata par zālēm — Tirdzniecības atļauja)	4

2005/C 193/7	Tiesas Spriedums (trešā palāta) 2005. gada 9. jūnijs lietā C-270/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Vide — Atkritumu apsaimniekošana — Direktīva 75/442/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 91/156/EEK — Atkritumu transportēšana un savākšana — 12. pants)	5

2005/C 193/8	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 16. jūnijā apvienotajās lietās C-462/03 un 463/03 (Bundesvergabeamt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) Strabag AG, Kostmann GmbH pret Österreichische Bundesbahnen (Publiskie iepirkumi — Direktīva 93/38/EEK — Ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozares — Jēdzieni tīklu apsaimniekošana un nodrošināšana, lai iedzīvotājiem sniegtu pakalpojumus dzelzceļa transporta jomā — Dzelzceļa infrastruktūras darbi)	6

2005/C 193/9	Tiesas Spriedums (ceturtā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-104/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 97/13/EK — Telekomunikāciju pakalpojumi — Ieguldījums pētniecībā un attīstībā)	6

2005/C 193/0	Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2005. gada 9. jūnijā lietā C-135/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Spānijas Karalisti (Faunas aizsardzība — Savvaļas putni — Medību periodi — Medības Gipuzkoa [Guipúzcoa] provincē laikā, kad lauku baloži atgriežas savās ligzdošanas vietās)	7

2005/C 193/1	Tiesas Spriedums (sestā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-191/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Francijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Piesārņojums un dūņas — Komunālo notekūdeņu attīrīšana — Direktīva 91/271/EEK)	7

2005/C 193/2	Tiesas Spriedums (sestā palāta) 2005. gada 16. jūnijā lietā C-349/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2002/77/EK — Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgus — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	8

2005/C 193/3	Tiesas Spriedums (piektā palāta) 2005. gada 9. jūnijā lietā C-510/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2002/6/EK — Uz kuģiem attiecināmās formalitātes — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	8

2005/C 193/4	lieta C-202/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division (Patents Court) 2004. gada 20. decembra rīkojumu lietā Yissum Research and Development Company of the Hebrew University of Jerusalem pret Comptroller-General of Patents	8

2005/C 193/5	lieta C-212/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundessozialgericht 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Gertraud Hartmann/Bavārijas pavalsts	9

2005/C 193/6	lieta C-213/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundessozialgericht 2005. gada 10. februāra lēmumu lietā Wendy Geven pret Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsti	9

2005/C 193/7	lieta C-216/05: Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 17. maijā	10

2005/C 193/8	lieta C-217/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal Supremo 2005. gada 3. marta rīkojumu lietā Confederación Española de Empresarios de Estaciones de Servicio pret Compañía Española de Petróleos, S.A.	10

2005/C 193/9	lieta C-220/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunal administratif de Lyon 2005. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Jean Auroux un citi pret Commune de Roanne, personai, kas iestājusies lietā esot Société d'équipement du département de la Loire	11

2005/C 193/0	lieta C-221/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Supreme Court, Īrija, 2005. gada 11. maija rīkojumu lietā Sam McCauley Chemists (Blackpool) Ltd un Mark Sadja pret Pharmaceutical Society of Ireland, Minister for Health and Children, Ireland un Attorney General	12

2005/C 193/1	lieta C-222/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. J. van der Weerd, 2. Maatschap van der Bijl, 3. J.W. Schoonhoven pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit	12

2005/C 193/2	lieta C-223/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā H. de Rooy sr. un H. de Rooy jr. pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit	13

2005/C 193/3	lieta C-224/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā 1. Maatschap H. en J. van ’t Oever, 2. Maatschap F. van ’t Oever en W. Fien, 3. B. van ’t Oever, 4. Maatscap A. en J. Fien, 5. Maatscap K. Koers en J. Stellingswerf, 6. H. Koers, 7. Maatscap K. en G. Polinder, 8. G. van Wijhe pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit	14

2005/C 193/4	lieta C-225/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar College van Beroep voor het bedrijfsleven 2005. gada 17. maija rīkojumu lietā B. J. Van Middendorp pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit	15

2005/C 193/5	lieta C-228/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Argenzia Entrate Ufficio Trento	16

2005/C 193/6	lieta C-231/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Korkein Hallinto-oikeus 2005. gada 23. maija lēmumu lietā Oy Esab pret Keskusverolautakunta	17

2005/C 193/7	lieta C-236/05: Prasība pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 30. maijā	17

2005/C 193/8	lieta C-237/05: Prasība pret Grieķijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 30. maijā	18

2005/C 193/9	lieta C-240/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour d'appel du Grand-Duché de Luxembourg 2005. gada 1. jūnija spriedumu lietā Administration d'Enregistrement et des Domaines pret Eurodental SARL	19

2005/C 193/0	lieta C-241/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Conseil d'Ètat (Francija) 2005. gada 9. maija lēmumu lietā Nicolae Bot pret Prefecture du Val-de-Marne	19

2005/C 193/1	lieta C-243/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 6. jūnijā ierosināja Agraz, SA u.c., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija	20

2005/C 193/2	lieta C-246/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberster Patent- und Markensenat 2005. gada 9. februāra lēmumu lietā Armin Häupl pret Lidl Stiftung & Co KG	20

2005/C 193/3	lieta C-249/05: Prasība pret Somijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 15. jūnijā	21

2005/C 193/4	lieta C-260/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 20. jūnijā ierosināja Sniace S.A., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā paplašinātā palāta) 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-88/01 Sniace S.A./Eiropas Kopienu Komisija	22

	PIRMĀS INSTANCES TIESA
2005/C 193/5	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 31. maijā lietā T-272/02 Comune di Napoli pret Eiropas Kopienu Komisiju (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Metro līnijas celtniecība Neapolē (Itālija) — Kopienas finanšu atbalsta slēgšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Tiesiskā paļāvība — Taisnīgums — Pamatojums)	23

2005/C 193/6	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 31. maijā lietā T-284/02 Triantafyllia Dionyssopoulou pret Eiropas Savienības Padomi (Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — Civildienesta noteikumu 45. pants — Salīdzinošs nopelnu izvērtējums — Faktiskās darbības ņemšana vērā atsauces perioda laikā — Gadu un vecuma ņemšana vērā — Prasība atcelt tiesību aktu — Prasība par zaudējumu atlīdzību)	23

2005/C 193/7	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 7. jūnijā lietā T-375/02 Alessandro Cavallaro pret Eiropas Kopienu Komisiju (Ierēdņi — Atklāts konkurss — Atlases komisijas lēmums liegt piedalīties mutiskajā eksāmenā, ņemot vērā rakstiskā eksāmena rezultātus — Atlases komisijas sēžu noslēpums — Pamatojums — Vienlīdzīga attieksme — Kļūda faktos)	24

2005/C 193/8	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 31. maijā lietā T-105/03 Triantafyllia Dionyssopoulou pret Eiropas Savienības Padomi (Ierēdņi — Novērtējuma ziņojums — Prasība atcelt aktu — Juridiski pamatotas intereses izzušana — Tiesvedības izbeigšana — Prasība par zaudējumu atlīdzību)	24

2005/C 193/9	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 2. jūnijā lietā T-177/03 Andreas Strohm pret Eiropas Kopienu Komisiju (Ierēdņi — Atteikums paaugstināt A4 pakāpē — Nopelnu salīdzinošs izvērtējums — Pienākums norādīt pamatojumu — Papildu pamatojums — Prasība atcelt tiesību aktu un par zaudējumu atlīdzību — Pieņemamība)	24

2005/C 193/0	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 31. maijā lietā T-294/03 Jean-Louis Gibault pret Eiropas Kopienu Komisiju (Vispārējais konkurss — Neiekļaušana rezerves sarakstā — Pamatojuma trūkums — Diskriminācija pilsonības dēļ)	25

2005/C 193/1	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 7. jūnijā lietā T-303/03 Lidl Stiftung pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Vārdiskas preču zīmes Salvita reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka vārdiska preču zīme SOLEVITA — Valsts agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums — Iebilduma noraidīšana)	25

2005/C 193/2	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 8. jūnijā lietā T-315/03 Hans-Peter Wilfer pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes paraugi un modeļi) (ITSB) (Kopienas preču zīme — Vārdiska preču zīme ROCKBASS — Absolūts atteikuma pamatojums — Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Faktu pārbaude, ko Apelāciju padome veic pēc savas iniciatīvas — Prasītāja iesniegto apstākļu neņemšana vērā — Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. un 2. punkts)	26

2005/C 193/3	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 7. jūnijā lietā T-316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (Kopienas preču zīme — Vārdisks apzīmējums MunichFinancialServices — Absolūts atteikuma pamatojums — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	26

2005/C 193/4	Pirmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 31. maijā lietā T-373/03 Solo Italia Srl pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (Kopienas preču zīme — Vārdiska preču zīme PARMITALIA — Termiņš apelācijas iesniegšanai par Iebildumu nodaļas lēmumu — Regulas (EK) Nr. 40/94 59. pants — Regulas (EK) Nr. 2868/95 48. noteikums — Šīs apelācijas nepieņemamība)	27

2005/C 193/5	PIrmās Instances Tiesas Spriedums 2005. gada 9. jūnijā lietā T-80/04 Jean-Pierre Castets pret Eiropas Kopienu Komisiju (Ierēdņi — Invaliditātes piešķiršana — Atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu — Dienu skaits, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot atlīdzību — Ar dienesta vajadzībām nesaistīti iemesli)	27

2005/C 193/6	Pirmās Instances Tiesas Rīkojums 2005. gada 25. maijā lietā T-443/03 Sociedad Operadora de Telecomunicaciones de Castilla Y León, SA (Retecal) u.c. pret Eiropas Kopienu Komisiju (Konkurence — Koncentrācijas — Sūdzība par Spānijas valsts iestāžu šķietamu pārkāpumu — Lēmums sūdzību noraidīt — Nepieņemamība)	28

2005/C 193/7	lieta T-506/04: Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko SUCCESS-MARKETING Unternehmensberatungsgesellschaft m.b.H. iesniedza 2004. gada 31. decembrī	28

2005/C 193/8	lieta T-54/05: Prasība pret Eiropas Savienības Padome, ko Anke Kröppelin iesniedza 2005. gada 28. janvarī	29

2005/C 193/9	lieta T-192/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Franky Callewaert un citi iesniedza 2005. gada 4. maijā	29

2005/C 193/0	lieta T-195/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko N.V. Deloitte Business Advisory iesniedza 2005. gada 19. maijā	30

2005/C 193/1	lieta T-196/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean François Vivier iesniedza 2005. gada 9. maijā	31

2005/C 193/2	lieta T-197/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Asa Sundholm iesniedza 2005. gada 9. maijā	31

2005/C 193/3	lieta T-199/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Laura Gnemmi iesniedza 2005. gada 18. maijā	31

2005/C 193/4	lieta T-200/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Michael Cwik iesniedza 2005. gada 12. maijā	32

2005/C 193/5	lieta T-201/05: Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko José María Perez Santander iesniedza 2005. gada 18. maijā	32

2005/C 193/6	lieta T-202/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Caroline Ogou iesniedza 2005. gada 18. maijā	33

2005/C 193/7	lieta T-204/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Giorgio Lebedef un citi iesniedza 2005. gada 23. maijā	34

2005/C 193/8	lieta T-205/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko European Dynamics SA iesniedza 2005. gada 17. maijā	34

2005/C 193/9	lieta T-206/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean-Marc Colombani iesniedza 2005. gada 27. maijā	35

2005/C 193/0	lieta T-207/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Gudrun Schulze iesniedza 2005. gada 25. maijā	36

2005/C 193/1	lieta T-208/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Michael Brown iesniedza 2005. gada 30. maijā	36

2005/C 193/2	lieta T-212/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Itālijas Republika iesniedza 2005. gada 30. maijā	37

2005/C 193/3	lieta T-213/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jean-Luc Delplancke un Matteo Governatori iesniedza 2005. gada 26. maijā	37

2005/C 193/4	lieta T-221/05: Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Huvis Corporation iesniedza 2005. gada 10. jūnijā	38

	III Paziņojumi
2005/C 193/5	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 182, 23.7.2005.	39