27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2005. gada 26. aprīlis

(2005/C 101/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2981
JPY	ItipclflclS 16113.	137,54
DKK	Dānijas krona	7,4489
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,68115
SEK	Zviedrijas krona	9,1453
CHF	Šveices franks	1,5418
ISK	Islandes krona	82,46
NOK	Norvēģijas krona	8,1315
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9559
CYP	Kipras mārciņa	0,5821
CZK	Čehijas krona	30,247
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	249,23
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6962
MTL	Maltas lira	0,4298
PLN	Polijas zlots	4,2054
ROL	Rumānijas leja	36 183
SIT	Slovēnijas tolērs	239,61
SKK	Slovākijas krona	39,695
TRY	Turcijas lira	1,7662
AUD	Austrālijas dolārs	1,6661
CAD	Kanādas dolārs	1,6112
HKD	Hongkongas dolārs	10,1235
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7831
SGD	Singapūras dolārs	2,1384
KRW	Dienvidkorejas vons	1 296,54
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,9119
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,7437
HRK	Horvātijas kuna	7,3850
IDR	Indonēzijas rūpija	12 572,10
MYR	Malaizijas ringits	4,933
PHP	Filipīnu peso	70,519
RUB	Krievijas rublis	36,0350
THB	Taizemes bats	51,257

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/2

---

Paziņojums par to, kā piemērot Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu attiecībā uz tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzulu

(2005/C 101/02)

1.   IEVADS — PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS

Ar jaunu 10.a pantu Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2003 (1) kā iestarpinājums Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 (2) ES tiesību aktos ir iekļauti noteikumi par tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzulu (še turpmāk “TSSC”), kuri ietverti Protokolā par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO). Jaunais 10.a pants ir gandrīz precīza tās oriģinālvalodas redakcija, kurā izstrādāts Protokols par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO), tam pievienojot būtisko ES tās iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras noteikšanu, saskaņā ar kuru tiek pieņemti lēmumi atbilstoši tā dēvētajai “komitejas procedūrai” (sk. turpmāko paskaidrojumu)

Pēc tiesību akta pieņemšanas, ir radusies virkne jautājumu par tā interpretāciju, kā arī paustas bažas par nepieciešamību procedūrās ieviest pēc iespējas lielāku pārredzamību un paredzamību attiecībā uz Komisijas politiku procedūras īstenošanā. Ievērojot šīs bažas, Komisija 2004. gada 13. oktobra ziņojumā par “Tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada” (3) norāda, ka būs pieejamas “pamatnostādnes, kurās norādītās procedūras un kritērijus Komisija ir nolēmusi ievērot atbilstībā ar attiecīgajām Regulām, kuras pieņēmusi Padome, par drošības garantiju izmantošanu līgumos, īpaši par specifisko tekstilrūpniecības līguma drošības garantijas punktu, kas iekauts Ķīnas Iestāšanās protokolā PTO”. Šajā paziņojumā ietvertas norādes (še turpmāk — “pamatnostādnes”) par to, kā Komisija paredzējusi piemērot TSSC. Tādējādi tās mērķis ir informēt ieinteresētās puses par:

a)	tiem kritērijiem TSSC piemērošanai, kurus Komisija uzskata par piemērojamiem;

b)	procedūrām, kuras Komisija plāno piemērot, lai kārtotu un pārbaudītu pieprasījumus par TSSC piemērošanu, nodrošinot iespēju visām ieinteresētajām pusēm iesaistīties procesā.

Pamatnostādnes sniedz paskaidrojumu arī par“agrīnās brīdināšanas sistēmu”, ko Komisija plāno izmantot kā palīglīdzekli lēmuma pieņemšanā par to, vai uzsākt izmeklēšanu un intensīvi apspriesties ar Ķīnu, ja tiks sasniegti konkrēti “trauksmes līmeņi”. Tas neskars TSSC faktisko piemērošanu, kas būs atkarīga no šeit norādītajiem nosacījumiem.

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas ieinteresēto pušu informācijai un neveido juridisku instrumentu. Tās atspoguļo Komisijas apņemšanos turpmāk ievērot konkrētas TSSC piemērošanas procedūras un kritērijus, un tādēļ šīs pamatnostādnes nedrīkst izmantot saistībā ar tiesisko paļāvību attiecībā ar atsevišķiem lēmumiem, kurus Komisija pieņems par TSSC saskaņā ar attiecīgajām regulām, un kuri attieksies uz katru atsevišķa gadījuma izmeklēšanu, lai nodrošinātu to, ka atbilstoši TSSC visas darbības ir veiktas pilnīgi pamatoti. Tā kā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem Komisijai ir plašas pilnvaras attiecībā uz TSSC piemērošanu, šīs pamatnostādnes paskaidro ieinteresētajām pusēm, kā Komisija plāno īstenot šīs pilnvaras.

2.   ĪPAŠĀS TEKSTILIZSTRĀDĀJUMU DROŠĪBAS KLAUZULAS APRAKSTS

Darba grupas ziņojums par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) (4) pievienots Protokolam par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) (5), un tā 242.a punktā ir ieviests noteikums, kas līdz 2008. gada beigām ļauj Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļiem īstenot aizsardzības pasākumus saistībā ar, vis-à-vis, tekstilizstrādājumu un apģērba (T un A) izstrādājumu importu no Ķīnas (6). Šim noteikumam (pievienots 1. pielikumā) ir šādi pamatelementi:

a)	uzsākšanas nosacījumi — klauzulu var piemērot “ja Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklis uzskata, ka tādu Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu (…) imports tirgus traucējumu dēļ draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”;

b)

iecerētie aizsardzības pasākumi — klauzulu izmanto pēc tā locekļa apspriešanās pieprasījuma, kas pielietojis klauzulu. Ir divi pasākumi — a) pēc apspriešanās pieprasījuma Ķīna piekrīt ierobežot savus sūtījumus uz attiecīgo valsti atbilstošo izstrādājumu kategorijā saistībā ar pieprasījumu par daudzumiem, kas eksportēti pirmo 12 mēnešu laikā pēdējos 14 mēnešos, kuri ir pirms mēneša, kurā pieprasītas apspriedes, ja tas palielinājies par 7,5 % (6 % vilnas izstrādājumiem); b) ja nav abpusēji saskaņota risinājuma, attiecīgais Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklis šādiem daudzumiem var ieviest kvantitatīvus ierobežojumus. Šādi pasākumi var būt spēkā tikai vienu gadu. Tomēr jautājums, vai tos var pagarināt, ir pakļauts interpretācijai, tā kā teksts norāda “neviena darbība saskaņā ar šo punktu nav spēkā ilgāk kā vienu gadu bez atkārtotas piemērošanas…”, tādejādi atstājot iespēju jaunai klauzulas piemērošanai attiecībā uz tiem pašiem izstrādājumiem pēc gada termiņa beigām.

Jānorāda uz to, ka TSSC ir ārkārtējs pārejas noteikums bez skaidras saistības ar citiem aizsardzības noteikumiem vai procedūrām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). To unikalitātē ir ietverta pieeja, kura iestrādāta šajās pamatnostādnēs un kuru nevar attiecināt uz citiem aizsardzības instrumentiem, kā arī tā pamatojas uz faktu, ka ir paredzēta, lai nodrošinātu papildu līdzekļus, sekmējot pāreju uz bezkvotu režīmu, kas stāsies spēkā pēc 2004. gada 31. decembra Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu (NTA) beigu datuma, un ņemot vērā Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), septiņus gadus pēc NTA sarunu beigām. Tas arī ir samērā nenoteikti formulēts noteikums, kuru var piemērot ar relatīvi plašām izvēles tiesībām un mazām iespējām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

Tā piemērošanas standarti izrādās ir zemāki par tiem, kas ir spēkā citos PTO aizsardzības noteikumos. Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka saskaņā ar TSSC pieejamie pasākumi ir vairāk ierobežoti darbības jomās (tikai kvantitatīvais ierobežojums) un darbības laikā (maksimāli viens gads) nekā tie, kas iespējami atbilstoši citiem aizsardzības instrumentiem.

3.   TSSC TRANSPONĒŠANA ES TIESĪBU AKTOS

TSSC tika īstenota Kopienas tiesību aktos ar Padomes 2003. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 138/2003, kas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 ieviesa jauno 10.a pantu, kas būtībā ir līdzīgs noteikumiem, kas ietverti Protokolā (sk. 2. pielikumu) un piešķīra Komisijai pilnvaras piemērot mehānismu. Tādējādi Komisijai, apspriežoties ar Tekstilpreču komiteju un rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma, ir pilnvaras pieņemt lēmumus par apspriežu pieprasījumu (kas saistīts ar Ķīnas pašierobežojumu piemērošanu) un par ierobežojumu piemērošanu. Saistībā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem šis noteikums regulē TSSC piemērošanu Kopienā.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu, kura tiesību normas ir norādītas 2. pielikumā (7), pirms Komisija pieprasa oficiālas apspriešanās ar Ķīnu vai ievieš ierobežojumus, tā iesniedz pasākumu projektu Tekstilpreču komitejai, un pieņem to, ja komiteja ar kvalificētu balsu vairākumu nobalso par to. Gadījumā, ja nav kvalificēta balsu vairākuma, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu, saskaņā ar kuru Padome var noraidīt, izdarīt grozījumus vai atcelt Komisijas kvalificētā balsu vairākuma priekšlikumu. Taču, ja Padomei nav šī lēmuma par nostāju, kas mēneša laikā pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus. Gadījumā, ja Padome iebilst pret pasākumu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisijai tas ir jāpārskata, un pēc tam var iesniegt priekšlikumu, kurā izdarīti grozījumi, iesniegt priekšlikumus atkārtoti, vai arī iesniegt priekšlikumu par tiesību aktu; ja pēc mēneša Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijai jāpieņem tiesību akts.

Šis paziņojums sniedz paskaidrojumus par kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiks pieņemti lēmumi, kas norādīti 4. punktā, kā arī procedūru attiecībā uz sūdzību rūpīgu pārbaudi un lēmumu pieņemšanu, kas norādīta 5. punktā. Šajā paziņojumā ir aprakstīta “agrīnā brīdinājuma sistēma”, kas ir paredzēta kā līdzeklis tirgus traucējuma riska samazināšanai un aizsardzības pasākumu piemērošanai (6. punkts). Visbeidzot, turpmāk norādīti daži importa līmeņi, kuriem Komisija principā neparedz piemērot drošības klauzulu (7. punkts).

4.   DEFINĪCIJAS UN KRITĒRIJI TSSC PIEMĒROŠANAI

TSSC var piemērot ja “tādu Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu imports Kopienā, kas minēti NTA, tirgus traucējumu dēļ draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”. Ir jānosaka definīcijas vairākiem turpmāk minētajiem pamatelementiem. Šīs definīcijas nav jāuzskata par saistošām vai autoritatīvām. Ieinteresēto pušu vajadzībām tajās izklāstīta vienīgi Komisijas izpratne par šiem elementiem.

a)   Traucējumu iemesli

Traucējumu iemeslam — traucēta tirdzniecības attīstība saistībā ar tirgus traucējumu — ir jābūt “Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu importam, kas minēti NTA”. Izstrādājumu izcelsme, kā noteikts saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem, ir jāņem vērā, neatkarīgi no tā, vai tos ieved tieši no Ķīnas vai izmantojot starpteritorijas. Attiecīgajiem izstrādājumiem jābūt iekļautiem Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumā par tekstilizstrādājumiem un apģērbu (NTA).

b)   “Draudi aizkavēt tekstilizstrādājumu un apģērbu saskaņotu tirdzniecības attīstību”

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) iestāšanās sarunās ar Ķīnu par TSSC bija vienošanās kā par papildu aizsardzības mehānismu, kas pieejams jo īpaši pēc NTA liberalizācijas, lai ņemtu vērā ļoti svarīgo Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas un eksporta potenciālu. Tostarp tās mērķis bija nodrošināt pēc iespējas vienmērīgu pāreju uz bezkvotu tirdzniecības vidi, kurai no 2005. gada jābūt dominējošai šai nozarē. Šī iemesla dēļ TSSC ir noteikts kā slieksnis Ķīnas izcelsmes importa attīstībai, kas “(…) draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”.

Šāda koncepcija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) tiesību aktos vai tiesību praksē nav noteikta un nav arī konstatēta ES tiesību aktos. Lai novērtētu vai tekstilizstrādājumu un apģērbu “saskaņota tirdzniecības attīstība” ir apdraudēta, kā galveno rādītāju Komisija ņems vērā importa straujo pieaugumu vai uzplūdus absolūtā vai relatīvā izteiksmē. Mazas procentuālas izmaiņas nevar tik uzskatītas par pietiekamām, lai piemērotu TSSC. Pieaugumam jābūt straujam un augšupejošam, lai to varētu uzskatīt par būtisku tirdzniecības modeļu pārveidošanu attiecīgajiem izstrādājumiem vai izstrādājumu grupām. Tas var attiekties gan uz importētajiem daudzumiem, gan uz importēto izstrādājumu vērtību vai uz abiem lielumiem. Piemēram, dažu desmitu procenta punktu pieaugums izstrādājumiem, saistībā ar kuriem Ķīna jau ir dominējošais piegādātājs — vai par vairāk procenta punktiem gadījumos, kad kvotas Ķīnai ir bijušas zemas relatīvā izteiksmē — 2005. gada dažos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2004. gadā var uzskatīt par strauju importa pieaugumu.

Saistībā ar šo A un B tabulas 6. punktā norādīto pieaugumu var principā uzskatīt par “draudiem aizkavēt tekstilizstrādājumu un apģērbu saskaņotu tirdzniecības attīstību”. Tieši pretēji, Komisija principā uzskatīs, ka saistībā ar dažiem importa pieauguma līmeņiem, kas norādīti 7. punktā, nav šādas “saskaņotas tirdzniecības attīstības”, jo zināmo importa pieaugumu var uzskatīt par parastām kvotu atcelšanas sekām.

Tādam straujam importa pieaugumam nav jābūt absolūtā izteiksmē, bet tas var būt arī relatīvā izteiksmē. Tomēr gadījumā, ja pieaugums ir tikai salīdzinošs, lietas izskatīšana ir acīmredzami paredzama mazāk un grūtāk pamatojama, izņemot gadījumus, kad imports veikts saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem (piemēram, gadījumā, ja ir ievērojams cenu kritums vai būtisks eksporta samazinājums uz ES, piemēram, no Eiropas un Vidusjūras reģiona vai ĀKK partnervalstīm), tā pat kā attiecībā uz “draudiem aizkavēt saskaņotas tirdzniecības attīstību”. Jo īpaši gadījumos, kad importa pieaugums no Ķīnas ir relatīvā vai absolūtā izteiksmē, ko nevar uzskatīt par importa uzplūdiem, attiecīgais faktors, kas jāņem vērā, ir importa cenu attīstība , ko parasti jānovērtē kā vidējo importa cenu par vienību, kuru var noteikt, pamatojoties uz statistiku par importu. Būtisks kritums vidējās importa cenās par vienību (tostarp, ja tiek pārdots par zemāku cenu salīdzinājumā ar citu piegādātāju) apvienojumā ar šādu importa pieaugumu, visdrīzāk var beigties ar tirgus traucējumu un rada draudus “saskaņotai tirdzniecības attīstībai”.

c)   Tirgus traucējums

Ievērojot citas definīcijas un praksi Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un EK aizsardzības pasākumos (8), tirgus traucējumu var uzskatīt par esošu, kad vien strauji pieaug izstrādājumu vai kādas izstrādājumu kategorijas imports, absolūtā vai relatīvā izteiksmē vai pēc nosacījumiem, kuri var izraisīt būtisku zaudējumu vai Kopienas nozarei draud būtisks zaudējums. Faktori, kas jāņem vērā, nosakot to, vai tirgus traucējums ir, inter alia, attiecībā uz importa daudzumiem, importa ES ietekme uz šo izstrādājumu cenām, un šāda importa ietekme uz ES nozari, kas šos izstrādājumus ražo.

Saskaņā ar starptautisku vienošanos par definīciju attiecībā uz “tirgus traucējumu”, nav nepieciešams, lai faktiskie zaudējumi ir būtiski, jo tādā gadījumā būtu par vēlu ieviest jebkādu pasākumu, kam būtu ietekme, un tādēļ šāda zaudējuma drauds ir pietiekams. Tomēr zaudējumu draudiem jābūt atbilstošiem, tie nevar būt hipotētiski — tiem jābūt nenovēršamiem un jāizriet no esošās importa attīstības. Saistībā ar minēto pieprasījums par zaudējumu draudu esamību jāizskata, ja absolūtā vai relatīvā izteiksmē ir straujš faktiskais pieaugums. Tikai varbūtība, ka tāds pieaugums var notikt — piemēram, pēc importa kvotu atcelšanas — nav pietiekams. Šāds straujš importa pieaugums ir jānovērtē jo īpaši salīdzinājumā ar importu attiecīgajā laika posmā (kas nav īsāks kā 2 vai 3 mēneši) ar līdzīgu laika posmu iepriekšējos gados.

Jāņem vērā cits svarīgs elements, proti, importa cenu attīstība, jo jebkurš nozīmīgs tādu cenu kritums vai izstrādājumu pārdošana par zemākām cenām, salīdzinot, piemēram, ar kādu citu lielu piegādātāju, var būt par iemeslu tirgus traucējumam.

Jāpārbauda arī, vai importa apjomiem un to cenām ir vai būs tieša nelabvēlīga ietekme uz ES nozari. Ietekme uz iepriekšējām nozarēm (t.i., vērpšana, aušana un adīšana vai zvejniecības nozares) arī var būt atbilstoša, un tā ir jāņem vērā nozares zaudējumu vai zaudējumu draudu novērtējumā. Tiks izmantoti visi pieejamie attiecīgie dati, lai novērtētu faktisko vai paredzēto ietekmi uz ES nozari, kā, piemēram, ražošanas attīstība, tirgus daļa, pārdošana, nodarbinātība, rentabilitāte un piegādes ietekme.

Lai tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē aprēķinātu izstrādājumu daudzumu kategorijās un starp tām, kā arī saiknes un pārklāšanās, kas iespējams ir to starpā, tiek uzskatīts, ka elastības uzturēšanai ir pieņemams tas, lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu izstrādājumus vai attiecīgo izstrādājumu grupas.

d)   Citi attiecīgie faktori

Faktors, kas ir jāņem vērā, ir ietekme, kādu importa uzplūdi no Ķīnas var atstāt uz citiem piegādātājiem un, jo īpaši uz neaizsargātām un no tekstilizstrādājumiem atkarīgajām valstīm (mazu jaunattīstības valstu ekonomikas, vismazāk attīstītas valstis un ĀKK valstis, jo īpaši Dienvideiropas un Austrumeiropas Vidusjūras valstis, jo tās pārstāv daļu no dabiskās konkurences zonas ES tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē un ir svarīgs galamērķis gan eksportam, gan ES nozaru ieguldījumiem). Nopietna pārvietošanās no tradicionālajiem piegādātājiem ES tirgū var būt par iemeslu tam, ka tirdzniecība ir traucēta un tam ir nopietnas nelabvēlīgas sekas, kuras atbilst atlīdzībai, lai gan aizsardzības darbības var veikt tikai tad, ja ir ievēroti kritēriji par “draudiem aizkavēt saskaņotas tirdzniecības attīstību” un “tirgus traucējumu”, kā izskaidrots iepriekš minētajos b) un c) apakšpunktos.

Tieša noteikšana, ka TSSC piemērošanai ir atbilstoši apstākļi, faktiski ļauj Komisijai pieprasīt oficiālas apspriešanās ar Ķīnu saskaņā ar 10.a panta a) punktu. Tomēr Komisija var lemt citādi gadījumā, ja TSSC piemērošanai būtu svarīga un materiālā ziņā negatīva ietekme uz Kopienas vispārējām interesēm (piemēram, uz citām nozarēm — nozare, kas ir iepriekšējā tirgus posmā, vai nozare, kas ir nākamajā tirgus posmā — uz ES nozari, kam ir ieguldījumi Ķīnā, uz patērētājiem vai tirdzniecību), kas nozarē acīmredzami atsver pozitīvās darbības sekas.

5.   PROCEDŪRAS UN GRAFIKS AIZSARDZĪBAS PROCESIEM

Komisija uzsver pārredzamības un lietderības nozīmi, manipulējot ar tirdzniecības instrumentiem tā, ka, dalībvalstij vai citai ieinteresētajai pusei pieprasot aizsardzības darbību ieviešanu, jau ir procedūras, saskaņā ar kurām rīkojoties, var panākt visu ieinteresēto pušu uzklausīšanu. Lēmumus pieņem saprātīgos laika posmos, tie ir atbilstoši motivēti un izziņoti ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai kopumā. Šāda pārredzamība nodrošina lielāku tirdzniecības un uzņēmējdarbības paredzamību un skaidrību, kā arī to, ka lēmumu pieņemšanā ir ņemta vērā informācija par visiem attiecīgajiem faktoriem un tie tiek pieņemti pēc visu atbilstošo argumentu noklausīšanās. Īpašas steidzamības gadījumos Komisija var lemt par paātrinātām procedūrām, iekļaujot izpildes termiņu saīsināšanu vai paātrinātas apspriešanās norises, vai veic nepieciešamas darbības, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

Lai sasniegtu šos mērķus, turpmāk Komisija attiecībā uz TSSC īstenošanas procedūrām ir paredzējusi šādus pasākumus. Tas jāuzskata kā paskaidrojums ieinteresēto pušu interesēs par to, kā Komisija plāno īstenot pilnvaras. Šie pasākumi nav saistoši vai autoratīvi.

a)   Procedūras uzsākšana — uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu

Pirms drošības klauzulas ierosināšanas pēc oficiālas apspriešanās pieprasījuma Ķīnai, būtu lietderīgi, ka Komisija uzsāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus un pieprasītu neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu, lai pārbaudītu veidus, kā izvairīties no tirgus traucējumiem. Tas ir izdarāms, pamatojoties uz divām hipotēzēm:

—	pēc dalībvalsts pieprasījuma,

—	pēc pašas Komisijas iniciatīvas divos gadījumos — kad “agrīnās brīdināšanas sistēmas” piemērošanā, kas aprakstīta 6. punktā, ir sasniegti konkrēti “trauksmes līmeņi” vai pēc nozares pieprasījuma, iesniedzot, prima facie, pierādījumus par aizsardzības nepieciešamību.

Tās pašas procedūras tiks piemērotas starpposma izmeklēšanām vai tām izmeklēšanām, kas uzsāktas pēc pieprasījuma.

i)   Uzsākšana pēc dalībvalsts pieprasījuma

Gadījumā, ja pieprasījumā ir pietiekami, prima facie, pierādījumi par to, ka 4. punktā izklāstītie TSSC piemērošanas nosacījumi tiek ievēroti, Komisijas dienesti uzsāks izmeklēšanu un pieprasīs neoficiālas apspriešanās ar Ķīnas iestādēm.

Prima facie, pierādījumi tiek apliecināti, ja pieprasījums ietver datus un elementus, kas pietiekami norāda uz tirgus traucējumu iespējamību, vai nu ES līmenī vai atbilstošā ģeogrāfiski zemākā līmenī un šo pamatnostādņu 4. punktā noteikto “nesaskaņoto tirdzniecības attīstību”. Ja importa līmenis ir zemāks par rādītājiem, kas norādīti šā dokumenta 7. punktā, faktiski šāds pieprasījums ir noraidāms.

Pieprasījums var attiekties uz vienu vai vairākām izstrādājumu kategorijām vai atsevišķiem izstrādājumiem šajās kategorijās.

Parasti 15 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Komisija nolemj, vai uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās vai pieprasījumu noraidīt. Jebkurš pieprasījuma noraidījums ir par iemeslu tā nepieņemamībai.

Principā Komisija nepieņem pieprasījumu par pārbaudi, kas būtībā ir iepriekš noraidīto pieprasījumu atkārtota iesniegšana, ja vien tajā nav iekļauts jauns elements, kas apliecina tā iesniegšanu.

ii)   Uzsākšana pēc Komisijas iniciatīvas

Komisija plāno uzsākt procedūras, pamatojoties uz divām hipotēzēm:

—	ja, pamatojoties uz savākto informāciju saskaņā ar importa uzraudzības sistēmu, kā sīki noteikts šo pamatnostādņu 6. punktā, ir pārsniegti “trauksmes līmeņi”;

—	pusēm, kas ir tieši ietekmē tirgus traucējumi, uzrādot pietiekami pamatotu pieprasījumu.

Otrajā hipotēzē, lai pieprasījums tiktu pieņemts, tam jābūt no struktūras vai uzņēmumu grupas, kuri ir ES teritorijā un ir pietiekami pārstāvēti attiecīgajā nozarē vai izstrādājuma grupā (tas nebūtu gadījumā, ja piemēram, divām vai vairāk vienādu izstrādājumu ražotāju asociācijām būtu atšķirīgi viedokļi).

Attiecībā uz pieprasījumiem par aizsardzības darbībām, kas saņemti no nozares, Komisija plāno piemērot i) punktā aprakstītās procedūras un kritērijus.

b)   Paziņojumu publicēšana un atsauksmju iesniegšanas termiņi

Izmeklēšanas uzsākšanas gadījumā, Komisija nekavējoties publicē paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“OV”) un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes pirmajā lapā (9).

Ziņojumā OV un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes lapā ietver kopsavilkumu par aizsardzības izmeklēšanas pamatojumu, tostarp atbilstošus aizsardzības pieprasījuma pamatelementus, kurus var iesniegt, un aicina visas ieinteresētās puses 21 kalendārās dienas laikā iesniegt savu atzinumu un atbilstošu faktu informāciju. Tajā ir arī sīkāk norādītas procedūras un grafiki, kas jāievēro visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās procesā.

c)   Izmeklēšana un neoficiālas apspriešanās

Komisija veic izmeklēšanu, lai konstatētu faktus 60 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Izņēmuma gadījumos tikai vienreiz šo laika posmu var pagarināt par desmit darba dienām. Komisija savāks visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, tostarp informāciju, kas nepieciešama, pārbaudot ieinteresēto pušu iebildumus, lai nolemtu, vai pieprasīt oficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

Komisija atzinumus atklāj ieinteresētajām pusēm, aicinot tās sniegt papildu atsauksmes, kā arī organizējot uzklausīšanu, ja to pieprasa ieinteresētās puses. Šim nolūkam Komisija nosaka atbilstošus ierobežojumus. Vienlaicīgi ar izmeklēšanas uzsākšanu Komisija pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Vienlaicīgi 60 dienu laikā tiek veikta izmeklēšana un neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

d)   Lēmums par oficiālas apspriešanās ar Ķīnu pieprasīšanu

Pamatojoties uz izmeklēšanas beigās pieejamo informāciju, Komisija pieņem lēmumus un iesniedz Tekstilpreču komitejai rezultātus un secinājumus par izmeklēšanu un neoficiālu apspriešanos ar Ķīnu.

Gadījumā, ja Komisija pieņem pozitīvu lēmumu par TSSC piemērošanu, tā nekavējoties sasauc Tekstilpreču komitejas sanāksmi, lai saskaņā ar TSSC a) punktu uzklausītu tās viedokli par oficiālas apspriešanās pieprasījumu ar Ķīnu. Komisija sniedz komitejai sīki izstrādātu pārskatu attiecībā uz pieprasījuma iemesliem un pamatojumiem, papildus sniedzot “pašreizējos datus, kas atspoguļo tirgus traucējumu draudus vai to esamību, kā arī Ķīnas izcelsmes ražojumu lomu šajā situācijā” (10). Procedūras turpmākie pasākumi norādīti Padomes Regulas (EEK) No 3030/93 17. pantā (11).

Pēc apspriedēm ar Tekstilpreču komiteju un attiecīgi pēc procedūras pabeigšanas, kā to paredz Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pants, Komisija nekavējoties pieprasa oficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Tās nodomu un iemeslus lēmumam par apspriešanās pieprasījumu publicē paziņojumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV) un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes pirmajā lapā (12) un dara zināmu pusei, kas iesniegusi pieprasījumu.

Ja gadījumā Komisija konstatē, ka TSSC piemērošanas nosacījumi nav ievēroti, tā attiecīgi informē prasītāju, paziņojot par lēmuma iemesliem, kuri arī tos publicē ES OV.

e)   Lēmumi un procedūras steidzamos ārkārtas gadījumos

Apstākļos, kad kavēšanās var būt par iemeslu grūti novēršamam kaitējumam, pirms iepriekšējas noteikšanas par to, ka imports rada draudus aizkavēt tirdzniecības saskaņotu attīstību, Komisija bez izmeklēšanas vai pirms izmeklēšana ir pabeigta pieprasa tiešas oficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Šādu rīcību varētu veikt jo īpaši gadījumā, ja importa uzplūdi ir tādos būtiskos apmēros, ka acīmredzami tirdzniecības saskaņotas attīstība ir apdraudēta, un šāds imports radīs būtisku materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ja darbības netiks veiktas. Šāds pieprasījums tiek veikts pirms apspriedēm ar Tekstilpreču komiteju saskaņā ar procedūrām, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā.

f)   Laika posmi attiecībā uz oficiālo apspriešanos ar Ķīnu

Saskaņā ar TSSC, saņemot pieprasījumu par apspriedēm, Ķīna pati ievieš eksporta ierobežojumus. Citā gadījumā Komisija nekavējoties 15 kalendāro dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas nosūta Tekstilpreču komitejai nepieciešamos priekšlikumus par to, kā uzlabot stāvokli. Parasti ar to pietiek, lai nodrošinātu to importa ierobežojumu ieviešanu, kas aprēķināti atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10a.1. panta a) punktam.

Apspriedes ilgst 90 dienas pēc apspriešanās pieprasījuma saņemšanas datuma.

g)   Aizsardzības pasākumu ieviešana

Ja ar Ķīnu nav rasts savstarpēji pieņemams risinājums 90 dienu laikā, kā iepriekš minēts f) punktā, un konstatē, ka 4. punktā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, Komisija var uzlikt kvantitatīvus ierobežojumus konkrētajiem izstrādājumiem. Saistībā ar minēto Komisija nekavējoties sasauc Tekstilpreču komitejas sanāksmi, lai uzzinātu tās viedokli attiecībā uz priekšlikumiem par to, kā uzlikt kvantitatīvus ierobežojumus attiecīgajām kategorijām, par kurām notiek apspriešanās. Šāds ierobežojums attiecināms arī uz Ķīnas izcelsmes izstrādājumu importu, kas eksportēti pēc paziņojuma publicēšanas par oficiālajām apspriedēm un nosūtīti, pārsniedzot daudzumus, ko Ķīna noteikusi saskaņā ar Protokola par pievienošanos 242. punktu. Turpmākie procedūras pasākumi ir minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā (13) .

Šāds kvantitatīvs ierobežojums tiks noteikts attiecīgās kategorijas izstrādājumu daudzumiem, kas ievesti ES pirmo 12 mēnešu laikā pēdējos 14 mēnešos pirms apspriešanās pieprasīšanas mēneša un kas pieauguši par 7,5 % (vai 6 % vilnas izstrādājumu kategorijā). Šādi ierobežojumi ir spēkā līdz apspriežu pieprasīšanas gada 31. decembrim, vai, ja apspriešanās pieprasījuma gadā ir atlikuši trīs vai mazāk mēneši, 12 mēnešus pēc apspriešanās pieprasījuma. Saskaņā ar šo noteikumu apspriešanās ar Ķīnu jāturpina noteiktajā kvantitatīvo ierobežojumu laikā.

Šāds lēmums saskaņā ar attiecīgajām (Komisijas vai Padomes) procedūrām tiks publicēts ES OV.

Pēc attiecīgajam ražojumam piemērotā drošības pasākuma termiņa beigām šajā punktā aprakstītās procedūras piemēros, lai ieviestu jaunus drošības pasākumus tiem pašiem ražojumiem.

6.   AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA. IZMEKLĒŠANAS STARPPOSMA UZSĀKŠANA UN NEOFICIĀLU APSPRIEŽU PIEPRASĪŠANA

Pieredze norāda uz to, ka jo īpaši saistībā ar 2002. gadā liberalizēto izstrādājumu kategoriju importa attīstību no Ķīnas, būtu lietderīgi paredzēt dažus norādījumus saistībā ar pasākumiem, ko Komisija veiks, lai sasniegtu augstāko iespējamo tirdzniecības paredzamības līmeni un sekmētu importa attīstību no Ķīnas tādā veidā, kas palīdzētu izvairīties no tirgus traucējumiem, tādējādi nodrošinot maksimālu darbības jomu, lai rastu pieņemamus risinājumus un lai aizsardzības darbību ieviešana būtu ārkārtas līdzeklis.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ieviesīs agrīnās brīdināšanas sistēmu, saskaņā ar kuru, ja Ķīnas importa tendences norāda uz to, ka ir “nesaskaņota importa attīstība” vai tā ir nenovēršama un, pirms pielietot drošības klauzulu, tā pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu un uzsāk izmeklēšanu par to, vai šāds imports var izraisīt tirgus traucējumu. Tikai gadījumos, kad, neskatoties uz šādām apspriedēm, tendences tirdzniecībā turpinās tādā veidā, ka aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumi ir ievēroti, izmantojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 procedūras, Komisija oficiāli pielietos drošības klauzulu un tādēļ pieprasīs oficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

Jebkurā gadījumā tas, vai saskaņā ar TSSC ir jāpiemēro aizsardzības darbības, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi pēc TSSC piemērošanas nosacījumu apliecinājuma pārbaudes — izņemot ārkārtas steidzamības gadījumos — seko izmeklēšana saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas iepriekš.

Pamatojoties uz importa pārraudzību, ko veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 noteikumiem, Komisija regulāri pārbauda, vai proporcionāli laikam daži orientējošie faktiskā importa no Ķīnas robežlielumi (14) gada laikā vai arī īsākā laika posmā (principā ne mazāk kā 3 mēneši) tiek pārsniegti. Šādos gadījumos Komisija nodibina sakarus ar Ķīnas iestādēm, lai pārbaudītu importa attīstību, tā ietekmi un iespējamību, ka tendences var turpināties. Šādi orientējoši robežlielumi, kuri 2004. gadā paredz ļoti nozīmīgu kvotu pieaugumu Ķīnai, ir noteikti katrai kategorijai atsevišķi, ņemot vērā:

a)	apjomus, līdz kādiem 2005. gada 1. janvārī atceltās kvotas ir izmantotas, tāpat ņemot vērā citu valstu relatīvo stāvokli attiecībā uz 2004. gada kvotām;

b)	kopējo ES importa daļu, ko uzrāda imports no Ķīnas, kā rādītāju vai pieauguma apjomu;

c)	importa proporcijas līmeni un tā attīstību;

d)	ES ražošanas līmeņus un to attīstību;

e)	citus rādītājus, kas attiecas uz tirgus stāvokli konkrētajā izstrādājumu grupā, piemēram, patēriņa tendences un cenas.

Turpmāk minētās tabulas norāda importa pieaugumu no Ķīnas, kas sasniegšanas gadījumā principā liek Komisijai uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

A TABULA.

Formula, kā noteikt apspriežu līmeņus
Ražojumi, kuru imports no Ķīnas veido % no kopējā ES importa 2004. gadā apjoma izteiksmē	2005 Palielinājums virs 2004. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2006 Palielinājums virs 2005. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2007 Palielinājums virs 2006. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2008 Palielinājums virs 2007. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa
7,5 % vai mazāk	100 %	50 %	50 %	50 %
> 7,5 % līdz 20 %	50 %	50 %	50 %	50 %
> 20 % līdz 35 %	30 %	30 %	30 %	30 %
Vairāk kā 35 %	10 %	10 %	10 %	10 %

B TABULA.

Apspriežu līmeņi, kas izriet no A tabulā norādītās formulas piemērošanas

NB: Tabula izstrādāta attiecībā uz katru kategoriju atsevišķi pēc formulas piemērošanas

Ražojuma kategorija	Vienība	Emports no Ķīnas 2004.gadā uz ES-25 dalībvalstīm (tūkstošos vienību)	Ķīnas kvota 2004.gadā ES-25 dalībvalstīs (tūkstošos vienību)	2005.gada īmenis	2006.gada īmenis	2007.gada īmenis	2008.gada īmenis
1 — kokvilnas dzija	tonnas	3 263	4 770	9 540	11 925	14 310	16 695
2 — kokvilnas audumi	tonnas	34 465	30 556	51 698	68 930	86 163	103 395
3 — sintētiskie audumi	tonnas	10 938	8 088	21 876	27 345	32 814	38 283
4 — T-krekli	gab.	191 473	126 808	382 946	478 683	574 419	670 156
5 — džemperi	gab.	64 324	39 422	128 648	160 810	192 972	225 134
6 — vīriešu bikses	gab.	75 688	40 913	151 376	189 220	227 064	264 908
7 — blūzes	gab.	26 035	17 093	52 070	65 088	78 105	91 123
8 — vīriešu krekli	gab.	40 837	27 723	61 256	81 674	102 093	122 511
9 — frotē dvieļi	tonnas	13 538	6 962	20 307	27 076	33 845	40 614
12 — garās un īsās zeķes	pāri	131 443	132 029	264 058	330 073	396 087	462 102
13 — vīriešu apakšbikses	gab.	681 114	586 244	749 225	817 337	885 448	953 560
14 — vīriešu mēteļi	gab.	24 326	17 887	26 759	29 191	31 624	34 056
15 — sieviešu mēteli	gab.	35 570	20 131	46 241	56 912	67 583	78 254
16 — vīriešu uzvalki	gab.	17 407	17 181	19 148	20 888	22 629	24 370
17 — jakas un bleizeri	gab.	6 063	13 061	14 367	15 804	17 241	18 677
20 — gultas veļa	tonnas	7 894	5 681	15 788	19 735	23 682	27 629
22 — sintētisko šķiedru pavedieni	tonnas	9 364	19 351	38 702	48 378	58 053	67 729
26 — kleitas	gab.	8 682	6 645	17 364	21 705	26 046	30 387
28 — bikses (citi veidi)	gab.	102 204	92 909	132 865	163 526	194 188	224 849
29 — sieviešu kostīmi	gab.	22 541	15 687	24 796	27 050	29 304	31 558
31 — krūšturi	gab.	128 272	96 488	166 754	205 235	243 717	282 198
39 — gaidauti un virtuves dvieļi	tonnas	7 342	5 681	11 013	14 684	18 355	22 026
78 — citi apģērba gabali	tonnas	31 395	36 651	40 316	43 981	47 646	51 311
83 — mēteļi	tonnas	12 039	10 883	15 651	19 262	22 874	26 486
97 — tīkli	tonnas	3 124	2 861	4 062	4 999	5 936	6 873
163 — medicīnas marle	tonnas	8 657	8 481	9 523	10 388	11 254	12 120
ex20 — zīda gultas veļa	tonnas	100	59	200	250	300	350
115 — linšķiedras vai rāmijas dzija	tonnas	2 727	1 413	3 545	4 363	5 181	6 000
117 — linšķiedras audumi	tonnas	1 510	684	2 264	3 019	3 774	4 529
118 — linu gultas veļa un galdauti	tonnas	2 409	1 513	2 650	2 891	3 132	3 373
122 — linu masini un kulītes	tonnas	360	220	468	576	684	792
136A — austi zīda audumi	tonnas	446	462	693	924	1 155	1 386
156 — zīda blūzes, džemperi	tonnas	7 291	3 986	8 020	8 749	9 478	10 207
157 — adīti apģērbi	tonnas	17 941	13 738	19 735	21 529	23 323	25 117
159 — zīda blūzes	tonnas	3 236	4 352	4 787	5 222	5 658	6 093

Šādiem aprēķiniem paredzēto līmeņu pieaugumi ir tik svarīgi, ka principā, tos pārsniedzot, var uzskatīt, ka pastāv augsta varbūtība, ka “importa attīstība ir nesaskaņota”. Gadījumā, ja tie tiktu sasniegti katru gadu vai proporcionāli laikam ne mazāk kā 3 mēnešu laikā (15), Komisija uzsāktu izmeklēšanu, lai pārliecinātos par faktoriem, kas varētu būt secinājuma pamatā par to, vai šāds imports kavē vai nekavē “saskaņotu importa attīstību” un vai ir ievērots otrais TSSC piemērošanas nosacījums, t.i., tirgus traucējums vismaz attiecībā uz zaudējuma draudiem vietējā ražošanas nozarē. Šos robežlielumus vienīgi izmantos izmeklēšanā un neoficiālās apspriedēs, bet tie nebūs piemērotas, lai noteiktu, vai TSSC piemērošana ir vai nav attaisnota.

Apspriežu līmeņus 2006., 2007. un 2008. gadam var pielāgot pēc turpmākas pārbaudes un citiem faktoriem, kuri attiecīgi var atklāties turpmāk.

Apspriešanās līmeņa aprēķināšanas formulu piemēro konkrētiem izstrādājumiem, kas noteikti zem kopējā produkta kategorijas līmeņa. Tādā gadījumā, ja imports no Ķīnas pārsniedz gada vai proporcionāli laikam (principā ne mazāk kā 3 mēnešu) laikā sasniegto līmeni, Komisija pēc pašas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētās puses pieprasījuma, pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu un veic izmeklēšanu.

Šādi līmeņi tādēļ ir uzskatāmi par norādi, kuri sasniegšanas gadījumā, neizraisa automātisku TSSC piemērošanu.

7.   LĪMEŅI, ZEM KURIEM FAKTISKI TSSC DARBĪBAS NAV IZSKATĀMAS

Komisija arī uzskata ka, gadījumā, ja daži līmeņi nav pārsniegti, principā nevajadzētu piemērot TSSC. Konkrēti gadījumos, kad Ķīnas importa pieaugums ir mērens, ņemot vērā tā stāvokli attiecībā uz ES tirgu. Tādā gadījumā, Komisija uzskata, ka šāds pieaugums pēc importa kvotu atcelšanas ir parasts un tādēļ principā, t.i., ja nav pierādīts pretējais, neuzskata to par “nesaskaņotu tirdzniecības attīstību”. Šie līmeņi, kas jau nodrošina zināmas Ķīnas izcelsmes eksporta paplašināšanās robežas uz ES, ir norādīti turpmākajā tabulā.

C TABULA.

Formula, kā noteikt minimālos līmeņus, zem kuriem TSSC nepiemēro
Ražojumi, kuru imports no Ķīnas veido % no kopējā ES importa 2004. gadā apjoma izteiksmē	2005 Palielinājums virs 2004. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2006 Palielinājums virs 2005 gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2007 Palielinājums virs 2006. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2008 Palielinājums virs 2007. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa
7,5 % vai mazāk	25 %	25 %	25 %	25 %
> 7,5 % līdz 20 %	20 %	20 %	20 %	20 %
> 20 % līdz 35 %	15 %	15 %	15 %	15 %
Vairāk kā 35 %	10 %	10 %	10 %	10 %

D TABULA.

Līmeņi, zem kuriem principā TSSC nav piemērojama.

Ražojuma kategorija	Vienība	Emports no Ķīnas 2004.gadā uz ES-25 dalībvalstīm (tūkstošos vienību)	Ķīnas kvota 2004.gadā ES-25 dalībvalstīs (tūkstošos vienību)	2005.gada īmenis	2006.gada īmenis	2007.gada īmenis	2008.gada īmenis
1 — kokvilnas dzija	tonnas	3 263	4 770	5 963	7 155	8 348	9 540
2 — kokvilnas audumi	tonnas	34 465	30 556	41 358	48 251	55 144	62 037
3 — sintētiskie audumi	tonnas	10 938	8 088	13 673	16 407	19 142	21 876
4 — T-krekli	gab.	191 473	126 808	239 341	287 210	335 078	382 946
5 — džemperi	gab.	64 324	39 422	80 405	96 486	112 567	128 648
6 — vīriešu bikses	gab.	75 688	40 913	94 610	113 532	132 454	151 376
7 — blūzes	gab.	26 035	17 093	32 544	39 053	45 561	52 070
8 — vīriešu krekli	gab.	40 837	27 723	49 004	57 172	65 339	73 507
9 — frotē dvieļi	tonnas	13 538	6 962	16 246	18 953	21 661	24 368
12 — garās un īsās zeķes	pāri	131 443	132 029	165 036	198 044	231 051	264 058
13 — vīriešu apakšbikses	gab.	681 114	586 244	749 225	817 337	885 448	953 560
14 — vīriešu mēteļi	gab.	24 326	17 887	26 759	29 191	31 624	34 056
15 — sieviešu mēteli	gab.	35 570	20 131	40 906	46 241	51 577	56 912
16 — vīriešu uzvalki	gab.	17 407	17 181	19 148	20 888	22 629	24 370
17 —jakas un bleizeri	gab.	6 063	13 061	14 367	16 326	18 285	20 245
20 — gultas veļa	tonnas	7 894	5 681	9 868	11 841	13 815	15 788
22 — sintētisko šķiedru pavedieni	tonnas	9 364	19 351	24 189	29 027	33 864	38 702
26 — kleitas	gab.	8 682	6 645	10 853	13 023	15 194	17 364
28 — bikses (citi veidi)	gab.	102 204	92 909	117 535	132 865	148 196	163 526
29 — sieviešu kostīmi	gab.	22 541	15 687	24 796	27 050	29 304	31 558
31 — krūšturi	gab.	128 272	96 488	147 513	166 754	185 994	205 235
39 — gaidauti un virtuves dvieļi	tonnas	7 342	5 681	8 810	10 279	11 747	13 216
78 — citi apģērba gabali	tonnas	31 395	36 651	40 316	43 981	47 646	51 311
83 — mēteļi	tonnas	12 039	10 883	13 845	15 651	17 457	19 262
97 — tīkli	tonnas	3 124	2 861	3 593	4 062	4 530	4 999
163 — medicīnas marle	tonnas	8 657	8 481	9 523	10 388	11 254	12 120
ex20 — zīda gultas veļa	tonnas	100	59	125	150	175	200
115 — linšķiedras vai rāmijas dzija	tonnas	2 727	1 413	3 136	3 545	3 954	4 363
117 — linšķiedras audumi	tonnas	1 510	684	1 812	2 113	2 415	2 717
118 — linu gultas veļa un galdauti	tonnas	2 409	1 513	2 650	2 891	3 132	3 373
122 — linu masini un kulītes	tonnas	360	220	414	468	522	576
136A — austi zīda audumi	tonnas	360	220	414	468	522	576
156 — zīda blūzes, džemperi	tonnas	7 291	3 986	8 020	8 749	9 478	10 207
157 — adīti apģērbi	tonnas	17 941	13 738	19 735	21 529	23 323	25 117
159 — zīda blūzes	tonnas	3 236	4 352	4 787	5 222	5 658	6 093

---

(1)  OV L 23, 28.1.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp.

(3)  “Tekstilpreču un apģērbu nozare pēc 2005. gada – Augsta līmeņa grupas ieteikumi tekstilpreču un apģērbu nozares jomā”, KOM(2004)668 galīgais, no 13.10.2004.

(4)  2001. gada 10. novembra dokuments WT/MIN(01)3.

(5)  2001. gada 23. novembra dokuments WT/L/432.

(6)  Šis punkts uzskatāms par daļu no Ķīnas pievienošanās (PTO) protokola, kas savukārt ir neatņemama PTO Nolīguma sastāvdaļa, sk. Pievienošanās protokola 2. punktu.

(7)  Skatīt 17. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2001. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 391/2001.

(8)  Skatīt PTO Nolīguma par aizsardzību 2.1. pantu attiecībā uz aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumiem un Ķīnas pievienošanās PTO protokola 16.4. punktu (pārejas produkta īpašais aizsardzības mehānisms vai TPSSM, Padomes Regulas (EK) Nr. 427/2003 2.1. pants par pārejas produkta – īpašo aizsardzības mehānismu importam no Ķīnas un Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94 16.1. punkts par kopīgajiem noteikumiem attiecībā uz importu).

(9)  Adrese: http://europa.eu.int/comm/trade/index_en.htm.

(10)  Skatīt Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a panta 1.a punkta pirmo daļu un Darba grupas ziņojuma par Ķīnas pievienošanos (PTO) 242.a pantu.

(11)  Skatīt 2. pielikumu.

(12)  Adrese: http://europa.eu.int/comm/trade/index_en.htm.

(13)  Skatīt 2. pielikumu.

(14)  Dati par faktisko importu, kas iegūti saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 III pielikuma 27. pantu. Ja tomēr šādi dati nav laikus pieejami no Komisijas neatkarīgu iemeslu dēļ, tā nolemj sākt procedūru, uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriedes ar Ķīnu, ja pieejamie dati par importa licencēm (sk. Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 III pielikuma 25 .pantu) norāda, ka imports no Ķīnas visdrīzāk pārsniegs šo “apspriežu līmeni”.

(15)  “Apspriešanās” vai “trauksmes” līmeņa aprēķins, pamatojoties uz proporcionālo laiku, ir jāveic tā, lai pēc iespējas tiktu ņemti vērā sezonālie aspekti. Ir ieteicams piemērot aprēķinu formulu par attiecīgo periodu gadā, salīdzinot to ar importu līdzīgā laika posmā 2004. gadā.

---

---

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/16

---

Komisijas atzinums (2004. gada 25. aprīlis) par plānu to radioaktīvo atkritumu iznīcināšanai, kas radušies, pārtraucot Dungeness A kodolelektrostacijas ekspluatāciju Kentā, Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu

(2005/C 101/03)

(autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

Eiropas Komisija 2004. gada 24. septembrī no Apvienotās Karalistes valdības saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu saņēma vispārīgos datus saistībā ar plānu to radioaktīvo atkritumu iznīcināšanai, kas radušies, pārtraucot Dungeness A kodolelektrostacijas ekspluatāciju.

Pamatojoties uz vispārīgajiem datiem un pēc apspriešanās ar ekspertu grupu, Komisija ir izstrādājusi šādu atzinumu.

a)	Attālums starp atomelektrostaciju un tuvāko kādas citas dalībvalsts punktu, šajā gadījumā Franciju, ir aptuveni 50 km, tajā pašā laikā līdz Beļģijai un Nīderlandei attiecīgi 110 un 160 km.

b)	Normālas ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā šķidru un gāzveida izmešu izplūde no veselības viedokļa nerada būtisku risku citu dalībvalstu iedzīvotājiem.

c)

Cietvielu radioaktīvie atkritumi, kas rodas atkritumu pārstrādē, tiks glabāti iekārtā ārpus teritorijas. Cietvielu atkritumiem, kas nav radioaktīvi, un materiāliem, kas atbilst atbrīvošanai no uzraudzības noteiktajiem līmeņiem, nepiemēro reglamentējošo atkritumu iznīcināšanas kontroli un tos iznīcinās kā parastos atkritumus vai nodos otrreizējai pārstrādei vai atkārtotai lietošanai. To veic atbilstoši kritērijiem, kas noteikti drošības pamatstandartos (Direktīva 96/29/Euratom).

d)	Ja negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, notiktu neplānota radioaktīvo atkritumu noplūde, devas, ko saņemtu citu dalībvalstu iedzīvotāji, no veselības viedokļa nebūtu bīstamas.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka jebkura veida radušos radioaktīvo atkritumu iznīcināšanas plāna īstenošana, pārtraucot Apvienotajā Karalistē esošās Dungeness A kodolelektrostacijas ekspluatāciju, gan normālos apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, no veselības viedokļa neradīs būtisku ūdens, augsnes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu kādā no dalībvalstīm.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/17

---

VALSTS – ITĀLIJA

Valsts atbalsts C 5/2005 (ex NN 70/2004) – Atbrīvojums no akcīzes nodokļa par degvielu, ko izmanto lauksaimniecībā – pēc Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas (atbalsts C 6/2004 – iepr. NN 70/2001) – 2000. gada 23. decembra likuma Nr. 388 24. panta 3. punkts; 2001. gada 21. decembra likuma Nr. 448 13. panta 3. punkts; 2002. gada 27. decembra likuma Nr. 289 19. panta 4. punkts un 2003. gada 24. decembra likuma Nr. 350 2. panta 4. punkts

Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu

(2005/C 101/04)

Ar 2005. gada 19. janvarā vēstuli, kas tās autentiskajā valodā ir pievienota šā kopsavilkuma pielikumā, Komisija ir paziņojusi Itālijai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto atbalstu.

Viena mēneša laikā kopš šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija sāk procedūru, adresējot tās:

Commission européenne

Direction générale de l'Agriculture et du développement rural

Direction H2

Bureau: Loi 130 5/120

B-1049 Bruxelles

Faksa nr.: (32 2) 296 76 72

Šīs piezīmes tiks darītas zināmas Itālijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

Ar 2000. gada 23. decembra likuma Nr. 388 24. panta 3 punktu, 2001. gada 21. decembra likuma Nr. 448 13. panta 3. punktu, 2002. gada 27. decembra likuma Nr. 289 19. panta 4. punktu un 2003. gada 24. decembra likuma Nr. 350 2. panta 4. punktu ir noteikts pilnīgs atbrīvojums no akcīzes nodokļa degvielai, kuru izmanto siltumnīcu apsildīšanai Itālijā.

Novērtējums

Šajā posmā Komisija šaubās, vai šāds pilnīgs atbrīvojums no akcīzes nodokļa, kas papildina tiem pašiem saņēmējiem jau piešķirto atbrīvojumu lietā C 6/2004, ir saderīgs ar kopējo tirgu, šādu iemeslu dēļ:

a)	Itālijas valsts varas iestādes uzskata, ka degvielas atbrīvojums no akcīzes nodokļa, neatkarīgi no tā apjomiem, nav valsts atbalsts, bet gan nodokļu pasākumi atbilstīgi sistēmai, kurā tie ietilpst; šajā posmā tās tomēr nesniedza nevienu faktu par labu šim argumentam;

b)

cits Itālijas valsts varas iestāžu izteikts arguments ir, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa nerada negodīgu konkurenci, jo dārzkopji var brīvi izmantot atbrīvojumu no nodokļiem, izvēloties audzēt siltumnīcas kultūras; šajā posmā šis arguments šķiet apšaubāms, jo atbrīvojums no nodokļiem tika paredzēts nevis tāpēc, lai veicinātu pārorientēšanos uz siltumnīcas kultūru audzēšanu, bet gan, lai siltumnīcas kultūru audzētājiem, kuri jau ar to nodarbojas, atvieglotu finansiālo slogu, kas saistīts ar viņu darbības veikšanu;

c)

attiecībā uz jautājumu par negodīgu konkurenci Itālijas valsts varas iestādes joprojām apgalvo, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem oficiālajiem datiem, pilnīgs atbrīvojums no nodokļiem, kas piešķirts siltumnīcas kultūru audzētājiem, nerada negodīgu konkurenci; šajā posmā ir jāuzdod jautājums, kā tās var izvirzīt šādu argumentu, ja savā iesniegtajā informācijā tās nevarēja uzrādīt precīzus skaitļus par summām, ko siltumnīcas kultūru ražotāji ir varējuši ietaupīt, pateicoties pilnīgam atbrīvojumam no nodokļa;

d)

tādējādi Komisijai, nevarot izslēgt to, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa ietver valsts atbalsta elementus, tas ir jāanalizē, ņemot vērā konkurences noteikumus; tomēr šajā posmā Itālijas valsts varas iestādes, kas aizstāv argumentu par valsts atbalsta elementu neesamību, nevelējas norādīt, kurš noteikums par konkurenci viņuprāt apstiprina, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa ir saderīgs ar kopējo tirgu; tātad minētā saderība šajā posmā šķiet šaubīga;

e)	šajā posmā nevar arī izslēgt to, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa ticis piemērots, pārkāpjot Direktīvas 92/81/EEK un 2003/96/EK, kurās norādīts, ka atbrīvojums no nodokļiem ir pieļaujams tikai tad, ja tas nerada negodīgu konkurenci un neierobežo citus Kopienas noteikumus.

VĒSTULES TEKSTS

1.

Con la presente, mi pregio di informarLa che la Commissione dopo aver esaminato le informazioni fornite dalle autorità italiane, ha deciso di avviare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato CE per quanto riguarda l'esenzione dalle accise sui carburanti agricoli non contemplata dalla procedura aperta nell'ambito del fascicolo C 6/2004, e cioè l'esenzione di cui all'articolo 24, comma 3 della legge 23 dicembre 2000 n. 388, all'articolo 13, comma 3 della legge 21 dicembre 2001 n. 448, all'articolo 19, comma 4 della legge 27 dicembre 2002 n. 289 e all'articolo 2, comma 4 della legge 24 dicembre 2003 n. 350.

Procedimento

2.	Con lettera del 19 febbraio 2004 (1), la Commissione ha comunicato alle autorità italiane la decisione di iniziare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato, nei confronti delle disposizioni dell'articolo 5, comma 5 del decreto-legge 30 settembre 2000, n. 268.

3.

L'articolo 5, comma 5, del decreto-legge 30 settembre 2000 n. 268 stabilisce che, per il periodo dal 3 ottobre al 31 dicembre 2000, relativamente al gasolio utilizzato per il riscaldamento delle serre, l'accisa si applica nella misura del 5 % dell'aliquota prevista per il gasolio utilizzato come carburante.

4.

Parallelamente, l'articolo 6, comma 1, del medesimo decreto-legge stabilisce che, per lo stesso periodo, le aliquote di accisa per il gasolio utilizzato in agricoltura corrispondono al 22 % dell'aliquota prevista per il gasolio usato come carburante e le accise per la benzina corrispondono al 49 % dell'aliquota normale.

5.

La Commissione ha deciso di iniziare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato nei confronti delle disposizioni di cui all'articolo 5, comma 5 del decreto legge 30 settembre 2000 n. 268 perché non poteva escludere che l'esenzione dalle accise prevista dalle suddette disposizioni costituisse un aiuto di Stato incompatibile con il mercato comune.

6.

Successivamente all'invio della lettera di cui al punto 2, la Commissione ha ricevuto informazioni secondo le quali i produttori di colture sotto serra beneficerebbero in realtà di un'esenzione totale dalle accise sui carburanti utilizzati per il riscaldamento delle serre. Essa ha quindi chiesto informazioni su tale esenzione complementare alle autorità italiane con un fax datato 10 giugno 2004 (2).

7.

Con lettera del 28.07.04, protocollata il 3 agosto 2004, la Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea ha comunicato alla Commissione la risposta delle autorità italiane al fax del 10 giugno 2004. Dalla suddetta risposta emerge che l'esenzione complementare summenzionata è stata istituita mediante varie norme: l'articolo 24, comma 3 della legge 23 dicembre 2000 n. 388, l'articolo 13, comma 3 della legge del 21 dicembre 2001 n. 448; l'articolo 19, comma 4 della legge 27 dicembre 2002 n. 289 e l'articolo 2, comma 4 della legge 24 dicembre 2003 n. 350.

Descrizione

Fondamento giuridico

8.

L'articolo 24, comma 3 della legge 23 dicembre 2000, n. 388, recita quanto segue: “Per il periodo 1o gennaio 2001-30 giugno 2001, il gasolio utilizzato nelle coltivazioni sotto serra è esente da accisa. Per le modalità di erogazione del beneficio si applicano le disposizioni di cui all'articolo 2, comma 127 secondo periodo, della legge 23 dicembre 1996, n. 662.”.

9.

L'articolo 13, comma 3 della legge 21 dicembre 2001, n. 448, recita quanto segue: “Per l'anno 2002 il gasolio utilizzato nelle coltivazioni sotto serra è esente da accisa. Per le modalità di erogazione del beneficio si applicano le disposizioni contenute nel regolamento di cui al decreto del Ministro delle finanze 11 dicembre 2000, n. 375, adottato ai sensi dell'articolo 1, comma 4, del decreto-legge 15 febbraio 2000, n. 21, convertito, con modificazioni dalla legge 14 aprile 2000, n. 92. I relativi oneri sono a carico dell'Istituto di servizi per il mercato agricolo alimentare (ISMEA), a valere sulle proprie disponibilità di bilancio, che vi fa fronte mediante versamento all'entrata del bilancio dello Stato, previo accertamento da parte dell'Amministrazione finanziaria.”.

10.

L'articolo 19, comma 4 della legge 27 dicembre 2002, n. 289, recita quanto segue: “Per l'anno 2003 il gasolio utilizzato nelle coltivazioni sotto serra è esente da accisa. Per le modalità di erogazione del beneficio si applicano le disposizioni contenute nel regolamento di cui al decreto del Ministro dell'economia e delle finanze 14 dicembre 2001, n. 454.”.

11.

L'articolo 2, comma 4 della legge 21 dicembre 2001, n. 350, recita quanto segue: “Per l'anno 2004 il gasolio utilizzato nelle coltivazioni sotto serra è esente da accisa. Per le modalità di erogazione del beneficio si applicano le disposizioni contenute nel regolamento di cui al decreto 14 dicembre 2001, n. 454, adottato dal Ministro dell'economia e delle finanze, di concerto con il Ministro delle politiche agricole e forestali.”.

Informazioni complementari fornite dalle autorità italiane

12.

Nella lettera del 28 giugno 2004, le autorità italiane (e più precisamente il Ministero delle politiche agricole e forestali) hanno fatto presente di non essere in possesso dei dati (di un'oggettiva complessità) richiesti dai servizi della Commissione con il fax del 10 giugno 2004 (gli importi che i produttori sotto serra hanno potuto risparmiare successivamente all'entrata in vigore di ciascuno dei testi menzionati ai punti 8-11 grazie alla differenza di aliquote di accise di cui hanno beneficiato — gli importi assoluti e quelli che corrispondono alla differenza tra l'esenzione prevista dall'articolo 5 comma 5 del decreto-legge 30 settembre 2000, n. 268 e l'esenzione totale concessa) e che la quantificazione richiesta avrebbe potuto essere operata solo dall'Amministrazione finanziaria attraverso indagini da effettuarsi presso le antenne periferiche. Esse hanno inoltre precisato che gli argomenti forniti il 16 giugno 2004 nell'ambito del fascicolo C 6/2004 (reazione dello Stato membro in seguito all'apertura della procedura prevista dall'articolo 88, paragrafo 2 del trattato) restavano valide nel caso di specie.

Argomentazioni sviluppate dalle autorità italiane nell'ambito del fascicolo C 6/04, in risposta all'apertura del procedimento di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato nei confronti dell'aiuto previsto dall'articolo 5, comma 5 del decreto legge 30 settembre 2000, n. 268

13.

Nella lettera del 16 giugno 2004, le autorità italiane hanno sostenuto che l'esenzione dalle accise non appariva configurabile come un aiuto di Stato, bensì come una misura da valutare nel contesto applicativo della direttiva 92/81/CEE del Consiglio, del 19 ottobre 1992, relativa all'armonizzazione delle strutture delle accise sugli oli minerali (3) e della direttiva 2003/96/CE del Consiglio, del 27 ottobre 2003, che ristruttura il quadro comunitario per la tassazione dei prodotti energetici e dell'elettricità (4), e, in particolare, alla luce dell'articolo 8, paragrafo 2 lettera f) e dell'articolo 15, paragrafo 3.

14.

Secondo le autorità italiane le coltivazioni sotto serra rientrano nella categoria delle “lavorazioni nell'ambito del settore agricolo e orticolo”, per le quali la normativa comunitaria permette agli Stati membri di applicare esenzioni parziali o totali dalle accise, e l'esenzione dalle accise per le coltivazioni sotto serra non introduce alcuna discriminazione nel settore agricolo e orticolo, in quanto tutti gli operatori all'interno dei due settori sono assolutamente liberi di scegliere fra coltivazioni in campo e coltivazioni sotto serra. Inoltre, non è infrequente il caso di uno stesso agricoltore che contestualmente pratica colture in campo o sotto serra, senza che per questo si possa giungere alla conclusione che in tale ipotesi l'agricoltore discrimina se stesso.

15.

Le conclusioni delle autorità italiane sono le seguenti: a) Il regime differenziato introdotto dal legislatore italiano non lede le regole di concorrenza; si tratta di una normativa di natura squisitamente fiscale nel cui ambito andrebbe valutata la legittimità comunitaria. È in quell'ambito, infatti, che sarebbe possibile avere a livello comunitario un quadro complessivo che comprenda tutti i paesi dell'area comunitaria; esaminare fuori da tale quadro un singolo caso nazionale equivarrebbe ad un'alterazione del principio della par condicio tra Stati membri. b) Il Consiglio ECOFIN del 19 marzo 2003 ha concluso che le deroghe al regime fiscale generale o le differenziazioni al suo interno che sono giustificate dalla natura o dalle caratteristiche generali del regime fiscale non comportano aiuti di Stato.

16.

Infine, le autorità italiane hanno aggiunto che le valutazioni e i dati in loro possesso, provenienti da fonti ufficiali, dimostravano che la misura di cui trattasi “non pregiudica il corretto funzionamento del mercato interno e non comporta distorsioni della concorrenza” (come vuole il considerando 24 della direttiva 2003/96/CE).

Riesame

17.

Secondo l'articolo 87, paragrafo 1 del trattato, sono incompatibili con il mercato comune, nella misura in cui incidano sugli scambi tra Stati membri, gli aiuti concessi dagli Stati, ovvero mediante risorse statali, sotto qualsiasi forma che, favorendo talune imprese o talune produzioni, falsino o minaccino di falsare la concorrenza. Nell'attuale fase del procedimento, le misure descritte ai punti 8-11 sembrano corrispondere a tale definizione in quanto sono accordate mediante risorse statali sotto forma di un mancato guadagno in termini di gettito fiscale per le pubbliche autorità, riguardano certe imprese (quelle che praticano la coltura sotto serra) e possono incidere sugli scambi a motivo del posto occupato dall'Italia nelle produzioni considerate (a titolo d'esempio, l'Italia è stata nel 2002 il primo paese produttore di ortaggi dell'Unione).

18.	Tuttavia, nei casi previsti dall'articolo 87, paragrafi 2 e 3, del trattato, alcune misure possono, in via derogatoria, essere considerate compatibili con il mercato comune.

19.

Nella fattispecie, tenuto conto delle informazioni disponibili, l'unica deroga applicabile è quella prevista dall'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato, in base alla quale possono essere ritenuti compatibili con il mercato comune gli aiuti destinati ad agevolare lo sviluppo di talune attività o di talune regioni economiche, sempre che non alterino le condizioni degli scambi in misura contraria al comune interesse.

20.	Affinché tale deroga sia applicabile occorre che la Commissione non nutra dubbi sulla compatibilità delle misure in esame.

21.

Nel caso di specie, la Commissione sottolinea che, nelle osservazioni che esse hanno formulato in seguito all'apertura della procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato nei riguardi dell'esenzione prevista dall'articolo 5, comma 5 del decreto legge 30 settembre 2000, n. 268 (fascicolo C 6/2004 vedi punto 2) e che esse considerano parimenti valide per le esenzioni previste dalle disposizioni di cui ai punti 8-11, le autorità italiane hanno combinato insieme tre argomentazioni da suddividere in due categorie: da un lato, l'esistenza di aiuti di Stato e l'aspetto fiscale della controversia [indissociabili, come mostra il punto 15 b)], dall'altro, l'autorizzazione ai sensi delle direttive 92/81/CEE e 2003/96/CE.

Esistenza di aiuti di Stato e aspetto fiscale della materia — compatibilità con il mercato comune

22.

Nelle osservazioni di cui al punto 21, le autorità italiane hanno fatto presente che il sistema di esenzione dalle accise applicato dall'Italia non comportava elementi di aiuti di Stato ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1 del trattato. A sostegno di tale affermazione, esse hanno spiegato che l'esenzione dalle accise per le coltivazioni sotto serra non creava alcuna discriminazione nei settori agricolo e orticolo, in quanto tutti gli operatori all'interno dei due settori erano liberi di scegliere fra coltivazioni in campo e coltivazioni sotto serra. Esse hanno inoltre fatto riferimento alle conclusioni del Consiglio ECOFIN del 19 marzo 2003, secondo le quali le deroghe al regime fiscale generale o le differenziazioni al suo interno che sono giustificate dalla natura o dalle caratteristiche generali del regime fiscale non comportano aiuti di Stato.

23.	Per quanto riguarda la presenza di elementi di aiuti di Stato, la Commissione ha già chiarito, al punto 17, per quali ragioni le esenzioni considerate sopra ai punti 8-11 sembrano corrispondere alla definizione degli aiuti di Stato di cui all'articolo 87, paragrafo 1 del trattato.

24.

Inoltre, l'affermazione secondo la quale la libertà di praticare coltivazioni in campo o sotto serra rende impossibile una discriminazione tra produttori in campo e produttori sotto serra sembra contestabile in questa fase, in quanto l'esenzione sembra essere stata concepita non come uno strumento che incoraggi la pratica della coltura sotto serra e che offra la possibilità agli interessati di ottenere un vantaggio che essi non otterrebbero praticando la coltivazione in campo, bensì come uno strumento destinato a sollevare da un onere finanziario alcuni beneficiari che già operano nel settore di cui trattasi e in tal senso sembra creare una discriminazione nei confronti dei produttori che praticano colture in campo.

25.

Infine, per quanto riguarda il riferimento alle conclusioni del Consiglio ECOFIN del 19 marzo 2003, le autorità italiane non hanno ancora fornito informazioni che permettano alla Commissione di verificare se le differenziazioni effettuate nel regime italiano di esenzione dalle accise siano giustificate dalla natura o dalle caratteristiche generali del regime.

26.

Pertanto, la Commissione in questa fase non può che mantenere la sua posizione secondo la quale le esenzioni descritte al punto 8 sembrano costituire una misura che comporta elementi di aiuti di Stato e poiché le autorità italiane, ritenendo che le esenzioni dalle accise non costituiscano aiuti di Stato, non hanno fornito nelle loro osservazioni elementi che giustifichino le esenzioni di cui ai punti 8-11 alla luce delle norme applicabili in materia di aiuti di Stato, la Commissione in questa fase dubita della compatibilità con il mercato comune delle esenzioni di cui ai punti 8-11.

Autorizzazione ai sensi delle direttive 92/81/CEE e 2003/96/CE.

27.

Al momento, esaminando le esenzioni previste dalle disposizioni di cui ai punti 8-11 alla luce delle direttive 92/81/CEE e 2003/96/CE a cui fanno riferimento le autorità italiane, la Commissione constata che: a) l'articolo 8, paragrafo 2, lettera f) della direttiva 92/81/CEE del Consiglio, del 19 ottobre 1992, relativa all'armonizzazione delle strutture delle accise sugli oli minerali (5), stabilisce che “fatte salve altre disposizioni comunitarie, gli Stati membri possono applicare esenzioni o riduzioni totali o parziali dell'aliquota di accisa agli oli minerali usati sotto controllo fiscale […] esclusivamente nei lavori agricoli o orticoli nonché nella silvicoltura e nella piscicoltura d'acqua dolce”; b) la direttiva 92/81/CE è stata abrogata a decorrere dal 31 dicembre 2003 dalla direttiva 2003/96/CE del Consiglio, del 27 ottobre 2003, che ristruttura il quadro comunitario per la tassazione dei prodotti energetici e dell'elettricità (6), entrata in vigore il 31 ottobre 2003; il quindicesimo considerando di detta direttiva dice che in talune circostanze o in determinate condizioni di natura strutturale è opportuno consentire l'applicazione di aliquote differenziate nazionali di tassazione per uno stesso prodotto, purché siano rispettati i livelli minimi comunitari di tassazione e le norme in materia di mercato interno e di concorrenza; il ventiquattresimo considerando dice che è opportuno consentire agli Stati membri di applicare determinate ulteriori esenzioni o riduzioni del livello di tassazione quando ciò non pregiudica il corretto funzionamento del mercato interno e non comporta distorsioni della concorrenza; infine, l'articolo 15, paragrafo 3 della stessa direttiva dice gli Stati membri possono applicare un livello di tassazione fino a zero ai prodotti energetici e all'elettricità utilizzati nei lavori nei settori dell'agricoltura, dell'orticoltura o della piscicoltura, e della silvicoltura, ma il paragrafo 1 del medesimo articolo precisa altresì che tali esenzioni possono essere applicate fatte salve le altre disposizioni comunitarie.

28.

Le due direttive insistono dunque sul fatto che le esenzioni dalle accise sono ammissibili solo se conformi alle altre disposizioni del diritto comunitario (tra le quali figurano le regole di concorrenza e, pertanto, le norme in materia di aiuti di Stato) e se non creano distorsioni della concorrenza.

29.

Poiché in questa fase le autorità italiane non hanno fornito informazioni che giustifichino le esenzioni dalle accise di cui ai punti 8-11 alla luce delle norme applicabili in materia di aiuti di Stato, la Commissione non può escludere che le suddette esenzioni non siano conformi alle norme in questione e creino una distorsione della concorrenza (vedi punto 23), tanto più che le autorità italiane sembrano contraddirsi affermando, da un lato, di non essere in possesso di dati riguardanti gli importi che i produttori di colture sotto serra hanno potuto risparmiare (vedi punto 12) e, dall'altro, di disporre di valutazioni e di dati provenienti da fonti ufficiali che dimostrano che la misura di cui trattasi “non pregiudica il corretto funzionamento del mercato interno e non comporta distorsioni della concorrenza” (vedi punto 16).

30.

Inoltre, occorre sottolineare che tale distorsione della concorrenza, di cui la Commissione non può escludere l'esistenza in questa fase, implicherebbe che le esenzioni siano state applicate in violazione delle disposizioni delle direttive 92/81/CEE e 2003/96/CE, poiché queste ultime precisano chiaramente che le esenzioni dalle accise sono autorizzate nella misura in cui non pregiudichino altre disposizioni comunitarie e non creino distorsioni della concorrenza.

31.	Tenuto conto di tutti gli elementi sopra esaminati alla luce delle norme in materia di concorrenza, la Commissione ha deciso di iniziare la procedura prevista dall'articolo 88, paragrafo 2 del trattato.

32.

Nell'ambito di tale procedura, la Commissione invita l'Italia a presentare le proprie osservazioni e a fornire tutte le informazioni utili ai fini della valutazione degli aiuti in oggetto entro un mese dalla data di ricezione della presente. Essa invita inoltre le autorità italiane a trasmettere senza indugio copia della presente lettera ai beneficiari potenziali dell'aiuto.

33.

La Commissione desidera richiamare all'attenzione dell'Italia che l'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE ha effetto sospensivo e che, in forza dell'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio, essa può imporre allo Stato membro interessato di recuperare ogni aiuto illegale dal beneficiario.

34.

Con la presente la Commissione comunica all'Italia che informerà gli interessati attraverso la pubblicazione della presente lettera e di una sintesi della stessa nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea. Tutti gli interessati anzidetti saranno invitati a presentare osservazioni entro un mese dalla data di detta pubblicazione.

35.	Si invitano le autorità italiane a indicare se le osservazioni richieste sopra al punto 31 debbano essere considerate valide per l'esame del fascicolo C 6/2004.

---

(1)  Vedi lettera SG-Greffe (2004) D/200646.

(2)  Documento AGR 15202 del 10.6.2004

(3)  GU L 316 del 31.10.1992, pag. 12.

(4)  GU L 283 du 31.10.2003, pag. 51.

(5)  GU L 316 del 31.10.1992, pag. 12.

(6)  GU L 283 del 31.10.2003, pag. 51.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/22

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3785 – TPG/APAX/TIM Hellas)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2005/C 101/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

2005. gada 15. aprīlī Komisija saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā ASV uzņēmums TPG Advisors IV, Inc. (TPG) un Lielbritānijas uzņēmums APAX Europe VI (APAX), ko kontrolē Gernsijā dibināts uzņēmums Hirzell, iegūst Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār Grieķijas uzņēmumu TIM Hellas Telecommunications S.A. (TIM Hellas), iegādājoties akcijas.

2.	Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — uzņēmums TPG: privātais pašu kapitāla fonds; — uzņēmums APAX: Paneiropas investīciju fonds; — uzņēmums TIM Hellas: mobilo sakaru preču un pakalpojumu piegādātājs Grieķijas patērētājiem.

3.

Iepriekšēja pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija uzaicina ieinteresētās puses iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.3785 – TPG/APAX/TIM Hellas uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition, Merger Registry J-70 B-1049 Bruxelles/Brussel

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/23

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3628 – Gilde/Bekaert Fencing)

(2005/C 101/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2005. gada 16. februārī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3628. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/23

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3706 – Övag/Investkredit)

(2005/C 101/07)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2005. gada 15. aprīlī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi vācu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3706. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/24

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3745 – Severstal/Lucchini)

(2005/C 101/08)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2005. gada 11. aprīlī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3745. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/24

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3697 – Symantec/Veritas)

(2005/C 101/09)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2005. gada 15. martā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32005M3697. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/25

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3311 – Van Oord/BHD/Bagger Holding JV)

(2005/C 101/10)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2003. gada 11. decembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32003M3311. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/26

---

Paziņojums par atkārtotas izmeklēšanas uzsākšanu atbilstoši 12. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importam

(2005/C 101/11)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu veikt izmeklēšanu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) (“pamatregula”) 12. pantam par to, vai Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteiktie antidempinga pasākumi ir ietekmējuši eksporta cenas, tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Kopienā.

1.   Pārskata pieprasījums

Pieprasījumu 2005. gada 14. martā iesniedza vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Kopienā “Productos Aditivos S.A.” (“iesniedzējs”).

2.   Ražojums

Attiecīgais ražojums ir arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāts (“attiecīgais ražojums”), kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00. Šis KN kods norādīts vienīgi informācijai.

3.   Spēkā esošie pasākumi

Pašlaik ir spēkā galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) arī par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importu.

4.   Izmeklēšanas pamatojums

Iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina, ka pēc antidempinga maksājumu noteikšanas par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importu eksporta cenas ir kritušas un nav notikušas pietiekamas pārmaiņas attiecībā uz tālākpārdošanas cenām un turpmākās pārdošanas cenām Kopienā.

Iesniedzējs ir iesniedzis pierādījumus, kas liecina, ka eksporta cenas un tālākpārdošanas cenas ir kritušas pēc pasākumu noteikšanas, lai gan izejvielu cenas ievērojami kāpa un antidempinga maksājumi tika noteikti 2004. gada sākumā.

Iesniedzējs ir pārbaudījis arī citus faktorus, kas varēja ietekmēt attiecīgā ražojuma importa cenas Kopienā, t.i., valūtas maiņas kursu, izejvielu cenas u.c. Neparādās nekādi citi faktori, ar kuriem varētu izskaidrot minēto cenu attīstību.

5.   Procedūra

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka Kopienas ražošanas nozare ir iesniegusi pieprasījumu un ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu, Komisija atbilstoši pamatregulas 12. pantam ar šo sāk atkārtotu izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importam piemērojamajiem pasākumiem, lai pārbaudītu, vai pasākumi ir ietekmējuši eksporta cenas, tālākpārdošanas cenas un turpmākās pārdošanas cenas Kopienā.

a)   Anketas

Lai iegūtu informāciju, kas ir nepieciešama atkārtotai izmeklēšanai, Komisija nosūtīs anketas eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, importētājiem un attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm.

Katrā gadījumā visām ieinteresētajām personām, sūtot faksu, jāsazinās ar Komisiju, lai noskaidrotu, vai tās ir minētas pieprasījumā, un vajadzības gadījumā jāpieprasa anketa šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā, ja šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā paredzētais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmus savus viedokļus, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta anketās, kā arī sniegt apstiprinošus pierādījumus. Šai informācijai un apstiprinošajiem pierādījumiem jānonāk Komisijā šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā paredzētajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās iesniedz pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli, lai tās uzklausītu. Šis pieprasījums ir jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta c) apakšpunktā paredzētajā termiņā.

6.   Termiņi

a)   Lai personas pieprasītu anketas

Visām ieinteresētajām personām, kuras nepiedalījās izmeklēšanā, kā rezultātā tika noteikti pašlaik atkārtoti izmeklējamie pasākumi, iespējami drīz jāpieprasa anketa, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

b)   Lai personas varētu informēt par sevi, iesniegt aizpildītas anketas un cita veida informāciju

Lai atkārtotajā izmeklēšanā ņemtu vērā visu ieinteresēto personu iebildumus, tām jāsazinās ar Komisiju, jāiepazīstina ar savu viedokli un jāiesniedz aizpildītas anketas vai cita informācija 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību vairākuma īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona iepazīstina ar sevi iepriekš minētajā laikposmā.

c)   Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties Komisijā, lai tās uzklausītu, tajā pašā 40 dienu termiņā.

7.   Rakstiski iesniegumi, aizpildītas anketas un sarakste

Visiem ieinteresēto personu iesniegumiem un pieprasījumiem jābūt rakstveidā (tie nedrīkst būt elektroniskā formātā, izņemot gadījumus, kad tas ir norādīts), norādot ieinteresētās personas nosaukumu, adresi, e-pasta adresi, tālruni, faksa un/vai teleksa numuru. Visus rakstiskos iesniegumus, ieskaitot aizpildītās anketas un saraksti, kuru konfidenciāli sniegušas ieinteresētās personas, apzīmē kā “ierobežotas piekļuves”  (3)un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu tiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar nosaukumu “PAREDZĒTS PĀRBAUDEI, KO VEIC IEINTERESĒTĀS PERSONAS”.

Adrese sarakstei ar Komisiju:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

8.   Nevēlēšanās sadarboties

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot apstiprinošu vai negatīvu pagaidu vai galīgu konstatējumu, pamatojoties uz faktiem, kas ir pieejami.

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, šo informāciju neņem vērā un var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojas uz pieejamajiem faktiem, šai pusei rezultāts var būt mazāk labvēlīgs, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

---

(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi veikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 72, 11.3.2004., 1. lpp.

(3)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.05.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments atbilstoši 19. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.) un 6. pantam PTO Nolīgumā par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/28

---

KOMISIJAS ATZINUMS

(2005. gada 25. aprīlis),

par tādu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, kas rodas, īstenojot Dounreay stacijas sanācijas plānu (DSRP) Skotijā (Apvienotajā Karalistē) saskaņā ar Euratom Līguma 37. pantu

(2005/C 101/12)

(autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

Atbilstīgi Euratom līguma 37. pantam 2004. gada 5. maijā Eiropas Komisija saņēma no Apvienotās Karalistes valdības vispārīgus datus par tādu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, kas rodas, īstenojot Dounreay stacijas sanācijas plānu (DSRP).

Pēc iepazīšanās ar vispārīgajiem datiem un papildu informāciju, ko Komisija caurskatot pieprasīja, lai papildinātu ar sākotnējiem vispārīgajiem datiem sniegto informāciju, Komisija norādīja, ka šīs procedūras laika AK iestādes sniedza ne tikai jaunu informāciju, bet arī laboja sākotnējos vispārīgos datus, jo īpaši attiecībā uz radioloģiskās iedarbības novērtējumu dažu negadījumu scenārijos, kas varētu beigties ar neplānotu izplūdi.

Uz visas sniegtās informācijas pamata un pēc apspriešanās ar ekspertu grupu, Komisija sagatavoja šādu atzinumu:

1.	Attālums starp staciju un tuvāko kādas citas dalībvalsts punktu, šajā gadījumā Īriju, ir aptuveni 645 km.

2.	Normālas darbības apstākļos šķidru un gāzveida izmešu izplūde nerada būtisku risku citu dalībvalstu iedzīvotāju veselībai.

3.

Cietus zemas un vidējas aktivitātes radioaktīvo atkritumus, kas rodas Dounreay stacijas sanācijas plānā paredzēto darbību laikā, glabās uz vietas. Zemas aktivitātes radioaktīvos atkritumus vēlāk pārvedīs uz Drigg vai citām licencētām atkritumu apglabāšanas iekārtām. Vidējas aktivitātes radioaktīvos atkritumu apglabāšanas iekārtas nebūs pieejamas līdz 2040. gadam. Neradioaktīvos cietos atkritumus un materiālus, kas atbilst drošības normām, kā parastus atkritumus un otrreizējai pārstrādei vai atkārtotai lietošanai paredzētus atkritumus atbrīvos no reglamentējošas kontroles attiecībā uz to apglabāšanu. To veiks atbilstoši kritērijiem, kas noteikti drošības pamatstandartos (Direktīvā 96/29/Euratom).

4.	Ja pēc negadījuma, kura veids un apjoms minēts vispārīgajos datos, notiktu neparedzēta radioaktīvo atkritumu izplūde, iespējamās starojuma devas, ko saņemtu citu dalībvalstu iedzīvotāji, būtiski neietekmētu to veselību.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka jebkura tāda veida radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāna īstenošana, kas rodas, īstenojot Dounreay stacijas sanācijas plānu (DSRP) Skotijā (Apvienotajā Karalistē), gan normālos darbības apstākļos, gan negadījumā, kura veids un apjoms minēts vispārīgajos datos, neradīs nekādu būtisku citas dalībvalsts ūdens, augsnes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu, kas varētu ietekmēt veselību.

Taču Komisija norāda, ka tiks uzceltas četrpadsmit jaunas iekārtas, lai DSRP īstenošanas gaitā pildītu īpašas atkritumu apsaimniekošanas prasības, un ka par šīm iekārtām Komisijai ir sniegti nepilnīgi dati. Komisija apstiprina, ka par šīm iekārtām cik iespējams ātri ir jāiegūst sīkāka un vispusīgāka papildu informācija, lai varētu pārbaudīt, vai vēl ir spēkā esošie radioloģiskās iedarbības novērtējumi normālos un negadījumu apstākļos. Komisija vēl norāda, ka attiecībā uz neparedzētām radioaktīvā piesārņojuma izplūdēm vispārīgie dati ietver iekārtu klasifikācijas procedūru, kuras pamatā ir bīstamības potenciāls un kura atbilst radioloģiskajām sekām, un ka detalizēta iepazīšanās ar datiem attiecas tikai uz iekārtam ar noteiktu potenciālu radīt būtisku apdraudējumu sabiedrības locekļiem (starojuma deva ārpus teritorijas pārsniedz 5 mSv). Kaut gan attiecībā uz kompleksām kodoliekārtām ir labi, ka ir ieviesta iekārtu klasifikācija pēc negadījumu scenārijiem, Komisiju neapmierina, ka iesniegtie vispārīgie dati vienkāršības labad neietvēra ne informāciju par paredzamajiem visās stacijas iekārtās esošajiem radionuklīdu daudzumiem un to fizikālķīmiskajām formām, ne par daudzumiem, kuri varētu izplūst negadījumā, kas varētu notikt kādā no minētajām iekārtām.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/29

---

Informācijas procedūra – Tehniskie noteikumi

(2005/C 101/13)

(Teksts ir spēkā EEA)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Atsauce (1)	Nosaukums	Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2)
2005/0143/D	Grozījumi un papildinājumi Tehnisko Celtniecības noteikumu Paraugu sarakstā, 2005. gada februāra redakcija	6.7.2005.
2005/0144/UK	Noteikumi par triptofānu pārtikā (Anglija) 2005	6.7.2005.
2005/0145/UK	Noteikumi par triptofānu pārtikā (Ziemeļīrija) 2005	6.7.2005.
2005/0146/UK	Noteikumi par triptofānu pārtikā (Skotija) 2005	6.7.2005.
2005/0147/UK	Noteikumi par triptofānu pārtikā (Velsa) 2005	6.7.2005.
2005/0148/A	Ceļu būves direktīvas un priekšraksti RVS 8.01.15, tehniskie līguma nosacījumi, būvmateriāli, akmens materiāli nogāžu, krastmalu un pamatnes nodrošinājuma izbūvēšanai	7.7.2005.
2005/0149/A	Tehnikas attīstības līmenis komposta izgatavošanas jomā – Federālās Lauksaimniecības un mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrijas direktīva	7.7.2005.
2005/0150/CZ	Likuma projekts par grozījumiem likumā Nr.477/2001 Sb. par iepakojumu un dažu likumu grozījumiem (iepakojuma likums) jaunu noteikumu redakcijā	8.7.2005.

Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 – ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9. pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B–1049 Brussels

e-pasts: Dir83-189-Central@cec.eu.int

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://europa.eu.int/comm/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III – 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32) 2 206 46 89

Fakss: (32) 2 206 57 46

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Helena Fofonková kundze

Tālr.: (420) 224 907 125

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: fofonkova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

DĀNIJA

Erhvervs- og Boligstyrelsen

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 Copenhagen Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Tālr.: (45) 35 46 66 89 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: Birgitte Spühler Hansen kundze - bsh@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem - noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

VĀCIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Referat XA2

Scharnhorststr. 34–37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49) 30 2014 6353

Fakss: (49) 30 2014 5379

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

IGAUNIJA

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Margus Alver kungs

Tālr.: (372) 6 256 405

Fakss: (372) 6 313 660

E-pasts: margus.alver@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

GRIEĶIJA

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 ATHENS

Tālr.: (30) 210 696 98 63

Fakss: (30) 210 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 ATHENS

Tālr.: (30) 210 212 03 01

Fakss: (30) 210 228 62 19

E-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

SPĀNIJA

Ministerio de Asuntos Exteriores

Secretaría de Estado de Asuntos Europeos

Direccion General de Coordinacion del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias

Subdireccion General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

C/Padilla, 46, Planta 2a, Despacho: 6218

E-28006 MADRID

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 91 379 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 91 379 84 64

Fakss: (34) 91 379 84 01

E-pasts: d83-189@ue.mae.es

FRANCIJA

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 05

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

ĪRIJA

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353) 1 807 38 80

Fakss: (353) 1 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

ITĀLIJA

Ministero delle attività produttive

Dipartimento per le imprese

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 – Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@minindustria.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 77 48

E-pasts: enrico.castiglioni@minindustria.it

E-pasts: ispettoratotecnico@minindustria.flexmail.it

Interneta lapa: http://www.minindustria.it

KIPRA

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409313 vai (357) 22 375053

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 409409

Fakss: (357) 22 754103

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Thea Andreou kundze

Tālr.: (357) 22 409 404

Fakss: (357) 22 754 103

E-pasts: tandreou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

LATVIJA

Division of the Commercial Normative, SOLVIT and Notification

Internal Market Department of the

Ministry of Economics of the Republic of Latvia

55, Brivibas str.

Rīga,

LV-1519

Agra Ločmele

Senior Officer of the Division of the Commercial Normative, SOLVIT and Notification

E-pasts: agra.locmele@em.gov.lv

Tālr.: (371) 7031236

Fakss: (371) 7280882

E-pasts: notification@em.gov.lv

LIETUVA

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 5 2709347

Fakss: (370) 5 2709367

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

LUKSEMBURGA

SEE – Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve

B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46 1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

UNGĀRIJA

Hungarian Notification Centre –

Ministry of Economy and Transport

Budapest

Honvéd u. 13-15.

H-1055

Zsolt Fazekas kungs

E-pasts: fazekaszs@gkm.hu

Tālr.: (36) 1 374 2873

Fakss: (36) 1 473 1622

E-pasts: notification@gkm.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

MALTA

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 2124 2420

Fakss: (356) 2124 2406

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31) 50 5 23 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31) 50 5 23 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31) 50 5 23 21 33

Fakss: (31) 50 5 23 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43) 1 711 00 58 96

Fakss: (43) 1 715 96 51 or (43) 1 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

POLIJA

Ministry of Economy and Labour

Department for European and Multilateral Relations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara Nieciak kundze

Tālr.: (48) 22 693 54 07

Fakss: (48) 22 693 40 28

E-pasts: barnie@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48) 22 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 21 294 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 21 294 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SLOVĒNIJA

SIST – Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Tālr.: (386) 1 478 3041

Fakss: (386) 1 478 3098

E-pasts: contact@sist.si

Vesna Stražišar kundze

SLOVĀKIJA

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421) 2 5249 3521

Fakss: (421) 2 5249 1050

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

SOMIJA

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

un

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Henri Backman kungs

Tālr.: (358) 9 1606 36 27

Fakss: (358) 9 1606 46 22

E-pasts: henri.backman@ktm.fi

Katri Amper kundze

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46) 86 90 48 82 or (46) 86 90 48 00

Fakss: (46) 8 690 48 40 or (46) 83 06 759

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

LIELBRITĀNIJA

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44) 2072151488

Fakss: (44) 2072151529

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA – ESA

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32) 2 286 18 61

Fakss: (32) 2 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32) 2 286 18 71

Fakss: (32) 2 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue de Trêves 74

B-1040 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32) 2 286 17 34

Fakss: (32) 2 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

TURCIJA

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

06510

Emek – Ankara

Saadettin Doğan kundze

Tālr.: (90) 312 212 58 99

(90) 312 204 81 02

Fakss: (90) 312 212 87 68

E-pasts: dtsabbil@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr

---

(1)  Gads – reģistrācijas numurs – izcelsmes dalībvalsts.

(2)  Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3)  Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(4)  Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.

(5)  Informācijas procedūra ir pabeigta.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/34

---

Paziņojums par to antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārbaudi, kas piemērojami sulfanilskābes importam, kuras izcelsme, cita starpā, ir Indijā, un par kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam

(2005/C 101/14)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) (“antidempinga pamatregula”) 11. panta 3. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”) 19. pantu Komisija ir saņēmusi pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārbaudi.

1.   Pārbaudes pieprasījums

Pieprasījumu iesniedzis eksportētājs Indijā Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”).

Pieprasījums attiecas tikai uz pasākuma veidu un jo īpaši uz to saistību pieņemamības pārbaudi, kuras pieprasījuma iesniedzējs ir gatavs uzņemties.

2.   Produkts

Pārbaudāmais produkts ir Indijas izcelsmes sulfanilskābe (“attiecīgais produkts”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2921 42 10 (TARIC kods 29214210*60). Šis KN kods norādīts vienīgi informācijai.

3.   Spēkā esošie pasākumi

Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (3), un galīgais kompensācijas maksājums, ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (4) piemēro Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

4.   Pārbaudes pamatojums

Komisija jau bija pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja saistības 2002. gada jūlijā, kad tika piemērots galīgais antidempinga pasākums un kompensācijas pasākums. Tomēr 2004. gada martā pieprasījuma iesniedzējs brīvprātīgi atsauca savas saistības, domājams, tādēļ ka Ķīnas eksportētāji, uz kuriem arī attiecas antidempinga maksājumi, absorbēja maksājumu, tādējādi padarot saistības nepieņemamas. Kad pabeigta absorbcijas pārbaude par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu (5), pieprasījuma iesniedzējs ir gatavs atkal uzņemties saistības ar iepriekšējiem noteikumiem, ko uzskatīja par atbilstīgiem, lai novērstu attiecīgo kaitējumu, ko rada dempings un subsidēšana. Tādēļ ir pamatoti pārbaudīt attiecīgā produkta importam piemēroto pasākumu veidu.

5.   Procedūra

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato daļējas starpposma pārbaudes sākšanu, Komisija ar šo sāk pārbaudi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu — tā attiecas tikai uz pieprasīja iesniedzēja piedāvāto saistību pieņemamības pārbaudi.

a)   Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija par pārbaudes sākšanu informēs pieprasījuma iesniedzēju un Indijas iestādes. Pieprasījuma iesniedzējam jāiesniedz informācija un pamatojošie dokumenti attiecībā uz viņa pārbaudes pieprasījumu, jo īpaši dati par saistībām, ko viņš, kā pats apgalvo, ir gatavs uzņemties. Šī informācija un pamatojošie pierādījumi jānogādā Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli un sniegt Komisijai attiecīgu informāciju kopā ar pamatojošiem pierādījumiem. Komisijai šī informācija un pamatojošie pierādījumi jāsaņem šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētas personas, ja tās to pieprasa, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa. Attiecīgais pieprasījums jāiesniedz šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

6.   Termiņi

a)   Lai personas varētu pieteikties, iesniegt attiecīgo informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, visām ieinteresētajām personām jāsazinās ar Komisiju un tai jāpiesakās, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz attiecīgā informācija. Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā minētajā termiņā.

b)   Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausa.

7.   Rakstiski iesniegta informācija un sarakste

Visa informācija un pieprasījumi, ko iesniedz ieinteresētās personas, jāsagatavo rakstiski (nevis elektroniski, ja vien nav norādīts citādi), norādot ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu/nosaukumu, adresi, e-pasta adresi, tālruni, faksa un/vai teleksa numuru. Visai rakstiski iesniegtajai informācijai, ieskaitot šajā regulā pieprasīto informāciju, un saraksti, ko ieinteresētās personas iesniegušas konfidenciāli, ir norāde “Ierobežota pieejamība” (6), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu tai pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “IZSKATĪŠANAI IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fax (32-2) 295 65 05

8.   Nevēlēšanās sadarboties

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos secinājumus, pozitīvus vai negatīvus.

Ja atklājas, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. pantu un antisubsidēšanas regulas 28. pantu secinājumi pamatojas uz pieejamajiem faktiem, rezultāts personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

---

(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(3)  OV L 196, 25.7.2002., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 492/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 6. lpp.).

(4)  OV L 196, 25.7.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 492/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 6. lpp.).

(5)  OV L 40, 12.2.2004., 17. lpp.

(6)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.), 29. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2026/97 (OV L 288, 21.10.97., 1. lpp.), 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums) un 12. pantu PTO nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

---

27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/36

---

Nīderlandes ierosinājums, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par policijas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu attiecībā uz pasākumiem, kuros pulcējas liels skaits cilvēku no vairākām dalībvalstīm un saistībā ar kuriem policijas darbs ir vērsts galvenokārt uz sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanu un noziedzīgu nodarījumu novēršanu

(2005/C 101/15)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. un 30. pantu,

ņemot vērā Nīderlandes Karalistes ierosinājumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā

(1)	viens no Eiropas Savienības mērķiem ir nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

(2)	policijas iestāžu ciešāka sadarbība var veicināt šā mērķa sasniegšanu;

(3)	uzturot sabiedrisko kārtību un drošību un novēršot noziedzīgus nodarījumus pasākumos, kuros pulcējas liels skaits cilvēku, policija Savienības dalībvalstīs aizvien biežāk nodarbojas ar dalībniekiem no citām dalībvalstīm;

(4)	ņemot vērā minētās pārmaiņas un balstoties uz iepriekšējiem ierosinājumiem (2), būtu jāpastiprina starptautiska policijas sadarbība šajos jautājumos;

(5)	Šengenas acquis radītās iespējas nav pietiekamas, lai īstenotu efektīvu pārrobežu palīdzību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1.	“starptautiski pasākumi” ir pasākumi, kuros pulcējas liels skaits cilvēku no vairākām dalībvalstīm un saistībā ar kuriem policijas darbs ir vērsts galvenokārt uz sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanu un noziedzīgu nodarījumu novēršanu;

2.	“pārrobežu palīdzība” ir palīdzība, ko pēc kādas dalībvalsts lūguma sniedz citas dalībvalsts policijas darbinieki, vai kādas dalībvalsts aprīkojuma nodošana, lai to izmantotu citas dalībvalsts teritorijā.

2. pants

Mērķis

Šā lēmuma mērķis ir pēc iespējas plānot pārrobežu palīdzību un stiprināt to efektivitāti.

3. pants

Plānošana

1.   Katra kalendārā gada pēdējā ceturksnī Padomes prezidentvalsts sagatavo pārskatu par vajadzībām starptautiskajā palīdzībā nākamajam kalendārajam gadam.

2.   Pārskats ietver:

a)	starptautisku pasākumu kalendāru nākamajam kalendārajam gadam;

b)	kopsavilkumu par to dalībvalstu lūgto starptautisko palīdzību, kuru teritorijā šie pasākumi ir paredzēti, norādot tās dalībvalstis, kurām tiks lūgta palīdzība.

3.   Pārskatu sagatavo to centrālo iestāžu vadītāji, kas ir atbildīgas par sabiedrisko kārtību un drošību, kā noteikts Vienotajā rīcībā 97/339/TI (1997. gada 26. maijs), ko Padome ir pieņēmusi, pamatojoties uz K.3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā (3).

4.   Dalībvalstis iesniedz 2. punktā minēto informāciju Padomes prezidentvalstij katru kalendāro gadu līdz 30. oktobrim.

5.   Prezidentvalsts nosūta 1. punktā minēto pārskatu Padomei, ievērojot konfidencialitāti.

4. pants

Novērtējums

1.   Katru gadu līdz 31. janvārim Padomes prezidentvalsts sagatavo novērtējumu par starptautisko palīdzību, kas sniegta iepriekšējā gadā.

2.   Novērtējums, kas minēts 1. punktā, ietver:

a)	notikušo starptautisko pasākumu sarakstu,

b)	kopsavilkumu par starptautisko palīdzību, kas ir sniegta un saņemta iepriekšējā gadā vai kārtējā gadā,

c)	apskatu par problēmām, ko dalībvalstis ir novērojušas saistība ar starptautiskiem pasākumiem,

d)	ieteikumus par to, kā risinātu c) apakšpunktā minētās problēmas.

3.   Novērtējumu sagatavo to centrālo iestāžu vadītāji, kas ir atbildīgas par sabiedrisko kārtību un drošību.

4.   Dalībvalstis iesniedz Padomes prezidentvalstij 2. punktā minēto informāciju kopā ar jebkādiem ieteikumiem, ko tās šajā sakarā vēlas izteikt, ne vēlāk kā katra kalendārā gada 1. decembrī.

5.   Prezidentvalsts nosūta 1. punktā minēto novērtējumu Padomei, ievērojot konfidencialitāti.

5. pants

Atbalsts un izpēte

1.   Lai palīdzētu dalībvalstīm, Padomes ģenerālsekretariāts izpēta spēka esošās vienošanās attiecībā uz pārrobežu palīdzību.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Padomes ģenerālsekretariātam šādu vienošanos tekstus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

3.   Vēlākais viena gada laikā Padome, pamatojoties uz pirmajā punktā minētās izpētes rezultātiem, lemj par to, vai novērotās problēmas var atrisināt, pielāgojot attiecīgus Eiropas normatīvos aktus un jo īpaši Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas līgumu.

6. pants

Publicēšana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV

(2)  Padomes rezolūcija (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos (OV C 116, 30.4.2004., 18. lpp.).

(3)  OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.

---