7.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/1

1.

Komisijas priekšlikumi ir daļa no divpakāpju pieejas (6) esošo pašu resursu struktūras reformēšanai: pirmais solis ir aizstāt Apvienotajai Karalistei piešķirto korekciju ar vispārēju mehānismu, lai koriģētu pārmērīgu budžeta nelīdzsvarotību, vienlaikus saglabājot visus pārējos pašreiz spēkā esošās sistēmas komponentus. Otrais solis ir vērsts uz to, lai ieviestu patiesi nodokļos balstītus pašu resursus, kas darbotos no 2014. gada.

2.

Būtiskie likumdošanas priekšlikumi, kas tiek pārbaudīti, attiecas uz pirmo soli. Komisija iesniedza Padomei divus atšķirīgus juridiskus dokumentus: priekšlikumu vispārējam lēmumam par pašu resursu sistēmu un priekšlikumu regulai par pasākumu īstenošanu, kas attiecas uz piedāvāto vispārējo korekcijas mehānismu. Pirmais no šiem dokumentiem ir jāpieņem saskaņā ar EK līguma 269. pantu, un tas stātos spēkā pēc tam, kad to pieņemtu dalībvalstis saskaņā ar attiecīgām savas valsts konstitucionālām prasībām. Otrs minētais dokuments Padomei ir jāpieņem vienbalsīgi saskaņā ar EK līguma 279. pantu.

3.

Līdz šim nav izstrādāti būtiski tiesību aktu priekšlikumi piedāvātās reformas otrajam solim. Tomēr Komisija ir izklāstījusi iespējamos variantus (7) patiesi nodokļos balstītiem pašu resursiem un aicinājusi Padomi apspriest šos variantus.

4.

Eiropadomes sanāksmē 2004. gada 16. un 17. decembrī tika apstiprināts Komisijas priekšlikums saglabāt pašu resursu maksimālo apjomupašreizējā līmenī, proti – 1,24 % no ES NKI. Eiropadome ņēma vērāKomisijas sniegto ziņojumu par pašu resursu sistēmas darbību, kā arī priekšlikumu ieviest vispārēju korekcijas mehānismu, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, kas līdz tam bija izteikti. Tā aicināja Komisiju un Padomi turpināt izskatīt visus jautājumus, kas šajā sakarā rodas, tostarp iespējamu sistēmas vienkāršošanu.

5.

Palāta ir pārbaudījusi divus Komisijas piedāvātos juridiskos dokumentus, ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti Eiropadomes sanāksmē Fontenblo 1984. gadā un Eiropadomes sanāksmē Berlīnē 1999. gadā, un sava revīzijas darba rezultātus saistībā ar pašreizējo pašu resursu sistēmu. Palāta tāpat atsaucas uz savu iepriekšējo sistēmas kritiku, kas tikai daļēji ir risināta Komisijas priekšlikumos.

6.

Pašreizējo pašu resursu sistēmu veido:

7.

Palāta ir vairākkārt kritizējusi šīs sistēmas trūkumus, kas ir ļoti komplicēta un rada neskaitāmas problēmas, jo īpaši saistībā ar pārvaldību, konsekvenci un caurskatāmības trūkumu. Turpinājumā apkopotas svarīgākās problēmas, ko Palāta ir identificējusi.

8.

2003. gadā tradicionālie pašu resursi bija 10 857,2 miljoni euro pēc vienotas likmes atskaitījuma 25 % apmērā, ko dalībvalstis ieturēja, lai segtu iekasēšanas izmaksas. Palāta savā Atzinumā Nr. 8/99 (9) jau ir konstatējusi, ka iekasēšanas izmaksas faktiski veido izdevumu posteni un tās šādi vajadzētu atspoguļot gan Kopienas pārskatos, gan aprēķinot tīro atlikumu vērtību (neto bilances).

9.

PVN aprēķina bāzes ierobežošana, nosakotto procentos no NKI, ir mazinājusi PVN resursa nozīmību budžeta finansējumā. PVN pašu resurss samazinājās no 35 192,5 miljoniem euro (40,0 %) 2000. gadā līdz 21 260,1 miljonam euro (25,4 %) 2003. gadā. Aprēķina bāzes maksimuma noteikšana tāpat ir akcentējusi šī resursa makroekonomisko raksturu, pateicoties piesaistei NKI. Palāta atkārtoti pauž nostāju, ka resurss, kas balstīts uz iedzīvotāju ar nodokli apliekamu patēriņu, ir attaisnojams vienīgi tad, ja tas ir tieši piesaistīts nodokļu bāzei (10).

10.

Turklāt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jo īpaši “karuseļveida” krāpšana (11), ko veicina pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru aplikšana ar nodokli notiek patēriņa valstī, nedeklarēta saimnieciskā darbība un atšķirīga valsts iestāžu spēja efektīvi iekasēt PVN un novērst krāpšanu joprojām varētu ietekmēt dalībvalstu finansiālo slogu (12).

11.

Turklāt Palātas veikto revīziju rezultāti (13) rada zināmas šaubas par dalībvalstu iesniegto PVN deklarāciju pareizību un ticamību, kas tiek sastādītas pēc tam, kad ir veikti sarežģīti aprēķini, kuri prasa vērā ņemamus administratīvos resursus.

12.

NKI resurss pieauga no 37 580,5 miljoniem euro (42,7 %) 2000. gadā līdz 51 235,2 miljoniem euro (61,3 %) 2003. gadā, tādējādi nodrošinot lielāko pašu resursu daļu.

13.

Palāta ir konstatējusi (14), ka Komisija ierobežotā apjomā veic to pamatojumam iesniegto dalībvalstu tautsaimniecības bilanču tiešu ticamības pārbaudi, kas ietver datus, ko dalībvalstis uzrāda NKI aptaujas anketās kā pamatu NKI resursa aprēķināšanai. Tas notiek tādēļ, ka pastāv neskaidri noteikumi, kas paredz Komisijas pienākumus un pilnvaras šajā sakarā (15).

14.

Lai gan Eiropadomes sanāksmē Fontenblo tika izdarīts secinājums, ka jebkura dalībvalsts, kurai ir nelīdzsvarots budžets attiecībā pret tās relatīvo labklājību, var pieteikties korekcijai, pašreizējais Lēmums par pašu resursiem to īpaši piešķir tikai vienai dalībvalstij. Nav mehānisma, kas ļauj citām dalībvalstīm gūt labumu no šādas korekcijas, tāpat kā nav uzraudzības procedūras, lai pārbaudītu, ka minētā korekcija joprojām ir attaisnojama (16).

15.

Izņemot 14. punktā iztirzāto jautājumu, neviens no iepriekš minētajiem trūkumiem Komisijas priekšlikumos nav aplūkots. Palāta uzsver vajadzību risināt šos trūkumus.

16.

Komisija piedāvā ieviest vispārēju korekcijas mehānismu, attīstot to uz pastāvošās korekcijas Apvienotajai Karalistei pamata, lai risinātu pārmērīgas budžeta nelīdzsvarotības jautājumu. Tā ierosina, lai šis mehānisms darbotos no nākamās finanšu perspektīvas sākuma. Mehānismu iedarbinātu, ja tīrās iemaksas pārsniegtu noteikto robežlielumu, kas izteikts procentos no katras dalībvalsts NKI. Tīrās pozīcijas, kas pārsniedz šādu robežlielumu, dotu tiesības saņemt daļēju atmaksu, un būtu noteikti kopējā korekciju apjoma maksimums. Visas dalībvalstis piedalītos šādu korekciju kopējā apjoma finansēšanā proporcionāli to relatīvajai labklājībai.

17.

Komisijas piedāvātā vispārējā mehānisma ieviešana pārmērīgas budžeta nelīdzsvarotības koriģēšanai vairāk atbilstu principam, kas noteikts Eiropadomes sanāksmē Fontenblo 1984. gadā izdarītajos secinājumos, proti – ka jebkura dalībvalsts, kas nes budžeta slogu, kas ir pārmērīgs attiecībā pret tās relatīvo labklājību, var saņemt korekciju.

18.

Palāta atzīst, ka piedāvātais mehānisms definē kritērijus, kas reizi gadā ļautu izvērtēt, vai dalībvalstis ir tiesīgas saņemt korekciju. Attiecībā uz korekciju izmaksu finansēšanu šis mehānisms novērstu diferencētu attieksmi pret dalībvalstīm, kas raksturīga pašreiz spēkā esošajam mehānismam. Vairs nebūtu vajadzības aprēķināt tā saucamo “fiksēto likmi” (17). Tapat vairs nebūtu jāaprēķina secīgu pašu resursu lēmumu un paplašināšanos ietekme.

19.

No otras puses, Eiropadomes sanāksmē Berlīnē 1999. gada martā tika izdarīti secinājumi, cita starpā, par to, ka Kopienu pašu resursu sistēmai vajadzētu būt caurskatāmai un vienkāršai, kā arī pamatotai ar kritērijiem, kuri vislabāk atspoguļotu katras dalībvalsts iespējas veikt iemaksas. Tomēr jebkura korekcijas mehānisma eksistence apdraud pašu resursu sistēmas vienkāršību un pārredzamību. Jo īpaši aprēķinot tīro atlikumu vērtības (neto bilances), ir neskaitāmas reizes jāizvēlas (posteņi, kurus iekļaut, atsauces periodi un grāmatvedības uzskaites metodes), kas kopumā padara jebkuru korekcijas mehānismu diezgan apgrūtinošu. Turklāt tīrās budžeta atlikumu vērtības (neto bilances) nav piemērots rādītājs, lai vērtētu kopējos ieguvumus, ko sniegtu Kopienas politiku īstenošana, jo tajās netiek ņemta vērā šo politiku daudzējādā ietekme (18).

20.

Palātas īpašās piezīmes, kas attiecas uz piedāvāto vispārējo korekcijas mehānismu, ir izklāstītas šī atzinuma V un VI nodaļā.

21.

Komisija ierosina, lai Padome tai uztic pienākumu iesniegt priekšlikumu pašu resursu struktūras grozījumiem, ieviešot patiesi nodokļos balstītus pašu resursus, kas darbotos no 2014. gada 1. janvāra.

22.

Komisija savā ziņojumā par pašu resursu sistēmas darbību ir norādījusi šādu nodokļos balstītu pašu resursu iespējamos variantus (19). Šajā posmā Palātai nav pienākuma apspriest iespējamos variantus. Tomēr Palāta vēlas uzsvērt, ka vajadzētu skaidri noteikt jebkura varianta izvēles iemeslus un ka izvēlētajai sistēmai vajadzētu atbilst Eiropadomes izklāstītajiem kritērijiem (t.i., sistēmai vajadzētu būt taisnīgai, atklātai, rentablai un vienkāršai), un tai vajadzētu piedāvāt garantijas un procedūras, kas to padarītu gan uzticamu, gan pārbaudāmu.

7.

Šā lēmuma piemērošanas nolūkā NKI gadā aprēķina tirgus cenās, kā Komisija noteikusi, piemērojot EKS 95 saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2223/96.

Ja EKS 95 izmaiņas būtiski maina NKI, kā to nosaka Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2223/96, Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, lemj, vai šīs izmaiņas ir piemērojamas šā lēmuma nolūkā.

23.

Saskaņā ar priekšlikumu, NKI gadā aprēķina tirgus cenās, kā Komisija noteikusi, piemērojot EKS 95. Tomēr priekšlikumā tāpat noteikts, ka EKS 95 izmaiņas, kas būtiski maina NKI, kā to nosaka Komisija, piemēro, vienīgi lai aprēķinātu pašu resursus, ja Padome tā nolemj. Palāta izprot šāda noteikuma iemeslus, tomēr norāda, ka šī procedūra varētu novest pie situācijas, kurā NKI dati, ko izmanto pašu resursu nolūkos, neatbilst datiem, ko publicējušas valstis, tādējādi mazinot caurredzamību.

1.

Visām dalībvalstīm ar negatīvu budžeta nelīdzsvarotību, kas pārsniedz robežlielumu, kurš ir līdzvērtīgs noteiktai procentuālai daļai no šīs dalībvalsts NKI, piešķir korekciju. Korekciju kopējā summa gadā nedrīkst pārsniegt maksimālo pieejamo kompensācijas summu, kas izteikta euro. Padome saskaņā ar EK līguma 279. panta 2. punktā izklāstīto procedūru nosaka korekciju aprēķinu un to finansējuma īstenošanas pasākumus, jo īpaši robežlielumu un maksimālo pieejamo kompensācijas summu.

Minētās korekcijas nosaka:

24.

Tekstā vajadzētu skaidri noteikt, ka paredzēto izdevumu kopsummas koncepcija, kas jāizmanto, ir noteikta Padomes Regulā par pasākumu īstenošanu budžeta nelīdzsvarotības koriģēšanai.

2.

Neskarot grāmatvedības revīziju un likumības un pareizības pārbaudi, ko nosaka EK līguma 248. pants un Euratom līguma 160.c pants, kuros paredzētā revīzija un pārbaude galvenokārt attiecas uz to valstu sistēmu un procedūru uzticamību un efektivitāti, ar kurām nosaka bāzi pašu resursiem, kas veidojas no PVN un NKI, neskarot pārbaudes, ko veic atbilstīgi EK līguma 279. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Euratom līguma 183. panta c) punktu, Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šā lēmuma piemērošanai un ļauj pārbaudīt 2. un 5. pantā minēto ieņēmumu iekasēšanu, nodošanu Komisijas rīcībā un izmaksāšanu.

25.

Palāta atkārtoti pauž nostāju (20), ka piedāvātā Lēmuma 8. panta 2. punkts, ciktāl tas interpretē Palātas kontroles un revīzijas priekšmetu, ir līdzvērtīgs Līguma noteikumu grozījumam, kas veikts ārpus šim nolūkam paredzētās procedūras. Apgalvojumu, saskaņā ar kuru “paredzētā revīzija un pārbaudeto valstu sistēmu un procedūru uzticamību un efektivitāti, ar kurām nosaka bāzi pašu resursiem, kas veidojas no PVN un NKI”, vajadzētu svītrot. Jebkurā gadījumā Palāta uzskata, ka šāds noteikums nedrīkst darboties tā, lai ierobežotu tai ar Līgumu piešķirtās revīzijas pilnvaras.

26.

Palāta uzskata, ka visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai šo lēmumu piemērotu, var pieņemt saskaņā ar EK līguma 279. pantu un Euratom līguma 183. pantu un nav vajadzīga īpaša procedūra, lai pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šo lēmumu un padarītu iespējamu pārbaudīt ieņēmumu iekasēšanu, nodošanu Komisijas rīcībā un to izmaksāšanu.

1.

Korekcijas summu, kuras pamatā ir dalībvalstu t gada budžeta nelīdzsvarotība, saskaņā ar Padomes (…) lēmuma 4. pantu nosaka:

27.

Vārdus “attiecībā uz t gadu” vajadzētu pievienot otrajā ievilkumā, lai to saskaņotu ar pirmo ievilkumu.

2.

Maksimālā pieejamā kompensācijas summa (MARV), kas minēta 1. pantā, ir 7,5 miljardi euro.

28.

Sistēma, kur maksimālā pieejamā kompensācijas summa (MARV) ir noteikta kā pēc izvēles noteikta summa 7,5 miljardu euro apmērā, laika gaitā nedos saskanīgus rezultātus, jo jebkuras izmaiņas NKI ietekmētu korekciju relatīvo apjomu. Lai saglabātu “reālo vērtību”, vajadzētu turpināt saskaņošanu un pārrunas ar Padomi. Ja šāds MARV ir vajadzīgs, to varētu izteikt procentos no NKI.

1.

Izdevumu jēdziens, ko izmanto korekciju aprēķināšanai, nozīmē faktiskos maksājumus (apropriāciju maksājumiem izpilde), kas ir veikti attiecīgajā gadā (t gadā) saskaņā ar tā gada apropriāicijām maksājumiem, kā arī maksājumus saistībā ar apropriāciju maksājumiem pārnesumiem uz nākamo gadu (no t gada uz t+1 gadu). Ņem vērā tikai izmantotas apropriācijas maksājumiem, t.i., reāli veikto maksājumu summu.

2.

Izdevumu sadalei pa dalībvalstīm piemēro šādus noteikumus:

Kopumā maksājumus piešķir dalībvalstij, kurā atrodas galvenais saņēmējs. Tomēr tajos gadījumos, kad Komisija zina, ka attiecīgais saņēmējs darbojas kā starpnieks, maksājumus, ja tas ir iespējams, piešķir dalībvalstij(-īm), kurā(-s) atrodas gala saņēmējs(-i), saskaņā ar to daļu šajos maksājumos.

Paredzēto izdevumu kopsummas pamatā ir Eiropas Savienības kopbudžeta kopējie izdevumi, izņemot šādas divas izdevumu kategorijas:

29.

Tradicionālie pašu resursi veido ES budžeta ieņēmumus, un iekasēšanas izdevumus vajadzētu uzskatīt par izdevumiem, kas uzkrājas dalībvalstīm, un kā paredzētos izdevumus iekļaut vispārējā korekcijas mehānismā (sk. arī 8. punktu).

30.

Atsauces uz “maksājumiem” 4. panta 2. punktā vajadzētu nomainīt ar “izdevumiem”.

31.

To izdevumu, kas neietilpst paredzēto kopsummā, kā formulēts 4. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā, definīcija ir negatīva, bet ne izsmeļoša, kas gadu no gada pieļauj atšķirīgu paredzēto izdevumu struktūru. Lai nodrošinātu, ka paredzēto izdevumu summa katru gadu tiek aprēķināta saskaņoti un caurskatāmi, Palāta iesaka papildināt šo pantu ar noteikumu, ka Komisijai katru gadu jāsniedz ziņojums par izdevumu piešķīrumu, ietverot arī izdevumus, ko nevar attiecināt uz kādu no dalībvalstīm.

1.

Korekciju apjomus iegrāmato budžetā divos posmos:

Lai aprēķinātu katras dalībvalsts procentuālo daļu kopējos PVN un NKI pašu resursu maksājumos, t gada budžetu pārrēķina, pamatojoties uz t gada apropriāciju maksājumiem izpildi, no kuras atskaitīti ar t gadu saistītie ieņēmumi (neieskaitot iepriekšējā gada bilanci vai citas bilances vai bilanču korekcijas, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem) un tradicionālo pašu resursu faktisko summu, kas bijusi pieejama t gadā. Atlikušo summu finansē no PVN pašu resursiem līdz ieteiktajai PVN vienotajai piesaistīšanas likmei un no NKI pašu resursiem atlikušajai summai, kas vajadzīga budžeta līdzsvarošanai.

2.

Finansējumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem datiem par dalībvalstu NKI t gadā, kuri pieejami provizoriskā budžeta projekta sagatavošanas laikā.

3.

Galīgo aprēķinu veic arī attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto korekciju finansējumu t gadam. Aprēķinu pamatā ir t+2 gada 31. decembrī zināmais dalībvalstu NKI t gadā, ko attiecīgā gadījumā konvertē euro saskaņā ar t gada vidējo maiņas kursu. Galīgos finansējuma datus salīdzina ar maksājumiem, kas attiecas uz korekcijām t gadā un jau iekļauti t+1 gada budžetā. Rezultātu katrai dalībvalstij iekļauj 1. punkta b) apakšpunktā minēto budžeta grozījumu attiecīgajā nodaļā un konvertē valsts valūtā atbilstīgi t gada vidējam maiņas kursam.

32.

Saskaņā ar šī priekšlikuma 5. pantu, gan korekcijas summas galīgā aprēķina, gan dalībvalstu nodrošinātā šīs summas finansējuma t gadam pamatā ir t+2 gada 31. decembrī zināmās dalībvalstu PVN bāzes un NKI. Palāta uzskata, ka piemērotāk ir izmantot t+4 gada PVN un NKI datus, jo tad tie ir galīgi (21).